(1)

Austrijas iestādes 2002. gada 18. jūnija vēstulē, kā arī 2002. gada 3. jūlija un 2002. gada 9. septembra papildinošajos paziņojumos iesniedza Komisijai Burgenlandes pavalsts noslēgto garantijas vienošanos un bankas Burgenland AG pārstrukturēšanas plānu.

(2)

Komisija 2003. gada 26. jūnija vēstulē paziņoja Austrijai savu lēmumu attiecībā uz minēto valsts atbalstu uzsākt formālu procedūru saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu.

(3)

Pēc lūguma iesniegšanas un apstiprināšanas par termiņa pagarinājumu Austrija 2003. gada 17. septembrī darīja zināmu savu atzinumu par procedūras uzsākšanu, kā arī iesniedza citus dokumentus un informāciju.

(4)

Publicējot Komisijas lēmumu par procedūras uzsākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3), Komisija aicināja arī pārējos dalībniekus izteikt savus atzinumus. Tomēr nekādi pārējo dalībnieku atzinumi netika saņemti.

(5)

Savā 2003. gada 19. decembra vēstulē Austrijas iestādes darīja zināmu, ka BB privatizācijas procesa ietvaros tās plāno grozīt pieteiktos atbalsta pasākumus.

(6)

Komisija 2004. gada 21. janvāra vēstulē paziņoja Austrijai savu lēmumu paplašināt formālo procedūru saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu attiecībā uz Bank Burgenland AG pārstrukturēšanas atbalsta pasākumu plānotajiem grozījumiem.

(7)

Austrija 2004. gada 27. februārī sniedza savu atzinumu.

(8)

Publicējot Komisijas lēmumu par procedūras paplašināšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4), Komisija aicināja arī pārējos dalībniekus izteikt savus atzinumus. Tomēr nekādi pārējo dalībnieku atzinumi netika saņemti.

(9)

BB ir pavalsts hipotēku banka (reģionālā banka), kas atrodas Eizenštatē un kuras saimnieciskā darbība pārsvarā notiek Burgenlandes pavalsts teritorijā. BB galvenais akcionārs ir Burgenlandes pavalsts, kuras daļa pamatkapitālā ir 97,897 %. Atlikušo 2,103 % īpašnieki ir dažādas personas. BB bilances summa bija aptuveni 2,7 miljardi euro 2000. gadā (5), un tādējādi Austrijas banku rangu tabulā tā ieņēma 33. vietu.

(10)

Pirms abiem garantijas nolīgumiem 2000. gada jūnijā un 2000. gada decembrī Burgenlandes pavalstij piederēja 50,63 % BB pamatkapitāla daļu. Pārējie svarīgie daļu īpašnieki bija Bank Austria – 40,34 % un Bausparkasse Wüstenrot – 7 %. Atlikušo 2,03 % daļu īpašnieki bija dažādas personas. Burgenlandes pavalsts pēc akciju iegādes no Bank Austria (2000. gada 23. oktobra Garantijas vienošanās) noslēdza ar Bausparkasse Wüstenrot AG komerctiesību līgumu par visu Bausparkasse Wüstenrot AG akciju iegādi. Tam bija jābūt pirmajam solim BB privatizācijas virzienā.

(11)

Kā pavalsts hipotēku bankai BB uzdevums ir veicināt naudas un kredīta apgrozījumu attiecīgajā pavalstī. BB darbības pamatvirziens ir hipotekāro kredītu piešķiršana un hipotekāro parādzīmju izsniegšana, kā arī parādzīmju izrakstīšana par komunālajiem parādiem. Turklāt tā veic arī gandrīz visas citas banku darbības un pakalpojumus. BB tirgus daļa Burgenlandes kopējā ieguldījumu apjomā 2000. gadā bija 30 %, bet kopējā kredītu apjomā – 39 %.

(12)

Saskaņā ar Burgenlandes pavalsts likuma par pavalsts hipotēku banku 4. pantu, LGBl. Nr. 58/1991, un likumu LGBl. Nr. 63/1998 Burgenlandes pavalsts kā garantijas sniedzēja maksājumu pārtraukšanas gadījumā saskaņā ar Austrijas Civilkodeksa 1356. pantu BB maksātnespējas gadījumā ir atbildīga par visām uzņēmuma saistībām. Burgenlandes pavalsts atbildība BB vai tās juridisko priekšteču maksājumu pārtraukšanas gadījumā praktiski neizmainītā formā pastāv jau kopš 1928. gada. Likuma noteikumi par tolaik spēkā esošo galvotāja atbildību ir stājušies spēkā 1991. gada 29. jūnijā un Burgenlandes pavalsts kopš šo likumu grozījumu pieņemšanas saņem galvotāju komisiju par likumā noteikto galvojumu sniegšanu maksājumu pārtraukšanas gadījumā.

(13)

BB 1999. gada pārskata kontroles gaitā saistībā ar kredītu pārvaldību attiecībā uz maksātnespējīgu kļuvušo HOWE Bau AG tika atklāta krāpšana, kas nodarījusi zaudējumus 189 miljonu euro apmērā, jo HOWE Bau AG iesniegto gada pārskatu apliecinājumi bija viltoti. Šajā sakarā tika atklāts arī tas, ka kredītu nodrošinājumam iesniegto ķīlas zīmju faktiskā vērtība nekādā ziņā nav pietiekama, lai segtu kredītsaistības. Šī iemesla dēļ radās nepieciešamība pēc vērtības korekcijas veikšanas 171 miljonu euro apmērā, kas pārsniedza bankas pamatkapitālu 80 miljonu euro apmērā, tādējādi tieši izraisot BB maksātnespēju. Turklāt BB saskaņā ar BWG 83. pantu bija jāiesniedz pieteikums par darījumu uzraudzības noteikšanu, kas ir īpašs noteikums maksātnespējas likumdošanā kredītiestādēm. Tādējādi, pēc Austrijas uzskatiem, to var pielīdzināt BB bankrotam. Tas būtu nozīmējis arī nepieciešamību Burgenlandes pavalstij izpildīt savas galvotāja saistības maksājumu pārtraukšanas gadījumā. Saskaņā ar KPMG Austria Wirtschaftsprüfungsgesellschaft m.b.H.2000. gada 17. jūnija vērtējumu BB maksātnespējas gadījumā Burgenlandes pavalsts sedzamā summa būtu bijusi 247 miljoni euro.

(14)

Lai izvairītos no šādām sekām, Burgenlandes pavalsts izpildīja 2000. gada 20. jūnija galvojuma līgumu par summu 171 miljoni euro un tādējādi sedza BB bezcerīgo parādu, kas no bilances viedokļa būtu nozīmējis tādu pasīva summas pieaugumu, kas pārsniedz aktīvus.

(15)

Krāpšanas gadījums saistībā ar HOWE kredītiem tika uzskatīts par iemeslu, lai veiktu visaptverošu debitoru kontroli, kuras uzdevums bija konstatēt, vai sistēmas trūkumi, kas tika atklāti HOWE krāpšanas gadījuma kontekstā, varētu ietekmēt arī citus kreditēšanas pasākumus. Šīs debitoru kontroles rezultātā 2000. gada rudenī atklātā nepieciešamība veikt papildu vērtības korekciju vēl par 189 miljoniem euro patlaban ir nostādījusi banku situācijā, kad nepieciešamās vērtības korekcijas pārsniedz bankas pamatkapitālu un tikai pavalsts iejaukšanās aizkavēja saimnieciskās darbības uzraudzības noteikšanu. Lai izvairītos no tālākiem paredzamiem zaudējumiem Burgenlandes pavalstij kā akcionāram un galvotājam maksājumu pārtraukšanas gadījumā, Burgenlandes pavalsts noslēdza ar Bank Austria AG un BB pamatnolīgumu, saskaņā ar kuru Bank Austria AG atteicās no prasībām pret BB.

(16)

2000. gadā Burgenlandes pavalsts pret BB uzņemtās galvojuma saistības ir šādas.

(17)

Burgenlandes pavalsts uzņēmās galvojuma saistības pret Bank Burgenland 171 miljonu euro apmērā, plus procenti 5 % gadā atkarībā no konta stāvokļa ikreizējai galvojuma summas par precizēto kredītsaistību apjomu saistībā ar incidentiem, kas ir saistīti ar HOWE grupu. Galvojuma līgumā ir paredzēts, ka BB pozitīvie darbības rezultāti tiek izmantoti galvojuma summas segšanai. Tādējādi galvojuma summa samazinās par BB gada peļņas apjomu, ciktāl tā nav nepieciešama priviliģēto dividenžu izmaksai, ieskaitot iespējamus papildus maksājumus par iepriekšējiem gadiem. BB galvojumu var izmantot ne ātrāk kā pēc tam, kad ir apstiprināts gada pārskats 2010. saimnieciskajam gadam.

(18)

Lai segtu visaptverošās debitoru kontroles rezultātā atklāto nepieciešamību veikt papildus korekcijas 189 miljonu euro apmērā, ar BB lielāko galvotāju Bank Austria Creditanstalt AG 2000. gada 23. oktobrī tika noslēgts pamatnolīgums.

(19)

Saskaņā ar šo līgumu Bank Austria Creditanstalt AG atteicās no savas prasības pret BB 189 miljonu apjomā.

(20)

Atteikšanās no prasību pieteikšanas tiek sniegta pret BB ar procentiem apliekamām sanācijas saistībām un paredz visas Bank Austria atteikuma no prasību pieteikšanas summas atgriešanu, plus procentus, septiņos maksājumos, sākot ar 2004. gada 30. jūniju. Tātad, sākot ar šo brīdi, BB jāatmaksā atteikuma no prasību pieteikšanas pilna summa, ieskaitot līdz tam kapitalizētos procentus, septiņu vienādu gada maksājumu veidā, pieskaitot ikgadējos procentus (EURIBOR plus 5 bāzes punkti), katra gada 30. jūnijā, turpinot maksājumus līdz 2010. gada 30. jūnijam. Nākotnē paredzamā sanācijas saistību dzēšana notiek no BB gada peļņas, ņemot vērā uzkrājumu apgrozījumu un iespējamo priviliģēto akcionāru intereses iepriekšējā saimnieciskajā gadā.

(21)

Gadījumā, ja BB nebūs spējīga izpildīt savas sanācijas saistības, Burgenlandes pavalsts 2000. gada 1. decembra papildnolīguma ietvaros ir pārņēmusi neatsaucamas galvojuma saistības maksājumu pārtraukšanas gadījumā Bank Austria AG labā, kas ir spēkā katru gadu laikā no 2004. līdz 2010. gadam, un saskaņā ar kuru Burgenlandes pavalsts pienākums ir atlīdzināt Bank Austria AG attiecīgo iztrūkstošo summu (gada likme, atskaitot summu, ko BB iemaksājusi Bank Austria AG). Gan BB, gan Burgenlandes pavalsts saskaņā ar šo vienošanos ir tiesīgas izpildīt sanācijas saistības pret Bank Austria AG arī pirms noteiktā termiņa.

(22)

Bank Austria AG pārdod tai piederošās BB akcijas 34,13 % apmērā par cenu 0,07 euro Burgenlandes pavalstij.

(23)

Lēmumā par formālās kontroles procedūras uzsākšanu saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu Komisija pārbaudāmos pasākumus sākotnēji kvalificēja kā valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta un Eiropas Ekonomiskās zonas līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, jo atbalsts tiek sniegts no valsts līdzekļiem un tā mērķis ir, uzlabojot uzņēmuma finansiālo stāvokli, ietekmēt citu dalībvalstu konkurentu saimniecisko stāvokli (6), tādējādi radot konkurences traucējumus vai pastāvot iespējai, ka tādi radīsies, un ietekmējot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(24)

Balstoties uz savu sākotnējo novērtējumu, Komisija secināja, ka atbalsts ir vērtējams, pamatojoties uz Kopienas Pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (7) (turpmāk sauktas “Pamatnostādnes”), un nav piemērojami citi EK Līguma noteikumi par savienojamību un vai citas Kopienas pamatnostādnes. Komisija piekrita Austrijas viedoklim, ka BB ir uzņēmums, kas nonācis grūtībās Pamatnostādņu 2.1 punkta izpratnē. Ņemot vērā informācijas trūkumu un neskaidrības, tomēr pastāvēja šaubas par atbalsta savienojamību ar vienoto tirgu.

(25)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 31.–34. punktu Komisija katrā atsevišķā gadījumā pārbauda pārstrukturēšanas plānu, nosakot, vai ar tā palīdzību būs iespējams ilglaicīgi atjaunot uzņēmuma rentabilitāti atbilstošā laika periodā, balstoties uz reālistiskiem pieņēmumiem.

(26)

Komisijai radās šaubas par sākotnēji iesniegto pārstrukturēšanas plānu, vai tajā iekļautie pieņēmumi par tirgu un prognozes no plānotās rentabilitātes viedokļa ir pietiekami precīzi, lai būtu iespējams izdarīt secinājumus par piedāvāto pārstrukturēšanas pasākumu veiksmes izredzēm. Bija grūti noteikt, ar kādiem tirgus pieņēmumiem ir pamatoti pārstrukturēšanas pasākumi.

(27)

Runājot par paziņojumā minētajām ilglaicīgas rentabilitātes prognozēm 15 % apmērā līdz 2010. gadam, Komisija, pirmkārt, iebilda, ka nav iesniegts nekāds ilglaicīgās rentabilitātes prognozes pamatojums, un bez tam izteica šaubas par to, ka prognozētā peļņa 15 % apmērā ir reālistiska, un tādējādi arī par to, ka līdz 2010. gadam to tiešām būtu iespējams panākt. Tādēļ Austrijai lūdza iesniegt detalizētus prognožu datus un pieņēmumus, uz kuriem tie pamatojas.

(28)

Attiecībā uz Austrijas izteikumiem par to, ka BB pirms grūtību rašanās nebija ne pārspīlēti liela darbinieku skaita, ne pārspīlēti lielu izdevumu, kādēļ bankas iespējas un nepieciešamība samazināt personālu ir ierobežotas, Komisija lūdza Austrijai iesniegt detalizētāku informāciju (piemēram, salīdzināmus datus par banku nozari).

(29)

Turklāt Komisija konstatēja, ka Austrijas iesniegtā informācija par uzņēmuma grūtību cēloņiem ir galvenokārt finansiālo grūtību apkopojums. Ir nosaukts tikai viens vienīgs patiess šo grūtību rašanās cēlonis, t.i., kredītriska pārvaldības trūkumi. Netika iesniegta detalizēta uzņēmuma un tā vadības struktūru, kā arī konkrēta analīze par gadījumiem, kad konstatēta vadītāju nolaidība. Komisija tomēr šādu analīzi uzskatīja par nepieciešamu, lai būtu iespējams novērtēt BB pārstrukturēšanas izredzes. Komisija izteica šaubas par to, vai pārstrukturēšanas plānā ir pietiekami atklāti un atrisināti BB grūtību cēloņi. Tādēļ Austrijai lūdza iesniegt detalizētu analīzi par iepriekšējiem nolaidības gadījumiem un nākotnes izredzēm un problēmām saistībā ar uzņēmuma struktūrām, vadības un uzraudzības metodēm, kontroles un pārskatu iesniegšanas koncepciju, kā arī komerciāli funkcionējošu lēmumu pieņemšanas procesiem.

(30)

Attiecībā uz iespējamo BB privatizāciju Austrija minēja nodomu un pirmos soļus, kā arī ieplānoto privatizācijas procesa noslēgšanu. Taču netika izklāstītas nekādas detaļas, piemēram, paredzētās procedūras, noteikumi un citi nozīmīgi faktori. Tādēļ Komisija lūdza Austriju sniegt papildus informāciju, jo īpaši par to, kādā stadijā šobrīd atrodas iespējamais privatizācijas process, vai iespējamā privatizācija ir notikusi kā pārskatāma un nediskriminējoša procedūras, un kāds ir turpmākais laika plānojums.

(31)

EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izņēmuma gadījumu noteikumi ir saistīti ar priekšnoteikumu, ka palīdzības pasākumi nedrīkst ietekmēt saimnieciskos apstākļus tādējādi, ka tas būtu pretrunā ar vispārējām interesēm. Pamatnostādņu 35. līdz 39. punkts nosaka, ka nepieciešams veikt pasākumus, lai pēc iespējas samazinātu atbalsta pasākumu negatīvo ietekmi uz konkurentiem. Parasti šo noteikumu konkretizē uzņēmuma klātbūtnes ierobežojumi vai samazinājums attiecīgajā produktu tirgū, pārdodot ražošanas iekārtas vai meitas uzņēmumus, vai samazinot saimniecisko darbību. Šādam ierobežojumam vai samazinājumam jābūt samērojamam ar atbalstu pasākumu izraisītajiem konkurences traucējumiem un jo īpaši ar uzņēmuma relatīvo daļu attiecīgajā tirgū vai tirgos.

(32)

Austrijas piedāvātie kompensācijas pasākumi bija akciju pārdošana, vienas filiāles slēgšana un valsts aizdevumu izsniegšanas pārtraukšana. Sakarā ar kompensācijas pasākumu un to iedarbības daļēji neskaidro aprakstu par vēlamo ietekmi uz BB īpašumu un nodarbinātības situāciju Komisijai nebija iespējams novērtēt pasākumu kopējo efektu. Tādēļ Komisijai bija nepieciešama detalizēta informācija par katra pasākuma ietekmi uz BB īpašumu, nodarbinātības situāciju un nākotnes tirgus/segmenta situāciju, kā arī konkrētu šo pasākumu vērtības vai to reducējošā efekta aprēķinu (piemēram, vadoties pēc bilances summas).

(33)

Pamatojoties uz faktu, ka Burgenlande ir apgabals, kas kopš 1995. gada ir pastāvīgi kvalificēts kā 1. mērķa atbalstāmais reģions un tādējādi ir reģions 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kas var pretendēt uz reģionālo atbalstu, Austrija norādīja uz Pamatnostādņu 53. un 54. punktu un to ievērošanu, novērtējot kompensācijas pasākumus, tomēr to neizklāstot sīkāk, t.i., nenorādot konkrētus aspektus. 53. un 54. punkts nosaka, ka Pamatnostādņu novērtējuma kritēriji ir spēkā arī attiecībā uz atbalstāmajiem reģioniem, bet attiecībā uz tirgiem ar pārāk lielu strukturālo kapacitāti piemērojamie kapacitātes samazinājuma apmēri var būt mazāk stingri. Tā kā Austrija šo punktu tomēr sīkāk neizklāstīja, Komisijai nebija iespējams izvērtēt šī kritērija piemērojamību.

(34)

Kopumā Komisijai trūka informācija atbilstoša un pietiekama piedāvāto kompensācijas pasākumu novērtējuma veikšanai. Tādējādi, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem faktiem, tā izteica šaubas par to, vai ieplānotie samazināšanas pasākumi ir pietiekami, lai samazinātu atbalsta radītos konkurences traucējumus.

(35)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 40. un 41. punktu atbalstam jābūt ierobežotam ar pārstrukturēšanai nepieciešamajiem minimāliem pasākumiem, tādējādi, lai uzņēmumam netiktu piešķirti lieki līdzekļi, kuru tas varētu izmantot agresīvai un tirgu kropļojošai darbībai vai pat ekspansijai. Turklāt Pamatnostādnes nosaka, ka no atbalsta saņēmēja tiek sagaidīts, lai tas no saviem līdzekļiem pats veiktu ievērojamu ieguldījumu pārstrukturēšanas plānā, arī pārdodot īpašuma vērtības, ja tas ir nepieciešams uzņēmuma turpmākai pastāvēšanai.

(36)

Austrija paskaidroja, ka, runājot par valsts veicamajiem pasākumiem BB pārstrukturēšanai, tā nav likvīdu līdzekļu iepludināšana un Burgenlandes pavalsts ir iesaistījusies tikai galvojumu piešķiršanas veidā. Bez tam galvojuma līgums un līgums par sanācijas saistībām paredz, ka bankai jāiegulda visa peļņa galvojuma summas samazināšanā. Balstoties uz tās rīcībā esošo informāciju, Komisijai nebija iespējams konkrēti izvērtēt, vai atbalsts atbilst minimālajam obligātajam apjomam, jo praksē galvojumiem ir līdzīga ietekme kā kapitāla iepludināšanai.

(37)

Turklāt Komisija izteica šaubas par to, vai BB pašas ieguldījums, slēpto rezervju pilnīga likvidācija, kā arī personāla un ražošanas izmaksu samazināšana, atbilst “ievērojama ieguldījuma” kritērijiem.

(38)

Balstoties uz iesniegto pārstrukturēšanas plānu, Austrija sniedza atzinumu par procedūras uzsākšanu un iesniedza jaunu informāciju, jo īpaši par šādiem punktiem, kas ir ļoti nozīmīgi, lai Komisijai būtu iespējams pieņemt lēmumu.

(39)

Austrija iesniedza BB uzņēmuma un vadības struktūras analīzi un detalizēti aprakstīja bankas finansiālo grūtību cēloņus. Pēc tajā aprakstītā kā nozīmīgs BB grūtību cēloņu komplekss tika minēta nepietiekama kredītrisku pārvaldība, kas padarīja banku jo īpaši viegli ievainojamu attiecībā pret atbildīgo personu krāpniecisko darbību. Līdzīgi tas esot arī debitoru kontroles ietvaros atklātās vērtības korekcijas cēlonis. Tādējādi, no vienas puses, bankas grūtību pamatā bija ierobežots problēmu loks, no otras puses, cēloņu skaidra noteikšana ļoti palīdzēja nekavējoties uzsākt nepieciešamos pretpasākumus.

(40)

Turklāt BB sakarā ar būtiskām struktūrālām problēmām un iekšējās kontroles sistēmas trūkumu vai neievērošanu papildus krāpšanas gadījumam tika nodarīti vēl citi liela apjoma zaudējumi kredītu jomā. Šīs struktūrālās nepilnības esot novērstas, tai skaitā, ieviešot risku pārvaldību un pastiprinot iekšējo revīziju bankas visaptverošas organizatoriskās pārstrukturēšanas ietvaros. Šo rezultātu un līdz ar to pārstrukturēšanas pasākumu veiksmīgu realizāciju esot skaidri apliecinājusi Austrijas Nacionālās bankas veiktā kontrole, kas notikusi banku uzraudzības iestādes uzdevumā 2003. gada februārī.

(41)

BB “vispārējs” izvērtējums ļāva secināt, ka BB virknē punktu atšķiras no lielākās daļas citu uzņēmumu, kas nonākuši grūtībās Pamatnostādņu izpratnē, jo vairākas Komisijas uzskaitītās grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes BB gadījumā nepastāv. Tā piemēram, BB saimnieciskā darbība pēc portfeļa sanācijas gaitā nepieciešamās vērtības korekcijas 2000. gadā kopumā ir bijusi rentabla un pat, veicot piesardzīgu nākotnes attīstības prognozi, tāda paliktu arī turpmāk. Attīstība pēdējo divu gadu laikā esot parādījusi, ka ieguldījumu tirgus atkal ir stabilizējies un daļēji ir bijis iespējams izlīdzināt 2000. gada zaudējumus. Austrija iesniedza arī BB parastās saimnieciskās darbības rezultātus.

(42)

Austrija sniedza BB salīdzinājumu ar Austrijas banku sektoru. BB pārspīlētas kapacitātes neesot konstatējamas tās attiecīgajā tirgū un pašā Bank Burgenland, ar 300 darbiniekiem banka drīzāk esot tikai neliela reģionāla banka, kurai piederot tikai 16 no Burgenlandes tirgū esošajām 264 banku filiālēm.

(43)

Attiecībā uz BB ieplānoto privatizāciju Austrija izsakās, ka saskaņā ar šobrīd iesniegtajiem plāniem bankai būtu jābūt privatizētai līdz 2004. gada beigām. Šim mērķim esot izveidota darba grupa pārdošanas procesa sagatavošanai un Bankhaus HSBC Trinkaus&Burkhardt esot uzdots veikt privatizāciju.

(44)

Austrija iesniedza vispārējos ekonomiskos noteikumus un BB stratēģiskos mērķus, pamatojoties uz kuriem tika sagatavoti plānu aprēķini, kuros ir paredzēta pastāvīga rentabilitātes uzlabošanās līdz 15 % septiņus gadus ilgā laika periodā. Pamatojoties uz pašreiz pieejamo līdzekļu apjomu, vidējām procentu likmēm un atgriezenisko plūsmu saskaņā ar likviditātes aprēķiniem 2003. gada janvārim, kontroles plānošanas procesā, sadarbojoties ar nodaļu vadītājiem un valdi esot noteikti plānošanas apjomi un noteikumi. Procentu peļņa visā plānojamā periodā esot aprēķināta, pamatojoties uz pašreiz spēkā esošo procentu likmes līmeni, t.i., plānu aprēķinos nav izdarīti nekādi hipotētiski pieņēmumi par procentu likmju attīstību nākotnē. Ņemot vērā faktu, ka procentu likme šobrīd ir zema, tas katrā ziņā atbilstot piesardzīgas plānošanas pamatprincipiem.

(45)

Pārstrukturēšanas pasākumi, kurus BB esot uzsākusi pēc krāpšanas gadījuma, lai, no vienas puses, attiecīgi reaģētu uz finansiālo grūtību cēloņiem un, no otras puses, veiktu piemērotus pasākumus, lai uzņēmums varētu iespējami labi sagatavoties tirgus attīstībai un nākamo gadu iespējām, var īsumā aprakstīt kā “kredītu riska pārvaldības visaptverošu organizatorisku pārveidošanu”, “BB koncentrēšanos uz galveno saimnieciskās darbības veidu”, “BB kā reģionālās bankas stabilizāciju” un “izmaksu pārvaldības visaptverošu pastiprināšanu”.

(46)

Sakarā ar BB nelielo apjomu Austrija rūpīgi izsver ilgtermiņa rentabilitātes atjaunošanas kritērijus un izvairīšanos no nepieļaujamiem konkurences traucējumiem un norāda, ka saskaņā ar Pamatnostādnēm (36. apsvērums) mazajiem un vidējiem uzņēmumiem principā nav jāveic nekādi kompensācijas pasākumi. Turklāt Austrija izklāsta, kādu iemeslu dēļ BB tikai nelielā mērā pārsniedz KMU robežvērtības.

(47)

Ņemot vērā bankas nelielo apjomu, pēc Austrijas domām nekādā ziņā neesot pārsteidzoši, ka BB nav iespējams veikt ļoti nozīmīgus kompensācijas pasākumus. BB gan esot meitas uzņēmumi, kuri tomēr nodarbojoties ar ievērojamas daļas BB bankas darījumu realizāciju un tādēļ šādu daļu pārdošana būtiski ietekmētu uzņēmuma darbības raksturu. Turklāt BB neesot nekādu nozīmīgu starptautisku darījumu un arī iekšzemē filiāļu skaits, kuru ir tikai 16, esot ārkārtīgi ierobežots.

(48)

Pēc Austrijas uzskatiem BB nelielā dalība tirgū izslēdz iespējamu konkurences traucējumu risku, un Austrija norāda, ka BB grūtību cēlonis nekādā ziņā neesot agresīva darbība tirgū, bet gan iepriekš minētie atsevišķie notikumi, jo īpaši saistībā ar zināmo krāpšanas gadījumu.

(49)

Austrija norādīja, ka atbalsts BB nav palielinājusi bankas pašas kapitālu, bet gan tikai palīdzējusi izveidot nodrošinājumu prasībām, kuras banka nav bijusi spējīga izpildīt, tādējādi nav bijis nepieciešamības veikt vērtības korekciju un ir bijis iespējams izvairīties no tā, ka pasīvi pārsniegtu BB pamatkapitālu.

(50)

Turklāt Austrija norāda, ka saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu gandrīz vienīgais BB darbības apgabals atrodas atbalstāmā reģionā un norāda gan uz attiecīgiem noteikumiem Pamatnostādnēs (20. apsvērums), gan uz sarežģītajiem apstākļiem finansiālo grūtību laikā.

(51)

Attiecībā uz kompensācijas pasākumiem (akciju pārdošana, filiāles slēgšana, valsts aizdevumu izsniegšanas uzdevums) Austrija sniedz detalizētas ziņas par katra pasākuma vērtību vai to reducējošo efektu un min iemeslus, kādēļ papildus reducējošie pasākumi apdraudētu bankas dzīvotspēju.

(52)

Austrija uzsver, ka atbalsts, par kuru ir runa, ir ierobežots līdz minimumam, jo galvojuma līgums pats par sevi nav pietiekams maksātspējas saglabāšanai, un BB ar pašas līdzekļiem ir veikusi papildus vērtības korekcijas 41 miljona euro apmērā un pašas spēkiem ir tikusi galā ar summu zaudējumu 218 miljonu euro apjomā. Turklāt BB no pavalsts puses nav ticis piešķirts nekāds kapitāls tās grūtību pārvarēšanai, kas apliecina pavalsts centienus līdz minimumam ierobežot atbalsta veidus un apjomu.

(53)

BB turklāt uzņemoties arī ievērojamas pūles samazināt tās personāla izmaksas līdz banku sektoram parastajam vidusmēra līmenim un esot izteikusi nodomu atbrīvoties no nevajadzīgā nekustamā īpašuma.

(54)

Papildu pasākumi bez jau minētajiem neesot iespējami arī tādēļ, ka banka jau gadiem piekopjot relatīvi taupīgu organizācijas politiku.

(55)

Savā 2003. gada 19. decembra vēstulē Austrijas iestādes dara zināmu, ka BB privatizācijas procesā tā plāno grozīt pieteiktos atbalsta pasākumus.

(56)

2000. gada 20. jūnija galvojuma līgumu ir paredzēts mainīt šādi.

(57)

2000. gada 23. oktobra pamatnolīgumu paredzēts mainīt šādi.

(58)

Atbilstoši Austrijas iestāžu paziņojumam grozījumi attiecībā uz gada peļņas izmantojumu galvojuma summu samazināšanai stājas spēkā tikai tādā gadījumā, ja BB patiešām tiks privatizēta. Ja Burgenlandes pavalsts nepārdos BB, abi galvojumi paliek nemainīgi un galvojuma summas turpina samazināties par BB gada peļņas apjomu, t.i., BB sanācijas saistības paliek nemainīgas.

(59)

Saskaņā ar Austrijas sniegto informāciju pavalsts valdība cenšas panākt BB privatizāciju kā būtiskas pārstrukturēšanas koncepcijas daļas īstenošanu, lai tādējādi vislabākajā veidā nodrošinātu par bankas ilgtermiņa dzīvotspēju. Ar pavalsts valdības 2003. gada 12. novembra lēmumu Zl. 3-12I/48-2003 esot uzsākti atbilstoši pasākumi pārdošanas procesa uzsākšanai. Ar reklāmas paziņojumu starpniecību medijos 2003. gada 17. novembrī ir pasludināts aicinājums izteikt interesi. Vēlākais, 2004. gada martā/aprīlī – pēc obligāto pārbaužu veikšanas – tikšot uzsāktas sarunas ar atsevišķiem interesentiem.

(60)

Tādēļ, lai panāktu labāko iespējamo peļņu no BB pārdošanas, Burgenlandes pavalstij esot nepieciešams atbrīvot BB no visām saistībām, kas izriet no ar Bank Austria Creditanstalt AG noslēgtā līguma par sanāciju. Tas pats attiecoties arī uz 2000. gada 20. jūnija starp Burgenlandes pavalsti un BB noslēgto galvojuma līgumu, jo arī šeit ne BB, ne tās pircēju nedrīkstot saistīt apgrūtinājumi.

(61)

Pēc Austrijas uzskatiem, gadījumā, ja tiktu saglabātas BB peļņas novirzīšanas saistības, esot apšaubāmi, vai bankai vispār būtu iespējams atrast pircēju, jo potenciālajiem bankas pircējiem nebūtu liela interese izdarīt pirkumu, ja tie vairākus gadus pēc tam nevarētu no tā sagaidīt nekādu peļņu.

(62)

Tādējādi BB apgrūtinošā peļņas novirzīšanas pienākuma novēršana esot tās paredzamās privatizācijas nepieciešams priekšnoteikums, lai izziņotā pārstrukturēšanas koncepcija, kuras ievērojama sastāvdaļa ir BB privatizācija, vispār varētu būt sekmīga. Tādējādi potenciālajam BB pircējam tiekot dota iespēja nekavējoties izmantot BB peļņu, kas savukārt esot nepieciešams priekšnoteikums maksimālās pārdošanas cenas panākšanai.

(63)

Abi Burgenlandes pavalsts galvojuma līgumi BB labā ietver valsts līdzekļu izmantošanu. Pasākumi tiek veikti ar nosacījumiem, kas kapitāla ieguldītājam, kurš darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem, nebūtu pieņemami.

(64)

Austrija uzskata, ka Burgenlandes pavalsts ar noslēgtajiem galvojuma līgumiem tiktāl ir izvairījusies no lielākiem finansiāliem zaudējumiem, ka līgums ir ierobežots ar absolūti nepieciešamo minimumu, lai nebūtu jāpārtrauc bankas darbība. Gadījumā, ja Burgenlandes pavalstij būtu jāizpilda likumā paredzētās saistības kā garantam maksājumu pārtraukšanas gadījumā, no summu ziņā neierobežotās garanta atbildības viedokļa maksājumu pārtraukšanas gadījumā no abām garantijām izrietošais finansiālo saistību apjoms būtu bijis pārsniegts. Šī iemesla dēļ Austrijas iestādes turpina uzskatīt, ka Burgenlandes pavalsts ir rīkojusies tā, kā rīkotos kapitāla ieguldītājs, kas darbojas, vadoties pēc tirgus ekonomikas principiem.

(65)

Šim viedoklim tomēr jāiebilst, ka Austrijas iestādes nav iesniegušas nekādus aprēķinus, kas varētu apstiprināt šo apgalvojumu. 13. apsvērumā minētajā KPMG 2000. gada 17. jūnija vērtējumā, BB maksātnespējas gadījumā Burgenlandes pavalsts sedzamā summa būtu 247 miljoni euro. Tas ir mazāk nekā abu galvojumu kopējā summa, pie tam jānorāda, ka šī summa tika aprēķināta pirms otrās, “visaptverošās” debitoru pārbaudes, kuru nozīmēja 2000. gada otrajā pusē, tāpēc, ņemot vērā pašreizējo situāciju, tai vajadzētu būt augstākai. Tomēr rodas jautājums, kā Austrijas iestādes vispār ir varējušas aprēķināt summu 247 miljoni euro. Eiropas Kopienu Tiesa savā spriedumā par Hytasa (8) pareizi atzina, ka attiecībā uz saistībām pareizi jāizšķir, vai tās “uzņemas valsts kā uzņēmējsabiedrības daļu īpašniece vai tās ir saistības, kas tai uzliktas kā valsts varas īstenotājai”. Tā kā BB tika dibināta kā akciju sabiedrība, pavalsts kā šīs sabiedrības akciju īpašniece ir atbildīga par tās parādiem tikai savu aktīvu likvidācijas vērtības apjomā. Tiesa minētajā spriedumā secina, ka “saistības, kas rodas no izdevumiem saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu, bezdarbnieku pabalsta izmaksām un atbalsta ražošanas struktūru atjaunošanu, nedrīkst ņemt vērā, piemērojot privāta ieguldītāja kritēriju”. Šķiet, ka Austrijas iestādes nav izšķīrušas šīs divas lietas, un to aprēķinos ir ņemti vērā tie izdevumi, kas pavalstij rastos saistībā ar likumā noteikto atbildību maksājumu pārtraukšanas gadījumā. Šie izdevumi savukārt nekādi nav saistīti ar Burgenlandes pavalsts kā BB akciju īpašnieces lomu. Tie drīzāk rodas no īpaša likumā noteikta pienākuma, t.i., valsts atbildības maksājumu pārtraukšanas gadījumā; šāds pienākums nekad nebūs spēkā attiecībā uz privātu kapitāla ieguldītāju.

(66)

Abus pasākumus veica par labu uzņēmumiem, kas atradās nopietnās finansiālās grūtībās. Kopā ir runa par 359,8 miljoniem euro un tā ir ļoti nozīmīga summa. Brīdī, kad pavalsts uzņēmās galvojumus, tai noteikti nebija iespējams paredzēt, ka šīs pārņemšanas rezultātā tā gūs peļņu, kas būtu pieņemama kapitāla ieguldītājam, kas darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem.

(67)

Attiecīgie palīdzības pasākumi dod priekšrocības BB un mākslīgi nostāda BB labākās pozīcijās, salīdzinot ar tās konkurentiem, tādējādi radot konkurences traucējumus. BB nozīmīgākā darbība notiek reģionā, taču tā darbojas arī valsts mērogā. Finansiālo pakalpojumu nozari kopumā raksturo pieaugoša integrācija un nozīmīgās jomās notiek darbība vienotajā tirgū. Dažādu dalībvalstu finanšu iestāžu vidū valda spēcīga konkurence, kas līdz ar vienotas valūtas ieviešanu pastiprinās vēl vairāk. Veiktie pasākumi un to ietekme uz patreizējiem un potenciālajiem konkurentiem no citām dalībvalstīm rada konkurences traucējumus vai konkurences traucējumu draudus un kaitē tirdzniecībai dalībvalstu starpā. Tāpēc veiktie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu. Austrija nav apšaubījusi šo uzskata, bet ir pieteikusi attiecīgos pasākumus, kaut arī vēlāk kā noteikts.

(68)

Tā kā atbalsta pasākumi nav veikti, pamatojoties uz apstiprinātiem noteikumiem par valsts atbalstu, Komisijai saskaņā ar EK Līguma 87. pantu un Pamatnostādnēm par valsts palīdzību grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (9) (“Pamatnostādnes”) jāpārbauda to savienojamība ar kopējo tirgu.

(69)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu, ja šajā līgumā nav paredzēts citādi, Ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(70)

Tomēr EK Līguma 87. pants pieļauj izņēmumus no valsts palīdzības un vienotā tirgus savienojamības pamatprincipiem. Noteikumi par izņēmumiem saskaņā ar EK Līguma 87. panta 2. punktu var būt pamatojums palīdzības savienojamībai ar kopējo tirgu. Taču pārbaudāmie palīdzības pasākumi nevar tikt uzskatīti ne par sociālu palīdzību individuāliem patērētājiem (a) apakšpunkts), ne kā palīdzība kaitējuma atlīdzināšanai, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi (b) apakšpunkts), ne arī kā palīdzība, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, kurus iespaidojusi Vācijas sadalīšana (c) apakšpunkts). Tādējādi šie izņēmumi šajā gadījumā nav piemērojami.

(71)

Ņemot vērā noteikumus par izņēmumiem saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta b) un d) apakšpunktiem jākonstatē, ka palīdzības pasākumi nav uzskatāmi par tādiem, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērš nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā, ne arī par palīdzību kultūras veicināšanai vai kultūras mantojuma saglabāšanai.

(72)

Tātad Komisija pārbauda atbalsta pasākumus, balstoties uz EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta noteikumiem par izņēmumiem. Komisija tās vērtējumu atbalstam, kas sniegts noteiktu saimniecības nozaru attīstībai, ciktāl tā neietekmē tirdzniecības noteikumus tādējādi, ka tas ir pretrunā ar vispārējām interesēm, pamato ar attiecīgām direktīvām. Pēc Komisijas domām šim konkrētajam gadījumam nav piemērojamas nekādas citas Pamatnostādnes, izņemot 68. apsvērumā minētās. Turklāt Komisija uzskata, ka aprakstītie atbalsta pasākumi palīdz finansēt uzņēmuma pārstrukturēšanu un tādējādi ir uzskatāmi par atbalstu uzņēmuma pārstrukturēšanai.

(73)

Saskaņā ar Pamatnostādnēm atbalsts pārstrukturēšanai ir pieļaujams tikai gadījumā, ja tas nav pretrunā ar vispārīgām interesēm. Pamatnostādnes atbalsta sniegšanas apstiprināšanu no Komisijas puses saista ar īpašiem priekšnoteikumiem.

(74)

Komisija piekrīt Austrijas paskaidrojumiem, saskaņā ar kuriem BB ir klasificējama kā uzņēmums, kas nonācis grūtībās Pamatnostādņu 30. punkta izpratnē apvienojumā ar Pamatnostādņu 4. līdz 8. punktu.

(75)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 4. punktu tiek pieņemts, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās, “ja tam nav iespējams ar paša finansiālajiem līdzekļiem vai piesaistītiem līdzekļiem, ko tiem piešķir tā īpašnieki/dalībnieki vai garanti, pārtraukt zaudējumu rašanos, kas īsā vai vidējā laika periodā gandrīz noteikti novestu līdz saimnieciskās darbības pārtraukšanai gadījumā, ja neiejauktos valsts”. Attiecībā uz BB šie apstākļi viennozīmīgi pastāv.

(76)

Bez Burgenlandes pavalsts iejaušanās BB būtu noteikta saimnieciskā uzraudzība un tādējādi tā tiktu novesta līdz saimnieciskās darbības pārtraukšanai Pamatnostādņu izpratnē.

(77)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 28. punktu atbalstu pārstrukturēšanai var piešķirt tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti stingri kritēriji un ja pastāv skaidrība par to, ka ir izsvērti iespējamie konkurences traucējumi, ko izraisītu ar uzņēmuma darbības turpināšanu saistītās priekšrocības, jo īpaši, ja bankrota izraisītās darbinieku atlaišanas kopīgais efekts pierādāmi saasinātu vietējās, reģionālās vai nacionālās nodarbinātības problēmas vai, izņēmuma gadījumos, ja uzņēmuma darbības pārtraukšana izraisītu monopola vai šaura oligopola situāciju.

(78)

Pēdējo apstākli katrā ziņā var izslēgt, jo BB pozīcijas nav pietiekami stipras, lai uzņēmuma bankrota vai tam sekojošās daļējās pārdošanas rezultātā izveidotos monopola vai oligopola situācija.

(79)

Lai gan Austrija apgalvo, ka, izņemot BB, Burgenlandes pavalstī kā nozīmīga banka darbojas gandrīz tikai Raiffeisen grupa un tādējādi BB nozušana izraisītu tirgus struktūras koncentrācijas paaugstināšanos un Raiffeisen nozīmīguma pieaugšanu, taču, tā kā Burgenlandes pavalstī darbojas arī citas bankas, krājkases un kooperatīvās bankas, šis arguments, balstoties uz patreizējā brīdī pieejamo informāciju, nešķiet pamatots.

(80)

Tomēr var secināt, ka hipotētiskās BB maksātnespējas sekas ir grūti aprēķināmas. Gadījumā, ja BB tiktu likvidēta vai tiktu samazināts tās filiāļu skaits, iespējamība, ka Burgenlandes pavalstī uzsāktu darbību kāda ārvalstu banka un pārņemtu BB aktivitātes, pamatojoties uz Burgenlandes pavalsts saimniecisko stāvokli un relatīvi mazo aktivitāti, ir vērtējama kā ārkārtīgi maza. Daudz ticamāka liekas bāzes finanšu pakalpojumu trūkuma iespējamība atsevišķos Burgenlandes pavalsts lauku reģionos.

(81)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 3.2.2 punkta b) apakšpunktu, atbalsta sniegšana ir atkarīga no pārstrukturēšanas plāna izpildes, kur Komisija apstiprina katru atsevišķu atbalsta pasākumu un pārbauda no piemērotības viedokļa uzņēmuma ilgtermiņa rentabilitātes atjaunošanai atbilstošā laika periodā. Turklāt pārstrukturēšanas plānam jābūt ierobežotam uz noteiktu laika periodu un jābalstās uz reālistiskiem pieņēmumiem. Tam jāapraksta apstākļus, kuru rezultātā uzņēmums ir nonācis grūtībās, lai būtu iespējams novērtēt, vai piedāvātie pasākumi ir piemēroti. Tas dod uzņēmumam iespēju realizēt pāreju uz jaunu struktūru, kas nodrošina ilglaicīgas rentabilitātes izredzes un iespējas darboties ar pašu spēkiem, t.i., sniedz uzņēmumam iespēju segt visas izmaksas, ieskaitot norakstītos līdzekļus un finansējuma izmaksas, un sasniegt pietiekamu pašu kapitāla rentabilitāti pastāvēšanai konkurences apstākļos.

(82)

Komisija savu vērtējumu balsta uz Austrijas sniegto informāciju, tai skaitā uz ieplānotajiem atsevišķajiem pārstrukturēšanas pasākumiem, prognozēto rentabilitāti pārstrukturēšanas periodam no 2000. gada līdz 2010. gadam, pamatojoties uz piesardzīgu nākotnes attīstības vērtējumu, no vienas puses, un gada pārskatos atspoguļotās parastās saimnieciskās darbības rezultātiem un plāna aprēķiniem, no otras puses, kā arī pamatojoties uz nepietiekamās kredīta pārvaldības analīzi, kas ir problēmu iemesls, un strukturālajiem trūkumiem. Izsakot savu vērtējumu, Komisija bez tam balstās uz Austrijas sniegtajām ziņām par uzsākto pārstrukturēšanas plāna realizāciju, par atsevišķu pasākumu grozījumiem, kā arī par laika plānu attiecībā uz paredzētās BB privatizācijas pabeigšanu.

(83)

Tā kā trūkst detalizētu prognožu datu un pieņēmumu, uz kuriem prognozes balstās, Komisija savā lēmumā par pasākumu uzsākšanu apšaubīja ilgtermiņa rentabilitātes prognozi 15 % apmērā līdz 2010. gadam. Atbildot uz to, Austrija iesniedza plāna aprēķinus, kas, pamatojoties uz piesardzīgas plānošanas principiem un ievērojot tautsaimnieciskos apstākļus (saimnieciskās darbības pieaugums, iedzīvotāju skaita pieaugums, īpašuma pieaugums, Eiropas Savienības paplašināšanās), atspoguļo pastāvīgu rentabilitātes uzlabošanos līdz 15 % septiņu gadu laika periodā. To apliecina arī gada pārskatā atspoguļotie parastās saimnieciskās darbības rezultāta skaitļi. Tādējādi Komisija uzskata, ka pārstrukturēšanas plāns no nākotnes attīstības viedokļa visumā ir ticams un pilnīgs.

(84)

Turklāt Austrija iesniedza papildus informāciju un īpašuma un personāla izmaksu salīdzinošos datus ar citām līdzīgas struktūras vai līdzīga izmēra kredītiestādēm, kas parāda, ka BB gan no personāla izmaksu viedokļa vienai personai, gan no īpašuma izmaksām acīmredzami atrodas zem vidusmēra.

(85)

Austrija papildus iesniedza Komisijai uzņēmuma un menedžmenta struktūras, kā arī konkrētās menedžmenta nolaidības gadījumu analīzi, kuru iztrūkums bija atzīmēts lēmumā par procedūras uzsākšanu. Kā BB finansiālo grūtību iemesli tika nosaukti krāpšanas gadījums, kļūdaini izprasta riska politika, riska pārvaldības trūkums, iekšējās kontroles sistēmas trūkums, nepilnīga pārskata sistēma, bankas vispārējās vadības instrumentu trūkums un nepilnīgi organizatoriskie procesi. Kā pārstrukturēšanas pasākumi pārskatā tika minēti jaunas risku politikas ieviešana, neatkarīgas riska pārvaldības izveide, jauna aktīvu izvietošanas definīcija, jaunas uzbūves un procedūras organizācijas izveide, vadības informācijas sistēmas ieviešana un izmaksu pārvaldības nostiprināšana.

(86)

Līdz šim veiktos vai paredzētos operacionālos, funkcionālos un finansiālos pasākumus Komisija uzskata par piemērotiem bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai.

(87)

Turklāt Austrija paziņoja, pavalsts valdība kā BB pārstrukturēšanas koncepcijas nozīmīgu daļu vēlas panākt tās privatizāciju. Ar pavalsts valdības 2003. gada 12. novembra lēmumu Zl. 3-12I/48-2003 esot uzsākti atbilstoši pasākumi pārdošanas procesa uzsākšanai. Ar reklāmas paziņojumu starpniecību medijos 2003. gada 17. novembrī ir izteikts aicinājums izteikt interesi. Vēlākais, 2004. gada martā/aprīlī – pēc obligāto pārbaužu veikšanas – tikšot uzsāktas sarunas ar trīs atlikušajiem labākajiem interesentiem. Komisija pieņem, ka bankas privatizācijai ir pietiekamas izredzes uz veiksmi.

(88)

EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta izņēmuma gadījumu noteikumi ir saistīti ar priekšnoteikumu, ka palīdzības pasākumi nedrīkst ietekmēt saimnieciskos apstākļus tādējādi, ka tas būtu pretrunā ar vispārējām interesēm. Pamatnostādņu 35. līdz 39. punkts nosaka, ka nepieciešams veikt pasākumus, lai pēc iespējas samazinātu atbalsta pasākumu negatīvo ietekmi uz konkurentiem. Parasti šo noteikumu konkretizē uzņēmuma klātbūtnes ierobežojumi vai samazinājums attiecīgajā produktu tirgū, pārdodot ražošanas iekārtas vai meitas uzņēmumus, vai samazinot saimniecisko darbību.

(89)

Šādam ierobežojumam vai samazinājumam jābūt samērojamam ar atbalstu pasākumu izraisītajiem konkurences traucējumiem un jo īpaši ar uzņēmuma relatīvo daļu attiecīgajā tirgū vai tirgos.

(90)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 53. punktu, izvērtējot pārstrukturēšanas atbalstu atbalstāmajos reģionos, Komisijai jāņem vērā reģionālās attīstības vajadzības. Ja uzņēmums, kas nonācis grūtībās, atrodas atbalstāmajā reģionā, šis fakts pats par sevi vēl nav iemesls šāda atbalsta apstiprināšanai. Tātad, saskaņā ar Pamatnostādņu 54. punktu Pamatnostādņu vērtēšanas kritēriji ir spēkā arī atbalstāmos reģionos, pat gadījumā, ja tiek ņemtas vērā reģionālās attīstības vajadzības. Tomēr šajos apgabalos Komisija katrā ziņā var piemērot mazāk stingras mērauklas attiecībā uz tirgos ar pārlieku strukturālo kapacitāti pieprasīto kapacitātes samazinājumu, gadījumā, ja to attaisno reģionālās attīstības vajadzības, pie tam izšķir apgabalus saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, lai ņemtu vērā pirmo nosaukto reģionu daudz smagākās problēmas.

(91)

Tā kā Burgenlandes pavalsts ir reģions, kas kopš 1995. gada pastāvīgi ir kvalificēts kā 1. mēŗķa atbalstāmais reģions, to uzskata par atbalstāmo reģionu EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta izpratnē un var tikt kvalificēta reģionālās palīdzības saņemšanai ar pieļaujamo neto veicināšanas intensitāti 30 % vai 35 % apmērā. Kaut arī, balstoties uz BB ilggadīgo klātbūtni, tā šķiet labi piemērojusies šī atbalstāmā reģiona saimnieciskajiem apstākļiem, Komisija var secināt, ka bankas finansiālās grūtības šādos apgabalos pieņem asākas formas nekā tas būtu saimnieciski un industriāli labāk attīstītā reģionā.

(92)

BB ir mazs uzņēmums Austrijas banku vidū. Ar bilances summu 2,9 miljardi euro, peļņas apjomu (peļņa no procentiem, peļņa no vērtspapīriem, starpnieka peļņa, neto peļņa no finanšu darījumiem un citiem uzņēmuma ienākumiem) 40,4 miljonu euro apjomā 2002. gadā un nedaudz vairāk par 300 darbiniekiem banka gan no nodarbinātības līmeņa, gan no tās finansiālo spēju viedokļa ir tuvu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(93)

Tādēļ turpmāk tiks pārbaudīts, vai, ņemot vērā bankas nelielo izmēru, kā arī tās atrašanos veicināšanas apgabalā, piedāvātie kompensācijas pasākumi ir pietiekami, lai samazinātu atbalsta radītos konkurences traucējumus.

(94)

Sākotnēji Austrija kā kompensējošus pasākumus piedāvāja akciju pārdošanu, vienas filiāles slēgšanu un valsts kredītu izsniegšanas pārtraukšanu pārstrukturēšanas plāna ietvaros.

(95)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija izteicās, ka sakarā ar pietiekami detalizētu ziņu trūkumu tai nav iespējams atbilstoši izvērtēt šo nenoteikti aprakstīto pasākumu kopējo efektu un to attiecīgo apmēru, un lūdza iesniegt papildus informāciju. Atbildot uz to, Austrija papildus iesniedza ziņas par katra pasākuma vai samazinošā efekta vērtību un norādīja, ka ir pārbaudītas visas iedomājamās iespējas, lai piedāvātu BB atbilstošus kompensācijas pasākumus.

(96)

Attiecībā uz daļu pārdošanu Austrija izteicās, ka BB jau laikā no 2001. gada līdz 2003. gada jūlijam ir atbrīvojusies no uzņēmumam nevajadzīgajām akcijām 3,5 miljonu euro apmērā, kā rezultātā līdz 2000. gada 31. decembrim portfelī turēto akciju skaits samazinājās par trešdaļu.

(97)

Saskaņā ar Austrijas sniegtajām ziņām BB, izņemot jau realizētās vērtības, nepiederēja ne nestratēģiskas akcijas, ne slēptās rezerves, kas esot redzams no Banku uzraugu banku uzraudzības ziņojumiem par BB pēdējiem saimnieciskajiem gadiem. Tādējādi turpmāka bankas īpašuma pārdošana tik spēcīgi ietekmētu BB uzņēmējdarbību, ka tādējādi būtu apdraudēta bankas dzīvotspēja.

(98)

Kā kompensējošo pasākumu BB tās pārstrukturēšanā veica vienas no tās līdz šim esošo 17 filiāļu (Parndorfā) slēgšanu. Tas atbilst klātbūtnes samazināšanai tirgū par gandrīz 6 %.

(99)

Attiecībā par tālāku filiāļu slēgšanu Austrija izteicās, ka BB iekšzemes filiāļu skaits, kas tagad ir 16, ir ārkārtīgi ierobežots, un Burgenlandes lauku reģionos filiāļu koncentrācija esot salīdzinoši maza. Izņemot vienu gadījumu, BB neveicot vērā ņemamu darbību ārvalstīs. Šopronā (Ungārijā) bankai esot viens vienīgs meitas uzņēmums, kam tomēr sakarā ar aktuālo vispārējo stāvokli banku sektorā ir svarīga loma bankas rentabilitātes un tirgusspējas nodrošināšanā nākotnē starptautiskajā banku konkurencē. Tādēļ vēl kādas filiāles slēgšana tieši izraisītu ievērojamu apgrozījuma kritumu un bīstamu peļņas izredžu samazināšanos.

(100)

Turklāt Austrija apliecināja, ka BB ierobežos savu darbību, turpmāk neizsniedzot valsts aizdevumus. Šo aizdevumu apjoms, kas ir 12 % no izsniegtajiem aizdevumiem, ir salīdzinoši liels. Turklāt šeit runa ir par īpaši izdevīgiem darījumiem, jo šie aizdevumi sakarā ar valsts kā kredīta ņēmēja pirmklasīgo bonitāti bankai nav saistīti ne ar kādu risku un tādējādi nepastāvēja nekādas saistības. Turklāt šajā gadījumā bija ievērojama ar risku nesaistīta procentu peļņa.

(101)

Komisija pārbaudīja šos argumentus, kā arī šajā sakarā iesniegto informāciju un secināja, ka papildu kompensējošie pasākumi sakarā ar bankas nelielo izmēru un tās mazo klātbūtni tirgū patiešām apdraudētu tās dzīvotspēju. Bez tam Komisija jau agrāk, pieņemot vairākus lēmumus par banku sanāciju, ir uzskatījusi par pietiekamu klātbūtnes samazinājumu tirgū par 10 %, šādos gadījumos, kad attiecīgās bankas gados pirms to saimniecisko grūtību rašanās ir piekopušas ekspansīvu darījumu politiku (10). Turpretī mazāku banku gadījumā, kas tomēr bija vairākkārt lielākas par BB, Komisija nav pieprasījusi saimnieciskā tīkla samazinājumu (11).

(102)

Tādējādi pēc Komisijas domām jau realizētie, plānotie un apsolītie kompensējošie pasākumi visumā ir pietiekami, lai samazinātu minēto atbalsta pasākumu radītos konkurences traucējumus.

(103)

Pēc Komisijas domām Austrija ir pietiekami pierādījusi, ka piešķirtās atbalsta summas aprobežojas ar pārstrukturēšanai obligāti nepieciešamo minimālo apjomu, ņemot vērā bankas un tās akcionāru pieejamajos finanšu līdzekļus. Bankai netiek piešķirta pārlieka likviditāte un pārlieku lieli pašu līdzekļi, kurus tā varētu izmantot neatbilstošai tās darbības paplašināšanai uz konkurentu rēķina.

(104)

Atbilstoši galvojuma līgumiem Burgenlandes pavalsts BB piešķirtās atbalsta summas 359,8 miljonu euro apmērā ir aprēķinātas tā, lai tādējādi tiktu segta, no vienas puses, krāpšanas gadījuma izraisītā korekcijas nepieciešamība 171 miljonu euro apmērā, kā arī, no otras puses, debitoru kontroles rezultātā papildus atklātā vērtības korekcijas nepieciešamība 189 miljonu euro apmērā. Ņemot vērā pamatkapitālu 80 miljonu euro apmērā, tas bija neizbēgami nepieciešams īslaicīgs pasākums bankas izdzīvošanai, jo citādi būtu noteikta saimnieciskā uzraudzība un stātos spēkā galvojumu saistības maksājumu pārtraukšanas gadījumā. Tas turpretī nebija saistīts ar papildus pašu kapitāla iepludināšanu, tā kā tādējādi netika pastiprinātas bankas pozīcijas konkurentu vidū.

(105)

Tomēr ar pavalsts BB labā izsniegtajiem galvojumiem pašiem par sevi tomēr nepietika, lai saglabātu pietiekamu maksātspēju. Kaut arī galvojuma līgums sedza ar kredīta valūtu saistīto nepieciešamo vērtības korekciju skartajiem aizdevumiem, no otras puses, tās neņēma vērā saistībā ar kredītu neatmaksāšanu nepieciešamos procentu maksājumus, kurus šī iemesla dēļ bija jānokārto pašai bankai.

(106)

Turklāt pirms 2000. gada 20. jūnija galvojuma līguma noslēgšanas un gada pārskata pabeigšanas par 1999. gadu BB veica papildu vērtības korekcijas 41 miljona euro apmērā, kurus tai bija jāsedz pašas spēkiem.

(107)

Turklāt 2000. gada oktobrī sakarā ar negatīvo publicitāti liels skaits klientu izņēma no bankas ievērojamas naudas summas (krājnoguldījumus un depozīta noguldījumus, kā arī vērtspapīru uzkrājumus) 218 miljonu euro apjomā, kas atbilst 10 % no BB bilances summas. Arī šos zaudējumus banka sedza pašas spēkiem.

(108)

Noslēgumā jākonstatē, ka BB pašas spēkiem ir samazinājusi slēptās rezerves un pēdējo 3 gadu laikā tai ir bijis iespējams arī samazināt personāla izmaksas par 1 miljonu euro un izdevumus kopā par 10 %. 2004. gadā ir paredzēts papildu izmaksu samazinājums 285 000 euro apmērā.

(109)

Pēc Komisijas domām palīdzības pasākumi ir aprobežojušies ar minimumu.

(110)

Palīdzības pasākumi, kuru kopējais apmērs ir 359,8 miljoni euro, sastāv no diviem pasākumiem: pirmkārt, Burgenlandes pavalsts 2000. gada 20. jūnijā pārņemtais galvojuma līgums BB labā 171 miljonu euro apmērā, plus 5 %; un, otrkārt, 2000. gada 23. oktobra pamatnolīgums, kas savukārt sastāv no Bank Austria atteikšanās no prasībām BB labā, sanācijas saistībām abu šo līgumslēdzēju pušu starpā un Burgenlandes pavalsts galvojuma līguma BB labā 189 miljonu euro apmērā.

(111)

Pastāv visi priekšnoteikumi, lai varētu uzskatīt, ka ir sniegts valsts atbalsts saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu: valsts līdzekļi, noteikta uzņēmuma atbalstīšana, konkurences traucējumi un kaitējums tirdzniecībai starp dalībvalstīm. No noteikumiem par pamatprincipu izņēmumiem par valsts atbalsta un kopējā tirgus nesavienojamību ir piemērojami tikai EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta noteikumi saistībā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

(112)

Savā lēmumā, vadoties pēc Pamatnostādņu kritērijiem, Komisija secina, ka jau veiktie un ieplānotie pārstrukturēšanas pasākumi ir saprātīgi, konsekventi un būtībā piemēroti, lai sniegtu BB iespēju atjaunot ilgtermiņa rentabilitāti.

(113)

Pēc Komisijas domām jau veiktie, plānotie un apsolītie pārdošanas, slēgšanas un samazināšanas pasākumi visumā ir pietiekami, lai kompensētu minēto atbalsta pasākumu radītos konkurences traucējumus.

(114)

Divi parakstītie galvojuma līgumi, kas datēti ar 2000. gada 20. jūniju un 2000. gada 23. oktobri, pēc Komisijas domām aprobežojas ar pārstrukturēšanai nepieciešamo minimumu, pamatojoties uz bankas un akcionāru pieejamiem finanšu līdzekļiem. Tādējādi bankai netiek piešķirta pārlieka likviditāte un lieks pašu kapitāls, ko tā varētu izmantot tās darbības neatbilstošai paplašināšanai uz tās konkurentu rēķina,