25.1.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 21/15

(1)

Komisijas 2003. gada 2. jūnija paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par “Eiropas ceļu satiksmes drošības darbības programmu – ceļu satiksmes negadījumu upuru skaita samazināšana uz pusi Eiropas Savienībā līdz 2010. gadam: kopēja atbildība” (2) nosaka saskaņotu pieeju ceļu satiksmes drošībai Eiropas Savienībā. Turklāt savā 2003. gada 15. septembra paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam ar nosaukumu “Informācijas un sakaru tehnoloģijas drošiem un attīstītiem transportlīdzekļiem” (3), Komisija paziņoja savu nodomu uzlabot ceļu satiksmes drošību Eiropā, kas zināma kā eDrošības (eSafety) iniciatīva, izmantojot jaunās informācijas un sakaru tehnoloģijas un attīstītas ceļu satiksmes drošības sistēmas, tādas kā automobiļu tuvdarbības radaru iekārtas. 2003. gada 5. decembrī savos secinājumos par ceļu satiksmes drošību (4) Padome aicināja uzlabot transportlīdzekļu drošību, arī popularizējot jaunās tehnoloģijas, tādas kā elektroniskā drošība.

(2)

Notiek strauja un koordinēta automobiļu tuvdarbības radara attīstība un izvietošana Kopienā, tāpēc nepieciešams, lai šim lietojumam Kopienā bez vilcināšanās un stabili būtu pieejama saskaņota radiofrekvences josla, lai nodrošinātu vajadzīgo drošību šajā nozarē nepieciešamo investīciju veikšanai.

(3)

2003. gada 5. augustā, lai veiktu šādu saskaņošanu, Komisija saskaņā ar Lēmuma 676/2002/EK 4. panta 2. punktu izsniedza mandātu Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferencei (CEPT) radiofrekvenču spektra saskaņošanas un koordinēta automobiļu tuvdarbības radio ieviešanas sekmēšanas nolūkā.

(4)

Šī mandāta rezultātā CEPT norādījusi 79 GHz diapazona joslu kā vispiemērotāko joslu automobiļu tuvdarbības radara ilgtermiņa attīstībai un izvietošanai, ieviešot šo pasākumu, vēlākais, līdz 2005. gada janvārim. Tādēļ Komisija 2004. gada 8. jūlijā pieņēma Lēmumu 2004/545/EK par radiofrekvenču spektra saskaņošanu 79 GHz diapazonā automobiļu tuvdarbības radara lietojumam Kopienā (5).

(5)

Tomēr automobiļu tuvdarbības radaru tehnoloģija 79 GHz joslā joprojām atrodas attīstības procesā un nav nekavējoties pieejama rentablam lietojumam, lai gan ir saprotams, ka nozare sekmēs šādas tehnoloģijas attīstību, lai padarītu to pieejamu pēc iespējas agrākā datumā.

(6)

Savā 2004. gada 9. jūlija ziņojumā Eiropas Komisijai saskaņā ar 2003. gada 5. augusta mandātu CEPT norādīja 24 GHz joslu kā pagaidu risinājumu, kas dotu iespēju agrīnai automobiļu tuvdarbības radara ieviešanai Kopienā, lai ievērotu e-Drošības iniciatīvas uzdevumus, jo tehnoloģija uzskatāma par pietiekami rūpīgi izstrādātu darbībai šajā joslā. Tādēļ dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi, kas pamatoti ar konkrēto šo valstu radiofrekvences spektra stāvokli, lai padarītu pieejamu pietiekamu radiofrekvenču spektru saskaņotā veidā 24 GHz joslā (21,65–26,65 GHz), vienlaikus aizsargājot esošos pakalpojumus, kas darbojas šajā joslā, no kaitējošiem traucējumiem.

(7)

Saskaņā ar ITU Radiofrekvenču noteikumu 5.340. zemsvītras piezīmi 23,6–24,0 GHz joslā aizliegtas visas emisijas, lai aizsargātu šīs joslas primāru lietojumu – radio astronomijas, zemes izpētes satelīta un kosmosa zinātnisko pētījumu pasīvos pakalpojumus. Šis aizliegums tiek pamatots ar faktu, ka kaitējoši traucējumi šajos pakalpojumos emisiju rezultātā nav pieļaujami.

(8)

Uz 5.340. zemsvītras piezīmi attiecas īstenošana valsts līmenī, un to iespējams piemērot saistībā ar Radiofrekvenču noteikumu 4.4. pantu, saskaņā ar kuru nevienu frekvenci nevar piešķirt nevienai stacijai, apejot Radiofrekvenču noteikumus, izņemot speciālu nosacījumu, ka šāda stacija, izmantojot šādas frekvences piešķīrumu, neradīs kaitējošus traucējumus stacijai, kas darbojas saskaņā ar ITU nolikuma noteikumiem. Tādēļ savā ziņojumā Komisijai CEPT norādīja, ka 5.340. zemsvītras piezīme stingri neaizliedz administrācijām lietot joslas, uz kurām attiecas zemsvītras piezīme, ievērojot to, ka šāds lietojums nedz ietekmē citu administrāciju pakalpojumus, nedz tiecas iegūt starptautisku šāda lietojuma atzinumu saskaņā ar ITU.

(9)

23,6–24,0 GHz frekvences josla ir primāri svarīga zinātniskajām un meteoroloģiskajām sabiedrībām ūdens tvaiku satura mērījumos, kas ir būtiski temperatūras mērījumos zemes izpētes satelītu pakalpojumos. It sevišķi šai frekvencei ir svarīga nozīme Globālajā monitoringā par vidi un drošību (GMES), kura mērķis ir operatīva Eiropas brīdinājumu sistēma. 22,21–24,00 GHz frekvences diapazons ir nepieciešams arī, lai veiktu amonjaka un ūdens spektrālo līniju mērījumus, kā arī pastāvīgus novērojumus radio astronomijas pakalpojumos.

(10)

ITU Radiofrekvenču noteikumos 21,2–23,6 GHz un 24,5–26,5 GHz joslas ir primāri piešķirtas fiksētam pakalpojumam, un tās intensīvi izmanto fiksētiem savienojumiem, lai ievērotu infrastruktūras prasības attiecībā uz esošajiem 2G un 3G mobilajiem tīkliem un lai attīstītu platjoslas fiksētos bezvadu tīklus.

(11)

Pamatojoties uz savietojamības pētījumiem automobiļu tuvdarbības radara un fiksēto pakalpojumu, zemes izpētes satelīta pakalpojumu un radio astronomijas pakalpojumu starpā, CEPT ir secinājusi, ka neierobežots automobiļu tuvdarbības radara sistēmu izvietojums 24 GHz joslā radīs nepieņemamus kaitējošus traucējumus tajos esošajos radio lietojumos, kas darbojas šajā joslā. Ņemot vērā ITU Radiofrekvenču noteikumus un šo pakalpojumu svarīgumu, jebkādu automobiļu tuvdarbības radara ieviešanu 24 GHz varētu veikt vienīgi ar tādu noteikumu, ka šie pakalpojumi joslā tiek pietiekami aizsargāti. Šajā sakarā, lai gan signāls, ko pārraida automobiļu tuvdarbības radara iekārtas, ir ārkārtīgi zems lielākajā daļā 24 GHz frekvences diapazona, ir svarīgi ņemt vērā daudzu ierīču, kas atsevišķi varētu neradīt kaitējošus traucējumus, lietojuma kumulatīvo ietekmi.

(12)

Saskaņā ar CEPT esošie lietojumi, kas darbojas vai nu 24 GHz joslā, vai arī ap to, arvien vairāk būs pakļauti ievērojamam kaitējošu traucējumu līmenim, ja tiks pārsniegts noteikts to transportlīdzekļu, kas izmanto 24 GHz joslu automobiļu tuvdarbības radariem, iespiešanās līmenis. CEPT jo īpaši secināja, ka dalīšana starp zemes izpētes satelītu pakalpojumiem un automobiļu tuvdarbības radaru varētu būt iespējama tikai uz laiku, ja to transport līdzekļu, kuri aprīkoti ar 24 GHz automobiļu tuvdarbības radaru, procentuālais skaits tiktu ierobežots līdz 7,0 % katrā nacionālajā tirgū. Lai gan šis procentuālais rādītājs aprēķināts, pamatojoties uz zemes izpētes satelītu pikseļiem, nacionālie tirgi ir izmantoti kā atsauce, salīdzinājumā ar kuru aprēķina slieksni, jo tas ir visefektīvākais līdzeklis šī monitoringa veikšanai.

(13)

Turklāt CEPT ziņojumā secināts, ka, lai uzturētu fiksēto pakalpojumu aizsardzības prasības, dalīšanās ar automobiļu tuvdarbības radaru varētu būt iespējama uz laiku, ja to transportlīdzekļu, kas aprīkoti ar automobiļu tuvdarbības radaru, procentuālais skaits fiksēto pakalpojumu uztvērēja zonā tiktu ierobežots līdz mazāk nekā 10 %.

(14)

Tādēļ, pamatojoties uz CEPT veikto darbu, tiek pieņemts, ka citiem joslas lietotājiem netiek radīti kaitējoši traucējumi, ja kopējais reģistrēto, tirgū izlaisto vai ekspluatācijā nodoto transportlīdzekļu skaits, kas aprīkoti ar 24 GHz automobiļu tuvdarbības radaru, nepārsniedz 7 % līmeni no kopējā transportlīdzekļu skaita, kas ir apgrozībā katrā dalībvalstī.

(15)

Šobrīd netiek lēsts, ka šis slieksnis tiks sasniegts pirms atsauces datuma – 2013. gada 30. jūnija.

(16)

Vairākas dalībvalstis izmanto 24 GHz joslu arī ātruma mērīšanas radaru kontrolei, kas sniedz savu ieguldījumu satiksmes drošībā. Pēc automobiļu tuvdarbības radaru savietojamības pētījumiem ar vairākām šādām ierīcēm, ko izmanto Eiropā, CEPT secināja, ka savietojamība ir iespējama, ievērojot dažus nosacījumus, galvenokārt šo divu sistēmu centra frekvenču atdalīšanu ar vismaz 25 MHz, kā arī secināja, ka traucējumu risks ir mazs un neizraisīs kļūdainus ātruma mērījumus. Automobiļu tuvdarbības radaru sistēmu ražotāji ir apņēmušies turpināt pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu traucējumu risku ātruma mērīšanas radariem. Tādēļ automobiļu tuvdarbības radari būtiski neietekmēs ātruma mērīšanas radaru iekārtu uzticamību.

(17)

Dažas dalībvalstis pārraižu satelītu pakalpojumiem virzienā no kosmosa uz zemi turpmāk izmantos 21,4–22,0 GHz joslu. Pēc savietojamības pētījumiem attiecīgās valsts pārvaldes iestādes ir secinājušas, ka nav tādu savietojamības problēmu, ja automobiļu tuvdarbības radara emisijas tiek ierobežotas ar ne vairāk kā – 61,3 dBm/MHz frekvencēs zem 22 GHz.

(18)

Iepriekš minētos pieņēmumus un piesardzības pasākumus Komisijai ar dalībvalstu atbalstu nepieciešams uzturēt kā nepārtrauktu uzdevumu un saskaņotu pārskatu, lai, pamatojoties uz konkrētiem pierādījumiem, novērtētu to, vai pirms atsauces datuma kādā nacionālajā tirgū tiks pārkāpts 7 % slieksnis, vai ar šādu 7 % sliekšņa pārkāpšanu kādā nacionālajā tirgū īsā laika periodā tiek radīti vai iespējami tiks radīti kaitējoši traucējumi citiem joslas lietotājiem un vai šādi kaitējoši traucējumi citiem joslas lietotājiem tiek radīti pat pirms tāda sliekšņa pārkāpšanas.

(19)

Tāpēc tās informācijas rezultātā, kas kļūst pieejama kā daļa no pārskatīšanas procesa, iespējams, būs nepieciešamas izmaiņas šajā lēmumā, jo īpaši lai nodrošinātu to, ka citiem joslas lietotājiem netiek radīti kaitējoši traucējumi.

(20)

Attiecīgi nevar gaidīt, lai 24 GHz josla vēl joprojām būtu pieejama automobiļu tuvdarbības radaram līdz atsauces datumam, ja kādā brīdī izrādīsies, ka kāds no iepriekš minētajiem pieņēmumiem izrādījies nepareizs.

(21)

Lai sekmētu un padarītu efektīvāku 24 GHz joslas lietojuma monitoringu un pārskatīšanas procesu, dalībvalstis var nolemt tiešāk vērsties pie ražotājiem un importētājiem, lai saņemtu informāciju, kas nepieciešama pārskatīšanas procesā.

(22)

Kā ziņojusi CEPT, dalīšanās starp automobiļu tuvdarbības radaru un radio astronomijas pakalpojumiem 22,21–24,00 GHz joslā varētu novest pie kaitējošiem traucējumiem pēdējiem, ja ar tuvdarbības radaru aprīkotajiem transportlīdzekļiem ļautu netraucēti darboties noteiktā attālumā no katras radio astronomijas stacijas. Šī iemesla dēļ, kā arī paturot prātā, ka Direktīva 1999/5/EK paredz, ka radio aprīkojumam jābūt konstruētam tādējādi, lai izvairītos no kaitējošiem traucējumiem, tad, virzoties cauri šīm radio astronomijas staciju zonām, automobiļu tuvdarbības radaru sistēmas, kas darbojas joslā, ko izmanto radio astronomija 22,21–24,00 GHz diapazonā, ir jādeaktivē. Nacionālajām administrācijām ir jānosaka un jāpamato, kuras ir attiecīgās radio astronomijas stacijas un ar tām saistītās izņēmuma zonas.

(23)

Lai būtu efektīva un uzticama, šādu deaktivāciju vislabāk veikt automātiski. Tomēr, lai īstenotu agrīnu automobiļu tuvdarbības radara ieviešanu 24 GHz, iespējams pieļaut ierobežotu daudzumu raidītāju ar manuālu deaktivāciju, jo ar šādu ierobežotu izvietojumu iespējamība radīt kaitējošus traucējumus radio astronomijai būs zema.

(24)

Automobiļu tuvdarbības radara pagaidu ieviešanai 24 GHz joslā ir izņēmuma raksturs, un tā nav uzskatāma par precedentu iespējamai citu lietojumu ieviešanai tajās joslās, uz kurām attiecas ITU Radiofrekvenču noteikumu 5.340. zemsvītras piezīme, neatkarīgi no tā, vai tas būtu pagaidu vai pastāvīgs lietojums. Bez tam automobiļu tuvdarbības radars nav uzskatāms kā dzīvības drošības pakalpojums ITU Radiofrekvenču noteikumu izpratnē, un tam jādarbojas bez traucējumiem un bez īpašas aizsardzības. Turklāt automobiļu tuvdarbības radars nedrīkst ierobežot turpmāko 24 GHz joslas lietojuma attīstību saistībā ar lietojumiem, kurus aizsargā 5.340. zemsvītras piezīme.

(25)

24 GHz automobiļu tuvdarbības radaru iekārtu ielaišana tirgū un ekspluatācija savrupā režīmā vai arī pielāgojot transportlīdzekļiem, kas jau ir laisti tirgū, nebūtu savietojama ar uzdevumu izvairīties no kaitējošiem traucējumiem esošajiem radiofrekvenču lietojumiem, kas darbojas šajā joslā, jo tas varētu novest pie šādas iekārtas nekontrolētas izplatīšanas. Salīdzinājumā – vienkāršāk būtu kontrolēt automobiļu tuvdarbības radaru sistēmu lietojumu 24 GHz joslā kā tikai un vienīgi daļu no transportlīdzekļa kompleksas elektriskā aprīkojuma, automobiļa konstrukcijas un programmatūras paketes integrācijas, kas sākotnēji instalēta jaunā transportlīdzeklī vai kā sākotnējās transportlīdzeklī iemontētās automobiļu tuvdarbības radaru sistēmas aizvietojums.

(26)

Šis lēmums tiks piemērots, ņemot vērā un neierobežojot Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehanizēto transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (6), un 1999. gada 9. marta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/5/EK par radio iekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (7).

(27)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

1)

“24 GHz diapazona radiofrekvenču spektra josla” ir 24,15 +/– 2,50 GHz frekvenču josla;

2)

“automobiļu tuvdarbības radara iekārta” ir iekārta, kas nodrošina sauszemes transportlīdzekļos bāzētas funkcijas sadursmju mazināšanai un satiksmes drošības sekmēšanai;

3)

“automobiļu tuvdarbības radaru iekārta, kas nodota ekspluatācijā Kopienā” ir automobiļu tuvdarbības radara iekārta, kas sākotnēji instalēta vai arī nomaina tādējādi instalētu iekārtu transportlīdzeklī, kas tiks vai jau ir reģistrēts, laists tirgū vai nodots ekspluatācijā Kopienā;

4)

“neradot traucējumus un bez aizsardzības” nozīmē to, ka citiem joslas lietotājiem netiek radīti kaitējoši traucējumi un ka nevar izvirzīt prasību attiecībā uz aizsardzību pret kaitējošiem traucējumiem, kas saņemti no citām sistēmām vai pakalpojumiem, kuri darbojas šajā joslā;

5)

“atsauces datums” ir 2013. gada 30. jūnijs;

6)

“pārejas datums” ir 2007. gada 30. jūnijs;

7)

“transportlīdzeklis” ir jebkurš transportlīdzeklis, kā tas definēts Direktīvas 70/156/EEK 2. pantā;

8)

“deaktivācija” nozīmē emisiju pārtraukšanu no automobiļu tuvdarbības radaru iekārtas;

9)

“izņēmuma zona” nozīmē teritoriju rādiusā ar radio astronomijas staciju, ko nosaka rādiuss, kas vienāds ar specifisko attālumu no stacijas, kāds noteikts 2. pielikumā;

10)

“darbības cikls” ir iekārtas aktīvas raidīšanas laika proporcionālais daudzums vienā stundā.

a)

par kopējo reģistrēto, tirgū pieejamo vai ekspluatācijā nodoto transportlīdzekļu skaitu, kas aprīkoti ar 24 GHz automobiļu tuvdarbības radaru, katrā dalībvalstī, pārbaudot, vai šis skaitlis nepārsniedz 7 % līmeni no kopējā katrā dalībvalstī apgrozībā esošā transportlīdzekļu skaita;

b)

vai dalībvalstis vai ražotāji un importētāji ir snieguši atbilstošu informāciju par transportlīdzekļu skaitu, kas aprīkoti ar 24 GHz tuvdarbības radaru, lai efektīvi veiktu automobiļu tuvdarbības radara iekārtu 24 GHz joslas lietojuma monitoringu;

c)

vai atsevišķs vai kumulatīvs automobiļu tuvdarbības radara 24 GHz lietojums īsā laika periodā rada vai spēj radīt kaitējošus traucējumus citiem 24 GHz joslas vai blakus esošo joslu lietotājiem neatkarīgi no tā, vai ir vai nav sasniegts a) apakšpunktā minētais slieksnis;

d)

par atsauces datuma nepārtrauktu atbilstību.