Padomes Regula (EK) Nr. 1531/2002

(2002. gada 14. augusts),

ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas, Korejas Republikas, Malaizijas un Taizemes izcelsmes krāsu televīzijas uztvērēju importam un izbeidz procedūru attiecībā uz Singapūras izcelsmes krāsu televīzijas uztvērēju importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], un jo īpaši tās 9. pantu un 11. panta 2. un 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Iepriekšēji pētījumi un pašreizējie pasākumi

(1) 1990. gada aprīlī Padome ar Regulu (EEK) Nr. 1048/90 [2] uzlika galīgos antidempinga maksājumus šaurekrāna krāsu televīzijas uztvērējiem, t.i., tiem, kuru ekrāna diagonāle ir lielāka par 15,5 cm, bet nepārsniedz 42 cm (mazie krāsu televīzijas uztvērēji – "MKTV"), ar izcelsmi Korejas Republikā (Korejā).

(2) Pēc tam 1991. gada jūlijā Padome ar Regulu (EEK) Nr. 2093/91 [3] uzlika galīgos antidempinga maksājumus MKTV ar izcelsmi, inter alia, Ķīnas Tautas Republikā (Ķīnā).

(3) 1995. gada aprīlī Komisija ar Lēmumu 95/92/EK [4] attiecībā uz Turcijas izcelsmes krāsu televīzijas uztvērēju (KTV) importu izbeidza antidempinga procedūru, kas bija uzsākta 1992. gada novembrī. Tai pašā laikā Padome ar Regulu (EEK) Nr. 710/95 [5] uzlika galīgos antidempinga maksājumus Malaizijas, Ķīnas, Korejas, Singapūras un Taizemes izcelsmes KTV ar ekrāna diagonāli, lielāku par 15,5 cm. Kaut arī šī procedūra noteica, ka vairs nebija pamata nošķirt krāsu televīzijas uztvērējus pēc to ekrāna lieluma, jo antidempinga pasākumi attiecībā uz Ķīnas un Korejas izcelsmes MKTV jau bija spēkā, izmeklēšanas joma un galīgie antidempinga pasākumi, ko uzlika Regula (EK) Nr. 710/95, attiecībā uz Ķīnu un Koreju bija ierobežoti ar krāsu televīzijas uztvērējiem ar ekrāna diagonāles izmēru lielāku par 42 cm, t.i., platekrāna KTV.

(4) 1998. gada novembrī Padome ar Regulu (EK) Nr. 2584/98 [6] grozīja Regulu (EK) Nr. 710/95, ciktāl tā attiecās uz maksājumiem, kas piemērojami Ķīnas un Korejas izcelsmes KTV, lai ņemtu vērā Regulas (EK) Nr. 710/95 atzinumus, ka nav pamata nošķirt televīzijas uztvērējus pēc to ekrāna lieluma.

2. Pārbaude saistībā ar pasākuma termiņa izbeigšanos un atkārtota starpposma pārbaude

(5) Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par termiņa beigu tuvošanos [7] spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, kas bija noteikti attiecībā uz Ķīnas, Korejas, Malaizijas, Singapūras un Taizemes izcelsmes KTV importu, Eiropas televizoru ražotāju sadarbības organizācija (POETIC) pieprasīja pārskatīt spēkā esošos pasākumus saistībā ar termiņa izbeigšanos saskaņā ar 11. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 384/96 (turpmāk "pamatregula").

(6) Pieprasījumu pamatoja ar to, ka, beidzoties pasākumu termiņam, iespējams, turpināsies vai atkārtosies dempinga gadījumi, radot kaitējumu Kopienas rūpniecībai. Pieprasījums saturēja arī informāciju, kas rādīja, ka dažādie iesaistītie tirgi un pats izstrādājums dažu pēdējo gadu laikā ir ievērojami mainījies. No šīs informācijas kopā ar pieņēmumiem par dempingu un kaitējumu Komisija secināja, ka ir jāveic arī starpposma pārbaude par dempingu un kaitējumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(7) Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai veiktu atkārtotu pārbaudi sakarā ar pasākumu termiņa beigām un starpposma pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija sāka pārbaudi, publicējot par to paziņojumu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī [8].

3. Antidempinga procedūras uzsākšana attiecībā uz Turciju

(8) 2000. gada 15. jūlijā Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī [9] publicēja paziņojumu par antidempinga procedūras uzsākšanu ("paziņojums par procedūras uzsākšanu") attiecībā uz Turcijas izcelsmes vai no Turcijas eksportētu KTV importu.

(9) Procedūru uzsāka sakarā ar sūdzību, ko 2000. gada jūnijā iesniedza POETIC, kas rīkojās Kopienas ražotāju vārdā, kuri šajā gadījumā pārstāvēja vairāk nekā 30 % no Kopienas kopējās KTV produkcijas. Sūdzībā sniedza pietiekamus pierādījumus par dempingu un tā radītajiem zaudējumiem, kas tika atzīti par pietiekamiem, lai uzsāktu antidempinga procedūru.

4. Antidempinga procedūras izbeigšana attiecībā uz Turcijas izcelsmes KTV

(10) Ņemot vērā KTV piemērojamo īpašo izcelsmes noteikumu sarežģītību, no Turcijas eksportēto KTV izcelsmes pārbaudi nevarēja pabeigt termiņā, kas noteikts pamatregulas 7. pantā. Tādēļ šajā gadījumā dempinga, kaitējuma un Kopienas interešu aspektus nevarēja atbilstīgi izskatīt un apsvērt pagaidu antidempinga pasākumus.

(11) Pārbaudi tādēļ turpināja, lai nonāktu pie galīgajiem secinājumiem. Lai iegūtu globālu priekšstatu par importa no visām attiecīgajām valstīm ietekmi uz Kopienas rūpniecību, datus, kas savākti pārbaudē par Turciju, izskatīja saistībā ar datiem, kas savākti starpposmu pārbaudes ietvarā un saistībā ar pasākumu termiņa izbeigšanos pret Ķīnu, Koreju, Malaiziju, Singapūru un Taizemi. Tomēr, ņemot vērā atzinumus par izcelsmi, kas atgādināti 40. līdz 44. apsvērumā, Komisija ar Lēmumu 2001/725/EK [10] izbeidza procedūru, ciktāl tā attiecās uz Turcijas izcelsmes KTV.

5. Puses, ko skar pārbaudes

(12) Komisija ir oficiāli informējusi sūdzību iesniegušos Kopienas ražotājus, citus zināmos Kopienas ražotājus, eksportētājus ražotājus, importētājus un to apvienības, Eiropas Patērētāju apvienību biroju (BEUC) un eksportētāju valstu pārstāvjus par pārbaudes uzsākšanu. Interesentiem deva iespēju rakstiski darīt zināmu savu viedokli un prasīt, lai tās uzklausa, termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(13) Vairāki attiecīgo valstu eksportētāji ražotāji, kā arī Kopienas ražotāji rakstiski darīja zināmu savu viedokli. Visām pusēm, kuras minētajā laikā to prasīja un pierādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās būtu jāuzklausa, deva iespēju tikt uzklausītām.

(14) Ņemot vērā, ka valstīs, uz kurām attiecas atkārtotas pārbaudes, acīmredzami ir liels attiecīgā izstrādājuma eksportētāju ražotāju skaits, kas ir zināms no pieprasījuma un iepriekšējām pārbaudēm, dempinga pārbaudes parauga ņemšanas metodes pielietojums parādīts paziņojuma par procedūras uzsākšanu 5. punkta a) un b) ievilkumā.

(15) Tomēr no Korejas, Singapūras, Ķīnas un Taizemes tikai ierobežots eksportētāju ražotāju skaits ir pieteicies un sniedzis informāciju, kas prasīta paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Tādēļ paraugu ņemšanas metodes lietojums attiecīgajām valstīm nav uzskatīts par nepieciešamu.

(16) Komisija izsūtīja aptaujas anketas visām tai zināmajām attiecīgajām pusēm un visām pārējām uzņēmējsabiedrībām, kas pieteicās termiņā, kurš noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu. Atbildes ir saņemtas no pieciem Kopienas ražotājiem, no trim nesaistītiem importētājiem, no piecām Turcijas uzņēmējsabiedrībām un ar tām saistītajiem importētājiem Kopienā, no viena Taizemes eksportētāja ražotāja un ar viņu saistītajiem importētājiem Kopienā un no astoņām Ķīnas uzņēmējsabiedrībām. Tomēr neviens Korejas, Malaizijas un Singapūras eksportētājs ražotājs nav sniedzis izsmeļošu atbildi uz aptaujas anketu un tādēļ visas uzņēmējsabiedrības, kas zināmas no paraugu ņemšanas minētajās valstīs, ir uzskatītas par tādām, kas nesadarbojas. Komisija tās informēja par šīs nesadarbošanās sekām.

(17) Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, kaitējumu un Kopienas intereses, kā arī lai noteiktu, vai ir sagaidāms, ka dempings un kaitējums turpināsies vai atsāksies, un vai pasākumu paturēšana spēkā būtu pret Kopienas interesēm. Pārbaudes veica šādu uzņēmumu telpās:

a) Kopienas ražotāji:

Tecnimagen SA – Barcelona, Spānija,

Grundig AG – Nuremberg, Vācija,

Philips Consumer Electronics – Eindhoven, Nīderlande,

Industrie Formenti Italia Spa – Lissone, Itālija,

Seleco Formenti Spa – Pordenone, Itālija;

b) eksportētāji/ražotāji un saistītie tirdzniecības uzņēmumi

Turcijā:

Profilo Telra Elektronik Sanayi ve Ticaret AS, Istanbul (iekļaujot saistītos tirdzniecības uzņēmumus i) PRO–EKS Dis Ticaret AS, Istanbul, ii) Savunma Gerecleri AS, Istanbul, iii) Elektrotem Elektronik Aletler Limited, Istanbul),

Beko Elektronik AS, Istanbul (iekļaujot saistīto tirdzniecības uzņēmumu Ram Dis Ticaret, Istanbul),

Vestel Elektronik Sanayi ve Ticaret AS, Istanbul (iekļaujot saistītos tirdzniecības uzņēmumus: i) Vestel Dis Ticaret AS, Istanbul, ii) Vestel Dis Ticaret AS Ege Serbest Bolge SB, Izmir, iii) Vestel Bilisim Teknolojileri Sanayi ve Ticaret AS, Istanbul, iv) Vestel Komunikasyon Sanayi ve Ticaret AS, Izmir),

Izmir Elektronik Sanayi ve Ticaret AS, Izmir;

Taizemē:

Thomson Television Thailand, Pathumthani, Thailand (iekļaujot saistīto tirdzniecības uzņēmumu European Audio Products (HK) Ltd, Shatin, New Territory, Hong Kong);

c) saistītie importētāji Kopienā:

- – importētāji, kas saistīti ar Turcijas eksportētājiem:

Beko (UK) Ltd, Watford, Apvienotā Karaliste,

Beko Electronics Espana SL, Barcelona, Spānija,

Vestel Holland BV, Rotterdam, Nīderlande,

Vestel Iberia, Madrid, Spānija,

- importētāji, kas saistīti ar Thomson Television Thailand:

Thomson Multimedia Marketing France SA, Boulogne, Francija,

Thomson Multimedia Sales Spain, SA, Madrid, Spānija,

Thomson Multimedia Sales UK Ltd, West Malling, Kent, Apvienotā Karaliste;

d) nesaistītie importētāji Kopienā:

Alba plc – Barking, Apvienotā Karaliste.

(18) Dempinga pārbaude atkārtotajās pārbaudēs attiecās uz laika posmu no 1999. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim (atkārtotas izskatīšanas laiks). Dempinga pārbaude attiecās laika posmu no 1999. gada 1. jūlija līdz 2000. gada 30. jūnijam (izskatīšanas laiks), ciktāl tas attiecas uz antidempinga procedūru pret Turciju. Tendenču izskatīšana kaitējumu analīzes kontekstā abās pārbaudēs attiecās uz laika posmu no 1995. gada līdz 2000. gada 30. jūnijam (aplūkotais laika posms), lai ņemtu vērā divu atšķirīgu pārbaudes laika posmu pastāvēšanu attiecībā uz dempingu.

6. Tirgus ekonomikas pieeja ("TEP") un individuālā pieeja

(19) Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu viena Ķīnas uzņēmējsabiedrība, Xiamen Overseas Chinese Electronic Co., Ltd (pieteikuma iesniedzēja uzņēmējsabiedrība) ir lūgusi TEP un individuālu pieeju un bija uzaicināta aizpildīt pieteikuma veidlapu, kurā sīki norādīta visa attiecīgā nepieciešamā informācija. Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju bija nolemts pieteikuma iesniedzējam uzņēmumam nepiešķirt TEP, pamatojoties uz to, ka pieteikuma iesniedzējs uzņēmums neatbilst visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(20) Pēc šā lēmuma pieņemšanas tika konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs uzņēmums faktiski nav eksportējis KTV uz Kopienu atkārtotās izskatīšanas laikā. Sākotnēji tas pieteikuma veidlapā un aptaujas anketas atbildēs ziņoja par dažiem KTV eksporta gadījumiem uz Kopienu. Tomēr turpmākā pārbaudes posmā ir konstatēts, ka minētie KTV nekad nav laisti brīvā apgrozībā Kopienā un ka to galamērķis ir bijusi ārpuskopienas valsts. Tātad, nepastāvot KTV eksportam uz Kopienu atkārtotās izskatīšanas laikā, pieteikuma iesniedzēja uzņēmuma individuālas pieejas pieprasījums ir kļuvis neatbilstošs.

B. ATTIECĪGAIS IZSTRĀDĀJUMS UN LĪDZĪGI IZSTRĀDĀJUMI

1. Attiecīgais izstrādājums

a) Izstrādājuma apraksts

(21) Attiecīgais izstrādājums ir KTV ar ekrāna diagonāli, lielāku par 15,5 cm, apvienots vai neapvienots vienā korpusā ar radiouztvērēju un/vai pulksteni. Minētais izstrādājums pašlaik ir klasificējams ar KN kodiem ex85281252, 85281254, 85281256, 85281258, ex85281262 un 85281266.

(22) Ar Regulu (EK) Nr. 710/95 no attiecīgā izstrādājuma definīcijas ir izslēgtas D2–MAC iekārtas un augstas izšķirtspējas televizori (HDTV), jo minētie izstrādājumi, kas ieviesa kvalitatīvas tehniskās izmaiņas, tajā laikā vēl bija attīstības posmā un nebija sabiedrībai pieejami, izņemot ļoti ierobežotus apstākļus. Ar Regulu (EK) Nr. 2584/98 ir apstiprināts, ka minētie izstrādājumi nav jāiekļauj izstrādājuma definīcijas darbības jomā, jo pārbaude nav atklājusi nekādus lietiskos pierādījumus, kas pamatotu to iekļaušanu. Tāds pats gadījums bija pašreizējā pārbaudē, kurā nebija iesniegti jauni pierādījumi, kas pamatotu to iekļaušanu. Tādēļ ir izdarīts secinājums, ka uz D2–MAC iekārtām un augstas izšķirtspējas televizoriem pašreizējās pārbaudes neattiecas.

b) Pušu argumenti

(23) Viens importētājs lūdza izslēgt no pārbaudes darbības jomas tā sauktos interneta KTV, kas apvieno interneta modemu un datora operētājsistēmu, kas ļauj piekļūt internetam, izmantojot TV ekrānu un vadot ar tālvadības pulti, kura iekļauj pilnu tastatūru. interneta KTV visa nepieciešamā modema elektriskā shēma ir iekļauta televizorā, un tā nav atsevišķa televizora pierīce.

(24) Importētājs iebilda, ka izslēgšana bijusi pamatota, ņemot vērā KTV un interneta KTV fizikālo un tehnisko raksturlielumu atšķirības un ņemot vērā patērētāju atšķirīgos priekšstatus par abiem izstrādājumiem.

(25) Interneta KTV fizikālo un tehnisko raksturlielumu atšķirības sastāv no interneta papildu sastāvdaļām krāsu televizorā, kuras pārstāv aptuveni 60 % no interneta KTV kopējām izmaksām, un no tastatūras, kas ir iekļauta tālvadības pultī.

(26) Attiecībā uz galvenajiem tehniskajiem raksturlielumiem tika argumentēts, ka interneta KTV sūta un saņem datus nevis ar apraides tehnoloģiju, bet ar telefona sistēmu, izmantojot modemu. Turklāt tas izmanto tehnoloģiju, kas ir atšķirīga no KTV pamattehnoloģijas; tā iekļauj sistēmu drošai piekļuvei internetam, drošu datu pārraides protokolu (SSL), pārlūkošanas tehnoloģiju interneta grafikas parādīšanai uz standarta izšķirtspējas KTV ekrāna un modemu ciparu signālu pārveidošanai analogos signālos, ko var pārraidīt pa standarta tālruņa līniju.

(27) Tika uzskatīts, ka patērētāja atšķirīgos priekšstatus par izstrādājumu, salīdzinot ar standarta KTV, pierāda fakts, ka interneta KTV mazumtirdzniecībā pārdod par vairāk nekā divreiz lielāku cenu nekā KTV. Turklāt iebilda, ka integrēts interneta savienojums ir standarta KTV sastāvdaļa, kas tam piešķir īpašu papildu kvalitāti. To pamatojot, ir minēts gadījums ar kasešu videomagnetofoniem (KVM) no Japānas un Korejas, kad secināja, ka gadījumos, kad KVM ir apvienots vienā korpusā ar KTV, šis apvienojums jāuzskata par atšķirīgu izstrādājumu.

(28) Pieteikuma iesniedzējs apgalvoja, ka tāda izslēgšana nav pamatota. Viņš apstrīdēja pieņēmumu, ka interneta KTV ir atšķirīgi fizikālie un tehniskie raksturlielumi, un iebilda, ka interneta daļa ir salīdzināma ar teletekstu KTV. Internets jāuzskata par mūsdienīgāku teleteksta veidu un tātad KTV papildu funkciju, nevis par jaunu izstrādājumu bez KTV galvenajiem raksturlielumiem. Tā kā pārbaude ietver KTV ar teletekstu, KTV ar interneta savienojumu arī jāietver pārbaudē.

(29) Pieteikuma iesniedzējs arī apšaubīja importētāja secinājumus par atšķirīgajiem patērētāja priekšstatiem, iebilstot, ka interneta KTV ir tikai nesen laists tirgū. Turklāt viņš iebilda, ka izmaksu lielais procentuālais daudzums, kas attiecas uz internetu, ir tādēļ, ka interneta KTV ir ieviests nesen. Viņš sniedza pierādījumus, ka KTV teleteksta iekārtas ieviešanas laikā teleteksta izmaksas ir bijušas ievērojami lielākas nekā pašlaik.

(30) Viņš apstrīdēja piemēru par KVM, argumentējot, ka KVM/KTV apvienojumā KVM ir neatkarīga funkcija, kamēr interneta funkcija nedarbojas bez KTV, bet drīzāk ir KTV papildinājums.

c) Pārbaudes secinājumi

(31) Pārbaude parādīja, ka interneta KTV ir izstrādājums, kas vienā korpusā apvieno divas tehnoloģijas, kas ļauj veikt divus pietiekami atšķirīgus gala lietojumus: no vienas puses, tas ļauj sūtīt un saņemt elektronisko pastu un piekļūt globālajam tīmeklim, bet no otras puses, tas ļauj skatīties TV programmas. Ņemot vērā šo papildu funkciju, KTV obligāti nenosaka visa izstrādājuma īpašības, bet drīzāk tā ir interneta funkcija, kas dominē pār KTV. Tiešām, šāds apvienojums satur specifisku sastāvdaļu, kas interneta KTV piešķir papildu funkciju un šajā antidempinga pārbaudē ļauj to uzskatīt par atšķirīgu.

(32) Iepriekš minētie secinājumi ir panākti, pamatojoties uz informāciju, kas savākta pārbaudes gaitā un saistīta ar izskatīšanas laiku. Ņemot vērā šā izstrādājuma attīstības agro posmu un faktu, ka sabiedrībai tie ir pieejami tikai nelielā daudzumā, nevar izslēgt, ka šajā pārbaudē sasniegtie secinājumi būs jāpārskata, ņemot vērā šī izstrādājuma turpmāko attīstību nākotnē. Tādēļ, ja nākotnē būtu jāpārskata esošie pasākumi, attiecīgo izstrādājumu situācija būtu jāizskata no jauna, proti, pamatojoties uz informāciju, kas savākta citā pārbaudē, lai noteiktu, vai šāda izslēgšana vēl ir pamatota.

(33) Turklāt tika konstatēts, ka, neraugoties uz ekrāna lieluma, skaņas sistēmas, apraides sistēmas, ekrāna tipa un formāta un ekrāna izvērses frekvences atšķirībām, visiem KTV piemīt tie paši fizikālie un tehniskie raksturlielumi un tas pats lietojums un tādēļ tie veido vienu izstrādājumu.

2. Līdzīgi izstrādājumi

(34) Pārbaudes gaitā noteica, ka KTV, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs vai kuri no tām eksportēti un paredzēti Kopienai, piemīt tādi paši fizikālie un tehniskie galvenie raksturlielumi un gala lietojumi kā KTV, kurus Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienas tirgū. Konstatēja arī, ka nav atšķirību starp KTV, kas ražoti un pārdoti attiecīgajās valstīs, iekļaujot Turciju, ko izmantoja kā analogu valsti, un KTV, kas eksportēti uz Kopienu, un tie visi bija identiski ar KTV, kurus Kopienas ražošanas nozare ražo un pārdod Kopienas tirgū. Tāpēc minētie izstrādājumi ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. IZCELSME

1. Vispārīgi jautājumi

(35) KTV bieži iekļauj sastāvdaļas un daļas, kuru izcelsme ir valstīs, kas nav gala izstrādājuma ražotāja vai montētāja valsts, kādēļ var uzskatīt, ka KTV izcelsme ir valstī, kas nav ražotāja vai montētāja valsts. Tādēļ saskaņā ar Kopienas konsekventu praksi un ievērojot pamatregulas 1. panta 3. punktu no attiecīgajām valstīm eksportētu KTV izcelsmes pārbaude bija daļa no antidempinga pārbaudēm.

(36) Izcelsmes jautājums jau ir sīki izskatīts Padomes Regulā (EK) Nr. 710/95, kur izcelsmes noteikumu piemērošana izraisīja KTV importa apjomu pārdalīšanu starp dažādām valstīm, lai atspoguļotu izcelsmi, kas bija noteikta pārbaudes laikā.

(37) Antidempinga tiesību aktu mērķiem attiecīgo izstrādājumu izcelsmi nosaka saskaņā ar nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem, kā paredzēts Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa pieņemšanu [11] 22. pantā. Tas ir arī Turcijas gadījums, kur ar EK un Turcijas Asociācijas padomes 1995. gada 22. decembra Lēmumu Nr. 1/95 par muitas savienības pēdējā posma ieviešanu [12] šajā ziņā nav izveidotas nekādas atkāpes.

(38) Saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas Kodeksa pieņemšanu [13], 39. pantu un 11. pielikumu īpašus nepreferenciālus izcelsmes noteikumus piemēro KTV. Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem KTV izcelsme ir valstī, kurā montēšanas darbību un attiecīgā gadījumā daļu ar izcelsmi montēšanas valstī iekļaušanas pievienotā vērtība veido vismaz 45 % no KTV ražotāja cenas. Ja 45 % noteikums nav izpildīts, KTV izcelsme ir valstī, kura ir izcelsmes valsts daļām, kuru ražotāja cena veido vismaz 35 % no KTV ražotāja cenas.

(39) Ir jāuzsver, ka turpmāk izklāstītie atzinumi bija izveidoti tikai šīs antidempinga pārbaudes mērķiem un konkrētāk, lai noteiktu kaitējošā dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespēju.

2. Eksports no Turcijas

(40) Jāatgādina, ka procesu par Turcijas izcelsmes KTV Komisija izbeidza ar Lēmumu 2001/725/EK [14]. Atzinumi pēdējā procesa satvarā ir parādījuši, ka visi KTV, kas eksportēti no Turcijas uz Kopienu izskatīšanas laikā, ir deklarēti kā Turcijas izcelsmes KTV. (Ar tiem kopā ir bijis vienotais administratīvais dokuments, kas norāda, ka KTV izcelsme ir Turcijā). Ar tiem kopā ir bijusi arī ATR apliecība, kurā norādīts, ka tie ir brīvā apgrozībā Turcijā. Tomēr pārbaudes gaitā visas Turcijas uzņēmējsabiedrības paziņoja, ka viņu KTV nav Turcijas izcelsmes.

(41) Piemērojot īpašos nepreferenciālās izcelsmes noteikumus, ir konstatēts, ka neviena no Turcijas uz Kopienu izskatīšanas laikā eksportētā KTV izcelsme nav Turcijā. Jo īpaši ir konstatēts, ka attiecībā uz eksportu no pārbaudītajām uzņēmējsabiedrībām, kas atbilst visam KTV eksportam no Turcijas uz Kopienu izskatīšanas laikā, nav izpildīts 45 % pievienotās vērtības noteikums.

(42) Tā kā nav izpildīts 45 % pievienotās vērtības noteikums, izcelsme bija jānosaka, pamatojoties uz nenoteiktas izcelsmes daļu/materiālu 35 % vērtības noteikumu. Šajos apstākļos krāsu televīzijas attēla katodstaru spuldze (CPT) faktiski noteica KTV izcelsmi, jo gandrīz visos gadījumos CPT ražotāja cena veidoja vismaz 35 % no KTV ražotāja cenas. Ir jāatzīmē, ka Turcijā neražo CPT un tātad visas CPT ir importētas.

(43) Pamatojoties uz nenoteiktas izcelsmes daļu/materiālu 35 % vērtības noteikumu, ir konstatēts, ka eksporta uz Kopienu izcelsme ir dažās eksportētājās valstīs, uz ko attiecas atkārtotas pārbaudes, Kopienā vai citās ārpuskopienas valstīs, uz ko pārbaudes neattiecas.

(44) Attiecībā uz KTV, kas eksportēti no Turcijas un kuru izcelsme ir valstīs, attiecībā uz kurām spēkā esošie antidempinga pasākumi ir šīs atkārtotās izskatīšanas temats (t.i., Ķīnā, Korejā un Malaizijā), uzskatīja, ka no Turcijas uz Kopienu eksportēto daudzumu izcelsme ir minētajās valstīs.

3. Eksports no Taizemes

(45) Pārbaude parādīja, ka visam eksportam, ko atkārtotas izskatīšanas laikā uz Kopienu veicis Taizemes eksportētājs ražotājs, kas sadarbojas, nav izpildīts 45 % pievienotās vērtības noteikums. Tādēļ izcelsme bija jānosaka, pamatojoties uz nezināmas izcelsmes daļu/materiālu 35 % vērtības noteikumu. Šajā ziņā arī ir konstatēts, ka KTV izcelsmi faktiski noteica CPT izcelsme, ka CPT visos gadījumos, izņemot vienu, veidoja vismaz 35 % no KTV ražotāja cenas. Eksportētājs ražotājs, kas sadarbojas, neizmantoja Taizemes izcelsmes, bet gan Korejas un Malaizijas izcelsmes CPT. Turklāt uzņēmējsabiedrība importēja ievērojamu daudzumu citu materiālu, ko izmantoja KTV ražošanā. Saskaņā ar to ir secināts, ka KTV, ko no Taizemes uz Kopienu atkārtotās izskatīšanas laikā eksportējis eksportētājs ražotājs, kas sadarbojas, nav bijuši Taizemes izcelsmes, bet Korejas vai Malaizijas izcelsmes.

(46) Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama no Eurostat, ir konstatēts, ka visu KTV eksportu no Taizemes uz Kopienu ir veicis viens Taizemes eksportējošais ražotājs, kas sadarbojas. Ņemot vērā iepriekš minētos atzinumus par izcelsmi, uzskatīja, ka atkārtotās pārbaudes mērķiem visi no Taizemes uz Kopienu eksportētie KTV ir Korejas un Malaizijas izcelsmes.

4. Eksports no Ķīnas, Malaizijas un Singapūras

(47) Ir jāatzīmē, ka ar Korejas, Malaizijas vai Singapūras eksportētājiem ražotājiem nav panākta sadarbība. Turklāt neviena Ķīnas uzņēmējsabiedrība nav ziņojusi par KTV eksportu uz Kopienu atkārtotās izskatīšanas laikā. Tādā kārtā uzskatīja, ka KTV ar izcelsmi nosauktajās četrās valstīs bija KTV, par ko ir ziņots Eurostat importa statistikā, kā arī KTV, kas eksportēti no Turcijas un Taizemes un kam konstatēta Korejas, Malaizijas vai Ķīnas izcelsme.

D. DEMPINGS

1. Ķīnas Tautas Republika

(48) Neviens Ķīnas ražotājs, kas eksportē KTV uz Kopienu, atkārtotās izskatīšanas laikā nav sadarbojies pārbaudē. Tomēr bija konstatēts, ka viena Turcijas uzņēmējsabiedrība, kas sadarbojas, Vestel Elektronik Sanayi ve Ticaret AS, eksportē ievērojamus daudzumus Ķīnas izcelsmes KTV. Tādēļ ir uzskatīts par lietderīgu aprēķināt minētajai uzņēmējsabiedrībai individuālu dempinga starpību.

a) Analoga valsts

(49) Tā kā Ķīna nav tirgus ekonomikas valsts, bija jāizraugās analoga tirgus ekonomikas ārpuskopienas valsts, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu. Šajā nolūkā paziņojumā par procedūras uzsākšanu ir ierosināta Singapūra, kas bija arī pārskatīšanas izteikts pieprasījumā priekšlikums. Termiņā, kas norādīts attiecīgajā paziņojumā par procedūras uzsākšanu, dažas Ķīnas uzņēmējsabiedrības iebilda pret šo pieeju un lūdza izmantot mazāko normālo vērtību, kas atrodama citās valstīs, uz kurām attiecas pārbaude. Viena Ķīnas uzņēmējsabiedrība ierosināja izmantot Malaiziju, Taizemi vai Koreju.

(50) Tomēr Ķīnas, Singapūras un Malaizijas ražotāji nesadarbojās ar pārbaudi. Kas attiecas uz Taizemi, vienīgajai uzņēmējsabiedrībai, kas sadarbojās ar pārbaudi, nebija vietējās KTV tirdzniecības, tādēļ minētajai valstij nevarēja noteikt normālo vērtību. Tādēļ izskatīja, vai normālās vērtības noteikšanai kā analogu valsti var izmantot Turciju. Turcija bija piedāvāta arī pārskatīšanas pieprasījumā kā alternatīva izvēle Singapūrai.

(51) Turciju uzskatīja par pamatotu analogas valsts izvēli, jo tajā ir konkurētspējīgs tirgus un ievērojama ražošana un iekšzemes patēriņš. Ir vairāki iekšzemes ražotāji, kas rada stipru iekšējo konkurenci, un attiecīgā izstrādājuma pārdošana Turcijā ir ievērojama. Trīs Turcijas ražotāji, kas sadarbojās pārbaudē attiecībā uz Turciju, sniedza sīkus datus par savu izstrādājumu pārdošanu iekšzemē un ražošanas izmaksām.

(52) Šajos apstākļos Komisija nolēma izmantot Turciju par analogu valsti. Tā kā pārbaudē par attiecīgā Turcijas izcelsmes izstrādājuma importu izskatīšanas laiks pārklājās ar atkārtotas izskatīšanas laiku par sešiem mēnešiem, normālo vērtību noteica tikai par abām pārbaudēm kopējo laika posmu, t.i., no 1999. gada 1. jūlija līdz 1999. gada 31. decembrim (atkārtotās izskatīšanas laika otrā puse), un dempinga aprēķinus izdarīja par šo laika posmu.

b) Normālā vērtība

(53) Augstā inflācijas līmeņa dēļ Turcijā atkārtotās izskatīšanas laika otrajā pusē normālo vērtību noteica iespējami īsākajam nozīmīgajam laika posmam, t.i., mēnesim, lai izslēgtu inflācijas ietekmi.

(54) Pārdošanas apjomus vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, salīdzinot ar eksporta preču pārdošanas apjomiem. Turklāt Komisijas dienesti pārbaudīja, vai katras uzņēmējsabiedrības pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par veiktiem parastajā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(55) To izdarīja, nosakot iekšzemes pārdošanas apjomu neatkarīgiem pircējiem īpatsvaru katram eksportētā izstrādājuma modelim, kas pārdots parastajā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū atkārtotās izskatīšanas laika otrā pusē. Tiem izstrādājuma modeļiem, kuru vairāk kā 80 % pēc apjoma bija pārdoti ar peļņu iekšzemes tirgū un ja svērtā vidējā pārdošanas cena bija vienāda ar svērtām vidējām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību pa izstrādājuma modeļiem aprēķināja kā attiecīgā tipa visu iekšzemes pārdošanas cenu svērto vidējo lielumu. Tiem izstrādājumu modeļiem, kuru vismaz 10 %, bet ne vairāk par 80 % pēc apjoma bija pārdoti ar peļņu iekšzemes tirgū, normālo vērtību pa izstrādājumu modeļiem aprēķināja kā attiecīgā modeļa tikai peļņu nesošo iekšzemes pārdošanas cenu svērto vidējo lielumu.

(56) Tā kā ir konstatēts, ka Turcijas ražotāji atkārtotās izskatīšanas laika pirmajā pusē iekšzemes tirgū līdzīgu izstrādājumu pārdevuši pietiekamos daudzumos un parastajā tirdzniecības apritē, normālā vērtība pamatojās uz faktiskajām cenām, ko neatkarīgie pircēji Turcijā samaksājuši vai kas ir maksājamas par atbilstīgo izstrādājuma modeli atkārtotās izskatīšanas laika otrajā pusē.

c) Eksporta cena

(57) Pārbaude parādīja, ka Ķīnas izcelsmes KTV eksports, ko veica attiecīgā Turcijas uzņēmējsabiedrība caur saviem saistītajiem eksportētājiem Turcijā, ir noticis gan ar nesaistītiem, gan ar saistītiem pircējiem Kopienā.

(58) Tādēļ, pārdodot nesaistītiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(59) Pārdodot caur saistītiem importētājiem, eksporta cenu veidoja, pamatojoties uz tālākas pārdošanas cenu neatkarīgiem pircējiem. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu korekcijas izdarīja par visām izmaksām, kas radušās starp importēšanu un tālāku pārdošanu, kuru izdarījis attiecīgais importētājs, iekļaujot tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas (TVA), un par peļņas normu, kas pārbaudē konstatēta kā attiecīgā izstrādājuma nesaistīto importētāju iegūta.

d) Salīdzinājums

(60) Lai nodrošinātu skaidru salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta cenu, vērtību pienācīgi koriģēja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, lai ņemtu vērā atšķirības, par kurām ir izteiktas prasības un parādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību. Pamatojoties uz to, attiecīgos gadījumos ir veiktas korekcijas saistībā ar importa nodokļiem un netiešajiem nodokļiem, atlaidēm, transporta, apdrošināšanas, apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksām, pēcpārdošanas izmaksām, komisijas naudām un kredītu.

(61) Bija izteiktas prasības koriģēt atšķirības citu faktoru dēļ, tādu kā slikto parādu izmaksas, finansējuma izmaksas uzskaites līmeņu atšķirību dēļ, importa nodokļu un netiešo nodokļu finansējuma izmaksas, atlaides par firmas zīmes vērtību, reklāmas izmaksas un saistīto iekšzemes izplatītāju TVA izmaksas. Tomēr šīs prasības nepieņēma, jo nebija parādīts, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

(62) Bija izteiktas prasības izdarīt ar PVN saistītas korekcijas, tādas kā PVN procenti importam, kas paredzēts ražošanai iekšzemē, un iekšzemes tirdzniecības PVN finansēšana. Šajā ziņā uzņēmējsabiedrībām ir pienākums savākt nodokli valsts vārdā un pienācīgo summu atmaksāt. PVN darījumi neietekmē uzņēmējsabiedrību finansiālos rezultātus (peļņu vai zaudējumus). Tā vietā PVN darījumi ietekmē apgrozāmos līdzekļus vai īstermiņa saistības, kas parādās grāmatvedībā. Turklāt un saistībā ar finanšu izdevumiem, kas saistīti ar PVN darījumiem, to nepārtrauktības dēļ pastāv pastāvīga PVN darījumu plūsma abos virzienos (maksājamie un saņemamie), kas jebkurā dotajā laika posmā cits citu kompensē. Tādēļ jebkuras nozīmīgas finanšu izmaksas, kas saistītas ar PVN darījumiem, normālos apstākļos rodas tikai uzņēmuma dzīves agrajos posmos, kad tā iepirkumu vajadzības ir daudz lielākas nekā tā pārdošanas darbība. Prasības, kas saistītas ar PVN finansēšanas izmaksām, ja tādas ir, ir jāuzskata par parastām darbības pieskaitāmajām izmaksām un attiecībā uz šādām izmaksām nav jāveic koriģēšana, jo tās neietekmē cenu salīdzināmību.

(63) Bija izteiktas prasības pēc abstraktām atlaidēm par daudzumu, argumentējot, ka ja iekšzemes pircēji ir iegādājušies tādus pašus daudzumus kā pircēji eksporta tirgū, tad uz visiem iekšzemes pircējiem attiecas maksimālā atlaide, kas dodama iekšzemes tirgū. Šo prasību nevar pieņemt, jo saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta c) apakšpunktu atlaides par daudzumu var uzskatīt par korekcijām tikai tad, ja tās faktiski piešķir par daudzuma atšķirībām un nevis, pamatojoties uz abstraktiem pieņēmumiem.

(64) Bija arī izteiktas prasības pēc korekcijām par tirdzniecības līmeni oriģinālu iekārtu ražotājam (OEM). Tomēr ir konstatēts, ka vienu un to pašu modeļu KTV ar firmas zīmi un OEM KTV iekšzemes tirgus cenām nav atšķirīga struktūra. Tādēļ šo prasību nevar pieņemt, jo tādas atšķirības neietekmē cenu salīdzināmību.

(65) Normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums ir izdarīts, pamatojoties uz ražotāja cenām.

e) Dempinga starpība Turcijas uzņēmējsabiedrībai, kas eksportē Ķīnas izcelsmes KTV

(66) Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 11. punktam katra izstrādājuma modeļa vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar izstrādājuma modeļa vidējo svērto eksporta cenu. Dempinga starpība, izteikta procentos no Kopienas robežas līmeņa CIF cenas pirms nodokļa nomaksas uzņēmējsabiedrībai Vestel Elektronik Sanayi ve Ticaret AS, Turcijā ir 69,2 %.

f) Dempinga starpība Ķīnas ražotājiem

(67) Ķīnas eksportētājiem ražotājiem, kas nesadarbojas, un Ķīnas ražotājiem, kas atkārtotas izskatīšanas laikā nav eksportējuši, dempinga līmeni noteica, pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

(68) Šajā ziņā normālo vērtību noteica, pamatojoties uz trīs Turcijas ražotāju, kas sadarbojas, visu KTV modeļu vispārējām vidējām iekšzemes pārdošanas cenām izskatīšanas laika pirmajā pusē. Kas attiecas uz eksporta cenu, to noteica, pamatojoties uz faktiem, kas pieejami ar atsauci uz Eurostat, t.i., svērto vidējo CIF vērtību visiem KTV modeļiem atkārtotās izskatīšanas laika otrajā pusē. Normālās vērtības salīdzinājums ar eksporta cenu rādīja, ka eksports no Ķīnas uz Kopienu minētajā laika posmā ievērojamā mērā ir bijis dempinga objekts. Faktiski noteiktā dempinga starpība pārsniedza atlikušo dempinga starpību, kas bija noteikta iepriekšējā pārbaudē, t.i., 44,6 %.

(69) Turklāt POETIC savā atkārtotas pārbaudes pieprasījumā sniedza prima facie pierādījumus, ka attiecībā uz Ķīnas izcelsmes importu notiek nozīmīgs dempings. Faktiski dempinga starpības, uz ko atsaucas atkārtotas izskatīšanas pieprasījumā, pārsniedza arī atlikušo dempinga starpību, kas bija noteikta iepriekšējā pārbaudē.

(70) Šajos apstākļos nebija pamata uzskatīt, ka dempinga starpība Ķīnai būtu mazāka par atlikušo dempinga starpību, kas bija noteikta iepriekšējās pārbaudes laikā. Ievērojot pamatregulas 18. pantu, tādēļ uz visiem Ķīnas ražotājiem attiecināja dempinga starpību 44,6 %.

2. Koreja

(71) Tā kā pārbaudē nesadarbojās neviens eksportētājs ražotājs, Komisija izskatīja pieejamos faktus, lai noteiktu dempinga līmeni Korejai.

(72) Šajā sakarā normālo vērtību noteica, pamatojoties uz informāciju, ko Korejas ražotāji sniedza parauga ņemšanai, t.i., attiecīgā izstrādājuma, kas pārdots vietējā tirgū atkārtotās izskatīšanas laikā, svērto vidējo vērtību. Kas attiecas uz eksporta cenu, to noteica, pamatojoties uz faktiem, kas pieejami ar atsauci uz Eurostat, t.i., svērto vidējo CIF vērtību, kas koriģēta attiecībā uz okeāna pārvadājumu frakti un apdrošināšanu, visu KTV modeļu importam no Korejas atkārtotās izskatīšanas laikā. Normālās vērtības salīdzinājums ar eksporta cenu rādīja, ka eksports no Korejas uz Kopienu atkārtotās izskatīšanas laikā ievērojamā mērā ir bijis dempinga objekts. Jo īpaši noteiktā dempinga starpība pārsniedza atlikušo dempinga starpību, kas bija noteikta iepriekšējā pārbaudē, t.i., 21,2 %.

(73) Turklāt POETIC savā atkārtotas pārbaudes pieprasījumā sniedza prima facie pierādījumus, ka attiecībā uz Korejas izcelsmes importu notiek nozīmīgs dempings. Faktiski dempinga starpības, uz ko atsaucas atkārtotas izskatīšanas pieprasījumā, pārsniedza arī atlikušo dempinga starpību, kas bija noteikta iepriekšējā pārbaudē.

(74) Šajos apstākļos nebija pamata uzskatīt, ka dempinga starpība visām uzņēmējsabiedrībām, kas nesadarbojas, būtu mazāka par atlikušo dempinga starpību, kas bija noteikta iepriekšējās pārbaudes laikā. Ievērojot pamatregulas 18. pantu, uz visiem Korejas ražotājiem, kas nesadarbojas, attiecināja dempinga starpību 21,2 %.

(75) To pašu iemeslu dēļ tādu pašu dempinga starpību 21,2 % attiecināja uz Thomson Television Thailand Taizemē un Beko Elektronik AS Turcijā, par kurām ir konstatēts, ka tās izskatīšanas laikā ir eksportējušas Korejas izcelsmes KTV. Šo KTV vispārējās vidējās eksporta cenas salīdzinājums ar vispārējo normālo vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz informāciju par līdzīgu Korejā pārdodamu KTV tipu iekšzemes cenām, kādas uzrādītas atkārtotas izskatīšanas pieprasījumā, apstiprināja, ka noticis ievērojams dempings atbilstīgi iepriekš minētajām starpībām.

3. Malaizija

(76) Tā kā pārbaudē nesadarbojās neviens eksportētājs ražotājs, Komisija izskatīja pieejamos faktus, lai noteiktu dempinga līmeni Malaizijai.

(77) Šajā sakarā un ņemot vērā, ka neviens Malaizijas eksportētājs ražotājs nav sniedzis informāciju parauga ņemšanai, uzskatīja par lietderīgu izmantot informāciju par Koreju, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz Malaiziju. Šajā sakarā normālo vērtību noteica, pamatojoties uz informāciju, ko Korejas ražotāji sniedza parauga ņemšanai, t.i., attiecīgā izstrādājuma, kas pārdots Korejas tirgū atkārtotās izskatīšanas laikā, svērto vidējo vērtību. Kas attiecas uz eksporta cenu, to noteica, pamatojoties uz faktiem, kas pieejami ar atsauci uz Eurostat, t.i., svērto vidējo CIF vērtību, kas koriģēta attiecībā uz okeāna pārvadājumu frakti un apdrošināšanu, visu KTV modeļu importam no Malaizijas atkārtotās izskatīšanas laikā. Normālās vērtības salīdzinājums ar eksporta cenu rādīja, ka eksports no Malaizijas uz Kopienu atkārtotās izskatīšanas laika posmā ievērojamā mērā ir bijis dempinga objekts. Faktiski noteiktā dempinga starpība pārsniedza atlikušo dempinga starpību, kas bija noteikta iepriekšējā pārbaudē, t.i., 25,1 %.

(78) Šajos apstākļos nebija pamata uzskatīt, ka dempinga starpība visām uzņēmējsabiedrībām, kas nesadarbojas, būtu mazāka par atlikušo dempinga starpību, kas bija noteikta iepriekšējās pārbaudes laikā. Ievērojot pamatregulas 18. pantu, uz visiem Malaizijas ražotājiem, kas nesadarbojas, attiecināja dempinga starpību 25,1 %.

(79) To pašu iemeslu dēļ tādu pašu dempinga starpību 25,1 % attiecināja uz Thomson Television Thailand Taizemē un Beko Elektronik AS Turcijā, par kurām ir konstatēts, ka tās izskatīšanas laikā ir eksportējušas Malaizijas izcelsmes KTV. Šo KTV vispārējās vidējās eksporta cenas salīdzinājums ar vispārējo normālo vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz informāciju par līdzīgu Malaizijā pārdodamu KTV tipu iekšzemes cenām, kādas uzrādītas atkārtotas izskatīšanas pieprasījumā, apstiprināja, ka izdarīts ievērojams dempings atbilstīgi iepriekš minētajām starpībām.

4. Singapūra

(80) Tā kā pārbaudē nesadarbojās neviens eksportētājs ražotājs, Komisija izskatīja pieejamos faktus, lai noteiktu dempinga līmeni Singapūrai. Ir atzīmēts, ka eksporta apjoms uz Kopienu, kas atvasināts no Eurostat statistikas, ir bijis ļoti mazs.

(81) Normālo vērtību un eksporta cenu noteica, pamatojoties uz informāciju, kuru par iekšzemes tirdzniecību un eksporta tirdzniecību uz Kopienu sniedza viens Singapūras ražotājs parauga ņemšanai. Vispārējās vidējās normālās vērtības salīdzinājums ar tā noteikto vispārējo vidējo eksporta cenu uzrādīja ievērojamu dempingu.

(82) Šajos apstākļos nebija pamata uzskatīt, ka dempinga starpība visām uzņēmējsabiedrībām, kas nesadarbojas, būtu mazāka par atlikušo dempinga starpību, kas bija noteikta iepriekšējās pārbaudes laikā. Ievērojot pamatregulas 18. pantu, uz visiem Singapūras ražotājiem, kas nesadarbojas, attiecināja dempinga starpību 24,6 %.

5. Taizeme

(83) Tikai viena uzņēmējsabiedrība Taizemē, t.i., Thomson Television Thailand, sadarbojās procesā. Tomēr ir konstatēts, ka šīs uzņēmējsabiedrības eksports nebija Taizemes izcelsmes, un ar to rīkojās atbilstīgi 71. līdz 75. un 76. līdz 79. apsvērumam, ciktāl tas attiecās uz dempingu. Saskaņā ar pieejamo informāciju, t.i., Eurostat, ražotāji, kas nesadarbojas, nav eksportējuši Taizemes izcelsmes KTV uz Kopienu atkārtotās izskatīšanas laikā. Tādēļ nebija pieejami dati, lai noteiktu jaunu dempinga līmeni Taizemei.

E. DEMPINGA TURPINĀŠANĀS VAI ATKĀRTOŠANĀS

(84) Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu termiņa beigas sekmētu dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

(85) Lai noteiktu, vai ir sagaidāma dempinga turpināšanās, Komisija pārbaudīja, vai pašreiz pastāv dempings eksportam no attiecīgajām valstīm uz Kopienu, pamatojoties uz to, ka, ja dempings notiek, tad, ja nepastāv pretēja informācija, ir pamatojums uzskatīt, ka tas droši vien turpināsies nākotnē.

(86) Attiecībā uz iespējamo dempinga atkārtošanos, t.i., eksporta iespējamo palielināšanos par dempinga cenām, ja pašreizējos pasākumus atceltu, kas būtu vajadzīgs, ja apjomi no attiecīgajām valstīm būtu relatīvi mazi, Komisija pārbaudīja, vai dempings nākotnē ir ticams un vai šāds dempings notiktu ievērojamos daudzumos.

1. Ķīnas Tautas Republika

(87) Kā minēts iepriekš, atkārtotās izskatīšanas laikā neviena Ķīnas uzņēmējsabiedrība, kas sadarbojas, nav eksportējusi KTV uz Kopienu. Tomēr saskaņā ar informāciju, kas pieejama no Eurostat, atkārtotās izskatīšanas laikā KTV no minētās valsts ir eksportēti. Saskaņā ar pieejamo informāciju, kā izklāstīts 70. apsvērumā, ir apstiprināts, ka KTV ar izcelsmi minētajā valstī un no tās eksportētajiem KTV dempinga līmenis turpināja būt ievērojams.

(88) Turklāt pārbaude parādīja, ka no Turcijas uz Kopienu eksportēto KTV ievērojamam apjomam izcelsme ir Ķīnā. Ir konstatēts, ka šos KTV eksportēja no Turcijas ar nozīmīga dempinga cenām.

(89) Turklāt analogā valstī, Turcijā, noteiktas normālās vērtības salīdzinājums ar Ķīnas eksporta uz trešajām valstīm cenām rāda, ka minētais eksports ir veikts ar nozīmīga dempinga cenām.

(90) Saskaņā ar informāciju, ko iesniegušas Ķīnas uzņēmējsabiedrības, kas sadarbojas, Ķīnas KTV ražošanas jauda kopš 1998. gada ir palielinājusies, bet iekšzemes patēriņš nespēj absorbēt produkciju. Saskaņā ar minēto informāciju, Ķīnā ir ievērojamas jaudu rezerves, lai ražotu KTV eksportam, jo gandrīz puse no esošajām jaudām, kas atbilst aptuveni 50 % no Kopienas tirgus, netiek izmantotas. Tādēļ uzskata par ļoti ticamu, ka, ja pasākumus atceltu, Ķīnas KTV eksports uz Kopienu par dempinga cenām ievērojami palielinātos.

(91) tādēļ nav iemesla uzskatīt, ka dempings neturpinātos, ja spēkā esošos pasākumus atceltu.

2. Koreja

(92) Kā minēts iepriekš, neviens Korejas ražotājs nav sadarbojies pārbaudē. Turklāt, saskaņā ar datiem, kas atvasināti no Eurostat, KTV no minētā valsts atkārtotās izskatīšanas laikā ir eksportēti relatīvi lielos daudzumos. Saskaņā ar pieejamo informāciju, kā izklāstīts 74. un 75. apsvērumā, Komisija apstiprināja, ka dempinga līmenis no minētās valsts eksportētajiem KTV turpināja būt ievērojams.

(93) Turklāt saskaņā ar informāciju, ko ieguvuši ražotāji, kas sadarbojas, Turcijā (Beko Elektronik AS) un Taizemē (Thomson Television Thailand), pārbaude parādīja, ka Korejas izcelsmes KTV un no minētajām valstīm eksportētie KTV ir pārdoti par dempinga cenām.

(94) Saskaņā ar pieejamo informāciju, t.i., atkārtotas izskatīšanas pieprasījumu, Korejā ir lielas KTV ražošanas jaudas, un iekšzemes patēriņš absorbē mazāk nekā 15 % produkcijas, kas atstāj ievērojamu apjomu eksporta palielināšanai. Turklāt, kamēr minētās jaudas no 1996. līdz 1999. gadam ir palikušas nemainīgas, iekšzemes patēriņš tajā pašā laika posmā ir samazinājies par 23 %. Kaut arī ir sagaidāms, ka tirgus pieprasījums Korejā mēreni palielināsies, Korejā paliek ievērojamas brīvas KTV ražošanas jaudas. Tā kā, nosakot KTV izcelsmi, CPT izcelsme bieži ir izšķiroša, ir izskatītas CPT ražošanas jaudas Korejā un ir konstatēts, ka arī tās ir ievērojamas.

(95) Tādējādi, pieejamie fakti norāda, ka pastāv ievērojamas jaudas, kuras varētu virzīt uz Kopienu, ja pašreizējos pasākumus atceltu. Tādos apstākļos nav pamata uzskatīt, ka pasākumu atcelšana neizraisītu dempinga turpināšanos no Korejas ievērojamos apmēros.

3. Malaizija

(96) Kā minēts iepriekš, neviens Malaizijas ražotājs nav sadarbojies pārbaudē. Turklāt Eurostat rāda, ka atkārtotās izskatīšanas laikā zināmi daudzumi KTV bija eksportēti no minētās valsts. Saskaņā ar pieejamo informāciju, kā izklāstīts 76. līdz 79. apsvērumā, Komisija apstiprināja, ka dempinga līmenis no minētās valsts eksportētajiem KTV turpināja būt ievērojams.

(97) Turklāt saskaņā ar informāciju, ko ieguvuši ražotāji, kas sadarbojas, Turcijā (Beko Elektronik AS) un Taizemē (Thomson Television Thailand), pārbaude parādīja, ka Malaizijas izcelsmes KTV un no minētajām valstīm eksportētie KTV ir pārdoti par dempinga cenām.

(98) Saskaņā ar pieejamo informāciju, jo īpaši ar atkārtotas izskatīšanas pieprasījumu, Malaizijā pastāv lielas KTV ražošanas jaudas. Tā kā KTV izcelsmes noteikšanai CPT izcelsme bieži ir izšķiroša, ir aplūkotas CPT ražošanas jaudas Malaizijā un ir konstatēts, ka arī tās ir ievērojamas.

(99) Tādēļ nav pamata uzskatīt, ka pasākumu atcelšana neizraisītu dempinga turpināšanos no Malaizijas ievērojamos apmēros.

4. Singapūra

(100) Ņemot vērā ļoti mazo eksporta par dempinga cenām apjomu atkārtotās izskatīšanas laikā, uzskatīja par lietderīgu pārbaudīt dempinga atkārtošanās ticamību.

(101) Kopš antidempinga pasākumu ieviešanas 1995. gadā Singapūras izcelsmes KTV imports ir samazinājies no aptuveni 36000 televizoriem līdz aptuveni 2000 televizoriem, un to daļa Kopienas tirgū ir samazinājusies no 0,1 % līdz gandrīz 0 %. Šo importa apjoma samazinājumu var izskaidrot ar faktu, ka diviem eksportētājiem ražotājiem antidempinga maksājums bija 0 %. Turklāt Singapūras KTV eksports uz citiem galvenajiem KTV tirgiem, tādiem kā Amerikas Savienotās Valstis arī bija ļoti zemā līmenī (35000 televizoru 1999. gadā). Tādēļ ir pamatots secinājums, ka eksporta apjomu samazinājums no Singapūras nav radies tādēļ, ka pret minēto valsti piemēroti antidempinga pasākumi, bet gan tādēļ, ka iekšzemes ražošana koncentrējusies uz vietējiem tirgiem.

(102) Informācija, ko sniedzis prasītājs atkārtotas pārbaudes pieprasījumā, rāda, ka ražošana Singapūrā ir ievērojami samazinājusies no aptuveni 4,5 miljoniem televizoru 1995. gadā līdz aptuveni 1,3 miljoniem 1999. gadā. Jauda ir samazinājusies arī tādēļ, ka ražošanu pārtrauca vairāki Singapūras ražotāji.

(103) Ņemot vērā iepriekš minēto, nav sagaidāms, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu atcelšana izraisītu dempinga atsākšanos no Singapūras ievērojamos daudzumos.

5. Taizeme

(104) Kaut arī Taizemē pastāv vairāki KTV ražotāji, tikai viens, kas ir atkārtotās izskatīšanas laikā eksportējis KTV uz Kopienu, sadarbojās pārbaudē. Tomēr, kā minēts iepriekš, ir konstatēts, ka šā ražotāja uz Kopienu eksportētie KTV bija par dempinga cenām un ar izcelsmi Korejā un Malaizijā. Saskaņā ar pieejamo informāciju, t.i., atkārtotas izskatīšanas pieprasījumu, Taizemē ir lielas KTV ražošanas jaudas un iekšzemes patēriņš absorbē mazāk nekā 16 % produkcijas, kas atstāj ievērojamu apjomu eksporta palielināšanai. Turklāt, kamēr šī jauda no 1996. līdz 2000. gadam palielinājās par 17 %, iekšzemes patēriņš tajā pašā laika posmā samazinājās par 30 %, tādā veidā atstājot Taizemē ievērojamas brīvas KTV ražošanas jaudas.

(105) Tā kā CPT izcelsme bieži ir izšķiroša KTV izcelsmes noteikšanā, ir aplūkotas CPT ražošanas jaudas Taizemē un konstatēts, ka arī tās ir ievērojamas.

(106) Tādēļ nav pamata uzskatīt, ka pasākumu atcelšana neizraisītu dempinga turpināšanos no Taizemes ievērojamos apmēros. Attiecībā uz dempinga līmeni nav iemesla uzskatīt, ka tas būtu mazāks par atlikušo dempinga starpību, kas noteikta eksportētājiem ražotājiem, kas nesadarbojas, (t.i., 33,6 %) un 14,7 % uzņēmējsabiedrībai Thomson Television Thailand, kā konstatēts iepriekšējās antidempinga pārbaudes kontekstā.

F. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARE

1. Kopienas ražošana

(107) Kopienā KTV ražo šādi uzņēmēji:

- pieci ražotāji, kas iesnieguši un/vai atbalstījuši sūdzību un sadarbojušies pārbaudes laikā: Industrie Formenti (IT), Grundig (D), Philips Electronic Consumers (NL), Seleco Formenti (IT) un Tecnimagen (E),

- viens ražotājs, kas iesniedza sūdzību, bet galu galā nesadarbojās: AR Systems (E). Uzņēmējsabiedrība ir informēta par tās izslēgšanu no Kopienas ražošanas nozares, un tā nav izteikusi iebildumus,

- seši ražotāji, kas nebija sūdzības iesniedzēji, sniedza zināmu pamatinformāciju, tomēr pilnā mērā neatbildot uz anketas jautājumiem, un neiebilda pret tiesas procesu: Great Wall (F), Matsushita Panasonic (UK) Mivar (I), Sanyo (E), Semitech Turku (FI), un Thomson Multi Media (F). Pēdējais nosauktais iebilda pret antidempinga pasākumu turpināšanu,

- citi ražotāji, kas nesadarbojās, bet neiebilda pret procedūru.

(108) Novērtēja, vai iepriekš minētās uzņēmējsabiedrības var uzskatīt par tādām, kas veido Kopienas produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(109) Konstatēja, ka viens Kopienas ražotājs, kas nav iesniedzis sūdzību, bija saistīts ar vienu attiecīgo eksportētāju un pats importēja KTV ar izcelsmi divās attiecīgajās valstīs. Saskaņā ar pamatregulas 4. pantu izskatīja, vai minētais ražotājs tikai papildinājis Kopienas ražošanu ar papildu darbību, kas pamatojās uz importu, vai arī viņš drīzāk bijis importētājs ar relatīvi ierobežotu papildu ražošanu Kopienā.

(110) Konstatēja, ka minētās uzņēmējsabiedrības darbības centrs (t.i., ražošanas vietas, galvenā mītne un pētniecība un attīstība) atrodas Kopienā un tādēļ šī uzņēmējsabiedrība nebūtu jāizslēdz no Kopienas ražošanas kategorijas. Attiecībā uz citiem Kopienas ražotājiem, kas nepiedalījās pārbaudē un nesniedza informāciju, nebija norāžu, ka kāds no šiem ražotājiem nebūtu piederīgs Kopienas ražošanai.

(111) Viens Turcijas eksportētājs iesniedza prasību, ka viens prasības iesniedzējs Kopienas ražotājs ir jāizslēdz no Kopienas ražošanas, ņemot vērā, ka viņš vairumu savas KTV ražošanas ir pārvietojis ārpus Kopienas, t.i., uz savām rūpnīcām Polijā un Ungārijā. Vispirms ir jāatzīmē, ka pamatregula ļauj izslēgt tikai Kopienas ražotājus, kas ir saistīti ar attiecīgiem eksportētājiem vai paši ir šķietamu dempinga preču importētāji. Tomēr šis ir cits gadījums, jo attiecīgais prasības iesniedzējs Kopienas ražotājs ražo attiecīgo izstrādājumu Kopienā un vēl arvien viņa galvenās darbības ir Kopienā (t.i., sadzīves elektronika, ražošanas vietas, galvenā mītne un pētniecība un attīstība) un tādēļ viņš nav jāizslēdz no Kopienas ražošanas kategorijas.

(112) Tādēļ uzskata, ka visi iepriekš minētie uzņēmēji ir Kopienas ražotāji un tātad veido Kopienas produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

2. Kopienas ražošanas nozares definīcija

(113) Pieci Kopienas ražotāji, kas sadarbojas, t.i., Industrie Formenti, Grundig, Philips Consumer Electronics, Seleco Formenti un Technimagen atbilst pamatregulas 5. panta 4. punkta prasībām, jo viņi ražo 30 % no Kopienas kopējās KTV produkcijas. Tāpēc uzskata, ka viņi veido Kopienas ražošanas nozari tās pašas regulas 4. panta 1. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā tos sauks par "Kopienas ražošanas nozari".

G. KOPIENAS KTV TIRGUS STĀVOKĻA ANALĪZE

1. Iepriekšēja piezīme

(114) Ir jāatzīmē, ka Seleco Formenti 1997. gada aprīlī bija atzīts par maksātnespējīgu un to 1998. gada martā nopirka Industrie Formenti. jaunā vienība atsāka KTV ražošanu 1998. gada oktobrī. Tādēļ, lai salīdzinātu tendences, kas attiecas uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē, Seleco Formenti sniegtos datus neņēma vērā attiecībā uz Kopienas ražošanas nozari kopumā.

(115) Kā jau minēts 18. apsvērumā, tendenču analīze saistībā ar kaitējuma vērtējumu ietvēra laika posmu no 1995. gada līdz 2000. gada 30. jūnijam (aplūkotais laika posms). Šajā ziņā ir jāatzīmē, kas atkārtotās izskatīšanas laiks attiecas uz 1999. gadu.

2. Kopienas redzamais patēriņš

(116) Redzamais patēriņš pamatojās uz apvienoto Kopienas ražošanas nozares un citu Kopienas ražotāju, kas sadarbojas, pārdošanas apjomu Kopienas tirgū saskaņā ar viņu atbildēm aptaujas anketās, pārdošanas apjomu, ko sasnieguši daži citi Kopienas ražotāji, citu Kopienas ražotāju, kas nesadarbojas, aptuveno pārdošanas apjomu saskaņā ar ziņoto atkārtotas izskatīšanas pieprasījumā un informāciju par kopējo importa apjomu, par ko ziņojis Eurostat, cik iespējams, pārbaudot ar alternatīvu metodi un atsauci uz informāciju, ko snieguši eksportētāji, kas sadarbojas.

(117) KTV patēriņu ietekmē lielie sporta notikumi, tādi kā Eiropas futbola čempionāti un Olimpiskās spēles, kad KTV pārdošana parasti palielinās.

(118) Aplūkotajā laika posmā KTV patēriņš Kopienā ir palielinājies par 31 % no 24,7 miljoniem 1995. gadā līdz 24,5 miljoniem 1996. gadā līdz 27,7 miljoniem 1997. gadā līdz 31 miljonam 1998. gadā, līdz 30,7 miljoniem 1999. gadā un līdz 32,4 miljoniem izskatīšanas laikā.

3. Imports no attiecīgajām valstīm

(119) Ņemot vērā iepriekš minētos datus attiecībā uz izcelsmi jo īpaši Taizemes izcelsmes KTV importa trūkumu, importa vērtējums no attiecīgajām valstīm ierobežojas ar Ķīnas, Korejas, Malaizijas un Singapūras izcelsmes importu.

a) Attiecīgā importa apjoms un tirgus daļa

(120) Attiecīgo valstu izcelsmes importa apjoms izskatīšanas laikā iekļauj arī tos KTV, par kuriem ir konstatēts, ka to izcelsme ir attiecīgajā valstī, kas nav to eksportēšanas valsts, kā paskaidrots iepriekš. Lai tendences būtu salīdzināmas, to KTV importa gadījumā, kuru izcelsme ir attiecīgajās valstīs, bet kuri eksportēti no citām valstīm, attiecīgo valstu izcelsmes KTV daļa, kas konstatēta izskatīšanas laikā, ir izmantota attiecībā uz iepriekšējiem gadiem.

(121) Attiecīgais kopējais imports ir palielinājies par 73 % no 1,4 miljoniem 1995. gadā, līdz 1,2 miljoniem 1996. gadā, līdz 1,3 miljoniem 1997. gadā, līdz 1,8 miljoniem 1998. gadā, līdz 2 miljoniem 1999. gadā un līdz 2,5 miljoniem izskatīšanas laikā.

(122) Attiecīgā importa Kopienas tirgus daļa ir attīstījusies no 5,6 % 1995. gadā līdz 4,8 % 1996. gadā, 4,6 % 1997. gadā, 5,7 % 1998. gadā, 6,6 % 1999. gadā un 7,5 % izskatīšanas laikā.

b) Importa dempinga cenas

i) Cenu attīstība

(123) Saskaņā ar datiem, ko sniedzis Eurostat un eksportētāji, kas sadarbojas, vienības svērtā vidējā importa cena (pirms nodokļu nomaksas) izskatīšanas laikā bija EUR 101 Ķīnas izcelsmes importam, EUR 123 Ķīnas izcelsmes importam, kas eksportēts no Turcijas, EUR 180 Korejas izcelsmes importam, EUR 115 Malaizijas izcelsmes importam, EUR 82 Malaizijas izcelsmes importam, kas eksportēts no Taizemes un EUR 170 Singapūras izcelsmes importam.

(124) Šīs cenas ir visu modeļu un ekrāna izmēru sortimenta rezultāts. Ja aplūko tikai mazo ekrāna izmēru (14 collas) segmentu, kas pārstāv apmēram 50 % no visa importa Kopienā: vienības svērtā vidējā importa cena izskatīšanas laikā bija EUR 90 Ķīnas izcelsmes importam, EUR 86 Ķīnas izcelsmes importam, kas eksportēts no Turcijas, EUR 151 Korejas izcelsmes importam, EUR 93 Malaizijas izcelsmes importam, EUR 82 Malaizijas izcelsmes importam, kas eksportēts no Taizemes, un EUR 147 Singapūras izcelsmes importam.

ii) Cenas samazinājums

(125) Lai izskatītu Ķīnas importa cenu izturēšanos Kopienas tirgū, attiecīgā importa cenas salīdzināja ar Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām Kopienas tirgū bez visām atlaidēm un samazinājumiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī. No Turcijas eksportēto KTV gadījumā ar izcelsmi Ķīnā, Korejā un Malaizijā, šo izskatīšanu izdarīja, pamatojoties uz datiem, kas attiecas uz sešu mēnešu laika posmu, jo, kā iepriekš minēts, abu procesu pārbaudes laika posmi pārklājās tikai no 1999. gada 1. jūlija līdz 1999. gada 31. decembrim. Importa cenas bija CIF līdz Kopienas robežai līmenī, un tās bija pienācīgi koriģētas attiecībā uz samaksāto muitas nodokli un antidempinga maksājumu un pēcimportēšanas izmaksām. Kopienas ražošanas nozares cenas bija cenas pirmajam nesaistītajam pircējam ražotāja cenu līmenī.

(126) Ņemot vērā lielo modeļu skaitu, Kopienas tirgū pārdotie KTV bija iedalīti kategorijās saskaņā ar tām pazīmēm, kuras uzskatīja par tādām, kas visvairāk ietekmē KTV cenu, proti, ekrāna izmēri, ekrāna formāts, ekrāna tips, ekrāna izvērses frekvence, skaņa, teleteksts un TV sistēma. Valstīm, ar kuru eksportētājiem ražotājiem nenotika sadarbība, cenu salīdzināšanu veica, pamatojoties uz pieejamo informāciju, t.i., datiem, kas iegūti no Eurostat, ņemot vērā ekrāna izmērus.

(127) Cenu atšķirības, izteiktas procentos no Kopienas ražošanas nozares cenām, uzrādīja cenu samazinājuma robežas diapazonā no 1,9 % līdz 34,3 % visām attiecīgajām valstīm, izņemot Singapūru, kurai cenu samazinājums nav konstatēts.

4. Kopienas ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

a) Ievadpiezīme

(128) Kopienas ražošanas nozares stāvoklis jāaplūko, ņemot vērā, ka 1997. gadā lielākais Kopienas ražotājs slēdza dažas KTV ražotnes un pārcēla tās uz Poliju, kas pats par sevi ir Kopienas ražošanas nozares kritiskā stāvokļa sekas Kopienas tirgū.

b) Produkcija, jauda un tās izmantošana

(129) Kopienas ražošanas nozares produkcija ir attīstījusies no 6,5 miljoniem 1995. gadā līdz 6,6 miljoniem 1996. gadā, 6 miljoniem 1997. gadā, 6,1 miljonam 1998. gadā, 5,9 miljoniem 1999. gadā un 6 miljoniem izskatīšanas laikā, t.i., vispārējais samazinājums ir bijis par septiņiem procentu punktiem.

(130) Kopienas ražošanas nozares jauda ir attīstījusies no 7,5 miljoniem 1995. gadā līdz 7,7 miljoniem 1996. gadā, līdz 7,3 miljoniem 1997. gadā, līdz 7 miljoniem 1998. gadā, līdz 7,1 miljonam 1999. gadā un izskatīšanas laikā ar vispārējo samazinājumu par četriem procentu punktiem visā laika posmā.

(131) Kopienas ražošanas nozares jaudas izmantošana palika stabila, attīstoties no 87 % 1995. gadā līdz 85 % 1996. gadā, 82 % 1997. gadā, 86 % 1998. gadā, 83 % 1999. gadā un līdz 85 % izskatīšanas laikā.

c) Krājumi

(132) Kopienas ražošanas nozares krājumu līmenis ir mainījies no aptuveni 500000 1995. gadā līdz aptuveni 400000 1996. un 1997. gadā līdz aptuveni 500000 1998. gadā un līdz aptuveni 400000 1999. gadā. Izņemot 1998. gadu, krājumu apjoms aplūkotajā laika posmā ir palicis relatīvi stabils gan procentos no ražošanas apjoma (7 %), gan procentos no pārdošanas apjoma (8 %).

d) Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(133) Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Kopienā ir mainījies no 5,9 miljoniem 1995. gadā un 1996. gadā līdz 5,4 miljoniem 1997. un 1998. gadā līdz 5,3 miljoniem 1999. gadā un 5,5 miljoniem izskatīšanas laikā.

(134) Pārdošana no 1995. gada līdz izskatīšanas laikam ir samazinājusies par 7 %. Tā ir palikusi stabila no 1995. līdz 1996. gadam un samazinājusies par 8 % no 1996. līdz 1997. gadam. No 1997. gada līdz izskatīšanas laikam pārdošana ir palielinājusies par 3 %.

(135) Kopienas ražošanas nozares daļa Kopienas tirgū ir mainījusies no 24 % 1995. gadā līdz 17 % izskatīšanas laikā, kas atbilst samazinājumam par septiņiem procentu punktiem.

e) Pieaugums

(136) Kamēr Kopienas patēriņš aplūkotajā laika posmā palielinājās aptuveni par 30 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās aptuveni par 7 %, un attiecīgā importa apjoms palielinājās par 73 %. Neraugoties uz patēriņa pieaugumu, Kopienas ražošanas nozares daļa Kopienas tirgū nepalielinājās, tā samazinājās no 24 % 1995. gadā līdz 17 % izskatīšanas laikā. Tāpēc Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt pilnīgu labumu no tirgus izaugsmes.

f) Pārdošanas cenas un faktori, kas ietekmē Kopienas cenas

(137) KTV pakāpeniski kļūst par nobriedušu izstrādājumu, kura cenas pastāvīgi samazinās. Cenu samazinājums ir redzamāks televizoriem ar maza izmēra ekrāniem un ierobežotu funkciju skaitu, kurus parasti izmanto kā mājsaimniecības otro vai trešo televizoru.

(138) KTV galvenā cenu veidojošā sastāvdaļa ir CPT, kas bieži veido 40 % līdz 60 % no KTV cenas. Šajā ziņā daži Kopienas ražotāji ir norādījuši uz CPT trūkumu Kopienas tirgū aplūkotajā laika posmā, jo īpaši 1999. gadā un izskatīšanas laikā. Turklāt vairāki Kopienas ražotāji arī ir norādījuši, ka, ņemot vērā faktu, ka daļa no CPT, kas iemontētas Kopienā ražotajos KTV, ir pirktas par ASV dolāriem, vidējā CPT cena Kopienas ražotājiem 1999. gadā un izskatīšanas laikā ir palielinājusies maiņas kursu attīstības dēļ.

(139) Kopienas ražošanas nozares svērtās vidējās vienības cenas nesaistītiem pircējiem ir mainījušās no EUR 300 1995. gadā līdz EUR 302 1996. gadā, līdz EUR 306 1997. gadā, līdz EUR 320 1998. gadā, līdz EUR 309 1999. gadā un līdz EUR 319 izskatīšanas laikā. Vidējās pārdošanas cenas neatspoguļo cenu samazināšanos, jo tās veido pārdoto izstrādājumu tipu sortiments.

(140) Tomēr cenu samazināšanās ir acīmredzama, ja aplūko cenas atbilstīgi ekrāna izmēriem. Piemēram, 14 collu KTV svērtā vidējā pārdošanas cena ir samazinājusies no EUR 105 1999. gadā līdz EUR 102 izskatīšanas laikā. Cenas 21 collas KTV ir samazinājušās no EUR 172 līdz EUR 168, kamēr cenas 28 collu KTV ir samazinājušās no EUR 380 līdz EUR 350.

(141) Tātad Kopienas ražošanas nozarē svērtās vidējās pārdošanas cenas palielinājums ir izstrādājumu sortimenta pārmaiņu rezultāts modeļiem ar lielāku pievienoto vērtību.

g) Nodarbinātība

(142) Nodarbinātība Kopienā aplūkotajā laika posmā ir samazinājusies par 20 %, mainoties no 6500 nodarbinātajām personām 1995. gadā līdz 6000 nodarbinātajām personām 1996. gadā, līdz 5600 nodarbinātajām personām 1997. gadā, līdz 5000 nodarbinātajām personām 1998. gadā, līdz 5100 nodarbinātajām personām 1999. gadā un līdz 5200 nodarbinātajām personām izskatīšanas laikā.

h) Produktivitāte

(143) Kopienas ražošanas nozares produktivitāte ir palielinājusies no 1000 vienībām uz nodarbināto personu 1995. gadā līdz 1100 vienībām uz nodarbināto personu 1996. un 1997. gadā, līdz 1200 vienībām 1998. gadā un līdz 1150 vienībām 1999. gadā un izskatīšanas laikā ar kopējo palielinājumu par 16 %.

i) Mēnešalgas

(144) Kopienas ražošanas nozares mēnešalgas uz nodarbināto personu ir palikušas nemainīgas 1995. un 1996. gadā, palielinājušās par 2 % 1997. gadā, par 1 % 1998. gadā un vēl par 7 % 1999. gadā.

j) Ieguldījumi

(145) Kopienas ražošanas nozares ieguldījumi saistībā ar KTV ir palielinājušies no EUR 48 miljoniem 1995. gadā, līdz EUR 52 miljoniem izskatīšanas laikā, t.i., palielinājušies par 10 %. Ieguldījumi veido aptuveni 2 % no apgrozījuma. Izņemot 1996. un 1997. gadu, ieguldījumu līmenis Kopienas ražošanas nozarē ir palicis relatīvi stabils aplūkotajā laika posmā. Kopienas ražošanas nozares ieguldījumi izskatīšanas laikā galvenokārt sastāvēja no automātiskās glabāšanas objektu izveidošanas.

g) Rentabilitāte

(146) Kopienas ražošanas nozares tīrās pārdošanas peļņa Kopienas tirgū pirms nodokļu nomaksas ir attīstījusies no –2,7 % 1995. gadā līdz + 1,3 % izskatīšanas laikā. Pēc restrukturizācijas centieniem tika sasniegts peļņas un zaudējumu līdzsvars 1996. gadā. Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte uzlabojās 1997. gadā, kas sakrita ar turpmāku restrukturizāciju, galvenajam Kopienas ražotājam pārvietojot daļu ražošanas uz Poliju. Rentabilitāte 1998. gadā palika tajā pašā līmenī pārdošanas cenu palielinājuma dēļ, kas sakrita ar svarīgiem sporta notikumiem, tādiem kā pasaules futbola čempionāts. No 1998. līdz 1999. gadam rentabilitāte samazinājās pārdošanas cenu samazinājuma dēļ. No 1999. gada līdz izskatīšanas laikam rentabilitāte uzlabojās pārdošanas cenu palielinājuma dēļ, kas radās izstrādājuma sortimenta maiņas dēļ, kaut arī palika zemā līmenī.

l) Naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(147) Kopienas ražošanas nozares naudas plūsma, aprēķināta kā peļņa pirms nodokļu nomaksas, iekļaujot bezskaidras naudas pozīcijas, pēc atgūšanās 1997. gadā pakāpeniski samazinājās līdz izskatīšanas laikam.

(148) Attiecībā uz ienākumu no ieguldījumiem tā bija aptuveni 15 % 1995. gadā, negatīva 1996. gadā, izteikti pozitīva 1997. un 1998. gadā, nedaudz pozitīva 1999. gadā un izskatīšanas laikā.

(149) Neviena no uzņēmējsabiedrībā, kas veido Kopienas rūpniecības nozari, nav norādījusi uz īpašām grūtībām piesaistīt kapitālu.

m) Dempinga starpības apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(150) Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības apjoma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā importa no attiecīgajām valstīm apjomu un cenas, šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis aplūkotajā laika posmā ir uzlabojies. Tomēr tā nav pilnīgi atguvusies no iepriekšējā dempinga un turpina būt vāja.

5. Secinājums

(151) Pēc 1995. gada pasākumu veikšanas stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē uzlabojās un līdz 1997. gadam, kad notika būtiska pārstrukturēšana, nozares rentabilitāte sasniedza apmierinošu līmeni.

(152) Tomēr pēc 1998. gada stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē pasliktinājās, jo īpaši rentabilitātē, kas samazinājās līdz 1,3 % izskatīšanas laikā. Mazas rentabilitātes cēlonis 1999. gadā bija samazinājums pārdošanas cenām, kas bija nepietiekamas, lai segtu Kopienas ražošanas nozares augošos izdevumus. Izskatīšanas laikā, neraugoties uz cenu palielināšanos, izmaksas palielinājās virs cenām lielākoties tādēļ, ka palielinājās CPT cenas, kas ir galvenais ieguldījums KTV ražošanā, un tādēļ, ka imports izdarīja spiedienu uz cenām, tā kavējot Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes uzlabošanos līdz 1997. un 1998. gada līmeņiem.

(153) Turklāt, neraugoties uz Kopienas patēriņa palielinājumu (31 % aplūkotajā laika posmā), Kopienas ražošanas nozare no šā tirgus palielinājuma neguva labumu un zaudēja tirgus daļu, kas samazinājās no 24 % 1995. gadā līdz 17 % izskatīšanas laikā.

(154) Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināts, ka Kopienas ražošanas nozares stāvoklis kopš 1995. gada ir uzlabojies, bet turpina būt vājš.

6. Attiecīgā importa ietekme

(155) Pārbaude ir parādījusi, ka, neraugoties uz antidempinga pasākumu pastāvēšanu, aplūkotajā laika posmā imports no attiecīgajām valstīm ir palielinājies par 73 %, bet patēriņš palielinājies tikai par 31 %. Lielākais palielinājums notika no 1997. līdz 1998. gadam, kad imports palielinājās par 42 %, kas sakrita ar straujāko patēriņa pieaugumu (+ 12 %). Attiecīgā importa turētā Kopienas tirgus daļa palielinājās no 5,7 % 1995. gadā līdz 7,5 % izskatīšanas laikā.

(156) Attiecīgo valstu eksporta veikums ir bijis atšķirīgs. Singapūras izcelsmes imports aplūkotajā laika posmā ir samazinājies, izskatīšanas laikā tā Kopienas tirgus daļa bijusi tuvu 0 %. Ķīnas izcelsmes imports ir ievērojami palielinājies, palielinājums ir attiecināms uz to Ķīnas izcelsmes KTV importu, kas eksportēts no Turcijas. Ķīnas tirgus daļa ir palielinājusies no 1,2 % 1995. gadā līdz 3,9 % izskatīšanas laikā. Korejas izcelsmes imports ir ievērojami palielinājies no 1998. līdz 1999. gadam, un tā tirgus daļa ir palielinājusies no 0,4 % 1995. gadā līdz 2 % izskatīšanas laikā. Malaizijas izcelsmes imports ir samazinājies. Tā tirgus daļa Tā tirgus daļa ir samazinājusies no 3,9 % līdz 1,6 %.

(157) Attiecīgā importa cenas, izņemot Singapūras izcelsmes importu, izskatīšanas laikā ir bijušas zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Turklāt attiecīgais imports ir izdarījis spiedienu uz Kopienas ražošanas nozares cenām, kādēļ tās nav atspoguļojušas Kopienas ražošanas nozares palielinātos izdevumus jo īpaši 1999. gadā un izskatīšanas laikā. Tātad attiecīgo valstu izdarītais cenu spiediens ir devis ieguldījumu Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes samazināšanā.

7. No citām ārpuskopienas valstīm veiktā importa apjoms un cenas

(158) Imports no citām ārpuskopienas valstīm ir noteikts, pamatojoties uz Eurostat datiem, un ieļauj arī KTV, kas eksportēti no Turcijas, bet kuru izcelsme ir kādā no attiecīgajām ārpuskopienas valstīm saskaņā ar atzinumiem par izcelsmi izskatīšanas laikā. Ir jāatzīmē, ka Eurostat skaitļi, kas bija vienīgā pieejamā informācija, var neatspoguļot faktisko KTV izcelsmi, ja KTV importēti Kopienā no citām ārpuskopienas valstīm.

(159) KTV imports no citām ārpuskopienas valstīm aplūkotajā laika posmā ir palielinājies par 800 % no 1 miljona 1995. gadā līdz 8,9 miljoniem izskatīšanas laikā. Galvenās eksporta daļas izcelsme bija Polijā (no 401000 1995. gadā līdz 5,3 miljoniem izskatīšanas laikā, Ungārijā (no 115000 līdz 1,6 miljoniem) un Čehijas Republikā (no 2000 līdz 660000).

(160) Attiecībā uz šo valstu daļu Kopienas tirgū, tā ir palielinājusies no 4,2 % 1995. gadā līdz 27,3 % izskatīšanas laikā, no kuras Polijai ir 16,4 %, Ungārijai 4,8 %, Lietuvai 2,8 %, Čehijas Republikai 2 % un pārējiem eksportētājiem 1,3 %.

(161) Attiecībā uz šo importēto preču cenām tās, kuru izcelsme ir Polijā un Lietuvā, ir zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām un atbilst to preču cenām, kas ražotas dažās no attiecīgajām valstīm. Tādēļ nevar izslēgt, ka šis imports arī ir devis ieguldījumu Kopienas ražošanas nozares pārdošanas un tirgus daļas stagnācijā un cenu un rentabilitātes samazināšanā izskatīšanas laikā.

(162) Tātad aplūkotajā laika posmā imports no citām ārpuskopienas valstīm ir ievērojami palielinājies, krietni pārsniedzis redzamā patēriņa palielinājumu un pārsniedzis importa apjomu no attiecīgajām valstīm.

E. KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS UN ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1. Eksportētāju ražotāju no attiecīgajām valstīm stāvokļa analīze

a) Ķīna

(163) Aplūkojot kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, vērā ir ņemti Ķīnas izcelsmes KTV neatkarīgi no tā, vai tie eksportēti no Ķīnas vai no citām valstīm, tādām kā Turcija.

i) Domājamais eksporta apjoms

(164) Ķīnas izcelsmes KTV imports Kopienā aplūkotajā laika posmā ir palielinājies par 413 %. Eksports no Ķīnas samazinājās no 1995. līdz 1996. gadam un no 1996. gada līdz izskatīšanas laikam palika apmēram tajā pašā līmenī. Eksports no Turcijas ir nepārtraukti palielinājies no aptuveni 190000 televizoru 1995. gadā līdz 1,2 miljoniem televizoru izskatīšanas laikā. Vairāk par 95 % Ķīnas izcelsmes importa izskatīšanas laikā ir veidojuši KTV ar maza izmēra ekrānu (14 collas).

(165) Informācija, ko, prasot pārskatīšanu, sniedzis pieteikuma iesniedzējs, rāda, ka Ķīnā pastāv ievērojamas ražošanas jaudas apmēram 40 miljoniem televizoru. Turklāt ir sniegta informācija, kas rāda, ka ražoti ir aptuveni 31 miljons televizoru, un iekšzemes patēriņš ir ap 23 miljoniem televizoru, kādēļ ievērojams daudzums KTV paliek eksportam.

(166) Ķīnas eksportētāji ražotāji, savukārt, ir iebilduši, ka tādēļ, ka ražošana un jaudas pašlaik pārsniedz pieprasījumu, tuvākajā nākotnē Ķīnas iekšējais patēriņš, domājams, palielināsies, neatstājot eksportam pieejamas ražošanas jaudas. Tomēr šo prasību atbalstam nav sniegti pierādījumi.

(167) Pārbaude ir parādījusi, ka Ķīnas iekšzemes patēriņš ir nepārtraukti palielinājies no aptuveni 17 miljoniem televizoru 1996. gadā līdz aptuveni 23 miljoniem televizoru 2000. gadā. Tomēr tajā pašā laika posmā arī ražošana ir palielinājusies līdz līmenim, kas pārsniedz iekšzemes patēriņu par 7 līdz 10 miljoniem televizoru.

(168) Ir arī konstatēts, ka Ķīnas KTV eksports uz ASV, kā ziņo Eurostat statistika, ir ievērojami palielinājies no aptuveni 220000 televizoru 1996. gadā līdz aptuveni 900000 televizoru 2000. gadā. Ķīnas KTV eksports uz Japānu ir palielinājies no aptuveni 1,3 miljoniem televizoru 1996. gadā līdz aptuveni 2,3 miljoniem televizoru 2000. gadā. Informācija, ko, prasot pārskatīšanu, sniedzis pieteikuma iesniedzējs, rāda, ka ir pastāvējis to televizoru eksports, ko Japānas ražotāji ražojuši filiālēs Ķīnā un pārdevuši Japānā, izmantojot paši savu izplatītāju tīklu.

(169) Ņemot vērā iepriekš minēto, ir secināts, ka, neraugoties uz iekšzemes patēriņa palielinājumu Ķīnā, tur pastāv ievērojamas jaudas, lai ražotu un eksportētu pārpalikumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir domājams, ka Ķīnas KTV eksporta apjoms uz Kopienu palielināsies, ja tiks atcelti antidempinga pasākumi.

ii) Domājamās eksporta preču cenas

(170) Ķīnas KTV cenu, par kurām ir ziņojis Eurostat un Turcijas eksportētājs ražotājs, kas sadarbojas, salīdzinājums ar Kopienas ražošanas nozares cenām izskatīšanas laikā rāda, ka Ķīnas izcelsmes KTV cenas ir ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām par 18,9 % līdz 34,3 %. Ieinteresēto pušu sniegtā informācija rāda, ka vairums no Ķīnas eksportēto KTV ir ar mazu ekrāna izmēru (14 collas) parasti ar mazāk funkcijām un ar mazākām modeļu cenu atšķirībām. Tādēļ uzskata, ka šādi pamatots cenu samazinājuma aprēķins atbilstoši atspoguļo cenu atšķirības starp Ķīnas un Kopienas ražotajiem KTV.

(171) Ķīnas uz Amerikas Savienotajām Valstīm eksportēto KTV cenu svērtais vidējais lielums, nenošķirot ekrāna lielumus, konvertēts izveidotā CIF cenā līdz Kopienas robežai, arī ir ievērojami mazāks par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(172) No iepriekš minētā var secināt, ka eksporta cenas no Ķīnas uz Kopienas tirgu, domājams, samazinātu Kopienas ražošanas nozares cenas, ja pasākumiem ļautu zaudēt spēku. Tā kā var secināt, ka kaitējums droši vien atkārtotos.

b) Koreja

(173) KTV regula attiecībā uz importu inter alia ar Korejas izcelsmi 1998. gadā ir grozīta. Dempinga starpība, kas konstatēta diviem Korejas eksportētājiem ražotājiem, LG Electronics un Samsung Electronics, bija minimāla, un tādēļ šiem diviem eksportētājiem ražotājiem antidempinga maksājumi nav uzlikti.

(174) Aplūkojot kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, vērā ir ņemti Korejas izcelsmes KTV neatkarīgi no tā, vai tie eksportēti no Korejas vai no citām valstīm, tādām kā Taizeme un Turcija.

i) Domājamais eksporta apjoms

(175) Korejas izcelsmes KTV eksports ir samazinājies no aptuveni 98000 televizoriem 1995. gadā līdz aptuveni 80000 1997. gadā. Imports ir palielinājies līdz aptuveni 500000 televizoriem 1999. gadā un līdz aptuveni 650000 televizoriem izskatīšanas laikā. Lielākais importa apjoma palielinājums ir bijis vidēju/lielu ekrāna izmēru televizoriem. Korejas importa daļa Kopienas tirgū izskatīšanas laikā ir sasniegusi 2 %.

(176) Uz Korejas KTV importu Amerikas Savienotajās Valstīs kopš 1984. gada ir attiecināti antidempinga pasākumi. Tomēr 1998. gada novembrī Amerikas Savienotās Valstīs ļāva antidempinga pasākumu termiņam beigties, ņemot vērā to, ka ASV vietējā ražošanas nozare neatbildēja uz termiņa pārskatīšanas ierosinājumu. Korejas KTV importa apjoms Amerikas Savienotajās Valstīs, pamatojoties uz Eurostat statistiku, ir nepārtraukti palielinājies no aptuveni 150000 televizoriem 1996. gadā līdz aptuveni 600000 televizoriem 1999. un 2000. gadā. Eksporta apjoma uz Amerikas Savienotajām Valstīm ievērojamais palielinājums 1999. gadā sakrita ar Amerikas Savienotajās Valstīs spēkā esošo antidempinga maksājumu atcelšanu Korejas izcelsmes importam.

(177) Korejas KTV eksports uz Japānu ir samazinājies no aptuveni 1 miljona televizoru 1996. gadā līdz aptuveni 700000 1999. gadā un tālāk ievērojami samazinājies līdz aptuveni 380000 2000. gadā.

(178) Komisijai pieejamā informācija rāda, ka Korejā pastāv ievērojamas ražošanas jaudas un ka iekšzemes patēriņš absorbē mazāk par 15 % no vietējās ražošanas, atstājot ievērojamu apjomu palielinātam eksportam. Korejā ir arī ievērojamas CPT ražošanas jaudas.

(179) No iepriekš minētā var secināt, ka pastāv iespēja, ka importa apjoms palielinātos, ja antidempinga pasākumiem ļautu zaudēt spēku.

ii) Domājamās eksporta preču cenas

(180) Ķīnas KTV cenu, par kurām ir ziņojis Eurostat un Turcijas un Taizemes eksportētāji ražotāji, kas sadarbojas, salīdzinājums ar Kopienas ražošanas nozares cenām atkārtotas izskatīšanas laikā rāda, ka Korejas izcelsmes KTV cenas ir zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām par 11 % līdz 36 %.

(181) Korejas uz Amerikas Savienotajām Valstīm eksportēto KTV cenu svērtais vidējais lielums, nenošķirot ekrāna lielumus, konvertēts izveidotā CIF cenā līdz Kopienas robežai arī ir mazāks par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(182) No iepriekš minētā var secināt, ka eksporta cenas no Korejas uz Kopienas tirgu, domājams, samazinātu Kopienas ražošanas nozares cenas, ja pasākumiem ļautu zaudēt spēku. Tā kā var secināt, ka kaitējums droši vien atkārtotos.

c) Malaizija

(183) Aplūkojot kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, vērā ir ņemti Malaizijas izcelsmes KTV neatkarīgi no tā, vai tie eksportēti no Malaizijas vai no citām valstīm, tādām kā Taizeme un Turcija.

i) Domājamais eksporta apjoms

(184) Malaizijas izcelsmes KTV eksports ir samazinājies no aptuveni 970000 televizoriem 1995. gadā līdz aptuveni 530000 izskatīšanas laikā, un to daļa Kopienas tirgū ir samazinājusies no 3,9 % 1995. gadā līdz 1,6 % izskatīšanas laikā. Aptuveni 90 % no šā eksporta ir izgatavoti Taizemē.

(185) Malaizijas KTV importa apjoms Amerikas Savienotajās Valstīs, pamatojoties uz Eurostat statistiku, ir palielinājies no aptuveni 3 miljoniem televizoru 1996. un 1997. gadā līdz 3,6 miljoniem 1998. gadā, līdz 5,4 miljoniem 1999. gadā un līdz 7 miljoniem 2000. gadā.

(186) Malaizijas KTV importa apjoms Japānā ir palielinājies no 2,5 miljoniem televizoru no 1996. līdz 1998. gadam līdz 3 miljoniem televizoru 1999. gadā un līdz 4 miljoniem televizoru 2000. gadā.

(187) Informācija, ko sniedzis pārskatīšanas pieteikuma iesniedzējs, rāda, ka Malaizijas ražotāji pilnā mērā izmanto savas jaudas un ka tikai 5 % iekšzemes produkcijas ir paredzēta iekšzemes tirgum, pārējais ir paredzēts pamatā Japānai, Amerikas Savienotajām Valstīm un Kopienas tirgum.

(188) Tādēļ ir secināts, ka Malaizijas KTV imports kaut kādā mērā palielinātos, ja atceltu antidempinga pasākumus.

ii) Domājamās eksporta preču cenas

(189) Malaizijas KTV cenu, par kurām ir ziņojis Eurostat un Turcijas un Taizemes eksportētāji ražotāji, kas sadarbojas, salīdzinājums ar Kopienas ražošanas nozares cenām atkārtotas izskatīšanas laikā, ņemot vērā ekrāna izmērus, rāda, ka Malaizijas izcelsmes KTV cenas ir zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām par 17 % līdz 21 %.

(190) Malaizijas uz Amerikas Savienotajām Valstīm eksportēto KTV cenu svērtais vidējais lielums izskatīšanas laikā, nenošķirot ekrāna lielumus, konvertēts izveidotā CIF cenā līdz Kopienas robežai, arī ir mazāks par Kopienas ražošanas nozares cenām. Ņemot vērā cenu veidošanas praksi, ko Malaizijas eksportētāji praktizē Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ir galvenais ārpuskopienas tirgus, nevar izslēgt, ka, ja antidempinga pasākumus atceltu, uz Kopienu varētu eksportēt ievērojamus daudzumus Malaizijas izcelsmes preču par dempinga cenām, kas radītu kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(191) No iepriekš minētā var secināt, ka eksporta cenas no Malaizijas uz Kopienas tirgu, domājams, samazinātu Kopienas ražošanas nozares cenas, ja pasākumiem ļautu zaudēt spēku. Tātad pastāv kaitējuma atkārtošanās iespēja.

d) Singapūra

(192) Tā kā nav panākta sadarbība ar minētās valsts eksportētājiem ražotājiem, kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējas analīze pamatojās uz pieejamo informāciju saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

i) Domājamais eksporta apjoms

(193) Kā jau minēts 103. apsvērumā, nav domājams, ka antidempinga pasākumu atcelšana radītu Singapūras eksporta uz Kopienu apjoma palielinājumu. Secinājums izdarīts, ņemot vērā faktu, ka Singapūras ražošanas jaudas ir samazinājušās tādēļ, ka vairāki vietējie ražotāji ir izbeiguši ražošanu, ka importa apjoms nav palielinājies aplūkotajā laika posmā, neraugoties uz 0 % antidempinga maksājumu, kas piemērots diviem eksportētājiem ražotājiem un ka Singapūras KTV eksporta apjoms uz citiem ārpuskopienas tirgiem ir mazs.

ii) Domājamās eksporta preču cenas

(194) No Singapūras eksportēto KTV cenu salīdzinājums ar Kopienas ražošanas nozares cenām izskatīšanas laikā rāda, ka Singapūras izcelsmes KTV cenas nesamazina Kopienas ražošanas nozares cenas.

(195) Eksporta no Singapūras uz ASV cenas, nenošķirot ekrāna izmērus, bija augstākas nekā cenas eksportam uz Kopienu 1997., 1998. un 2000. gadā, izņemot 1999. gadu.

(196) No iepriekš minētā ir maz domājams, ka nepastāvot antidempinga pasākumiem, šāda importa cenas būtu tādas, kas varētu dot ieguldījumu Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanā. Tādēļ ir secināts, ka Singapūras izcelsmes importa radītā kaitējuma atkārtošanās nav domājama.

e) Taizeme

(197) Saskaņā ar informāciju, kas sniegta pārskatīšanas pieprasījumā, Taizemē pastāv virkne KTV ražotāju, kaut arī tikai viens no viņiem ir sadarbojies izskatīšanas laikā. Tomēr ir konstatēts, ka šis eksportētājs ražotājs ir eksportējis uz Kopienu KTV ar izcelsmi citās attiecīgajās valstīs, nevis Taizemē. Ņemot vērā iepriekš minēto, kaitējumu nesošā dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespēju izskatīja, pamatojoties uz pieejamo informāciju.

i) Domājamais eksporta apjoms

(198) Saskaņā ar informāciju, ko iesniedzis prasības par pārskatīšanu pieteikuma iesniedzējs, Taizemē ir ievērojamas KTV ražošanas jaudas, kas ir palielinājušās no aptuveni 4,5 miljoniem 1996. gadā līdz aptuveni 5,3 miljoniem 2000. gadā.

(199) Ir konstatēts, ka tajā pašā laika posmā Taizemes iekšējais patēriņš ir samazinājies no aptuveni 1,2 miljoniem televizoru 1996. gadā līdz aptuveni 840000 2000. gadā, tādējādi ievērojamam daudzumam paliekot pieejamam eksportēšanai.

(200) Pamatojoties uz Eurostat sniegto informāciju, Taizemes imports Japānā ir samazinājies no 1,5 miljoniem vienību 1996. gadā līdz 1,3 miljoniem 2000. gadā. Pretstatā tam, Taizemes importa apjoms ASV ir palielinājies no 1,2 miljoniem vienību 1996. gadā līdz 4,7 miljoniem 2000. gadā. Tādēļ ir secināts, ka iekšējais patēriņš, kas aplūkotajā laika posmā ir samazinājies, var absorbēt tikai niecīgu daļu no Taizemes kopējās KTV produkcijas.

(201) Turklāt saskaņā ar Komisijas dienestiem pieejamo informāciju Taizemē pastāv ievērojamas CPT ražošanas jaudas, kas ir palielinājušās no aptuveni 6,6 miljoniem 1997. gadā līdz 7,7 miljoniem 2000. gadā.

(202) No iepriekš minētā var secināt, ka Taizemes izcelsmes KTV importa apjoms varētu palielināties, ja antidempinga pasākumus atceltu.

ii) Domājamās eksporta preču cenas

(203) Svērtās vidējās Taizemes eksporta cenas uz Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānu izskatīšanas laika posmā, nenošķirot ekrāna izmērus, konvertētas uz izveidoto CIF līdz Kopienas robežai cenu, bija zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares cenas un atbilda Malaizijas izcelsmes televizoru cenām, par kurām ir secināts, ka pastāv kaitējumu radoša dempinga atkārtošanās iespēja.

(204) Ņemot vērā cenu veidošanās līmeni, ko praktizē Taizemes eksportētāji citos lielajos ārpuskopienas valstu tirgos, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs (4,7 miljoni televizoru) un Japānā (1,4 miljoni televizoru) 2000. gadā, nevar izslēgt, ka, ja antidempinga pasākumiem ļautu zaudēt spēku, ievērojamus daudzumus Taizemes KTV varētu eksportēt uz Kopienu par dempinga cenām, radot kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(205) Tādēļ ir secināts, ka pastāv kaitējumu radoša dempinga atkārtošanās iespēja, kas rastos no Taizemes izcelsmes KTV importa, ja pašreizējos antidempinga pasākumus atceltu.

2. Secinājumi par kaitējuma Kopienas ražošanas nozarei atkārtošanās iespēju

(206) Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir domājams, ka antidempinga pasākumu atcelšana importam ar izcelsmi Ķīnā, Korejā, Malaizijā un Taizemē, radītu importa ar izcelsmi minētajās valstīs apjoma palielināšanos Kopienā, tā ārdot Kopienas ražošanas nozares turēto Kopienas tirgus daļu.

(207) Ņemot vērā atzinumus par šo importēto preču cenu izturēšanos Kopienā un attiecīgā gadījumā citās ārpuskopienas valstīs, ir domājams, ka importa par zemām cenām apjoma palielināšanās samazinātu Kopienas ražošanas nozares izstrādājumu cenas. Tas savukārt novestu pie Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvokļa pasliktināšanās. Tādēļ ir secināts, ka pastāv iespēja atkārtoties kaitējumam, ko radījis attiecīgo valstu izcelsmes imports par dempinga cenām.

(208) No otras puses, ņemot vērā atzinumus par Singapūras izcelsmes KTV importu, nav domājams, ka šis imports dos ieguldījumu Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanā. Tādēļ neuzskata, ka būtu iespēja atkārtoties kaitējumam, ja atceltu pasākumus pret importu no Singapūras.

I. KOPIENAS INTERESES

(209) Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija ir izskatījusi, vai antidempinga pasākumu saglabāšana būtu Kopienas vispārējās interesēs.

(210) Ir atgādināts, ka antidempinga pasākumi ir bijuši spēkā attiecībā uz Korejas izcelsmes KTV kopš 1990. gada, Ķīnas izcelsmes KTV kopš 1991. gada un Malaizijas, Singapūras un Taizemes izcelsmes KTV kopš 1995. gada.

1. Kopienas ražošanas nozares intereses

a) Izmaiņas Kopienas ražošanas nozares stāvoklī

(211) Šajā izskatīšanā Kopienas ražošanas nozare sastāv no pieciem ražotājiem, no kuriem viens ir liela daudznacionāla uzņēmējsabiedrība, kas darbojas inter alia KTV pasaules tirgū, viena ir vidēja uzņēmējsabiedrība ar divām ražošanas vietām Kopienā un trīs atlikušās ir nelielas uzņēmējsabiedrības Itālijā un Spānijā.

(212) Izskatīšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozare ir guvusi labumu no spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem. Pēdējos gados tā ir ieguldījusi ievērojamas pūles pārstrukturēšanā, lai ar racionalizācijas palīdzību uzlabotu produktivitāti. Kopš sākotnējo antidempinga pasākumu noteikšanas 1990. gadā daži Kopienas ražotāji ir slēguši ražotnes, citi tās ir ievērojami pārstrukturējuši, koncentrējot galvenajās ražošanas vietās, un citi ir pārvietojuši daļu savu ražotņu uz citām ārpuskopienas valstīm. Jo īpaši kopš antidempinga pasākumu noteikšanas 1995. gadā lielākais Kopienas ražotājs ir daļu no savām ražotnēm pārvietojis uz Poliju.

b) Pasākumu turpināšanas ietekme

(213) Kaut arī aplūkotajā laika posmā Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ir uzlabojies, daži ekonomikas rādītāji uzrāda samazināšanās tendences. Kopienas ražošanas nozares ražošanas, pārdošanas un tirgus daļas samazināšanās no 1995. līdz 1997. gadam galvenokārt ir izskaidrojama ar to, ka lielākais Kopienas KTV ražotājs ir slēdzis dažas ražotnes Eiropas Savienībā. No 1997. gada līdz izskatīšanas laikam Kopienas ražošanas nozare ir atguvusi ražošanu un pārdošanu, bet tās daļa Kopienas tirgū ir samazinājusies, jo patēriņa palielinājums šajā laika posmā ir bijis izdevīgs vienīgi attiecībā uz importētajiem KTV.

(214) Rentabilitātes ziņā Kopienas ražošanas nozares sasniegtie pārdošanas ienākumi ir ievērojami uzlabojušies no –2,7 % 1995. gadā līdz 5,3 % 1998. gadā, bet 1999. gadā tie ir samazinājušies līdz 0,8 % un ir sasnieguši 1,3 % izskatīšanas laikā. Straujo rentabilitātes kritumu 1999. gadā var attiecināt uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu samazinājumu zem zemo importa cenu spiediena reizē ar savu izmaksu palielinājumu. Nelielo Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes palielināšanos izskatīšanas laikā ir radījis mērenais pārdošanas cenu palielinājums.

(215) Tātad, neraugoties uz vispārējo Kopienas ražošanas nozares stāvokļa uzlabošanos aplūkotajā laika posmā, tās stāvoklis vēl šķiet grūts, jo īpaši attiecībā uz rentabilitāti. Šajā kontekstā jebkurām pārmaiņām attiecīgā ražojuma komerciālajā vidē var būt ievērojama negatīva ietekme uz Kopienas KTV ražošanas nozares stāvokli.

(216) Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka pasākumu turpināšana ļautu Kopienas ražošanas nozarei paturēt savu daļu Kopienas tirgū un atjaunot rentabilitāti. Līdz ar to pasākumu turpināšana būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

c) Pasākumu termiņa paiešanas ietekme

(217) Ja antidempinga pasākumiem ļautu beigties, ir sagaidāms, ka importa apjoms no attiecīgajām valstīm palielinātos, tā ārdot Kopienas ražošanas nozares tirgus daļu. Turklāt šā importa cenas droši vien nospiestu lejup Kopienas ražošanas nozares cenas, kas pasliktinātu nozares rentabilitāti.

2. Importētāju/tirgotāju intereses

(218) Izskatīšanas sākumā 33 importētājiem/tirgotājiem nosūtīja aptaujas anketas. Attiecībā uz esošo pasākumu atkārtotu izskatīšanu par Ķīnas, Korejas, Malaizijas, Singapūras un Taizemes izcelsmes importu atbildes netika saņemtas. Tomēr atbildes tika saņemtas no trim importētājiem/tirgotājiem, izskatot importu no Turcijas, kas veido aptuveni 9 % no Kopienas importa ar izcelsmi attiecīgajās valstīs un citās ārpuskopienas valstīs izskatīšanas laikā.

(219) Importētāju iebildumi galvenokārt attiecās uz maza ekrāna KTV ar ierobežotu funkciju skaitu ierobežoto pieejamību Kopienā. Ir iebilsts, ka lielākā daļa Kopienas produkcijas ir KTV ar pazīstamām firmas zīmēm un lielu funkciju skaitu, tā nosakot augstas cenas, bet KTV bez pazīstamām firmas zīmēm un ar ierobežotu funkciju skaitu lielākoties importē no ārpuskopienas valstīm. Tādēļ ir iebilsts, ka pasākumu turpināšana ierobežotu importētāju un arī patērētāju pieeju minētajiem KTV.

(220) Izskatīšana parādīja, ka, kaut arī liela daļa Kopienas produkcijas ir KTV ar pazīstamām firmas zīmēm un lielu funkciju skaitu, ir atrodama kāda daļa gan Kopienas ražošanas nozares, gan citu Kopienas ražotāju KTC produkcijas bez pazīstamām firmas zīmēm. Turklāt uz ievērojamu daļu importējamo KTV, iekļaujot KTV bez pazīstamām firmas zīmēm, antidempinga pasākumi neattiecas, un tādēļ pasākumu turpināšana attiecībā uz KTV importu ar izcelsmi attiecīgajās valstīs ievērojami neierobežotu KTV pieejamību bez pazīstamām firmas zīmēm un ar ierobežotu funkciju skaitu. Visbeidzot, starp pašiem Kopienas ražotājiem pastāv ievērojama cenu konkurence.

(221) Ņemot vērā iepriekš minēto, nevar apgalvot, ka esošo antidempinga pasākumu turpināšana ievērojami ierobežotu Kopienas importētāju/tirgotāju pieeju dažu veidu KTV.

3. Patērētāja intereses

(222) Izskatīšanas sākumā Komisijas dienesti informēja Eiropas Patērētāju organizāciju (BEUC) par izskatīšanas uzsākšanu un uzaicināja sniegt atsauksmes par esošo antidempinga pasākumu turpināšanas vai atcelšanas iespējamo ietekmi. No BEUC vai citām patērētāju organizācijām atbildes nav saņemtas. Tādēļ patērētāju interešu izskatīšana ir izdarīta, pamatojoties uz pieejamiem faktiem.

(223) Iepriekšējo izskatīšanu gaitā par KTV ir konstatēts, ka antidempinga pasākumu ietekme uz patērētājiem ir bijusi ierobežota, ņemot vērā, ka esošie antidempinga pasākumi nav ierobežojuši patērētājiem pieejamo izstrādājumu diapazonu, Kopienas tirgū pastāvot lielam skaitam dalībnieku un plašam viņu piedāvāto izstrādājumu diapazonam. Turklāt ir arī konstatēts, ka lielais dalībnieku skaits ir nodrošinājis augsta līmeņa cenu konkurenci starp firmas zīmēm.

(224) Šī izskatīšana nav atklājusi jaunus faktus, kas atzītu par nederīgiem iepriekš minētos atzinumus. Tiešām, Kopienas tirgū turpina būt aktīvs liels dalībnieku skaits, un tādēļ patērētājiem pieejamo izstrādājumu diapazons ir ļoti plašs. Turklāt starp firmas zīmēm pastāv ievērojama cenu konkurence. Cenu konkurence ir acīmredzama cenu samazinājumā, kas ir noticis ar vienkāršākajiem KTV modeļiem (14 collu KTV), kur konkurence ir asāka.

(225) Tādēļ ir secināts, ka esošo antidempinga pasākumu turpināšana nav pret patērētāju interesēm.

4. Secinājumi par Kopienas interesēm

(226) Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir secināts, ka Kopienas interesēs nav nepārvaramu iemeslu pret antidempinga pasākumu turpināšanu.

J. NOLĒMUMS ATTIECĪBĀ UZ SINGAPŪRU

(227) Ņemot vērā 192. līdz 196. apsvēruma atzinumus, esošajiem antidempinga pasākumiem saistībā ar Singapūras izcelsmes importu jāļauj zaudēt spēku.

K. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(228) Ņemot vērā iepriekš aprakstītos atzinumus un lai atbilstoši atspoguļotu jo īpaši izmaiņas eksportētāju cenu veidošanā, ir uzskatīts par lietderīgu saglabāt to pašu antidempinga maksājumu līmeni Ķīnai un Taizemei un grozīt piemērojamo antidempinga maksājumu līmeni Korejai un Malaizijai.

(229) Lai noteiktu kaitējuma likvidēšanas līmeni, ir uzskatīts par lietderīgu, lai tā pamatā būtu summa, kas pietiekama konstatētā kaitējuma likvidēšanai. Regulā (EK) Nr. 710/95 maksājums pamatojās uz cenu pazemināšanu, ņemot vērā faktu, ka kaitējumā Kopienas ražošanas nozarei acīmredzot ir devuši ieguldījumu faktori, kas nav imports par dempinga cenām, un, otrkārt, ka pasaules mērogā šī ražošanas nozare vairākus gadus nav guvusi peļņu vai ir guvusi ārkārtīgi mazu peļņu.

(230) Kopienas ražošanas nozare ir iebildusi, ka cenu pazeminājuma likvidēšana nav pietiekama, lai pilnīgi atjaunotu Kopienas ražošanas nozares stāvokli un ļautu tai ieviest jaunus izstrādājumus. Tā ir pieprasījusi kaitējuma likvidēšanas līmeņa aprēķinā izmantot minimālo peļņas normu 10 % atbilstoši tai, kas izmantota Regulā (EK) Nr. 2584/98.

(231) Ir jāatzīmē, ka peļņas normai, kas izmantojama, aprēķinot kaitējuma likvidēšanas līmeni, ir jābūt tādai, ko Kopienas ražošanas nozare varētu pamatoti sasniegt, dempingam nepastāvot. Tādēļ nav saskanīgi ar Kopienas iestāžu praksi izmantot peļņas normu, ko Kopienas ražošanas nozare nebūtu varējusi sasniegt, ja nebūtu pastāvējis dempings. Izskatīšanai jāpamatojas uz informāciju, kas saistīta ar attiecīgo izskatīšanas laika posmu un tādēļ var atšķirties no informācijas, kura izmantota iepriekšējā procesā, kas attiecās uz to pašu izstrādājumu, bet bija saistīts ar atšķirīgu izskatīšanas laika posmu, kā tas ir Regulas (EK) Nr. 2584/98 gadījumā.

(232) Komisijai pieejamā informācija, kas saistīta ar izskatīšanas laiku, rādīja vairākus faktorus, kas ļāva secināt, ka pašreizējās izskatīšanas kontekstā ir lietderīgi kaitējuma likvidēšanas pamatā likt cenu samazinājuma līmeni. Pirmkārt, kā konstatēts 137. apsvērumā, KTV ir nobriedis izstrādājums, kura cenas regulāri samazinās, tā novedot pie relatīvi zemiem rentabilitātes līmeņiem. Otrkārt, kā konstatēts 161. apsvērumā, izskatīšanas laikā imports no citām ārpuskopienas valstīm, uz kurām dempings nebija attiecināms, ir ievērojami palielinājies par cenām, kuras arī varētu būt devušas ieguldījumu Kopienas ražošanas nozares zemajā rentabilitātes līmenī. Visbeidzot, citu KTV ražotāju rentabilitātes līmeņi pasaules mērogā ir atbilstoši Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes līmeņiem.

(233) Ņemot vērā iepriekš minēto, ir uzskatīts par lietderīgu kaitējuma likvidēšanas līmeņa pamatā turpināt likt summu, kas ir pietiekama, lai likvidētu cenu pazeminājumu. Ņemot vērā, ka izskatīšanas laikā nav bijis Taizemes izcelsmes KTV eksporta uz Kopienu, Thomson Television Thailand gadījumā ir uzskatīts par lietderīgu saglabāt antidempinga maksājumu, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 710/95. Maksājuma likmes, kas pamatojas uz dempinga starpību vai uz cenas samazinājuma starpību, ja ir konstatēts, ka pēdējā minētā ir zemāka nekā dempinga starpība, ir šādas:

Ķīna

Vestel Elektronik Sanayi ve Ticaret AS | 24,5 % (KTV samontēti Turcijā) |

Visi pārējie eksportētāji | 44,6 % |

Koreja

Beko Elektronik AS | 12,3 % (KTV samontēti Turcijā) |

Thomson Television (Thailand) Co. Ltd | 0 % (KTV samontēti Taizemē) |

Visi pārējie eksportētāji | 15,0 % |

Malaizija

Beko Elektronik AS | 18,2 % (KTV samontēti Turcijā) |

Thomson Television (Thailand) Co. Ltd | 0 % (KTV samontēti Taizemē) |

Visi pārējie eksportētāji | 25,1 % |

Taizeme

Thomson Television (Thailand) Co. Ltd | 3 % |

Visi pārējie eksportētāji | 29,8 %. |

(234) Individuālās uzņēmējsabiedrību antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, noteica, pamatojoties uz šis izskatīšanas gaitā izdarītajiem secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izskatīšanas laikā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajām uzņēmējsabiedrībām. Minētās maksājumu likmes (atšķirībā no valsts vienotā maksājuma, ko piemēro "visām pārējām uzņēmējsabiedrībām") līdz ar to piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir attiecīgajā valstī un kurus ražojušas minētās uzņēmējsabiedrības vai minētās konkrētās juridiskās personas. Importētie izstrādājumi, ko ražojusi jebkura cita uzņēmējsabiedrība, kuras nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, to skaitā uzņēmējsabiedrības, kas saistītas ar norādītajām uzņēmējsabiedrībām, nevar izmantot minētās likmes, un uz tām attiecina maksājumu likmi, ko piemēro "visām pārējām uzņēmējsabiedrībām".

(235) Jebkurš lūgums piemērot minētās individuālās uzņēmējsabiedrību antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc vienības nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai [15], pievienojot visu attiecīgo informāciju,jo īpaši par izmaiņām uzņēmējsabiedrības darbībā saistībā ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un pārdošanu eksportam, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Komisija vajadzības gadījumā pēc konsultēšanās ar padomdevēju komiteju, izdarīs attiecīgus grozījumus regulā, papildinot to uzņēmējsabiedrību sarakstu, kas gūst labumu no atsevišķām maksājuma likmēm.

L. SAISTĪBAS

(236) Vairākas Ķīnas uzņēmējsabiedrības ir piedāvājušas kopīgas saistības kopā ar Ķīnas Mehānismu un elektronikas importa un eksporta tirdzniecības palātu (CCCME) pamatregulas 8. panta 1. punkta nozīmē. Saistību piedāvājumu atbalstīja Ķīnas institūcijas. Dempinga kaitējošās ietekmes likvidēšanu sasniedz ar diviem līdzekļiem: pirmkārt, ar cenu saistībām, kas attiecas uz importu līdz norunātam apjoma ierobežojumam un, otrkārt, ar ad valorem maksājumu, ko uzliek importam virs un zem šā ierobežojuma. CCCME arī sniegs Komisijai regulāru un sīki izstrādātu informāciju par uzņēmējsabiedrību, kas pārstāv kopīgās saistības, veikto eksportu uz Kopienu, kas nozīmē, ka Komisija varēs efektīvi uzraudzīt saistības. Turklāt Ķīnas institūciju sniegtais atbalsts ir tāds, ka saistību apiešanas risks ir samazināts līdz minimumam.

(237) Ņemot to vērā, kopīgo saistību piedāvājumu tāpēc uzskata par pieņemamu, un CCCME ir informēta par būtiskajiem faktiem, apsvērumiem un pienākumiem, uz ko balstās akceptēšana.

(238) Lai turpmāk Komisija varētu efektīvi uzraudzīt, kā uzņēmējsabiedrības izpilda kopīgās saistības, kad pieprasījums par laišanu brīvā apgrozībā ir iesniegts attiecīgajai muitas iestādei, atbrīvojums no antidempinga maksājuma ir atkarīgs no tā, vai ir iesniegta faktūra, kas satur vismaz I pielikumā uzskaitītās sastāvdaļas, un apliecība, ko izdevusi Ķīnas Mehānismu un elektronikas importa un eksporta tirdzniecības palāta (CCCME) un kas satur vismaz II pielikuma sastāvdaļas. Šī informācija ir vajadzīga arī tāpēc, lai muitas iestādes varētu pietiekami precīzi pārbaudīt kravu atbilstību tirdzniecības dokumentiem. Ja minēto faktūru neiesniedz vai tā neatbilst muitā nonākušajam izstrādājumam, maksā attiecīgo antidempinga maksājuma likmi;

(239) Ir jāatzīmē, ka kādas uzņēmējsabiedrības vai CCCME izdarītu saistību pārkāpšanu vai atsaukšanu vai aizdomas par pārkāpšanu uzskata par visu parakstītāju izdarītu saistību pārkāpšanu un var uzlikt antidempinga maksājumu saskaņā ar pamatregulas 8. panta 9. un 10. punktu.

M. PĀRĒJIE NOTEIKUMI

(240) Lai nodrošinātu efektīvu maksājuma savākšanu un ņemot vērā izskatīšanas atzinumu, ka vairumā gadījumu KTV izcelsme ir tāda pati kā katodstaru spuldzei, ir jāuzaicina importētāji deklarēt katodstaru spuldzes izcelsmi. Ja spuldzes izcelsme ir Malaizijā, Taizemē, Ķīnas Tautas Republikā vai Korejas Republikā un KTV izcelsme ir valstī, kas nav katodstaru spuldzes izcelsmes valsts, importētāju uzaicina iesniegt atsevišķu izcelsmes deklarāciju, ko izdevis galīgais ražotājs.

(241) Importētājus informē par nesadarbošanās vai nepareizas informācijas sniegšanas sekām, kad muitas iestāde nosaka KTV izcelsmi, t.i., izmanto labākos pieejamos faktus, kādēļ sekas var būt mazāk labvēlīgs rezultāts, nekā tas būtu, ja importētāji būtu sadarbojušies. Importētājus informē gadījumā, ja iesniegto informāciju neakceptē, un viņiem dod iespēju sniegt turpmākus paskaidrojumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo piemēro galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz to Malaizijas, Taizemes, Ķīnas Tautas Republikas un Korejas Republikas krāsu televīzijas uztvērēju importu, kuru ekrāna diagonāle ir lielāka par 15,5 cm, kuri ir vai nav apvienoti vienā korpusā ar radiouztvērēju un/vai pulksteni, kuri neiekļauj modemu vai datora operētājsistēmu (KTV) un uz kuriem attiecas KN kodi ex85281252 (TARIC kods 85281252*11), ex85281254, ex85281256, ex85281258, ex85281262 (TARIC kods: 85281254*10, 85281256*10, 85281258*10, 85281262*11 un 85281262*92) un ex85281266 (TARIC kods: 85281266*10).

2. Galīgā maksājuma likme, kas piemērojama Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenai pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šāda.

Valsts | Maksājums (%) | TARIC papildu kods |

Malaizija | 25,1 | 8900 |

Taizeme | 29,8 | 8900 |

Ķīnas Tautas Republika | 44,6 | 8900 |

Dienvidkoreja | 15,0 | 8900 |

izņemot importētās preces, ko ir ražojušas šādas uzņēmējsabiedrības, uz ko attiecas šādas maksājumu likmes:

| Maksājums (%) | TARIC papildu kods |

a)KTV ar izcelsmi Malaizijā, ražotājs:

Thomson Television (Thailand) Co. Ltd Pathumthani, Taizemē | 0 | 8815 |

Beko Elektronik AS, Beylikduzu Mevkii, 34901 B. Cekmece Istanbul, Turcijā un tā saistītais eksporta tirdzniecības uzņēmums Ram Dis Ticaret, Buyukdere Caddesi 101, Meci–diyekoy, Istanbul, Turcijā | 18,2 | A281 |

b)KTV ar izcelsmi Korejas Republikā, ražotājs:

Thomson Television (Thailand) Co. Ltd Pathumthani, Taizemē | 0 | 8815 |

Beko Elektronik AS, Beylikduzu Mevkii, 34901 B. Cekmece Istanbul, Turcijā un tā saistītais eksporta tirdzniecības uzņēmums Ram Dis Ticaret, Buyukdere Caddesi 101, Meci–diyekoy, Istanbul, Turcijā | 12,3 | A281 |

c)KTV ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, ražotājs:

Vestel Elektronik Sanayi ve Ticaret AS, Ambarli Petrol Ofisi Dolum Tesisleri Yolu Avcilar, Istanbul, Turcijā un tā saistītie eksporta tirdzniecības uzņēmumi: i)Vestel Dis Ticaret AS, Ambarli Petrol Ofisi Dolum Tesisleri Yolu Avcilar, Istanbul, Turcijāii)Vestel Dis Ticaret AS Ege Serbest Bolge SB, Akcay Cad Gunduz Sokak 144/1, Gaziemir, Izmir, Turcijāiii)Vestel Bilisim Teknolojileri Sanayi ve Ticaret AS, Ambarli Petrol Ofisi Dolum Tesisleri Yolu Avcilar, Istanbul, Turcijāiv)Vestel Komunikasyon Sanayi ve Ticaret AS, Sehit Fethibey Cad. 116/301 Kat: 3 20157 Pasaport, Izmir, Turcijā | 24,5 | A282 |

d)KTV ar izcelsmi Taizemē, ražotājs:

Thomson Television (Thailand) Co. Ltd Pathumthani, Taizemē | 3,0 | 8815 |

3. Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. Uzrādot dalībvalsts muitas iestādei muitas deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā, importētājs deklarē KTV iemontētās katodstaru spuldzes izcelsmi. Gadījumos, kad katodstaru spuldzes izcelsme ir Malaizijā, Taizemē, Ķīnas Tautas Republikā vai Korejas Republikā un KTV izcelsme ir citā valstī nekā katodstaru spuldzes izcelsme, importētājs iesniedz arī izcelsmes deklarāciju, ko izdevis KTV galīgais ražotājs atbilstoši III pielikuma prasībām.

2. Ja dalībvalsts muitas iestādes vai Eiropas Kopienu Komisijas vēlāka pārbaude atklātu, ka izcelsmes deklarācija muitas deklarācijā laišanai brīvā apgrozībā Kopienā ir nepareiza vai jā izcelsmes noteikšanā iesaistītā puse atsaka pieeju vai citādi nesniedz informāciju vai dokumentāciju, kas ir nepieciešama, lai noteiktu KTV nepreferenciālu izcelsmi, tā izcelsmi kompetentās iestādes var noteikt, pamatojoties uz labākajiem pieejamiem faktiem. Ja atklājas, ka kāda no ieinteresētajām pusēm ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju neņem vērā un izmanto pieejamos faktus. Ieinteresētās puses jābrīdina par nesadarbošanās sekām.

3. Ja informācija, ko sniedz ieinteresētā puse šā panta kontekstā, nav visnotaļ ideāla, to tomēr nevar ignorēt, ar noteikumu, ka trūkumi nav tādi, kas radītu pārmērīgas grūtības pieņemami precīza slēdziena izstrādāšanai, ka informācija ir pienācīgi iesniegta laikus un ir pārbaudāma un ka puse ir rīkojusies, cik vien labi tā spējusi.

4. Ja pierādījumi vai informācija netiek pieņemta, par iemesliem tūlīt informē šo pierādījumu vai informācijas sniedzēju un dod iespēju sniegt turpmākus paskaidrojumus norādītajā termiņā. Ja paskaidrojumus uzskata par neapmierinošiem, šādu pierādījumu vai informācijas noraidīšanas iemeslus attiecīgajām pusēm atklāj pirms galīgā lēmuma pieņemšanas. Galīgajā lēmumā ir arī pamatojums.

5. Ja izcelsmes noteikšana pamatojas uz pieejamiem faktiem, to, cik praktiski iespējams un pienācīgi ņemot vērā pārbaudes termiņus, pārbauda ar atsauci uz informāciju no citiem neatkarīgiem avotiem, kas var būt pieejami, vai informāciju, kas iegūta pārbaudes laikā no citām ieinteresētām pusēm.

6. Ja kāda ieinteresētā puse nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un līdz ar to netiek atklāta būtiska informācija, rezultāts var būt šai pusei mazāk labvēlīgs, nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

3. pants

1. Izstrādājumus, ko importē saskaņā ar vienu no turpmāk uzskaitītajiem TARIC papildu kodiem un ko ražojusi un tieši eksportējusi (t.i., nosūtījusi kravu un rēķinu) viena no turpmāk nosauktajām uzņēmējsabiedrībām Kopienas uzņēmējsabiedrībai, kas darbojas kā importētāja, atbrīvo no antidempinga maksājumiem, ko uzliek ar 1. pantu, ar noteikumu, ka izstrādājumus importē atbilstīgi 2. punktam.

Izcelsmes valsts | Uzņēmējsabiedrība | TARIC papildu kods |

Ķīnas Tautas Republika | Haier Electrical Appliances Corp., Ltd, Haier Road 1, Haier Industrial Park, Qingdao, China | A291 |

Ķīnas Tautas Republika | Hisense Import & Export Co., Ltd, 11 Jiangxi Road, Qingdao 266071, China | A292 |

Ķīnas Tautas Republika | Konka Group Co., Ltd, – Overseas Chinese Town, Shenzhen, Guangdong Province, China | A293 |

Ķīnas Tautas Republika | Sichuan Changhong Electric Co., Ltd, 35 East Mianxing Road, High Tech Park, Mianyang, Sichuan, China | A294 |

Ķīnas Tautas Republika | Skyworth Multimedia International (Shenzhen) Co., Ltd, – 4F, 425 Ba Gua Ling Ind. District, Shenzhen, China | A295 |

Ķīnas Tautas Republika | TCL King Electrical Appliances (HuiZhou) Co., Ltd, – 19, ZhongKai Development Zone Huizhou, Guangdong, China | A296 |

Ķīnas Tautas Republika | Xiamen Overseas Chinese Electronic Co., Ltd, 22 Huli Dadao, Xiamen, 361006, China | A297 |

2. Šā panta 1. punktā minēto importu atbrīvo no maksājuma ar noteikumu, ka:

a) rēķinu, kas satur vismaz I pielikumā uzskaitītās sastāvdaļas, kā arī Ķīnas Mehānismu un elektronikas importa un eksporta tirdzniecības palātas (CCCME) izdotu apliecību, kas satur vismaz II pielikumā uzskaitītās sastāvdaļas, uzrāda dalībvalstu muitas iestādēm, uzrādot deklarāciju laišanai brīvā apgrozībā;

b) muitā deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam rēķinā un apliecībā.

4. pants

Procedūra attiecībā uz 1. panta 1. punktā aprakstīto izstrādājumu importu ar izcelsmi Singapūrā ar šo ir izbeigta.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2002. gada 14. augustā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. S. Møller

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2238/2000 (OV L 257, 11.10.2000., 2. lpp.)

[2] OV L 107, 27.4.1990., 56. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 2900/91 (OV L 275, 2.10.1991., 24. lpp.).

[3] OV L 195, 18.7.1991., 1. lpp.

[4] OV L 73, 1.4.1995., 84. lpp.

[5] OV L 73, 1.4.1995., 3. lpp.

[6] OV L 324, 2.12.1998., 1. lpp.

[7] OV C 278, 1.10.1999., 2. lpp.

[8] OV C 94, 1.4.2000., 2. lpp.

[9] OV C 202, 15.7.2000., 4. lpp.

[10] OV L 272, 13.10.2001., 37. lpp.

[11] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2700/2000 (OV L 311, 12.12.2000., 17. lpp.).

[12] OV L 35, 13.2.1996., 1. lpp.

[13] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 444/2002 (OV L 68, 12.3.2002., 11. lpp.)

[14] OV L 272, 13.10.2001., 37. lpp.

[15] European CommissionDirectorate-General TradeDirectorate BB- 1049 Brussels.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Vajadzīgā informācija rēķinos, kas ir kopā ar pārdodamām precēm, uz kurām attiecas saistības

1. Virsraksts "RĒĶINS, KAS IR KOPĀ AR PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS SAISTĪBAS".

2. Rēķina izdevējas uzņēmējsabiedrības nosaukums, kas minēts 2. panta 1. punktā.

3. Rēķina numurs.

4. Attiecīgās saistību apliecības numurs.

5. Rēķina izdošanas diena.

6. TARIC papildu kods, saskaņā ar kuru rēķinā minētās preces muitojamas uz Kopienas robežas.

7. Precīzs preču apraksts, tajā skaitā:

- izstrādājuma kods (PCN),

- preču tehniskā specifikācija (iekļaujot lielumu centimetros, ekrāna formātu, teleteksta un/vai stereo iespēju),

- uzņēmējsabiedrības izstrādājuma koda numurs (attiecīgā gadījumā),

- KN kods,

- daudzums (jānorāda vienībās).

8. Pārdošanas noteikumu apraksts, tajā skaitā:

- vienības cena,

- piemērojamie maksāšanas noteikumi,

- piemērojamie piegādes noteikumi,

- galamērķa valsts un iebraukšanas osta ES,

- kopējās atlaides un rabati.

- izcelsmes valsts.

9. Tās uzņēmējsabiedrības nosaukums, kas darbojas kā importētāja un kam uzņēmējsabiedrība ir tieši izdevusi rēķinu.

10. Uzņēmējsabiedrības amatpersonas vārds, kas izsniegusi rēķinu, un šāda parakstīta deklarācija:

"Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka preču, uz kurām attiecas šis rēķins, pārdošana tiešam eksportam uz Eiropas Kopienu tiek veikta saskaņā ar to saistību jomu un nosacījumiem, ko piedāvājusi … [uzņēmējsabiedrība] un ir pieņēmusi Eiropas Komisija ar Lēmumu 2002/683/EK [1]. Es apliecinu, ka informācija, kas sniegta rēķinā, ir pilnīga un pareiza."

[1] OV L 231, 29.8.2002., 42. lpp.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Vajadzīgā informācija CCCME apliecībā, kas ir kopā ar pārdodamām precēm, uz kurām attiecas saistības

1. Ķīnas Mehānismu un elektronikas importa un eksporta tirdzniecības palātas (CCCME) nosaukums, adrese, faksa un telefona numurs.

2. Rēķina izdevējas uzņēmējsabiedrības nosaukums, kas minēts 3. panta 1. punktā.

3. Rēķina numurs.

4. Rēķina izdošanas diena.

5. TARIC papildu kods, saskaņā ar kuru rēķinā minētās preces muitojamas uz Kopienas robežas.

6. Precīzs preču apraksts, tajā skaitā:

- izstrādājuma deklarēšanas kods (PRC),

- preču tehniskā specifikācija (iekļaujot lielumu centimetros, ekrāna formātu, teleteksta un/vai stereo iespēju),

- uzņēmējsabiedrības izstrādājuma koda numurs (CPC) (attiecīgā gadījumā),

- KN kods.

7. Eksportētais precīzais daudzums vienībās.

8. Apliecības numurs.

9. CCCME tās amatpersonas vārds, kas izdevusi apliecību, un šāda parakstīta deklarācija:

"Es, apakšā parakstījies apliecinu, ka šī licence ir izsniegta, lai tieši eksportētu uz Eiropas Kopienu preces, par kurām izdots rēķins, kas ir kopā ar precēm, uz kurām attiecas saistības, un ka licence ir izdota saskaņā ar to saistību jomu un nosacījumiem, ko piedāvājusi [uzņēmējsabiedrība] un ir pieņēmusi Eiropas Komisija ar Lēmumu 2002/683/EK. Es deklarēju, ka šajā apliecībā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza un ka daudzums, uz ko attiecas šī apliecība, nepārsniedz saistību robežvērtību."

10. Datums.

11. CCCME zīmogs.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------