32003L0110



Oficiālais Vēstnesis L 321 , 06/12/2003 Lpp. 0026 - 0031


Padomes direktīva 2003/110/EK

(2003. gada 25. novembris)

par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 63. panta 3. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Vācijas Federatīvās Republikas iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1) Savstarpējā palīdzībā, lai veiktu izraidīšanu, ņem vērā kopējo mērķi pārtraukt to trešo valstu valstspiederīgo nelikumīgu uzturēšanos, uz kuriem attiecas izraidīšanas rīkojums. Turklāt normatīvi, kas ir saistoši visām dalībvalstīm, veicina juridisko noteiktību un procedūru standartizāciju.

(2) Trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās pārtraukšanā arvien lielāka nozīme ir izraidīšanai pa gaisa ceļu. Neskatoties uz dalībvalstu mēģinājumiem dot priekšroku tiešo lidojumu izmantošanai, no ekonomiskā viedokļa vai nepietiekamas tiešo lidojumu pieejamības dēļ var būt nepieciešams izmantot lidojumus ar pārsēšanos citu dalībvalstu tranzīta lidostās.

(3) Padomes 1995. gada 22. decembra Ieteikumā par saskaņotu rīcību un sadarbību, veicot izraidīšanas pasākumus [1] un Izpildu komitejas 1998. gada 21. aprīļa Lēmumā par sadarbību starp Līgumslēdzējām pusēm, izraidot trešo valstu valstspiederīgos pa gaisa ceļu (SCH/Com–ex (98) 10) [2] jau aplūkota nepieciešamā sadarbība starp dalībvalstīm trešo valstu valstspiederīgo izraidīšanā pa gaisa ceļu.

(4) Dalībvalstu suverenitātei, jo īpaši attiecībā uz tieša spēka izmantošanu pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kas pretojas izraidīšanai, jāpaliek neskartai.

(5) 1963. gada 14. septembra Konvencijai par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos (Tokijas Konvencija), jo īpaši attiecībā uz atbildīgā pilota pilnvarām lidojuma laikā un jautājumiem, kas skar atbildību, jāpaliek neskartai.

(6) Attiecībā uz aviosabiedrību instruktāžu par to, kā veicama izraidīšana ar eskortu vai bez tā, atsaucas uz 9. pielikumu 1944. gada 7. decembra Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (ICAO).

(7) Dalībvalstīm jāīsteno šī direktīva, ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības, jo īpaši 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu, kurā grozījumi izdarīti ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām saistībām tranzītu pa gaisa ceļu nedrīkst ne pieprasīt, ne piešķirt, ja trešā valstī, kas ir galamērķa valsts vai tranzīta valsts, trešās valsts valstspiederīgajam draud necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās, spīdzināšana vai nāves sods, vai ja viņa dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta viņa rases, reliģijas, nacionālās piederības, piederības īpašai sociālai grupai vai politiskās pārliecības dēļ.

(8) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [3].

(9) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tādējādi šī direktīva nav tai saistoša un uz to neattiecas. Ņemot vērā to, ka šī direktīva pamatojas uz Šengenas acquis atbilstoši Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem ciktāl tas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai kuri vairs neatbilst īstermiņa uzturēšanās nosacījumiem, kas piemērojami dalībvalsts teritorijā atbilstīgi Šengenas acquis noteikumiem, Dānijai saskaņā ar iepriekšminētā protokola 5. pantu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi šo direktīvu, jāpieņem lēmums par to, vai tā ieviesīs šo direktīvu savos valsts tiesību aktos, vai nē.

(10) Attiecībā uz Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti šī direktīva papildina Šengenas acquis noteikumus tā līguma nozīmē, ko 1999. gada 18. maijā noslēgusi Eiropas Savienības Padome, Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste attiecībā uz šo valstu iesaistīšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē [4], ciktāl tas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri neatbilst vai kuri vairs neatbilst īstermiņa uzturēšanās nosacījumiem, kas piemērojami dalībvalsts teritorijā atbilstīgi Šengenas acquis noteikumiem, uz kuriem attiecas joma, kas minēta 1. panta C punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē [5].

(11) Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, šīs dalībvalstis nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tādējādi saskaņā ar minētā protokola 4. pantu šī direktīva nav tām saistoša un uz tām neattiecas.

(12) Šī direktīva ir tiesību akts, kas izstrādāts, pamatojoties uz Šengenas acquis, vai citā veidā ar to saistīts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šīs direktīvas mērķis ir noteikt palīdzības pasākumus starp kompetentajām iestādēm dalībvalstu tranzīta lidostās attiecībā uz izraidīšanu pa gaisa ceļu ar eskortu vai bez tā.

2. pants

Šajā direktīvā:

a) "trešās valsts valstspiederīgais" ir ikviena persona, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Islandes Republikas vai Norvēģijas Karalistes valstspiederīgais;

b) "dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu" ir dalībvalsts, kas dod izraidīšanas rīkojumu attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo un pieprasa tranzītu caur citas dalībvalsts tranzīta lidostu;

c) "dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu" vai "tranzīta dalībvalsts" ir dalībvalsts, caur kuras tranzīta lidostu veicams tranzīts;

d) "eskorts" ir visas tās personas no tās dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, kuras ir atbildīgas par trešās valsts valstspiederīgā pavadīšanu, ieskaitot par medicīnisko aprūpi atbildīgās personas un tulkus;

e) "tranzīts pa gaisa ceļu" ir trešās valsts valstspiederīgā un, ja nepieciešams, eskorta pārvietošanās caur tās dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, lidostas zonu, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu.

3. pants

1. Dalībvalsts, kas vēlas izraidīt trešās valsts valstspiederīgo pa gaisa ceļu, pārbauda, vai iespējams izmantot tiešo lidojumu līdz galamērķa valstij.

2. Ja dalībvalsts, kas vēlas izraidīt trešās valsts valstspiederīgo, pamatotu praktisku apstākļu dēļ nevar izmantot tiešu lidojumu līdz galamērķa valstij, tā var pieprasīt tranzītu pa gaisa ceļu caur citu dalībvalsti. Pieteikumu tranzītam pa gaisa ceļu neiesniedz, ja izraidīšanas pasākumā ir nepieciešams mainīt lidostu tās dalībvalsts teritorijā, kas saņem pieprasījumu.

3. Neskarot 8. pantā minētās saistības, dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu var atteikt tranzītu pa gaisa ceļu, ja:

a) saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem trešās valsts valstspiederīgais dalībvalstī, kas saņem pieprasījumu, ir apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā vai tiek meklēts soda izpildei;

b) tranzīts caur citām valstīm vai uzņemšana galamērķa valstī nav iespējama;

c) izraidīšanas pasākumā ir nepieciešams mainīt lidostu tās dalībvalsts teritorijā, kas saņem pieprasījumu;

d) praktisku iemeslu dēļ pieprasītā palīdzība konkrētā brīdī nav iespējama; vai

e) trešās valsts valstspiederīgais apdraudēs sabiedrisko kārtību, sabiedrības drošību, sabiedrības veselību vai starptautiskās attiecības dalībvalstī, kas saņem pieprasījumu.

4. Šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajā gadījumā tā dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, cik iespējams ātri informē to dalībvalsti, kas iesniedz pieprasījumu, par sākotnēji pieprasītajam datumam pēc iespējas tuvāku datumu, kurā ir iespējams palīdzēt veikt tranzītu pa gaisa ceļu, ciktāl ir izpildīti pārējie nosacījumi.

5. Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, var anulēt jau izdotas atļaujas veikt tranzītu pa gaisa ceļu, ja pēc tam atklājas apstākļi 3. punkta nozīmē, kas attaisno tranzīta pieprasījuma noraidīšanu.

6. Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, tūlīt informē dalībvalsti, kas iesniedz pieprasījumu, par to, ka atļauja veikt tranzītu pa gaisa ceļu atteikta vai anulēta saskaņā ar 3. vai 5. punktu, vai par jebkuru citu iemeslu, kura dēļ tranzīts nav iespējams, un sniedz paskaidrojumus par šiem iemesliem.

4. pants

1. Pieprasījumu tranzītam pa gaisa ceļu ar eskortu vai bez tā un ar to saistītajiem palīdzības pasākumiem saskaņā ar 5. panta 1. punktu dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, iesniedz rakstveidā. Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, to saņem pēc iespējas agrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divas dienas pirms tranzīta veikšanas. Šo termiņu var atcelt īpaši steidzamos un attiecīgi pamatotos gadījumos.

2. Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, par savu lēmumu divu dienu laikā informē dalībvalsti, kas iesniedz pieprasījumu. Attiecīgi pamatotos gadījumos šo termiņu var pagarināt par, augstākais, 48 stundām. Tranzītu pa gaisa ceļu neuzsāk bez tās dalībvalsts atļaujas, kas saņem pieprasījumu.

Ja dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, nesniedz atbildi šā punkta pirmajā daļā minētajā termiņā, var uzsākt tranzīta operācijas, par ko paziņo dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu.

Pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem vai norunām, dalībvalstis var paredzēt, ka tranzīta operācijas var uzsākt, tai dalībvalstij, kas iesniedz pieprasījumu, par to paziņojot.

Dalībvalstis paziņo Komisijai par šā punkta trešajā daļā minētajiem nolīgumiem vai norunām. Komisija par šādiem nolīgumiem un norunām regulāri ziņo Padomei.

3. Lai izskatītu pieprasījumus saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstij, kas saņem pieprasījumu, nosūta informāciju par veidlapu, kas saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu jāizmanto, pieprasot un atļaujot tranzītu pa gaisa ceļu.

Pielikumā norādītā tranzīta pieprasījuma precizēšanai un koriģēšanai nepieciešamos pasākumus, kā arī tā pārsūtīšanas paņēmienus nosaka saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru.

4. Tā dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, attiecībā uz jebkuru tranzīta pieprasījumu sniedz pielikumā paredzētās ziņas tai dalībvalstij, kas saņem pieprasījumu.

5. Katra dalībvalsts nosaka centrālo iestādi, kurai saskaņā ar 1. punktu tiek nosūtīti pieprasījumi.

Centrālās iestādes nosaka kontaktpunktus attiecīgajās tranzīta lidostās, ar kuriem var sazināties tranzīta operāciju laikā.

5. pants

1. Dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tranzīta operācija notiek iespējami īsākā laikā.

Tranzīta operācija notiek, ilgākais, 24 stundu laikā.

2. Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, saskaņā ar savstarpējām konsultācijām ar dalībvalsti, kas iesniedz pieprasījumu, izmantojot pieejamos līdzekļus un ievērojot attiecīgos starptautiskos standartus, veic visus nepieciešamos palīdzības pasākumus sākot no nosēšanās un gaisa kuģa durvju atvēršanas līdz brīdim, kad trešās valsts valstspiederīgais ir to atstājis. Tomēr b) punktā minētajos gadījumos savstarpējas konsultācijas nav nepieciešamas.

Minētais īpaši attiecas uz šādiem palīdzības pasākumiem:

a) trešās valsts valstspiederīgā sagaidīšana pie gaisa kuģa un viņa eskortēšana tranzīta lidostas robežās, jo īpaši uz nākamo reisu lidojumā ar pārsēšanos;

b) neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana trešās valsts valstspiederīgajam un, ja nepieciešams, viņa eskortam;

c) trešās valsts valstspiederīgā un, ja nepieciešams, viņa eskorta ēdināšana;

d) ceļošanas dokumentu saņemšana, glabāšana un nosūtīšana, jo īpaši ja izraidīšanu veic bez eskorta;

e) dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, informēšana par vietu un laiku, kurā trešās valsts valstspiederīgais atstāj attiecīgās dalībvalsts teritoriju, ja tranzītu veic bez eskorta;

f) dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, informēšana, ja trešās valsts valstspiederīgā tranzīta laikā notika nopietni starpgadījumi.

3. Dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, saskaņā ar tās tiesību aktiem var:

a) nogādāt un izmitināt trešās valsts valstspiederīgo drošā vietā;

b) izmantot likumīgus līdzekļus, lai novērstu vai apturētu jebkuru trešās valsts valstspiederīgā mēģinājumu pretoties tranzītam.

4. Neskarot 6. panta 1. punktu, gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt tranzīta operācijas pabeigšanu, neskatoties uz palīdzību, kas sniegta saskaņā ar 1. un 2. punktu, dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, pēc tās dalībvalsts lūguma, kas iesniedz pieprasījumu, un apspriežoties ar to, var veikt visus nepieciešamos palīdzības pasākumus, lai turpinātu tranzīta operāciju.

Tādos gadījumos 1. punktā minēto termiņu var pagarināt par, augstākais, 48 stundām.

5. Tās dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, kompetentās iestādes, kuras ir atbildīgas par pasākumu saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu, nosaka sniegtās palīdzības raksturu un apmēru.

6. Saskaņā ar 2. punkta b) un c) apakšpunktu sniegto pakalpojumu izmaksas sedz dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu.

Pārējās izmaksas, ja tās ir faktiskas un nosakāmas, arī sedz dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu.

Dalībvalstis sniedz attiecīgo informāciju attiecībā uz šā punkta otrajā daļā minēto izmaksu noteikšanas kritērijiem.

6. pants

1. Dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, uzņemas trešās valsts valstspiederīgo tūlīt uzņemt atpakaļ, ja:

a) atļauja tranzītam pa gaisa ceļu ir atteikta vai anulēta saskaņā ar 3. panta 3. un 5. punktu;

b) trešās valsts valstspiederīgais tranzīta laikā bez atļaujas ieradās dalībvalstī, kas saņem pieprasījumu;

c) trešās valsts valstspiederīgā izraidīšana uz citu tranzīta valsti vai galamērķa valsti, vai iekāpšana uz nākamo reisu lidojumā ar pārsēšanos bijusi nesekmīga; vai

d) tranzīts pa gaisa ceļu nav iespējams cita iemesla dēļ.

2. Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, palīdz dalībvalstij, kas iesniedz pieprasījumu, uzņemt atpakaļ trešās valsts valstspiederīgo. Dalībvalsts, kas iesniedz pieprasījumu, uzņemas segt izmaksas, kas radušās, uzņemot atpakaļ trešās valsts valstspiederīgo.

7. pants

1. Veicot tranzīta operāciju, eskorta pilnvaras ierobežo līdz pašaizsardzībai. Bez tam, ja nav tranzīta dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes darbinieku vai lai atbalstītu tiesībaizsardzības iestādes darbiniekus, eskorts var atbildēt uz tūlītēju un nopietnu apdraudējumu ar pamatotu un samērīgu rīcību, lai neļautu trešās valsts valstspiederīgajam bēgt, savainot sevi vai trešo personu vai nodarīt kaitējumu īpašumam.

Jebkuros apstākļos eskortam jāievēro tās dalībvalsts tiesību akti, kas saņem pieprasījumu.

2. Veicot tranzītu pa gaisa ceļu, eskorts nenēsā ieročus un valkā civilapģērbu. Pēc tās dalībvalsts pieprasījuma, kas saņem pieprasījumu, eskorts sniedz attiecīgus identifikācijas datus, ieskaitot tranzīta dalībvalsts izdoto tranzīta atļauju, vai, attiecīgā gadījumā, 4. panta 2. punktā minēto paziņojumu.

8. pants

Šī direktīva neskar saistības, kas izriet no 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, kurā grozījumi izdarīti ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokolu, no starptautiskām konvencijām par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām un no starptautiskām konvencijām par personu izdošanu.

9. pants

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

10. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2005. gada 6. decembrim izpildītu šo direktīvu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāmas šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

11. pants

Atceļ Izpildu komitejas 1998. gada 21. aprīļa Lēmumu par sadarbību starp Līgumslēdzējām Pusēm, izraidot trešo valstu valstspiederīgos pa gaisa ceļu (SCH/Com–ex (98) 10).

12. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

13. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2003. gada 25. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Tremonti

[1] OV C 5, 10.1.1996., 3. lpp.

[2] OV L 239, 22.9.2000., 193. lpp.

[3] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[4] OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[5] OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------