22.3.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 76/16 |
PADOMES PAMATLĒMUMS 2005/214/TI
(2005. gada 24. februāris)
par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta a) punktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,
ņemot vērā Apvienotās Karalistes, Francijas Republikas un Zviedrijas Karalistes ierosinājumu (1),
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (2),
tā kā:
(1) |
Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobra sanāksmē Tamperē apstiprināja savstarpējas atzīšanas principu, kam Savienībā būtu jākļūst par pamatu tiesu iestāžu sadarbībai gan civillietās, gan krimināllietās. |
(2) |
Savstarpējas atzīšanas princips būtu jāpiemēro attiecībā uz finansiālām sankcijām, ko uzliek tiesu vai administratīvas iestādes, lai veicinātu šādu sankciju izpildi dalībvalstī, kas nav tā valsts, kurā sankcijas ir uzliktas. |
(3) |
Padome 2000. gada 29. novembrī saskaņā ar Tamperē izdarītajiem secinājumiem pieņēma pasākumu programmu, lai īstenotu principu, kas paredz tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas pieņemti krimināllietās (3), par prioritāti nosakot tāda dokumenta pieņemšanu, ar ko finansiālām sankcijām piemēro savstarpējas atzīšanas principu (18. pasākums). |
(4) |
Šim pamatlēmumam būtu jāattiecas arī uz finansiālām sankcijām, ko piemēro par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. |
(5) |
Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (4), jo īpaši tās VI nodaļā. Šajā pamatlēmumā neko nedrīkst interpretēt kā aizliegumu atteikt lēmuma izpildi, ja, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, ir iemesls domāt, ka finansiāla sankcija ir uzlikta, lai personu sodītu tās dzimuma, rases, ticības, etniskās izcelsmes, valstiskās piederības, valodas, politisko uzskatu vai dzimumorientācijas dēļ, vai ka šīs personas stāvokli varētu pasliktināt kāda minētā iemesla dēļ. |
(6) |
Šis pamatlēmums dalībvalstīm neliedz piemērot to konstitucionālos noteikumus attiecībā uz taisnīgu tiesu, biedrošanās brīvību, preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATLĒMUMU.
1. pants
Definīcijas
Šajā pamatlēmumā
a) |
“lēmums” ir galīgais lēmums, ar ko fiziskai vai juridiskai personai prasa samaksāt finansiālu sankciju, ja šo lēmumu ir pieņēmusi:
|
b) |
“finansiāla sankcija” ir pienākums maksāt:
Finansiāla sankcija neietver:
|
c) |
“izdevēja valsts” ir dalībvalsts, kurā šā pamatlēmuma nozīmē tika pieņemts lēmums; |
d) |
“izpildes valsts” ir dalībvalsts, kurai lēmums ir nosūtīts izpildei. |
2. pants
Kompetento iestāžu noteikšana
1. Katra dalībvalsts informē Padomes Ģenerālsekretariātu par to, kura iestāde vai iestādes atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem ir kompetentas saskaņā ar šo pamatlēmumu attiecībā uz gadījumiem, kad tā ir izdevēja valsts vai izpildes valsts.
2. Neatkarīgi no 4. panta katra dalībvalsts var, ja tas ir vajadzīgs tās iekšējās sistēmas organizācijas dēļ, izraudzīties vienu vai vairākas centrālās iestādes, kas ir atbildīgas par lēmumu administratīvu pārsūtīšanu un saņemšanu un palīdzības sniegšanu kompetentajām iestādēm.
3. Padomes Ģenerālsekretariāts saņemto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm un Komisijai.
3. pants
Pamattiesības
Šis pamatlēmums negroza pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kas noteikti Līguma 6. pantā.
4. pants
Lēmumu pārsūtīšana un vēršanās pie centrālās iestādes
1. Lēmumu kopā ar šajā pantā paredzētu apliecību var nosūtīt tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā fiziskai vai juridiskai personai, pret kuru ir izvirzīts lēmums, ir īpašums vai ienākumi, kurā tai ir pastāvīgā dzīvesvieta vai, juridiskas personas gadījumā, juridiskā adrese.
2. Apliecība, kuras veidlapa ir dota pielikumā, ir jāparaksta, un tās satura pareizību apstiprina kompetentā iestāde izdevējā valstī.
3. Izdevējas valsts kompetentā iestāde nosūta lēmumu vai tā apliecinātu kopiju kopā ar apliecību tieši kompetentajai iestādei izpildes valstī, izmantojot jebkurus līdzekļus, ar ko var iegūt rakstisku apliecinājumu, un apstākļos, kuri ļauj izpildes valstij noteikt tā autentiskumu. Lēmuma oriģinālu vai tā apstiprinātu kopiju un apliecības oriģinālu nosūta izpildes valstij, ja tā to lūdz. Arī visiem oficiāliem sakariem jānotiek tieši starp minētajām kompetentajām iestādēm.
4. Izdevēja valsts vienlaicīgi nosūta lēmumu tikai vienai izpildes valstij.
5. Ja kompetentā iestāde izpildes valstī nav zināma kompetentajai iestādei izdevējā valstī, pēdējā veic visu nepieciešamo izziņas darbu, tostarp izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunktus (6), lai iegūtu informāciju no izpildes valsts.
6. Ja izpildes valsts iestādei, kas saņem lēmumu, nav kompetenta to atzīt un veikt tā izpildei vajadzīgos pasākumus, tā ex officio nosūta lēmumu kompetentajai iestādei un attiecīgi informē izdevējas valsts kompetento iestādi.
7. Apvienotā Karaliste un Īrija var deklarācijā attiecīgi norādīt, ka lēmums kopā ar apliecību jānosūta ar tādas centrālās iestādes vai iestāžu starpniecību, ko tās noteikušas deklarācijā. Šīs dalībvalstis jebkurā laikā ar citu deklarāciju var ierobežot minētās deklarācijas darbības jomu, lai nodrošinātu 3. punkta plašāku piemērošanu. Tās šādi rīkojas tad, kad tajās stājas spēkā Šengenas Īstenošanas konvencijas noteikumi par savstarpēju palīdzību. Visas deklarācijas deponē Padomes Ģenerālsekretariātam un paziņo Komisijai.
5. pants
Piemērošanas joma
1. Šādi nodarījumi, ja izdevējā valstī tie ir sodāmi un kā tos definē izdevējas valsts tiesību akti, saskaņā ar šā pamatlēmuma noteikumiem un nepārbaudot nodarījuma abpusējo sodāmību, ir pamats lēmumu atzīšanai un izpildei:
— |
dalība kriminālā organizācijā, |
— |
terorisms, |
— |
cilvēku tirdzniecība, |
— |
bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija, |
— |
narkotisko un psihotropo vielu nelikumīga tirdzniecība, |
— |
ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība, |
— |
korupcija, |
— |
krāpšana, tostarp krāpšana, kas apdraud Eiropas Kopienas finanšu intereses 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību nozīmē, |
— |
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, |
— |
naudas, tostarp euro, viltošana, |
— |
datornoziegumi, |
— |
noziegumi pret vidi, tostarp apdraudētu dzīvnieku un augu sugu un šķirņu nelikumīga tirdzniecība, |
— |
palīdzība nelikumīgi ieceļot un uzturēties, |
— |
slepkavība, smagi miesas bojājumi, |
— |
cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība, |
— |
personas nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana, |
— |
rasisms un ksenofobija, |
— |
organizēta vai bruņota laupīšana, |
— |
kultūras preču, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība, |
— |
krāpšana, |
— |
rekets un izspiešana, |
— |
izstrādājumu viltošana un pirātisms, |
— |
administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība, |
— |
maksāšanas līdzekļu viltošana, |
— |
hormonālu vielu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība, |
— |
kodolmateriālu vai radioaktīvu materiālu nelikumīga tirdzniecība, |
— |
zagtu transportlīdzekļu tirdzniecība, |
— |
izvarošana, |
— |
dedzināšana, |
— |
noziegumi, kas ir Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā, |
— |
kuģa vai lidaparāta nelikumīga sagrābšana, |
— |
sabotāža, |
— |
rīcība, kas ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums, tostarp tādu noteikumu neievērošana, kuri attiecas uz braukšanas un atpūtas laikposmiem un bīstamām precēm, |
— |
preču kontrabanda, |
— |
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi, |
— |
draudi un vardarbība pret cilvēkiem, jo īpaši vardarbība sporta pasākumos, |
— |
zaudējumu noziedzīga nodarīšana, |
— |
zādzība, |
— |
nodarījumi, kurus konstatējusi izdevēja valsts un uz kuriem attiecas īstenošanas pienākumi, kas izriet no instrumentiem, kuri pieņemti saskaņā ar EK līgumu vai ES līguma VI sadaļu. |
2. Apspriedusies ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar ES līguma 39. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, Padome jebkurā laikā var pieņemt vienprātīgu lēmumu papildināt 1. punktā doto sarakstu ar citām nodarījumu kategorijām.
Ņemot vērā ziņojumu, kas tai iesniegts saskaņā ar 20. panta 5. punktu, Padome izvērtē to, vai saraksts būtu jāpaplašina vai jāgroza. Padome turpmāk apsvērs šo jautājumu, pamatojoties uz ziņojumu, kas attiecas uz pamatlēmuma praktisko piemērošanu un ko Komisija sagatavo 5 gadu laikā pēc 20. panta 1. punktā minētās dienas.
3. Tādu nodarījumu gadījumā, uz ko neattiecas 1. punkts, izpildes valsts lēmuma atzīšanu un izpildi var pakļaut nosacījumam, ka lēmums ir saistīts ar darbību, ko atzītu par nodarījumu saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem, neatkarīgi no tā sastāva elementiem vai kvalifikācijas.
6. pants
Lēmumu atzīšana un izpilde
Izpildes valsts kompetentās iestādes atzīst lēmumu, kas nosūtīts saskaņā ar 4. pantu, nepieprasot izpildīt nekādas papildu formalitātes, un tūlīt veic visus tā izpildei vajadzīgos pasākumus, ja vien kompetentā iestāde nenolemj atsaukties uz kādu no 7. pantā paredzētajiem neatzīšanas vai neizpildīšanas iemesliem.
7. pants
Neatzīšanas un neizpildīšanas iemesli
1. Izpildes valsts kompetentās iestādes var atteikties atzīt vai izpildīt lēmumu, ja apliecība, kas paredzēta 4. pantā, nav uzrādīta, ir nepilnīga vai acīm redzami neatbilst lēmumam.
2. Izpildes valsts kompetentā iestāde arī var atteikties atzīt un izpildīt lēmumu, ja tā konstatē, ka:
a) |
izpildes valstī vai jebkurā citā valstī, kas nav izdevēja valsts vai izpildes valsts, ir bijis pieņemts lēmums pret notiesāto personu attiecībā uz tiem pašiem nodarījumiem, un pēdējā no minētajiem gadījumiem lēmums ir izpildīts; |
b) |
vienā no 5. panta 3. punktā minētajiem gadījumiem lēmums attiecas uz nodarījumiem, ko neatzītu par pārkāpumu saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem; |
c) |
ja lēmuma izpildei ir iestājies noilgums saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem un ja lēmums attiecas uz nodarījumiem, kas ir izpildes valsts jurisdikcijā saskaņā ar tās tiesību aktiem; |
d) |
lēmums attiecas uz nodarījumiem, kas:
|
e) |
izpildes valsts tiesību aktos ir paredzēta imunitāte, kas lēmuma izpildi padara par neiespējamu; |
f) |
lēmums attiecināts uz fizisku personu, kurai saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem vecuma dēļ nevar iestāties kriminālatbildība par nodarījumiem, attiecībā uz kuriem lēmumu pieņēma; |
g) |
saskaņā ar apliecību, kas paredzēta 4. pantā, attiecīgā persona:
|
h) |
finansiāla sankcija ir mazāka par EUR 70 vai līdzvērtīgu summu. |
3. Gadījumos, kas minēti 1. punktā un 2. punkta c) un g) apakšpunktā, pirms izpildes valsts kompetentā iestāde nolemj neatzīt vai neizpildīt kādu lēmumu, tā apspriežas ar izdevējas valsts kompetento iestādi, izmantojot jebkurus piemērotus līdzekļus, un attiecīgā gadījumā lūdz tai nekavējoties sniegt jebkādu vajadzīgu informāciju.
8. pants
Maksājamās summas noteikšana
1. Ja ir konstatēts, ka lēmums attiecas uz nodarījumiem, kas nav izdarīti izdevējas valsts teritorijā, izpildes valsts var nolemt samazināt piedzenamās sankcijas summu līdz maksimāli pieļaujamai summai, kas paredzēta attiecībā uz tāda paša veida nodarījumiem izpildes valsts tiesību aktos, ja šie nodarījumi ir izpildes valsts jurisdikcijā.
2. Izpildes valsts kompetentā iestāde vajadzības gadījumā sankcijas summu konvertē izpildes valsts valūtā, piemērojot valūtas maiņas kursu, kas bijis spēkā laikā, kad sankcija uzlikta.
9. pants
Tiesību akti, kas reglamentē izpildi
1. Neskarot šā panta 3. punktu un 10. pantu, šā lēmuma izpildi reglamentē izpildes valsts tiesību akti tādā pašā veidā, kā tie reglamentē izpildes valsts uzliktas finansiālas sankcijas. Tikai izpildes valsts iestādes ir kompetentas lemt par izpildes procedūrām un noteikt visus pasākumus, kas uz tām attiecas, tostarp izpildes izbeigšanas iemeslus.
2. Ja notiesātā persona var sniegt pierādījumu par maksājumu, kas pilnībā vai daļēji veikts jebkurā valstī, izpildes valsts kompetentā iestāde apspriežas ar izdevējas valsts kompetento iestādi tā, kā paredzēts 7. panta 3. punktā. Jebkuru sankcijas daļu, kas jebkādā veidā atgūta jebkurā valstī, atskaita pilnā apjomā no summas, kas paredzēta izpildei izpildes valstī.
3. Finansiālu sankciju, kas uzlikta juridiskai personai, izpilda, pat ja izpildes valsts neatzīst juridisku personu kriminālatbildības principu.
10. pants
Ieslodzījums vai cita alternatīva sankcija, aizstājot neatgūstamu finansiālu sankciju
Ja nav iespējams pilnīgi vai daļēji izpildīt kādu lēmumu, izpildes valsts var piemērot alternatīvas sankcijas, tostarp brīvības atņemšanas sodus, ja tās tiesību akti to atļauj šādos gadījumos un ja izdevēja valsts ir pieļāvusi šādu alternatīvu sankciju piemērošanu 4. pantā minētajā apliecībā. Alternatīvās sankcijas smagumu nosaka saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem, bet tas nepārsniedz jebkuru maksimāli pieļaujamo līmeni, kas norādīts izdevējas valsts nosūtītajā apliecībā.
11. pants
Amnestija, apžēlošana, sprieduma pārskatīšana
1. Amnestiju un apžēlošanu var piešķirt izdevēja valsts, kā arī izpildes valsts.
2. Neskarot 10. pantu, tikai izdevēja valsts var lemt attiecībā uz lūgumu pārskatīt lēmumu.
12. pants
Izpildes izbeigšana
1. Izdevējas valsts kompetentā iestāde nekavējoties informē izpildes valsts kompetento iestādi par jebkuru lēmumu vai pasākumu, sakarā ar kuru lēmums vairs nav izpildāms vai to atsauc no izpildes valsts jebkura cita iemesla dēļ.
2. Izpildes valsts izbeidz lēmuma izpildi, tiklīdz izdevējas valsts kompetentā iestāde tai ir paziņojusi par šādu lēmumu vai pasākumu.
13. pants
Naudas līdzekļu uzkrājums sakarā ar lēmumu izpildi
Naudas līdzekļi, kas iegūti sakarā ar lēmuma izpildi, paliek izpildes valsts īpašumā, ja vien izdevēja valsts un izpildes valsts nav vienojušās citādi, jo īpaši 1. panta b) punkta ii) apakšpunktā minētajos gadījumos.
14. pants
Informācija no izpildes valsts
Izpildes valsts kompetentā iestāde, izmantojot jebkādus līdzekļus, ar ko var iegūt rakstisku apliecinājumu, nekavējoties informē izdevējas valsts kompetento iestādi par:
a) |
lēmuma pārsūtīšanu kompetentajai iestādei saskaņā ar 4. panta 6. punktu; |
b) |
jebkuru lēmumu neatzīt un neizpildīt lēmumu saskaņā ar 7. pantu vai 20. panta 3. punktu, vienlaicīgi sniedzot lēmuma pamatojumu; |
c) |
lēmuma pilnīgu vai daļēju neizpildīšanu tādu iemeslu dēļ, kas minēti 8. pantā, 9. panta 1. un 2. punktā un 11. panta 1. punktā; |
d) |
lēmuma izpildi, tiklīdz tā izpilde ir pabeigta; |
e) |
alternatīvas sankcijas piemērošanu saskaņā ar 10. pantu. |
15. pants
Lēmuma pārsūtīšanas sekas
1. Ievērojot 2. punktu, izdevēja valsts nevar veikt tā lēmuma izpildi, kas pārsūtīts saskaņā ar 4. pantu.
2. Tiesības izpildīt lēmumu tiek nodotas atpakaļ izdevējai valstij:
a) |
kad izpildes valsts to informē par pilnīgu vai daļēju lēmuma neizpildīšanu vai ta neatzīšanu vai neizpildīšanu 7. pantā paredzētajā gadījumā, izņemot gadījumus, kas paredzēti 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 11. panta 1. punktā un 20. panta 3. punktā, vai |
b) |
ja izdevēja valsts informē izpildes valsti par to, ka lēmums ir ticis atsaukts no izpildes valsts saskaņā ar 12. pantu. |
3. Ja pēc lēmuma pārsūtīšanas, kas notikusi saskaņā ar 4. pantu, izdevējas valsts iestāde saņem jebkuru naudas summu, ko notiesātā persona labprātīgi iemaksājusi saistībā ar lēmumu, šī iestāde nekavējoties informē izpildes valsts kompetento iestādi. Piemēro 9. panta 2. punktu.
16. pants
Valodas
1. Apliecība, kuras standarta veidlapa ir dota pielikumā, ir jāiztulko izpildes valsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām. Šā pamatlēmuma pieņemšanas brīdī vai vēlāk ikviena dalībvalsts var noteikt deklarācijā, ko deponē Padomes Ģenerālsekretariātam, ka tā pieņems tulkojumu vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās.
2. Lēmuma izpildi var apturēt uz laiku, kas vajadzīgs, lai iegūtu tā tulkojumu, kuru apmaksā izpildes valsts.
17. pants
Izmaksas
Dalībvalstis nepieprasa viena otrai segt izmaksas, kas radušās sakarā ar šā pamatlēmuma piemērošanu.
18. pants
Saistība ar citiem nolīgumiem un pasākumiem
Šis pamatlēmums neliedz piemērot divpusējos vai daudzpusējos nolīgumus vai pasākumus dalībvalstu starpā tiktāl, ciktāl šādi nolīgumi vai pasākumi ļauj pārsniegt šī pamatlēmuma prasības un palīdz papildus vienkāršot vai atvieglot finansiālu sankciju izpildes procedūras.
19. pants
Teritoriālā piemērošana
Šo pamatlēmumu piemēro Gibraltāram.
20. pants
Īstenošana
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2007. gada 22. martam panāktu atbilstību šā pamatlēmuma prasībām.
2. Katrai dalībvalstij uz laiku līdz 5 gadiem no šā pamatlēmuma spēkā stāšanās dienas ir tiesības attiecināt to tikai uz:
a) |
lēmumiem, kas minēti 1. panta a) punkta i) un iv) apakšpunktā; un/vai |
b) |
attiecībā uz juridiskām personām – lēmumiem, kas saistīti ar rīcību, attiecībā uz kuru Eiropas tiesību aktā paredz piemērot juridisku personu atbildības principu. |
Jebkura dalībvalsts, kas vēlas izmantot šo punktu, šajā sakarā iesniedz deklarāciju Padomes ģenerālsekretāram līdz ar šā pamatlēmuma pieņemšanu. Deklarāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
3. Katra dalībvalsts var nepiekrist atzīt vai izpildīt lēmumu, ja 4. pantā minētā apliecība rada aizdomas, ka varētu būt pārkāptas Līguma 6. pantā paredzētās pamattiesības vai tiesību pamatprincipi. Piemēro 7. panta 3. punktā minēto procedūru.
4. Jebkura dalībvalsts var piemērot savstarpīguma principu attiecībā uz jebkuru dalībvalsti, kas izmanto 2. punktu.
5. Dalībvalstis nosūta Padomes Ģenerālsekretariātam un Komisijai to noteikumu tekstu, ar kuriem to tiesību sistēmā transponē saistības, kuras tām uzliek šis pamatlēmums. Pamatojoties uz ziņojumu, kas sagatavots, balstoties uz Komisijas sniegto informāciju, Padome vēlākais līdz 2008. gada 22. martam izvērtē, kā dalībvalstis ir izpildījušas šā pamatlēmuma prasības.
6. Padomes Ģenerālsekretariāts informē dalībvalstis un Komisiju par deklarācijām, kas sniegtas atbilstīgi 4. panta 7. punktam un 16. pantam.
7. Neskarot Līguma 35. panta 7. punktu, dalībvalsts, kas atkārtoti ir sastapusies ar grūtībām vai citas dalībvalsts bezdarbību attiecībā uz lēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi, kas nav atrisinātas ar divpusējām apspriedēm, var informēt Padomi, lai tā novērtētu šā pamatlēmuma īstenošanu dalībvalsts līmenī.
8. Jebkura dalībvalsts, kas kalendārā gada laikā ir piemērojusi 3. punktu, nākamā kalendārā gada sākumā informē Padomi un Komisiju par gadījumiem, uz kuriem attiecināti iemesli lēmumu neatzīšanai un neizpildīšanai, kas uzskatīti minētajā noteikumā.
9. Septiņus gadus pēc šā pamatlēmuma stāšanās spēkā Komisija sagatavo ziņojumu, pamatojoties uz saņemto informāciju, kuram pievieno ierosinājumus, ko tā uzskata par lietderīgiem. Padome, ņemot par pamatu ziņojumu, pārskata šo pantu, lai izvērtētu, vai 3. punkts ir jāsaglabā vai jāaizstāj ar konkrētāku noteikumu.
21. pants
Spēkā stāšanās
Šis pamatlēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2005. gada 24. februārī.
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
N. SCHMIT
(1) OV C 278, 2.10.2001., 4. lpp.
(2) OV C 271 E, 7.11.2002., 423. lpp.
(3) OV C 12, 15.1.2001., 10. lpp.
(4) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
(5) OV C 12, 16.1.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2245/2004 (OV L 381, 28.12.2004., 10. lpp.).
(6) Padomes Vienotā rīcība 98/428/TI (1998. gada 29. jūnijs) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla izveidi (OV L 191, 7.7.1998., 4. lpp.).
PIELIKUMS
APLIECĪBA
kas minēta 4. pantā Padomes Pamatlēmumā 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām
a) |
|
b) |
Iestāde, kas izdevusi lēmumu, ar ko uzliek finansiālu sankciju:
|
c) |
Iestāde, kas ir atbildīga par lēmuma, ar ko uzliek finansiālu sankciju, izpildi izdevējā valstī (ja šī iestāde nav b) punktā minētā iestāde):
|
d) |
Gadījumos, kad centrālā iestāde ir atbildīga par administratīvo lēmumu, ar ko izdevējā valstī uzliek finansiālu sankciju, nosūtīšanu:
|
e) |
Iestāde vai iestādes, ar kurām var sazināties (ja aizpildīts c) un/vai d) punkts):
|
f) |
Informācija par fizisku vai juridisku personu, kurai piemērota finansiāla sankcija: 1. Ja tā ir fiziska persona Uzvārds: Vārds/-i: Pirmslaulību uzvārds, ja tāds ir: Pseidonīmi, ja tādi ir: Dzimums: Valsts piederība: Personas kods un sociālā nodrošinājuma numurs (ja zināms): Dzimšanas datums: Dzimšanas vieta: Pēdējā zināmā adrese: Valoda/-s, kuru/-as persona saprot (ja zināma/s):
2. Ja tā ir juridiska persona: Nosaukums: Juridiskās personas forma: Reģistrācijas numurs (ja zināms) (1): Juridiskā adrese (ja zināma) (1): Juridiskas personas adrese:
|
g) |
Lēmums, ar ko piemēro finansiālu sankciju:
|
h) |
Lēmuma, ar ko uzliek finansiālu sankciju, statuss
|
i) |
Alternatīvas sankcijas, tostarp brīvības atņemšana
|
j) |
Citi lietai nozīmīgi apstākļi (informāciju var sniegt pēc izvēles): |
k) |
Lēmuma, ar kuru uzliek finansiālu sankciju, teksts ir pievienots apliecībai. Tās iestādes paraksts, kas izdod apliecību, un/vai tās pārstāvja paraksts, ar kuru apliecina apliecības satura pareizību: Vārds, uzvārds: Ieņemamais amats (amata nosaukums/pakāpe): Datums: Oficiāls zīmogs (ja ir) |
(1) Ja lēmums ir nosūtīts izpildes valstij tādēļ, ka tās juridiskas personas juridiskā adrese, pret kuru lēmums ir pieņemts, ir šajā valstī, tad ailes “Reģistrācijas numurs” un “Reģistrācijas vieta” ir jāaizpilda.