Padomes Direktīva 2003/96/EK

(2003. gada 27. oktobris),

kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 93. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1) Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/81/EEK par akcīzes nodokļa saskaņošanu attiecībā uz minerāleļļām [1] un Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/82/EEK par minerāleļļām uzlikto akcīzes nodokļu likmju tuvināšanu [2] attiecas uz minerāleļļām.

(2) Tas, ka nav Kopienas noteikumu, kas nosaka minimālo nodokļa likmi elektroenerģijai un energoproduktiem, kas nav minerāleļļas, var nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā tirgus pareizu darbību.

(3) Iekšējā tirgus pareizai darbībai un citu Kopienas politikas mērķu sasniegšanai Kopienas līmenī nepieciešams noteikt minimālo nodokļu līmeni vairumam energoproduktu, ieskaitot elektroenerģiju, dabas gāzi un akmeņogles.

(4) Būtiskas atšķirības valsts nodokļu līmeņos enerģētikas nozarē, ko piemēro dalībvalstis, var izrādīties kaitīgas iekšējā tirgus parezai darbībai.

(5) Nosakot attiecīgus Kopienas minimālos nodokļu līmeņus, varētu samazināt esošās atšķirības valsts nodokļu līmeņos.

(6) Saskaņā ar Līguma 6. pantu vides aizsardzības prasības ir jāņem vērā, definējot un īstenojot Kopienas politiku citās jomās.

(7) Būdama ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām puse, Kopiena ratificēja Kioto Protokolu. Nodokļu uzlikšana energoproduktiem un, vajadzības gadījumā, elektroenerģijai ir viens no pieejamiem līdzekļiem, lai sasniegtu Kioto Protokola mērķus.

(8) Padomei regulāri jāpārbauda atbrīvojumi un samazinājumi, un nodokļu minimālais līmenis, ņemot vērā iekšējā tirgus pareizu darbību, nodokļu minimālā līmeņa faktisko vērtību, Kopienas uzņēmumu konkurētspēju plašākā starptautiskā mērogā un plašākus Līguma mērķus.

(9) Dalībvalstīm būtu jādod pielaide, kas nepieciešama, lai definētu un īstenotu politiku atbilstoši saviem apstākļiem.

(10) Dalībvalstis vēlas ieviest vai saglabāt dažādus nodokļu veidus energoproduktiem un elektroenerģijai. Tālab dalībvalstīm būtu jāatļauj piemērot Kopienas nodokļu līmeni, ņemot vērā uzlikto kopējo maksājumu attiecībā uz visiem netiešajiem nodokļiem, kurus tās izvēlējušās piemērot (izņemot PVN).

(11) Katra dalībvalsts lemj par fiskāliem pasākumiem, ko veikt saistībā ar šo Kopienas noteikumu īstenošanu nodokļu uzlikšanai energoproduktiem un elektroenerģijai. Šajā sakarā dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepalielināt vispārējo nodokļu slogu, ja tās uzskata, ka šāda nodokļa neitralitātes principa īstenošana varētu veicināt to sistēmu pārstrukturēšanu un modernizēšanu, veicinot rīcību, kas sekmēs labāku vides aizsardzību un darbaspēka plašāku izmantošanu.

(12) Enerģijas cenas ir Kopienas enerģētikas, transporta un vides politikas pamatelementi.

(13) Nodokļu uzlikšana daļēji nosaka energoproduktu un elektroenerģijas cenu.

(14) Nodokļu minimālajam līmenim būtu jāatspoguļo dažādu energoproduktu un elektroenerģijas konkurence. Šajā sakarā būtu vēlams cik vien iespējams šo minimālo līmeņu aprēķināšanu balstīt uz produktu enerģijas saturu. Tomēr šo metodi nevajadzētu piemērot motordegvielai.

(15) Noteiktos apstākļos vai pastāvīgi būtu jāļauj piemērot atšķirīgas valsts nodokļu likmes vienam un tam pašam produktam, ja tiek ievēroti Kopienas minimālie nodokļu līmeņi un iekšējā tirgus un konkurences noteikumi.

(16) Uz siltumu attiecas tikai ļoti neliela Kopienas iekšējās tirdzniecības daļa, tādēļ siltuma jaudas nodokļi nebūtu jāiekļauj šajos Kopienas noteikumos.

(17) Dažādus Kopienas nodokļu līmeņus nepieciešams noteikt atbilstoši energoproduktu un elektroenerģijas izmantošanai.

(18) Energoproduktiem, kurus izmanto par motordegvielu noteiktiem rūpnieciskiem un komerciāliem nolūkiem un kurus izmanto par kurināmo, parasti ir zemākas nodokļa likmes nekā tās, kuras piemēro energoproduktiem, kurus izmanto par degvielu.

(19) Attiecībā uz nodokļiem dīzeļmotordegvielai, kuru izmanto pārvadātāji, jo īpaši tie, kas ir iesaistīti Kopienas iekšējās darbībās, nepieciešami īpaši noteikumi, ieskaitot pasākumus, kas ļautu ieviest ceļu lietotāju maksas sistēmu, lai ierobežotu konkurences traucējumus, ar kuriem uzņēmumi varētu saskarties.

(20) Dalībvalstīm varētu būt jādiferencē dīzeļdegviela izmantošanai komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem. Dalībvalstis var izmantot šo iespēju, lai samazinātu atšķirību starp nekomerciālās gāzeļļas, ko izmanto par degvielu, un benzīna nodokļiem.

(21) Energoproduktu un elektroenerģijas izmantošanu uzņēmuma un ārpusuzņēmuma vajadzībām var traktēt atšķirīgi, aprēķinot nodokļus.

(22) Kopienas noteikumiem noteikti būtu jāattiecas uz energoproduktiem, ja tos izmanto par kurināmo vai motordegvielu. Tādēļ nodokļu sistēmas būtībai un loģikai jābūt tādai, lai noteikumu jomā neiekļautu energoproduktu divējādu izmantošanu un izmantošanu citiem nolūkiem, nevis kā degvielu, kā arī mineraloģiskos procesus. Tādai pašai attieksmei jābūt pret līdzīgā veidā izmantojamo elektroenerģiju.

(23) Pastāvošie starptautiskie pienākumi un Kopienas uzņēmējsabiedrību konkurences uzturēšana liek turpināt piemērot atbrīvojumus energoproduktiem, ko piegādā aviācijai un kuģniecībai, kas nenotiek privātos, nekomerciālos nolūkos, tomēr dalībvalstīm jābūt iespējai ierobežot šos nodokļu atbrīvojumus.

(24) Būtu jāatļauj dalībvalstīm piemērot dažādus citus atbrīvojumus vai samazinātus nodokļu līmeņus, ja tas nekaitēs iekšējā tirgus pareizai darbībai un neradīs konkurences traucējumus.

(25) Jo īpaši atvieglojumus var piemērot siltuma un elektroenerģijas koģenerācijai un, veicinot alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu, atjaunojamiem enerģijas veidiem.

(26) Būtu vēlams ieviest Kopienas noteikumus, kas ļautu dalībvalstīm atbrīvot no akcīzes nodokļa vai to samazināt, lai veicinātu biodegvielas izmantošanu, tādējādi sekmējot iekšējā tirgus labāku darbību un sagādājot dalībvalstīm un uzņēmējiem pietiekamu juridisko noteiktību. Konkurences traucējumi būtu jāierobežo, un biodegvielas ražotāju un izplatītāju pamatizmaksu samazināšanas veicināšana būtu jāturpina, cita starpā izmantojot dalībvalstu pielāgojumus, ņemot vērā izejvielu cenu izmaiņas.

(27) Šī direktīva neierobežo Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārējiem pasākumiem attiecībā uz ražojumiem, kam jāuzliek akcīzes nodoklis, un šo ražojumu glabāšanu, pārvietošanu un uzraudzību [3] un Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/83/EEK par akcīzes nodokļu, ar ko apliek alkoholu un alkoholiskos dzērienus, struktūru saskaņošanu [4] attiecīgo noteikumu piemērošanu, ja izmantošanai paredzētais, pārdošanā piedāvātais produkts vai produkts, kuru izmanto par motordegvielu vai degvielas piedevu, ir etilspirts, kā definēts Direktīvā 92/83/EEK.

(28) Var izrādīties nepieciešami atsevišķi atbrīvojumi vai samazinājumi nodokļu līmenī; jo īpaši stingrākas saskaņošanas trūkuma dēļ Kopienas līmenī, starptautiskas konkurences zaudējuma riska dēļ vai sociālu vai ekoloģisku apsvērumu dēļ.

(29) Jāpievērš uzmanība uzņēmumiem, kas slēdz nolīgumus, lai būtiski uzlabotu vides aizsardzību un enerģijas izmantošanas efektivitāti; starp šiem uzņēmumiem īpaša uzmanība jāpievērš energoietilpīgiem uzņēmumiem.

(30) Varētu būt nepieciešams pārejas laiks un pārejas pasākumi, lai dalībvalstis varētu vienmērīgi pielāgoties jaunajiem nodokļu līmeņiem, tādējādi ierobežojot iespējamo negatīvo blakusiedarbību.

(31) Nepieciešams nodrošināt kārtību, kas atļautu dalībvalstīm uz noteiktu laiku ieviest citus atbrīvojumus vai samazināt nodokļu līmeņus. Šie atbrīvojumi un samazinājumi būtu regulāri jāpārskata.

(32) Būtu jānosaka iespēja dalībvalstīm paziņot Komisijai par atsevišķiem valsts pasākumiem. Šāds paziņojums neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma, kas noteikts Līguma 88. panta 3. punktā, paziņot par atsevišķiem valsts pasākumiem. Šī direktīva netraucē pabeigt turpmākās valsts atbalsta procedūras, ko var veikt saskaņā ar Līguma 87. un 88. pantu.

(33) Direktīvas 92/12/EEK joma, ja nepieciešams, būtu jāpaplašina attiecībā uz produktiem un netiešajiem nodokļiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

(34) Šās direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kas nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību [5],

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Dalībvalstis uzliek nodokļus energoproduktiem un elektroenerģijai saskaņā ar šo direktīvu.

2. pants

1. Šajā direktīvā termins "energoprodukti" attiecas uz produktiem, kuri:

a) atbilst KN kodiem 1507 līdz 1518, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu;

b) atbilst KN kodiem 2701, 2702 un 2704 līdz 2715;

c) atbilst KN kodiem 2901 līdz 2902;

d) atbilst KN kodam 29051100, ja šie nav sintētikas produkti un tos paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu;

e) atbilst KN kodam 3403;

f) atbilst KN kodam 3811;

g) atbilst KN kodam 3817;

h) atbilst KN kodam 38249099, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu.

2. Šī direktīva attiecas arī uz:

elektroenerģiju, kas atbilst KN kodam 2716.

3. Ja energoprodukti tiek paredzēti izmantošanai, piedāvāti tirdzniecībā vai izmantoti par motordegvielu vai kurināmo, tiem energoproduktiem, kuriem nodokļa līmenis nav noteikts šajā direktīvā, nodokli uzliek atbilstoši to izmantošanai pēc ekvivalenta kurināmā vai motordegvielas likmes.

Papildus 1. punktā noteiktajiem ar nodokli apliekamajiem produktiem jebkuram produktam, kas tiek paredzēts lietošanai, piedāvāts tirdzniecībā vai izmantots par motordegvielu vai par piedevu vai apjoma palielinātāju motordegvielai, uzliek nodokli pēc ekvivalentas motordegvielas likmes.

Papildus 1. punktā noteiktajiem ar nodokli apliekamajiem produktiem jebkuram citam ogļūdeņradim, izņemot kūdru, kas tiek paredzēts lietošanai, piedāvāts tirdzniecībā vai izmantots par kurināmo, uzliek nodokli pēc ekvivalenta enerģijas produkta likmes.

4. Šī direktīva neattiecas uz:

a) siltuma jaudas aplikšanu ar nodokļiem un tādu produktu aplikšanu ar nodokļiem, kas atbilst KN kodiem 4401 un 4402;

b) šādiem energoproduktu un elektroenerģijas izmantošanas veidiem:

- energoproduktiem, kurus izmanto citiem nolūkiem, nevis par motordegvielu vai kurināmo,

- energoproduktu divējādu izmantošanu.

Energoprodukts tiek divējādi izmantots, ja to izmanto gan par kurināmo, gan citiem nolūkiem, kas nav izmantošana par motordegvielu un kurināmo. Energoproduktu izmantošanu ķīmiskai reducēšanai un elektrolītiskos un metalurģijas procesos uzskata par divējādu lietošanu,

- elektroenerģiju, ko galvenokārt izmanto ķīmiskai reducēšanai un elektrolītiskos un metalurģijas procesos,

- elektroenerģiju, ja tā veido vairāk nekā 50 % no produkta izmaksas. "Produkta izmaksas" ir kopējā preču un pakalpojumu iepirkumu summa plus personāla izdevumi, plus pamatkapitāla patēriņš uzņēmuma līmenī, kā noteikts 11. pantā. Šīs izmaksas aprēķina vidēji uz vienību. "Elektroenerģijas izmaksas" ir elektroenerģijas faktiskā iepirkuma vērtība vai elektroenerģijas ražošanas izmaksas, ja to ražo uzņēmumā,

- mineraloģiskiem procesiem.

"Mineraloģiskie procesi" ir procesi, kas klasificēti NACE nomenklatūrā ar kodu DI 26 "citu nemetāla minerālproduktu ražošana" Padomes 1990. gada 9. oktobra Regulā (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā [6].

Tomēr 20. pants attiecas uz šiem energoproduktiem.

5. Šajā direktīvā atsauces uz kombinētās nomenklatūras kodiem ir atsauces uz kodiem, kas noteikti ar Komisijas 2001. gada 6. augusta Regulu (EK) Nr. 2031/2001 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā [7].

Lēmumu par kombinētās nomenklatūras kodu atjaunināšanu šajā direktīvā minētajiem produktiem pieņem reizi gadā saskaņā ar 27. pantā noteikto kārtību. Lēmums nedrīkst radīt izmaiņas minimālajās nodokļu likmēs, ko piemēro ar šo direktīvu, vai energoproduktu un elektroenerģijas pievienošanu vai svītrošanu.

3. pants

Atsauces Direktīvā 92/12/EEK uz "minerāleļļu" un "akcīzes nodokli", ciktāl tas attiecas uz minerāleļļām, attiecas uz visiem energoproduktiem, elektroenerģiju un attiecīgi šās direktīvas 2. pantā un 4. panta 2. daļā minētajiem valsts netiešajiem nodokļiem.

4. pants

1. Nodokļu līmeņi, kurus dalībvalstis piemēro 2. pantā minētajiem energoproduktiem un elektroenerģijai, nedrīkst būt zemāki par šajā direktīvā aprakstītajiem nodokļu līmeņiem.

2. Šajā direktīvā "nodokļu līmenis" ir kopējā maksa, ko uzliek attiecībā uz visiem netiešajiem nodokļiem (izņemot PVN), kurus tieši vai netieši aprēķina atbilstoši energoproduktu un elektroenerģijas daudzumam, laižot apgrozībā.

5. pants

Ja tiek ievēroti šajā direktīvā noteiktie minimālie nodokļu līmeņi un tie atbilst Kopienas tiesībām, dalībvalstis var piemērot diferencētās nodokļu likmes, veicot fiskālo kontroli, šādos gadījumos:

- ja diferencētās likmes ir tieši saistītas ar produktu kvalitāti,

- ja diferencētās likmes ir atkarīgas no kurināšanai izmantotās elektroenerģijas un energoproduktu kvantitatīviem patēriņa līmeņiem,

- izmantošanai šādos nolūkos: vietējam sabiedriskajam transportam (ieskaitot taksometrus), atkritumu savākšanā, bruņotajiem spēkiem un valsts pārvaldei, invalīdiem, sanitārajiem transportlīdzekļiem,

- izmantošanai uzņēmuma un ārpusuzņēmuma vajadzībām, 9. un 10. pantā minētajiem energoproduktiem un elektroenerģijai.

6. pants

Dalībvalstis var piemērot šajā direktīvā noteiktos atbrīvojumus vai nodokļu līmeņa samazināšanu:

a) tieši;

b) izmantojot diferencētu likmi

vai

c) atmaksājot visu nodokļu summu vai to daļu.

7. pants

1. No 2004. gada 1. janvāra un no 2010. gada 1. janvāra minimālais nodokļu līmenis motordegvielai tiek noteikts tā, kā norādīts I pielikuma A tabulā.

Ne vēlāk kā 2012. gada 1. janvārī pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un priekšlikumu, Padome vienprātīgi pieņem lēmumu par minimālajiem nodokļu līmeņiem, kas piemērojami gāzeļļai turpmākajā laika posmā, kas sākas 2013. gada 1. janvārī.

2. Dalībvalstis var diferencēt par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālu un nekomerciālu izmantošanu, ja tiek ievēroti Kopienas minimālie līmeņi un par degvielu izmantojamās komerciālās gāzeļļas likme nav zemāka par valsts nodokļu līmeni, kas ir spēkā 2003. gada 1. janvārī, neatkarīgi no šajā direktīvā noteiktajiem izņēmumiem šim izmantošanas veidam.

3. "Komerciāla gāzeļļa, ko izmanto par degvielu" ir gāzeļļa, ko izmanto par degvielu šādiem nolūkiem:

a) preču pārvadājumiem par nomas maksu vai atlīdzību, vai uz savu rēķinu ar mehāniskiem transportlīdzekļiem vai sakabinātiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi preču autopārvadājumiem, ar maksimāli pieļaujamo bruto pašsvaru vismaz 7,5 tonnas;

b) pasažieru pārvadājumiem, veicot regulārus vai neregulārus pakalpojumus, ar M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekli, kā definēts Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvā 70/156/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju modeļa apstiprināšanu [8].

4. Neatkarīgi no 2. punkta dalībvalstis, kuras ievieš ceļu lietotāju maksas sistēmu mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai sakabinātiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi preču autopārvadājumiem, var piemērot samazinātu likmi šajos transportlīdzekļos izmantotajai gāzeļļai, kas ir zemāka par valsts nodokļu likmi, kura ir spēkā 2003. gada 1. janvārī, kamēr vispārējais nodokļu slogs ir kopumā ekvivalents, ja tiek ievēroti Kopienas minimālie līmeņi un ja 2003. gada 1. janvārī spēkā esošais valsts nodokļu līmenis par degvielu izmantojamai gāzeļļai ir vismaz divreiz augstāks nekā 2004. gada 1. janvārī piemērojamais minimālais nodokļu līmenis.

8. pants

1. No 2004. gada 1. janvāra neatkarīgi no 7. panta minimālos nodokļu līmeņus, kas piemērojami produktiem, kurus izmanto par motordegvielu 2. punktā norādītajiem mērķiem, nosaka tā, kā norādīts I pielikuma B tabulā.

2. Šis pants attiecas uz šādiem rūpnieciskiem un komerciāliem mērķiem:

a) lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā;

b) stacionāros dzinējos;

c) celtniecībā, inženiertehniskās būvēs un sabiedriskos darbos izmantojamās iekārtās un mehānismos;

d) transportlīdzekļos, kuri nav paredzēti izmantošanai koplietošanas ceļos vai kuriem nav izsniegta atļauja izmantošanai galvenokārt koplietošanas ceļos.

9. pants

1. No 2004. gada 1. janvāra kurināmajam piemērojamos minimālos nodokļu līmeņus nosaka tā, kā norādīts I pielikuma C tabulā.

2. Dalībvalstis, kurās 2003. gada 1. janvārī ir atļauts piemērot uzraudzības maksu kurināmai gāzeļļai, var turpināt piemērot šim produktam samazinātu 10 eiro likmi par 1000 litriem. Šo atļauju atceļ 2007. gada 1. janvārī, ja, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un priekšlikumu, Padome vienprātīgi tā nolemj, ņemot vērā to, ka samazinātās likmes līmenis ir pārāk zems, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem dalībvalstīs.

10. pants

1. No 2004. gada 1. janvāra elektroenerģijai piemērojamos minimālos nodokļu līmeņus nosaka tā, kā norādīts I pielikuma C tabulā.

2. Dalībvalstīm būs iespēja noteikt piemērojamo nodokļu bāzi virs 1. punktā noteiktajiem minimālajiem līmeņiem, ja vien tās ievēro Direktīvas 92/12/EEK noteikumus.

11. pants

1. Šajā direktīvā "izmantošana uzņēmuma vajadzībām" nozīmē izmantošanu, ko veic saskaņā ar 2. punktu identificēts uzņēmums, kas jebkurā vietā neatkarīgi veic preču un pakalpojumu piegādi jebkādiem saimnieciskās darbības nolūkiem vai mērķiem.

Saimnieciskā darbība ietver ražotāju, tirgotāju un pakalpojumu piegādātāju darbību, ieskaitot ieguves un lauksaimniecības darbību, un darbību brīvajās profesijās.

Valstis, reģionālās un vietējās pašvaldības iestādes un citas struktūras, kuras regulē publiskās tiesības, neuzskata par uzņēmumiem attiecībā uz darbību vai darījumiem, kuros tās iesaistās kā valsts varas iestādes. Tomēr, ja tās iesaistās šādās darbībās vai darījumos, tās uzskata par uzņēmumu attiecībā uz minētajām darbībām vai darījumiem, ja to uzlūkošana par struktūru, kas nav uzņēmums, radītu ievērojamus konkurences traucējumus.

2. Attiecībā uz šo direktīvu par uzņēmumu nevar uzskatīt mazāku vienību nekā uzņēmuma daļa vai juridiska persona, kas organizatoriskā ziņā ir neatkarīgs uzņēmums, tas ir, uzņēmums, kurš spēj darboties par saviem līdzekļiem.

3. Ja pastāv jaukti izmantošanas veidi, nodokļus piemēro proporcionāli katram izmantošanas veidam, lai gan, ja izmantošana uzņēmuma vai ārpusuzņēmuma vajadzībām nav nozīmīga, to var uzskatīt par nulli.

4. Dalībvalstis var ierobežot nodokļu samazinātās līmeņa jomu izmatošanai uzņēmuma vajadzībām.

12. pants

1. Dalībvalstis var izteikt savus nodokļu līmeņus citās vienībās nekā norādīts 7. un 10. pantā, ja attiecīgie nodokļu līmeņi pēc pārrēķina šajās vienībās nav zemāki par šajā direktīvā noteiktajiem līmeņiem.

2. Ja nodokļu līmeņi balstās uz apjomiem, 7., 8. un 9. pantā noteikto energoproduktu apjomu nosaka 15 oC temperatūrā.

13. pants

1. Dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas eiro, vienreiz gadā nosaka eiro vērtību valsts valūtā, kuru piemēros nodokļu līmeņu vērtībai. Piemēro likmes, kas ir iegūtas oktobra pirmajā darba dienā un publicētas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, un tās stājas spēkā nākamā kalendārā gada 1. janvārī.

2. Dalībvalstis var saglabāt 1. punktā paredzētās nodokļa summas, kas ir spēkā ikgadējās korekcijas brīdī, ja, konvertējot nodokļa līmeņa summu, kas izteikta eiro, nodokļu līmeņa kāpums, izteikts valsts valūtā, nav lielāks par 5 % vai EUR 5, neatkarīgi no tā, kura summa ir zemāka.

14. pants

1. Papildus Direktīvā 92/12/EEK noteiktajiem vispārējiem noteikumiem, kas regulē ar nodokli apliekamo produktu neapliekamu izmantošanu, un neskarot citus Kopienas noteikumus, dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kurus tās nosaka, lai nodrošinātu pareizu un tūlītēju šo atbrīvojumu piemērošanu un nepieļautu nekādu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, atbrīvo no nodokļiem šādus produktus:

a) energoproduktus vai elektroenerģiju, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, vai elektroenerģiju, ko izmanto, lai saglabātu spēju ražot elektroenerģiju. Tomēr, ņemot vērā vides politiku, dalībvalstis var uzlikt šiem produktiem nodokļus, ņemot vērā šajā direktīvā noteiktos minimālos nodokļu līmeņus. Šādā gadījumā nodokļu uzlikšanu šiem produktiem neņem vērā, lai sasniegtu 10. pantā noteikto minimālo nodokļu līmeni elektroenerģijai;

b) energoproduktus, kurus paredzēts lietot par degvielu lidojumos, kas nav privāta, nekomerciāla aviācija.

Šajā direktīvā "privāta, nekomerciāla aviācija" ir lidaparāta izmantošana, ko veic tā īpašnieks vai fiziska vai juridiska persona, kura to izmanto, nomājot vai citādi, nekomerciālos nolūkos, jo īpaši nolūkos, kas nav pasažieru vai preču pārvadājumi vai pakalpojumu piegāde par atlīdzību, vai valsts varas iestāžu vajadzības.

Dalībvalstis var ierobežot šā atbrīvojuma jomu ar reaktīvo dzinēju degvielas piegādēm (KN kods 27101921);

c) energoproduktus, kurus paredzēts lietot par degvielu kuģošanai Kopienas ūdeņos (ieskaitot zveju) ar kuģiem, kas nav privāti izpriecu kuģi, un elektroenerģiju, ko ražo kuģī.

Šajā direktīvā "privāts izpriecu kuģis" ir kuģis, ko izmanto tā īpašnieks vai fiziska vai juridiska persona, nomājot vai citādi, nekomerciālos nolūkos, jo īpaši nolūkos, kas nav pasažieru vai preču pārvadājumi vai pakalpojumu piegāde par atlīdzību, vai valsts varas iestāžu vajadzības.

2. Dalībvalstis var ierobežot 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu jomu attiecībā uz starptautisko un Kopienas iekšējo transportu. Turklāt, ja dalībvalsts ir noslēgusi divpusēju nolīgumu ar citu dalībvalsti, tā var arī atcelt 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētos atbrīvojumus. Šādos gadījumos dalībvalstis var piemērot nodokļu līmeni, kas ir zemāks par šajā direktīvā norādīto minimālo līmeni.

15. pants

1. Neskarot citus Kopienas noteikumus, dalībvalstis, veicot fiskālo kontroli, var piemērot pilnīgus vai daļējus atbrīvojumus vai nodokļu līmeņa samazinājumus:

a) ar nodokli apliekamiem produktiem, kurus izmanto, veicot fiskālo kontroli, ekoloģiski nekaitīgāku produktu tehnoloģiskās attīstības izmēģinājumu projektu jomā vai saistībā ar degvielu no atjaunojamiem resursiem;

b) elektroenerģijai:

- saules, vēja, viļņu, plūdmaiņu vai ģeotermālai elektroenerģijai,

- šķidruma plūsmas elektroenerģijai, ko ražo hidroelektroiekārtas,

- elektroenerģijai, ko ražo no biomasas vai produktiem, ko iegūst no biomasas,

- elektroenerģijai, ko ražo no metāna, ko izdala pamestas akmeņogļu raktuves,

- elektroenerģijai, ko ražo no kurināmā elementiem;

c) energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas koģenerācijai;

d) elektroenerģijai, kas iegūta koģenerācijā, ja koģeneratori ir ekoloģiski nekaitīgi. Dalībvalstis var piemērot savas "ekoloģiski nekaitīgas" (vai augsti efektīvas) koģenerācijas definīcijas, kamēr Padome uz Komisijas ziņojuma un priekšlikuma pamata vienprātīgi nav pieņēmusi vienotu definīciju;

e) energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto preču un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, ar metro, tramvaju un trolejbusu;

f) energoproduktiem, kurus paredzēts izmantot par degvielu kuģošanai pa iekšējiem ūdensceļiem (ieskaitot zveju) ar kuģiem, kas nav privāti izpriecu kuģi, un elektroenerģijai, ko ražo kuģī;

g) dabas gāzei dalībvalstīs, kurās 2000. gadā dabas gāzes daļa gala enerģijas patēriņā bija mazāka nekā 15 %;

Pilnīgos vai daļējos atbrīvojumus vai samazinājumus var piemērot ne ilgāk kā desmit gadus pēc šās direktīvas stāšanās spēkā vai kamēr dabas gāzes valsts daļa gala enerģijas patēriņā sasniedz 25 %, atkarībā no tā, kas tiek sasniegts ātrāk. Tomēr, tiklīdz dabas gāzes valsts daļa gala enerģijas patēriņā sasniedz 20 %, attiecīgās dalībvalstis piemēro tikai pozitīvu nodokļu līmeni, kas palielinās katru gadu, lai iepriekš minētā termiņa beigās sasniegtu vismaz minimālo likmi.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste var piemērot pilnīgus vai daļējus atbrīvojumus dabas gāzei atsevišķi Ziemeļīrijai;

h) elektroenerģijai, dabas gāzei, akmeņoglēm un cietajam kurināmajam, ko izmanto mājsaimniecībā un/vai organizācijās, kuras attiecīgās dalībvalstis atzinušas par labdarības organizācijām. Šādu labdarības organizāciju gadījumā dalībvalstis var noteikt atbrīvojumu vai samazinājumu izmantošanai citiem nolūkiem, nevis uzņēmējdarbībai. Ja notiek jaukta izmantošana, nodokļus piemēro proporcionāli katram izmantošanas veidam. Ja izmantošana nav nozīmīga, to var uzskatīt par nulli;

i) dabas gāzei un sašķidrinātai naftas gāzei, ko izmanto par degvielu;

j) motordegvielai, ko izmanto lidaparātu un kuģu ražošanas, pilnveidošanas, testēšanas un apkopes jomā;

k) motordegvielai, ko izmanto bagarēšanai kuģojamos ūdensceļos un ostās;

l) produktiem, uz kuriem attiecas KN kods 2705un kurus izmanto apkurei.

2. Dalībvalstis var arī atmaksāt ražotājam daļu vai visu nodokļu summu, ko patērētājs samaksājis par elektroenerģiju, kas iegūta no 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem produktiem.

3. Dalībvalstis var piemērot nulles nodokļu līmeni energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā.

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome līdz 2008. gada 1. janvārim pārbauda, vai nulles nodokļa līmeņa piemērošana jāatceļ.

16. pants

1. Neskarot 5. punktu, dalībvalstis var piemērot atbrīvojumu vai samazinātu nodokļu likmi, veicot fiskālo kontroli, 2. pantā minētajiem ar nodokli apliekamiem produktiem, ja šie produkti ir izgatavoti no viena vai vairākiem šādiem produktiem vai satur tos:

- produkti, uz kuriem attiecas KN kodi 1507līdz 1518,

- produkti, uz kuriem attiecas KN kodi 38249055 un 38249080 līdz 38249099, — to sastāvdaļām, kas ražotas no biomasas;

- produkti, uz kuriem attiecas KN kodi 22072000 un 29051100, kuri nav sintētiskas izcelsmes;

- produkti, kas ražoti no biomasas, ieskaitot produktus, uz kuriem attiecas KN kodi 4401un 4402.

Dalībvalstis var arī piemērot samazinātu nodokļu likmi, veicot fiskālo kontroli, 2. pantā minētajiem ar nodokli apliekamajiem produktiem, ja šie produkti satur ūdeni (KN kodi 2201un 28510010).

"Biomasa" ir bioloģiski noārdāmā frakcija produktos, atkritumos un lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), mežsaimniecības un līdzīgu nozaru atlikumos, kā arī bioloģiski noārdāmā frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos.

2. Atbrīvojums vai nodokļu samazinājums, kas rodas, piemērojot 1. punktā noteikto samazināto likmi, nedrīkst pārsniegt nodokļu summu, kas jāmaksā par 1. punktā minēto produktu apjomu, kas ir produktos, kuriem var piemērot nodokļu samazināšanu.

Dalībvalstu piemērotie nodokļu līmeņi produktiem, kas ir veidoti no 1. punktā minētajiem produktiem vai satur tos, var būt zemāki nekā 4. pantā minētie minimālie līmeņi.

3. Dalībvalstu piemēroto atbrīvojumu vai nodokļu samazinājumu koriģē, ņemot vērā izmaiņas izejmateriālu cenās, lai izvairītos no 1. punktā minēto produktu ražošanā radušos papildu izmaksu pārmērīgas kompensācijas.

4. Līdz 2003. gada 31. decembrim dalībvalstis var atbrīvot vai turpināt atbrīvot no nodokļiem produktus, kas gatavoti vienīgi vai gandrīz vienīgi no 1. punktā minētajiem produktiem.

5. 1. punktā minētajiem produktiem paredzēto atbrīvojumu vai samazinājumu var piešķirt saskaņā ar daudzgadu programmu, izmantojot atļauju, ko administratīva iestāde izsniegusi uzņēmējam uz vairāk nekā vienu kalendāro gadu. Atļauto atbrīvojumu vai samazinājumu nedrīkst piemērot ilgāk kā sešus gadus no vietas. Šo termiņu var pagarināt.

Pirms 2012. gada 31. decembra administratīvās iestādes atļautā daudzgadu programmā no 2012. gada 31. decembra un līdz daudzgadu programmas beigām dalībvalstis var piemērot atbrīvojumu vai samazinājumu saskaņā ar 1. punktu. Termiņu nevar pagarināt.

6. Ja Kopienu tiesības liek dalībvalstīm ievērot juridiski saistošu pienākumus laist savā tirgū 1. punktā minēto produktu minimālu daļu, 1. un 5. punktu nepiemēro, sākot no dienas, kad šie pienākumi kļūst saistoši dalībvalstīm.

7. Līdz 2004. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc 12 mēnešiem dalībvalstis iesniedz Komisijai nodokļu samazināšanas un atbrīvošanas grafiku, ko piemēro saskaņā ar šo pantu.

8. Ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī Komisija paziņo Padomei par saskaņā ar šo pantu piešķirto samazinājumu fiskālajiem, tautsaimnieciskajiem, lauksaimniecības, enerģētikas, rūpniecības un vides aspektiem.

17. pants

1. Ja šajā direktīvā noteiktie minimālie nodokļu līmeņi tiek ievēroti caurmērā katrā uzņēmumā, dalībvalstis var piemērot nodokļu samazināšanu energoproduktu patēriņam, ko izmanto apkurei vai 8. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem nolūkiem, un elektroenerģijai šādos gadījumos:

a) par labu energoietilpīgam uzņēmumam.

"Energoietilpīgs uzņēmums" ir uzņēmums, kas minēts 11. pantā, kurā energoproduktu un elektroenerģijas iepirkumi sasniedz vismaz 3,0 % no produkcijas vērtības, vai valsts enerģētikas nodoklis, kas jāmaksā, sasniedz vismaz 0,5 % no pievienotās vērtības. Šajā definīcijā dalībvalstis var piemērot ierobežojošus jēdzienus, ieskaitot pārdošanas vērtības, procesa un nozares definīcijas.

"Energoproduktu un elektroenerģijas iepirkumi" ir uzņēmumā iepirktās vai ražotās enerģētikas faktiskās izmaksas. Iekļauj tikai elektroenerģiju, siltumu un energoproduktus, kurus izmanto apkurei vai 8. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos. Iekļauj visus nodokļus, izņemot atskaitāmo PVN.

"Produkcijas vērtība" ir apgrozījums, ieskaitot subsīdijas, kas ir tieši saistītas ar produktu cenu plus vai mīnus gatavās produkcijas, nepabeigtās produkcijas un tālākai pārdošanai iepirktu preču un pakalpojumu krājumu izmaiņas, mīnus tālākai pārdošanai paredzētu preču un pakalpojumu iepirkumi.

"Pievienotā vērtība" ir kopējais apgrozījums, par kuru jāmaksā PVN, ieskaitot eksporta preču pārdošanas apjomus mīnus kopējie iepirkumi, par kuriem jāmaksā PVN, ieskaitot importu.

Dalībvalstīm, kuras pašlaik piemēro valsts enerģētikas nodokļa sistēmas, kurās energoietilpīgi uzņēmumi definēti atbilstoši citiem kritērijiem, nevis enerģētikas izmaksām, salīdzinot ar produkcijas vērtību un valsts enerģētikas nodokli, kas jāmaksā, salīdzinot ar pievienoto vērtību, paredz pārejas laiku ne ilgāk kā līdz 2007. gada 1. janvārim, lai pielāgotu a) apakšpunkta pirmajā daļā noteikto definīciju;

b) ja ir noslēgti nolīgumi ar uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām vai ja īsteno tirgojamas atļauju shēmas vai ekvivalentus pasākumus, ciktāl tie sekmē vides aizsardzības mērķu sasniegšanu vai energoefektivitātes uzlabošanu.

2. Neatkarīgi no 4. panta 1. punkta dalībvalstis var piemērot nulles nodokļa līmeni energoproduktiem un elektroenerģijai, kā definēts 2. pantā, ja tos izmanto energoietilpīgi uzņēmumi, kas definēti šā panta 1. punktā.

3. Neatkarīgi no 4. panta 1. punkta dalībvalstis var piemērot nodokļa līmeni līdz 50 % no šajā direktīvā noteiktajiem minimālajiem līmeņiem energoproduktiem un elektroenerģijai, kā definēts 2. pantā, ja to izmanto 11. pantā definētie uzņēmumi, kuri nav energoietilpīgi uzņēmumi, kas definēti šā panta 1. punktā.

4. Uzņēmumi, kas gūst labumu no 2. un 3. punktā minētajām iespējām, slēdz nolīgumus, tirgojamas atļauju shēmas un veic ekvivalentus pasākumus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā. Nolīgumiem, tirgojamām atļauju shēmām un ekvivalentiem pasākumiem jāveicina vides mērķu sasniegšana vai energoefektivitātes palielināšana, kas ir kopumā ekvivalenta tai, kas būtu sasniegta, ja būtu ievērotas Kopienas standarta minimālās likmes.

18. pants

1. Atkāpjoties no šās direktīvas noteikumiem, ar šo dalībvalstis tiek pilnvarotas turpināt II pielikumā noteikto nodokļu līmeņu samazināšanu vai atbrīvojumus.

Pēc Komisijas priekšlikuma Padome veic pilnvarojuma iepriekšēju pārskatīšanu. Pilnvarojums ir spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim vai līdz II pielikumā noteiktajai dienai.

2. Neatkarīgi no 3. līdz 12. punktā noteiktajiem termiņiem, ja tas būtiski netraucē konkurencei, dalībvalstīm, kurām ir grūtības īstenot jaunos minimālos nodokļu līmeņus, paredzēs pārejas laiku līdz 2007. gada 1. janvārim, jo īpaši, lai neapdraudētu cenu stabilitāti.

3. Spānijas Karaliste var piemērot pārejas laiku līdz 2007. gada 1. janvārim, lai pielāgotu savas valsts nodokļu līmeni par degvielu izmantojamai gāzeļļai jaunajam minimālajam līmenim EUR 302 un līdz 2012. gada 1. janvārim sasniegtu EUR 330. Bez tam līdz 2009. gada 31. decembrim tā var piemērot īpašu samazinātu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 287 par 1000 l un 2003. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. No 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā 302 EUR par 1000 l un 2010. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. Līdz 2012. gada 1. janvārim īpašo samazināto likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai var piemērot arī attiecībā uz taksometriem. Attiecībā uz 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu līdz 2008. gada 1. janvārim, definējot komerciālus nolūkus, tā var piemērot maksimāli pieļaujamo bruto pašsvaru ne mazāk par 3,5 tonnām.

4. Austrijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2007. gada 1. janvārim, lai pielāgotu savu nodokļu līmeni par degvielu izmantojamai gāzeļļai jaunajam minimālajam līmenim EUR 302 un līdz 2012. gada 1. janvārim sasniegtu EUR 330. Bez tam līdz 2009. gada 31. decembrim tā var piemērot īpašu samazinātu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai lietošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 287 par 1000 l un 2003. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. No 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 302 par 1000 l un 2010. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās.

5. Beļģijas Karaliste var piemērot pārejas laiku līdz 2007. gada 1. janvārim, lai pielāgotu savu nodokļu līmeni par degvielu izmantojamai gāzeļļai jaunajam minimālajam līmenim EUR 302 un līdz 2012. gada 1. janvārim sasniegtu EUR 330. Bez tam līdz 2009. gada 31. decembrim tā var piemērot īpašu samazinātu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 287 par 1000 l un 2003. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. No 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 302 par 1000 l un 2010. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās.

6. Luksemburgas Lielhercogiste var piemērot pārejas laiku līdz 2009. gada 1. janvārim, lai pielāgotu savu nodokļu līmeni par degvielu izmantojamai gāzeļļai jaunajam minimālajam līmenim EUR 302 un līdz 2012. gada 1. janvārim sasniegtu 330 EUR. Bez tam līdz 2009. gada 31. decembrim tā var piemērot īpašu samazinātu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 272 par 1000 l un 2003. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. No 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 302 par 1000 l un 2010. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās.

7. Portugāles Republika var piemērot energoproduktiem un elektroenerģijai, ko patērē autonomajos reģionos Azoru salās un Madeirā, zemākus nodokļu līmeņus nekā šajā direktīvā noteiktie minimālie nodokļu līmeņi, lai kompensētu transporta izmaksas, kas rodas, jo šie reģioni ir izklaidus un atrodas salās.

Portugāles Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2009. gada 1. janvārim, lai pielāgotu savu nodokļu līmeni par degvielu izmantojamai gāzeļļai jaunajam minimālajam līmenim EUR 302 un līdz 2012. gada 1. janvārim sasniegtu 330 EUR. Bez tam līdz 2009. gada 31. decembrim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 272 par 1000 l un 2003. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. No 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 302 par 1000 l un 2010. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. Līdz 2012. gada 1. janvārim diferencēto likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai var piemērot arī attiecībā uz taksometriem. Attiecībā uz 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu līdz 2008. gada 1. janvārim, definējot komerciālus nolūkus, tā var piemērot maksimāli pieļaujamo bruto pašsvaru ne mazāk par 3,5 tonnām.

Portugāles Republika var piemērot elektroenerģijas nodokļa līmeņa pilnīgus un daļējus atbrīvojumus līdz 2010. gada 1. janvārim.

8. Grieķijas Republika var piemērot nodokļu līmeņus, kas ir par EUR 22 par 1000 l zemāki nekā šajā direktīvā noteiktās minimālās likmes par degvielu izmantojamai gāzeļļai un benzīnam, ko patērē Lesbā, Hijā, Samā, Dodekanēsā, Kiklādu salās, kā arī šādās Egejas jūras salās: Tasā, Ziemeļsporādu salās, Samotrakē un Skirā.

Grieķijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai pārveidotu savu pašreizējo elektroenerģijas izejvielu nodokļu sistēmu saražotās produkcijas nodokļu sistēmā un lai sasniegtu jauno nodokļa līmeni benzīnam.

Grieķijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai pielāgotu savas valsts nodokļu līmeni gāzeļļai, ko izmanto par degvielu, jaunajam minimālajam līmenim EUR 302 un līdz 2012. gada 1. janvārim sasniegtu EUR 330. Bez tam līdz 2009. gada 31. decembrim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 264 par 1000 l un 2003. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. No 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 302 par 1000 l un 2010. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. Līdz 2012. gada 1. janvārim diferencēto likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai var piemērot arī taksometriem. Attiecībā uz 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu līdz 2008. gada 1. janvārim, definējot komerciālus nolūkus, tā var piemērot maksimāli pieļaujamo bruto pašsvaru ne mazāk par 3,5 tonnām.

9. Īrija var piemērot elektroenerģijas nodokļa līmeņa pilnīgus un daļējus atbrīvojumus vai samazinājumu līdz 2008. gada 1. janvārim.

10. Francijas Republika var piemērot pilnīgus un daļējus atbrīvojumus vai samazinātu nodokļa līmeni energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto valsts, reģionālās un pašvaldības iestādes vai citas valsts struktūras attiecībā uz darbību vai darījumiem, kuros tās iesaistās kā valsts iestādes līdz 2009. gada 1. janvārim.

Francijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2009. gada 1. janvārim, lai pielāgotu savu esošo elektroenerģijas nodokļu sistēmu šajā direktīvā izklāstītajiem noteikumiem. Šajā laikā jāņem vērā esošo vietējo elektroenerģijas nodokļu vispārējo vidējo līmeni, lai novērtētu, vai tiek ievērotas šajā direktīvā noteiktās minimālās likmes.

11. Līdz 2008. gada 1. janvārim, definējot komerciālus nolūkus, kā norādīts 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā, Itālijas Republika var piemērot maksimāli pieļaujamo bruto pašsvaru ne mazāk par 3,5 tonnām.

12. Līdz 2008. gada 1. janvārim, definējot komerciālus nolūkus, kā norādīts 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā, Vācijas Federatīvā Republika var piemērot 12 tonnu maksimāli pieļaujamo bruto pašsvaru.

13. Līdz 2008. gada 1. janvārim, definējot komerciālus nolūkus, kā norādīts 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā, Nīderlandes Karaliste var piemērot 12 tonnu maksimāli pieļaujamo bruto pašsvaru.

14. Noteiktajā pārejas laikā dalībvalstis pakāpeniski samazina attiecīgās atšķirības attiecībā uz jaunajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem. Tomēr, ja atšķirība starp valsts līmeni un minimālo līmeni nepārsniedz 3 % no šā minimālā līmeņa, attiecīgā dalībvalstis var gaidīt līdz perioda beigām, lai noregulētu savu valsts līmeni.

19. pants

1. Papildus iepriekšējos pantos, jo īpaši 5., 15. un 17. pantā noteiktajiem noteikumiem, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij ieviest turpmākus atbrīvojumus vai samazinājumus īpašu politikas apsvērumu interesēs.

Dalībvalsts, kura vēlas ieviest šo pasākumu, attiecīgi informē Komisiju un sniedz Komisijai arī visu atbilstošo un nepieciešamo informāciju.

Komisija izskata lūgumu, cita starpā ņemot vērā iekšējā tirgus pareizu darbību, nepieciešamību nodrošināt godīgu konkurenci un Kopienas veselības, vides, enerģētikas un transporta politikas.

Trīs mēnešu laikā pēc visas atbilstošās un nepieciešamās informācijas saņemšanas Komisija vai nu iesniedz priekšlikumu Padomei šā pasākuma atļaušanai, vai informē Padomi par iemesliem, kāpēc tā nav ierosinājusi dot atļauju šim pasākumam.

2. Šā panta 1. punktā minēto atļauju piešķir ne ilgāk kā uz 6 gadiem ar iespēju pagarināt šo termiņu 1. punktā noteiktajā kārtībā.

3. Ja Komisija uzskata, ka 1. punktā minētie atbrīvojumi vai samazinājumi vairs nav noturīgi, īpaši attiecībā uz godīgu konkurenci vai iekšējā tirgus darbības traucējumiem, vai attiecībā uz Kopienas politiku veselības, vides aizsardzības, enerģētikas un transporta jomās, tā iesniedz Padomei attiecīgus priekšlikumus. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu attiecībā uz šiem priekšlikumiem.

20. pants

1. Direktīvas 92/12/EEK kontroles un aprites noteikumi attiecas tikai uz šādiem energoproduktiem:

a) produkti, kas atbilst KN kodiem 1507līdz 1518, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu;

b) produkti, kas atbilst KN kodiem 270710, 270720, 270730 un 270750;

c) produkti, kas atbilst KN kodiem 271011 līdz 27101969. Tomēr attiecībā uz produktiem, kas atbilst KN kodiem 27101121, 27101125 un 27101929, kontroles un aprites noteikumi attiecas tikai uz beztaras preču pārvadājumiem;

d) produkti, kas atbilst KN kodiem 2711(izņemot 271111, 271121 un 271129);

e) produkti, kas atbilst KN kodam 290110;

f) produkti, kas atbilst KN kodiem 290220, 290230, 290241, 290242, 290243 un 290244;

g) produkti, kas atbilst KN kodam 29051100 un nav sintētiskas izcelsmes produkti, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu;

h) produkti, kas atbilst KN kodam 38249099, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu.

2. Ja dalībvalsts konstatē, ka energoprodukti, kas nav minēti 1. punktā, ir paredzēti lietošanai, piedāvāti tirdzniecībā vai izmantoti par kurināmo, motordegvielu vai kā citādi radījuši nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, tā par to tūdaļ ziņo Komisijai. Šis noteikums attiecas arī uz elektroenerģiju. Komisija paziņojumu pārsūta citām dalībvalstīm mēneša laikā pēc tā saņemšanas. Saskaņā ar 27. panta 2. punktā noteikto kārtību pieņem lēmumu, vai attiecīgajiem produktiem piemērot Direktīvas 92/12/EEK kontroles un aprites noteikumus.

3. Atbilstoši divpusējiem nolīgumiem dalībvalstis var atteikties no atsevišķiem vai visiem Direktīvā 92/12/EEK noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz dažiem vai visiem 1. punktā minētajiem produktiem, ciktāl uz tiem neattiecas šās direktīvas 7. un 9. pants. Šie pasākumi neietekmē dalībvalstis, kuras nav to puses. Par visiem šiem divpusējiem nolīgumiem paziņo Komisijai, kura informē pārējās dalībvalstis.

21. pants

1. Papildus Direktīvā 92/12/EEK noteiktajiem vispārējiem noteikumiem, kas definē nodokļa uzliekamības gadījumu, un maksājumu kārtībai energoproduktu nodokļu summa arī jāmaksā, ja rodas 2. panta 3. punktā minētie nodokļa uzliekamības gadījumi.

2. Šajā direktīvā par vārdu "ražošana" Direktīvas 92/12/EEK 4. panta c) apakšpunktā un 5. panta 1. punktā, ja nepieciešams, uzskata, ka tas aptver "ieguvi".

3. Energoproduktu patēriņu uzņēmuma robežās, kurā ražo energoproduktus, neuzskata par nodokļa uzliekamības gadījumu, kas rada pamatu nodokļa uzlikšanai, ja patērē uzņēmuma robežās ražotus energoproduktus. Dalībvalstis var arī atzīt šāda uzņēmuma robežās neražotas elektroenerģijas patēriņu un citu energoproduktu patēriņu, un energoproduktu un elektroenerģijas patēriņu tāda uzņēmuma robežās, kurā ražo degvielu, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, par tādu, kas nerada nodokļa uzliekamības gadījumu. Ja patēriņu veic nolūkā, kas nav saistīts ar energoproduktu ražošanu, jo īpaši transportlīdzekļu darbināšanai, to uzskata par nodokļa uzliekamības gadījumu, radot pamatu nodokļa uzlikšanai.

4. Dalībvalstis var arī noteikt, ka energoproduktu un elektroenerģijas nodokļi jāmaksā, ja tiek konstatēts, ka valsts noteikumos noteiktais galīgā izlietojuma nosacījums nodokļa līmeņa samazināšanai vai atbrīvošanai nav izpildīts vai vairs netiek pildīts.

5. Piemērojot Direktīvas 92/12/EEK 5. un 6. pantu, elektroenerģiju un dabas gāzi apliek ar nodokli, un to maksā izplatītājs vai otrreizējais izplatītājs piegādes brīdī. Ja piegāde patēriņam notiek dalībvalstī, kurā nav izveidots izplatītājs vai otrreizējais izplatītājs, piegādes dalībvalstu nodokli maksā uzņēmējsabiedrība, kura ir reģistrēta piegādes dalībvalstī. Nodokli uzliek un iekasē jebkurā gadījumā atbilstoši katras dalībvalsts noteiktajai kārtībai.

Neatkarīgi no pirmā punkta dalībvalstīm ir tiesības noteikt nodokļa uzliekamības gadījumu, ja to gāzes cauruļvadi nav savienoti ar citu dalībvalstu gāzes cauruļvadiem.

Uzņēmumu, kas ražo elektroenerģiju savām vajadzībām, uzskata par izplatītāju. Neatkarīgi no 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta dalībvalstis var atbrīvot nelielus elektroenerģijas ražotājus no nodokļa, ja tās apliek ar nodokli produktus, kas tiek izmantoti šās elektroenerģijas ražošanai.

Piemērojot Direktīvas 92/12/EEK 5. un 6. pantu, akmeņogles, koksu un lignītu apliek ar nodokli, un to piegādes brīdī maksā uzņēmējsabiedrības, kuras šim nolūkam attiecīgās iestādes reģistrē. Šīs iestādes var atļaut ražotājam, tirgotājam, importētajam vai fiskālajam pārstāvim aizstāt reģistrēto uzņēmējsabiedrību tai uzliktajās nodokļu saistībās. Nodokli uzliek un iekasē atbilstoši katras dalībvalsts noteiktajai kārtībai.

6. Dalībvalstīm par "energoproduktu ražošanu" nav jāuzskata:

a) darbības, kuru laikā nejauši iegūst nelielu daudzumu energoproduktu;

b) darbības, kuras energoprodukta lietotājam ļauj to otrreiz izmantot savā uzņēmumā, ja nodoklis, kas jau ir samaksāts par šo produktu, nav mazāks par nodokli, kas būtu jāmaksā, ja otrreiz izmantoto energoproduktu vēlreiz apliktu ar nodokli;

c) darbība, kas sastāv no energoproduktu sajaukšanas ārpus ražošanas uzņēmuma vai akcīzes preču noliktavas ar citiem energoproduktiem vai citiem materiāliem, ja:

i) nodoklis par sastāvdaļu ir iepriekš samaksāts un

ii) samaksātā summa nav mazāka par nodokļa summu, kura būtu jāmaksā par maisījumu.

Šā apakšpunkta i) nodalījuma nosacījumu nepiemēro, ja maisījums ir atbrīvots no nodokļa īpašai izmantošanai.

22. pants

Ja nodokļu likmes mainās, nodoklis energoproduktiem, kuri jau nodoti patēriņam, var palielināties vai samazināties.

23. pants

Dalībvalstis var atmaksāt jau samaksātās nodokļu summas par piesārņotiem vai nejauši sajauktiem energoproduktiem, kas atsūtīti atpakaļ uz akcīzes preču noliktavu otrreizējai pārstrādei.

24. pants

1. Energoproduktus, kas nodoti patēriņam dalībvalstī, ievietoti komerciālu mehānisko transportlīdzekļu degvielas standarttvertnēs un paredzēti izmantošanai par degvielu šajos pašos transportlīdzekļos, kā arī ievietoti īpašos konteineros un pārvadāšanas laikā paredzēti izmantošanai to sistēmu darbībai, ar kurām aprīkotas šīs pašas degvielas tvertnes, neapliek ar nodokli citā dalībvalstī.

2. Šajā pantā:

"standarttvertnes" ir:

- degvielas tvertnes, kuras ražotājs pastāvīgi uzstādījis visiem tādiem pašiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem kā konkrētais transportlīdzeklis un kuru pastāvīgais aprīkojums ļauj degvielu tieši izmantot gan piedziņai, gan, vajadzības gadījumā, saldēšanas sistēmu un citu sistēmu darbināšanai pārvadāšanas laikā. Gāzes tvertnes, kas uzstādītas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri paredzēti tiešai gāzes izmantošanai par degvielu, kā arī degvielas tvertnes, kas uzstādītas palīgsistēmām, kuras var būt transportlīdzekļa aprīkojumā, arī uzskatāmas par degvielas standarttvertnēm;

- tvertnes, kuras ražotājs pastāvīgi uzstādījis visiem tādiem pašiem konteineriem kā konkrētais konteiners un kuru pastāvīgais stiprinājums ļauj degvielu tieši izmantot, lai pārvadāšanas laikā darbinātu saldēšanas sistēmu un citas sistēmas, ar ko īpašie konteineri ir aprīkoti.

"Īpašs konteiners" ir jebkurš konteiners, kas aprīkots ar īpaši projektētām ierīcēm saldēšanas sistēmām, skābekļa piegādes sistēmām, siltumizolācijas sistēmām vai citām sistēmām.

25. pants

1. Dalībvalstis informē Komisiju par nodokļu līmeņiem, kurus tās piemēro 2. pantā minētajiem produktiem ik gadu 1. janvārī un pēc izmaiņām savos tiesību aktos.

2. Ja dalībvalstu piemērotie nodokļu līmeņi ir izteikti citās mērvienībās, nevis 7. un 10. pantā katram produktam noteiktajās mērvienībās, dalībvalstis paziņo arī par atbilstošajiem nodokļu līmeņiem pēc pārrēķina šajās mērvienībās.

26. pants

1. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti atbilstoši 5. pantam, 14. panta 2. punktam, 15. un 17. pantam.

2. Šajā direktīvā tādi pasākumi kā nodokļu atbrīvojumi, nodokļa samazināšana, nodokļa diferencēšana un nodokļa atmaksāšana var ietvert valsts atbalstu, un šādos gadījumos par tiem jāpaziņo Komisijai atbilstoši Līguma 88. panta 3. daļai.

Informācija, kas sniegta Komisijai uz šās direktīvas pamata, neatbrīvo dalībvalstis no paziņošanas pienākuma atbilstoši Līguma 88. panta 3. punktam.

3. Pienākums informēt Komisiju atbilstoši 1. punktam par pasākumiem, kas veikti atbilstoši 5. pantam, neatbrīvo dalībvalstis no paziņošanas pienākuma atbilstoši Direktīvai 83/189/EEK.

27. pants

1. Komisijai palīdz Akcīzes nodokļu komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 92/12/EEK 24. panta 1. punktu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

28. pants

1. Dalībvalstis pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2003. gada 31. decembrim izpildītu šās direktīvas prasības. Par to tās tūlīt informē Komisiju.

2. Tās piemēro šos noteikumus no 2004. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus, kas noteikti 16. pantā un 18. panta 1. punktā, kurus dalībvalstis var piemērot no 2003. gada 1. janvāra.

3. Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, pēc kura paņēmiena izdarāmas atsauces.

4. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

29. pants

Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un attiecīgā gadījumā uz Komisijas priekšlikumu, periodiski izskata šajā direktīvā noteiktos atbrīvojumus un samazinājumus, un minimālās nodokļu likmes, un, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu pieņem nepieciešamos pasākumus. Komisijas ziņojumā un Padomes apsvērumos ņem vērā pienācīgu iekšējā tirgus darbību, nodokļa līmeņu faktisko vērtību un Līguma augstākos mērķus.

30. pants

Neatkarīgi no 28. panta 2. punkta 2003. gada 31. decembrī atceļ Direktīvas 92/81/EEK un 92/82/EEK.

31. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

32. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2003 gada 27. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. Matteoli

[1] OV L 316, 31.10.1992., 12. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/74/EK (OV L 365, 31.12.1994., 46. lpp.).

[2] OV L 316, 31.10.1992., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/74/EK.

[3] OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/47/EK (OV L 193, 29.7.2000., 73. lpp.).

[4] OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.

[5] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[6] OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.).

[7] OV L 279, 23.10.2001., 1. lpp.

[8] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

A tabula – motordegvielai piemērojamie minimālie nodokļu līmeņi

| 2004. gada 1. janvāris | 2010. gada 1. janvāris |

Benzīns ar svinu gada 1. janvāris (eiro par 1000 l) KN kodi 27101131, 27101151 un 27101159 | 421 | 421 |

Bezsvina benzīns (eiro par 1000 l) KN kodi 27101131, 27101141, 27101145 un 27101149 | 359 | 359 |

Gāzeļļa (eiro par 1000 l) KN kodi 27101941 līdz 27101949 | 302 | 330 |

Petroleja (eiro par 1000 l) KN kodi 27101921 un 27101925 | 302 | 330 |

Sašķidrināta naftas gāze (eiro par 1000 l) KN kodi 27111211 līdz 27111900 | 125 | 125 |

Dabas gāze (eiro par gigadžoulu bruto siltumietilpības) KN kodi 27111100 un 27112100 | 2,6 | 2,6 |

B tabula – minimālie nodokļi līmeņi, kas piemērojami motordegvielai, ko izmanto 8. panta 2. punktā noteiktajā nolūkā

Gāzeļļa (eiro par 1000l) KN kodi 27101941 līdz 27101949 | 21 |

Petroleja (eiro par 1000l) KN kodi 27101921 un 27101925 | 21 |

Sašķidrināta naftas gāze (eiro par 1000l) KN kodi 27111211 līdz 27111900 | 41 |

Dabas gāze (eiro par gigadžoulu bruto siltumietilpības) KN kodi 27111100 un 27112100 | 0,3 |

C tabula – kurināmajam un elektroenerģijai piemērojamie minimālie nodokļu līmeņi

| Izmantošana uzņēmuma vajadzībām | Izmantošana ārpusuzņēmuma vajadzībām |

Gāzeļļa (eiro par 1000 l) KN kodi 27101941 līdz 27101949 | 21 | 21 |

Smagā dīzeļdegviela (eiro par 1000 kg) KN kodi 27101961 līdz 27101969 | 15 | 15 |

Petroleja (eiro par 1000 l) KN kodi 27101921 un 27101925 | 0 | 0 |

Sašķidrināta naftas gāze (eiro par 1000 kg) KN kodi 27111211 līdz 27111900 | 0 | 0 |

Dabas gāze (eiro par gigadžoulu bruto siltumietilpības) KN kodi 27111100 un 27112100 | 0,15 | 0,3 |

Akmeņogles un kokss (eiro par gigadžoulu bruto siltumietilpības) KN kodi 2701, 2702un 2704 | 0,15 | 0,3 |

Elektroenerģija (eiro par MWh) KN kods 2716 | 0,5 | 1,0 |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Direktīvas 18. panta 1. punktā minētās samazinātās nodokļa likmes un atbrīvojumi no nodokļa

1. BEĻĢIJAI:

- sašķidrinātai naftas gāzei (LPG), dabasgāzei un metānam,

- vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

- aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

- kuģošanai privātajos izpriecu kuģos,

- akcīzes nodokļa likmes samazināšanai smagajai dīzeļdegvielai, lai veicinātu videi nekaitīgas degvielas izmantošanu. Samazinājums tieši jāsaista ar sēra saturu, un samazinātā likme nekādā gadījumā nedrīkst būt zemāka kā EUR 6,5 par tonnu,

- atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis,

- akcīzes nodokļa diferencētai likmei bezsvina benzīnam ar zemu sēra saturu (50 ppm) un vāju aromātu (35 %),

- akcīzes nodokļa diferencētai likmei dīzeļdegvielai ar zemu sēra saturu (50 ppm).

2. DĀNIJAI:

- diferencētai akcīzes nodokļa likmei no 2002. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim smagajai dīzeļdegvielai un šķidrajam kurināmajam, ko izmanto energoietilpīgi uzņēmumi, lai ražotu siltumu un karsto ūdeni. Akcīzes nodokļa atļautās diferenciācijas maksimālā summa ir EUR 0,0095 par kilogramu smagās dīzeļdegvielas un EUR 0,008 par litru šķidrā kurināmā. Akcīzes nodokļa likmes samazināšanai jāatbilst šās direktīvas noteikumiem, jo īpaši minimālajām likmēm,

- nodokļa likmes samazināšanai dīzeļdegvielai, lai veicinātu videi nekaitīgas degvielas izmantošanu, ja šādi veicināšanas pasākumi pamatoti uz noteiktām tehniskajām īpašībām, ieskaitot blīvumu, sēra saturu, destilācijas punktu, cetānskaitli un indeksu, un ja likmes ir saskaņā ar šajā direktīvā minētajām saistībām,

- diferencētu akcīzes nodokļa likmju piemērošanai benzīnam, ko izplata degvielas uzpildes stacijās, kas aprīkotas ar benzīna tvaiku savākšanas sistēmu, un benzīnam, ko izplata citās degvielas uzpildes stacijās, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

- diferencētām akcīzes nodokļa likmēm benzīnam, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. pantā noteiktajām minimālajām nodokļa likmēm,

- vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

- diferencētām akcīzes nodokļa likmēm gāzeļļai, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. pantā noteiktajām minimālajiem nodokļa līmeņiem,

- daļējai atmaksai tirdzniecības nozarei, ja attiecīgie nodokļi atbilst Kopienas tiesību aktiem un ja samaksātais, taču neatmaksātais nodoklis vienmēr atbilst minimālajām nodokļu likmēm vai minerāleļļu uzraudzības maksai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

- aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

- samazinātu akcīzes nodokļu likmju maksimāli DKK 0,03 par litru piemērošanai benzīnam, ko izplata degvielas uzpildes stacijas, kas atbilst stingrākiem standartiem attiecībā uz aprīkojumu un darbību, lai samazinātu metil-terc-butilētera noplūdi gruntsūdeņos, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm.

3. VĀCIJAI:

- akcīzes nodokļa diferencētai likmei degvielai ar maksimālo sēra saturu 10 ppm no 2003. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim,

- ogļūdeņraža dūmgāzes izmantošanai par kurināmo,

- diferencētas akcīzes nodokļa likmei minerāleļļai, ko izmanto par degvielu vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, ja tie atbilst Direktīvā 92/82/EEK minētajām saistībām,

- minerāleļļas paraugiem, kas paredzēti analīzei, ražošanas pārbaudēm vai citiem zinātniskiem mērķiem,

- diferencētas akcīzes nodokļa likmes šķidrajam kurināmajam, ko izmanto ražošanā, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām,

- atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

4. GRIEĶIJAI:

- valsts bruņoto spēku vajadzībām,

- lai piešķirtu atbrīvojumu no akcīzes nodokļa minerāleļļai degvielai, kas ir paredzēta Prezidentūras ministrijas un valsts policijas oficiālajiem transporta līdzekļiem,

- vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

- diferencētām nodokļu likmēm bezsvina benzīnam, lai atspoguļotu dažādas vides kategorijas, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. pantā minētajām minimālajiem nodokļu līmeņiem,

- sašķidrinātajai naftas gāzei (LPG) un metānam, ko izmanto rūpnieciskiem mērķiem.

5. SPĀNIJAI:

- LPG, ko izmanto par degvielu vietējos sabiedriskajos transportlīdzekļos,

- LPG, ko izmanto par degvielu taksometriem,

- diferencētas nodokļu likmes bezsvina benzīnam, lai atspoguļotu dažādas vides kategorijas, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. pantā minētajām minimālajiem nodokļa līmeņiem,

- atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

6. FRANCIJAI:

- diferencētām nodokļa likmēm dīzeļdegvielai, ko izmanto saimnieciski izmantojamos transportlīdzekļos, līdz 2005. gada 1. janvārim, kas nevar būt zemākas kā EUR 380 par 1000 l no 2003. gada 1. marta,

- atbilstīgi atsevišķiem politikas aspektiem, lai palīdzētu apgabaliem, kuriem draud iedzīvotāju skaita samazināšanās,

- patēriņam Korsikā, ja samazinātās likmes vienmēr atbilst minimālajām nodokļu likmēm minerāleļļai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

- diferencētām akcīzes nodokļa likmēm jaunai degvielai, kas sastāv no ūdens un antifrīza/dīzeļdegvielas emulsijas, kas stabilizēta ar virsmaktīvajām vielām, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

- diferencētām akcīzes nodokļa likmēm augstākās kvalitātes bezsvina benzīnam, kas satur piedevu uz kālija bāzes, lai uzlabotu pretestību pret vārstu piedegšanu (vai citu piedevu, kurai ir līdzvērtīgs efekts),

- degvielai, ko izmanto taksometriem, ņemot vērā ikgadējo kvotu,

- atbrīvojumiem no akcīzes nodokļa gāzei, ko izmanto par degvielu sabiedriskajam transportam saskaņā ar ikgadējo kvotu,

- atbrīvojumam no akcīzes nodokļa gāzei, ko izmanto par motordegvielu atkritumu savākšanas transportlīdzekļos ar gāzes dzinēju,

- nodokļa likmju samazināšanai smagajai dīzeļdegvielai, lai veicinātu videi nekaitīgas degvielas izmantošanu; samazinājums tieši jāsaista ar sēra saturu, un nodokļu likmei, ko piemēro smagajai dīzeļdegvielai, jāatbilst minimālajai nodokļu likmei smagajai dīzeļdegvielai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

- atbrīvojumam smagajai dīzeļdegvielai, ko izmanto par kurināmo alumīnija oksīda ražošanai Gardannas reģionā,

- aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

- degvielai, ko no Korsikas ostām piegādā privātajiem izpriecu kuģiem,

- atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis,

- vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem līdz 2005. gada 31. decembrim,

- atļauju piešķiršanai piemērot akcīzes nodokļa diferencētu likmi degvielas maisījumam "benzīns/etilspirts, kurā ir lauksaimniecības izcelsmes spirta sastāvdaļa", un akcīzes nodokļa diferencētas likmes piemērošanai degvielas maisījumam "dīzeļdegviela/augu eļļas esteri". Lai ļautu samazināt akcīzes nodokli maisījumiem, kuros ir augu eļļas esteri un etilspirta atvasinājumi, ko izmanto par degvielu šās direktīvas nozīmē, Francijas iestādēm jāizdod nepieciešamās atļaujas attiecīgajiem biodegvielas ražošanas uzņēmumiem vēlākais līdz 2003. gada 31. decembrim. Atļaujas būs derīgas ne ilgāk kā sešus gadus no izdošanas dienas. Atļaujā minēto samazinājumu var piemērot no 2003. gada 31. decembra līdz atļaujas termiņa beigām. Akcīzes nodokļu samazinājumi nedrīkst pārsniegt EUR 35,06/hl vai EUR 396,64/t augu eļļas esteriem un EUR 50,23/hl vai EUR 297,35/t etilspirta atvasinājumiem, ko izmanto minētajos maisījumos. Akcīzes nodokļa samazinājumus pielāgo, ņemot vērā izmaiņas izejmateriālu cenās, lai izvairītos no to papildu izmaksu pārmērīgas kompensācijas, kas rodas biodegvielas ražošanā. Šo lēmumu piemēro no 1997. gada 1. novembra. Tas zaudē spēku 2003. gada 31. decembrī,

- atļauju piešķiršanai piemērot diferencētu akcīzes nodokļa diferencētu likmi maisījumam "kurināmais mājokļu apkurei/augu eļļas esteri". Lai ļautu samazināt akcīzes nodokli maisījumiem, kuros ir augu eļļas esteri un kurus izmanto par degvielu šās direktīvas nozīmē, Francijas iestādēm jāizdod nepieciešamās atļaujas attiecīgajiem biodegvielas ražošanas uzņēmumiem vēlākais līdz 2003. gada 31. decembrim. Atļaujas būs derīgas ne ilgāk kā sešus gadus no izdošanas dienas. Atļaujā minēto samazinājumu var piemērot no 2003. gada 31. decembra līdz atļaujas termiņa beigām, bet to nevar pagarināt. Akcīzes nodokļu samazinājumi nedrīkst pārsniegt EUR 35,06/hl vai EUR 396,64/t augu eļļas esteriem, kurus izmanto minētajos maisījumos. Akcīzes nodokļa samazinājumus pielāgo, ņemot vērā izmaiņas izejmateriālu cenās, lai izvairītos no to papildu izmaksu pārmērīgas kompensācijas, kas rodas biodegvielas ražošanā. Šo lēmumu piemēro no 1997. gada 1. novembra. Tas zaudē spēku 2003. gada 31. decembrī.

7. ĪRIJAI:

- LPG, dabasgāzei un metānam, ko izmanto par motordegvielu,

- mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus izmanto invalīdi,

- vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

- diferencētai akcīzes nodokļa likmei dīzeļdegvielai ar zemu sēra saturu,

- alumīnija oksīda ražošanai Šanonas reģionā,

- aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

- kuģošanai privātajos izpriecu kuģos,

- atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

8. ITĀLIJAI:

- diferencētām akcīzes nodokļu likmēm maisījumiem, kurus izmantot motordegvielā, kas satur 5 % vai 15 % biodīzeļdegvielu, līdz 2004. gada 30. jūnijam. Akcīzes nodokļa samazinājums nedrīkst būt lielāks par akcīzes nodokļa summu, kas jāmaksā par biodegvielas daudzumu, kas ir produktos, kuriem var piemērot nodokļa samazinājumu. Akcīzes nodokļa samazinājumu pielāgo, ņemot vērā izmaiņas izejmateriālu cenās, lai izvairītos no to papildu izmaksu pārmērīgas kompensācijas, kas rodas biodegvielas ražošanā,

- akcīzes nodokļa likmes samazināšanai degvielai, ko izmanto autopārvadājumu veicēji, līdz 2005. gada 1. janvārim, kas nevar būt mazākas kā EUR 370 par 1000 l no 2004. gada 1. janvāra,

- ogļūdeņraža dūmgāzēm, ko izmanto par degvielu,

- akcīzes nodokļa likmes samazināšanai ūdens/dīzeļdegvielas emulsijām un ūdens/smagās dīzeļdegvielas emulsijām no 2000. gada 1. oktobra līdz 2005. gada 31. decembrim, ja samazinātā likme atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

- metānam, ko izmanto par degvielu mehāniskajiem transportlīdzekļiem,

- valsts bruņotajiem spēkiem,

- neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem,

- vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

- degvielai, ko izmanto taksometriem,

- īpaši mazattīstītos ģeogrāfiskajos apgabalos — akcīzes nodokļa likmju samazināšanai mājokļu apkurei un LPG, ko izmanto apkurei un izplata pa šādu apgabalu tīkliem, ja likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

- patēriņam Aostas ielejas un Gorīcijas reģionos,

- akcīzes nodokļa likmes samazināšanai benzīnam, ko patērē Friuli-Venēcijas-Džūlijas teritorijā, ja likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

- akcīzes nodokļa likmes samazināšanai minerāleļļai, ko patērē Udīnes un Triestes reģionos, ja likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām,

- atbrīvojums no akcīzes nodokļa minerāleļļām, ko izmanto par degvielu alumīnija oksīda ražošanai Sardīnijā,

- akcīzes nodokļa likmes samazināšanai degvieleļļai, kas paredzēta tvaika ražošanai, un gāzeļļai, ko izmanto termostatos un molekulāro sietu aktivizēšanai Kalabrijas reģionā, ja likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām,

- aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

- atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

9. LUKSEMBURGAI:

- LPG, dabasgāzei un metānam,

- vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

- akcīzes nodokļa likmes samazināšana smagajai dīzeļdegvielai, lai veicinātu videi nekaitīgas degvielas izmantošanu. Samazinājums tieši jāsaista ar sēra saturu, un samazinātā likme nekādā gadījumā nedrīkst būt zemāka kā EUR 6,5 par tonnu,

- atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

10. NĪDERLANDEI:

- LPG, dabasgāzei un metānam,

- minerāleļļas paraugiem, kas paredzēti analīzei, ražošanas pārbaudēm vai citiem zinātniskiem mērķiem,

- valsts bruņoto spēku vajadzībām,

- diferencētu akcīzes nodokļa likmju piemērošanai LPG, ko izmanto par degvielu sabiedriskajam transportam,

- diferencētām akcīzes nodokļa likmēm LPG, ko izmanto par degvielu atkritumu savākšanas, iesūkšanas un ielu tīrīšanas transportlīdzekļiem,

- diferencētai akcīzes nodokļa likmei dīzeļdegvielai ar zemu sēra saturu (50 ppm) līdz 2004. gada 31. decembrim,

- diferencētai akcīzes nodokļa likmei benzīnam ar zemu sēra saturu (50 ppm) līdz 2004. gada 31. decembrim.

11. AUSTRIJAI:

- dabasgāzei un metānam,

- LPG, ko izmanto par degvielu vietējos sabiedriskajos transportlīdzekļos,

- atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

12. PORTUGĀLEI:

- diferencētai nodokļu likmei bezsvina benzīnam, lai atspoguļotu dažādas vides kategorijas, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. pantā minētajām minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

- atbrīvojumam no akcīzes nodokļa LPG, dabasgāzei un metānam, ko izmanto par degvielu vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

- akcīzes nodokļa likmes samazināšanai degvieleļļām, ko patērē Madeiras autonomajā apgabalā; minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par papildu izmaksām, kas ir radušās, transportējot degvieleļļu uz minēto reģionu,

- akcīzes nodokļa likmju samazināšana smagajai dīzeļdegvielai, lai veicinātu videi nekaitīgas degvielas izmantošanu; samazinājums tieši jāsaista ar sēra saturu, un nodokļu likmei, ko piemēro smagajai dīzeļdegvielai, jāatbilst minimālajai nodokļu likmei smagajai dīzeļdegvielai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

- aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

- atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

13. SOMIJAI:

- dabasgāzei, ko izmanto par degvielu,

- atbrīvojumiem no akcīzes nodokļa par metānu un LPG visiem mērķiem,

- akcīzes nodokļa likmes samazināšanai dīzeļdegvielai un kurināmai gāzeļļai, ja likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. līdz 9. pantā minētajiem minimālajiem nodokļa līmeņiem,

- samazinātām akcīzes nodokļa likmēm pārveidotam bezsvina benzīnam un pārveidotam benzīnam ar svinu, ja likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. pantā noteiktajiem minimālajiem nodokļa līmeņiem,

- aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

- kuģošanai privātajos izpriecu kuģos,

- atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

14. ZVIEDRIJAI:

- nodokļu likmes samazināšana dīzeļdegvielai saskaņā ar vides klasifikācijām,

- diferencētai nodokļa likmei bezsvina benzīnam, lai atspoguļotu dažādas vides kategorijas, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

- diferencētai enerģētikas nodokļa likmei alkilātu benzīnam divtaktu dzinējiem līdz 2008. gada 30. jūnijam, ja kopējais piemērojamais akcīzes nodoklis atbilst šās direktīvas noteikumiem,

- atbrīvojums no akcīzes nodokļa bioloģiski ražotai metāna gāzei un citām dūmgāzēm,

- samazinātai akcīzes nodokļa likmei minerāleļļām, ko izmanto rūpnieciskiem mērķiem, ja likmes atbilst šajā direktīvā noteiktajām saistībām,

- samazinātai akcīzes nodokļa likmei minerāleļļām, ko izmanto rūpnieciskiem mērķiem, ieviešot gan likmi, kas ir zemāka par standartlikmi, gan samazinātu likmi par energoietilpīgiem uzņēmumiem, ja likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām un nerada konkurences traucējumus,

- aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

15. APVIENOTAJAI KARALISTEI:

- akcīzes nodokļa diferencētām likmēm autotransporta degvielai, kurā ir biodīzeļdegviela, un biodīzeļdegvielai, ko izmanto vienīgi par autotransporta degvielu, līdz 2007. gada 31. martam. Jāievēro Kopienas minimālās likmes un nedrīkst pārmērīgi kompensēt biodegvielas ražošanā radušās papildu izmaksas,

- LPG, dabasgāzei un metānam, ko izmanto par motordegvielu,

- akcīzes nodokļa likmes samazināšanai dīzeļdegvielai, lai veicinātu videi nekaitīgas degvielas izmantošanu;

- vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

- diferencētai akcīzes nodokļa likmei ūdens/dīzeļdegvielas emulsijai, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

- aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

- kuģošanai privātajos izpriecu kuģos,

- atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

--------------------------------------------------

32003L0096