Eiropas parlamenta un padomes regula (EK) Nr. 2422/2001

(2001. gada 6. novembris)

par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3],

tā kā:

(1) Biroja iekārtas izmanto nozīmīgu daļu no kopējā elektrības patēriņa. Visefektīvākais līdzeklis, kā samazināt biroja iekārtu elektrības patēriņu, ir nodroses režīma patēriņa samazināšana saskaņā ar Padomes 1999. maija slēdzienu par patērētāju elektronisko iekārtu nodroses režīma zudumiem. Dažādajiem Kopienas tirgū pieejamajiem modeļiem ir ļoti atšķirīgi patēriņa līmeņi nodroses režīmā.

(2) Tomēr pastāv citi līdzekļi šādas iekārtas elektrības patēriņa samazināšanai, piemēram, to nevajadzības gadījumā izslēdzot, nekaitējot funkcionalitātei. Komisijai būtu jānoskaidro, kuri pasākumi ir piemēroti arī šīs enerģijas taupīšanas iespējas izmantošanai.

(3) Ir svarīgi veicināt pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus pareizu darbību.

(4) Ir vēlams koordinēt valsts enerģijas marķējuma iniciatīvas, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz rūpniecību un tirdzniecību.

(5) Priekšlikumos par to noteikumu tuvināšanu, kas izklāstīti dalībvalstu normatīvajos vai administratīvajos aktos, kuri attiecas uz veselības aizsardzību, drošību, vides aizsardzību un patērētāju tiesību aizsardzību, ir lietderīgi par pamatu pieņemt augstu aizsardzības līmeni. Šīs regulas mērķis ir ievērojami uzlabot šāda veida iekārtu energoefektivitāti, nodrošinot augstu vides un patērētāju tiesību aizsardzības līmeni.

(6) Tā kā dalībvalstis nevar pietiekoši sasniegt piedāvātās darbības mērķus un tādēļ tos var pilnīgāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs šo mērķu sasniegšanai.

(7) Turklāt Līguma 174. pants satur prasību aizsargāt un uzlabot vidi un apdomīgi un racionāli izmantot dabas resursus, un tie abi ir Kopienas vides politikas mērķi. Elektroenerģijas ražošana un patērēšana veido 30 % cilvēka izraisītās oglekļa dioksīda (CO2) izmetes un aptuveni 35 % primārās enerģijas patēriņa Kopienā. Šīs procentuālās daļas aug, un nodroses režīma zudumi elektriskajās iekārtās veido apmēram 10 % no to patēriņa.

(8) Turklāt Padomes 1989. gada 5. jūnija Lēmumam 89/364/EEK par Kopienas rīcības programmu elektroenerģijas patēriņa efektivitātes paaugstināšanai [4] ir divējāds mērķis — mudināt patērētājus dot priekšroku augstas energoefektivitātes ierīcēm un iekārtām un paaugstināt ierīču un iekārtu efektivitāti. Ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai uzlabotu patērētāju informēšanu.

(9) Kioto 1997. gada 10. decembrī pieņemtajā UNFCCC Protokolā ir prasība samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmetes Kopienā par 8 % ne vēlāk kā laika posmā no 2008. gada līdz 2012. gadam. Šā mērķa sasniegšanai nepieciešami stingrāki pasākumi, lai Kopienā samazinātu CO2 izmetes.

(10) Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 24. septembra Lēmumā Nr. 2179/98/EK par tādas Eiropas Kopienas politikas un rīcības programmas — "Par ilgtspējīgu attīstību" — pārskatīšanu, kas attiecas uz vidi un ilgtspējīgu attīstību [5], noteikums par ierīču energoefektivitātes marķēšanu norādīts kā galvenā prioritāte vides prasību integrēšanai attiecībā uz enerģiju.

(11) Padomes 1998. gada 7. decembra Rezolūcijā par energoefektivitāti Eiropas Kopienā [6] ir prasība palielināt ierīču un iekārtu marķējuma izmantošanu.

(12) Ir vēlams attiecīgi koordinēt energoefektivitātes prasības, marķējumus un testa metodes.

(13) Augstas energoefektivitātes biroja iekārtas lielākoties ir pieejamas par nedaudz augstāku vai tādu pašu cenu un tādēļ daudzos gadījumos jebkādas papildu izmaksas kompensē elektroenerģijas ietaupījumi pieņemami īsā laika posmā. Tādējādi energotaupības un CO2 samazināšanas mērķus šajā jomā var panākt ekonomiski izdevīgā veidā, neradot zaudējumus patērētājiem vai rūpniecībai.

(14) Biroja iekārtas tirgo visā pasaulē. Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas Nolīgums par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu atvieglos šo iekārtu starptautisko tirdzniecību un vides aizsardzību. Šī regula ir vērsta uz iepriekš minētā nolīguma īstenošanu Kopienā.

(15) Kopienai, lai ietekmētu visā pasaulē lietotā marķējuma — Energy Star — prasības, būtu jāpiedalās šajā marķēšanas programmā un vajadzīgo tehnisko specifikāciju izveidē. Tomēr Komisijai tā regulāri jāpārskata, lai novērtētu, vai noteiktie tehniskie kritēriji ir pietiekoši augsti, un vai tajos pietiekoši ņemtas vērā Kopienas intereses.

(16) Lai nodrošinātu to, ka biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programma tiek pareizi īstenota un ka tā garantē godīgu konkurenci ražotājiem un aizsargā patērētāju tiesības, ir vajadzīga efektīva sistēma tās īstenošanas nodrošināšanai.

(17) Šī regula attiecas tikai uz biroja iekārtu ražojumiem.

(18) Biroja iekārtu gadījumā Padomes 1992. gada 22. septembra Direktīva 92/75/EEK par norādēm attiecībā uz mājsaimniecības preču enerģijas vai citu resursu patēriņu uz etiķetēm un ražojumu standarta informācijā [7] nav pats piemērotākais līdzeklis. Visekonomiskākais līdzeklis biroja iekārtu energoefektivitātes veicināšanai ir brīvprātīgās marķēšanas programma.

(19) Tehnisko specifikāciju izstrādi un pārskatīšanu jāuztic veikt piemērotai organizācijai — Eiropas Kopienas Energy Star padomei (ECESB), lai programmu īstenotu objektīvi un efektīvi. ECESB sastāvā jābūt valstu pārstāvjiem.

(20) Ir jānodrošina, ka biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programma ir konsekventa un saskaņota ar Kopienas politikas prioritātēm un ar citām Kopienas marķēšanas vai kvalitātes sertificēšanas programmām, piemēram, tām, kas ieviestas ar Direktīvu 92/75/EEK un ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekomarķējuma piešķiršanas programmu [8].

(21) Ir vēlams koordinēt Kopienas Energy Star programmu un citas brīvprātīgās biroja iekārtu energomarķējuma programmas Kopienā, lai patērētājiem neradītu neskaidrības un lai novērstu jebkādus tirgus traucējumus.

(22) Ir jānodrošina programmas īstenošanas caurskatāmība un saskaņotība ar attiecīgiem starptautiskiem standartiem, lai atvieglotu ārpuskopienas valstu ražotāju un eksportētāju piekļuvi programmai un veicinātu viņu piedalīšanos tajā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķi

Šī regula izveido noteikumus attiecībā uz Kopienas biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu (še turpmāk — "Energy Star programma"), kas definēta Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas Nolīgumā par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu (še turpmāk — "Nolīgums"). Līdzdalība Energy Star programmā ir brīvprātīga.

2. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz nolīguma C pielikumā definētajām biroja iekārtu ražojumu grupām, ievērojot jebkādus tā grozījumus saskaņā ar nolīguma X pantu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) "kopīgais logotips" ir pielikumā minētais marķējums;

b) "programmas dalībnieki" ir ražotāji, montāžas rūpnīcas, eksportētāji, importētāji, mazumtirgotāji un citi uzņēmumi, kas apņemas veicināt izraudzītos augstas energoefektivitātes biroja iekārtu ražojumus, kuri atbilst Energy Star programmas specifikācijām, un kas izvēlējušies piedalīties Energy Star programmā, reģistrējoties Komisijā;

c) "specifikācijas" ir energoefektivitātes un izpildes prasības, tostarp testa metodes, ko izmanto, lai noteiktu, vai augstas energoefektivitātes biroja iekārtu ražojumiem var piešķirt kopīgo logotipu.

4. pants

Vispārīgi principi

1. Energy Star programmu attiecīgi koordinē ar citiem Kopienas marķēšanas vai kvalitātes sertifikācijas pasākumiem, kā arī ar programmām, piemēram, jo īpaši ar Kopienas ekomarķējuma piešķiršanas programmu, kas izveidota ar Regulu (EEK) Nr. 880/92, un tām norādēm attiecībā uz mājsaimniecības preču enerģijas un citu resursu patēriņu uz etiķetēm un ražojumu standarta informācijā, kuras ieviestas ar Direktīvu 92/75/EEK.

2. Programmas dalībnieki un citas organizācijas var izmantot kopīgo logotipu uz saviem individuālajiem biroja iekārtu ražojumiem un to reklāmā.

3. Biroja iekārtu ražojumi, kam kopīgo logotipu ir piešķīrusi "ASV Vides aizsardzības aģentūra" (USEPA), uzskatāmi par atbilstīgiem šai regulai, ja dati neliecina par pretējo.

4. Neskarot jebkādus Kopienas noteikumus par atbilstības novērtēšanu un atbilstības marķējumu un/vai jebkādu starptautisku Kopienas un trešo valstu nolīgumu par piekļuvi Kopienas tirgum, ražojumus, uz kuriem attiecas šī regula un kurus laiž Kopienas tirgū, Komisija vai dalībvalstis var pārbaudīt, lai pārliecinātos par to atbilstību šīs regulas prasībām.

5. pants

Programmas dalībnieku reģistrācija

1. Lai kļūtu par programmas dalībnieku, Komisijai iesniedz pieteikumu.

2. Pēc tam, kad Komisija ir pārliecinājusies, ka pieteikuma iesniedzējs piekrīt pildīt nolīguma B pielikumā izklāstītās logotipa izmantotāja pamatnostādnes, tā izlemj, vai atļaut pieteikuma iesniedzējam kļūt par programmas dalībnieku. Komisija regulāri publicē atjauninātu programmas dalībnieku sarakstu un dara to zināmu dalībvalstīm.

6. pants

Reklāma un informācija

1. Komisija pieliek visas pūles, lai sadarbībā ar dalībvalstīm un ECESB dalībniekiem veicinātu kopīgā logotipa izmantošanu, organizējot attiecīgus izpratnes veidošanas pasākumus un informācijas kampaņas patērētājiem, piegādātājiem, izplatītājiem un plašai sabiedrībai.

2. Katra dalībvalsts ar visiem iespējamiem Kopienas līdzekļiem cenšas nodrošināt, lai patērētāji un citas ieinteresētās iestādes apzinātos un tām būtu pieejama sīka informācija par Energy Star programmu.

3. Neskarot Kopienas un valsts tiesību aktus un ekonomiskos kritērijus, Komisija un citas Kopienas institūcijas, kā arī citas valsts mēroga sabiedriskas iestādes, lai sekmētu biroja iekārtu ražojumu ar kopīgo logotipu iegādi, definējot savas prasības attiecībā uz biroja iekārtu ražojumiem, veicina tādu energoefektivitātes prasību piemērošanu, kas nav zemākas par Energy Star specifikācijām.

7. pants

Citas brīvprātīgās energomarķējuma programmas

1. Dalībvalstī esošās un jaunās brīvprātīgās biroja iekārtu ražojumu energomarķējuma programmas var pastāvēt vienlaikus ar Energy Star programmu.

2. Komisija un dalībvalstis rīkojas tā, lai nodrošinātu vajadzīgo koordināciju starp Energy Star programmu un valsts programmām un citām marķēšanas programmām Kopienā vai dalībvalstīs.

8. pants

Eiropas Kopienas Energy Star padome

1. Komisija izveido Eiropas Kopienas Energy Star padomi (ECESB), kas sastāv no valstu pārstāvjiem, kā minēts 9. pantā, kā arī attiecīgajām ieinteresētajām personām. ECESB pārskata Energy Star programmas īstenošanu Kopienā un attiecīgi sniedz Komisijai padomus un palīdzību, lai tā varētu darboties kā pārvaldības organizācija.

2. Vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam katru gadu ECESB sagatavo pārskatu par tādu ražojumu ienākšanu tirgū, kuriem ir kopīgais logotips, un par pieejamo tehnoloģiju enerģijas patēriņa samazināšanai.

3. Komisija pārliecinās par to, ka ECESB tādā mērā, kādā to ļauj tās darbība, attiecībā uz katru biroja iekārtu ražojuma grupu ievēro līdzsvarotu visu to ieinteresēto pušu, uz kurām attiecas šīs ražojuma grupas, piemēram, ražotāju, mazumtirgotāju, importētāju, vides aizsardzības grupu un patērētāju organizāciju piedalīšanos.

4. Komisija izveido ECESB reglamentu, ņemot vērā viedokļus, kādi ir dalībvalstu pārstāvjiem ECESB.

5. Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par ECESB darbību.

9. pants

Valsts pārstāvji

Katra dalībvalsts attiecīgi izraugās valsts enerģētikas politikas ekspertus, iestādes vai personas (še turpmāk — "valsts pārstāvji"), kas ir atbildīgi par šajā regulā paredzēto uzdevumu izpildi. Ja tiek izraudzīti vairāki valsts pārstāvji, tad dalībvalsts nosaka pārstāvju attiecīgās pilnvaras un tiem piemērojamās koordinācijas prasības.

10. pants

Darba plāns

Komisija saskaņā ar 1. pantā izklāstītajiem mērķiem sešos mēnešos no šīs regulas stāšanās spēkā izveido darba plānu un pēc apspriešanās ar ECESB piedāvā to Eiropas Parlamentam un Padomei. Darba plānā iekļauj Energy Star programmas pilnveidošanas stratēģiju, kurā turpmākajiem trim gadiem nosaka:

- energoefektivitātes uzlabojuma mērķus, ievērojot vajadzību panākt augsta līmeņa standartu ieviešanu patērētāju un vides aizsardzībā un iekļūšanu tirgū, ko Energy Star programmai būtu jācenšas panākt Kopienā,

- nepilnīgu tādu biroja iekārtu ražojumu sarakstu, kas būtu uzskatāms par prioritāru iekļaušanai Energy Star programmā,

- galvenos priekšlikumus attiecībā uz izglītošanas un reklāmas kampaņām un citām vajadzīgām darbībām,

- priekšlikumus koordinācijai un sadarbībai starp Energy Star programmu un citām brīvprātīgās marķēšanas programmām dalībvalstīs.

Darba plānu periodiski pārskata. To pirmoreiz pārskata ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc tā iesniegšanas Eiropas Parlamentam un Padomei un pēc tam ik pēc 12 mēnešiem.

11. pants

Sagatavošanas procedūras tehnisko kritēriju pārskatīšanai

Ņemot vērā specifikāciju un to biroja iekārtu ražojumu grupu pārskatīšanas sagatavošanu, uz kurām attiecas nolīguma C pielikums, un pirms priekšlikuma projekta iesniegšanas vai atbildes sniegšanas USEPA saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas nolīgumā un Padomes 2001. gada 14. maija Lēmumā 2001/469/EK attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu valdības un Eiropas Kopienas Nolīguma par biroja iekārtu energoefektivitātes marķēšanas programmu koordinēšanu noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā [9], jāveic šādi pasākumi.

1. Komisija var pieprasīt ECESB iesniegt priekšlikumus nolīguma pārskatīšanai. ECESB var iesniegt Komisijai priekšlikumus arī pēc savas iniciatīvas.

2. Komisija apspriežas ar ECESB ik reizi, kad tā saņem USEPA priekšlikumu nolīguma pārskatīšanai.

3. ECESB, sniedzot atzinumu Komisijai, ņem vērā īstenošanas iespēju un tirgus izpētes rezultātus un pieejamo tehnoloģiju enerģijas patēriņa samazināšanai. Komisija jo īpaši ņem vērā mērķi noteikt augsta līmeņa tehniskās specifikācijas, pienācīgi ievērojot pieejamo tehnoloģiju un saistītās izmaksas, lai samazinātu to enerģijas patēriņu, kura analīze sniegta 8. panta 2. punktā minētajā ECESB ziņojumā.

12. pants

Tirgus uzraudzība un pārkāpumu kontrole

1. Kopīgo logotipu izmanto vienīgi saistībā ar ražojumiem, uz kuriem attiecas nolīgums, un atbilstīgi nolīguma B pielikumā sniegtajām logotipa izmantotāja pamatnostādnēm.

2. Ir aizliegta jebkāda nepatiesa vai maldinoša reklāma vai jebkādas etiķetes vai logotipa izmantošana, kas izraisa sajaukšanu ar kopīgo logotipu, kuru ievieš šī regula.

3. Komisija nodrošina kopīgā logotipa pareizu izmantošanu, veicot vai koordinējot pasākumus, kas aprakstīti nolīguma VIII panta 2., 3. un 4. punktā. Dalībvalstis veic attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu izpildi savā teritorijā, un informē Komisiju. Dalībvalstis rīcības uzsākšanai var sniegt Komisijai pierādījumus par programmas dalībnieku un citu organizāciju neatbilstību.

13. pants

Īstenošana

Dalībvalstis 12 mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu tās īstenošanu.

14. pants

Pārskatīšana

Pirms nolīguma slēdzējas puses apspriež nolīguma atjaunošanu saskaņā ar tā XII pantu, Komisija izvērtē Energy Star programmu, ņemot vērā tās gaitā gūto pieredzi.

Komisija līdz 2005. gada 15. janvārim izveido un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā apskatīta biroja iekārtu tirgus energoefektivitāte Kopienā, sniedzot Energy Star programmas efektivitātes novērtējumu un vajadzības gadījumā ierosinot šīs programmas pilnveidošanas pasākumus. Ziņojumā izpēta ES un ASV dialoga rezultātus, un jo īpaši to, vai Energy Star specifikācijas ir pietiekoši efektīvas.

15. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā 30. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 6. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

D. Reynders

[1] OV C 150 E, 30.5.2000., 73. lpp. un OV C 180 E, 26.6.2001., 262. lpp.

[2] OV C 204, 18.7.2000., 18. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 2001. gada 1. februāra Atzinums (OV C 267, 21.9.2001., 49. lpp.), Padomes 2001. gada 31. maija Kopējā nostāja (vēl nav publicēta Oficiālajā Vēstnesī) un Eiropas Parlamenta 2001. gada 3. oktobra Lēmums.

[4] OV L 157, 9.6.1989., 32. lpp.

[5] OV L 275, 10.10.1998., 1. lpp.

[6] OV C 394, 17.12.1998., 1. lpp.

[7] OV L 297, 13.10.1992., 16. lpp.

[8] OV L 237, 21.9.2000., 1. lpp.

[9] OV L 172, 26.6.2001., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

LOGOTIPS ENERGY STAR

Melnbaltais variants

+++++ TIFF +++++

Krāsainais variants

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------