Komisijas Regula (EK) Nr. 1639/2001

(2001. gada 25. jūlijs),

ar ko nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas datu vākšanai zivsaimniecības nozarē un paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1543/2000

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 1543/2000 par Kopienas sistēmas izveidi to zivsaimniecības datu vākšanai un pārvaldībai, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku [1], un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 8. panta 1. punktu,

tā kā:

(1) Ar Regulu (EK) Nr. 1543/2000 izveido Kopienas sistēmu to datu vākšanai un pārvaldībai, kas vajadzīgi, lai novērtētu zivsaimniecības nozares un zvejas resursu stāvokli. Šajā nolūkā ar to ir noteikts, ka dalībvalstis izstrādā savas programmas zivsaimniecības datu vākšanai un pārvaldībai saskaņā ar Kopienas programmām.

(2) Tāpēc jānosaka Kopienas obligātā programma, kas aptver to informāciju, kura noteikti ir vajadzīga zinātniskiem izvērtējumiem, un jānosaka Kopienas paplašinātā programma, kas aptver arī to informāciju, kurai var būt nozīme zinātnisko izvērtējumu būtiskā uzlabošanā.

(3) Katrai programmai vajadzīgā informācija jāvāc tādu izvērtējuma standartelementu veidā, kas iekļauj zvejas jaudu un zvejas intensitāti, nozveju un nozares ekonomisko stāvokli.

(4) Dalībvalstu programmām, kas paredzētas, lai vāktu datus zinātniskai izvērtēšanai, jābūt saderīgām ar datu vākšanu citu kopējās zivsaimniecības politikas aspektu pārvaldībai un ar datu vākšanu, kuru veic, ievērojot dalībvalstu saistības pret Kopienas statistikas programmu.

(5) Jāparedz noteikumi, kas attiecas uz datu pārraidi un pieejamību, ieskaitot konfidencialitāti, un noteikumi, kuri attiecas uz Kopienas programmu tehnisku pārveidošanu un atbrīvojumiem no Kopienas programmām. Jānosaka arī procedūras, kas attiecas uz dalībvalstu programmu kontroli.

(6) Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zivsaimniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Kopienas obligātās un paplašinātās programmas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1543/2000 5. panta 1. punktā un izklāstītas šīs regulas pielikumā.

Ar šo regulu paredz arī dažus sīki izstrādātus noteikumus par datiem, kas jāvāc saskaņā ar dalībvalstu programmām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1. "Segments" ir tādu kuģu grupa, kas cik vien iespējams ir līdzīgi pēc fizikālajiem raksturlielumiem un zvejas rīku izmantojuma atkarībā no segmentu sadalījuma ceturtajā vairākgadu virzības programmā (MAGP IV);

2. "Rūpnieciskās zvejas flote" ir kuģi, kas saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 3690/93 [2] reģistrēti un licencēti vai kam citādi atļauts zvejot zivsaimniecības rūpnieciskai izmantošanai; par tiem dalībvalstīm saskaņā ar Komisijas Regulu Nr. 2090/98 [3]); jāsniedz informācija Kopienas zvejas kuģu reģistram;

3. "Atpūtas un medību zivsaimniecība" ir visas zivsaimniecības darbības, ko veic nolūkos, kuri nav rūpnieciskās zivsaimniecības nolūki;

4. "Galvenie dati" ir dati par atsevišķiem kuģiem, fiziskām vai juridiskām personām vai atsevišķiem paraugiem;

5. "Faktiskā zvejas jauda" ir kuģu zvejas jauda, ko aprēķina, salīdzinot ar attiecīgo kuģu veikto nozveju;

6. "Nominālā zvejas jauda" ir zvejas jauda, ko izsaka ar fizikālajiem raksturlielumiem (dzinēja jaudu vai tilpību) vai šādu raksturlielumu kombināciju;

7. "Zvejas intensitāte" — attiecībā uz kuģi — ir tā zvejas jaudas un zvejas darbības ilguma reizinājums un — attiecībā uz kuģu grupu — visu attiecīgo kuģu kopējā zvejas intensitāte;

8. "Tehnikas veids" ir konkrēta zvejas rīka izmantojums vai viena zvejas rīka vai vairāku zvejas rīku izmantojums rīku grupā;

9. "Telpas un laika sadalījums" ir laika perioda un ģeogrāfisko apakšapgabalu stratifikācijas kombinācija;

10. "Pilnīga paraugu ņemšana" ir populācijas izpēte statistiskā nozīmē attiecībā uz kādu parametru, faktiski izmērot visus iepriekšminētās populācijas īpatņus;

11. "Pārstrādes rūpniecība" ir rūpniecība, kas iesaistīta zivju, gliemeņu vai molusku sagatavošanā un konservēšanā un zivis, gliemenes vai moluskus saturošu produktu gatavošanā;

12. "Pārstrādes rūpniecības nozare" ir pārstrādes rūpniecības daļa, kas pamatojas uz pārstrādes veidu (saldētu, sālītu/žāvētu, kūpinātu, konservētu, gatavu un citādu ēdienu gatavošanu) un uz izplatīšanas kanāliem pēc attiecīgo sugu grupām (bentiskajām un dziļūdens sugām, tunčveidīgajām zivīm, pelaģiskajām sugām, kas nav tunzivis, citām zivju sugām, gliemenēm, galvkājiem, gliemenēm, citiem moluskiem, citām sugām);

13. "Apkopotie dati" ir apkopotie dati, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1543/2000 2. panta b) punktā;

14. "Funkcionālā vienība" ir statistisko taisnstūru operatīvs grupējums, kas atbilst kāda II papildinājumā minēta ģeogrāfiski izolēta bioloģiskā krājuma vai bioloģisko apakškrājumu kopuma izplatības apgabalam;

15. "Nozveja" ir sākotnēji nozvejoto zivju kopējais dzīvsvars, t.i., bruto nozveja;

16. "Krastā izkrautie lomi" ir krastā izkrauto lomu dzīvsvara ekvivalents, t.i., nominālā nozveja;

17. "Brāķētais loms" ir to pārāk sīko, netirgojamo vai citādi nevēlamo zivju kopējais dzīvsvars, ko izbrāķē nozvejošanas laikā vai nedaudz vēlāk.

3. pants

Prasības attiecībā uz dalībvalstu programmām

Dalībvalstu programmas, ko nosaka dalībvalstis, ņemot vērā Kopienas programmas, kuras izklāstītas pielikumā, īpaši iekļauj:

a) saistību ar Kopienas programmām, norādot plānotās darbības pa iedaļām un ar norādi uz programmu;

b) analītisko kontu elementus, kas sadalīti pa iedaļām un programmām, kā arī pa ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuri noteikti I papildinājuma 2. līmenī;

c) paraugu ņemšanas gadījumā sīki izstrādātu ievēroto stratēģiju aprakstu un statistiskos aprēķinus, ko izmanto, lai novērtētu precizitātes līmeņus un sakarību starp izmaksām un precizitāti;

d) elementus, ar ko var pierādīt sadarbību un uzdevumu sadali starp dalībvalstīm.

Programmās vēlākais līdz 2003. gada 31. maijam paredz c) punktā minēto precizitātes līmeņu novērtējumus.

4. pants

Dalībvalstu programmu iesniegšana

Visas dalībvalstis katru gadu vēlākais līdz 31. maijam Komisijai elektroniskā formā iesniedz savu programmu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1543/2000 6. pantā.

5. pants

Datu pārraide starptautiskām organizācijām

1. Šajā regulā minētos datus dalībvalstis var pārraidīt attiecīgajām starptautiskajām organizācijām saskaņā ar šo organizāciju īpašajiem noteikumiem.

2. Dalībvalstis informē Komisiju par 1. punktā minēto datu pārraidi un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai elektronisku eksemplāru.

6. pants

Koordinācija starp Komisiju un dalībvalstīm

1. Komisija izskata valstu programmas un pārbauda, vai ir ievēroti šajā regulā paredzētie nosacījumi.

Ja, izskatot kādas valsts programmu, Komisija konstatē, ka tā neatbilst minētajiem nosacījumiem, tad Komisija nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti un iesaka grozījumus minētajā programmā. Pēc tam attiecīgā dalībvalsts var iesniegt savu pārskatīto programmu.

2. Dalībvalstis vēlākais līdz 2003. gada 31. maijam un turpmāk līdz 31. maijam tajā gadā, kas seko programmas piemērošanas gadam, iesniedz tehnisku ziņojumu par darbību, kurā sīki izklāsta to mērķu sasniegšanas gaitu, kas noteikti, izstrādājot obligāto programmu un paplašināto programmu.

3. Katra dalībvalsts izraugās attiecīgo iestādi, kas atbild par šīs regulas izpildi, še turpmāk "valsts korespondentu".

4. Katra dalībvalsts vēlākais līdz 2001. gada 31. maijam sava korespondenta datus dara zināmus Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

5. Valsts korespondents regulāri informē Komisiju par valsts programmu izpildes gaitu.

7. pants

Neatbilstība Kopienas programmām

Ja Komisija uzskata, ka kāda dalībvalsts neievēro Kopienas programmu standartelementos noteiktās saistības un ka attiecīgā dalībvalsts ir saņēmusi Kopienas finansiālo palīdzību šo standartelementu izpildei, tad tā informē attiecīgo dalībvalsti, kura veic administratīvu pārbaudi.

Dalībvalsts informē Komisiju par šīs pārbaudes gaitu un rezultātiem un nekavējoties tai nosūta pēc pārbaudes sagatavotā ziņojuma eksemplāru, norādot galvenos elementus, ar kuriem ziņojums pamatots.

Komisija var nolemt, ka jebkura nepamatoti izmaksāta summa atprasāma kopā ar procentiem par attiecīgo periodu.

8. pants

Tehniski pārveidojumi un atbrīvojumi

1. Komisija, pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās komitejas (še turpmāk ZZTEK) ieteikumu, var atļaut pārveidot apsekojumu, kas minēts pielikuma G iedaļas 1. punkta iii) apakšpunktā.

2. Komisija pēc ZZTEK ieteikuma un saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1543/2000 9. panta 2. punktā, var lemt par atbrīvojumiem no saistībām, kuras noteiktas pielikuma H un I iedaļā.

9. pants

Galveno datu un apkopoto datu pārvaldība

1. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai, rīkojoties ar galvenajiem datiem, kuri savākti saskaņā ar šo regulu, saglabātu to konfidencialitāti.

2. Galvenos datus glabā visu laiku, kas vajadzīgs, lai izpildītu jebkuru attiecīgu uzdevumu, un vismaz piecus gadus.

3. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka apkopotos datus, kas attiecas uz Kopienas programmām, iekļauj elektroniskās datu bāzēs, kurām Komisija un valstu korespondenti var piekļūt ar elektroniskiem līdzekļiem saskaņā ar 10. un 11. pantu.

4. Apkopotajos datos, kas minēti 3. punktā, nedrīkst iekļaut nekādus datus, pēc kuriem varētu identificēt atsevišķus kuģus, fiziskas vai juridiskas personas.

5. Dalībvalstis nodrošina datu apstrādes drošību savās attiecīgajās datorsistēmās, jo īpaši, ja apstrādei ir vajadzīga pārraide tīklā.

6. Dalībvalstis veic visus tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu datus pret jebkuru nejaušu vai nelikumīgu iznīcināšanu, nejaušu zudumu, pasliktināšanos, izplatīšanu vai neatļautu apspriešanu un pret jebkuru nepiemērota veida darbību.

10. pants

Komisijas piekļuve datiem

1. Ja Komisija vēlas izmantot apkopotos datus, kas savākti, ievērojot šo regulu, tad tā attiecīgajām dalībvalstīm norāda vajadzīgos datus.

2. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai laika posmā, kurš nepārsniedz 20 darbdienas, klāt neesot, dotu iespēju apspriest attiecīgos datus vai to kopiju.

3. Ja dalībvalsts nav gatava apmierināt Komisijas piekļuves lūgumu, tad tai, minot iemeslus, nekavējoties jāinformē Komisija.

4. Ja Komisija ir izveidojusi datni, kurā ir dalībvalstu dati, tad šo datni nedrīkst glabāt ilgāk par 20 darbdienām pēc dienas, uz kuru informācija ir pieprasīta, un tāpēc tā jāiznīcina, izņemot gadījumu, kad no attiecīgās dalībvalsts ir saņemta skaidra rakstveida piekrišana.

11. pants

Dalībvalstu piekļuve datiem

1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pārējo dalībvalstu korespondentiem atvieglotu piekļuvi elektroniskajai datu bāzei, kurā ir apkopotie dati.

2. Dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm dara zināmus iemeslus, ar ko tās attaisno to, ka pārtrauc piekļuvi datiem, uz kuriem attiecas šī regula.

3. Ja valsts korespondents vēlas piekļūt datiem, ko glabā cita dalībvalsts, tad tas sūta lūgumu tam valsts korespondentam, kurš atbild par piekļuvi šiem datiem. Minētais valsts korespondents uz lūgumu atbild 10 darbdienās pēc minētā lūguma un jebkura atteikuma gadījumā min atteikuma iemeslus.

4. Dalībvalstis var noslēgt līgumus vai vienoties par IT protokoliem, kas attiecas uz datorpiekļuvi, lai atvieglotu piekļuvi datu bāzēm. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju. Izdevumus, ko rada piekļuve datu bāzēm, sedz tas valsts korespondents, kurš lūdz piekļuvi.

12. pants

Konfidencialitāte

ZZTEK locekļi un tās organizēto sanāksmju dalībnieki nedrīkst kopēt datus vai to daļu, izmantošanai ārpus sanāksmes.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2001. gada 25. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Franz Fischler

[1] OV L 176, 15.7.2000., 1. lpp.

[2] OV L 341, 31.12.1993, 93. lpp.

[3] OV L 266, 1.10.1998, 27. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

I NODAĻA

SATURS UN METODOLOĢIJA

A. Kopienas programmu saturs

1. Kopienas obligātā programma, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1543/2000 5. panta 1. punktā, iekļauj šādus standartelementus:

a) ievadīto datu — zvejas jaudas un zvejas intensitātes — vērtējuma standartelementu;

b) nozvejas un krastā izkrauto lomu izvērtējuma un paraugu ņemšanas standartelementu;

c) nozares ekonomiskā stāvokļa izvērtējuma standartelementu.

2. Kopienas paplašinātā programma, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1543/2000 5. panta 1. punktā, iekļauj standartelementus, kuri minēti 1. punktā, un papildinformāciju, kas norādīta katram standartelementam.

3. Katrā standartelementā kontrolējamos parametrus, sadalījuma līmeņus un precizitātes līmeņus, kas jāsasniedz, norāda attiecībā uz obligāto programmu. Attiecībā uz paplašinātajām programmām, kam nav noteikti precizitātes līmeņi, katrai dalībvalstij savā programmā jānorāda paredzētie precizitātes līmeņi un sakarība starp izmaksu un precizitāti, kuru attiecina uz izmantojamām izvērtēšanas procedūrām.

B. Precizitātes līmeņi un paraugu ņemšanas intensitāte

1. Ja nav iespējams paraugu ņemšanas programmām kvantitatīvos mērķus noteikt ne precizitātes līmeņu izteiksmē, ne paraugu lieluma izteiksmē, tad izveido pārbaudes apsekojumu statistiskā nozīmē. Šādā pārbaudes apsekojumā jānovērtē problēmas nozīme un vēlāk izdarāma sīkāk izstrādāta apsekojuma lietderība, un šāda sīkāk izstrādāta apsekojuma izmaksu lietderība.

2. Ja kvantitatīvos mērķus var noteikt, tad tos var norādīt vai nu tieši ar paraugu lielumiem vai paraugu ņemšanas biežumu, vai, nosakot sasniedzamos precizitātes līmeņus un ticamības pakāpi.

3. Ja norāda uz parauga lielumu vai paraugu ņemšanas biežumu kādā populācijā statistiskā izteiksmē, tad paraugu ņemšanas stratēģijām jābūt vismaz tikpat efektīvām kā parastai izlases veida paraugu ņemšanai. Šādas paraugu ņemšanas stratēģijas jāapraksta attiecīgajās valstu programmās.

4. Norādot uz precizitātes līmeni/ticamības pakāpi, izveido šādu gradāciju:

a) iespējams novērtēt kādu parametru ar precizitāti plus vai mīnus 25 %, ja ticamības pakāpe ir 95 % — 1. līmenis;

b) iespējams novērtēt kādu parametru ar precizitāti plus vai mīnus 10 %, ja ticamības pakāpe ir 95 % — 2. līmenis;

c) iespējams novērtēt kādu parametru ar precizitāti plus vai mīnus 5 %, ja ticamības pakāpe ir 95 % — 3. līmenis.

II NODAĻA

IEVADĪTO DATU IZVĒRTĒJUMA STANDARTELEMENTS: ZVEJAS JAUDAS UN ZVEJAS INTENSITĀTE

C. Datu vākšana par zvejas jaudām

1. Dati obligātajai programmai jāvāc, lai attiecībā uz katru še turpmāk noteikto segmentu novērtētu tam piesaistīto kuģu skaitu un a) apakšpunktā noteikto parametru vidējo vērtību, rēķinot uz vienu kuģi.

a) Parametri:

par visiem zvejas kuģiem, uz ko attiecas vairākgadu virzības programma (MAGP) IV, jāsavāc šādi dati:

- tonnāža (bruto tonnāža),

- saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2930/86 [1] kW izteikta maksimālā nepārtrauktā dzinēja jauda, ko faktiski sasniedz galvenais dzinējs, vajadzības gadījumā pēc samazināšanas,

- kuģa vecums, ko aprēķina pēc korpusa vecuma.

b) Sadalījuma līmeņi:

- dati jāvāc tā, lai pēc tiem var individualizēt III papildinājumā noteiktos segmentus,

- dati katru gadu jāatjaunina.

c) Precizitātes līmeņi:

dati, kuru vākšana izriet no Regulas (EK) Nr. 2090/98, jāsavāc pilnīgi. Attiecībā uz pārējo veidu datiem, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, var izstrādāt paraugu ņemšanas programmas, lai varētu veikt vērtējumus, sasniedzot 3. precizitātes līmeni, kas noteikts B iedaļā.

2. Paplašinātā programma

a) Papildu parametri iekļauj:

- galvenā dzinēja maksimālo nepārtraukto jaudu pirms samazināšanas,

- palīgdzinēja (-u) maksimālo kopējo jaudu, ko izmanto pacēlājiem un vinčām, attiecībā uz kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 12 metrus,

- ar katru zvejas tehniku saistītā standarta zvejas rīka raksturlielumus, to skaitā šā standarta rīka izmērus un apdrošināto vērtību,

- to zvejas rīku vidējo skaitu, rēķinot uz vienu kuģi, kas saistīti ar dažādajām zvejas tehnikām.

b) Sadalījuma līmeņi:

- izskatāmie segmenti noteikti IV papildinājumā,

- izskatāmo zvejas tehniku veidi arī ir noteikti IV papildinājumā.

D. Datu vākšana par zvejas intensitāti

1. Obligātās programmas līmenī dati jāsavāc šādi:

a) Parametri:

i) degvielas patēriņš [2];

ii) zvejas intensitātes pēc tehnikas veidiem: tās mēra, pamatojoties uz to zvejas dienu svērto summu, kas saistītas ar kādu apgabalu un konkrētu periodu:

- katru dienu sver ar mērvienību, kas attiecas uz katra kuģa nominālo zvejas jaudu; šīs vienības ir noteiktas V papildinājumā,

- jūrā pavadītu dienu uzskata par kalendāro zvejas dienu, ja zvejas kuģis tajā ir veicis vismaz vienu zvejas darbību vai attiecīgajā dienā atstājis jūrā pasīvu zvejas rīku,

- katru dienu attiecina uz to apgabalu, kurā tajā dienā ir veikta pirmā zvejas darbība. Tomēr attiecībā uz pasīvajiem rīkiem, ja no kuģa attiecīgajā dienā nav veikta neviena darbība, bet jūrā paliek vismaz viens (pasīvs) rīks, minēto dienu attiecina uz to apgabalu, kurā tajā zvejas reisā izlikts pēdējais zvejas rīks;

iii) īpatnējās zvejas intensitātes: tās attiecina uz īpašas nozīmes krājumiem. Par intensitāti to definē pēc tehnikas, bet ņem vērā tikai tās dienas, kad uz kuģa esošā nozveja no krājumiem, kas minēti VI papildinājumā, pārsniedz minētajā papildinājumā noteiktās robežvērtības.

- attiecībā uz īpašiem krājumiem papildus V papildinājumā noteiktajām mērvienībām var izmantot citas mērvienības ar nosacījumu, ka tās atbilst specifikācijām, ko noteikušas reģionālās zivsaimniecības organizācijas, kuras iesaistītas šo krājumu vērtēšanā.

b) Sadalījuma līmeņi:

i) attiecībā uz degvielas patēriņu dati, kas norāda tilpumu un izmaksas, jāvāc tā, lai pēc tiem var novērtēt gada vidējo degvielas patēriņu, rēķinot uz vienu kuģi, katrā segmentā, kā noteikts III papildinājumā [3];

ii) ceturkšņa dati par zvejas intensitāti pēc tehnikas jāvāc pēc tehniku veidiem, kas noteikti VIII papildinājumā, un saskaņā ar I papildinājumā noteiktā ģeogrāfiskā sadalījuma 3. līmeni.

Papildus kopējai intensitātei individualizē katra III papildinājumā noteiktā segmenta īpatsvaru (intensitāte pēc tehnikas un pēc sadalījuma pa segmentiem) [4];

iii) datus par īpatnējām zvejas intensitātēm vāc tāpat kā par intensitātēm pēc tehnikas: katru ceturksni nošķirot zvejas tehniku veidus, kas noteikti VIII papildinājumā, un saskaņā ar I papildinājumā noteiktā ģeogrāfiskā sadalījuma 3. līmeni.

c) Precizitātes līmeņi:

dati, kas atbilst Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2807/83 [5] noteikumiem (ar kuru nosaka īpašās procedūras tās informācijas reģistrēšanai, kas attiecas uz dalībvalstu lomiem, kuri izkrauti krastā), jāsavāc pilnīgi. Ja vajadzīgi citi dati, tos vāc saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūrām, kas dod iespēju — attiecībā uz aprēķinātajiem vidējiem pa segmentiem — sasniegt 2. līmeņa precizitāti attiecībā uz datiem par degvielas patēriņu, 2. līmeņa precizitāti attiecībā uz datiem par zvejas intensitāti pēc tehnikas, 1. līmeņa precizitāti attiecībā uz datiem par īpatnējo zvejas intensitāti. Var veikt pārbaudes apsekojumu, kas attiecas uz zvejas intensitāti ar pasīviem rīkiem.

2. Paplašinātā programma

a) Papildu parametri:

attiecībā uz intensitāti pēc tehnikas un īpatnējo intensitāti, kas minēta 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) daļā:

- citas mērvienības, kas nav noteiktas V papildinājumā, var izmantot ar nosacījumu, ka tās ir sīki izstrādātas un pamatotas valsts programmās,

- krājumus un/vai robežvērtības, kas nav noteiktas VI papildinājumā, var ņemt vērā, nosakot īpatnējo intensitāti,

- turklāt attiecībā uz zvejas rīkiem, kas nav lamatas, murdi un riņķa tīkli, zvejas intensitāti var mērīt pa zvejas darbībām. Tādos gadījumos pamatvienības attiecas uz zvejas darbībām, nevis uz zvejas dienām. Katra darbība atbilst daļai tās zvejas intensitātes, kas noteikta, ievērojot IX papildinājuma noteikumus. Var izmantot arī noteikumus, kas nav norādīti minētajā papildinājumā, ciktāl tie ir pilnīgi aprakstīti un pamatoti,

- datus par zvejas intensitāti, lietojot lamatas, murdus un riņķa tīklus, var savākt, jūrā esošo rīku skaitu reizinot ar laiku (to dienu skaitu gadā, kurās katrs rīks atrodas jūrā).

b) Sadalījuma līmeņi:

i) datus par degvielas patēriņu var vākt tā, lai pēc tiem var novērtēt ceturkšņa vidējo degvielas patēriņu, rēķinot uz vienu kuģi, katrā segmentā, kas noteikts IV papildinājumā;

ii) attiecībā uz zvejas intensitāti pēc tehnikas un īpatnējo zvejas intensitāti:

- datus par intensitāti var individualizēt saskaņā ar zvejas tehniku veidiem, kas minēti X papildinājumā; sīkāk izstrādātu tipoloģiju var izmantot tiktāl, ciktāl tās lietderība ir aprakstīta un pamatota valsts programmā,

- datus par intensitāti pa segmentiem var vākt attiecībā uz tiem segmentiem, kas noteikti IV papildinājumā,

- datus par intensitāti var vākt pa mēnešiem un attiecināt uz ģeogrāfiskā sadalījuma 4. līmeni, kas minēts I papildinājumā; attiecībā uz krājumiem, kas minēti VII papildinājumā, datus par īpatnējo intensitāti var vākt, nošķirot dziļuma diapazonus, kuri norādīti minētajā papildinājumā.

III NODAĻA

NOZVEJAS UN KRASTĀ IZKRAUTO LOMU IZVĒRTĒJUMA STANDARTELEMENTS

E. Datu vākšana par nozveju un krastā izkrautajiem lomiem

1. Obligātās programmas līmenī dati jāvāc šādi:

a) Parametri:

- ar savāktajiem datiem jānodrošina iespēja novērtēt:

- rūpnieciskos krastā izkrautos lomus attiecībā uz visiem krājumiem un

- attiecībā uz XII papildinājumā minētajiem krājumiem — kopējo nozveju, krastā izkrautos lomus un brāķētos lomus, un

- atpūtas un medību zivsaimniecības krājumu nozveju jūras ūdeņos attiecībā uz krājumiem, kas minēti XI papildinājumā;

- katrai dalībvalstij jāapraksta pārrēķina koeficients, ko tā piemēro.

b) Sadalījuma līmeņi:

- attiecībā uz katru dalībvalsti nodrošina gada kopējo krastā izkrauto rūpniecisko lomu vērtējumu pa sugām, izšķirot nozvejas ģeogrāfisko izcelsmi saskaņā ar ģeogrāfiskā sadalījuma 2. līmeni, kas noteikts I papildinājumā. Tomēr, uzskatot vairāku sugu grupēšanu par lietderīgāku, Komisija dalībvalstīm var atļaut izdarīt atkāpi, ja šāda atkāpe ir pilnīgi pamatota,

- attiecībā uz krājumiem, kas minēti XII papildinājumā, krastā izkrautos rūpnieciskos lomus sadala, kā norādīts minētajā papildinājumā,

- katra III papildinājumā norādītā segmenta krastā izkrautie lomi pēc svara un vērtības jāindividualizē pa sugām, ceturkšņiem un — attiecībā uz nozvejas ģeogrāfisko izcelsmi — ģeogrāfiskā sadalījuma 2. līmenī saskaņā ar I papildinājumu [6],

- brāķētos lomus kontrolē attiecībā uz XII papildinājumā noteiktajiem krājumiem, lai novērtētu gada vidējo nozvejas apjomu pēc svara, attiecinot to uz triju gadu periodu, pēc tehnikas veida, kas noteikts III papildinājumā, izņemot attiecībā uz krājumiem, uz kuriem XII papildinājumā ir norādīts cits sadalījuma noteikums,

- pārbaudes apsekojums, kas noteikts B iedaļā, jāveic attiecībā uz atpūtas un medību zivsaimniecību, kas minēta XI papildinājumā, ņemot vērā sadalījuma līmeni, kurš norādīts tajā pašā papildinājumā.

c) Precizitātes līmenis:

- krastā izkrauto rūpniecisko lomu vērtējums jāveic, pamatojoties uz pilnīgiem datiem, kas savākti saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 [7], un pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 [8], un attiecībā uz tiem datiem, uz kuriem neattiecas šīs regulas, ņemot paraugus un veicot statistikas procedūras tā, lai vērtējumi sasniedz 3. precizitātes līmeni attiecībā uz krājumiem, uz ko attiecas TAC un kvotu noteikumi, 2. līmeni attiecībā uz krājumiem, uz kuriem neattiecas TAC un kvotas, kas iekļautas XII papildinājumā, un 1. līmeni pārējos gadījumos,

- ar datiem, kas attiecas uz gada brāķēto lomu vērtējumiem attiecībā uz krājumiem, kuri minēti XII papildinājumā, jānodrošina 1. līmeņa precizitāte. Tomēr, ja dalībvalstis nevar sasniegt šo precizitātes līmeni vai var to sasniegt tikai ar pārmērīgām izmaksām, tad Komisija tām var atļaut izdarīt atkāpi, lai samazinātu precizitātes līmeni, paraugu ņemšanas biežuma vai lai veiktu pārbaudes apsekojumu, ja šis lūgums ir pilnībā dokumentēts,

- brāķētie lomi, kas attiecas uz tiem krājumiem, uz kuriem XII papildinājumā nav norādīts gada vērtējums, jāiekļauj pārbaudes apsekojumā. Šo pētījumu secinājumi jānosūta Komisijai vēlākais līdz 2003. gada 31. oktobrim,

- nozveja no atpūtas un medību zivsaimniecības resursiem, kas minēta XI papildinājumā, jāiekļauj pārbaudes apsekojumā. Šo pētījumu secinājumi jānosūta Komisijai vēlākais līdz 2003. gada 31. oktobrim.

d) Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 noteikumiem dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu visu attiecīgo datu reģistrāciju saskaņā ar minētās regulas 9. pantu.

Turklāt dalībvalstis vajadzības gadījumā sadarbojas ar citām dalībvalstīm, lai iegūtu vispārējus datus, kas attiecas uz lomiem, kurus izkrauj krastā no kuģiem, kas kuģo ar šo dalībvalstu karogu.

2. Paplašinātā programma

a) Papildu parametri:

- krastā izkrautie lomi, kas attiecas uz krājumiem, kuri minēti XIII papildinājumā,

- to atpūtas un medību zivsaimniecības krājumu nozveja, kas attiecas uz krājumiem, kuri nav minēti XI papildinājumā,

- lašu nozveja estuāros, ezeros un upēs Baltijas jūras un Ziemeļjūras ģeogrāfiskajā apgabalā.

b) Sadalījuma līmenis:

- datus, kas attiecas uz to krājumu krastā izkrautajiem rūpnieciskajiem lomiem, kuri minēti XII papildinājumā, var sadalīt saskaņā ar noteikumiem, kas minētajā papildinājumā paredzēti paplašinātajai programmai. Papildu ģeogrāfisko stratifikāciju saskaņā ar dziļuma vai citu kritēriju var veidot tiktāl, ciktāl šī stratifikācija nav pretrunā D iedaļas 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļas trešajam ievilkumam un ciktāl attiecīgajā valsts programmā ir pamatota tās lietderība,

- datus, kas attiecas uz krājumiem, kuri minēti XIII papildinājumā, var vākt pa ceturkšņiem, nošķirot nozveju pēc tehniku veidiem, kas noteikti III papildinājumā, un pa 3. ģeogrāfiskā līmeņa apgabaliem saskaņā ar I papildinājumu. Attiecībā uz krājumiem, kas minēti VII papildinājumā, datu nošķiršanu var turpināt saskaņā ar dziļuma diapazoniem, kuri noteikti minētajā papildinājumā,

- nozvejas datus var vākt pa segmentiem, kas noteikti IV papildinājumā vai X papildinājumā,

- brāķēto lomu datus var vākt saskaņā ar paplašināto programmu:

- pa ceturkšņiem pēc tehnikas veida saskaņā ar III papildinājumu un saskaņā ar 3. ģeogrāfisko līmeni, kas noteikts I papildinājumā, attiecībā uz krājumiem, kuriem XII papildinājumā gada brāķēto lomu vērtējums minēts obligātajā programmā,

- pa gadiem, iespējami nošķirot zvejas tehnikas veidus saskaņā ar III papildinājumu, bez ģeogrāfiskā sadalījuma attiecībā uz krājumiem, kuriem XII papildinājumā nav prasīts gada brāķēto lomu vērtējumu iekļaut obligātajā programmā,

- pa gadiem bez cita sadalījuma, kas attiecas uz krājumiem, kuri minēti XIII papildinājumā.

F. Datu vākšana par nozveju, rēķinot uz intensitātes vienību, un/vai speciālo rūpniecisko flošu efektīvo intensitāti

1. Obligātās programmas līmenī dati jāvāc šādi:

katrā valsts programmā iekļauj pārskatu par to sīki izstrādāto nozvejas un intensitātes datu lietderību attiecībā uz zvejas kuģiem, kas kuģo ar šo valstu karogu, kurus no 1995. gada līdz 2000. gadam ir izmantojušas zinātniskās vērtēšanas darba grupas. Šajā pārskatā analizē to, kāda nozīme galīgajā krājumu vērtējumā ir atbilstīgajiem summārajiem vai daļējas zvejas intensitātes rādītājiem, atbilstīgo laika sēriju pagarinājuma iespējamību, pamatojoties uz nozvejas sadalījumu un intensitātes rādītājiem, kas minēti attiecīgi D un E iedaļā, un iespējamo vajadzību izmantot vēl sīkāk izstrādātus datus. Katra dalībvalsts vēlākais līdz 2002. gada 31. decembrim nosūta Komisijai atbilstīgos secinājumus. Komisija iesniedz ZZTEK šo analīžu rezultātus un vēlākais līdz 2003. gada 31. martam nosaka obligātās programmas saturu, kas attiecas uz šo iedaļu.

2. Paplašinātās programmas līmenis:

jebkurš pētījums, kas attiecas uz pilnīgas vai efektīvas intensitātes rādītāju noteikšanu, pamatojoties uz sīki izstrādātiem nozvejas un intensitātes datiem, kurus sniedz rūpnieciskās flotes, ir piemērots paplašinātajai programmai. Šo rādītāju iespējamā lietderība jānosaka valsts programmā. Šos pētījumus iesniedz ZZTEK. Ja ZZTEK šo rādītāju lietderību neapstiprina atzinumā, tad no tā brīža attiecīgais pētījums nav uzskatāms par piemērotu.

G. Krājumu zinātniskās vērtēšanas apsekojumu piemērotība

1. Obligātās programmas līmenis:

i) jāiekļauj visi apsekojumi, kas XIV papildinājumā minēti ar 1. prioritāti;

ii) dalībvalstīm savās programmās jānodrošina iepriekš izstrādātā apsekojuma nepārtrauktība;

iii) neatkarīgi no šī punkta i) un ii) daļas dalībvalstis var ierosināt veikt apsekojuma intensitātes vai paraugu ņemšanas plāna pārveidošanu, ja ar to negatīvi neietekmē rezultātu kvalitāti.

2. Paplašinātās programmas līmenī piemēroti ir visi apsekojumi, uz ko XIV papildinājumā ir attiecināta 2. prioritāte.

H. Nozvejas bioloģisko paraugu ņemšana: struktūra pēc vecuma un garuma

1. Obligātās programmas līmenī dati jāvāc šādi:

a) Parametri:

bioloģiskie paraugi jāņem, lai novērtētu struktūru pēc garuma un vajadzības gadījumā pēc vecuma krastā izkrautajiem lomiem attiecībā uz visiem krājumiem, kas norādīti XV papildinājumā.

b) Sadalījuma un precizitātes līmeņi:

vajadzīgie sadalījuma līmeņi, pamatstratifikācija un paraugu ņemšanas intensitātes ir norādītas XV papildinājumā Tomēr dalībvalstis var piemērot citu paraugu ņemšanas stratēģiju, kas neatbilst pamatstratifikācijai ar vienkāršu izlases veida paraugu ņemšanu stratos, kuri minēti XV papildinājumā, un citu paraugu ņemšanas intensitāti, kas nav minēta XV papildinājumā, ja ar šādu alternatīvu pieeju sasniedz tādu pašu vai augstāku precizitātes līmeni ar tādām pašām vai zemākām izmaksām un ja tā ir noteikta attiecīgajā obligātajā programmā.

c) Paraugu ņemšanas programmas izpilde:

dalībvalsts, kuras teritorijā lomus izkrauj krastā, atbild par paraugu ņemšanas programmu izpildi saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem standartiem. Vajadzības gadījumā dalībvalstis sadarbojas ar trešo valstu iestādēm, lai paņemtu bioloģiskos paraugus no lomiem, ko izkrauj krastā no kuģiem, kuri kuģo ar šo trešo valstu karogu.

Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2847/93 katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai neatkarīgi no lomu izkraušanas vietas nodrošinātu visu datu savākšanu par to kuģu darbībām, kuri kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu.

d) Atbrīvojumi, kas attiecas uz paraugu ņemšanas noteikumiem:

- garumi:

1) dalībvalsts programmā var neiekļaut krastā izkrauto lomu sadalījuma pēc garuma novērtējumu attiecībā uz krājumiem, kam TAC un kvotas ir noteiktas saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

i) attiecīgajām kvotām jāatbilst mazāk nekā 5 % TAC Kopienas daļas vai mazāk nekā vidēji 100 tonnām iepriekšējos trijos gados;

ii) visu to dalībvalstīm piešķirto kvotu summai, kuras ir mazākas par 5 %, jābūt mazākai nekā 15 % no TAC Kopienas daļas.

Ja i) daļā izklāstītais nosacījums ir izpildīts, bet ii) daļā izklāstītais nosacījums nav izpildīts, tad attiecīgās dalībvalstis var izstrādāt saskaņotu programmu, lai attiecībā uz saviem kopējiem krastā izkrautajiem lomiem izpildītu paraugu ņemšanas shēmu, kas aprakstīta XV papildinājumā, vai citu paraugu ņemšanas shēmu, ar kuru sasniedz tādu pašu precizitāti.

Ja ir lietderīgi, tad valsts programmu katru gadu līdz 31. janvārim var koriģēt, lai ņemtu vērā kvotu apmaiņu starp dalībvalstīm;

2) attiecībā uz krājumiem, kam nav noteikta TAC un kvotas un kas ir ārpus Vidusjūras apgabala, tos pašus noteikumus piemēro atbilstīgi vidējiem lomiem, kuri izkrauti krastā iepriekšējos trijos gados, atsaucoties uz Kopienas kopējiem krastā izkrautajiem lomiem no kāda krājuma;

3) attiecībā uz krājumiem, kas ir Vidusjūras apgabalā, kādas Vidusjūras dalībvalsts krastā izkrautie lomi pēc svara attiecībā uz sugām, kuras atbilst mazāk nekā 5 % valsts kopējo krastā izkrauto lomu no Vidusjūras apgabala vai mazāk nekā 200 tonnām, izņemot ziemeļu tunzivis.

- vecumi:

1) dalībvalsts programmā var neiekļaut krastā izkrauto lomu sadalījuma pēc vecuma novērtējumu attiecībā uz krājumiem, kam TAC un kvotas ir noteiktas saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

i) attiecīgās kvotas atbilst mazāk nekā 10 % TAC Kopienas daļas vai mazāk nekā vidēji 200 tonnām iepriekšējos trijos gados;

ii) visu to dalībvalstīm piešķirto kvotu summa, kuras ir mazākas par 10 %, ir mazāka nekā 25 % TAC Kopienas daļas.

Ja i) daļā izklāstītais nosacījums ir izpildīts, bet ii) daļā izklāstītais nosacījums nav izpildīts, tad attiecīgās dalībvalstis var izstrādāt saskaņotu programmu, lai attiecībā uz saviem kopējiem krastā izkrautajiem lomiem izpildītu paraugu ņemšanas shēmu, kas aprakstīta XV papildinājumā, vai citu paraugu ņemšanas shēmu, ar kuru sasniedz tādu pašu precizitāti.

Ja ir lietderīgi, tad valsts programmu katru gadu līdz 31. janvārim var koriģēt, lai ņemtu vērā kvotu apmaiņu starp dalībvalstīm;

2) attiecībā uz krājumiem, kam nav noteikta TAC un kvotas un kas ir ārpus Vidusjūras apgabala, tos pašus noteikumus piemēro atbilstīgi vidējiem lomiem, kas izkrauti krastā iepriekšējos trijos gados, atsaucoties uz Kopienas kopējiem krastā izkrautajiem lomiem no kāda krājuma;

3) attiecībā uz krājumiem, kas ir Vidusjūras apgabalā, kādas Vidusjūras dalībvalsts krastā izkrautie lomi pēc svara attiecībā uz sugām, kuras atbilst mazāk nekā 5 % dalībvalsts kopējo krastā izkrauto lomu no Vidusjūras apgabala vai mazāk nekā 200 tonnām, izņemot ziemeļu tunzivis;

4) ja iespējams, tad vecumi jānosaka rūpnieciskajā nozvejā. Ja tas nav iespējams, tad dalībvalstis to norāda savā programmā.

- Citi:

ja dalībvalstis, savstarpēji sadarbojoties, nodrošina to, ka parametru kopējais vērtējums saskaņā ar a) apakšpunktu sasniedz vajadzīgo precizitātes līmeni, tad katrai attiecīgai dalībvalstij atsevišķi nav jānodrošina tas, ka tās pašas dati ir pietiekami, lai sasniegtu šo precizitātes līmeni.

e) Brāķētie lomi

Brāķētajos lomos jānovērtē garumu sadalījums, ja gada brāķētie daudzumi vai nu pārsniedz 10 % kopējās nozvejas pēc svara vai arī pārsniedz 20 % nozvejas pēc skaita, attiecībā uz krājumiem, par kuriem jāvāc gada brāķējuma dati, kā norādīts XII papildinājumā, un saskaņā ar noteikumiem, kas minētajā pielikumā attiecināti uz krastā izkrautajiem rūpnieciskajiem lomiem.

Paraugus ņem ar tādu intensitāti, kāda XV papildinājumā ir noteikta krastā izkrautajiem rūpnieciskajiem lomiem.

Ja brāķētie lomi ir ar tādiem garuma diapazoniem, kas nav krastā izkrautajiem lomiem, tad vecumi jānoteic saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti XV papildinājumā.

Tomēr, ja dalībvalstis nevar sasniegt šo precizitātes līmeni vai var to sasniegt tikai ar pārmērīgām izmaksām, tad Komisija tām var atļaut izdarīt atkāpi, ja šis lūgums ir pilnībā dokumentēts.

f) Atpūtas un medību zivsaimniecība

Attiecībā uz krājumiem, kas norādīti XI papildinājumā, dalībvalstīm jāveic pārbaudes apsekojums, kurš ir saderīgs ar sadalījuma līmeni, kas noteikts minētajā papildinājumā. Ar šo apsekojumu jānodrošina iespēja noteikt turpmāk vajadzīgos precizitātes līmeņus. Šī apsekojuma secinājumi jānosūta Komisijai vēlākais līdz 2003. gada 31. oktobrim.

2. Paplašinātā programma:

papildu parametri:

- visas paraugu ņemšanas programmas krastā izkrauto lomu sastāva vērtēšanai pēc vecuma vai garuma ir norādītas XV papildinājumā,

- visas paraugu ņemšanas programmas ikgadējā krastā izkrauto lomu sastāva vērtēšanai pēc garuma attiecībā uz krājumiem, kas ir norādīti XV papildinājumā,

- paraugu ņemšanas programma ikgadējo brāķēto lomu sastāva vērtēšanai pēc garuma attiecībā uz krājumiem, kas ir norādīti XII un XV papildinājumā.

I. Citu bioloģisko paraugu ņemšana

1) Obligātās programmas līmenī dati jāvāc šādi:

a) Parametri:

i) Augšanas līknes pēc garuma un svara, attiecības starp vecumu/garumu un dzimumgatavību un attiecība starp vecumu/garumu un auglību jāsniedz par visiem krājumiem, kas minēti XVI papildinājumā, to skaitā par tiem, attiecībā uz kuriem gadā nevērtē nozvejas vecuma struktūru.

ii) Krastā izkrauto lomu bioloģisko paraugu ņemšanas programmas jāizpilda, lai novērtētu dažādo krājumu — Skageraka, Kategata un Ziemeļjūras austrumu daļas siļķu atsevišķi, Baltijas jūras savvaļas un audzēto lašu, IV un VII.d apgabala dažādo raju dzimtas zivju — īpatsvaru tajos.

iii) Dalībvalstīm jāizpilda sava paraugu ņemšanas shēma attiecībā uz dzimumu attiecību rūpnieciskajā nozvejā. Tomēr, ja šo uzdevumu nav iespējams izpildīt, tad var izmantot zinātniskos apsekojumos iegūtos paraugus.

b) Sadalījuma līmenis

Attiecībā uz parametriem, kas minēti a) apakšpunkta i) daļā:

- definīcijas ir noteiktas pa krājumiem saskaņā ar periodiskumu, kas noteikts XVI papildinājumā. To esošo datu derīgums, ko izmanto bioloģisko parametru vērtēšanai, jāpārbauda reizi trijos līdz sešos gados, kā noteikts XVI papildinājumā. Dalībvalstīm šie dati vajadzības gadījumā jāatjaunina,

- attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops), melno paltusu, dziļjūras garnelēm (Pandalus borealis), jūras zeltpleksti, jūras mēli un heku augšanas līknes un dzimumgatavības līknes nosaka atsevišķi vīrišķajam un sievišķajam dzimumam.

Attiecībā uz parametriem, kas minēti a) apakšpunkta ii) daļā:

dati jāsniedz reizi ceturksnī, ievērojot zvejas tehniku tipoloģiju, kas aprakstīta IV papildinājumā.

c) Precizitātes līmeņi

i) Attiecībā uz augšanas līknēm:

- krājumiem, kuros var noteikt atsevišķu zivju vecumu, vidējais svars un garums katrā vecuma grupā jānovērtē ar 3. līmeņa precizitāti līdz tādam vecumam, ka uzkrātie krastā izkrautie lomi attiecībā uz atbilstīgajiem vecumiem veido vismaz 95 % valsts krastā izkrauto lomu attiecīgā krājumā,

- krājumiem, kuros nevar noteikt atsevišķu zivju vecumu, bet kuriem var novērtēt augšanas līkni, vidējais svars un garums katrā vecuma grupā jānovērtē ar 2. līmeņa precizitāti līdz tādam vecumam, ka uzkrātie krastā izkrautie lomi attiecībā uz atbilstīgajiem vecumiem veido vismaz 90 % dalībvalstu krastā izkrautu lomu attiecīgā krājumā;

ii) dzimumgatavībai, auglībai un dzimumu attiecībai var norādīt vai nu vecumu vai arī garumu, ja dalībvalstis, kurām jāņem attiecīgie bioloģiskie paraugi, ir vienojušās par to, ka:

- attiecībā uz dzimumgatavību un auglību jāsasniedz 3. precizitātes līmenis attiecīgajā vecuma un/vai garuma diapazonā, kura robežas atbilst 20 % un 90 % dzimumgatavību sasniegušu zivju,

- attiecībā uz dzimumu attiecību jāsasniedz 3. precizitātes līmenis līdz tādam vecumam vai garumam, ka uzkrātie krastā izkrautie lomi attiecībā uz atbilstīgajiem vecumiem vai garumiem veido vismaz 95 % dalībvalstu krastā izkrauto lomu šajā krājumā;

iii) tās nozvejas krājumu un sugu struktūra, kas minēta a) apakšpunkta ii) daļā, jānovērtē ar 1. līmeņa precizitāti.

d) Atbrīvojumi

1) Dalībvalsts programmā var neiekļaut to krājumu bioloģisko parametru vērtējumu, attiecībā uz kuriem TAC un kvotas ir noteiktas saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

i) attiecīgās kvotas atbilst mazāk nekā 10 % TAC Kopienas daļas vai mazāk nekā vidēji 200 tonnām iepriekšējos trijos gados;

ii) visu to dalībvalstīm piešķirto kvotu summa, kuras ir mazākas par 5 %, ir mazāka nekā 20 % TAC Kopienas daļas.

Ja ir lietderīgi, tad valsts programmu katru gadu līdz 1. februārim var koriģēt, lai ņemtu vērā kvotu apmaiņu starp dalībvalstīm.

2) Krājumiem, kam nav noteikta TAC un kvotas, tos pašus noteikumus piemēro atbilstīgi vidējiem lomiem, kas izkrauti krastā iepriekšējos trijos gados, atsaucoties uz Kopienas kopējiem krastā izkrautajiem lomiem.

Ja dalībvalstis, savstarpēji sadarbojoties, nodrošina to, ka visu parametru kopējais vērtējums saskaņā ar a) apakšpunkta i) daļu sasniedz vajadzīgo precizitātes līmeni, tad katrai attiecīgajai dalībvalstij atsevišķi nav jānodrošina tas, ka tās pašas dati ir pietiekami, lai sasniegtu šo precizitātes līmeni.

2. Paplašinātās programmas līmenī

Papildu parametri:

- uz krājumiem, kas minēti XVI papildinājumā, attiecas ikgadēja atjaunināšana un dzimumu nošķiršana,

- par krājumiem, kas nav minēti XVI papildinājumā, bet ir minēti XV papildinājumā, un par ko ir savākti garuma dati, augšanas, dzimumgatavības un dzimumu attiecības datus vāc reizi trijos gados,

- uz sugām, kas minētas XIII papildinājumā, attiecas augšanas un dzimumgatavības līkne, bet datus neatjaunina biežāk kā reizi trijos gados,

- to sugu grupām, kas minētas XII vai XIII papildinājumā, reizi trijos gados piemēro nozvejas paraugu ņemšanas programmas, lai noteiktu sugu struktūru.

IV NODAĻA

NOZARES EKONOMISKĀ STĀVOKĻA VĒRTĒJUMA STANDARTELEMENTS

J. Ekonomikas datu vākšana pa kuģu grupām

1. Obligātās programmas līmenī dati jāvāc šādi:

a) parametri:

- dati jāvāc attiecībā uz visiem parametriem, kas minēti XVII papildinājumā, saskaņā ar segmentāciju, kura noteikta III papildinājumā,

- ieguldījums jāmēra, lai novērtētu kopējo aktīvu vērtību, ieskaitot nomāto iekārtu kapitālvērtību. Apdrošinātās vērtības jāatzīst par labākām. Ja datu vākšana par apdrošināto vērtību izrādās pārāk sarežģīta, tad noklusēti var vākt datus par kuģa aizstājējvērtību. Tādā gadījumā šīs aizstāšanas nepieciešamība jānorāda valsts programmā,

- ražošanas izmaksās uz darbaspēka izmaksām jāattiecina visi izdevumi, to skaitā sociālais nodrošinājums, veselības apdrošināšana, pensijas un citi saistīti nodokļi, ko maksā darba devēji;

b) sadalījuma līmeņi:

- katru parametru vērtē attiecībā uz katru kuģu grupu, kas noteikta III papildinājumā,

- saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1543/2000 IV pielikuma specifikācijām datus, kas attiecas uz cenām, vāc pa gadiem, attiecībā uz flotēm, kuras darbojas Vidusjūrā, nošķirot datus, kas attiecas uz nozveju dažādos ģeogrāfiskos apgabalos, kuri minēti I papildinājuma 3. līmenī;

c) precizitātes līmeņi:

attiecībā uz katru parametru un katru segmentu jāsasniedz 1. precizitātes līmenis.

2. Paplašinātās programmas līmenis

a) Papildu parametri:

paplašinātā programma attiecas uz visiem datiem, kas noteikti XVIII papildinājumā;

b) Sadalījuma līmeņi:

to kuģu grupu sadalījumu, kas minēti 1) punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, var veikt līdz IV papildinājumā noteiktajam līmenim, ievērojot I papildinājuma 2. līmeņa reģionālo diferenciāciju.

K. Datu vākšana par apstrādes rūpniecību

1. Obligātās programmas līmenī

Dalībvalstīm jāveic pārbaudes apsekojumi, lai novērtētu to parametru gada vērtību katrā sektorā, kas iekļauti XIX papildinājumā; šajos pārbaudes apsekojumos jāsalīdzina dažādu datu vākšanas stratēģiju, to skaitā paraugu ņemšanas shēmu izmaksu efektivitāte. Šo apsekojumu secinājumi jānosūta Komisijai līdz 2003. gada 31. oktobrim.

2. Paplašinātās programmas līmenī

a) Papildu parametri

Datus vāc un pārvalda tā, lai var:

i) novērtēt nozares kopējo jutīgumu un/vai to uzņēmumu jutīgumu, kas atrodas piekrastes reģionos (statistiskiem nolūkiem paredzētās teritoriālo vienību nomenklatūras NUTS 3. līmenī), attiecībā uz nozveju no krājumiem, uz kuriem attiecas TAC un kvotas un/vai kurus ietekmē ar citiem līdzekļiem, kas saistīti ar zvejas resursu saglabāšanu, vai attiecībā uz nozveju ārpus Kopienas ūdeņiem;

ii) novērtēt to ietekmi, ieskaitot sociālo un ekonomisko ietekmi, uz apstrādes rūpniecību, ko rada pasākumi, kurus veic KZP vārdā, piemēram, pasākumi, kas paredzēti Padomes Regulā (EEK) Nr. 3759/92 [9], Padomes Regulā (EK) Nr. 2792/1999 [10], un īpašie pasākumi, kurus pieņem attiecībā uz zivsaimniecības un akvakultūras nozari visattālākajos apvidos (īpaša izvēles programma, ko pieņem atkarībā no attāluma un izolētības, POSEI).

b) Sadalījuma līmeņi

Nozares uzņēmumu analīzē var ņemt vērā šo uzņēmumu izveidi dažādos NUTS 3. līmeņa reģionos, kas ir vai nav piekrastes reģioni.

[1] OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.

[2] Datus uzskata par ekonomiskā vērtējuma daļu saskaņā ar IV nodaļu.

[3] Datus uzskata par ekonomiskā vērtējuma daļu saskaņā ar IV nodaļu.

[4] Datus uzskata par ekonomiskā vērtējuma daļu saskaņā ar IV nodaļu.

[5] OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

[6] Datus uzskata par ekonomiskā vērtējuma daļu saskaņā ar IV nodaļu.

[7] OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

[8] OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp.

[9] OV L 388, 31.12.1992., 1. lpp.

[10] OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp.

--------------------------------------------------

Papildinājumu saraksts

I papildinājums: | Ģeogrāfiskā stratifikācija pēc reģionālajām zivsaimniecības organizācijām |

II papildinājums: | Funkcionālās vienības (FV) un statistiskie taisnstūri, kas attiecas uz Nephrops norvegicus |

III papildinājums: | Kuģu pamatsegmentācija attiecībā uz jaudām (MP) (C iedaļa) |

IV papildinājums: | Sīki izstrādāts kuģu sadalījums attiecībā uz jaudām (EP) (C iedaļa) |

V papildinājums: | Zvejas jaudas vienības pēc zvejas tehnikas veida (D iedaļa) |

VI papildinājums: | Krājumi, attiecībā uz kuriem jānosaka īpaša intensitāte (MP) (D iedaļa) |

VII papildinājums: | Mērķa sugas un dziļumi (EP) (D iedaļa) |

VIII papildinājums: | Starpposmu tipoloģija, kas attiecas uz intensitātes datiem (MP) (D iedaļa) |

IX papildinājums: | Zvejas intensitātes noteikšana attiecībā uz zvejas darbību (EP) (D iedaļa) |

X papildinājums: | Sīki izstrādāta zvejas tehniku tipoloģija (EP) (D iedaļa) |

XI papildinājums: | Atpūtas zivsaimniecības krājumu saraksts (MP) (E iedaļa) |

XII papildinājums: | Krājumu saraksts krastā izkrauto lomu un brāķēto lomu kontrolei (MP) (E iedaļa) |

XIII papildinājums: | Izvēles sugu saraksts EP nolūkā |

XIV papildinājums: | Apsekojumu saraksts (MP, EP) (G iedaļa) |

XV papildinājums: | Paraugu ņemšanas shēma vecuma un garuma noteikšanai (MP, EP) (H iedaļa) |

XVI papildinājums: | Citu bioloģisko paraugu ņemšana (I iedaļa) |

XVII papildinājums: | Ekonomikas dati par katru flotes segmentu, kā noteikts III papildinājumā (MP) (J iedaļa) |

XVIII papildinājums: | Dati, kas vajadzīgi ekonomiskajam pamatvērtējumam, kurš attiecas uz katru flotes segmentu (EP) (J iedaļa) |

XIX papildinājums: | Ekonomikas dati, kas attiecas uz ieguves un apstrādes rūpniecību (nozarēm) (MP) (K iedaļa) |

--------------------------------------------------