Padomes Regula (EK) Nr. 2725/2000

(2000. gada 11. decembris)

par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 63. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

tā kā:

(1) Dalībvalstis ratificējušas ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu grozīto 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu.

(2) Dalībvalstis noslēdza Dublinā 1990. gada 15. jūnijā parakstīto Konvenciju par attiecīgās valsts noteikšanu, kas ir atbildīga par to, lai tiktu izskatīti patvēruma pieprasījumi, kas iesniegti kādā no Eiropas Kopienu dalībvalstīm (še turpmāk saukta par "Dublinas Konvenciju") [2].

(3) Lai piemērotu Dublinas Konvenciju gadījumā, kad nelikumīgi šķērsota kāda no Kopienas ārējām robežām, ir jānoskaidro patvēruma meklētāju un aizturēto personu personība. Tāpat Dublinas Konvencijas un, jo īpaši, tās 10. panta 1. punkta c) un e) apakšpunkta efektīvas piemērošanas nolūkā ir vēlams, lai katra dalībvalsts varētu pārbaudīt, vai ārvalstnieks, kas nelikumīgi atrodas tās teritorijā, iesniedzis patvēruma prasību kādā citā dalībvalstī.

(4) Pirkstu nospiedumi ir svarīgs elements šādu personu personības noskaidrošanai. Ir jāizveido to daktiloskopisko datu salīdzināšanas sistēma.

(5) Šajā nolūkā ir jāizveido par Eurodac saukta sistēma, kas ir viena Komisijā izveidota centrālā vienība, kas pārvalda datorizētu centrālo daktiloskopisko datu bāzi, kā arī elektroniskos datu pārsūtīšanas līdzekļus datu pārsūtīšanai starp dalībvalstīm un centrālo datu bāzi.

(6) Ir svarīgi arī, lai dalībvalstis tūlīt paņemtu katra patvēruma meklētāja un katra ārvalstnieka pirkstu nospiedumus, kurš aizturēts sakarā ar kādas dalībvalsts ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, ja viņam ir vismaz 14 gadi.

(7) Ir jāparedz precīzi noteikumi par daktiloskopisko datu pārsūtīšanu uz centrālo vienību, šādu daktiloskopisko datu ievadīšanu centrālajā datu bāzē, to glabāšanu, to salīdzināšanu ar citiem daktiloskopiskiem datiem, šā salīdzinājuma rezultātu pārsūtīšanu, piekļuves liegšanu ievadītiem datiem un to dzēšanu. Šie noteikumi var būt atšķirīgi dažādu kategoriju ārvalstnieku gadījumā, un šajā sakarā tie būtu īpaši jāpielāgo.

(8) Ārvalstnieki, kas lūguši patvērumu vienā dalībvalstī, var lūgt patvērumu citā dalībvalstī vēl daudzu turpmāko gadu laikā. Tāpēc maksimālajam daktiloskopisko datu glabāšanas laikam vajadzētu būt ļoti ilgam. Ņemot vērā, ka lielākā daļa ārvalstnieku, kas jau vairākus gadus iepriekš iekārtojušies uz dzīvi Kopienā, pēc šā perioda beigām iegūs patstāvīga iedzīvotāja statusu vai pat kādas dalībvalsts pilsonību, desmit gadi uzskatāmi par pieņemamu daktiloskopisko datu glabāšanas laiku.

(9) Glabāšanas laiks būtu jāsaīsina īpašos gadījumos, kad nav vajadzības daktiloskopiskos datus glabāt tik ilgi. Daktiloskopiskie dati būtu jādzēš, tiklīdz ārvalstnieks iegūst kādas dalībvalsts pilsonību.

(10) Skaidri ir jāparedz Komisijas pienākumi attiecībā uz centrālo vienību un dalībvalstu pienākumi attiecībā uz datu izmantojumu, datu drošību, piekļuvi ievadītiem datiem un to labošanu.

(11) Ja Kopienas nelīgumisko atbildību sakarā ar Eurodac sistēmas darbību regulē attiecīgie Līguma noteikumi, tad par dalībvalstu nelīgumisko atbildību saistībā ar sistēmas darbību ir jāpieņem īpaši noteikumi.

(12) Saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu paredzēto pasākumu mērķi — izveidot daktiloskopisko datu salīdzināšanas sistēmu Komisijā, lai palīdzētu īstenot Kopienas politiku patvēruma jautājumā — pēc tā būtības var sasniegt tikai Kopienas līmenī, un tāpēc dalībvalstis to pienācīgi sasniegt nevar. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai.

(13) Ņemot vērā to, ka uzdevums identificēt un klasificēt centrālās vienības pārsūtītus salīdzinājuma rezultātus, kā arī uzdevums liegt piekļuvi datiem attiecībā uz personām, kas pieņemtas un atzītas par bēgļiem, ir tikai dalībvalstīm un ka šis uzdevums skar personas datu apstrādi, kas ir īpaša riska joma, un var iespaidot personas brīvību izmantojumu, ir īpaši iemesli tam, ka Padome patur tiesības izmantot dažas ieviešanas pilnvaras, kas jo īpaši attiecas uz tādu pasākumu pieņemšanu, kas nodrošina drošumu un šādu datu uzticamību.

(14) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [3].

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti [4] piemēro personas datu apstrādei, ko dalībvalstis veic atbilstoši Eurodac sistēmai.

(16) Atbilstoši Līguma 286. pantam Direktīvu 95/46/EK piemēro arī Kopienas institūcijām un iestādēm. Tā kā centrālā vienība ir jāizveido Komisijā, minēto direktīvu piemēro datu apstrādei, ko veic minētā vienība.

(17) Jo īpaši attiecībā uz personas datu apstrādi konkrētās jomās būtu jāpapildina un jāprecizē Direktīvā 95/46/EK norādītie principi personas tiesību un brīvību aizsardzībā un arī tiesību uz privāto dzīvi aizsardzībā.

(18) Ir jākontrolē un jāizvērtē tas, cik efektīva ir Eurodac.

(19) Dalībvalstīm būtu jāparedz sodu un sankciju sistēma, kas ir jāpiemēro tad, kad centrālajā datu bāzē ievadītus datus izmanto pretrunā ar Eurodac mērķi.

(20) Apvienotā Karaliste un Īrija saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, ir paziņojušas savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(21) Kā noteikts 1. un 2. pantā Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tāpēc Dānijai tā nav saistoša un nav jāpiemēro.

(22) Ir jāierobežo šīs regulas teritoriālā piemērošanas joma tā, lai tā atbilstu Dublinas Konvencijas teritoriālajai piemērošanas jomai.

(23) Šai regulai būtu jākalpo par tiesisko bāzi izpildes noteikumiem, kas tās tūlītējas piemērošanas nolūkā ir vajadzīgi, lai dalībvalstis un Komisija varētu veikt vajadzīgos tehniskos pasākumus. Tāpēc Komisijai ir jāuzdod par pienākumu pārbaudīt, vai šie nosacījumi ir izpildīti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Eurodac mērķis

1. Tiek izveidota par Eurodac saukta sistēma, kuras mērķis ir palīdzēt noteikt dalībvalsti, kas atbilstoši Dublinas Konvencijai ir atbildīga par to, lai tiktu izskatīts kāds patvēruma pieprasījums, kas iesniegts kādā dalībvalstī, kā arī citādi sekmēt Dublinas Konvencijas piemērojumu šajā regulā paredzētajos apstākļos.

2. Eurodac veido:

a) šīs regulas 3. pantā minētā centrālā vienība;

b) datorizēta centrālā datu bāze, kur apstrādā datus, kas paredzēti 5. panta 1. punktā, 8. panta 2. punktā, 11. panta 2. punktā, nolūkā salīdzināt daktiloskopiskos datus patvēruma meklētājiem un 8. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā minēto kategoriju ārvalstniekiem;

c) datu pārsūtīšanas līdzekļi datu pārsūtīšanai starp dalībvalstīm un centrālo datu bāzi.

Noteikumi, kas regulē Eurodac, attiecas arī uz darbībām, ko dalībvalstis veic no datu pārsūtīšanas brīža uz centrālo vienību līdz salīdzinājuma rezultātu izmantošanas brīdim.

3. Neskarot to, kā Eurodac paredzētus datus datu izcelsmes valsts izmanto datu bāzēs, ko izveidojusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem, daktiloskopiskos datus un personas datus var apstrādāt Eurodac vienīgi nolūkiem, kas paredzēti Dublinas Konvencijas 15. panta 1. punktā.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā:

a) "Dublinas Konvencija" ir 1990. gada 15. jūnijā Dublinā parakstītā konvencija, ar kuru nosaka valsti, kas ir atbildīga par to, lai tiktu izskatīti kādā Eiropas Kopienu dalībvalstī iesniegti patvēruma pieteikumi;

b) "patvēruma meklētājs" ir ārvalstnieks, kas ir iesniedzis patvēruma pieteikumu vai kā vārdā ir iesniegts šāds pieteikums;

c) "izcelsmes valsts" ir:

i) attiecībā uz patvēruma meklētāju — dalībvalsts, kas pārsūta personas datus uz centrālo vienību un saņem salīdzinājuma iznākumus;

ii) attiecībā uz personu, kas paredzēta 8. pantā — dalībvalsts, kas pārsūta personas datus uz centrālo vienību;

iii) attiecībā uz personu, kas paredzēta 11. pantā — dalībvalsts, kas pārsūta šādus datus uz centrālo vienību un saņem salīdzinājuma iznākumus;

d) "bēglis" ir persona, kas ir atzīta par bēgli saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju attiecībā uz bēgļu statusu, kurā grozījumi izdarīti ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu;

e) "pozitīvs iznākums" ir atbilstība vai atbilstības, ko centrālā vienība konstatējusi pēc tam, kad salīdzināti datu bāzē ievadītie daktiloskopiskie dati un tie dati, kurus attiecībā uz kādu personu pārsūtījusi kāda dalībvalsts, neskarot dalībvalstu pienākumu tūlīt pārbaudīt salīdzinājuma iznākumus saskaņā ar 4. panta 6. punktu.

2. Direktīvas 95/46/EK 2. pantā definētajiem terminiem šajā regulā ir tā pati nozīme.

3. Ja vien nav norādīts pretēji, Dublinas Konvencijas 1. pantā definētajiem terminiem šajā regulā ir tā pati nozīme.

3. pants

Centrālā vienība

1. Komisijā tiek izveidota centrālā vienība, kuras uzdevums ir 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās centrālās datu bāzes pārvaldīšana dalībvalstu vārdā. Centrālā vienība ir aprīkota ar datorizētu pirkstu nospiedumu atpazīšanas sistēmu.

2. Datus attiecībā uz patvēruma meklētājiem, personām, kas paredzētas 8. pantā, un personām, kas paredzētas 11. pantā, ko apstrādā centrālā vienība, datu izcelsmes dalībvalsts vārdā apstrādā saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

3. Centrālā vienība apkopo ceturkšņa statistiku par savu darbu, norādot:

a) par patvēruma meklētājiem un 8. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā minētajām personām nosūtīto datu kopu skaitu;

b) to pozitīvo iznākumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz patvēruma meklētājiem, kas patvēruma pieteikumu iesnieguši citā dalībvalstī;

c) to pozitīvo iznākumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz personām, kas minētas 8. panta 1. punktā un kas vēlāk iesniegušas patvēruma pieteikumu;

d) to pozitīvo iznākumu skaitu, kuri iegūti attiecībā uz personām, kas minētas 11. panta 1. punktā, kuras iepriekš sniegušas patvēruma pieteikumu kādā citā dalībvalstī;

e) to daktiloskopisko datu skaitu, kurus centrālajai vienībai no izcelsmes valsts bija jāprasa atkārtoti, jo pirmo reizi pārsūtītos daktiloskopiskos datus nevarēja izmantot salīdzinājumam, izmantojot datorizēto pirkstu nospiedumu atpazīšanas sistēmu.

Statistiku apkopo katra gada beigās, izmantojot ceturkšņa statistiku, ko apkopo no Eurodac darbību sākuma un kas norāda to personu skaitu, attiecībā uz kurām reģistrēti pozitīvi iznākumi saskaņā ar b), c) un d) apakšpunktu.

Statistika ietver datu sadalījumu pēc dalībvalsts.

4. Atbilstoši 23. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai centrālajai vienībai var uzdot veikt statistiskus uzdevumus, ņemot vērā centrālajā vienībā apstrādātos datus.

II NODAĻA

PATVĒRUMA MEKLĒTĀJI

4. pants

Pirkstu nospiedumu ņemšana, pārsūtīšana un salīdzināšana

1. Katrā dalībvalstī tūlīt paņem katra vismaz 14 gadus veca patvēruma meklētāja visu pirkstu nospiedumus un tūlīt nosūta 5. panta 1. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētos datus uz centrālo vienību. Pirkstu nospiedumu ņemšanas procedūru nosaka saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts praksi un saskaņā ar aizsardzības pasākumiem, kas noteikti Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Apvienoto Nāciju Bērna tiesību aizsardzības konvencijā.

2. Centrālā vienība tūlīt ievada 5. panta 1. punktā minētos datus centrālajā datu bāzē, bet, ja to ļauj tehniskie apstākļi, šos datus ievada tieši izcelsmes dalībvalsts.

3. Daktiloskopiskos datus 5. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ko pārsūtījusi kāda dalībvalsts, centrālā vienība salīdzina ar daktiloskopiskajiem datiem, ko pārsūtījušas citas dalībvalstis un kuri jau glabājas centrālajā datu bāzē.

4. Centrālā vienība garantē, ja kāda dalībvalsts to prasa, ka 3. punktā paredzētais salīdzinājums papildus datiem no citām dalībvalstīm ietver šīs dalībvalsts iepriekš pārsūtītos daktiloskopiskos datus.

5. Centrālā vienība tūlīt pārsūta salīdzinājuma pozitīvos vai negatīvos iznākumus uz izcelsmes dalībvalsti. Gadījumā, ja rezultāts ir pozitīvs, visām datu kopām, kas atbilst pozitīvajam iznākumam, tā pārsūta 5. panta 1. punktā minētos datus. Tomēr datus, kas minēti 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, pārsūta tikai tiktāl, ciktāl tie izmantoti pozitīvā iznākuma iegūšanai.

Ja tehniskie apstākļi to ļauj, salīdzinājuma iznākumu var tieši pārsūtīt uz izcelsmes dalībvalsti.

6. Salīdzinājuma iznākumus tūlīt pārbauda izcelsmes dalībvalstī. Galīgo identifikāciju atbilstoši Dublinas Konvencijas 15. pantam veic izcelsmes dalībvalsts sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm.

No centrālās vienības saņemtās ziņas par citiem datiem, kas izrādījušies neuzticami, dzēš vai likvidē, tiklīdz konstatē, ka dati ir neuzticami.

7. Ieviešanas noteikumi, kas paredz vajadzīgās procedūras 1. līdz 6. punkta piemērošanai, pieņem saskaņā ar 22. panta 1. punktā paredzēto procedūru.

5. pants

Datu ievadīšana

1. Centrālajā datu bāzē tiek ievadīti vienīgi šādi dati:

a) izcelsmes dalībvalsts, patvēruma pieteikuma vieta un diena;

b) daktiloskopiskie dati;

c) dzimums;

d) atsauces numurs, ko izmanto izcelsmes dalībvalsts;

e) diena, kad paņemti pirkstu nospiedumi;

f) diena, kad dati pārsūtīti uz centrālo vienību;

g) diena, kad dati ievadīti centrālajā datu bāzē;

h) ziņas par pārsūtīto datu saņēmēju(–iem) un pārsūtīšanas diena(–as).

2. Pēc datu ievadīšanas centrālajā datu bāzē centrālā vienība iznīcina datu nesējus, kas izmantoti datu pārsūtīšanai, ja vien izcelsmes valsts nav pieprasījusi to nosūtīšanu atpakaļ.

6. pants

Datu glabāšana

Katru 5. panta 1. punktā paredzēto datu kopu centrālajā datu bāzē glabā desmit gadus no dienas, kad paņemti pirkstu nospiedumi.

Beidzoties šim periodam, centrālā vienība automātiski dzēš datus no centrālās datu bāzes.

7. pants

Priekšlaicīga datu dzēšana

Datus attiecībā uz kādu personu, kas ieguvusi kādas dalībvalsts pilsonību pirms 6. pantā minētā perioda beigām, dzēš no centrālās datu bāzes saskaņā ar 15. panta 3. punktu, tiklīdz izcelsmes valstij paziņots, ka minētā persona ieguvusi šādu pilsonību.

III NODAĻA

ĀRVALSTNIEKI, KAS AIZTURĒTI SAKARĀ AR NELIKUMĪGU KĀDAS ĀRĒJĀS ROBEŽAS ŠĶĒRSOŠANU

8. pants

Daktiloskopisko datu iegūšana un pārsūtīšana

1. Katrā dalībvalstī saskaņā ar aizsardzības pasākumiem Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību aizsardzības konvencijā tūlīt paņem visu pirkstu nospiedumus katram vismaz 14 gadus vecam ārvalstniekam no trešām valstīm, ko kompetentās iestādes aizturējušas sakarā ar to, ka nelikumīgi šķērsota valsts zemes, jūras vai gaisa robeža, un nav nosūtījušas atpakaļ.

2. Attiecīgā dalībvalsts attiecībā uz katru ārvalstnieku, kā minēts 1. punktā, kurš nav nosūtīts atpakaļ, tūlīt pārsūta centrālajai vienībai šādus datus:

a) izcelsmes dalībvalsts, aizturēšanas vieta un diena;

b) daktiloskopiskie dati;

c) dzimums;

d) atsauces numurs, ko izmanto izcelsmes dalībvalsts;

e) diena, kad paņemti pirkstu nospiedumi;

f) diena, kad dati pārsūti uz centrālo vienību.

9. pants

Datu ievadīšana

1. Datus, kas minēti 5. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 8. panta 2. punktā, ievada centrālajā datu bāzē.

Neskarot 3. panta 3. punktu, datus, kas nosūtīti centrālajai vienībai saskaņā ar 8. panta 2. punktu, ievada tikai tādēļ, lai tos salīdzinātu ar centrālajai vienībai vēlāk nosūtītiem datiem attiecībā uz patvēruma meklētājiem.

Centrālā vienība nesalīdzina saskaņā ar 8. panta 2. punktu tai nosūtītus datus ne ar datiem, kas iepriekš ievadīti centrālajā datu bāzē, ne ar datiem, kas vēlāk pārsūtīti uz centrālo vienību saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

2. Piemēro procedūras, kas paredzētas 4. panta 1. punkta otrā teikumā, 4. panta 2. punktā un 5. panta 2. punktā, kā arī noteikumus, kas paredzēti saskaņā ar 4. panta 7. punktu. Salīdzinot uz centrālo vienību vēlāk nosūtītus datus par patvēruma meklētājiem, piemēro procedūras, kas paredzētas 4. panta 3., 5. un 6. punktā.

10. pants

Datu glabāšana

1. Katru datu kopu attiecībā uz kādu ārvalstnieku, kā minēts 8. panta 1. punktā, centrālajā datu bāzē glabā divus gadus no dienas, kad paņemti šā ārvalstnieka pirkstu nospiedumi. Šim periodam beidzoties, centrālā vienība automātiski dzēš datus no centrālās datu bāzes.

2. Dati attiecībā uz kādu ārvalstnieku, kā minēts 8. panta 1. punktā, tūlīt tiek dzēsti no centrālās datu bāzes saskaņā ar 15. panta 3. punktu, ja pirms 1. punktā minētā divu gadu perioda beigām izcelsmes dalībvalsts uzzina par šādiem apstākļiem:

a) ārvalstnieks ir saņēmis uzturēšanās atļauja;

b) ārvalstnieks ir atstājis dalībvalstu teritoriju;

c) ārvalstnieks ir ieguvis kādas dalībvalsts pilsonību.

IV NODAĻA

ĀRVALSTNIEKI, KAS NELIKUMĪGI ATRODAS KĀDAS DALĪBVALSTS TERITORIJĀ

11. pants

Daktiloskopisko datu salīdzinājums

1. Lai pārbaudītu, vai ārvalstnieks, kas nelikumīgi atrodas tās teritorijā, nav iepriekš iesniedzis patvēruma pieteikumu citā dalībvalstī, katra dalībvalsts var pārsūtīt uz centrālo vienību daktiloskopiskos datus attiecībā uz pirkstu nospiedumiem, ko tā ņēmusi no jebkura šāda vismaz 14 gadus veca ārvalstnieka, kopā ar atsauces numuru, ko izmanto šī dalībvalsts.

Parasti ir jāpārbauda, vai ārvalstnieks iepriekš nav iesniedzis patvēruma pieteikumu citā dalībvalstī ja:

a) ārvalstnieks paziņo, ka viņš iesniedzis patvēruma pieteikumu, nenorādot dalībvalsti, kur viņš iesniedzis pieteikumu;

b) ārvalstnieks neprasa patvērumu, bet protestē pret viņa nosūtīšanu atpakaļ uz izcelsmes valsti, paziņojot, ka viņš tur būtu briesmās, vai

c) ārvalstnieks citādi mēģina novērst viņa izsūtīšanu, atsakot sadarbību viņa personas noskaidrošanā, jo īpaši, neuzrādot nekādus personību apliecinošus dokumentus vai uzrādot viltotus dokumentus.

2. Kad dalībvalstis piedalās 1. punktā minētajā procedūrā, tās pārsūta centrālajai vienībai daktiloskopiskos datus attiecībā uz 1. punktā minēto ārvalstnieku visiem pirkstiem vai vismaz attiecībā uz rādītājpirkstiem un, ja to nav, tās pārsūta visu pārējo pirkstu nospiedumus.

3. Kāda 1. punktā raksturotajam gadījumam atbilstoša ārvalstnieka daktiloskopiskos datus pārsūta uz centrālo vienību, lai tos salīdzinātu ar patvēruma meklētāju daktiloskopiskajiem datiem, kurus pārsūtījušas pārējās dalībvalstis un kuri jau ievadīti centrālajā datu bāzē.

Šāda ārvalstnieka daktiloskopiskos datus neievada centrālajā datu bāzē un tos arī nesalīdzina ar datiem, kas pārsūtīti uz centrālo vienību saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

4. Saskaņā ar šo pantu pārsūtīto daktiloskopisko datu salīdzināšanai ar pārējo dalībvalstu pārsūtītajiem patvēruma meklētāju daktiloskopiskajiem datiem, kas jau glabājas centrālajā vienībā, piemēro procedūras, kas paredzētas 4. panta 3., 5., un 6. punktā, kā arī noteikumus, kas paredzēti saskaņā ar 4. panta 7. punktu.

5. Tiklīdz salīdzinājuma rezultāti ir nosūtīti uz izcelsmes dalībvalsti, centrālā vienība tūlīt:

a) dzēš daktiloskopiskos datus un citus datus, kas tai nosūtīti saskaņā ar 1. punktu, un

b) iznīcina datu nesējus, ko izcelsmes dalībvalsts izmantojusi datu pārsūtīšanai uz centrālo vienību, ja vien izcelsmes dalībvalsts nav pieprasījusi to nosūtīšanu atpakaļ.

V NODAĻA

PAR BĒGĻIEM ATZĪTAS PERSONAS

12. pants

Piekļuves liegšana datiem

1. Centrālajā datu bāzē liedz piekļuvi saskaņā ar 4. panta 2. punktu ievadītiem datiem attiecībā uz kādu patvēruma meklētāju, ja minētā persona kādā dalībvalstī atzīta par bēgli. Šādu piekļuvi liedz centrālā vienība pēc izcelsmes dalībvalsts norādījumiem.

Kamēr lēmums atbilstoši 2. punktam nav pieņemts, pozitīvos rezultātus attiecībā uz personām, kuras kādā dalībvalstī atzītas un pieņemtas par bēgļiem, nepārsūta. Negatīvos rezultātus centrālā vienība nosūta atpakaļ dalībvalstij, kas to pieprasījusi.

2. Piecus gadus pēc Eurodac darbības sākuma un ņemot vērā ticamu centrālās vienības apkopotu statistiku par personām, kas iesniegušas patvēruma pieteikumu kādā dalībvalstī pēc tam, kad ir atzītas un pieņemtas par bēgļiem kādā citā dalībvalstī, saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem pieņem lēmumu par to, vai dati, kas attiecas uz personām, kas kādā dalībvalstī atzītas un pieņemtas par bēgļiem, ir:

a) jāglabā saskaņā ar 6. pantu, lai salīdzinātu, kā noteikts 4. panta 3. punktā, vai

b) jādzēš, tiklīdz attiecīgā persona ir atzīta un pieņemta par bēgli.

3. Gadījumā, kas minēts 2. punkta a) apakšpunktā, datus, kam piekļuve liegta saskaņā ar 1. punktu, dara pieejamus, un 1. punktā minēto procedūru turpmāk nepiemēro.

4. Gadījumā, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā:

a) centrālā vienība tūlīt dzēš datus, kam piekļuve liegta saskaņā ar 1. punktu, un

b) datus attiecībā uz personām, kas vēlāk atzītas un pieņemtas par bēgļiem, dzēš saskaņā ar 15. panta 3. punktu, tiklīdz izcelsmes dalībvalstij paziņo, ka kādā dalībvalstī šī persona atzīta un pieņemta par bēgli.

5. Izpildes noteikumus, kas attiecas uz procedūru, pēc kuras liedz piekļuvi datiem, kas minēti 1. punktā, un to, kā apkopo 2. punktā minēto statistiku, pieņem saskaņā ar 22. panta 1. punktā paredzēto procedūru.

VI NODAĻA

DATU IZMANTOJUMS, DATU AIZSARDZĪBA UN UZTICAMĪBA

13. pants

Atbildība datu izmantošanas jomā

1. Izcelsmes dalībvalstij ir jānodrošina tas, ka:

a) pirkstu nospiedumus ņem likumīgi;

b) daktiloskopiskos datus, kā arī pārējos datus, kas minēti 5. panta 1. punktā, 8. panta 2. punktā un 11. panta 2. punktā, uz centrālo vienību nosūta likumīgi;

c) dati ir precīzi un atjaunināti, kad tos pārsūta uz centrālo vienību;

d) neskarot Komisijas uzdevumus, datus centrālajā datu bāzē ievada, glabā, labo un dzēš likumīgi;

e) centrālās vienības pārsūtītos daktiloskopisko datu salīdzinājumu iznākumus izmanto likumīgi.

2. Saskaņā ar 14. pantu izcelsmes dalībvalsts nodrošina 1. punktā minēto datu drošību pirms pārsūtīšanas uz centrālo vienību un tās laikā, kā arī no centrālās vienības saņemto datu drošību.

3. Izcelsmes dalībvalsts atbild par galīgo datu identificēšanu saskaņā ar 4. panta 6. punktu.

4. Komisija nodrošina, ka centrālo vienību izmanto saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un tās izpildes noteikumiem. Jo īpaši Komisija:

a) pieņem attiecīgus pasākumus, kas garantē, ka personas, kas strādā centrālajā vienībā, izmanto centrālajā datu bāzē ievadītos datus vienīgi saskaņā ar Eurodac mērķi, kas paredzēts 1. panta 1. punktā;

b) nodrošina, ka personas, kas strādā centrālajā vienībā, atbild uz visiem pieprasījumiem, ko dalībvalstis saskaņā ar šo regulu iesniegušas attiecībā uz tādu datu ievadīšanu, salīdzināšanu, labošanu un dzēšanu, par kuriem tās ir atbildīgas;

c) veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu centrālās vienības drošību saskaņā ar 14. pantu;

d) nodrošina, ka vienīgi personām, kam atļauts strādāt centrālajā vienībā, ir piekļuve datiem, kas ievadīti centrālajā datu bāzē, neskarot 20. pantu, un pilnvaras, kas piešķirtas neatkarīgajai uzraudzības iestādei, kas tiks izveidota saskaņā ar Līguma 286. panta 2. punktu.

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pasākumiem, kurus tā pieņem saskaņā ar pirmo daļu.

14. pants

Drošība

1. Izcelsmes dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai:

a) novērstu to, ka nepiederošas personas var piekļūt dalībvalsts iekārtām, kurās dalībvalsts veic darbības saskaņā ar Eurodac mērķi (piekļuves kontrole iekārtām);

b) novērstu to, ka Eurodac datus un datu nesējus nolasa, kopē, groza vai dzēš nepiederošas personas (datu nesēju kontrole);

c) garantētu, ka vēlāk var pārbaudīt un noteikt, kādi dati ievadīti Eurodac, kad un kurš to ir veicis (datu ievadīšanas kontrole);

d) lai novērstu neatļautu datu ievadīšanu Eurodac, kā arī neatļautu Eurodac ievadītu datu grozīšanu vai dzēšanu (datu ierakstu kontrole);

e) garantētu, ka piederošām personām būtu piekļuve vienīgi tiem datiem, kas atbilst viņu kompetencei (piekļuves kontrole);

f) garantētu, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm ar datu pārsūtīšanas iekārtām var pārsūtīt Eurodac ievadītus datus (datu pārsūtīšanas kontrole);

g) novērstu neatļautu datu lasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu gan tad, kad datus tieši pārsūta uz centrālo datu bāzi vai no tās, gan tad, kad uz centrālo vienību vai no tās transportē datu nesējus (transporta kontrole).

2. Attiecībā uz centrālās vienības vadīšanu Komisija atbild par 1. punktā minēto pasākumu piemērošanu.

15. pants

Piekļuve Eurodac ievadītiem datiem, to labošana vai dzēšana

1. Izcelsmes dalībvalstij ir piekļuve datiem, kurus tā pārsūtījusi un ievadījusi centrālajā datu bāzē saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

Neviena dalībvalsts nevar veikt meklēšanas darbības datos, kurus pārsūtījusi cita dalībvalsts, ne arī saņemt šādus datus, izņemot datus, kas izriet no 4. panta 5. punktā minētā salīdzinājuma.

2. Dalībvalstu iestādes, kam saskaņā ar 1. punktu ir piekļuve centrālajā datu bāzē ievadītiem datiem, ir tās, kuras izraudzījusi katra dalībvalsts. Katra dalībvalsts nosūta Komisijai sarakstu, kur uzskaitītas minētās iestādes.

3. Tikai izcelsmes dalībvalstij ir tiesības grozīt datus, ko tā pārsūtījusi uz centrālo vienību, šādus datus labojot vai papildinot, vai dzēst tos; izņēmums ir dzēšana, ko veic saskaņā ar 6. pantu, 10. panta 1. punktu vai 12. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

Kad izcelsmes dalībvalsts tieši ievada datus centrālajā datu bāzē, tā var grozīt vai dzēst šos datus tieši.

Kad izcelsmes dalībvalsts neievada datus tieši centrālajā datu bāzē, centrālā vienība groza vai dzēš šos datus pēc minētās dalībvalsts pieprasījuma.

4. Ja kādai dalībvalstij vai centrālajai vienībai ir pierādījumi, ka centrālajā datu bāzē ievadītie dati ir faktiski kļūdaini, tā, tiklīdz iespējams, brīdina par to izcelsmes dalībvalsti.

Ja kādai dalībvalstij ir pierādījumi, kas liecina par to, ka centrālajā datu bāzē dati ir ievadīti pretrunā ar šo regulu, tā tāpat, tiklīdz iespējams, brīdina par to izcelsmes dalībvalsti. Pēdējā minētā valsts pārbauda attiecīgos datus un vajadzības gadījumā tūlīt tos labo vai dzēš.

5. Centrālā vienība nenodod, ne arī dara kādas trešās valsts iestādēm pieejamus centrālajā datu bāzē ievadītus datus, ja vien tā nav īpaši pilnvarota šādi rīkoties atbilstoši Kopienas līgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem par patvēruma pieteikumu izskatīšanu atbildīgās valsts noteikšanā.

16. pants

Centrālās vienības veiktu ierakstu glabāšana

1. Centrālā vienība glabā ierakstus par visām centrālajā vienībā veiktajām datu apstrādes darbībām. Šie ieraksti rāda piekļuves mērķi, dienu, laiku, pārsūtītos datus, datus, kas izmantoti meklēšanas nolūkā vai lai nosauktu datu ievadīšanas vai iegūšanas pakalpojumu, kā arī atbildīgās personas.

2. Šādus ierakstus var izmantot vienīgi, lai pārbaudītu, vai datu apstrāde bijusi atļauta attiecībā uz datu aizsardzību, kā arī, lai nodrošinātu datu drošību saskaņā ar 14. pantu. Tiem ir jābūt aizsargātiem ar attiecīgiem pasākumiem pret neatļautu piekļuvi, un tos dzēš pēc gada, ja tie nav vajadzīgi jau sāktām kontroles procedūrām.

17. pants

Atbildība

1. Katra persona vai katra dalībvalsts, kam nodarīts kaitējums sakarā ar kādu nelikumīgu datu apstrādes darbību vai kādu darbību, kas nesaskan ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, ir tiesīga saņemt kompensāciju no dalībvalsts, kas atbild par nodarīto kaitējumu. Šo valsti pa daļai vai pilnīgi atbrīvo no šīs atbildības, ja tā pierāda, ka nav atbildīga par faktu, kas izraisījis kaitējumu.

2. Ja sakarā ar to, ka kāda dalībvalsts nav ievērojusi pienākumus saskaņā ar šo regulu, nodarīts kaitējums centrālajai datu bāzei, minēto dalībvalsti sauc pie atbildības par šādu kaitējumu, izņemot gadījumu, kad un ciktāl Komisija nav veikusi pasākumus, lai novērstu kaitējumu vai mazinātu tā ietekmi.

3. Kompensācijas pieprasījumus pret kādu dalībvalsti sakarā ar 1. un 2. punktā paredzētajiem kaitējumiem regulē apsūdzētās dalībvalsts valsts tiesību aktu noteikumi.

18. pants

Attiecīgo personu tiesības

1. Visām personām, uz ko attiecas šī regula, izcelsmes dalībvalsts paziņo:

a) par datu apstrādi atbildīgā un, vajadzības gadījumā, viņa pārstāvja personību;

b) iemeslu, kura dēļ dati tiks apstrādāti Eurodac;

c) datu saņēmējas personas;

d) šīs regulas 4. vai 8. pantā paredzētajām personām — to, ka viņām ir pienākums piekrist pirkstu nospiedumu ņemšanai;

e) tiesības uz piekļuvi datiem, kas attiecas uz viņu, un šo datu labošanas tiesības.

Attiecībā uz personām, kas paredzētas 4. vai 8. pantā, pirmajā daļā minēto informāciju sniedz, vēlākais, brīdī, kad ņem viņa pirkstu nospiedumus.

Attiecībā uz personām, uz ko attiecas 11. pants, pirmajā daļā minēto informāciju sniedz, vēlākais, brīdī, kad datus, kas attiecas uz šo personu, pārsūta uz centrālo vienību. Šo pienākumu nepiemēro, kad nav iespējas sniegt šādu informāciju vai kad tas prasītu neatbilstīgus pūliņus.

2. Katrā dalībvalstī visas attiecīgās personas saskaņā ar šīs valsts likumiem, noteikumiem un procedūrām var izmantot tiesības, kas paredzētas Direktīvas 95/46/EK 12. pantā.

Neskarot pienākumu sniegt citu informāciju saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 12. panta a) punktu, attiecīgā persona ir tiesīga panākt to, ka tai dara zināmus par viņu centrālajā datu bāzē ievadītus datus, kā arī dalībvalsti, kas tos pārsūtījusi uz centrālo vienību. Šādu piekļuvi datiem var piešķirt tikai dalībvalsts.

3. Katrā dalībvalstī jebkura persona var prasīt, lai tiktu izlaboti faktiski kļūdaini dati vai lai tiktu izdzēsti dati, kas ievadīti nelikumīgi. Labošanu un dzēšanu bez pārmērīgas kavēšanās veic dalībvalsts, kas saskaņā ar saviem likumiem, noteikumiem un procedūrām pārsūtījusi šos datus.

4. Ja labošanas vai dzēšanas tiesības tiek izmantotas kādā citā dalībvalstī nekā tā, kas pārsūtījusi datus, šīs dalībvalsts iestādes sazinās ar konkrētās dalībvalsts vai dalībvalstu iestādēm, lai pēdējās minētās iestādes varētu pārbaudīt, vai šie dati ir precīzi un vai to pārsūtīšana un ievadīšana centrālajā datu bāzē bijusi likumīga.

5. Ja izrādās, ka centrālajā datu bāzē ievadītie dati ir faktiski kļūdaini vai ievadīti nelikumīgi, dalībvalsts, kura tos pārsūtījusi, labo vai dzēš šos datus saskaņā ar 15. panta 3. punktu. Šī dalībvalsts rakstiski un bez pārmērīgas kavēšanās apliecina attiecīgajai personai, ka tā ir labojusi vai dzēsusi datus par viņu.

6. Ja datu pārsūtītāja valsts nepiekrīt, ka centrālajā datu bāzē ievadītie dati ir faktiski kļūdaini vai ievadīti pretlikumīgi, tā rakstiski un bez pārmērīgas kavēšanās izskaidro attiecīgajai personai, kāpēc tā nav gatava labot vai dzēst šos datus.

Šī dalībvalsts tāpat sniedz attiecīgajai personai sīkākas ziņas par pasākumiem, ko tā var veikt, ja viņš/viņa nepieņem sniegto paskaidrojumu, ieskaitot informāciju par to, kā celt prasību vai vajadzības gadījumā sūdzību minētās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, kā arī informāciju par palīdzību, finansiālu vai cita veida palīdzību, ko attiecīgā persona var saņemt saskaņā ar šīs dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām.

7. Visos pieprasījumos, kas iesniegti saskaņā ar 2. un 3. punktu, ir visas nepieciešamās ziņas, kas vajadzīgas attiecīgās personas identificēšanai, pirkstu nospiedumus ieskaitot. Šādus datus izmanto vienīgi tam, lai īstenotu tiesības, kas minētas 2. un 3. punktā, un pēc tam tūlīt likvidē.

8. Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai 3., 4. un 5. punktā paredzētās tiesības tiktu īstenotas bez kavēšanās.

9. Katrā dalībvalstī valsts uzraudzības iestāde saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. panta 4. punktu palīdz attiecīgajai personai īstenot savas tiesības.

10. Valsts uzraudzības iestāde datu pārsūtītājā dalībvalstī un valsts uzraudzības iestāde dalībvalstī, kur atrodas attiecīgā persona, palīdz šai iepriekš minētajai personai, ja tā to prasa, sniedzot padomu par to, kā īstenot savas tiesības izlabot vai dzēst attiecīgos datus. Abas valsts uzraudzības iestādes sadarbojas šajā nolūkā. Palīdzības pieprasījumus var adresēt valsts uzraudzības iestādei dalībvalstī, kur atrodas attiecīgā persona, kura tos nosūta iestādei dalībvalstī, kura pārsūtījusi datus. Attiecīgā persona var prasīt palīdzību un padomu arī kopīgajā uzraudzības iestādē, kas izveidota ar 20. pantu.

11. Katrā dalībvalstī jebkura persona drīkst saskaņā ar šīs valsts likumiem, noteikumiem un procedūrām celt prasību vai vajadzības gadījumā iesniegt sūdzību šīs dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, ja viņam/viņai liegtas piekļuves tiesības, kas paredzētas 2. punktā.

12. Katra persona drīkst saskaņā ar likumiem, noteikumiem un procedūrām dalībvalstī, kas pārsūtījusi datus, celt prasību vai, vajadzības gadījumā, iesniegt sūdzību šīs dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās sakarā ar datiem, kas attiecībā uz viņu ievadīti centrālajā datu bāzē, lai īstenotu savas tiesības saskaņā ar 3. punktu. Visu šīs procedūras laiku ir spēkā valsts uzraudzības iestāžu pienākums palīdzēt un, ja attiecīgā persona to lūdz, sniegt viņam/viņai padomu saskaņā ar 10. punktu.

19. pants

Valsts uzraudzības iestāde

1. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka valsts uzraudzības iestāde vai iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. panta 1. punktu, neatkarīgi un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem uzrauga to, vai personas datu apstrādi, ieskaitot to pārsūtīšanu uz centrālo vienību, konkrētā dalībvalsts veic likumīgi saskaņā ar šo regulu.

2. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts uzraudzības iestāde var lūgt padomu personām, kurām ir pietiekamas zināšanas par daktiloskopiskajiem datiem.

20. pants

Kopīga uzraudzības iestāde

1. Izveido kopīgu neatkarīgu uzraudzības iestādi, ko veido valsts uzraudzības iestāžu pārstāvji, ne vairāk kā divas personas no katras dalībvalsts. Katrai delegācijai ir viena balss.

2. Kopīgajai uzraudzības iestādei ir jāuzrauga centrālās vienības darbības, lai nodrošinātu, ka, apstrādājot vai izmantojot datus, ko glabā centrālā vienība, netiek pārkāptas attiecīgo personu tiesības. Cita starpā tā seko, lai centrālā vienība personas datu pārsūtīšanu dalībvalstīm veiktu likumīgi.

3. Kopīgā uzraudzības iestāde izskata īstenošanas problēmas saistībā ar Eurodac vadīšanu, lai izzinātu problēmas, kuras varētu rasties valsts uzraudzības iestāžu veikto pārbaužu laikā, un lai izstrādātu ieteikumus pastāvošo problēmu kopīgiem risinājumiem.

4. Valsts uzraudzības iestādes vajadzības gadījumā aktīvi atbalsta kopīgo uzraudzības iestādi tās uzdevumu veikšanā.

5. Kopīgā uzraudzības iestāde var lūgt padomu personām, kurām ir pietiekamas zināšanas par daktiloskopiskajiem datiem.

6. Kopīgajai uzraudzības iestādei tās uzdevumu veikšanā palīdz Komisija. Jo īpaši tā sniedz informāciju, ko prasījusi kopīgā uzraudzības iestāde, dara pieejamus visus dokumentus un dosjē, datus, kas glabājas sistēmā, kā arī visas tās telpas.

7. Kopīgā uzraudzības iestāde vienprātīgi pieņem savu reglamentu. Uzraudzības iestādei palīdz sekretariāts, kura pienākumus nosaka reglaments.

8. Kopīgās uzraudzības iestādes sastādītos ziņojumus nodod atklātībai un nosūta iestādēm, kam savus ziņojumus iesniedz valsts uzraudzības iestādes, kā arī Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, lai informētu. Turklāt kopīgā uzraudzības iestāde jebkurā laikā var iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai komentārus vai priekšlikumus par uzlabojumiem tās uzdevumā.

9. Veicot savus pienākumus, kopīgās uzraudzības iestādes locekļi nesaņem norādes no kādas valdības vai iestādes.

10. Kopīgā uzraudzības iestāde tiek konsultēta par to Eurodac centrālās vienības darbības budžeta projekta daļu, kas attiecas uz to. Tās atzinumu pievieno attiecīgajam budžeta projektam.

11. Kopīgo uzraudzības iestādi izformē brīdī, kad izveido neatkarīgo uzraudzības iestādi, kas paredzēta Līguma 286. panta 2. punktā. Neatkarīgā uzraudzības iestāde aizstāj kopīgo uzraudzības iestādi un īsteno pilnvaras, kas tai piešķirtas saskaņā ar aktu, ar kuru izveido šo iestādi.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Izmaksas

1. Izdevumus, kas saistīti ar centrālās vienības izveidi un darbību, sedz no Eiropas Savienības kopbudžeta.

2. Izdevumus, kas saistīti ar valsts vienībām, un izdevumus, kas paredzēti tam, lai nodrošinātu sakarus ar centrālo datu bāzi, sedz katra dalībvalsts.

3. Izdevumus saistībā ar datu pārsūtīšanu no izcelsmes dalībvalsts, kā arī salīdzinājuma iznākuma pārsūtīšanu uz šo dalībvalsti sedz konkrētā valsts.

22. pants

Īstenošanas noteikumi

1. Padome, pieņemot lēmumu ar vairākumu, kas paredzēts Līguma 205. panta 2. punktā, pieņem izpildes noteikumus, kas vajadzīgi, lai:

- definētu 4. panta 7. punktā paredzēto procedūru,

- definētu 12. panta 1. punktā paredzēto procedūru, saskaņā ar kuru liedz piekļuvi datiem,

- apkopotu 12. panta 2. punktā minēto statistiku.

Gadījumos, ja šie izpildes noteikumi ietekmē darbības izdevumus, kas ir jāsedz dalībvalstīm, Padome lēmumu pieņem vienprātīgi.

2. Pasākumus, kas minēti 3. panta 4. punktā, pieņem saskaņā 23. panta 2. punktā minēto procedūru.

23. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Gadījumos, ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3. Komiteja apstiprina savu reglamentu.

24. pants

Gada ziņojums: Uzraudzība un novērtēšana

1. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par centrālās vienības darbībām. Gada ziņojumā ir ziņas par Eurodac pārvaldību un darbību salīdzinājumā ar kvantitatīviem rādītājiem, kas iepriekš definēti 2. punktā minētajiem mērķiem.

2. Komisija gādā par to, lai tiktu ieviestas sistēmas, kas ļauj sekot tam, kā darbojas centrālā vienība salīdzinājumā ar mērķiem, kas izteikti, izmantojot tādus jēdzienus kā rezultāti, rentabilitāte un pakalpojumu kvalitāte.

3. Komisija pastāvīgi izvērtē to, kā darbojas centrālā vienība, lai noteiktu, vai ir sasniegti tās mērķi rentabilitātes ziņā, definētu pamatnostādnes, kas paredzētas tam, lai pilnveidotu darbību efektivitāti nākotnē.

4. Gadu pēc Eurodac darbību sākuma Komisija iesniedz ziņojumu, kurā izvērtē centrālās vienības darbību, īpašu uzmanību pievēršot pieprasījuma līmenim salīdzinājumā ar prognozēm un darbības un pārvaldības jautājumiem, kas ir aktuāli sakarā ar gūto pieredzi, lai vajadzības gadījumā apzinātu varbūtējus īstermiņa uzlabojumus darbības praksē.

5. Trīs gadus pēc Eurodac darbību sākuma un reizi sešos gados turpmāk Komisija iesniedz vispārēju Eurodac darbības izvērtējuma ziņojumu, kurā izvērtē sasniegto salīdzinājumā ar nospraustajiem mērķiem, nosaka, vai pamatprincipi ir spēkā arī turpmāk, un izdara visus secinājumus attiecībā uz darbībām nākotnē.

25. pants

Sodi

Dalībvalstis nodrošina, ka centrālajā datu bāzē ievadītu datu izmantojums, kas ir pretrunā ar Eurodac mērķi, kurš paredzēts 1. panta 1. punktā, atbilstoši tiktu sodīts.

26. pants

Teritoriālā darbības joma

Šīs regulas noteikumus nepiemēro nevienai teritorijai, uz kuru neattiecas Dublinas Konvencija.

27. pants

Stāšanās spēkā un piemērojums

1. Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

2. Šo regulu piemēro no dienas, kad Komisija paziņo Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, ka ir spēkā šādi turpmāk minētie nosacījumi un ka Eurodac sāk savu darbību:

a) katra dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai, ka tā ir veikusi tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai datus pārsūtītu uz centrālo vienību atbilstoši izpildes noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 4. panta 7. punktu, un izpildītu izpildes noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 12. panta 5. punktu, un

b) Komisija veikusi vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai centrālā vienība sāktu darboties saskaņā ar izpildes noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 4. panta 7. punktu un 12. panta 5. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2000. gada 11. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. Védrine

[1] OV C 189, 7.7.2000., 105. un 227. lpp., atzinums sniegts 2000. gada 21. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[2] OV C 254, 19.8.1997., 1. lpp.

[3] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[4] OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

--------------------------------------------------