6.8.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 260/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1421/2004
(2004. gada 19. jūlijs),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un kārtību attiecībā uz struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 36. un 37. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 2792/1999 (2) paredz noteikumus attiecībā uz ūdens resursu aizsardzību un attīstību un Kopienas akvakultūras nozares attīstību. |
(2) |
Kopienas tiesību akti paredz iespēju piešķirt papildu atbalstu kuģu nodošanai metāllūžņos, kad piemēro resursu atjaunošanās plānu. Šādā gadījumā vai gadījumos, kad Komisija vai dalībvalstis pieņem līdzīgas ietekmes ārkārtas pasākumus, jāpalielina arī atbalsts tiem apkalpes locekļiem, kuri ir spiesti izbeigt zveju plānu vai pasākumu dēļ. Tas pats būtu jāpiemēro attiecībā uz apkalpes locekļiem, kas zaudē savu darbu, arī tad, ja kuģis nav nodots metāllūžņos, resursu atjaunošanas plāna vai ārkārtas pasākumu pieņemšanas dēļ. |
(3) |
Komisija 2002. gada 19. septembrī Eiropas Parlamentam un Padomei sniedza paziņojumu par Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Stratēģijas īstenošana ietver nepieciešamību grozīt Regulu (EK) Nr. 2792/1999. |
(4) |
Ūdens resursu aizsardzība un attīstība neattiecas tikai uz pasākumiem jūrā, bet arī un jo īpaši uz anadromajām un katadromajām sugām iekšējos ūdeņos. Šajā sakarā migrācijas ceļu un nārsta rajonu atjaunošana un atkārtota atvēršana ir īpaši nozīmīga. |
(5) |
Nebūtu jāveicina ražošanas pieaugums, kas būtu lielāks par iespējamā pieprasījuma attīstību. Jāievieš labāka realizācijas stratēģija, taču bieži trūkst uzticamas statistikas par zivju patēriņu, kā arī tirgus un akvakultūras produktu realizācijas ekonomiskās analīzes. |
(6) |
Vieni no visnopietnākajiem nākotnes draudiem čaulgliemju audzēšanai Eiropā ir kaitīgie aļģu ziedi. Dažreiz zieds var ziedēt ārkārtīgi ilgu laikposmu vai parādīties tieši realizācijas laikā, un tādējādi iesaistītajiem čaulgliemju audzētājiem kompensācijas var attaisnot, izņemot atkārtotu parādību gadījumā. |
(7) |
Rūpniecības zināšanu paplašināšana aptver visus audzēšanas aspektus un ir sevišķi svarīga akvakultūrai. Šim nolūkam piešķirto fondu nepietiekamības dēļ ir svarīgi arī turpmāk veicināt lietišķos pētījumus un tehnoloģisko attīstību akvakultūras nozarē, palielinot valsts finansēšanas iespējas un sekmējot privātas iniciatīvas šajā jomā. |
(8) |
Akvakultūras uzņēmumi būtu jārosina uzlabot savu veikumu vides jomā un veicināt brīvprātīgās iniciatīvas, kuras pārsniedz minimālās tiesību aktu prasības attiecībā uz vides aizsardzību. |
(9) |
Lai sekmētu valsts atbalstu akvakultūras pakalpojumu kuģu uzturēšanai, ir nepieciešams noteikt skaidru atšķirību starp šiem kuģiem un zvejas kuģiem, kā to nosaka Padomes 2002. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (3), tā kā dažus zvejas kuģus var izmantot tikai akvakultūrā, bet, iespējams, tos var atkal pievērst zvejas darbību veikšanai. |
(10) |
Lai veicinātu pastāvīgu zvejas intensitātes samazināšanu gadījumos, kad resursu atjaunošanas plānu pieņēmusi Padome vai ārkārtas pasākumus pieņēmusi Komisija vai dalībvalstis, nebūtu jāprasa atmaksāt atbalstu, ko agrāk saņēmuši kuģi, uz kuriem attiecas šie plāni vai pasākumi. |
(11) |
Ja kuģim jānomaina zvejas rīks resursu atjaunošanas plāna sakarā, jābūt iespējai uzskatīt zvejas rīka pirmo nomaiņu kā kompensējamu izdevumu. |
(12) |
Kopienu kuģiem var pieprasīt noteiktās zivsaimniecībās izmantot akustiskas atbaidīšanas ierīces, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušu notveršanu un nogalināšanu. Izmaksām, kas rodas saistībā ar šo pienākumu, var piešķirt kuģu modernizācijas atbalstu. |
(13) |
Valsts iestāžu intervence par labu akvakultūrai 1970. gadu beigās ir veicinājusi ražošanas pieaugumu, bet mūsdienās situācija ir mainījusies, un pārprodukcija ir draudi dažiem uzņēmumiem. Līdz ar to Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumenta programmās jānosaka akvakultūras pasākumu jaunas prioritātes un dažos gadījumos jāsamazina atbalsta summa. |
(14) |
Dažām spuru zivju audzēšanas formām var būt ekoloģiski labvēlīga nozīme kā iespējai apvienot ekonomisku pasākumu ar mitrāju aizsardzību vai attīstību. Šādos gadījumos valsts atbalsta palielinājums ir pamatots. |
(15) |
Tādējādi būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2792/1999, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo Regulu (EK) Nr. 2792/1999 groza šādi:
1. |
Regulas 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
|
2. |
Regulas 12. panta 3. punktu papildina ar šādu apakšpunktu:
|
3. |
Regulas 12. panta 4. punkta c ) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
|
4. |
Regulas 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
|
5. |
Regulas 15. panta 3. punkta n) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:
|
6. |
Regulas 16. pantu groza šādi:
|
7. |
Regulas 17. panta 2. punktā pievieno šādu daļu: “Maza apjoma lietišķo pētījumu iniciatīvām, kuru kopējā izmaksa nepārsniedz EUR 150 000 un kuru ilgums nepārsniedz trīs gadus, un kurus veic uzņēmējs, zinātniska vai tehniska struktūra, pilnvarota profesionāla organizācija vai cita kompetenta struktūra, ir tiesības kļūt par eksperimentāliem projektiem, ja tās dod ieguldījumu Kopienas akvakultūras nozares ilgtspējīgā attīstībā.” |
8. |
Regulas III pielikumu groza šādi:
|
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2004. gada 19. jūlijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
C. VEERMAN
(1) Atzinums sniegts 2004. gada 1. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 639/2004 (OV L 102, 7.4.2004., 9. lpp.).
(3) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.