par nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli un par nolīgumu papildinošās Nodomu deklarācijas apstiprināšanu un parakstīšanu

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 94. pantu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo daļu,

Ņemot vērā lēmuma pieņemšanu par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 2003/48/EK (1) par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, Padomes priekšsēdētājs ar šo ir pilnvarots nosaukt personas, kas ir pilnvarotas Eiropas Kopienas vārdā parakstīt nolīgumu un to papildinošo Nodomu deklarāciju, kā arī vēstules, kas minētas nolīguma 21. panta 2. punktā un Nodomu deklarācijas pēdējā daļā.

Briselē, 2004. gada 7. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. ZALM

starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli

turpmāk tekstā – “Līgumslēdzēja puse” vai “Līgumslēdzējas puses” atkarībā no konteksta,

lai noteiktu līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli, turpmāk – “direktīva”,

1. Lai nodrošinātu, ka procentu ienākumi no uzkrājumiem, kas Monako Firstistē tiek izmaksāti 2. pantā minētajiem faktiskajiem īpašniekiem – fiziskām personām, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, tiek ņemti vērā nolūkā nodrošināt to faktisku aplikšanu ar nodokļiem minētajā dalībvalstī, Monako Firstistē izveidotie izmaksātāji, ievērojot 7. un 8. pantā noteiktos nosacījumus, veic ieturējuma nodokļa iekasēšanu no šiem procentu ienākumiem, ņemot vērā 9. panta nosacījumus par brīvprātīgu informācijas atklāšanu.

2. Monako Firstiste veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās teritorijā reģistrētie izmaksātāji, neatkarīgi no aizņēmēja, pret kuru vērstā parādprasība rada procentus, reģistrācijas vietas, veic to uzdevumu, kas nepieciešami šā nolīguma īstenošanai, izpildi.

1. Šajā nolīgumā “faktiskais īpašnieks” ir jebkura fiziska persona, kas saņem procentu maksājumu, vai jebkura fiziska persona, kuras labā tiek nodrošināta procentu maksājuma veikšana, ja vien viņš nesniedz pierādījumus, ka maksājums nav saņemts vai nodrošināts viņa labā, tas ir, ja:

2. Ja izmaksātājam ir informācija, kas liek domāt, ka fiziskā persona, kura saņem procentu maksājumu vai kuras labā tiek nodrošināta procentu maksājuma veikšana, varētu nebūt faktiskais īpašnieks, un attiecībā uz šo fizisko personu nav piemērojams nedz 1. punkta a), nedz b) apakšpunkts, tam jāveic pamatoti pasākumi, lai noteiktu faktiskā īpašnieka identitāti saskaņā ar 3. panta 2. punktu. Ja izmaksātājs nevar noteikt faktiskā īpašnieka identitāti, tas rīkojas attiecībā pret attiecīgo fizisko personu kā pret faktisko īpašnieku.

1. Monako Firstiste ievieš un nodrošina tādu procedūru piemērošanu, kas atļauj izmaksātājam šā nolīguma vajadzībām noteikt faktiskā īpašnieka identitāti un rezidenci.

Šajā nolīgumā “izmaksātājs” Monako Firstistē nozīmē jebkuru banku, fiziskas un juridiskas personas, personālsabiedrības, starptautisku sabiedrību meitas uzņēmumus, kas, veicot savu uzņēmējdarbību, pieņem, tur, iegulda vai pārskaita trešo pušu aktīvus un maksā procentus vai nodrošina procentu maksājumus faktisko īpašnieku labā, pat ja procentu maksājumu izmaksa vai nodrošināšana ir gadījuma rakstura.

Šajā nolīgumā līgumslēdzēju pušu “kompetentās iestādes” ir tās, kas norādītas I pielikumā.

Trešās valstīs “kompetentā iestāde” ir iestāde, kuras kompetencē ir rezidences apliecību nodokļu uzlikšanas vajadzībām izsniegšana.

2. Attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktu – ja izmaksātājam nav informācijas par to, cik liela ienākumu daļa gūta no procentu maksājumiem, par procentu maksājumu uzskata kopējo ienākumu summu.

3. Attiecībā uz 1. punkta d) apakšpunktu – ja izmaksātājam nav informācijas par to, cik liela procentuālā daļa no aktīviem ieguldīta parādprasībās, akcijās vai daļās, kā noteikts minētajā punktā, uzskata, ka šāda procentuālā daļa ir lielāka nekā 40 %.

Ja izmaksātājs nevar noteikt ienākumu summu, kādu guvis faktiskais īpašnieks, uzskata, ka ienākums atbilst ieņēmumiem no akciju vai daļu pārdošanas, atmaksājuma vai izpirkšanas.

4. Ienākumus, kas gūti no vienībām vai uzņēmumiem, kas ir ieguldījuši līdz 15 % no saviem aktīviem 1. punkta a) apakšpunktā minētajās parādprasībās, neuzskata par procentu maksājumiem 1. punkta c) un d) apakšpunkta nozīmē.

5. 1. punkta d) apakšpunktā un 3. punktā minētā procentuālā daļa pēc 2010. gada 31. decembra būs 25 %.

6. Procentuālās daļas, kas minētas 1. punkta d) apakšpunktā un 5. punktā, nosaka saskaņā ar fonda noteikumos vai attiecīgo uzņēmumu vai vienību dibināšanas dokumentos noteikto ieguldījumu politiku vai, ja tādu nav, atsaucoties uz attiecīgo uzņēmumu vai vienību aktīvu faktisko sastāvu.

1. Monako Firstiste pirmajos trīs gados, skaitot no 17. pantā norādītā datuma, ievērojot 14. panta 2. punktu, iekasē 15 %, turpmākajos trīs gados – 20 %, bet pēc tam – 35 % ieturējuma nodokli, ja faktiskais īpašnieks ir Eiropas Kopienas dalībvalsts rezidents.

3. Piemērojot 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu, ieturējuma nodokli iekasē proporcionāli par laikposmu, kurā faktiskais īpašnieks ir bijis parādprasības, akciju vai daļu, kuras radījušas šo ienākumu, īpašnieks. Ja izmaksātājs nevar noteikt īpašuma laikposmu, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, tas rīkojas attiecībā pret faktisko īpašnieku tā, it kā viņš būtu bijis parādprasības, akciju vai daļu īpašnieks visu to pastāvēšanas laiku, ja vien faktiskais īpašnieks neuzrāda pierādījumus par tās iegūšanas datumu.

4. Ieturējuma nodokli, ko aprēķina saskaņā ar šo pantu, samazina par nodokļu un ieturējumu, kuri nav šajā nolīgumā noteiktais ieturējuma nodoklis, summām, ja tos uzliek tam pašam procentu maksājumam.

5. Ieturējuma nodokļa iekasēšana, ko veic Monako Firstistē izveidots izmaksātājs, neliedz Eiropas Kopienas dalībvalstij, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts, uzlikt nodokli saskaņā ar savu tiesību aktu noteikumiem. Gadījumā, ja nodokļu maksātājs Monako Firstistē izveidota izmaksātāja izmaksātu procentu ienākumu deklarē tās Eiropas Kopienas dalībvalsts, kura ir viņa rezidences valsts, nodokļu administrācijai, tad šis ienākums ir apliekams ar nodokļiem pēc tādām pašām likmēm un tādiem pašiem vispārīgiem noteikumiem kā šajā dalībvalstī gūtais procentu ienākums.

1. Monako Firstiste patur 25 % no ieņēmumiem, kas iekasēti kā 7. pantā minētais ieturējuma nodoklis un pārskaita 75 % procentus no ieņēmumiem Eiropas Kopienas dalībvalstij, kas ir procentu faktiskā īpašnieka rezidences valsts sasakaņā ar 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

2. Šos pārskaitījumus veic ar vienu operāciju katrai dalībvalstij par katru gadu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc Monako Firstistes taksācijas gada beigām.

3. Monako Firstiste veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ieņēmumu sadales sistēmas pareizu darbību.

Šajā nolūkā Monako Firstiste pārskaita ieņēmumus par labu attiecīgajai dalībvalstij šā nolīguma 1. pielikumā norādītajai kompetentajai iestādei.

1. Monako Firstiste nodrošina procedūru, kas ļauj atbilstīgi 2. pantam definētajam faktiskajam īpašniekam izvairīties no 7. pantā noteiktā ieturējuma nodokļa, ja viņš īpaši pilnvaro savu izmaksātāju Monako Firstistē ziņot par procentu maksājumiem Monako Firstistes kompetentai iestādei. Šāda pilnvarošana attiecas uz visiem procentu maksājumiem, ko šis izmaksātājs ir veicis faktiskajam īpašniekam.

2. Faktiskā īpašnieka īpaša pilnvarojuma gadījumā izmaksātāja ziņojumā uzrāda vismaz šādus datus:

3. Monako Firstistes kompetentā iestāde nodod 2. punktā minēto informāciju tās Eiropas Kopienas dalībvalsts kompetentai iestādei, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts. Šo informāciju sniedz vismaz reizi gadā sešu mēnešu laikā kopš Monako Firstistes taksācijas gada beigām attiecībā uz visiem procentu maksājumiem, kas veikti attiecīgajā gadā.

1. Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu vajadzībām, saskaņā ar 2. un 3. punktu nodrošina, ka tiek novērsta nodokļu dubultā uzlikšana, kas var notikt, piemērojot 7. pantā minēto ieturējuma nodokli.

2. Ja no procentiem, ko saņēmis faktiskais īpašnieks, Monako Firstistes izmaksātājs ir ieturējis 7. pantā minēto ieturējuma nodokli, tad Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu vajadzībām, piešķir viņam maksājamā nodokļa samazinājumu, kas vienāds ar iekasētā ieturējuma nodokļa summu. Ja šī summa pārsniedz nodokļa summu, kāda jāmaksā saskaņā ar tās tiesību aktiem, Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu vajadzībām, neatkarīgi no tās vispārīgi piemērojamajiem nodokļa ieskaites mehānismiem vai atšķirīgas administratīvās prakses, atmaksā faktiskajam īpašniekam summu, par kādu ieturētā nodokļa summa pārsniedz maksājamā nodokļa summu.

3. Ja papildus 7. pantā minētajam ieturējuma nodoklim faktiskā īpašnieka saņemtajiem procentiem bijis piemērots jebkāda cita veida ieturējuma nodoklis un Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas ir rezidences valsts nodokļu vajadzībām, piešķir vai varētu piešķirt maksājamā nodokļa samazinājumu par šādu ieturējuma nodokli saskaņā ar saviem tiesību aktiem vai konvencijām par dubultās nodokļu uzlikšanas novēršanu, maksājamā nodokļa samazinājumu par šādu citu ieturējuma nodokli piemēro pirms 2. punktā noteiktās procedūras piemērošanas.

4. Eiropas Kopienas dalībvalsts, kas ir faktiskā īpašnieka rezidences valsts nodokļu vajadzībām, var aizstāt 2. un 3. punktā minēto maksājamā nodokļa samazinājuma mehānismu ar 7. pantā minētā ieturējuma nodokļa tiešu atmaksājumu pilnā apmērā.

1. Sākot no 17. pantā norādītā datuma, ievērojot 14. panta 2. punktu, un tik ilgi, kamēr Monako Firstiste piemēro 7. pantā paredzēto ieturējuma nodokli un vismaz viena Eiropas Kopienas dalībvalsts piemēro līdzīgus noteikumus, bet vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim vietējās un starptautiskās obligācijas un citus tirgojamus parāda vērtspapīrus, kuri pirmo reizi emitēti līdz 2001. gada 1. martam vai kuru sākotnējos emisijas prospektus līdz šim datumam apstiprinājušas kompetentās iestādes, kuru kompetencē ir tos apstiprināt, neuzskata par parādprasībām 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ja nenotiek turpmākas šādu tirgojamu parāda vērtspapīru emisijas 2002. gada 1. martā vai vēlāk.

Tomēr tikpat ilgi, kamēr vismaz viena Eiropas Kopienas dalībvalsts arī piemēro līdzīgus noteikumus, šo pantu turpina piemērot pēc 2010. gada 31. decembra attiecībā uz tirgojamiem parāda vērtspapīriem:

Kad visas Eiropas Kopienas dalībvalstis pārtrauc piemērot 7. panta noteikumiem līdzīgus noteikumus, šo pantu turpina piemērot tikai attiecībā uz tirgojamiem parāda vērtspapīriem:

Ja valdība vai saistīta vienība, kura darbojas kā valsts iestāde vai kuras loma atzīta ar starptautisku līgumu, kuras noteiktas II pielikumā, 2002. gada 1. martā vai vēlāk veic iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju, tad visu šādu vērtspapīru emisiju, ko veido sākotnējā emisija un jebkura turpmāka emisija, uzskata par parādprasību 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Ja iepriekš minēto tirgojamo parāda vērtspapīru turpmāku emisiju 2002. gada 1. martā vai vēlāk emitē kāds cits emitents, uz kuru neattiecas iepriekšējais teikums, tad šādu turpmāku emisiju uzskata par parādprasību 6. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

2. Šis pants neliedz Eiropas Kopienas dalībvalstīm uzlikt nodokļus ienākumiem no 1. punktā minētajiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem, piemērojot to tiesību aktus.

1. Monako Firstistes un Eiropas Kopienas dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par darbībām, kas saskaņā ar tās valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, tiesību aktiem veido nodokļu krāpšanas noziegumu attiecībā uz procentu ienākumiem no uzkrājumiem.

Ja valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, ir Monako Firstiste, tad šādas darbības uzskata par tādām, kas veido nodokļu krāpšanas noziegumu attiecībā uz procentu ienākumiem no uzkrājumiem:

Līdzko tiek faktiski nodibināti 13. panta 3. punktā paredzētie nosacījumi, šajā pantā noteiktos informācijas apmaiņas principus piemēro arī līdzvērtīgiem pārkāpumiem, kas saskaņā ar tās valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, tiesību aktiem pēc to smaguma ir pielīdzināmi iepriekšminētajai nodokļu krāpšanai.

Atbildot uz pienācīgi pamatotu prasību saskaņā ar 3. punktu, valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, sniedz informāciju, kas attiecas uz jautājumiem, par kuriem valstī, kas lūdz sniegt informāciju, ir ierosināta administratīvā, civilā vai kriminālizmeklēšana attiecībā uz iepriekšminētajām darbībām, saistot šo informāciju ar ienākumiem no uzkrājumiem, kas ir apliekami ar nodokļiem valstī, kura lūdz sniegt informāciju.

Informācija, kas var tikt sniegta, ir 9. panta 2. punktā minētā informācija.

2. Lai noteiktu, vai, atbildot uz pieprasījumu, var sniegt pieprasīto informāciju, valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, piemēro noilguma termiņu saskaņā ar tās valsts, kura lūdz sniegt informāciju, nevis tās valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, tiesību aktiem. Tomēr informāciju nevar sniegt par pārkāpumiem, kas izdarīti pirms 2005. gada 1. jūlija.

3. Lai noteiktu pieprasījuma svarīgumu, līgumslēdzējas puses kompetentajai iestādei, kura lūdz sniegt informāciju, ir jāiesniedz tās valsts, kurai lūdz sniegt informāciju, valsts valodā šāda informācija:

4. Līgumslēdzēja puse, kurai lūdz sniegt informāciju, var atteikties sniegt pieprasīto informāciju, ja lūgums sniegt informāciju neatbilst šā nolīguma noteikumiem.

Jebkura informācija, kuras apmaiņa notiek šādā veidā, ir jāuzskata par konfidenciālu, un tā var tikt izpausta tikai tām otras līgumslēdzējas puses personām vai kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par nodokļu uzlikšanu 1. pantā minētajiem procentu maksājumiem. Šīs personas vai iestādes valstī, kura lūdz sniegt informāciju, var izpaust saņemto informāciju tikai atklātās tiesas sēdēs vai tiesas nolēmumos attiecībā uz šādu nodokļu uzlikšanu.

Informācija var tikt nodota kādai citai personai vai iestādei tikai ar iepriekšēju rakstisku piekrišanu no tās līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes, kas sniedza šo informāciju.

1. Ja starp Monako Firstistes kompetentajām iestādēm un vienu vai vairākām dalībvalstu kompetentām iestādēm, kas minētas 5. pantā, rodas nesaskaņas, kas attiecas uz šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu, šīm iestādēm nesaskaņas jāatrisina vienošanās ceļā. Tās nekavējoties informē Eiropas Komisiju, kā arī citu Eiropas Kopienas dalībvalstu kompetentās iestādes par apspriešanās iznākumu.

Attiecībā uz interpretācijas jautājumiem Eiropas Komisija var piedalīties apspriedēs pēc jebkuras kompetentās iestādes lūguma.

2. Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas vismaz ik pēc trim gadiem vai pēc vienas vai otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma, lai pārbaudītu un – ja tās uzskata par vajadzīgu – lai uzlabotu šā nolīguma tehnisko darbību.

Katrā ziņā līgumslēdzējas puses atzīst starptautiskās attīstības svarīgumu jomā, uz kuru attiecas šis nolīgums, un, ja tas būs nepieciešams, tās apspriedīsies savā starpā, sarīkojot šajā punktā paredzētās apspriedes, lai noteiktu, vai jāveic grozījumi nolīgumā, ņemot vērā starptautisko attīstību.

3. Ņemot vērā divpusēju nolīgumu noslēgšanu starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un trešām valstīm, nosakot tādus pašus pienākumus attiecībā uz procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli kā Monako Firstistei, pēdējā izvērtēs piemērošanas jomu un nosacījumus 12. pantā noteikto principu īstenošanai tādu pārkāpumu gadījumā, kas pēc to smaguma ir pielīdzināmi minētajā pantā definētajam nodokļu krāpšanas noziegumam.

4. Apspriešanās notiks mēneša laikā pēc pieprasījuma vai – steidzamos gadījumos – cik ātri vien iespējams.

5. Iepriekš minētās apspriešanās laikā līgumslēdzējas puses informē viena otru par jebkuru attīstību, kas varētu ietekmēt šā nolīguma pareizu darbību. Tas ietver arī jebkuru attiecīgu nolīgumu starp vienu no līgumslēdzējām pusēm un kādu trešo valsti.

1. Šis nolīgums ir piemērojams ar nosacījumu, ka no dalībvalstīm atkarīgās vai ar tām saistītās teritorijas, kas noteiktas Padomes (Ekonomikas un finanšu lietas) ziņojumā Eiropadomes 2000. gada 19. un 20. jūnija sanāksmei Santamarija da Feirā, kā arī Amerikas Savienotās Valstis, Andora, Lihtenšteina, Šveice un Sanmarīno pieņem un īsteno līdzvērtīgus vai identiskus pasākumus tiem, kuri noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli vai šajā nolīgumā, un paredzot tādus pašus ieviešanas datumus.

2. Pēc kopējas vienošanās vismaz sešus mēnešus pirms 17. pantā paredzētā datuma līgumslēdzējas puses nosaka, vai ir izpildīti 1. punkta paredzētie nosacījumi, kas attiecas uz attiecīgo pasākumu spēkā stāšanās datumiem Eiropas Kopienas dalībvalstīs, trešās valstīs un attiecīgajās atkarīgajās vai saistītajās teritorijās. Ja līgumslēdzējas puses nenolemj, ka nosacījumi ir izpildīti, tās vienojas par jaunu datumu, piemērojot 17. pantu. Šim nolūkam Eiropas Kopiena informē Monako Firstisti par identisku vai līdzvērtīgu pasākumu ieviešanu Eiropas Kopienas dalībvalstīs, attiecīgajās atkarīgajās vai saistītajās teritorijās un trešās valstīs.

3. Neskarot šos institucionālos pasākumus un ņemot vērā iepriekšminēto, Monako Firstiste ievieš šo nolīgumu 17. pantā paredzētajā datumā un dara to zināmu Eiropas Kopienai.

4. Nolīguma vai atsevišķu tā daļu piemērošanu līgumslēdzēja puse var apturēt, par to nekavējoties brīdinot citas līgumslēdzējas puses, ja Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli vai tās attiecīgā daļa saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem īslaicīgi vai pastāvīgi netiek piemērota vai ja Eiropas Kopienas dalībvalsts pārtrauc piemērot direktīvas īstenošanas pasākumus.

5. Katra līgumslēdzēja puse tāpat var apturēt šā nolīguma piemērošanu, paziņojot par to citām līgumslēdzējām pusēm, ja kāda no piecām turpmāk norādītajām trešām valstīm (Amerikas Savienotās Valstis, Andora, Lihtenšteina, Šveice un Sanmarīno) vai kāda no iepriekš 2. punktā minētajām Eiropas Savienības dalībvalstu atkarīgām vai saistītajām teritorijām pārtrauc piemērot līdzvērtīgus vai identiskus pasākumus tiem, kuri ir noteikti Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli. Piemērošanas pārtraukšana notiek ne ātrāk kā divus mēnešus pēc paziņojuma. Nolīguma piemērošana atsākas, tiklīdz tiek atjaunoti pasākumi.

Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvā 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli noteiktajā pārejas laikā Eiropas Kopiena sāk diskusijas ar citiem svarīgiem finanšu centriem, lai šīs jurisdikcijas ieviestu un piemērotu pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kādus piemēro Kopienā.

1. Šis nolīgums ir noslēgts, kad līgumslēdzējas puses to ratificē vai apstiprina saskaņā ar savām iekšējām procedūrām. Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par šo procedūru pabeigšanu. Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma.

2. Šis nolīgums paliek spēkā, kamēr to izbeidz kāda no līgumslēdzējām pusēm.

3. Jebkura līgumslēdzēja puse var izbeigt šo nolīgumu, par to informējot otru līgumslēdzēju pusi. Šādā gadījumā nolīgums zaudē savu spēku 12 mēnešus pēc paziņojuma.

Neskarot 14. pantu, līgumslēdzējas puses līdz 2005. gada 1. jūlijam pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami šā nolīguma īstenošanai.

1. Šā nolīguma izbeigšana vai pilnīga vai daļēja apturēšana neietekmē trešo pušu saskaņā ar 10. pantu iesniegtās prasības.

2. Šādā gadījumā Monako Firstiste veic galīgo aprēķinu pirms beidzas šā nolīguma piemērošana un veic beidzamo maksājumu Eiropas Kopienas dalībvalstīm.

Šo nolīgumu piemēro teritorijās, kur tiek piemērots Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, ievērojot nosacījumus, kas paredzēti minētajā līgumā, no vienas puses, un Monako Firstistes teritorijā, no otras puses.

2. Kompetento iestāžu sarakstu, kas sniegts I pielikumā, var mainīt, ja Monako Firstiste gluži vienkārši informē otru līgumslēdzēju pusi par minētā pielikuma a) punktā norādītajām iestādēm vai Eiropas Kopiena – par iestādēm, kas minētas citos punktos.

1. Šis nolīgums sastādīts divos eksemplāros angļu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, ungāru, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

2. Maltiešu valodas versijas īstenumu apliecinās līgumslēdzējas puses, veicot vēstuļu apmaiņu. Šīs versijas teksts arī būs autentisks, tāpat kā iepriekšējā daļā minēto valodu versijas.

EN FE DE LO CUAL, los plenipotenciarios abajo firmantes suscriben el presente Acuerdo.

NA DŮKAZ ČEHOŽ připojili níže podepsaní zplnomocnění zástupci k této smlouvě své podpisy.

TIL BEKRÆFTELSE HERAF har undertegnede befuldmægtigede underskrevet denne aftale.

ZU URKUND DESSEN haben die unterzeichneten Bevollmächtigten ihre Unterschriften unter dieses Abkommen gesetzt.

SELLE KINNITUSEKS on täievolilised esindajad käesolevale lepingule alla kirjutanud.

ΣΕ ΠΙΣΤΩΣΗ ΤΩΝ ΑΝΩΤΕΡΩ, οι υπογράφοντες πληρεξούσιοι έθεσαν την υπογραφή τους κάτω από την παρούσα συμφωνία.

IN WITNESS WHEREOF, the undersigned Plenipotentiaries have signed the present Agreement.

EN FOI DE QUOI, les plénipotentiaires soussignés ont apposé leurs signatures au bas du présent accord.

IN FEDE DI CHE, i plenipotenziari sottoscritti hanno apposto la propria firma in calce al presente accordo.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotas personas ir parakstījušas šo nolīgumu.

TAI PALIUDYDAMI, šį Susitarimą pasirašė toliau nurodyti įgaliotieji atstovai.

A FENTIEK HITELÉÜL az alulírott meghatalmazottak e megállapodást alább kézjegyükkel látták el.

B'XIEHDA TA' DAN, il-Plenipotenzjari hawn taħt iffirmati ffirmaw dan il-Ftehim.

TEN BLIJKE WAARVAN de ondergetekende gevolmachtigden hun handtekening onder deze overeenkomst hebben geplaatst.

NA DOWÓD CZEGO niżej podpisani pełnomocnicy podpisali niniejszą Umowę.

EM FÉ DO QUE, os plenipotenciários abaixo assinados apuserem as suas assinaturas no final do presente Acordo.

NA DÔKAZ ČOHO dolupodpísaní splnomocnení zástupcovia podpísali túto dohodu.

V POTRDITEV TEGA so spodaj podpisani pooblaščenci podpisali ta sporazum.

TÄMÄN VAKUUDEKSI allamainitut täysivaltaiset edustajat ovat allekirjoittaneet tämän sopimuksen.

TILL BEVIS HÄRPÅ har undertecknade befullmäktigade undertecknat detta avtal.

Hecho en Bruselas, el siete de diciembre del dos mil cuatro.

V Bruselu dne sedmého prosince dva tisíce čtyři.

Udfærdiget i Bruxelles, den syvende december to tusind og fire.

Geschehen zu Brüssel am siebten Dezember zweitausendundvier.

Kahe tuhande neljanda aasta detsembrikuu seitsmendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις εφτά Δεκεμβρίου δύο χιλιάδες τέσσερα.

Done at Brussels on the seventh day of December in the year two thousand and four.

Fait à Bruxelles, le sept décembre deux mille quatre.

Fatto a Bruxelles, addì sette dicembre duemilaquattro.

Briselē, divi tūkstoši ceturtā gada septītajā decembrī.

Pasirašyta du tūkstančiai ketvirtų metų gruodžio septintą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kettőezer negyedik év december hetedik napján.

Magħmul fi Brussel fis-seba' jum ta' Diċembru tas-sena elfejn u erbgħa.

Gedaan te Brussel, de zevende december tweeduizendvier.

Sporządzono w Brukseli dnia siódmego grudnia roku dwutysięcznego czwartego.

Feito em Bruxelas, em sete de Dezembro de dois mil e quatro.

V Bruseli siedmeho decembra dvetisícštyri.

Podpisano v Bruslju, dne sedmega decembra leta dva tisoč štiri.

Tehty Brysselissä seitsemäntenä päivänä joulukuuta vuonna kaksituhattaneljä.

Som skedde i Bryssel den sjunde december tjugohundrafyra.

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Za Európske spoločenstvo

za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

Pour la Principauté de Monaco

Piemērojot šā nolīguma 11. pantu, šādas turpmāk norādītas vienības uzskata par “saistītām vienībām, kuras darbojas kā valsts iestādes vai kuru loma ir atzīta ar starptautisku līgumu”:

Pēc nolīguma, ar ko nosaka pasākumus, kuri ir līdzvērtīgi pasākumiem, ko paredz Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/48/EK par procentu ienākumu no uzkrājumiem aplikšanu ar nodokli (turpmāk – “direktīva”), noslēgšanas Monako Firstiste un Eiropas Kopiena ir parakstījušas šo nodomu deklarāciju, kas papildina šo nolīgumu.

Ja kāda no līgumslēdzējām pusēm konstatē būtiskas atšķirības informācijas apmaiņas noteikumu izpildīšanā, kas nozīmētu to, ka nolīgums acīm redzami netiek piemērots vienlīdzīgā veidā, tad līgumslēdzējas puses nekavējoties apspriežas nolūkā noskaidrot, kādi pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju. Eiropas Komisijai nekavējoties jāziņo Padomei par šo apspriedi un jāsniedz priekšlikums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju.

Ja tiek atklāta jebkāda svarīga atšķirība starp Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvas 2003/48/EK un šā nolīguma piemērošanas jomu, jo īpaši attiecībā uz nolīguma 4. un 6. pantu, līgumslēdzējas puses nekavējoties uzsāk apspriešanos saskaņā ar nolīguma 13. panta 1. punktu, lai nodrošinātu, ka tiek saglabāts nolīgumā noteiktais pasākumu līdzvērtīgais raksturs.

Šīs nodomu deklarācijas parakstītāji paziņo, ka viņi uzskata: 1. punktā minētais nolīgums un šī nodomu deklarācija veido pieņemamu un līdzsvarotu vienošanos, ko var uzskatīt par tādu, kura nodrošina pušu intereses. Tādēļ viņi labā ticībā īsteno pasākumus, par ko ir vienojušies, un atturas ar vienpusēju rīcību kaitēt šim nolīgumam bez pamatota iemesla.

Eiropas Kopiena ir gatava kopā ar Monako Firstistes valdību izvērtēt nosacījumus, kas sekmētu zināmu finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas attīstību starp Monako un Kopienu, sākot ar brīdi, kad tā konstatē, ka “saprātīgas izturēšanās” noteikumi un uzraudzības pasākumi, kas piemērojami Monako uzņēmumiem ir tādi, kas tā attiecīgajos sektoros nodrošina iekšējā tirgus vienmērīgu darbību. Tādējādi un saskaņā ar Kopienas pieņemto ārpolitisko nostāju attiecībā uz iepriekš saņemtiem līdzīgiem lūgumiem jebkura iespējamā vienošanās pamatosies uz pašreizējā un nākotnē iespējamā Kopienas tiesību kopuma ieviešanu un piemērošanu attiecīgajos sektoros Monako Firstistē. Iespējams, ka Monako Firstistei būs jāpiemēro arī citi nosacījumi, gan pašreiz piemērojamie, gan tādi, ko ieviesīs nākotnē, kuri ir svarīgi iekšējā tirgus vienmērīgas darbības nodrošināšanai attiecīgajos sektoros, piemēram, konkurences un nodokļu jomā.

Šīs nodomu deklarācijas parakstītāji paziņo, ka Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Monako Firstisti, ar ko paredz līdzvērtīgus pasākumus tiem, kuri noteikti direktīvā, sniegtā nodokļu krāpšanas definīcija attiecas tikai uz pasākumiem ienākumu no uzkrājumiem aplikšanai ar nodokli.

Nodomu deklarācija sastādīta Briselē, 2004. gada 7. decembrī divos eksemplāros angļu, dāņu, čehu, igauņu, franču, grieķu, holandiešu itāliešu, katalāņu, latviešu, lietuviešu, poļu, portugāļu, somu, ungāru, slovāku, slovēņu, spāņu, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Maltiešu valodas versijas īstenumu apliecinās līgumslēdzējas puses, veicot vēstuļu apmaiņu. Šīs versijas teksts arī būs autentisks, tāpat kā iepriekšējā daļā minēto valodu versijas.