Komisijas Regula (EK) Nr. 364/2004

(2004. gada 25. februāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 70/2001, iekļaujot tās darbības jomā atbalstu pētniecībai un attīstībai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 7. maija Regulu (EK) Nr. 994/98 par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. panta piemērošanu attiecībā uz dažām valsts sniegtā horizontālā atbalsta kategorijām [1], jo īpaši tās 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un b) apakšpunktu,

pēc šīs regulas projekta publicēšanas [2],

pēc apspriešanās ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1) Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīcija Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem [3] atbilst definīcijai Komisijas 1996. gada 3. aprīļa Ieteikumā 96/280/EK par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju [4]. Minētais ieteikums ir aizstāts ar 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par sīko, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju [5], kas stājas spēka 2005. gada 1. janvārī.

(2) Jāprecizē noteikumi gadījumos, kad ieguldījumus veic reģionā, kam paredzēts reģionālais atbalsts, nozarē, kam reģionālais atbalsts ir liegts. Reģionālā atbalsta maksimālo robežu ievēro tikai tad, ja ieguldījumus veic tādā reģionā un tādā nozarē (pie kuras pieder labuma guvējs), kam paredzēts reģionālais atbalsts. Attiecīgi jāprecizē noteikumi, kas paredz pienākumu ziņot par atsevišķiem lieliem piešķīrumiem, kuri pārsniedz noteiktu limitu.

(3) Pieredze rāda, ka ir vēlams ieviest vienotu un vienkāršotu atskaites shēmu, kas paredz gada pārskata iesniegšanu saskaņā ar 27. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, kurā izklāstīti detalizēti noteikumi EK Līguma 93. panta piemērošanai [6]. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 70/2001 III pielikumā izklāstītie īpašie noteikumi, kas paredz ziņojumu sniegšanu, ir spēkā līdz vispārējās atskaites sistēmas ieviešanai.

(4) Ir jāparedz noteikumi, kas ļauj novērtēt atbalsta atbilstību kopējam tirgum, ja tas pirms Regulas (EK) Nr. 70/2001 stāšanās spēkā piešķirts maziem un vidējiem uzņēmumiem bez Komisijas iepriekšējas atļaujas.

(5) Atbalsts pētniecībai un attīstībai var sekmēt ekonomisko izaugsmi, stiprināt konkurētspēju un veicināt nodarbinātību. MVU ir ārkārtīgi svarīgi saņemt atbalstu pētniecībai un attīstībai, jo viens no MVU strukturālajiem trūkumiem ir saistīts ar to, ka tiem ir grūti iegūt pieeju jaunajām tehnoloģijām un arī nodrošināt tehnoloģiju pārņemšanu. Tajā pašā laikā Komisija, ņemot vērā Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai, ir paudusi viedokli [7], ka valsts atbalsts pētniecībai un attīstībai varētu pamudināt MVU aktīvāk iesaistīties pētniecībā un attīstībā, jo MVU parasti tērē tikai nelielu daļu apgrozībā esošo līdzekļu pētniecības un attīstības pasākumiem. Balstoties uz pieredzi, kas gūta piemērojot Kopienas nostādnes par valsts atbalstu MVU pētniecības un attīstības jomā, Komisija nospriedusi, ka ir lietderīgi atteikties no prasības ziņot par šādu atbalstu, ņemot vērā visai niecīgo varbūtību, ka šāds atbalsts var nelabvēlīgi ietekmēt konkurenci. Tas attiecas arī uz atbalstu priekšizpētei un patentēšanas izmaksu segšanai, kā arī uz individuālo atbalstu, kas nepārsniedz noteiktas maksimālās robežas.

(6) Tādēļ Regula (EK) Nr. 70/2001 ir jāattiecina arī uz atbalstu pētniecībai un attīstībai, ko saņem MVU, pēc iespējas plašākā nozaru diapazonā.

(7) Ir jāgroza dažas definīcijas Regulā (EK) Nr. 70/2001, ņemot vērā īpatnības, kas piemīt valsts atbalstam pētniecībai un attīstībai, un jāpapildina tā ar jaunām definīcijām. Regula pirmām kārtām jāpapildina ar definīcijām no I pielikuma, kas pievienots Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai. Attaisnoto izmaksu uzskaitījumam jāatbilst uzskaitījumam nostādņu II pielikumā, tajā var sniegt vajadzīgos precizējumus, paturot prātā to, ka regula ir tieši piemērojama dalībvalstīs. Nedrīkst pieļaut, ka labuma guvēji divreiz izmanto subsīdijas, lai iegūtu vienādus pētniecības rezultātus.

(8) Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai iekļautie norādījumi, kas ļauj noteikt, kādi pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, attiecas arī uz šo regulu.

(9) Lai sekmētu pētniecības rezultātu izplatīšanu, MVU drīkst saņemt atbalstu izmaksu segšanai sakarā ar patentu iegūšanu un apstiprināšanu un sakarā ar citām rūpnieciskā īpašuma tiesībām, kas rodas pētniecības un attīstības gaitā. Kā priekšnosacījums atbrīvojuma piešķiršanai attiecībā uz šādu atbalstu nedrīkst būt tas, ka jau ir saņemts atbalsts pasākumam, kura rezultātā ir radušās minētās tiesības. Pilnīgi pietiek ar to, ka šāds pasākums ir uz uzskatāms par atbalstu pētniecībai un attīstībai.

(10) Uz atbalstu, ko MVU saņem pētniecībai un attīstībai, ne visos gadījumos attiecas atbrīvojums, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 70/2001. Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai noteiktā augšējā robeža, kas attiecas uz atsevišķiem paziņojumiem, ir jāattiecina arī uz individuālo atbalstu, kam paredzēts atbrīvojums saskaņā ar minēto regulu. Īpašas normas arī turpmāk būs spēkā attiecībā uz Eureka projektiem, kas minēti 1985. gada 6. novembrī Hanoverā ministru konferencē pieņemtajā deklarācijā un, kā uzskata, ir visas Eiropas interesēs.

(11) Pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 70/2001, atbrīvojumu nedrīkst attiecināt uz atbalstu, kas piešķirts kā aizdevums, aprēķinot to procentos no attaisnotajām izmaksām, ja tas pārsniedz regulā noteikto atbalsta intensitāti un ir atmaksājams tikai tad, ja pētniecības pasākumiem ir veiksmīgs iznākums, kā to paredz nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai, jo Komisija izvērtē atmaksājamo atbalstu katrā atsevišķā gadījumā atkarībā no paredzētajiem atmaksas nosacījumiem.

(12) Regula (EK) Nr. 70/2001, kura grozīta ar šo regulu, attiecas tikai uz valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai, kas piešķirts maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai arī turpmāk tiks izmantotas, izvērtējot jebkādu atbalstu pētniecībai un attīstībai, par kuru paziņots Komisijai.

(13) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 70/2001,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 70/2001 groza šādi:

1. Regulas 1. panta 2. punktā:

a) tā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"a) piemērojot 4. un 5. pantu, darbībām, kas saistītas ar Līguma I pielikumā uzskaitītās produkcijas ražošanu, pārstrādi vai laišanu tirgū;";

b) pievieno šādu d) apakšpunktu:

"d) atbalsta pasākumi, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1407/2002 [8].".

2. Regulas 2. pantā:

a) tā e) apakšpunktu papildina ar šādu daļu:

"Kas attiecas uz atbalstu pētniecībai un attīstībai (P & A), bruto atbalsta intensitāti P & A projektam, ko īsteno, valsts pētniecības iestādēm sadarbojoties ar uzņēmumiem, aprēķina pēc kopējā atbalsta, kas saņemts no valdības, tai sniedzot tiešu atbalstu konkrētam projektam, un no valsts augstākās izglītības bezpeļņas iestādēm vai pētniecības iestādēm, ja to devums ir pielīdzināms atbalstam.";

b) pievieno šādu h), i) un j) apakšpunktu:

"h) "fundamentālie pētījumi". ir pētījumi, kas vērsti uz tādām jaunām zinātnes un tehnikas atziņām, kuru iegūšana nav saistīta ar rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem;

i) "rūpnieciskie pētījumi". ir plānveida pētījumi vai nozīmīgs izpētes darbs ar mērķi iegūt jaunas atziņas, kā galveno uzdevumu izvēloties šo atziņu izmantošanu jaunas produkcijas, [tehnoloģisko] procesu un pakalpojumu izstrādei vai jau esošās produkcijas, [tehnoloģisko] procesu un pakalpojumu uzlabošanai;

j) "pirmskonkurences attīstība". ir rūpniecisko pētījumu rezultātu apkopošana plānā, shēmā vai projektā, pēc kura paredzēts iegūt jaunu, pārveidotu vai uzlabotu produkciju, [tehnoloģiskos] procesus vai pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti pārdošanai vai izmantošanai; tā aptver arī sākotnēja nekomerciāla modeļa izstrādi. Tā var ietvert arī alternatīvu produktu, procesu vai pakalpojumu konceptuālu izstrādāšanu un projektēšanu, kā arī sākotnējus paraugprojektus un izmēģinājumprojektus, ar noteikumu, ka šos projektus nevar pārveidot vai izmantot rūpnieciskām vajadzībām vai komerciāliem mērķiem. Tā neietver ierastās vai regulāras izmaiņas, kas skar produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, esošos pakalpojumus un citas darba operācijas, pat ja šādas izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem.".

3. Regulas 4. panta 2. un 3. punktu formulē šādi:

"2. Ja ieguldījumus veic reģionos vai nozarēs, kam nav paredzēts reģionālais atbalsts saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, bruto atbalsta intensitāte atbalsta piešķiršanas brīdī nedrīkst pārsniegt:

a) 15 % mazajiem uzņēmumiem;

b) 7,5 % vidējiem uzņēmumiem.

3. Ja ieguldījumus veic reģionos vai nozarēs, kam atbalsta piešķiršanas brīdī paredzēts reģionālais atbalsts, atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt augšējo robežu, kas noteikta reģionālajam ieguldījumu atbalstam kartē, ko katrai dalībvalstij apstiprinājusi Komisija, vairāk nekā:

a) par 10 bruto procentu punktiem reģionos, uz kuriem attiecas 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, ja vien kopējā neto atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 %; vai

a) par 15 bruto procentu punktiem reģionos, uz kuriem attiecas 87. panta 3. punkta a) apakšpunkts, ja vien kopējā neto atbalsta intensitāte nepārsniedz 75 %.

Augstākas maksimālās robežas ievēro tikai tad, ja atbalsts ir piešķirts ar nosacījumu, ka veiktie ieguldījumi paliks saņēmējā reģionā vismaz piecus gadus un labuma guvēja līdzdalība tā finansēšanā ir vismaz 25 %.".

4. Regulā ir iekļauts šāds 5.a, 5.b un 5.c pants:

"5.a pants

Atbalsts pētniecībai un attīstībai

1. Atbalsts pētniecībai un attīstībai atbilst kopējam tirgum Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to attiecas atbrīvojums no pienākuma sniegt paziņojumu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja ir izpildīti 2. līdz 5. punktā izklāstītie nosacījumi.

2. Projektam, kam sniegts atbalsts, pilnībā jāatbilst iedalījumam pētniecības un attīstības stadijās, kas definētas 2. panta h), i) un j) apakšpunktā.

3. Bruto atbalsta intensitāte, kas aprēķināta, pamatojoties uz attaisnotajām projekta izmaksām, nedrīkst pārsniegt:

a) 100 % fundamentāliem pētījumiem;

b) 60 % rūpnieciskiem pētījumiem;

c) 35 %, ja tā ir pirmskonkurences attīstība.

Ja projekts ietver dažādas pētniecības un attīstības stadijas, pieļaujamo atbalsta intensitāti nosaka pēc attiecīgo pieļaujamo atbalsta intensitāšu vidējās svērtās vērtības, kas aprēķināta pēc atbilstīgām attaisnotajām izmaksām.

Kopprojektos maksimālais atbalsta apjoms, ko saņem katrs labuma guvējs, nedrīkst pārsniegt pieļaujamo atbalsta intensitāti, kas aprēķināta pēc attaisnotajām izmaksām, kuras radušās attiecīgajam labuma guvējam.

4. Augšējās robežas, kas minētas 3. punktā, var palielināt līdz maksimālajai bruto atbalsta intensitātei, kas rūpnieciskajiem pētījumiem ir 75 %, un pirmskonkurences attīstībai – 50 %, ievērojot šādus norādījumus:

a) ja projektu īsteno reģionā, kam atbalsta piešķiršanas brīdī paredzēts reģionālais atbalsts, maksimālo atbalsta intensitāti drīkst palielināt par 10 bruto procentu punktiem reģionos, uz kuriem attiecas Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, un par 5 bruto procentu punktiem reģionos, uz kuriem attiecas Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts;

b) ja projekta mērķis ir veikt pētījumus, kas var būt izmantojami daudzās nozarēs un kam ir starpnozaru ievirze, ņemot vērā konkrēta projekta vai programmas nozīmi, uzdevumus un tehniskos mērķus, ko īsteno saskaņā ar sesto pamatprogrammu pētniecības un attīstības jomā, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1513/2002/EK [9] vai saskaņā ar kādu vēlāku pamatprogrammu pētniecības un attīstības jomā, vai Eureka, maksimālo atbalsta intensitāti drīkst palielināt par 15 bruto procentu punktiem;

c) maksimālo atbalsta intensitāti drīkst palielināt par 10 procentu punktiem, ja ir ievērots kāds no šeit minētajiem nosacījumiem:

i) projekts paredz aktīvu pārrobežu sadarbību, kurā piedalās vismaz divi neatkarīgi partneri divās dalībvalstīs, proti, veic valsts P & A nostādņu koordinēšanu; viena atsevišķa uzņēmējsabiedrība dalībvalstī, kas piešķīrusi atbalstu, nedrīkst uzņemties vairāk par 70 % attaisnoto izmaksu; vai

ii) projekts paredz aktīvu sadarbību starp uzņēmējsabiedrību un valsts pētniecības iestādi, proti, sakarā ar valsts P & A nostādņu koordinēšanu, ja valsts pētniecības iestāde ir uzņēmusies vismaz 10 % no attaisnotajām projekta izmaksām un tai ir tiesības publiskot iegūtos rezultātus, ciktāl tie balstās uz šīs iestādes veiktajiem pētījumiem; vai

iii) pētījumu rezultāti ir paziņoti atklātībai, izmantojot zinātniski tehniskās konferences, vai publicēti specializētos zinātniski tehniskajos žurnālos.

Apakšuzņēmuma līgumus neuzskata par aktīvu sadarbību i) un ii) punkta kontekstā.

5. Šā panta kontekstā atzīst šādas attaisnotās izmaksas:

a) personāla izdevumi (zinātniski tehniskais personāls un cits palīgpersonāls, kas piedalās zinātniskajā projektā);

b) zinātniskajā projektā izmantotās aparatūras un iekārtu izmaksas. Ja šīs aparatūras un iekārtu mūžs ir garāks par zinātniskā projekta ilgumu, par attaisnotajām izmaksām uzskata tikai amortizācijas izmaksas, kas atbilst zinātniskā projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar labas grāmatvedības praksi;

c) zinātniskajā projektā izmantoto ēku un zemes izmaksas. Attiecībā uz ēkām par attaisnotajām izmaksām uzskata tikai amortizācijas izmaksas, kuras atbilst zinātniskā projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar labas grāmatvedības praksi. Attiecībā uz zemi par attaisnotām ir uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;

d) konsultantu pakalpojumu un tamlīdzīgu pakalpojumu izmaksas, kuri izmantoti tikai un vienīgi pētniecības pasākumam, tostarp pētījumu, kā arī tehnisko zināšanu un patentu vai to licenču tirgus izmaksas, iegādājot tos no citiem avotiem, ja darījums ir veikts normālas konkurences apstākļos un nav bijušas slepenas norunas. Šīs izmaksas ir uzskatāmas par attaisnotām, ja tās nepārsniedz 70 % no kopējām attaisnotajām projekta izmaksām;

e) papildu pieskaitāmās izmaksas, kas radušās zinātniskā projekta gaitā;

f) citi pamatdarbības izdevumi, ieskaitot materiālu, piederumu un tamlīdzīgu priekšmetu izmaksas, kas tieši saistītas ar zinātniski pētniecisko pasākumu.

5.b pants

Atbalsts tehniskai priekšizpētei

Atbalsts rūpniecisko pētījumu vai pirmskonkurences attīstības pasākumu tehniskai priekšizpētei atbilst kopējam tirgum Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to attiecas atbrīvojums no pienākuma sniegt paziņojumu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja bruto atbalsta intensitāte, kas aprēķināta pēc izpētes izmaksām, nepārsniedz 75 %.

5.c pants

Atbalsts patentēšanas izmaksu segšanai

1. Atbalsts patentu iegūšanas un apstiprināšanas izmaksu segšanai, kā arī sakarā ar citām rūpnieciskā īpašuma tiesībām, atbilst kopējam tirgum Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē un uz to attiecas atbrīvojums no pienākuma sniegt paziņojumu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, ja tas nepārsniedz atbalsta intensitātes līmeni, kas paredzēts P & A atbalstam, veicot pētījumus, kuru rezultātā ir iegūtas attiecīgās rūpnieciskā īpašuma tiesības.

2. Šā panta 1. punkta kontekstā atzīst šādas attaisnotās izmaksas:

a) visas izmaksas pirms tiesību piešķiršanas pirmajā jurisdikcijā, ieskaitot izmaksas sakarā ar prasības sagatavošanu, iesniegšanu un izskatīšanu tiesā, kā arī prasības atkārtotas iesniegšanas izmaksas pirms tiesību piešķiršanas;

b) tulkošanas un citas izmaksas sakarā ar tiesību piešķiršanu vai apstiprināšanu citās juridiskās piekritības instancēs;

c) tiesību spēkā esamības aizstāvēšanas izmaksas, kas rodas, oficiāli izskatot prasību tiesā un, iespējams, izskatot lietu apelācijas kārtībā, pat ja šīs izmaksas rodas jau pēc tiesību piešķiršanas.".

5. Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"6. pants

Lielas individuālā atbalsta subsīdijas

1. Šī regula neparedz atbrīvojumu attiecībā uz individuālā atbalsta subsīdijām, kas atrunātas 4. un 5. pantā, ja ir sasniegts kāds no šeit norādītajiem limitiem:

a) visa projekta kopējās attaisnotās izmaksas ir vismaz 25000000 EUR; un

i) reģionos vai nozarēs, kam nav paredzēts reģionālais atbalsts, bruto atbalsta intensitāte ir vismaz 50 % no maksimālās vērtības, kas noteikta 4. panta 2. punktā;

ii) reģionos vai nozarēs, kam paredzēts reģionālais atbalsts, neto atbalsta intensitāte ir vismaz 50 % no neto atbalsta maksimālās vērtības, kas noteikta pēc attiecīgā reģiona reģionālā atbalsta kartes; vai

b) kopējā bruto atbalsta summa ir vismaz 15000000 EUR.

2. Šī regula neparedz atbrīvojumu attiecībā uz individuālā atbalsta subsīdijām, kas atrunātas 5.a 5.b un 5.c pantā, ja ir sasniegti šeit norādītie limiti:

a) visa projekta kopējās attaisnotās izmaksas, kas radušās visām projektā iesaistītajām uzņēmējsabiedrībām, ir vismaz 25000000 EUR; un

b) vienai vai vairākām atsevišķām uzņēmējsabiedrībām paredzētais atbalsts atbilst dotācijas bruto ekvivalentam vismaz 5000000 EUR apmērā.

Ja atbalsts ir piešķirts Eureka projektam, pirmajā daļā minētos limitus aizstāj ar šādiem:

a) Eureka projekta kopējās attaisnotās izmaksas, kas radušās visām projektā iesaistītajām uzņēmējsabiedrībām, ir vismaz 40000000 EUR; un

b) vienai vai vairākām atsevišķām uzņēmējsabiedrībām paredzētais atbalsts atbilst dotācijas bruto ekvivalentam vismaz 10000000 EUR apmērā.".

6. Regulā iekļauj šādu 6.a pantu:

"6.a pants

Atbalsts, par kuru arī turpmāk būs jāsniedz iepriekšējs paziņojums Komisijai

1. Šī regula neparedz atbrīvojumu attiecībā uz individuālo atbalstu vai atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar atbalsta shēmu kā viens vai vairāki aizdevumi, kuri jāatmaksā tikai pēc veiksmīga pētījumu iznākuma, ja kopējā aizdevumu summa, kas izteikta procentos no attaisnotajām izmaksām, pārsniedz 5.a, 5.b un 5.c pantā paredzēto intensitāti vai 6. panta 2. punktā noteikto limitu.

2. Šī regula neskar dalībvalsts pienākumu paziņot individuālus atbalsta piešķīrumus saskaņā ar saistībām, kas ir spēkā sakarā ar citiem valsts atbalsta instrumentiem, jo īpaši pienākumu paziņot Komisijai par atbalstu kādam uzņēmumam, kurš saņem pārstrukturēšanas atbalstu atbilstīgi Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai vai pārstrukturēšanai [10], un pienākumu paziņot par reģionālo atbalstu lieliem ieguldījumu projektiem, ko īsteno pašreizējā daudznozaru kontekstā.".

7. Regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Atbalsta augšējo robežu, kas noteikta 4., 5. un 6. pantā, ievēro neatkarīgi no tā, vai atbalstu projektu finansē tikai un vienīgi no valsts līdzekļiem, vai daļēji izmanto Kopienas līdzekļus.".

8. Regulas 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Dalībvalstis sagatavo gada ziņojumu par šīs regulas piemērošanu saskaņā ar īstenošanas noteikumiem par gada ziņojumu formu un saturu, kas izstrādāti, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 27. pantu [11].

Kamēr šie noteikumi nav stājušies spēkā, dalībvalstis, arī elektroniski, sagatavo gada ziņojumu par šīs regulas piemērošanu katrā pilnā vai nepilnā kalendārajā gadā, uz kuru attiecas šī regula, izmantojot III pielikumā iekļauto paraugu. Dalībvalstis šo ziņojumu nosūta Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, beidzoties laika posmam, uz ko tas attiecas.".

9. Regulā iekļauj šādu 9.a pantu:

"9.a pants

Pārejas noteikumi

1. Paziņojumus par atbalstu pētniecībai un attīstībai, kas saņemti līdz 2004. gada 19. martam, turpinās izvērtēt saskaņā ar nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai, bet visus pārējos neizskatītos paziņojumus izvērtēs saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

2. Atbalsta shēmas, kas īstenotas pirms šīs regulas stāšanās spēkā, un atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar šīm shēmām bez Komisijas atļaujas un neievērojot Līguma 88. panta 3. punkta prasību sniegt paziņojumu, atbilst kopējam tirgum Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē un uz to attiecas atbrīvojums, ja ir izpildīti šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 3. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi.

Individuālais atbalsts, kas piešķirts pirms šīs regulas stāšanās spēkā ārpus atbalsta shēmām bez Komisijas atļaujas un neievērojot Līguma 88. panta 3. punkta prasību sniegt paziņojumu, atbilst kopējam tirgum Līguma 87. panta 3. punkta nozīmē un uz to attiecas atbrīvojums, ja ir izpildīti visi šīs regulas nosacījumi, izņemot 3. panta 1. punkta prasību iekļaut skaidru atsauci uz šo regulu.

Atbalstu, kas neatbilst šiem nosacījumiem, Komisija izvērtē saskaņā ar attiecīgajām nostādnēm, norādījumiem, paziņojumiem un brīdinājumiem.".

10. Regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. panta 10. punktu piemēro no 2005. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2004 gada 25. februārī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Mario Monti

[1] OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

[2] OV C 190, 12.8.2003., 3. lpp.

[3] OV L 10, 13.1.2001., 33. lpp.

[4] OV L 107, 30.4.1996., 4. lpp.

[5] OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

[6] OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp. Regulā izdarīti grozījumi ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[7] OV C 45, 17.2.1996., 5. lpp.

[8] OV L 205, 2.8.2002., 1. lpp.

[9] OV L 232, 29.8.2002., 1. lpp.

[10] OV C 288, 9.10.1999., 2. lpp.

[11] OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

"

I PIELIKUMS

Mazo un vidējo uzņēmumu definīcija

(Izvilkums no Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK par mazo un vidējo uzņēmumu definīciju OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.)

KOMISIJAS PIEŅEMTĀ SĪKO, MAZO UN VIDĒJO UZŅĒMUMU DEFINĪCIJA

1. pants

Uzņēmums

Par uzņēmumu uzskata jebkuru saimnieciskās darbības subjektu neatkarīgi no tā juridiskās formas. Pie tiem cita starpā pieder pašnodarbinātas personas un ģimenes uzņēmumi, kas nodarbojas ar amatniecību vai veic citu darbību, kā arī personālsabiedrības un apvienības, kas iesaistītas saimnieciskajā darbībā.

2. pants

Darbinieku skaits un finanšu augšējās robežas, pēc kurām nosaka uzņēmumu kategoriju

1. Sīko, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategorijā ietilpst uzņēmumi, kam ir mazāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 mlj. EUR un/vai gada bilance kopumā nepārsniedz 43 mlj. EUR.

2. MVU kategorijas uzņēmumu definē kā mazu, ja tam ir mazāk nekā 50 darbinieku un tā gada apgrozījums un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz 10 mlj. EUR.

3. MVU kategorijas uzņēmumu definē kā sīku, ja tam ir mazāk nekā 10 darbinieku un tā gada apgrozījums un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz 2 mlj. EUR.

3. pants

Uzņēmumu tipi, ko ņem vērā, aprēķinot darbinieku skaitu un finanšu rādītājus

1. "Autonoms uzņēmums" ir jebkurš uzņēmums, kas nav klasificējams kā partneruzņēmums 2. punkta nozīmē vai kā saistīts uzņēmums 3. punkta nozīmē.

2. "Partneruzņēmumi" ir visi uzņēmumi, kas nav klasificējami kā saistīti uzņēmumi 3. punkta nozīmē un starp kuriem pastāv šādas attiecības: uzņēmums (augšupējs uzņēmums) viens pats vai kopā ar vienu vai vairākiem saistītiem uzņēmumiem 3. punkta nozīmē pārvalda 25 % un vairāk kapitāla vai balsstiesību citā uzņēmumā (lejupējs uzņēmums).

Tajā pašā laikā uzņēmumu var klasificēt kā autonomu, tātad kā uzņēmumu, kam nav partneruzņēmumu, pat ja ir sasniegta vai pārsniegta šī robežvērtība, ko nodrošina tālāk norādītie ieguldītāji, ja vien šie ieguldītāji nav saistīti 3. punkta nozīmē, atsevišķi vai kopā, ar attiecīgo uzņēmumu:

a) atklātas ieguldījumu sabiedrības, riska kapitāla sabiedrības, privātpersonas vai privātpersonu grupas, kas regulāri veic riska kapitālieguldījumus un investē pašu kapitālu (business angels) uzņēmumos, kurus nekotē biržā, ja vien minēto "business angels" kopējie ieguldījumi vienā uzņēmumā nesasniedz 1250000 EUR;

b) akadēmiskās augstskolas vai bezpeļņas zinātniskās pētniecības centri;

c) ieguldītājinstitūcijas, arī reģionālās attīstības fondi;

d) autonomas pašvaldības, kuru gada budžets ir mazāks par 10 mlj. EUR un iedzīvotāju skaits mazāks par 5000.

3. "Saistīti uzņēmumi" ir uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no šeit norādītajām attiecībām:

a) uzņēmumam ir akcionāru vai locekļu balsstiesību vairākums citā uzņēmumā;

b) uzņēmumam ir tiesības iecelt vai atlaist pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļu vairākumu citā uzņēmumā;

c) uzņēmumam ir tiesības būt noteicējam citā uzņēmumā saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar šo uzņēmumu, vai saskaņā ar tā dibināšanas līguma klauzulu vai statūtiem;

d) uzņēmums, kas ir cita uzņēmuma akcionārs vai dalībnieks, vienpersoniski kontrolē akcionāru vai dalībnieku vairākuma balsstiesības minētajā uzņēmumā saskaņā ar vienošanos, kas panākta ar pārējiem uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem.

Pieņemts uzskatīt, ka noteicoša ietekme nepastāv, ja 2. punkta otrajā daļā norādītie ieguldītāji tieši vai netieši neiesaistās attiecīgā uzņēmumā pārvaldīšanā, neskarot viņu kā uzņēmuma akcionāru tiesības.

Uzņēmumi, kurus saista kādas no pirmajā daļā aplūkotajām attiecībām, ko nodrošina viens vai vairāki citi uzņēmumi vai kāds no 2. punktā minētajiem ieguldītājiem, arī ir uzskatāmi par saistītiem.

Uzņēmumi, kurus saista kādas no šīm attiecībām, ko nodrošina fiziska persona vai fizisku personu grupa, kas kopīgi darbojas, arī ir uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem, ja tie pilnībā vai daļēji darbojas attiecīgajā tirgū vai blakustirgos.

Par "blakustirgu" uzskata ražojuma vai pakalpojuma tirgu, kas atrodas tieši augšup vai lejup no attiecīgā tirgus.

4. Izņemot 2. punkta otrajā daļā minētos gadījumus, uzņēmums nav uzskatāms par MVU, ja 25 % un vairāk tā kapitāla vai balsstiesību tieši vai netieši kontrolē, kopā vai atsevišķi, viena vai vairākas valsts iestādes.

5. Uzņēmumi var apliecināt savu statusu kā autonoms uzņēmums, partneruzņēmums vai saistīts uzņēmums, norādot datus par 2. pantā noteiktajām robežvērtībām. Šādu apliecinājumu var sniegt pat tad, ja kapitāls ir sadalīts tā, ka nav iespējams precīzi noteikt, kas to pārvalda, un šajā gadījumā uzņēmums var labā ticībā paziņot, ka tas var likumīgi uzskatīt, ka tā 25 % daļa vai lielāka daļa nepieder kādam atsevišķam uzņēmumam vai savstarpēji saistītiem uzņēmumiem. Šādi apliecinājumi neskar pārbaudes un apstākļu noskaidrošanu, kas paredzēta attiecīgo valstu un Kopienas noteikumos.

4. pants

Dati, ko izmanto darbinieku skaita un finanšu līdzekļu, kā arī atskaites perioda noteikšanai

1. Dati, ko izmanto, nosakot darbinieku skaitu un finanšu līdzekļus, attiecas uz pēdējo apstiprināto grāmatvedības pārskata periodu un ir aprēķināti, ņemot par pamatu kārtējo gadu. Tie iegūti, izmantojot datus kontu slēgšanas dienā. Apgrozījuma summu aprēķina bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un citiem netiešajiem nodokļiem.

2. Ja, ņemot par pamatu kārtējo gadu, uzņēmuma kontu slēgšanas dienā atklājas, ka 2. pantā norādītais darbinieku skaits vai finanšu augšējā robeža ir pārsniegta vai nav sasniegta, tas nenozīmē, ka tas zaudēs savu vidējā, mazā vai sīkā uzņēmuma statusu, ja šīs augšējās robežas nav pārsniegtas divos grāmatvedības pārskata periodos pēc kārtas.

3. Jaunizveidotiem uzņēmumiem, kuru pārskati vēl nav apstiprināti, izmantojamos datus iegūst no labticīgiem aptuveniem aprēķiniem, kas veikti finanšu gada laikā.

5. pants

Darbinieku skaits

Darbinieku skaits atbilst ikgadējā darba vienībām (IDV), tas ir, to personu skaitam, kuri attiecīgajā uzņēmumā vai tā norīkojumā ir strādājuši pilnā slodzē visa apsekojuma gada garumā. To personu darbu, kas nav nostrādājuši pilnu gadu, un to, kas veikuši darbu nepilnā slodzē, neatkarīgi no tā ilguma, kā arī sezonas darba ņēmēju darbu aprēķina IDV daļās. Darbinieku skaitu aprēķina, ņemot vērā:

a) nodarbinātās personas;

b) personas, kas strādā tam pakļautajā uzņēmumā un ir pielīdzināmi nodarbinātām personām saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

c) īpašniekus vadītājus;

d) partnerus, kas pastāvīgi piedalās uzņēmuma darbā un gūst labumu no uzņēmuma, izmantojot savas finansiālās priekšrocības.

Mācekļi vai arodmācekļi, kam ir mācekļa darba vai arodmācību līgums, neietilpst darbinieku skaitā. Maternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums netiek ņemts vērā.

6. pants

Uzņēmuma datu apkopošana

1. Datus par autonomu uzņēmumu, tostarp darbinieku skaitu, nosaka, balstoties tikai un vienīgi uz uzņēmuma pārskatiem.

2. Datus par uzņēmumu, kam ir partneruzņēmumi vai saistīti uzņēmumi, nosaka, balstoties uz uzņēmuma pārskatiem un citiem datiem, vai, ja tādi pastāv, uz konsolidētajiem uzņēmuma pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuros uzņēmums iekļauts konsolidācijas rezultātā.

Datus, kas minēti pirmajā daļā, papildina ar datiem par jebkuru attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumu, kas atrodas tieši augšup vai lejup no tā. Summēšanu veic proporcionāli līdzdalības procentiem kapitālā vai balsstiesībām (ņemot vērā lielāko procentuālo īpatsvaru). Savstarpējas līdzdalības gadījumā ņem vērā lielāko procentuālo īpatsvaru.

Pirmajā un otrajā daļā minētajiem datiem pievieno 100 % datu par jebkuru uzņēmumu, kas ir tieši vai netieši saistīts ar attiecīgo uzņēmumu, ja šie dati vēl nav iekļauti konsolidētajos pārskatos.

3. Piemērojot 2. punktu, datus par attiecīgā uzņēmuma partneruzņēmumiem iegūst no pārskatiem un pārējiem datiem, ja tie pastāv konsolidētā veidā. Tiem pievieno 100 % datu par uzņēmumiem, kas saistīti ar šiem partneruzņēmumiem, ja to pārskata dati vēl nav iekļauti, veicot konsolidāciju.

Piemērojot jau minēto 2. punktu, dati par uzņēmumiem, kas saistīti ar attiecīgo uzņēmumu, ir iegūstami no pārskatiem un pārējiem datiem, ja tie pastāv konsolidētā veidā. Tos proporcionāli papildina ar datiem par šāda saistītā uzņēmuma jebkuru iespējamo partneruzņēmumu, kas atrodas tieši augšpus vai lejpus no tā, ja tie vēl nav iekļauti konsolidētajos pārskatos proporcionāli līdzdalībai, kas ir vismaz proporcionāla 2. punkta otrajā daļā norādītajam procentuālajam īpatsvaram.

4. Ja konsolidētajos pārskatos nav uzrādīti dati par konkrēta uzņēmuma darbinieku skaitu, šos skaitļus aprēķina, proporcionāli summējot datus par tā partneruzņēmumiem un papildinot tos ar datiem par uzņēmumiem, ar kuriem attiecīgais uzņēmums ir saistīts.

"

--------------------------------------------------