32002D0732

Komisijas Lēmums (2002. gada 30. maijs) par savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Padomes Direktīvas 96/48/EK 6. panta 1. punktā minēto Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmu (izziņots ar dokumenta numuru C(2002) 1948)Dokuments attiecas uz EEZ.

Oficiālais Vēstnesis L 245 , 12/09/2002 Lpp. 0143 - 0279
CS.ES Nodaļa 13 Sējums 30 Lpp. 149 - 288
ET.ES Nodaļa 13 Sējums 30 Lpp. 149 - 288
HU.ES Nodaļa 13 Sējums 30 Lpp. 149 - 288
LT.ES Nodaļa 13 Sējums 30 Lpp. 149 - 288
LV.ES Nodaļa 13 Sējums 30 Lpp. 149 - 288
MT.ES Nodaļa 13 Sējums 30 Lpp. 149 - 288
PL.ES Nodaļa 13 Sējums 30 Lpp. 149 - 288
SK.ES Nodaļa 13 Sējums 30 Lpp. 149 - 288
SL.ES Nodaļa 13 Sējums 30 Lpp. 149 - 288


Komisijas lēmums

(2002. gada 30. maijs)

par savstarpējās izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Padomes Direktīvas 96/48/EK 6. panta 1. punktā minēto Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2002) 1948)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2002/732/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 96/48/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību [1], jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 2. panta c) punktu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma ir sadalīta strukturālās vai funkcionālās apakšsistēmās. Šīs apakšsistēmas ir aprakstītas minētās direktīvas II pielikumā.

(2) Saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 1. punktu visām apakšsistēmām jānosaka savstarpējās izmantojamības tehniskā specifikācija (SITS).

(3) Saskaņā ar direktīvas 6. panta 1. punktu kopīgai pārstāvniecības organizācijai ir jāizstrādā SITS projekti.

(4) Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 21. pantu izveidotā komiteja, ievērojot tās 2. panta h) punktu, par tās par kopīgo pārstāvniecības organizāciju ir izraudzījusies Eiropas Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības asociāciju (AEIF).

(5) AEIF ir pilnvarota izstrādāt SITS projektu apakšsistēmai saskaņā ar šīs direktīvas 6. panta 1. punktu. Šīs pilnvaras piešķirtas minētās direktīvas 21. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā.

(6) AEIF ir izstrādājusi SITS projektu un šīs direktīvas 6. panta 3. punktā noteikto izmaksu analīzi.

(7) SITS projektu, ņemot vērā ievadziņojumu, ir izskatījuši dalībvalstu pārstāvji komitejā, kura izveidota saskaņā ar minēto direktīvu.

(8) Direktīvas 96/48/EK 1. pantā noteikts, ka nosacījumi Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības panākšanai attiecas uz tādiem infrastruktūras un ritošā sastāva projektiem, būvniecību, modernizāciju un ekspluatāciju, kas dos ieguldījumu sistēmas darbībā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Attiecībā uz infrastruktūrām, kuras jau ir nodotas ekspluatācijā laikā, kad stājas spēkā šī SITS, tā ir jāpiemēro no laika, kad paredzēta šādu infrastruktūru izmantošana. Tomēr ciktāl šī SITS tiks ieviestas, būs atkarīgs no paredzēto darbu veida un apjoma, kā arī ņems vērā paredzēto lietojumu izmaksas un ieguvumus. Lai šādi daļēji pasākumi veicinātu pilnīgas savstarpējās izmantojamības panākšanu, tiem vajadzīga saskaņota īstenošanas stratēģija. Šādā kontekstā ir jāizšķir modernizācija, atjaunošana, un ar remontdarbiem saistīta nomaiņa.

(9) Ir atzīts par pamatotu, ka Direktīva 96/48/EK un SITS neattiecas uz atjaunošanu un ar remontdarbiem saistītu nomaiņu. Tomēr būtu vēlams, lai SITS attiektos uz atjaunošanu tāpat kā attiecīgā SITS parasto dzelzceļu sistēmai saskaņā ar Direktīvu 2001/16/EK. Tā kā nav obligātu prasību un, ņemot vērā atjaunošanas darbu apjomu, gadījumos, kad tas ir iespējams, dalībvalstis tiek rosinātas SITS attiecināt arī uz atjaunošanu un ar remontu saistītu nomaiņu.

(10) Pašreizējā veidā SITS, uz kuru attiecas šis lēmums, ietver ātrgaitas dzelzceļu sistēmai raksturīgās pazīmes, parasti tās neattiecas uz ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmu kopīgajiem aspektiem. Uz pēdējās savstarpējo izmantojamību attiecas cita direktīva [2]. Ņemot vērā, ka savstarpējās izmantojamības verificēšana jāveic saskaņā ar SITS, saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 16. panta 2. punktu pārejas perioda laikā no šā lēmuma publicēšanas līdz attiecīgo lēmumu publicēšanai par "parasto dzelzceļu" SITS, ir jāparedz noteikumi, kas jāievēro papildus pievienotajām SITS. Šo iemeslu dēļ nepieciešams, lai katra dalībvalsts informētu pārējās dalībvalstis un Komisiju par attiecīgajiem valstu tehniskajiem noteikumiem, kas tiek izmantoti savstarpējās izmantojamības panākšanai un Direktīvas 96/48/EK pamatprasību ievērošanai. Bez tam tāpēc, ka šie noteikumi ir pieņemti valstu līmenī, ir nepieciešams, lai katra dalībvalsts informētu pārējās dalībvalstis un Komisiju par iestādēm, kuras tā izraugās atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanas procedūras veikšanai, kā arī pārbaudes procedūras apakšsistēmu savstarpējās izmantojamības verificēšanai saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 16. panta 2. punktu. Dalībvalstis, ciktāl tas ir iespējams, izmantojot šos valsts līmenī pieņemtos noteikumus, izmanto principus un kritērijus, kas Direktīvā 96/48/EK noteikti 16. panta 2. punkta realizācijai. Attiecībā uz iestādēm, kas ir atbildīgas par šīm procedūrām, dalībvalstis pēc iespējas izmantos saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 20. pantu pilnvarotās iestādes. Komisija veiks šīs informācijas analīzi (valstu noteikumi, procedūras, par procedūru realizēšanu atbildīgās iestādes, šo procedūru ilgums), un ja vajadzīgs, komitejā apspriedīs nepieciešamību veikt kādus pasākumus.

(11) SITS, par kuru ir šis lēmums, neparedz īpašu tehnoloģiju vai tehnisko risinājumu izmantošanu, izņemot gadījumus, kad tā ir nepieciešama Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīkla savstarpējas izmantojamības nodrošināšanai.

(12) SITS pamatā, uz kuru attiecas šis lēmums, ir vispilnīgākās zināšanas, kādas bija pieejamas attiecīgā projekta izstrādāšanas laikā. Tehnoloģiju attīstības rezultātā vai sociālo prasību dēļ šī SITS var būt jāgroza vai jāpapildina. Attiecīgos gadījumos saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 6. panta 2. punktu tiks sākta pārskatīšanas vai precizēšanas procedūra.

(13) Dažos gadījumos SITS, uz kuru attiecas šis lēmums, dod iespējas izvēlēties kādu no risinājumiem, kas rada iespējas izmantot esošajai situācijai atbilstīgus galīgos vai pārejas risinājumus savstarpējas izmantojamības panākšanai. Turklāt Direktīvā 96/48/EK attiecībā uz dažiem konkrētiem gadījumiem ir paredzēti īpaši ieviešanas noteikumi. Bez tam direktīvas 7. pantā noteiktajos gadījumos dalībvalstīm jāatļauj dažas tehniskās specifikācijas neieviest. Tāpēc ir nepieciešams, ka dalībvalstis nodrošina, lai katru gadu tiktu aktualizēts un publicēts infrastruktūras reģistrs. Šajā reģistrā norādīs valstu infrastruktūras galvenos raksturlielumus (piemēram, galvenos parametrus), un to saskaņotību ar attiecīgajā SITS noteiktajiem. Šim nolūkam SITS, uz kuru attiecas šis lēmums, precīzi norāda, kāda informācija jāiekļauj šajā reģistrā.

(14) Izmantojot SITS, uz kuru attiecas šis lēmums, jāievēro īpaši kritēriji, kas attiecas uz infrastruktūru un ekspluatācijā nododamā ritošā sastāva tehnisko un ekspluatācijas saderību, un saderība ar tīklu, kurā tie integrējami. Šajās saderības prasībās ietilpst kompleksa tehniska un ekonomiska analīze, kas jāveic katrā konkrētajā gadījumā. Analīzē ņem vērā:

- Direktīvā 96/48/EK minēto apakšsistēmu saistību,

- šajā direktīvā minētās līniju un ritošā sastāva kategorijas, un

- esošā tīkla tehniskos un ekspluatācijas apstākļus.

Šā iemesla dēļ ir svarīgi izstrādāt ar šo lēmumu noteikto specifikāciju īstenošanas stratēģiju, kurā norādīti tehniskie posmi virzībai no tīkla esošā stāvokļa līdz situācijai, kad tiek panākta tā pilnīga savstarpēja izmantojamība.

(15) Šajā lēmumā paredzētie pasākumi saskan ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvu 96/48/EK izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Komisija pieņem Direktīvas 96/48/EK 6. panta 1. punktā minētās Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas "infrastruktūras" apakšsistēmas SITS. SITS noteiktas šā lēmuma pielikumā. SITS ir pilnībā piemērojamas Direktīvas 96/48/EK I pielikumā definētās Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūrai, ņemot vērā 2. un 3. pantu.

2. pants

1. Ņemot vērā ātrgaitas dzelzceļu sistēmai un parasto dzelzceļu sistēmai kopīgos aspektus, kas pievienotajā SITS nav ietverti, nosacījumi, kas jāievēro par savstarpējās izmantojamības verificēšanu saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 16. panta 2. punktu, ir spēkā esošie tehniskie noteikumi, kurus izmanto dalībvalstī, kas atļauj nodot ekspluatācijā apakšsistēmu, uz kuru attiecas šis lēmums.

2. Katra dalībvalsts šī lēmuma sešu mēnešu izziņošanas laikā pārējās dalībvalstis un Komisiju informē par:

- spēkā esošajiem tehniskajiem noteikumiem, kas minēti 2. panta 1. punktā,

- atbilstības novērtēšanas un pārbaudes procedūrām, kuras izmantojamas, piemērojot šos noteikumus,

- iestādēm, kuras tās pilnvaro veikt šīs atbilstības novērtēšanas un pārbaudes procedūras.

3. pants

1. Šajā pantā:

- "modernizācija" ir apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas būtiska pārbūve, pēc kuras mainās apakšsistēmas izpildījums,

- "atjaunošana" ir apakšsistēmas vai apakšsistēmas daļas būtiska pārbūve, pēc kuras nemainās apakšsistēmas izpildījums,

- "ar remontdarbiem saistīta nomaiņa" ir komponentu nomaiņa ar identiskas funkcijas un izpildījuma daļām, veicot profilaktisko vai ārpusplāna remontu.

2. Veicot modernizāciju, līgumslēdzējs attiecīgajai dalībvalstij iesniedz projekta dokumentāciju. Dalībvalsts dokumentāciju pārbauda un, ņemot vērā pievienoto SITS 7. nodaļā aprakstīto realizācijas stratēģiju, (vajadzības gadījumos) pieņem lēmumu par to, vai darbu apjoma dēļ nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 14. pantu nav vajadzīga jauna atļauja. Atļauja nodot ekspluatācijā ir vajadzīga visos gadījumos, kad plānotie darbi var reāli ietekmēt drošuma līmeni.

Gadījumos, kad nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 14. pantu vajadzīga jauna atļauja, dalībvalsts pieņem lēmumu, vai:

a) projektā SITS tiek realizētas pilnīgi, un šādā gadījumā apakšsistēmai jāveic EK verificēšanas procedūra saskaņā ar Direktīvu 96/48/EK; vai

b) SITS pilnīga realizācija tomēr nav iespējama. Šādā gadījumā apakšsistēma pilnībā neatbilst SITS, un EK verificēšanas procedūra saskaņā ar Direktīvu 96/48/EK jāveic tikai tām daļām, kurās SITS ir ievērotas.

Šajos abos gadījumos dalībvalsts saskaņā ar Direktīvu 96/48/EK iepazīstina izveidoto komiteju ar dokumentāciju par realizētajām SITS daļām un panākto savstarpējās izmantojamības līmeni.

3. Veicot atjaunošanu vai ar remontdarbiem saistītu nomaiņu, pievienotās SITS realizācija nav obligāta.

4. pants

Attiecīgās daļas Komisijas ieteikumos 2001/290/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas pamatparametriem [3] nav spēkā no šim lēmumam pievienotās SITS spēkā stāšanās dienas.

5. pants

Pievienotā SITS stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem no šā lēmuma izziņošanas dienas.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2002. gada 30. maijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietniece

Loyola De Palacio

[1] OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīva 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību (OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp.)

[3] OV L 100, 11.4.2001., 17. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

INFRASTRUKTŪRAS APAKŠSISTĒMAS SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

"SATURS

1. IEVADS

1.1. TEHNISKĀ DARBĪBAS JOMA

Šī SITS attiecas uz infrastruktūras apakšsistēmu, kas ir viena no Direktīvas 96/48/EK II pielikuma 1. punktā uzskaitītajām apakšsistēmām.

Šī SITS ir vienas no sešām tehniskajām specifikācijām, kuras aptver visas astoņas direktīvā definētās apakšsistēmas. Specifikācijas, kas attiecas uz "lietotāju" un "vides" apakšsistēmām, un kuras ir vajadzīgas Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējās izmantojamības nodrošināšanai atbilstīgi pamatprasībām, tiek noteiktas attiecīgajā SITS.

Plašāka informācija par infrastruktūras apakšsistēmu dota 2. nodaļā.

1.2. ĢEOGRĀFISKĀS ROBEŽAS

Šīs SITS ģeogrāfiskās robežas ir Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma, kas aprakstīta Direktīvas 96/48/EK I pielikumā.

Konkrēti jānorāda Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīkla līnijas, kas aprakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas transporta tīkla attīstību, vai šā lēmuma turpmākajos grozījumos saskaņā ar tā 21. pantu.

1.3. ŠĪS SITS SATURS

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 5. panta 3. punktu un tās I pielikuma 1. punkta b) apakšpunktu šajā SITS:

a) noteiktas pamatprasības apakšsistēmām un to saskarnēm (3. nodaļa);

b) noteikti II pielikuma 3. punktā minētie galvenie parametri, kuri nepieciešami pamatprasību ievērošanai (4. nodaļa);

c) izvirzīti noteikumi, kas jāievēro, lai nodrošinātu attiecīgajām līniju kategorijām noteikto izpildījumu (4. nodaļa):

- I kategorija – īpaši izbūvētas ātrgaitas līnijas, kuras aprīkotas kustībai ar ātrumu, kas vienāds vai lielāks par 250 km/h,

- II kategorija – īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas, kuras aprīkotas kustībai ar ātrumu apmēram 200 km/h,

- III kategorija – īpaši modernizētas ātrgaitas līnijas ar topogrāfijas, reljefa vai pilsētplānošanas ierobežojumiem noteiktām īpatnībām, kurās kustības ātrums jāpielāgo katrā konkrētā gadījumā;

d) paredzēti izpildes noteikumi konkrētiem gadījumiem (7. nodaļa);

e) noteikti savstarpējās izmantojamības komponenti un saskarnes, kuras jānosaka Eiropas specifikācijās, tostarp arī Eiropas standartos, kuri ir vajadzīgi savstarpējās izmantojamības nodrošināšanai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā, nodrošinot pamatprasību ievērošanu (5. nodaļa);

f) konkrētiem gadījumiem nosaka, kuri Lēmumā 93/465/EEK definētie moduļi, vai attiecīgi kādas īpašas procedūras jāizmanto savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības vai izmantošanas piemērotības novērtēšanai un apakšsistēmu "EK" verificēšanai (6. nodaļa).

2. INFRASTRUKTŪRAS APAKŠSISTĒMAS IZMANTOŠANAS JOMAS DEFINĪCIJA

2.1. Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēma sastāv no stacionārām ierīcēm, kas, ievērojot pamatprasības, tiek izmantotas šādām funkcijām:

- ritošā sastāva piesaistei ceļam, ieskaitot pārvietošanos un virzību brīvā telpā, kopā ar šīs funkcijas nodrošināšanai vajadzīgajām drošības iekārtām,

- pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilcieniem, kas apstājušies stacijās.

Tāpēc pie stacionārajām ierīcēm inter alia pieder:

- caurejošie sliežu ceļi, izņemot pārmijas un sliežu ceļu krustojumus, kas tiek izmantoti virzībai,

- pārmijas un sliežu ceļu krustojumi, kas tiek izmantoti transporta līdzekļa ceļa izmainīšanai,

- inženierbūves, piemēram, tilti un tuneļi, kuri īpašos apstākļos rada iespējas šķēršļu pārvarēšanai,

- apakšsistēmas integritātes uzturēšanai vajadzīgās drošības un aizsardzības iekārtas,

- saistītās infrastruktūras stacijās (peroni, piekļūšanas zonas u.c.).

Šīs stacionārās ierīces, izņemot signālierīces un tālsakaru iekārtas, kā arī iekārtas elektriskās strāvas pārveidošanai un pārvadei, uz kuriem attiecas īpaša SITS, atbilst 1970. gada 18. decembra EEK Regulas Nr. 2598/70 I pielikumā definētajām "stacionārajām iekārtām", kas ir uzbūvētas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmuma Nr. 1692/96/EK 10. panta 2. punktā un I pielikumā noteiktajām līnijām.

2.2. Turpmāk aprakstīti infrastruktūras apakšsistēmas aspekti, kas saistīti ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību, un attiecībā uz tiem pieņemtie principi:

Sliežu ceļš

Sliežu ceļš ir transporta līdzekļu fizisks virzītājs, kura raksturlielumi nodrošina savstarpēji izmantojamu transporta līdzekļu kustību pēc vēlamajiem drošības noteikumiem un noteiktiem darbības raksturlielumiem.

Uz infrastruktūras apakšsistēmas savstarpējo izmantojamību attiecas šādi sliežu ceļu elementi:

a) Būvju gabarīts un attālums starp sliežu ceļu asīm

Saskarnes, kas saistītas ar ritošā sastāva, signalizācijas un elektroapgādes apakšsistēmām: ritošā sastāva kravas gabarīts, stacionāro būvju ritošā sastāva gabarīts un pantogrāfu ritošā sastāva gabarīts.

Šīs saskarnes nosaka attālumu starp vagona apliecēm, pantogrāfu un būvēm blakus sliežu ceļam, kā arī starp pašiem vilcieniem, kas atrodas uz blakusesošajiem ceļiem. Bez prasībām, kas vajadzīgas, lai vilcieni nepārsniegtu būvju gabarītu, šīs saskarnes ļauj ņemt vērā sānspēkus, kas iedarbojas uz vilcieniem, vai pretēji – uz stacionārajām būvēm.

Esošajā Eiropas dzelzceļu tīklā ir ļoti dažādi to būves laika vēsturiskajā kontekstā izveidojušies būvju gabarīti. Lai šo jautājumu iespējami saskaņotu, turpmākajām būvēm ir ierosināts ieviest vidējo gabarītu, vienlaikus pieļaujot rīcības brīvību esošo gabarītu izmantošanā gadījumos, kad vidējā gabarīta ieviešanai ir vajadzīgas pārlieku daudzas izmaiņas.

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 5. panta 4. punktu, tas neliedz pieņemt lielākus būvju gabarītus, kas var būt nepieciešami citu vilcienu ekspluatācijai.

b) Sliežu platums un virzītājs

Infrastruktūras saderības nodrošināšanai ar ritošā sastāva apakšsistēmu ļoti precīzi tiek definēts attālums starp divām sliedēm, kā arī savstarpējā kontaktā esošo riteņu un sliežu forma.

Turklāt šajā saderībā ņem vērā esošās līnijas, kuras veido savstarpēji izmantojamā tīkla lielāko daļu.

c) Slodze uz sliedēm

Spēki, ar kādu vilciens iedarbojas uz sliedēm, no kuriem atkarīgi gan drošības noteikumi pret noskriešanu no sliedēm, gan sliežu ceļa īpašības, kas nosaka spēju tos uzņemt, ir pilnīgi atkarīgi tikai no riteņu kontakta ar sliedēm, kā arī bremzēšanas iekārtām, ja tās tieši iedarbojas uz sliedēm.

Šie spēki ir:

- vertikālie spēki – vilciena statiskais smaguma spēks, kas tiek pielikts riteņpāriem un kas ceļa līkumos ir kvazistatisks, un kas rodas, nekompensēta šķērspaātrinājuma dēļ pārnesot vertikālās slodzes, kuras ārējās sliedes pacēlums nekompensē sliežu ģeometrijas un vilciena darba režīma dēļ,

- šķērsspēki, kuri sliežu ceļa līkumos ir kvazistatiski ārējās sliedes pacēluma nekompensēta šķērspaātrinājuma dēļ, bet dinamiski sliežu ceļa ģeometrijas un vilciena darba režīma dēļ,

- garenspēki vilciena paātrinājuma un palēninājuma dēļ, uzsākot kustību un bremzējot.

Katram no šiem trijiem slodzes tipiem noteikts viens vai vairāki vilciena un sliežu ceļa mehāniskās mijiedarbības parametru kritēriji, kas definēti augšējo robežu veidā, kuras nedrīkst pārsniegt attiecībā uz vilcienu, vai pretēji – kā minimālā slodze, kas sliežu ceļam ir jāiztur. Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 5. panta 4. punktu šie kritēriji nav šķērslis, lai citu vilcienu ekspluatācijai noteiktu augstākas to robežvērtības. Šie vilciena un sliežu ceļa mijiedarbības drošības kritēriju parametri ir saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmu.

Pārmijas un krustojumi

Papildus minētajiem sliežu ceļiem, ar infrastruktūras apakšsistēmas savstarpējo izmantojamību saistīti šādi pārmiju pārvedu elementi:

a) īpaši riteņu kontaktpunkti ar sliedēm uz pārmijām un krustojumiem, kā arī mehāniskās slodzes uz pārmiju sānceļiem, kas nodrošina iespējas samazināt risku vilcienam nobraukt no sliedēm, ir saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmu;

b) signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēma, kas nodrošina, ka pārbraucot pārmijas, riteņi aiziet pa pareizo maršrutu, ir saskarne ar ekspluatācijas apakšsistēmu.

Inženierbūves un būves blakus sliežu ceļam

Papildus iepriekšminētajai iedarbībai uz sliežu ceļiem, ātrgaitas satiksmei ir būtiska iedarbība uz dzelzceļa tiltu dinamiskajām īpašībām un uz aerodinamiskajiem spēkiem, kuri iedarbojas uz blakus sliežu ceļiem esošajām būvēm, kā arī gaisa spiediena izmaiņām tuneļos.

Uz infrastruktūras apakšsistēmas savstarpējo izmantojamību attiecas šādi ar inženierbūvēm un blakus sliežu ceļiem esošajām būvēm saistīti komponenti:

a) Dinamiska mehāniska iedarbība

Uz būvēm, kuras uzņem dzelzceļa slodzes, tā ir atkarīga no ass slodzes frekvences, un tā ir saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu.

b) Aerodinamiskā slodze uz sliežu ceļiem blakus esošajām būvēm

Atkarīga no savstarpēji izmantojamo vilcienu sastāvu aerodinamiskajām īpašībām, un tāpēc ir saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu.

c) Spiediena izmaiņas tuneļos

Spiediena svārstības, kas pasažieriem var būt jāiztur, vilcieniem braucot cauri tunelim, galvenokārt ir atkarīgas no braukšanas ātruma, vilciena sastāva šķērsgriezuma, garuma un aerodinamiskās formas, kā arī tuneļa garuma un šķērsgriezuma. Tās tiek ierobežotas līdz pieņemamai vērtībai no pasažieru veselības aizsardzības viedokļa, un ir saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu.

Saistītās infrastruktūras stacijās

Infrastruktūras apakšsistēmā ietilpst šādi līdzekļi pasažieru iekāpšanai vilcienos: staciju peroni un to iekārtojums un aprīkojums. Apakšsistēmas savstarpējā izmantojamībā ietilpst šādi elementi:

- peronu garums un augstums,

- atmosfēras spiediena izmaiņas, vilcieniem braucot caur apakšzemes stacijām.

Šīs saskarnes attiecas uz ritošā sastāva apakšsistēmu.

Aizsardzības un drošības iekārtas

Uz ritošā sastāva, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas, kā arī ekspluatācijas apakšsistēmām attiecas blakus ceļam esošo būvju aizsardzība, vilcienu kustības detektori un sakarsušo bukšu detektori.

Šajā SITS ietilpst arī:

- iekārtu un aprīkojuma kontrolei un apkopei saskaņā ar pamatprasībām vajadzīgie pasākumi,

- infrastruktūrā vajadzīgie vides aizsardzības pasākumi atbilstoši vides apakšsistēmai,

- konkrēti pasākumi, kas atbilst ekspluatācijas apakšsistēmas prasībām un ir vērsti uz pasažieru drošības garantēšanu ātrgaitas vilcienu bojājumu gadījumos.

3. PAMATPRASĪBAS

3.1. Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 4. panta 1. punktu, attiecībā uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmu, apakšsistēmām un savstarpējās izmantojamības komponentiem ir jāievēro pamatprasības, kas vispārīgā veidā noteiktas minētās direktīvas III pielikumā.

3.2. Pamatprasības attiecas uz:

- drošību,

- drošumu un pieejamību,

- veselības aizsardzību,

- vides aizsardzību,

- tehnisko savietojamību.

Saskaņā ar Direktīvu 96/48/EK pamatprasības var būt vispārējas, un tās var noteikt visai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmai kopumā, vai arī konkrētas pamatprasības, kas katrai apakšsistēmai un tās komponentiem tiek noteiktas atsevišķi. Infrastruktūras apakšsistēmai noteiktās pamatprasības ir izpildītas, ja tiek ievērotas apakšsistēmai 4. nodaļā noteiktās specifikācijas un 5. nodaļā noteiktie savstarpējās izmantojamības komponenti, kas jāapliecina ar pozitīviem rezultātiem, kuru novērtēšanas procedūras ir aprakstītas 6. nodaļā.

3.3. Papildus direktīvas III pielikumā noteiktajām, uz infrastruktūras apakšsistēmu attiecas šādas konkrētas pamatprasības.

DROŠĪBA

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK III pielikumu ar drošību saistītās pamatprasības, kas attiecas uz infrastruktūras apakšsistēmu, ir šādas:

"1.1.1. No drošības viedokļa būtisko komponentu, un jo īpaši vilcienu kustībā iesaistīto komponentu konstrukcijai, uzbūvei, tehniskajai apkopei un uzraudzībai jābūt tādiem, lai garantētu drošību līmenī, kas atbilst izvirzītajiem mērķiem, arī īpašās robežsituācijās.

1.1.2. Riteņu/sliežu saskares parametriem jāatbilst stabilitātes prasībām, kādas vajadzīgas, lai garantētu drošu kustību ar atļauto maksimālo ātrumu.

1.1.3. Izmantotajiem komponentiem jāiztur jebkura normāla vai ārkārtas noslodze visā to ekspluatācijas laikā. Ar piemērotiem līdzekļiem jāierobežo netīšu negadījumu ietekme uz atkāpēm no drošības normām.

1.1.4. Stacionāro iekārtu un ritošā sastāva konstrukcijai un izmantoto materiālu izvēlei jābūt vērstai uz uguns un dūmu rašanās, to izplatības un seku ierobežošanu ugunsgrēka gadījumā."

Lai tiktu ievērotas vispārīgās prasības, infrastruktūrai jābūt drošības līmenī, kas atbilst tīklam noteiktajiem mērķiem:

- jānodrošina vilcienu kustība, izslēdzot risku tiem nobraukt no sliedēm vai sadurties savā starpā, ar citiem vilcieniem vai nekustīgiem šķēršļiem, un jānovērš neattaisnots risks, kas saistīts ar vilces elektroapgādes tiešu tuvumu,

- vilcienu sastāviem uz noteiktiem sliežu ceļiem, nodrošinot vajadzīgos ekspluatācijas parametrus, bez defektiem jāiztur statiskas un dinamiskas vertikālās slodzes, šķērsslodzes un slodzes garenvirzienā,

- jānodrošina to iekārtu kontrole un tehniskā apkope, kas ir nepieciešamas būtisko komponentu pastāvīga drošuma panākšanai,

- nedrīkst izmantot materiālus, no kuriem ugunsgrēka gadījumā var rasties indīgi dūmi; šī prasība attiecas tikai uz tiem infrastruktūras elementiem, kas atrodas slēgtās telpās (tuneļos, nosegtās tranšejās un apakšzemes stacijās). Tas nepieciešams cilvēku veselības aizsardzībai.

Uz infrastruktūras apakšsistēmu papildus attiecas īpaši tai noteiktas prasības:

"2.1.1. Jāveic attiecīgi pasākumi, lai nepieļautu piekļuvi ātrgaitas līniju objektiem vai nevēlamu iekļūšanu tajos.

Jāveic pasākumi, lai ierobežotu cilvēku apdraudējumu, jo īpaši stacijās, caur kurām vilcieni izbrauc lielā ātrumā.

Infrastruktūras, kas ir publiski pieejamas, jāprojektē un jāizbūvē tā, lai ierobežotu jebkuru apdraudējumu cilvēku veselībai (stabilitāte, ugunsdrošība, piekļuve, evakuācija, peroni u.c.).

Jāizstrādā attiecīgi noteikumi, lai ņemtu vērā īpašus drošības nosacījumus ļoti garos tuneļos."

Lai tiktu ievērotas šīs īpašās prasības, infrastruktūras apakšsistēmai jābūt drošības līmenī, kas atbilst tīklam noteiktajiem mērķiem:

- nodrošina, ka piekļuve objektiem, izņemot pasažieriem pieejamās peronu zonas, ir iespējama tikai pilnvarotam personālam,

- ļauj ierobežot risku, ka dzelzceļa ēkās varētu iekļūt nevēlamas personas vai ritošais sastāvs,

- nodrošina, ka pasažieriem pieejamās zonas līniju normālas ekspluatācijas apstākļos ir pietiekami attālu no sliežu ceļiem, pa kuriem pārvietojas vilcieni lielā ātrumā, vai ir attiecīgi nodalītas no šādiem sliežu ceļiem, lai novērstu draudus to drošībai, un tās ir aprīkotas ar vajadzīgajiem piekļūšanas ceļiem pasažieru evakuācijai, jo īpaši apakšzemes stacijās,

- nodrošina pasažieriem ar īpašām vajadzībām piemērotus piekļuves un evakuācijas līdzekļus nokļūšanai publiskajā telpā un tās atstāšanai, izmantojot attiecīgus pasākumus,

- nodrošina, ka pasažierus var aizvākt no bīstamajām teritorijām gadījumos, kad ātrgaitas vilciens neplānoti apstājas ārpus šim nolūkam īpaši paredzētām staciju zonām,

- nodrošina, ka garos tuneļos tiek veikti īpaši pasākumi ugunsbīstamības samazināšanai un pasažieru evakuācijai.

Šīs drošības prasības jāuzskata par ievērotām, ja ar 6. nodaļā aprakstītajām novērtēšanas procedūrām tiek parādīts, ka tiek ievērotas 4. un 5. nodaļā aprakstītās detalizētās specifikācijas, kas attiecas uz turpmāk minētajiem parametriem, elementiem un sastāvdaļām, un ka ir pienācīgi ņemtas vērā turpmāk minēto drošības elementu neievērošanas iespējamās sekas.

Parametri, kas attiecas uz drošuma prasību

Uz drošuma prasībām attiecas šādi turpmāk uzskaitītie un šīs SITS 4. nodaļā raksturotie parametri:

a) Infrastruktūras minimālie gabarīti (1 – 4.1.1. un 4.3.3.1. parametrs)

Izraudzītie būvju gabarīti rada iespējas:

- jaunbūvētajās ātrgaitas līnijās nodrošināt, ka ātrgaitas vilcienam ir pietiekama ritošā sastāva gabarīta rezerve, kas vajadzīga paredzamajām konstrukcijas izmaiņām tālākā nākotnē,

- esošajās līnijās nodrošināt, ka tie paši vilcienu sastāvi var braukt ar samazinātu rezervi tā, lai ar laiku varētu veikt vajadzīgās modifikācijas.

b) Minimālais līknes rādiuss (2 – 4.1.2. un 4.3.3.8. parametrs)

Minimālais līknes rādiuss kopā ar ārējās sliedes pacēlumu attiecīgajam braukšanas ātrumam nosaka pacēluma deficītu. Pacēluma deficīts ir viens no elementiem, kas nosaka slodzi uz sliedēm.

Infrastruktūra ņem vērā ritošā sastāva izpildījuma iespējas un tehniskos ierobežojumus. lai uzturētu potenciālos ātrumus, jāievēro paātrinājuma iespējas un prasības attiecībā uz bremzēšanu un apstāšanos.

Līknes minimālais rādiuss tāpēc jānosaka tā, lai ārējās sliedes pacēluma un pacēluma deficīta robežas, kas šiem savstarpējās izmantojamības elementiem noteiktas, tiktu ievērotas pie līnijas maksimālā kustības ātruma.

c) Maksimālā slodze uz sliedēm (4 – 4.1.4. un 4.3.3.16. parametrs)

Šķērsspēki un vertikālie spēki ir noteicošie faktori gan attiecībā uz vilcienu dinamiskajiem režīmiem, gan uz sliežu ceļa virsbūves nogurumu.

Lai pie maksimālā atļautā ātruma garantētu kustības drošību, šiem vertikālajiem un šķērsspēkiem ir jāatbilst šādām prasībām:

1) vertikālie statiskie spēki: infrastruktūrai jābūt paredzētai vismaz maksimālajai asslodzei, kas savstarpēji izmantojamajiem vilcieniem noteikta ritošā sastāva SITS neatkarīgi no ritošā sastāva veida un maksimālā ātruma;

2) kvazistatiskie un dinamiskie vertikālie spēki un šķērsspēki: infrastruktūrai jābūt paredzētai vismaz minimālajām slodzēm, kas atbilst vilciena/sliežu ceļa mijiedarbības īpašajiem drošības kritērijiem, kas definēti ar šādām robežām kustībai ar ātrumu:

- vertikālie dinamiskie spēki: šo dinamisko spēku ierobežojumus nosaka atkarībā no riteņa nominālās slodzes,

- dinamiskie šķērsspēki: kopējais šķērsspēks, ar kādu riteņpāris iedarbojas uz sliežu ceļu, un kas var izraisīt sliežu nobīdi balastā, nedrīkst pārsniegt robežvērtību, ko nosaka atkarībā no nominālās asslodzes (Pridoma (Prud'homme) robeža).

Dinamisko šķērsspēku un vertikālo spēku attiecība ritenim uz sliedes nedrīkst pārsniegt noiešanas no sliedēm koeficientu.

Nosakot šīs robežvērtības, ņem vērā kvazistatiskos spēkus, kurus rada pieļaujamais ārējās sliedes pacēluma deficīts, kuru savukārt izmanto ar līknes rādiusu saistīto parametru un sliežu ceļa pieļaujamās ģeometrijas noteikšanai šajā SITS (4. nodaļā). Šie parametri noteikti kā nepieciešami nosacījumi vagonu kvalifikācijas testa veikšanai.

Turklāt riteņa/sliedes kontakta ģeometrijai ir jābūt tādai, lai nodrošinātu stabilitāti, kurā ietilpst ekvivalentā koniskuma ierobežojumi atkarībā no kustības ātruma. Atbilstību ekvivalentā koniskuma vērtībai attiecībā uz infrastruktūru ir jāpanāk, izmantojot piemērotu, dokumentētu sliežu platumu, ārējās sliedes pacēlumu un sliedes galviņas profilu gan uz sliežu ceļiem, gan pārmijām;

3) garenspēki un bremžu iekārtu radītās slodzes: bremzēšanas spēki var izraisīt sliežu slīdēšanu sliežu piestiprināšanas sistēmā un/vai riteņu slīdēšanu, gan arī sliežu temperatūras paaugstināšanos, ja gadījumos, kad bremzes neizmanto [riteņa–sliedes] saķeri, enerģija tiek izkliedēta sliedē. Tāpēc ir būtiski ierobežot maksimālo bremzēšanas spēku. Drošuma kritērijos ņem vērā gan kopējo maksimālo paātrinājumu un palēninājumu, ko vilciena vilces un bremzēšanas sistēmas pārnes uz sliežu ceļu, gan sliežu maksimālo temperatūras paaugstināšanos, ko var izraisīt vilciena bremžu sistēmas, kas neizmanto [riteņa–sliedes] saķeri. Pēdējais nosacījums ir pielīdzināms kinētiskās enerģijas ierobežošanai, kas šīm bremžu sistēmām ir jāizkliedē sliedē.

Apakšsistēmas elementi, kas attiecas uz drošuma prasību

Drošumam būtiski ir šādi apakšsistēmas elementi, un tiem precīzi noteiktiem raksturlielumiem jāatbilst šīs SITS 4. nodaļā noteiktajām prasībām:

Ratiņu kustības stabilitāti nosaka šķērsslodzes uz sliežu ceļu. To definē ar šādiem elementiem:

- sliežu platumu (4.3.3.10),

- sliežu sānslīpumu (4.3.3.11),

- sliežu galviņas profilu (4.3.3.12),

- ekvivalento koniskumu (4.3.3.9).

Vertikālo spēku (4.3.3.16), šķērsspēku (4.3.3.17) un garenspēku lielumu, kas iedarbojas uz sliežu ceļu, pārmiju asmeņiem un pārmijām, nosaka arī šādi elementi:

- ārējās sliedes pacēlums (4.3.3.7),

- ārējās sliedes pacēluma deficīts (4.3.3.8),

- sliežu ceļa ģeometrija (4.3.3.18),

- sliežu ceļa, pārmiju un krustojumu pretestība bremzēšanas un paātrinošā spēka iedarbībai (4.3.3.21),

- sānvēja iedarbība (4.3.3.23).

Kustībai lielā ātrumā pa sānceļiem īpaši vajadzīga droša nobrauktuvju konstrukcija un pareiza vietas izvēle līknē:

- līknes pārtraukuma dēļ sānceļā īpaši jāierobežo ārējās sliedes pacēluma deficīts,

- parasto un krustpārmiju asmeņiem un kustīgajām serdēm jābūt aprīkotām ar bloķēšanas sistēmu,

- pārmijas asmeņu profilam un asmeņu un pārmiju funkcionālajiem izmēriem (pielaidēm un sēžām) jāatbilst riteņu profilam un riteņpāru izmēru pielaidēm.

Vilcienu kustību pār pārmijām un sliežu ceļu krustojumiem nosaka šādi apakšsistēmas elementi:

- ārējās sliedes pacēluma deficīts uz pārmijām un sliežu ceļu krustojumos (4.3.3.8b),

- pārmijas un sliežu ceļu krustojumi (4.3.3.19 un 4.3.3.20).

Konstrukcijām jābūt noturīgām pret dzelzceļa slodzēm:

- konstrukciju izturības un deformāciju kritēriju ievērošana, kas nepieciešama ātrgaitas vilcienu un speciālā ritošā sastāva radītās slodzes uzņemšanai. Šo konstrukciju slodzes modelī jāņem vērā šādi nosacījumi:

- pastāvīgi jāievēro prasības par sliežu ceļa drošumu un riteņa/sliedes kontaktu, jo īpaši ātrgaitas vilcienu radītajā dinamiskajā slodzē. Tāpēc tiek definēts šādas savstarpēji izmantojamu vilcienu radītās iedarbības ierobežotājs kritērijs, kas nodrošina, ka konstrukcijas, kuras projektētas atbilstīgi ENV standartiem, var tos uzņemt.

Apakšsistēmas elementi, kas attiecas uz konstrukcijām, ir:

- vertikālās slodzes uz konstrukcijām (4.3.3.13),

- horizontālas šķērsslodzes uz konstrukcijām (4.3.3.14),

- garenslodzes uz konstrukcijām (4.3.3.15).

Cilvēku vai transporta līdzekļu netraucēta vai nekontrolēta iekļūšana un pārvietošanās dzelzceļa ēkās, būvēs un teritorijās var apdraudēt satiksmi, turklāt tā ir vienlīdz bīstama ne tikai savstarpēji izmantojamajiem, bet visiem vilcieniem. Kad šādi draudi uzskatāmi par ievērojamiem, jāizmanto piemēroti aizsardzības līdzekļi, piemēram, jābūvē žogi apkārt dzelzceļam izmantotajai zemei, uz tiltiem jāuzstāda aizsargiežogojumi un/vai transporta līdzekļu kustības detektori.

Ar cilvēku un transporta līdzekļu iekļūšanu un pārvietošanos saistītās bīstamības ierobežošanas kārtība tiek noteikta dalībvalstu tiesību aktos, un tos īsteno atbilstīgi konkrētajai bīstamībai attiecīgajā objektā. Elements, kas attiecas uz šo riska faktoru, ir:

- iekļūšana un pārvietošanās līnijas būvēs (4.3.3.25).

Komponenti, kas attiecas uz drošuma prasību

Turpmāk uzskaitītie komponenti ir šīs SITS 5. nodaļā iekļautie savstarpējās izmantojamības komponenti saskarnēs, kas attiecas uz drošuma prasību:

- sliedes (5.2.1. komponents),

- sliežu piestiprinājumi (5.2.2. komponents), gulšņi un sliežu balsti (5.2.3. komponents),

- pārmijas un sliežu ceļu krustojumi (5.2.4. komponents).

IZTURĪBA UN PIEEJAMĪBA

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK III pielikumu pamatprasības par izturību un pieejamību, kas attiecas uz infrastruktūras apakšsistēmu, ir šādas:

"1.2. Vilcienu kustībā iesaistītu stacionāru vai pārvietojamu daļu komponentu pārraudzība un tehniskā apkope jāorganizē, jāveic un jāaprēķina tā, lai paredzētajos ekspluatācijas apstākļos saglabātu to darbību."

Lai ievērotu šīs prasības, jāizpilda šādi nosacījumi:

- no drošuma viedokļa būtiskajās saskarnēs, kuru raksturlielumi var mainīties sistēmas ekspluatācijas laikā, īpaša vērība jāvelta apskates un apkopes plāniem, kuros noteikta šo elementu kontroles un veicamo korekciju kārtība.

Šī prasība jo īpaši attiecas uz šādiem apakšsistēmas elementiem, kuri jau minēti drošuma prasībā:

- sliežu platumu (4.3.3.10),

- ārējās sliedes pacēlumu (4.3.3.7),

- sliežu ceļa ģeometriju (4.3.3.18),

- pārmijām un sliežu ceļu krustojumiem (4.3.3.19 un 4.3.3.20),

- infrastruktūras konstrukcijai jābūt tādai, lai tā būtu viegli uzturama ar apkopes plāna īstenošanai piemērotiem resursiem. No drošuma viedokļa būtiskajām saskarnēm jāizmanto pietiekami nodilumizturīgi produkti, kā arī pa līniju pārvietoties un uz tās strādāt spējīgas ceļa remontmašīnas, kontroles un speciālais ritošais sastāvs, kas vajadzīgi apkopes plāna realizēšanai. Šī prasība attiecas uz šādiem elementiem:

- sliežu tērauda marku (5.2.1. komponents),

- konstrukcijām, vertikālajām stacionārajām slodzēm (4.3.3.13).

VESELĪBAS AIZSARDZĪBA

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK III pielikumu ar veselības aizsardzību saistītās vispārīgās prasības, kas attiecas uz infrastruktūras apakšsistēmu, ir šādas:

"1.3.1. Materiālus, kas ņemot vērā to izmantošanas veidu, var apdraudēt to personu veselību, kurām ir piekļuve minētajiem materiāliem, nedrīkst izmantot vilcienos un dzelzceļa infrastruktūrās.

1.3.2. Minētie materiāli jāizraugās, jāuzstāda un jāizmanto tā, lai ierobežotu kaitīgu un bīstamu dūmu vai gāzu emisiju, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā."

Šīs vispārīgās prasības attiecas uz infrastruktūras apakšsistēmas dažādu elementu ugunsdrošību. Ņemot vērā, ka infrastruktūras (sliežu ceļu un inženierbūvju) izveidei neizmanto daudz degamu materiālu, šī prasība attiecas tikai uz apakšzemes pasažieru stacijām. Tāpēc prasība netiek noteikta par produktiem, no kuriem izveidotas citu, iepriekš neminētu sliežu ceļu un inženierbūvju saskarnes.

Attiecībā uz pēdējām jāpiemēro Kopienas direktīvas par veselības aizsardzību, kuras attiecas uz būvēm vispār, neatkarīgi no tā, vai šīs būves ir saistītas ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību.

Papildus šīm vispārīgajām prasībām jāievēro arī atmosfēras spiediena svārstību ierobežojumi braucot caur tuneļiem, nosegtām tranšejām un apakšzemes stacijām, kuras iedarbojas uz pasažieriem un dzelzceļa personālu, kā arī jāierobežo gaisa plūsmu ātrums, kuru iedarbībai var būt pakļauti pasažieri apakšzemes stacijās; uz peroniem un apakšzemes staciju pasažieriem pieejamajās zonās jānovērš iespējas gūt elektrotraumas.

Tāpēc

- jāveic pasākumi veselības aizsardzības kritērija ievērošanai, pamatojoties uz maksimālajām spiediena svārstībām tunelī, kad tam cauri brauc vilciens, pareizi izvēloties attiecīgo būvju šķērsgriezuma laukumu, vai arī izmantojot vajadzīgās palīgierīces,

- jāveic pasākumi gaisa plūsmas ātruma ierobežošanai apakšzemes stacijās līdz lielumam, kas pieņemams cilvēkiem, jāizmanto konstruktīvie risinājumi no blakus tuneļiem nākošā pārspiediena samazināšanai, vai arī izmantojot vajadzīgās palīgierīces,

- jāveic pasākumi paaugstināta elektrotraumu riska novēršanai pasažieriem pieejamās vietās.

Apakšsistēmas elementi, kas attiecas uz veselības aizsardzības prasību

- inženierbūves pazemē, piemēram tuneļi un nosegtas tranšejas (4.3.3.6),

- pasažieru peroni (4.3.3.26),

- apakšzemes stacijas (4.3.3.27).

VIDES AIZSARDZĪBA

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK III pielikumu ar vides aizsardzību saistītās pamatprasības, kas attiecas uz infrastruktūras apakšsistēmu, ir šādas:

"1.4.1. Eiropas ātrgaitas dzelzceļa sistēmas izveides un ekspluatācijas netiešā ietekme uz vidi jāizvērtē un jāņem vērā sistēmas projektēšanas posmā saskaņā ar spēkā esošajiem Kopienas noteikumiem;

1.4.2. Vilcienos un infrastruktūrās izmantotajiem materiāliem jāierobežo videi kaitīgu un bīstamu dūmu vai gāzu emisijas, jo īpaši ugunsgrēka gadījumā."

Papildus šīm vispārīgajām prasībām jāierobežo ārējie trokšņi un vibrācijas, kas izplatās no ātrgaitas dzelzceļu infrastruktūras objektiem, lai aizsargātu tuvējos iedzīvotājus.

Parametri, kas attiecas uz vides aizsardzības prasību

- ar ārējo troksni saistītās robežvērtības (17., 4.1.7. un 4.2.3.1.2. parametrs),

- ar ārējām vibrācijām saistītās robežvērtības (18., 4.10.8. un 4.2.3.1.2. parametrs).

TEHNISKĀ SAVIETOJAMĪBA

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK III pielikumu ar tehnisko savietojamību saistītās pamatprasības, kas attiecas uz infrastruktūras apakšsistēmu, ir šādas:

"1.5. Infrastruktūru un stacionāro iekārtu tehniskajiem raksturlielumiem jābūt savstarpēji savietojamiem, un savietojamiem ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā izmantojamo vilcienu raksturlielumiem.

Ja atsevišķos tīkla sektoros ir grūti stingri ievērot šo raksturlielumu savietojamību, var realizēt pagaidu risinājumus, kas nodrošina turpmāku savietojamību."

Šīs prasības ievērošanai jāizpilda šādi nosacījumi:

- būvju gabarītiem, attālumam starp sliežu ceļu asīm, ceļa lāgojumam, sliežu platumam, maksimālajiem kāpumiem un kritumiem, kā arī pasažieru peronu garumam un augstumam savstarpēji izmantojamās Eiropas tīkla līnijās ir jābūt noteiktiem tā, lai nodrošinātu līniju savstarpējo savietojamību un savietojamību ar savstarpēji izmantojamajiem vilcieniem,

- iekārtas, kas var būt vajadzīgas citu vilcienu, izņemot ātrgaitas vilcienus, kustībai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas līnijās, nedrīkst traucēt savstarpēji izmantojamo vilcienu satiksmi,

- sliežu ceļu virsbūves elektroenerģijas pārvades raksturlielumiem jābūt saderīgiem ar izmantojamajām elektrifikācijas, kā arī signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmām.

Parametri, kas attiecas uz tehniskās savietojamības prasību

— infrastruktūras būvju minimālais gabarīts (1 – 4.1.1. un 4.3.3.1. parametrs):

papildus jau minētajai drošuma prasībai infrastruktūras būvju gabarītam jānodrošina pantogrāfa pareiza darbība kontaktā ar gaisa līniju iekārtām,

— līknes minimālais rādiuss (2 – 4.1.2. un 4.3.3.8. parametrs):

papildus jau minētajai drošuma prasībai līniju līkņu rādiusu izvēle, un tādējādi līkņu minimālais rādiuss nosaka vagonu piekares sānkustību – gan maksimālo, gan minimālo amplitūdu kustības laikā. Šā parametra noteikšana vidējo un maksimālo vērtību veidā dod iespējas optimizēt piekares konstrukciju,

— sliežu platums (3 – 4.1.3. un 4.3.3.10. parametrs):

attālumam starp sliedēm jābūt references standartvērtībai 1435 mm, kas ir Eiropas dzelzceļa tīklos vairāk izmantotā šā parametra vērtība,

— peronu minimālais garums (5 – 4.1.5. parametrs):

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas stacijās peronu minimālajam garumam jābūt savietojamam ar sastāvu garumu vilcieniem, kuriem pie peroniem jāapstājas, lai pasažieri iekāptu un izkāptu,

— peronu augstums (6 – 4.1.6. un 4.3.3.26. parametrs):

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas stacijās peronu augstumam jābūt savietojamam ar sastāvu augstumu vilcieniem, kuriem pie peroniem jāapstājas, lai pasažieri iekāptu un izkāptu,

— maksimālie kritumi un kāpumi (24 – 4.1.11. un 4.3.3.4. parametrs):

maksimālajiem kāpumiem un kritumiem Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas līnijās ir jābūt savietojamiem ar jaudas un bremzēšanas raksturlielumiem, kas noteikti savstarpēji izmantojamo vilcienu sastāviem, nesamazinoties ātrumam kāpumos, un neradot ar bremzēšanas ceļa palielināšanos saistītos riska faktorus kritumos,

— minimālais attālums starp sliežu ceļu asīm (25 – 4.1.12. un 4.3.3.2. parametrs):

minimālais attālums starp sliežu ceļu asīm jānosaka tā, lai tas būtu saderīgs ar savstarpēji izmantojamo vilcienu pretestību aerodinamiskajiem spēkiem, vilcieniem braucot garām.

Elementi, kas attiecas uz tehniskās savietojamības prasību

— ārējās sliedes pacēluma deficīts (4.3.3.8):

ārējās sliedes pacēluma deficīts, kas ir atkarīgs no sliežu ceļa rādiusa un ārējās sliedes pacēluma, ir sliežu ceļa lāgojuma saskarne, kas nosaka vilciena šķērspaātrinājumu,

— sakarsušo bukšu detektori (4.3.3.24):

gadījumos, kad savstarpēji izmantojamajās līnijās ir jāuzstāda sakarsušo bukšu detektori pārējo vilcienu ekspluatācijai (jo savstarpēji izmantojamajam ritošajam sastāvam ir iebūvētie bukšu karšanas detektori), jāizmanto tādas detektēšanas sistēmas, kuras nerada ātrgaitas satiksmes ierobežojumus un kuru darbību netraucē ātrgaitas vilcienu kustība,

— virsbūves elektriskie raksturlielumi (4.3.3.28.):

sliežu ceļa elektriskajiem raksturlielumiem jābūt tādiem, lai tas vadītu vilces atpakaļstrāvu (energoapgādes apakšsistēma) un nodrošinātu ar dažu veidu vilcienu kustības vadības sistēmām saistītās funkcijas (signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas apakšsistēma). Ar pēdējo prasību saderīgām jābūt arī sliežu piestiprinājumu sistēmas īpašībām.

3.4. Infrastruktūras apakšsistēmas un tās komponentu atbilstību pamatprasībām verificē Direktīvā 96/48/EK noteiktajā kārtībā.

4. INFRASTRUKTŪRAS APAKŠSISTĒMAS APRAKSTS

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 96/48/EK, un kuras sastāvdaļa ir infrastruktūras apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras pamatparametri, saskarnes un darbības raksturlielumi ir jāverificē jo īpaši tāpēc, lai nodrošinātu, ka sistēmai ir savstarpējā izmantojamība attiecībā uz pamatprasībām.

No savstarpējās izmantojamības viedokļa infrastruktūras apakšsistēmu raksturo ar šādiem pamatparametriem, saskarnēm un izpildījuma prasībām:

4.1. INFRASTRUKTŪRAS APAKŠSISTĒMAS PAMATPARAMETRI

Šajā nodaļā aprakstīti un noteikti infrastruktūras apakšsistēmas pamatparametri, kas attiecas uz ātrgaitas līnijām. Īpašās prasības par savietojamības nodrošināšanu modernizētajās līnijās un savienojošajās līnijās aprakstītas 4.3. punktā.

Savstarpējās izmantojamības pamatparametri uzskaitīti Direktīvas 96/48/EK II pielikumā. Ar infrastruktūru saistīti deviņi pamatparametri:

- minimālais infrastruktūras gabarīts (1),

- minimālais līknes rādiuss (2),

- sliežu platums (3),

- maksimālais sliežu ceļa noslogojums (4),

- minimālais perona garums (5),

- perona augstums (6),

- ar ārējo troksni saistīto lielumu robežvērtības (17),

- ar ārējām vibrācijām saistīto lielumu robežvērtības (18),

- parametri, kas saistīti ar invalīdu piekļuves iespējām (22).

Papildus šiem pamatparametriem jāņem vērā arī šādi parametri:

- maksimālās atmosfēras spiediena svārstības tuneļos (23),

- maksimālie kāpumi un kritumi (24),

- minimālais attālums starp sliežu ceļu asīm (25).

Noteikts skaits saskarņu ir saistītas ar pamatparametriem. Pilnīgs saskarņu un to raksturojošo elementu uzskaitījums dots 4.2. punktā.

4.1.1. Minimālais infrastruktūras gabarīts (1. parametrs)

Būvējamo ātrgaitas līniju minimālajam infrastruktūras gabarītam jāatbilst references kinemātiskajam profilam GC (skat. G pielikumu).

Esošajās ātrgaitas līnijās, modernizētajās līnijās un savienojošajās līnijās minimālais infrastruktūras gabarīts līdz GC profilam jāpalielina tikai tajās līnijās, par kurām veiktie ekonomiskie pētījumi apliecina šādas investīcijas lietderību.

Noteikumi par elementu "minimālais ritošā sastāva gabarīts" (4.3.3.1) attiecīgo kategoriju līnijām definēti 4.3.3. punktā, bet līnijām ar specifiskām īpatnībām 7.3. punktā.

4.1.2. Minimālais līknes rādiuss (2. parametrs)

Projektējot ātrgaitas līnijas, izraudzītajam līknes minimālajam rādiusam jābūt tādam, lai pie līknei noteiktā ārējās sliedes pacēluma (4.3.3.7) ārējās sliedes pacēluma deficīts (4.3.3.8), braucot ar līnijai projektēto maksimālo ātrumu, nepārsniedz 4.3.3. punktā "Noteiktie darbības parametri" norādītās vērtības.

Uz ceļiem, pa kuriem savstarpēji izmantojamo vilcienu sastāvu kustība notiek tikai nelielā ātrumā (staciju ceļi un sānceļi, depo ceļi un šķirotavas ceļi), minimālais projektētais horizontālais rādiuss ir ne mazāks par 150 m. Ekspluatācijas apstākļos arī pēc izmaiņām pēc lāgošanas minimālais faktiskais šķērsrādiuss nedrīkst būt mazāks par 125 m. Attiecībā uz vertikālo lāgošanas profilu līknes rādiuss nedrīkst būt mazāks par 600 m pacēluma virsotnē, un ne mazāks par 900 mm ieplakā. Sīkākas prasības par šo parametru attiecībā uz līnijām, pa kurām notiek kustība nelielā ātrumā, ir noteiktas 4.3.3. punktā "Noteiktie darbības parametri" pie elementa "Šķirotavas ceļi: līknes minimālais horizontālais un vertikālais rādiuss, kritumi un kāpumi, attālums starp sliežu ceļu asīm" (4.3.3.5).

4.1.3. Sliežu platums (3. parametrs)

Minimālajam attālumam starp sliedēm infrastruktūras apakšsistēmā ir jābūt 1435 mm. Tas atbilst attālumam starp sliežu galviņām sliežu iekšpusē 14,5 mm (± 0,5 mm) zem darba virsmas.

Projektēšanas posmā un vēlāk būvdarbu un ekspluatācijas laikā sliežu platums jāuztur robežās, kas noteiktas 4.3.3. punktā "Noteiktie darbības parametri" pie elementa "sliežu platums un pielaides" (4.3.3.10).

4.1.4. Maksimālais sliežu ceļa noslogojums (4. parametrs)

Vertikālie spēki

Sliežu ceļiem, pārmijām un krustojumiem jāiztur vismaz šādi spēki:

- maksimālā savstarpēji izmantojamajiem pieļaujamā statiskā asslodze, kas kopā ar attiecīgajām pielaidēm noteikta ritošā sastāva SITS 4.1.2. punktā.

Maksimālā statiskā slodze P0 uz motorasi nedrīkst pārsniegt:

- ritošajam sastāvam, kas paredzēts ekspluatācijai īpaši izbūvētās ātrgaitas līnijās ar ātrumu, kas vienāds vai lielāks par 250 km/h:

P0 < vai = 17 t/asi, ja V > 250 km/h;

P0 vai = 18 t/asi, ja V = 250 km/h;

kur V ir maksimālais darba ātrums.

Statiskā slodze P0 uz bezvilces asi nedrīkst pārsniegt 17 t,

- ritošajam sastāvam, kas paredzēts ekspluatācijai īpaši modernizētās ātrgaitas līnijās ar ātrumu 200 km/h:

jāievēro šo līniju tehniskās ekspluatācijas noteikumi, un tie jānosaka infrastruktūras reģistrā.

Šīs maksimālās vērtības jāievēro ar 2 % pielaidi no visam vilciena sastāvam noteiktās vidējās asslodzes. Bez tam katrai atsevišķai asij pieļaujama 4 % pielaide.

Turklāt statiskās slodzes atšķirības starp viena vagona abām pusēm nedrīkst būt lielākas par 6 %;

- maksimālā dinamiskā slodze uz riteni, kas noteikta ritošā sastāva SITS 4.1.1. punktā, kuru var radīt savstarpēji izmantojami vilcienu sastāvi, nedrīkst pārsniegt:

- 180 kN, ja to maksimālais ātrums ir lielāks par 200 km/h, bet mazāks vai vienāds ar 250 km/h,

- 170 kN, ja to maksimālais ātrums ir lielāks par 250 km/h, bet mazāks vai vienāds ar 300 km/h,

- 160 kN, ja to maksimālais ātrums ir lielāks par 300 km/h.

Sliežu ceļa virsbūvē jāņem vērā arī savstarpēji neizmantojamu vilcienu tehniskie parametri (asslodze, ātrums), kurus var būt atļauts izmantot ātrgaitas līnijā.

Specifikācijas par sliežu ceļa vertikālo slodžu izturību noteiktas 4.3.3. punktā pie elementiem "sliežu ceļu, pārmiju un krustojumu vertikālo slodžu izturība" (4.3.3.16) un "sliežu stingrums" (4.3.3.22).

Šķērsspēki

Sliežu ceļiem, pārmijām un krustojumiem jāiztur vismaz šādi šķērsspēki, kas noteikti ritošā sastāva SITS 4.1.1. punktā:

- maksimālais kopējais riteņpāra sliedēm pieliktais šķērsspēks:

=

P

3

, kur P ir maksimālā statiskā asslodze (kN) ritošajam sastāvam, ko atļauts izmantot līnijā (dienesta vilcieni, ātrgaitas un pārējie vilcieni). Šis ierobežojums saistīts ar sāniskas nobīdes risku sliežu ceļiem uz balasta, iedarbojoties dinamiskiem šķērsspēkiem,

- riteņa šķērsspēku un vertikālo spēku attiecība:

= 0,8

, kur Y un Q attiecīgi ir riteņa dinamiskais šķērsspēks un vertikālais spēks uz sliedi. Šī robežvērtība raksturo risku ritenim izkāpt uz sliedes.

Sliežu ceļa virsbūvē jāņem vērā arī savstarpēji neizmantojamu vilcienu tehniskie parametri (asslodze, ātrums, ārējās sliedes pacēluma deficīts), kurus var būt atļauts izmantot ātrgaitas līnijā.

Specifikācijas par sliežu ceļa izturību pret šķērsspēku iedarbību noteiktas 4.3.3. punktā pie elementa "sliežu ceļu, pārmiju un krustojumu šķērsspēku izturība" (4.3.3.17).

Garenspēki

Sliežu ceļiem, pārmijām un krustojumiem jāiztur ritošā sastāva SITS 4.1.1. punktā noteiktie garenspēki, kas atbilst maksimālajam paātrinājumam un palēninājumam 2,5 m/s2, ar kādu ātrgaitas savstarpēji izmantojamie vilcieni uz tiem iedarbojas, un ar šo iedarbību saistītā temperatūras paaugstināšanās. Sliežu ceļa virsbūvei jāiztur arī ekspluatācijai līnijā paredzēto savstarpēji neizmantojamo vilcienu (dienesta vilcieni un citi vilcieni) radītie garenspēki, kas atbilst iepriekšminētajiem paātrinājumiem un palēninājumiem.

Specifikācijas par sliežu ceļa izturību pret garenspēku iedarbību noteiktas 4.3.3. punktā pie elementa "sliežu ceļu, pārmiju un krustojumu bremzēšanas un kustības sākšanas spēku izturība" (4.3.3.21).

4.1.5. Minimālais perona garums (5. parametrs)

Peronu garums nodrošina pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu pa visām savstarpēji izmantojamo vilcienu durvīm, kuras pasažieri drīkst izmantot to komercekspluatācijas laikā.

Ja tiek ievērotas šīs SITS 7.3. punktā noteiktās prasības, jaunbūvējamās līnijās un ātrgaitas satiksmei modernizētās līnijās pasažieriem izmantojamais peronu lietderīgais garums ir vismaz 400 m. Esošajās ātrgaitas līnijās un ātrgaitas satiksmei modernizētajās līnijās ņem vērā tikai stacijas, kurās ātrgaitas vilcieni apstājas parastos ekspluatācijas apstākļos. Ja šajās līnijās rodas grūtības ievērot 7. nodaļas "Realizācija" noteikumus par esošo peronu pagarināšanu, infrastruktūras pārvaldītājs nodod operatoriem daļu peronu stacijās komercpakalpojumu sniegšanai, kuri tad attiecīgi organizē savu darbību.

4.1.6. Perona augstums (6. parametrs)

Perona parametriem jābūt saderīgiem ar savstarpēji izmantojamā ritošā sastāva iekāpšanas un izkāpšanas kārtību.

Ja tiek ievērotas 7.3. punktā noteiktās prasības, ir pieļaujamas divas perona augstuma vērtības: 550 un 760 mm.

Šīs vērtības var mainīt atbilstīgi līnijas sagaidāmajiem darbības parametriem, ievērojot 4.3.3. punktā "Noteiktie darbības parametri" (4.3.3.26: pasažieru peroni) noteiktās prasības.

4.1.7. Ar ārējo troksni saistītās robežvērtības (17. parametrs)

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas radītajam troksnim jābūt apkārtnei pieņemamā līmenī, un tas nedrīkst pārsniegt apkārtējo iedzīvotāju veselības aizsardzībai un darbībai atbilstošas robežas.

Pētījumā par ietekmi uz vidi, kas iepriekš jāveic saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/337/EEK un kas noteikts turpmāk 4.2.3.1.1., jāparāda, ka trokšņu līmenis, ko izjūt kaimiņos jaunbūvētajai vai modernizētajai infrastruktūrai (atkarībā no izmantojamajiem kritērijiem savstarpēji izmantojamo vilcienu vai visas satiksmes radītais ekvivalentais trokšņu līmenis), nepārsniedz valstu spēkā esošajos tiesību aktos noteiktos līmeņus, ņemot vērā ritošā sastāva SITS savstarpēji izmantojamajiem vilcieniem noteiktos trokšņu emisijas raksturlielumus.

4.1.8. Ar ārējām vibrācijām saistītās robežvērtības (18. parametrs)

Ekspluatējot Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmu, kas ir normālā tehniskās apkopes stāvoklī, nerada zemes svārstības, kas varētu būt apkārtnei un tajā veicamajām darbībām nepieļaujamas.

Pētījumā par ietekmi uz vidi, kas iepriekš jāveic saskaņā ar Padomes Direktīvu 85/337/EEK un kas noteikts turpmāk 4.2.3.1.1., jāparāda, ka paredzamais vibrāciju līmenis, ko izjūt kaimiņos jaunbūvētajai vai modernizētajai infrastruktūrai, paejot garām savstarpēji izmantojamam vilcienam, nepārsniedz valstu spēkā esošajos tiesību aktos noteiktos līmeņus, ņemot vērā ritošā sastāva SITS savstarpēji izmantojamajiem vilcieniem noteiktos raksturlielumus.

4.1.9. Parametri, kas saistīti ar invalīdu piekļuves iespējām (22. parametrs)

Tā kā infrastruktūras SITS noteikti tikai divi iespējamie peronu augstumi (550 mm un 760 mm), maz ticams, ka visā tīklā piekļuve vilcienam no perona būs precīzi horizontālā līmenī. Tāpēc būs nepieciešams izmantot tehniskus un operatīvus risinājumus, kā ar šo problēmu tikt galā pasažieriem, kas ir invalīdi. Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklā var pieņemt vairākus risinājumus:

- ar ritošo sastāvu saistītie risinājumi:

- ritošajā sastāvā integrēta uzbrauktuve,

- ritošajā sastāvā integrēts lifts;

- ar infrastruktūru saistītie risinājumi:

- perona lifts,

- daļēji paaugstināts perons,

- operatīvie risinājumi:

- pārvietojama uzbrauktuve, kuru novieto ekspluatācijas personāls,

- pārvietojams lifts, kuru novieto ekspluatācijas personāls.

Jaunceļamajās līnijās jānodrošina viss invalīdiem vajadzīgais ērtai nokļūšanai uz peroniem un iekļūšanai vilcienos, un ciktāl tas ir reāli iespējams, neizmantojot īpašu palīdzību.

Modernizētajās un savienojošajās līnijās, kur esošajās stacijās ne vienmēr ir iespējas izmantot šādus līdzekļus ērtai nokļūšanai uz peroniem, palīdzībai jāizmanto stacijas ekspluatācijas personāls.

(Skat. arī pasažieru platformas, 4.3.3.26).

4.1.10. Maksimālās atmosfēras spiediena svārstības tuneļos (23. parametrs)

Tuneļu konstrukcijai jābūt tādai, lai maksimālās atmosfēras spiediena svārstības (kuras nosaka kā gaisa pārspiediena un retinājuma maksimālo vērtību starpību), savstarpēji izmantojamajā vilcienā, tam braucot caur tuneļiem ar attiecīgajai būvei noteikto maksimāli pieļaujamo ātrumu, nepārsniegtu 10000 Pa. Šis nosacījums vienlīdz attiecas uz visu veidu vilcieniem, kurus atļauts izmantot tunelī (ātrgaitas vilcieniem, dienesta un pārējiem vilcieniem), tiem braucot pa tuneli.

Specifikācijas par tuneļu brīvo šķērsgriezumu noteiktas 4.3. punktā "Noteiktie darbības parametri" elementam "tuneļi un segtas tranšejas" (4.3.3.6).

4.1.11. Maksimālie kāpumi un kritumi (24. parametrs)

Ja tiek ievērotas šīs SITS 7.3. punktā noteiktās prasības, jaunās ātrgaitas līnijās kāpumi un kritumi nedrīkst pārsniegt 35 mm/m.

Nosacījumi, kas attiecībā uz šo parametru jāievēro būvējamajās, modernizētajās un savienotājlīnijās, paredzēti 4.3. punktā "Noteiktie darbības parametri" (4.3.3.4).

4.1.12. Minimālais attālums starp sliežu ceļu asīm (25. parametrs)

Jaunajās ātrgaitas līnijās attālumam starp sliežu ceļu asīm jābūt vismaz 4,5 m.

Citas šā lieluma vērtības var pieņemt jaunbūvējamām līnijām un to pievedceļiem, kā arī esošajām modernizētajām līnijām, kas atbilst tām paredzētajiem darbības parametriem. Šīs izmaiņas noteiktas 4.3.3. punktā "Noteiktie darbības parametri" (4.3.3.2).

4.2. INFRASTRUKTŪRAS APAKŠSISTĒMAS SASKARNES

4.2.1. No tehniskās savietojamības viedokļa infrastruktūras apakšsistēmas saskarnes, no kurām daļa ir noteikta iepriekšējā iedaļā ar pamatparametriem, ir šādas:

Saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmu:

- gabarīti: šajā saskarnē ietilpst visi vilcienu kustībai vajadzīgie gabarīti: būvju un peronu gabarīti, ritošā sastāva kravas gabarīts, pantogrāfa gabarīts un attālums starp sliežu ceļu centriem,

- mehānisko slodžu pārnese no vilciena uz infrastruktūru trīs virzienos – šķērsvirzienā, vertikāli un garenvirzienā riteņu kontaktā ar sliedēm, vai arī ar bremžu sistēmām, kurās neizmanto riteņa–sliedes saķeri,

- sliežu ceļa lāgojums, no kura raksturlielumiem atkarīgi piekares ekspluatācijas nosacījumi,

- nekustīgu šķēršļu un vilcienu savstarpēja aerodinamiska iedarbība, un divu garāmbraucošu vilcienu savstarpējā aerodinamiska iedarbība,

- spiediena iedarbība, braucot pa tuneļiem un apakšzemes stacijām, un gaisa plūsmas ātruma iedarbība apakšzemes stacijās,

- vilcienu pieejamība stacijās un uz sliežu ceļiem gadījumiem, kad jāevakuē pasažieri,

- stacionāri uzstādītas vilcienu vadības sistēmas.

Saskarnes ar "energoapgādes apakšsistēmu":

- kontaktlīniju stabiem noteiktais būvju gabarīts,

- elektriskie gabarīti kontaktlīnijām un pantogrāfiem, un to sastopamība uz būvēm,

- vilces strāvas pārvade pa sliežu ceļu.

Saskarnes ar "signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas apakšsistēmu":

- būvju gabarīts attiecībā uz šīs apakšsistēmas elementiem, kas uzstādīti pie sliežu ceļa vai piestiprināti būvēm,

- signalizācijas strāvas pārvade pa sliežu ceļu.

Saskarnes ar "ekspluatācijas apakšsistēmu":

- pieejamība vilcieniem stacijās un uz līnijas gadījumiem, kad jāevakuē pasažieri,

- pārmiju bloķēšana vilcienu aizsardzībai uz tiem piešķirtajiem ceļiem,

- bojājumu likvidēšanas un sliežu pārlikšanas līdzekļu nodrošinājums.

Saskarnes ar "apkopes apakšsistēmu":

- vilcienu šķirotavas ceļu konstrukcija.

Saskarnes ar "vides apakšsistēmu":

- vidē blakus līnijai radītās vibrācijas,

- vidē blakus līnijai radītais troksnis.

4.2.2. Iepriekšminētās saskarnes raksturo ar šādiem elementiem, attiecībā uz kuriem piemērojamās prasības katrai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas līniju kategorijai noteikto darbības parametru sasniegšanai ir noteiktas 4.3.3. punktā "Noteiktie darbības parametri":

- minimālais būvju gabarīts (4.3.3.1),

- attālums starp sliežu ceļu asīm (4.3.3.2),

- aerodinamiskā iedarbība uz infrastruktūru (4.3.3.3),

- maksimālie kāpumi un kritumi (4.3.3.4),

- šķirotavas ceļu minimālais horizontālais un vertikālais līkņu rādiuss (4.3.3.5),

- inženierbūves pazemē, piemēram tuneļi un nosegtas tranšejas (4.3.3.6),

- ārējās sliedes pacēlums (4.3.3.7),

- ārējās sliedes pacēluma deficīts (4.3.3.8),

- ekvivalentais koniskums (4.3.3.9),

- sliežu platums un pielaides (4.3.3.10),

- sliežu sānslīpums (4.3.3.11),

- sliežu galviņas profils (4.3.3.12),

- vertikālās slodzes uz konstrukcijām (4.3.3.13),

- horizontālas šķērsslodzes uz konstrukcijām (4.3.3.14),

- garenslodzes uz konstrukcijām (4.3.3.15),

- sliežu ceļa, pārmiju un krustojumu vertikālo slodžu izturība (4.3.3.16),

- sliežu ceļa, pārmiju un krustojumu škērsslodžu izturība (4.3.3.17),

- sliežu ceļa ģeometrija (4.3.3.18),

- pārmijas un krustojumi: – pārmiju un krustojumu puskomplektu formas (4.3.3.19),

- pārmijas un krustojumi: funkcionālie nosacījumi (4.3.3.20),

- sliežu ceļa un pārmiju pretestība bremzēšanas un paātrinošā spēka iedarbībai (4.3.3.21),

- sliežu stingrums (4.3.3.22),

- sānvēja iedarbība (4.3.3.23),

- sakarsušo bukšu detektori (4.3.3.24),

- piekļūšana vai iekļūšana līnijas iekārtās (4.3.3.25),

- pasažieru peroni (4.3.3.26),

- ātrgaitas vilciena apakšzemes dzelzceļa stacijas (4.3.3.27),

- sliežu ceļa virsbūves elektropārvades parametri (4.3.3.28).

4.2.3. Regulatīvie un ekspluatācijas nosacījumi

Lai nodrošinātu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vienotību, uz šādām saskarnēm attiecas turpmāk minētie regulatīvie un ekspluatācijas nosacījumi:

4.2.3.1. Regulatīvie nosacījumi

4.2.3.1.1. Vides aizsardzība

Kopienas vides aizsardzības prasības noteiktas dalībvalstīs spēkā esošajos tiesību aktos un regulatīvajos dokumentos; dokumenti jāievēro, projektējot īpaši ātrgaitas satiksmei būvējamās līnijas attiecīgo dalībvalstu teritorijās.

Ietekmes uz vidi izpēte:

piemērojot Padomes Direktīvu 85/337/EEK par dažu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, projektējot īpaši ātrgaitas satiksmei jaunbūvējamas vai modernizējamas līnijas, saskaņā ar konkrētās valsts likumdošanas prasībām piemērojot Kopienas noteikumus, projekta priekšizpētes laikā jānovērtē tā ietekme uz vidi.

Pētījumā par ietekmi uz vidi jānosaka:

- veicamie pasākumi, lai nodrošinātu šīs SITS ievērošanu, kuras saistītas ar 4.1.7. punktā noteikto parametru "Ar ārējo troksni saistītās robežvērtības". Trokšņa līmenis, ko uztver jaunām vai modernizētām infrastruktūrām apkārtējie (atkarībā no izmantojamajiem kritērijiem savstarpēji izmantojamo vilcienu radītais troksnis, vai visas satiksmes radītais kopējais ekvivalentais troksnis), ir jāaprēķina, ņemot vērā savstarpēji izmantojamo vilcienu maksimālo emisiju līmeni, kas noteikts ritošā sastāva SITS 4.1.8. punktā, vai attiecīgajos gadījumos visu līnijā ekspluatējamo vilcienu radītais troksnis;

- veicamie pasākumi, lai nodrošinātu šīs SITS ievērošanu, kuras saistītas ar 4.1.8. punktā noteikto parametru "Ar ārējo troksni saistītās robežvērtības", savstarpēji izmantojamiem vilcieniem paejot garām.

4.2.3.1.2. Ugunsdrošība

Apakšzemes staciju konstrukcijām jāatbilst 1988. gada 21. decembra Direktīvā 89/106/EEK un tās skaidrojošajā dokumentā par 2. drošības pamatprasību "Ugunsdrošība". Šī prasība attiecas uz pasākumiem, kuri veicami pasažieriem pieejamajās staciju ēkās un uz peroniem, jo īpaši jautājumiem par avārijas apgaismojumu un avārijas izeju apzīmēšanu. Šos pasākumus īstenojot, ņemt vērā visu stacijā apstājušos vilcienu degtspēju.

Ātrgaitas līniju apakšzemes staciju būvei izmantojamajiem produktiem jāatbilst tehniskajām specifikācijām un Eiropas standartiem par būvju ugunsdrošību un ugunsizturību saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 4. pantu, bet, ja šādu standartu vai specifikāciju nav, valstu noteikumiem, kuri atbilst šīs SITS šīm prasībām.

4.2.3.1.3. Liela garuma tuneļi

Jāveic attiecīgi pasākumi, lai ņemtu vērā īpašus drošības nosacījumus ļoti garos tuneļos. Ja nav spēkā esošu Kopienas tiesību aktu, attiecīgi noteikumi ir jāpieņem atsevišķi katrai dalībvalstij, kuras teritorijā īsteno infrastruktūras projektu, vai par starptautiskiem projektiem tajos iesaistītās dalībvalstis šādus noteikumus paredz nolīgumos. Ja valsts tiesību normas vēl nav spēkā, lēmēja iestāde vai infrastruktūras pārvaldītājs attiecīgajā dalībvalstī iesniedz savu priekšlikumu noteikumiem, kas jāpieņem valsts varas iestādei, lai veiktos pasākumus varētu pārbaudīt.

Normas, ko pieņem lēmēja iestāde, nodrošina tādu savstarpēji izmantojamo vilcienu sastāvu brīvu kustību, kas aprakstīti ritošā sastāva SITS 4.3.11., 4.3.13. un 4.3.14. punktā. Šādi norādīto ritošā sastāva raksturlielumu pamatā ir šādi parametri:

- iespējas pēc ugunsgrēka izcelšanās vismaz 15 minūtes veikt kustību ar ātrumu vismaz 80 km/h,

- noteiktās zonās vilcienā ir uzstādīti temperatūras detektori,

- pasažieriem ir pieejams trauksmes signāls, ar kuru vilcienu apturēt nevar,

- materiālu ugunsizturība (iespējamie aizdegšanās avoti, degtspēja un dūmu/izgarojumu īpašības),

- pasākumu realizācija dūmu un izgarojumu izplatīšanās novēršanai (gaisa kondicionēšanas sistēmas darbības apstādināšana) un pasažieru aizsardzībai,

- vilciena iekšējais sakaru tīkls apkalpes saziņai ar pasažieriem.

Raksturlielumi, kas jāņem vērā noteikumos par tuneļiem, pamatojoties uz to parametriem (garums, tuneļa veids: viensliežu vai divsliežu ceļš, šķērsgriezums u.c.) saskaņā ar valstu noteikumiem, lai garantētu pietiekamu savstarpēji izmantojamā ritošā sastāva drošības līmeni, pārvietojoties ar tam paredzēto kustības ātrumu.

Turklāt ja peroni ir izbūvēti tuneļa īpašās zonās, lai nodrošinātu izejas uz aizsargātiem glābšanās iecirkņiem vai sānceļiem saskaņā ar spēkā esošajām valstu tiesību normām, to augstumam ir jābūt no 550 mm līdz 760 mm, lai nodrošinātu saderību ar ritošo sastāvu. Šīs īpašās zonas jānorāda attiecīgās līnijas infrastruktūras reģistrā.

4.2.3.2. Ekspluatācijas nosacījumi

4.2.3.2.1. Nodošana ekspluatācijā

Šis aspekts noteikts 6. nodaļā.

4.2.3.2.2. Uzturēšanas plāns

Uzturēšanas plāns jāizstrādā infrastruktūras pārvaldītājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim, lai nodrošinātu, ka infrastruktūras apakšsistēmas saskarņu parametri pastāvīgi ir tiem noteiktajās robežās.

Uzturēšanas plānā ir jābūt vismaz šādiem elementiem:

- šādi sliežu ceļu ģeometrisko parametru ierobežojumi (robežvērtības, pēc kurām ierobežo vilcienu kustības ātrumu): slīpums garenvirzienā, slīpums šķērsvirzienā, lāgojums un sliežu platums, ko infrastruktūras pārvaldītājs vai tā pārstāvis ir noteikuši, izmantojot sliežu ceļu ģeometrijas mērīšanas sistēmas.

Šīm vērtībām ir jābūt vismaz vienādām ar šādos standartos un noteikumos norādītajām vērtībām:

- slīpums garenvirzienā, līnijas un sliežu līkums – 4.3.3. punktā "sliežu ceļa ģeometrija"(4.3.3.18) norādītās vērtības,

- līnijām ar atšķirīgiem darbības parametriem vidējais sliežu platums 100 m garā ceļa posmā 4.3.3. punktā "sliežu ceļa platums" (4.3.3.10) norādītās vērtības,

- ģeometrisko lielumu standartvērtības, to pielaides, kontroles periodiskums un kontrolei izmantojamie līdzekļi, kuriem norādīti ekviavalences nosacījumi 4.3.3. punktā noteiktajām vērtībām,

- veicamie pasākumi (ātruma ierobežojumi, remontēšanas termiņi) gadījumos, kad noteiktās vērtības tiek pārsniegtas,

- noteikumi par pārmiju un sliežu krustojumu pielaidēm, kas atbilst 4.3.3. punktā "pārmijas un krustojumi" (4.3.3.20) noteiktajām prasībām,

- norādījumi par sliežu stāvokļa pārbaužu periodiskumu un pārbaudei izmantojamajiem līdzekļiem,

- norādījumi par sliežu ceļa (sliežu piestiprinājumu un gulšņu) stāvokļa pārbaužu periodiskumu.

4.2.3.2.3. Izņēmums darbu veikšanas laikam

Infrastruktūras apakšsistēmas specifikācijas un tās savstarpējās izmantojamības komponenti, kas noteikti šīs SITS 4. un 5. nodaļā, attiecas uz līnijām normālā funkcionālā stāvoklī vai gadījumiem, kad iepriekš neparedzamu bojājumu vai darbības traucējumu dēļ ir jārealizē uzturēšanas plāns.

Dažkārt, veicot plānotus darbus, kas saistīti ar infrastruktūras apakšsistēmas pārveidošanu, šie noteikumi uz laiku var būt jāatceļ.

Šādas pagaidu atkāpes no SITS noteikumiem nosaka šādas līnijas infrastruktūras pārvaldītājs, kuram jāraugās, lai netiktu apdraudēta kustības drošība, ievērojot šādus vispārīgus noteikumus:

- pieļaujami izņēmumi ir pagaidu rakstura, un tie tiek plānoti savlaicīgi,

- par šīm pagaidu atkāpēm, to ģeogrāfisko atrašanās vietu, raksturu un signalizācijas līdzekļiem, vajadzības gadījumos izmantojot paziņojumus, kuros norādīts konkrētais izmantojamo signālu veids, ir jāinformē dzelzceļa uzņēmumi, kas veic pārvadājumus pa šādu līniju. Šāda paziņojuma paraugs jāpievieno līnijas infrastruktūras reģistram,

- visos izņēmumos jāparedz papildus drošības pasākumi, lai garantētu drošības līmeņa prasības pastāvīgu ievērošanu. Konkrēti šajos papildpasākumos varētu ietilpt:

- veicamo darbu pienācīga kontrole un uzraudzība,

- ātruma pagaidu ierobežošana līnijas posmā, samazinot kustības ātrumu līdz konkrētajiem apstākļiem piemērotajam.

4.2.3.2.4. Brīva vieta blakus sliežu ceļam vilciena evakuācijai ārpus stacijām

Jaunbūvējamajām ātrgaitas līnijām blakus visiem sliežu ceļiem, pa kuriem kursē ātrgaitas vilcieni, ir jābūt brīvai vietai; šī vieta jāparedz pasažieru izsēdināšanai no vilciena pretējā pusē sliežu ceļiem, ja pa tiem vilciena evakuācijas laikā notiek satiksme. Gadījumos, kad sliežu ceļi ir novietoti uz inženierbūvēm, pasažieru drošai izkāpšanai no vilciena sliežu ceļiem pretējā pusē brīvā vieta ir parapets.

Ātrgaitas kustībai modernizētajās esošajās līnijās šāda brīva vieta ir jāizveido visur, kur tas ir praktiski iespējams. Ja tas ir neiespējami, šādu zonu sākumā un beigās, kurās ir kustības ierobežojumi, jāizliek ceļazīmes, un visi par šādu situāciju jāinformē visi operatori, kas sniedz pārvadājumu pakalpojumus, izdarot attiecīgās norādes konkrētās līnijas infrastruktūras reģistrā.

Īpaši noteikumi, kas attiecas uz ļoti gariem tuneļiem, izklāstīti 4.2.3.1.3. punktā.

4.2.3.2.5. Dzelzceļa uzņēmumiem sniedzamie paziņojumi; bojājumu novēršana pēc vilcienu noskriešanas no sliedēm

Infrastruktūras pārvaldītājs informē konkrētos dzelzceļa uzņēmumus par kārtību, kādā tos var informēt par infrastruktūrai noteiktajiem pagaidu rakstura ekspluatācijas ierobežojumiem, kas var būt jānosaka parasti iepriekš neparedzamos gadījumos.

Infrastruktūras pārvaldītājs tos dzelzceļa uzņēmumus, kas plāno veikt pārvadājumus pa kādu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu savstarpēji izmantojamās sistēmas līniju, informē arī par pieejamajiem līdzekļiem defektu novēršanai un uzcelšanai uz sliedēm, šādu specializēto centru atrašanās vietām uz līnijas, un par to izmantošanas kārtību. Dzelzceļa uzņēmumi paziņo infrastruktūras pārvaldītājam īpašus nosacījumus, kas attiecas uz viņiem piederošo vilcienu defektu novēršanu vai uzcelšanu uz sliedēm. Pēdējais nodrošina, ka par šādiem remontdarbiem atbildīgais personāls ir pietiekami informēts par savstarpēji izmantojamiem vilcieniem, kuri var būt šiem centriem uz attiecīgajām līnijām jāapkalpo.

4.2.3.2.6. Infrastruktūras reģistrs

Katram Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas līnijas posmam lēmējai iestādei, tās pilnvarotajam pārstāvim vai infrastruktūras pārvaldītājam ir jāsastāda vienots dokuments, kas saucas "Infrastruktūras reģistrs". Šajā dokumentā apkopoti visu konkrētās līnijas apakšsistēmu parametri un raksturlielumi, kas attiecas uz stacionārajām būvēm un iekārtām.

Tas rada iespējas:

- dalībvalstij, kura ir atbildīga par apakšsistēmas nodošanu ekspluatācijā, izdot dokumentu, kurā katrai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas līnijai tiek noteikti galvenie ekspluatācijas parametri,

- infrastruktūras pārvaldītājam dokumenta veidā apkopot visas ziņas par konkrētajām līnijām, uz kuru pamata noteikt SITS turpmāko realizāciju,

- dzelzceļa uzņēmumam, kas sniedz vai gatavojas sniegt pārvadājumu pakalpojumus līnijā, saņemt vajadzīgo informāciju par konkrētajiem parametriem vai savstarpējās izmantojamības specifikācijā, kurus nosaka infrastruktūras pārvaldītājs.

Infrastruktūras apakšsistēmai šis dokuments norāda visas līnijas homogēnās daļas un katru konkrēto iekārtu, izmantotās vispārīgās vai īpašās specifikācijas, kuras ir jāievēro līnijas ekspluatācijā. Tās uzskaitītas E pielikumā.

Lēmēja iestāde vai infrastruktūras pārvaldītājs šo dokumentu pievieno infrastruktūras apakšsistēmas EK verificēšanas deklarācijai kā daļu no tehniskās dokumentācijas, kas aprakstīta Direktīvas 96/48/EK V pielikumā, lai dalībvalsts saņemtu atļauju nodot to ekspluatācijā

4.3. NOTEIKTIE DARBĪBAS PARAMETRI

Prasībām, kas jāievēro par elementiem, kuri raksturo infrastruktūras apakšsistēmas saskarnes, ir jāatbilst parametru līmeņiem, kuri noteikti katrai šādai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas līniju kategorijai:

- ātrgaitas vilcienu satiksmei speciāli būvētas līnijas,

- ātrgaitas vilcienu satiksmei speciāli modernizētas līnijas,

- ātrgaitas vilcienu satiksmei speciāli modernizētas līnijas ar īpatnībām dažādu ierobežojumu dēļ.

Infrastruktūras apakšsistēmai šie parametru līmeņi aprakstīti turpmāk, norādot īpašus nosacījumus, kas var būt pieļaujami attiecībā uz parametriem un saskarnēm.

Visi šīs SITS parametru līmeņi un specifikācijas noteikti līnijām ar Eiropas standarta sliežu platumu, kas savstarpēji izmantojamajām līnijām noteikts 4.1.3. punktā. Īpašos gadījumos ar citu sliežu platumu uzbūvētās līnijas aprakstītas 7.3. punktā.

Šie darbības parametru līmeņi apakšsistēmai noteikti normālos ekspluatācijas apstākļos un stāvokļos pēc uzturēšanas operācijām. Sekas pārveidošanas darbiem vai lieliem remontdarbiem, kuriem attiecībā uz apakšsistēmas darbības parametriem var būt vajadzīgi pagaidu rakstura izņēmumi, ja tādas ir, aprakstītas 4.2.3.2.3. punktā.

Līnijām, kas uzskatāmas par īpašiem gadījumiem, darbības parametru līmeņi noteikti 7.3. punktā.

4.3.1. Ātrgaitas vilcienu satiksmei speciāli būvētas līnijas

Lai iespējami labāk izmantotu savstarpēji izmantojamo vilcienu darbības parametrus, Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas līnijām, kas speciāli būvētas ātrgaitas vilcienu satiksmei, jābūt paredzētām tādu vilcienu kustībai, kuru garums ir vismaz 400 m, masa līdz 1000 t un maksimālais braukšanas ātrums lielāks vai vienāds ar 250 km/h, un kas var izmantot iepriekš 4.1.1. punktā noteikto infrastruktūras gabarītu. Ja tiek ievēroti šajā sadaļā noteiktie nosacījumi, 4.1. un 4.3.3. punktos noteiktie parametri un elementi nodrošina tādu infrastruktūru, pa kuru braukšanas ātrums ir līdz 300 km/h.

Savstarpēji izmantojamo vilcienu sastāvu kustības ātrumu saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK I pielikumu var palielināt virs 300 km/h, ja projektēšanas posmā attiecīgajiem darbības raksturlielumiem, kas saistīti ar kustības ātrumu, tiek mainīti parametri un saskarnes.

Var paaugstināt arī ātrgaitas vilcienu ekspluatācijas parametrus, izmantojot īpašas sistēmas, piemēram, vilciena nolieces sistēmu. Šādu vilcienu ekspluatācijai var paredzēt īpašus nosacījumus, ja tie neparedz ierobežojumus ar nolieces sistēmu neaprīkotiem ātrgaitas vilcieniem.

Katram parametram vai elementam var noteikt citādas prasības, kas atšķiras no šādos gadījumos darbības pamatparametru līmeņiem noteiktajām:

- ja noteiktās ātrgaitas līniju daļās tehnisku iemeslu dēļ savstarpēji izmantojami vilcienu sastāvi nevar sasniegt tiem paredzēto maksimālo ātrumu, attiecībā uz maksimālo kustības ātrumu līnijā pieņem zemāku darbības parametru līmeni,

- ja pieņemot kādus apakšsistēmas konstrukcijas parametrus, tiek panākts tāds pats darbības parametru līmenis, par dažiem parametriem vai saskarnēm var pieņemt īpašas prasības,

- ja augstas efektivitātes ātrgaitas vilcieniem radītu iespējas braukt ar ātrumu, kas piemēram, pārsniedz 300 km/h, ir jānosaka šādiem vilcieniem īpašas pielaides, kas ietekmē dažus parametrus vai saskarnes; šādu pielaižu pieņemšanai ir jābūt saskaņotai ar tādu nosacījumu saglabāšanu, kas attiecas uz pārējiem ātrgaitas vilcieniem, un ir noteikti 4.1. un 4.3.3. punktā.

Šādas prasības, kas ir atšķirīgas no tīkla darbības pamatlīmeņu nodrošināšanai vajadzīgajām, visos būvējamajos vai plānojamajos ātrgaitas līniju posmos nosakot vienveidīgi katram attiecīgajam parametram vai saskarnei. Turklāt par šādu noteikumu piemērošanu jābūt paziņojumam "Infrastruktūras reģistrā", kurā apkopoti visu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas līniju raksturlielumi.

Šo īpašo prasību saistība ar saistītajiem parametriem un saskarnēm aprakstīta 4.3.3. punktā.

4.3.2. Ātrgaitas vilcienu satiksmei speciāli modernizētas līnijas

Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas līnijas, kas speciāli modernizētas ātrgaitas vilcienu satiksmei, paredzētas 400 m gariem vilcieniem ar masu līdz 1000 tonnām, kas brauc ar ātrumu līdz 250 km/h. Šajās līnijās nevar pilnīgi izmantot īpaši ātrgaitas satiksmei paredzēto savstarpēji izmantojamo vilcienu sastāvu darbības parametrus.

Parametri un elementi, kas noteikti tīkla darbības pamatparametru līmeņu sasniegšanai, paredzēti infrastruktūrai ātrgaitas satiksmei, pa kuru brauc ar ātrumu līdz 250 km/h.

Nākamajā apakšiedaļā aprakstīti no šiem darbības pamatparametru līmeņiem atšķirīgi nosacījumi katram attiecīgajam parametram vai saskarnei, un tos var izmantot esošajās ātrgaitas satiksmei modernizētajās līnijās, kurās savstarpēji izmantojamo vilcienu sastāvu maksimālais braukšanas ātrums ir mazāks par maksimālo konstruktīvo ātrumu – zemāki darbības parametru līmeņi pieņemti pēc maksimālā kustības ātruma līnijā.

Taču ātrgaitas vilcienu darbības parametrus var uzlabot, izmantojot specifiskas sistēmas, piemēram, korpusa nolieci, un šādi aprīkotu vilcienu ekspluatācijai modernizētās līnijās var paredzēt speciālus nosacījumus, ja tādējādi tajās pašās līnijās netiek radīti ierobežojumi šādi neaprīkotu ātrgaitas vilcienu kustībai.

Par šādu noteikumu piemērošanu jābūt paziņojumam "Infrastruktūras reģistrā", kurā apkopoti visu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas līniju raksturlielumi.

Īpašie nosacījumi par elementiem uz kuriem tie attiecas, aprakstīti 4.3.3 punktā.

4.3.3. Specifikācijas, kas attiecas uz elementiem paredzēto darbības parametru līmeņu sasniegšanai

Turpmākajos punktos katram elementam un parametram noteiktas prasības, kas jāievēro visu kategoriju līnijām noteikto darbības parametru līmeņu sasniegšanai.

4.3.3.1. Minimālais ritošā sastāva gabarīts

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas

Projektēšanas posmā visiem šķēršļiem (būvēm, elektroapgādes un signalizācijas iekārtām) jāatbilst šādām prasībām:

- minimālais būvju gabarīts, kas tām noteikts, pamatojoties uz šīs SITS G pielikumā definēto references kinemātisko profilu GC,

- gabarīts, kas ritošajam sastāvam noteikts pantogrāfiem katram šķērslim: izņemot īpašus gadījumus, kas aprakstīti 7.3. punktā, pantogrāfa gabarīts jāpalielina par elektroizolācijas drošības attālumu, ņemot vērā jaunajai līnijai izraudzīto elektrifikācijas tipu, kontakttīkla projektēto augstumu un saistītā pantogrāfa tipu, kas visi noteikti energoapgādes SITS 4.1.2.1., 4.1.2.2., 4.1.2.3. un 4.3.2.3. punktā, 4.1. attēlā, H un J pielikumos.

Esošās ātrgaitas līnijas, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, un savienotājlīnijas

Esošajās ātrgaitas līnijās, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, un to savienotājlīnijās modifikācijai var izmantot minimālo būvju gabarītu, kas noteikts pēc references kinemātiskā profila GC, ja ekonomiska izpēte liecina par šādas investīcijas izdevīgumu. Ja šāda investīcija nav izdevīga, taču ekonomiski apstākļi pieļauj, tām abām var izmantot būvju gabarītu, kas noteikts pēc references kinemātiskā profila GC, ja nē – saglabāt esošo mazāko būvju gabarītu. Lēmējas iestādes vai infrastruktūras pārvaldītāja veiktajā ekonomiskajā izpētē ņem vērā paredzamās izmaksas un gaidāmās priekšrocības, ko dos gabarīta palielināšana saistībā ar savienošanos ar pārējām savstarpēji izmantojamajām līnijām.

Izņemot īpašus gadījumus, kas aprakstīti 7.3. punktā, vai turpmāk 7. iedaļā noteikto kārtību, pantogrāfa gabarīta drošības attālums jāpalielina par elektroizolācijas drošības attālumu, ir jāatļauj esošajās elektrificētajās sistēmās izmantot pantogrāfu tipus, kurus iespējams izmantot konkrētajā elektrificētajā sistēmā, kas noteikti energoapgādes SITS 4.1.2.1., 4.1.2.2., 4.1.2.3. un 4.3.2.3. punktā, 4.1. attēlā, H un J pielikumos.

4.3.3.2. Minimālais attālums starp sliežu ceļu asīm

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas

Projektēšanas stadijā ātrgaitas satiksmei būvējamajās līnijās minimālais attālums starp sliežu ceļu asīm ir jānosaka 4,50 m.

Atbilstoši līniju paredzētajiem darbības parametru līmeņiem šo attālumu var koriģēt saskaņā ar tabulu:

| Vilcieni bez nolieces sistēmas | Minimālais attālums starp sliežu ceļu asīm |

Jaunbūvējamās līnijas | V ≤ 250 km/h | 4,00 m |

250 km/h < V ≤ 300 km/h | 4,20 m |

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas un savienotājlīnijas

Ja tiek ievērotas 7.3. punktā noteiktās prasības, projektēšanas stadijā modernizētajās līnijās nosaka šādus attālumus starp sliežu ceļu asīm:

| Vilciena ātrums | Minimālais attālums starp sliežu ceļu asīm |

Modernizējamās līnijas | V ≤ 230 km/h | nosaka pēc saglabātā references kinemātiskā profila |

230 km/h < V < 250 km/h | 4,00 m |

4.3.3.3. Aerodinamiskā iedarbība uz infrastruktūru

4.3.3.3. a) Aerodinamiskā iedarbība uz būvēm

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas, līnijas, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, un savienotājlīnijas

Līniju projektējot un izraugoties sliežu ceļu tiešā tuvumā esošo būvju tipu saskaņā ar standarta ENV 1991–3 6.6. punktu, jāņem vērā aerodinamiskā (gaisa plūsmas) iedarbība, kuru rada transportlīdzekļu pārvietošanās. Ātrgaitas vilcienu sastāvu aerodinamiskās īpašības, kas noteiktas ritošā sastāva SITS 4.2.13. punktā, ir tādas, ka šos vilcienus saskaņā ar minēto standartu uzskata par tādiem, ko gaisa plūsmas labi applūst, un tiem ir mazāka aerodinamiskā iedarbība nekā parastajiem vilcieniem.

Sliežu ceļam tieši blakus esošo būvju minimālā stiprība jāpārbauda tikai attiecībā uz ātrgaitas vilcienu ekspluatāciju, ja vajadzīgs, vilcieniem ar plūdlīniju vagoniem, izmantojot koeficientu k1, kas definētas ENV 1991–3 standarta 6.6.2. punktā. Slēgtas konstrukcijas, kuras ir garākas par 20 m, jāpārbauda saskaņā ar šā standarta 6.6.6. punktu.

Pārbaudes procedūras noteiktas ENV 1991–3 standarta 6.6. punktā.

4.3.3.3. b) Strādājošo aizsardzība pret aerodinamisko iedarbību

Ievērojot 4.2.3.2.4. punkta noteikumus par pasažieru evakuāciju, infrastruktūras pārvaldītājs, ievērojot valsts tiesību normas, var pēc paša izvēles noteikt aizsardzības līdzekļus personālam, kuram ir piekļuves tiesības blakus sliežu ceļiem. Jāņem vērā aerodinamiskā iedarbība, ko rada ritošā sastāva SITS 4.2.13. punktā aprakstītie vilcieni un kura noteikta maksimālajam atļautajam ātrumam līdz 300 km/h visiem savstarpēji izmantojamo vilcienu tipiem. Vilcieniem, kuru maksimālais ātrums ir lielāks par minēto robežu, infrastruktūras pārvaldītājs pēc saviem ieskatiem var noteikt papildus aizsardzības pasākumus (lielāki drošības attālumi, aizsargsienas u.c.).

4.3.3.4. Maksimālie kāpumi un kritumi

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas, līnijas, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, un savienotājlīnijas

Ja tiek ievērotas 7.3. punktā noteiktās prasības, galvenajiem ceļiem projektēšanas posmā ir pieļaujami līdz 35 promilēm lieli kāpumi un kritumi, ievērojot šādas prasības par aplieci:

- slīpuma profila slīdošā vidējā vērtība 10 km garā ceļa posmā ir mazāka vai vienāda ar 25 promilēm,

- maksimālais garums ceļa posmiem ar nepārtrauktu slīpumu 35 promiles nepārsniedz 6000 m.

Ātrgaitas satiksmei speciāli modernizētas līnijas un savienotājlīnijas

Šajās līnijās kritumi un kāpumi parasti ir mazāki par pieļautajiem jaunceļamajām ātrgaitas līnijām. Modernizācijā, kuru veic savstarpēji izmantojamo vilcienu ekspluatācijai, jāievēro iepriekš noteiktās līnijas slīpuma vērtības, izņemot gadījumus, kad vietējie apstākļi nosaka lielākus kāpumus un kritumus; šādos gadījumos, nosakot pieļaujamos kāpumus un kritumus, jāņem vērā ritošā sastāva vilces un bremzēšanas parametru robežvērtības saskaņā ar ritošā sastāva SITS 4.3.3., 4.3.4., 4.3.5. un 4.3.9. punktu.

Izvēloties maksimālā slīpuma vērtību, visām savstarpēji izmantojamajām līnijām jāņem vērā arī paredzamie darbības parametri vilcieniem, kas nav savstarpēji izmantojami, un kuru ekspluatācija līnijā var tikt atļauta saskaņā ar Direktīvas 5. panta. 4. punktu.

4.3.3.5. Šķirotavas ceļi: līknes minimālais horizontālais un vertikālais rādiuss, kritumi un kāpumi, attālums starp sliežu ceļu asīm

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas, līnijas, kas īpaši modernizētas ātrgaitas satiksmei, un savienotājlīnijas

Uz ceļiem, pa kuriem savstarpēji izmantojamo vilcienu sastāvu kustība notiek tikai nelielā ātrumā (staciju ceļi un sānceļi, depo ceļi un šķirotavu ceļi), minimālais projektētais horizontālais rādiuss ir ne mazāks par 150 m. Pēc lāgošanas minimālais faktiskais rādiuss nedrīkst būt mazāks par 125 m.

Sliežu ceļa horizontālais lāgojums, ko veido līknes un izliekuma līknes pretējā virzienā, ir jāveic, ievērojot H pielikumā noteiktās prasības.

Vertikālo lāgošanas profilu līknes rādiuss šķirotavu un manevru ceļos nedrīkst būt mazāks par 600 m pacēluma virsotnē, un ne mazāks par 900 mm ieplakā.

Vilcienu novietošanai stāvēšanai paredzēto šķirotavu ceļu kāpumi un kritumi nedrīkst pārsniegt 2 mm/m. Ievērojot 7.3. punktā noteiktās prasības, šiem sliežu ceļiem ir jābūt tādiem, lai uz tiem kopā ar attiecīgajām pielaidēm varētu novietot stāvēšanai 400 m garus vilciena sastāvus, kas noteikti ritošā sastāva SITS 4.1.3. punktā, bet gadījumos, kad paredzēts izmantot mobilos tualetes iztukšošanas ratiņus, minimālajam attālumam starp blakus esošo sliežu ceļu asīm ir jābūt vismaz 6 m, un jāparedz vieta, pa kuru pārvietoties ratiņiem.

4.3.3.6. Pazemes inženierbūves, piemēram, tuneļi un nosegtas tranšejas

Tuneļu konstrukcijai ir jābūt tādai, ka maksimālās atmosfēras spiediena svārstības (starpība starp maksimālajām pārspiediena un retinājuma vērtībām atņemot dabīgo atmosfēras spiediena starpību tuneļa ieejā un izejā augstuma atšķirību dēļ) savstarpēji izmantojamajā vilcienā nepārsniedz 10000 Pa visā laikā, kurā vilciens brauc caur tuneli ar maksimālo projektēto ātrumu.

Ritošā sastāva SITS 4.1.13. punktā definēti maksimālie aerodinamiskie parametri, kas jāņem vērā savstarpēji izmantojamajiem vilcienu sastāviem. Šie parametri noteikti, pamatojoties uz šādiem vilcienu šķērsgriezumiem, kurus var izmantot atsevišķi katram motorvagonam vai piekabvagonam:

- 12 m2 ritošajam sastāvam, kas paredzēts GC kravas gabarītam,

- 11 m2 ritošajam sastāvam, kas paredzēts GB kravas gabarītam,

- 10 m2 ritošajam sastāvam, kas paredzēts mazākiem kravas gabarītiem.

Pēc šiem parametriem konkrētajam kustības ātrumam var aprēķināt tuneļa šķērsgriezumu, kas vajadzīgs veselības aizsardzības kritēriju ievērošanai. Ja lēmēja iestāde vai infrastruktūras pārvaldītājs vēlas izmantot konstruktīvos risinājumus, ar kuriem var samazināt spiediena svārstības (tuneļa portāla forma, šahtas u.c.), vai attiecībā uz mazāk svarīgiem tuneļiem (ļoti īsiem vai ļoti gariem tuneļiem), tiem jāveic īpaša izpēte, ar kuru apliecina, ka iepriekšminētie kritēriji tiek ievēroti.

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas

Tuneļa brīvais šķērsgriezums jānosaka tā, lai tiktu ievērota iepriekš norādītā spiediena izmaiņu maksimālā vērtība, ņemot vērā visu veidu tunelī plānoto satiksmi ar maksimālo ātrumu, ar kādu drīkst pārvietoties attiecīgie transporta līdzekļi.

Esošās ātrgaitas līnijas, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, un savienotājlīnijas

Šajās līnijās noteiktā maksimālo spiediena izmaiņu ierobežojuma ievērošanai citu līdzekļu starpā var samazināt ātrumu, pa tuneli faktiski kursējošajiem vilcieniem izmantojot iepriekš noteiktās procedūras.

Bez tam tuneļa gabarītam jābūt saderīgam ar būvju gabarītiem, līnijas kontakttīkla iekārtām, un pantogrāfa/kontakttīkla mijiedarbību, kas norādīti "gabarīta" elementam (4.3.3.1).

4.3.3.7. Ārējās sliedes pacēlums

Uz savstarpēji izmantojamajām līnijām, kurās sliežu platums atbilst 4.1.3. punktā noteiktajam, attiecas šādas specifikācijas.

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas

Jaunbūvējamu ātrgaitas līniju projektēšanas posmā izraudzītais ārējās sliedes pacēlums nedrīkst būt lielāks par 180 mm. Esošajās līnijās pieļaujama ekspluatācijas pielaide ± 20 mm, taču ārējās sliedes pacēlums nedrīkst būt augstāks par 190 mm.

To var paaugstināt ne vairāk kā līdz 200 mm līnijās, kas rezervētas tikai pasažieru satiksmei.

Ātrgaitas satiksmei speciāli modernizētas līnijas un savienotājlīnijas

Esošajās līnijās projektēšanas posmā izraudzītais ārējās sliedes pacēlums nedrīkst būt lielāks par 180 mm. Esošajās līnijās pieļaujama ekspluatācijas pielaide ± 20 mm, taču ārējās sliedes pacēlums nedrīkst būt augstāks par 190 mm.

To var paaugstināt ne vairāk kā līdz 200 mm līnijās, kas rezervētas tikai pasažieru satiksmei.

Uz prasībām par šā elementa uzturēšanu ekspluatācijas laikā attiecas 4.2.3.2.2. (Uzturēšanas plāns) punkta noteikumi par uzturēšanas pielaidēm.

4.3.3.8. Ārējās sliedes pacēluma deficīts

Uz savstarpēji izmantojamajām līnijām, kurās sliežu platums atbilst 4.1.3. punktā noteiktajam, attiecas šādas specifikācijas.

4.3.3.8.a) Ārējās sliedes pacēluma deficīts sliežu ceļos un uz pārmiju un krustojumu galvenajiem ceļiem

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas

Šo līniju projektēšanas posmā ārējās sliedes pacēluma deficīts atkarībā no maksimālā ātruma līnijā jāierobežo līdz tabulā norādītajām vērtībām:

| Ātrums (km/h) | Robežvērtība (mm) |

Ātrgaitas līnijas | 250 ≤ V ≤ 300 | 100 |

300 < V | 80 |

Projektēšanas laikā jānosaka pieļaujamais līknes rādiuss iezīmēšanai plānā, pamatojoties uz iepriekšminētajiem konstruktīvajiem elementiem (ārējās sliedes pacēlumu un ārējās sliedes pacēluma deficītu).

Par tabulā norādītajām augstākas ārējās sliedes pacēluma deficīta vērtības ir pieļaujamas līnijās, kuru būvei ir ļoti sarežģīti topogrāfiskie nosacījumi. Tie noteikti turpmāk īpašā šim jautājumam veltītā punktā.

Līnijas, kurās rādiusi noteikti pēc tabulā norādītajām ārējās sliedes pacēluma deficīta vērtībām, savstarpēji izmantojamiem vilcieniem, kas aprīkoti ar īpašiem (nolieces) mehānismiem, var atļaut kustību ar augstākām ārējās sliedes pacēluma deficīta vērtībām, ja šiem vilcieniem pieņemot tādas vērtības, nerodas ierobežojumi citiem savstarpēji izmantojamajiem vilcieniem. Vilcieniem, kas aprīkoti ar dažiem mehānismiem (inter alia vilcieniem ar nolieces mehānismu), maksimālo ārējās sliedes pacēluma deficītu nosaka katrā savstarpēji izmantojamajā līnijā, attiecīgajam vilcienu tipam piemērojot valsts noteikumus; izmantotā vērtība jāpublicē konkrētās līnijas infrastruktūras reģistrā. Šos vilcienus nodod ekspluatācijā saskaņā ar ritošā sastāva SITS noteiktajām prasībām.

Ātrgaitas satiksmei speciāli modernizētas līnijas un savienotājlīnijas

Projektētais ārējās sliedes pacēluma deficīts ātrgaitas vilcieniem esošajās ātrgaitas satiksmei modernizētajās līnijās un savienotājlīnijās atkarībā no līnijā noteiktā maksimālā ātruma jāierobežo līdz tabulā norādītajām vērtībām:

| Ātrums (km/h) | Robežvērtība (mm) |

Modernizējamās līnijas | V ≤ 160 | 160 |

160 < V ≤ 200 | 150 |

200 < V ≤ 230 | 140 |

230 < V < 250 | 130 |

Projektēšanas posmā jānosaka pieļaujamais līknes rādiuss iezīmēšanai plānā, pamatojoties uz iepriekšminētajiem konstruktīvajiem elementiem (ārējās sliedes pacēlumu un ārējās sliedes pacēluma deficītu).

Tādas pašas vērtības var izmantot esošajās ātrgaitas līnijās.

Par tabulā norādītajām augstākas ārējās sliedes pacēluma deficīta vērtības ir pieļaujamas līnijās, kuru būvei ir ļoti sarežģīti topogrāfiskie nosacījumi. Tie noteikti turpmāk īpašā šim jautājumam veltītā punktā.

Līnijas, kurās rādiusi noteikti pēc tabulā norādītajām ārējās sliedes pacēluma deficīta vērtībām, savstarpēji izmantojamiem vilcieniem, kas aprīkoti ar īpašiem (nolieces) mehānismiem, var atļaut kustību ar augstākām ārējās sliedes deficīta vērtībām, ja šiem vilcieniem pieņemot tādas vērtības, nerodas ierobežojumi citiem savstarpēji izmantojamajiem vilcieniem. Vilcieniem, kas aprīkoti ar dažiem mehānismiem (inter alia vilcieniem ar nolieces mehānismu) maksimālo ārējās sliedes pacēluma deficītu nosaka katrā savstarpēji izmantojamajā līnijā, attiecīgajam vilcienu tipam piemērojot valsts noteikumus; izmantotā vērtība jāpublicē konkrētās līnijas infrastruktūras reģistrā. Šos vilcienus nodod ekspluatācijā saskaņā ar ritošā sastāva SITS noteiktajām prasībām.

Ātrgaitas satiksmei speciāli modernizētas līnijas, kurām ir noteiktas īpatnības

Ja īpaši sarežģītu topogrāfisko nosacījumu dēļ līknes rādiusi plānā nedod iespējas ievērot iepriekšējos punktos noteiktās ārējās sliedes pacēluma deficīta vērtības, šai saskarnei var pieņemt augstākas vērtības.

Atlikušās maksimāli pieļaujamās vērtības norādītas turpmāk tabulā.

| Ātrums (km/h) | Robežvērtība (mm) |

Līnijas ar topogrāfiskām īpatnībām | V ≤ 160 | 180 |

160 < V ≤ 230 | 165 |

230 < V ≤ 250 | 150 |

250 < V ≤ 300 | 130 [1] |

Līnijas, kurās rādiusi noteikti pēc tabulā norādītajām ārējās sliedes pacēluma deficīta vērtībām, savstarpēji izmantojamiem vilcieniem, kas aprīkoti ar īpašiem (nolieces) mehānismiem, var atļaut kustību ar augstākām ārējās sliedes deficīta vērtībām, ja šiem vilcieniem pieņemot tādas vērtības, nerodas ierobežojumi citiem savstarpēji izmantojamajiem vilcieniem. Vilcieniem, kas aprīkoti ar dažiem mehānismiem (inter alia vilcieniem ar nolieces mehānismu) maksimālo ārējās sliedes pacēluma deficītu nosaka katrā savstarpēji izmantojamajā līnijā, attiecīgajam vilcienu tipam piemērojot valsts noteikumus; izmantotā vērtība jāpublicē konkrētās līnijas infrastruktūras reģistrā. Šos vilcienus nodod ekspluatācijā saskaņā ar ritošā sastāva SITS noteiktajām prasībām.

4.3.3.8.b) Ārējās sliedes pacēluma deficīts no pārmijām aizejošajos sānceļos

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas, līnijas, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, un savienotājlīnijas

Projektēšanas posmā aizejošajos ceļos ārējās sliedes pacēluma deficītam ir jābūt:

- 120 mm pārmijām, uz kurām ātrums braucot uz sānceļu ir 30 km/h ≤ V ≤ 70 km/h,

- 105 mm pārmijām, uz kurām ātrums braucot uz sānceļu ir 70 km/h < V ≤ 170 km/h,

- 85 mm pārmijām, uz kurām ātrums braucot uz sānceļu ir 170 km/h < V ≤ 230 km/h.

Esošajām pārmijām, kuras uzstādītas modernizējamajās līnijās, šo vērtību pielaides var būt 10 mm.

4.3.3.9. Ekvivalentais koniskums

Riteņa un sliedes saskarne nosaka ritošā sastāva kustības dinamikas īpašības. Tāpēc jāsaprot, ka to raksturotāju parametru starpā svarīga nozīme ir "ekvivalentajam koniskumam", jo ar to pietiekami labi var novērtēt riteņa un sliedes kontaktu taisnos līnijas posmos un līknēs ar lielu rādiusu.

Brīva riteņpāra kinemātisko kustību bez inerces, pārvietojoties pa sliežu ceļu ar konstantu ātrumu

, apraksta ar šādu diferenciālvienādojumu:

2tg γ/e r

= 0

kurā

y ir riteņpāra kustība pa sliedēm šķērsvirzienā,

e ir sliežu platums,

r0 ir riteņa rādiuss, kad riteņpāris ir centrēts pret sliežu ceļa asi,

γ ir riteņu koniskā profila leņķis.

Ja γ ir konstants, šā diferenciālvienādojuma risinājums ir sinusoīda ar viļņa garumu λ:

λ = 2π

r

e

Klingeļa formula.

Ja riteņu profils nav konisks, "ekvivalento koniskumu" definē kā konusa leņķa tangensu (tg ye) riteņpārim ar koniskiem riteņiem, kuru šķērskustībai ir tāds pats kinemātiskais viļņa garums kā attiecīgajam riteņpārim (bet tikai taisnā līnijas posmā un līknēs ar lielu rādiusu).

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas

Līnijās, kas speciāli būvētas ātrgaitas satiksmei, atkarībā no kustības maksimālā ātruma ekvivalentajam koniskumam jābūt mazākam par tabulā norādītajām robežvērtībām.

Ātrums (km/h) | Projektētā vērtība | Ekspluatācijas laikā, ņemot vērā riteņu un sliežu nodilumu |

230 < V ≤ 250 | 0,25 | 0,30 |

250 < V ≤ 280 | 0,20 | 0,25 |

V > 280 | 0,10 | 0,15 |

Ekvivalentais koniskums neattiecas uz vilcieniem, kuriem ir asis, uz kurām riteņi griežas neatkarīgi viens no otra.

Šo ekvivalentā koniskuma vērtību ievērošanu, ņemot vērā ass parametrus (riteņu profilu un attālumu starp riteņa darba virsmām, kas noteikti ritošā sastāva SITS 4.2.10. punktā), panāk, taisnos līniju posmos un uz pārmijām pareizi izvēloties un ar dokumentiem apstiprinot trīs šādus elementus: sliežu platums un pielaides (4.3.3.10), sliežu sānslīpums (4.3.3.11) un sliežu galviņas profils (4.3.3.12).

Ātrgaitas satiksmei speciāli modernizētas līnijas un savienotājlīnijas

Līnijās, kuras speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, pieļaujamas šādas koniskuma maksimālās vērtības.

NB:

Ātrumiem līdz V ≤ 160 km/h ekvivalentais koniskums netiek noteikts.

Ātrums (km/h) | Projektētā vērtība | Ekspluatācijas laikā, ņemot vērā riteņu un sliežu nodilumu |

160 < V ≤ 200 | 0,30 | 0,40 |

200 < V ≤ 230 | 0,25 | 0,35 |

230 < V ≤ 250 | 0,25 | 0,30 |

4.3.3.10. Sliežu platums un pielaides

Sliežu platums ir attālums starp sliežu galviņu darba virsmām, ko mēra 14,5 mm (± 0,5 mm) zem rites virsmas.

Aprēķinot ekvivalento koniskumu, ņemot vērā kontaktpunktu maiņu, ritenim griežoties, sliežu platums ir 100 m garā ceļa posmā mērītā sliežu platuma slīdošā vidējā vērtība.

Konstrukcijas pētījumi par komponentu grupu, kas sastāv no sliedēm, piestiprinājumu sistēmas un sliežu atbalsta, nodrošina šādu sliežu platumu:

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas

Vidējam sliežu platumam 100 m garā posmā uz galvenajiem ceļiem, pārmijām un krustojumiem uz galvenajiem ceļiem maģistrālajās līnijās, kas speciāli būvētas ātrgaitas satiksmei, jābūt tabulā norādītajās robežās.

Ātrums | Vidējais sliežu platums (mm) 100 m ceļa posmā |

Teorētiskā standartvērtība | Ekspluatācijas laikā taisnos posmos un līknēs ar rādiusu R > 10000 m | Ekspluatācijas laikā līknēs ar rādiusu R ≤ 10000 m |

230 km/h < V ≤ 250 km/h | 1435 – 1437 | 1433 – 1442 | 1433 – 1445 |

250 km/h < V ≤ 280 km/h | 1435 – 1437 | 1434 – 1440 | 1434 – 1443 |

V > 280 km/h | 1435 – 1437 | 1434 – 1440 | 1434 – 1443 |

Sliežu platuma teorētiskā standartvērtība ir projektētā vērtība, kuru izraugās lēmēja iestāde vai infrastruktūras pārvaldītājs atkarībā no izvēlētā sliežu ceļa, pārmiju un sliežu ceļu krustojumu tipa. Šo standartvērtību izmanto ekvivalentā koniskuma aprēķināšanai, ar to nosakot sliežu teorētisko novietojumu.

Ekspluatācijas laikam noteiktās vērtības jāizmanto kā galējās robežvērtības uzturēšanas plānā (4.2.3.2.2.), kas jāīsteno, tiklīdz līniju nodod ekspluatācijā. Ja vajadzīgs, tās var izmantot sliežu ceļa ekvivalentā koniskuma aprēķināšanai ekspluatācijas laikā.

Šo elementu var modificēt saistībā ar elementiem "sliežu sānslīpums" (4.3.3.11.), "sliežu galviņas profils" (4.3.3.12.) un "ass raksturlielumi" (ritošā sastāva SITS 4.2.10. punkts), ievērojot par šiem elementiem noteiktās prasības.

Ātrgaitas satiksmei speciāli modernizētas līnijas un savienotājlīnijas

Uz līnijām, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei ar kustības ātrumu, kas lielāks par 230 km/h, attiecas tās pašas 100 m garā ceļa posmā vidējā sliežu platuma specifikācijas, kas iepriekš norādītas ātrgaitas satiksmei speciāli būvētajām līnijām. Modernizētajās līnijās, kas paredzētas kustības ātrumu, kas ir vienāds vai mazāks par 230 km/h, šā elementa skaitliskā vērtība netiek noteikta.

Uz prasībām par šā elementa uzturēšanu ekspluatācijas laikā attiecas 4.2.3.2.2. (Uzturēšanas plāns) punkta noteikumi par ekspluatācijas pielaidēm.

4.3.3.11. Sliežu sānslīpums

Tas ir leņķis starp jaunu atbalstam uzmontētu sliežu profila simetrijas asi un perpendikulu pret rites virsmu.

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas

Līniju posmos, kas paredzēti kustībai ar ātrumu mazāku vai vienādu ar 280 km/h, pieļaujamais sliežu sānslīpums ir no 1/20 līdz 1/40 (nominālā vērtība 0,05 līdz 0,025 atkarībā no sliežu ceļa konstrukcijas elementiem), ar montāžas pielaidi 0,010 nododot ekspluatācijā.

Līniju posmos, kas paredzēti kustībai ar ātrumu virs 280 km/h, sliežu ceļš jāierīko ar sliežu sānslīpumu 1/20, kas nodrošina vajadzīgās koniskuma vērtības ritošā sastāva SITS noteiktajiem riteņu profiliem.

Tomēr infrastruktūras pārvaldītājs var paredzēt sliežu ceļu ierīkot ar citādu slīpumu, nevis 1/20, un tādā gadījumā var būt jāpieņem jaunas specifikācijas elementiem "sliežu galviņas profils" (4.3.3.12.), "sliežu platums" (4.3.3.10.) un ass raksturlielumiem (ritošā sastāva SITS 4.2.10. punkts). Šādā gadījumā infrastruktūras pārvaldītājs pārbauda jaunās sistēmas saderību attiecībā uz ekvivalento koniskumu ar ritošā sastāva SITS noteiktajiem riteņu profiliem.

Pēdējā gadījumā, vienojoties ar AEIF ritošā sastāva SITS darba grupu, jāpārskata infrastruktūras SITS, tajās iekļaujot jaunas vērtības un to pielaides.

Pārmijām un krustojumiem ātrgaitas satiksmei speciāli būvētu līniju posmos, kuros kustības ātrums ir mazāks vai vienāds ar 250 km/h, sliedes bez slīpuma līnijas posmos ar kustības ātrumu virs 200 km/h var ierīkot tikai uz pārmijām un krustojumiem.

Ātrgaitas satiksmei speciāli modernizētas līnijas un savienotājlīnijas

Esošajās līnijās, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, iepriekšējā punktā noteiktās prasības attiecībā uz 280 km/h un mazāku kustības ātrumu attiecas uz sliežu ceļiem.

Modernizētajās līnijās sliedes bez slīpuma līniju posmos ar kustības ātrumu virs 200 km/h var likt tikai uz pārmijām un krustojumiem.

4.3.3.12. Sliedes galviņas profils

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas, līnijas, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, un savienotājlīnijas

Sliedes galviņas profils ir noteikts sliedes konstrukcijas rasējumā ar riņķa līniju kopumu, kas veido nepārtrauktu līkni; šī līkne nodiluma dēļ mainās, un parasti tiecas uz nemainīgu formu, kuras mērījumiem ekvivalentā koniskuma noteikšanai vajadzīgas ļoti precīzas metodes.

Sliedes galviņas profilu veido sliedes galviņas sānslīpums 1/20 līdz 1/17,2 attiecībā pret sliedes galviņas vertikālo asi, aiz kura ir augšējās virsmas virzienā ir līknes ar rādiusu 12,7 vai 13 mm, tad 80 un 300 mm līdz sliedes galviņas vertikālajai asij.

Šis elements, kas apraksta sliežu ceļa komponentu, ir aprakstīts 5. iedaļā pie "savstarpējās izmantojamības komponentiem" (5.2.1.).

Šo parametru var modificēt saistībā ar elementiem "sliežu sānslīpums" (4.3.3.11.), "sliežu platums" (4.3.3.10.) un "ass raksturlielumi" (ritošā sastāva SITS 4.2.10. punkts), un ievērojot iepriekšējā punktā par sliežu slīpumu noteiktās prasības.

4.3.3.13. Vertikālās slodzes uz konstrukcijām

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas, līnijas, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, un savienotājlīnijas

Konstrukciju aprēķiniem jaunbūvējamās līnijās jāizmanto kāds no ENV 1991–3 standarta 6.3. punktā noteiktajiem slodzes modeļiem; 6.3.2. punktā "Slodzes modelis 71" definētā koeficienta α vērtība ir jāpieņem vismaz 1.

Lai garantētu dinamiskās īpašības esošajā un paredzamajā satiksmē, konstrukcijas jāaprēķina desmit dažādiem vilciena standartsastāviem (skat. šīs SITS I pielikumu), kuru kopumu apzīmē ar terminu "universālais dinamiskais vilciens" (TDU). Katram vilciena standartsastāvam aprēķinātajam paātrinājumam visu tilta konstrukciju laidumu, būvju (vai to elementu) vidū jābūt mazākam par pieļaujamo paātrinājumu (t.i., 0,35g balastētām un 0,5g nebalstētām konstrukcijām); lieces deformācijai laiduma vidū jābūt mazākai par pieļaujamo deformāciju (ENV 1991–3 standarta G pielikums).

Šīs pārbaudes jāveic kustības ātrumiem no 0 km/h līdz 1,2 V km/h, kur V ir līnijā projektētais kustības ātrums.

Var tikt izstrādātas metodes, pēc kurām izvēlēties attiecīgajai būvei un konkrētajiem kustības ātrumiem agresīvāko vilciena standartsastāvu. Izostatiskām konstrukcijām izmantojamo vilciena standartsastāvu var noteikt pēc UIC izstrādātās agresivitātes metodes.

Pārbaudei jānodrošina, ka universālā dinamiskā vilciena iedarbība ir jāiekļauj slodzes modeļos, pēc kuriem aprēķina konstrukciju izturību un deformācijas. Ja tas nav iespējams, šo slodzes modeļu vietā izmanto pašu universālo dinamisko vilcienu.

Ievērojot Direktīvas 5. panta 4. punktu, projektējot būves, uz kurām ir brauktuves, jāņem vērā arī tādu savstarpēji neizmantojamu vilcienu sastāvu tehniskie parametri (asslodze, ātrums), kuru kustību līnijā varētu atļaut.

4.3.3.14. Horizontālas šķērsslodzes uz konstrukcijām

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas, līnijas, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, un savienotājlīnijas

Būves, uz kurām ir brauktuves, jāprojektē tā, lai tās būtu noturīgas pret līnijā ekspluatācijai paredzētā ritošā sastāva (dienesta vilcienu, ātrgaitas vilcienu u.c. vilcienu) radīto centrbēdzes spēku un sānsvārstību – zvalstīšanās – spēku izraisītajām slodzēm.

Inženierbūvju aprēķiniem jaunbūvējamās līnijās tādējādi jāizmanto standarta ENV 1991–3 6.5. punktā definētās horizontālās slodzes – attiecīgi 6.5.1. punkts "Centrbēdzes spēki" un 6.5.2. punkts "Sānsvārstību spēki".

Piemērojot 6.5.1 (6)P punktu, pietiekami ir aprēķini pēc samazinātās slodzes modeļa 71 (6.5.1(6)P(b)).

4.3.3.15. Slodzes uz konstrukcijām garenvirzienā

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas, līnijas, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, un savienotājlīnijas

Projektējot būves jaunām līnijām, garenspēki jāaprēķina saskaņā ar ENV 1991–3 standarta 6.5. punktu (6.5.3. un 6.5.4.4.). Izmantojot 6.5.3.4. punktu, aprēķinos jāņem vērā 1000 tonnu kopējā masa iepriekš definētajiem ātrgaitas vilcienu sastāviem.

4.3.3.16. Sliežu ceļa, pārmiju un krustojumu vertikālo slodžu izturība

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas

Sliežu ceļiem un tā sastāvdaļām to normālajos ekspluatācijas apstākļos un stāvoklī pēc remontdarbiem jābūt spējīgiem izturēt vismaz maksimālos vertikālos spēkus, kas definēti šīs SITS 4.1.4. punktā.

Šī prasība ir uzskatāma par izpildītu, ja ir ievērotas 5. nodaļā "Savstarpējās izmantojamības komponenti" noteiktās prasības par savstarpējās izmantojamības komponentiem: sliedēm (5.2.1.), sliežu piestiprināšanas sistēmām (5.2.2.), gulšņiem un sliežu balstiem (5.2.3.).

Var izmantot citus sliežu ceļu komponentus vai citas sliežu ceļu virsbūves sistēmas, ja lēmēja iestāde vai infrastruktūras pārvaldītājs tehniskos pētījumos parāda, ka sliežu ceļa konstrukcijas sistēmai ir ekvivalenta vai labāka vertikālo slodžu izturība par to noturībai vajadzīgo. To var parādīt ar sliežu ceļu komponentu (sliežu, gulšņu vai sliežu balstu) stiprības aprēķiniem.

Ievērojot Direktīvas 5. panta 4. punktu, izvēloties sliežu ceļu komponentus, jāņem vērā arī tādu savstarpēji neizmantojamu vilcienu sastāvu tehniskie parametri (asslodze, ātrums), kuru kustību līnijā varētu atļaut.

Ātrgaitas satiksmei speciāli modernizētas līnijas un savienotājlīnijas

Šim elementam noteiktās prasības esošajās speciāli ātrgaitas satiksmei modernizētajās līnijās ir ievērotas vilcieniem, kas nav savstarpēji izmantojami. Iepriekšējā punktā un 5. nodaļā attiecīgajiem savstarpējās izmantojamības komponentiem noteiktās prasības šajās līnijās var neievērot.

Uz prasībām par šā elementa uzturēšanu ekspluatācijas laikā attiecas 4.2.3.2.2. (Uzturēšanas plāns) punkta noteikumi.

4.3.3.17. Sliežu ceļa, pārmiju un krustojumu šķērsslodžu izturība

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas

Sliežu ceļiem un tā sastāvdaļām to normālajos ekspluatācijas apstākļos un stāvoklī pēc remontdarbiem jābūt spējīgiem izturēt vismaz maksimālos šķērsspēkus, kurus rada savstarpēji izmantojami ātrgaitas vilcieni, vai ja vajadzīgs, arī citi vilcieni. Šis ierobežojums ir viens no parametriem, kas raksturo riteņa un sliedes saskarni un citādā veidā noteikts 4.1.4. punktā, un tas jānosaka kā:

=

P

3

, kurā P ir līnijā ekspluatācijai atļautā ritošā sastāva maksimālā asslodze.

Ja ir ievērotas 7.3. punktā noteiktās prasības, jāuzskata, ka šī prasība ir ievērota attiecībā uz:

- ceļu uz stingra pamata,

- ceļa uz balasta slāņa, ja ievērotas arī trīs šādas prasības:

1) sliežu ceļa, pārmiju un krustojumu komponenti, izņemot jau esošās pārmijas, atbilst prasībām, kas savstarpējās izmantojamības komponentiem noteiktas 5. nodaļā "Savstarpējās izmantojamības komponenti" par sliedēm (5.2.1.), sliežu piestiprināšanas sistēmām (5.2.2.), gulšņiem un sliežu balstiem (5.2.3.);

2) galvenie ātrgaitas satiksmei izmantojamie sliežu ceļi visā to garumā ir uz dzelzsbetona gulšņiem, izņemot ļoti īsus posmus, kuru garums ir līdz 10 m, starp kuriem ir vismaz 50 m attālums;

3) uz sliežu ceļa vienu kilometru vienai sliedei ir vismaz 1600 piestiprinājuma sistēmu.

Var izmantot citus sliežu ceļu komponentu tipus vai citus sliežu ceļu tipus, ja lēmēja iestāde vai infrastruktūras pārvaldītājs tehniskos pētījumos parāda, ka sliežu ceļa konstrukcijas sistēmai ir ekvivalenta vai labāka šķērsslodžu izturība par šķērsspēkiem noteikto robežvērtību. To var parādīt ar šķērskustību testu. Tādā gadījumā atbilstības novērtēšana jāveic saskaņā ar 6.2. punkta noteikumiem.

Ātrgaitas satiksmei speciāli modernizētas līnijas un savienotājlīnijas, staciju ceļi, šķirotavas un depo ceļi

Attiecībā uz šo elementu prasības esošajām ātrgaitas satiksmei modernizētajām līnijām, savienotājlīnijām un staciju ceļiem, kurus neizmanto ātrgaitas satiksmei, kā arī depo un šķirotavas ceļiem ir ievērotas visiem vilcieniem, izņemot savstarpēji izmantojamus vilcienus. Iepriekšējā punktā un 5. nodaļā attiecīgajiem savstarpējās izmantojamības komponentiem noteiktās prasības šajās līnijās var neievērot.

Uz prasībām par šā elementa uzturēšanu ekspluatācijas laikā attiecas 4.2.3.2.2. (Uzturēšanas plāns) punkts.

4.3.3.18. Sliežu ceļa ģeometrija

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas, līnijas, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, un savienotājlīnijas

Sliežu ceļa ģeometrijas defekti garenvirzienā, šķērsvirzienā, taisnums un sliežu platums nedrīkst pārsniegt:

Piezīme:

QN 1 nepiemēro.

Atļautais faktiskais ātrums (km/h) | Lāgojums | Garenvirziens |

Kvalitātes līmenim noteiktā vērtība (mm) | Kvalitātes līmenim noteiktā vērtība (mm) |

QN 1 | QN 2 | QN 1 | QN 2 |

Absolūtā maksimālā vērtība Δy0max un Δz0max (vidējā maksimālā)

v ≤ 80 | 12 | 14 | 12 | 16 |

80 < v ≤ 120 | 8 | 10 | 8 | 12 |

120 < v ≤ 160 | 6 | 8 | 6 | 10 |

160 < v ≤ 200 | 5 | 7 | 5 | 9 |

200 < v ≤ 300 | 4 | 6 | 4 | 8 |

Standartnovirze Δy0σ un Δz0σ

v ≤ 80 | 1,5 | 1,8 | 2,3 | 2,6 |

80 < v ≤ 120 | 1,2 | 1,5 | 1,8 | 2,1 |

120 < v ≤ 160 | 1,0 | 1,3 | 1,4 | 1,7 |

160 < v ≤ 200 | 0,8 | 1,1 | 1,2 | 1,5 |

200 < v ≤ 300 | 0,7 | 1,0 | 1,0 | 1,3 |

- garenvirzienam un lāgojumam: QN3 vērtības, kas noteiktas kā iepriekš (absolūtā maksimālā vērtība Δy0max un Δz0max maksimāli pieļaujamā, QN 3 nosaka kā QN 3 = 1,3 × QN 2),

- sliežu ceļa nelīdzenums: sliežu ceļa pieļaujamais nelīdzenums ir 5 mm/m satiksmei ar ātrumu V >160 km/h un 7 mm/m ātrumam V< = 160 km/h, kuru mēra 3 m bāzei garenvirzienā,

- vidējais sliežu platums 100 m garā ceļa posmā, konkrētās vērtības līnijām atkarībā no darbības parametriem norādītas 4.3.3. punkta apakšpunktā par sliežu platumu (4.3.3.10).

Ja kāda no šīm vērtībām tiek pārsniegta, jānosaka ātruma ierobežojumi.

Uz prasībām par šā elementa uzturēšanu ekspluatācijas laikā attiecas 4.2.3.2.2. (Uzturēšanas plāns) punkta noteikumi par ekspluatācijas pielaidēm.

4.3.3.19. Pārmijas un krustojumi: pārmiju un krustojumu sliežu profils

(protokolam)

4.3.3.20. Pārmijas un krustojumi: funkcionālās prasības

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas

Sānceļu pārmiju un krustpārmiju asmeņi un kustīgās serdes jāaprīko ar drošības un bloķēšanas līdzekļiem.

Pārmijām un krustojumiem jaunbūvējamās ātrgaitas satiksmes līnijās ar kustības ātrumu lielāku vai vienādu ar 280 km/h ir jābūt ar kustīgām serdēm. Turpmāk būvējamajos ātrgaitas līniju iecirkņos un to savienotājlīnijās, kas paredzētas kustības ātrumam līdz 280 km/h, var izmantot pārmijas un krustojumus ar fiksētām pārmiju sliedēm.

Šo pārmiju un krustojumu tehniskajiem parametriem jāatbilst šādām prasībām:

Definīcija | Nominālais izmērs (mm) | Montāžas pielaide (mm) | Ekspluatācijas pielaide (mm) |

1 | 2 | 3 | 4 |

Krustojuma sliežu platums: Al, A2, A3, A4 | 1 435 | + 2 – 1 | + 5/– 2 [3] |

Uzmalas rievas platums | 40 [2] | + 0,5 – 0,5 | [2] |

Pretsliedes attālums: Cl, C2, C3, C4 | 1 395 | + 0,5 – 0,5 | ≥ 1393 |

Riteņu uzmalu vadotnes attālums: Bl, B2 | 1 355 [2] | ≤ 1356 | ≤ 1356 |

Pretsliedes paaugstinājums H | pārmijām: O ≤ H ≤ 60 krustojumiem: 45 ≤ H ≤ 60 | + 2 – 1 | + 10 |

Ātrgaitas satiksmei speciāli modernizētas līnijas un savienotājlīnijas

Jāievēro tikai iepriekš noteiktie funkcionālie izmēri un pielaides.

Uz prasībām par šā elementa uzturēšanu ekspluatācijas laikā attiecas 4.2.3.2.2. (Uzturēšanas plāns) punkta noteikumi par ekspluatācijas pielaidēm.

4.3.3.21. Sliežu ceļa, pārmiju un krustojumu pretestība bremzēšanas un paātrinošā spēka iedarbībai

Šiem infrastruktūras komponentiem jāiztur mehāniskās un temperatūras slodzes, kuras rodas, uz tiem iedarbojoties vilciena bremzēšanas un paātrinošajam spēkam, un ir noteiktas ar šādiem savstarpējās izmantojamības kritērijiem (noteikti ar ritošā sastāva SITS).

Mehāniskās stiprības nosacījums

Visu bremžu sistēmu radītais kopējais bremzēšanas spēks nerada palēninājumu (sliedei pieliktā bremzēšanas spēka attiecība pret vilciena masu) lielāku par 2,5 m/s2 bremzēšanas režīma posmos ar augstāko bremzēšanas enerģiju, gan ņemot vērā kopējā bremzēšanas spēka attiecību pret vilciena kopējo masu, gan arī katras asis saturošās vienības (parasto ratiņu vai Bisela ratiņu) radītā vidējā maksimālā sliedei pieliktā bremzēšanas spēka attiecību pret to masu.

Temperatūras nosacījums

No riteņa un sliedes saķeres neatkarīgas bremžu sistēmas, kurās kinētisko enerģiju izkliedē, paaugstinot sliedes temperatūru [4], nerada bremzēšanas spēkus, kas ir lielāki par:

- 1. gadījums: 360 kN uz vilcienu (sekciju vilcieniem un motorvagonu vilcieniem) pielietojot pēkšņo bremzēšanu,

- 2. gadījums: pārējos bremzēšanas gadījumos, piemēram, pielietojot dienesta bremzēšanu ātruma samazināšanai, nepārtrauktu bremzēšanu vilciena apturēšanai vai atkārtotu bremzēšanu ātruma samazināšanai, līdz attiecīgās Eiropas specifikācijas vai CEN standarta publicēšanai bremzēšanas režīmi un tajos maksimāli pieļaujamais bremzēšanas spēks jānosaka attiecīgo savstarpēji izmantojamo līniju infrastruktūras pārvaldītājiem. Šie nosacījumi jāpublicē konkrētās līnijas infrastruktūras reģistrā.

Savstarpēji izmantojamo vilcienu bremžu sistēmas ir regulējamas iepriekš minēto bremzēšanas spēka vērtību ievērošanai saskaņā ar ritošā sastāva SITS 4.2.15. punktu.

Sliežu temperatūras paaugstināšanās ir atkarīga ne tikai no bremzēšanas spēka, bet arī no bremžu atkārtotas lietošanas reižu skaita sliežu ceļa posmā, jo īpaši no minētajiem pēdējos divos gadījumos. Tāpēc, ņemot vērā vietējos klimatiskos apstākļus, infrastruktūras pārvaldītāji konkrētos līniju posmos var noteikt maksimāli pieļaujamo bremzēšanas spēku saskaņā ar B iedaļu (skat. turpmāk).

Izmantojot iepriekšminētos saskarnes kritērijus, infrastruktūras pārvaldītājiem jāparedz šādi noteikumi:

A – Specifikācijas, kas attiecas uz maksimālā bremzēšanas spēka mehānisko nosacījumu

Nepieciešamo sliežu ceļa izturību nodrošina ar šādiem noteikumiem:

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas

Minimālajai sliežu piestiprināšanas sistēmas pretestībai sliedes izslīdēšanai garenvirzienā – garenbīdei – ir jābūt lielākai par 9 kN, izņemot "izslīdošās" piestiprināšanas sistēmas, kas īpaši paredzētas sliežu izplešanās nodrošināšanai garenvirzienā gala savienojumos ar sliežu ceļa klātni uz inženierbūvēm ar brauktuvi vai sliežu kompensējošajos salaidumos.

Ja ir ievērotas šīs SITS 7.3. punktā noteiktās prasības, šī prasība ir uzskatāma par ievērotu, ja ir ievērotas 5. nodaļā "Savstarpējās izmantojamības komponenti" noteiktās prasības par savstarpējās izmantojamības komponentiem: sliedēm (5.2.1.), sliežu piestiprināšanas sistēmām (5.2.2.), gulšņiem un sliežu balstiem (5.2.3.).

Var izmantot citus sliežu ceļu komponentus vai citas sliežu ceļu virsbūves sistēmas, ja lēmēja iestāde vai infrastruktūras pārvaldītājs tehniskos pētījumos parāda, ka sliežu ceļa konstrukcijas sistēmai kopumā ir ekvivalenta vai labāka slodžu izturība garenvirzienā par vajadzīgo noturībai pret iepriekšējā punktā par mehāniskās stiprības nosacījumā un temperatūras nosacījumā noteiktajiem maksimālajiem garenspēkiem. Šim nolūkam var izmantot pretestības testu garenvirzienā saskaņā ar attiecīgo Eiropas specifikāciju vai CEN standartu. Tādā gadījumā atbilstības novērtēšana jāveic saskaņā ar 6.2. punkta noteikumiem.

Ātrgaitas satiksmei speciāli modernizētas līnijas un savienotājlīnijas

Šim elementam noteiktās prasības esošajās speciāli ātrgaitas satiksmei modernizētajās līnijās ir ievērotas vilcieniem, kas nav savstarpēji izmantojami. Iepriekšējā punktā un 5. nodaļā attiecīgajiem savstarpējās izmantojamības komponentiem noteiktās prasības šajās līnijās var neievērot.

B – Specifikācijas, kas attiecas uz maksimālā bremzēšanas spēka, ko rada no riteņa un sliedes saķeres neatkarīga bremzēšanas sistēma, temperatūras nosacījumu

Sliežu temperatūras paaugstināšanās ir atkarīga gan no faktoriem, kas saistīti ar ritošā sastāva faktoriem, gan konkrētās līnijas raksturlielumiem (piemēram, vietējiem klimatiskajiem apstākļiem un nepieciešamajiem bremzēšanas nosacījumiem), par kuriem jāievēro šādi noteikumi.

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas, līnijas, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, un savienotājlīnijas

- Visās Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīkla līnijās to infrastruktūras pārvaldītāji atļauj izmantot šāda tipa bremzes pēkšņai bremzēšanai (1. gadījums). Sliežu ceļa konstrukcijas raksturlielumi, kas noteikti iepriekš A iedaļā, līdz ar 4.3.3.17. punktā noteiktajiem nodrošina, ka parasti šo prasību var ievērot.

- Katrai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu līnijai infrastruktūras pārvaldītājs, ņemot vērā vietējās īpatnības, nosaka bremžu lietošanas noteikumus 2. gadījumam, kas var būt:

- 2. gadījumam izmantojot šā tipa bremzes, atļauta ir tikai pēkšņā bremzēšana,

- atļauja šīs bremzēšanas sistēmas izmantot, ievērojot iepriekš A iedaļā noteikto ierobežojumu.

Tā kā paātrinošie spēki parasti ir mazāki par bremzēšanas spēkiem, īpašu prasību par tiem nav, izņemot saliktas slodzes, kas noteiktas inženierbūvju konstrukcijām (4.3.3.13.).

4.3.3.22. Sliežu stingrums

Lai samazinātu vertikālos dinamiskos spēkus starp riteņiem un sliedēm, ir jāierobežo sliežu stingrums, izmantojot piemērotu zemsliežu pamatu.

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas

- Sliežu piestiprināšanas sistēmām uz dzelzsbetona gulšņiem zemsliežu pamata dinamiskais stingrums nedrīkst būt lielāks par 600 MN/m.

- Kopējais dinamiskais stingrums sliežu piestiprināšanas sistēmām uz dzelzsbetona plātnēm nedrīkst būt lielāks par 150 MN/m.

Saskaņā ar šīs SITS 7.3. punktā noteiktajām prasībām, šī prasība ir uzskatāma par ievērotu, ja ir ievērotas 5. nodaļā "Savstarpējās izmantojamības komponenti" noteiktās prasības par savstarpējās izmantojamības komponentu sliežu piestiprināšanas sistēmām (5.2.2.).

Var izmantot citus sliežu ceļu komponentus vai citas sliežu ceļu virsbūves sistēmas, ja lēmēja iestāde vai infrastruktūras pārvaldītājs tehniskos pētījumos parāda, ka sliežu ceļa konstrukcijas sistēmai kopumā ir ekvivalents vai labāks dinamiskais stingrums par iepriekš sliežu ceļiem uz betona plātnēm noteikto. Tādā gadījumā atbilstības novērtēšana jāveic saskaņā ar 6.2. punkta noteikumiem.

Ātrgaitas satiksmei speciāli modernizētas līnijas un savienotājlīnijas

Šim elementam noteiktās prasības esošajās speciāli ātrgaitas satiksmei modernizētajās līnijās ir ievērotas vilcieniem, kas nav savstarpēji izmantojami. Iepriekšējā punktā un 5. nodaļā attiecīgajiem savstarpējās izmantojamības komponentiem noteiktās prasības šajās līnijās var neievērot.

4.3.3.23. Sānvēja iedarbība

Savstarpēji izmantojama ritošā sastāva konstrukcija ir tāda, ka šie vilcieni ir droši pret apgāšanos vai noskriešanu no sliedēm, ja uz tiem iedarbojas sānvējš ar maksimālo ātrumu, kas noteikts attiecīgajās Eiropas specifikācijās vai CEN standartos.

Dalībvalstis katrai savstarpēji izmantojamajai līnijai paredz noteikumus par ritošo sastāvu un infrastruktūru, kas jāievēro vilcienu stabilitātes garantēšanai, kad uz tiem iedarbojas sānvējš. Šie noteikumi jāpublicē konkrētās līnijas infrastruktūras reģistrā.

Ja atsevišķās vietās infrastruktūrā, uz kuru attiecas šīs SITS, vēja ātrums var būt lielāks to ģeogrāfiskā novietojuma vai līnijas īpatnību dēļ, kurām ir vietējs raksturs (piemēram, lokāls paaugstinājums virs apkārtnes augstuma virs jūras līmeņa), infrastruktūras pārvaldītājam jāveic pasākumi vajadzīgā kustības drošības līmeņa saglabāšanai šādos iecirkņos:

- šādās vietās nosakot vilcienu kustības ātruma ierobežojumus, kas var būt arī pārejoši, tikai iespējamo vētru periodam,

- uzstādot iekārtas šāda līnijas posma aizsardzībai pret sānvēja iedarbību,

- veicot vajadzīgos pasākumus vilcienu apgāšanās vai noskriešanas no sliedēm novēršanai, kuriem izmanto attiecīgas ierīces.

4.3.3.24. Sakarsušo bukšu detektori

Ritošā sastāva SITS vilciena bukšu temperatūras kontrolei noteikts izmantot attiecīgas vilciena borta sistēmas.

Ja tomēr jāuzstāda stacionāras bukšu temperatūras kontroles iekārtas, kas paredzētas ar temperatūras kontroles borta sistēmām vēl neaprīkotiem [savstarpēji izmantojamiem] vilcieniem vai līnijā ekspluatējamajam citu veidu ritošajam sastāvam, tām jābūt saderīgām vai jānodrošina to saderība ar savstarpēji izmantojamajiem ātrgaitas vilcienu sastāviem. Konkrēti, savstarpēji izmantojamiem vilcienu sastāviem pabraucot garām šādiem detektoriem, tie nedrīkst dot viltus signālus, kuru dēļ ātrgaitas vilcienus varētu apturēt vai samazināt to kustības ātrumu.

Pagaidu pasākumi, kas var būt vajadzīgi minētās saderības panākšanai, ir noteikti 7. nodaļā "Ieviešana".

4.3.3.25. Piekļūšana vai iekļūšana līnijas iekārtās

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētās līnijās, kurās kustības ātrums ir vienāds vai lielāks par 300 km/h, jābūt perimetra aizsardzībai tieši pie sliežu ceļiem, lai novērstu nevēlamu piekļūšanu vai iekļūšanu vismaz tajos objektos, kurās ar to saistītais risks ir pārāk liels.

Lai ierobežotu autotransporta līdzekļu un savstarpēji izmantojamo vilcienu sadursmju risku, jaunbūvējamās ātrgaitas satiksmes līnijās nedrīkst būt autotransporta pārbrauktuvju. Esošajās ātrgaitas satiksmei modernizētajās līnijās un savienotājlīnijās infrastruktūras pārvaldītājam vai tā pārstāvim jāievēro valstu saistošie noteikumi par autotransporta pārbrauktuvēm un ar tām saistītajiem jautājumiem, kas vērsti uz sadursmju riska ierobežošanu ar autotransporta līdzekļiem. Šajos valstu noteikumos ņem vērā, ja vajadzīgs, savstarpēji izmantojamo vilcienu noturību pret avārijas situācijām, kas noteikti ritošā sastāva SITS 4.1.7.b) punktā un A pielikumā.

Uz pārējiem pasākumiem personu un transporta līdzekļu nepieļaujamas piekļuves vai iekļūšanas novēršanai dzelzceļa infrastruktūrā attiecas tās dalībvalsts noteikumi, kas ir atbildīga par konkrētās līnijas nodošanu ekspluatācijā.

4.3.3.26. Pasažieru peroni

Ātrgaitas satiksmei speciāli būvētas līnijas

Pasažieriem nedrīkst būt pieejamas peronu zonas tieši pie sliežu ceļiem, pa kuriem vilcieni var kursēt vilcieni ar 250 km/h vai lielāku braukšanas ātrumu, izņemot gadījumus, kad tiem paredzēts apstāties:

- ierobežojot kustības ātrumu pa peroniem blakusesošajiem ceļiem,

- ierīkojot barjeras vai citas iekārtas piekļuves ierobežošanai zonā blakus sliežu ceļiem.

Ja tiek ievērotas 7.3. punktā noteiktās prasības, atļautais perona augstums ir 550 mm vai 760 mm; konkrētajam speciāli ātrgaitas satiksmei būvējamajam projektam visās ātrgaitas vilcienu satiksmes līnijas stacijās peronu augstumam ir jābūt vienādam.

Sliežu ceļa un perona nominālās relatīvās pozicionēšanas pielaides ir šādas:

- perona augstums virs rites virsmas tai perpendikulāri: –30 mm/+ 0 mm,

- attālums no perona malas līdz sliežu ceļa asij paralēli rites virsmai: –0 mm/+ 50 mm.

Pasažieriem pieejamajās peronu daļās visu to iekārtu konstrukcijām, ar kurām varētu saskarties pasažieri, ir jābūt tādai, kas novērš paaugstinātu risku gūt elektrotraumas. Ja 7.3. punktā netiek noteikts citādi, par šādām iekārtām ir spēkā EN 50122–1 standarta 4. un 5. nodaļas noteikumi, kas attiecas uz publisko telpu.

Peroniem stacijās, kurās ir savstarpēji izmantojamo vilcienu pieturas, jābūt tādiem, lai tos varētu izmantot pasažieri invalīdi. Jāizmanto attiecīgo Eiropas specifikāciju vai standartu noteikumi, kas attiecas uz starppilsētu dzelzceļa tīkla pasažieru peroniem, jo īpaši noteikumi, kas attiecas uz šādiem jautājumiem:

- grīdu segums un grīdu virmas ģeometrija, kas rada iespējas pārvietoties invalīdu ratiņos vai stumt bērnu ratiņus,

- uzgaidāmās un atpūtas telpas ar sēdvietām, kurām var ērti piekļūt, un ir vieta invalīdu ratiņu novietošanai,

- pasažieru vizuālās un audiālās informācijas sistēmas, ar kurām sniegtā informācija ir ērti uztverama un saprotama personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem.

Esošās ātrgaitas līnijas, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei, un savienotājlīnijas

Izņemot īpašus gadījumus, kas aprakstīti 7.3. punktā, iepriekšējā punkta noteikumi pakāpeniski jārealizē attiecībā uz esošo staciju peroniem, pie kuriem piestāj savstarpēji izmantojami ātrgaitas vilcieni, izmantojot 7. punktā noteiktās ieviešanas procedūras.

Peronu augstums jāpārkārto atbilstīgi šā parametra vērtībai, kas noteikta ātrgaitas satiksmes līnijai, uz kuru attiecīgajām modernizētajām līnijām un savienotājlīnijām ir galvenā izeja.

Ja esošajā situācijā nav iespējas nodrošināt ērtu piekļūšanu peroniem pašu pasažieru invalīdu spēkiem, dzelzceļa uzņēmumi nodrošina palīdzības līdzekļus, kas jāapraksta konkrētās līnijas "Infrastruktūras reģistrā", lai par tiem informētu pasažierus. Šie pasākumi var būt:

- pārvietojamas uzbrauktuves iekāpšanai vilcienā un izkāpšanai no tā,

- perona lifti.

4.3.3.27. Ātrgaitas vilciena apakšzemes dzelzceļa stacijas

Apakšzemes stacijās un citās stacijās, kas veido noslēgtu telpu, jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka pasažieri netiek pakļauti veselībai kaitīga spiediena vai gaisa plūsmas iedarbība, kurus izraisa vilcienu kustība lielā ātrumā, kas noteikti ritošā sastāva SITS.

Uz spiediena iedarbību, ko rada spiediena izmaiņas, kuras izraisa vilcieni pasažieriem pieejamās noslēgtās telpās apakšzemes staciju ejās, tā kā tās uzskatāmas par tuneļiem, attiecas tādas pašas prasības, kas šeit iepriekš noteiktas elementam "inženierbūves pazemē, piemēram, tuneļi un nosegtas tranšejas" (4.3.3.6).

Ir divu veidu gaisa plūsmas, kuru iedarbībai pasažieri var būt pakļauti. Tieša gaisa plūsmas iedarbība, kuru rada garāmbraucošie vilcieni, kas ir pieļaujamā līmenī, ja iepriekš tiek noteikti kustības ātruma ierobežojumi elementā "pasažieru peroni" (4.3.3.26). Savukārt atmosfēras spiediena svārstības var būt noslēgtās telpās, pa kurām notiek vilcienu kustība, un citās telpās stacijā, radot spēcīgas pasažieriem nepanesamas gaisa plūsmas.

Tā kā katrai apakšzemes stacijai ir savas īpatnības, šīs iedarbības lieluma noteikšanai nav vienotu noteikumu. Tāpēc galvenā vērtība jāveltī konstrukcijas īpatnību izpētei, izņemot gadījumus, kad stacijas telpas iespējams nodalīt no telpām, kas pakļautas spiediena svārstībām, izmantojot tiešas izejas atmosfērā, kuru šķērsgriezums ir vismaz puse no tuneļa šķērsgriezuma.

Ja tā nedara, ievērojot valstu tiesību normas, jāveic orientējoši to gaisa plūsmu pētījumi, kas iedarbojas uz pasažieriem, lai ierobežotu to ātrumu līdz nekaitīguma robežai.

Pasažieriem pieejamajās apakšzemes staciju zonās visu to iekārtu konstrukcijām, ar kurām varētu saskarties pasažieri, ir jābūt tādai, kas novērš paaugstinātu risku gūt elektrotraumas. Ja 7.3. punktā netiek noteikts citādi, par šādām iekārtām ir spēkā EN 50 122–1 standarta 4. un 5. nodaļas noteikumi, kas attiecas uz publisko telpu.

Ugunsdrošības prasības noteiktas 4.2.3.1.3. punktā.

4.3.3.28. Sliežu ceļu virsbūves elektriskie raksturlielumi

Sliežu ceļu virsbūvei, t.i., sliedēm, gulšņiem un piestiprinājumiem ar konkrētiem nosacījumiem jānodrošina strāvas pārvade:

- vilces atpakaļstrāvas pārvade starp ritošo sastāvu un apakšstacijām,

- signālstrāvas pārvadi, kuru izmanto signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmā.

Vilces atpakaļstrāvas pārvadei šim sliežu ceļa komponentam parasti pietiek ar sliežu tērauda specifikāciju. Taču sliežu ceļam jāatbilst visām elektroapgādes SITS prasībām, kas attiecas uz izmantoto elektrifikācijas sistēmu.

Lai nodrošinātu signālstrāvas pārvadi, dažās signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmās abām sliedēm jābūt pietiekami elektriski izolētām vienai no otras. Šis raksturlielums ir atkarīgs no piestiprinājuma sistēmas. Dažādām signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmām atkarībā no to funkcijām šīs prasības var būt atšķirīgas, un piestiprinājuma sistēma ir jāsertificē, ja tā ir viens no savstarpējās izmantojamības komponentiem, vai arī jāpārbauda, ja to iekļauj infrastruktūras apakšsistēmā kā tās vienu elementu, pirmajā gadījumā salīdzinot ar ražotāja deklarētajām izolācijas īpašībām, bet otrajā gadījumā pilnvarota iestāde apliecina, ka šīs stiprinājuma sistēmas īpašības atbilst izraudzītajai signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmai nepieciešamajām.

Šā raksturlieluma skaitliskās vērtības un piestiprināšanas sistēmas novērtēšanas procedūras šai pazīmei noteiktas 5. un 6. nodaļā savstarpējās izmantojamības komponentam "sliežu piestiprināšanas sistēmas".

5. SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

5.1. SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTU DEFINĪCIJA

Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 2. panta d) punktu:

savstarpējās izmantojamības komponenti ir "tā aprīkojuma visi komponenti, komponentu grupas, mezgli un veseli komplekti, kas iekļauti vai kurus paredzēts iekļaut apakšsistēmā, un no kuriem tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējā izmantojamība".

Uz savstarpējās izmantojamības komponentiem attiecas konkrētas Direktīvā noteiktas prasības, un tie iekļauti sarakstos šīs SITS A pielikumā.

Savstarpējās izmantojamības komponentiem noteiktas specifikācijas, kurās norādīti to darbības raksturlielumi. Atbilstības un/vai lietošanas piemērotības novērtēšana veicama, pārbaudot darbības prasības, izmantojot savstarpējās izmantojamības komponentu saskarnes, un konceptuāli vai aprakstoši raksturlielumi izmantojami tikai izņēmuma gadījumos. Ciktāl tas ir nepieciešams, turpmāk aprakstītās savstarpējās izmantojamības specifikācijas ir Eiropas specifikācijas, kuras pēc Komisijas pieprasījuma izstrādājušas Eiropas standartizācijas iestādes CEN, CENELEC un ETSI; kā savstarpējās izmantojamības specifikācijas tās jāizstrādā, ņemot vērā darbības prasības, un tikai izņēmuma gadījumos ir aprakstošas.

5.2. INFRASTRUKTŪRAS APAKŠSISTĒMAS SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTU APRAKSTS

Šajās savstarpējās izmantojamības specifikācijās par "savstarpējās izmantojamības komponentiem" norādīti šādi savstarpējās izmantojamības elementi, kas ir sliežu ceļu atsevišķi komponenti, montāžas bloki vai mezgli. Tāpēc savstarpēji izmantojamas līnijas komponentu grupām, kurās ietilpst visi turpmāk uzskaitītie komponenti vai to daļa, ir jāatbilst katras atsevišķās sastāvdaļas specifikācijām:

- sliedes (5.2.1.: sliežu galviņas profils un sliežu tērauda marka),

- sliežu piestiprināšanas sistēmas (5.2.2.),

- gulšņi un sliežu balsti (5.2.3.),

- pārmijas un krustojumi (5.2.4).

Turpmākajās iedaļās aprakstītas visu šo komponentu specifikācijas.

5.2.1. Sliedes

Saskaņā ar Direktīvas IV pielikuma 2.punktu savstarpējās izmantojamības komponenta "sliedes" raksturīgās savietojamības specifikācijas ir šādas:

- sliedes galviņas profilu veido sliedes galviņas sānslīpums 1/20 līdz 1/17,2 attiecībā pret sliedes galviņas vertikālo asi, aiz kura augšējās virsmas virzienā ir līknes ar rādiusu 12,7 vai 13 mm, tad 80 un 300 mm līdz sliedes galviņas vertikālajai asij,

- sliežu minimālajai masai jābūt lielākai par 53 kg/m,

- sliežu tērauda markai jāatbilst attiecīgajā CEN standartā noteiktajai.

Savstarpējās izmantojamības komponenta "sliedes" specifikācijās izmantojamie raksturlielumi definēti:

- sliežu ceļu sliedēm:

- izmantojamais sliežu galviņas profils noteikts šīs SITS K2 pielikumā.

- izmantojamā sliežu tērauda marku specifikācijas noteiktas šīs SITS K1 pielikumā,

- pārmiju un krustojumu sliedēm:

- izmantojamo sliežu galviņas profilu specifikācijas ir specifikācijas, kas sliežu profiliem noteiktas šīs SITS L2 pielikumā,

- izmantojamo sliežu tērauda marku specifikācijas noteiktas šīs SITS L1 pielikumā.

Komponenta "sliedes" detalizētas specifikācijas un testēšanas metožu apraksti doti šīs SITS A pielikumā.

Komponenta "sliedes" atbilstības novērtēšana iepriekšminētajām specifikācijām noteikta šīs SITS 6.1. punktā.

5.2.2. Sliežu piestiprināšanas sistēmas

Saskaņā ar Direktīvas IV pielikuma 2. punktu savstarpējās izmantojamības komponenta "sliežu piestiprināšanas sistēmas" specifikācijas, kurās definētas šā komponenta saskarnes, ir šādas:

- minimālai pretestībai sliežu garenslīdei piestiprināšanas sistēmā jābūt lielākai par 9 kN, izņemot "slīdošās" piestiprināšanas sistēmas uz inženierbūvēm un sliežu kompensējošajos salaidumos,

- pretestībai atkārtotu ciklisku slodžu iedarbībai jābūt vismaz tādai pašai kā sliežu ceļiem CEN standartā noteiktā (testēšanas slodze 70 līdz 80 kN atkarībā no zemsliežu pamata stingruma),

- sliežu piestiprināšanas sistēmām uz dzelzsbetona gulšņiem zemsliežu pamata dinamiskais stingrums nedrīkst būt lielāks par 600 MN/m.

- kopējais dinamiskais stingrums sliežu piestiprināšanas sistēmām uz dzelzsbetona plātnēm nedrīkst būt lielāks par 150 MN/m,

- minimālajai elektriskajai pretestībai jābūt 5 kΩ; dažām signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmām var būt nepieciešama augstāka pretestība, turpmāk definētajā testā noteiktā pretestības vērtība jānorāda atbilstības sertifikātā, un uzskatāms, ka tā sertificēta savstarpējai izmantojamībai. Jānosaka piestiprināšanas sistēmas elektriskā pretestība, un produkta sertifikātā jānorāda ražotāja garantētās izolācijas īpašības, lai lēmēja iestāde varētu nodrošināt saderību ar izraudzīto signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas sistēmu,

- piestiprināšanas sistēmas ekspluatācijas izmēģinājumos ir sekmīgi izgājušas novērtējumu darbībā.

Savstarpējās izmantojamības komponenta "sliežu piestiprināšanas sistēmas" saskarnes, kas jāpārbauda, veicot atbilstības novērtēšanu, ir sliedes, sliedes sānslīpums, gulšņu vai sliežu balstu veids un katram parametram imitētās slodzes. Savstarpējās izmantojamības komponenta "sliežu piestiprināšanas sistēmas" darbības parametri, kas jāpārbauda visām sliežu un gulšņu veidu kombinācijām, kuras izmanto infrastruktūras apakšsistēmā.

Ar šīm pašam kombinācijām jānovērtē arī ekspluatācijas īpašības līnijā, kurā ātrāko vilcienu kustības ātrums ir vismaz 160 km/h, bet ritošā sastāva lielākā asslodze ir vismaz 170 kN, un vismaz 1/3 testējamo piestiprināšanas sistēmu ir ceļa līknēs.

5.2.3. Gulšņi un sliežu balsti

Savstarpējās izmantojamības komponenta "gulšņi un sliežu balsti" raksturīgās savietojamības specifikācijas ir šādas:

- uz sliežu ceļiem ar balasta slāni izmantojamo gulšņu un sliežu balstu masai ir jābūt 220 kg,

- dzelzsbetona gulšņiem ir jābūt vismaz 2,25 m gariem.

Komponenta "gulšņi un sliežu balsti" detalizētas specifikācijas un testēšanas metožu apraksti doti šīs SITS A pielikumā.

Komponenta "gulšņi un sliežu balsti" atbilstības novērtēšana iepriekšminētajām specifikācijām noteikta šīs SITS 6.1. punktā.

5.2.4. Pārmijas un krustojumi

Pārmijas un krustojumi ir sliežu ceļa virsbūves mezgli. Tiem ir vairāki iepriekš minēti savstarpējās izmantojamības komponenti, un var novērtēt to pašu raksturīgo savietojamību.

Savstarpējās izmantojamības komponenta "pārmijas un krustojumi" raksturīgās savietojamības specifikācijas ir šādas:

- pārmiju un krustojumu sliežu komponenti atbilst savstarpējās izmantojamības komponentam "sliedes" specifikācijām,

- sliežu ceļos izmantotās sliežu piestiprināšanas sistēmas, kuras pārmijās un krustojumos izmanto ārpus pārmiju un krustojumu zonām, atbilst savstarpējās izmantojamības komponentam "sliežu piestiprināšanas sistēmas" noteiktajām specifikācijām,

- funkcionālie konstrukciju izmēri, konkrēti riteņu uzmalu vadotnes attālums, kustīgās serdes aizsarga izmēri, ekspluatācijas pielaides, pretsliedes paaugstinājums un sliežu platums atbilst 4.3.3. punkta elementiem "pārmijas un krustojumi: funkcionālās prasības" (4.3.3.20. punkts) un "sliežu platums un pielaides" (4.3.3.10.) noteiktajās specifikācijās norādītajiem montāžas izmēriem un to pielaidēm,

- katram pārmiju un krustojumu tipam to ražotājiem jānosaka ekspluatācijas noteikumi, kuros jānorāda un jāparedz šādi jautājumi:

- atkarībā no lietojuma līnijas taisnajos posmos vai līknēs pieļaujamais ātrums sānceļā, ievērojot 4.3.3. punktā elementam "ārējās sliedes pacēluma deficīts no pārmijām aizejošajos sānceļos" (4.3.3.8. b) punkts): ārējās sliedes pacēluma deficīts no pārmijām aizejošajos sānceļos atkarībā no plānotā braukšanas ātruma nedrīkst pārsniegt 85 mm vai 100 mm,

- atļautais ātrums taisnajā ceļā jānosaka atkarībā no tā, vai pārmijai ir kustīgai serdenis, un atkarībā no sliežu sānslīpuma atbilstoši 4.3.3. punktā noteiktajām specifikācijām diviem elementiem "pārmijas un krustojumi: funkcionālās prasības" (4.3.3.20. punkts) un "sliežu sānslīpums" (4.3.3.11).

Savstarpējās izmantojamības komponenta "pārmijas un krustojumi" raksturīgās savietojamības specifikācijas attiecas uz šādiem raksturlielumiem:

sliedes un sliežu piestiprināšanas sistēmas, ko izmanto pārmijām un krustojumiem caurejošajā taisnajā ceļā:

izmantojamās specifikācijas un standarti šiem komponentiem noteikti punktos, kas uz tiem attiecas,

apakšsistēmas raksturīgās specifikācijas:

- funkcionālie izmēri noteikti šīs SITS 4.3.3.20. punktā,

- ekspluatācijas noteikumi attiecībā uz braukšanu pa sānceļu norādīti šīs SITS 4.3.3. punktā.

Komponenta "pārmijas un krustojumi" detalizētas specifikācijas un testēšanas metožu apraksti doti šīs SITS A pielikumā.

Komponenta "pārmijas un krustojumi" atbilstības novērtēšana iepriekšminētajām specifikācijām noteikta šīs SITS 6.1. punktā.

6. ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA

6.1. SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI

6.1.1. Novērtēšanas procedūras, lai noteiktu atbilstību un piemērotību lietošanai (moduļi)

Novērtēšanas procedūra šīs SITS 5. nodaļā noteikto savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstības un piemērotības lietošanai jāveic saskaņā ar moduļiem, kas noteikti šīs SITS C pielikumā.

Šo TSI 5. nodaļā noteikto savstarpējās izmantojamības komponentu: sliežu, sliežu piestiprinājumu, gulšņu un sliežu balstu, pārmiju un krustojumu atbilstības un lietojamības novērtēšanas procedūras un testēšanas metožu apraksti doti šīs SITS A pielikumā.

Ciktāl tas vajadzīgs šīs SITS C pielikumā noteiktajiem moduļiem, savstarpējās izmantojamības komponenta atbilstība un piemērotība lietošanai, ja tas norādīts procedūrā, jāveic pilnvarotai iestādei, kurai ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, ir iesniedzis pieteikumu.

Savstarpējās izmantojamības komponenta ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, pirms savstarpēji izmantojama komponenta tirgū laišanas saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 13. panta 1. punktu un IV pielikuma 3. nodaļu sastāda EK atbilstības deklarāciju vai EK deklarāciju par piemērotību lietošanai. EK deklarācija par piemērotību lietošanai jāiesniedz tikai par infrastruktūras apakšsistēmas savstarpējās izmantojamības komponentu "sliežu piestiprināšanas sistēma".

Ja komponentam, kas iekļaujams infrastruktūras apakšsistēmā, nav EK atbilstības deklarācijas vai EK deklarācijas par piemērotību lietošanai vai nu tāpēc, ka tiem raksturīgās īpašības atšķiras no šajā SITS noteiktajām (jauni produkti) vai arī tāpēc, ka novērtējamais komponents atbilst citām specifikācijām nekā noteikts A pielikumā, uz atbilstības novērtēšanu attiecas turpmāk 6.2. punktā izklāstītie noteikumi par apakšsistēmu. Pilnvarotā iestāde jo īpaši pārbauda, ka novērtējamā komponenta raksturīgās īpašības un piemērotība lietošanai atbilst attiecīgajiem 4. nodaļas noteikumiem, kuros aprakstītas funkcijas, kādas komponentam noteiktas apakšsistēmā. Ja infrastruktūras projekta verificēšanas laikā komponents novērtēts pozitīvi, šo komponentu var iekļaut citos projektos tiktāl, ciktāl komponenta saskarnes jaunajā lietojumā ir identiskas sākotnējam lietojumam.

Šādā gadījumā komponenta īpašības un specifikācijas, kas nodrošina apakšsistēmai noteikto prasību ievērošanu, sākotnējās verificēšanas laikā pilnībā jāapraksta ar to saskarnēm, kas vajadzīgas tā kā apakšsistēmas komponenta sīkākai izvērtēšanai. Sīkāks šāda komponenta atbilstības novērtējums jāveic saskaņā moduļiem, kas turpmāk 6.1.2.1. punktā aprakstīti "jauniem produktiem".

6.1.2. Moduļu izmantošana

6.1.2.1. Atbilstības novērtēšana

Tradicionālie produkti

Visu to infrastruktūras apakšsistēmas sasvstarpējās izmantojamības komponentu novērtēšanas procedūrā, kuru īpašības atbilst A pielikumā noteiktajām prasībām, ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību, visiem projektēšanas, konstruēšanas un ražošanas posmiem iekļauj ražošanas iekšējo kontroli (A modulis), kas noteikta šīs SITS C pielikuma C.2. punktā.

Atbilstības novērtēšana attiecas uz posmiem un raksturlielumiem, kas šīs SITS A pielikuma tabulās A.1. līdz A.4. atzīmēti ar krustiņu.

"Jauni produkti"

Visu to infrastruktūras apakšsistēmas komponentu sīkākai novērtēšanai, kuru īpašības atšķiras no A pielikumā aprakstītajām, bet sākotnēji atbildušas infrastruktūras apakšsistēmas verificēšanai noteiktajām prasībām, un to izmanto jaunā apakšsistēmā ar sākotnējam lietojumam identiskām saskarnēm, ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas Kopienā veic uzņēmējdarbību, var izvēlēties:

- pārbaudes procedūru (B modulis), kas norādīta šīs SITS C.3 pielikumā projektēšanas un attīstības posmam, to apvienojot ar ražošanas kvalitātes nodrošināšanas procedūru (D modulis), kas ražošanas posmam noteikta šīs SITS C.4 pielikumā, vai

- pārbaudes procedūru (B modulis), kas norādīta šīs SITS C.3 pielikumā projektēšanas un attīstības posmam, to apvienojot ar ražošanas pārbaudes procedūru (F modulis), kas ražošanas posmam noteikta šīs SITS C.5 pielikumā, vai

- pilnīgu kvalitātes nodrošināšanas procedūru ar konstrukcijas pārbaudes procedūru (H2 modulis), kas visiem posmiem noteikta šīs SITS C.6 pielikumā.

Moduli H2 var izraudzīties tikai tad, ja ražotājam ir pilnvarotas iestādes akreditēta un uzraudzīta kvalitātes sistēma, kurā ietilpst gan projektēšana, gan ražošana, gan arī gatavās produkcijas pārbaude un testēšana.

Atbilstības novērtēšana attiecas uz posmiem un raksturlielumiem, kas šīs SITS A pielikuma tabulās A.1 līdz A.4 atzīmēti ar krustiņu; tādējādi tiek norādītas "jaunā produkta" īpašības, kuras nodrošina apakšsistēmai šīs SITS 4. nodaļā noteikto prasību ievērošanu, un kuras pārbaudītas, veicot visas apakšsistēmas sākotnēju novērtēšanu saskaņā ar 6.2. punktu, un ir pilnīgi aprakstītas un noteiktas šim sākotnējam lietojumam.

6.1.2.2. Piemērotības lietošanai novērtēšana

Infrastruktūras apakšsistēmas savstarpējās izmantojamības komponenta "sliežu piestiprināšanas sistēma" novērtēšanai ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, iesniedz pieteikumu tipa validēšanai pēc ekspluatācijas pieredzes (V modulis), kas noteikts šīs SITS C.7 pielikumā.

6.1.2.3. Novērtēšanas procedūru definēšana

Minētās novērtēšanas procedūras definētas šīs SITS C pielikumā.

6.2. INFRASTRUKTŪRAS APAKŠSISTĒMA

6.2.1. Novērtēšanas procedūras (moduļi)

Pēc pieteikuma, ko iesniedz lēmēja iestāde vai tās pilnvarots pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, pilnvarotā iestāde veic EK verificēšanu saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 18. panta 1. punktu un VI pielikumu un ievērojot šīs SITS C pielikuma noteikumus par attiecīgajiem moduļiem.

Ja lēmēja iestāde var uzskatāmi parādīt, ka iepriekšējiem lietojumiem savstarpējās izmantojamības komponentu testu un pārbaužu rezultāti ir bijuši pozitīvi, šie novērtējumi ir izmantojami arī jauniem lietojumiem, un pilnvarotā iestāde tos ņem vērā atbilstības novērtēšanai.

Infrastruktūras apakšsistēmas novērtēšanas procedūras EK verificēšanai, specifikācijas un testēšanas procedūras noteiktas šīs SITS B pielikuma B.1. līdz B.10. tabulās.

Ciktāl tas noteikts šajā SITS, infrastruktūras apakšsistēmas EK verificēšanā ņem vērā saskarnes ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas pārējām apakšsistēmām.

Lēmēja iestāde sastāda infrastruktūras apakšsistēmas EK verificēšanas deklarāciju saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 18. panta 1. punktu un V pielikumu.

6.2.2. Moduļu izmantošana

Infrastruktūras apakšsistēmas verificēšanai lēmēja iestāde vai tās pilnvarotais pārstāvis, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, var izvēlēties:

- eksemplāra verificēšanas procedūru (SG moduli), kas noteikts šīs SITS C.8 pielikumā, vai

- pilnīgu kvalitātes nodrošināšanas procedūru ar konstrukcijas pārbaudes procedūru (SH2 modulis), kas noteikta šīs SITS C.9 pielikumā.

Moduli SH2 var izraudzīties tikai tad, ja ražotājam ir pilnvarotas iestādes akreditēta un uzraudzīta projektēšanas, ražošanas un gatavās produkcijas pārbaudes un testēšanas kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kurā ietilpst darbības, kas saistītas ar verificējamo apakšsistēmu (projektēšana, ražošana, montāža un uzstādīšana).

Novērtēšana attiecas uz posmiem un raksturlielumiem, kas norādīti šīs SITS B pielikuma B.1. līdz B.10. tabulās.

Ja infrastruktūras apakšsistēmai noteiktās funkcionālās prasības netiek pilnībā ievērotas, integrējot nevis šajā SITS noteiktos savstarpējās izmantojamības komponentus, bet citus komponentus, kas šajā SITS nav definēti kā savstarpējās izmantojamības komponenti, apakšsistēmas risinājumu ekvivalence jāpārbauda apakšsistēmas verificēšanas posmā, izmantojot B.7. un B.8. tabulā noteikto procedūru.

6.3. INFRASTRUKTŪRAS APAKŠSISTĒMAS EK VERIFICĒŠANA UN NODOŠANA EKSPLUATĀCIJĀ

Infrastruktūras apakšsistēmas EK verificēšanā ņem vērā tās atbilstību Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas integritātei, kuras daļa ir šī apakšsistēma.

Apakšsistēmu nodot ekspluatācijā atļauj dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 14. pantu un ievērojot tās VI pielikumā noteikto procedūru.

6.3.1. Sliežu ceļa atbilstības verificēšana

Lēmēja iestāde, tās pārstāvis vai infrastruktūras pārvaldītājs sadarbībā ar attiecīgo valsts iestādi nosaka praktiskus pasākumus un posmus, kas vajadzīgi savlaicīgai nodošanai ekspluatācijā ar vajadzīgajiem darbības parametriem. Šajos posmos var iekļaut pārejas periodus nodošanai ekspluatācijā ar pazeminātiem parametriem. Konkrēti sliežu ceļiem ar balasta slāni var būt vajadzīgs sākt pagaidu ekspluatāciju ar pazeminātu kustības ātrumu, ātrumu pakāpeniski paaugstinot līdz satiksmes pilnīgai uzsākšanai, pēdējai ņemot vērā ar mākslīgiem paņēmieniem panākto sliežu ceļa stabilizāciju.

Pirms nodot ekspluatācijā ātrgaitas satiksmei būvētas līnijas infrastruktūru, ņemot vērā iepriekšminētos ekspluatācijas sākšanas posmus, līnijā jāveic viens vai vairāki izmēģinājuma braucieni, lai nodrošinātu ceļa piemērotību ekspluatācijai ātrgaitas satiksmei no mehāniskā viedokļa.

Izmēģinājuma braucienam izmanto tehniskā vilciena sastāvu, kura mehāniskie parametri iespējami tuvu atbilst savstarpēji izmantojamajiem vilcieniem noteiktos, ja tas nav vilciens, kura atbilstība Direktīvā 96/48/EK noteiktajām prasībām pārbaudīta kā apakšsistēmai. Izmēģinājumu braucieni jāveic ar ātrumu, kuru pakāpeniski paaugstina līdz nosacījumiem, kas ritošā sastāva SITS paredzēti ritošā sastāva pieņemšanai. Par līnijas nodošanu ekspluatācijā atbildīgā dalībvalsts saskaņā ar šīs SITS 6.2.4. punktu nosaka parametrus, kuri šo izmēģinājuma braucienu laikā jāmēra un pēc tam jāanalizē, un robežas, kādās jābūt šo parametru vērtībām, lai to nodotu ekspluatācijā.

Pie minētajiem parametriem pieder vismaz šādi:

- šķērspaātrinājums vilciena sastāva kustības virzienā priekšējo parasto vai Bisela ratiņu rāmja vidū un vidusvagona ratiņu vidū,

- korpusa šķērspaātrinājums iespējami tuvu parastajiem vai Bisela ratiņiem vilciena vidusvagona priekšā un aizmugurē.

Dalībvalsts šiem parametriem noteiktās robežvērtības, lai līniju nodotu ekspluatācijā, nedrīkst pārsniegt attiecīgās vērtības, kas noteiktas CEN standartā prENV 256 016 (pašlaik projekta versijā: CEN/TC 256 Nr. 368 (1999. gada 22. marts) vai UIC Leaflet 518, 2. redakcija (1999. gada 1. oktobris).

Līdzīgus izmēģinājumus var veikt arī esošo līniju modernizācijas projektos, ja tiek uzskatīti par vajadzīgiem, ņemot vērā veiktos pārveidojumus un īpašās prasības, par kurām iestāde, kas dod ekspluatācijas atļauju, informējusi lēmēju iestādi vai infrastruktūras pārvaldītāju.

7. INFRASTRUKTŪRAS SITS IEVIEŠANA

7.1. ŠĪS SITS PIEMĒROŠANA ĀTRGAITAS LĪNIJU NODOŠANĀ EKSPLUATĀCIJĀ

Uz ātrgaitas satiksmes līnijām, kuras atrodas šīs SITS ģeogrāfiskajās robežās (skat. 1.2), un tiks nodotas ekspluatācijā pēc šīs SITS spēkā stāšanās, pilnībā attiecas 2. līdz 6. nodaļas noteikumi, kā arī iespējams īpašie noteikumi, kas paredzēti turpmāk 7.3. punktā.

7.2. ŠĪS SITS PIEMĒROŠANA ĀTRGAITAS LĪNIJĀM, KAS JAU IR NODOTAS EKSPLUATĀCIJĀ

Attiecībā uz ekspluatācijā jau nodotajām infrastruktūras būvēm šī SITS jāievēro par komponentiem saskaņā ar šā lēmuma 3. panta noteikumiem. Šādā kontekstā tās galvenokārt attiecas uz pārejas stratēģijas īstenošanu, kas nodrošina ekonomiski pamatotu esošo iekārtu pielāgošanu, ņemot vērā priekšgājēja tiesību principu. Uz infrastruktūras SITS attiecas šādi principi.

7.2.1. Darba tipoloģija

Esošo līniju pārveidei, lai panāktu atbilstību šai SITS, ir augstas investīciju izmaksas, un tāpēc tā var notikt tikai pakāpeniski.

Ņemot vērā dažādu infrastruktūras apakšsistēmas daļu paredzamo kalpošanas laiku, pārveidošanas sarežģītības samazināšanās kārtībā šo daļu uzskaitījums ir šāds:

inženierbūves:

- līnijas trase (līkņu rādiuss, attālums starp sliežu ceļu asīm, kāpumi un kritumi),

- tuneļi (gabarīti un šķērsgriezums),

- dzelzceļa būves (vertikālo slodžu izturība),

- ceļa būves (gabarīti),

- stacijas (pasažieru peroni);

sliežu ceļu virsbūve:

- pārmijas un krustojumi,

- līnijas virsbūve;

dažādas iekārtas:

Ar šīm trijām grupām infrastruktūras pārvaldītāji rīkosies šādi:

7.2.2. Inženierbūvju parametri un specifikācijas

To atbilstība tiks panākta, īstenojot lielus infrastruktūras modernizācijas projektus, kas paredzēti līnijas darbības parametru uzlabošanai.

Lielākās grūtības rada elementi, kas saistīti ar infrastruktūru inženierbūvēm, jo parasti tos var pārveidot, tikai veicot pilnīgu rekonstrukciju (būves, tuneļi, zemesdarbi).

Stacijās par peronu augstuma un garuma atbilstību jāņem vērā arī pietiekams skaits sliežu ceļu, kas vajadzīgi savstarpēji izmantojamo vilcienu pieņemšanai, kā arī pasažieriem invalīdiem vajadzīgo palīgierīču pieejamība. Īstenojot modernizācijas projektu, visās stacijās ātrgaitas satiksmei paredzētie peroni jāpārbūvē vienā no noteiktajiem augstumiem.

7.2.3. Virsbūves parametri un raksturlielumi

To pakāpeniska pārveide nav tik sarežģīta, jo tos var pārbūvēt pakāpeniski ģeogrāfiski ierobežotās teritorijas, vai arī tāpēc, ka dažus komponentus var pārveidot neatkarīgi no kopuma, kurā tie ietilpst kā daļa.

To atbilstība tiks panākta, īstenojot lielus infrastruktūras modernizācijas projektus, kas paredzēti līnijas darbības parametru uzlabošanai.

Ir iespējams pakāpeniski nomainīt visus virsbūves elementus vai to daļu ar tādiem, kas atbilst šai SITS. Šādos gadījumos jāņem vērā, ka katrs no šiem elementiem atsevišķi ņemot pats par sevi nerada iespējas nodrošināt visa kopuma atbilstību: apakšsistēmas atbilstību var noteikt tikai kopumam, t.i., pēc tam, kad visi tās elementi ir pārveidoti atbilstīgi SITS.

Šādā gadījumā starpposmi var būt vajadzīgi, lai saglabātu virsbūves savietojamību ar citām apakšsistēmām (signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas, elektroapgādes), kā arī tādu vilcienu ekspluatāciju, uz kuriem šī SITS neattiecas.

7.2.4. Dažādu iekārtu parametri un raksturlielumi

Tās jāpārveido atbilstoši operatoru vajadzībām, kuri izmanto attiecīgās stacijas.

7.2.5. Ātrums kā pārejas kritērijs

Var būt jāņem vērā, ka izraudzītie parametri, jo īpaši ātrums līnijas posmā, ir iespējamais parametrs līnijas raksturlielumu pielāgošanai savstarpējās izmantojamības specifikācijām uz laiku, ja tās var modulēt kā šā parametra funkciju. Šis variants, kas paver iespējas sākt pagaidu satiksmi maršrutā, nekavē veikt vēlāku pielāgošanu specifikācijām, kuras atbilst lielākam kustības ātrumam, kas nodrošina iespējami labāku tīkla izmantošanu.

7.2.6. Sakarsušo bukšu detektori

Attiecībā uz 4.3.3.24. punktā noteiktajiem sakarsušo bukšu detektoriem jāievēro šāda pārejas stratēģija.

7.2.6.1. Pagaidu situācija, kad nav validētu borta drošības sistēmu

Šā perioda laikā bukšu [karšanas] kontrolei infrastruktūras pārvaldītājs izmanto stacionāras lauka ierīces. Dzelzceļa uzņēmums, kas vēlas sniegt pakalpojumus pēc šādiem nosacījumiem (detektēšanai neizmantojot borta sistēmas), sazinās ar infrastruktūras pārvaldītāju, lai nodrošinātu, ka esošās detektēšanas ierīces nodrošina viņu pašu vilcienu bukšu kontroli un plānotā pakalpojuma sniegšanai pietiekamu kontroles biežumu.

7.2.6.2. Situācija, kad pastāvīgi ātrgaitas vilcienu kontrolei izmanto borta sistēmas, bet pārējo vilcienu [bukšu karšanas] kontrolei izmanto stacionārās lauka ierīces

Konkrētās līnijas infrastruktūras pārvaldītājam jāpieņem tāda kontroles sistēma, kas nodrošina savstarpēji izmantojamo vilcienu satiksmi gadījumos, kad bukšu kontroli nodrošina borta sistēmas, ko netraucē lauka sistēma.

To var panākt:

- nodrošinot dažādu veidu vilcienu identifikāciju un diferenciāciju līnijā, tiem pabraucot garām stacionārajiem lauka detektoriem,

- vai nodrošinot, ka lauka sistēmām izmantojamie detektēšanas kritēriji ir saderīgi ar borta sistēmu kritērijiem. Šādā gadījumā lauka sistēmu detektēšana ir borta sistēmu detektēšanas apstiprinājums, par kuras rezultātu lietošanu infrastruktūras pārvaldītājam īpaši jāvienojas ar konkrēti dzelzceļa uzņēmumu.

7.3. ĪPAŠI GADĪJUMI

Šādos īpašos gadījumos atļauti attiecīgi speciāli noteikumi. Šie īpašie gadījumi iedalāmi divās grupās: attiecīgie noteikumi ir spēkā pastāvīgi ("P" gadījumi), vai tos piemēro noteiktu laiku ("T" gadījumi). Par T gadījumiem ir ieteicams, lai mērķa sistēma un mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, tiktu sasniegts līdz 2010. gadam ("T1" gadījumi) vai līdz 2020. gadam ("T2" gadījumi).

7.3.1. Konkrēti Vācijas tīkla raksturlielumi (P gadījums)

Maksimālie kāpumi un kritumi

Ātrgaitas līnijā no Ķelnes līdz Frankfurtes (pie Mainas) maksimālie kāpumi un kritumi tiek noteikti 40 promiles.

Pantogrāfa gabarīts

Esošajās ātrgaitas satiksmei modernizētajās līnijās, savienotājlīnijās un stacijās infrastruktūras gabarīts pantogrāfa platumam jānosaka 1950 mm.

7.3.2. Konkrēti Austrijas tīkla raksturlielumi

Pantogrāfa gabarīts (T1 gadījums)

Esošajās ātrgaitas satiksmei modernizētajās līnijās, savienotājlīnijās un stacijās infrastruktūras gabarīts pantogrāfa platumam jānosaka 1950 mm.

7.3.3. Konkrēti Dānijas tīkla raksturlielumi

Pasažieru peronu un trakcijas ceļu minimālais garums (P gadījums)

Dānijas tīkla līnijās minimālais pasažieru peronu un šķirotavas ceļu garums ir samazināts līdz 320 m.

7.3.4. Konkrēti Spānijas tīkla raksturlielumi

Sliežu platums (P gadījums)

Izņemot ātrgaitas satiksmes līnijas no Madrides līdz Seviļai un no Madrides caur Barselonu līdz Francijas robežai, Spānijas dzelzceļu tīkla sliežu platums ir 1668 mm.

Pantogrāfa gabarīts (P gadījums)

Esošajās ātrgaitas satiksmei modernizētajās līnijās, savienotājlīnijās un stacijās infrastruktūras gabarīts pantogrāfa platumam jānosaka 1950 mm.

Attālums starp sliežu ceļu asīm (P gadījums)

Esošajās līnijās, kas modernizētas ātrgaitas satiksmei un savienotājlīnijās nominālo attālumu starp sliežu ceļu asīm var samazināt līdz 3,808 m.

7.3.5. Konkrēti Somijas tīkla raksturlielumi (P gadījums)

Sliežu platums

Somijas dzelzceļu tīklu veido līnijas ar sliežu platumu 1524 mm.

Būvju gabarīts

Būvju gabarītam jānodrošina iespējas būvēt vilcienus, kas atbilst kravas gabarītam FIN 1 [5].

Pantogrāfa gabarīts

Kontakttīkla standarta augstums ir 6150 mm.

Pasažieru peronu un šķirotavas ceļu minimālais garums

Somijas tīkla līnijās minimālais pasažieru peronu un šķirotavas ceļu lietderīgais garums ir noteikts 350 m.

Perons

Attālums no sliežu ceļa ass līdz perona malai ir 1800 mm.

7.3.6. Konkrēti Lielbritānijas tīkla raksturlielumi (P gadījums)

Perona augstums

Lielbritānijā modernizētajās līnijās peronu standarta augstumam jābūt 915 mm ar pielaidi + 0/–50 mm. Perona horizontālais attālums (L) jāizraugās tā, lai optimāli izmantotu pakāpienu augstumu vilcieniem, kas uzbūvēti pēc kravas gabarīta UK1 [6].

Minimālais perona garums

Minimālais perona garums samazināts līdz 300 m Lielbritānijas tīkla modernizētajās līnijās, kas atbilst tīkla modernizētajās līnijās noteiktajam vilcienu garuma ierobežojumam līdz 320 m.

Šķirotavas ceļi: – minimālais garums

Lielbritānijas tīkla modernizētajās līnijās šķirotavas ceļu garumu var ierobežot līdz tam, ka tajos varētu pieņemt vilcienus, kuru garums nepārsniedz 320 m.

Būvju gabarīts

Lielbritānijā modernizētajās līnijās minimālajam būvju gabarītam jānodrošina kravas gabarītam UK1 atbilstīgu vilcienu kustība.

Pantogrāfa gabarīts

Esošajās līnijās, kas speciāli modernizētas ātrgaitas satiksmei un to savenotājlīnijās kontakttīkla standarta augstums ir 4720 mm (minimālais 4170 mm, maksimālais 5940 mm).

Minimālais attālums starp sliežu ceļu asīm

Minimālajam nominālajam attālumam starp sliežu ceļu asīm modernizētajās līnijās Lielbritānijā jābūt 3165 mm.

7.3.7. Konkrēti Grieķijas tīkla raksturlielumi

Sliežu platums

Atēnu Patras līnijā sliežu platums ir 1000 mm. Plānota pakāpeniska modernizācijā, mainot sliežu platumu uz 1435 mm (T2 gadījums).

Būvju gabarīts

Būvju gabarīts dažos Atēnu–Saloniku–Idomenas līnijas posmos ir ierobežots līdz GA vai GB (P gadījums).

7.3.8. Konkrēti Īrijas un Ziemeļīrijas tīkla raksturlielumi (P gadījums)

Būvju gabarīts

Minimālais būvju gabarīts, kas jāizmanto Īrijas un Ziemeļīrijas līnijās, ir IRL1 [7]. Īrijas standarta būvju gabarīts.

Sliežu platums

Īrijas un Ziemeļīrijas dzelzceļu tīklu veido līnijas ar sliežu platumu 1602 mm. Saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/48/EK 7. panta b) punktu, Īrijā un Ziemeļīrijā projektējot jaunas līnijas, tiek ievērots šis sliežu platums.

Minimālais līknes rādiuss

Tiks saglabāts sliežu platums 1602 mm, šīs SITS noteikumi par līknes rādiusu un ar to saistītajiem elementiem (ārējās sliedes pacēlums un ārējās sliedes pacēluma deficīts) neattiecas uz Īrijas un Ziemeļīrijas dzelzceļa tīkliem.

Pasažieru peronu un trakcijas ceļu minimālais garums

Īrijas un Ziemeļīrijas tīkla līnijās minimālais to pasažieru peronu un šķirotavas ceļu lietderīgais garums, kurus izmanto ātrgaitas vilcieni, ir noteikts 215 m.

Perona augstums

Īrijas un Ziemeļīrijas tīklos peronu projektētajam augstumam ir jābūt 915 mm. Perona augstums jāizraugās tā, lai optimāli izmantotu pakāpienu augstumu vilcieniem, kas uzbūvēti pēc gabarīta IRL1.

Attālums starp sliežu ceļu asīm

Minimālais attālums starp sliežu ceļu asīm esošajās līnijās Īrijā un Ziemeļīrijā jāpalielina pirms modernizācijas, lai garantētu drošības attālumu starp garāmbraucošajiem vilcieniem.

7.3.9. Konkrēti Nīderlandes tīkla raksturlielumi

Peronu augstums II un III kategorijas līnijās ir 840 mm (P gadījums).

7.3.10. Konkrēti Portugāles tīkla raksturlielumi

Sliežu platums II un III kategorijas līnijās ir 1668 mm (P gadījums).

7.3.11. Konkrēti Zviedrijas tīkla raksturlielumi (P gadījums)

Minimālais perona garums

Minimālo peronu garumu samazina līdz 225 m zemajās satiksmes līnijās.

Šķirotavas ceļi: – minimālais garums

Šķirotavas ceļu garumu var ierobežot tā, lai tajos varētu pieņemt vilcienus, kuru garums nepārsniedz 225 m.

7.4. MĒRĶA APAKŠSISTĒMAI SPECIFIKIE GADĪJUMI

Ja piemēro noteikumus, kas attiecas uz 7.3. punktā norādītajiem speciālajiem gadījumam, piešķīrēja iestāde, vai attiecīgos gadījumos infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, ka saglabājas iespējas vēlāk pieņemt šīs SITS mērķa raksturlielumus.

Šis noteikums konkrēti attiecas uz šādiem parametriem:

- peronu garums: staciju novietojums jāizraugās tā, lai būtu 400 m garuma rezerve,

- pantogrāfa gabarīts: dažos gadījumos ekonomisku apsvērumu dēļ projektēšanas posmā izvēlas elektrifikācijas shēmu ar pastāvīgu strāvas padevi. Šādos gadījumos piešķīrēja iestāde vai attiecīgi infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina, lai gabarīts būtu tāds, kas pēc vajadzības nodrošina ērtu pāreju uz elektrifikācijas sistēmu ar automātisku strāvas padevi, kura nodrošina vilcienu augstākus darbības parametrus.

7.5. IETEIKUMI

7.5.1. Parametri, kas saistīti ar invalīdu pārvadāšanu (BP22)

Papildus 4.1.9. punkta noteikumiem infrastruktūrām jāņem vērā COST 335 Action rezultāti.

[1] Sliežu ceļiem bez balasta slāņa maksimālo vērtību var palielināt no 130 mmm līdz 150 mm.

[2] Uzmalas rievas nominālo platumu, pretsliedes attālumu un riteņu uzmalu vadotņu izmērus nosaka krustojumu un pretsliedes konstrukcija, un tie ir atkarīgi no esošo pārmiju un krustojumu konstrukcijas. Vienmēr ir jāievēro pretsliedes minimālais attālums un riteņu uzmalu vadotnes maksimālais attālums.

[3] Šāda krustojuma sliežu platuma pielaide var būt, ja tiek ievērots pretsliedes minimālais pieļaujamais attālums un riteņu uzmalu vadotnes maksimālais pieļaujamais attālums.

[4] Sliežu temperatūras paaugstināšanās, tajā izkliedējot bremzēšanas spēku radīto enerģiju, ir 0,035°C uz kN bremzēšanas spēka vienai sliedei; aprakstītajam 1. gadījumam (abām sliedēm) tādējādi atbilst sliežu temperatūras paaugstināšanās par apmēram 6°C uz vienu vilcienu.

[5] Skat. N pielikumu.

[6] Skat. M pielikumu.

[7] Skat. O pielikumu.

--------------------------------------------------