Padomes Lēmums (2004/197/KĀDP)

(2004. gada 23. februāris),

ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 13. panta 3. punktu un 28. panta 3. punktu,

tā kā:

(1) Helsinku sanāksmē 1999. gada 10. un 11. decembrī Eiropadome jo īpaši vienojās, ka, brīvprātīgi sadarbojoties ES vadītās operācijās, dalībvalstīm jau 2003. gadā ir jāspēj 60 dienu laikā dislocēt no 50000 līdz 60000 cilvēkiem sastāvošus bruņotos spēkus, kas spēj pildīt visus Petersbergas uzdevumus, un uzturēt šos spēkus dislokācijas vietā vismaz vienu gadu.

(2) Tesaloniku Eiropadomes sanāksmē 2003. gada 19. un 20. jūnijā atzinīgi tika vērtēti Padomes 2003. gada 19. maija sanāksmes secinājumi, kuros jo īpaši apliecināta nepieciešamība izveidot Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas potenciālu.

(3) Padome 2003. gada 22. septembrī nolēma, ka Eiropas Savienībai jāpanāk elastīgums jebkura mēroga, sarežģītības un steidzamības militāro operāciju kopējo izmaksu finansējuma pārvaldības jomā, līdz 2004. gada 1. maijam izveidojot pastāvīgu finansēšanas mehānismu, saskaņā ar kuru sedz jebkuras Savienības militāras operācijas kopējās izmaksas.

(4) Padome 2002. gada 17. jūnijā apstiprināja Dokumentu 10155/02 par tādu ES vadītu krīzes pārvarēšanas operāciju, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus, finansēšanu.

(5) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 28. panta 3. punktu dalībvalstīm, kuru pārstāvji saskaņā ar 23. panta 1. punkta otro daļu Padomei iesnieguši oficiālu paziņojumu, nav jāpiedalās tādu militāru operāciju finansēšanā, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus.

(6) Atbilstoši 6. pantam Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Eiropas Savienības lēmumu un rīcības izstrādē un īstenošanā un šī mehānisma finansēšanā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a) "iesaistītās dalībvalstis" ir visas Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Dāniju;

b) "finansētājas valstis" ir dalībvalstis, kas piedalās attiecīgās militārās operācijas finansēšana saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 28. panta 3. punktu, un trešās valstis, kas piedalās šīs operācijas kopējo izmaksu segšanā saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp šīm valstīm un Eiropas Savienību.

1. NODAĻA

MEHĀNISMS

2. pants

Mehānisma izveide

1. Ar šo izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus.

2. Mehānisma nosaukums ir ATHENA.

3. ATHENA ir paredzēts iesaistītajām dalībvalstīm vai atsevišķu operāciju gadījumā 1. pantā definētajām trešām valstīm.

3. pants

Tiesībspēja

Attiecībā uz tādu Eiropas Savienības operāciju finansēšanas administratīvo pārvaldību, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus, ATHENA mehānismam ir vajadzīgā tiesībspēja jo īpaši tiesības atvērt bankas kontu, iegādāties, turēt vai pārdot īpašumu, slēgt līgumus un administratīvas vienošanās un piedalīties tiesvedībā. ATHENA ir bezpeļņas organizācija.

4. pants

Saskaņošana ar trešām personām

Tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs uzdevumu izpildei, un saskaņā ar Eiropas Savienības mērķiem un politiku ATHENA savu darbību saskaņo ar dalībvalstīm, Kopienas iestādēm un starptautiskām organizācijām.

2. NODAĻA

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

5. pants

Vadības iestādes un darbinieki

1. Ar Īpašās komitejas pilnvarojumu ATHENA mehānismu vada:

a) administrators;

b) konkrētās operācijas komandieris (še turpmāk – "operācijas komandieris") pārzina jautājumus, kas saistīti ar viņa vadīto operāciju;

c) grāmatvedis.

2. ATHENA pēc iespējas izmanto Eiropas Savienībā pastāvošās administratīvās struktūras. ATHENA izmanto darbiniekus, ko vajadzības gadījumā dara pieejamus ES iestādes vai norīko dalībvalstis.

3. Padomes ģenerālsekretārs var nodrošināt administratoru un grāmatvedi ar darbiniekiem, kas viņiem vajadzīgi, lai viņi spētu pildīt savas funkcijas, kuru pamatā var būt iesaistītās dalībvalsts ierosinājums.

4. ATHENA iestādes un darbinieki uzsāk darbu atkarībā no operatīvajām vajadzībām.

6. pants

Īpašā komiteja

1. Izveido Īpašo komiteju, kurā ietilpst pa vienam pārstāvim no katras iesaistītās dalībvalsts. Īpašas komitejas sēdēs piedalās Komisija, taču tai nav balsstiesību.

2. ATHENA mehānismu vada ar Īpašās komitejas pilnvarojumu.

3. Kad Īpašā komiteja apspriež kādas operācijas kopējo izmaksu finansēšanu:

a) Īpašās komitejas sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras finansētājas dalībvalsts;

b) Īpašās komitejas darbā piedalās pārstāvji no finansētājām trešām valstīm. Viņi nepiedalās balsošanā un nav klāt balsošanas brīdī;

c) operācijas komandieris vai viņa pārstāvis piedalās Īpašās komitejas darbā, taču nepiedalās balsošanā.

4. Īpašās komitejas sanāksmes sasauc un vada Eiropas Savienības Padomes prezidentūra. Administrators nodrošina Īpašo komiteju ar sekretariātu. Administrators raksta Komitejas diskusiju protokolus. Administrators balsošanā nepiedalās.

5. Vajadzības gadījumā Īpašās komitejas darbā piedalās grāmatvedis, taču viņš balsošanā nepiedalās.

6. Pēc iesaistītās dalībvalsts, administratora vai operācijas komandiera pieprasījuma prezidentūrai ne vēlāk kā 15 dienu laikā jāsasauc Īpašās komitejas sēde.

7. Par jebkuru prasību vai strīdu, kas attiecas uz ATHENA, administrators informē Īpašo komiteju.

8. Īpašās komitejas lēmumus tās locekļi pieņem saskaņā ar vienprātības principu, ņemot vērā 1. un 3. punktā sniegto sastāvu. Tās lēmumi ir saistoši.

9. Īpašā komiteja apstiprina visus budžetus, ņemot vērā attiecīgās references summas, un tās kompetencē ietilpst 18., 19., 20., 21., 22., 24., 25., 27., 29., 31., 32., 36., 37., 38., 39. un 41. pantā uzskaitītās jomas.

10. Saskaņā ar šo lēmumu informāciju Īpašā komiteja saņem no administratora, operācijas komandiera un grāmatveža.

11. Saskaņā ar 18., 19., 20., 21., 22., 24., 27., 29., 31., 32., 37., 38., 39. un 40. pantu pieņemto aktu tekstus pieņemšanas brīdī paraksta Īpašās komitejas priekšsēdētājs un administrators.

7. pants

Administrators

1. Padomes ģenerālsekretārs uz trim gadiem ieceļ administratoru un vismaz vienu administratora vietnieku.

2. Administrators pilda savus pienākumus ATHENA vārdā.

3. Administrators:

a) sastāda un iesniedz Īpašajai komitejai budžeta projektus. Jebkuras operācijas budžeta projekta izdevumu daļu sastāda, pamatojoties uz operācijas komandiera ieteikumu;

b) apstiprina budžetu pēc tam, kad to apstiprinājusi Īpašā komiteja;

c) darbojas kā kredītrīkotājs attiecībā uz ieņēmumiem, kopējām izmaksām, kas radušās, gatavojoties operācijai vai izpildot to, un ar operāciju saistītām kopējām izmaksām, kas radušās pēc operācijas beigām;

d) attiecībā uz ieņēmumiem pilda finanšu vienošanās, kas noslēgtas ar trešām pusēm par Savienības militāro operāciju kopējo izmaksu segšanu.

4. Administrators nodrošina, ka tiek ievēroti šā lēmuma noteikumi un pildīti Īpašās komitejas lēmumi.

5. Administrators ir pilnvarots pieņemt citus pasākumus, kurus viņš uzskata par vajadzīgiem, lai varētu veikt ATHENA finansētos izdevumus. Par šiem pasākumiem viņš informē Īpašo komiteju.

6. Administrators koordinē darbības ar Savienības militārām operācijām saistītu finansiālu jautājumu risināšanai. Viņš ir valstu pārvaldes iestāžu un vajadzības gadījumā arī starptautisku organizāciju kontaktpersona šajos jautājumos.

7. Administrators atskaitās Īpašajai komitejai.

8. pants

Operācijas komandieris

1. Operācijas komandieris pilda savus pienākumus, kas saistīti ar viņa vadītās operācijas kopējo izmaksu finansēšanu, ATHENA vārdā.

2. Saistībā ar savu vadīto operāciju, operācijas komandieris:

a) iesniedz administratoram priekšlikumus par budžeta projekta "izdevumu un ar operāciju saistīto kopējo izmaksu" daļu;

b) kā kredītrīkotājs rīkojas ar apropriācijām, kas saistītas ar operācijas kopējām izmaksām. Operācijas komandieris sadarbībā ar jebkuru personu, kas piedalās šo apropriāciju, tostarp iepriekšēja finansējuma, izmantošanā, rīkojas saskaņā ar savām pilnvarām; operācijas komandieris ATHENA vārdā var piešķirt un slēgt līgumus; viņa vadītās operācijas vajadzībām operācijas komandieris ATHENA vārdā atver bankas kontu.

3. Operācijas komandieris ir pilnvarots pieņemt jebkādus pasākumus, kurus viņš uzskata par vajadzīgiem, lai varētu veikt ATHENA finansētos izdevumus, kas saistīti ar viņa vadīto operāciju. Par šiem pasākumiem viņš informē administratoru un Īpašo komiteju

9. pants

Grāmatvedis

1. Padomes ģenerālsekretārs uz diviem gadiem ieceļ grāmatvedi un vismaz vienu grāmatveža vietnieku.

2. Grāmatvedis pilda savus pienākumus ATHENA vārdā.

3. Grāmatvedis ir atbildīgs par:

a) pienācīgu maksājumu veikšanu, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu summu atgūšanu;

b) ikgadējo ATHENA pārskatu sagatavošanu un operāciju pārskatu sagatavošanu pēc katras operācijas beigām;

c) palīdzības sniegšanu administratoram, iesniedzot gada pārskatus vai operāciju pārskatus apstiprināšanai Īpašajā komitejā;

d) ATHENA uzskaites kārtošanu;

e) uzskaites noteikumu un metožu, kā arī kontu plāna izveidi;

f) ieņēmumu uzskaites sistēmu izveidi un apstiprināšanu un, ja nepieciešams, to sistēmu apstiprināšanu, ko izveidojis kredītrīkotājs, lai sniegtu vai pamatotu uzskaites informāciju;

g) apliecinošo dokumentu glabāšanu;

h) kopā ar administratoru – finanšu līdzekļu pārvaldību.

4. Administrators un operācijas komandieris sniedz grāmatvedim visu informāciju, kas vajadzīga, lai viņš varētu izveidot pārskatus, kuri precīzi atspoguļo ATHENA finanšu līdzekļus un ATHENA pārvaldītā budžeta izpildi. Viņi garantē pārskatu ticamību.

5. Grāmatvedis atskaitās Īpašajai komitejai.

10. pants

Vispārīgi noteikumi, kas attiecas uz administratoru, grāmatvedi un ATHENA darbiniekiem

1. Administratora vai administratora vietnieka funkcijas, no vienas puses, un grāmatveža vai grāmatveža vietnieka funkcijas, no otras puses, nav savienojamas.

2. Jebkurš administratora vietnieks darbojas administratora pakļautībā. Jebkurš grāmatveža vietnieks darbojas grāmatveža pakļautībā.

3. Administratora prombūtnes gadījumā viņu aizvieto administratora vietnieks. Grāmatveža prombūtnes gadījumā viņu aizvieto grāmatveža vietnieks.

4. Uz Eiropas Kopienu ierēdņiem un citām amatpersonām, kad tās veic pienākumus ATHENA vārdā, turpina attiekties viņiem piemērojamie noteikumi.

5. Uz darbiniekiem, ko ATHENA piešķīrušas dalībvalstis, attiecas tie paši noteikumi, kas izklāstīti Padomes lēmumā par noteikumiem, kas atteicas uz valstu norīkotajiem ekspertiem, un noteikumiem, par kuriem vienojušās valstu pārvaldes iestādes un Kopienas iestādes vai ATHENA. Tomēr jebkurā gadījumā norīkotāja dalībvalsts uzņemas atbildību par ekspertu tiesībām, kas paredzētas šādā Padomes lēmumā par noteikumiem, kas attiecas uz valstu norīkotajiem ekspertiem.

6. Pirms iecelšanas amatā ATHENA darbiniekiem jāsaņem atļauja piekļuvei klasificētai informācijai, kuras klasifikācijas pakāpe nav zemāka par Padomes "Secret UE" vai tai līdzvērtīgas dalībvalsts pakāpi.

7. Administrators var veikt pārrunas un panākt vienošanās ar dalībvalstīm vai Kopienas iestādēm, lai savlaicīgi apzinātu darbiniekus, kurus vajadzības gadījumā nekavējoties var piešķirt ATHENA.

3. NODAĻA

FINANSĒTĀJAS TREŠĀS VALSTIS

11. pants

Pastāvīgās un ad hoc vienošanās, kas saistītas ar trešo valstu iemaksu maksāšanas kārtību

1. Balstoties uz līgumiem, ko ES noslēgusi ar trešām valstīm, ko Padome atzinusi par potenciāliem ieguldītājiem ES operācijās vai ieguldītājiem noteiktā ES operācijā, administrators apspriež ar šīm trešām valstīm attiecīgi pastāvīgu vai ad hoc vienošanos. Šī vienošanās izpaužas kā vēstuļu apmaiņa starp ATHENA un kompetentiem attiecīgās trešās valsts administratīvajiem dienestiem, ar kuru nosaka kārtību, kas vajadzīga, lai varētu ātri iemaksāt iemaksas par jebkuru paredzamu ES militāru operāciju.

2. Atkarībā no 1. punktā minētās vienošanās rezultātiem administrators var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu finansētāju trešo valstu maksājumus.

3. Pirms vienošanos paraksta ATHENA, administrators informē Īpašo komiteju par to, ka paredzēts noslēgt šādas vienošanās.

4. Savienībai uzsākot militāru operāciju, administrators attiecībā uz Padomes nolemtajām iemaksām īsteno vienošanās ar trešām valstīm, kas sniedz ieguldījumu operācijā.

4. NODAĻA

BANKAS KONTI

12. pants

Atvēršana un mērķis

1. Administrators atver vienu vai vairākus ATHENA bankas kontus.

2. Bankas kontus atver tikai kādā no labākajām finanšu iestādēm, kuras galvenais birojs atrodas kādā no dalībvalstīm.

3. Finansētāju valstu iemaksas tiek iemaksātas šajos kontos. Tos izmanto, lai segtu ATHENA pārziņā esošās izmaksas un piešķirtu operācijas komandierim avansus, kas vajadzīgi, lai veiktu ar militārās operācijas kopējām izmaksām saistītus izdevumus. Bankas kontus nedrīkst pārtērēt.

13. pants

Līdzekļu pārvaldība

1. Jebkuram maksājumam no ATHENA konta ir vajadzīgs gan administratora vai administratora vietnieka, gan grāmatveža vai grāmatveža vietnieka paraksts.

2. ATHENA pārvaldībā esošos līdzekļus, tostarp operācijas komandierim uzticētos līdzekļus, drīkst noguldīt tikai eiro un kādas no labāko finanšu iestāžu tekošā vai īstermiņa kontā.

5. NODAĻA

KOPĒJĀS IZMAKSAS

14. pants

Kopējo izmaksu definīcija un termiņi, kuros uz tām var pretendēt

1. I pielikumā uzskaitītās kopējās izmaksas to rašanās laikā sedz ATHENA. Tiklīdz no budžeta pozīcijas ir skaidrs, ar kuru operāciju tās ir visvairāk saistītas, tās uzskata par šīs operācijas darbības izmaksām. Citādi tās uzskata par kopējām izmaksām, kas radušās, gatavojoties operācijai, vai pēc tās beigām.

2. Turklāt operācijas sagatavošanas posmā, kas, ja vien Padome nenosaka agrāku datumu, sākas dienā, kad Padome pieņem lēmumu, ka Savienībai ir jāveic militāra operācija, un beidzas dienā, kad tiek iecelts operācijas komandieris, ATHENA sedz II pielikumā uzskaitītās ar operācijas darbību saistītās kopējās izmaksas.

3. Operācijas norises posmā, kas sākas dienā, kad tiek iecelts operācijas komandieris, un beidzas dienā, kad savu darbību beidz operācijas štābs, ATHENA sedz šādas ar operāciju saistītās kopējās darbības izmaksas:

a) III–A pielikumā uzskaitītās kopējās izmaksas;

b) III–B pielikumā uzskaitītās kopējās izmaksas, ja tā nolemj Padome.

4. Ar operāciju saistītās kopējās darbības izmaksas ietver arī IV pielikumā uzskaitītos izdevumus, kas saistīti ar operācijas pabeigšanu.

Operācija ir pabeigta, kad operācijas vajadzībām par kopējiem līdzekļiem iegādātais aprīkojums un izveidotā infrastruktūra ir sasniegusi savu galamērķi un ir izveidoti operācijas pārskati.

5. Uz kopējo izmaksu statusu nevar pretendēt izdevumi, ko veic, lai segtu izmaksas, kuras jebkurā gadījumā neatkarīgi no operācijas organizācijas segtu viena vai vairākas finansētājas valstis, Kopienas iestāde vai starptautiska organizācija.

15. pants

Mācības

1. Eiropas Savienības mācību kopējās izmaksas ATHENA sedz saskaņā ar noteikumiem un kārtību, kas ir līdzīga noteikumiem un kārtībai, kāda attiecas uz operācijām, kurās ieguldījumu sniedz visas dalībvalstis, kas tajās piedalās.

2. Mācību kopējās izmaksas sastāv no, pirmkārt, ar dislocējamajiem vai stacionārajiem štābiem saistītajām papildu izmaksām un, otrkārt, papildu izmaksām, kas ES radušās sakarā ar NATO kopējo līdzekļu un potenciāla izmantošanu, ja tie tiek piešķirti mācībām.

3. Mācību kopējās izmaksās neietilpst izmaksas, kas saistītas ar:

a) kapitālieguldījumiem, tostarp tiem, kas saistīti ar celtniecību, infrastruktūru un aprīkojumu;

b) mācību plānošanas un sagatavošanas fāzi;

c) transportu, kazarmām un spēku izmitināšanu.

16. pants

References summa

Jebkurā vienotā rīcībā, ar kuru Padome pieņem lēmumu, ka Savienībai ir jāveic militāra operācija, un jebkurā vienotā rīcībā vai lēmumā, ar kuru Padome pieņem lēmumu pagarināt Savienības militāru operāciju, ir jānorāda šīs operācijas kopējo izmaksu references summa. Administrators ar jo īpaši Savienības militārā štāba un operāciju komandiera, ja tāds ir iecelts, palīdzību novērtē summu, ko uzskata par vajadzīgu, lai segtu operācijas kopējās izmaksas plānotajā periodā. Ar prezidentūras starpniecību administrators ieteikto summu dara zināmu tām Padomes iestādēm, kas ir atbildīgas par vienotās rīcības vai lēmuma projekta izskatīšanu.

6. NODAĻA

BUDŽETS

17. pants

Budžeta principi

1. Budžets, ko sastāda eiro, ir dokuments, ar kuru katram finanšu gadam nosaka un apstiprina ATHENA pārvaldībā esošos ieņēmumus un izdevumus.

2. Visi izdevumi, izņemot I pielikumā uzskaitītās izmaksas, ir sasaistīti ar konkrētām operācijām.

3. Budžetā paredzētās apropriācijas ir pieejamas finanšu gada laikā, kas sākas attiecīgā gada 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

4. Budžeta ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

5. Nav atļauti nekādi citi ieņēmumi un izdevumi kā vien tie, kas paredzēti budžeta pozīcijā un nepārsniedz šajā pozīcijā paredzētās apropriācijas.

18. pants

Gada budžeta izveide un pieņemšana

1. Katru gadu administrators sastāda budžeta projektu nākamajam finanšu gadam; sastādot "ar operāciju saistīto kopējo izmaksu" daļu, viņam palīdz katras operācijas komandieris. Ne vēlāk kā līdz 31. oktobrim budžeta projektu administrators iesniedz Īpašajai komitejai.

2. Projektā ietver:

a) apropriācijas, ko uzskata par vajadzīgām, lai segtu izmaksas, kas radušās, gatavojoties operācijai, vai tās laikā;

b) apropriācijas, ko uzskata par vajadzīgām, lai segtu ar operāciju saistītās kopējās notiekošas vai plānotas operācijas darbības izmaksas, tostarp vajadzības gadījumā atlīdzinātu kopējās izmaksas, ko sākotnēji segusi kāda valsts vai trešā puse;

c) izdevumu segšanai nepieciešamo ieņēmumu prognozi.

3. Apropriācijas sadala iedaļās un nodaļās, sagrupējot izdevumus pēc to veida un mērķa un vajadzības gadījumā izveidojot budžeta pantus. Budžeta projektā iekļauj detalizētas piezīmes par katru nodaļu vai pantu. Katrai operācijai izveido savu iedaļu. Atsevišķu iedaļu atvēl budžeta vispārīgajai daļai, kurā iekļauj kopējās izmaksas, kas rodas, gatavojoties operācijām, vai to laikā.

4. Katrā iedaļā var iekļaut nodaļu "provizoriskas apropriācijas". Šīs apropriācijas norāda, ja pamatotu iemeslu dēļ nav zināms vajadzīgais apropriāciju lielums vai iekļauto apropriāciju izmantošanas apjoms.

5. Ieņēmumi sastāv no:

a) iemaksām, kas jāmaksā iesaistītajām dalībvalstīm un finansētājām dalībvalstīm un vajadzības gadījumā – finansētājām trešām valstīm;

b) dažādiem pa iedaļām sadalītiem ieņēmumiem, kuros ietilpst saņemtie procenti, ieņēmumi no pārdošanas un iepriekšējā finanšu gada budžeta līdzekļi, ko noteikusi Īpašā komiteja.

6. Īpašā komiteja budžeta projektu apstiprina līdz 31. decembrim. Administrators pieņem apstiprināto budžetu un paziņo par to iesaistītajām valstīm un finansētājām valstīm.

19. pants

Budžetu grozīšana

1. Nenovēršamu un neparedzamu ārkārtas situāciju gadījumā, sevišķi, ja operācija sākas finanšu gada laikā, administrators var iesniegt budžeta grozījumu projektu. Ja budžeta grozījumu projekts ievērojami pārsniedz attiecīgās operācijas pamatsummu, Īpašā komiteja var lūgt Padomi to apstiprināt.

2. Budžeta grozījumu projektu izstrādā, apstiprina, pieņem un par to paziņo saskaņā ar tādu pašu kārtību, kāda attiecas uz gada budžetu. Taču, ja budžeta grozījumi ir saistīti ar Savienības militāras operācijas uzsākšanu, tam jāpievieno detalizēts finanšu pārskats par paredzamajām visas operācijas kopējām izmaksām. Īpašā komiteja to apspriež, ņemot vērā tā steidzamību.

20. pants

Pārskaitījumi

1. Vajadzības gadījumā un, balstoties uz operācijas komandiera ieteikumu, administrators var veikt apropriāciju pārskaitījumu. Ja vien situācija neprasa steidzamāku rīcību, trīs nedēļas pirms pārskaitījuma administrators par savu nodomu informē Īpašo komiteju.

Taču iepriekšējs Īpašās komitejas apstiprinājums ir vajadzīgs, ja:

a) plānotais pārskaitījums maina operācijai piešķirto apropriāciju lielumu;

vai arī

b) plānotie pārskaitījumi no vienas nodaļas uz citu finanšu gada laikā pārsniedz 10 % no tās nodaļas apropriācijām, no kurām pārskaita apropriācijas, kuras atlikušas finanšu gadam apstiprinātajā budžetā dienā, kad iesniedz priekšlikumu veikt attiecīgo pārskaitījumu.

2. Ja operācijas komandieris to uzskata par vajadzīgu, lai varētu pienācīgi vadīt operāciju, trīs mēnešu laikā pēc operācijas uzsākšanas viņš par pārskaitīt operācijai piešķirtās apropriācijas no viena "ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu" budžeta daļas panta un nodaļas uz citu. Operācijas komandieris par to informē administratoru un Īpašo komiteju.

21. pants

Apropriāciju pārnešana

1. Principā apropriācijas, kas paredzētas tādu izmaksu segšanai, kas radušās, gatavojoties operācijai vai tās laikā, bet nav izmantotas, finanšu gada beigās atceļ.

2. Apropriācijas, kas paredzētas ar materiālu un aprīkojuma glabāšanu saistīto izmaksu segšanai, ko pārvalda ATHENA, vienu reizi var pārnest uz nākamo finanšu gadu, ja līdz attiecīgā finanšu gada 31. decembrim izteikta šāda vēlme. Apropriācijas, kas paredzētas darbības izmaksu segšanai, var pārnest, ja tās ir vajadzīgas operācijai, kas vēl nav pilnībā pabeigta.

3. Administratoram līdz 15. februārim jāiesniedz Īpašajai komitejai priekšlikumi par iepriekšējā finanšu gada apropriāciju pārnešanu.

22. pants

Paredzamā īstenošana

Tiklīdz ir pieņemts gada budžets:

a) budžetā iekļautās apropriācijas var sākt izmantot no nākamā gada 1. janvāra;

b) izdevumus, kas sakarā ar juridiskām vai līgumsaistībām rodas ātrāk, var segt no nākamajam gadam paredzētajām apropriācijām, ja tam piekrīt Īpašā komiteja.

7. NODAĻA

IEMAKSAS UN ATLĪDZINĀJUMI

23. pants

Iemaksu noteikšana

1. Apropriācijas to kopējo izmaksu segšanai, kas radušās, gatavojoties operācijai vai tās laikā un ko nesedz dažādi ieņēmumi, finansē no iesaistīto dalībvalstu iemaksām.

2. Apropriācijas ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu segšanai sedz no dalībvalstu un trešo finansētāju valstu iemaksām.

3. Iemaksas, kas jāmaksā tām dalībvalstīm, kuras sniedz ieguldījumu operācijā, ir līdzvērtīgas budžetā paredzēto apropriāciju summai, kas paredzēta ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu segšanai, no kuras atņemtas tās iemaksas, kuras, īstenojot 11. pantu, par šo operāciju iemaksā finansētājas trešās valstis.

4. Iemaksu sadalījumu starp tām dalībvalstīm, kurām šīs iemaksas jāveic, nosaka, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 28. panta 3. punktā precizēto nacionālā kopprodukta rādītāju un saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. septembra Lēmumu 2000/597/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursiem [1] vai jebkuru Padomes lēmumu, ar kuru to atceļ.

5. Iemaksu aprēķināšanai izmanto datus, kas uzskaitīti tabulas "Kopsavilkums par kopbudžeta veidošanu no pašu resursiem un dalībvalstu iemaksām", kas pievienota jaunākajam Eiropas Kopienu apstiprinātajam budžetam, "NKI pašu resursu" kolonnā. To dalībvalstu iemaksas, kam tādas jāveic, ir proporcionālas šīs dalībvalsts nacionālā kopienākuma (NKI) daļai visu to dalībvalstu NKI kopsummā, kurām šīs iemaksas jāveic.

24. pants

Iemaksu veikšanas grafiks

1. Iesaistīto dalībvalstu iemaksas, kas paredzētas to kopējo izmaksu segšanai, kas radušās, gatavojoties operācijām, vai to laikā, veicamas līdz attiecīgā finanšu gada 1. martam.

2. Kad Padome ir apstiprinājusi Savienības militārās operācijas pamatsummu, finansētājas dalībvalstis veic iemaksas 30 % apmērā no pamatsummas, ja vien Padome nepieņem lēmumu par lielāku procentuālo daļu.

3. Pamatojoties uz administratora priekšlikumu, Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu par papildu iemaksu veikšanu pirms operācijas budžeta grozījumu pieņemšanas. Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu par šī jautājuma nodošanu Padomes sagatavošanas struktūrām.

4. Kad apropriācijas, kas paredzētas ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu segšanai, ir iekļautas budžetā, dalībvalstis iemaksā atlikušās iemaksas, no kurām atņemta to iemaksu summa, ko tām par šo operāciju tā paša finanšu gada laikā lūdza iemaksāt, un kuras tām, īstenojot 23. pantu, par šo operāciju ir jāiemaksā.

5. Kad ir apstiprināta references summa vai budžets, administrators izsūta vēstules tām valstu pārvaldes iestādēm, kuru dati viņam ir darīti zināmi, ar uzaicinājumu veikt iemaksas.

6. Neskarot 1. punktu, iemaksas veic 30 dienu laikā pēc tam, kad nosūtīts uzaicinājums veikt iemaksas.

7. Maksājumus par banku pakalpojumiem, kas saistīti ar iemaksu veikšanu, veic finansētājas valstis.

25. pants

Izdevumu priekšapmaksa

1. Ja Savienības militārās operācijas izdevumu kopējās izmaksas ir jāsedz, pirms iespējams saņemt ATHENA iemaksas, pieņemot vienoto rīcību vai lēmumu par šīs operācijas īstenošanu, Padome:

a) izraugās par šādu izdevumu segšanu atbildīgās dalībvalstis;

b) nosaka alternatīvu šādu izdevumu segšanas veidu un izveido jebkurus vajadzīgos līdzekļus, ja nepieciešamais iepriekšējais finansējums nav pieejams.

2. Īpašā komiteja pārrauga šī panta īstenošanu un rīkojas tik ātri, cik nepieciešams.

3. Jebkuru saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu veikto priekšapmaksu atlīdzina, tiklīdz to ļauj veiktās iemaksas.

26. pants

Iepriekšēja finansējuma atlīdzināšana

1. Dalībvalsts, trešā valsts vai vajadzības gadījumā starptautiska organizācija, kuru Padome pilnvarojusi piešķirt iepriekšēju finansējumu, lai segtu daļu operācijas kopējo izmaksu, var saņemt atlīdzinājumu no ATHENA, ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgās operācijas beigām iesniedzot administratoram pieprasījumu, kuram pievienoti visi vajadzīgie apliecinošie dokumenti.

2. Nevienu atlīdzināšanas pieprasījumu neapmierina, pirms to nav apstiprinājis operācijas komandieris un administrators.

3. Ja finansētājas valsts iesniegtais atlīdzināšanas pieprasījums ir apstiprināts, summu var atrēķināt no nākamās iemaksas, kuru administrators attiecīgajai valstij lūdz veikt.

4. Ja pieprasījums ir apstiprināts, taču nav paredzēts izsūtīt uzaicinājumus veikt iemaksas vai apstiprinātā atlīdzināšanas pieprasījuma summa pārsniedz paredzamo iemaksu, administrators 30 dienu laikā izmaksā atlīdzināmo summu, ņemot vērā ATHENA naudas plūsmu un vajadzības, kas saistītas ar attiecīgās operācijas kopējo izmaksu segšanu.

5. Saskaņā ar šo lēmumu atlīdzinājums pienākas pat tad, ja operāciju atceļ.

27. pants

Kopējās izmaksās neiekļauto izdevumu pārvaldība ar ATHENA mehānismu

1. Pamatojoties uz administratora vai dalībvalsts ieteikumu, Īpašā komiteja var nolemt, ka noteiktu ar operāciju, jo īpaši ar tādām dalībvalstu kompetencē paliekošām jomām kā personālsastāva atbalstu vai ēdināšanu un veļas mazgāšanu saistītu uzdevumu pārvaldību uztic ATHENA.

2. Īpašā komiteja ar savu lēmumu var pilnvarot operāciju komandieri operācijā iesaistīto dalībvalstu vārdā slēgt līgumus par iepriekš minēto krājumu un pakalpojumu nodrošināšanu. Tā var atļaut izmantot ATHENA budžetu dalībvalstu izdevumu iepriekšējai finansēšanai vai nolemt, ka ATHENA noslēgto līgumu izpildei vajadzīgos līdzekļus jau iepriekš savāks no dalībvalstīm.

3. ATHENA veic katras dalībvalsts tai uzticēto un veikto izdevumu uzskaiti. Katru mēnesi tā nosūta katrai dalībvalstij paziņojumu par tās veiktajiem izdevumiem un izdevumiem, kas saistīti ar tās vai tās darbinieku darbību iepriekšējā mēnesī, un aicina iemaksāt šo izdevumu segšanai nepieciešamos līdzekļus. ATHENA pieprasītos līdzekļus dalībvalstis iemaksā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

28. pants

Procenti par nokavētiem maksājumiem

Ja valsts nepilda savas finanšu saistības, attiecībā uz iemaksu veikšanu Kopienas budžetā pēc analoģijas tiek piemēroti Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu budžetam [2], 71. pantā ietvertie Kopienas noteikumi par nokavētu maksājumu procentiem.

8. NODAĻA

IZDEVUMU VEIKŠANA

29. pants

Principi

1. ATHENA apropriācijas izlieto saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem, tas ir, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

2. Kredītrīkotāji atbild par ATHENA ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem, kā arī par to, lai būtu nodrošināts, ka tiek ievērotas prasības attiecībā uz likumību un pareizību. Kredītrīkotāji uzņemas budžeta un juridiskas saistības, saņem un izsniedz atļaujas saistībā ar izdevumiem un veic pasākumus pirms apropriāciju izmantošanas. Kredītrīkotājs var deleģēt savas pilnvaras ar lēmumu, kurā noteikts:

a) šādai deleģēšanai atbilstošs darbinieku līmenis;

b) piešķirto pilnvaru apmērs;

c) saņēmēji, kas var tiem deleģētās pilnvaras deleģēt tālāk citām personām.

3. Izmantojot apropriācijas, nodrošina, lai kredītrīkotājs vienlaicīgi nebūtu arī grāmatvedis. Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi nav savstarpēji savienojami. Jebkuram ATHENA veiktam maksājumam vai pārvaldītiem līdzekļiem ir vajadzīgs kredītrīkotāja un grāmatveža paraksts.

4. Neskarot šo lēmumu, ja kopējo izdevumu veikšanu uztic dalībvalstij, Kopienas iestādei vai vajadzības gadījumā starptautiskai organizācijai, šī valsts, iestāde vai organizācija rīkojas saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē tās izdevumu veikšanu. Ja izdevumus veic administrators, viņš rīkojas saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Kopienu kopbudžeta "Padomes" daļas izmantošanu.

5. Tomēr administrators var iesniegt prezidentūrai Padomei vai Īpašajai komitejai iesniedzama ieteikuma attiecībā uz kopējo izdevumu veikšanu reglamentējošiem noteikumiem daļas.

30. pants

Kopējās izmaksas, kas rodas, gatavojoties operācijām, vai to laikā

Attiecībā uz izdevumiem, kas sedz kopējās izmaksas, kuras rodas, gatavojoties operācijai vai tās laikā, administrators pilda arī kredītrīkotāja pienākumus.

31. pants

Ar operāciju saistītās kopējās darbības izmaksas

1. Attiecībā uz viņa vadīto operāciju operācijas komandieris pilda arī izdevumu, ar kuriem sedz ar operāciju saistītās kopējās darbības izmaksas, kredītrīkotāja pienākumus. Tomēr administrators pilda kredītrīkotāja pienākumus attiecībā uz ATHENA tiešajiem izdevumiem, ar ko sedz ar operāciju saistītās darbības izmaksas, kas rodas konkrētas operācijas sagatavošanas posmā vai pēc operācijas norises posma.

2. Operācijas izdevumu veikšanai nepieciešamās summas administrators no ATHENA bankas konta pēc operācijas komandiera pieprasījuma dara pieejamas operācijas komandierim, pārskaitot tās uz ATHENA vajadzībām atvērtu bankas kontu, kura datus viņam ir iesniedzis operācijas komandieris.

3. Atkāpjoties no 17. panta 5. punkta, pēc references summas apstiprināšanas administratoram un operācijas komandierim katram savā jomā ir tiesības veikt ar attiecīgo operāciju saistītus izdevumus, kas nepārsniedz 30 % no references summas, ja vien Padome nav noteikusi augstāku procentu robežu. Pamatojoties uz administratora ieteikumu, Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu par tiesībām veikt papildu izdevumus. Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu par šī jautājuma nodošanu Padomes sagatavošanas struktūrām ar prezidentūras starpniecību. Tiklīdz ir pieņemts attiecīgās operācijas budžets, šī atkāpe vairs nav spēkā.

4. Laika posmā pirms operācijas budžeta pieņemšanas administrators un operācijas komandieris vai viņa pārstāvis reizi divās nedēļās iesniedz ziņojumu Īpašajai komitejai par viņa kompetencē esošajiem izdevumiem, kas pretendē uz šīs operācijas kopējo izmaksu statusu. Pamatojoties uz administratora, operācijas komandiera vai dalībvalsts ieteikumu, Īpašā komiteja var izdot direktīvas par izdevumu veikšanu šajā laika posmā.

5. Atkāpjoties no 17. panta 5. punkta, ja tiek apdraudēta Savienības militārā operācijā iesaistītās personāla dzīvība, operācijas komandieris var veikt papildu izdevumus, kas pārsniedz budžetā paredzētās apropriācijas un ir nepieciešami, lai glābtu šī personāla dzīvību. Par to viņš pēc iespējas ātrāk informē administratoru un Īpašo komiteju. Šādā gadījumā administrators sadarbībā ar operācijas komandieri ierosina veikt pārskaitījumus, kas vajadzīgi, lai segtu šos neparedzētos izdevumus. Ja ar pārskaitījumu nepietiek, lai nodrošinātu līdzekļus šiem izdevumiem, administrators iesniedz budžeta grozījumu priekšlikumu.

9. NODAĻA

KOPĪGI FINANSĒTĀ APRĪKOJUMA UN INFRASTRUKTŪRAS GALAMĒRĶIS

32. pants

1. Lai pabeigtu komandēto operāciju, operācijas komandieris rīkojas tā, lai atrastu operācijas vajadzībām par kopīgiem līdzekļiem iegādātā aprīkojuma un infrastruktūras galamērķi. Vajadzības gadījumā viņš ierosina Īpašajai komitejai noteikt atbilstošo vērtības samazinājuma koeficientu.

2. Pēc operācijas norises posma beigām atlikušais aprīkojums un infrastruktūra ir administratora pārziņā, kuram vajadzības gadījumā ir jāatrod tā galamērķis. Vajadzības gadījumā viņš ierosina Īpašajai komitejai noteikt atbilstošo vērtības samazinājuma koeficientu.

3. Aprīkojuma, infrastruktūras un citu līdzekļu vērtības samazinājuma koeficientu pēc iespējas ātrāk apstiprina Īpašā komiteja.

4. Par kopīgiem līdzekļiem iegādātā aprīkojuma un infrastruktūras galamērķi apstiprina Īpašā komiteja, ņemot vērā operācijas vajadzības un finansiālus apsvērumus. Iespējami šādi galamērķi:

a) infrastruktūru ATHENA var pārdot vai nodot uzņēmējvalstij, dalībvalstij vai trešai pusei;

b) aprīkojumu ATHENA var pārdot dalībvalstij, uzņēmējvalstij vai trešai pusei vai to var uzglabāt ATHENA, dalībvalsts vai trešā puse.

5. Aprīkojumu un infrastruktūru pārdod finansētājai valstij, uzņēmējvalstij vai trešai pusei par tirgus vērtībai līdzvērtīgu cenu vai, ja tirgus vērtību noteikt nav iespējams, ņemot vērā atbilstošo vērtības samazinājuma koeficientu.

6. Pārdošana vai nodošana uzņēmējvalstij vai trešajai pusei notiek saskaņā ar spēkā esošajiem drošības noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz Padomi, finansētājām valstīm vai NATO.

7. Ja tiek pieņemts lēmums, ka operācijai iegādāto aprīkojumu patur ATHENA, finansētājas dalībvalstis no citām dalībvalstīm var pieprasīt finansiālu kompensāciju. Īpašā komiteja, kuras sastāvā ietilpst visu iesaistīto dalībvalstu pārstāvji, attiecīgos lēmumus pieņem, balstoties uz administratora ieteikumu.

10. NODAĻA

GRĀMATVEDĪBA UN UZSKAITE

33. pants

Principi

Ja kopējo izdevumu veikšana ir uzticēta dalībvalstij, Kopienas iestādei vai, vajadzības gadījumā, starptautiskai organizācijai, šī valsts, iestāde vai organizācija rīkojas saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē tās grāmatvedību un uzskaiti.

34. pants

Ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu uzskaite

Operācijas komandieris veic visu no ATHENA saņemto pārskaitījumu, viņa veikto izdevumu un maksājumu uzskaiti, kā arī no ATHENA budžeta finansētā un viņa vadītajā operācijā izmantotā kustamā īpašuma uzskaiti.

35. pants

Konsolidētie pārskati

1. Grāmatvedis veic pieprasīto iemaksu un veikto pārskaitījumu uzskaiti. Grāmatvedis izveido arī kopējo to izmaksu pārskatus, kas radušās, gatavojoties operācijai, vai tās laikā, un to ar operāciju saistīto darbības izdevumu pārskatus, kas ir tiešā administratora kompetencē.

2. ATHENA ieņēmumu un izdevumu konsolidētos pārskatus veido grāmatvedis. Katras operācijas komandieris iesniedz grāmatvedim pārskatus par viņa veiktajiem izdevumiem un maksājumiem, kā arī pārskatus par iepriekšēju finansējumu, ko viņš ir apstiprinājis, lai segtu ar viņa vadīto operāciju saistītās darbības izmaksas.

11. NODAĻA

REVĪZIJA UN PĀRSKATU IESNIEGŠANA

36. pants

Kārtējie ziņojumi Īpašajai komitejai

Reizi trijos mēnešos administrators iesniedz Īpašajai komitejai ziņojumu par ieņēmumu un izdevumu izpildi iepriekšējo trīs mēnešu laikā un kopš finanšu gada sākuma. Šajā sakarā katras operācijas komandieris savlaicīgi iesniedz administratoram ziņojumu par izdevumiem, kas saistīti ar viņa vadītās operācijas kopējo izmaksu segšanu.

37. pants

Pārskatu revīzija

1. Ja ATHENA izdevumu veikšana ir uzticēta dalībvalstij, Kopienas iestādei vai starptautiskai organizācijai, šī valsts, iestāde vai organizācija rīkojas saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē tās izdevumu revīziju.

2. Tomēr administrators vai viņa ieceltas personas jebkurā laikā var veikt to ATHENA kopējo izmaksu revīziju, kas radušās, gatavojoties operācijām vai to laikā, vai ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu revīziju. Turklāt Īpašā komiteja pēc administratora vai dalībvalsts ieteikuma jebkurā laikā var iecelt ārējos revidentus, nosakot viņu pienākumus un darbības noteikumus.

3. Ar kopējo izmaksu, kas radušās, gatavojoties operācijām vai to laikā, saistīto izdevumu un ar operāciju saistīto darbības izmaksu, ko nav pārbaudījuši ārējie revidenti, kas darbojas ATHENA uzdevumā, revīziju veic divu mēnešu laikā pēc katra finanšu gada beigām.

4. Ārējās revīzijas veikšanai izveido revīzijas kolēģiju, kas sastāv no sešiem locekļiem. Katru gadu no dalībvalstu ieteiktajiem kandidātiem Īpašā komiteja uz nepagarināmu trīs gadus ilgu pilnvaru termiņa laiku ieceļ divus locekļus. Kandidātiem jābūt dalībvalsts revīzijas iestādes locekļiem un jāsniedz pietiekamas drošības un neatkarīguma garantijas. Viņiem jābūt gataviem ATHENA vārdā veikt vajadzīgos uzdevumus. Veicot šos uzdevumus:

a) kolēģijas locekļus turpina algot viņu revīzijas iestādes, un no ATHENA viņi saņem kompensāciju par ar uzdevumu veikšanu saistītajiem izdevumiem saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz līdzvērtīga līmeņa Eiropas Kopienu ierēdņiem;

b) viņi nedrīkst prasīt un pildīt citas instrukcijas, kā vien tās, ko sniedz Īpašā komiteja; pildot savus pienākumus, revīzijas kolēģija un tās locekļi ir pilnīgi neatkarīgi, un tikai viņi ir atbildīgi par ārējās revīzijas veikšanu;

c) ziņojumus, kas saistīti ar viņu uzdevumiem, viņi iesniedz tikai Īpašajai komitejai;

d) viņi pārbauda, vai ATHENA finansētie izdevumi ir veikti saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un pareizas finanšu vadības principiem, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

Katru gadu revīzijas kolēģija nākamajam finanšu gadam ievēl kolēģijas priekšsēdētāju. Kolēģija pieņem augstākajiem starptautiskajiem standartiem atbilstošus noteikumus par tās locekļu veikto revīziju. Revīzijas kolēģija apstiprina tās locekļu sastādītos revīzijas ziņojumus, pirms tos iesniedz administratoram un Īpašajai komitejai.

5. Īpašā komiteja katrā atsevišķā gadījumā un, ņemot vērā konkrētos motīvus, var lemt par citu ārējo revīzijas iestāžu izmantošanu.

6. Personām, kas veic ATHENA izdevumu revīziju, pirms ķeršanās pie savu pienākumu pildīšanas, jāsaņem atļauja darbam ar klasificētu informāciju, kuras klasifikācijas pakāpe nav zemāka par Padomes "Secret UE" līmeni vai šim līmenim līdzvērtīgu dalībvalsts vai NATO klasifikācijas pakāpi. Šīm personām jānodrošina revīzijas laikā iegūtās informācijas konfidencialitātes ievērošana un datu aizsardzība saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz šo informāciju un datiem.

7. Administratoram un personām, kas ir atbildīgas par ATHENA izdevumu revīziju, jābūt iespējai nekavējoties un bez iepriekšēja paziņojuma sniegšanas piekļūt visiem ar izdevumiem saistītajiem dokumentiem un datu uzglabāšanas līdzekļu saturam, kā arī telpām, kurās šos dokumentus un datu uzglabāšanas līdzekļus glabā. Viņi drīkst izgatavot kopijas. Personām, kas ir saistītas ar ATHENA izdevumu veikšanu, jāsniedz administratoram un personām, kas atbildīgas par izdevumu revīziju, jebkāda veida palīdzība, kas viņiem vajadzīga uzdevuma izpildei.

8. Izmaksas, kas saistītas ar ATHENA uzdevumā strādājošo revidentu veiktajām revīzijām, uzskata par kopējām izmaksām, ko sedz ATHENA.

38. pants

Gadskārtējā pārskatu iesniegšana

1. Administrators ar grāmatveža un katras operācijas komandiera palīdzību sagatavo un līdz nākamā finanšu gada aprīlim iesniedz Īpašajai komitejai gada vadības pārskatus, ATHENA gada bilanci un ziņojumu par darbību. Gada vadības pārskatos nošķir ATHENA kopējās izmaksas, kas radušās, gatavojoties operācijām un to laikā, un ar katru attiecīgajā finanšu gadā veikto operāciju saistītās darbības izmaksas, kā arī dažādus ieņēmumus un ieņēmumus no dalībvalstīm un trešām valstīm. Bilancē kā līdzekļus norāda visus ATHENA piederošos līdzekļus, ņemot vērā to vērtības samazināšanās koeficientu un jebkurus zaudējumus vai norakstītos līdzekļus, kā arī pasīvu rezerves. Līdz nākamā finanšu gada februārim administrators iesniedz vadības pārskatus revīzijas kolēģijai izskatīšanai un atzinuma sniegšanai.

2. Īpašā komiteja apstiprina gada vadības pārskatus un bilances. Savu atzinumu tā dara zināmu administratoram, grāmatvedim un katras attiecīgajā finanšu gadā veiktās operācijas komandierim.

3. Visus pārskatus un uzskaites materiālus attiecīgi grāmatvedis un katras operācijas komandieris glabā piecus gadus no šo dokumentu apstiprināšanas brīža.

4. Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu ar budžeta grozījumu palīdzību iekļaut tā finanšu gada budžeta izpildes bilanci, kura pārskati ir pastiprināti, nākamā finanšu gada budžetā atkarībā no apstākļiem kā ieņēmumus un izdevumus.

5. To budžeta izpildes bilances daļu, ko veido to apropriāciju izmantošana, kas paredzētas ar gatavošanos operācijām un operāciju norisi saistīto kopējo izmaksu segšanai, iekļauj pie nākamajām iesaistīto dalībvalstu iemaksām.

6. To budžeta izpildes bilances daļu, ko veido to apropriāciju izmantošana, kas paredzētas ar konkrētu operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu segšanai, iekļauj pie nākamajām šajā operācijā iesaistīto dalībvalstu iemaksām.

7. Ja atlīdzinājumu nav iespējams veikt, atskaitot attiecīgo summu no ATHENA veicamajām iemaksām, budžeta izlietojuma bilanci atmaksā attiecīgajai dalībvalstij.

39. pants

Operāciju pārskatu iesniegšana

1. Pēc operācijas pabeigšanas Īpašā komiteja, pamatojoties uz administratora vai dalībvalsts ieteikumu, var nolemt, ka administrators, kuram palīdz grāmatvedis un šīs operācijas komandieris, iesniedz Īpašajai komitejai šīs operācijas vadības pārskatus un bilances par laika posmu vismaz līdz operācijas beigām, bet, vēlams, līdz pilnīgai operācijas pabeigšanai. Administratoram noteiktais termiņš nedrīkst būt īsāks par četriem mēnešiem pēc operācijas beigām.

2. Ja līdz noteiktajam termiņam vadības pārskatos un bilancēs nav iespējams iekļaut ar operācijas pabeigšanu saistītos ieņēmumus un izdevumus, šos ieņēmumus un izdevumus iekļauj ATHENA gada vadības pārskatā un bilancē, un Īpašā komiteja tos izskata saistībā ar gadskārtējo pārskatu iesniegšanu.

3. Īpašā komiteja apstiprina tai iesniegto operācijas vadības pārskatu un bilanci. Savu atzinumu tā dara zināmu administratoram, grāmatvedim un attiecīgās operācijas komandierim.

4. Ja atlīdzinājumu nav iespējams veikt, atskaitot attiecīgo summu no ATHENA veicamajām iemaksām, budžeta izlietojuma bilanci atmaksā attiecīgajai dalībvalstij.

12. NODAĻA

JURIDISKĀ ATBILDĪBA

40. pants

1. Noteikumus, kas reglamentē operācijas komandiera, administratora un citu darbinieku, kurus piešķīrušas jo īpaši Kopienas iestādes vai dalībvalstis, disciplināro vai kriminālatbildību ar budžeta izpildi saistītu pārkāpumu un nolaidības gadījumā, paredz Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumi vai citi noteikumi, kas uz šīm personām attiecas. Turklāt ATHENA pēc savas iniciatīvas vai finansētājas valsts pieprasījuma var iesniegt civilprasību pret iepriekš minētajiem darbiniekiem.

2. Finansētāja valsts nekādā gadījumā nedrīkst vērsties ar prasību pret Eiropas Kopienām vai Padomes ģenerālsekretāru sakarā ar administratora, grāmatveža vai viņiem piešķirto darbinieku pienākumu izpildi.

3. Līgumsaistības, kas var izrietēt no saistībā ar budžeta izpildi noslēgtiem līgumiem, ar ATHENA starpniecību sedz finansētājas valstis. Tās reglamentē likumi, kas attiecas uz konkrētajiem līgumiem.

4. Tādu saistību gadījumā, kas neattiecas uz līgumsaistībām, jebkurus zaudējumus, ko radījusi operācija, štābs, spēku štābi un tādas krīzes struktūras komponentu štābi, kuru apstiprina operācijas komandieris vai viņa štābs savu pienākumu pildīšanas laikā, ar ATHENA starpniecību sedz finansētājas valstis saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību aktiem operāciju norises vietās piemērojamajiem spēku iekšējiem noteikumiem.

5. Finansētāja valsts nekādā gadījumā nedrīkst vērsties pret Eiropas Kopienām vai dalībvalstīm ar prasībām, kuras saistītas ar līgumiem, kas noslēgti budžeta izpildei, vai zaudējumiem, ko radījušas vienības vai nodaļas ar krīzes struktūru, kuru sastāvu apstiprina operācijas komandieris vai viņa štābs savu pienākumu pildīšanas laikā.

41. pants

Pārejas noteikumi

1. Sākotnējo budžetu apstiprina līdz 2004. gada 1. jūnijam. Pirmais finanšu gads sākas sākotnējā budžeta apstiprināšanas dienā un beidzas attiecīgā gada 31. decembrī.

2. Līdz 2004. gada 1. jūnijam Īpašā komiteja ieceļ pirmos sešus 37. panta 4. punktā minētos revīzijas kolēģijas locekļus. Divus locekļus, kuru pilnvaru termiņš ir viens gads, un divus locekļus, kuru pilnvaru termiņš ir divi gadi, nosaka lozējot. Pārējo divu locekļu pilnvaru termiņš ir trīs gadi.

42. pants

Pārskatīšana

Šo lēmumu un tā pielikumus pārskata pēc katras operācijas un vismaz reizi 18 mēnešos. Pirmo pārskatīšanu veic ne vēlāk kā līdz 2004. gada beigām. Pārskatīšanā piedalās ATHENA vadības struktūras.

43. pants

Nobeiguma noteikumi

Šis lēmums stājas spēkā 2004. gada 1. martā. To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2004. gada 23. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Cowen

[1] OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.

[2] OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Kopējās izmaksas, ko sedz ATHENA

Gadījumos, kad šeit uzskaitītās kopējās izmaksas nevar sasaistīt ar kādu konkrētu operāciju, Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu attiecīgās apropriācijas iekļaut gada budžeta vispārīgajā daļā. Šīs apropriācijas pēc iespējas jāiekļauj pantos, kuros norādīta operācija, kurai tās visvairāk paredzētas.

1. Revīzijas izmaksas

2. Pamatuzdevuma izpildes izdevumi, kas radušies operācijas komandierim un viņa štābam, iesniedzot operācijas pārskatus Īpašajai komitejai

3. Zaudējumu kompensācijas un izmaksas, kas radušās sakarā ar prasībām un procesiem, kas jāatlīdzina no ATHENA līdzekļiem

4. Banku pakalpojumu izmaksas (kopējās izmaksas vienmēr iekļauj gada budžeta vispārīgajā daļā)

5. Izmaksas, kas rodas sakarā ar lēmumiem uzglabāt materiālus, kuri kopīgi iegādāti operācijas vajadzībām (ja šīs izmaksas attiecas uz gada budžeta vispārīgo daļu, jānorāda saistība ar konkrēto operāciju)

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Ar operācijas sagatavošanas posmu saistītās darbības kopējās izmaksas, ko sedz ATHENA

Izmaksas, kas saistītas ar transportu un izmitināšanu, kas vajadzīga izpētes uzdevumu veikšanai un bruņoto spēku sagatavošanai konkrētai Savienības militārai operācijai.

Medicīniskā aprūpe: izmaksas, kas saistītas ar izpētes uzdevumu veikšanā un bruņoto spēku sagatavošanā konkrētai Savienības militārajai operācijai iesaistīto personu ārkārtas medicīnisko evakuāciju (Medevac), ja medicīnisko palīdzību nav iespējams nodrošināt notikuma vietā.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

III–A Ar operācijas norises posmu saistītās darbības kopējās izmaksas, ko vienmēr sedz ATHENA

Jebkuras Savienības militārās operācijas gadījumā ATHENA kā ar operāciju saistītas darbības izmaksas sedz turpmāk izklāstītās operācijas norisei nepieciešamās izmaksas.

1. Izmaksas, kas saistītas ar ES vadītu operāciju vai mācību (dislocējamajiem vai stacionārajiem) štābiem

Štābi : operācijas, spēku un komponentu štābi;

operācijas štābi :

stacionārs operācijas komandiera štābs, kas neatrodas operācijas norises vietā un ir atbildīgs par ES spēku komplektēšanu, aktivēšanu, uzturēšanu un nomaiņu.

ATHENA un Padomes ģenerālsekretariāta izmaksu definīcija ir tāda pati kā operācijas štāba izmaksu definīcija, ciktāl šīs struktūras ir tieši iesaistītas operācijas norisē;

spēku štābi : operācijas norises vietā dislocēto ES spēku štābi;

komponentu štābi : operācijas norises vietā dislocēto ES komponentu komandieru (tas ir, gaisa spēku, sauszemes spēku, jūras spēku un citas specifiskas funkcijas veicošu komandieru, kas atkarībā no operācijas veida var būt vajadzīgi) štābi;

transporta izmaksas; : transports uz operācijas norises vietu un no tā, lai dislocētu, uzturētu un nomainītu spēku štābus un komponentu štābus; izmaksas, kas saistītas ar operācijai vajadzīgajiem operācijas štābiem;

administrācija : papildu biroja un izmitināšanas aprīkojums, uz līgumu pamata sniegtie pakalpojumi, ēkas uzturēšanas izmaksas;

operācijas norises vietā nodarbinātais personāls : civilpersonas, ārvalstu konsultanti un uz vietas nodarbināts (valsts vai operācijas norises vietā dzīvojošs) personāls, kas vajadzīgs operācijas norisei un pārsniedz parastās operācijas vajadzības (tostarp samaksa par virsstundām);

sakari : kapitālieguldījumi par sakaru un IT aprīkojuma iegādi un izmantošanu un maksa par saņemtajiem pakalpojumiem (modemu noma un uzturēšana, telefona līnijas, satelīttelofoni, kriptofakss, aizsargātas līnijas, Internetsa pieslēgums, datu pārraides līnijas, vietējie tīkli);

štābu transporta un ceļa izdevumi operācijas norises vietā (bez "dienas naudām") : izdevumi, kas saistīti ar transporta līdzekļu pārvietošanu un cita veida ceļa un kravas pārvadāšanas izdevumi, tostarp valstu pastiprinājuma vienību un viesu ceļa izdevumi; degvielas izmaksas, kas pārsniedz parasti operācijām vajadzīgās degvielas izmaksas; papildu transporta līdzekļu noma; izmaksas, kas saistītas ar oficiālajām vizītēm no operācijas norises vietas uz Briseli un/vai ES organizētām sanāksmēm; izmaksas, kas saistītas ar trešo pušu apdrošināšanu, ko atsevišķas valstis pieprasa no starptautiskām organizācijām, ja viņu teritorijā notiek operācija;

kazarmas un izmitināšanas infrastruktūra : izdevumi, kas saistīti ar štābam vajadzīgo ēku iegādi, īri vai atjaunošanu operācijas norises vietā (vajadzības gadījumā ēku, nojumju, telšu īre);

sabiedrības informēšana : izmaksas, kas saistītas ar informācijas kampaņām, lai saskaņā ar operācijas štāba izstrādāto informācijas stratēģiju operāciju štābā un spēku štābos sniegtu informāciju plašsaziņas līdzekļiem;

reprezentācija un viesu uzņemšana : reprezentācijas izdevumi; štāba līmeņa izdevumi, kas vajadzīgi operācijas vadīšanai.

2. Izmaksas, kas saistītas ar atbalstu spēkiem kopumā.

Šīs izmaksas rodas pēc spēku dislocēšanas operācijas norises vietā:

infrastruktūra : izdevumi, bez kuriem spēki kopumā nevar izpildīt savu uzdevumu (kopīgi izmantojams lidlauks, dzelzceļš, ostas, ceļi, elektroenerģija un ūdensapgāde);

svarīgs papildu aprīkojums : iepriekš neparedzēta specifiska aprīkojuma, bez kura nav iespējama operācijas norise, īre vai iegāde operācijas laikā, kam, ja iegādāto aprīkojumu pēc uzdevuma izpildes neatdod īpašniekam, vajadzīgs operācijas komandiera lēmums un Īpašās komitejas apstiprinājums;

pazīšanās zīmes : specifiskas pazīšanās zīmes, "Eiropas Savienības" apliecības, nozīmes, medaļas, karogi Eiropas Savienības vai citu spēku krāsās vai štāba pazīšanās zīmes (neieskaitot apģērbu, cepures un formas tērpus);

medicīniskā aprūpe : izmaksas, kas saistītas ar ārkārtas medicīnisko evakuāciju (Medevac), ja medicīnisko palīdzību nav iespējams sniegt notikuma vietā.

3. Izmaksas, kas rodas, ES izmantojot NATO kopīgos līdzekļus un potenciālu, ko NATO ļauj izmantot ES vadītā operācijā

Izmaksas, kas saistītas ar to, ka Eiropas Savienība kādā no savām militārajām operācijām izmanto vienošanos starp ES un NATO par ES vadītai operācijai piešķirtu NATO kopīgo līdzekļu un potenciāla piešķiršanu, kontroli, atdošanu un atsaukšanu.

III–B Ar operāciju saistītās darbības izmaksas, kas rodas konkrētas operācijas norises posmā un ko ar Padomes lēmumu sedz ATHENA

Transporta izmaksas : transports uz operācijas norises vietu un no tās, lai dislocētu, atbalstītu un nomainītu operācijai vajadzīgos spēkus;

Kazarmas un izmitināšanas infrastruktūra : izdevumi, kas saistīti ar operācijas veikšanai dislocētajiem spēkiem vajadzīgo ēku iegādi, īri vai atjaunošanu operācijas norises vietā (vajadzības gadījumā ēku, nojumju, telšu īre)

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Ar operācijas pabeigšanu saistītās darbības izmaksas, ko sedz ATHENA

Izmaksas, kas saistītas ar operācijas vajadzībām par kopīgiem līdzekļiem iegādātā aprīkojuma un infrastruktūras galamērķa atrašanu.

Ar operācijas pārskata sagatavošanu saistītās izmaksas. Kopējās izmaksas nosaka saskaņā ar III pielikumu, ņemot vērā to, ka pārskatu sagatavošanai vajadzīgie darbinieki ir attiecīgās operācijas štāba darbinieki arī tad, ja šis štābs savu darbību ir beidzis.

--------------------------------------------------