Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/17/EK

(2004. gada 31. marts),

ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu, 55. pantu un 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [3],

saskaņā ar Līguma [4] 251. pantā noteikto procedūru, ievērojot Samierināšanas komitejas 2003. gada 9. decembrī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) To jauno grozījumu dēļ, kuri izdarīti Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvā 93/38/EEK, ar ko koordinē līgumu piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarēs [5], un kuri ir vajadzīgi, lai izpildītu vienkāršošanas un modernizācijas prasības, ko izvirzījuši līgumslēdzēji un uzņēmēji savās atbildēs uz Komisijas 1996. gada 27. novembrī pieņemto Zaļo grāmatu, minētā direktīva skaidrības labad ir jāpārveido. Šī direktīva pamatojas uz Tiesas praksi, jo īpaši praksi attiecībā uz piešķiršanas kritērijiem, ar ko precizē iespējas līgumslēdzējiem ievērot attiecīgās sabiedrības vajadzības, ieskaitot vides un/vai sociālajā jomā, ar nosacījumu, ka šādi kritēriji ir saistīti ar līguma priekšmetu, nepiešķir līgumslēdzējam neierobežotu izvēles brīvību, ir skaidri norādīti un atbilst 9. apsvērumā minētajiem pamatprincipiem.

(2) Svarīgs iemesls, lai ieviestu noteikumus, ar ko koordinē līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras minētajās nozarēs, ir to iespēju daudzveidība, kuras izmantojot, valsts varas iestādes var ietekmēt minēto subjektu darbību, ieskaitot līdzdalību viņu kapitālā un pārstāvību minēto subjektu vadības, pārvaldes vai pārraudzības struktūrās.

(3) Vēl viens svarīgs iemesls, kādēļ jākoordinē iepirkuma procedūras, ko piemēro subjekti, kuri darbojas minētajās nozarēs, ir to tirgu noslēgtība, kuros viņi darbojas, ja šī noslēgtība radusies dalībvalstu piešķirto īpašo vai ekskluzīvo tiesību dēļ attiecībā uz konkrētā pakalpojuma sniegšanas tīklu apgādi, nodrošinājumu vai ekspluatāciju.

(4) Kopienas tiesību akti, jo īpaši Padomes 1987. gada 14. decembra Regula (EEK) Nr. 3975/87, ar ko paredz kārtību, kādā piemērojami konkurences noteikumi uzņēmumiem gaisa transporta nozarē [6], un 1987. gada 14. decembra Regula (EEK) Nr. 3976/87 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām nolīgumu un saskaņotu darbību kategorijām gaisa transporta nozarē [7], ir paredzēti, lai palielinātu to aviācijas uzņēmumu konkurenci, kuri sniedz iedzīvotājiem gaisa transporta pakalpojumus. Tādēļ nav ieteicams uz šādiem subjektiem attiecināt šīs direktīvas darbības jomu. Ņemot vērā konkurenci Kopienas kuģniecības nozarē, nebūtu ieteicams uz minētajā nozarē piešķirtajām līguma slēgšanas tiesībām attiecināt šīs direktīvas noteikumus.

(5) Direktīvas 98/38/EEK darbības joma šobrīd attiecas uz dažiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīruši līgumslēdzēji, kas darbojas telekomunikāciju nozarē. Lai minēto nozari padarītu pieejamu, ir pieņemts likumīgs pamats, kā minēts 1998. gada 25. novembra Ceturtajā ziņojumā par telekomunikāciju nozarē piemērojamo noteikumu ieviešanu. Viens no rezultātiem ir efektīvas konkurences ieviešana telekomunikāciju nozarē gan de jure, gan de facto. Lai nodrošinātu informāciju un ievērojot minēto situāciju, Komisija ir publicējusi to telekomunikāciju pakalpojumu sa rakstu [8], uz kuriem jau var neattiecināt minētās direktīvas darbības jomu, ņemot vērā tās 8. pantu. Turpmākā attīstība ir apstiprināta 2001. gada 26. novembra Septītajā ziņojumā par telekomunikāciju nozarē piemērojamo noteikumu ieviešanu. Tādēļ vairs nav jāreglamentē iepirkuma procedūras, ko piemēro subjekti, kuri darbojas minētajā nozarē.

(6) Tādēļ vairs nav lietderīgi saglabāt Padomdevēju komiteju iepirkumu jautājumos telekomunikāciju jomā, kura izveidota ar Padomes 1990. gada 17. septembra Direktīvu 90/531/EEK par iepirkuma procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarēs [9].

(7) Tomēr ieteicams turpināt norišu uzraudzību telekomunikāciju nozarē un atkārtoti izskatīt situāciju, ja konstatē, ka minētajā nozarē vairs nav efektīvas konkurences.

(8) Direktīvas 93/38/EEK darbības jomā nav iekļauti balss telefonijas, teleksa, mobilo sakaru, peidžeru sistēmas un satelītu pakalpojumi. Šos pakalpojumus neiekļāva minētajā direktīvā, lai ņemtu vērā to, ka konkrētos pakalpojumus attiecīgā ģeogrāfiskā apgabalā bieži varēja nodrošināt tikai viens pakalpojumu sniedzējs, jo nebija efektīvas konkurences, bet tam bija īpašas vai ekskluzīvas tiesības. Ieviešot efektīvu konkurenci telekomunikāciju nozarē, minētajiem izņēmumiem vairs nav pamatojuma. Tādēļ šādu telekomunikāciju pakalpojumu iepirkumi jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā.

(9) Lai nodrošinātu to valsts iepirkuma līgumu konkurences radīšanu, kuru slēgšanas tiesības piešķīruši subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, ir ieteicams izstrādāt noteikumus par tādu līgumu koordinēšanu Kopienas līmenī, kuru vērtība ir lielāka par konkrētu vērtību. Šāda koordinēšana pamatojas uz prasībām, ko paredz EK Līguma 14., 28. un 49. pants un Euratom līguma 97. pants, proti, vienādas attieksmes principu, kurā nediskriminācijas princips ir tikai īpašs izteiciens, savstarpējās atzīšanas principu, proporcionalitātes principu, kā arī pārredzamības principu. Ņemot vērā koordinācijas ietekmēto nozaru specifiku, ja šādu koordināciju īsteno, nodrošinot minēto principu piemērošanu, vienlaikus jāizveido labas komercdarbības prakses sistēma un jāpieļauj maksimāla elastība.

Attiecībā uz valsts līgumiem, kam ir zemāka vērtība par to, no kuras sāk piemērot Kopienas līmeņa koordinēšanas noteikumus, ieteicams vērst uzmanību uz Tiesas praksi, saskaņā ar kuru piemēro iepriekš minēto Līgumu noteikumus un principus.

(10) Lai nodrošinātu faktisku tirgus pieejamību un iepirkuma noteikumu līdzsvarotu piemērošanu ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt identificētiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ jānodrošina, ka ir ievērota vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas valsts sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar Līguma 295. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs.

(11) Dalībvalstīm jānodrošina, ka publisko tiesību subjekta kā pretendenta līdzdalība līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā nerada konkurences kropļojumus attiecībā uz privātajiem pretendentiem.

(12) Saskaņā ar Līguma 6. pantu Kopienas politikas un darbības noteikšanā un īstenošanā jomās, kas minētas Līguma 3. pantā, jāiekļauj vides aizsardzības prasības, jo īpaši, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību. Šajā direktīvā tādēļ ir precizēts, kā līgumslēdzēji var veicināt vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus nodrošinot iespēju gūt vislielāko izdevīgumu attiecībā uz saviem līgumiem.

(13) Nekas šajā direktīvā neliedz noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības, sabiedrības drošības, veselības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzībai vai augu saglabāšanai, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ja minētie pasākumi atbilst Līguma noteikumiem.

(14) Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumā 94/800/EK par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē [10], ir jo īpaši apstiprināts PTO Nolīgums par valsts iepirkumu (še turpmāk – "Nolīgums"), kura mērķis ir izveidot daudzpusēju sistēmu attiecībā uz līdzsvarotām tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar valsts līgumiem, lai nodrošinātu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanu. Ņemot vērā starptautiskās tiesības un saistības, ko pārņem Kopiena, pieņemot minēto nolīgumu, pretendentiem un produktiem no Nolīguma parakstītājām trešām valstīm piemērojams minētajā nolīgumā noteiktais režīms. Nolīgumam nav tiešas ietekmes. Līgumslēdzējiem, uz kuriem attiecas Nolīgums, kas atbilst šai direktīvai un ar ko šo direktīvu piemēro to trešo valstu uzņēmējiem, kuras ir Nolīguma parakstītājas, tādēļ jāatbilst Nolīguma noteikumiem. Šai direktīvai arī jānodrošina Kopienas uzņēmējiem tikpat labvēlīgi nosacījumi līdzdalībai valsts iepirkumā, kādi ir rezervēti to trešo valstu uzņēmējiem, kas ir Nolīguma parakstītājas.

(15) Pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas līgumslēdzēji, izmantojot "tehnisku dialogu", var lūgt vai pieņemt ieteikumus, ko var izmantot specifikāciju sagatavošanā, tomēr ar nosacījumu, ka šādi ieteikumi neierobežo konkurenci.

(16) Ņemot vērā būvdarbu līgumu dažādību, līgumslēdzējiem jāparedz, ka tiesības slēgt līgumus par būvdarbu projektēšanu un izpildi piešķir atsevišķi vai kopīgi. Šīs direktīvas mērķis nav noteikt kopīgas vai atsevišķas līguma slēgšanas tiesības. Lēmums par kopīgu vai atsevišķu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu jānosaka, pamatojoties uz kvalitatīviem un saimnieciskiem kritērijiem, ko var definēt attiecīgās valsts tiesību aktos.

Līgumu var uzskatīt par būvdarbu līgumu tikai tad, ja tā priekšmets īpaši attiecas uz XII pielikumā uzskaitīto darbību veikšanu, pat ja attiecīgais līgums ietver tādu citu pakalpojumu sniegšanu, kas vajadzīgi minēto darbību veikšanai. Pakalpojumu līgumi, jo īpaši īpašuma pārvaldības pakalpojumu jomā, īpašos apstākļos var ietvert būvdarbus. Ciktāl šādi būvdarbi ir saistīti ar līguma galveno priekšmetu un ir tā iespējamas sekas vai papildinājums, tas, ka šādi būvdarbi ir ietverti līgumā, tomēr nav pamatojums, lai attiecīgo līgumu kvalificētu kā būvdarbu līgumu.

Lai aprēķinātu būvdarbu līguma paredzamo vērtību, ieteicams pamatoties uz pašu būvdarbu vērtību, kā arī to piegāžu un pakalpojumu, ja tādi ir, paredzamo vērtību, kurus līgumslēdzēji nodod darbuzņēmēju rīcībā, ciktāl šie pakalpojumi vai piegādes ir vajadzīgas konkrēto būvdarbu veikšanai. Šajā daļā ar attiecīgajiem pakalpojumiem jāsaprot tie pakalpojumi, ko līgumslēdzēji sniedz ar sava personāla starpniecību. No otras puses, pakalpojumu līgumu vērtības aprēķināšanā neatkarīgi no tā, vai pakalpojumus nodod darbuzņēmēju rīcībā turpmākai būvdarbu veikšanai, ņem vērā pakalpojumu līgumiem piemērojamos noteikumus.

(17) Lai piemērotu šajā direktīvā paredzētos procedūras noteikumus un veiktu uzraudzību, pakalpojumu jomu vislabāk ir iedalīt kategorijās, kas atbilst kopīgas klasifikācijas konkrētām pozīcijām, un tad apvienot tos divos pielikumos – XVII A pielikumā un XVII B pielikumā – atbilstoši režīmam, ko tiem piemēro. Attiecībā uz XVII B pielikumā iekļautajiem pakalpojumiem šīs direktīvas attiecīgie noteikumi nedrīkst kavēt īpašu uz konkrētajiem pakalpojumiem attiecināmu Kopienas noteikumu piemērošanu.

(18) Attiecībā uz pakalpojumu līgumiem pārejas laikā visa šī direktīva jāpiemēro tikai tiem līgumiem, attiecībā uz kuriem tās noteikumi ļaus īstenot visas paplašinātas starpvalstu tirdzniecības iespējas. Līgumi par citiem pakalpojumiem pārejas laikā jāuzrauga, līdz ir pieņemts lēmums par visas šīs direktīvas piemērošanu. Tādēļ jānosaka šādas kontroles mehānisms. Minētajam mehānismam vienlaikus jānodrošina, ka interesentiem ir pieejama būtiskā informācija.

(19) Jālikvidē šķēršļi brīvai pakalpojumu sniegšanai. Tādēļ pakalpojumu sniedzēji var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Šī direktīva tomēr neliedz valstu līmenī piemērot tiesību normas par nosacījumiem, kas attiecas uz nodarbošanos vai profesiju, ja tās ir saderīgas ar Kopienas tiesību aktiem.

(20) Pastāvīgi tiek izstrādāti jauni elektroniskā iepirkuma paņēmieni. Šādi paņēmieni palīdz veicināt konkurenci un pilnveidot valsts pasūtījumu, jo īpaši attiecībā uz laika un naudas ietaupījumu, ko nodrošinās šādu paņēmienu izmantošana. Līgumslēdzēji var izmantot elektroniskā iepirkuma paņēmienus, ja šāda izmantošana atbilst šīs direktīvas noteikumiem un vienādas attieksmes, nediskri minācijas un pārredzamības principiem. Tādēļ pretendenta iesniegts piedāvājums, jo īpaši saskaņā ar pamatnolīgumu vai izmantojot dinamisku iepirkumu sistēmu, var būt attiecīgā pretendenta elektroniskā kataloga formātā, ja minētais pretendents izmanto saziņas līdzekļus, ko izvēlējies līgumslēdzējs saskaņā ar 48. pantu.

(21) Paturot prātā elektroniskā iepirkuma sistēmu straujo izplatību, jāievieš attiecīgi noteikumi, lai līgumslēdzēji varētu izmantot visas minēto sistēmu piedāvātās iespējas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, jānosaka dinamiska, pilnīgi elektroniska iepirkumu sistēma standarta iepirkumiem un jāizstrādā īpaši noteikumi šādas sistēmas izveidei un izmantošanai, lai nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visiem uzņēmējiem, kas vēlas pievienoties minētajai sistēmai. Visiem uzņēmējiem, kas iesniedz informatīvu piedāvājumu saskaņā ar specifikāciju un atbilst atlases kritērijiem, jābūt iespējai pievienoties šādai sistēmai. Šis iepirkuma paņēmiens, izveidojot jau izraudzīto pretendentu sarakstu un nosakot jauniem pretendentiem iespēju pievienoties, kā arī izmantojot pieejamās elektroniskās iekārtas, nodrošina īpaši plašu piedāvājumu klāstu, un tādējādi ar plašas konkurences starpniecību nodrošina arī līdzekļu optimālu izmantošanu.

(22) Tā kā elektronisko izsoļu paņēmiena izmantošanai ir tendence kļūt izplatītākai, minētajām izsolēm jāpiemēro Kopienas noteikta definīcija un īpaši noteikumi, lai nodrošinātu, ka visas šādas izsoles notiek saskaņā ar vienādas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem. Tālab jāparedz, ka minētajās elektroniskajās izsolēs izskata tikai tādus būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu līgumus, kuriem precīzi var noteikt specifikācijas. Jo īpaši šādas izsoles var attiecināt uz regulāriem piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumiem. Tā paša mērķa labad jābūt iespējai noteikt arī pretendentu attiecīgo secību katrā elektroniskās izsoles posmā. Elektronisko izsoļu izmantošana dod iespēju līgumslēdzējiem lūgt, lai pretendenti iesniedz jaunas, pārskatītas un pazeminātas cenas, un pēc tam, kad tiesības slēgt līgumu jau ir piešķirtas saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, pilnveidot arī citus piedāvājumu aspektus. Lai nodrošinātu pārredzamības principa ievērošanu, elektronisko izsoļu priekšmets var būt tikai tādi elementi, kas ir piemēroti automātiskai izvērtēšanai, izmantojot elektroniskos līdzekļus, bez līgumslēdzēja iejaukšanās un/vai novērtējuma, t.i., tikai tādi elementi, kas ir izskaitļojami, lai tos varētu izteikt skaitļos vai procentos. No otras puses, tie piedāvājumu aspekti, par kuriem vajadzīgs neizskaitļojamu elementu novērtējums, nevar būt elektronisko izsoļu priekšmets. Tādēļ atsevišķi būvdarbu līgumi un atsevišķi pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāli pakalpojumi, piemēram, būvdarbu projektēšana, nevar būt elektronisko izsoļu priekšmets.

(23) Dalībvalstīs ir izstrādāti daži centralizēta iepirkuma paņēmieni. Par iegādēm vai līgumu/pamatnolīgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu līgumslēdzēju vajadzībām ir atbildīgas vairākas līgumslēdzējas iestādes. Ņemot vērā iepirkumu lielos apjomus, minētie paņēmieni palīdz veicināt konkurenci un pilnveidot valsts pasūtījumus. Tādēļ jāparedz Kopienas noteikta to centrālo iepirkumu iestāžu definīcija, kuras darbojas līgumslēdzēju labā. Jādefinē arī nosacījumi, saskaņā ar kuriem var uzskatīt, ka līgumslēdzēji, kas, ievērojot nediskriminācijas un vienādas attieksmes principus, iepērk būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus ar centrālās iepirkumu iestādes starpniecību, ir izpildījuši šīs direktīvas prasības.

(24) Lai ņemtu vērā atšķirīgos apstākļus dalībvalstīs, tām jāļauj izvēlēties, vai līgumslēdzēji var izmantot centrālās iepirkumu iestādes, dinamiskas iepirkumu sistēmas vai elektroniskās izsoles, kas definētas un reglamentētas ar šo direktīvu.

(25) Jābūt īpašo vai ekskluzīvo tiesību jēdziena attiecīgai definīcijai. Definīcijas rezultāts ir tāds, ka subjekts, lai būvētu komunikāciju tīklus vai uzstādītu ostu vai lidostu iekārtas, var izmantot īpašuma atsavināšanas vai izmantošanas procedūru vai izvietot tīkla aprīkojumu uz valsts automaģistrāles, zem tās vai pāri tai, un tas pats par sevi nebūs ekskluzīvas vai īpašas tiesības šīs direktīvas nozīmē. Arī subjekta veiktā dzeramā ūdens, elektroenerģijas, gāzes vai siltuma piegāde tīklam, kura operators ir uzņēmums, kas īsteno attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, pati par sevi nav ekskluzīvas vai īpašas tiesības šīs direktīvas nozīmē. Arī tiesības, ko dalībvalsts jebkādā veidā, ieskaitot koncesijas, piešķīrusi ierobežotam uzņēmumu skaitam, pamatojoties uz objektīviem, samērīgiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kas ļauj visiem interesentiem, kuri atbilst minētajiem kritērijiem, izmantot attiecīgās tiesības, nav uzskatāmas par īpašām vai ekskluzīvām tiesībām.

(26) Ir ieteicams, lai līgumslēdzēji piemērotu kopīgus līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumus attiecībā uz to darbībām saistībā ar ūdeni, kā arī piemērotu šādus noteikumus, ja līgumslēdzējas iestādes šīs direktīvas nozīmē piešķir līguma slēgšanas tiesības attiecībā uz līgumslēdzēju projektiem hidroceltniecības, apūdeņošanas, meliorācijas vai notekūdeņu izvadīšanas un attīrīšanas jomā. Šāda veida līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumi, kas ieteikti attiecībā uz preču piegādēm, tomēr nav piemēroti ūdens iepirkšanai, jo ūdens ir jāiepērk no avotiem, kas atrodas tuvu vietai, kur to lietos.

(27) Daži subjekti, kas sniedz sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus, vairs nav ietverti Direktīvas 93/38/EEK darbības jomā. Šādi subjekti nav ietverami arī šīs direktīvas darbības jomā. Lai likvidētu lielo skaitu īpašu režīmu, ko piemēro tikai dažām nozarēm, vispārējā procedūra, kas ļauj ņemt vērā konkurences radīšanas sekas, jāpiemēro arī visiem subjektiem, kuri sniedz autobusu transporta pakalpojumus un uz kuriem attiecas Direktīvas 93/38/EEK darbības joma, ievērojot tās 2. panta 4. punktu.

(28) Ņemot vērā turpmāko konkurences radīšanu Kopienas pasta pakalpojumu jomā un to, ka šādus pakalpojumus sniedz, izmantojot līgumslēdzēju iestāžu, publisku uzņēmumu un citu uzņēmumu tīklu, uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķīruši līgumslēdzēji, kas sniedz pasta pakalpojumus, jāattiecina šīs direktīvas noteikumi, ieskaitot 30. pantā paredzētos noteikumus, kas, nodrošinot 9. apsvērumā minēto principu piemērošanu, rada labas komercdarbības prakses sistēmu un pieļauj lielāku elastību nekā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par būvdarbu publiskā pasūtījuma līgumu, preču piegādes publiskā pasūtījuma līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru koordinēšanu [11]. Lai definētu attiecīgās darbības, jāņem vērā definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvā 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai [12].

Neatkarīgi no juridiskā statusa uz subjektiem, kas sniedz pasta pakalpojumus, pašreiz neattiecas Direktīvā 93/38/EEK izklāstītie noteikumi. Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru pielāgošana šai direktīvai attiecībā uz šādiem subjektiem tādēļ varētu būt ilgāka nekā attiecībā uz tiem, uz kuriem jau attiecas minētie noteikumi un kuriem būs tikai jāpielāgo savas procedūras grozījumiem, kas izdarīti ar šo direktīvu. Tādēļ ir jāļauj atlikt šīs direktīvas piemērošanu, lai nodrošinātu šai pielāgošanai vajadzīgo papildu laika posmu. Ņemot vērā šādu subjektu atšķirīgo stāvokli, dalībvalstīm jābūt iespējai noteikt pārejas laiku, kas vajadzīgs, lai piemērotu šo direktīvu līgumslēdzējiem, kuri darbojas pasta pakalpojumu nozarē.

(29) Lai ievērotu prasības attiecībā uz vairākām darbībām, tiesības slēgt līgumus var piešķirt saskaņā ar dažādu tiesisko regulējumu. Jāprecizē, ka uz tiesisko regulējumu, kas piemērojams vienam līgumam, kurš paredzēts attiecībā uz vairākām darbībām, attiecināmi noteikumi, kas piemērojami darbībai, kurai līgums ir paredzēts galvenokārt. Tās darbības noteikšanu, kurai galvenokārt paredzēts līgums, var pamatot ar to prasību analīzi, kurām konkrētajam līgumam jābūt atbilstīgam, ja šādu analīzi veic līgumslēdzējs, lai aprēķinātu līguma vērtību un sagatavotu konkursa dokumentus. Atsevišķos gadījumos, piemēram, pērkot vienu iekārtas elementu, lai veiktu darbības, attiecībā uz kurām informācija, kas ļauj novērtēt attiecīgo izmantošanas līmeni, būtu nepieejama, varētu būt neiespējami objektīvi noteikt, kurai darbībai galvenokārt ir paredzēts līgums. Jānorāda, kādi noteikumi ir piemērojami šādos gadījumos.

(30) Neierobežojot Kopienas starptautiskās saistības, jāvienkāršo šīs direktīvas īstenošana, jo īpaši vienkāršojot robežvērtības un padarot piemērojamus visiem līgumslēdzējiem neatkarīgi no nozares, kurā tie darbojas, noteikumus attiecībā uz informāciju, kas jāsniedz dalībniekiem par lēmumiem, kuri pieņemti saistībā ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām un to rezultātiem. Turklāt saistībā ar monetāro savienību šādas robežvērtības jānosaka eiro tā, lai vienkāršotu minēto noteikumu piemērošanu, vienlaikus nodrošinot, ka ir ievērotas Nolīgumā noteiktās robežvērtības, kas ir izteiktas specialajās aizņēmuma tiesībās (SAT). Šajā ziņā jāparedz arī eiro izteikto robežvērtību regulāra pārskatīšana, lai vajadzības gadījumā tās pielāgotu atbilstoši iespējamām eiro vērtības izmaiņām attiecībā pret SAT. Turklāt robežvērtībām, ko piemēro projektu konkursiem, jābūt vienādām ar robežvērtībām, ko piemēro pakalpojumu līgumiem.

(31) Jāparedz noteikumi attiecībā uz gadījumiem, kad ir iespējams atturēties no pasākumu piemērošanas koordinēšanas procedūrām, pamatojoties uz valsts drošību vai noslēpumu, vai tādēļ, ka ir piemērojami tādi īpaši, no starptautiskiem nolīgumiem atvasināti noteikumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas ir saistīti ar karaspēka izvietošanu vai īpaši attiecas uz starptautiskām organizācijām.

(32) Ieteicams neiekļaut konkrētus pakalpojumu līgumus, piegādes līgumus un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības ir piešķirtas saistītam uzņēmumam, kam galvenā darbība ir šādu pakalpojumu sniegšana, piegāžu vai būvdarbu nodrošināšana uzņēmumu grupai, kura daļa tas ir, nevis piedāvāt minētos līgumus tirgū. Ir ieteicams neiekļaut arī konkrētus pakalpojumu līgumus, piegādes līgumus un būvdarbu līgumus, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs ir piešķīris kopuzņēmumam, ko veido vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un kā sastāvā ir iekļauts minētais subjekts. Ieteicams tomēr nodrošināt, ka šāda neiekļaušana nerada konkurences kropļojumus par labu uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir saistīti ar līgumslēdzējiem; ieteicams paredzēt piemērotu noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamiem ierobežojumiem, kurus ievērojot uzņēmumi var iegūt savu apgrozījuma daļu no tirgus un kurus pārsniedzot tie zaudētu iespēju saņemt līgumu slēgšanas tiesības bez uzaicinājumiem uz konkursu, kā arī attiecībā uz kopuzņēmumu sastāvu un šādu kopuzņēmumu un to līgumslēdzēju savstarpējās saiknes stabilitāti, kuri ir kopuzņēmumu sastāvā.

(33) Attiecībā uz pakalpojumiem līgumiem par nekustamā īpašuma vai tiesību uz šāda īpašuma iegūšanu vai nomu ir raksturīgas iezīmes, kuru dēļ iepirkuma noteikumu piemērošana ir neatbilstoša.

(34) Arbitrāžas un samierināšanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, ko ieceļ vai izraugās, izmantojot procedūru, uz kuru nevar attiecināt iepirkuma noteikumus.

(35) Saskaņā ar Nolīgumu finanšu pakalpojumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, neietver līgumus saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu; jo īpaši tie neattiecas uz līgumslēdzēju darījumiem naudas vai kapitāla piesaistīšanai.

(36) Šī direktīva jāattiecina tikai uz tādu pakalpojumu sniegšanu, kas pamatojas uz līgumiem.

(37) Ievērojot Līguma 163. pantu, pētniecības un tehnoloģijas attīstības veicināšana ir līdzeklis Kopienas ražošanas nozares zinātniskās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai un to sekmē pakalpojumu līgumu brīvas pieejamības radīšana. Šī direktīva nav attiecināma uz pētniecības un attīstības programmu līdzfinansēšanu – šī direktīva tādēļ neattiecas uz pētniecības un attīstības līgumiem, izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzējs, lai to izmantotu savām vajadzībām, un ar nosacījumu, ka visu sniegto pakalpojumu atlīdzina attiecīgais līgumslēdzējs.

(38) Lai novērstu tikai atsevišķās nozarēs piemērojamu īpašu pasākumu skaita palielināšanos, ar Direktīvas 93/38/EEK 3. pantu un 12. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvā 94/22/EK par nosacījumiem attiecībā uz atļauju piešķiršanu un izmantošanu ogļūdeņražu izpētei, ieguvei un ražošanai [13] noteiktais īpašais režīms, kas reglamentē to subjektu darbību, kuri izmanto ģeogrāfisku apgabalu, lai tajā veiktu naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi, jāaizstāj ar vispārējo procedūru, kas pieļauj izņēmumu attiecībā uz nozarēm, kuras tieši ietekmē konkurence. Jānodrošina, ka minētā procedūra tomēr neierobežos Komisijas 1993. gada 10. decembra Lēmumu 93/676/EEK, ar ko nosaka, ka ģeogrāfisku apgabalu izmantošana naftas vai gāzes izpētei vai ieguvei Nīderlandē nav Padomes Direktīvas 90/531/EEK 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā definētā darbība un ka subjekti, kas veic šādu darbību, Nīderlandē nav uzskatami par tādiem, kuri darbojas saskaņā ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām minētās direktīvas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē [14], Komisijas 1997. gada 30. maija Lēmumu 97/367/EK, ar ko nosaka, ka ģeogrāfisku apgabalu izmantošana naftas vai gāzes izpētei vai ieguvei Apvienotajā Karalistē nav Padomes Direktīvas 93/38/EEK 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā definētā darbība un ka subjekti, kas veic šādu darbību, Apvienotajā Karalistē nav uzskatami par tādiem, kas darbojas saskaņā ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām minētās direktīvas 2. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē [15], Komisijas 2002. gada 4. marta Lēmumu 2002/205/EK, ievērojot Austrijas lūgumu par Direktīvas 93/38/EEK 3. pantā paredzētā īpašā režīma piemērošanu [16], un Komisijas Lēmumu 2004/73/EK par Vācijas lūgumu piemērot Direktīvas 93/38/EEK 3. pantā noteikto īpašo procedūru [17].

(39) Nodarbinātība un profesija ir galvenie faktori, kas garantē visiem vienādas iespējas un veicina integrāciju sabiedrībā. Šajā ziņā aizsargātas darbnīcas un aizsargātas nodarbinātības programmas efektīvi veicina invalīdu integrāciju un reintegrāciju darba tirgū. Šādas darbnīcas tomēr var nebūt spējīgas iegūt līgumu slēgšanas tiesības normālos konkurences apstākļos. Tādēļ ieteicams noteikt, ka dalībvalstis var paturēt tiesības piedalīties procedūrās, ko piemēro, lai piešķirtu līgumu slēgšanas tiesības šādām darbnīcām, vai rezervēt līgumsaistību izpildi saistībā ar aizsargātas nodarbinātības programmām.

(40) Šī direktīva nav jāattiecina ne uz līgumiem, kas paredzēti, lai ļautu veikt 3. līdz 7. pantā minēto darbību, ne arī šādas darbības veikšanai organizētiem projektu konkursiem, ja minēto darbību dalībvalstī, kurā to veic, tieši ietekmē konkurence tirgos, kuriem piekļuve ir ierobežota. Tādēļ ieteicams ieviest procedūru, kas piemērojama visām nozarēm, uz kurām attiecas šī direktīva, un kas ļaus ņemt vērā pašreizējās vai paredzamās konkurences radīšanas sekas. Šādai procedūrai jānodrošina attiecīgajiem subjektiem juridiska noteiktība, kā arī attiecīgs lēmumu pieņemšanas process, īsā laikā nodrošinot Kopienas tiesību vienādu piemērošanu šajā jomā.

(41) Tieša konkurence jānovērtē, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares īpašās iezīmes. To attiecīgo Kopienas tiesību aktu ieviešanu un piemērošanu, ar kuriem padara pieejamu konkrētu nozari vai tās daļu, uzskatīs par pietiekamu pamatojumu, lai pieņemtu, ka konkrētais tirgus ir brīvi pieejams. Šādi attiecīgie tiesību akti jānorāda pielikumā, ko Komisija var precizēt. Veicot minēto precizēšanu, Komisija jo īpaši ņem vērā iespējamo tādu pasākumu noteikšanu, kuri rada faktisku konkurenci nozarēs, kas nav nozares, attiecībā uz kurām XI pielikumā jau ir minēti tiesību akti, piemēram, dzelzceļu transporta nozarē. Ja attiecīgā tirgus brīva pieejamība nav radusies attiecīgo Kopienas tiesību aktu īstenošanas dēļ, šāda brīva pieejamība jāpierāda de jure un de facto. Tādēļ, ja dalībvalsts direktīvu, kas rada konkurenci konkrētā nozarē, piemēram, Direktīvu 94/22/EK piemēro citai nozarei, piemēram, akmeņogļu rūpniecības nozarei, tas ir apstāklis, kas jāņem vērā, piemērojot 30. pantu.

(42) Pircēju sagatavotajām tehniskajām specifikācijām jānodrošina iespēja radīt konkurenci valsts iepirkumu jomā. Tālab jābūt iespējai iesniegt piedāvājumus, kas atspoguļo tehnisko risinājumu daudzveidību. Tādēļ jābūt arī iespējai sagatavot tehniskās specifikācijas attiecībā uz funkciju veikšanu un funkcionālajām prasībām, un, ja ir norāde uz Eiropas standartu vai, ja tādas nav, uz valsts standartu, līgumslēdzējiem jāizskata piedāvājumi, kas pamatojas uz citiem līdzvērtīgiem risinājumiem, kuri atbilst līgumslēdzēju prasībām un ir līdzvērtīgi drošuma ziņā. Lai pierādītu līdzvērtību, pretendentiem jāļauj izmanto visa veida pierādījumus. Līgumslēdzējiem jāspēj pamatot visus lēmumus par to, ka līdzvērtības konkrētā gadījumā nav. Līgumslēdzēji, kas vēlas definēt vides prasības attiecībā uz konkrēta projekta tehniskajām specifikācijām, var noteikt vides raksturlielumus, piemēram, konkrētu ražošanas metodi, un/vai produktu grupu vai pakalpojumu īpašo ietekmi uz vidi. Viņi var izmantot (bet tas nav jādara obligāti) attiecīgas specifikācijas, kas definētas ekomarķējumā, piemēram, Eiropas ekomarķējumā, valstu vai starpvalstu ekomarķējumā vai cita veida ekomarķējumā, ar nosacījumu, ka prasības attiecībā uz marķējumu ir izstrādātas un pieņemtas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju un izmantojot procedūru, kurā var piedalīties ieinteresētās aprindas, piemēram, valsts iestādes, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un ar nosacījumu, ka attiecīgais marķējums ir pieejams visām ieinteresētajām pusēm un ir to rīcībā. Ja vien iespējams, līgumslēdzējiem jāizstrādā tehniskās specifikācijas, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus attiecībā uz invalīdiem vai koncepcijas kritērijus attiecībā uz visiem lietotājiem. Tehniskajām specifikācijām jābūt skaidri norādītām, lai visi pretendenti zinātu, uz ko attiecas līgumslēdzēja noteiktās prasības.

(43) Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanos valsts pasūtījumu tirgū, ieteicams ietvert noteikumus par apakšuzņēmuma līgumiem.

(44) Līgumsaistību izpildes nosacījumi ir saderīgi ar direktīvu, ja tie nav tieši vai netieši diskriminējoši un ir norādīti paziņojumā par konkursu vai specifikācijās. Tie jo īpaši var būt paredzēti, lai veicinātu arodmācības uz vietas, tādu personu nodarbināšanu, kurām ir īpašas grūtības integrēties, bezdarba apkarošanu vai vides aizsardzību. Piemēram, var iekļaut norādi par līgumsaistību izpildes laikā piemērojamām prasībām pieņemt darbā ilgtermiņa darba meklētājus vai īstenot mācību pasākumus bezdarbniekiem vai jauniešiem, pēc būtības ievērot Starptautiskās darba organizācijas (SDO) pamatkonvencijas, pieņemot, ka to noteikumi nav īstenoti attiecīgās valsts tiesību aktos, un pieņemt darbā vairāk invalīdu nekā vajadzīgs saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(45) Līgumsaistību izpildes laikā gan Kopienas, gan valstu līmenī ir piemērojami normatīvie akti un koplīgumi, kas ir spēkā nodarbinātības nosacījumu un darba drošības jomā, ja minētās normas un to piemērošana atbilst Kopienas tiesību aktiem. Attiecībā uz pārrobežu situācijām, kad vienas dalībvalsts darba ņēmēji, lai izpildītu līgumsaistības, sniedz pakalpojumus citā dalībvalstī, obligātie nosacījumi, kas jāievēro uzņēmējai valstij attiecībā uz šādiem norīkotiem darbiniekiem, ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/71/EK par darba ņēmēju nosūtīšanu saistībā ar pakalpojumusniegša nu [18]. Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgi noteikumi, minēto pienākumu neizpildi var uzskatīt par būtisku pārkāpumu vai nodarījumu saistībā ar attiecīgā uzņēmēja profesionālo ētiku un minēto uzņēmēju tādēļ var neiekļaut līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

(46) Ņemot vērā informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas attīstību un vienkāršojumus, ko šāda attīstība var radīt attiecībā uz līgumu publiskošanu un iepirkuma procedūru efektivitāti un pārredzamību, elektroniskie saziņas līdzekļi jāuzskata par tādiem, kas ir līdzvērtīgi tradicionālajiem saziņas un informācijas apmaiņas līdzekļiem. Izvēlētajiem līdzekļiem un tehnoloģijai pēc iespējas jābūt saderīgai ar citās dalībvalstīs izmantotajām tehnoloģijām.

(47) Elektroniskie saziņas līdzekļi ļauj ietaupīt laiku. Tādēļ, ja izmanto elektroniskos saziņas līdzekļus, jāparedz minimālo termiņu saīsināšana, tomēr ievērojot nosacījumu, ka tiem jābūt saderīgiem ar Kopienas līmenī paredzēto konkrēto datu pārsūtīšanas veidu. Jānodrošina, ka termiņu saīsināšanas kumulatīvā ietekme tomēr neveicina pārmērīgi īsu termiņu noteikšanu.

(48) Uz informācijas pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, saskaņā ar šo direktīvu ir attiecināma Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu [19] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par informācijas sabiedrības pakalpojumu un jo īpaši elektroniskās tirdzniecības dažiem tiesiskajiem aspektiem iekšējā tirgū ("Direktīva par elektronisko tirdzniecību") [20]. Valsts iepirkuma procedūru un pakalpojumu konkursiem piemērojamo noteikumu dēļ ir vajadzīgs augstāks drošības un konfidencialitātes līmenis nekā noteikts minētajās direktīvās. Tādēļ piedāvājumu, dalības pieteikumu, plānu un projektu elektroniskās saņemšanas ierīcēm ir jāatbilst īpašām papildprasībām. Tālab pēc iespējas jāveicina elektronisko parakstu, jo īpaši progresīvu elektronisko parakstu izmantošana. Turklāt brīvprātīgas akreditācijas shēmas varētu būt labvēlīgs pamats sertificēšanas pakalpojumu sniegšanas līmeņa paaugstināšanai attiecībā uz minētajām ierīcēm.

(49) Ieteicams, lai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras dalībnieki būtu informēti par lēmumiem noslēgt pamatnolīgumu vai piešķirt līguma slēgšanas tiesības, vai atcelt procedūru termiņā, kas ir pietiekami īss, lai nevarētu padarīt neiespējamu pārskatīšanas lūgumu iesniegšanu; minētā informācija tādēļ jāsniedz pēc iespējas drīz un parasti 15 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(50) Jāprecizē, ka līgumslēdzējiem, kas nosaka atlases kritērijus atklātā procedūrā, tas jādara saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kā arī objektīvai jābūt kritēriju atlasei slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās. Minētie objektīvie noteikumi un kritēriji, kā arī atlases kritēriji neietver obligātu svērumu.

(51) Ir svarīgi ņemt vērā Tiesas praksi gadījumos, kad uzņēmējs apliecina citu subjektu saimnieciskās, finanšu vai tehniskās iespējas neatkarīgi no uzņēmēja un attiecīgo līgumslēdzēju saiknes tiesiskā aspekta, lai ievērotu atlases kritērijus vai saistībā ar kvalifikācijas sistēmām atbalstītu savu kvalifikācijas pieteikumu. Pēdējā minētajā gadījumā uzņēmējam ir jāpierāda, ka minētie resursi būs tam faktiski pieejami visā kvalifikācijas derīguma termiņā. Tādēļ attiecībā uz minēto kvalifikāciju līgumslēdzējs var noteikt izpildāmo prasību līmeni un jo īpaši, piemēram, ja uzņēmējs pretendē uz cita subjekta finansiālo stāvokli, tas var pieprasīt, lai attiecīgais subjekts vajadzības gadījumā ir solidāri un atsevišķi atbildīgs.

Kvalifikācijas sistēmas jāizmanto saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, ko pēc līgumslēdzēju izvēles var attiecināt uz uzņēmēju iespējām un/vai to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu specifikācijām, uz kuriem attiecas konkrētā sistēma. Attiecībā uz kvalifikāciju līgumslēdzēji var veikt pārbaudes, lai izvērtētu attiecīgo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu specifikācijas, jo īpaši saderības un drošības ziņā.

(52) Gadījumos, kad dalībai kādā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā vai projektu konkursā ir vajadzīgs konkrētas kvalifikācijas apliecinājums, piemēro attiecīgos Kopienas noteikumus par diplomu, apliecību un citu kvalifikācijas apliecinājuma dokumentu savstarpēju atzīšanu.

(53) Attiecīgos gadījumos, kad būvdarbu un/vai pakalpojumu veids attaisno vides pārvaldības pasākumu vai sistēmu piemērošanu līgumsaistību izpildes laikā, var būt vajadzība piemērot minētos pasākumus vai sistēmas. Ar vides pārvaldības sistēmām neatkarīgi no tā, vai tās ir reģistrētas saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem vai ne, piemēram, Regulu (EK) Nr. 761/2001 (EMAS) [21], var pierādīt, ka attiecīgajam uzņēmējam ir tehniskas iespējas izpildīt līgumsaistības. Turklāt kā vides pārvaldības reģistrācijas sistēmu pierādījuma alternatīva jāpieņem uzņēmēja tāda paša līmeņa vides aizsardzības nodrošināšanai īstenoto pasākumu apraksts.

(54) Jāizvairās no valsts pasūtījuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas uzņēmējiem, kuri ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā vai krāpšanā, kas ir kaitējusi Eiropas Kopienu finansiālajām interesēm, vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Ņemot vērā, ka līgumslēdzējiem, kas nav līgumslēdzējas iestādes, var būt nepieejami neapstrīdami pierādījumi konkrētā lietā, izvēli attiecībā uz Direktīvas 2004/18/EK 45. panta 1. punktā uzskaitīto noraidīšanas kritēriju piemērošanu vai nepiemērošanu ieteicams atstāt minēto līgumslēdzēju ziņā. Pienākums piemērot minētās direktīvas 45. panta 1. punktu tādēļ attiecināms tikai uz tiem līgumslēdzējiem, kas ir līgumslēdzējas iestādes. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzējiem jālūdz kvalifikācijas pieprasītāji, kandidāti vai pretendenti iesniegt attiecīgus dokumentus un, ja ir šaubas par minēto uzņēmēju personisko stāvokli, viņi var lūgt sadarboties attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Šādi uzņēmēji jānoraida, tiklīdz līgumslēdzēja iestāde ir uzzinājusi spriedumu par iepriekš minētajiem nodarījumiem, kas pasludināts saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un kam ir res judicata spēks.

Ja valsts tiesību aktos ir paredzēti attiecīgi noteikumi, neatbilstību tiesību aktiem vides jomā vai tiesību aktiem par nelikumīgu vienošanos līgumos, par ko pasludināts galīgs spriedums vai pieņemts lēmums ar līdzvērtīgu iedarbību, var uzskatīt par nodarījumu saistībā ar attiecīgā uzņēmēja profesionālo ētiku vai par būtisku pārkāpumu.

To attiecīgās valsts tiesību aktu neievērošanu, ar kuriem īsteno Padomes Direktīvu 2000/78/EK [22] un Padomes Direktīvu 76/207/EEK [23] par vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, ja par to ir pasludināts galīgs spriedums vai lēmums ar līdzvērtīgu iedarbību, var uzskatīt par nodarījumu saistībā ar attiecīgā uzņēmēja profesionālo ētiku vai par būtisku pārkāpumu.

(55) Līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas nodrošina pārredzamības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu un kas garantē, ka pretendentus novērtē faktiskas konkurences apstākļos. Tādēļ ieteicams atļaut tikai divu piešķiršanas kritēriju piemērošanu – "zemākā cena" un "saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums".

Lai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā nodrošinātu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu, ieteicams paredzēt Tiesas praksē noteiktu pienākumu nodrošināt pārredzamību, kas vajadzīga, lai visi pretendenti būtu pamatoti informēti par kritērijiem un pasākumiem, kurus piemēros, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Tādēļ līgumslēdzēju pienākums ir norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un uz katru minēto kritēriju attiecināto relatīvo svērumu, lai pretendentiem būtu pietiekami daudz laika tos izskatīt, gatavojot piedāvājumus. Līgumslēdzēji var atkāpties no pienākuma norādīt līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju svērumu pietiekami pamatotos gadījumos, kuru iemesli tiem jāpaskaidro, ja svērumu nevar noteikt iepriekš, jo īpaši līguma sarežģītības dēļ. Šādos gadījumos viņiem šie kritēriji jānorāda secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo.

Ja līgumslēdzēji izvēlas piešķirt līguma slēgšanas tiesības saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam, tiem jāizvērtē piedāvājumi, lai noteiktu, kurš no tiem nodrošina vislielāko izdevīgumu. Lai to izdarītu, jānosaka saimnieciskie un kvalitātes kritēriji, kam kopumā jānodrošina iespēja noteikt līgumslēdzējam saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Minēto kritēriju noteikšana ir atkarīga no līguma priekšmeta, jo tiem jānodrošina katra pretendenta piedāvātā izpildes līmeņa novērtējums, ņemot vērā līguma priekšmetu, kas noteikts tehniskajās specifikācijās, un katra piedāvājuma izdevīguma noteikšana. Lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem jānodrošina pretendentu objektīvs salīdzinājums un novērtējums. Ja minētie nosacījumi ir ievēroti, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas saimnieciskie un kvalitātes kritēriji var nodrošināt, ka līgumslēdzējs ievēro attiecīgās sabiedrības vajadzības, kas minētas līguma specifikācijās. Ar tādiem pašiem nosacījumiem līgumslēdzējs var izmantot kritērijus, kas paredzēti sociālo prasību izpildei, jo īpaši, atbildot uz tādu līguma specifikācijās noteiktu sevišķi nelabvēlīgu iedzīvotāju grupu vajadzībām, kurām ir piederīgi to būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu saņēmēji/izmantotāji, kas ir līguma priekšmets.

(56) Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji nedrīkst ietekmēt to valsts tiesību aktu piemērošanu, kas attiecas uz dažu pakalpojumu, piemēram, arhitektu, inženieru vai juristu sniegto pakalpojumu atalgojumu.

(57) Uz šajā direktīvā paredzēto termiņu aprēķināšanu jāattiecina Padomes 1971. gada 3. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka noteikumus, kas piemērojami laika posmiem, datumiem un termiņiem [24].

(58) Šī direktīva nedrīkst ierobežot Kopienas vai dalībvalstu starptautiskās saistības un nedrīkst ierobežot Līguma noteikumu, jo īpaši tā 81. un 86. panta piemērošanu.

(59) Šī direktīva nedrīkst ierobežot XXV pielikumā noteiktos termiņus, kuros dalībvalstīm jātransponē un jāpiemēro Direktīva 93/38/EEK.

(60) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai uzticēto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību [25],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

SATURS

I SADAĻA

I nodaļa

1. pants

II nodaļa

1. iedaļa

2. pants

2. iedaļa

3. pants

4. pants

5. pants

6. pants

7. pants

8. pants

9. pants

III nodaļa

10. pants

II SADAĻA

I nodaļa

11. pants

12. pants

13. pants

14. pants

15. pants

II nodaļa

1. iedaļa

16. pants

17. pants

2. iedaļa

1. apakšiedaļa

18. pants

2. apakšiedaļa

19. pants

20. pants

21. pants

22. pants

23. pants

3. apakšiedaļa

24. pants

25. pants

4. apakšiedaļa

26. pants

5. apakšiedaļa

27. pants

28. pants

29. pants

30. pants

III nodaļa

31. pants

32. pants

33. pants

IV nodaļa

34. pants

35. pants

36. pants

37. pants

38. pants

39. pants

V nodaļa

40. pants

VI nodaļa

1. iedaļa

41. pants

42. pants

43. pants

44. pants

2. iedaļa

45. pants

46. pants

47. pants

3. iedaļa

48. pants

49. pants

50. pants

VII nodaļa

51. pants

1. iedaļa

52. pants

53. pants

54. pants

2. iedaļa

55. pants

56. pants

57. pants

3. iedaļa

58. pants

59. pants

III SADAĻA

60. pants

61. pants

62. pants

63. pants

64. pants

65. pants

66. pants

IV SADAĻA

67. pants

68. pants

69. pants

70. pants

71. pants

72. pants

73. pants

74. pants

75. pants

I pielikums

II pielikums

III pielikums

IV pielikums

V pielikums

VI pielikums

VII pielikums

VIII pielikums

IX pielikums

X pielikums

XI pielikums

XII pielikums

XIII pielikums

A. Atklātās procedūras

B. Slēgtās procedūras

C. Sarunu procedūras

D. Vienkāršots paziņojums par līgumu izmantošanai dinamiskā iepirkumu sistēmā

XIV pielikums

XV A pielikums

XV B pielikums

XVI pielikums

XVII A pielikums

XVII B pielikums

XVIII pielikums

XIX pielikums

XX pielikums

XXI pielikums

XXII pielikums

XXIII pielikums

XXIV pielikums

XXV pielikums

XXVI pielikums

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI LĪGUMIEM UN PROJEKTU KONKURSIEM

I NODAĻA

Pamattermini

1. pants

Definīcijas

1. Šajā direktīvā piemēro šajā pantā minētās definīcijas.

2. a) "Piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi" ir līgumi, kas finansiālās interesēs rakstiski noslēgti starp vienu vai vairākiem 2. panta 2. punktā minētajiem līgumslēdzējiem un vienu vai vairākiem līgumdarba izpildītājiem, piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

b) "Būvdarbu līgumi" ir līgumi, kuru priekšmets ir ar vienu no darbībām XII pielikuma nozīmē saistītu darbu izpilde vai projektēšana un izpilde, vai darbs vai darba izpilde,izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstoši līgumslēdzēja noteiktajām prasībām. "Būvdarbs" ir būvdarbu vai inženiertehnisko būvdarbu rezultāts kopumā, kas pats par sevi ir pietiekams, lai veiktu kādu saimniecisku vai tehnisku uzdevumu.

c) "Piegādes līgumi" ir līgumi, kas nav minēti b) apakšpunktā un kuru priekšmets ir produktu pirkšana, izpirkumnoma, īre vai īre ar īrējumpirkšana ar iespēju tos izpirkt vai bez tās.

Līgumu, kura priekšmets ir produktu piegāde, kas papildus var ietvert arī izvietošanas un uzstādīšanas darbus, uzskata par "piegādes līgumu".

d) "Pakalpojumu līgumi" ir līgumi, kuri nav būvdarbu vai piegādes līgumi un kuru priekšmets ir XVII pielikumā minēto pakalpojumu sniegšana.

Līgumu, kura priekšmets ir gan produkti, gan pakalpojumi XVII pielikuma nozīmē, uzskata par pakalpojumu līgumu, ja attiecīgo pakalpojumu vērtība ir lielāka par to produktu vērtību, uz kuriem attiecas līgums.

Līgumu, kura priekšmets ir pakalpojumi XVII pielikuma nozīmē un kurš attiecas uz tādām darbībām XII pielikuma nozīmē, kas tikai papildina līguma galveno priekšmetu,uzskata par pakalpojumu līgumu.

3. a) "Būvdarbu koncesija" ir tāda paša veida līgums kā būvdarbu līgums, taču izņēmums ir tas, ka atlīdzība par veicamajiem darbiem ir vai nu tikai tiesības izmantot būvi, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu.

b) "Pakalpojumu koncesija" ir tāda paša veida līgums kā pakalpojumu līgums, taču izņēmums ir tas, ka atlīdzība par pakalpojumu sniegšanu ir vai nu tikai tiesības izmantot attiecīgo pakalpojumu vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu.

4. "Pamatnolīgums" ir vienošanās starp vienu vai vairākiem 2. panta 2. punktā minētajiem līgumslēdzējiem un vienu vai vairākiem uzņēmējiem, kuras mērķis ir paredzēt noteikumus, kas reglamentē konkrētā laika posmā piešķiramās līguma slēgšanas tiesības, jo īpaši attiecībā uz cenām un vajadzības gadījumā attiecībā uz paredzamajiem daudzumiem.

5. "Dinamiskā iepirkumu sistēma" ir pilnīgi elektroniska procedūra standarta iepirkumiem, kuri ir vispārpieejami tirgū un kuru raksturlielumi atbilst līgumslēdzēja prasībām, tās ilgums ir ierobežots un tās spēkā esamības laikā tā ir brīvi pieejama visiem uzņēmējiem, kas atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši informatīvu piedāvājumu atbilstoši specifikācijai.

6. "Elektroniskā izsole" ir atkārtojams process, kurā izmanto elektronisku ierīci, lai uzrādītu jaunas, pārskatītas un pazeminātas cenas un/vai jaunas vērtības attiecībā uz konkrētiem piedāvājumu elementiem, un kurš notiek pēc piedāvājumu sākotnējā vispārējā izvērtējuma, ļaujot noteikt to attiecīgo secību, izmantojot automātiskās novērtēšanas metodes. Tādēļ atsevišķi pakalpojumu līgumi un atsevišķi būvdarbu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāli pakalpojumi, piemēram, būvdarbu projektēšana, nevar būt elektronisko izsoļu priekšmets.

7. "Līgumdarba izpildītājs", "piegādātājs" vai "pakalpojumu sniedzējs" ir fiziska vai juridiska persona vai līgumslēdzējs 2. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunkta nozīmē, vai šādu personu un/vai subjektu grupa, kas piedāvā tirgū attiecīgi būvdarbu izpildi un/vai būvi, produktus vai pakalpojumus.

Termins "uzņēmējs" attiecas vienlīdz uz līgumdarba izpildītāja, piegādātāja un pakalpojumu sniedzēja jēdzienu. To lieto tikai vienkāršošanas labad.

"Pretendents" ir uzņēmējs, kas iesniedz piedāvājumu, un "kandidāts" ir persona, kas izmantojusi uzaicinājumu piedalīties slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā.

8. "Centrālā iepirkumu iestāde" ir līgumslēdzēja iestāde 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē vai līgumslēdzēja iestāde Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta nozīmē, kas:

- iegūst līgumslēdzējiem paredzētas piegādes un/vai pakalpojumus, vai

- piešķir valsts pasūtījuma līguma slēgšanas tiesības vai slēdz pamatnolīgumus par līgumslēdzējiem paredzētiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem.

9. "Atklātas, slēgtas procedūras un sarunu procedūras" ir iepirkuma procedūras, ko piemēro līgumslēdzēji un kurās

a) attiecībā uz atklātām procedūrām – ikviens ieinteresēts uzņēmējs var iesniegt piedāvājumu.

b) attiecībā uz slēgtām procedūrām – ikviens uzņēmējs var pieteikt dalību un tikai līgumslēdzēja uzaicināti kandidāti var iesniegt piedāvājumu.

c) attiecībā uz sarunu procedūrām – līgumslēdzējs apspriežas ar paša izraudzītiem uzņēmējiem un ar vienu vai vairākiem no viņiem vienojas par līguma noteikumiem.

10. "Projektu konkursi" ir tādas procedūras, kas līgumslēdzējam dod iespēju iegūt plānu vai projektu, ko žūrija atzinusi par labāko konkursā, kurā piešķir godalgas vai ne, galvenokārt pilsētu un lauku plānošanas, arhitektūras, inženierceltniecības vai datu apstrādes jomā.

11. "Rakstisks" vai "rakstiski" nozīmē vārdu vai ciparu kopumu, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam darīt zināmu. Tas var attiekties uz informāciju, kas pārraidīta un saglabāta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

12. "Elektroniskie saziņas līdzekļi" ir elektronisko iekārtu izmantošana tādu datu apstrādei (ieskaitot datu saspiešanu) un uzglabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskos līdzekļus.

13. "Kopējā publiskā iepirkuma vārdnīca" (CPV – Common Procurement Vocabulary) ir atsauces nomenklatūra, kas piemērojama valsts pasūtījumam un kas ir pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 5. novembra Regulu (EK) Nr. 2195/2002 par kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CVP) [26], un kas nodrošina atbilstību pārējām nomenklatūrām.

Šīs direktīvas darbības jomas dažādu interpretāciju gadījumā CPV un XII pielikumā minētās NACE nomenklatūras iespējamo atšķirību dēļ vai CPV un XVII pielikumā iekļautās CPC (pagaidu redakcija) nomenklatūras iespējamo atšķirību dēļ prioritārā ir attiecīgi NACE vai CPC nomenklatūra.

II NODAĻA

Attiecīgo darbību un subjektu definīcija

1. iedaļa

Subjekti

2. pants

Līgumslēdzēji

1. Šajā direktīvā:

"līgumslēdzējas iestādes" - kas nodibināta konkrētam mērķim – apmierināt vispārējas vajadzības – un kas neveic rūpnieciskas vai komerciālas darbības,

- kam ir juridiskas personas statuss un

- ko galvenokārt finansē valsts, reģionu vai pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti, vai ko šie subjekti pārrauga, vai kam ir vadība, pārvalde vai uzraudzības padome, kurā vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionu vai pašvaldību iestādes vai citi publisko tiesību subjekti;

"publisks uzņēmums" - ir īpašnieks lielākajai daļai šā uzņēmuma parakstītā kapitāla, vai

- kontrolē balsu vairākumu, kas saistīts ar uzņēmuma emitētajām kapitāla daļām, vai

- var iecelt vairāk nekā pusi konkrētā uzņēmuma vadības, pārvaldes vai uzraudzības struktūras locekļu.

2. Šī direktīva attiecas uz līgumslēdzējiem,

a) kas ir līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi un kas veic vienu no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām;

b) kuru viens no darbības veidiem, ja attiecīgie līgumslēdzēji nav līgumslēdzējas iestādes vai publiski uzņēmumi, ir kāda no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām vai to apvienojums un kuras darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ko piešķir dalībvalsts kompetentā iestāde.

3. Šajā direktīvā "īpašas vai ekskluzīvas tiesības" ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz normatīvo vai administratīvo aktu, kura mērķis ir attiecināt 3. līdz 7. pantā noteiktās darbības tikai uz vienu vai vairākiem subjektiem un kurš būtiski ietekmē citu subjektu spēju veikt attiecīgo darbību.

2. iedaļa

Darbības

3. pants

Gāze, siltums un elektroenerģija

1. Saistībā ar gāzi un siltumu šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

a) tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar gāzes vai siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali; vai arī

b) gāzes vai siltuma piegāde šādiem tīkliem.

2. Tādu gāzes vai siltuma piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē:

a) ja attiecīgā subjekta veiktā gāzes vai siltuma ražošana ir neizbēgamas to darbību veikšanas sekas, kas nav minētas šā panta 1. vai 3. punktā vai 4. līdz 7. pantā; un

b) ja piegāde valsts tīklam ir vērsta tikai uz šādas ražošanas saimniecisko izmantošanu un tās apjoms nav lielāks kā 20 % no subjekta apgrozījuma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.

3. Saistībā ar elektroenerģiju šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

a) tādu fiksēto tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai sadali; vai arī

b) elektroenerģijas piegāde šādiem tīkliem.

4. Tādu elektroenerģijas piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 3. punkta nozīmē:

a) ja attiecīgā subjekta veiktā elektroenerģijas ražošana notiek tādēļ, ka tā ir vajadzīga, lai veiktu darbības, kas nav minētas šā panta 1. vai 3. punktā vai 4. līdz 7. pantā; un

b) ja piegāde valsts tīklam ir atkarīga tikai no subjekta paša patēriņa un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no subjekta elektroenerģijas ražošanas kopapjoma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trīs gados, ieskaitot kārtējo gadu.

4. pants

Ūdens

1. Šī direktīva attiecas uz šādām darbībām:

a) tādu fiksētu tīklu nodrošināšana vai ekspluatācija, kas paredzēti pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, pārvadi vai sadali; vai arī

b) dzeramā ūdens piegāde šādiem tīkliem.

2. Šī direktīva attiecas arī uz līgumiem vai projektu konkursiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir vai kurus organizē subjekti, kas veic kādu no 1. punktā minētajām darbībām un kas

a) ir saistīti ar hidroceltniecības projektiem, apūdeņošanu vai zemes drenāžu, ja ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, nav lielāks par 20 % no ūdens kopapjoma, ko nodrošina minētie projekti, apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas; vai

b) ir saistīti ar notekūdeņu izvadīšanu vai attīrīšanu.

3. Tādu dzeramā ūdens piegādi tīkliem, kas iedzīvotājiem nodrošina pakalpojumu, kuru sniedz līgumslēdzējs, kas nav līgumslēdzēja iestāde, neuzskata par attiecīgu darbību 1. punkta nozīmē,

a) ja attiecīgā subjekta veiktā dzeramā ūdens ražošana notiek tādēļ, ka tā patēriņš ir vajadzīgs, lai veiktu darbības, kas nav minētas 3. līdz 7. pantā; un

b) ja piegāde valsts tīklam ir atkarīga tikai no subjekta paša patēriņa un tās apjoms nav lielāks kā 30 % no subjekta dzeramā ūdens ražošanas kopapjoma, ņemot vērā vidējo rādītāju iepriekšējos trijos gados, ieskaitot kārtējo gadu.

5. pants

Transporta pakalpojumi

1. Šī direktīva attiecas uz tādu tīklu nodrošināšanu un ekspluatāciju, kas iedzīvotājiem sniedz pakalpojumus dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu, autobusu vai trošu transporta jomā.

Attiecībā uz transporta pakalpojumiem uzskata, ka tīkls pastāv, ja pakalpojumu sniedz saskaņā ar dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem darbības nosacījumiem, piemēram, nosacījumiem par apkalpojamiem maršrutiem, piedāvājamo pakalpojumu apjomu vai to sniegšanas biežumu.

2. Šī direktīva neattiecas uz subjektiem, kas sniedz sabiedriskā autobusu transporta pakalpojumus, uz kuriem neattiecas Direktīvas 93/38/EEK darbības joma, ievērojot tās 2. panta 4. punktu.

6. pants

Pasta pakalpojumi

1. Šī direktīva attiecas uz darbībām, kas saistītas ar pasta pakalpojumu sniegšanu vai citiem pakalpojumiem saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

2. Šajā direktīvā, neierobežojot Direktīvu 97/67/EK:

"pasta sūtījums" : ir adresēts sūtījums galīgajā formā, kādā tas nosūtāms, neatkarīgi no svara. Papildus korespondencei šādi sūtījumi ir arī, piemēram, grāmatas, katalogi, laikraksti, periodiskie izdevumi un pasta pakas, kurās ir preces ar komercvērtību vai bez tās, neatkarīgi no to svara;

"pasta pakalpojumi" - "rezervētus pasta pakalpojumus", kas ir pasta pakalpojumi, kuri ir rezervēti vai kurus var rezervēt, pamatojoties uz Direktīvas 97/67/EK 7. pantu,

- "citus pasta pakalpojumus", kas ir pasta pakalpojumi, kurus nevar rezervēt, pamatojoties uz Direktīvas 97/67/EK 7. pantu,

"citi pakalpojumi, kas nav pasta pakalpojumi" - pasta pakalpojumu pārvaldība (pakalpojumi līdz nosūtīšanai un pēc tās, piemēram, pasta šķirošanas pārvaldības pakalpojumi (mailroom management services)),

- pievienotās vērtības pakalpojumi, kas saistīti ar elektroniskajiem saziņas līdzekļiem un kurus nodrošina tikai ar minētajiem līdzekļiem (ieskaitot kodētu dokumentu drošu pārsūtīšanu, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, adrešu pārvaldības pakalpojumus un reģistrēta elektroniskā pasta pārsūtīšanu),

- tādi pakalpojumi saistībā ar pasta sūtījumiem, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts, piemēram, tiešie sūtījumi, kam nav norādīta adrese,

- finanšu pakalpojumi, kas noteikti XVII A pielikuma 6. kategorijā un 24. panta c) punktā un kas jo īpaši ietver pasta pārvedumus un žiro pārvedumus pa pastu,

- filatēlijas pakalpojumi,

- loģistikas pakalpojumi (pakalpojumi, kas apvieno sūtījumu fizisko piegādi un/vai uzglabāšanu ar citām funkcijām, kuras nav saistītas ar pasta pakalpojumiem),

ar nosacījumu, ka šādus pakalpojumus sniedz subjekti, kas sniedz arī pasta pakalpojumus b) apakšpunkta pirmā vai otrā ievilkuma nozīmē, ja attiecībā uz minētajos ievilkumos minētajiem pakalpojumiem nav ievēroti 30. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.

7. pants

Naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve, kā arī ostas un lidostas

Šī direktīva attiecas uz darbībām saistībā ar ģeogrāfiska apgabala izmantošanu, lai

a) veiktu naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi vai

b) sniegtu lidostu, jūras ostu vai iekšējo ostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus aviopārvadātājiem un pārvadātājiem pa jūras vai iekšējiem ūdensceļiem.

8. pants

Līgumslēdzēju saraksts

Papildināmi saraksti, kuros ietverti līgumslēdzēji šīs direktīvas nozīmē, ir iekļauti I līdz X pielikumā. Dalībvalstis regulāri ziņo Komisijai par visām izmaiņām savos sarakstos.

9. pants

Līgumi, kas attiecas uz vairākām darbībām

1. Uz līgumu, kas paredzēts vairāku darbību veikšanai, attiecas noteikumi, kas piemērojami darbībai, kura paredzēta kā līguma galvenā darbība.

Viena līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un vairāku atsevišķu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas izvēli tomēr nevar izdarīt, ja kā mērķis ir noteikts šīs direktīvas vai attiecīgā gadījumā Direktīvas 2004/18/EK darbības jomas neattiecināšana uz konkrēto līgumu.

2. Ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva un uz citu darbību attiecas iepriekš minētā Direktīva 2004/18/EK, un ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar iepriekš minēto Direktīvu 2004/18/EK.

3. Ja uz kādu no darbībām, kam paredzēts līgums, attiecas šī direktīva un uz citu darbību neattiecas ne šī direktīva, ne iepriekš minētā Direktīva 2004/18/EK, un ja nav iespējams objektīvi noteikt, kura darbība paredzēta kā līguma galvenā darbība, līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar šo direktīvu.

III NODAĻA

Vispārēji principi

10. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

Līgumslēdzēju attieksme pret uzņēmējiem ir vienāda un nediskriminējoša un to darbība ir pārredzama.

II SADAĻA

LĪGUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

11. pants

Uzņēmēji

1. Kandidātus vai pretendentus, kam saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tie reģistrēti, ir tiesības sniegt attiecīgo pakalpojumu, nenoraida, pamatojoties tikai uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā piešķir līguma slēgšanas tiesības, viņiem būtu jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

Attiecībā uz pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, kā arī piegādes līgumiem, kas papildus attiecas uz pakalpojumiem un/vai izvietošanas un uzstādīšanas darbiem, juridiskām personām tomēr var pieprasīt norādīt piedāvājumā vai dalības pieteikumā par konkrēto līgumsaistību izpildi atbildīgo darbinieku vārdus un uzvārdus un attiecīgo profesionālo kvalifikāciju.

2. Uzņēmēju grupas var iesniegt piedāvājumus vai izvirzīt sevi par kandidātiem. Lai iesniegtu piedāvājumu vai dalības pieteikumu, līgumslēdzēji var nepieprasīt minētajām grupām pieņemt īpašu juridisko formu; izraudzītajai grupai, ja tai ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, tomēr var to pieprasīt tiktāl, ciktāl šādas izmaiņas vajadzīgas līgumsaistību apmierinošai izpildei.

12. pants

Nosacījumi attiecībā uz nolīgumiem, kas noslēgti Pasaules tirdzniecības organizācijā

Lai līgumslēdzēji varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības, dalībvalstis savstarpēji piemēro nosacījumus, kas ir tikpat labvēlīgi kā nosacījumi, kurus tās, īstenojot Nolīgumu, piešķir trešo valstu uzņēmējiem. Tādēļ dalībvalstis savstarpēji apspriežas Valsts līgumu padomdevējā komitejā par pasākumiem, kas jāveic saskaņā ar minēto nolīgumu.

13. pants

Konfidencialitāte

1. Saistībā ar tehnisko specifikāciju sniegšanu ieinteresētajiem uzņēmējiem, uzņēmēju kvalificēšanu un atlasi, kā arī ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu līgumslēdzēji var izvirzīt prasības, lai aizsargātu tās informācijas konfidencialitāti, ko viņi dara pieejamu.

2. Neierobežojot šīs direktīvas noteikumus, jo īpaši noteikumus par saistībām, kas attiecas uz informācijas par piešķirtajām līguma slēgšanas tiesībām izplatīšanu un uz kandidātiem un pretendentiem sniedzamo informāciju, kura izklāstīta 43. un 49. pantā, un saskaņā ar līgumslēdzējam piemērojamiem attiecīgās valsts tiesību aktiem līgumslēdzējs neizpauž informāciju, ko tas saņēmis no uzņēmējiem un ko viņi norādījuši kā konfidenciālu; šāda informācija jo īpaši ietver tehniskus noslēpumus vai uzņēmējdarbības noslēpumus un konfidenciālus piedāvājumu aspektus.

14. pants

Pamatnolīgumi

1. Līgumslēdzēji pamatnolīgumu var uzskatīt par līgumu 1. panta 2. punkta nozīmē un piešķirt līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar šo direktīvu.

2. Ja līgumslēdzēji ir piešķīruši tiesības noslēgt pamatnolīgumu saskaņā ar šo direktīvu, viņi var izmantot 40. panta 3. punkta i) apakšpunktu, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, kas pamatojas uz minēto pamatnolīgumu.

3. Ja tiesības noslēgt pamatnolīgumu nav piešķirtas saskaņā ar šo direktīvu, līgumslēdzēji nevar izmantot 40. panta 3. punkta i) apakšpunktu.

4. Līgumslēdzēji nevar ļaunprātīgi izmantot pamatnolīgumus, lai kavētu, ierobežotu vai traucētu konkurenci.

15. pants

Dinamiskās iepirkumu sistēmas

1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var izmantot dinamiskās iepirkumu sistēmas.

2. Lai izveidotu dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzēji ievēro noteikumus par atklātu procedūru visos tās posmos līdz pat to līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, kas jānoslēdz saskaņā ar minēto sistēmu. Visiem pretendentiem, kuri atbilst atlases kritērijiem un ir iesnieguši informatīvu piedāvājumu, kas atbilst specifikācijai, un visus iespējamos papildu dokumentus, ir pieejama minētā sistēma; informatīvos piedāvājumus var jebkurā laikā pilnveidot, ja tie joprojām atbilst specifikācijai. Lai izveidotu iepriekš minēto sistēmu un saskaņā ar to piešķirtu līguma slēgšanas tiesības, līgumslēdzēji izmanto vienīgi elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 48. panta 2. līdz 5. punktu.

3. Lai izveidotu dinamisko iepirkumu sistēmu, līgumslēdzēji:

a) publicē paziņojumu par līgumu, skaidri norādot, ka ir iesaistīta dinamiska iepirkumu sistēma;

b) specifikācijā papildus citiem jautājumiem norāda saskaņā ar minēto sistēmu paredzēto iepirkumu veidu, kā arī visu vajadzīgo informāciju par iepirkumu sistēmu, izmantotajām elektroniskajām iekārtām un pieslēguma tehniskajiem priekšnoteikumiem un specifikācijām;

c) no brīža, kad publicēts paziņojums par līgumu, līdz sistēmas darbības izbeigšanai ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību piedāvā tiešu un vispārēju piekļuvi specifikācijai un visiem papilddokumentiem un norāda interneta adresi, kurā var apskatīt minētos dokumentus.

4. Līgumslēdzēji visā dinamiskās iepirkumu sistēmas darbības laikā dod iespēju visiem uzņēmējiem iesniegt informatīvu piedāvājumu un atļauj piekļuvi sistēmai saskaņā ar 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Līgumslēdzēji pabeidz novērtēšanu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no informatīvā piedāvājuma iesniegšanas dienas. Tie tomēr var pagarināt novērtēšanas termiņu, ja attiecīgajā laika posmā nav izsludināts neviens konkurss.

Līgumslēdzēji pēc iespējas drīz informē pirmajā daļā minēto pretendentu par tā pielaišanu dinamiskajai iepirkumu sistēmai vai par tā informatīvā piedāvājuma noraidīšanu.

5. Katrs konkrēts līgums ir konkursa priekšmets. Līdz konkursa izsludināšanai līgumslēdzēji publicē vienkāršotu paziņojumu par līgumu, uzaicinot visus ieinteresētos uzņēmējus iesniegt informatīvu piedāvājumu saskaņā ar 4. punktu termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad nosūtīts vienkāršotais paziņojums. Līgumslēdzēji nevar uzsākt konkursa procedūru, kamēr nav pabeigta visu minētajā termiņā saņemto informatīvo piedāvājumu novērtēšana.

6. Līgumslēdzēji uzaicina visus sistēmai pielaistos pretendentus iesniegt piedāvājumu par katru konkrēto līgumu, kura slēgšanas tiesības jāpiešķir saskaņā ar minēto sistēmu. Tālab līgumslēdzēji nosaka piedāvājumu iesniegšanas termiņu.

Līgumslēdzēji piešķir līguma slēgšanas tiesības pretendentam, kas ir iesniedzis vislabāko piedāvājumu, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, kuri ir izklāstīti paziņojumā par līgumu saistībā ar dinamiskās iepirkumu sistēmas izveidi. Minētos kritērijus attiecīgā gadījumā var precizēt pirmajā daļā minētajā uzaicinājumā.

7. Dinamiska iepirkumu sistēma nedrīkst darboties ilgāk par četriem gadiem, izņemot attiecīgi pamatotus izņēmuma gadījumus.

Līgumslēdzēji nedrīkst izmantot minēto sistēmu konkurences kavēšanai, ierobežošanai vai traucēšanai.

Ieinteresētajiem uzņēmējiem un sistēmas dalībniekiem nedrīkst pieprasīt maksu.

II NODAĻA

Robežvērtības un noraidīšanas noteikumi

1. iedaļa

Robežvērtības

16. pants

Līgumu robežvērtības

Attiecībā uz konkrētās darbības veikšanu, izņemot 19. līdz 26. pantā paredzētos izņēmumus vai ievērojot 30. pantu, šī direktīva attiecas uz līgumiem, kuru vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir novērtēta ne zemāk kā šādas robežvērtības:

a) EUR 499000 attiecībā uz piegāžu un pakalpojumu līgumiem;

b) EUR 6242000 attiecībā uz būvdarbu līgumiem.

17. pants

Līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko iepirkumu sistēmu paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

1. Aprēķinot līguma paredzamo vērtību, pamatojas uz līgumslēdzēja novērtēto maksājamo kopsummu bez PVN. Veicot šo aprēķinu, ņem vērā novērtēto kopsummu, ieskaitot visa veida iespējas un līguma atjaunošanu.

Ja līgumslēdzējs kandidātiem vai pretendentiem paredz godalgas vai maksājumus, tos ņem vērā, aprēķinot līguma paredzamo vērtību.

2. Līgumslēdzēji nedrīkst apiet šo direktīvu, sadalot būvdarbu projektus vai paredzētos noteikta daudzuma piegāžu un/vai pakalpojumu pirkumus vai izmantojot īpašas metodes līgumu paredzamās vērtības aprēķināšanai.

3. Attiecībā uz pamatnolīgumiem un dinamiskām iepirkuma sistēmām paredzamā vērtība, kas jāņem vērā, ir nolīguma vai sistēmas visam darbības ilgumam visu paredzēto līgumu maksimālā tāmes vērtība bez PVN.

4. Aprēķinot 16. pantā minētās summas, līgumslēdzēji būvdarbu līguma paredzamajā vērtībā iekļauj visas darbu izmaksas un visu to piegāžu vai pakalpojumu vērtību, kas vajadzīgi darbuzņēmējam piedāvāto darbu izpildei.

5. To piegāžu vai pakalpojumu vērtību, kas nav vajadzīgi konkrēta būvdarbu līguma izpildei, nedrīkst pievienot būvdarbu līgumu vērtībai, ja tas varētu radīt situāciju, ka minēto piegāžu vai pakalpojumu iepirkums netiek iekļauts šīs direktīvas darbības jomā.

6. a) Ja piedāvātais darbs vai pakalpojumu pirkšana var radīt situāciju, ka līguma slēgšanas tiesības piešķir vienlaikus par atsevišķam partijām, ņem vērā visu šādu partiju novērtēto kopvērtību.

Ja minēto partiju kopvērtība ir vienāda ar 16. pantā noteikto robežvērtību vai ir lielāka par to, šo direktīvu piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai attiecībā uz katru partiju.

Līgumslēdzēji tomēr var atteikties piemērot šo direktīvu partijām, kuru novērtētā vērtība bez PVN ir mazāka nekā EUR 80000 attiecībā uz pakalpojumiem un mazāka nekā 1 miljons EUR attiecībā uz būvdarbiem, ar nosacījumu, ka šādu partiju kopvērtība nav lielāka kā 20 % no visu partiju kopvērtības;

b) ja līdzīgu piegāžu iegādes piedāvājums var radīt situāciju, ka līguma slēgšanas tiesības piešķir vienlaikus par atsevišķām partijām, tad, piemērojot 16. pantu, ņem vērā visu šādu partiju novērtēto kopvērtību.

Ja minēto partiju kopvērtība ir vienāda ar 16. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka par to, šo direktīvu piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai attiecībā uz katru partiju.

Līgumslēdzēji tomēr var atteikties piemērot šo direktīvu partijām, kuru novērtētā vērtība bez PVN ir mazāka nekā EUR 80000, ar nosacījumu, ka šādu partiju kopējā cena nav lielāka kā 20 % no visu partiju kopvērtības.

7. Attiecībā uz regulāriem piegādes vai pakalpojumu līgumiem vai līgumiem, ko attiecīgā laika posmā paredzēts atjaunot, līguma paredzamo vērtību aprēķinam, pamatojoties uz:

a) to viena veida secīgo līgumu faktisko kopvērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā vai precizētajā finanšu gadā, lai pēc iespējas ņemtu vērā daudzuma vai vērtības izmaiņas, kas varētu rasties 12 mēnešu laika posmā pēc sākotnējā līguma noslēgšanas,

b) vai to secīgo līgumu paredzamo kopvērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas 12 mēnešu laikā pēc pirmās piegādes vai finanšu gadā, ja tas ir garāks par 12 mēnešiem.

8. Aprēķina bāze attiecībā uz to līgumu paredzamo vērtību, kuri noslēgti gan par piegādēm, gan pakalpojumiem, ir piegādes un pakalpojumu kopvērtība neatkarīgi no to vērtību attiecības. Aprēķinā iekļauj izvietošanas un uzstādīšanas darbību vērtību.

9. Attiecībā uz piegādes līgumiem, kas saistīti ar produktu izpirkumnomu, nomu, īri vai īrējumpirkšanu, vērtība, kas ir līguma paredzamās vērtības aprēķina bāze, ir šāda:

a) paredzamā kopvērtība līguma darbības laikam, ja attiecīgais termiņš ir 12 mēneši vai mazāk, vai kopvērtība, ieskaitot paredzamo atlikušo vērtību, ja attiecīgais termiņš ir īsāks par 12 mēnešiem, attiecībā uz līgumiem uz noteiktu laiku;

b) mēneša vērtība, ko reizina ar 48, attiecībā uz līgumiem, kas nav uz noteiktu laiku vai kam termiņu nevar noteikt.

10. Aprēķinot pakalpojumu līgumu paredzamo līguma vērtību, attiecīgos gadījumos ņem vērā šādas summas:

a) attiecībā uz apdrošināšanas pakalpojumiem – izmaksājamā piemaksa un cita veida atlīdzība;

b) attiecībā uz banku un citiem finanšu pakalpojumiem – honorāri, komisijas maksas, procenti un cita veida atlīdzība;

c) attiecībā uz līgumiem saistībā ar projektēšanas uzdevumiem – honorāri, maksājamā komisijas nauda un cita veida atalgojums.

11. Ja pakalpojumu līgumos nav norādīta kopējā cena, vērtība, kas jāizmanto kā līguma paredzamās vērtības aprēķina bāze, ir:

a) attiecībā uz līgumiem uz noteiktu laiku, ja attiecīgais termiņš ir 48 mēneši vai mazāk – līgumu visa darbības termiņa kopvērtība;

b) attiecībā uz līgumiem, kuri nav uz noteiktu laiku vai kuru darbības ilgums ir vairāk nekā 48 mēneši – mēneša vērtība, ko reizina ar 48.

2. iedaļa

Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

1. APAKŠIEDAĻA

18. pants

Būvdarbu un pakalpojumu koncesijas

Šī direktīva neattiecas uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijām, ko piešķīruši līgumslēdzēji, kuri veic vienu vai vairākas no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām, ja minētās koncesijas ir piešķirtas attiecīgo darbību veikšanai.

2. APAKŠIEDAĻA

Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem un visu veidu līgumiem

19. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām

1. Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām, ar nosacījumu, ka līgumslēdzējam nav īpašu vai ekskluzīvu tiesību pārdot vai iznomāt šādu līgumu priekšmetu un ka citi subjekti var pārdot vai iznomāt to saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līgumslēdzējs.

2. Līgumslēdzēji pēc Komisijas pieprasījuma ziņo tai par visām produktu vai pakalpojumu kategorijām, ko viņi uzskata par tādām, uz ko neattiecas šīs direktīvas darbības joma atbilstoši 1. punktam. Informatīviem mērķiem Komisija var regulāri publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to produktu vai darbību kategoriju sarakstu, kurām pēc tās ieskatiem piemēro šādu neattiecināšanu. To darot, Komisija ņem vērā visus īpašos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot informāciju.

20. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas darbības veikšanai trešā valstī

1. Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām, ko līgumslēdzēji piešķir mērķiem, kuri nav 3. līdz 7. pantā minēto darbību veikšana, vai šādu darbību veikšanai trešā valstī apstākļos, kas nav Kopienas tīkla vai ģeogrāfiska apgabala izmantošana.

2. Līgumslēdzēji pēc Komisijas pieprasījuma ziņo tai par visām darbībām, ko viņi uzskata par tādām, uz ko neattiecas šīs direktīvas darbības joma atbilstoši 1. punktam. Informatīviem mērķiem Komisija var regulāri publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī to darbību kategoriju sarakstu, kurām pēc tās ieskatiem piemēro šādu neattiecināšanu. To darot, Komisija ņem vērā visus īpašos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot minēto informāciju.

21. pants

Slepeni līgumi vai līgumi, attiecībā uz kuriem vajadzīgi īpaši drošības pasākumi

Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, ko dalībvalstis pasludinājušas par slepeniem, ja tie jāizpilda, veicot īpašus drošības pasākumus saskaņā ar normatīviem vai administratīviem aktiem, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, vai ja tas ir vajadzīgs minētās dalībvalsts drošības pamatinterešu aizsardzībai.

22. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem

Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, ko reglamentē citi procedūras noteikumi un kuru slēgšanas tiesības piešķir:

a) saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, ko atbilstoši Līgumam kāda dalībvalsts noslēgusi ar vienu vai vairākām trešām valstīm un kas attiecas uz piegādēm, būvdarbiem, pakalpojumiem vai projektu konkursiem, kuri paredzēti attiecīgā nolīguma parakstītājvalstu kopīgai projekta īstenošanai vai izmantošanai; visus nolīgumus dara zināmus Komisijai, kas var apspriesties ar Valsts līgumu padomdevēju komiteju, kura minēta 68. pantā;

b) saskaņā ar noslēgtu starptautisku nolīgumu, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu un dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem;

c) ievērojot kādas starptautiskas organizācijas īpašo procedūru.

23. pants

Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam, kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

1. Šajā pantā "saistīts uzņēmums" ir uzņēmums, kura gada pārskatus konsolidē ar līgumslēdzēja gada pārskatiem saskaņā ar Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītās direktīvas 83/349/EEK prasībām, pamatojoties uz Līguma 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu par konsolidētiem pārskatiem [27] [28], vai, ja uz subjektiem neattiecas minētā direktīva, uzņēmums, kurā līgumslēdzējs tieši vai netieši var īstenot dominējošu ietekmi minētās direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, vai uzņēmums, kurš var īstenot dominējošu ietekmi attiecībā uz līgumslēdzēju vai kurā kopā ar līgumslēdzēju ir cita uzņēmuma dominējoša ietekme, pamatojoties uz īpašuma tiesībām, finansiālu līdzdalību vai noteikumiem, kas to reglamentē.

2. Ja ir ievēroti 3. punktā paredzētie nosacījumi, šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām:

a) ko līgumslēdzējs piešķīris saistītam uzņēmumam; vai

b) ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības 3. līdz 7. panta nozīmē, piešķīris uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no minētajiem līgumslēdzējiem.

3. Šā panta 2. punktu piemēro:

a) pakalpojumu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pakalpojumiem, kas sniegti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

b) piegādes līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par piegādēm, kas veiktas iepriekšējos trīs gados, radušies no šādām piegādēm uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

c) būvdarbu līgumiem, ja vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par būvdarbiem, kas veikti iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu būvdarbu veikšanas uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.

Ja apgrozījums par iepriekšējiem trīs gadiem nav pieejams saistītā uzņēmuma izveides vai darbības uzsākšanas dienas dēļ, būs pietiekami, ja minētais uzņēmums pierādīs, ka a), b) vai c) apakšpunktā minētais apgrozījums ir uzticams, jo īpaši, izmantojot uzņēmējdarbības prognozes.

Ja vairāk nekā viens ar līgumslēdzēju saistīts uzņēmums sniedz vienādus vai līdzīgus pakalpojumus, veic piegādes vai būvdarbus, iepriekš minētos procentus aprēķina, ņemot vērā kopējo apgrozījumu, ko attiecīgi radījuši šādu saistīto uzņēmumu sniegtie pakalpojumi, veiktās piegādes vai būvdarbi.

4. Šī direktīva neattiecas uz līguma slēgšanas tiesībām:

a) ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu darbības 3. līdz 7. panta nozīmē, piešķīris vienam no minētajiem līgumslēdzējiem; vai

b) ko līgumslēdzējs piešķīris tādam kopuzņēmumam, kura daļa tas ir, ar nosacījumu, ka kopuzņēmums ir izveidots attiecīgās darbības veikšanai vismaz trīs gadu laika posmā un kopuzņēmuma dibināšanas dokumentā ir paredzēts noteikums, ka to veidojošie līgumslēdzēji būs kopuzņēmuma daļa vismaz tikpat ilgu laika posmu.

5. Līgumslēdzēji pēc Komisijas pieprasījuma paziņo tai šādu informāciju par 2., 3. un 4. punkta piemērošanu:

a) attiecīgo uzņēmumu un kopuzņēmumu nosaukumi;

b) attiecīgo līgumu veidi un vērtība;

c) pierādījums, ko Komisija var uzskatīt par vajadzīgu, par to, ka attiecības starp uzņēmumu vai kopuzņēmumu, kam ir piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, un līgumslēdzēju atbilst šā panta prasībām.

3. APAKŠIEDAĻA

Izņēmumi, kas piemērojami visi līgumslēdzējiem, bet tikai attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

24. pants

Līgumi, kas attiecas uz konkrētiem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma

Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu līgumiem:

a) par zemes, ēku vai cita veida nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas ir noslēgti vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu vai pirms vai pēc šāda līguma;

b) par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

c) par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai pārskaitījumu, jo īpaši saistībā ar līgumslēdzēju darījumiem naudas vai kapitāla piesaistei;

d) saistībā ar darba līgumiem;

e) par pētniecības un attīstības pakalpojumiem, izņemot tos, no kuriem labumu gūst vienīgi līgumslēdzējs, lai to izmantotu paša vajadzībām savu darbību veikšanai, ar nosacījumu, ka visu sniegto pakalpojumu atlīdzina līgumslēdzējs.

25. pants

Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

Šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesībām, ko kādam subjektam, kas pats ir līgumslēdzēja iestāde 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, vai līgumslēdzēju iestāžu apvienībai piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kuras tam ir saskaņā ar kādu izsludinātu normatīvo vai administratīvo aktu, kas ir saderīgs ar Līgumu.

4. APAKŠIEDAĻA

Izņēmumi, kas piemērojami tikai dažiem līgumslēdzējiem

26. pants

Līguma slēgšanas tiesības, ko piešķīruši atsevišķi līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju

Šī direktīva neattiecas uz:

a) līgumiem par ūdens iepirkšanu, ja to slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzēji, kas veic vienu vai abas 4. panta 1. punktā minētās darbības;

b) līgumiem par enerģijas vai degvielas piegādi, ja to slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzēji, kas veic kādu no 3. panta 1. punktā, 3. panta 3. punktā vai 7. panta a) punktā minētajām darbībām.

5. APAKŠIEDAĻA

Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci

27. pants

Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

Neierobežojot 30. pantu, Nīderlandes Karaliste, Apvienotā Karaliste, Austrijas Republika un Vācijas Federatīvā Republika, paredzot atļauju piešķiršanas nosacījumus vai citus attiecīgus pasākumus, nodrošina, ka ikviens subjekts, kas darbojas Lēmumos 93/676/EEK, 97/367/EEK, 2002/205/EK un 2004/73/EK minētajās nozarēs:

a) attiecībā uz piegāžu, būvdarbu un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ievēro nediskriminācijas un iepirkumu konkurences principus, jo īpaši attiecībā uz informāciju par iepirkuma nodomiem, ko subjekts dara pieejamu uzņēmējiem;

b) saskaņā ar nosacījumiem, kuri definēti Komisijas Lēmumā 93/327/EEK, ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem līgumslēdzējiem, kas izmanto ģeogrāfiskos apgabalus naftas, gāzes, akmeņogļu vai citu cieto kurināmo izpētei vai ieguvei, jāinformē Komisija par līgumu slēgšanas tiesībām, ko tie piešķir [29].

28. pants

Rezervēti līgumi

Dalībvalstis var rezervēt aizsargātām darbnīcām tiesības piedalīties līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās vai paredzēt šādu līgumsaistību izpildi saskaņā ar aizsargātas nodarbinātības programmām, ja lielākā daļa attiecīgo darbinieku ir invalīdi, kas savas invaliditātes veida vai pakāpes dēļ nevar strādāt normālos apstākļos.

Paziņojumā par uzaicinājumu uz konkursu ietver atsauci uz šo pantu.

29. pants

Līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās iepirkumu iestādes

1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var pirkt būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus no centrālās iepirkumu iestādes vai ar šādas iestādes starpniecību.

2. Uzskata, ka līgumslēdzēji, kas 1. panta 8. punktā izklāstītajos gadījumos pērk būvdarbus, piegādes un/vai pakalpojumus no centrālās iepirkumu iestādes vai ar tās starpniecību, ir izpildījuši šīs direktīvas prasības, ciktāl centrālā iepirkumu iestāde ir izpildījusi šīs direktīvas vai attiecīgā gadījumā Direktīvas 2004/18/EK prasības.

30. pants

Procedūra, ko piemēro, lai noteiktu, vai uz konkrētu darbību attiecas tieša konkurence

1. Šī direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt kādu no 3. līdz 7. pantā minētajām darbībām, ja dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota.

2. Lai piemērotu šā panta 1. punktu, jautājumu par to, vai uz kādu darbību attiecas vai neattiecas tieša konkurence, izlemj, pamatojoties uz kritērijiem, kas atbilst Līguma noteikumiem par konkurenci, piemēram, attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturlielumi, alternatīvu preču vai pakalpojumu esamība, cenas un konkrēto preču vai pakalpojumu vairāk nekā viena piegādātāja faktiskā vai iespējamā klātbūtne.

3. Lai piemērotu šā panta 1. punktu, piekļuvi tirgum uzskata par neierobežotu, ja attiecīgā dalībvalsts ir īstenojusi un piemērojusi XI pielikumā minētos Kopienas tiesību aktu noteikumus.

Ja, pamatojoties uz pirmo daļu, nevar pieņemt, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, konkrētā tirgus brīva pieejamība jāpierāda de facto un de jure.

4. Ja dalībvalsts uzskata, ka atbilstoši 2. un 3. punktam attiecīgajai darbībai ir piemērojams 1. punkts, tā informē Komisiju un dara tai zināmus visus attiecīgos faktus, un jo īpaši normatīvos un administratīvos aktus vai nolīgumus, kas attiecas uz atbilstību 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, attiecīgā gadījumā pievienojot tādas neatkarīgas valsts iestādes pieņemto nostāju, kura ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību.

Šī direktīva vairs neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt attiecīgo darbību, ja Komisija:

- ir pieņēmusi lēmumu, ar ko nosaka 1. punkta piemērojamību saskaņā ar 6. punktu tās noteiktajā laika posmā, vai

- nav pieņēmusi lēmumu par minēto piemērojamību attiecīgajā laika posmā.

Ja tomēr, pamatojoties 3. punkta pirmo daļu, pieņem, ka attiecīgais tirgus ir brīvi pieejams, un ja neatkarīga valsts iestāde, kas ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību, ir noteikusi 1. punkta piemērojamību, šī direktīva vairs neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti, lai dotu tiesības veikt attiecīgo darbību, ja Komisija ar lēmumu, kas pieņemts atbilstoši 6. punktam Komisijas noteiktā termiņā, nav noteikusi 1. punkta nepiemērojamību.

5. Līgumslēdzēji var lūgt Komisiju noteikt 1. punkta piemērojamību konkrētai darbībai ar lēmumu, kas atbilst 6. punktam, ja tas ir paredzēts attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos. Šādā gadījumā Komisija tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti.

Minētā dalībvalsts, ņemot vērā 2. un 3. punktu, informē Komisiju par visiem attiecīgajiem faktiem un jo īpaši par visiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai nolīgumiem, kas attiecas uz atbilstību 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, attiecīgā gadījumā pievienojot tādas neatkarīgas valsts iestādes pieņemto atzinumu, kura ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību.

Komisija pēc savas ierosmes var arī uzsākt procedūru tāda lēmuma pieņemšanai, ar ko nosaka 1. punkta piemērojamību attiecīgajai darbībai. Šādā gadījumā Komisija tūlīt informē attiecīgo dalībvalsti.

Ja, beidzoties 6. punktā noteiktajam termiņam, Komisija nav pieņēmusi lēmumu par 1. punkta piemērojamību attiecīgajai darbībai, minēto 1. punktu uzskata par piemērojamu.

6. Lai pieņemtu lēmumu saskaņā ar šo pantu, ievērojot 68. panta 2. punktā paredzēto procedūru, Komisijai piešķir trīs mēnešu termiņu, kas sākas pirmajā darbdienā pēc dienas, kad Komisija ir saņēmusi paziņojumu vai pieprasījumu. Minēto termiņu attiecīgi pamatotos gadījumos tomēr vienu reizi var pagarināt uz ne vairāk kā trīs mēnešiem, jo īpaši, ja paziņojumā vai pieprasījumā, vai tam pievienotajos dokumentos ir nepilnīga vai neprecīza informācija vai ja paziņotie fakti būtiski izmainās. Šāds pagarinājums ir tikai viens mēnesis, ja neatkarīga valsts iestāde, kas ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību, ir noteikusi 1. punkta piemērojamību 4. punkta trešajā daļā paredzētajos gadījumos.

Ja darbībai konkrētā dalībvalstī jau piemēro šajā pantā paredzēto procedūru, turpmāki pieprasījumi attiecībā uz to pašu darbību tajā pašā dalībvalstī līdz tā termiņa beigām, kas sācies attiecībā uz pirmo pieprasījumu, nav uzskatāmi par jaunām procedūrām un tos izskata saistībā ar pirmo pieprasījumu.

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus 4., 5. un 6. punkta piemērošanai saskaņā ar 68. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

Minētajos noteikumos iekļauj vismaz:

a) informatīvu publikāciju Oficiālajā Vēstnesī par dienu, kad sākas pirmajā daļā minētais trīs mēnešu termiņš, un, ja to pagarina, par pagarināšanas dienu un laika posmu, par kādu termiņš pagarināts;

b) publikāciju par iespējamo 1. punkta piemērojamību saskaņā ar 4. punkta otro vai trešo daļu vai saskaņā ar 5. punkta ceturto daļu; un

c) informāciju par kārtību, kādā jāpārsūta atzinumi, ko pieņēmusi neatkarīga iestāde, kura ir kompetenta attiecībā uz konkrēto darbību, par jautājumiem, kuri attiecas uz 1. un 2. punktu.

III NODAĻA

Pakalpojumu līgumiem piemērojamie noteikumi

31. pants

Direktīvas XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumu līgumi

To līgumu slēgšanas tiesības, kuru priekšmets ir XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar 34. līdz 59. pantu.

32. pants

Direktīvas XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumu līgumi

To līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuru priekšmets ir XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, reglamentē vienīgi 34. un 43. pants.

33. pants

Jauktie pakalpojumu līgumi, kuros iekļauti XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi un XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi

To līgumu slēgšanas tiesības, kuru priekšmets ir gan XVII A pielikumā, gan XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi, piešķir saskaņā ar 34. līdz 59. pantu, ja XVII A pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā XVII B pielikumā uzskaitīto pakalpojumu vērtība. Citos gadījumos līgumu slēgšanas tiesības piešķir saskaņā ar 34. un 43. pantu.

IV NODAĻA

Īpaši noteikumi, kas reglamentē specifikācijas un līguma dokumentus

34. pants

Tehniskās specifikācijas

1. Direktīvas XXI pielikuma 1. punktā noteiktās tehniskās specifikācijas izklāsta līguma dokumentācijā, piemēram, paziņojumos par līgumu, līguma dokumentos vai papildu dokumentos. Tehniskās specifikācijas pēc iespējas jānosaka tā, lai ņemtu vērā piekļuves kritērijus attiecībā uz invalīdiem vai koncepcijas kritērijus attiecībā uz visiem lietotājiem.

2. Tehniskās specifikācijas ir vienādi pieejamas visiem pretendentiem un tās nerada nepamatotus šķēršļus konkurences radīšanai attiecībā uz valsts iepirkumu.

3. Neierobežojot juridiski saistošus attiecīgo valstu tehniskos noteikumus, ciktāl tie ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem, tehniskās specifikācijas izstrādā:

a) izdarot atsauci uz XXI pielikumā noteiktajām specifikācijām un hierarhiskā secībā uz valsts standartiem, kuros transponēti Eiropas standarti, Eiropas tehniskiem apstiprinājumiem, vispārējām tehniskām specifikācijām, starptautiskiem standartiem, Eiropas standartizācijas organizāciju noteiktām citām tehnisko atsauču sistēmām vai, ja tādu nav, izdarot atsauci uz valsts standartiem, valsts tehniskiem apstiprinājumiem vai valsts tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz būvdarbu projektēšanu, aprēķinu un veikšanu un produktu lietošanu. Katru atsauci papildina ar frāzi "vai līdzvērtīgs";

b) vai izpildes vai funkcionālo prasību veidā; prasībās var iekļaut vides raksturlielumus. Šādiem parametriem tomēr jābūt pietiekami precīziem, lai pretendenti varētu noteikt līguma priekšmetu un līgumslēdzēji varētu piešķirt līguma slēgšanas tiesības;

c) vai izpildes un funkcionālo prasību veidā, kā minēts b) apakšpunktā, ar atsauci uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, kuras izmanto, lai nodrošinātu atbilstības prezumpciju attiecībā uz minētajām izpildes vai funkcionālajām prasībām;

d) vai atsaucoties uz a) apakšpunktā minētajām specifikācijām attiecībā uz dažiem raksturlielumiem un atsaucoties uz b) apakšpunktā minētajām izpildes vai funkcionālajām prasībām attiecībā uz citiem raksturlielumiem.

4. Ja līgumslēdzējs izmanto iespēju izdarīt atsauci uz 3. punkta a) apakšpunktā minētajām specifikācijām, tas nevar noraidīt piedāvājumu, pamatojoties uz to, ka piedāvātie produkti un pakalpojumi neatbilst specifikācijām, uz kurām tas ir izdarījis atsauci, ja pretendents savā piedāvājumā ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem pierāda līgumslēdzējam, ka viņa piedāvātie risinājumi līdzvērtīgi atbilst ar tehniskajām specifikācijām noteiktajām prasībām.

Minētie atbilstošie līdzekļi varētu būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai atzītas organizācijas izdarītas pārbaudes protokols.

5. Ja līgumslēdzējs izmanto 3. punktā paredzēto iespēju noteikt izpildes vai funkcionālās prasības, tas nevar noraidīt tādu produktu, pakalpojumu vai būvdarbu piedāvājumu, kas atbilst valsts standartam, kurā transponēts Eiropas standarts, Eiropas tehniskajam apstiprinājumam, vispārējai tehniskai specifikācijai, starptautiskam standartam vai Eiropas standartizācijas organizācijas noteiktai tehniskās atsauces sistēmai, ja minētās specifikācijas attiecas uz līgumslēdzēja noteiktām izpildes vai funkcionālajām prasībām.

Pretendents savā piedāvājumā ar visiem atbilstošiem līdzekļiem pierāda līgumslēdzējam, ka standartam atbilstošais produkts, pakalpojums vai būvdarbs atbilst līgumslēdzēja noteiktajām izpildes vai funkcionālajām prasībām.

Minētie atbilstošie līdzekļi varētu būt ražotāja tehniskā dokumentācija vai atzītas organizācijas izdarītas pārbaudes protokols.

6. Ja līgumslēdzēji izpildes vai funkcionālo prasību veidā nosaka vides raksturlielumus, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā, viņi var izmantot sīki izstrādātās specifikācijas vai vajadzības gadījumā to daļas, kas noteiktas Eiropas vai (daudz-)nacionālajā ekomarķējumā vai jebkādā citā ekomarķējumā, ja:

- minētās specifikācijas ir piemērotas, lai noteiktu to piegāžu vai pakalpojumu raksturlielumus, kas ir līguma priekšmets,

- marķējuma prasības ir izstrādātas, pamatojoties uz zinātnisku informāciju,

- ekomarķējums ir pieņemts, piemērojot procedūru, kurā var piedalīties visas ieinteresētās aprindas, piemēram, valdības iestādes, patērētāji, ražotāji, izplatītāji un vides organizācijas, un

- tās ir pieejamas visām ieinteresētajām pusēm.

Līgumslēdzēji var norādīt, ka produktus un pakalpojumus, kam ir ekomarķējums, uzskata par atbilstošiem līguma dokumentos noteiktajām tehniskajām specifikācijām; līgumslēdzējiem jāatzīst visi citi atbilstošie pierādīšanas līdzekļi, piemēram, ražotāja tehniskā dokumentācija vai atzītas organizācijas izdarītas pārbaudes protokols.

7. "Atzītas organizācijas" šā panta nozīmē ir pārbaudes un kalibrēšanas laboratorijas un sertificēšanas un kontroles iestādes, kas atbilst spēkā esošajiem Eiropas standartiem.

Līgumslēdzēji atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu atzītu organizāciju izsniegtas apliecības.

8. Tehniskajās specifikācijās nav atsauču uz īpašu marku vai avotu, vai īpašu procesu, kā arī uz preču zīmēm, patentiem, tipiem vai īpašu izcelsmi vai ražojumu, ja tādējādi priekšrocības gūst konkrēti uzņēmumi vai konkrēti produkti vai ja tos noraida, ja vien tas nav attaisnojams ar līguma priekšmetu. Šādu atsauci izņēmuma kārtā pieļauj, ja nav iespējams pietiekami precīzs un saprotams līguma priekšmeta apraksts saskaņā ar 3. un 4. punktu; šādu atsauci papildina ar frāzi "vai līdzvērtīgs".

35. pants

Tehnisko specifikāciju paziņošana

1. Līgumslēdzēji uzņēmējiem, kas ir ieinteresēti līguma slēgšanas tiesību iegūšanā, pēc viņu pieprasījuma dara pieejamas tehniskās specifikācijas, uz kurām parasti ir atsauces piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu līgumos, vai tehniskās specifikācijas, ko viņi paredz piemērot līgumiem, uz kuriem attiecas periodiski informatīvi paziņojumi 41. panta 1. punkta nozīmē.

2. Ja šādas tehniskās specifikācijas pamatojas uz dokumentiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem uzņēmējiem, pietiek ar atsauci uz minētajiem dokumentiem.

36. pants

Varianti

1. Ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, līgumslēdzēji var ņemt vērā pretendentu piedāvātos variantus, kas atbilst līgumslēdzēju noteiktajām obligātajām prasībām.

Līgumslēdzēji specifikācijās norāda, vai viņi atļauj vai neatļauj variantus, un, ja tos atļauj, norāda obligātās prasības, kas jāievēro attiecībā uz šādiem variantiem, un īpašas prasības variantu iesniegšanai.

2. Piegāžu vai pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās līgumslēdzēji, kas ir atļāvuši variantus saskaņā ar 1. punktu, nedrīkst noraidīt kādu variantu, pamatojoties vienīgi uz to, ka gadījumā, kad attiecīgo variantu izraudzīsies, tiks noslēgts nevis piegādes līgums, bet pakalpojumu līgums, vai tiks noslēgts nevis pakalpojumu līgums, bet gan piegādes līgums.

37. pants

Apakšuzņēmuma līgumu slēgšana

Līguma dokumentos līgumslēdzējs var lūgt vai dalībvalsts var pieprasīt, lai tas lūdz piedāvātāju norādīt piedāvājumā līguma daļu, attiecībā uz kuru viņš paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ieteiktos apakšuzņēmējus. Šī norāde neietekmē galvenā uzņēmēja atbildību.

38. pants

Līgumsaistību izpildes nosacījumi

Līgumslēdzēji var paredzēt īpašus nosacījumus attiecībā uz līgumsaistību izpildi, ja minētie nosacījumi ir saderīgi ar Kopienas tiesību aktiem un ir norādīti paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, vai specifikācijās. Nosacījumi, kas reglamentē līgumsaistību izpildi, jo īpaši var attiekties uz sociāliem un ekoloģiskiem apsvērumiem.

39. pants

Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumi un darba apstākļi

1. Līgumslēdzējs līguma dokumentos var norādīt vai arī dalībvalsts var pieprasīt, lai tas norāda iestādi vai iestādes, no kurām kandidāti vai pretendenti var iegūt attiecīgu informāciju par pienākumiem saistībā ar nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem, kas ir spēkā dalībvalstī, reģionā vai apvidū, kurā jāsniedz pakalpojumi, un kas piemērojami uz vietas veiktajiem būvdarbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem līgumsaistību izpildes laikā.

2. Līgumslēdzējs, kas sniedz 1. punktā minēto informāciju, lūdz pretendentus vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras kandidātus norādīt, ka viņi, izstrādājot piedāvājumu, ir ņēmuši vērā pienākumus, kas saistīti ar darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem, kuri ir spēkā tajā vietā, kur jāsniedz attiecīgais pakalpojums.

Pirmā daļa neierobežo 57. panta piemērošanu.

V NODAĻA

Procedūras

40. pants

Atklātu, slēgtu procedūru un sarunu procedūru izmantošana

1. Piešķirot piegādes, būvdarbu vai pakalpojumu līguma slēgšanas tiesības, līgumslēdzēji piemēro šīs direktīvas mērķiem pielāgotas procedūras.

2. Līgumslēdzēji var izvēlēties jebkuru no 1. panta 9. punkta a), b) vai c) apakšpunktā izklāstītajām procedūrām, ja, ievērojot 3. punktu, ir izsludināts konkurss saskaņā ar 42. pantu.

3. Līgumslēdzēji var izmantot procedūru, iepriekš neizsludinot konkursu, šādos gadījumos:

a) ja, atbildot uz procedūru ar iepriekšēju konkursa izsludināšanu, nav iesniegts neviens piedāvājums, neviens piemērots piedāvājums vai neviens pieteikums, ar nosacījumu, ka līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski izmainīti;

b) ja līgums paredzēts vienīgi pētniecības, eksperimenta, izpētes vai attīstības mērķiem, nevis lai nodrošinātu peļņu vai segtu pētniecības un attīstības izmaksas, ciktāl šāda līguma slēgšanas tiesību piešķiršana neskar konkurenci tādu turpmāko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanā, kuri īpaši paredzēti iepriekš minētajai peļņas ieguvei vai izmaksu segšanai;

c) ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību saistītu iemeslu dēļ līgumsaistības var izpildīt tikai konkrēts uzņēmējs;

d) ciktāl tas noteikti vajadzīgs, ja līgumslēdzējiem neparedzamu iemeslu radītas ārkārtējas steidzamības dēļ nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām, slēgtām procedūrām un sarunu procedūrām ar iepriekšēju konkursa izsludināšanu;

e) attiecībā uz līgumiem par papildu piegādēm, ko veic sākotnējais piegādātājs un kas paredzētas vai nu parasto piegāžu vai uzstādīšanas daļējai aizstāšanai, vai esošo piegāžu vai uzstādīšanas papildināšanai, ja piegādātāja maiņas dēļ līgumslēdzējam vajadzētu iegādāties materiālus ar atšķirīgiem tehniskiem parametriem un tas radītu nesaderību vai nesamērīgas tehniskas grūtības darbībā un uzturēšanā;

f) par papildu būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas nav iekļauti sākotnēji piešķirtajā projektā vai pirmajā noslēgtajā līgumā, bet kas neparedzētu apstākļu dēļ kļūst vajadzīgi līgumsaistību izpildei, ar nosacījumu, ka līguma slēgšanas tiesības piešķir līgumdarba izpildītājam vai pakalpojumu sniedzējam, kas izpilda sākotnējo līgumu:

- ja šādus papildu būvdarbus vai pakalpojumus nevar tehniski vai saimnieciski nošķirt no galvenā līguma, neradot lielas neērtības līgumslēdzējiem, vai

- ja šādi papildu būvdarbi vai pakalpojumi, lai gan nošķirami no galveno līgumsaistību izpildes, ir noteikti vajadzīgi to izpildes turpmākajos posmos;

g) attiecībā uz būvdarbu līgumiem par jauniem būvdarbiem, ar kuriem atkārto līdzīgus būvdarbus, kas uzticēti tam pašam darbuzņēmējam, kuram tas pats līgumslēdzējs piešķīris agrākas līguma slēgšanas tiesības, ar nosacījumu, ka šādi būvdarbi atbilst pamatprojektam, par kuru pēc konkursa izsludināšanas piešķirtas pirmās līguma slēgšanas tiesības; tiklīdz par pirmo projektu izsludina konkursu, ir jāpaziņo, ka var izmantot šo procedūru un ka līgumslēdzēji, piemērojot 16. un 17. panta noteikumus, ņem vērā turpmāko būvdarbu kopējās paredzamās izmaksas;

h) attiecībā uz piegādēm, ko kotē un iegādājas preču tirgū;

i) attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesībām, kas jāpiešķir, pamatojoties uz pamatnolīgumu, ar nosacījumu, ka ir ievērots 14. panta 2. punktā minētais nosacījums;

j) attiecībā uz iepirkumiem par pazeminātām cenām, ja ir iespējams nodrošināt piegādes, izmantojot īpaši izdevīgu iespēju, kas pieejama ļoti neilgu laiku, par cenu, kas ir ievērojami zemāka nekā parastās tirgus cenas;

k) attiecībā uz krājumu iepirkumiem saskaņā ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem vai nu no piegādātāja, kas noteikti izbeidz savu saimniecisko darbību, vai no bankrota administratoriem vai likvidatoriem, vai atbilstoši mierizlīgumam ar kreditoriem vai līdzīgai procedūrai saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem;

l) ja attiecīgais pakalpojumu līgums ir daļa no papildu projektu konkursa, ko organizē saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, un ja tā slēgšanas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem ir jāpiešķir minētā konkursa uzvarētājam vai vienam no uzvarētājiem; ja uzvarētāji ir vairāki, tos visus uzaicina piedalīties sarunās.

VI NODAĻA

Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību

1. iedaļa

Paziņojumu publicēšana

41. pants

Periodiski informatīvi paziņojumi un paziņojumi par kvalifikācijas sistēmas esamību

1. Līgumslēdzēji vismaz reizi gadā, izmantojot periodiskus informatīvus paziņojumus, kas minēti XV A pielikumā un ko Komisija vai viņi paši publicē "pircēju raksturojumā", kā noteikts XX pielikuma 2. punkta b) apakšpunktā, dara zināmu šādu informāciju:

a) attiecībā uz piegādēm – to līgumu vai pamatnolīgumu paredzamā kopvērtība, iedalot pēc produktu grupām, kuru slēgšanas tiesības viņi paredzējuši piešķirt nākamo 12 mēnešu laikā, ja paredzamā kopvērtība, ņemot vērā 16. un 17. panta noteikumus, ir EUR 750000 vai lielāka.

Produktu grupu nosaka līgumslēdzēji, atsaucoties uz CPV nomenklatūru;

b) attiecībā uz pakalpojumiem – to līgumu vai pamatnolīgumu paredzamā kopvērtība katrā no XVII A pielikumā uzskaitīto pakalpojumu kategorijām, kuru slēgšanas tiesības viņi paredzējuši piešķirt nākamo 12 mēnešu laikā, ja paredzamā kopvērtība, ņemot vērā 16. un 17. panta noteikumus, ir EUR 750000 vai lielāka;

c) attiecībā uz būvdarbiem – to būvdarbu līgumu vai pamatnolīgumu būtiskās iezīmes, kuru slēgšanas tiesības viņi paredzējuši piešķirt nākamo 12 mēnešu laikā un kuru paredzamā vērtība ir vienāda ar 16. pantā noteikto robežvērtību vai lielāka, ņemot vērā 17. panta noteikumus.

Paziņojumus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, nosūta Komisijai vai publicē pircēju raksturojumā, tiklīdz iespējams pēc budžeta gada sākšanās.

Paziņojumu, kas minēts c) apakšpunktā, nosūta Komisijai vai publicē pircēju raksturojumā iespējami drīz pēc tam, kad ir pieņemts lēmums, ar ko apstiprina to būvdarbu līgumu vai pamatnolīgumu plānošanu, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzēji ir paredzējuši piešķirt.

Līgumslēdzēji, kas publicē periodisku informatīvu paziņojumu pircēju raksturojumā, elektroniski pārsūta Komisijai paziņojumu par periodiskā informatīvā paziņojuma publicēšanu pircēju raksturojumā saskaņā ar XX pielikuma 3. punktā norādīto paziņojumu elektroniskās pārsūtīšanas formātu un kārtību.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto paziņojumu publicēšana ir obligāta vienīgi tad, ja līgumslēdzēji izmanto iespēju saīsināt piedāvājumu pieņemšanas termiņus, kā noteikts 45. panta 4. punktā.

Šis punkts neattiecas uz procedūrām bez iepriekšējas konkursa izsludināšanas.

2. Līgumslēdzēji jo īpaši var publicēt vai nodrošināt, ka Komisija publicē periodiskus informatīvus paziņojumus par galvenajiem projektiem, neatkārtojot jau iepriekš kādā periodiskā informatīvā paziņojumā ietverto informāciju, ja ir skaidri norādīts, ka šādi paziņojumi ir papildu paziņojumi.

3. Ja līgumslēdzēji izvēlas izveidot kvalifikācijas sistēmu saskaņā ar 53. pantu, par šādu sistēmu paziņo, kā minēts XIV pielikumā, norādot kvalifikācijas sistēmas mērķi un to, kā ir pieejami noteikumi par minētās sistēmas darbību. Ja sistēmas darbība ilgst vairāk nekā trīs gadus, paziņojumu publicē katru gadu. Ja sistēmas darbība ilgst mazāk nekā trīs gadus, pietiek ar pirmo paziņojumu.

42. pants

Paziņojumi, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu

1. Par piegāžu, būvdarbu vai pakalpojumu līgumiem konkursu var izsludināt:

a) izmantojot XV A pielikumā minēto periodisko informatīvo paziņojumu; vai

b) izmantojot paziņojumu par XIV pielikumā minētās kvalifikācijas sistēmas esamību; vai arī

c) izmantojot XIII A, XIII B vai XIII C pielikumā minēto paziņojumu par līgumu.

2. Attiecībā uz dinamiskām iepirkumu sistēmām konkursu izsludina, izmantojot paziņojumu par līgumu, kā norādīts 1. punkta c) apakšpunktā, turpretim konkursu, kas attiecas uz līgumiem, kuri pamatojas uz šādām sistēmām, izsludina, izmantojot XIII pielikuma D daļā minēto vienkāršoto paziņojumu par līgumu.

3. Ja konkursu izsludina, izmantojot periodisku informatīvu paziņojumu, tad:

a) paziņojumā ietver īpašu atsauci uz piegādēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas būs piešķiramā līguma priekšmets;

b) paziņojumā norāda, ka līguma slēgšanas tiesības piešķirs slēgtā procedūrā vai sarunu procedūrā, turpmāk nepublicējot paziņojumu par konkursa izsludināšanu, un uzaicina ieinteresētos uzņēmējus savu interesi izteikt rakstiski; un

c) paziņojumam jābūt publicētam saskaņā ar XX pielikumu ne agrāk kā 12 mēnešus pirms dienas, kad nosūta 47. panta 5. punktā minēto uzaicinājumu. Līgumslēdzējs turklāt ievēro 45. pantā noteiktos termiņus.

43. pants

Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

1. Līgumslēdzēji, kas piešķīruši līguma vai pamatnolīguma slēgšanas tiesības, divu mēnešu laikā pēc attiecīgo līguma vai pamatnolīguma slēgšanas tiesību piešķiršanas nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kā minēts XVI pielikumā, atbilstoši nosacījumiem, kas jānosaka Komisijai, un saskaņā ar 68. panta 2. punktā minēto procedūru.

Ja līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar pamatnolīgumu 14. panta 2. punkta nozīmē, līgumslēdzējiem nav saistošs pienākums nosūtīt paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātiem attiecībā uz katru līgumu, kas pamatojas uz minēto pamatnolīgumu.

Līgumslēdzēji nosūta paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz dinamisko iepirkumu sistēmu, divu mēnešu laikā pēc katra līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas. Līgumslēdzēji tomēr var sagrupēt šādus paziņojumus pa ceturkšņiem. Tādā gadījumā tie nosūta minētos sagrupētos paziņojumus divu mēnešu laikā pēc katra ceturkšņa beigām.

2. Saskaņā ar XVI pielikumu sniegto un publicēšanai paredzēto informāciju publicē saskaņā ar XX pielikumu. Šajā saistībā Komisija ņem vērā visus īpašos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot minēto informāciju, attiecībā uz saņemto piedāvājumu skaitu, uzņēmēju identitāti vai cenām.

3. Ja līgumslēdzēji piešķir izpētes un attīstības pakalpojumu līguma ("pētniecības un attīstības līguma") slēgšanas tiesības, izmantojot procedūru bez konkursa izsludināšanas saskaņā ar 40. panta 3. punkta b) apakšpunktu, viņi var noteikt, ka informācijā, kas saskaņā ar XVI pielikumu jāsniedz par sniegto pakalpojumu veidu un daudzumu, iekļauj tikai norādi "izpētes un attīstības pakalpojumi".

Ja līgumslēdzēji piešķir "pētniecības un attīstības līguma" slēgšanas tiesības, ko nevar piešķirt, izmantojot procedūru bez konkursa izsludināšanas saskaņā ar 40. panta 3. punkta b) apakšpunktu, viņi, pamatojoties uz komercnoslēpumu, var ierobežot saskaņā ar XVI pielikumu sniedzamo informāciju par sniegto pakalpojumu veidu un daudzumu.

Šādos gadījumos līgumslēdzēji nodrošina, ka visa saskaņā ar šo punktu publicētā informācija ir tikpat sīka kā saskaņā ar 42. panta 1. punktu publicētajā paziņojumā par konkursa izsludināšanu iekļautā informācija.

Ja līgumslēdzēji izmanto kvalifikācijas sistēmu, viņi nodrošina, ka šāda informācija ir tikpat sīka kā informācija par kategoriju, kas minēta saskaņā ar 53. panta 7. punktu izveidotajā kvalificēto pakalpojumu sniedzēju sarakstā.

4. Attiecībā uz līgumu slēgšanas tiesībām, kas piešķirtas par XVII B pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem, līgumslēdzēji paziņojumā norāda, vai tie atbalsta publicēšanu.

5. Informāciju, kas sniegta saskaņā ar XVI pielikumu un atzīmēta kā informācija, kas nav paredzēta publicēšanai, publicē vienīgi vienkāršotā formātā un saskaņā ar XX pielikumu statistikas mērķiem.

44. pants

Paziņojumu publicēšanas formāts un veids

1. Paziņojumos iekļauj XIII, XIV pielikumā, XV A pielikumā, XV B pielikumā un XVI pielikumā minēto informāciju un attiecīgā gadījumā visu pārējo informāciju, ko līgumslēdzējs uzskatījis par lietderīgu, standarta veidlapu formātā, ko pieņēmusi Komisija saskaņā ar 68. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. Līgumslēdzēji paziņojumus Komisijai nosūta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus un ievērojot XX pielikuma 3. punktā norādīto formātu un pārsūtīšanas kārtību, vai izmantojot citādus līdzekļus.

Paziņojumus, kas minēti 41., 42. un 43. pantā, publicē saskaņā ar XX pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto tehnisko raksturojumu attiecībā uz publicēšanu.

3. Paziņojumus, kas izstrādāti un pārsūtīti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus un ievērojot XX pielikuma 3. punktā norādīto formātu un pārsūtīšanas kārtību, publicē ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc to nosūtīšanas.

Paziņojumus, kas nav pārsūtīti, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus un ievērojot XX pielikuma 3. punktā norādīto formātu un pārsūtīšanas kārtību, publicē ne vēlāk kā 12 dienu laikā pēc to nosūtīšanas. Izņēmuma gadījumos 42. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos paziņojumus par līgumiem pēc līgumslēdzēja lūguma tomēr publicē piecu dienu laikā, ja attiecīgais paziņojums ir nosūtīts pa faksu.

4. Visu tekstu paziņojumiem par līgumiem publicē vienā no Kopienas oficiālajām valodām, ko izvēlējies līgumslēdzējs, un šis teksts oriģinālvalodā ir vienīgais autentiskais dokuments. Katra paziņojuma svarīgo aspektu kopsavilkumu publicē pārējās oficiālajās valodās.

Paziņojumu publicēšanas izmaksas, kas radušās Komisijai, sedz Kopiena.

5. Paziņojumus un to saturu nedrīkst publicēt attiecīgajā valstī līdz dienai, kad tos nosūta Komisijai.

Attiecīgajā valstī publicētajos paziņojumos neiekļauj informāciju, kas nav iekļauta paziņojumos, kuri nosūtīti Komisijai vai publicēti pircēju raksturojumā saskaņā ar 41. panta 1. punkta pirmo daļu, bet tajos min datumu, kad paziņojums nosūtīts Komisijai vai kad tas publicēts pircēju raksturojumā.

Periodiskus informatīvus paziņojumus pircēju raksturojumā nedrīkst publicēt, līdz Komisijai nav nosūtīts paziņojums par to publicēšanu minētajā formātā; paziņojumos norāda šādas nosūtīšanas datumu.

6. Līgumslēdzēji nodrošina, ka viņi var sniegt pierādījumu par datumiem, kuros paziņojumi ir nosūtīti.

7. Komisija līgumslēdzējam apstiprina saņemtās informācijas publicēšanu, norādot publikācijas datumu. Šāds apstiprinājums ir publicēšanas pierādījums.

8. Līgumslēdzēji saskaņā ar 1. līdz 7. punktu var publicēt tādus paziņojumus par līgumiem, uz kuriem neattiecas šajā direktīvā noteiktās publicēšanas prasības.

2. iedaļa

Termiņi

45. pants

Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi

1. Nosakot dalības pieteikumu un piedāvājumu saņemšanas termiņus, līgumslēdzēji jo īpaši ņem vērā attiecīgā līguma sarežģītību un laiku, kas vajadzīgs piedāvājumu iztrādāšanai, neskarot ar šo pantu noteiktos minimālos termiņus.

2. Attiecībā uz atklātām procedūrām piedāvājumu saņemšanas minimālais termiņš ir 52 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums par līgumu.

3. Slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās ar iepriekšēju konkursa izsludināšanu piemēro šādus noteikumus:

a) termiņu dalības pieteikumu saņemšanai, atbildot uz paziņojumu, kas publicēts saskaņā ar 42. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vai atbildot uz līgumslēdzēju uzaicinājumu saskaņā ar 47. panta 5. punktu, parasti nosaka ne īsāku kā 37 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums vai uzaicinājums, un tas nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 22 dienas, ja paziņojums nosūtīts publicēšanai citādi nekā ar elektroniskās saziņas līdzekļu starpniecību vai pa faksu, un ne mazāks kā 15 dienas, ja paziņojums nosūtīts ar elektroniskās saziņas līdzekļu starpniecību vai pa faksu;

b) piedāvājumu saņemšanas termiņu var noteikt, līgumslēdzējam un izraudzītajiem kandidātiem savstarpēji vienojoties, ja visiem kandidātiem piedāvājumu sagatavošanai un iesniegšanai ir atvēlēts vienāds laiks;

c) ja nav iespējams vienoties par piedāvājumu saņemšanas termiņu, līgumslēdzējs nosaka termiņu, kas parasti ir vismaz 24 dienas un nekādā gadījumā nav mazāks kā 10 dienas no konkursa izsludināšanas dienas.

4. Ja līgumslēdzēji saskaņā ar XX pielikumu ir publicējuši periodisku informatīvu paziņojumu, kā norādīts 41. panta 1. punktā, minimālais termiņš piedāvājumu saņemšanai atklātās procedūrās parasti nav mazāks kā 36 dienas, bet tas nekādā gadījumā nav mazāks kā 22 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums.

Šādi saīsināti termiņi ir pieļaujami, ja periodiskajā informatīvajā paziņojumā papildus XV A pielikuma I daļā noteiktajai informācijai ir iekļauta visa XV A pielikuma II daļā noteiktā informācija, ciktāl XV A pielikuma II daļā minētā informācija ir pieejama paziņojuma publicēšanas brīdī, un ja paziņojums ir nosūtīts publicēšanai laika posmā no 52 dienām līdz 12 mēnešiem pirms dienas, kad ir nosūtīts 42. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais paziņojums par līgumu.

5. Ja paziņojumus izstrādā un pārsūta, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus un ievērojot XX pielikuma 3. punktā norādīto formātu un pārsūtīšanas kārtību, termiņus pieteikumu saņemšanai, lai piedalītos slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās, un piedāvājumu saņemšanai, lai piedalītos atklātās procedūrās, var saīsināt par septiņām dienām.

6. Izņemot gadījumu, kad termiņu nosaka, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, termiņus piedāvājumu saņemšanai atklātās, slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās var papildus saīsināt par piecām dienām, ja līgumslēdzējs piedāvā neierobežotu un vispārēju tiešu piekļuvi, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, līguma dokumentiem un papildu dokumentiem no dienas, kad saskaņā ar XX pielikumu ir publicēts paziņojums, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu. Paziņojumā jānorāda interneta adrese, kurā pieejama minētā dokumentācija.

7. Atklātās procedūrās 4., 5. un 6. punktā paredzēto termiņu saīsinājumu kumulatīvās ietekmes dēļ piedāvājumu saņemšanas termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 15 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums par līgumu.

Ja paziņojumu par līgumu nepārsūta pa faksu vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, 4., 5. un 6. punktā paredzēto termiņu saīsinājumu kumulatīvās ietekmes dēļ piedāvājumu saņemšanas termiņš tomēr nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 22 dienas no dienas, kad pārsūtīts paziņojums par līgumu.

8. Šā panta 4., 5. un 6. punktā paredzēto termiņu saīsinājumu kumulatīvās ietekmes dēļ termiņš dalības pieteikumu saņemšanai, atbildot uz saskaņā ar 42. panta 1. punkta c) apakšpunktu publicēto paziņojumu vai atbildot uz līgumslēdzēju izteikto uzaicinājumu saskaņā 47. panta 5. punktu, nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 15 dienas no dienas, kad nosūtīts paziņojums par līgumu vai uzaicinājums.

Slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās 4., 5. un 6. punktā paredzēto termiņu saīsinājumu kumulatīvās ietekmes dēļ piedāvājumu saņemšanas termiņš nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks kā 10 dienas no dienas, kad nosūtīts uzaicinājums uz konkursu, izņemot termiņu, kas noteikts, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu.

9. Ja kādu iemeslu dēļ līguma dokumenti un apliecinošie dokumenti vai papildu informācija, kaut arī savlaicīgi pieprasīta, nav iesniegta 46. un 47. pantā noteiktajos termiņos vai arī piedāvājumus var iesniegt tikai pēc attiecīgā objekta apmeklējuma vai pēc līguma dokumentāciju apliecinošo dokumentu pārbaudes uz vietas, piedāvājumu saņemšanas termiņu attiecīgi pagarina, lai visiem attiecīgajiem uzņēmējiem būtu zināma visa piedāvājuma sagatavošanai vajadzīgā informācija, izņemot gadījumu, kad termiņš ir noteikts, savstarpēji vienojoties saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu.

10. Šajā pantā noteikto termiņu kopsavilkuma tabula ir iekļauta XXII pielikumā.

46. pants

Atklātās procedūras – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija

1. Atklātās procedūrās, ja līgumslēdzēji nepiedāvā neierobežotu un vispārēju tiešu piekļuvi specifikācijām un apliecinošiem dokumentiem, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 45. panta 6. punktu, specifikācijas un apliecinošos dokumentus nosūta uzņēmējiem sešu dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, ja pieprasījums ir izteikts savlaicīgi pirms piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

2. Ja papildu informācija par specifikācijām ir pieprasīta savlaicīgi, līgumslēdzēji vai kompetentās struktūras to sniedz ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa beigām.

47. pants

Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu vai uz sarunām

1. Slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās līgumslēdzēji vienlaikus un rakstiski uzaicina izraudzītos kandidātus iesniegt savus piedāvājumus vai apspriesties. Kandidātiem paredzētajā uzaicinājumā ietver:

- specifikāciju un visu apliecinošo dokumentu kopijas, vai

- norādi par piekļuvi pirmajā ievilkumā minētajām specifikācijām un apliecinošajiem dokumentiem, ja tie ir tieši pieejami, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus saskaņā ar 45. panta 6. punktu.

2. Ja specifikācijas un/vai apliecinošie dokumenti ir tāda subjekta rīcībā, kas nav par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru atbildīgais līgumslēdzējs, uzaicinājumā norāda adresi, kur var pieprasīt minētās specifikācijas un dokumentus, un attiecīgā gadījumā šādu dokumentu pieprasīšanas termiņu, summu, kas jāmaksā par to saņemšanu, un maksāšanas kārtību. Kompetentā struktūra tūlīt pēc pieprasījuma saņemšanas nosūta attiecīgo dokumentāciju uzņēmējam.

3. Līgumslēdzējs vai kompetentā struktūra nosūta papildu informāciju par specifikācijām vai apliecinošajiem dokumentiem ne vēlāk kā sešas dienas pirms piedāvājumu saņemšanai noteiktā termiņa beigām, ja šāda informācija ir pieprasīta savlaicīgi.

4. Turklāt uzaicinājumā ietver vismaz šādu informāciju:

a) attiecīgā gadījumā papildu dokumentu pieprasīšanas termiņš, kā arī par šādiem dokumentiem maksājamā summa un maksāšanas noteikumi;

b) piedāvājumu saņemšanas termiņš, adrese, uz kādu tie jāsūta, un valoda vai valodas, kurās tie jāsagatavo;

c) atsauce uz publicētiem paziņojumiem par līgumu;

d) norāde uz dokumentiem, kas jāpievieno;

e) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, ja tie nav norādīti paziņojumā par kvalifikācijas sistēmas esamību, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu;

f) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju relatīvais svērums vai attiecīgā gadījumā šādu kritēriju svarīguma secība, ja šāda informācija nav sniegta paziņojumā par līgumu, paziņojumā par kvalifikācijas sistēmas esamību vai specifikācijās.

5. Ja uzaicinājumam uz konkursu izmanto periodisku informatīvu paziņojumu, līgumslēdzēji pēc tam uzaicina visus kandidātus apstiprināt savu ieinteresētību, pamatojoties uz sīku informāciju par attiecīgo līgumu, pirms pretendentu vai sarunu dalībnieku atlases uzsākšanas.

Minētajā uzaicinājumā ietver vismaz šādu informāciju:

a) papildu līgumu veids un daudzums, ieskaitot visas iespējas, un, ja iespējams, paredzamais laiks šādu iespēju īstenošanai attiecībā uz atjaunojamiem līgumiem, turpmāko konkursu paziņojumu veids un daudzums attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem un, ja iespējams, paredzamie publicēšanas datumi;

b) procedūras veids – slēgta procedūra vai sarunu procedūra;

c) attiecīgā gadījumā datums, kurā jāuzsāk vai jābeidz preču piegāde vai darbu vai pakalpojumu izpilde;

d) konkursa dokumentu pieprasījumu iesniegšanas adrese un termiņš, un valoda vai valodas, kurās jāsagatavo dokumenti;

e) tā līgumslēdzēja adrese, kas piešķir līguma slēgšanas tiesības un sniedz specifikāciju un citu dokumentu saņemšanai vajadzīgo informāciju;

f) ekonomiski un tehniski nosacījumi, finanšu garantijas un informācija, ko pieprasa no uzņēmējiem;

g) summa un maksāšanas kārtība attiecībā uz visiem maksājumiem par konkursa dokumentu saņemšanu;

h) tā līguma veids, uz ko attiecas konkurss – pirkšana, izpirkumnoma, noma vai īrējumpirkšana, vai kāda minēto veidu kombinācija;

i) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji un to svērums vai attiecīgā gadījumā šādu kritēriju svarīguma secība, ja tāda informācija nav sniegta informatīvajā paziņojumā, specifikācijās, uzaicinājumā uz konkursu vai sarunām.

3. iedaļa

Saziņa un informācija

48. pants

Saziņai piemērojamie noteikumi

1. Visu šajā sadaļā minēto saziņu un informācijas apmaiņu var veikt pa pastu, faksu, ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību saskaņā ar 4. un 5. punktu, pa tālruni 6. punktā minētajos gadījumos un apstākļos vai izmantojot minēto līdzekļu kombināciju atbilstoši līgumslēdzēja izvēlei.

2. Izvēlētie saziņas līdzekļi ir vispārpieejami un tādēļ neierobežo uzņēmēju piekļuvi konkursa procedūrai.

3. Saziņu un informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai nodrošinātu datu integritātes, piedāvājumu un dalības pieteikumu konfidencialitātes saglabāšanu un lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēji izskata piedāvājumu un dalības pieteikumu saturu tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

4. Līdzekļi, kas izmantojami saziņai ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību, kā arī to tehniskie parametri ir nediskriminējoši, vispārpieejami un saderīgi ar vispārlietojamiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju produktiem.

5. Piedāvājumu elektroniskas pārsūtīšanas un saņemšanas ierīcēm un dalības pieteikumu elektroniskas saņemšanas ierīcēm ir piemērojami šādi noteikumi:

a) ieinteresētajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kas vajadzīgas piedāvājumu un dalības pieteikumu elektroniskai iesniegšanai, ieskaitot šifrēšanu. Turklāt ierīces piedāvājumu un dalības pieteikumu elektroniskai saņemšanai atbilst XXIV pielikuma prasībām;

b) dalībvalstis atbilstoši Direktīvas 1999/93/EK 5. pantam var pieprasīt, lai elektroniskajiem piedāvājumiem būtu pievienots progresīvs elektroniskais paraksts atbilstoši minētā panta 1. punktam;

c) dalībvalstis var ieviest vai saglabāt brīvprātīgas akreditācijas shēmas, kuru mērķis ir sertificēšanas pakalpojumu sniegšanas līmeņa paaugstināšana attiecībā uz minētajām ierīcēm;

d) pretendenti vai kandidāti apņemas iesniegt 52. panta 2. punktā, 52. panta 3. punktā, 53. pantā un 54. pantā minētos dokumentus, apliecības un deklarācijas, ja tās nav elektroniskā formātā, pirms piedāvājumu vai dalības pieteikumu iesniegšanai noteiktā termiņa beigām.

6. Uz dalības pieteikumu pārsūtīšanu attiecas šādi noteikumi:

a) pieteikumus par piedalīšanos līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās var iesniegt rakstiski vai pa tālruni;

b) ja dalību piesaka pa tālruni, līdz pieteikumu saņemšanai noteiktā termiņa beigām jānosūta pieteikuma rakstisks apstiprinājums;

c) līgumslēdzēji var pieprasīt, lai pa faksu nosūtītie dalības pieteikumi tiek apstiprināti pa pastu vai ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību, ja tas ir vajadzīgs juridisku pierādījumu nodrošināšanai. Līgumslēdzējam šāda prasība kopā ar termiņiem apstiprinājuma nosūtīšanai pa pastu vai ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību jānorāda paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, vai 47. panta 5. punktā minētajā uzaicinājumā.

49. pants

Informācija kvalifikācijas pieprasītājiem, kandidātiem un pretendentiem

1. Līgumslēdzēji pēc iespējas drīz informē iesaistītos uzņēmējus par lēmumiem, kas pieņemti attiecībā uz pamatnolīguma noslēgšanu, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā, ieskaitot pamatojumu visiem lēmumiem par pamatnolīguma neslēgšanu, tāda līguma slēgšanas tiesību nepiešķiršanu, attiecībā uz kuru ir bijis uzaicinājums uz konkursu, vai procedūras atsākšanu, vai par dinamiskās pirkšanas sistēmas neieviešanu; līgumslēdzēji minēto informāciju sniedz rakstiski, ja viņiem to pieprasa.

2. Pēc attiecīgās puses pieprasījuma līgumslēdzēji iespējami drīz informē:

- visus konkursu neizturējušos kandidātus par to pieteikuma noraidījuma iemesliem,

- visus konkursu neizturējušos pretendentus par to piedāvājuma noraidījuma iemesliem, attiecībā uz 34. panta 4. un 5. punktā minētajiem gadījumiem norādot pamatojumu lēmumam par neatbilstību vai lēmumam par to, ka būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi neatbilst izpildes vai funkcionālajām prasībām,

- visus pretendentus, kas ir iesnieguši pieņemamu piedāvājumu, par izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un relatīvajām priekšrocībām, kā arī dara zināmu izraudzītā pretendenta nosaukumu, un pamatnolīguma līgumslēdzējas puses.

Laiks minēto darbību veikšanai nekādos apstākļos nedrīkst būt ilgāks kā 15 dienas no informācijas rakstiskā pieprasījuma saņemšanas dienas.

Līgumslēdzēji tomēr var nolemt, ka konkrēta 1. punktā minētā informācija par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatnolīguma noslēgšanu vai iekļaušanu dinamiskajā iepirkumu sistēmā nav paziņojama, ja šādas informācijas izpaušana kavētu tiesību aizsardzību vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai ierobežotu konkrēta publiska vai privāta uzņēmēja likumīgās komerciālās intereses, ieskaitot tā uzņēmēja intereses, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, vai varētu ierobežot uzņēmēju godīgu konkurenci.

3. Līgumslēdzēji, kas izveido un izmanto kvalifikācijas sistēmu, informē pieteikumu iesniedzējus par savu lēmumu attiecībā uz kvalificēšanu sešu mēnešu laika posmā.

Ja lēmuma pieņemšanai vajadzēs vairāk nekā četrus mēnešus no pieteikuma saņemšanas, līgumslēdzējs divu mēnešu laikā pēc attiecīgā pieteikuma saņemšanas informē pieteikuma iesniedzēju par iemesliem, ar ko pamato ilgāku termiņu, un par dienu, līdz kurai pieteikumu apstiprinās vai noraidīs.

4. Pieteikumu iesniedzējus, kuru kvalificēšanu noraida, informē par attiecīgo lēmumu un noraidījuma iemesliem pēc iespējas drīz un nekādos apstākļos ne vēlāk kā 15 dienas pēc lēmuma pieņemšanas. Iemeslus pamato ar 53. panta 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem.

5. Līgumslēdzēji, kas izveido un izmanto kvalifikācijas sistēmu, uzņēmēja kvalificēšanu var izbeigt vienīgi tādu iemeslu dēļ, kas pamatoti ar 53. panta 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem. Nodomu par kvalificēšanas izbeigšanu rakstiski paziņo uzņēmējam iepriekš, norādot iemeslu vai iemeslus, ar ko pamato minēto rīcību, vismaz 15 dienas pirms dienas, kad kvalificēšanu paredzēts izbeigt.

50. pants

Saglabājamā informācija par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

1. Līgumslēdzēji par katru līgumu uzglabā atbilstošu informāciju, kas ir pietiekama, lai vēlāk viņi varētu pamatot lēmumus, kuri pieņemti saistībā ar:

a) uzņēmēju kvalificēšanu un atlasi un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu;

b) to procedūru izmantošanu, kuras piemēro bez iepriekšēja uzaicinājuma uz konkursu atbilstīgi 40. panta 3. punktam;

c) šīs sadaļas III līdz VI nodaļas nepiemērošanu atbilstīgi I sadaļas II nodaļā un šīs sadaļas II nodaļā paredzētajām atkāpēm.

Līgumslēdzēji attiecīgi rīkojas, lai dokumentētu ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību veikto līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru norisi.

2. Šo informāciju uzglabā vismaz četrus gadus no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas dienas, lai līgumslēdzējs pēc Komisijas pieprasījuma minētajā laika posmā varētu sniegt tai vajadzīgo informāciju.

VII NODAĻA

Procedūras norise

51. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Lai izraudzītos dalībniekus, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās:

a) līgumslēdzēji, kas ir paredzējuši noteikumus un pretendentu vai kandidātu noraidīšanas kritērijus saskaņā ar 54. panta 1., 2. vai 4. punktu, neiekļauj procedūrā uzņēmējus, kuri atbilst minētajiem noteikumiem vai kritērijiem;

b) līgumslēdzēji izraugās pretendentus un kandidātus saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kas noteikti saskaņā ar 54. pantu;

c) slēgtās procedūrās un sarunu procedūrās ar uzaicinājumu uz konkursu līgumslēdzēji attiecīgā gadījumā saskaņā ar 54. pantu samazina to kandidātu skaitu, kas izraudzīti, ievērojot a) un b) apakšpunktu.

2. Ja konkursu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību, un lai izraudzītos dalībniekus līgumu slēgšanas piešķiršanas procedūrām attiecībā uz konkrētiem līgumiem, uz kuriem attiecas uzaicinājums uz konkursu, līgumslēdzēji:

a) uzņēmējus novērtē saskaņā ar 53. panta noteikumiem;

b) šādi kvalificētiem uzņēmējiem piemēro tos 1. punkta noteikumus, kas attiecas uz slēgtām procedūrām vai sarunu procedūrām.

3. Līgumslēdzēji pārliecinās, ka izraudzīto pretendentu iesniegtie piedāvājumi atbilst noteikumiem un prasībām, kas piemērojamas piedāvājumiem, un piešķir līguma slēgšanas tiesības, pamatojoties uz 55. un 57. pantā noteiktajiem kritērijiem.

1. iedaļa

Kvalifikācija un kvalitatīvā atlase

52. pants

Administratīvo, tehnisko un finansiālo nosacījumu un apliecību, pārbaužu un pierādījumu savstarpēja atzīšana

1. Izraugoties dalībniekus slēgtai procedūrai vai sarunu procedūrai, lai pieņemtu lēmumu par kvalifikāciju, vai koriģējot kritērijus vai noteikumus, līgumslēdzēji:

a) nenosaka dažiem uzņēmējiem tādus administratīvus, tehniskus vai finansiālus nosacījumus, kādus nenoteiktu citiem uzņēmējiem;

b) nepieprasa pārbaudes vai pierādījumus, kas dublē jau pieejamus objektīvus pierādījumus.

2. Ja līgumslēdzēji pieprasa uzrādīt apliecības, ko sagatavojušas neatkarīgas organizācijas, apliecinot uzņēmēja atbilstību konkrētiem kvalitātes nodrošināšanas standartiem, tie atsaucas uz kvalitātes nodrošināšanas sistēmām, kas pamatojas uz attiecīgajām Eiropas standartu sērijām un ko apstiprinājušas organizācijas, kuras atbilst Eiropas standartu sērijām attiecībā uz sertificēšanu.

Līgumslēdzēji atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu organizāciju izsniegtas līdzvērtīgas apliecības. Viņi pieņem arī citus uzņēmēju sniegtus pierādījumus par līdzvērtīgiem kvalitātes nodrošināšanas pasākumiem.

3. Attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu līgumiem un tikai attiecīgos gadījumos līgumslēdzēji, lai pārliecinātos par uzņēmēja tehniskajām iespējām, var pieprasīt norādi uz vides pārvaldības pasākumiem, ko uzņēmējs varēs piemērot līgumsaistību izpildes laikā. Šādos gadījumos, ja līgumslēdzēji pieprasa uzrādīt apliecības, ko izsniegušas neatkarīgas organizācijas, apliecinot uzņēmēja atbilstību konkrētiem vides pārvaldības standartiem, viņi atsaucas uz vides pārvaldības un audita sistēmu (EMAS) vai uz vides pārvaldības standartiem, kas pamatojas uz attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem, kurus apstiprinājušas organizācijas, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem vai attiecīgajiem Eiropas vai starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sertificēšanu.

Līgumslēdzēji atzīst citās dalībvalstīs reģistrētu organizāciju izsniegtas līdzvērtīgas apliecības. Viņi pieņem arī citus uzņēmēju sniegtus pierādījumus par līdzvērtīgiem vides pārvaldības pasākumiem.

53. pants

Kvalifikācijas sistēmas

1. Līgumslēdzēji, kas to vēlas, var izstrādāt un izmantot uzņēmēju kvalifikācijas sistēmu.

Līgumslēdzēji, kas izveido vai izmanto kvalifikācijas sistēmu, nodrošina, ka uzņēmēji jebkurā laikā var pieprasīt kvalificēšanu.

2. Saskaņā ar 1. punktu paredzētā sistēma var ietvert dažādus kvalifikācijas posmus.

Sistēmu izmanto, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un piemērošanas noteikumiem, kas jānosaka līgumslēdzējam.

Ja minētie kritēriji un noteikumi ietver tehniskas specifikācijas, piemēro 34. panta noteikumus. Kritērijus un noteikumus vajadzības gadījumā var koriģēt.

3. Šā panta 2. punktā minētos kvalifikācijas kritērijus un noteikumus var iekļaut noraidīšanas kritērijos, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/18/EK 45. pantā, saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ja līgumslēdzējs ir līgumslēdzēja iestāde 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, minētie kritēriji un noteikumi ietver Direktīvas 2004/18/EK 45. panta 1. punktā uzskaitītos noraidīšanas kritērijus.

4. Ja 2. punktā minētie kvalifikācijas kritēriji un noteikumi ietver prasības attiecībā uz uzņēmēja saimniecisko un finansiālo stāvokli, uzņēmējs vajadzības gadījumā var atsaukties uz citu subjektu saimniecisko un finansiālo stāvokli neatkarīgi no uzņēmēja un attiecīgo subjektu saiknes tiesiskā aspekta. Šajā gadījumā uzņēmējam jāpierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā kvalifikācijas sistēmas derīguma laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem uzņēmēju grupa, ka minēta 11. pantā, var atsaukties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu saimniecisko un finansiālo stāvokli.

5. Ja 2. punktā minētie kvalifikācijas kritēriji un noteikumi ietver prasības attiecībā uz uzņēmēja tehniskajām un/vai profesionālajām iespējām, uzņēmējs vajadzības gadījumā var atsaukties uz citu subjektu iespējām neatkarīgi no uzņēmēja un minēto subjektu saiknes tiesiskā aspekta. Šajā gadījumā uzņēmējam jāpierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā kvalifikācijas sistēmas derīguma laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos padarīt uzņēmējam pieejamus vajadzīgos resursus.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem uzņēmēju grupa, kas minēta 11. pantā, var atsaukties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu iespējām.

6. Šā panta 2. punktā minētos kvalifikācijas kritērijus un noteikumus uzņēmējiem dara pieejamus pēc pieprasījuma. Ieinteresētos uzņēmējus informē par minēto kritēriju un noteikumu korekcijām.

Ja līgumslēdzējs uzskata, ka dažu citu subjektu vai organizāciju kvalifikācijas sistēma atbilst tā prasībām, tas ieinteresētajiem uzņēmējiem dara zināmus šādu subjektu vai organizāciju nosaukumus.

7. Jāveic kvalificēto uzņēmēju rakstiska uzskaite; to var iedalīt kategorijās atbilstoši tā līguma veidam, attiecībā uz kuru attiecīgā kvalifikācija ir derīga.

8. Izveidojot vai izmantojot kvalifikācijas sistēmu, līgumslēdzēji jo īpaši ievēro 41. panta 3. punkta noteikumus attiecībā uz paziņojumiem par kvalifikācijas sistēmas esamību, 49. panta 3., 4. un 5. punkta noteikumus par informāciju, kas jāsniedz uzņēmējiem, kuri pieteikušies kvalifikācijai, 51. panta 2. punkta noteikumus par dalībnieku atlasi, ja konkursu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību, kā arī 52. panta noteikumus par administratīvu, tehnisku vai finansiālu nosacījumu, apliecību, pārbaužu un pierādījumu savstarpēju atzīšanu.

9. Ja konkursu izsludina, izmantojot paziņojumu par kvalifikācijas sistēmas esamību, pretendentus slēgtā procedūrā vai sarunu procedūras dalībniekus izraugās no kvalificētajiem kandidātiem atbilstoši minētajai sistēmai.

54. pants

Kvalitatīvās atlases kritēriji

1. Līgumslēdzēji, kas nosaka atlases kritērijus atklātā procedūrā, tos nosaka saskaņā ar objektīviem noteikumiem un kritērijiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem uzņēmējiem.

2. Līgumslēdzēji, kas izraugās kandidātus slēgtām procedūrā vai sarunu procedūrām, šādu atlasi veic atbilstoši objektīviem noteikumiem un kritērijiem, ko tie ir noteikuši un kas ir pieejami ieinteresētajiem uzņēmējiem.

3. Slēgtās procedūrās vai sarunu procedūrās kritērijus var pamatot ar līgumslēdzēja objektīvo vajadzību samazināt kandidātu skaitu līdz līmenim, kuru pamato ar vajadzību nodrošināt to, ka iepirkuma procedūras konkrētās iezīmes un tās īstenošanai vajadzīgie līdzekļi ir līdzsvarā. Nosakot izraudzīto kandidātu skaitu, tomēr jāņem vērā vajadzība nodrošināt pienācīgu konkurenci.

4. Šā panta 1. un 2. punktā noteiktos kritērijus var iekļaut noraidīšanas kritērijos, kas uzskaitīti Direktīvas 2004/18/EK 45. pantā, saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Ja līgumslēdzējs ir līgumslēdzēja iestāde 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, šā panta 1. un 2. punktā minētie kritēriji ietver Direktīvas 2004/18/EK 45. panta 1. punktā uzskaitītos noraidīšanas kritērijus.

5. Ja 1. un 2. punktā minētie kritēriji ietver prasības attiecībā uz uzņēmēja saimniecisko un finansiālo stāvokli, uzņēmējs vajadzības gadījumā un attiecībā uz konkrētu līgumu var atsaukties uz citu subjektu saimniecisko un finansiālo stāvokli neatkarīgi no uzņēmēja un attiecīgo subjektu saiknes tiesiskā aspekta. Šajā gadījumā uzņēmējs pierāda līgumslēdzējam, ka vajadzīgie resursi būs tam pieejami, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem uzņēmēju grupa, kas minēta 11. pantā, var atsaukties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu saimniecisko un finansiālo stāvokli.

6. Ja 1. un 2. punktā minētie kritēriji ietver prasības attiecībā uz uzņēmēja tehniskajām un/vai profesionālajām iespējām, uzņēmējs vajadzības gadījumā un attiecībā uz konkrētu līgumu var atsaukties uz citu subjektu iespējām neatkarīgi no uzņēmēja un attiecīgo subjektu saiknes tiesiskā aspekta. Šajā gadījumā uzņēmējam jāpierāda līgumslēdzējam, ka minētie resursi būs tam pieejami visā līgumsaistību izpildes laikā, piemēram, pierādot minēto subjektu attiecīgu apņemšanos padarīt uzņēmējam pieejamus vajadzīgos resursus.

Ar tādiem pašiem nosacījumiem uzņēmēju grupa, kas minēta 11. pantā, var atsaukties uz grupas dalībnieku vai citu subjektu iespējām.

2. iedaļa

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

55. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

1. Neierobežojot valstu normatīvos vai administratīvos aktus par konkrētu pakalpojumu apmaksu, kritēriji, uz ko līgumslēdzēji pamatojas, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības:

a) ja līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu pēc līgumslēdzēja ieskatiem, ir dažādi kritēriji, kas saistīti ar konkrētā līguma priekšmetu, piemēram, piegādes vai pabeigšanas termiņš, ekspluatācijas izmaksas, rentabilitāte, kvalitāte, estētiskās un funkcionālās īpašības, ekoloģiski raksturlielumi, tehniskā vērtība, garantijas remonts un tehniskā palīdzība, saistības attiecībā uz rezerves daļām, piegādes pasūtījumu drošums, cena u.c.;

b) ir tikai zemākā cena.

2. Neierobežojot šā punkta trešās daļas noteikumus, 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā līgumslēdzējs precizē relatīvo svērumu, kādu tas piešķir katram kritērijam, kas izraudzīts saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai.

Minētos svērumus var izteikt, nosakot diapazonu ar attiecīgu maksimālo starpību.

Ja pēc līgumslēdzēja atzinuma svērums nav iespējams uzskatāmu iemeslu dēļ, līgumslēdzējs norāda kritērijus secībā no svarīgākā uz mazāk svarīgo.

Relatīvo svērumu vai svarīguma secību attiecīgā gadījumā nosaka paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību, kā minēts 47. panta 5. punktā, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai uz sarunām, vai specifikācijās.

56. pants

Elektronisko izsoļu izmantošana

1. Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzēji var izmantot elektroniskas izsoles.

2. Atklātās, slēgtās procedūrās vai sarunu procedūrās ar iepriekšēju uzaicinājumu uz konkursu līgumslēdzēji var nolemt, ka pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas notiek elektroniska izsole, ja var precīzi noteikt līguma specifikācijas.

Tādos pašos apstākļos elektronisko izsoli var rīkot, izsludinot konkursu uz līguma slēgšanas tiesībām, kas piešķiramas saskaņā ar 15. pantā minēto dinamisko iepirkumu sistēmu.

Elektroniskā izsole pamatojas:

a) tikai uz cenām, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir par zemāko cenu;

b) vai uz cenām un/vai piedāvājumu specifikācijā norādīto parametru jaunām vērtībām, ja līguma slēgšanas tiesības piešķir par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu.

3. Līgumslēdzēji, kas nolemj rīkot elektronisko izsoli, dara to zināmu paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu.

Specifikācijās, inter alia, iekļauj šādu informāciju:

a) parametri, kuru vērtības būs elektroniskās izsoles priekšmets, ar nosacījumu, ka šādi parametri ir kvantitatīvi nosakāmi un tos var izteikt skaitļos vai procentos;

b) visi to vērtību ierobežojumi, ko var iesniegt, jo tās izriet no specifikācijām attiecībā uz līguma priekšmetu;

c) informācija, kas būs pieejama pretendentiem elektroniskās izsoles gaitā, un attiecīgā gadījumā laiks, kad tā būs pieejama;

d) būtiska informācija saistībā ar elektroniskās izsoles norisi;

e) nosacījumi, ar kādiem pretendenti varēs piedāvāt cenas, un jo īpaši minimālā starpība, kas attiecīgā gadījumā būs vajadzīga cenu piedāvāšanā;

f) būtiska informācija par izmantoto elektronisko aprīkojumu un pieslēguma priekšnoteikumiem un tehniskajām specifikācijām.

4. Pirms elektroniskās izsoles uzsākšanas līgumslēdzēji izdara piedāvājumu visaptverošu sākotnējo novērtējumu saskaņā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriju/kritērijiem un tiem noteikto svērumu.

Visus pretendentus, kas iesnieguši pieņemamus piedāvājumus, ar elektronisko saziņas līdzekļu starpniecību vienlaicīgi uzaicina pieteikt jaunas cenas un/vai jaunas vērtības; uzaicinājumā ir visa būtiskā informācija par individuālo pieslēgumu izmantotajam elektroniskajam aprīkojumam un ir noteikts elektroniskās izsoles sākuma datums un laiks. Elektroniskā izsole var notikt vairākos secīgos posmos. Elektroniskā izsole nedrīkst sākties agrāk nekā divas darbdienas pēc dienas, kad izsūtīti uzaicinājumi.

5. Ja līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir, pamatojoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, uzaicinājumam pievieno attiecīgā piedāvājuma tāda visaptveroša novērtējuma rezultātu, kas izdarīts saskaņā ar 55. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēto svērumu.

Uzaicinājumā norāda arī matemātisko formulu, kas izmantojama elektroniskajā izsolē, lai, pamatojoties uz pieteiktajām jaunajām cenām un/vai jaunajām vērtībām, automātiski noteiktu secības maiņu. Minētā formula ietver visu saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai paredzēto kritēriju svērumu, kā norādīts paziņojumā, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, vai specifikācijās; tālab visus diapazonus iepriekš tomēr samazina līdz konkrētai vērtībai.

Ja ir atļauti varianti, katram variantam paredz atsevišķu formulu.

6. Katrā elektroniskās izsoles posmā līgumslēdzēji tūlīt dara visiem pretendentiem zināmu pietiekamu informāciju, lai tie jebkurā laikā varētu noskaidrot savu relatīvo secīgo vietu. Līgumslēdzēji var paziņot arī citu informāciju par pieteiktajām cenām vai vērtībām, ja tas ir noteikts specifikācijās. Līgumslēdzēji var arī jebkurā laikā paziņot dalībnieku skaitu attiecīgajā izsoles posmā. Viņi tomēr nekādā gadījumā nevienā elektroniskās izsoles posmā nedrīkst izpaust pretendentu identitāti.

7. Līgumslēdzēji slēdz elektronisko izsoli vienā vai vairākos šādos veidos:

a) uzaicinājumā piedalīties izsolē viņi norāda iepriekš noteiktu datumu un laiku;

b) ja viņi vairs nesaņem jaunas cenas vai jaunas vērtības, kas atbilst prasībām par minimālo starpību. Tādā gadījumā līgumslēdzēji uzaicinājumā piedalīties izsolē nosaka termiņu pēc pēdējā piedāvājuma saņemšanas, kam beidzoties, viņi slēgs elektronisko izsoli;

c) kad visi izsoles posmi, kas noteikti uzaicinājumā piedalīties, ir pabeigti.

Ja līgumslēdzēji ir nolēmuši slēgt elektronisko izsoli saskaņā ar c) apakšpunktu, iespējams, izmatojot arī b) apakšpunktā noteikto kārtību, uzaicinājumā piedalīties izsolē norāda katra izsoles posma grafiku.

8. Pēc elektroniskās izsoles slēgšanas līgumslēdzēji piešķir līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 55. pantu, pamatojoties uz elektroniskās izsoles rezultātiem.

9. Līgumslēdzēji nedrīkst elektroniskās izsoles izmantot nepareizi, ne arī tās izmantot tā, lai kavētu, ierobežotu vai traucētu konkurenci, ne arī mainīt līguma priekšmetu, kas definēts paziņojumā, kuru izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu, un specifikācijā.

57. pants

Nesamērīgi lēti piedāvājumi

1. Ja par konkrētu līgumu ir nesamērīgi lēti preču, būvdarbu vai pakalpojumu piedāvājumi, līgumslēdzējs, pirms tas drīkst noraidīt minētos piedāvājumus, pieprasa sniegt rakstiski sīku informāciju par piedāvājuma elementiem, ko tas uzskata par būtiskiem.

Šāda informācija var jo īpaši attiekties:

a) uz ražošanas procesa, sniegto pakalpojumu un būvniecības metodes saimnieciskajiem faktoriem;

b) uz izvēlētajiem tehniskajiem risinājumiem un/vai īpaši labvēlīgiem apstākļiem, kas pretendentam pieejami preču vai pakalpojumu piegādei vai būvdarbu izpildei;

c) uz pretendenta piedāvāto piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu oriģinalitāti;

d) uz atbilstību darba aizsardzības un darba apstākļu noteikumiem, kas ir spēkā vietā, kur jāveic būvdarbi, jāsniedz pakalpojums vai jāveic piegāde;

e) uz pretendenta iespēju saņemt valsts atbalstu.

2. Līgumslēdzējs pārbauda minētos elementus, apspriežoties ar pretendentu un ņemot vērā sniegtos pierādījumus.

3. Ja līgumslēdzējs konstatē, ka piedāvājums ir nesamērīgi lēts tādēļ, ka pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu var noraidīt, pamatojoties tikai uz minēto iemeslu, pēc pārrunām ar pretendentu, ja tas līgumslēdzēja noteiktā pietiekamā termiņā nevar pierādīt, ka attiecīgais atbalsts piešķirts likumīgi. Ja līgumslēdzējs noraida piedāvājumu minētajos apstākļos, tas par to informē Komisiju.

3. iedaļa

Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem, un attiecības ar minētajām valstīm

58. pants

Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem

1. Šis pants attiecas uz piedāvājumiem, kas attiecas uz tādu trešo valstu izcelsmes produktiem, ar kurām Kopiena nav noslēgusi ne daudzpusējus, ne divpusējus nolīgumus, kas nodrošina Kopienas uzņēmumiem salīdzināmu un efektīvu piekļuvi minēto trešo valstu tirgiem. Tas neietekmē Kopienas vai tās dalībvalstu pienākumus pret trešām valstīm.

2. Ikvienu piegādes līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai iesniegtu piedāvājumu var noraidīt, ja trešo valstu izcelsmes produktu īpatsvars, kas noteikts saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi [30], ir lielāks nekā 50 % no to produktu kopvērtības, par kuriem notiek konkurss. Šajā pantā telekomunikāciju tīkla aprīkojumā izmantoto programmatūru uzskata par produktu.

3. Saskaņā ar otro daļu, ja divi vai vairāki piedāvājumi ir līdzvērtīgi, ņemot vērā 55. pantā noteiktos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, priekšroku dod piedāvājumiem, ko nevar noraidīt saskaņā ar 2. punktu. Šajā pantā attiecīgo piedāvājumu cenas uzskata par līdzvērtīgām, ja cenu starpība nav lielāka kā 3 %.

Piedāvājumam tomēr nedod priekšroku saskaņā ar pirmo daļu, ja to pieņemot, līgumslēdzējam ir saistošs pienākums iegādāties aprīkojumu, kura tehniskie parametri atšķiras no jau izmantota aprīkojuma parametriem, tādējādi radot nesaderību vai tehniskas grūtības ekspluatācijā un apkopē, vai arī nesamērīgas izmaksas.

4. Šajā pantā tās trešās valstis, uz kurām ar Padomes lēmumu ir attiecinātas šīs direktīvas noteikumu priekšrocības, saskaņā ar 1. punktu neņem vērā, nosakot 2. punktā minēto trešo valstu izcelsmes produktu īpatsvaru.

5. Komisija, sākot no pirmā gada otrās puses pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, iesniedz Padomei ikgadēju ziņojumu par panākumiem, kas gūti daudzpusējās vai divpusējās sarunās par Kopienas uzņēmumu piekļuvi trešo valstu tirgiem jomās, uz kurām attiecas šī direktīva, par visiem rezultātiem, kas gūti šādās sarunās, un visu noslēgto nolīgumu praktisko īstenošanu.

Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu var grozīt šā panta noteikumus, ņemot vērā minētos panākumus.

59. pants

Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu līgumiem

1. Dalībvalstis informē Komisiju par vispārējām grūtībām, kas de jure vai de facto radušās to uzņēmumiem, cenšoties iegūt pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības trešās valstīs, un par ko tie ziņojuši.

2. Komisija līdz 2005. gada 31. decembrim un turpmāk regulāri ziņo Padomei par brīvas piekļuves radīšanu attiecībā uz pakalpojumu līgumiem trešās valstīs un par panākumiem sarunās ar šīm valstīm minētajā jautājumā, jo īpaši saistībā ar PTO.

3. Komisija, vēršoties pie attiecīgās trešās valsts, cenšas labot situāciju, saistībā ar ko tā, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem vai citu informāciju, konstatē, ka attiecībā uz pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu trešā valsts:

a) nepiešķir Kopienas uzņēmumiem faktisku piekļuvi, kas līdzvērtīga tai, ko Kopiena piešķir attiecīgās valsts uzņēmumiem; vai

b) nepiešķir Kopienas uzņēmumiem valsts režīmu vai tādas pašas konkurences iespējas, kādas pieejamas attiecīgās valsts uzņēmumiem; vai arī

c) piešķir citu trešo valstu uzņēmumiem labvēlīgāku režīmu nekā Kopienas uzņēmumiem.

4. Dalībvalstis informē Komisiju par visām grūtībām, kas de jure vai de facto radušās to uzņēmumiem un par ko tie ziņojuši, un kas ir radušās XXIII pielikumā uzskaitīto starptautisko darba tiesību normu neievērošanas dēļ, minētajiem uzņēmumiem cenšoties nodrošināt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu trešās valstīs.

5. Šā panta 3. un 4. punktā minētajos apstākļos Komisija jebkurā laikā var ierosināt, lai Padome nolemj laika posmā, kas jānosaka minētajā lēmumā, atlikt vai ierobežot pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu:

a) uzņēmumiem, ko reglamentē attiecīgās trešās valsts tiesību akti;

b) uzņēmumiem, kuri saistīti ar a) apakšpunktā noteiktajiem uzņēmumiem un kuru juridiskā adrese ir Kopienā, bet kuriem nav tiešas un faktiskas saiknes ar attiecīgās dalībvalsts ekonomiku;

c) uzņēmumiem, kas iesniedz piedāvājumus, kuru priekšmets ir attiecīgās trešās valsts izcelsmes pakalpojumi.

Padome pēc iespējas drīz pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Komisija var ierosināt minētos pasākumus pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma.

6. Šis pants neierobežo Kopienas tās saistības attiecībā pret trešām valstīm, ko paredz starptautiski nolīgumi par valsts iepirkumu, jo īpaši saistībā ar PTO.

III SADAĻA

NOTEIKUMI, KAS REGLAMENTĒ PAKALPOJUMU PROJEKTU KONKURSUS

60. pants

Vispārīgs noteikums

1. Projektu konkursa organizēšanas noteikumi atbilst šā panta 2. punktam, 61. pantam un 63. līdz 66. pantam un ir pieejami personām, kas ir ieinteresētas piedalīties konkursā.

2. Dalībnieku piedalīšanos projektu konkursos neierobežo:

a) izdarot norādi uz kādas dalībvalsts teritoriju vai teritorijas daļu;

b) pamatojoties uz to, ka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā konkursu organizē, dalībniekiem ir jābūt vai nu fiziskām, vai juridiskām personām.

61. pants

Robežvērtības

1. Šī sadaļa attiecas uz projektu konkursiem, kas ir organizēti kā iepirkuma procedūras daļa attiecībā uz pakalpojumiem, kuru paredzamā vērtība bez PVN ir EUR 499000 vai lielāka. Šajā punktā "robežvērtība" ir pakalpojumu līguma paredzamā vērtība bez PVN, ieskaitot visas iespējamās godalgas un/vai maksājumus dalībniekiem.

2. Šī sadaļa attiecas uz visiem projektu konkursiem, ja konkursa godalgu un dalībniekiem paredzēto maksājumu kopsumma ir EUR 499000 vai lielāka.

Šajā punktā "robežvērtība" ir godalgu un maksājumu kopsumma, ieskaitot tāda pakalpojumu līguma paredzamo vērtību bez PVN, kuru pēc tam varētu noslēgt saskaņā ar 40. panta 3. punktu, ja līgumslēdzējs ietver šādu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu paziņojumā par konkursu.

62. pants

Neietvertie projektu konkursi

Šī sadaļa neattiecas:

1) uz konkursiem, ko organizē attiecībā uz pakalpojumu līgumiem tādos pašos gadījumos, kādi minēti 20., 21. un 22. pantā;

2) uz projektu konkursiem, ko organizē, lai attiecīgajā dalībvalstī veiktu darbību, attiecībā uz kuru 30. panta 1. punkta piemērojamība ir noteikta ar Komisijas lēmumu vai attiecībā uz kuru minētais punkts ir uzskatīts par piemērojamu, ievērojot minētā panta 4. punkta otro vai trešo daļu vai 5. punkta ceturto daļu.

63. pants

Noteikumi par reklāmu un pārredzamību

1. Līgumslēdzēji, kas vēlas organizēt projektu konkursu, izsludina konkursu, izmantojot paziņojumu par konkursu. Līgumslēdzēji, kas ir sarīkojuši projektu konkursu, tā rezultātus dara zināmus, sniedzot paziņojumu. Uzaicinājumā uz konkursu iekļauj XVIII pielikumā minēto informāciju, un paziņojumā par projektu konkursa rezultātiem iekļauj XIX pielikumā minēto informāciju atbilstoši standartveidlapu paraugam, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 68. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

Paziņojumu par projektu konkursa rezultātiem nosūta Komisijai divu mēnešu laikā pēc projektu konkursa slēgšanas un saskaņā ar nosacījumiem, kas Komisijai jānosaka atbilstoši 68. panta 2. punktā minētajai procedūrai. Tālab Komisija ņem vērā visus īpašos komerciālos aspektus, ko līgumslēdzēji var norādīt, nosūtot minēto informāciju, attiecībā uz saņemto projektu vai plānu skaitu, uzņēmēju identitāti un piedāvātajām cenām.

2. Uz paziņojumiem saistībā ar projektu konkursiem attiecas arī 44. panta 2. līdz 8. punkts.

64. pants

Saziņas līdzekļi

1. Uz visiem paziņojumiem saistībā ar konkursiem attiecas 48. panta 1., 2. un 4. punkts.

2. Paziņojumus sniedz un informācijas apmaiņu un uzglabāšanu veic tā, lai nodrošinātu, ka ir ievērota konkursa dalībnieku visas paziņotās informācijas integritāte un konfidencialitāte un ka žūrija plānu un projektu saturu noskaidro tikai pēc to iesniegšanas termiņa beigām.

3. Uz plānu un projektu elektronisku saņemšanu attiecas šādi noteikumi:

a) attiecīgajām personām ir pieejama informācija par specifikācijām, kas ir vajadzīgas plānu un projektu iesniegšanai, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ieskaitot šifrēšanu. Turklāt ierīces plānu un projektu elektroniskai saņemšanai atbilst XXIV pielikuma prasībām;

b) dalībvalstis var ieviest vai saglabāt brīvprātīgas akreditācijas shēmas, kuru mērķis ir sertificēšanas pakalpojumu sniegšanas līmeņa paaugstināšana attiecībā uz minētajām ierīcēm.

65. pants

Noteikumi par projektu konkursu organizēšanu, dalībnieku atlasi un žūriju

1. Organizējot projektu konkursus, līgumslēdzēji piemēro procedūras, kas ir pielāgotas šīs direktīvas noteikumiem.

2. Ja projektu konkursu dalībnieku skaits ir ierobežots, līgumslēdzēji nosaka skaidrus un nediskriminējošus atlases kritērijus. Uz konkursu uzaicināto dalībnieku skaits katrā ziņā ir pietiekams, lai nodrošinātu faktisku konkurenci.

3. Žūrijā ir tikai fiziskas personas, kas ir neatkarīgas no konkursa dalībniekiem. Ja konkursa dalībniekiem ir vajadzīga īpaša profesionālā kvalifikācija, vismaz trešdaļai žūrijas locekļu jābūt tādai pašai vai līdzvērtīgai kvalifikācijai.

66. pants

Žūrijas lēmumi

1. Žūrija savos lēmumos vai atzinumos ir neatkarīga.

2. Tā izskata kandidātu iesniegtos plānus un projektus anonīmi un pamatojoties vienīgi uz paziņojumā par konkursu norādītajiem kritērijiem.

3. Žūrija projektu secību ieraksta protokolā, ko paraksta tās locekļi un kas ir sagatavots atbilstoši katra projekta vērtībai, pievienojot savas piezīmes un jautājumus, kuriem varētu būt vajadzīgi precizējumi.

4. Anonimitāte jāievēro, līdz žūrija ir pieņēmusi atzinumu vai lēmumu.

5. Vajadzības gadījumā kandidātus var uzaicināt sniegt atbildes uz jautājumiem, ko žūrija ir ierakstījusi protokolā, lai precizētu projektu aspektus.

6. Par žūrijas locekļu un kandidātu savstarpējo dialogu sagatavo visaptverošu protokolu.

IV SADAĻA

STATISTIKAS DATU SNIEGŠANAS SAISTĪBAS, IZPILDPILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

67. pants

Statistikas datu sniegšanas saistības

1. Dalībvalstis saskaņā ar pasākumiem, kas jānosaka atbilstoši 68. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai, nodrošina, ka Komisija katru gadu saņem statistikas ziņojumu par to līgumu kopvērtību, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas par mazāku summu nekā 16. pantā noteiktās robežvērtības, bet uz kuriem attiektos šī direktīva, ja to vērtība nebūtu mazāka kā minētā robežvērtība, iedalot šādu ziņojumu pēc dalībvalstīm un darbību kategorijām, kas minētas I līdz X pielikumā.

2. Attiecībā uz darbību kategorijām, kas minētas II, III, V, IX un X pielikumā, dalībvalstis nodrošina, ka Komisija saņem statistikas ziņojumu par piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām ne vēlāk kā 2004. gada 31. oktobrī par iepriekšējo gadu un pēc tam katru gadu līdz 31. oktobrim saskaņā ar pasākumiem, kas jānosaka atbilstoši 68. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai. Statistikas ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai pārliecinātos par Nolīguma pareizu piemērošanu.

Informācijā, kas vajadzīga saskaņā ar pirmo daļu, neiekļauj datus par līgumiem attiecībā uz izpētes un attīstības pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVII A pielikuma 8. kategorijā, telekomunikāciju pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVII A pielikuma 5. kategorijā un kuru pozīcijas CPV nomenklatūrā atbilst CPC nomenklatūras uzskaites numuriem 7524, 7525 un 7526, kā arī attiecībā uz XVII B pielikumā uzskaitītajiem pakalpojumiem.

3. Pasākumus saskaņā ar 1. un 2. punktu paredz tā, lai nodrošinātu, ka:

a) administratīvās vienkāršošanas labad līgumus ar mazāku vērtību var neietvert, ja nav apdraudēta statistikas lietderība;

b) ir ievērota sniegtās informācijas konfidencialitāte.

68. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz Valsts līgumu padomdevēja komiteja (še turpmāk – "Komiteja"), kas izveidota ar Padomes Lēmuma 71/306/EEK [31] 1. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

69. pants

Robežvērtību pārskatīšana

1. Komisija pārbauda 16. pantā noteiktās robežvērtības reizi divos gados, sākot no 2004. gada 30. aprīļa, un vajadzības gadījumā attiecībā uz otro daļu tās pārskata saskaņā ar 68. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Minēto robežvērtību aprēķinu bāze ir eiro vidējais dienas kurss, kas izteikts kā speciālās aizņēmuma tiesības (SAT), 24 mēnešu ilgā laika posmā, kas beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kura sākas 1. janvārī. Šādi pārskatītās robežvērtības vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam tūkstotim eiro, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas Nolīgumā paredzētās spēkā esošās robežvērtības, kas izteiktas kā SAT.

2. Vienlaikus ar 1. punktā paredzēto pārskatīšanu Komisija saskaņā ar 68. panta 2. punktā noteikto procedūru saskaņo 61. pantā noteiktās robežvērtības (projektu konkursiem) ar pārskatītajām robežvērtībām, kas piemērojamas pakalpojumu līgumiem.

Saskaņā ar 1. punktu noteiktās robežvērtības to dalībvalstu valūtās, kas nav monetārās savienības locekles, parasti pārskata reizi divos gados, sākot no 2004. gada 1. janvāra. Minēto vērtību aprēķinu bāze ir attiecīgo valūtu vidējais dienas kurss, kas izteikts eiro, 24 mēnešu ilgā laika posmā, kas beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kura sākas 1. janvārī.

3. Šā panta 1. punktā minētās pārskatītās robežvērtības attiecīgo valstu valūtā un 2. punktā minētās saskaņotās robežvērtības Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pēc to pārskatīšanas nākamā novembra sākumā.

70. pants

Grozījumi

Komisija saskaņā ar 68. panta 2. punktā paredzēto procedūru var grozīt:

a) I līdz X pielikumā minēto līgumslēdzēju sarakstu, lai tas atbilstu 2. līdz 7. pantā noteiktajiem kritērijiem;

b) šīs direktīvas 41., 42., 43. un 46. pantā minēto paziņojumu izstrādāšanas, pārsūtīšanas, saņemšanas, tulkošanas, apkopošanas un izplatīšanas kārtību;

c) procedūras attiecībā uz īpašām norādēm uz konkrētām CPV nomenklatūras pozīcijām paziņojumos;

d) XVII pielikumā noteiktos nomenklatūras uzskaites numurus, ciktāl tas nemaina šīs direktīvas faktisko darbības jomu, un procedūras attiecībā uz paziņojumos ietvertajām norādēm uz īpašām pozīcijām minētajā nomenklatūrā attiecībā uz pielikumā uzskaitītajām pakalpojumu kategorijām;

e) XII pielikumā noteiktos nomenklatūras uzskaites numurus, ciktāl tas nemaina šīs direktīvas faktisko darbības jomu, un procedūras attiecībā uz paziņojumos ietvertajām norādēm uz īpašām pozīcijām minētajā nomenklatūrā;

f) XI pielikumu;

g) XX pielikumā minēto datu nosūtīšanas un publicēšanas kārtību, pamatojoties uz tehnikas attīstību vai administratīvu apsvērumu dēļ;

h) XXIV pielikuma a), f) un g) apakšpunktā minēto informācijas elektroniskai saņemšanai paredzēto ierīču tehniskos datus un parametrus;

i) administratīvās vienkāršošanas labad, kā paredzēts 67. panta 3. punktā, to statistikas ziņojumu izmantošanas, izveidošanas, pārsūtīšanas, saņemšanas, tulkošanas, apkopošanas un izplatīšanas kārtību, kuri minēti 67. panta 1. un 2. punktā;

j) šīs direktīvas 69. panta 1. un 2. punkta otrajā daļā izklāstīto aprēķina metožu tehniskos nosacījumus.

71. pants

Direktīvas īstenošana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais 2006. gada 31. janvārī nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis var izmantot papildu laika posmu līdz 35 mēnešiem pēc pirmajā daļā paredzētā termiņa beigām, lai piemērotu noteikumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas 6. pantam.

Dalībvalstis, pieņemot minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

Šīs direktīvas 30. panta noteikumus piemēro no 2004. gada 30. aprīļa.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

72. pants

Uzraudzības mehānismi

Atbilstoši Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvai 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarēs [32], dalībvalstis nodrošina šīs direktīvas īstenošanu, izmantojot efektīvus, pieejamus un pārredzamus mehānismus.

Tādēļ tās līdztekus citiem jautājumiem var norīkot vai izveidot neatkarīgu struktūru.

73. pants

Atcelšana

Ar šo Direktīva 93/38/EEK ir atcelta, neierobežojot dalībvalstu saistības attiecībā uz XXV pielikumā norādītajiem termiņiem transponēšanai attiecīgo valstu tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un tās jālasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas ietverta XXVI pielikumā.

74. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

75. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2004. gada 31. martā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Roche

[1] OV C 29 E, 30.1.2001., 112. lpp. unOV C 203 E, 27.8.2002., 183. lpp.

[2] OV C 193, 10.7.2001., 1. lpp.

[3] OV C 144, 16.5.2001., 23. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 2002. gada 17. janvāra Atzinums (OV C 271 E, 7.11.2002., 293. lpp.), Padomes 2003. gada 20. marta Kopējā nostāja (OV C 147 E, 24.6.2003., 137. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2003. gada 2. jūlija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2004. gada 29. janvāra Normatīvā rezolūcija un Padomes 2004. gada 2. februāra Lēmums.

[5] OV L 199, 9.8.1993., 84. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/78/EK (OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp.).

[6] OV L 374, 31.12.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1/2003 (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

[7] OV L 374, 31.12.1987., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[8] OV C 156, 3.6.1999., 3. lpp.

[9] OV L 297, 29.10.1990., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/22/EK (OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.).

[10] OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.

[11] OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

[12] OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[13] OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.

[14] OV L 316, 17.12.1993., 41. lpp.

[15] OV L 156, 13.6.1997., 55. lpp.

[16] OV L 68, 12.3.2002., 31. lpp.

[17] OV L 16, 23.1.2004.,57. lpp.

[18] OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.

[19] OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.

[20] OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

[21] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 114, 24.4.2001., 1. lpp.).

[22] Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).

[23] Padomes 1976. gada 9. februāra Direktīva 76/207/EEK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba iespējām, profesionālo sagatavošanu un paaugstināšanu amatā, kā arī darba nosacījumiem (OV L 39, 14.2.1976., 40. lpp.). Direktīva, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/73/EK (OV L 269, 5.10.2002., 15. lpp.).

[24] OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

[25] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[26] OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.

[27] OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/65/EK (OV L 283, 27.10.2001., 28. lpp.).

[28] Redakcionāla piezīme: Direktīvas nosaukums ir pielāgots, lai ņemtu vērā Līguma pantu pārnumurēšanu saskaņā ar Amsterdamas Līguma 12. pantu; sākotnējā atsauce bija uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu.

[29] OV L 129, 27.5.1993., 25. lpp.

[30] OV L 302, 19.10.1992., l. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.).

[31] OV L 185, 16.8.1971., 15. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 77/63/EEK (OV L 13, 15.1.1977., 15. lpp.).

[32] OV L 76, 23.03.1992., 14. lpp. Direktīvā labojumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu (OV 241, 29.8.1994., 228. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS GĀZES VAI SILTUMA PĀRVADES VAI SADALES NOZARĒ

Beļģija

- .

- Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu apvienības konkrēto darbību veikšanai.

Dānija

- Uzņēmumi, kas veic gāzes vai siltuma sadali, pamatojoties uz atļauju saskaņā ar lov om varmeforsyning 4. pantu; skatīt 2000. gada 24. jūlija Konsolidācijas aktu Nr. 772.

- Uzņēmumi, kas veic gāzies padevi, pamatojoties uz licenci, kas izdota saskaņā ar 2000. gada 31. maija lov Nr. 449 om naturgasforsyning 10. pantu.

- Uzņēmumi, kas veic gāzes padevi, pamatojoties uz atļauju, kas izdota saskaņā ar 1974. gada 13. marta bekendtgørelse nr. 141 om rørledningsanlæg på dansk kontinentalsokkelområde til transport af kulbrinter.

Vācija

- Pašvaldību iestādes, publisko tiesību subjekti vai publisko tiesību subjektu apvienības, vai valsts kontrolēti uzņēmumi, kas piegādā gāzi vai siltumu citiem uzņēmumiem vai ekspluatē vispārējas apgādes tīklus saskaņā ar 2. panta 3. punktu 1998. gada 24. aprīļa Gesetz über die Elektrizitäts– und Gasversorgung (Energiewirtschaftsgesetz), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2001. gada 10. novembrī.

Grieķija

- "Δημόσια Επιχείρηση Αερίου (Δ.ΕΠ.Α.) A.E.", kas veic gāzes pārvadi un sadali saskaņā ar Likumu Nr. 2364/95, kas grozīts ar Likumiem Nr. 2528/97, 2593/98 un 2773/99.

Spānija

- Enagas, S.A.

- Bahía de Bizkaia Gas, S.L.

- Gasoducto Al Andalus, S.A.

- Gasoducto de Extremadura, S.A.

- Infraestructuras Gasistas de Navarra, S.A.

- Regasificadora del Noroeste, S.A.

- Sociedad de Gas de Euskadi, S.A.

- Transportista Regional de Gas, S.A.

- Unión Fenosa de Gas, S.A.

- Bilbogas, S.A.

- Compañía Española de Gas, S.A.

- Distribución y Comercialización de Gas de Extramadura, S.A.

- Distribuidora Regional de Gas, S.A.

- Donostigas, S.A.

- Gas Alicante, S.A.

- Gas Andalucía, S.A.

- Gas Aragón, S.A.

- Gas Asturias, S.A.

- Gas Castilla – La Mancha, S.A.

- Gas Directo, S.A.

- Gas Figueres, S.A.

- Gas Galicia SDG, S.A.

- Gas Hernani, S.A.

- Gas Natural de Cantabria, S.A.

- Gas Natural de Castilla y León, S.A.

- Gas Natural SDG, S.A.

- Gas Natural de Alava, S.A.

- Gas Natural de La Coruña, S.A.

- Gas Natural de Murcia SDG, S.A.

- Gas Navarra, S.A.

- Gas Pasaia, S.A.

- Gas Rioja, S.A.

- Gas y Servicios Mérida, S.L.

- Gesa Gas, S.A.

- Meridional de Gas, S.A.U.

- Sociedad del Gas Euskadi, S.A.

- Tolosa Gas, S.A.

Francija

- Société nationale des gaz du Sud–Ouest, kas veic gāzes pārvadi.

- Gaz de France, kas ir izveidots un darbojas saskaņā ar 1946. gada 8. aprīļa loi no 46–628 sur la nationalisation de l'électricité et du gaz ar attiecīgajiem grozījumiem.

- Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas sadali, kā minēts 23. pantā 1946. gada 8. aprīļa loi no 46–628 sur la nationalisation de l'électricité et du gaz ar attiecīgajiem grozījumiem.

- Compagnie française du méthane, veic gāzes pārvadi.

- Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu apvienības, kas veic siltuma sadali.

Īrija

- Bord Gáis Éireann

- Citi uzņēmumi, ko dabasgāzes sadalei vai pārvadei var licencēt Enerģētikas regulēšanas komiteja atbilstoši 1976. līdz 2002. gada Gas Acts noteikumiem.

- Uzņēmumi, kas licencēti saskaņā ar Electricity Regulation Act 1999 un kas kā "Combined Heat and Power Plants" uzņēmēji ir iesaistīti siltuma sadalē.

Itālija

- SNAM Rete Gas s.p.a., SGM un EDISON T& S, kas veic gāzes pārvadi.

- Uzņēmumi, kuri veic gāzes sadali un kurus reglamentē likumu kopums par sabiedrisko pakalpojumu tiešu kontroli, ko uzņemas pašvaldības un apgabali, kurš ir apstiprināts ar 1925. gada 15. oktobra Karaļa dekrētu Nr. 2578 un ar 1986. gada 4. oktobra Prezidenta dekrētu Nr. 902.

- Uzņēmumi, kas veic siltuma sadali saskaņā ar 10. pantu 1982. gada 29. maija Likumā Nr. 308 – Norme sul contenimento dei consumi energetici, lo sviluppo delle fonti rinnovabili di energia, l'esercizio di centrali electtriche alimentate con combustibili diversi dagli idrocarburi.

- Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu apvienības, kas veic siltuma sadali.

Luksemburga

- Société de transport de gaz SOTEG S.A.

- Gaswierk Esch-uelzecht S.A.

- Service industriel de la Ville de Dudelange.

- Service industriel de la Ville de Luxembourg.

- Pašvaldību iestādes vai tādu pašvaldības iestāžu izveidotas apvienības, kuras ir atbildīgas par siltuma sadali.

Nīderlande

- Uzņēmumi, kas nodarbojas ar gāzes pārvadi vai sadali atbilstoši licencei (vergunning), ko piešķīrušas pašvaldības iestādes, pamatojoties uz Gemeentewet.

- Pašvaldības vai apgabala iestādes, kas veic gāzes pārvadi vai sadali atbilstoši Gemeentewet vai Provinciewet.

- Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu veidotas apvienības, kas veic siltuma sadali iedzīvotājiem.

Austrija

- Uzņēmumi, kas pilnvaroti veikt gāzes pārvadi vai sadali atbilstoši Energiewirtschaftsgesetz, dRGBl. I, 1451. — 1935. lpp. vai Gaswirtschaftgesetz, BGBl. I Nr. 121/2000 ar attiecīgajiem grozījumiem.

- Uzņēmumi, kas pilnvaroti veikt siltuma pārvadi vai sadali atbilstoši Gewerbeordnung, BGBl. Nr. 194/1994 ar attiecīgajiem grozījumiem.

Portugāle

- Uzņēmumi, kas veic gāzes pārvadi vai sadali atbilstoši 1. pantam 2000. gada 8. februāra Valdības dekrētā Nr. 8/2000, izņemot minētā panta 3. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punktu.

Somija

- Valsts uzņēmumi vai citi uzņēmumi, kas darbojas gāzes pārvades tīklu sistēmā un veic gāzes pārvadi vai sadali saskaņā ar licenci atbilstoši maakaasumarkkinalakinaturgasmarknadslagen (508/2000) 3. nodaļas 1. punktam vai 6. nodaļas 1. punktam, un pašvaldību uzņēmumi vai publiski uzņēmumi, veic siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali vai siltuma piegādi tīkliem.

Zviedrija

- Uzņēmumi, kas veic gāzes vai siltuma pārvadi vai sadali, pamatojoties uz koncesiju saskaņā ar Lagen (1978:160) om vissa rörledningar.

Apvienotā Karaliste

- Sabiedriskais gāzes pārvades uzņēmums, kā noteikts 1986. gada Gas Act 7. iedaļas 1. punktā.

- Persona, kas deklarēta kā uzņēmējs gāzes piegādei saskaņā ar 1996. gada Gas (Northern Ireland) Order 8. pantu.

- Pašvaldības iestāde, kas nodrošina vai ekspluatē fiksētu tīklu, ar kura starpniecību sniedz vai sniegs sabiedrisku pakalpojumu saistībā ar siltuma ražošanu, pārvadi vai sadali.

- Persona, kam piešķirta licence saskaņā ar 1986. gada Electricity Act 6. iedaļas 1. punkta a) apakšpunktu un kuras licencē ir ietverti minētā akta 10. iedaļas 3. punktā minētie noteikumi.

- The Northern Ireland Housing Executive.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANAS, PĀRVADES VAI SADALES NOZARĒ

Beļģija

- SA ElectrabelNV Electrabel.

- Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu veidotas apvienības konkrēto darbību veikšanai.

- SA Société de Production d'ElectricitéNV Elektriciteitsproductie Maatschappij.

Dānija

- Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju, pamatojoties uz licenci atbilstoši lov om elforsyning 10. pantam; skatīt 2001. gada 28. augusta Konsolidācijas aktu Nr. 767.

- Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju, pamatojoties uz licenci atbilstoši lov om elforsyning 10. pantam; skatīt 2001. gada 28. augusta Konsolidācijas aktu Nr. 767.

- Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju, pamatojoties uz licenci atbilstoši lov om elforsyning 27. pantam; skatīt 2001. gada 28. augusta Konsolidācijas aktu Nr. 767.

Vācija

- Pašvaldību iestādes, publisko tiesību subjekti vai publisko tiesību subjektu apvienības, vai valsts kontrolēti uzņēmumi, kas piegādā elektroenerģiju citiem uzņēmumiem vai ekspluatē vispārējas apgādes tīklu saskaņā ar 2. panta 3. punktu 1998. gada 24. aprīļa Gesetz über die Elektrizitäts– und Gasversorgung (Energiewirtschaftsgesetz), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2001. gada 10. novembrī.

Grieķija

- "Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού Α.Ε.", kas izveidots ar Likumu Nr. 1468/1950 περί ιδρύσεως της ΔΕΗ un darbojas saskaņā ar Likumu Nr. 2773/1999 un Prezidenta dekrētu Nr. 333/1999.

- Uzņēmējsabiedrība "ΔΙΑΧΕΙΡΙΣΤΗΣ ΕΛΛΗΝΙΚΟΥ ΣΥΣΤΗΜΑΤΟΣ ΜΕΤΑΦΟΡΑΣ ΗΛΕΚΤΡΙΚΗΣ ΕΝΕΡΓΕΙΑΣ Α.Ε.", zināma kā "ΔΙΑΧΕΙΡΙΣΤΗΣ ΤΟΥ ΣΥΣΤΗΜΑΤΟΣ ή ΔΕΣΜΗΕ", kas izveidota atbilstoši Likuma Nr. 2773/199914. pantam un Prezidenta dekrētam Nr. 328/2000 (Grieķijas Oficiālais Vēstnesis 268).

Spānija

- Red Eléctrica de España, S.A.

- Endesa, S.A.

- Iberdrola, S.A.

- Unión Fenosa, S.A.

- Hidroeléctrica del Cantábrico, S.A.

- Electra del Viesgo, S.A.

- Otras entidades encargadas de la producción, transporte y distribución de electricidad en virtud de la Ley 54/1997, de 27 de noviembre, del Sector eléctrico y su normativa de desarrollo.

Francija

- Électricité de France, kas ir izveidots un darbojas saskaņā ar 1946. gada 8. aprīļa loi no 46–628 sur la nationalisation de l'électricité et du gaz ar attiecīgajiem grozījumiem.

- Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas sadali, kā minēts 23. pantā 1946. gada 8. aprīļa loi no 46–628 sur la nationalisation de l'électricité et du gaz ar attiecīgajiem grozījumiem.

- Compagnie nationale du Rhône.

Īrija

- The Electricity Supply Board.

- ESB Independent Energy [ESBIE – elektroapgāde].

- Synergen Ltd. [elektroenerģijas ražošana].

- Viridian Energy Supply Ltd. [elektroapgāde].

- Huntstown Power Ltd. [elektroenerģijas ražošana].

- Bord Gáis Éireann [elektroapgāde].

- Elektroenerģijas piegādātāji un ražotāji, kam licences piešķirtas saskaņā ar 1999. gada Electricity Regulation Act.

Itālija

- Gruppo Enel iekļautās uzņēmējsabiedrības, kas pilnvarotas ražot elektroenerģiju un veikt tās pārvadi un sadali atbilstoši 1999. gada 16. marta Normatīvajam dekrētam Nr. 79 ar turpmākajiem grozījumiem un papildinājumiem.

- Citi uzņēmumi, kas darbojas, pamatojoties uz koncesijām saskaņā ar 1999. gada 16. marta Normatīvo dekrētu Nr. 79.

Luksemburga

- Compagnie grand–ducale d'électricité de Luxembourg (CEGEDEL), kas ražo elektroenerģiju vai veic tās sadali atbilstoši 1927. gada 11. novembra konvencijai concernant l'établissement et l'exploitation des réseaux de distribution d'énergie électrique dans le Grand–Duché du Luxembourg, kura apstiprināta ar 1928. gada 4. janvāra likumu.

- Pašvaldību iestādes, kas ir atbildīgas par elektroenerģijas pārvadi vai sadali.

- Société électrique de l'Our (SEO).

- Syndicat de communes SIDOR.

Nīderlande

- Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas sadali, pamatojoties uz licenci (vergunning), kuru atbilstoši Provinciewet piešķīrušas apgabala iestādes.

Austrija

- Uzņēmumi, kas ekspluatē pārvades vai sadales tīklu atbilstoši Elektrizitätswirtschafts– und Organisationsgesetz, BGBl. I Nr. 143/1998 ar attiecīgajiem grozījumiem vai atbilstoši Elektrizitätswirtschafts(wesen)gesetze der Länder.

Portugāle

— GALVENIE TIESĪBU AKTI

- ELECTRICIDADE DE PORTUGAL (EDP), kas izveidots atbilstoši 1995. gada 27. jūlija Valdības dekrētam Nr. 182/95, kurš grozīts ar 1997. gada 14. marta Valdības dekrētu Nr. 56/97.

- EMPRESA ELÉCTRICA DOS AÇORES (EDA), kas darbojas atbilstoši 1996. gada 1. augusta Reģionālajam normatīvajam dekrētam Nr. 15/96/A.

- EMPRESA DE ELECTRICIDADE DA MADEIRA (EEM), kas darbojas atbilstoši 1991. gada 2. marta Valdības dekrētam Nr. 99/91 un tā paša datuma Valdības dekrētam Nr. 100/91.

— ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANA

- Uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju atbilstoši 1995. gada 27. jūlija Valdības dekrētam Nr. 183/95, kurš grozīts ar 1997. gada 14. marta Valdības dekrētu Nr. 56/97, kas, savukārt, grozīts ar 2000. gada 24. augusta Valdības dekrētu Nr. 198/2000.

- Neatkarīgi elektroenerģijas ražotāji atbilstoši 1988. gada 27. maija Valdības dekrētam Nr. 189/88, kas grozīts ar 1999. gada 18. maija Valdības dekrētu Nr. 168/99 un 1995. gada 24. novembra Valdības dekrētu Nr. 313/95, 2001. gada 10. decembra Valdības dekrētu Nr. 312/2001 un 2001. gada 29. decembra Valdības dekrētu Nr. 339–C/2001.

— ELEKTROENERĢIJAS PĀRVADE

- Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas pārvadi atbilstoši 1995. gada 27. jūlija Valdības dekrētam Nr. 185/95, kas grozīts ar 1997. gada 14. marta Valdības dekrētu Nr. 56/97.

— ELEKTROENERĢIJAS SADALE

- Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas sadali atbilstoši 1995. gada 27. jūlija Valdības dekrētam Nr. 184/95, kurš grozīts ar 1997. gada 14. marta Valdības dekrētu Nr. 56/97, un atbilstoši 1982. gada 1. septembra Valdības dekrētam Nr. 344–B/82, kurš grozīts ar 1986. gada 19. septembra Valdības dekrētu Nr. 297/86, 1990. gada 30. oktobra Valdības dekrētu Nr. 341/90 un 1992. gada 5. februāra Valdības dekrētu Nr. 17/92.

Somija

- Pašvaldību uzņēmumi un publiski uzņēmumi, kas ražo elektroenerģiju, un uzņēmumi, kas ir atbildīgi par elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu uzturēšanu un elektroenerģijas pārvadi vai par elektroenerģijas sistēmu saskaņā ar licenci atbilstoši sähkömarkkinalakisähkömarkkinalakielmarknadslagen (386/1995) 4. vai 16. iedaļai.

Zviedrija

- Uzņēmumi, kas veic elektroenerģijas pārvadi vai sadali, pamatojoties uz koncesiju atbilstoši ellagen (1997:857).

Apvienotā Karaliste

- Persona, kam piešķirta licence saskaņā ar 1989. gada Electricity Act 6. iedaļu.

- Persona, kam piešķirta licence saskaņā ar 1992. gada Electricity (Northern Ireland) Order 10. panta 1. punktu.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS DZERAMĀ ŪDENS RAŽOŠANAS, PĀRVADES VAI SADALES NOZARĒ

Beļģija

- Aquinter

- Pašvaldību iestādes vai pašvaldības iestāžu apvienības konkrēto darbību veikšanai.

- Société wallonne des Eaux

- Vlaams Maatschappij voor Watervoorziening

Dānija

- Uzņēmumi, kas veic ūdensapgādi, kā noteikts 1999. gada 26. februāra lovbekendtgørelse Nr. 130 om vandforsyning m.v 3. panta 3. punktā.

Vācija

- Ūdens ražošanas vai sadales uzņēmumi, kas atbilst Eigenbetriebsverordnungen vai Eigenbetriebsgesetze der Länder (komunālo pakalpojumu uzņēmumi).

- Ūdens ražošanas vai sadales uzņēmumi, kas atbilst Gesetze über die Kommunale Gemeinschaftsarbeit oder Zusammenarbeit der Länder.

- Ūdens ražošanas uzņēmumi, kas atbilst 1991. gada 12. februāra Gesetz über Wasser– und Bodenverbände, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 15. maijā.

- Valsts uzņēmējsabiedrības, kas ražo ūdeni vai veic tā sadali atbilstoši Kommunalgesetze, jo īpaši Gemeindeverordnungen der Länder.

- Uzņēmumi, kas izveidoti saskaņā ar 1965. gada 6. septembra Aktiengesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 19. jūlijā, vai ar 1892. gada 20. aprīļa GmbH–Gesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 19. jūlijā, vai arī tie uzņēmumi, kuriem ir Kommanditgesellschaft (komandītsabiedrības) juridiskais statuss un kuri ražo ūdeni vai veic tā sadali, pamatojoties uz īpašu līgumu ar reģionu vai pašvaldību iestādēm.

Grieķija

- "Εταιρεία Υδρεύσεως και Αποχετεύσεως Πρωτευούσης Α.Ε." ("Ε.Υ.Δ.Α.Π." vai "Ε.Υ.Δ.Α.Π. Α.Ε."). Sabiedrības juridisko statusu reglamentē Konsolidētā likuma Nr. 2190/1920, Likuma Nr. 2414/1996 noteikumi un papildus Likuma Nr. 1068/80 un Likuma Nr. 2744/1999 noteikumi.

- "Εταιρεία Ύδρευσης και Αποχέτευσης Θεσσαλονίκης Α.Ε." ("Ε.Υ.Α.Θ. Α.Ε."), ko reglamentē Likuma Nr. 2937/2001 (Grieķijas Oficiālais Vēstnesis 169 A’) un Likuma Nr. 2651/1998 (Grieķijas Oficiālais Vēstnesis 248 A’) noteikumi.

- "Δημοτική Επιχείρηση Ύδρευσης και Αποχέτευσης Μείζονος Περιοχής Βόλου" ("ΔΕΥΑΜΒ"), kas darbojas atbilstoši Likumam Nr. 890/1979.

- "Δημοτικές Επιχειρήσεις Ύδρευσης – Αποχέτευσης", kas ražo ūdeni un veic tā sadali atbilstoši 1980. gada 23. augusta Likumam Nr. 1069/80.

- "Σύνδεσμοι Ύδρευσης", kas darbojas atbilstoši Prezidenta dekrētam Nr. 410/1995 saskaņā ar Κώδικoς Δήμων και Κοινοτήτων.

- "Δήμοι και Κοινότητες", kas darbojas atbilstoši Prezidenta dekrētam Nr. 410/1995 saskaņā ar Κώδικoς Δήμων και Κοινοτήτων.

Spānija

- Mancomunidad de Canales de Taibilla.

- Otras entidades públicas integradas o dependientes de las Comunidades Autónomas y de las Corporaciones locales que actúan en el ámbito de la distribución de agua potable.

- Otras entidades privadas que tienen concedidos derechos especiales o exclusivos por las Corporaciones locales en el ámbito de la distribución de agua potable.

Francija

- Reģionu vai pašvaldību iestādes un vietējās valsts iestādes, kas ražo dzeramo ūdeni vai veic tā sadali.

Īrija

- Uzņēmumi, kas ražo ūdeni vai veic tā sadali atbilstoši 1878. līdz 1964. gada Local Government [Sanitary Services] Act.

Itālija

- Iestādes, kas ir atbildīgas par ūdens sadales pakalpojuma dažādo posmu pārvaldību saskaņā ar likumu kopumu par sabiedrisko pakalpojumu tiešo kontroli, ko uzņemas pašvaldības un apgabali, kurš apstiprināts ar 1925. gada 15. oktobra Karaļa dekrētu Nr. 2578, 1986. gada 4. oktobra Prezidenta dekrētu Nr. 902 un Normatīvo dekrētu Nr. 267, kurā izklāstīts likumu kopums attiecībā uz pašvaldību struktūru ar īpašu norādi uz 112. līdz 116. pantu.

- Ente Autonomo Acquedotto Pugliese, kas izveidots ar 1919. gada 19. oktobra Karaļa dekrētu Nr. 2060.

- Ente Acquedotti Siciliani, kas izveidots ar 1979. gada 4. septembra Reģionālo likumu Nr. 2/2 un 1980. gada 9. augusta Reģionālo likumu Nr. 81.

- Ente Sardo Acquedotti e Fognature, kas izveidots ar 1963. gada 5. jūlija Likumu Nr. 9.

Luksemburga

- Pašvaldību iestāžu departamenti, kas ir atbildīgi par ūdens sadali.

- Pašvaldību apvienības, kas ražo ūdeni vai veic tā sadali un kas izveidotas atbilstoši 2001. gada 23. februāra loi concernant la création des syndicats de communes, kurš grozīts un papildināts ar 1958. gada 23. decembra likumu un 1981. gada 29. jūlija likumu, un atbilstoši 1962. gada 31. jūlija loi ayant pour objet le renforcement de l'alimentation en eau potable du Grand–Duché de Luxembourg à partir du réservoir d'Esch–sur–Sûre.

Nīderlande

- Uzņēmumi, kas ražo ūdeni vai veic tā sadali atbilstoši Waterleidingwet.

Austrija

- Pašvaldību iestādes un pašvaldību apvienības, kas ražo dzeramo ūdeni un veic tā pārvadi un/vai sadali saskaņā ar deviņu pavalstu Wasserversorgungsgesetze.

Portugāle

- STARPPAŠVALDĪBU SISTĒMAS – uzņēmumi, kuros iekļauti valsts vai citi publiski uzņēmumi ar akciju kontrolpaketi, un privāti uzņēmumi atbilstoši 1993. gada 5. novembra Valdības dekrētam Nr. 379/93. Ir pieļaujama valsts īstenota tieša pārvaldība.

- PAŠVALDĪBU SISTĒMAS – pašvaldību iestādes, pašvaldību apvienības, pašvaldību dienesti, uzņēmumi, kuros kapitāla lielākā daļa pieder valstij vai privātiem uzņēmumiem atbilstoši 1993. gada 5. novembra Valdības dekrētam Nr. 379/93 un 1998. gada 18. augusta Likumam Nr. 58/98.

Somija

- Iestādes, kas veic ūdensapgādi un uz kurām attiecas vesihuoltolakilagen om vattentjänster (119/2001) 3. iedaļa.

Zviedrija

- Pašvaldību iestādes un pašvaldību sabiedrības, kas ražo dzeramo ūdeni un veic tā pārvadi vai sadali saskaņā ar lagen (1970:244) om allmänna vatten– och avloppsanläggningar.

Apvienotā Karaliste

- Uzņēmējsabiedrība, kas norīkota veikt ūdensapgādi vai kanalizācijas un notekūdeņu apsaimniekošanu saskaņā ar 1991. gada Water Industry Act.

- Ūdens un kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanas iestāde, kas izveidota ar 1994. gada Local Government etc (Scotland) Act 62. iedaļu.

- Reģionālās attīstības departaments (Ziemeļīrija).

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS DZELZCEĻU TRANSPORTA PAKALPOJUMU JOMĀ

Beļģija

- Société nationale des Chemins de fer belgesNationale Maatschappij der Belgische Spoorwegen.

Dānija

- Danske Statsbaner.

- Uzņēmumi atbilstoši 2000. gada 20. decembra lov Nr. 1317 om amtskommunernes overtagelse af de statslige ejerandele i privatbanerne.

- Ørestadsselskabet I/S.

Vācija

- Deutsche Bahn AG.

- Citi uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus atbilstoši 2. panta 1. punktam 1993. gada 27. decembra Allgemeines Eisenbahngesetz, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 21. jūnijā.

Grieķija

- "Oργανισμός Σιδηροδρόμων Ελλάδος Α.Ε." ("Ο.Σ.Ε. Α.Ε.") atbilstoši Likumam Nr. 2671/98.

- "ΕΡΓΟΣΕ Α.Ε." atbilstoši Likumam Nr. 2366/95.

Spānija

- Ente público Gestor de Infraestructuras Ferroviarias (GIF).

- Red Nacional de los Ferrocarriles Españoles (RENFE).

- Ferrocarriles de Vía Estrecha (FEVE).

- Ferrocarrils de la Generalitat de Catalunya (FGC).

- Eusko Trenbideak (Bilbao).

- Ferrocarriles de la Generalitat Valenciana (FGV).

- Ferrocarriles de Mallorca.

Francija

- Société nationale des chemins de fer français un citi sabiedriskie dzelzceļu tīkli, kas minēti 1982. gada 30. decembra loi d'orientation des transports intérieurs no. 82–1153 II sadaļas I nodaļā.

- Réseau ferré de France, valsts uzņēmums, kas izveidots ar 1997. gada 13. februāra Likumu Nr. 97–135.

Īrija

- Iarnród ÉireannIrish Rail

- Railway Procurement Agency

Itālija

- Ferrovie dello Stato S. p. A.

- Trenitalia S. p. A.

- Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kuri sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju atbilstoši 10. pantam 1912. gada 9. maija Karaļa dekrētā Nr. 1447, ar ko apstiprina likumu kopumu attiecībā uz le ferrovie concesse all'industria privata, le tramvie a trazione meccanica e gli automobili.

- Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju atbilstoši 4. pantam 1949. gada 4. jūnija Likumā Nr. 410 4 – Concorso dello Stato per la riattivazione dei pubblici servizi di trasporto in concessione.

- Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju atbilstoši 14. pantam 1952. gada 2. augusta Likumā Nr. 1221 – Provvedimenti per l'esercizio ed il potenziamento di ferrovie e di altre linee di trasporto in regime di concessione.

- Uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši 8. un 9. pantam 1997. gada 19. novembra Normatīvajā dekrētā Nr. 422 – Conferimento alle regioni ed agli enti locali di funzioni e compiti in materia di trasporto pubblico locale saskaņā ar 4. panta 4. punkta noteikumiem 1997. gada 15. marta Likumā Nr. 9, kas grozīts ar 1999. gada 20. septembra Normatīvo dekrētu Nr. 400 un ar 45. pantu 2002. gada 1. augusta Likumā Nr. 166.

Luksemburga

- Chemins de fer luxembourgeois (CFL).

Nīderlande

- Līgumslēdzējas iestādes, kas darbojas dzelzceļu transporta pakalpojumu nozarē.

Austrija

- Österreichische Bundesbahn.

- Schieneninfrastrukturfinanzierungs–Gesellschaft mbH.

- Uzņēmumi, kas pilnvaroti sniegt transporta pakalpojumus atbilstoši Eisenbahngesetz, BGBl. Nr. 60/1957 ar attiecīgajiem grozījumiem.

Portugāle

- CP – Caminhos de Ferro de Portugal, E.P. atbilstoši 1977. gada 23. marta Valdības dekrētam Nr. 109/77.

- REFER, E.P. atbilstoši 1997. gada 29. aprīļa Valdības dekrētam Nr. 104/97.

- RAVE, S.A. atbilstoši 2000. gada 19. decembra Valdības dekrētam Nr. 323–H/2000.

- Fertagus, S.A. atbilstoši 1999. gada 2. jūnija Valdības dekrētam Nr. 189–B/99.

- Metro do Porto, S.A. atbilstoši 1998. gada 15. decembra Valdības dekrētam Nr. 394–A/98, kas grozīts ar 2001. gada 26. septembra Valdības dekrētu Nr. 261/2001.

- Normetro, S.A. atbilstoši 1998. gada 15. decembra Valdības dekrētam Nr. 394–A/98, kas grozīts ar 2001. gada 26. septembra Valdības dekrētu Nr. 261/2001.

- Metropolitano Ligeiro de Mirandela, S.A. atbilstoši 1995. gada 8. februāra Valdības dekrētam Nr. 15/95.

- Metro do Mondego, S.A. atbilstoši 2002. gada 24. janvāra Valdības dekrētam Nr. 10/2002.

- Metro Transportes do Sul, S.A. atbilstoši 1999. gada 24. augusta Valdības dekrētam Nr. 337/99.

- Pašvaldību iestādes un pašvaldību uzņēmumi, kas sniedz transporta pakalpojumus atbilstoši 1999. gada 14. septembra Likumam Nr. 159/99.

- Valsts iestādes un publiski uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus atbilstoši 1990. gada 17. marta Likumam Nr. 10/90.

- Privāti uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus atbilstoši 1990. gada 17. marta Likumam Nr. 10/90, ja tiem ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības.

Somija

- VR OsakeyhtiöVR Aktiebolag

Zviedrija

- Valsts uzņēmumi, kas darbojas dzelzceļu transporta pakalpojumu nozarē saskaņā ar förordningen (1996:734) om statens spåranläggningar un lagen (1990:1157) om järnvägssäkerhet.

- Reģionālie un vietējie valsts uzņēmumi, kas nodrošina reģionālo vai vietējo dzelzceļu satiksmi saskaņā ar lagen (1997:734) om ansvar för viss kollektiv persontrafik.

- Privātie uzņēmumi, kas darbojas dzelzceļu transporta pakalpojumu nozarē atbilstoši atļaujai, kura piešķirta saskaņā ar forordningen (1996:734) om statens spåranläggningar, ja šāda atļauja atbilst direktīvas 2. panta 3. punktam.

Apvienotā Karaliste

- Railtrack plc

- Eurotunnel plc

- Northern Ireland Transport Holding Company

- Northern Ireland Railways Company Limited

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS PILSĒTAS DZELZCEĻU, TRAMVAJU, TROLEJBUSU VAI AUTOBUSU TRANSPORTA PAKALPOJUMU JOMĀ

Beļģija

- Société des Transports intercommunaux de BruxellesMaatschappij voor intercommunaal Vervoer van Brussel

- Société régionale wallonne du Transport et ses sociétés d'exploitation (TEC Liège–Verviers, TEC Namur–Luxembourg, TEC Brabant wallon, TEC Charleroi, TEC Hainaut)/Société régionale wallonne du Transport en haar exploitatiemaatschappijen (TEC Liège–Verviers, TEC Namur–Luxembourg, TEC Brabant wallon, TEC Charleroi, TEC Hainaut)

- Vlaamse Vervoermaatschappij (De Lijn)

- Privātas uzņēmējsabiedrības, kam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības.

Dānija

- Danske Statsbaner

- Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskos autobusu transporta pakalpojumus (parastos regulāros reisus), pamatojoties uz atļauju atbilstoši 1999. gada 22. decembra lovbekendtgørelse Nr. 738 om buskørsel.

- Ørestadsselskabet I/S.

Vācija

- Uzņēmumi, kas, pamatojoties uz atļauju, sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus nelielos attālumos atbilstoši 1961. gada 21. marta Personenbeförderungsgesetzes, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 21. augustā.

Grieķija

- "Ηλεκτροκίνητα Λεωφορεία Περιοχής Αθηνών – Πειραιώς Α.Ε." ("Η.Λ.Π.Α.Π. Α.Ε."), kas izveidots un darbojas atbilstoši Normatīvajam dekrētam Nr. 768/1970 (A’273), Likumam Nr. 588/1977 (A’148) un Likumam Nr. 2669/1998 (A’283).

- "Ηλεκτρικοί Σιδηρόδρομοι Αθηνών – Πειραιώς" ("Η.Σ.Α.Π. Α.Ε."), kas izveidots un darbojas atbilstoši Likumam Nr. 352/1976 (A’147) un Likumam Nr. 2669/1998 (A’283).

- "Οργανισμός Αστικών Συγκοινωνιών Αθηνών Α.Ε." ("Ο.Α.ΣΑ. A.E."), kas izveidots un darbojas atbilstoši Likumam Nr. 2175/1993 (A’211) un Likumam Nr. 2669/1998 (A’283).

- "Εταιρεία Θερμικών Λεωφορείων Α.Ε." ("Ε.Θ.Ε.Λ. A.E."), kas izveidots un darbojas atbilstoši Likumam Nr. 2175/1993 (A’211) un Likumam Nr. 2669/1998 (A’283).

- "Αττικό Μετρό Α.Ε.", kas izveidots un darbojas atbilstoši Likumam Nr. 1955/1991.

- "Οργανισμός Αστικών Συγκοινωνιών Θεσσαλονίκης" ("Ο.Α.Σ.Θ."), kas izveidots un darbojas atbilstoši Dekrētam Nr. 3721/1957, Normatīvajam dekrētam Nr. 716/1970 un Likumiem Nr. 66/79 un 2898/2001 (A’71).

- "Κοινό Ταμείο Είσπραξης Λεωφορείων" ("Κ.Τ.Ε.Λ."), kas darbojas atbilstoši Likumam Nr. 2963/2001 (A’268).

- "Δημοτικές Επιχειρήσεις Λεωφορείων Ρόδου και Κω", kas zināms arī attiecīgi kā "ΡΟΔΑ" un "ΔΕΑΣ ΚΩ" un kas darbojas atbilstoši Likumam Nr. 2963/2001 (A’268).

Spānija

- Entidades que prestan servicios públicos de transporte urbano con arreglo a la Ley 7/1985, de 2 de abril, Reguladora de las Bases de Régimen Local; Real Decreto legislativo 781/1986, de 18 de abril, por el que se aprueba el texto refundido de las disposiciones legales vigentes en materia de régimen local y correspondiente legislación autonómica en su caso.

- Entidades que prestan servicios públicos de autobuses con arreglo a la disposición transitoria tercera de la Ley 16/1987, de 30 de julio, de Ordenación de los Transportes Terrestres.

Francija

- Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši 7.-iI pantam 1982. gada 30. decembra loi d'orientation des transports intérieurs no 82–1153.

- Régie autonome des transports parisiens, Société nationale des chemins de fer français un citi uzņēmumi, kas sniedz transporta pakalpojumus, pamatojoties uz atļauju, kuru piešķīris Syndicat des transports d'Ile–de–France, atbilstoši 1959. gada 7. janvāra Rīkojumam Nr. 59–151 ar attiecīgajiem grozījumiem un tā īstenošanas dekrētiem attiecībā uz pasažieru pārvadājumu organizēšanu Ildefransas reģionā.

- Réseau ferré de France, valsts uzņēmums, kas izveidots ar 1997. gada 13. februāra Likumu Nr. 97–135.

Īrija

- Iarnród ÉireannIrish Rail

- Railway Procurement Agency

- LuasDublin Light Rail

- Bus ÉireannIrish Bus

- Bus Átha CliathDublin Bus

- Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši grozītajam 1932. gada Road Transport Act.

Itālija

- Organizācijas, uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz dzelzceļu, automatizēto sistēmu, tramvaju, trolejbusu vai autobusu sabiedriskā transporta pakalpojumus vai pārvalda attiecīgās infrastruktūras valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.

Tie ir, piemēram, šādas struktūras:

- organizācijas, uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz transporta pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju atbilstoši 1. pantam 1939. gada 28. septembra Likumā Nr. 1822 – Disciplina degli autoservizi di linea (autolinee per viaggiatori, bagagli e pacchi agricoli in regime di concessione all'industria privata), kas grozīts ar 45. pantu 1955. gada 28. jūnija Prezidenta dekrētā Nr. 771;

- organizācijas, uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši 1. panta 4. vai 15. punktam 1925. gada 15. oktobra Karaļa dekrētā Nr. 2578 – Approvazione del testo unico della legge sull'iassunzione diretta dei pubblici servizi da parte dei comuni e delle province;

- organizācijas uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši 1997. gada 19. novembra Normatīvajam dekrētam Nr. 422 – Conferimento alle regioni ed agli enti locali di funzioni e compiti in materia di trasporto pubblico locale, saskaņā ar 4. panta 4. punkta noteikumiem 1997. gada 15. marta Likumā Nr. 59, kas grozīts ar 1999. gada 20. septembra Normatīvo dekrētu Nr. 400 un ar 45. pantu 2002. gada 1. augusta Likumā Nr. 166;

- organizācijas, uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši 113. pantam likumu kopumā par pašvaldību struktūru, kas apstiprināts ar 2000. gada 18. augusta Likumu Nr. 267, kurš grozīts ar 35. pantu 2001. gada 28. decembra Likumā Nr. 448;

- organizācijas, uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas darbojas, pamatojoties uz koncesiju atbilstoši 242. pantam 1912. gada 9. maija Karaļa dekrētā Nr. 1447, ar ko apstiprina likumu kopumu par le ferrovie concesse all'industria privata, le tramvie a trazione meccanica e gli automobili;

- organizācijas, uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, un pašvaldību iestādes, kas darbojas, pamatojoties uz koncesiju atbilstoši 4. pantam 1949. gada 4. jūnija Likumā Nr. 410 – Concorso dello Stato per la riattivazione dei pubblici servizi di trasporto in concessione;

- organizācijas, uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas darbojas, pamatojoties uz koncesiju atbilstoši 14. pantam 1952. gada 2. augusta Likumā Nr. 1221 – Provvedimenti per l'esercizio ed il potenziamento di ferrovie e di altre linee di trasporto in regime di concessione.

Luksemburga

- Chemins de fer du Luxembourg (CFL).

- Service communal des autobus municipaux de la Ville de Luxembourg.

- Transports intercommunaux du canton d'Esch-sur-Alzette (TICE).

- Autobusu transporta pakalpojumu uzņēmumi, kas darbojas atbilstoši 1978. gada 3. februāra règlement grand–ducal concernant les conditions d'octroi des autorisations d'établissement et d'exploitation des services de transports routiers réguliers de personnes rémunérées.

Nīderlande

- Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši Wet Personenvervoer II nodaļai (Openbaar vervoer).

Austrija

- Uzņēmumi, kas pilnvaroti sniegt transporta pakalpojumus atbilstoši Eisenbahngesetz, BGBl. Nr. 60/1957 ar attiecīgajiem grozījumiem vai atbilstoši Kraftfahrliniengesetz, BGBl. I Nr. 203/1999 ar attiecīgajiem grozījumiem.

Portugāle

- Metropolitano de Lisboa, E.P. atbilstoši 1978. gada 30. aprīļa Valdības dekrētam Nr. 439/78.

- Pašvaldību iestādes, pašvaldību dienesti un pašvaldību uzņēmumi saskaņā ar 1998. gada 18. augusta Likumu Nr. 58/98, kuri sniedz transporta pakalpojumus atbilstoši 1999. gada 14. septembra Likumam Nr. 159/99.

- Valsts iestādes un publiski uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus atbilstoši 1990. gada 17. marta Likumam Nr. 10/90.

- Privāti uzņēmumi, kas sniedz dzelzceļu transporta pakalpojumus atbilstoši 1990. gada 17. marta Likumam Nr. 10/90, ja tiem ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības.

- Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši 98. pantam Regulamento de Transportes em Automóveis (1948. gada 31. decembra Dekrēts Nr. 37272).

- Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši 1973. gada 21. decembra Likumam Nr. 688/73.

- Uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus atbilstoši 1950. gada 31. decembra Valdības dekrētam Nr. 38144.

Somija

- Uzņēmumi, kas veic regulārus pārvadājumus ar autobusu saskaņā ar īpašu vai ekskluzīvu licenci atbilstoši laki luvanvaraisesta henkilöliikenteestä tiellälagen om tillståndspliktig persontrafik på väg (343/1991), un pašvaldību transporta iestādes un publiski uzņēmumi, kas sniedz autobusu, dzelzceļu vai apakšzemes dzelzceļu sabiedriskā transporta pakalpojumus vai uztur tīklu minēto pārvadāšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Zviedrija

- Uzņēmumi, kas sniedz pilsētu dzelzceļa vai tramvaju transporta pakalpojumus atbilstoši lagen (1997:734) om huvudmannaskap för viss kollektiv persontrafik un lagen (1990:1157) om järnvägssäkerhet.

- Valsts vai privātie uzņēmumi, kas sniedz trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumus atbilstoši lagen (1997:734) om huvudmannaskap för viss kollektiv persontrafik un yrkestrafiklagen (1998:490).

Apvienotā Karaliste

- London Regional Transport

- London Underground Limited

- Transport for London

- Transport for London meitasuzņēmums 1999. gada Greater London Authority Act 424. iedaļas 1. punkta nozīmē.

- Strathclyde Passenger Transport Executive

- Greater Manchester Passenger Transport Executive

- Tyne and Wear Passenger Transport Executive

- Brighton Borough Council

- South Yorkshire Passenger Transport Executive

- South Yorkshire Supertram Limited

- Blackpool Transport Services Limited

- Conwy County Borough Council

- Persona, kas sniedz vietēja mēroga pakalpojumu Londonā, kā noteikts 1999. gada Greater London Authority Act 179. iedaļas 1. punktā (pārvadājumi ar autobusu), saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar Transport for London atbilstoši minētā akta 156. iedaļas 2. punktam, vai saskaņā ar pārvadājumu nolīgumu, kas noslēgts ar meitasuzņēmumu, kā noteikts minētā akta 169. iedaļā.

- Northern Ireland Transport Holding Company

- Persona, kam ir autotransporta pakalpojumu sniegšanas licence saskaņā ar 1967. gada Transport Act (Northern Ireland) 4. iedaļas 1. punktu, ar kuru tai ir atļauts veikt regulārus pārvadājumus minētās licences nozīmē.

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS PASTA PAKALPOJUMU NOZARĒ

BEĻĢIJA

De PostLa Poste

DĀNIJA

Post Danmark, jf. Lov Nr. 569 om Post Danmark A/S, 2002. gada 6. jūnijs

VĀCIJA

—

GRIEĶIJA

Ελληνικά Ταχυδρομεία ΕΛ.ΤΑ, kas izveidots ar Normatīvo dekrētu Nr. 496/70 un darbojas atbilstoši Likumam Nr. 2668/98 (ELTA).

SPĀNIJA

Correos y Telégrafos, S.A.

FRANCIJA

La Poste

ĪRIJA

An Post plc

ITĀLIJA

Poste Italiane S.p.A.

LUKSEMBURGA

Entreprise des Postes et Télécommunications Luxembourg

NĪDERLANDE

—

AUSTRIJA

Österreichische Post AG

PORTUGĀLE

CTT — Correios de Portugal

SOMIJA

—

ZVIEDRIJA

Posten Sverige AB

Posten Logistik AB

BLSI-i AB

DPD Nordic AB,

DPD Sverige AB

Falcon Air AB

Hultbergs Inrikes Transporter AB (HIT)

Posten Express AB

Posten Logistik AB

Poståkeriet Sverige AB

SwedeGiro AB

TAB

APVIENOTĀ KARALISTE

—

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS NAFTAS VAI GĀZES IZPĒTES UN IEGUVES NOZARĒS

Beļģija

—

Dānija

Uzņēmumi atbilstoši

- Lov om Danmarks undergrund; skatīt 2002. gada 11. jūnija Konsolidācijas aktu Nr. 526;

- Lov om kontinentalsoklen; skatīt 1979. gada 1. maija Konsolidācijas aktu Nr. 182.

Vācija

- Uzņēmumi atbilstoši 1980. gada 13. augusta Bundesberggesetz.

Grieķija

- "Ελληνικά Πετρέλαια Α.Ε." atbilstoši Likumam Nr. 2593/98 για την αναδιοργάνωση της Δ.Ε.Π. Α.Ε. και των θυγατρικών της'εταιρειών, το καταστατικό αυτής και άλλες διατάξεις.

Spānija

- BG International Limited Quanum, Asesores & Consultores, S.A.

- Cambria Europe, Inc.

- CNWL oil (España), S.A.

- Compañía de investigación y explotaciones petrolíferas, S.A.

- Conoco limited.

- Eastern España, S.A.

- Enagas, S.A.

- España Canadá resources Inc.

- Fugro – Geoteam, S.A.

- Galioil, S.A.

- Hope petróleos, S.A.

- Locs oil compay of Spain, S.A.

- Medusa oil Ltd.

- Muphy Spain oil company

- Onempm España, S.A.

- Petroleum oil & gas España, S.A.

- Repsol Investigaciones petrolíferas, S.A.

- Sociedad de hidrocarburos de Euskadi, S.A.

- Taurus petroleum, AN.

- Teredo oil limited

- Unión Fenosa gas exploración y producción, S.A.

- Wintersahll, AG

- YCI España, L.C.

- Otras entidades que operan en virtud de la Ley 34/1998, de 7 de octubre, del Sector de hidrocarburos y su normativa de desarrollo.

Francija

- Uzņēmumi, kas ir atbildīgi par naftas vai gāzes izpēti un ieguvi atbilstoši kalnraktuvju kodeksam un tā īstenošanas noteikumiem, īpaši 1995. gada 19. aprīļa Dekrētam Nr. 95–427.

Īrija

- Uzņēmumi, kas ir saņēmuši atļauju, licenci, apstiprinājumu vai koncesiju naftas un gāzes izpētei vai ieguvei saskaņā ar šādām tiesību normām:

- Continental Shelf Act 1968

- Petroleum and Other Minerals Development Act 1960

- Licensing Terms for Offshore Oil and Gas Exploration and Development 1992

- Petroleum (Production) Act (NI) 1964.

Itālija

- Uzņēmumi, kas ir saņēmuši atļauju, apstiprinājumu, licenci vai koncesiju naftas un gāzes izpētei vai ieguvei vai gāzes uzglabāšanai zem zemes saskaņā ar šādām tiesību normām:

- 1953. gada 10. februāra Likums Nr. 136;

- 1957. gada 11. janvāra Likums Nr. 6, kas grozīts ar 1967. gada 21. jūlija Likumu Nr. 613;

- 1991. gada 9. janvāra Likums Nr. 9;

- 1996. gada 25. novembra Normatīvais dekrēts Nr. 625;

- 1974. gada 26. aprīļa Likums Nr. 170, kas grozīts ar 2000. gada 23. maija Normatīvo dekrētu Nr. 164.

Luksemburga

—

Nīderlande

- Uzņēmumi atbilstoši Mijnbouwwet (2003. gada 1. janvāris).

Austrija

- Uzņēmumi, kam piešķirta atļauja veikt naftas vai gāzes izpēti vai ieguvi atbilstoši Mineralrohstoffgesetz, BGBl. I Nr. 38/1999 ar attiecīgajiem grozījumiem.

Portugāle

Uzņēmumi atbilstoši

- 1994. gada 26. aprīļa Dekrētam Nr. 109/94 un 1994. gada 5. septembra Portaria (ministra rīkojumam) Nr. 790/94;

- 1994. gada 24. augusta Valdības dekrētam Nr. 82/94 un 1994. gada 17. janvāra Despacho (lēmumam) Nr. A–87/94.

Somija

—

Zviedrija

- Uzņēmumi, kas ir saņēmuši koncesiju naftas vai gāzes izpētei vai ieguvei atbilstoši minerallagen (1991:45) vai kam piešķirta atļauja saskaņā ar lagen (1966:314) om kontinentalsockeln.

Apvienotā Karaliste

- Persona, kas darbojas atbilstoši licencei, kura piešķirta saskaņā ar 1998. gada Petroleum Act, vai tai līdzvērtīgai licencei.

- Persona, kam piešķirta licence saskaņā ar 1964. gada Petroleum (Production) Act (Northern Ireland).

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS AKMEŅOGĻU UN CITA VEIDA CIETĀ KURINĀMĀ IZPĒTES UN IEGUVES NOZARĒS

Beļģija

—

Dānija

- Uzņēmumi, kas veic akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi saskaņā ar 1997. gada 30. jūnija Konsolidācijas aktu Nr. 569.

Vācija

- Uzņēmumi, kas veic akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi saskaņā ar 1980. gada 13. augusta Bundesberggesetz.

Grieķija

- "Δημόσια Επιχείρηση Ηλεκτρισμού", kas veic akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā ģeoloģisko izpēti vai ieguvi atbilstoši 1973. gada Kalnrūpniecības kodeksam, kas grozīts ar 1976. gada 27. aprīļa likumu.

Spānija

- Alto Bierzo, S.A.

- Antracitas de Arlanza, S.A.

- Antracitas de Gillon, S.A.

- Antracitas de La Granja, S.A.

- Antracitas de Tineo, S.A.

- Campomanes Hermanos, S.A.

- Carbones de Arlanza, S.A.

- Carbones de Linares, S.A.

- Carbones de Pedraforca, S.A.

- Carbones del Puerto, S.A.

- Carbones el Túnel, S.L.

- Carbones San Isidro y María, S.A.

- Carbonifera del Narcea, S.A.

- Compañia Minera Jove, S.A.

- Compañía General Minera de Teruel, S.A.

- Coto minero del Narcea, S.A.

- Coto minero del Sil, S.A.

- Empresa Nacional Carbonífera del Sur, S.A.

- Endesa, S.A.

- Gonzalez y Diez, S.A.

- Hijos de Baldomero García, S.A.

- Hullas del Coto Cortés, S.A.

- Hullera Vasco–leonesa, S.A.

- Hulleras del Norte, S.A.

- Industrial y Comercial Minera, S.A.

- La Carbonífera del Ebro, S.A.

- Lignitos de Meirama, S.A.

- Malaba, S.A.

- Mina Adelina, S.A.

- Mina Escobal, S.A.

- Mina La Camocha, S.A.

- Mina La Sierra, S.A.

- Mina Los Compadres, S.A.

- Minas de Navaleo, S.A.

- Minas del Principado, S.A.

- Minas de Valdeloso, S.A.

- Minas Escucha, S.A.

- Mina Mora primera bis, S.A.

- Minas y explotaciones industriales, S.A.

- Minas y ferrocarriles de Utrillas, S.A.

- Minera del Bajo Segre, S.A.

- Minera Martín Aznar, S.A.

- Minero Siderúrgica de Ponferrada, S.A.

- Muñoz Sole hermanos, S.A.

- Promotora de Minas de carbón, S.A.

- Sociedad Anónima Minera Catalano–aragonesa.

- Sociedad minera Santa Bárbara, S.A.

- Unión Minera del Norte, S.A.

- Union Minera Ebro Segre, S.A.

- Viloria Hermanos, S.A.

- Virgilio Riesco, S.A.

- Otras entidades que operan en virtud de la Ley 22/1973, de 21 de julio, de Minas y su normativa de desarrollo.

Francija

- Uzņēmumi, kas veic akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēti vai ieguvi atbilstoši kalnraktuvju kodeksam un tā īstenošanas noteikumiem, īpaši 1995. gada 19. aprīļa Dekrētam Nr. 95–427.

Īrija

- Bord na Mona plc., kas izveidots un darbojas atbilstoši 1946. līdz 1998. gada Turf Development Act.

Itālija

- Carbosulcis S.p.A.

Luksemburga

—

Nīderlande

—

Austrija

- Uzņēmumi, kam piešķirta atļauja akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpētei vai ieguvei atbilstoši Mineralrohstoffgesetz, BGBl. I Nr. 38/1999 ar attiecīgajiem grozījumiem.

Portugāle

- Empresa Nacional de Urânio.

Somija

- Uzņēmumi, kam piešķirta īpaša koncesija cietā kurināmā izpētei vai ieguvei atbilstoši

(…).

Zviedrija

- Uzņēmumi, kam ir piešķirta koncesija akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpētei vai ieguvei, pamatojoties uz koncesiju atbilstoši minerallagen (1991:45) vai lagen (1985:620) om vissa torvfyndigheter, vai kam piešķirta atļauja saskaņā ar lagen (1966:314) om kontinentalsockeln.

Apvienotā Karaliste

- Visi uzņēmēji, kam ir licence (1994. gada Coal Industry Act nozīmē).

- The Department of Enterprise, Trade and Investment (Northern Ireland)

- Persona, kas darbojas atbilstoši ģeoloģiskās izpētes licencei, ieguves nomas līgumam, ieguves licencei vai ieguves atļaujai, kā noteikts 1969. gada Mineral Development Act (Northern Ireland) 57. iedaļas 1. punktā.

--------------------------------------------------

IX PIELIKUMS

LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS JŪRAS OSTU VAI IEKŠĒJO OSTU, VAI CITU PIESTĀTŅU PAKALPOJUMU JOMĀ

Beļģija

- Gemeentelijk Havenbedrijf van Antwerpen

- Havenbedrijf van Gent

- Maatschappij der Brugse Zeevaartinrichtigen

- Port autonome de Charleroi

- Port autonome de Namur

- Port autonome de Liège

- Port autonome du Centre et de l'Ouest

- Société régionale du Port de BruxellesGewestelijk Vennootschap van de Haven van Brussel

- Zeekanaal en Watergebonden Grondbeheer Vlaanderen

Dānija

- Ostas, kas definētas 1999. gada 28. maija lov Nr. 326 om havne 1. pantā.

Vācija

- Jūras ostas, kas pilnīgi vai daļēji pieder teritoriālajām iestādēm (Länder, Kreise, Gemeinden).

- Iekšējās ostas, uz kurām attiecas Hafenordnung atbilstoši Wassergesetze der Länder.

Grieķija

- "Οργανισμός Λιμένος Πειραιώς Ανώνυμη Εταιρεία" ("Ο.Λ.Π. Α.Ε.") atbilstoši Likumam Nr. 2688/99.

- "Οργανισμός Λιμένος Θεσσαλονίκης Aνώνυμη Εταιρία" ("Ο.Λ.Θ. Α.Ε.") atbilstoši Likumam Nr. 2688/99.

- "Οργανισμός Λιμένος Αλεξανδρούπολης Ανώνυμη Εταιρεία" ("Ο.Λ.Α. Α.Ε.") atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

- "Οργανισμός Λιμένος Βόλου Ανώνυμη Εταιρεία" ("Ο.Λ.Β. Α.Ε.") atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

- "Οργανισμός Λιμένος Ελευσίνας Ανώνυμη Εταιρεία" ("Ο.Λ.Ε. Α.Ε.") atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

- "Οργανισμός Λιμένος Ηγουμενίτσας Ανώνυμη Εταιρεία" ("Ο.Λ.ΗΓ. Α.Ε.") atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

- "Οργανισμός Λιμένος Ηρακλείου Ανώνυμη Εταιρεία" ("Ο.Λ.Η. Α.Ε.") atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

- "Οργανισμός Λιμένος Καβάλας Ανώνυμη Εταιρεία" ("Ο.Λ.Κ. Α.Ε.") atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

- "Οργανισμός Λιμένος Κέρκυρας Ανώνυμη Εταιρεία" ("Ο.Λ.ΚΕ. Α.Ε") atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

- "Οργανισμός Λιμένος Πατρών Ανώνυμη Εταιρεία" ("Ο.Λ.ΠΑ. Α.Ε.") atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

- "Οργανισμός Λιμένος Λαυρίου Ανώνυμη Εταιρεία" ("Ο.Λ.Λ. Α.Ε.") atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

- "Οργανισμός Λιμένος Ραφήνας Ανώνυμη Εταιρεία" ("Ο.Λ.Ρ. Α.Ε") atbilstoši Likumam Nr. 2932/01.

- Citas ostas, ko reglamentē Prezidenta dekrēts Nr. 649/1977 (Εποπτεία, οργάνωση, λειτουργία και διοικητικός έλεγχος λιμένων).

Spānija

- Ente público Puertos del Estado

- Autoridad Portuaria de Alicante

- Autoridad Portuaria de Almería – Motril

- Autoridad Portuaria de Avilés

- Autoridad Portuaria de la Bahía de Algeciras

- Autoridad Portuaria de la Bahía de Cádiz

- Autoridad Portuaria de Baleares

- Autoridad Portuaria de Barcelona

- Autoridad Portuaria de Bilbao

- Autoridad Portuaria de Cartagena

- Autoridad Portuaria de Castellón

- Autoridad Portuaria de Ceuta

- Autoridad Portuaria de Ferrol – San Cibrao

- Autoridad Portuaria de Gijón

- Autoridad Portuaria de Huelva

- Autoridad Portuaria de Las Palmas

- Autoridad Portuaria de Málaga

- Autoridad Portuaria de Marín y Ría de Pontevedra

- Autoridad Portuaria de Melilla

- Autoridad Portuaria de Pasajes

- Autoridad Portuaria de Santa Cruz de Tenerife

- Autoridad Portuaria de Santander

- Autoridad Portuaria de Sevilla

- Autoridad Portuaria de Tarragona

- Autoridad Portuaria de Valencia

- Autoridad Portuaria de Vigo

- Autoridad Portuaria de Villagarcía de Arousa

- Otras entidades Portuarias de las Comunidades Autónomas de Andalucía, Asturias, Baleares, Canarias, Cantabria, Cataluña, Galicia, Murcia, País Vasco y Valencia.

Francija

- Port autonome de Paris, kas izveidota atbilstoši 1968. gada 24. oktobra loi no 68–917 relative au port autonome de Paris.

- Port autonome de Strasbourg, kas izveidota atbilstoši 1923. gada 20. maija convention entre l'État et la ville de Strasbourg relative à la construction du port rhénan de Strasbourg et à l'exécution de travaux d'extension de ce port, kura apstiprināta ar 1924. gada 16. aprīļa likumu.

- Ports autonomes, kas darbojas atbilstoši code des ports maritimes L. 111–1. pantam un turpmākajiem pantiem.

- Ports non autonomes, kas darbojas atbilstoši code des ports maritimes R. 121–1. pantam un turpmākajiem pantiem.

- Ostas, ko pārvalda reģionālās vai departamentu iestādes vai kas darbojas atbilstoši reģionālo vai departamentu iestāžu piešķirtai koncesijai saskaņā ar 6. pantu 1983. gada 22. jūlija Likumā Nr. 83–663, ar kuru papildina 1983. gada 7. janvāra loi no 83–8 relative à la répartition des compétences entre les communes, les départements et l'État.

- Voies navigables de France, kas ir valsts uzņēmums, uz kuru attiecas 124. pants 1990. gada 29. decembra Likumā Nr. 90–1168 ar attiecīgajiem grozījumiem.

Īrija

- Ostas, kas darbojas atbilstoši 1946. līdz 2000. gada Harbours Acts.

- Rosslare Harbour osta, kas darbojas atbilstoši 1899. gada Fishguard and Rosslare Railways and Harbours Act.

Itālija

- Valsts ostas un citas ostas, kas ir Capitaneria di Porto pārvaldībā atbilstoši 1942. gada 30. marta Karaļa dekrētam Nr. 327 Codice della navigazione.

- Autonomās ostas (enti portuali), kas izveidotas ar īpašiem tiesību aktiem atbilstoši 19. pantam 1942. gada 30. marta Karaļa dekrētā Nr. 327 Codice della navigazione.

Luksemburga

- Port de Mertert, kas izveidota atbilstoši 1963. gada 22. jūlija loi relative à l'aménagement et à l'exploitation d'un port fluvial sur la Moselle ar attiecīgajiem grozījumiem.

Nīderlande

- Līgumslēdzēji, kas darbojas jūras ostu vai iekšējo ostu, vai citu piestātņu pakalpojumu jomā.

Austrija

- Iekšējās ostas, kas pilnīgi vai daļēji pieder Länder un/vai Gemeinden.

Portugāle

- APDL – Administração dos Portos do Douro e Leixões, S.A. atbilstoši 1998. gada 3. novembra Valdības dekrētam Nr. 335/98.

- APL – Administração do Porto de Lisboa, S.A. atbilstoši 1998. gada 3. novembra Valdības dekrētam Nr. 336/98.

- APS – Administração do Porto de Sines, S.A. atbilstoši 1998. gada 3. novembra Valdības dekrētam Nr. 337/98.

- APSS – Administração dos Portos de Setúbal e Sesimbra, S.A. atbilstoši 1998. gada 3. novembra Valdības dekrētam Nr. 338/98.

- APA – Administração do Porto de Aveiro, S.A. atbilstoši 1998. gada 3. novembra Valdības dekrētam Nr. 339/98.

- IPN – Instituto Portuário do Norte atbilstoši 1999. gada 28. jūnija Valdības dekrētam Nr. 242/99.

- ICP – Instituto Portuário do Centro atbilstoši 1999. gada 28. jūnija Valdības dekrētam Nr. 243/99.

- IPS – Instituto Portuário do Sul atbilstoši 1999. gada 28. jūnija Valdības dekrētam Nr. 244/99.

- IDN – Instituto da Navegabilidade do Douro atbilstoši 1997. gada 3. jūnija Valdības dekrētam Nr. 138–A/97.

Somija

- Ostas, kas darbojas atbilstoši

(955/1976), un ostas, kas izveidotas saskaņā ar licenci atbilstoši 3. iedaļai

(1156/1994).

- Saimaan kanavan hoitokuntFörvaltningsnämnden för Saima kanal.

Zviedrija

- Ostu un piestātņu pakalpojumi saskaņā ar lagen (1983:293) om inrättande, utvidgning och avlysning av allmän farled och allmän hamn un förordningen (1983:744) om trafiken på Göta kanal.

Apvienotā Karaliste

- Pašvaldība, kas izmanto ģeogrāfisku apgabalu, lai sniegtu jūras ostu vai iekšējo ostu, vai cita veida piestātņu pakalpojumus pārvadātājiem pa jūru vai iekšējiem ūdensceļiem.

- Ostas iestāde 1964. gada Harbours Act 57. iedaļas nozīmē.

- British Waterways Board

- Ostas iestāde, kā noteikts 1970. gada Harbours Act (Northern Ireland) 38. iedaļas 1. punktā.

--------------------------------------------------

X PIELIKUMS

LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS LIDOSTU PAKALPOJUMU JOMĀ

Beļģija

- Belgocontrol

- Brussels International Airport Company

- Luchthaven van Deurne

- Luchthaven van Oostende

- SA Brussels South Charleroi Airport

- SA Société de Développement et de Promotion de l'Aéroport de Bierset

Dānija

- Lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz atļauju saskaņā ar lov om luftfart 55. panta 1. punktu; skatīt 2001. gada 13. jūnija Konsolidācijas aktu Nr. 543.

Vācija

- Lidostas, kas definētas 38. panta 2. punkta 1. apakšpunktā 1964. gada 19. jūnija Luftverkehrs–Zulassungs–Ordnung, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2002. gada 21. augustā.

Grieķija

- "Υπηρεσία Πολιτικής Αεροπορίας" ("ΥΠΑ"), kas darbojas atbilstoši Normatīvajam dekrētam Nr. 714/70, kurā grozījumi izdarīti ar Likumu Nr. 1340/83; uzņēmuma organizācija ir noteikta ar Prezidenta dekrētu Nr. 56/89 ar turpmākajiem grozījumiem.

- Uzņēmums "Διεθνής Αερολιμένας Αθηνών" Spatā, kas darbojas atbilstoši Normatīvajam dekrētam Nr. 2338/95 Κύρωση Σύμβασης Ανάπτυξης του Νέου Διεθνούς Αεροδρομίου της Αθήνας στα Σπάτα, "ίδρυση της εταιρείας" Διεθνής Αερολιμένας Αθηνών Α.Ε. "έγκριση περιβαλλοντικών όρων και άλλες διατάξεις".

- "Φορείς Διαχείρισης" saskaņā ar Prezidenta dekrētu Nr. 158/02 "Ίδρυση, κατασκευή, εξοπλισμός, οργάνωση, διοίκηση, λειτουργία και εκμετάλλευση πολιτικών αερολιμένων από φυσικά πρόσωπα, νομικά πρόσωπα ιδιωτικού δικαίου και Οργανισμούς Τοπικής Αυτοδιοίκησης" (Grieķijas Oficiālais Vēstnesis A 137).

Spānija

- Ente público Aeropuertos Españoles y Navegación Aérea (AENA).

Francija

- Lidostas, ko ekspluatē valsts uzņēmumi atbilstoši code de l'aviation civile L. 251–1., L. 260–1. un L. 270–1. pantam.

- Lidostas, kas darbojas, pamatojoties uz valsts piešķirtu koncesiju atbilstoši code de l'aviation civile R. 223–2. pantam.

- Lidostas, kas darbojas atbilstoši arrêté préfectoral portant autorisation d'occupation temporaire.

- Valsts iestāžu izveidotas lidostas, uz kurām attiecas code de l'aviation civile L. 221–1. pantā paredzētā konvencija.

Īrija

- pārvaldībā esošās Dublinas, Korkas un Šanonas lidostas.

- Lidostas, kuras darbojas, pamatojoties uz publiskās lietošanas licenci, kas piešķirta atbilstoši 1993. gada Irish Aviation Authority Act, kurš grozīts ar 1998. gada Air Navigation and Transport (Amendment) Act, un kurās ir regulārās gaisa satiksmes līnijas pasažieru, pasta vai kravas pārvadājumiem.

Itālija

- AAAVTAG.

- Pārvaldības uzņēmumi, kas izveidoti ar īpašiem likumiem.

- Uzņēmumi, kas sniedz lidostu pakalpojumus, pamatojoties uz koncesiju, kura piešķirta saskaņā ar 694. pantu 1942. gada 30. marta Karaļa dekrētā Nr. 347 Codice della navigazione.

- R.A.I. Registro Aeronautico Italiano.

Luksemburga

- Aéroport du Findel.

Nīderlande

- Lidostas, kas darbojas atbilstoši Luchtvaartwet 18. pantam un turpmākajiem pantiem.

Austrija

- Uzņēmumi, kas pilnvaroti sniegt lidostu pakalpojumus atbilstoši Luftfahrtgesetz, BGBl. Nr. 253/1957 ar attiecīgajiem grozījumiem.

Portugāle

- ANA – Aeroportos de Portugal, S.A., kas izveidota atbilstoši 1998. gada 18. decembra Valdības dekrētam Nr. 404/98.

- NAV – Empresa Pública de Navegação Aérea de Portugal, E. P., kas izveidota atbilstoši 1998. gada 18. decembra Valdības dekrētam Nr. 404/98.

- ANAM – Aeroportos e Navegação Aérea da Madeira, S. A., kas izveidota atbilstoši 1991. gada 11. decembra Valdības dekrētam Nr. 453/91.

Somija

- Lidostas, ko pārvalda

, vai pašvaldības vai publisks uzņēmums atbilstoši ilmailulakiluftfartslagen (281/1995).

Zviedrija

- Valsts lidostas, kas darbojas saskaņā ar luftfartslagen (1957:297).

- Privātas lidostas, kam ir ekspluatācijas licence atbilstoši minētajam likumam, ja šī licence atbilst direktīvas 2. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.

Apvienotā Karaliste

- Pašvaldība, kas izmanto ģeogrāfisku apgabalu, lai sniegtu lidostu vai cita veida piestātņu pakalpojumus aviopārvadātājiem.

- Lidostas operators 1986. gada Airports Act nozīmē, kas pārvalda lidostu saskaņā ar minētā akta IV daļas saimnieciskajiem noteikumiem.

- Lidostas operators 1986. gada Airports Act nozīmē, kas pārvalda lidostu saskaņā ar minētā akta IV daļas saimnieciskajiem noteikumiem.

- Highland and Islands Airports Limited.

- Lidostas operators 1994. gada Airports (Northern Ireland) Order nozīmē.

--------------------------------------------------

XI PIELIKUMS

DIREKTĪVAS 30. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTO KOPIENAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS

A. GĀZES VAI SILTUMA PĀRVADE VAI SADALE

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/30/EK par kopīgiem noteikumiem dabasgāzes iekšējam tirgum [1]

B. ELEKTROENERĢIJAS RAŽOŠANA, PĀRVADE VAI SADALE

Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 19. decembra Direktīva 96/92/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu [2]

C. DZERAMĀ ŪDENS RAŽOŠANA, PĀRVADE VAI SADALE

—

D. LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS DZELZCEĻU TRANSPORTA PAKALPOJUMU JOMĀ

—

E. LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS PILSĒTU DZELZCEĻA, TRAMVAJU, TROLEJBUSU VAI AUTOBUSU TRANSPORTA PAKALPOJUMU JOMĀ

—

F. LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS PASTA PAKALPOJUMU JOMĀ

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai [3]

G. NAFTAS VAI GĀZES IZPĒTE UN IEGUVE

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/22/EK par nosacījumiem attiecībā uz atļauju piešķiršanu un izmantošanu ogļūdeņražu izpētei, ieguvei un ražošanai [4]

H. AKMEŅOGĻU UN CITA VEIDA CIETĀ KURINĀMĀ IZPĒTE UN IEGUVE

—

I. LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS JŪRAS OSTU VAI IEKŠĒJO OSTU, VAI CITU PIESTĀTŅU PAKALPOJUMU JOMĀ

—

J. LĪGUMSLĒDZĒJI, KAS DARBOJAS LIDOSTU PAKALPOJUMU JOMĀ

—

[1] OV L 204, 21.7.1998., 1. lpp.

[2] OV L 27, 30.1.1997., 20. lpp.

[3] OV L 15, 21.7.1998., 14. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2002/39/EK (OV L 176, 5.7.2002., 21. lpp.).

[4] OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.

--------------------------------------------------

XII PIELIKUMS

DIREKTĪVAS 1. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTĀ NORĀDĪTO DARBĪBU SARAKSTS [1]

NACE |

F IEDAĻA | BŪVNIECĪBA | CPV kods |

Nodaļa | Grupa | Klase | Nosaukums | Piezīmes |

45 | | | Būvniecība | Šī nodaļa ietver šādas jomas: jaunu ēku celtniecība un būvdarbi, atjaunošanas darbi un parasti remontdarbi | 45000000 |

45.1 | | Būvlaukuma sagatavošana | | 45100000 |

45.11 | Ēku nojaukšana un sagraušana, zemes pārvietošana | Šī klase ietver šādas jomas: ēku un citu konstrukciju nojaukšanabūvlaukumu attīrīšanazemes pārvietošana – būvlaukumu rakšanas darbi, poligonu veidošana, planēšana un profilēšana, tranšeju rakšana, akmeņu novākšana, spridzināšanas darbi u.tml.teritorijas sagatavošana izrakteņu ieguvei –segiežu novākšana un minerālu materiālu un teritoriju cita veida izveidošana un sagatavošanaŠī klase ietver arī šādas jomas: būvlaukumu drenāžalauksaimniecības vai mežsaimniecības zemes drenāža | 45110000 |

45.12 | Kontrolurbumu veikšanas darbi | Šī klase ietver arī šādas jomas: kontrolurbumu veikšana un kontrolparaugu ņemšana celtniecības, ģeofizikāliem, ģeoloģiskiem vai tamlīdzīgiem mērķiemŠī klase neattiecas uz šādām jomām: ražošanai paredzētas naftas vai gāzes urbumu veikšana; skatīt klasi 11.20ūdens aku urbšana; skatīt klasi 45.25šahtu izciršana; skatīt klasi 45.25naftas un gāzes lauku izpēte, ģeofizikālie, ģeoloģiskie un seismiskie pētījumi; skatīt klasi 74.20 | 45120000 |

45.2 | | Pilnīgas vai daļējas izbūves darbi, inženiertehniskā būvniecība | | 45200000 |

45.21 | Ēku vispārējā būvniecība un inženiertehniskie darbi | Šī klase ietver šādas jomas: visu veidu ēku būvniecībainženiertehnisko konstrukciju būvniecībatilti, tostarp estakādes, viadukti, tuneļi un metromaģistrālie cauruļvadi, sakaru līnijas un elektrolīnijaspilsētas cauruļvadi, pilsētas sakaru līnijas un elektrolīnijaspilsētbūvniecības palīgdarbisaliekamo būvkonstrukciju montāža un uzstādīšana būvlaukumāŠī klase neattiecas uz šādām jomām: ar naftas un gāzes ieguvi saistīti pakalpojumi; skatīt klasi 11.20tādu sakomplektētu saliekamo būvkonstrukciju uzstādīšana, kas izgatavotas no pašražotām daļām, kuras nav no betona; skatīt 20., 26. un 28. nodaļubūvdarbi saistībā ar stadioniem, peldbaseiniem, vingrošanas zālēm, tenisa kortiem, golfa laukumiem un citām sportam paredzētām iekārtām, izņemot ēkas; skatīt klasi 45.23ēku iekārtu uzstādīšanas darbi; skatīt klasi 45.3ēku apdares darbi; skatīt klasi 45.4arhitektūras un inženiertehniskās darbības; skatīt klasi 74.20būvniecības projektu vadība; skatīt klasi 74.20 | 45210000 |

45.22 | Jumta segumu un siju uzlikšana | Šī klase ietver šādas jomas: jumtu montāžajumta segumu uzklāšanahidroizolācijas darbi | 45220000 |

45.23 | Automaģistrāļu, autoceļu, lidlauku, sporta laukumu būve | Šī klase ietver šādas jomas: automaģistrāļu, ielu, autoceļu, cita veida transporta un gājēju ceļu būvniecībadzelzceļu būvniecībalidlauku skrejceļu būvniecībabūvdarbi saistībā ar stadioniem, peldbaseiniem, vingrošanas zālēm, tenisa kortiem, golfa laukumiem un citām sportam paredzētām iekārtām, izņemot ēkaszīmju krāsošana uz ceļu virsmas un autostāvvietāsŠī klase neattiecas uz šādu jomu: sākotnējie zemes pārvietošanas darbi; skatīt klasi 45.11 | 45230000 |

45.24 | Hidrotehnisko būvju celtniecība | Šī klase ietver šādus būvdarbus: ūdensceļu ierīkošana, ostu būve un upju izbūve, ostas izklaides braucieniem (buru laivu piestātnes), slūžas u.c.dambju un aizsprostu bagarēšanazemūdens darbi | 45240000 |

45.25 | Citi specializētie būvdarbi | Šī klase ietver šādas jomas: būvniecības darbi ar specializāciju konkrētā jomā, kas ir kopīga dažādu veidu konstrukcijām, ja šo darbu veikšanai vajadzīga īpaša kvalifikācija vai aprīkojumspamatu būve, ieskaitot pāļu dzīšanuūdens aku urbšana un ierīkošana, šahtu izciršanarūpnieciski ražotu tērauda elementu uzstādīšanatērauda liekšanamūrēšana un bruģēšanasastatņu un platformu uzstādīšana un demontāža, ieskaitot sastatņu un platformu izīrēšanuskursteņu un rūpniecisko krāšņu montāžaŠī klase neattiecas uz šādām jomām: sastatņu izīrēšana bez uzstādīšanas un demontāžas; skatīt klasi 71.32 | 45250000 |

45.3 | | Ēku iekārtu uzstādīšana | | 45300000 |

45.31 | Elektroinstalāciju ierīkošana | Šī klase ietver šādas jomas. Šādi uzstādīšanas darbi ēkās vai cita veida konstrukcijās:elektroinstalāciju ierīkošanatelekomunikāciju sistēmu ierīkošanaelektriskās apkures sistēmu ierīkošanaantenu uzstādīšana dzīvojamās mājāsugunsgrēka signalizācijas uzstādīšanaielaušanās signalizācijas sistēmu uzstādīšanaliftu un eskalatoru ierīkošanazibensnovadītāju uzstādīšana u.c. | 45310000 |

45.32 | Izolācijas darbi | Šī klase ietver šādas jomas: siltumizolācijas, skaņas izolācijas vai vibrācijas izolācijas ierīkošana ēkās vai cita veida konstrukcijāsŠī klase neattiecas uz šādu jomu: hidroizolācijas ierīkošana; skatīt klasi 45.22 | 45320000 |

45.33 | Sanitārtehniskie darbi | Šī klase ietver šādas jomas. Šādi uzstādīšanas darbi ēkās vai citās konstrukcijās:cauruļvadu likšana un sanitāro labierīcību ierīkošanagāzes vadu ierīču uzstādīšanaapkures, ventilācijas, dzesēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtu un cauruļvadu uzstādīšanaūdens izsmidzināšanas sistēmu ierīkošanaŠī klase neattiecas uz šādu jomu: elektriskās apkures sistēmu uzstādīšana; skatīt klasi 45.31 | 45330000 |

45.34 | Citi uzstādīšanas darbi ēkās | Šī klase ietver šādas jomas: apgaismes un signalizācijas sistēmu uzstādīšana uz ceļiem, dzelzceļiem, lidostās un ostāscitur neminētu palīgierīču un armatūras uzstādīšana ēkās un citās konstrukcijās | 45340000 |

45.4 | | Ēku celtniecības pabeigšana | | 45400000 |

45.41 | Apmešana | Šī klase ietver šādas jomas: ēku vai citu konstrukciju iekšējā un ārējā apmešana ar ģipsi vai būvģipsi, ieskaitot attiecīgos zemapmetuma sietus | 45410000 |

45.42 | Būvgaldniecības darbi | Šī klase ietver šādas jomas: rūpnieciski ražotu durvju, logu, durvju un logu aplodu, iebūvētu virtuvju, kāpņu, veikalu aprīkojuma vai tamlīdzīgu konstrukciju uzstādīšanaiekšējā apdare, piemēram, griestu, koka sienas segumu, bīdāmu šķērssienu ierīkošanaŠī klase neattiecas uz šādu jomu: parketa un citu koka grīdas segumu klāšana; skatīt klasi 45.43 | 45420000 |

45.43 | Grīdu un sienu apdares darbi | Šī klase ietver šādas jomas. Šādu elementu klāšana, flīzēšana, piekarināšana vai piestiprināšana ēkās un citās konstrukcijās:keramikas, betona vai skaldīta akmens sienu vai grīdas flīzesparkets un citi koka grīdas segumi, grīdas paklāji un linolejs, ieskaitot gumijas un plastmasas segumusterrazo, marmora, granīta vai šīfera grīdas vai sienu segumitapetes | 45430000 |

45.44 | Krāsošana un stiklošana | Šī klase ietver šādas jomas: ēku iekštelpu un fasādes krāsošanainženiertehnisko būvju konstrukciju krāsošanastiklu, spoguļu u.tml. uzstādīšanaŠī klase neattiecas uz šādu jomu: logu ielikšana; skatīt klasi 45.42 | 45440000 |

45.45 | Citi ēku celtniecības pabeigšanas darbi | Šī klase ietver šādas jomas: privāto peldbaseinu ierīkošana, tīrīšana ar tvaika strūklu, tīrīšana ar smilšu strūklu un tamlīdzīgi darbi ēku ārpusēciti citviet neminēti ēku apdares un pabeigšanas darbiŠī klase neattiecas uz šādu jomu: ēku un citu konstrukciju iekštelpu tīrīšana; skatīt klasi 74.70 | 45450000 |

45.5 | | Būvniecības vai nojaukšanas iekārtu un to operatoru īrēšana | | 45500000 |

45.50 | Būvniecības vai nojaukšanas iekārtu un to operatoru īrēšana | Šī klase neattiecas uz šādu jomu: būvniecības vai nojaukšanas iekārtu īrēšana bez to operatora; skatīt klasi 71.32 | 45500000 |

[1] Ja ir atšķirības, interpretējot CPV un NACE, piemēro NACE nomenklatūru.

--------------------------------------------------

XIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR LĪGUMIEM

A. ATKLĀTĀS PROCEDŪRAS

1. Līgumslēdzēja nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, elektroniskā adrese, tālruņa, teleksa un faksa numurs.

2. Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir rezervēts aizsargātām darbnīcām un vai līgumsaistību izpilde ir rezervēta saskaņā ar aizsargātas nodarbinātības programmām.

3. Līguma veids (piegāde, būvdarbi vai pakalpojumi, attiecīgā gadījumā norādot, ka tas ir pamatnolīgums vai dinamiskā iepirkumu sistēma).

Pakalpojuma kategorija XVII A pielikuma vai XVII B pielikuma nozīmē un apraksts (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

Attiecīgā gadījumā norāda, vai piedāvājumus lūdz iesniegt pirkšanai, izpirkumnomai, nomai vai īrējumpirkšanai, vai arī kādam no to apvienojumiem.

4. Piegādes vieta, būvdarbu veikšanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta.

5. Attiecībā uz piegādēm un būvdarbiem:

a) piegādājamo preču veids un daudzums (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā), ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī atjaunoto līgumu skaits, ja tādi ir. Ja līgumi ir atkārtoti, ja iespējams, norāda arī paredzamo grafiku turpmākajiem uzaicinājumiem uz konkursu par iepērkamajām precēm vai sniedzamo pakalpojumu veidu un apjomu un būvdarbu vispārēju aprakstu (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā);

b) norāde par to, vai piegādātāji var iesniegt piedāvājumus par dažām un/vai visām vajadzīgajām precēm.

Ja attiecībā uz būvdarbu līgumiem būvdarbi vai līgums ir iedalīts vairākās kārtās, norāda atsevišķās kārtas pēc to apjoma un iespēju iesniegt piedāvājumus uz vienu, vairākām vai visām kārtām;

c) attiecībā uz būvdarbu līgumiem – informācija par būvdarbu vai līguma mērķi, ja līgumā ir paredzēta arī projektu izstrāde.

6. Attiecībā uz pakalpojumiem:

a) piegādājamo preču veids un daudzums, ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī atjaunoto līgumu skaits, ja tādi ir. Ja līgumi ir atkārtoti, ja iespējams, norāda arī paredzamo grafiku turpmākajiem uzaicinājumiem uz konkursu par sniedzamajiem pakalpojumiem;

b) norāde par to, vai ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem pakalpojuma sniegšana ir rezervēta konkrētai profesijai;

c) atsauce uz normatīvo vai administratīvo aktu;

d) norāde par to, vai juridiskām personām jānorāda par pakalpojuma veikšanu atbildīgo personu vārdi, uzvārdi un profesionālā kvalifikācija;

e) norāde par to, vai pakalpojuma sniedzēji var konkursā iesniegt piedāvājumu par daļu no attiecīgajiem pakalpojumiem.

7. Ja ir zināms – norāde par to, vai ir atļauja iesniegt variantus vai tādas nav.

8. Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš, kā arī uzsākšanas datums, ciktāl iespējams.

9. a) Adrese, kur var pieprasīt līguma dokumentus un papildu dokumentus;

b) attiecīgā gadījumā – summa, kas jāmaksā, lai iegūtu šādus dokumentus, un maksāšanas noteikumi.

10. a) Piedāvājumu vai, ja ievieš dinamisko iepirkumu sistēmu, informatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņš;

b) adrese, uz kuru jāsūta piedāvājumi;

c) valoda vai valodas, kādās jāsagatavo piedāvājumi.

11. a) Attiecīgā gadījumā – personas, kas pilnvarotas piedalīties piedāvājumu konkursa izsludināšanā;

b) piedāvājumu konkursa izsludināšanas diena, laiks un vieta.

12. Attiecīgā gadījumā – vajadzīgās iemaksas un garantijas.

13. Galvenie finansēšanas un maksāšanas noteikumi un/vai atsauces uz noteikumiem, kuros tie ietverti.

14. Attiecīgā gadījumā – informācija par to, kādai jābūt tās uzņēmēju grupas juridiskajai formai, kurai piešķir līguma slēgšanas tiesības.

15. Obligātie saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kas jāievēro uzņēmējam, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības.

16. Termiņš, kurā pretendentam jāpatur spēkā viņa piedāvājums.

17. Attiecīgā gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līgumsaistību izpildi.

18. Direktīvas 55. pantā minētie kritēriji, kas jāizmanto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā – "zemākā cena" vai "saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums". Kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai attiecīgā gadījumā minēto kritēriju svarīguma secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās.

19. Attiecīgā gadījumā – norāde uz periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai paziņojuma par šāda paziņojuma publikāciju to pircēju raksturojumā, uz kuriem attiecas līgums.

20. Par apelācijas un attiecīgā gadījumā par izlīguma procedūrām atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par apelāciju iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

21. Diena, kad līgumslēdzējs nosūtījis paziņojumu.

22. Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā (to paziņo minētais birojs).

23. Cita būtiska informācija.

B. SLĒGTĀS PROCEDŪRAS

1. Līgumslēdzēja nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, elektroniskā adrese, tālruņa, teleksa un faksa numurs.

2. Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir rezervēts aizsargātām darbnīcām un vai līgumsaistību izpilde ir rezervēta saskaņā ar aizsargātas nodarbinātības programmām.

3. Līguma veids (piegāde, būvdarbi vai pakalpojumi; attiecīgā gadījumā norāda, ka tas ir pamatnolīgums).

Pakalpojuma kategorija XVII A pielikuma vai XVII B pielikuma nozīmē un apraksts (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

Attiecīgā gadījumā norāda, vai piedāvājumus lūdz iesniegt pirkšanai, izpirkumnomai, nomai vai īrējumpirkšanai, vai arī kādam no to apvienojumiem.

4. Piegādes vieta, būvdarbu veikšanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta.

5. Attiecībā uz piegādēm un būvdarbiem:

a) piegādājamo preču veids un daudzums (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā), ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī atjaunoto līgumu skaits, ja tādi ir. Ja līgumi ir atkārtoti, ja iespējams, norāda arī paredzamo grafiku turpmākajiem uzaicinājumiem uz konkursu par iepērkamajām precēm vai sniedzamo pakalpojumu veidu un apjomu un būvdarbu vispārēju aprakstu (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā);

b) norāde par to, vai piegādātāji var iesniegt piedāvājumus par dažām un/vai visām vajadzīgajām precēm.

Ja attiecībā uz būvdarbu līgumiem būvdarbi vai līgums ir iedalīts vairākās kārtās, tad norāda atsevišķās kārtas pēc to apjoma un iespēju iesniegt piedāvājumus uz vienu, vairākām vai visām kārtām;

c) informācija par būvdarbu vai līguma mērķi, ja līgumā ir paredzēta arī projektu izstrāde.

6. Attiecībā uz pakalpojumiem:

a) piegādājamo preču veids un daudzums, ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī atjaunoto līgumu skaits, ja tādi ir. Ja līgumi ir atkārtoti, ja iespējams, norāda arī paredzamo grafiku turpmākajiem uzaicinājumiem uz konkursu par sniedzamajiem pakalpojumiem;

b) norāde par to, vai ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem pakalpojuma sniegšana ir rezervēta konkrētai profesijai;

c) atsauce uz normatīvo vai administratīvo aktu;

d) norāde par to, vai juridiskām personām jānorāda par pakalpojuma veikšanu atbildīgo personu vārdi, uzvārdi un profesionālā kvalifikācija;

e) norāde par to, vai pakalpojuma sniedzēji var konkursā iesniegt piedāvājumu par daļu no attiecīgajiem pakalpojumiem.

7. Ja ir zināms – norāde par to, vai ir atļauja iesniegt variantus vai tādas nav.

8. Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš, kā arī uzsākšanas datums, ciktāl iespējams.

9. Attiecīgā gadījumā – informācija par to, kādai jābūt tās uzņēmēju grupas juridiskajai formai, kurai piešķir līguma slēgšanas tiesības.

10. a) Dalības pieteikumu pieņemšanas termiņš;

b) adrese, uz kuru jāsūta pieteikumi;

c) valoda vai valodas, kādās jāsagatavo pieteikumi.

11. Termiņš uzaicinājumu uz konkursu nosūtīšanai.

12. Attiecīgā gadījumā – vajadzīgās iemaksas un garantijas.

13. Galvenie finansēšanas un maksāšanas noteikumi un/vai atsauces uz noteikumiem, kuros tie ietverti.

14. Informācija par uzņēmēja stāvokli un obligātie saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kas tam jāievēro.

15. Direktīvas 55. pantā minētie kritēriji, kas jāizmanto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā – "zemākā cena" vai "saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums". Kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai attiecīgā gadījumā minēto kritēriju svarīguma secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti uzaicinājumā uz konkursu.

16. Attiecīgā gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līgumsaistību izpildi.

17. Attiecīgā gadījumā – norāde uz periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai paziņojuma par šāda paziņojuma publikāciju to pircēju raksturojumā, uz kuriem attiecas līgums.

18. Par apelācijas un attiecīgā gadījumā par izlīguma procedūrām atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par apelāciju iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

19. Diena, kad līgumslēdzējs nosūtījis paziņojumu.

20. Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā (to paziņo minētais birojs).

21. Cita būtiska informācija.

C. SARUNU PROCEDŪRAS

1. Līgumslēdzēja nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, elektroniskā adrese, tālruņa, teleksa un faksa numurs.

2. Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir rezervēts aizsargātām darbnīcām un vai līgumsaistību izpilde ir rezervēta saskaņā ar aizsargātas nodarbinātības programmām.

3. Līguma veids (piegāde, būvdarbi vai pakalpojumi; attiecīgā gadījumā norāda, ka tas ir pamatnolīgums).

Pakalpojuma kategorija XVII A pielikuma vai XVII B pielikuma nozīmē un apraksts (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

Attiecīgā gadījumā norāda, vai piedāvājumus lūdz iesniegt pirkšanai, izpirkumnomai, nomai vai īrējumpirkšanai, vai arī kādam no to apvienojumiem.

4. Piegādes vieta, būvdarbu veikšanas vai pakalpojuma sniegšanas vieta.

5. Attiecībā uz piegādēm un būvdarbiem:

a) piegādājamo preču veids un daudzums (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā), ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī atjaunoto līgumu skaits, ja tādi ir. Ja līgumi ir atkārtoti, ja iespējams, norāda arī paredzamo grafiku turpmākajiem uzaicinājumiem uz konkursu par iepērkamajām precēm vai sniedzamo pakalpojumu veidu un apjomu un būvdarbu vispārēju aprakstu (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā);

b) norāde par to, vai piegādātāji var iesniegt piedāvājumus par dažām un/vai visām vajadzīgajām precēm.

Ja attiecībā uz būvdarbu līgumiem būvdarbi vai līgums ir iedalīts vairākās kārtās, norāda atsevišķās kārtas pēc to apjoma un iespēju iesniegt piedāvājumus uz vienu, vairākām vai visām kārtām;

c) attiecībā uz būvdarbu līgumiem – informācija par būvdarbu vai līguma mērķi, ja līgumā ir paredzēta arī projektu izstrāde.

6. Attiecībā uz pakalpojumiem:

a) piegādājamo preču veids un daudzums, ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam, un, ja iespējams, paredzamais laiks, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī atjaunoto līgumu skaits, ja tādi ir. Ja līgumi ir atkārtoti, ja iespējams, norāda arī paredzamo grafiku turpmākajiem uzaicinājumiem uz konkursu par sniedzamajiem pakalpojumiem;

b) norāde par to, vai ar normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem pakalpojuma sniegšana ir rezervēta konkrētai profesijai;

c) atsauce uz normatīvo vai administratīvo aktu;

d) norāde par to, vai juridiskām personām jānorāda par pakalpojuma veikšanu atbildīgo personu vārdi, uzvārdi un profesionālā kvalifikācija;

e) norāde par to, vai pakalpojuma sniedzēji var konkursā iesniegt pieteikumu par daļu no attiecīgajiem pakalpojumiem.

7. Ja ir zināms – norāde par to, vai ir atļauja iesniegt variantus vai tādas nav.

8. Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš, kā arī uzsākšanas diena, ciktāl iespējams.

9. Attiecīgā gadījumā – informācija par to, kādai jābūt tās uzņēmēju grupas juridiskajai formai, kurai piešķir līguma slēgšanas tiesības.

10. a) Dalības pieteikumu pieņemšanas termiņš;

b) adrese, uz kuru jāsūta pieteikumi;

c) valoda vai valodas, kādās jāsagatavo pieteikumi.

11. Attiecīgā gadījumā – vajadzīgās iemaksas un garantijas.

12. Galvenie finansēšanas un maksāšanas noteikumi un/vai atsauces uz noteikumiem, kuros tie ietverti.

13. Informācija par uzņēmēja stāvokli un obligātie saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kas tam jāievēro.

14. Direktīvas 55. pantā minētie kritēriji, kas jāizmanto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā – "zemākā cena" vai "saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums". Kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai attiecīgā gadījumā minēto kritēriju svarīguma secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti uzaicinājumā uz sarunām.

15. Attiecīgā gadījumā – to uzņēmēju vārdi, uzvārdi vai nosaukumi un adreses, kurus līgumslēdzējs jau ir izraudzījies.

16. Attiecīgā gadījumā – diena(-s), kad paziņojumi iepriekš publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

17. Attiecīgā gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līgumsaistību izpildi.

18. Attiecīgā gadījumā – norāde uz periodiskā informatīvā paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai paziņojuma par šāda paziņojuma publikāciju to pircēju raksturojumā, uz kuriem attiecas līgums.

19. Par apelācijas un attiecīgā gadījumā par izlīguma procedūrām atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par apelāciju iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

20. Diena, kad līgumslēdzējs nosūtījis paziņojumu.

21. Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā (to paziņo minētais birojs).

22. Cita būtiska informācija.

D. VIENKĀRŠOTS PAZIŅOJUMS PAR LĪGUMU IZMANTOŠANAI DINAMISKAJĀ IEPIRKUMU SISTĒMĀ [1]

1. Līgumslēdzēja valsts.

2. Līgumslēdzēja nosaukums un e-pasta adrese.

3. Atsauce uz paziņojuma par līgumu publikāciju saistībā ar dinamisko iepirkumu sistēmu.

4. E-pasta adrese, kur pieejami līguma dokumenti un papildu dokumenti saistībā ar dinamisko iepirkumu sistēmu.

5. Līguma priekšmets – apraksts, izmantojot uzskaites numuru(-s) CPV nomenklatūrā, un piešķiramo līgumu slēgšanas tiesību daudzums vai apjoms.

6. Informatīvo piedāvājumu iesniegšanas termiņš.

[1] Lai iekļautu sistēmā un pēc tam varētu piedalīties konkursā par attiecīgo līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

--------------------------------------------------

XIV PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR KVALIFIKĀCIJAS SISTĒMAS ESAMĪBU

1. Līgumslēdzēja nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, elektroniskā adrese, tālruņa, teleksa un faksa numurs.

2. Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir rezervēts aizsargātām darbnīcām un vai līgumsaistību izpilde ir rezervēta saskaņā ar aizsargātas nodarbinātības programmām.

3. Kvalifikācijas sistēmas mērķis (to preču, pakalpojumu vai būvdarbu vai to kategoriju apraksts, kuras paredzēts iepirkt, izmantojot sistēmu – uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

4. Nosacījumi, kas jāievēro uzņēmējiem, lai tos kvalificētu saskaņā ar sistēmu, un metodes, saskaņā ar kurām pārbaudīs katru no minētajiem nosacījumiem. Ja šādu nosacījumu un pārbaudes metožu apraksts ir ļoti plašs un pamatojas uz dokumentiem, kas ir pieejami ieinteresētajiem uzņēmējiem, pietiek ar galveno nosacījumu un metožu kopsavilkumu un atsauci uz minētajiem dokumentiem.

5. Kvalifikācijas sistēmas spēkā esamības termiņš un tās atjaunošanas formalitātes.

6. Norāde uz to, ka paziņojums vienlaikus ir uzaicinājums uz konkursu.

7. Tās struktūras adrese, kurā var iegūt papildu informāciju un dokumentus par kvalifikācijas sistēmu (ja tā atšķiras no 1. punktā minētās adreses).

8. Par apelācijas un attiecīgā gadījumā par izlīguma procedūrām atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par apelāciju iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

9. Direktīvas 55. pantā minētie kritēriji, kas jāizmanto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā – "zemākā cena" vai "saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums". Kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai attiecīgā gadījumā minēto kritēriju svarīguma secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti uzaicinājumā uz konkursu vai sarunām.

10. Cita būtiska informācija.

--------------------------------------------------

XV A PIELIKUMS

A. INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PERIODISKAJĀ INFORMATĪVAJĀ PAZIŅOJUMĀ

I. POZĪCIJAS, KAS JĀAIZPILDA VISOS GADĪJUMOS

1. Tā līgumslēdzēja vai dienesta nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, elektroniskā adrese, tālruņa, teleksa un faksa numurs, no kura var iegūt papildu informāciju.

2. a) Attiecībā uz piegāžu līgumiem – sniedzamo pakalpojumu vai piegādājamo produktu veids un daudzums vai vērtība (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā);

b) attiecībā uz būvdarbu līgumiem – sniedzamo pakalpojumu veids un apjoms, būvdarbu vai to kārtu vispārējs apraksts, kas attiecas uz būvdarbiem, (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā);

c) attiecībā uz pakalpojumu līgumiem – paredzētais iepirkuma kopapjoms katrā no XVII A pielikumā uzskaitītajām pakalpojumu kategorijām (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

3. Paziņojuma nosūtīšanas diena vai diena, kad nosūtīts paziņojums par šāda paziņojuma publicēšanu pircēju raksturojumā.

4. Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā (to paziņo minētais birojs).

5. Cita būtiska informācija.

II. INFORMĀCIJA, KAS JĀSNIEDZ, JA PAZIŅOJUMS VIENLAICĪGI IR UZAICINĀJUMS UZ KONKURSU VAI JA TAS ĻAUJ SAĪSINĀT PIEDĀVĀJUMU SAŅEMŠANAS TERMIŅUS

6. Norāde uz to, ka ieinteresētajiem piegādātājiem ir jāpaziņo līgumslēdzējam par savu ieinteresētību līgumā vai līgumos.

7. Attiecīgā gadījumā norāda, vai līgums ir rezervēts aizsargātām darbnīcām un vai līgumsaistību izpilde ir rezervēta saskaņā ar aizsargātas nodarbinātības programmām.

8. Saņemšanas termiņš pieteikumiem attiecībā uz uzaicinājumu uz konkursu vai sarunām.

9. Piegādājamo preču veids un daudzums vai būvdarbu vai pakalpojuma kategorijas XVII A pielikuma nozīmē vispārējs apraksts un apraksts, kurā norāda, vai ir paredzēts pamatnolīgums(-i), ieskaitot visas iespējas turpmākam iepirkumam un paredzamo laiku, kas pieejams šādu iespēju īstenošanai, kā arī atjaunoto līgumu skaitu, jā tādi ir. Ja līgumi ir atkārtoti – arī turpmāko uzaicinājumu uz konkursu aptuvens grafiks.

10. Norāde par to, vai piedāvājumi paredzēti pirkšanai, izpirkumnomai, nomai vai īrējumpirkšanai, vai minēto veidu apvienojumam.

11. Piegādes vai pabeigšanas termiņš vai pakalpojumu līguma darbības termiņš, kā arī uzsākšanas diena, ciktāl iespējams.

12. Adrese, uz kuru ieinteresētiem uzņēmumiem jāsūta rakstiskie apliecinājumi par ieinteresētību.

Ieinteresētības apliecinājumu saņemšanas termiņš.

Valoda vai valodas, kādās atļauts iesniegt kandidatūras vai piedāvājumus.

13. Saimnieciskie un tehniskie nosacījumi, kā arī finansiālās un tehniskās garantijas, kas jāievēro piegādātājiem.

14. a) Diena, kad paredzēts sākt līguma vai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras (ja tā ir zināma);

b) līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras veids (slēgta procedūra vai sarunu procedūra);

c) summa, kas jāmaksā, lai iegūtu dokumentus par apspriedēm, un maksāšanas noteikumi.

15. Attiecīgā gadījumā – īpaši nosacījumi, kas attiecas uz līgumsaistību izpildi.

16. Par apelācijas un attiecīgā gadījumā par izlīguma procedūrām atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par apelāciju iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

17. Direktīvas 55. pantā minētie kritēriji, kas jāizmanto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā – "zemākā cena" vai "saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums". Kritērijus, kas atspoguļo saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kā arī to svērumu vai attiecīgā gadījumā minēto kritēriju svarīguma secību norāda, ja šādi kritēriji nav ietverti specifikācijās vai netiks norādīti 47. panta 5. punktā minētajā uzaicinājumā apliecināt ieinteresētību vai uzaicinājumā uz konkursu vai sarunām.

--------------------------------------------------

XV B PIELIKUMS

B. INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR PERIODISKA INFORMATĪVĀ PAZIŅOJUMA PUBLICĒŠANU PIRCĒJU RAKSTUROJUMĀ, KURUS NEIZMANTO KĀ UZAICINĀJUMU UZ KONKURSU

1. Līgumslēdzēja valsts.

2. Līgumslēdzēja nosaukums.

3. Interneta adrese, kur pieejams "pircēja raksturojums" (URL).

4. Uzskaites numurs(-i) CPV nomenklatūrā.

--------------------------------------------------

XVI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR LĪGUMA SLĒGŠANAS TIESĪBU PIEŠĶIRŠANU

I. Informācija publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī [1]

1. Līgumslēdzēja nosaukums un adrese.

2. Līguma veids (piegādes, būvdarbi vai pakalpojumi un uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā); attiecīgā gadījumā norāda, ka tas ir pamatnolīgums).

3. Vismaz piegādāto produktu, veikto būvdarbu vai sniegto pakalpojumu veida un apjoma kopsavilkums.

4. a) Konkursa uzaicinājuma veids (paziņojums par kvalifikācijas sistēmas esamību; periodisks paziņojums; uzaicinājums uz konkursiem);

b) atsauce uz paziņojuma publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

c) ja līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas bez iepriekšēja uzaicinājuma uz konkursu – norāde attiecīgi uz 40. panta 3. punktā vai 32. pantā minēto noteikumu.

5. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra (atklāta, slēgta vai sarunu).

6. Saņemto piedāvājumu skaits.

7. Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas diena.

8. Cena, kas samaksāta par pirkumiem par pazeminātām cenām, ievērojot 40. panta 3. punkta j) apakšpunktu.

9. Uzņēmēja(-u) vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese.

10. Attiecīgā gadījumā norāda, vai par līgumu ir noslēgti apakšuzņēmuma līgumi un vai tos var noslēgt.

11. Samaksātā cena vai dārgākais un lētākais piedāvājums, kas ņemts vērā, piešķirot līguma slēgšanas tiesības.

12. Par apelācijas un attiecīgā gadījumā par izlīguma procedūrām atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par apelāciju iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

13. Fakultatīva informācija:

- līguma vērtība un līguma daļa, ko ar apakšuzņēmuma līgumu var nodot trešām personām;

- līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji.

II. Informācija, ko nav paredzēts publicēt

14. Piešķirto līgumu slēgšanas tiesību skaits (ja līguma slēgšanas tiesības ir sadalītas starp vairākiem piegādātājiem).

15. Vērtība katram līgumam, par kuru ir piešķirtas tā slēgšanas tiesības.

16. Produkta vai pakalpojuma izcelsmes valsts (Kopienas izcelsmes vai ārpuskopienas izcelsmes produkts vai pakalpojums; attiecībā uz ārpuskopienas izcelsmes produktiem vai pakalpojumiem – to iedalījums pēc trešām valstīm).

17. Izmantotie līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji (saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, viszemākā cena).

18. Informācija par to, vai līguma slēgšanas tiesības ir piešķirtas pretendentam, kas iesniedzis variantu saskaņā ar 36. panta 1. punktu.

19. Informācija par to, vai kāds no piedāvājumiem ir noraidīts saskaņā ar 57. pantu, pamatojoties uz to, ka tas bijis nesamērīgi lēts.

20. Diena, kad līgumslēdzējs nosūtījis paziņojumu.

21. Attiecībā uz šīs direktīvas XVII B pielikumā uzskaitīto pakalpojumu līgumiem – līgumslēdzēja piekrišana paziņojuma publicēšanai (43. panta 4. punkts).

[1] Informāciju, kas minēta 6., 9. un 11. pozīcijā, uzskata par informāciju, kas nav paredzēta publicēšanai, ja līguma slēgšanas tiesību piešķīrējs uzskata, ka minētās informācijas publicēšana varētu kaitēt īpašām komerciālajām interesēm.

--------------------------------------------------

XVII A PIELIKUMS [1]

PAKALPOJUMI 31. PANTA NOZĪMĒ

Kategorijas nr. | Nosaukums | Uzskaites Nr. CPC nomenklatūrā | Uzskaites Nr. CPV nomenklatūrā |

1 | Uzturēšanas un remonta pakalpojumi | 6112, 6122, 633, 886 | No 50100000 līdz 50982000 (izņemot 50310000 līdz 50324200 un 50116510–9, 50190000–3, 50229000–6, 50243000–0) |

2 | Sauszemes transporta pakalpojumi, ieskaitot bruņumašīnu transporta pakalpojumus, un kurjeru pakalpojumi, izņemot pasta pārvadājumu pakalpojumus | 712 (izņemot 71235), 7512, 87304 | No 60112000–6 līdz 60129300–1 (izņemot 60121000 līdz 60121600, 60122200–1, 60122230–0) un no 64120000–3 līdz 64121200–2 |

3 | Pasažieru un kravas pārvadājumi pa gaisu, izņemot pasta pārvadājumu pakalpojumus | 73 (izņemot 7321) | No 62100000–3 līdz 62300000–5 (izņemot 62121000–6, 62221000–7) |

4 | Pasta pārvadājumi pa sauszemi un pa gaisu | 71235, 7321 | 60122200–1,60122230–0 62121000–6, 62221000–7 |

5 | Telekomunikāciju pakalpojumi | 752 | No 64200000–8 līdz 64228200–2, 72318000–7 un no 72530000–9 līdz 72532000–3 |

6 | Finanšu pakalpojumi: a)apdrošināšanas pakalpojumib)banku un ieguldījumu pakalpojumi | ex 81, 812, 814 | No 66100000–1 līdz 66430000–3 un no 67110000–1 līdz 67262000–1 |

7 | Datorpakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi | 84 | No 50300000–8 līdz 50324200–4, no 72100000–6 līdz 72591000–4 (izņemot 72318000–7, un no 72530000–9 līdz 72532000–3) |

8 | Pētniecības un attīstības pakalpojumi | 85 | No 73000000–2 līdz 73300000–5 (izņemot 73200000–4, 73210000–7, 7322000–0) |

9 | Uzskaites, revīzijas un grāmatvedības pakalpojumi | 862 | No 74121000–3 līdz 74121250–0 |

10 | Tirgus izpētes un sabiedriskās domas aptauju pakalpojumi | 864 | No 74130000–9 līdz 74133000–0 un 74423100–1, 74423110–4 |

11 | Vadības konsultāciju pakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi | 865, 866 | No 73200000–4 līdz 73220000–0, no 74140000–2 līdz 74150000–5 (izņemot 74142200–8) un 74420000–9, 74421000–6, 74423000–0, 74423200–2, 74423210–5, 74871000–5, 93620000–0 |

12 | Arhitektūras pakalpojumi, inženiertehniskie pakalpojumi un integrētie inženiertehniskie pakalpojumi, pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi, saistīti zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi, tehnisko pārbaužu un analīžu pakalpojumi | 867 | No 74200000–1 līdz 74276400–8 un no 74310000–5 līdz 74323100–0, un 74874000–6 |

13 | Reklāmas pakalpojumi | 871 | No 74400000–3 līdz 74422000–3 (izņemot 74420000–9 un 74421000–6) |

14 | Ēku tīrīšanas pakalpojumi un īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumi | 874, 82201 līdz 82206 | No 70300000–4 līdz 70340000–6 un no 74710000–9 līdz 74760000–4 |

15 | Izdevējdarbības un iespiešanas pakalpojumi par atlīdzību vai pamatojoties uz līgumu | 88442 | No 78000000–7 līdz 78400000–1 |

16 | Notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi, sanitārijas pakalpojumi un līdzīgi pakalpojumi | 94 | No 90100000–8 līdz 90320000–6 un 50190000–3, 50229000–6, 50243000–0 |

[1] Ja ir atšķirības, interpretējot CPV un CPC, piemēro CPC nomenklatūru.

--------------------------------------------------

XVII B PIELIKUMS

PAKALPOJUMI 32. PANTA NOZĪMĒ

Kategorijas nr. | Nosaukums | Uzskaites Nr. CPC nomenklatūrā | Uzskaites Nr. CPV nomenklatūrā |

17 | Viesnīcu un restorānu pakalpojumi | 64 | No 55000000–0 līdz 55524000–9 un no 93400000–2 līdz 93411000–2 |

18 | Dzelzceļu transporta pakalpojumi | 711 | 60111000–9 un no 60121000–2 līdz 60121600–8 |

19 | Ūdensceļu transporta pakalpojumi | 72 | No 61000000–5 līdz 61530000–9 un no 63370000–3 līdz 63372000–7 |

20 | Ar transportu saistītie pakalpojumi un palīgpakalpojumi | 74 | 62400000–6, 62440000–8, 62441000–5, 62450000–1, no 63000000–9 līdz 63600000–5 (izņemot 63370000–3, 63371000–0, 63372000–7) un 74322000–2, 93610000–7 |

21 | Juridiskie pakalpojumi | 861 | No 74110000–3 līdz 74114000–1 |

22 | Personāla darbā iekārtošanas un atlases pakalpojumi | 872 | No 74500000–4 līdz 74540000–6 (izņemot 74511000–4) un no 95000000–2 līdz 95140000–5 |

23 | Izmeklēšanas un apsardzes pakalpojumi, izņemot bruņumašīnu transporta pakalpojumus | 873 (izņemot 87304) | No 74600000–5 līdz 74620000–1 |

24 | Izglītības un arodizglītības pakalpojumi | 92 | No 80100000–5 līdz 80430000–7 |

25 | Veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi | 93 | 74511000–4 un no 85000000–9 līdz 85323000–9 (izņemot 85321000–5 un 85322000–2) |

26 | Atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi | 96 | No 74875000–3 līdz 74875200–5 un no 92000000–1 līdz 92622000–7 (izņemot 92230000–2) |

27 | Citi pakalpojumi | | |

--------------------------------------------------

XVIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMĀ PAR PROJEKTU KONKURSU

1. Līgumslēdzējas iestādes un tā dienesta nosaukums, adrese, elektroniskā adrese, tālruņa, teleksa un faksa numurs, kurā var iegūt papildu dokumentus.

2. Projekta apraksts (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

3. Konkursa veids – atklāts vai slēgts.

4. Attiecībā uz atklātiem konkursiem – projektu pieņemšanas termiņš.

5. Attiecībā uz slēgtiem konkursiem:

a) paredzamais dalībnieku skaits vai to klāsts;

b) attiecīgā gadījumā – jau izraudzīto dalībnieku nosaukumi;

c) dalībnieku atlases kritēriji;

d) dalības pieteikumu pieņemšanas termiņš.

6. Attiecīgā gadījumā – norāde par to, vai dalība rezervēta kādai konkrētai profesijai.

7. Kritēriji, kas jāpiemēro, vērtējot projektus.

8. Attiecīgā gadījumā – izraudzīto žūrijas locekļu vārdi un uzvārdi.

9. Norāde par to, vai žūrijas lēmums ir saistošs līgumslēdzējai iestādei.

10. Attiecīgā gadījumā – godalgu skaits un vērtība.

11. Attiecīgā gadījumā – sīka informācija par maksājumiem visiem dalībniekiem.

12. Norāde par to, vai godalgu ieguvējiem ir tiesības uz papildu līgumu slēgšanas tiesībām.

13. Par apelācijas un attiecīgā gadījumā par starpniecības procedūrām atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par apelāciju iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

14. Paziņojuma nosūtīšanas diena.

15. Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā.

16. Cita būtiska informācija.

--------------------------------------------------

XIX PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ PAZIŅOJUMOS PAR PROJEKTU KONKURSU REZULTĀTIEM

1. Līgumslēdzējas iestādes nosaukums, adrese, telegrāfa adrese, tālruņa, teleksa un faksa numurs.

2. Projekta apraksts (uzskaites numurs(-i) nomenklatūrā).

3. Dalībnieku kopskaits.

4. Ārvalstu dalībnieku skaits.

5. Konkursa uzvarētājs(-i).

6. Attiecīgā gadījumā – godalga(-s).

7. Cita informācija.

8. Atsauce uz paziņojumu par projektu konkursu.

9. Par apelāciju un attiecīgā gadījumā par starpniecības procedūrām atbildīgās struktūras nosaukums un adrese. Precīza informācija par apelāciju iesniegšanas termiņiem un vajadzības gadījumā tās struktūrvienības nosaukums, adrese, tālruņa numurs, faksa numurs un e-pasta adrese, kurā var saņemt minēto informāciju.

10. Paziņojuma nosūtīšanas diena.

11. Diena, kad paziņojums saņemts Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojā.

--------------------------------------------------

XX PIELIKUMS

BŪTISKI NORĀDĪJUMI PAR PUBLICĒŠANU

1. Paziņojumu publicēšana

a) Līgumslēdzējiem jānosūta 41., 42., 43. un 63. pantā minētie paziņojumi Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam formātā, kurš noteikts Komisijas 2001. gada 13. septembra Direktīvā 2001/78/EK, ar ko groza IV pielikumu Padomes Direktīvā 93/36/EEK, IV, V un VI pielikumu Padomes Direktīvā 93/37/EEK, III un IV pielikumu Padomes Direktīvā 92/50/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/52/EK, un XII līdz XV, XVII un XVIII pielikumu Padomes Direktīvā 93/38/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 98/4/EK (Direktīva par standarta veidlapu izmantošanu, lai publicētu paziņojumus par valsts līgumiem) [1]. Arī periodiskajiem informatīvajiem paziņojumiem, kas minēti 41. panta 1. punktā un ko publicē pircēja raksturojumā, kā izklāstīts 2. punkta b) apakšpunktā, tāpat kā paziņojumam par šādu publikāciju jāizmanto minētais formāts;

b) paziņojumi, kas minēti 41., 42., 43. un 63. pantā, jāpublicē Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam vai līgumslēdzējiem, ja ir publicēts periodiskais informatīvais paziņojums pircēja raksturojumā saskaņā ar 41. panta 1. punktu.

Turklāt līgumslēdzējas iestādes var publicēt minēto informāciju internetā, "pircēja raksturojumā", kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā;

c) Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs līgumslēdzējai iestādei sniedz šīs direktīvas 44. panta 7. punktā minēto apstiprinājumu.

2. Papildu informācijas publicēšana

a) Līgumslēdzējas iestādes tiek aicinātas publicēt specifikāciju un papildu dokumentu visu tekstu internetā;

b) pircēja raksturojumā var iekļaut periodiskos informatīvos paziņojumus, kas minēti 41. panta 1. punktā, informāciju par spēkā esošajiem uzaicinājumiem uz konkursu, plānotajiem iepirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, atliktajām procedūrām un citu lietderīgu vispārējo informāciju, piemēram, kontaktpunktus, tālruņa un faksa numurus, pasta adreses un e-pasta adreses.

3. Paziņojumu elektroniskās nosūtīšanas formāts un kārtība

Formāts un kārtība attiecībā uz paziņojumu nosūtīšanu elektroniski ir pieejama interneta "http://simap.eu.int".

[1] OV L 285, 29.10.2001., 1. lpp., un OV L 214, 9.8.2002., 1. lpp.

--------------------------------------------------

XXI PIELIKUMS

DAŽU TEHNISKO SPECIFIKĀCIJU DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

1. a) "tehniskā specifikācija" attiecībā uz piegādes līgumiem ir specifikācija dokumentā, ar ko definē produkta vai pakalpojuma vajadzīgos raksturlielums, piemēram, kvalitātes līmeņus, ekoloģisko raksturlielumu līmeņus, visas plānotās prasības (ieskaitot pieejamību invalīdiem) un atbilstības novērtējumu, efektivitāti, produkta lietošanu, drošumu vai parametrus, ieskaitot prasības, kas attiecas uz produkta tirdzniecības nosaukumu, terminiem, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iepakojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, norādījumiem lietotājam, ražošanas procesiem un metodēm un atbilstības novērtēšanas procedūrām;

b) "tehniskā specifikācija" attiecībā uz būvdarbu līgumiem ir tehnisku priekšrakstu kopums, kas īpaši ietverts konkursa dokumentos un ar ko definē materiāla, produkta vai piegādes vajadzīgās īpašības, un kas ļauj raksturot materiālu, produktu vai piegādi tā, lai šāds raksturojums atbilstu līgumslēdzēja paredzētajam lietojumam. Minētie raksturlielumi ietver ekoloģiskos raksturlielumus, visu prasību koncepciju (ieskaitot pieejamību invalīdiem) un atbilstības novērtējumu, efektivitāti, drošumu vai parametrus, ieskaitot procedūras, kas attiecas uz kvalitātes nodrošināšanu, terminiem, simboliem, testēšanas un pārbaudes metodēm, iepakojumu, apzīmējumiem un marķēšanu, norādījumiem lietotājam un ražošanas procesiem un metodēm. Tajos ir iekļauti arī noteikumi, kas attiecas uz projektēšanu un izmaksām, pārbaudēm, būvdarbu un būvniecības metožu un tehnoloģiju pārbaudes un apstiprināšanas nosacījumiem, kā arī visiem citiem tehniskajiem nosacījumiem, ko attiecībā uz pabeigtiem būvdarbiem un materiāliem vai to daļām var noteikt līgumslēdzējs saskaņā ar vispārējiem vai īpašiem noteikumiem.

2. "starptautisks standarts" : starptautiskas standartizācijas organizācijas pieņemts standarts, kas ir pieejams plašai sabiedrībai;

"Eiropas standarts" : Eiropas standartizācijas organizācijas pieņemts standarts, kas ir pieejams plašai sabiedrībai;

"valsts standarts" : attiecīgās valsts standartizācijas organizācijas pieņemts standarts, kas ir pieejams plašai sabiedrībai.

3. "Eiropas tehniskais apstiprinājums" ir produkta lietošanas piemērotības labvēlīgs tehnisks novērtējums, kas pamatojas uz produkta būtiskajām īpašībām un paredzētajiem piemērošanas un lietošanas nosacījumiem, nodrošinot būvdarbu pamatprasību ievērošanu. Eiropas tehniskos apstiprinājumus izsniedz apstiprinātājiestāde, ko šīs darbības veikšanai izraudzījusies attiecīgā dalībvalsts.

4. "Vispārējas tehniskās specifikācijas" ir tehniskā specifikācija, kas noteikta saskaņā ar dalībvalstīs atzītu procedūru un ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. "Tehniskā atsauce" ir visi Eiropas standartizācijas organizāciju produkti, izņemot oficiālos standartus, kas noteikti saskaņā ar tirgus vajadzībām pielāgotām procedūrām.

--------------------------------------------------

XXII PIELIKUMS

DIREKTĪVAS 45. PANTĀ NOTEIKTO TERMIŅU KOPSAVILKUMA TABULA

Atklātās procedūras

Termiņš piedāvājumu saņemšanai – bez periodiskā informatīvā paziņojuma

Termiņš | Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana | Elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Ietekme uz 7. punkta pirmo daļu | Ietekme uz 7. punkta otro daļu |

52 | 45 | 47 | 40 | nav | nav |

Ar periodiskā informatīvā paziņojuma publicēšanu

A: Vispārējais termiņš | Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana | Elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Elektroniskā pārsūtīšana un elektronisk i pieejamie līguma dokumenti | Ietekme uz 7. punkta pirmo daļu | Ietekme uz 7. punkta otro daļu |

36 | 29 | 31 | 24 | nav | nav |

B: Minimālais termiņš | Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana | Elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Ietekme uz 7. punkta pirmo daļu | Ietekme uz 7. punkta otro daļu |

22 | 15 | 17 | 10 | Desmit dienu termiņu pagarina līdz 15 dienām | Septiņpadsmit dienu termiņu pagarina līdz 22 dienām |

Slēgtās procedūras un sarunu procedūras

Dalības pieteikumu saņemšanas termiņš

Vispārējais termiņš | Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana | Elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Ietekme uz 8. punkta pirmo daļu | Ietekme uz 8. punkta otro daļu |

37 | 30 | nav piemērojams (n.p.) | n.p. | nav | n.p. |

Minimālais termiņš | Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana | Elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Ietekme uz 8. punkta pirmo daļu | Ietekme uz 8. punkta otro daļu |

22 | 15 | n.p. | n.p. | nav | n.p. |

Minimālais termiņš | Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana | Elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Ietekme uz 8. punkta pirmo daļu | Ietekme uz 8. punkta otro daļu |

15 | 8 | n.p. | n.p. | Astoņu dienu termiņu pagarina līdz 15 dienām | n.p. |

Piedāvājumu saņemšanas termiņš

A: Vispārējais termiņš | Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana | Elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Ietekme uz 8. punkta pirmo daļu | Ietekme uz 8. punkta otro daļu |

24 | n.p. | 19 | n.p. | n.p. | nav |

B: Minimālais termiņš | Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana | Elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Ietekme uz 8. punkta pirmo daļu | Ietekme uz 8. punkta otro daļu |

10 | n.p. | 5 | n.p. | n.p. | Piecu dienu termiņu pagarina līdz 10 dienām |

C: Termiņš, kas noteikts, savstarpēji vienojoties | Paziņojuma elektroniskā pārsūtīšana | Elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Elektroniskā pārsūtīšana un elektroniski pieejamie līguma dokumenti | Ietekme uz 8. punkta pirmo daļu | Ietekme uz 8. punkta otro daļu |

| n.p. | n.p. | n.p. | n.p. | n.p. |

--------------------------------------------------

XXIII PIELIKUMS

STARPTAUTISKO DARBA TIESĪBU NORMAS 59. PANTA 4. PUNKTA NOZĪMĒ

- Konvencija Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās;

- Konvencija Nr. 98 par tiesībām apvienoties organizācijās un tiesībām uz koplīgumu slēgšanu;

- Konvencija Nr. 29 par piespiedu darbu;

- Konvencija Nr. 105 par piespiedu darba atcelšanu;

- Konvencija Nr. 138 par minimālo vecumu;

- Konvencija Nr. 111 par diskrimināciju (nodarbinātības un profesionālajā jomā);

- Konvencija Nr. 100 par vienlīdzīgu atalgojumu;

- Konvencija Nr. 182 par bērnu darba kaitīgākajiem veidiem.

--------------------------------------------------

XXIV PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PIEDĀVĀJUMU, DALĪBAS PIETEIKUMU, KVALIFIKĀCIJAS PIETEIKUMU, KĀ ARĪ KONKURSU PLĀNU UN PROJEKTU ELEKTRONISKAS SAŅEMŠANAS IERĪCĒM

Ierīcēm piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskai saņemšanai, izmantojot tehniskos līdzekļus un attiecīgās procedūras, jāgarantē, ka:

a) elektroniskie paraksti, kas attiecas uz piedāvājumiem, dalības pieteikumiem un kvalifikācijas pieteikumiem, kā arī uz plānu un projektu nosūtīšanu, atbilst attiecīgās valsts noteikumiem, kas pieņemti atbilstoši Direktīvai 1999/93/EK [1];

b) var precīzi noteikt piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu saņemšanas, kā arī plānu un projektu iesniegšanas konkrētu laiku un datumu;

c) var pamatoti nodrošināt, ka līdz noteiktajiem termiņiem neviens nevar piekļūt saskaņā ar šīm prasībām pārsūtītajiem datiem;

d) ja minēto piekļuves aizliegumu pārkāpj, var pamatoti nodrošināt, ka attiecīgais pārkāpums ir precīzi atklājams;

e) vienīgi attiecīgi pilnvarotas personas var noteikt vai mainīt datumus saņemto datu atvēršanai;

f) kvalifikācijas procedūras dažādajos posmos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai vai konkursam, piekļuvei visiem iesniegtajiem datiem vai to daļai jābūt iespējamai, tikai vienlaicīgi rīkojoties attiecīgi pilnvarotajām personām;

g) pilnvaroto personu vienlaicīgai rīcībai jānodrošina piekļuve pārraidītajiem datiem tikai pēc noteiktās dienas;

h) saskaņā ar minētajām prasībām saņemtajiem un atvērtajiem datiem arī turpmāk jābūt pieejamiem vienīgi personām, kam atļauts ar tiem iepazīties.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.).

--------------------------------------------------

XXV PIELIKUMS

TRANSPONĒŠANAS UN ĪSTENOŠANAS TERMIŅI

Direktīva | Transponēšanas termiņi | Īstenošanas termiņi |

93/38/EEK (OV L 199, 9.8.1993., 84. lpp.) | 1.7.1994. | Spānija – 1.1.1997, Grieķija un Portugāle – 1.1.1998. |

98/4/EK (OV L 101, 1.4.1998., 1. lpp.) | 16.2.1999. | Grieķija un Portugāle – 16.2.2000. |

--------------------------------------------------

XXVI PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA [1]

Šī direktīva | Direktīva 93/38/EEK | |

1. panta 1. punkts | 1. panta 1. punkta pirmais teikums | |

1. panta 2. punkta a) apakšpunkts | 1. panta 4. punkta pirmais teikums | Pielāgots |

1. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums | 1. panta 4. punkta b) apakšpunkta pirmais teikums | Grozīts |

1. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrais teikums | 14. panta 10. punkta otrais teikums | Pielāgots |

1. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa | 1. panta 4. punkta a) apakšpunkts | Pielāgots |

1. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrā daļa | | Jauna |

1. panta 2. punkta d) apakšpunkta pirmā daļa | 1. panta 4. punkta c) apakšpunkta pirmā daļa | Pielāgota |

1. panta 2. punkta d) apakšpunkta otrā daļa | 1. panta 4. punkta otrā daļa | Pielāgota |

1. panta 2. punkta d) apakšpunkta trešā daļa | | Jauna |

1. panta 3. punkta a) apakšpunkts | | Jauns |

1. panta 3. punkta b) apakšpunkts | | Jauns |

1. panta 4. punkts | 1. panta 5. punkts | Pielāgots |

1. panta 5. punkts | | Jauns |

1. panta 6. punkts | | Jauns |

1. panta 7. punkta pirmā daļa | 1. panta 6. punkta beigas | Grozīts |

1. panta 7. punkta otrā daļa | | Jauna |

1. panta 7. punkta trešā daļa | 1. panta 6. punkta pirmais teikums | Pielāgots |

1. panta 8. punkts | | Jauns |

1. panta 9. punkta a) līdz c) apakšpunkts | 1. panta 7. punkts | Pielāgots |

1. panta 9. punkta d) apakšpunkts | 1. panta 16. punkts | Pielāgots |

1. panta 10. punkts | | Jauns |

1. panta 11. punkts | | Jauns |

1. panta 12. punkts | | Jauns |

| 1. panta 14. un 15. punkts | Svītrots |

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 1. panta 1. punkts | |

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 1. panta 2. punkts | |

2. panta 2. punkts | 2. panta 1. punkts | Pielāgots |

2. panta 3. punkts | 2. panta 3. punkts | Grozīts |

3. panta 1. punkts | 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punkts | Pielāgots |

3. panta 2. punkts | 2. panta 5. punkta b) apakšpunkts | Pielāgots |

3. panta 3. punkts | 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts | Pielāgots |

3. panta 4. punkts | 2. panta 5. punkta a) apakšpunkts | Pielāgots |

4. panta 1. punkts | 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkts | Pielāgots |

4. panta 2. punkts | 6. panta 2. punkts | Pielāgots |

4. panta 3. punkts | 2. panta 5. punkta a) apakšpunkts | Pielāgots |

5. panta 1. punkts | 2. panta 2. punkta c) apakšpunkts | Grozīts |

5. panta 2. punkts | 2. panta 4. punkts | Grozīts |

6. pants | | Jauns |

7. pants | 2. panta 2. punkta b) apakšpunkts | |

| 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts | Svītrots |

8. pants | 2. panta 6. punkts | Grozīts |

9. pants | | Jauns |

10. pants | 4. panta 2. punkts | Grozīts |

11. panta 1. punkta pirmā daļa | 33. panta 2. punkts | |

11. panta 1. punkta otrā daļa | 33. panta 3. punkts | Grozīts |

11. panta 2. punkts | 33. panta 1. punkts | Grozīts |

12. pants | 42.a pants | |

13. panta 1. punkts | 4. panta 3. punkts | |

13. panta 2. punkts | 4. panta 4. punkts | Grozīts |

14. pants | 5. pants | |

15. pants | | Jauns |

16. pants | 14. panta 1. punkts | Grozīts |

17. panta 1. punkts | 14. panta 2. un 6. punkts | Grozīts |

17. panta 2. punkts | 14. panta 13. punkts | Pielāgots |

17. panta 3. punkts | 14. panta 9. punkts | Grozīts |

17. panta 4. punkts | 14. panta 11. punkts | Pielāgots |

17. panta 5. punkts | 14. panta 12. punkts | Pielāgots |

17. panta 6. punkta a) apakšpunkta pirmā daļa | 14. panta 10. punkta trešais teikums | Grozīts |

17. panta 6. punkta a) apakšpunkta otrā daļa | 14. panta 10. punkta otrās daļas otrais teikums | Pielāgots |

17. panta 6. punkta a) apakšpunkta trešā daļa | 14. panta 10. punkta otrās daļas trešais teikums | Grozīts |

17. panta 6. punkta b) apakšpunkta pirmā daļa | 14. panta 10. punkta otrās daļas pirmais teikums | Grozīts |

17. panta 6. punkta b) apakšpunkta otrā daļa | 14. panta 10. punkta otrās daļas otrais teikums | Pielāgots |

17. panta 6. punkta b) apakšpunkta trešā daļa | | Jauna |

17. panta 7. punkts | 14. panta 7. punkts | Grozīts |

17. panta 8. punkts | 14. panta 8. punkts | |

17. panta 9. punkts | 14. panta 4. punkts | Grozīts |

17. panta 10. punkts | 14. panta 3. punkts | Grozīts |

17. panta 11. punkts | 14. panta 5. punkts | |

18. pants | | Jauns |

19. pants | 7. pants | |

20. pants | 6. panta 1. un 3. punkts | Pielāgots |

21. pants | 10. pants | |

22. panta a) punkts | 12. panta 1. punkts | Grozīts |

22. panta b) punkts | 12. panta 2. punkts | |

22. panta c) punkts | 12. panta 3. punkts | |

23. panta 1. punkts | 1. panta 3. punkts | |

23. panta 2. punkts | 13. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts | Grozīts |

23. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts | 13. panta 1. punkta pirmās daļas beigas | Grozīts |

23. panta pirmās daļas b) un c) punkts | | Jauns |

23. panta 3. punkta otrā daļa | | Jauna |

23. panta 3. punkta trešā daļa | 13. panta 1. punkta otrā daļa | Grozīta |

23. panta 4. punkta a) apakšpunkts | 13. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts | Grozīts |

23. panta 4. punkta b) apakšpunkts | | Jauns |

23. panta 4. punkta beigas | | Jauns |

23. panta 5. punkts | 13. panta 2. punkts | Grozīts |

24. panta a) punkts | 1. panta 4. punkta c) apakšpunkta i) punkts | |

24. panta b) punkts | 1. panta 4. punkta c) apakšpunkta iii) punkts | |

24. panta c) punkts | 1. panta 4. punkta c) apakšpunkta iv) punkts | Grozīts |

24. panta d) punkts | 1. panta 4. punkta c) apakšpunkta v) punkts | |

24. panta e) punkts | 1. panta 4. punkta c) apakšpunkta vi) punkts | |

| 1. panta 4. punkta c) apakšpunkta ii) punkts un XVI A pielikuma 2. zemsvītras piezīme | Svītrots |

25. pants | 11. pants | Grozīts |

26. panta a) punkts | 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts | Pielāgots |

26. panta b) punkts | 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts | Pielāgots |

| 9. panta 2. punkts | Svītrots |

| 3. panta 1. punkts | Svītrots |

27. pants | 3. panta 2. punkts | Grozīts |

| 3. panta 3. līdz 5. punkts | Svītrots |

28. pants | | Jauns |

29. pants | | Jauns |

30. pants | | Jauns |

| 8. pants | Svītrots |

31. pants | 15. pants | Pielāgots |

32. pants | 16. pants | |

33. pants | 17. pants | |

34. pants | 18. pants un 34. panta 4. punkts | Grozīts |

35. pants | 19. pants | Pielāgots |

36. panta 1. punkts | 34. panta 3. punkts | Grozīts |

36. panta 2. punkts | | Jauns |

37. pants | 27. pants | Grozīts |

38. pants | | Jauns |

39. panta 1. punkts | 29. panta 1. punkts | Grozīts |

39. panta 2. punkts | 29. panta 2. punkts | |

40. panta 1. punkts | 4. panta 1. punkts | |

40. panta 2. un 3. punkts | 20. panta 1. un 2. punkts | |

41. panta 1. punkta pirmā daļa | 22. panta 1. punkts | Grozīts |

41. panta 1. punkta otrā līdz sestā daļa | | Jauna |

41. panta 2. punkts | 22. panta 4. punkts | |

41. panta 3. punkts | 30. panta 9. punkts | Pielāgots |

42. panta 1. punkts | 21. panta 1. punkts | |

42. panta 2. punkts | | Jauns |

42. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts | 21. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts | Pielāgots |

42. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmais teikums | 22. panta 3. punkta pirmais teikums | |

42. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrais teikums | 22. panta 3. punkta otrais teikums | |

43. panta 1. punkts | 24. panta 1. punkts | Grozīts |

43. panta 2. punkts | 24. panta 2. punkts | Pielāgots |

43. panta 3. punkts | 24. panta 3. punkta pirmais līdz trešais teikums | Pielāgots |

43. panta 4. punkts | 24. panta 3. punkta ceturtais teikums | Pielāgots |

43. panta 5. punkts | 24. panta 4. punkts | Pielāgots |

44. panta 1. punkts | | Jauns |

44. panta 2. punkts | | Jauns |

44. panta 3. punkta pirmā daļa | | Jauna |

44. panta 3. punkta otrās daļas pirmais teikums | 25. panta 3. punkta pirmais teikums | Grozīts |

44. panta 3. punkta otrās daļas otrais teikums | 25. panta 3. punkta otrais teikums | Pielāgots |

44. panta 4. punkta pirmā daļa | 25. panta 2. punkts | Grozīts |

44. panta 4. punkta otrā daļa | 25. panta 4. punkts | |

44. panta 5. punkts | 25. panta 5. punkts | Grozīts |

44. panta 6. punkts | 25. panta 1. punkts | |

44. panta 7. punkts | | Jauns |

44. panta 8. punkts | | Jauns |

| 25. panta 3. punkta trešais teikums | Svītrots |

45. panta 1. punkts | | Jauns |

45. panta 2. punkts | 26. panta 1. punkta pirmās daļas pirmais teikums | |

45. panta 3. punkts | 26. panta 2. punkts | Pielāgots |

45. panta 4. punkts | 26. panta 1. punkta otrais un trešais teikums | Pielāgots |

45. panta 5. līdz 8. punkts | | Jauns |

45. panta 9. punkts | 28. panta 3. punkts | Grozīts |

45. panta 10. punkts | | Jauns |

46. panta 1. punkts | 28. panta 1. punkts | Grozīts |

46. panta 2. punkts | 28. panta 2. punkts | Grozīts |

47. panta 1. punkta pirmais teikums | 28. panta 4. punkta pirmais teikums | |

47. panta 1. punkta otrā teikuma pirmais ievilkums | | Jauns |

47. panta 1. punkta otrā teikuma otrais ievilkums | 28. panta 4. punkta otrais teikums | Grozīts |

47. panta 2. punkts | | Jauns |

47. panta 3. punkts | 28. panta 2. punkts | Grozīts |

47. panta 4. punkta a) līdz d) apakšpunkts | 28. panta 4. punkta a) līdz d) apakšpunkts un f) apakšpunkts | Pielāgots |

| 28. panta 4. punkta f) apakšpunkts | Svītrots |

47. panta 4. punkta e) apakšpunkts | 28. panta 4. punkta e) apakšpunkts | Grozīts |

47. panta 4. punkta f) apakšpunkts | | Jauns |

47. panta 5. punkta a) līdz h) apakšpunkts | 21. panta 2. punkta c) apakšpunkts | Pielāgots |

47. panta 3. punkta i) apakšpunkts | | Jauns |

48. panta 1. punkts | 28. panta 6. punkta pirmais un otrais teikums un pirmais ievilkums | Grozīts |

48. panta 2. punkts | | Jauns |

48. panta 3. punkts | 28. panta 6. punkta otrais un ceturtais ievilkums | Grozīts |

48. panta 4. punkts | | Jauns |

48. panta 5. punkts | | Jauns |

48. panta 6. punkts | 28. panta 5. punkts | Grozīts |

49. panta 1. punkts | 41. panta 3. punkts | Grozīts |

49. panta 2. punkta pirmā daļa | 41. panta 4. punkta pirmā daļa | Grozīta |

49. panta 2. punkta otrā daļa | 41. panta 2. punkta otrā daļa | Pielāgota |

49. panta 3. punkts | 30. panta 4. punkts | |

49. panta 4. punkts | 30. panta 6. punkts | Grozīts |

49. panta 5. punkts | 30. panta 8. punkts | Grozīts |

50. panta 1. punkts | 41. panta 1. punkts | Grozīts |

50. panta 2. punkts | 41. panta 2. punkts | |

51. pants | | Jauns |

52. panta 1. punkts | 30. panta 5. punkts | Grozīts |

52. panta 2. punkts | 32. pants | Grozīts |

52. panta 3. punkts | | Jauns |

53. panta 1. punkts | 30. panta 1. punkts | |

53. panta 2. punkts | 30. panta 2. punkts | Grozīts |

53. panta 3. punkts | | Jauns |

53. panta 4. punkts | | Jauns |

53. panta 5. punkts | | Jauns |

53. panta 6. punkts | 30. panta 3. punkts | |

53. panta 7. punkts | 30. panta 7. punkts | |

53. panta 8. punkts | | Jauns |

53. panta 9. punkts | 21. panta 3. punkts | |

| 21. panta 5. punkts | Svītrots |

54. panta 1. punkts | | Jauns |

54. panta 2. punkts | 31. panta 1. punkts | |

54. panta 3. punkts | 31. panta 3. punkts | Pielāgots |

54. panta 4. punkta pirmā daļa | 31. panta 2. punkts | Pielāgots |

54. panta 4. punkta otrā daļa | | Jauna |

54. panta 5. punkts | | Jauns |

54. panta 6. punkts | | |

55. panta 1. punkts | 34. panta 1. punkts | |

55. panta 2. punkts | 34. panta 2. punkts | Grozīts |

| 35. panta 1. un 2. punkts | Svītrots |

56. pants | | Jauns |

57. panta 1. un 2. punkts | 34. panta 5. punkta pirmā un otrā daļa | Grozīta |

57. panta 3. punkts | 34. panta 5. punkta trešā daļa | Grozīta |

58. panta 1. un 2. punkts | 36. panta 1. un 2. punkts | |

58. panta 3. punkts | 36. panta 3. un 4. punkts | Pielāgots |

58. panta 4. un 5. punkts | 36. panta 5. un 6. punkts | |

59. panta 1., 2., 3., 5. un 6. punkts | 37. pants | Pielāgots |

59. panta 4. punkts | | Jauns |

60. panta 1. punkts | 23. panta 3. punkts | |

60. panta 2. punkts | 23. panta 4. punkts | |

61. panta 1. un 2. punkts | 23. panta 1. un 2. punkts | Grozīts |

62. panta 1. punkts | 6. panta 1. punkts, 12. pants | Grozīts |

62. panta 2. punkts | | Jauns |

63. panta 1. punkta pirmā daļa | 21. panta 4. punkts | Grozīts |

63. panta 1. punkta otrā daļa | 24. panta 1. un 2. punkta otrais teikums | Pielāgots |

63. panta 2. punkts | 25. pants | Grozīts |

64. pants | | Jauns |

65. panta 1. punkts | 4. panta 1. punkts | Pielāgots |

65. panta 2. punkts | 23. panta 5. punkts | |

65. panta 3. punkts | 23. panta 6. punkta pirmā daļa | |

66. pants | 23. panta 6. punkta otrā daļa | Grozīta |

67. pants | 42. pants | Grozīts |

| 39. pants | Svītrots |

68. panta 1. punkts | 40. panta 5. punkts | Grozīts |

68. panta 2. punkts | | Jauns |

68. panta 3. punkts | | Jauns |

69. panta 1. punkta pirmā daļa | 14. panta 15. punkta pirmais teikums | Grozīts |

69. panta 1. punkta otrā daļa | 14. panta 15. punkta otrais teikums | Grozīts |

69. panta 2. punkta pirmā daļa | | Jauna |

69. panta 2. punkta otrā daļa | 14. panta 14. punkta pirmais un otrais teikums | Grozīts |

69. panta 3. punkts | 14. panta 14. punkta trešais teikums un 15. punkta trešais teikums | Pielāgots |

70. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 40. panta 1. punkts | Grozīts |

70. panta 1. punkta b) apakšpunkts | 40. panta 2. punkts | Pielāgots |

70. panta 1. punkta c) apakšpunkts | 40. panta 3. punkts | Grozīts |

70. panta 1. punkta d) apakšpunkts | 40. panta 3. punkts | Grozīts |

70. panta 1. punkta e) apakšpunkts | | Jauns |

70. panta 1. punkta f), g) un h) apakšpunkts | | Jauns |

70. panta 1. punkta i) apakšpunkts | 40. panta 2. punkts un 42. panta 2. punkts | Pielāgots |

70. panta 1. punkta j) apakšpunkts | 14. panta 16. punkts | Pielāgots |

| 40. panta 4. punkts | Svītrots |

| 43. pants un 44. pants | Svītrots |

71. pants | | Jauns |

72. pants | | Jauns |

I pielikums | III pielikums | Pielāgots |

II pielikums | II pielikums | Pielāgots |

III | pielikumsI pielikums | Pielāgots |

IV pielikums | VI pielikums | Pielāgots |

V pielikums | VII pielikums | Pielāgots |

VI pielikums | | Jauns |

VII pielikums | IV pielikums | Pielāgots |

VIII pielikums | V pielikums | Pielāgots |

IX pielikums | IX pielikums | Pielāgots |

X pielikums | VIII pielikums | Pielāgots |

XI pielikums | | Jauns |

XII pielikums | XI pielikums | Pielāgots |

XIII A līdz XIII C pielikums | XII pielikums | Grozīts |

XIII D pielikums | | Jauns |

XIV pielikums | XIII pielikums | Grozīts |

XV A pielikums | XIV pielikums | Grozīts |

XV B pielikums | | Jauns |

XVI pielikums | XV pielikums | Grozīts |

XVII A pielikums | XVI A pielikums | Grozīts |

XVII B pielikums | XVI B pielikums | Pielāgots |

XVIII un XIX pielikums | XVII un XVIII pielikums | Grozīts |

XX pielikuma 1. punkta a) apakšpunkts | | Jauns |

XX pielikuma 1. punkta b) apakšpunkts | 25. panta 2. punkts | Grozīts |

XX pielikuma 1. punkta c) apakšpunkts | | Jauns |

XX pielikuma 2. un 3. punkts | | Jauns |

XXI pielikuma 1. punkts | 1. panta 8. punkts | Grozīts |

XXI pielikuma 2. punkta pirmais teikums | 1. panta 9. punkts | Pielāgots |

XXI pielikuma 2. punkta pirmais ievilkums | | Jauns |

XXI pielikuma 2. punkta otrais ievilkums | 1 panta 10. punkts. | Grozīts |

XXI pielikuma 2. punkta trešais ievilkums | | Jauns |

XXI pielikuma 3. punkts | 1. panta 12. punkts | Grozīts |

XXI pielikuma 4. punkts | 1. panta 11. punkts | |

| 1. panta 13. punkts | Svītrots |

XXII pielikums | | Jauns |

XXIII pielikums | | |

XXIV pielikums | | Jauns |

XXV pielikums | | Jauns |

XXVI pielikums | | Jauns |

[1] "Pielāgots" nozīmē, ka ir pārveidots formulējums, nemainot atceltās direktīvas teksta darbības jomu. Atceltās direktīvas noteikumu darbības jomas izmaiņas ir apzīmētas ar vārdu "Grozīts".

--------------------------------------------------