Komisijas lēmums

(2002. gada 4. septembris),

ar ko nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai kopēšanas un zīmēšanas papīram un groza Lēmumu 1999/554/EK

(paziņots ar dokumenta numuru C(2002) 3294)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2002/741/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatītu Kopienas ekomarķējuma piešķiršanas sistēmu [1], un jo īpaši tās 6. panta 1. punkta otro daļu,

tā kā:

(1) Regulā (EK) Nr. 1980/2000 paredzēts, ka Kopienas ekomarķējumu var piešķirt ražojumam, kam ir īpašības, kuru dēļ tas var būtiski uzlabot galvenos vides aspektus.

(2) Regulā (EK) Nr. 1980/2000 paredzēts atbilstīgi ražojumu grupām noteikt īpašus ekomarķējuma kritērijus.

(3) Tajā arī paredzēts, ka ekomarķējuma kritērijus, kā arī ar tiem saistītās vērtēšanas un pārbaudes prasības pārskata laikus pirms katrai ražojumu grupai noteikto kritēriju spēkā esamības laikposma beigām. Pēc šādas pārskatīšanas tiek izteikts priekšlikums pagarināt [kritēriju] spēkā esamības termiņu, tos atcelt vai pārskatīt.

(4) Lai atspoguļotu tirgus norises, ir lietderīgi pārskatīt ekoloģiskos kritērijus, kuri noteikti ar Komisijas 1999. gada 19. jūlija Lēmumu 1999/554/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai kopēšanas papīram [2]. Turklāt jāgroza ražojumu grupas definīcija, lai tajā iekļautu arī zīmēšanas papīru.

(5) Jāpieņem jauns Komisijas lēmums, ar ko minētajai ražojumu grupai noteiktu īpašus ekoloģiskos kritērijus, kuri būtu spēkā piecus gadus.

(6) Lai uzņēmējsabiedrībām, kuru ražojumiem pirms šā lēmuma piemērošanas dienas ir bijis piešķirts ekomarķējums vai kuras par saviem ražojumiem pirms šā lēmuma piemērošanas dienas iesniegušas pieteikumu ekomarķējuma saņemšanai, būtu pietiekami ilgs laiks minētos ražojumus pielāgot tā, lai tie atbilstu jaunajiem kritērijiem, ir lietderīgi, ka ierobežotā laika posmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus, vienlaikus ir spēkā šajā lēmumā noteiktie jaunie kritēriji un Lēmumā 1999/554/EK noteiktie kritēriji.

(7) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi izstrādāti, pamatojoties uz kritēriju projektu, ko sagatavojusi Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1980/2000 13. pantu.

(8) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1980/2000 17. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lai papīram saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1980/2000 piešķirtu Kopienas ekomarķējumu, tam jāietilpst ražojumu grupā – "kopēšanas un zīmēšanas papīrs", kā definēts 2. pantā, un tam jāatbilst šā lēmuma pielikumā izklāstītajiem ekoloģiskajiem kritērijiem.

2. pants

1. Ražojumu grupā – "kopēšanas un zīmēšanas papīrs" – ietilpst neapdrukātas papīra loksnes vai ruļļi, ko izmanto drukāšanai vai kopēšanai, rakstīšanai vai zīmēšanai.

2. Avīžpapīrs, termojutīgais papīrs un paškopējošais papīrs neietilpst minētajā ražojumu grupā.

3. pants

Administratīviem mērķiem ražojumu grupai – "kopēšanas un zīmēšanas papīrs" – piešķir kodu "011".

4. pants

Lēmuma 1999/554/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

"3. pants

Ražojumu grupas definīcija un ražojumu grupai noteiktie īpašie ekoloģiskie kritēriji ir spēkā līdz 2003. gada 31. augustam."

5. pants

Šo lēmumu piemēro no 2002. gada 1. septembra līdz 2007. gada 31. augustam.

Ražojumu grupā – "kopēšanas papīrs" – ietilpstošo ražojumu ražotāji, kuriem ekomarķējums jau ir piešķirts līdz 2002. gada 1. septembrim, drīkst turpināt to izmantot līdz 2003. gada 31. augustam.

Ražojumu grupā –"kopēšanas papīrs"– ietilpstošo ražojumu ražotājiem, kuri līdz 2002. gada 1. septembrim iesnieguši pieteikumu ekomarķējuma saņemšanai, ekomarķējumu var piešķirt saskaņā ar Lēmumu 1999/554/EK. Šādos gadījumos marķējumu drīkst izmantot līdz 2003. gada 31. augustam.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2002. gada 4. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Margot Wallström

[1] OV L 237, 21.9.2000., 1. lpp.

[2] OV L 210, 10.8.1999., 16. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

PAMATPRINCIPI

Kritēriju mērķi

Šo kritēriju mērķis, jo īpaši, ir:

- samazināt toksisku vai eitrofisku vielu izplūdi ūdeņos,

- samazināt kaitējumu videi vai vides aizsardzībā sastopamos riskus, kas saistīti ar enerģijas izmantošanu (atmosfēras sasilšana, paskābināšanās, ozona slāņa noārdīšanās, neatjaunojamo dabas resursu izsīkšana), samazinot enerģijas patēriņu un ar to saistītās emisijas gaisā,

- samazināt kaitējumu videi vai vides aizsardzībā sastopamos riskus, kas saistīti ar bīstamu ķīmisko vielu izmantošanu,

- piemērot ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus, lai aizsargātu mežus.

Kritēriji ir noteikti līmeņos, kas veicina to, ka tiek marķēts kopēšanas papīrs un zīmēšanas papīrs, kuram ir maza ietekme uz vidi.

Novērtēšanas un pārbaudes prasības

Konkrētas novērtēšanas un pārbaudes prasības norādītas katram kritērijam atsevišķi.

Gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz deklarācijas, dokumentācija, analīžu rezultāti, pārbaudes ziņojumi vai citi pierādījumi par kritēriju ievērošanu, ir skaidrs, ka tos var izsniegt attiecīgi pats pieteikuma iesniedzējs un/vai tā piegādātājs(-i), un/vai viņa(-u) piegādātājs(-i) u.c.

Attiecīgos gadījumos var izmantot citas, konkrētajam kritērijam nenorādītas pārbaudes metodes, ja tās kā līdzvērtīgas ir akceptējusi kompetentā iestāde, kas izskata pieteikumu.

Ja iespējams, testēšana jāveic pienācīgi akreditētās laboratorijās, kas atbilst standartā EN ISO 17025 norādītajām vispārējām prasībām.

Attiecīgos gadījumos kompetentās iestādes var pieprasīt iesniegt apstiprinošus dokumentus un var veikt neatkarīgas pārbaudes.

Izvērtējot pieteikumus un uzraugot atbilstību kritērijiem, kompetentajām iestādēm ieteicams ņemt vērā atzītu vides apsaimniekošanas sistēmu, piemēram, EMAS vai ISO 14001, īstenošanu (piezīme: šādas apsaimniekošanas sistēmas ieviest nav obligāti).

KRITĒRIJI

1. Emisijas ūdenī un gaisā

a) Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), sērs (S), NOx): katram no šiem parametriem celulozes un papīra ražošanas procesā radušās emisijas gaisā un/vai ūdenī izsaka punktu veidā (PĶSP, PS, PNOx), kā sīki aprakstīts turpmāk.

Neviens no punktiem PĶSP, PS vai PNox atsevišķi nepārsniedz vērtību 1,5.

Visi punkti kopā (Pkopā = PĶSP+ PS+ PNOx) nepārsniedz vērtību 3,0.

PĶSP aprēķina šādi (PS un PNOx aprēķina tieši tādā pašā veidā).

Celulozes ražošanā izmantojamie aprēķini: ar katru izmantoto celulozi i saistītās ĶSP emisijas (ĶSPceluloze, i izsaka kg/dabiski žāvētu tonnu – ADT (air dried tonne)) izdala ar katra celulozes veida atskaites vērtību (ĶSPatskaites vērtība, celuloze), kas norādīta tabulā turpmāk. Šos koeficientus sver proporcionāli katram izmantotās celulozes veidam (pi attiecībā uz mitru papīru) un saskaita kopā, lai iegūtu punktu vērtību celulozes ražošanā (PĶSP, celuloze). Tādējādi:

PĶSP, celuloze = Σ (pi × ĶSPceluloze, i/ĶSPatskaites vērtība, celuloze).

Papīra ražošanā izmantojamie aprēķini: punktu vērtību papīra ražošanā (PĶSP, papīrs) aprēķina, izdalot attiecīgās ĶSP emisijas (ĶSPpapīrs) ar papīra atskaites vērtību (ĶSPatskaites vērtība, papīrs), kas norādīta tabulā turpmāk. Tādējādi:

PĶSP, papīrs = ĶSPpapīrs/ĶSPatskaites vērtība, papīrs.

PĶSP punktu galīgā aprēķināšana: kopējo svērto atskaites vērtību celulozei, ņemot vērā dažādos izmantotās celulozes veidus (ĶSPsvērtā atskaites vērtība, celuloze), aprēķina šādi:

ĶSPsvērtā atskaites vērtība, celuloze = Σ (pi × ĶSPatskaites vērtība, celuloze).

Visbeidzot celulozes un papīra ražošanas punktu vērtības saskaita, lai iegūtu kopējo punktu vērtību (PĶSP):

PĶSP = PĶSP, celuloze × ĶSPsvērtā atskaites vērtība, celuloze/(ĶSPsvērtā atskaites vērtība, celuloze + ĶSPatskaites vērtība, papīrs) +PĶSP, papīrs × ĶSPatskaites vērtība, papīrs/(ĶSPsvērtā atskaites vērtība, celuloze + ĶSPatskaites vērtība, papīrs)

Tabula, kurā norādītas atskaites vērtības emisijām, kas rodas dažādu celulozes veidu un papīra ražošanas procesā

Celulozes veids/papīrs | ADTEmisijas (kg/) |

ĶSPatskaites vērtība | Satskaites vērtība | NOx atskaites vērtība |

Ķīmiskā celuloze (krafts un visi citi veidi, izņemot sulfītu) | 18,0 | 0,6 | 1,6 |

Ķīmiskā celuloze (sulfīts) | 25,0 | 0,6 | 1,6 |

CTMP | 15,0 | 0,2 | 0,3 |

TMP/mehāniski smalcinātas koksnes celuloze | 3,0 | 0,2 | 0,3 |

Otrreizējā pārstrādē iegūto šķiedru celuloze | 2,0 | 0,2 | 0,3 |

Papīrs (neintegrētās kokzāģētavas, kurās izmanto tikai tirgū iepirktu celulozi) | 1,0 | 0,3 | 0,8 |

Papīrs (citas kokzāģētavas) | 1,0 | 0,3 | 0,7 |

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz detalizētus aprēķinus, kas pierāda atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgu apstiprinošu dokumentāciju, kurā ietverti pārbaudes ziņojumi, kas sagatavoti, izmantojot šādas pārbaudes metodes: ĶSP: ISO 6060, NOx: ISO 11564, S(oks.): EPA Nr.8, S(red.): EPA Nr. 16A, sēra saturs naftā: ISO 8754:1995, sēra saturs akmeņoglēs: ISO 351.

Apstiprinošajā dokumentācijā iekļauj norādi par mērījumu regularitāti un ĶSP, S un NOx punktu vērtības aprēķināšanu. Dokumentācijā iekļauj ziņas par visām S un NOx emisijām, kas rodas celulozes un papīra ražošanas procesā, tostarp tvaiku, kurš rodas ārpus ražotnes, izņemot emisijas, kas ir saistītas ar elektroenerģijas ražošanu. Mērījumus izdara reģenerācijas katliem, kaļķu cepļiem, tvaika katliem un stipri smakojošu gāzu iznīcināšanas krāsnīm. Ņem vērā izkliedētas emisijas. Ziņojumos norādītās S emisiju vērtības gaisā iekļauj gan oksidētā, gan reducētā S emisijas (dimetilsulfīds, metilmerkaptāns, sērūdeņradis un citi). S emisijas, kas saistītas ar siltumenerģijas ražošanu, izmantojot naftu, akmeņogles vai citus ārējā kurināmā veidus, kuriem ir zināms sēra saturs, var nevis mērīt, bet aprēķināt un ņemt vērā.

Emisijas ūdenī mēra nefiltrēta un nenostādināta ūdens paraugiem pēc attīrīšanas uzņēmumā vai pēc attīrīšanas publiskās attīrīšanas iekārtās. Mērījumu laikposms atbilst 12 mēnešu ilgam ražošanas procesam. Jauna vai pārbūvēta ražošanas uzņēmuma gadījumā mērījumus veic, pamatojoties uz vismaz 45 secīgas dienas ilgu uzņēmuma stabilu darbību. Mērījumi raksturo attiecīgo laikposmu.

b) Adsorbējamie organiski saistītie halogēni (AOX): AOX emisijas, kas rodas katra izmantotā celulozes veida ražošanas procesā, nepārsniedz 0,25 kg/ADT.

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz pārbaudes ziņojumus, kas sagatavoti, izmantojot šādu pārbaudes metodi: AOX ISO 9562 (1989). Apliecinošajā dokumentācijā iekļauj norādi par mērījumu veikšanas biežumu. AOX mēra vienīgi tajos ražošanas procesos, kuros celulozes balināšanai izmanto hlora savienojumus. AOX nemēra notekūdeņos, kas rodas neintegrētas papīra ražošanas procesā, vai notekūdeņos, kuri rodas celulozes ražošanā, ja neizmanto balināšanu vai ja balināšanu veic ar vielām, kas nesatur hloru.

Mērījumus veic nefiltrēta un nenostādināta ūdens paraugiem pēc attīrīšanas uzņēmumā vai pēc attīrīšanas publiskās attīrīšanas iekārtās. Mērījumu laikposms atbilst 12 mēnešu ilgam ražošanas procesam. Jauna vai pārbūvēta ražošanas uzņēmuma gadījumā mērījumus veic, pamatojoties uz vismaz 45 secīgas dienas ilgu uzņēmuma stabilu darbību. Mērījumi raksturo attiecīgo laikposmu.

c) CO2: oglekļa dioksīda emisijas, kas rodas no neatjaunojamiem avotiem, nepārsniedz 1000 kg uz saražotā papīra tonnu, tostarp emisijas, kuras saistītas ar elektroenerģijas ražošanu (ražošanas vietā vai citur). Neintegrētās kokzāģētavās (kurās izmanto tikai tirgū iepirktu celulozi) emisijas nepārsniedz 1100 kg uz tonnu. Emisijas aprēķina kā to emisiju summu, kas rodas celulozes un papīra ražošanas procesā.

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz detalizētus aprēķinus, kas pierāda atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgu apliecinošu dokumentāciju.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz datus par oglekļa dioksīda emisijām gaisā. Datos ir iekļauta informācija par visiem to neatjaunojamo kurināmo avotiem, ko izmanto celulozes un papīra ražošanai, tostarp emisijām, kas rodas elektroenerģijas ražošanas procesā (ražošanas vietā vai citur).

Aprēķinot CO

2

emisijas, kas rodas no kurināmā, ņem vērā šādus emisijas koeficientus:

Kurināmais | CO2, izrakteņi emisija | Mērvienība |

Akmeņogles | 95 | g CO2, izrakteņi/MJ |

Jēlnafta | 73 | g CO2, izrakteņi/MJ |

Šķidrais kurināmais 1 | 74 | g CO2, izrakteņi/MJ |

Šķidrais kurināmais 2 – 5 | 77 | g CO2, izrakteņi/MJ |

Sašķidrināta naftas gāze | 69 | g CO2, izrakteņi/MJ |

Dabasgāze | 56 | g CO2, izrakteņi/MJ |

Tīkla elektroenerģija | 400 | g CO2, izrakteņi/KWh |

Tīkla elektroenerģijai iepriekš tabulā norādīto vērtību (Eiropas vidējais standarts) izmanto tad, ja pieteikuma iesniedzējs neiesniedz dokumentus, kuros ir norādīta viņa piegādātāja(-u) piegādātās elektroenerģijas vidējā vērtība, ko pieteikuma iesniedzējs var izmantot tās vērtības vietā, kura ir norādīta tabulā.

Aprēķinu vai masas bilances laikposms atbilst 12 mēnešu ilgam ražošanas procesam. Jauna vai pārbūvēta ražošanas uzņēmuma gadījumā mērījumus veic, pamatojoties uz vismaz 45 secīgas dienas ilgu uzņēmuma stabilu darbību. Aprēķini raksturo attiecīgo laika laikposmu.

2. Enerģijas patēriņš

a) Elektroenerģija: celulozes un papīra ražošanā patērēto elektroenerģiju izsaka punktu veidā (PE), kā aprakstīts turpmāk.

PE punktu vērtība ir mazāka par 1,5 vai vienāda ar 1,5.

PE aprēķina šādi.

Celulozes ražošanā izmantojamie aprēķini: ar katras izmantotās celulozes i ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu (Eceluloze, i izsaka kWh/ADT) aprēķina šādi:

Eceluloze, i = Pašu saražotā elektroenerģija + iepirktā elektroenerģija – pārdotā elektroenerģija

Šo vērtību izdala ar attiecīgajam celulozes veidam atbilstīgo atskaites vērtību (Eatskaites vērtība, celuloze), kas norādīta tabulā turpmāk. Šos koeficientus sver proporcionāli katram izmantotās celulozes veidam (pi attiecībā uz mitru papīru) un saskaita kopā, lai iegūtu punktu vērtību celulozes ražošanā patērētajai elektroenerģijai (PE, celuloze). Tādējādi:

PE, celuloze = Σ (pi × Eceluloze, i/Eatskaites vērtība, celuloze)

Papīra ražošanā izmantojamie aprēķini: līdzīgi aprēķina papīra ražošanā patērēto elektroenerģiju (Epapīrs) un izdala to ar attiecīgam papīra veidam atbilstīgo atskaites vērtību (Eatskaites vērtība, papīrs), kas norādīta tabulā turpmāk:

Epapīrs = Pašu saražotā elektroenerģija + iepirktā elektroenerģija – pārdotā elektroenerģija

PE, papīrs = Epapīrs/Eatskaites vērtība, papīrs

PE punktu galīgā aprēķināšana: kopējo svērto atskaites vērtību celulozei (Esvērtā atskaites vērtība, celuloze) aprēķina šādi:

Esvērtā atskaites vērtība, celuloze = Σ (pi × Eatskaites vērtība, celuloze)

Visbeidzot papīra un celulozes ražošanas punktu vērtības saskaita, lai iegūtu galīgo punktu vērtību (PE):

PE = PE, celuloze × Esvērtā atskaites vērtība, celuloze/(Esvērtā atskaites vērtība, celuloze + Eatskaites vērtība, papīrs) +PE, papīrs × Eatskaites vērtība, papīrs/(Esvērtā atskaites vērtība, celuloze + Eatskaites vērtība, papīrs)

b) Kurināmais (siltums): celulozes un papīra ražošanā patērēto kurināmā daudzumu izsaka punktu veidā (PF), kā aprakstīts turpmāk.

PF punktu vērtība ir mazāka par 1,5 vai vienāda ar 1,5.

PF aprēķina šādi.

Celulozes ražošanā izmantojamie aprēķini: ar katras izmantotās celulozes i ražošanu saistīto kurināmā patēriņu (Fceluloze, i izsaka kWh/ADT) aprēķina šādi:

Fceluloze, i = Pašu saražotais kurināmais + iepirktais kurināmais – pārdotais kurināmais – 1,25 × pašu saražotā elektroenerģija

Piezīme:

Fceluloze, i (un tās ieguldījums PF, celuloze) nav jāaprēķina mehāniskai celulozei, ja vien tā nav tirgum paredzēta dabiski žāvēta mehāniska celuloze, kas satur vismaz 90 % sausnas.

Fceluloze i vērtību izdala ar attiecīgam celulozes veidam atbilstīgo atskaites vērtību (Fatskaites vērtība, celuloze), kas norādīta tabulā turpmāk. Šos koeficientus sver proporcionāli katram izmantotās celulozes veidam (pi attiecībā uz mitru papīru) un saskaita kopā, lai iegūtu celulozes ražošanā patērētā kurināmā punktu vērtību (PF, celuloze). Tādējādi:

PF, celuloze = Σ (pi × Fceluloze, i/Fatskaites vērtība, celuloze)

Papīra ražošanā izmantojamie aprēķini: līdzīgi aprēķina papīra ražošanā patērētā kurināmā (Fpapīrs, izsaka kWh/ADT) vērtību:

Fpapīrs, i = Pašu saražotais kurināmais + iepirktais kurināmais – pārdotais kurināmais – 1,25 × pašu saražotā elektroenerģija

PF, papīrs = Fpapīrs/Fatskaites vērtība, papīrs

PF punktu galīgā aprēķināšana: kopējo svērto atskaites vērtību celulozei (Fsvērtā atskaites vērtība, celuloze) aprēķina šādi:

Fsvērtā atskaites vērtība, celuloze = Σ (pi × Fatskaites vērtība, celuloze)

Visbeidzot papīra un celulozes ražošanas punktu vērtības saskaita, lai iegūtu galīgo punktu vērtību (PF):

PF = PF, celuloze × Fsvērtā atskaites vērtība, celuloze/(Fsvērtā atskaites vērtība, celuloze + Fatskaites vērtība, papīrs) +PF, papīrs × Fatskaites vērtība, papīrs/(Fsvērtā atskaites vērtība, celuloze + Fatskaites vērtība, papīrs)

Elektroenerģijas un kurināmā atskaites vērtību tabula

Celulozes veids | Kurināmais kWh/ADT Fatskaites vērtība | Elektroenerģija kWh/ADT Eatskaites vērtība |

Ķīmiskā celuloze | 4000 ( Piezīme:tirgum paredzētai dabiski žāvētai celulozei, kas satur vismaz 90 % sausnas (admp – air dry market pulp), šo vērtību var palielināt par 25 %, lai iekļautu žāvēšanā patērēto enerģiju) | 800 |

Mehāniskā celuloze | 900 ( Piezīme:šo vērtību izmanto vienīgi admp (tirgum paredzētai dabiski žāvētai celulozei) ) | 2500 |

Otrreizējā pārstrādē iegūto šķiedru celuloze | 1800 ( Piezīme:admp (tirgum paredzētai dabiski žāvētai celulozei) šo vērtību var palielināt par 25 %, lai iekļautu žāvēšanā patērēto enerģiju ) | 800 |

Papīra veidi | Kurināmais kWh/tonna | Elektroenerģija kWh/tonna |

Nekrītots augstākās šķiras papīrs bez koksnes piemaisījumiem Žurnālpapīrs (SC) | 1800 | 600 |

Krītots augstākās šķiras papīrs bez koksnes piemaisījumiem Krītots žurnālpapīrs (LWC, MWC) | 1800 | 800 |

Novērtēšana un pārbaude (gan attiecībā uz a), gan b) punktu): pieteikuma iesniedzējs iesniedz detalizētus aprēķinus, kas pierāda atbilstību šim kritērijam, kā arī visu attiecīgo apliecinošo dokumentāciju. Tādējādi ziņojumos iekļautajā informācija jāietver dati par kopējo patērētās elektroenerģijas un kurināmā daudzumu.

Pieteikuma iesniedzējs aprēķina visu celulozes un papīra ražošanai patērētās enerģijas daudzumu, ko iedala siltuma/kurināmā un elektroenerģijas patēriņā, tostarp enerģijas daudzumu, kurš patērēts tipogrāfijas krāsas atdalīšanai no makulatūras, kas vajadzīga, lai ražotu otrreiz pārstrādātu papīru. Enerģijas daudzums, kas izmantots pārvadājot, kā arī pārveidojot un iepakojot izejvielas, nav iekļauts enerģijas patēriņa aprēķinos.

Kopējā siltumenerģijas daudzumā ir iekļauti visi iepirktā kurināmā veidi. Tajā ietilpst arī siltumenerģija, kas reģenerēta, sadedzinot atsārmus un atkritumus, kuri rodas uz vietas notiekošajos procesos (piemēram, koksnes atliekas, zāģskaidas, atsārmus, makulatūru, izbrāķēto papīru), kā arī siltums, kas reģenerēts, uz vietas ražojot elektroenerģiju, tomēr, aprēķinot kopējo siltumenerģijas daudzumu, pieteikuma iesniedzējam jāņem vērā tikai 80 % no siltumenerģijas, kura iegūta no šādiem avotiem.

Elektroenerģija ir tīrais no tīkla saņemtais un uz vietas saražotais elektrības daudzums, ko mēra kā elektrisko jaudu. Nav jāiekļauj notekūdeņu attīrīšanai patērētais elektroenerģijas daudzums.

Ja ūdens tvaiku ražo, par siltuma avotu izmantojot elektroenerģiju, tad aprēķina ūdens tvaika siltumenerģijas daudzumu, ko pēc tam izdala ar 0,8 un pieskaita kopējam degvielas patēriņa daudzumam.

3. Šķiedras – ilgtspējīga mežu apsaimniekošana

Šķiedras var būt kokšķiedras vai papīra otrreizējā pārstrādē iegūtas šķiedras, vai citas celulozes šķiedras. Šķiedras, kas iegūtas no papīrfabrikā izbrāķēta papīra, netiek uzskatītas par otrreizējā pārstrādē iegūtām šķiedrām.

Vismaz 10 % no mežā iegūstamas neapstrādātas kokšķiedras iegūst mežos, kas ir sertificēti kā meži, kurus apsaimnieko tā, lai īstenotu principus un pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu.

Pārējās mežā iegūstamās neapstrādātās kokšķiedras iegūst mežos, ko apsaimnieko tā, lai īstenotu principus un pasākumus, kuru mērķis ir ilgtspējīga mežu apsaimniekošana.

Tiek norādīta visu izmantoto neapstrādāto šķiedru izcelsme.

Eiropā iepriekš minētie principi un pasākumi atbilst vismaz tiem, kas iekļauti Eiropas kopējās ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas pamatnostādnēs, kuras pieņemtas Lisabonas Ministru konferencē par Eiropas mežu aizsardzību (1998. gada 2. līdz 4. jūnijs). Ārpus Eiropas tie atbilst vismaz ANO Vides un attīstības konferences Mežsaimniecības principiem (1992. gada jūnijā Riodežaneiro) un, attiecīgā gadījumā, kritērijiem vai pamatnostādnēm par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kas pieņemti saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām un reģionālajām iniciatīvām (ITTO, Monreālas process, Tarapoto process, UNEP/FAO Āfrikas sausā klimata zonas iniciatīva).

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs norāda celulozes un papīra ražošanā izmantoto šķiedru veidu, daudzumu un izcelsmi. Neapstrādāto šķiedru izcelsmi norāda pietiekami precīzi, lai attiecīgos gadījumos varētu pārbaudīt, vai neapstrādātās šķiedras ir iegūtas mežos, kur tiek īstenota ilgtspējīga mežu apsaimniekošana. Izmantojot mežā iegūtas neapstrādātas šķiedras, pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstīgu(-us) sertifikātu(-us), kā arī apliecinošu dokumentāciju, kas pierāda, ka sertifikācijas sistēma ļauj pareizi novērtēt iepriekšminētos ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principus un pasākumus. Izmantojot neapstrādātas kokšķiedras, kuras iegūtas mežos, kas nav sertificēti kā meži, kuros tiek īstenota ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstīgas deklarācijas, statūtus, rīcības kodeksu vai deklarāciju, kas apliecina, ka ir ievērotas visas iepriekšminētās prasības.

4. Bīstamas ķīmiskas vielas

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz sarakstu, kurā ir norādīti ķīmiskie produkti, kas izmantoti celulozes un papīra ražošanā, kā arī atbilstīgu dokumentāciju (piemēram, drošības rādītāju saraksts). Šajā sarakstā iekļauj informāciju par visu izmantoto rūpniecisko ķīmisko vielu daudzumu, īpašībām un to piegādātājiem.

a) Hlors: par balinošām vielām nedrīkst izmantot hlora gāzi. Šī prasība neattiecas uz hlora gāzi, kas saistīta ar hlora dioksīda ražošanu un izmantošanu.

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz celulozes ražotāja(-u) izsniegtu deklarāciju, kas apliecina, ka hlora gāze nav izmantota par balinošo vielu. Piezīme: lai gan šī prasība attiecas arī uz otrreizējā pārstrādē iegūtu šķiedru balināšanu, ir pieļaujams, ka šķiedras iepriekšējā aprites ciklā ir balinātas ar hlora gāzi.

b) AFEO: Alkilfenola etoksilātus vai citus alkifenola atvasinājumus nepievieno tīrīšanai paredzētām ķīmiskām vielām, tipogrāfijas krāsas atdalīšanai paredzētām ķīmiskām vielām, putu inhibitoriem, izkliedētājiem vai pārklājumiem. Alkilfenola atvasinājumi ir definēti kā vielas, kas pēc noārdīšanās izdala alkilfenolus.

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz ķīmisko vielu piegādātāja(-u) izsniegtu(-as) deklarāciju(-as), kas apliecina, ka alkilfenola etoksilāti vai citi alkifenola atvasinājumi nav pievienoti šiem produktiem.

c) Atlikušie monomēri: to atlikušo monomēru (tostarp akrilamīdu) kopējais daudzums, kurus raksturo vai varētu raksturot kāds no šādiem riska apzīmējumiem (vai to kombinācijas):

R45 (var izraisīt vēzi),

R46 (var izraisīt pārmantojamus ģenētiskus defektus),

R49 (ieelpojot var izraisīt vēzi),

R50/53 (ļoti toksiska ūdens organismiem un var izraisīt ilgstošu negatīvu iedarbību uz ūdens vidi),

R51/53 (toksiska ūdens organismiem un var izraisīt ilgstošu negatīvu iedarbību uz ūdens vidi),

R52/53 (kaitīga ūdens organismiem un var izraisīt ilgstošu negatīvu iedarbību uz ūdens vidi),

R60 (var kaitēt reproduktīvajām spējām),

R61 (var kaitēt nedzimušam bērnam),

saskaņā ar Padomes 1967. gada 27. jūnija Direktīvu 67/548/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kas attiecas uz bīstamu vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu [1], un tās turpmākiem grozījumiem, pārklājumos, nostiprinošos līdzekļos, stiprinātājos, ūdens repelentos vai ķīmiskajās vielās, ko izmanto ārējās un iekšējās ūdens attīrīšanas sistēmās, nepārsniedz 100 ppm (ko aprēķina pēc to satura cietajā masā).

Pārklājumos, nostiprinošos līdzekļos, stiprinātājos, ūdens repelentos vai ķīmiskajās vielās, ko izmanto ārējās un iekšējās ūdens attīrīšanas sistēmās, akrilamīdu izmanto tādā koncentrācijā, kas nepārsniedz 1000 ppm (ko aprēķina pēc satura cietajā masā).

Kompetentā iestāde var atbrīvot pieteikuma iesniedzēju no šo prasību pildīšanas attiecībā uz ķīmiskajām vielām, ko izmanto ārējās ūdens attīrīšanas sistēmās.

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgu dokumentāciju (piemēram, drošības rādītāju saraksts).

d) Virsmas aktīvās vielas, kas iekļautas tipogrāfijas krāsas atdalīšanai paredzētajos šķīdumos, ar kuriem apstrādā otrreizējā pārstrādē iegūtas šķiedras: ja izmantoto virsmas aktīvo vielu daudzums sasniedz vismaz 100 g/ADT (aprēķinot kopējo daudzumu visām virsmas aktīvajām vielām, kas izmantotas dažādos šķīdumos, kuri izmantoti tipogrāfijas krāsas atdalīšanai no otrreizējā pārstrādē iegūtas šķiedras), katra virsmas aktīvā viela viegli bioloģiski noārdās. Ja izmantoto virsmas aktīvo vielu daudzums ir mazāks par 100 g/ADT, virsmas aktīvās vielas viegli bioloģiski noārdās vai pilnīgi bioloģiski noārdās (skat. turpmāk aprakstītās pārbaudes metodes un robežlielumus).

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgus drošības rādītāju sarakstus vai pārbaudes ziņojumus par katru virsmas aktīvo vielu, kuros ir norādīta pārbaudes metode, robežvērtība un izdarītais secinājums un kuri sagatavoti, izmantojot vienu no šādām pārbaudes metodēm un robežlielumiem: viegli bioloģiski noārdāmām virsmas aktīvajām vielām – ESAO 310 A-F (vai līdzīgs ISO standarts), ja noārdīšanās procentuālā daļa 28 dienās sasniedz vismaz 70 % attiecībā uz 301 A un E vai vismaz 60 % attiecībā uz 301 B, C, D un F, pilnīgi bioloģiski noārdāmām virsmas aktīvām vielām – ESAO 302 A-C (vai līdzīgs ISO standarts), ja noārdīšanās (tostarp adsorbcijas) procentuālā daļa 28 dienās sasniedz vismaz 70 % attiecībā uz 302 A un B vai vismaz 60 % attiecībā uz 302 C.

e) Biocīdi: aktīvās sastāvdaļas biocīdos vai biostatiskās vielās, ko izmanto, lai apkarotu sārņu veidojošos organismus cirkulējošās ūdens sistēmās, kas satur šķiedras, nedrīkst būt potenciāli bioakumulatīvas.

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgu drošības rādītāju sarakstu vai pārbaudes ziņojumu, kurā ir norādīta izmantotā pārbaudes metode, robežvērtība un izdarītais secinājums un kurš sagatavots, izmantojot šādas pārbaudes metodes: ESAO 107, 117 vai 305 A-E.

f) Azokrāsvielas

: neizmanto tādas azokrāsvielas, kurām sadaloties, var rasties šādi aromātiskie amīni:

4-aminobifenils | (92-67-1) |

benzidīns | (92-87-5) |

4-hlor-o-toluidīns | (95-69-2) |

2-naftilamīns | (91-59-8) |

o-aminoazotoluēns | (97-56-3) |

2-amino-4-nitrotoluols | (99-55-8) |

4-hloranilīns | (106-47-8) |

2,4-diaminoanizols | (615-05-4) |

4,4'-diaminodifenilmetāns | (101-77-9) |

3,3'-dihlorbenzidīns | (91-94-1) |

3,3'-dimetoksibenzidīns | (119-90-4) |

3,3'-dimetilbenzidīns | (119-93-7) |

3,3'-dimetil-4,4'-diaminodifenilmetāns | (838-88-0) |

p-krezidīns | (120-71-8) |

4,4'-metilēn-bis-(2-hloranilīns) | (101-14-4) |

4,4'-oksidianilīns | (101-80-4) |

4,4'-tiodianilīns | (139-65-1) |

o-toluidīns | (95-53-4) |

2,4-diaminotoluols | (95-80-7) |

2,4,5-trimetilanilīns | (137-17-7) |

o-anizidīns | (90-04-0) |

4-aminoazobenzols | (60-09-3) |

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

g) Krāsvielas: ne celulozes, ne papīra ražošanā neizmanto rūpnieciskās krāsvielas, ko lietošanas laikā raksturo vai varētu raksturot kāds no šādiem riska apzīmējumiem (vai to kombinācijas):

R50 (ļoti toksisks ūdens organismiem),

R51 (toksisks ūdens organismiem),

R52 (kaitīgs ūdens organismiem),

R53 (var izraisīt ilgstošu negatīvu iedarbību uz ūdens vidi),

saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 31. maija Direktīvu 1999/45/EK par to dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu [2], un tās turpmākiem grozījumiem.

Ne celulozes, ne papīra ražošanā neizmanto rūpnieciskās krāsvielas, kas pēc svara kopumā satur vairāk kā 2 % vielu, kuras lietošanas laikā raksturo vai varētu raksturot kāds no šādiem riska apzīmējumiem (vai to kombinācijas) saskaņā ar Direktīvu 67/548/EEK un tās turpmākiem grozījumiem.

Šis kritērijs neattiecas uz vielām, kas šajā klasifikācijā iekļautas tikai tādēļ, ka to sastāvā ietilpst krāsojošs(-i) komponents(-i), kura(-u) fiksācijas pakāpe ir vismaz 98 %. Par fiksācijas pakāpi uzskata kopējo krāsvielas noturību uz šķiedras [ražošanas] procesa laikā.

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgu apliecinošo dokumentāciju, piemēram, drošības rādītāju sarakstu.

h) Metālu kompleksu krāsvielas vai pigmenti: neizmanto krāsvielas vai pigmentus uz svina, vara, hroma, niķeļa vai alumīnija bāzes. Vara ftalocianīna krāsvielas vai pigmentus tomēr var izmantot.

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstības deklarāciju.

i) Joniskie piemaisījumi krāsvielās: jonisko piemaisījumu saturs izmantotajās krāsvielās nepārsniedz: Ag 100 ppm, As 50 ppm, Ba 100 ppm, Cd 20 ppm, Co 500 ppm, Cr 100 ppm, Cu 250 ppm, Fe 2500 ppm, Hg 4 ppm, Mn 1000 ppm, Ni 200 ppm, Pb 100 ppm, Se 20 ppm, Sb 50 ppm, Sn 250 ppm, Zn 1500 ppm.

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstības deklarāciju.

5. Atkritumu apsaimniekošana

Visās celulozes un papīra ražotnēs ir ieviesta ekomarķējumu saņēmušo ražojumu izgatavošanas rezultātā radušos atkritumu un atlikumu apsaimniekošanas sistēma (kā to nosaka attiecīgās konkrēto celulozes un papīra ražotņu pārvaldes iestādes). Pieteikumā iekļauj ar sistēmu saistīto dokumentāciju vai skaidrojumus, kā arī informāciju vismaz par šādiem jautājumiem:

- procedūras, ko izmanto, lai atdalītu un izmantotu otrreizējai pārstrādei derīgo materiālu, kurš iegūts no atkritumiem,

- procedūras, ko izmanto to materiālu reģenerācijai, kurus paredzēts izmantot citur, piemēram, sadedzināšanai, lai iegūtu ražošanā izmantojamu tvaiku vai siltumu, vai kurus paredzēts izmantot lauksaimniecībā,

- procedūras, ko izmanto bīstamo atkritumu apsaimniekošanai (kā to nosaka attiecīgās konkrēto celulozes un papīra ražotņu pārvaldes iestādes).

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz konkrētajās ražotnēs ieviestās atkritumu apsaimniekošanas sistēmas aprakstu un deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

6. Piemērotība izmantošanai

Ražojumi ir piemēroti izmantošanai.

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstīgu dokumentāciju un/vai pārskatu par pārbaudes rezultātiem.

7. Informācija uz iepakojuma

Uz ražojuma tiešā un ārējā iepakojuma ir šāds (vai līdzīgs) teksts:

"Šim ražojumam ir piešķirts zieda [marķējums], jo tas atbilst prasībām, kuras ļauj ierobežot emisijas ūdenī (ĶSP, AOX) un gaisā (S, NOx, CO2), kā arī ierobežot energoresursu, izrakteņu kurināmā un bīstamo vielu patēriņu."

"Lai iegūtu sīkāku informāciju par zieda marķējumu, apmeklējiet Interneta mājas lapu: http://europa.eu.int/ecolabel"

.

"Lūdzam vākt izlietoto papīru, lai to varētu izmantot otrreizējai pārstrādei"

.

Bez tam izgatavotājs var norādīt arī otrreizējā pārstrādē iegūtās šķiedras minimālo procentuālo daudzumu.

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražojuma iepakojuma un ražojumam pievienotās informācijas paraugu, kā arī deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

8. Informācija uz ekomarķējuma

Ekomarķējuma 2. ailē iekļauj šādu tekstu:

"samazināts gaisa un ūdens piesārņojums

neliels enerģijas patēriņš

ierobežots kaitīgo vielu daudzums."

Novērtēšana un pārbaude: pieteikuma iesniedzējs iesniedz ražojuma iepakojuma paraugu ar etiķeti, kā arī deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

[1] OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.

[2] OV L 200, 31.5.1999., 1. lpp.

--------------------------------------------------