Eiropas Parlamenta un padomes lēmums Nr. 792/2004/EK

(2004. gada 21. aprīlis),

ar ko ievieš Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas kultūras jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 151. panta 5. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā izklāstīto procedūru [1],

tā kā:

(1) Līgums uzliek Kopienai par pienākumu radīt ciešāku savienību starp Eiropas tautām un veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, cienot nacionālo un reģionālo dažādību un vienlaikus priekšplānā izvirzot kopīgo kultūras mantojumu.

(2) Lākenes deklarācijā, kas pievienota 2001. gada 14. un 15. decembra Eiropadomes sanāksmes secinājumiem, apstiprināts, ka viena no sarežģītākajām Eiropas Savienībai risināmajām problēmām ir pilsoņu tuvināšana Eiropas iecerēm un Eiropas iestādēm.

(3) Padome un Padomes kultūras ministru sanāksme 1991. gada 14. novembra Rezolūcijā par kultūras sakaru tīkliem Eiropas līmenī [2] uzsvēra kultūras organizāciju tīklu būtisko lomu Eiropas līmeņa sadarbībā kultūras jomā un vienojās savās valstīs veicināt nevalstisko kultūras organizāciju aktīvu sadarbību Eiropas līmenī.

(4) Padomes 2002. gada 19. decembra Rezolūcijā [3] ir paredzēts, kādā veidā iespējams apzināt un novērtēt kultūras jomā veikto darbību pievienoto vērtību Eiropas līmenī.

(5) 2003. finanšu gadā un iepriekšējos finanšu gados Eiropas Savienības kopbudžeta pozīcijā A–3042 ir paredzēts atbalsts Eiropas līmeņa organizācijām kultūras jomā.

(6) Papildus Eiropas Parlamenta rezolūcijām par reģionālajām valodām un kultūrām Eiropas Savienība ir iesaistījusies pasākumos valodu daudzveidības veicināšanai un aizsargāšanai Savienībā, lai saglabātu valodas kā daļu no Eiropas dzīvā kultūras mantojuma.

(7) Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Komisija kopš 1982. gada atbalsta bezpeļņas organizāciju – European Bureau for Lesser–Used Languages, (EBLUL)–, kuru veido dalībvalstīs darbojošos valsts komiteju tīkls, un kopš 1987. gada – informācijas un dokumentācijas tīklu Mercator. Šīs organizācijas ir izvirzījušas vispārēju Eiropas interešu mērķi – EBLUL pārstāv visas reģionālajās vai mazākumtautību valodās runājošās kopienas Eiropas Savienībā un izplata šajās kopienās informāciju par Eiropas lietām; informācijas un dokumentācijas tīkls Mercator Eiropas līmenī vāc un izplata informāciju trijās jomās, kas ir būtiski svarīgas reģionālo un mazākumtautību valodu lietojuma veicināšanai – izglītība, likumdošana un plašsaziņas līdzekļi.

(8) 2003. finanšu gadā un iepriekšējos finanšu gados Eiropas Savienības kopbudžeta pozīcijā A–3015 ir paredzēts atbalsts šīm divām organizācijām.

(9) Eiropas Parlaments 1993. gada 11. februārī pieņēma Rezolūciju par nacistu koncentrācijas nometņu kādreizējo atrašanās vietu kā vēsturisku piemiņas vietu saglabāšanu Eiropā un pasaulē [4].

(10) 2003. finanšu gadā un iepriekšējos finanšu gados Eiropas Savienības kopbudžeta pozīcijā A–3035 ir paredzēts atbalsts nacistu koncentrācijas nometņu kādreizējo atrašanās vietu kā vēsturisku piemiņas vietu saglabāšanai.

(11) Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, EAEK) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam [5], (še turpmāk – "Finanšu regula") prasīta pamatdokumenta izstrādāšana attiecībā uz šiem esošajiem atbalsta pasākumiem. Komisija ir uzņēmusies ievērot budžetā iekļautās piezīmes saistībā ar pasākumu īstenošanu.

(12) Pieņemot Finanšu regulu, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmusies nodrošināt to, ka minētais pamatdokuments stājas spēkā no 2004. finanšu gada.

(13) Ar Finanšu regulu ir jānodrošina pienācīga stabilitāte un nepārtrauktība to iestāžu finansējumā, kuras Eiropas Kopiena ir finansiāli atbalstījusi iepriekšējos gados.

(14) Uzskata, ka jāparedz pārejas pasākumi 2004. un 2005. gadam, lai varētu piešķirt subsīdijas saskaņā ar šīs Kopienas programmas 2. daļu. Uzskata par vajadzīgu izmantot Komisijas Regulas (EK, EAEK) Nr. 2342/2002 [6] 168. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto izņēmumu, kas ļauj, neizsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, subsidēt organizācijas, kuras pamatdokumentā norādītas kā subsīdijas saņēmējas.

(15) Ar Kopienu nesaistītam finansējumam, ko piešķir no valsts līdzekļiem, jāatbilst Līguma 87. un 88. pantam.

(16) Ar šo lēmumu paredz finanšu asignējumu visam programmas darbības laikam, un minētais asignējums ir budžeta lēmējinstitūcijas īstenotās ikgadējās budžeta procedūras pamatā atbilstīgi 33. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu [7].

(17) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko paredz Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūras [8].

(18) Jānovērtē pasākumu būtība un jo īpaši to pasākumu pievienotā vērtība Eiropas līmenī, ko plāno veikt saņēmēji, kuriem ir tiesības uz subsīdiju; šādu novērtējumu vislabāk veikt nozares pārvaldības komitejā.

(19) Atbalstam, kas piešķirts saskaņā ar šo lēmumu, pilnībā jāatbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

1. pants

Programmas mērķis un darbības

1. Ar šo lēmumu ievieš Kopienas rīcības programmu, kas vajadzīga, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas kultūras jomā (še turpmāk – "programma").

2. Programmas vispārīgais mērķis ir atbalstīt minēto organizāciju darbību.

Programma aptver šādas darbības:

a) tādas organizācijas pastāvīgā darba programma, kas izvirzījusi vispārējus Eiropas interešu mērķus kultūras jomā vai mērķus, kuri ir daļa no Eiropas Savienības politikas šajā jomā;

b) šai jomai raksturīgi pasākumi.

Šiem pasākumiem jāiekļaujas vai jāspēj iekļauties tās Kopienas sadarbības politikas un to pasākumu izstrādē un īstenošanā, kas norisinās kultūras jomā.

3. Programma sākas 2004. gada 1. janvārī un beidzas 2006. gada 31. decembrī.

2. pants

Piekļuve programmai

Lai organizācija iegūtu tiesības uz subsīdiju, tai jāatbilst I pielikuma prasībām un jābūt ar šādām iezīmēm:

a) neatkarīgai un bezpeļņas juridiskai personai, kuras darbības pamatjoma ir kultūra un kuras mērķi atbilst sabiedrības interesēm;

b) likumīgi izveidotai pirms vairāk nekā diviem gadiem, un tās gada pārskatiem par iepriekšējiem diviem gadiem jābūt reģistrēta revidenta apliecinātiem;

c) tās darbībām jābūt saskaņā ar principiem, kas caurvij Kopienas pasākumus kultūras jomā, un tai jāievēro I pielikumā norādītās prioritātes.

3. pants

Saņēmēju atlase

1. Pamatdarbības izmaksu subsīdijas attiecībā uz tādas organizācijas pastāvīgo darba programmu, kas izvirzījusi vispārējus Eiropas interešu mērķus kultūras jomā vai mērķus, kuri ir daļa no Eiropas Savienības politikas šajā jomā, jāpiešķir saskaņā ar I pielikumā paredzētajiem vispārējiem kritērijiem.

2. Subsīdijas par programmā noteiktiem pasākumiem piešķir saskaņā ar I pielikumā paredzētajiem vispārējiem kritērijiem. Pasākumus atlasa, izmantojot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

4. pants

Subsīdijas piešķiršana

Dažādajiem programmas pasākumiem atbilstīgās subsīdijas piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti attiecīgajā I pielikuma daļā.

5. pants

Finanšu noteikumi

1. Ar šo programmas īstenošanai paredzētā kopējā finansējuma summa 1. panta 3. punktā minētajam laika posmam tiek noteikta EUR 19 miljoni apmērā.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ņemot vērā finanšu plānu.

6. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu attiecībā uz turpmāk norādītajiem jautājumiem, jānosaka saskaņā ar 7. panta 2. punktā minēto vadības procedūru:

a) ikgadējais darba plāns, tostarp mērķi, prioritātes, atlases kritēriji un procedūras;

b) finansiālais atbalsts, kas jāsaņem no Kopienas (summas, ilgums un saņēmēji) jomās, uz kurām attiecas pasākumi saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. daļu, un programmas īstenošanas vispārīgās pamatnostādnes;

c) gada budžets un līdzekļu sadalījums starp dažādajiem programmas pasākumiem;

d) programmas uzraudzības un novērtēšanas, kā arī rezultātu izplatīšanas un pārsūtīšanas pasākumi.

2. Pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu attiecībā uz visiem pārējiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 7. panta 3. punktā minēto konsultāciju procedūru.

7. pants

Komitejas procedūras

1. Komisijai palīdz Lēmumā Nr. 508/2000/EK [9] paredzētā komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais laika posms ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

8. pants

Uzraudzība un novērtēšana

Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz:

a) ne vēlāk kā 2005. gada 31. decembrī – ziņojumu par programmas īstenošanu, par sasniegtajiem mērķiem un par esošās programmas iespējamo aizstāšanu turpmāk.

Komisija turklāt katru gadu Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par programmas īstenošanu;

b) ne vēlāk kā 2007. gada 31. decembrī – ziņojumu par sasniegtajiem programmas mērķiem. Šā ziņojuma pamatā, inter alia, ir ārējais novērtējums, kā arī tajā izvērtē programmas līdzekļu saņēmēju sasniegtos rezultātus, jo īpaši attiecībā uz 1. pantā un I pielikumā paredzēto mērķu sasniegšanai veikto pasākumu lietderību, efektivitāti un būtību, ko novērtē kopumā un atsevišķi.

9. pants

Spēkā stāšanās dienā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2004. gada 21. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Roche

[1] Eiropas Parlamenta 2003. gada 6. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Padomes 2003. gada 22. decembra Kopējā nostāja (OV 72 E, 23.3.2004., 10. lpp.), Eiropas Parlamenta 2004. gada 10. marta Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2004. gada 30. marta Lēmums.

[2] OV C 314, 5.12.1991., 1. lpp.

[3] OV C 13, 18.1.2003., 5. lpp.

[4] OV C 72, 15.3.1993., 118. lpp.

[5] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

[6] Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK, EAEK) Nr. 2342/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK, EAEK) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu kopbudžetam (OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.).

[7] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp. Nolīgums, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2003/429/EK (OV L 147, 14.6.2003., 25. lpp.).

[8] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[9] OV L 63, 10.3.2000., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

1. ATBALSTĀMĀS DARBĪBAS

Vispārīgais mērķis, kas noteikts 1. pantā, ir pastiprināt Kopienas pasākumus kultūras jomā un palielināt šo pasākumu efektivitāti, atbalstot minētajā jomā darbojošās organizācijas.

Šis atbalsts izpaužas vienā no divu veidu subsīdijām:

- vai nu kā pamatdarbības izmaksu subsīdijas, kas ir līdzfinansējums izdevumiem saistībā ar tādas organizācijas pastāvīgo darba programmu, kura izvirzījusi vispārīgus Eiropas interešu mērķus kultūras jomā vai mērķus, kas ir daļa no Eiropas Savienības politikas šajā jomā (1. un 2. daļa),

- vai kā subsīdijas, kas ir konkrētu šīs jomas pasākumu līdzfinansējums (3. daļa).

Galvenās minēto organizāciju darbības, kas varētu stiprināt un padarīt efektīvākus Kopienas pasākumus kultūras jomā, ir šādas:

- ieinteresēto personu pārstāvība Kopienas līmenī,

- informācijas izplatīšana par Kopienas pasākumiem,

- sakaru dibināšana starp organizācijām, kas darbojas kultūras jomā,

- reģionālajās un mazākumtautību valodās runājošo kopienu pārstāvība Eiropas Savienībā un to informēšana par Eiropas Savienību,

- informācijas meklēšana un izplatīšana likumdošanas, izglītības un plašsaziņas līdzekļu jomā,

- kultūras "vēstnieka" funkciju izpilde, veicinot informētību par Eiropas kopīgo kultūras mantojumu,

- to galveno vietu un arhīvu saglabāšana un tās vēsturiskās piemiņas kopšana, kas ir saistīta ar deportācijām un ko simbolizē kādreizējo nometņu vietās un citās mierīgo iedzīvotāju masveida spīdzināšanas un nogalināšanas vietās uzceltie memoriāli, un upuru piemiņas glabāšana.

2. ATBALSTĀMO PASĀKUMU ĪSTENOŠANA

Subsīdijas var piešķirt, lai atbalstītu tādus pasākumus, ko veic organizācijas, kurām ir tiesības uz Kopienas finansējumu saskaņā ar šo programmu, un kas atbilst kādai no šādām jomām.

2.1. 1. daļa – turpmāk minēto organizāciju, kas izvirzījušas vispārīgus Eiropas interešu mērķus kultūras jomā, pastāvīgā darbība:

- European Bureau for Lesser–Used Languages;

- Mercator tīkla centri.

2.2. 2. daļa – citu tādu organizāciju pastāvīgā darbība, kuras izvirzījušas vispārīgus Eiropas interešu mērķus kultūras jomā vai mērķus, kas ir daļa no Eiropas Savienības politikas šajā jomā.

Var piešķirt ikgadējas pamatdarbības izmaksu subsīdijas, lai atbalstītu pastāvīgās darba programmas, ko īsteno organizācijas vai tīkli, kuri popularizē Eiropas kultūru un veicina sadarbību kultūras jomā un bagātina kultūras dzīvi un līdzdarbojas kultūras administrēšanā.

2.3. 3. daļa – pasākumi to galveno vietu un arhīvu saglabāšanai un tās vēsturiskās piemiņas kopšanai, kas ir saistīta ar deportācijām un ko simbolizē kādreizējo nometņu vietās un citās mierīgo iedzīvotāju masveida spīdzināšanas un nogalināšanas vietās uzceltie memoriāli, kā arī pasākumi upuru piemiņas glabāšanai.

3. SAŅĒMĒJU ATLASE

1. daļa: Šai programmas daļai atbilstīgās subsīdijas var piešķirt European Bureau for Lesser–Used Languages (EBLUL) un Mercator tīkla centriem.

Komisija minētās subsīdijas var piešķirt pēc attiecīga darba plāna un budžeta saņemšanas.

2. daļa:

1. Lai varētu piešķirt šai programmas daļai atbilstīgās subsīdijas, Komisija publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

2. Tomēr, atkāpjoties no 1. punkta, 2004. un 2005. gadā subsīdijas var piešķirt II pielikumā minētajām organizācijām.

3. Visos gadījumos piemēro visas Finanšu regulā, tās īstenošanas noteikumos un pamatdokumentā paredzētās prasības.

3. daļa: Šai daļai atbilstīgos atbalstāmos pasākumus atlasa pēc iesniegtajiem priekšlikumiem.

4. KRITĒRIJI, PĒC KURIEM VĒRTĒ PIETEIKUMUS FINANSĒJUMA SAŅEMŠANAI

Pieteikumus pamatdarbības izmaksu subsīdiju saņemšanai novērtē pēc šādiem kritērijiem:

- pieredzes apmaiņa, kas veicina lielāku kultūras daudzveidību,

- mākslas darbu un mākslinieku mobilitāte,

- plānoto pasākumu kvalitāte,

- Eiropas pievienotā vērtība plānotajos pasākumos,

- plānoto pasākumu ilglaicīgums,

- plānoto pasākumu publiskā redzamība,

- attiecīgo organizāciju reprezentativitāte.

Subsīdijas piešķir, pamatojoties uz Komisijas apstiprinātu darba programmu.

Visiem to subsīdiju saņēmējiem, kas piešķirtas šīs programmas pasākumu īstenošanas gaitā, ir redzamā vietā, piemēram, tīmekļa vietnes pirmajā lapā vai gada pārskatā, jānorāda tas, ka viņi ir saņēmuši finansējumu no Eiropas Savienības budžeta.

5. FINANSĒJUMS UN ATTAISNOTIE IZDEVUMI

5.1. Saskaņā ar 1. daļu European Bureau for Lesser–Used Languages un Mercator tīkla centru attaisnotie izdevumi ir pamatdarbības izmaksas un pasākumu veikšanas izdevumi.

5.2. European Bureau for Lesser–Used Languages un Mercator tīkla centriem piešķirtā subsīdija nedrīkst segt visus šo organizāciju attaisnotos izdevumus kalendārajā gadā, uz kuru subsīdija attiecas – vismaz 20 % minēto organizāciju budžeta jāfinansē no ārpuskopienas avotiem.

5.3. Atbilstīgi Finanšu regulas 113. panta 2. punktam pakāpeniskā samazinājuma princips attiecībā uz European Bureau for Lesser–Used Languages un Mercator tīkla centriem piešķirtajām pamatdarbības izmaksu subsīdijām nav piemērojams, jo šo organizāciju izvirzītie mērķi ir vispārīgi Eiropas interešu mērķi.

5.4. Saskaņā ar 2. daļu izmaksas, kas jāņem vērā, nosakot pamatdarbības izmaksu subsīdijas apmēru, ir tās, kuras vajadzīgas, lai pienācīgi nodrošinātu izvēlētās organizācijas darbību ikdienā. Konkrēti šīs izmaksas ir personāla izmaksas, pieskaitāmās izmaksas (īres un īpašuma maksas, maksājumi par aprīkojumu, biroja piederumiem, telekomunikācijām, pasta izdevumi u.c.), iekšējo sanāksmju izmaksas, publicēšanas, informēšanas un izplatīšanas izmaksas un izmaksas, kam ir tieša saistība ar organizācijas darbību.

5.5. Atbilstīgi šā pielikuma 2. daļai piešķirtā pamatdarbības izmaksu subsīdija nedrīkst segt visus attiecīgās organizācijas attaisnotos izdevumus kalendārajā gadā, uz kuru subsīdija attiecas. Vismaz 20 % to organizāciju budžeta, uz kurām attiecas minētā daļa, jāfinansē no ārpuskopienas avotiem. Šādu līdzfinansējumu var daļēji veikt natūrā, ja novērtētais ieguldījuma apmērs nepārsniedz faktiski radušās un ar grāmatvedības dokumentiem pamatotās izmaksas vai attiecīgajā tirgū ierastās izmaksas.

5.6. Atbilstīgi Finanšu regulas 113. panta 2. punktam, ja šādi piešķirtas pamatdarbības izmaksu subsīdijas atjauno, tad tās pakāpeniski samazina. Šo samazinājumu piemēro no trešā gada, un tas ir 2,5 % gadā. Lai ievērotu šo noteikumu, ko piemēro, neierobežojot iepriekš minēto līdzfinansējuma noteikumu, Kopienas līdzfinansējuma procentuālais apjoms, kurš atbilst attiecībā uz konkrēto finanšu gadu piešķirtajai subsīdijai, ir vismaz 2,5 punktus mazāks nekā Kopienas līdzfinansējuma procentuālais apjoms, kurš atbilst attiecībā uz iepriekšējo finanšu gadu piešķirtajai subsīdijai.

5.7. Subsīdija, ko piešķir saskaņā ar šā pielikuma 3. daļu, nedrīkst segt vairāk kā 75 % no attaisnotajiem izdevumiem saistībā ar konkrēto darbību.

5.8. Attiecībā uz 2004. gadā piešķirtajām subsīdijām tiesību uz izdevumiem realizēšanas posmu var uzsākt no 2004. gada 1. janvāra ar nosacījumu, ka attiecīgie izdevumi nav radušies pirms dienas, kurā iesniegts pieteikums subsīdijas saņemšanai, vai pirms dienas, kurā sākas saņēmēja budžeta gads.

5.9. Ja saņēmēja budžeta gads sākas pirms 1. marta, tad 2004. gadā var pieļaut izņēmumu attiecībā uz pienākumu parakstīt subsīdiju līgumu četros mēnešos no saņēmēja budžeta gada sākuma, kā minēts Finanšu regulas 112. panta 2. punktā. Šajā gadījumā subsīdiju līgums jāparaksta vēlākais 2004. gada 30. jūnijā.

6. PROGRAMMAS VADĪBA

Ņemot vērā izmaksu/ieņēmumu analīzi, Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko pilnībā vai daļēji uztic programmas pārvaldību izpildaģentūrai atbilstīgi Finanšu regulas 55. pantam. Tā var arī izmantot ekspertu pakalpojumus un uzņemties jebkādus citus izdevumus saistībā ar tehnisku un administratīvu palīdzību, kas nav valsts varas īstenošana un ko sniedz kā ārpakalpojumu atbilstīgi ad hoc līgumam. Tā turklāt var finansēt pētījumus un rīkot ekspertu sanāksmes, kas varētu sekmēt programmas īstenošanu, un veikt informēšanas, publicēšanas un izplatīšanas pasākumus, kuri ir tiešā saistībā ar programmas mērķa sasniegšanu.

7. PĀRBAUDES UN REVĪZIJAS

7.1. Pamatdarbības izmaksu subsīdijas saņēmējs vēl piecus gadus pēc pēdējā maksājuma glabā Komisijai pieejamus visus apliecinošos dokumentus, tostarp revidēto finanšu pārskatu par izdevumiem, kas radušies subsīdijas piešķiršanas gadā. Subsīdijas saņēmējs nodrošina to, ka attiecīgā gadījumā Komisijai ir pieejami organizācijas partneru vai locekļu valdījumā esoši apliecinošie dokumenti.

7.2. Komisija var veikt subsīdijas izlietojuma revīziju, šo darbu uzdodot vai nu saviem darbiniekiem, vai jebkādai citai kvalificētai ārējai struktūrai pēc Komisijas izvēles. Šādas revīzijas var veikt visā līguma darbības laikā un piecos gados pēc atlikuma izmaksas dienas. Attiecīgā gadījumā pārbaudes rezultāti var būt Komisijas pieņemta līdzekļu atgūšanas lēmuma iemesls.

7.3. Komisijas darbiniekiem un Komisijas pilnvarotajam pieaicinātajam personālam ir atbilstīgas piekļuves tiesības, jo īpaši tiesības piekļūt saņēmēja birojam un visai informācijai, tostarp elektroniskajai informācijai, kas vajadzīga šādu revīziju veikšanai.

7.4. Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir tādas pašas tiesības, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi, kā Komisijai.

7.5. Lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citiem pārkāpumiem, Komisija, īstenojot šo programmu, var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas atbilstīgi Padomes Regulai (EAEK, EK) Nr. 2185/96 [1]. Vajadzības gadījumā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) veic izmeklēšanu, un šo izmeklēšanu reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 [2].

[1] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[2] OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

I pielikuma 3. iedaļas 2. daļas 2. punktā minētās organizācijas

- Eiropas Savienības Jauniešu orķestris,

- Eiropas Savienības Baroka mūzikas orķestris (EUBO),

- Nāciju Filharmonijas orķestris,

- Eiropas Koru akadēmija,

- Savienības koru Eiropas federācija,

- Eiropas Savienības kori,

- "Europa Cantat" (Jauniešu koru Eiropas federācija),

- Eiropas Operas centrs (Mančestra),

- Eiropas Savienības Jauniešu džeza orķestris ("Swinging Europe"),

- Starptautiskais Jehudi Menuhina fonds,

- Eiropas Kamerorķestris,

- Konservatoriju, mūzikas akadēmiju un mūzikas augstskolu Eiropas apvienība (AEC),

- Justes akadēmiskais fonds,

- Eiropas Mākslinieku padome (ECA),

- Mākslas un kultūras mantojuma Eiropas forums (EFAH),

- Neformālais Eiropas teātru salidojums (IETM),

- Eiropas Teātra konference,

- Eiropas teātru savienība,

- Eiropas balva teātra jomā,

- Eiropas balva (pasniedz labākajam televīzijas un radio raidījumam),

- Europa Nostra,

- Eiropas Rakstnieku kongress (EWC),

- Bērnu un jauniešu radošo apvienību Eiropas tīkls (EU–NET ART),

- Mākslinieku ciematu Eiropas federācija (Euro Art),

- Kultūras administrēšanas mācību centru Eiropas tīkls (ENCATC),

- Mākslas institūtu Eiropas līga (ELIA),

- Eiropas Muzeju organizāciju tīkls (NEMO),

- Momentum Europa,

- Pan–European Public Children's Network (Paneiropas sabiedriskais tīkls bērniem),

- Eiropas pilsētu un reģionu kultūras apvienība Les Rencontres,

- Europalia,

- Euroballet,

- International Festivals and Events Association Europe (Starptautisko festivālu un sabiedrisko pasākumu Eiropas apvienība),

- Pegaza fonds,

- Hors–les–Murs,

- Huis Doorn (Nīderlande),

- Eiropas Mūzikas festivāls,

- Tuning Educational Structures in Europe,

- Sv. Bonifācija piemiņas fonds 2004,

- Strēlnieku vēsturisko ģilžu Eiropas apvienība.

--------------------------------------------------