Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 676/2002/EK

(2002. gada 7. marts)

par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3],

tā kā:

(1) 1999. gada 10. novembrī Komisija ir sniegusi paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, ierosinot turpmākos pasākumus radiofrekvenču spektra politikā, pamatojoties uz Zaļās grāmatas publisku apspriešanu attiecībā uz radiofrekvenču spektru, ciktāl tas saistās ar Eiropas Kopienas telekomunikāciju, raidīšanas ēterā, transporta un pētniecības, un attīstības (R & D) politiku. Eiropas Parlaments šo paziņojumu ir atzinīgi novērtējis 2000. gada 18. maija rezolūcijā [4]. Būtu jāuzsver tas, ka ir vēlama zināma Kopienas radiofrekvenču spektra politikas turpmākā saskaņošana attiecībā uz pakalpojumiem un izmantojumiem, jo īpaši pakalpojumiem un izmantojumiem ar Kopienas vai Eiropas pārklājumu, un ka jānodrošina tas, lai dalībvalstīs attiecīgi piemēro dažus Eiropas Pasta un elektrosakaru pārvalžu konferences (CEPT) lēmumus.

(2) Kopienā tādēļ jārada politika un tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu politisko pieeju koordināciju, un, attiecīgos gadījumos, saskaņoti nosacījumi, ņemot vērā tā radiofrek venču spektra pieejamību un efektīvu izmantojumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību tajās jomās, uz ko attiecas Kopienas politika, piemēram, elektronisko sakaru, transporta un pētniecības un attīstības (R & D) jomā. Politiskā pieeja attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantojumu būtu jākoordinē un, attiecīgos gadījumos, jāsaskaņo Kopienas līmenī, lai efektīvi sasniegtu Kopienas politikas mērķus. Dažos gadījumos koordinācija un saskaņošana Kopienā var arī atvieglot radiofrekvenču spektra izmantošanas saskaņošanu un koordināciju pasaules līmenī. Vienlaikus attiecīgu tehnisko atbalstu var nodrošināt valstu līmenī.

(3) Radiofrekvenču spektra politikai Kopienā būtu jāveicina vārda brīvība, ietverot uzskatu brīvību un informācijas un domu saņemšanas un izplatīšanas brīvību, neatkarīgi no robežām, kā arī masu informācijas līdzekļu brīvība un plurālisms.

(4) Šis lēmums pamatojas uz principu, ka tad, ja Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies par Kopienas politiku tādā jomā, kas ir atkarīga no radiofrekvenču spektra, attiecīgie tehniskās izpildes pasākumi būtu jānosaka saskaņā ar komitejas procedūrām. Tehniskās izpildes pasākumiem būtu īpaši jāattiecas uz saskaņotiem nosacījumiem, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantojumu, kā arī tās informācijas pieejamību, kura attiecas uz radiofrekvenču spektra izmantošanu. Pasākumi, kuri vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas procedūras [5].

(5) Eiropas Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, vajadzības gadījumā būtu jāvienojas par jebkuru jaunu Kopienas politikas iniciatīvu, kas ir atkarīga no radiofrekvenču spektra. Neskarot Komisijas iniciatīvas tiesības, šajā priekšlikumā būtu jāiekļauj, inter alia, informācija par paredzētās politikas ietekmi uz pašreizējām spektra izmantotāju kopienām, kā arī norādījumi, kas attiecas uz jebkuru vispārīgu radiofrekvences pārdali, kura būtu vajadzīga sakarā ar šo jauno politiku.

(6) Tehniskās izpildes pasākumu izstrādē un pieņemšanā un, lai formulētu, sagatavotu un īstenotu Kopienas radiofrekvenču spektra politiku, Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kuras nosaukums būtu Radiofrekvenču spektra komiteja, kas sastāvētu no dalībvalstu pārstāvjiem, un tās priekšsēdētājs būtu Komisijas pārstāvis. Komitejai būtu jāizskata priekšlikumi par tehniskās izpildes pasākumiem, kas attiecas uz radiofrekvenču spektru. Tos var izstrādāt, pamatojoties uz apspriedēm komitejā, un īpašos gadījumos var būt vajadzīga tehniska sagatavošanās, ko veic tās valsts iestādes, kuras atbild par radiofrekvenču spektra pārvaldību. Ja tehniskās izpildes pasākumus pieņem saskaņā ar komitejas procedūrām, tad komitejai būtu jāņem vērā arī komerciālie un nekomerciālie ražotāju un visu attiecīgo izmantotāju viedokļi, kā arī citu ieinteresēto personu viedokļi par tehniskajām, tirgus un normatīvajām norisēm, kas var ietekmēt radiofrekvenču spektra izmantošanu. Radiofrekvenču spektra izmantotājiem vajadzētu būt iespējai brīvi sniegt visu informāciju, ko tie uzskata par nepieciešamu. Komiteja var nolemt savās sanāksmēs uzklausīt radiofrekvenču spektra izmantotāju kopienu pārstāvjus, ja tas vajadzīgs, lai izskaidrotu situāciju konkrētā nozarē.

(7) Ja ir jāpieņem saskaņošanas pasākumi tādas Kopienas politikas īstenošanai, kas pārsniedz tehniskās izpildes pasākumus, tad Komisija, pamatojoties uz Līgumu, var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu.

(8) Radiofrekvenču spektra politiku nevar pamatot tikai ar tehniskiem parametriem, bet jāņem vērā arī ekonomiski, politiski, kultūras, veselības aizsardzības un sociāli apsvērumi. Turklāt arvien pieaugošais pieprasījums pēc pilnīgas pieejamā radiofrekvenču spektra piegādes izraisa konfliktējošu spiedienu no dažādām pusēm, kas prasa nodrošināt dažādās radiofrekvenču izmantotāju grupas tādās nozarēs kā telekomunikācijas, raidīšana ēterā, transports, tiesībaizsardzība, militārā joma un zinātne. Tāpēc radiofrekvenču spektra politikā būtu jāņem vērā visas nozares un jālīdzsvaro attiecīgās vajadzības.

(9) Šim lēmumam nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu tiesību ieviest ierobežojumus, kas vajadzīgi sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības nolūkos un aizsardzībai. Ja tehniskās izpildes pasākums ietekmētu, inter alia, radiofrekvences, ko dalībvalstī izmanto vienīgi un tieši tās sabiedrības drošības un aizsardzības nolūkos, tad Komisija pēc dalībvalsts pamatota lūguma var piekrist pārejas laikiem un/vai sadales mehānismiem, lai veicinātu attiecīgā pasākuma pilnīgu izpildi. Šajā nolūkā dalībvalstis var arī paziņot Komisijai par savām radiofrekvencēm, ko tās izmanto vienīgi un tieši sabiedrības drošības un aizsardzības nolūkos.

(10) Lai ņemtu vērā dalībvalstu, Kopienas iestāžu, ražotāju un visu attiecīgo komerciālo un nekomerciālo izmantotāju, kā arī citu ieinteresēto personu viedokļus par tehniskajām, tirgus un normatīvajām norisēm, kas var ietekmēt radio frekvenču spektra izmantošanu, Komisija var rīkot apspriedes, kuras neattiecas uz šo lēmumu.

(11) Radiofrekvenču spektra tehniskajā pārvaldībā ir iekļauta radiofrekvenču spektra saskaņošana un piešķiršana. Šādā saskaņošanā būtu jāatspoguļo vispārīgo politikas principu prasības Kopienas līmenī. Tomēr radiofrekvenču spektra tehniskā pārvaldība neattiecas uz piešķiršanas un licencēšanas procedūrām, ne arī uz lēmuma pieņemšanu par to, vai radiofrekvenču piešķiršanā izmantojamas konkurences atlases procedūras.

(12) Lai pieņemtu tehniskās izpildes pasākumus, kas attiecas uz radiofrekvenču piešķiršanas un informācijas pieejamības saskaņošanu, Komisijai būtu jāsadarbojas ar radio frekvenču spektra ekspertiem dalībvalstu iestādēs, kuras atbild par radiofrekvenču spektra pārvaldību. Pamatojoties uz pieredzi pilnvarojuma procedūrās, kas konkrētās nozarēs iegūta, piemēram, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 24. marta Lēmumu Nr. 710/97/EK par saskaņotu pieeju pilnvarojumiem pavadoņu personisko sakaru pakalpojumu jomā Kopienā [6] un Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 14. decembra Lēmumu Nr. 128/1999/EK par saskaņotu trešās paaudzes mobilo un bezvadu sakaru sistēmu (UMTS) ieviešanu Kopienā [7], būtu jāpieņem tehniskās izpildes pasākumi, pilnvarojot CEPT. Ja jāpieņem saskaņoti pasākumi tādu Kopienas politiku īstenošanai, kas nav iekļautas CEPT uzdevumā, tad Komisija varētu pieņemt izpildes pasākumus ar Radio frekvenču spektra komitejas palīdzību.

(13) CEPT iekļauj 44 Eiropas valstis. Tā izstrādā tehniskās saskaņošanas pasākumus ar mērķi saskaņot radiofrekvenču spektra izmantošanu ārpus Kopienas, kas ir īpaši svarīgi tām dalībvalstīm, kurās radiofrekvenču spektra izmantošanu var ietekmēt to izmantošana tajās CEPT dalībvalstīs, kas nav ES dalībvalstis. Lēmumos un pasākumos, ko pieņem saskaņā ar šo lēmumu, būtu jāņem vērā to dalībvalstu īpašā situācija, kurām ir ārējās robežas. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāspēj nodrošināt to, ka CEPT piešķirto pilnvarojumu rezultāti dalībvalstīm ir obligāti, un, ja šo pilnvarojumu rezultāti nav pieejamivai ir uzskatāmi par nepieņemamiem, veikt attiecīgu alternatīvu darbību. Tajā īpaši paredz saskaņot radiofrekvenču izmantošanu visā Kopienā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopēju normatīvo bāzi, kas attiecas uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) [8], ņemot vērā noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/20/EK par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu pilnvarojumiem [9].

(14) Tādas piemērotas informācijas koordinēta un laicīga sniegšana sabiedrībai, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra piešķiršanu, pieejamību un izmantošanu Kopienā, ir būtisks ieguldījumu un politikas veidošanas elements. Tikpat bū tiskas ir tehniskās norises, kurās rodas jauni radiofrekvenču spektra piešķiršanas un pārvaldības paņēmieni un radio frekvenču piešķiršanas metodes. Ilgtermiņa stratēģiskajai attīstībai ir nepieciešama pareiza izpratne par tehnikas attīstību. Tādēļ šī informācija Kopienā būtu jādara pieejama, neierobežojot konfidenciālās uzņēmējdarbības un personiskās informācijas aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvu 97/66/EK, kas attiecas uz personisko datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību telekomunikāciju nozarē [10]. Īstenojot starpnozaru radiofrekvenču spektra politiku, rodas vajadzība pēc informācijas pieejamības par visu radiofrekvenču spektru. Ņemot vērā vispārīgo nolūku radiofrekvenču spektra izmantošanas saskaņošanai Kopienā un citur Eiropā, šādas informācijas pieejamība jāsaskaņo Eiropas līmenī lietotājiem nekaitīgā veidā.

(15) Tādēļ jāpapildina esošās Kopienas un starptautiskās prasības tādas informācijas publicēšanai, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra izmantošanu. Starptautiskā līmenī normatīvo principu standartos, ko sarunās sakarā ar Pasaules tirdzniecības organizāciju izstrādājusi Galveno telekomunikāciju grupa, arī ir prasība, ka esošā situācija piešķirto radiofrekvenču jomā būtu jāpublisko. Komisijas 1996. gada 16. janvāra Direktīvā 96/2/EK, ar kuru groza Direktīvu 90//388/EEK attiecībā uz mobilajiem un personiskajiem sakariem [11], ir prasība, ka dalībvalstīm katru gadu jāpublicē vai pēc lūguma jādara pieejama radio frekvenču piešķiršanas shēma, ietverot to paplašināšanas plānus nākotnei, bet tā attiecas tikai uz mobilo un personisko sakaru pakalpojumiem. Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvā 1999/5/EK par radio iekārtām un telekomunikāciju termināliekārtām, un to atbilstības savstarpējo atzīšanu [12], kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22 jūnija Direktīvā 98/34/EK, ar ko nosaka procedūru informācijas sniegšanai tehnisko standartu un noteikumu jomā, un to noteikumu jomā, kas attiecas uz informācijas sabiedrības dienestiem [13], ir prasība, ka dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai par saskarnēm, kuras tās ir regulējušas, lai novērtētu to atbilstību Kopienas tiesību aktiem.

(16) Ar Direktīvu 96/2/EK ir sākusies pirmā tādu CEPT pasākumu kopuma pieņemšana kā Eiropas Radiosakaru komitejas Lēmums (ERC/DEC/(97)01) par valstu radiofrekvenču spektra piešķīrumu tabulu publicēšanu. Jānodrošina tas, ka CEPT risinājumi atspoguļo Kopienas politikas vajadzības un ka tiem ir attiecīgs juridiskais pamats, lai tos īstenotu Kopienā. Šajā nolūkā Kopienā jāpieņem īpaši procedūras pasākumi un arī pasākumi pēc būtības.

(17) Pret Kopienas uzņēmumiem būtu jāīsteno godīga un ne diskriminējoša attieksme piekļuvē radiofrekvenču spektram trešās valstīs. Tā kā piekļuve radiofrekvenču spektram ir svarīgs faktors uzņēmējdarbības attīstībai un sabiedriskas nozīmes pasākumiem, jānodrošina arī tas, ka Kopienas prasības radiofrekvenču spektram atspoguļo starptau tiskajā plānošanā.

(18) Kopienas politikas īstenošanai var būt nepieciešama radiofrekvenču spektra izmantošanas koordinācija, jo īpaši attiecībā uz sakaru pakalpojumu sniegšanu, ietverot viesabonēšanas iespējas visā Kopienā. Turklāt dažu veidu radiofrekvenču spektra izmantojums ir saistīts ar ģeogrāfisko pārklājumu, kas pārsniedz kādas dalībvalsts robežas un dod iespēju īstenot pārrobežu pakalpojumus, personām nepārvietojoties, piemēram, pavadoņu sakaru pakalpojumus. Tāpēc Kopienai vajadzētu būt pietiekami pārstāvētai visu attiecīgo starptautisko organizāciju pasākumos un konferencēs, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra pārvaldības jautājumiem, piemēram, Starptautiskajā telekomunikāciju savienībā (ITU) un tās Pasaules radiosakaru konferencēs.

(19) Pašreizējie mehānismi, kas paredzēti, lai sagatavotos ITU Pasaules radiosakaru konferencēm un vestu sarunas sakarā ar tām, ir devuši lieliskus rezultātus, tāpēc ka CEPT sistēmā ir labvēlīgasadarbība un sagatavošanās stadijā ir ņemtas vērā Kopienas intereses. Starptautiskās sarunās dalībvalstīm un Kopienai būtu jāveido kopīga rīcība un cieši jāsadarbojas visā sarunu procesā, lai nodrošinātu vienotu starptautisko pārstāvību Kopienai saskaņā ar tām procedūrām, par ko ir panākta vienošanās Padomes 1992. gada 3. februāra secinājumos Pasaules administratīvajai radiosakaru konferencei un kas ir apstiprinātas Padomes 1997. gada 22. septembra un 2000. gada 2. maija secinājumos. Sakarā ar šādām starptautiskām sarunām Komisijai Eiropas Parlaments un Padome būtu jāinformē par to, vai tās ietekmē Kopienas politiku, lai saņemtu Padomes ap stiprinājumu attiecībā uz Kopienas politikas mērķiem, kas jāsasniedz, un nostāju, kāda dalībvalstīm jāieņem starptautiskā līmenī. Lai nodrošinātu to, ka šādu nostāju pienācīgi attiecina arī uz radiofrekvenču spektra pārvaldības tehnisko aspektu, Komisija šim nolūkam var pilnvarot CEPT. Dalībvalstīm būtu jebkuram tiesību aktam, ar ko starptautiskos forumos, kuri atbild par vai ir saistīti ar radiofrekvenču spektra pārvaldību, atzīst kādu līgumu vai regulu, jāpievieno kopīga deklarācija, norādot, ka tās piemēros minēto līgumu vai regulu saskaņā ar tām saistībām, ko tās uzņēmušās saskaņā ar Līgumu.

(20) Papildus īpašām starptautiskajām sarunām par radio frekvenču spektru ir citi starptautiski līgumi, kuros ir iesaistīta Kopiena un trešās valstis un kuri var ietekmēt radio frekvenču izmantošanu un sadales plānus un tādus aspektus kā tirdzniecību un tirgus pieejamību, arī Pasaules Tirdzniecības organizācijas sistēmā, iekārtu, reģionāla vai globāla pārklājuma sakaru sistēmu, piemēram, satelītu brīvu apgrozību un izmantošanu, drošības un ārkārtas pasākumus, transporta sistēmas, tehnoloģijas raidīšanai ēterā un izmantošanu pētniecībā, piemēram, radioastronomijā un zemes novērošanā. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt to pasākumu savietojamību, ko Kopiena veic sakarā ar tirdzniecības sarunām un tirgus pieejamības jautājumiem, ar radiofrekvenču spektra politikas mērķiem, kuri jāievēro saskaņā ar šo lēmumu.

(21) Tā kā informācija, ko valsts iestādes var iegūt, darbojoties saistībā ar radiofrekvenču spektra politiku un pārvaldību, var būt komerciāli jutīga, valsts iestādēm jāpiemēro kopēji konfidencialitātes principi, kuri noteikti šajā lēmumā.

(22) Tā kā piedāvātās rīcības mērķi, tas ir, izveidot kopēju radiofrekvenču spektra politikas sistēmu, dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt un minētās rīcības mēroga un seku dēļ šo mērķi labāk var sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var noteikt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā nav paredzēts nekas tāds, kas nav samērīgs ar to, kas ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai.

(23) Dalībvalstīm šī kopējā radiofrekvenču spektra politikas sistēma būtu jāīsteno jo īpaši ar valsts iestāžu palīdzību, un dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai attiecīgā informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu tās īstenošanas pareizību visā Kopienā, ņemot vērā Kopienas un tās dalībvalstu starptautiskās tirdzniecības saistības.

(24) Lēmums Nr. 710/97/EK un Lēmums Nr. 128/1999/EK paliek spēkā.

(25) Komisijai reizi gadā būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā lēmuma izpildes rezultātiem un plānoto turpmāko rīcību. Tas var dot iespēju Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzības gadījumā izteikt savu politisko atbalstu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Mērķis un piemērošanas joma

1. Šā lēmuma mērķis ir radīt Kopienā politiku un tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu politisko pieeju koordināciju, un, vajadzības gadījumā, saskaņotus nosacījumus, ņemot vērā tā radio frekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību tajās jomās, uz ko attiecas Kopienas politika, piemēram, elektronisko sakaru, transporta un pētniecības un attīstības (R & D) jomā.

2. Lai sasniegtu šo mērķi, šajā lēmumā ir noteiktas procedūras, kas vajadzīgas, lai:

a) veicinātu politikas veidošanu attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģisko plānošanu un saskaņošanu Kopienā, ņemot vērā, inter alia, Kopienas politiku ekono miskos, drošības, veselības aizsardzības, sabiedrības interešu, vārda brīvības, kultūras, zinātnes, sociālos un tehniskos aspektus, kā arī radiofrekvenču spektra izmantotāju kopienu dažādās intereses, lai optimizētu radiofrekvenču spektra izmantošanu un novērstu nevēlamus traucējumus;

b) nodrošinātu efektīvu radiofrekvenču spektra politikas īstenošanu Kopienā un jo īpaši izstrādātu vispārīgu metodoloģiju nosacījumu saskaņošanai radiofrekvenču spektra pieejamībai un efektīvai izmantošanai;

c) nodrošinātu koordinētu un laicīgu tādas informācijas sniegšanu, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra piešķiršanu, pieejamību un izmantošanu Kopienā;

d) nodrošinātu efektīvu Kopienas interešu koordināciju starptautiskās sarunās, ja radiofrekvenču spektra izmantošana ietekmē Kopienas politiku.

3. Ievērojot šo lēmumu, pasākumus veic, ņemot vērā starptautisko organizāciju, piemēram, Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) un Eiropas Pasta un elektrosakaru pārvalžu konferences (CEPT) darbu, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra pārvaldību.

4. Šis lēmums neierobežo pasākumus, ko Kopienas vai dalībvalstu līmenī veic atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, lai ievērotu vispārīgas nozīmes mērķus, jo īpaši tos, kas attiecas uz satura reglamentācijas un audiovizuālo politiku, Direktīvas 1999/5/EK noteikumiem un dalībvalstu tiesību organizēt un izmantot savu radiofrekvenču spektra sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības nolūkos un aizsardzībai.

2. pants

Definīcija

Šajā lēmumā "radiofrekvenču spektrs" iekļauj radioviļņus frekvencēs no 9 kHz līdz 3000 GHz; radioviļņi ir elektromagnētiski viļņi, kas izplatās telpā bez mākslīgas vadības.

3. pants

Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja ("Radiofrekvenču spektra komiteja").

2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

3. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

4. pants

Radiofrekvenču spektra komitejas uzdevums

1. Lai sasniegtu 1. pantā noteikto mērķi, Komisija saskaņā ar šajā pantā noteiktajām procedūrām iesniedz Radiofrekvenču spektra komitejai attiecīgus tehniskās izpildes pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotus nosacījumus radiofrekvenču spektra pieejamībai un efektīvai izmantošanai, kā arī tās informācijas pieejamību, kura attiecas uz radiofrekvenču spektra izmantošanu, kā minēts 5. pantā.

2. Lai izstrādātu 1. punktā minētos tehniskās izpildes pasākumus, kas ietilpst CEPT uzdevumā, piemēram, radiofrekvenču piešķiršanas un informācijas pieejamības saskaņošanu, Komisija pilnvaro CEPT, nosakot izpildāmos uzdevumus un to laika grafiku. Komisija pieņem lēmumus saskaņā ar Līguma 3. panta 2. punktā minēto procedūru.

3. Pamatojoties uz darbu, kas paveikts, ievērojot 2. punktu, Komisija nolemj, vai saskaņā ar pilnvarojumiem paveiktā darba rezultāti ir piemērojami Kopienā, un nosaka termiņu to izpildei dalībvalstīs. Šos lēmumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Rīkojoties saskaņā ar šo punktu, Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 3. panta 3. punktā minēto procedūru.

4. Neatkarīgi no 3. punkta, ja Komisija vai kāda dalībvalsts uzskata, ka darbu, pamatojoties uz pilnvarojumu, kurš izsniegts, ievērojot 2. punktu, neveic apmierinoši attiecībā uz laika grafiku vai ja pilnvarojuma rezultāti nav pieņemami, tad Komisija saskaņā ar 3. panta 3. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu pilnvarojuma mērķus.

5. Pasākumos, kas minēti 3. un 4. punktā, vajadzības gadījumā var noteikt pārejas laiku un/vai radiofrekvenču spektra sadalījuma kārtību dalībvalstī, kura jāapstiprina Komisijai, ja tas ir attaisnojams, ņemot vērā īpašo situāciju dalībvalstī un pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts lūgumu, ja šāds izņēmums neadekvāti nekavētu izpildi vai neradītu neadekvātas atšķirības konkurences vai normatīvajā situācijā starp dalībvalstīm.

6. Lai sasniegtu 1. pantā noteikto mērķi, Komisija saskaņā ar 3. panta 3. punktā minēto procedūru var arī pieņemt tehniskās izpildes pasākumus, kas minēti 1. punktā un uz ko neattiecas 2. punkts.

7. Lai formulētu, sagatavotu un īstenotu Kopienas radiofrekvenču spektra politiku un, neskarot šajā pantā izklāstītās procedūras, Komisija periodiski apspriežas ar Radiofrekvenču spektra komiteju jautājumos, uz kuriem attiecas 1. pants.

5. pants

Informācijas pieejamība

Dalībvalstis nodrošina to, ka tajās publicē valsts radiofrekvenču piešķiršanas tabulu un informāciju par tiesībām, nosacījumiem, procedūrām, maksājumiem un nodevām, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra izmantošanu, ja tas ir svarīgi, lai sasniegtu 1. pantā noteikto mērķi. Tās šo informāciju atjaunina un veic pasākumus, lai izstrādātu attiecīgas datu bāzes, kurās sabiedrība var piekļūt šai informācijai, attiecīgā gadījumā, saskaņā ar attiecīgajiem saskaņošanas pasākumiem, ko veic saskaņā ar 4. pantu.

6. pants

Attiecības ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām

1. Komisija pārrauga norises, kas attiecas uz radiofrekvenču spektru trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās un kas var ietekmēt šā lēmuma īstenošanu.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par visām grūtībām, ko šā lēmuma īstenošanā de jure vai de facto rada trešās valstis vai starptautiskās organizācijas.

3. Par 1. un 2. punkta piemērošanas rezultātiem Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei un vajadzības gadījumā var ieteikt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt šā lēmuma principu un mērķu īstenošanu. Lai sasniegtu 1. pantā noteikto mērķi, vienojas par kopējās politikas mērķiem, lai nodrošinātu Kopienas koordināciju starp dalībvalstīm.

4. Pasākumi, ko veic, ievērojot šo pantu, neierobežo Kopienas un dalībvalstu tiesības un pienākumus, kuri tām ir saskaņā ar attiecīgiem starptautiskajiem nolīgumiem.

7. pants

Paziņojums

Dalībvalstis sniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu šā lēmuma īstenošanu. Jo īpaši dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par pilnvarojumu rezultātu īstenošanu, ievērojot 4. panta 3. punktu.

8. pants

Konfidencialitāte

1. Dalībvalstis neatklāj informāciju, uz ko attiecas pienākums par uzņēmējdarbības konfidencialitāti, jo īpaši informāciju par uzņēmumiem, to darījumu attiecībām vai izmaksu sastāvdaļām.

2. Šā panta 1. punkts neierobežo attiecīgo iestāžu tiesības atklāt informāciju, ja tas ir svarīgi to pienākumu izpildei; šajā gadījumā informāciju izpauž samērīgi un, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savu darījumu noslēpumus.

3. Ar šā panta 1. punktu nav aizliegts publicēt informāciju par tiem nosacījumiem, kas ir saistīti ar radiofrekvenču spektra izmantošanas tiesību piešķiršanu, neiekļaujot tajā konfidenciālu informāciju.

9. pants

Ziņojums

Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par veiktajām darbībām un pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot šo lēmumu, kā arī par turpmākajām darbībām, kas paredzētas, ievērojot šo lēmumu.

10. pants

Īstenošana

Dalībvalstis, pieņemot normatīvos un administratīvos aktus, veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo lēmumu un visus no tā izrietošos pasākumus.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2002. gada 7. martā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. C. Aparicio

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

P. Cox

[1] OV C 365 E, 19.12.2000., 256. lpp. un OV C 25 E, 29.1.2002., 468. lpp.

[2] OV C 123, 25.4.2001., 61. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2001. gada 5. jūlija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2001. gada 16. oktobra kopējā nostāja (OV C 9, 11.1.2002., 7. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2001. gada 12. decembra lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Padomes 2002. gada 14. februāra lēmums.

[4] OV C 59, 23.2.2001., 245. lpp.

[5] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[6] OV L 105, 23.4.1997., 4. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 1215/2000/EK (OV L 139, 10.6.2000., 1. lpp.).

[7] OV L 17, 22.1.1999., 1. lpp.

[8] OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

[9] OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.

[10] OV L 24, 30.1.1998., 1. lpp.

[11] OV L 20, 26.1.1996., 59. lpp.

[12] OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.

[13] OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīva grozīta ar Direktīvu 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.).

--------------------------------------------------