Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK

(2001. gada 4. aprīlis)

par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 47. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

ņemot vērā Eiropas Monetārā institūta atzinumu [3],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [4],

tā kā:

(1) Saskaņā ar Līguma mērķiem visā Kopienā būtu jāveicina saskaņota un līdzsvarota ekonomisko darbību attīstība, likvidējot Kopienā jebkādus šķēršļus uzņēmējdarbības veikšanas brīvībai un pakalpojumu sniegšanas brīvībai.

(2) Līdz ar minēto šķēršļu likvidēšanu būtu jāapsver situācija, kāda varētu izveidoties gadījumā, ja kredītiestāde nokļūst grūtībās, jo īpaši tad, ja šai iestādei ir filiāles citās dalībvalstīs.

(3) Šī direktīva veido daļu no Kopienas tiesiskā regulējuma, kas noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK (2000. gada 20. marts) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu [5]. Tādējādi savas darbības laikā kredītiestāde un tās filiāles veido vienu subjektu, kas pakļauts tās valsts kompetentu iestāžu uzraudzībai, kurā ir piešķirta visā Kopienā spēkā esošā atļauja.

(4) Jo īpaši nebūtu vēlams atteikties no šādas savienības starp iestādi un tās filiālēm, ja ir nepieciešams veikt reorganizācijas pasākumus vai uzsākt likvidāciju.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām [6] pieņemšana, ar kuru ieviesa kredītiestāžu obligāto dalību to izcelsmes dalībvalstu garantiju sistēmā, vēl skaidrāk parāda reorganizācijas pasākumu un likvidācijas procesa savstarpējas atzīšanas nepieciešamību.

(6) Izcelsmes dalībvalsts tiesu un administratīvajām iestādēm vienīgajām ir jābūt tiesībām lemt par reorganizācijas pasākumiem un to īstenošanu attiecīgajā valstī, kas paredzēti spēkā esošajos likumos. Ņemot vērā grūtības, saskaņojot dalībvalstu tiesību aktus un praksi, ir jāparedz, ka dalībvalstīm ir savstarpēji jāatzīst pasākumi, ko katra no tām ir veikusi, lai atjaunotu to kredītiestāžu ekonomisko dzīvotspēju, kurām tā ir izsniegusi atļaujas.

(7) Ir būtiski nodrošināt, lai visās dalībvalstīs spēkā būtu reorganizācijas pasākumi, ko veic izcelsmes dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes, un pasākumi, kurus šo reorganizācijas pasākumu vadīšanas nolūkā veic minēto iestāžu nozīmētas personas vai iestādes, tostarp pasākumi, kuros pastāv iespējamība pārtraukt maksājumus, pārtraukt izpildes pasākumus vai samazināt atlīdzību, un jebkādi citi pasākumi, kas varētu ietekmēt trešo personu pastāvošās tiesības.

(8) Uz dažiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas skar kredītiestāžu iekšējās struktūras darbību, kā arī vadības vai akcionāru tiesības, nav nepieciešams attiecināt šo direktīvu, lai tie būtu efektīvi dalībvalstīs tiktāl, ciktāl tiem piemērojami izcelsmes valsts tiesību akti, ievērojot starptautisko privāttiesību noteikumus.

(9) Uz dažiem pasākumiem un jo īpaši uz tiem, kas saistīti ar atļaujas nosacījumu turpmāku izpildi, jau attiecas savstarpējā atzīšana saskaņā ar Direktīvu 2000/12/EK tiktāl, ciktāl tie neskar trešo personu tiesības, kas pastāvējušas pirms to veikšanas.

(10) Personas, kas piedalās kredītiestāžu iekšējo struktūru darbībā, kā arī šādu iestāžu vadība un akcionāri, kas ir uzskatāmi par tādiem, kas piedalās, šīs direktīvas piemērošanai nav uzskatāmi par trešajām personām.

(11) Par reorganizācijas pasākumu veikšanu ir nepieciešams informēt trešās personas tajās dalībvalstīs, kur atrodas filiāles, ja šādi pasākumi varētu traucēt īstenot dažas to tiesības.

(12) Princips, ka tiek nodrošināta vienādas attieksme pret kreditoriem saistībā ar viņiem paredzētajām iespējām rīkoties, prasa, lai izcelsmes dalībvalsts administratīvās un tiesu iestādes veiktu nepieciešamos pasākumus, lai kreditori uzņēmējā dalībvalstī varētu īstenot savas tiesības rīkoties paredzētajā laika posmā.

(13) Reorganizācijas pasākumos un likvidācijas procesā zināmā mērā jābūt saskaņotai administratīvo un tiesu iestāžu lomai attiecībā uz to kredītiestāžu nodaļām, kuru galvenie biroji atrodas ārpus Kopienas, un tām, kuru galvenie biroji atrodas citās dalībvalstīs.

(14) Ja nav reorganizācijas pasākumu vai ja šādi pasākumi ir nesekmīgi, grūtībās nonākušās kredītiestādes ir jālikvidē. Šādos gadījumos būtu jāparedz likvidācijas procesa un tā iznākuma savstarpēja atzīšana Kopienā.

(15) Izcelsmes dalībvalsts kompetento iestāžu svarīgā loma, kas tām bijusi pirms likvidācijas uzsākšanas, likvidācijas procesa laikā var turpināties, lai šo procesu varētu veikt atbilstīgi.

(16) Vienāda attieksme pret kreditoriem paredz, ka kredītiestādi likvidē saskaņā ar vienotības un universalitātes principiem, kas paredz izcelsmes dalībvalsts administratīvo un tiesu iestāžu ekskluzīvu kompetenci un to lēmumus atzīšanu, kā arī to, ka šīs iestādes visās pārējās dalībvalstīs varētu bez jebkādām formalitātēm īstenot pilnvaras, kas tām piešķirtas izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos, izņemot gadījumus, kad šajā direktīvā paredzēts citādi.

(17) Izņēmumu saistībā ar reorganizācijas pasākumiem un likvidācijas procesu attiecībā uz noteiktiem līgumiem un tiesībām attiecina tikai uz to iznākumu, un tas neattiecas uz citiem jautājumiem saistībā ar reorganizācijas pasākumiem un likvidācijas procesu, piemēram, uz prasību iesniegšanu, atbilstības pārbaudi, pieņemšanu un klasificēšanu saistībā ar šiem līgumiem un tiesībām un uz noteikumiem, kuri attiecas uz aktīvu pārdošanas rezultātā iegūto ieņēmumu sadali, ko regulē izcelsmes dalībvalsts tiesību akti.

(18) Darbības pārtraukšana ir iespējama, ja kredītiestāde ir maksātspējīga. Tomēr izcelsmes dalībvalsts administratīvās un tiesu iestādes vajadzības gadījumā drīkst lemt par reorganizācijas pasākumiem vai likvidācijas procesu pēc darbības pārtraukšanas sākuma.

(19) Banku darbības atļaujas anulēšana ir viens no rezultātiem, kas noteikti ir saistīts ar kredītiestādes likvidāciju. Tomēr šai anulēšanai nevajadzētu atturēt kredītiestādi no zināmu darbību veikšanas tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams likvidācijas nolūkā. Izcelsmes dalībvalsts tomēr drīkst noteikt, ka šāda darbības turpināšana ir iespējama ar tās kompetentu iestāžu piekrišanu vai to uzraudzībā.

(20) individuāla informācijas sniegšana zināmiem kreditoriem ir tikpat būtiska kā tās publicēšana, lai vajadzības gadījumā tiem ļautu noteiktā termiņā iesniegt prasības vai novērojumus saistībā ar to prasībām. Tam būtu jānotiek, nediskriminējot kreditorus, kuru dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, nevis izcelsmes dalībvalstī, pamatojoties uz viņu dzīvesvietu vai viņu prasību raksturu. Kreditori pienācīgā veidā ir regulāri jāinformē visu likvidācijas laiku.

(21) Vienīgi tādēļ, lai šīs direktīvas noteikumus piemērotu reorganizācijas pasākumiem un likvidācijas procesam, kur iesaistītas tādas kredītiestādes filiāles, kas izvietotas Kopienā, kuras galvenais birojs atrodas trešajā valstī, terminu "izcelsmes dalībvalsts", "kompetentas iestādes" un "administratīvas un tiesu iestādes" definīcijām vajadzētu būt no tās dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgā filiāle.

(22) Ja kredītiestādei, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas, pieder filiāles vairāk nekā vienā dalībvalstī, katrai filiālei saistībā ar šīs direktīvas piemērošanu vajadzētu saņemt individuālu attieksmi. Tādā gadījumā administratīvajām vai tiesu iestādēm un kompetentām iestādēm, kā arī administratoriem un likvidatoriem būtu jācenšas saskaņot savas darbības.

(23) Lai gan ir svarīgi ievērot principu, ka visas reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas procesa sekas, gan procesuālās, gan materiālās, nosaka izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos, ir nepieciešams arī iegaumēt, ka šīs sekas var būt pretrunā ar tiem noteikumiem, ko parasti piemēro attiecīgās kredītiestādes un tās nodaļu, kas atrodas citās dalībvalstīs, ekonomiskajai un finanšu darbībai. Dažos gadījumos atsauce uz citas dalībvalsts tiesību aktiem ir viennozīmīga norāde uz principu, ka ir piemērojami izcelsmes dalībvalsts tiesību akti.

(24) Šī norāde ir jo īpaši nepieciešama, lai aizsargātu darbiniekus, kuriem ir darba līgums ar kredītiestādi, lai nodrošinātu darījumus saistībā ar noteiktiem īpašuma veidiem un lai aizsargātu tāda regulēta tirgus integritāti, kas darbojas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tirgo finanšu instrumentus.

(25) Uz darījumiem, ko veic maksājumu un norēķinu sistēmā, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās [7].

(26) Šīs direktīvas pieņemšana neliek apšaubīt Direktīvas 98/26/EK noteikumus, saskaņā ar kuriem maksātnespējas process nedrīkst nekādā veidā ietekmēt to uzdevumu realizēšanu, kas ir likumīgi ievadīti sistēmā, vai arī uz sistēmas nodrošinājumu.

(27) Daži reorganizācijas pasākumi vai likvidācijas process ir saistīts ar kādas personas iecelšanu, kas to pārvalda. Tādēļ šīs personas iecelšanas un tās pilnvaru atzīšana visās citās dalībvalstīs ir nozīmīgs faktors izcelsmes dalībvalstī pieņemto lēmumu īstenošanā. Tomēr būtu jāprecizē robežas, kādās tā drīkst īstenot savas pilnvaras, rīkojoties ārpus izcelsmes dalībvalsts.

(28) Kreditori, kuri ir noslēguši līgumus ar kredītiestādi pirms reorganizācijas pasākumu veikšanas vai likvidācijas procesa uzsākšanas, būtu jāaizsargā pret izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem saistībā ar spēka zaudēšanu, anulēšanas iespēju vai izpildes neiespējamību, ja darījuma ieguvējs uzrāda pierādījumus, ka uz darījumu attiecināmajā tiesību aktā nav paredzēti līdzekļi attiecīgā tiesību akta apstrīdēšanai attiecīgajā gadījumā.

(29) Būtu jānodrošina pircēju, kas ir trešās personas, uzticība reģistru vai atskaišu saturam saistībā ar noteiktiem šajos reģistros vai atskaitēs iekļautajiem aktīviem, to paplašinot līdz nekustamā īpašuma pircējiem, pat pēc tam, kad ir uzsākts likvidācijas process vai veikti reorganizācijas pasākumi. Vienīgais līdzeklis, kā nodrošināt šo uzticību, ir pakļaut pirkuma likumību tās vietas tiesību aktiem, kur atrodas nekustamais īpašums, vai arī tās valsts tiesību aktiem, kuras pārziņā ir reģistrācija vai uzskaite.

(30) Uz reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas procesa ietekmi uz nepabeigtu tiesas prāvu attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kurā notiek šis tiesas process, izņēmuma kārtā piemērojot lex concursus. Uz šo pasākumu un procesa ietekmi uz atsevišķām izpildes nodrošināšanas darbībām šādu tiesas prāvu rezultātā attiecas izcelsmes dalībvalsts tiesību akti saskaņā ar šajā direktīvā noteikto parasto kārtību.

(31) Būtu jāparedz, ka izcelsmes dalībvalsts administratīvām vai tiesu iestādēm nekavējoties ir jāpaziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentām iestādēm par jebkādu reorganizācijas pasākumu veikšanu vai jebkāda likvidācijas procesa uzsākšanu, ja ir iespējams, pirms šāda pasākuma veikšanas vai procesa uzsākšanas, bet, ja nav, tad tūlīt pēc tam.

(32) Dienesta noslēpums, kā tas definēts Direktīvas 2000/12/EK 30. pantā, ir nozīmīgs faktors visās informācijas vai konsultāciju procedūrās. Tādēļ tas būtu jārespektē visām administratīvajām iestādēm, kas piedalās šādās procedūrās, savukārt, tiesu iestādēm šajā sakarā ir jāievēro valstu noteikumi, kas uz tām attiecas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

1. Šī direktīva attiecas uz kredītiestādēm un to filiālēm, kas ir izveidotas dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās atrodas to galvenie biroji, kā noteikts Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 1. un 3. punktā, ievērojot minētās direktīvas 2. panta 3. punktā izklāstītos nosacījumus un izņēmumus.

2. Šīs direktīvas noteikumi attiecībā uz tādas kredītiestādes filiālēm, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas, ir piemērojami vienīgi tad, ja attiecīgajai kredītiestādei ir filiāles vismaz divās Kopienas dalībvalstīs.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

- "izcelsmes dalībvalsts" ir izcelsmes dalībvalsts Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 6. punkta nozīmē,

- "uzņēmēja dalībvalsts" ir uzņēmēja dalībvalsts Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 7. punkta nozīmē,

- "filiāle" ir filiāle Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 3. punkta nozīmē,

- "kompetentas iestādes" ir kompetentas iestādes Direktīvas 2000/12/EK 1. panta 4. punkta nozīmē,

- "administrators" ir jebkura persona vai institūcija, kuru ieceļ administratīvās vai tiesu iestādes un kuras uzdevums ir vadīt reorganizācijas pasākumus,

- "administratīvās vai tiesu iestādes" ir tādas dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes, kas ir kompetentas saistībā ar reorganizācijas pasākumiem vai likvidācijas procesu,

- "reorganizācijas pasākumi" ir pasākumi, kas paredzēti, lai saglabātu vai atjaunotu kādas finanšu iestādes finanšu stāvokli un kas varētu ietekmēt trešo personu iepriekš pastāvējušas tiesības, tostarp pasākumi, kuros pastāv iespējamība pārtraukt maksājumus, pārtraukt piespiedu izpildes pasākumus vai samazināt atlīdzību,

- "likvidators" ir jebkura persona vai institūcija, kuru ieceļ administratīvās vai tiesu iestādes un kuras uzdevums ir vadīt likvidācijas procesu,

- "likvidācijas process" ir kopīgas procedūras, ko kādas dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes uzsāk un pārrauga nolūkā pārdot aktīvus šo iestāžu uzraudzībā, tai skaitā gadījumos, kad procesu izbeidz ar kompromisu vai citu, līdzīgu pasākumu,

- "regulēts tirgus" ir regulēts tirgus Direktīvas 93/22/EEK 1. panta 13. punkta nozīmē,

- "instrumenti" ir visi instrumenti, kas uzskaitīti Direktīvas 93/22/EEK pielikuma B iedaļā.

II SADAĻA

REORGANIZĀCIJAS PASĀKUMI

A. Kredītiestādes, kuru galvenais birojs atrodas Kopienā

3. pants

Reorganizācijas pasākumu noteikšana — piemērojamie tiesību akti

1. Tikai izcelsmes dalībvalsts administratīvajām vai tiesu iestādēm ir tiesības lemt par viena vai vairāku reorganizācijas pasākumu īstenošanu kredītiestādē, tostarp citās dalībvalstīs reģistrētās filiālēs.

2. Reorganizācijas pasākumus piemēro saskaņā ar izcelsmes dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, un procedūrām, ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi.

Šie pasākumi saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem pilnībā turpina darboties Kopienas teritorijā bez jebkādām turpmākām formalitātēm, tostarp attiecībā pret trešajām personām citās dalībvalstīs, pat tad, ja tiem piemērojamos uzņēmējas dalībvalsts noteikumos nav paredzēti šādi pasākumi vai arī to izpilde ir pakļauta nosacījumiem, kas nav izpildīti.

Reorganizācijas pasākumi ir spēkā visā Kopienas teritorijā, tiklīdz tie ir stājušies spēkā tajā dalībvalstī, kur tos veic.

4. pants

Informācija uzņēmējas dalībvalsts kompetentām iestādēm

Izcelsmes dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes nekavējoties ar jebkādiem pieejamiem līdzekļiem informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentas iestādes par savu lēmumu veikt jebkādus reorganizācijas pasākumus, tostarp par jebkādu šāda pasākuma iespējamo ietekmi, ja iespējams, pirms to veikšanas, bet, ja nav, tad tūlīt pēc tam. Informāciju sniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentas iestādes.

5. pants

Informācija izcelsmes dalībvalsts uzraudzības iestādēm

Ja uzņēmējas dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes uzskata par vajadzīgu to teritorijā īstenot vienu vai vairākus reorganizācijas pasākumus, tās attiecīgi informē izcelsmes dalībvalsts kompetentas iestādes. Informāciju sniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentas iestādes.

6. pants

Publicēšana

1. Ja saskaņā ar 3. panta 1. un 2. punktu noteikto reorganizācijas pasākumu veikšana varētu ietekmēt trešo personu tiesības uzņēmējā dalībvalstī un ja uzņēmējā dalībvalstī varētu tikt iesniegta apelācija pret lēmumu, kas paredz pasākuma veikšanu, tad uzņēmējas dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes, administrators vai jebkura persona, kam uzņēmējā dalībvalstī ir tādas tiesības, publicē lēmuma izrakstu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un katras uzņēmējas dalībvalsts divos valsts mēroga laikrakstos, lai jo īpaši atvieglotu tiesību apstrīdēt lēmumu laicīgu izpildi.

2. Šī panta 1. punktā paredzēto lēmuma izrakstu pēc pirmās iespējas vispiemērotākajā veidā nosūta Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojam un katras uzņēmējas dalībvalsts diviem valsts mēroga laikrakstiem.

3. Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs izrakstu publicē, vēlākais, divpadsmit dienās pēc tā nosūtīšanas.

4. Publicēšanai paredzētajā lēmuma izrakstā attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu oficiālajā valodā vai oficiālajās valodās ir precizēts, jo īpaši, pieņemtā lēmuma mērķis un tiesiskais pamats, apelācijas sūdzību iesniegšanas termiņš, saprotami norādot termiņa beigu dienu un pilnu adresi tām iestādēm vai tiesai, kas ir kompetenta izskatīt apelācijas sūdzību.

5. Reorganizācijas pasākumi ir spēkā neatkarīgi no 1. līdz 3. punktā paredzētajiem pasākumiem, un tie pilnībā ir spēkā attiecībā pret kreditoriem, ja vien uzņēmējas dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes neparedz ko citu vai ja vien citādi nav noteikts attiecīgās valsts tiesību aktos, kas attiecas uz šādiem pasākumiem.

7. pants

Pienākums informēt kreditorus un tiesības iesniegt prasījumus

1. Ja uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēta prasījuma iesniegšana, lai to atzītu, vai arī obligāta paziņošana par attiecīgo pasākumu kreditoriem, kuru dzīvesvieta, pastāvīgās dzīvesvietas vai galvenie biroji atrodas attiecīgajā valstī, uzņēmējas dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes, vai administrators informē arī zināmos kreditorus, kuru dzīvesvieta, pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenais birojs atrodas citās dalībvalstīs, saskaņā ar 14. pantā un 17. panta 1. punktā izklāstīto procedūru.

2. Ja izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka kreditoriem, kuru dzīvesvieta, pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenais birojs atrodas attiecīgajā valstī, ir tiesības iesniegt prasījumus vai savus novērojumus par šo prasījumu ievērošanu, tad arī tiem kreditoriem, kuru dzīvesvieta, pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenais birojs atrodas citās dalībvalstīs, ir šādas tiesības saskaņā ar 16. pantā un 17. panta 2. pantā izklāstīto procedūru.

B. Kredītiestādes, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas teritorijas

8. pants

Trešo valstu kredītiestāžu filiāles

1. Administratīvās vai tiesu iestādes tajā uzņēmējā dalībvalstī, kur atrodas tādas kredītiestādes filiāle, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas, bez kavēšanās ar jebkādiem pieejamiem līdzekļiem informē citu uzņēmēju dalībvalstu, kurās šī kredītiestāde atvērusi filiāles, kompetentas iestādes, kas ir iekļautas Direktīvas 2000/12/EK 11. pantā minētajā un katru gadu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicētajā sarakstā, par savu lēmumu veikt reorganizācijas pasākumus, tostarp par to iespējamām praktiskām sekām, ja iespējams, darot to pirms lēmuma pieņemšanas, bet, ja nav, tūlīt pēc tam. Informāciju sniedz tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentas iestādes, kuras administratīvās vai tiesu iestādes nolemj veikt šos pasākumus.

2. Šā panta 1. punktā minētās administratīvās vai tiesu iestādes cenšas saskaņot savas darbības.

III SADAĻA

LIKVIDĀCIJAS PROCESS

A. Kredītiestādes, kuru galvenais birojs atrodas Kopienā

9. pants

Likvidācijas uzsākšana. Informācija, kas jāsniedz citām kompetentām iestādēm

1. Tikai izcelsmes dalībvalsts administratīvajām vai tiesu iestādēm, kas ir atbildīgas par likvidāciju, ir tiesības lemt par likvidācijas uzsākšanu attiecībā uz kredītiestādi, tostarp tās citās dalībvalstīs reģistrētajām filiālēm.

Lēmumu par likvidācijas uzsākšanu, ko pieņem izcelsmes dalībvalsts administratīva vai tiesu iestāde, bez jebkādām turpmākām formalitātēm atzīst visu pārējo dalībvalstu teritorijā, un tas ir tur spēkā, ja lēmums ir spēkā dalībvalstī, kurā likvidāciju uzsāk.

2. Izcelsmes dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes nekavējoties ar jebkādiem pieejamiem līdzekļiem informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentas iestādes par savu lēmumu uzsākt likvidāciju, tostarp par jebkādu šāda procesa iespējamo ietekmi, ja iespējams, pirms tā uzsākšanas, bet, ja nav, tad tūlīt pēc tam. Informāciju sniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentas iestādes.

10. pants

Piemērojamie tiesību akti

1. Kredītiestādi likvidē saskaņā ar izcelsmes dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un procedūrām tiktāl, ciktāl šajā direktīvā nav noteikts citādi.

2. Izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos jo īpaši nosaka:

a) lietas, kas pakļautas pārvaldīšanai, un stāvoklis attiecībā uz lietām, ko kredītiestāde ieguvusi pēc likvidācijas uzsākšanas;

b) kredītiestādes un likvidatora attiecīgās pilnvaras;

c) nosacījumus, atbilstīgi kādiem drīkst izmantot savstarpējo pārrēķināšanu;

d) likvidācijas procesa iespaidu uz spēkā esošajiem līgumiem, kuros kredītiestāde ir viena no pusēm;

e) likvidācijas procesa iespaidu uz atsevišķu kreditoru ierosinātiem tiesas procesiem, izņemot nepabeigtās tiesas prāvas, kā noteikts 32. pantā;

f) prasījumus, kas ir iesniegti pret kredītiestādi, un attieksmi pret prasījumiem, kas rodas pēc likvidācijas uzsākšanas;

g) reglamentējošos noteikumus attiecībā uz prasījumu iesniegšanu, atbilstības pārbaudi un pieņemšanu;

h) reglamentējošos noteikumus attiecībā uz aktīvu pārdošanas rezultātā iegūto ieņēmumu sadali un to kreditoru prasījumu un tiesību klasificēšanu, kuru prasības ir daļēji apmierinātas pēc likvidācijas uzsākšanas ar lietu tiesību vai savstarpējās pārrēķināšanas palīdzību;

i) likvidācijas pabeigšanas nosacījumus un sekas, jo īpaši kompromisa gadījumā;

j) kreditoru tiesības pēc likvidācijas pabeigšanas;

k) kam ir jāuzņemas likvidācijas procesā radušās izmaksas un izdevumi;

l) noteikumi attiecībā uz tiesību aktu spēka zaudēšanu, anulēšanas iespēju vai izpildes neiespējamību, kas kaitē visiem kreditoriem.

11. pants

Konsultācijas ar kompetentām iestādēm pirms darbības izbeigšanas

1. Pirms kredītiestādes pārvaldes institūcijas pieņem jebkādu lēmumu par darbības izbeigšanu, notiek konsultācijas ar izcelsmes dalībvalsts kompetentām iestādēm vispiemērotākajā veidā.

2. Kredītiestādes darbības izbeigšana neizslēdz reorganizācijas pasākumu veikšanu vai likvidācijas uzsākšanu.

12. pants

Kredītiestādes atļaujas anulēšana

1. Ja pieņem lēmumu par kredītiestādes darbības izbeigšanu, ja nav reorganizācijas pasākumu, vai to neveiksmes gadījumā, atļauju šai kredītiestādei anulē, jo īpaši, saskaņā ar Direktīvas 2000/12/EK 22. panta 9. punktā izklāstīto procedūru.

2. Atļaujas anulēšana, kas paredzēta 1. punktā, neliedz par likvidāciju atbildīgajai personai vai personām turpināt dažas no kredītiestādes darbībām tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams vai vajadzīgs likvidācijas nolūkā.

Izcelsmes dalībvalsts var noteikt, ka šādas darbības veic ar attiecīgās dalībvalsts kompetentu iestāžu piekrišanu vai tās uzraudzībā.

13. pants

Publicēšana

Likvidatori vai jebkāda administratīva vai tiesu iestāde par lēmumu uzsākt likvidāciju paziņo, publicējot lēmuma par likvidāciju izrakstu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un vismaz divos katras uzņēmējas dalībvalsts valsts mēroga laikrakstos.

14. pants

Informācijas sniegšana zināmiem kreditoriem

1. Kad likvidācija ir uzsākta, izcelsmes dalībvalsts administratīvā vai tiesu iestāde, vai likvidators nekavējoties individuāli informē zināmos kreditorus, kuru dzīvesvieta, parastā dzīvesvieta vai galvenais birojs atrodas citās dalībvalstīs, izņemot gadījumus, kad izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos nav prasīts iesniegt prasījumu, lai to atzītu.

2. Informācija, kuru sniedz, nosūtot paziņojumu, jo īpaši attiecas uz termiņiem, sankcijām, ko nosaka saistībā ar šiem termiņiem, kā arī uz institūciju vai iestādi, kam ir tiesības pieņemt iesniegtos prasījumus vai novērojumus saistībā ar prasījumiem un citiem izklāstītiem pasākumiem. Šādā paziņojumā arī ir norādīts, vai kreditoriem ar privileģētiem vai in re nostiprinātiem prasījumiem ir jāiesniedz šie prasījumi.

15. pants

Saistību izpilde

Ja ir izpildītas saistības tādas kredītiestādes labā, kas nav juridiska persona un kas ir pakļauta citā dalībvalstī uzsāktai likvidācijai, kad šīs saistības būtu jāizpilda attiecīgā likvidatora labā, uzskata, ka persona, kas izpilda šīs saistības, ir parādu samaksājusi, ja nav zinājusi par likvidācijas uzsākšanu. Ja šādas saistības izpilda pirms 13. pantā paredzētās publicēšanas, pieņem, ja nav pierādījumu par pretējo, ka persona, kas izpilda saistības, nav zinājusi par likvidācijas uzsākšanu; ja šādas saistības izpilda pēc 13. pantā paredzētās publicēšanas, pieņem, ja nav pierādījumu par pretējo, ka persona, kas izpilda saistības, ir zinājusi par likvidācijas uzsākšanu.

16. pants

Tiesības iesniegt prasījumus

1. Jebkuram kreditoram, kura dzīvesvieta, parastā dzīvesvieta vai galvenais birojs atrodas dalībvalstī ārpus izcelsmes dalībvalsts, kā arī tai skaitā dalībvalstu iestādēm, ir tiesības iesniegt prasījumus vai rakstveida novērojumus saistībā ar prasījumiem.

2. Attieksme pret visu kreditoru prasījumiem, kuru dzīvesvieta, pastāvīgās dzīvesvietas vai galvenie biroji atrodas dalībvalstīs ārpus izcelsmes dalībvalsts, ir vienāda, un tos ierindo vienā kategorijā ar līdzīga rakstura prasījumiem, ko var iesniegt kreditori, kuru dzīvesvieta, pastāvīgās dzīvesvietas vai galvenie biroji atrodas izcelsmes dalībvalstī.

3. Izņemot gadījumus, kad izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēta novērojumu iesniegšana saistībā ar prasījumiem, kreditors nosūta apliecinošu dokumentu, ja tādi ir, kopijas un norāda prasījuma raksturu, tā rašanās datumu un summu, kā arī to, vai viņš atsaucas uz privilēģiju, nodrošinājumu in re vai īpašumtiesību paturēšanu attiecībā uz prasījumu, un uz kādiem aktīviem viņa nodrošinājums attiecas.

17. pants

Valodas

1. Šīs direktīvas 13. un 14. pantā paredzēto informāciju sniedz izcelsmes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām. Šim nolūkam izmanto veidlapu, uz kuras visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās ir virsraksts "Uzaicinājums iesniegt prasījumu. Termiņš, kas jāievēro.", vai — gadījumā, ja izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēta novērojumu iesniegšana saistībā ar prasījumiem — virsraksts "Uzaicinājums iesniegt novērojumus saistībā ar prasījumu. Termiņš, kas jāievēro.".

2. Jebkurš kreditors, kura dzīvesvieta, pastāvīgā dzīvesvieta vai galvenais birojs atrodas dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, drīkst iesniegt prasījumu vai novērojumus saistībā ar savu prasījumu šīs citas dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām. Tādā gadījumā uz viņa prasījuma iesnieguma vai novērojumu iesnieguma saistībā ar viņa prasījumu ir virsraksts "Prasījuma iesniegums" vai "Novērojumu iesniegums saistībā ar prasījumiem" izcelsmes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām. Turklāt var prasīt, lai viņš iesniedz tulkojumu tajā valodā, kādā iesniedzams prasījums vai novērojumi saistībā ar prasījumiem.

18. pants

Regulāra informācijas sniegšana kreditoriem

Likvidatori regulāri un atbilstošā veidā sniedz kreditoriem informāciju, jo īpaši attiecībā uz to, kā norit likvidācija.

B. Kredītiestādes, kuru galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas

19. pants

Trešo valstu kredītiestāžu filiāles

1. Administratīvās vai tiesu iestādes tajā uzņēmējā dalībvalstī, kur atrodas tādas kredītiestādes filiāle, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas, bez kavēšanās ar jebkādiem pieejamiem līdzekļiem informē citu uzņēmēju dalībvalstu, kurās šī kredītiestāde atvērusi filiāles, kompetentas iestādes, kas ir iekļautas Direktīvas 2000/12/EK 11. pantā minētajā un katru gadu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicētajā sarakstā, par savu lēmumu uzsākt likvidāciju, tostarp par tās iespējamām praktiskām sekām, ja iespējams, darot to pirms likvidācijas uzsākšanas, bet ja nav, tad tūlīt pēc tam. Informāciju sniedz pirmās augšminētās uzņēmējas dalībvalsts kompetentas iestādes.

2. Administratīvas vai tiesu iestādes, kas nolemj uzsākt tādas kredītiestādes, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Kopienas, filiāles likvidēšanu, informē citu uzņēmēju dalībvalstu kompetentas iestādes par likvidācijas uzsākšanu un atļaujas anulēšanu.

Informāciju sniedz tās uzņēmējas dalībvalsts kompetentas iestādes, kura nolēmusi uzsākt likvidāciju.

3. Šā panta 1. punktā minētās administratīvās vai tiesu iestādes cenšas saskaņot savas darbības.

Jebkādi likvidatori līdzīgi cenšas saskaņot savas darbības.

IV SADAĻA

REORGANIZĀCIJAS PASĀKUMIEM UN LIKVIDĀCIJAS PROCESAM KOPĒJI NOTEIKUMI

20. pants

Ietekme uz noteiktiem līgumiem un tiesībām

Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas uzsākšanas ietekmi uz:

a) darba līgumiem un attiecībām regulē vienīgi tie dalībvalsts tiesību akti, kas attiecas uz darba līgumiem;

b) līgumu, kas piešķir tiesības izmantot iegūto nekustamo īpašumu, regulē vienīgi tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums. Attiecīgajā tiesību aktā ir noteikts, vai īpašums ir kustams vai nekustams;

c) tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu, kuģi vai lidaparātu, kas reģistrējams publiskā reģistrā, regulē vienīgi tās dalībvalsts tiesību akti, kuras pārziņā atrodas šis reģistrs.

21. pants

Trešo personu tiesības in re

1. Reorganizācijas pasākumu veikšana vai likvidācijas uzsākšana neietekmē kreditoru vai trešo personu lietu tiesības attiecībā uz materiāliem vai nemateriāliem, kustamiem vai nekustamiem aktīviem — gan konkrētiem aktīviem, gan nenoteiktu aktīvu kopumiem, kas ik pa laikam mainās un kuri pieder kredītiestādei, kas šādu pasākumu veikšanas vai likvidācijas uzsākšanas laikā atrodas citas dalībvalsts teritorijā.

2. Šā panta 1. punktā minētās tiesības nozīmē jo īpaši:

a) tiesības laist tirgū aktīvus un iegūt pienākošos maksājumus no peļņas vai ienākumiem, kas gūti no šiem aktīviem, jo īpaši ar apgrūtinājuma vai hipotēkas palīdzību;

b) ekskluzīvas tiesības panākt prasījuma izpildi, jo īpaši apgrūtinājuma garantētās tiesības attiecībā uz prasījumu vai prasījuma nodošanu ar galvojuma palīdzību;

c) tiesības pieprasīt aktīvus un/vai to atgūšanu no jebkādas personas, kuras valdījumā tie atrodas vai kas izmanto tos pretēji šādi pilnvarotās puses vēlmēm;

d) lietu tiesības uz aktīvu labvēlīgu lietojumu.

3. Tiesības, kas ir reģistrētas publiskā reģistrā un ir izpildāmas pret trešajām personām, saskaņā ar kurām var iegūt lietu tiesības 1. punkta nozīmē, uzskata par lietu tiesībām.

4. Šā panta 1. punkts neizslēdz 10. panta 2. punkta l) apakšpunktā izklāstītās darbības attiecībā uz spēka zaudēšanu, anulēšanas iespēju vai izpildes neiespējamību.

22. pants

Īpašumtiesību paturēšana

1. Reorganizācijas pasākumu veikšana vai likvidācijas uzsākšana attiecībā uz kredītiestādi, kas iegādājas aktīvus, neietekmē pārdevēja tiesības, pamatojoties uz īpašumtiesību paturēšanu, ja šādu pasākumu veikšanas vai likvidācijas uzsākšanas brīdī attiecīgie aktīvi atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā valsts, kuras teritorijā ir veikti minētie pasākumi vai uzsākta likvidācija.

2. Reorganizācijas pasākumu veikšana vai likvidācijas uzsākšana attiecībā uz kredītiestādi, kas pārdod aktīvus, pēc attiecīgo aktīvu piegādes nav pamats pārdošanas atcelšanai vai pārtraukšanai un neattur pircēju no īpašumtiesību iegūšanas, ja šādu pasākumu veikšanas vai likvidācijas uzsākšanas brīdī pārdotie aktīvi atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, kas nav tā valsts, kuras teritorijā ir veikti minētie pasākumi vai uzsākta likvidācija.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neizslēdz 10. panta 2. punkta l) apakšpunktā izklāstītās darbības attiecībā uz spēka zaudēšanu, anulēšanas iespēju vai izpildes neiespējamību.

23. pants

Ieskaits

1. Reorganizācijas pasākumu veikšana vai likvidācijas uzsākšana neietekmē kreditoru tiesības pieprasīt savu prasījumu un kredītiestādes prasījumu savstarpēju ieskaitu, ja šāds savstarpējs ieskaits ir atļauts ar tiesību aktu, kas attiecas uz kredītiestādes prasījumu.

2. Šā panta 1. punkts neizslēdz 10. panta 2. punkta l) apakšpunktā izklāstītās darbības attiecībā uz spēka zaudēšanu, anulēšanas iespēju vai izpildes neiespējamību.

24. pants

Lex rei sitae

Īpašumtiesību vai citu šādu tiesību īstenošanu attiecībā uz instrumentiem, kuru esamības vai pārņemšanas priekšnoteikums ir ieraksts dalībvalstī esošā reģistrā, atskaitē vai centrālā depozītu sistēmā, reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas reģistrs, atskaite vai centrālā depozītu sistēma, kur attiecīgās tiesības ir reģistrētas.

25. pants

Vienošanās par savstarpējo prasījumu dzēšanu

Vienošanās par savstarpējo prasījumu dzēšanu reglamentē vienīgi tie tiesību akti, kas attiecas uz līgumu, kurā paredzētas šādas vienošanās.

26. pants

Vienošanās par atpirkšanu

Neierobežojot 24. pantu, vienošanās par atpirkšanu reglamentē vienīgi tie tiesību akti, kas attiecas uz līgumu, kurā paredzētas šādas vienošanās.

27. pants

Regulēti tirgi

Neierobežojot 24. pantu, darījumus, ko veic atbilstīgi regulēta tirgus apstākļiem, reglamentē vienīgi tie tiesību akti, kas attiecas uz līgumu, kurā paredzēti šādi darījumi.

28. pants

Pierādījums par likvidatora iecelšanu

1. Administratora vai likvidatora iecelšanu apliecina lēmuma oriģināla, ar kādu tas iecelts, apliecināta kopija vai jebkāds cits apliecinājums, ko izsniegusi izcelsmes dalībvalsts administratīva vai tiesu iestāde.

Var būt nepieciešams tulkojums tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kuras teritorijā administrators vai likvidators vēlas darboties. Nav nepieciešams neviens tiesību akts vai cita līdzīga formalitāte.

2. Administratoriem un likvidatoriem ir tiesības visu dalībvalstu teritorijā īstenot visas pilnvaras, ko tie drīkst īstenot izcelsmes dalībvalsts teritorijā. Administratori un likvidatori arī drīkst nozīmēt personas, kas viņiem palīdz vai vajadzības gadījumā pārstāv tos reorganizācijas pasākuma vai likvidācijas procesa laikā, jo īpaši uzņēmējās dalībvalstīs un jo īpaši, lai palīdzētu pārvarēt jebkādas grūtības, ar kādām saskārušies kreditori uzņēmējās dalībvalstīs.

3. Izpildot savas pilnvaras, administrators vai likvidators izpilda to dalībvalstu tiesību aktus, kuru teritorijā viņš vēlas rīkoties, jo īpaši attiecībā uz procedūrām aktīvu realizācijai un informācijas sniegšanu darbiniekiem. Šīs pilnvaras nedrīkst ietvert spēka lietošanu vai tiesības pieņemt lēmumus par tiesvedību vai strīdiem.

29. pants

Reģistrācija publiskā reģistrā

1. Administrators, likvidators vai jebkāda izcelsmes dalībvalsts administratīva vai tiesu iestāde drīkst pieprasīt, lai reorganizācijas pasākumus vai lēmumu par likvidācijas uzsākšanu reģistrētu zemes reģistrā, tirdzniecības reģistrā vai jebkādā citā publiskā reģistrā, kas atrodas citās dalībvalstīs.

Tomēr dalībvalsts drīkst noteikt obligātu reģistrāciju. Tādā gadījumā iepriekšējā daļā minētā persona vai iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šādu reģistrāciju.

2. Reģistrācijas izmaksas uzskata par izmaksām un izdevumiem, kas radušies procesa laikā.

30. pants

Kreditoriem kaitējoši tiesību akti

1. Šīs direktīvas 10. pantu nepiemēro attiecībā uz noteikumiem saistībā ar tādu tiesību aktu spēka zaudēšanu, anulēšanas iespēju vai izpildes neiespējamību, kas kopumā kaitē kreditoram, ja persona, uz ko attiecas šie akti, sniedz pierādījumus par to, ka:

- uz kreditoriem kaitējošo tiesību aktu būtībā attiecas tās dalībvalsts tiesību sistēma, kura nav izcelsmes dalībvalsts, un

- attiecīgais tiesību akts nepieļauj nekādus līdzekļus attiecīgā tiesību akta apstrīdēšanai.

2. Ja reorganizācijas pasākums, kas ir tiesu iestādes nolemts, paredz noteikumus saistībā ar tiesību aktu, kas rada kaitējumu kreditoriem, spēka zaudēšanu, anulēšanas iespēju vai izpildes neiespējamību, ko izpilda pirms šā pasākuma veikšanas, 3. panta 2. punktu nepiemēro šā panta 1. punktā paredzētajos gadījumos.

31. pants

Trešo personu aizsardzība

Gadījumā, kad kredītiestāde saskaņā ar lēmumu, kas pieņemts pirms reorganizācijas pasākumu veikšanas vai likvidācijas uzsākšanas, par atlīdzību realizē:

- nekustamo īpašumu,

- kuģi vai lidaparātu, kas reģistrējams publiskā reģistrā, vai

- instrumentus vai šādu instrumentu paredzētās tiesības, kuru esamības vai pārņemšanas priekšnoteikums ir uzskaite reģistrā, atskaitē vai centralizētā depozītu sistēmā, kas atrodas kādā dalībvalstī,

šādas rīcības likumību regulē tās dalībvalsts tiesību akti, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums vai kuras pārziņā ir minētais reģistrs, atskaite vai depozītu sistēma.

32. pants

Nepabeigtas tiesas prāvas

Reorganizācijas pasākumu vai likvidācijas procesa ietekmi uz nepabeigtām tiesas prāvām saistībā ar aktīviem vai tiesībām, kas kredītiestādei ir anulētas, regulē vienīgi tās dalībvalsts tiesību akti, kurā notiek attiecīgā tiesas prāva.

33. pants

Dienesta noslēpums

Visām personām, kam ir jāsaņem vai jāizpauž informācija saistībā ar 4., 5., 8., 9., 11. un 19. pantā noteiktajām informācijas un konsultāciju procedūrām, ir saistošs dienesta noslēpums saskaņā ar Direktīvas 2000/12/EK 30. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, izņemot jebkādas tiesu iestādes, uz kurām attiecas esošie valstu noteikumi.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

34. pants

Īstenošana

1. Dalībvalstīs 2004. gada 5. maijā stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Valstu noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, attiecas tikai uz reorganizācijas pasākumiem vai likvidācijas procesu, ko veic vai uzsāk pēc datuma, kas minēts pirmajā daļā. Uz pasākumiem vai procesu, ko veic vai uzsāk pirms minētā datuma, turpina attiekties tiesību akti, kas uz tiem attiecās to veikšanas vai uzsākšanas brīdī.

2. Kad dalībvalstis paredz šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

3. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai tos savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

35. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā publicēšanas dienā.

36. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2001. gada 4. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. Rosengren

[1] OV C 356, 31.12.1985., 55. lpp. unOV C 36, 8.2.1988., 1. lpp.

[2] OV C 263, 20.10.1986., 13. lpp.

[3] OV C 332, 30.10.1998., 13. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta 1987. gada 13. marta Atzinums (OV C 99, 13.4.1987., 211. lpp.), kas apstiprināts 1993. gada 2. decembrī (OV C 342, 20.12.1993., 30. lpp.), Padomes 2000. gada 17. jūlija Kopējā nostāja (OV C 300, 20.10.2000., 13. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2001. gada 16. janvāra Lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī). Padomes 2001. gada 16. marta Lēmums.

[5] OV L 126, 26.5.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/28/EK (OV L 275, 27.10.2000., 37. lpp.).

[6] OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.

[7] OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

--------------------------------------------------