Padomes pamatlēmums 2003/577/TI

(2003. gada 22. jūlijs)

par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 31. panta a) punktu un 34. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Francijas Republikas, Zviedrijas Karalistes un Beļģijas Karalistes iniciatīvu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā:

(1) Eiropadome 1999. gada 15. un 16. oktobra sanāksmē Tamperē apstiprināja savstarpējas atzīšanas principu, kam Savienībā jākļūst par pamatu tiesu iestāžu sadarbībai gan civillietās, gan krimināllietās.

(2) Savstarpējas atzīšanas princips arī jāpiemēro pirmstiesas rīkojumiem, jo īpaši tiem, kas ļautu kompetentajām tiesu iestādēm ātri nodrošināt pierādījumus un konfiscēt īpašumu, kurš ir viegli atsavināms.

(3) Padome 2000. gada 29. novembrī saskaņā ar Tamperē izdarītajiem secinājumiem pieņēma pasākumu programmu, lai īstenotu savstarpējas atzīšanas principu krimināllietās, par galveno prioritāti nosakot (6. un 7. pasākums) tāda dokumenta pieņemšanu, ar ko pierādījumu un īpašuma iesaldēšanai piemēro savstarpējas atzīšanas principu.

(4) Dalībvalstu sadarbība, kas pamatota ar savstarpējas atzīšanas principu un tūlītēju tiesas lēmumu izpildi, par priekšnoteikumu nosaka uzticību tam, ka atzīstamie un izpildāmie lēmumi tiks pieņemti saskaņā ar likumības, subsidiaritātes un proporcionalitātes principu.

(5) Jāsaglabā tiesības, kas piešķirtas pusēm vai labticīgām ieinteresētām trešām personām.

(6) Šajā pamatlēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Līguma 6. pantā un atspoguļoti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši tās VI nodaļā. Neko šajā pamatlēmumā nevar interpretēt kā aizliegumu atteikt tāda īpašuma iesaldēšanu, par kuru izdots iesaldēšanas rīkojums, ja, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, ir iemesls domāt, ka minētais iesaldēšanas rīkojums ir izsniegts, lai veiktu personas vajāšanu vai sodīšanu tās dzimuma, rases, reliģijas, nacionālās izcelsmes, valstiskās piederības, valodas, politisko uzskatu vai seksuālās orientācijas dēļ, vai ka šīs personas stāvokli varētu pasliktināt kāda minētā iemesla dēļ.

Šis pamatlēmums nevienai dalībvalstij neliedz piemērot tās konstitucionālos noteikumus attiecībā uz taisnīgu tiesu, biedrošanās brīvību, preses brīvību un vārda brīvību citos masu informācijas līdzekļos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATLĒMUMU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA

1. pants

Mērķis

Pamatlēmuma mērķis ir izveidot noteikumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis atzīst un izpilda savā teritorijā iesaldēšanas rīkojumu, ko izdevusi citas dalībvalsts tiesu iestāde saistībā ar kādu krimināllietu. Tas negroza pienākumu ievērot pamattiesības un tiesību pamatprincipus, kas noteikti Līguma 6. pantā.

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatlēmumā:

a) "izdošanas valsts" ir dalībvalsts, kurā tiesu iestāde, kas par tādu noteikta izdošanas valsts tiesību aktos, ir sagatavojusi, juridiski apstiprinājusi vai jebkādā veidā apliecinājusi iesaldēšanas rīkojumu saistībā ar krimināllietu;

b) "izpildes valsts" ir dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas attiecīgais īpašums vai pierādījumi;

c) "iesaldēšanas rīkojums" ir jebkurš pasākums, ko nosaka izdošanas valsts kompetentā tiesu iestāde, lai novērstu tā īpašuma iznīcināšanu, izmainīšanu, pārvietošanu, nodošanu vai pārdošanu, ko var konfiscēt, vai kas var būt par pierādījumu;

d) "īpašums" ir jebkura veida lietas neatkarīgi no tā, vai tās ir ķermeniskas vai bezķermeniskas, kustamas vai nekustamas, un juridiskā dokumentācija, un dokumenti, kas apliecina īpašumtiesības uz šādām lietām vai tiesības uz daļu no šādām lietām, kuru kompetentās tiesu iestādes izdošanas valstī uzskata:

- par guvumu no pārkāpuma, kas minēts 3. pantā, vai līdzvērtīgu pilnai šāda guvuma vērtībai vai šāda guvuma vērtības daļai, vai

- par minētā pārkāpuma līdzekļiem vai mērķi;

e) "pierādījumi" ir priekšmeti, dokumenti vai dati, ko var izmantot kā pierādījumus krimināllietā attiecībā uz pārkāpumu, kurš minēts 3. pantā.

3. pants

Pārkāpumi

1. Šis pamatlēmums attiecas uz iesaldēšanas rīkojumiem, ko izdod, lai:

a) nodrošinātu pierādījumus vai

b) pēc tam konfiscētu īpašumu.

2. Šādi pārkāpumi, kā tos definē izdošanas valsts tiesību akti, ja šādi pārkāpumi izdošanas valstī ir sodāmi ar brīvības atņemšanas sodu, kura maksimālais termiņš ir vismaz trīs gadi, netiek pakļauti darbības dubultās sodāmības pārbaudei:

- dalība kriminālā organizācijā,

- terorisms,

- cilvēku tirdzniecība,

- bērnu seksuāla izmantošana un bērnu pornogrāfija,

- narkotisku un psihotropu vielu nelikumīga tirdzniecība,

- ieroču, munīcijas un sprāgstošu vielu nelikumīga tirdzniecība,

- korupcija,

- krāpšana, tostarp krāpšana, kas apdraud Eiropas Kopienas finanšu intereses 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par Eiropas Kopienas finanšu interešu aizsardzību nozīmē,

- noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana,

- naudas, tostarp eiro, viltošana,

- datornoziegumi,

- noziegumi pret vidi, tostarp apdraudētu dzīvnieku un augu sugu un šķirņu nelikumīga tirdzniecība,

- palīdzība nelikumīgi ieceļot un uzturēties,

- slepkavība, smagi miesas bojājumi,

- cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība,

- personas nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana,

- rasisms un ksenofobija,

- organizēta vai bruņota laupīšana,

- kultūras preču, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība,

- krāpšana,

- rekets un izspiešana,

- izstrādājumu viltošana un pirātisms,

- administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība,

- maksāšanas līdzekļu viltošana,

- hormonu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība,

- kodolmateriālu vai radioaktīvu materiālu nelikumīga tirdzniecība,

- zagtu transportlīdzekļu tirdzniecība,

- izvarošana,

- dedzināšana,

- noziegumi, kuri ir Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā,

- kuģa vai lidaparāta sagrābšana,

- sabotāža.

3. Apspriedusies ar Eiropas parlamentu un ievērojot Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punkta noteikumus, Padome jebkurā brīdī var vienprātīgi nolemt 2. punkta sarakstam pievienot citas pārkāpumu kategorijas. Ņemot vērā ziņojumu, ko saskaņā ar šā pamatlēmuma 14. pantu iesniedz Komisija, Padome izvērtē to, vai saraksts jāpaplašina vai jāgroza.

4. Attiecībā uz lietām, uz ko neattiecas 2. punkts, izpildes valsts 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā izdotā iesaldēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi var pakļaut nosacījumam, ka darbībām, attiecībā uz kurām rīkojums bija izdots, jābūt saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem uzskatītām par pārkāpumu neatkarīgi no tā sastāva elementiem vai kvalifikācijas izdošanas valsts tiesību aktos.

Attiecībā uz lietām, uz ko attiecas 2. punkts, izpildes valsts 1. punkta b) apakšpunktā minētajā nolūkā izdota iesaldēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi var pakļaut nosacījumam, ka darbībām, attiecībā uz kurām ir izdots rīkojums, jābūt uzskatītam par pārkāpumu, kas saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem atļauj šādu iesaldēšanu, neatkarīgi no tā sastāva elementiem vai kvalifikācijas izdošanas valsts tiesību aktos.

II SADAĻA

IESALDĒŠANAS RĪKOJUMU IZPILDES PROCEDŪRA

4. pants

Iesaldēšanas rīkojumu nosūtīšana

1. Iesaldēšanas rīkojumu šī pamatlēmuma nozīmē kopā ar 9. pantā paredzēto apliecinošo dokumentu tiesu iestāde, kas izdevusi to, nosūta tieši kompetentai izpildes tiesu iestādei, izmantojot jebkurus līdzekļus, ar ko var iegūt rakstisku dokumentu apstākļos, kuri ļauj izpildes dalībvalstij noteikt tā autentiskumu.

2. Apvienotā Karaliste un Īrija pirms 14. panta 1. punktā minētās dienas var deklarācijā attiecīgi norādīt, ka iesaldēšanas rīkojums kopā ar apliecinošu dokumentu jānosūta ar centrālās iestādes vai to iestāžu starpniecību, ko tās noteikušas deklarācijā. Jebkuru šādu deklarāciju jebkurā laikā var grozīt ar turpmākām deklarācijām vai atsaukt. Visas deklarācijas vai atsaukšanas deponē Padomes ģenerālsekretariātā un paziņo Komisijai. Šīs dalībvalstis jebkurā laikā ar citu deklarāciju var ierobežot minētās deklarācijas darbības jomu, lai piešķirtu lielāku spēku 1. punktam. Tās šādi rīkojas tad, kad tajās stājas spēkā Šengenas nolīguma īstenošanas konvencijas noteikumi par savstarpējo palīdzību.

3. Ja kompetentā izpildes tiesu iestāde nav zināma, tiesu iestāde izdošanas valstī veic visu nepieciešamo izziņas darbu, tostarp izmantojot Eiropas Tiesiskā sadarbības tīkla [3] kontaktpunktus, lai iegūtu informāciju no izpildes valsts.

4. Ja izpildes valsts tiesu iestādei, kas saņem iesaldēšanas rīkojumu, nav jurisdikcijas tā atzīšanai un tā izpildei vajadzīgo pasākumu veikšanai, tā pienākuma dēļ nosūta iesaldēšanas rīkojumu kompetentai izpildes tiesu iestādei un par to informē izdošanas valsts tiesu iestādi, kura to izdevusi.

5. pants

Atzīšana un tūlītēja izpilde

1. Izpildes valsts kompetentās tiesu iestādes atzīst iesaldēšanas rīkojumu, kas nosūtīts saskaņā ar 4. pantu, nepieprasot nekādas papildu formalitātes, un nekavējoties veic tā izpildei vajadzīgos pasākumus tādā pašā veidā kā saistībā ar iesaldēšanas rīkojumu, kuru izdod kāda izpildes valsts iestāde, ja vien iestāde nenolemj izmantot kādu no neatzīšanas vai nepildīšanas pamatojumiem, kas noteikti 7. pantā, vai kādu atlikšanas pamatojumu, kuri noteikti 8. pantā.

Izpildes valsts tiesu iestāde iesaldēšanas rīkojuma izpildē arī ievēro formalitātes un procedūras, ko skaidri norādījusi izdošanas valsts kompetentā tiesu iestāde, kad vien tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka paņemtie pierādījumi ir derīgi, ja šādas formalitātes un procedūras nav pretrunā ar izpildes valsts tiesību pamatprincipiem.

Ziņojumu par iesaldēšanas rīkojuma izpildi nekavējoties sniedz izdošanas valsts kompetentajai iestādei, izmantojot jebkuru līdzekli, ar ko var iegūt rakstisku dokumentu.

2. Jebkurus papildu piespiedu līdzekļus, ko iesaldēšanas rīkojums nosaka par nepieciešamiem, pielieto atbilstoši izpildes valsts piemērojamajiem procedūras noteikumiem.

3. Izpildes valsts kompetentās tiesu iestādes iespējami īsā laikā un, ja vien iespējams, 24 stundu laikā pēc iesaldēšanas rīkojuma saņemšanas nolemj un paziņo lēmumu par iesaldēšanas rīkojumu.

6. pants

Iesaldēšanas ilgums

1. Īpašums saglabājas iesaldēts izpildes valstī līdz šī valsts ir sniegusi galīgo atbildi uz visiem pieprasījumiem, kas izdarīti saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu.

2. Tomēr, apspriežoties ar izdošanas valsti, izpildes valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi nosaka attiecīgus nosacījumus, ņemot vērā lietas apstākļus, lai ierobežotu laika posmu, uz kuru īpašums tiks iesaldēts. Ja izpildes valsts atbilstoši šiem nosacījumiem paredz izbeigt pasākumus, tā informē izdošanas valsti, kurai dod iespēju iesniegt savas piezīmes.

3. Izdošanas valsts tiesu iestādes nekavējoties informē izpildes valsts tiesu iestādes par to, ka iesaldēšanas rīkojums ir atcelts. Šādos apstākļos par pasākumu izbeigšanu iespējami īsā laikā ir atbildīga izpildes valsts.

7. pants

Pamatojums neatzīšanai vai nepildīšanai

1. Izpildes valsts kompetentās tiesu iestādes var atteikties atzīt vai izpildīt iesaldēšanas rīkojumu tikai tad, ja:

a) apliecinošais dokuments, kas paredzēts 9. pantā, nav sniegts, ir nepilnīgs vai acīm redzami neatbilst iesaldēšanas rīkojumam;

b) izpildes valsts tiesību aktos ir paredzēta neaizskaramība vai privilēģijas, kas iesaldēšanas rīkojuma izpildi padara par neiespējamu;

c) no apliecinošajā dokumentā norādītās informācijas ir uzreiz skaidrs, ka tiesiskā sadarbība atbilstoši 10. pantam saistībā ar pārkāpumu, attiecībā uz kuru iesaldēšanas rīkojums ir izdots, pārkāptu ne bis in idem principu;

d) vienā no gadījumiem, kas minēti 3. panta 4. punktā, darbību, kas ir iesaldēšanas rīkojuma pamatā, neuzskata par pārkāpumu saskaņā ar izpildes dalībvalsts tiesību aktiem; tomēr attiecībā uz nodokļiem un nodevām, muitas nodokļiem un maiņas nodevām iesaldēšanas rīkojuma izpildi nevar atteikt, pamatojoties uz to, ka izpildes valsts tiesību aktos nav noteikti tāda paša veida nodokļi vai nodevas, vai arī tajos nav tāda paša nodokļu, nodevu, muitas nodokļu vai maiņas nodevu regulējuma kā izdošanas valsts tiesību aktos.

2. Gadījumā, kas minēts 1. punkta a) apakšpunktā, kompetentā tiesu iestāde var:

a) noteikt termiņu apliecinošā dokumenta iesniegšanai, aizpildīšanai vai labošanai;

b) pieņemt līdzvērtīgu dokumentu;

c) atbrīvot izdevēju tiesu iestādi no šīs prasības, ja tā uzskata, ka sniegtā informācija ir pietiekama.

3. Jebkuru lēmumu atteikt atzīšanu vai izpildi pieņem un paziņo izdošanas valsts kompetentajām tiesu iestādēm, izmantojot jebkurus līdzekļus, ar ko var iegūt rakstisku dokumentu.

4. Ja iesaldēšanas rīkojumu praksē nevar izpildīt tādēļ, ka īpašums vai pierādījumi ir nozuduši, ir iznīcināti, nav atrodami apliecinošajā dokumentā norādītajā atrašanās vietā vai īpašuma vai pierādījumu atrašanās vieta nav pietiekami precīzi norādīta, pat pēc apspriedes ar izdošanas valsti izdošanas valsts kompetentās tiesu iestādes tāpat tiek uzreiz informētas.

8. pants

Pamatojums izpildes atlikšanai

1. Izpildes valsts kompetentās tiesu iestādes var atlikt nosūtītā iesaldēšanas rīkojuma izpildi saskaņā ar 4. pantu:

a) ja tā izpilde var kaitēt notiekošai kriminālizmeklēšanai, uz laiku, ko tā uzskata par pieņemamu;

b) ja uz attiecīgo īpašumu vai pierādījumiem jau attiecas iesaldēšanas rīkojums saistībā ar krimināllietu, līdz brīdim, kad minētais iesaldēšanas rīkojums ir atcelts;

c) ja ir rīkojums iesaldēt īpašumu saistībā ar krimināllietu ar sekojošas konfiskācijas nolūku, uz šo īpašumu jau attiecas rīkojums, kas izpildes valstī ir izdots citu tiesas procesu gaitā, līdz brīdim, kad minētais rīkojums ir atcelts. Tomēr šo punktu piemēro tikai tad, ja šādam rīkojumam saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir priekšroka attiecībā pret turpmākiem valsts iesaldēšanas rīkojumiem krimināllietā.

2. Ziņojumu par iesaldēšanas rīkojuma izpildes atlikšanu, kurā iekļauj atlikšanas pamatojumu un, ja iespējams, paredzamo atlikšanas ilgumu, nekavējoties sniedz izdošanas valsts kompetentajai iestādei, izmantojot jebkurus līdzekļus, ar ko var iegūt rakstisku dokumentu.

3. Tiklīdz atlikšanas pamatojums ir beidzis pastāvēt, izpildes valsts kompetentā tiesu iestāde uzreiz veic pasākumus, kas vajadzīgi iesaldēšanas rīkojuma izpildei, un informē par to kompetento iestādi izdošanas valstī, izmantojot jebkurus līdzekļus, ar ko var iegūt rakstisku dokumentu.

4. Izpildes valsts kompetentā tiesu iestāde informē izdošanas valsts kompetento iestādi par jebkuriem citiem ierobežojošiem pasākumiem, kas var attiekties uz attiecīgo īpašumu.

9. pants

Apliecinošs dokuments

1. Apliecinošo dokumentu, kura veidlapas paraugs ir dots pielikumā, paraksta, un tā saturu par precīzu apstiprina kompetentā tiesu iestāde izdošanas valstī, kas pavēlējusi veikt attiecīgo pasākumu.

2. Apliecinošais dokuments ir jāiztulko izpildes valsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām.

3. Šī pamatlēmuma pieņemšanas brīdī vai vēlāk ikviena dalībvalsts var noteikt deklarācijā, ko tā deponē Padomes ģenerālsekretariātā, ka tā pieņems tulkojumu vienā vai vairākās Eiropas Kopienu iestāžu oficiālajās valodās.

10. pants

Turpmākā iesaldētā īpašuma procedūra

1. Izpildot 4. pantā minēto nosūtīšanu:

a) pievieno pieprasījumu tam, ka pierādījumi jāpārsūta uz izdošanas valsti;

vai

b) pievieno konfiskācijas pieprasījumu, kurš nosaka par vajadzīgu tā konfiskācijas rīkojuma izpildi, kas izdots izdošanas valstī, vai konfiskāciju izpildes valstī un sekojošu jebkura šāda rīkojuma izpildi;

vai

c) apliecinošajā dokumentā iekļauj norādījumu, ka īpašums paliek izpildes valstī līdz a) vai b) apakšpunktos minētajiem pieprasījumiem. Izdošanas valsts apliecinošajā dokumentā norāda (paredzamo) šā pieprasījuma iesniegšanas dienu. Piemēro 6. panta 2. punktu.

2. Pieprasījumus, kas minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktos, iesniedz izdošanas valsts un apstrādā izpildes valsts saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro savstarpējai palīdzībai krimināllietās un starptautiskai sadarbībai attiecībā uz konfiskāciju.

3. Tomēr, atkāpjoties no 2. punktā minētajiem noteikumiem par savstarpējo palīdzību, izpildes valsts nedrīkst atteikt 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem pieprasījumiem, pamatojoties uz dubultās sodāmības neesamību, ja pieprasījumi attiecas uz pārkāpumiem, kas minēti 3. panta 2. punktā, un ja šie pārkāpumi izdošanas valstī ir sodāmi ar vismaz trīs gadu cietumsodu.

11. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1. Dalībvalstis ievieš vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkurai ieinteresētai pusei, tostarp labticīgām trešām pusēm, ir tiesiski aizsardzības līdzekļi, kas nav kavējoši attiecībā uz iesaldēšanas rīkojumu, kuru izpilda atbilstoši 5. pantam, lai aizsargātu to likumīgās intereses; prasību iesniedz tiesā izdošanas valstī vai izpildes valstī atbilstoši katras valsts tiesību aktiem.

2. Iesaldēšanas rīkojuma izsniegšanas iemeslus var apstrīdēt tikai prasībā, kas iesniegta tiesā izdošanas valstī.

3. Ja prasība iesniegta tiesā izpildes valstī, izdošanas valsts tiesu iestādi informē par to un par prasības pamatojumu, lai tā var iesniegt argumentāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu. To informē par prasības rezultātu.

4. Izdošanas un izpildes valsts veic vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu tiesību realizāciju attiecībā uz tās prasības iesniegšanu, kas minēta 1. punktā, jo īpaši sniedzot pietiekamu informāciju ieinteresētajām pusēm.

5. Izdošanas valsts nodrošina, ka visi 1. punktā minētās prasības iesniegšanas termiņi ir piemēroti tā, lai garantētu efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu iespēju ieinteresētajām pusēm.

12. pants

Atmaksāšana

1. Neierobežojot 11. panta 2. punktu, ja izpildes valsts saskaņā ar tās tiesību aktiem ir atbildīga par zaudējumiem, kas kādai no 11. pantā minētajām pusēm radīti, izpildot iesaldēšanas rīkojumu, kurš nosūtīts tai atbilstoši 4. pantam, izdošanas valsts atmaksā izpildes valstij visas summas, kas izmaksātas par zaudējumiem atbilstīgi šai minētās puses atbildībai, izņemot summas, kas izmaksātas par zaudējumiem vai kādu to daļu, kuru izraisījusi vienīgi izpildes valsts rīcība.

2. Šā panta 1. punkts neierobežo dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz fizisku vai juridisku personu zaudējumu kompensācijas prasībām.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Teritoriālā piemērošana

Šo pamatlēmumu piemēro Gibraltāram.

14. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2005. gada 2. augustam panāktu atbilstību šī pamatlēmuma noteikumiem.

2. Līdz minētajam datumam dalībvalstis nosūta Padomes ģenerālsekretariātam un Komisijai to noteikumu tekstu, ar ko to tiesību aktos transponē saistības, kuras tām uzliek šis pamatlēmums. Pamatojoties uz ziņojumu, ko izveido, izmantojot šo informāciju, un rakstisku Komisijas ziņojumu, Padome pirms 2006. gada 2. augusta izvērtē to, kā dalībvalstis ir ievērojušas šī pamatlēmuma noteikumus.

3. Padomes ģenerālsekretariāts informē dalībvalstis un Komisiju par deklarācijām, kas izdarītas atbilstoši 9. panta 3. punktam.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis pamatlēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2003. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Alemanno

[1] OV C 75, 7.3.2001., 3. lpp.

[2] Atzinums sniegts 2002. gada 11. jūnijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] Padomes Vienotā rīcība 98/428/TI (1998. gada 29. jūnijs) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla izveidi (OV L 191, 7.7.1998., 4. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

APLIECINOŠAIS DOKUMENTS, KAS PAREDZĒTS 9. PANTĀ

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------