Padomes Lēmums

(2001. gada 28. maijs)

par ierobežoto vielu paraugu nosūtīšanu

(2001/419/TI)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 30. un 31. pantu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Zviedrijas Karalistes iniciatīvu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

tā kā:

(1) Cīņa pret narkotiku nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību ir svarīgs jautājums dalībvalstu tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm.

(2) Ja likumīgi varētu pārsūtīt aizturēto ierobežoto vielu paraugus no vienas dalībvalsts iestādes uz citu, lai konstatētu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un veiktu kriminālvajāšanu vai izdarītu paraugu kriminālistikas analīzes, cīņa pret narkotiku nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību kļūtu efektīvāka.

(3) Pašlaik nav juridiski saistošu noteikumu, kas reglamentētu aizturēto ierobežoto narkotisko vielu paraugu pārsūtīšanu no vienas dalībvalsts iestādes uz citu. Tādēļ Eiropas Savienības līmenī jārada sistēma, lai šādus paraugus varētu likumīgi pārsūtīt. Šāda sistēma jāpiemēro visiem aizturēto ierobežoto vielu paraugu pārsūtīšanas veidiem no dalībvalsts uz dalībvalsti. Jāpanāk, lai pārsūtīšanas pamatā būtu vienošanās starp sūtītāju un saņēmēju dalībvalsti.

(4) Pārsūtīšanai jānotiek tā, lai tā būtu droša un nodrošinātu, ka transportējamos paraugus nevar ļaunprātīgi izmantot,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Paraugu pārsūtīšanas sistēmas izveide

1. Ar šo lēmumu izveido sistēmu ierobežoto vielu paraugu pārsūtīšanai no dalībvalsts uz dalībvalsti.

2. Ierobežoto vielu paraugu (šeit turpmāk "paraugi") pārsūtīšanu visās dalībvalstīs uzskata par likumīgu, ja to veic saskaņā ar šo lēmumu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā "ierobežotas vielas" ir:

a) vielas, dabīgas vai sintētiskas, kas minētas I vai II sarakstā ANO 1961. gada Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām un minētājā konvencijā ar 1972. gada Protokolā izdarītajiem grozījumiem;

b) vielas, kas minētas pārskatītajā I, II, III un IV sarakstā ANO 1971. gada Konvencijā par psihotropām vielām;

c) vielas, uz kurām attiecas kontroles pasākumi, ko veic saskaņā ar 5. panta 1. punktu Vienotajā rīcībā 97/396/TI (1997. gada 16. jūnijs) par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un jaunu sintētisko narkotiku kontroli [2].

3. pants

Valstu kontaktpunkti

1. Šī lēmuma īstenošanai katra dalībvalsts izraugās valsts kontaktpunktu.

2. Informāciju par izraudzītajiem valstu kontaktpunktiem, kā arī vēlākās izmaiņas nosūta Padomes ģenerālsekretariātam, kas informāciju publicē Oficiālajā Vēstnesī.

3. Valstu kontaktpunkti vajadzības gadījumā sasaistē ar citām attiecīgām valstu struktūrām ir vienīgās struktūras, kas ir kompetentas atļaut paraugu pārsūtīšanu saskaņā ar šo lēmumu neatkarīgi no attiecīgajiem noteikumiem par savstarpējo juridisko palīdzību krimināllietās.

4. pants

Vienošanās nosūtīt paraugus un paziņojums par saņemšanu

1. Dalībvalsts kontaktpunkts, kas paredzējis nosūtīt paraugu, un dalībvalsts kontaktpunkts, kurš paredzējis paraugu saņemt, pirms pārsūtīšanas vienojas par transportu. Tālab tie izmanto parauga pārsūtīšanas veidlapu, kuras paraugs iekļauts pielikumā.

2. Ja parauga pārsūtīšana ir saistīta ar transportēšanu caur citas dalībvalsts teritoriju (šeit turpmāk "tranzīta dalībvalsts"), šādas tranzīta dalībvalsts kontaktpunktu sūtītājas dalībvalsts kontaktpunkts pēc tam informē par plānoto transportu. Tādēļ katra tranzīta dalībvalsts pirms pārsūtīšanas saņem pienācīgi aizpildītas parauga pārsūtīšanas veidlapas kopiju.

3. Saņēmēja dalībvalsts paziņo sūtītājai dalībvalstij par parauga saņemšanu.

5. pants

Transporta veidi

1. Paraugu transports ir drošs.

2. Par drošiem uzskata šādus transporta veidus:

a) transportu, ko veic sūtītājas vai saņēmējas dalībvalsts amatpersona;

b) transportu ar kurjeru;

c) transportu ar diplomātisko pastu;

d) transportu ar ierakstītu (ātrsatiksmes) sūtījumu.

3. Pienācīgi aizpildīta parauga pārsūtīšanas veidlapa, kas minēta 4. pantā, visā transportēšanas laikā ir kopā ar paraugu.

4. Transportu, ar ko kopā ir pienācīgi aizpildīta parauga pārsūtīšanas veidlapa, attiecīgo dalībvalstu iestādes nekavē un neaiztur, ja vien tām nav šaubu par to, vai transportēšana tiek veikta likumīgi. Ja rodas šaubas par parauga pārsūtīšanas veidlapas juridisko statusu, jautājuma noskaidrošanai dalībvalsts kontaktpunkts, kas aiztur transportu, nekavējoties sazinās ar dalībvalstu kontaktpunktiem, kas ir atbildīgi par parauga pārsūtīšanas veidlapas aizpildīšanu.

5. Ja izraudzītais transporta veids ir transports ar sūtītājas vai saņēmējas dalībvalsts amatpersonu, šai amatpersonai nav atļauts nēsāt uniformu. Turklāt viņš vai viņa neveic nekādus operatīvus uzdevumus saistībā ar transportu, ja vien tie nav saderīgi ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un ja par tiem nav vienošanās ar sūtītāju, tranzīta vai saņēmēju dalībvalsti. Ja ceļo ar lidaparātu, izmanto tikai aviosabiedrības, kas reģistrētas vienā no dalībvalstīm.

6. pants

Parauga daudzums un tā izmantošana

1. Parauga lielums nepārsniedz daudzumu, ko uzskata par vajadzīgu tiesībaizsardzības un tiesu mērķiem vai parauga analīzei.

2. Par parauga izmantošanu saņēmējā dalībvalstī vienojas nosūtītāja un saņēmēja dalībvalsts, ar to saprotot, ka paraugus var izmanot noteikšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai vai kriminālistikas analīzēm.

7. pants

Novērtēšana

1. Šo lēmumu Padome novērtē vismaz divus un ne vairāk kā piecus gadus pēc stāšanās spēkā.

2. Novērtēšanai katras nosūtītājas dalībvalsts kontaktpunkts savos arhīvos glabā katras vismaz iepriekšējo piecu gadu laikā izdotās parauga pārsūtīšanas veidlapas eksemplāru.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2001. gada 1. jūlijā.

Briselē, 2001. gada 28. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

T. Bodström

[1] Atzinums sniegts 2001. gada 4. maijā (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[2] OV L 167, 25.6.1997., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------