Komisijas Regula (EK) Nr. 1897/2000

(2000. gada 7. septembris),

ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā attiecībā uz darbības definīciju bezdarbam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 9. marta Regulu (EK) Nr. 577/98 par to, kā organizēt darbaspēka izlases apsekojumu Kopienā [1], un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 577/98 4. panta 3. punktu ir jādefinē mainīgie un jāsastāda attiecīgo principu saraksts tādu jautājumu formulēšanai, kuri attiecas uz darba statusu.

(2) Darba statistikas starptautiskās salīdzināmības nolūkā ir svarīgi, ka dalībvalstis un Kopienas iestādes nodarbinātību un bezdarbu mērītu saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) nodarbinātības un bezdarba definīciju.

(3) Komisijai ir vajadzīgi salīdzināmi rādītāji, lai nodrošinātu un novērtētu virzību, īstenojot Nodarbinātības pamatnostādnes [2].

(4) Tāpēc ir vajadzīga visām dalībvalstīm kopīga bezdarba definīcija, un ir jāsaskaņo darbaspēka apsekojumu anketas.

(5) Šajā regulā paredzētie pasākumi saskan ar atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmas komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom [3],

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Bezdarba definīcija ir noteikta šīs regulas I pielikumā.

2. Principi, kas ir jāievēro, formulējot jautājumus par darba statusu, ir noteikti šīs regulas II pielikumā.

2. pants

1. Jautājumi par darba statusu Kopienas darbaspēka izlases apsekojuma nolūkiem atbilst principiem, kas noteikti šīs regulas II pielikumā, un ļauj aprēķināt bezdarbu, kā definēts I pielikumā.

2. Tomēr 1. punkta piemērojumu var atlikt uz laiku, kas vajadzīgs, lai pielāgotu darbaspēka izlases apsekojumu. Šajā gadījumā, kad Eiropas Kopienu Statistikas birojam tiek nodoti Kopienas darbaspēka izlases apsekojuma rezultāti, dalībvalstis skaidri norāda novirzes no 1. punktā minētās definīcijas un principiem.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2000. gada 7. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Pedro Solbes Mira

[1] OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp.

[2] OV C 69, 12.3.1999., 2. lpp.

[3] OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Darbaspēka apsekojums: bezdarba definīcija

1. Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas standartiem, ko pieņēma 13. un 14. Starptautiskā darba statistiķu konference (SDSK), Kopienas darbaspēka izlases apsekojumā bezdarbnieki ir personas vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas:

a) pārskata nedēļas laikā bija bez darba, t. i., tām nebija ne algota darba (vismaz vienu stundu), ne pašnodarbinātas darbības;

b) varēja sākt darbu, t. i., sākt kādu algotu darbu vai pašnodarbinātu darbību, pirms pagājušas divas nedēļas pēc pārskata nedēļas;

c) aktīvi meklēja darbu, t. i., četru nedēļu laikposmā, kas beidzas ar pārskata nedēļu, veica īpašus pasākumus, lai atrastu algotu darbu vai uzsāktu pašnodarbinātu darbību, vai atrada darbu, kas ir jāsāk vēlāk, t. i., laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

1. punkta c) apakšpunktā par īpašiem pasākumiem uzskata:

- sakarus ar valsts nodarbinātības biroju darba atrašanas nolūkā neatkarīgi no tā, kura no pusēm bija attiecīgā pasākuma iniciatore (reģistrācijas atjaunošana vienīgi administratīvu iemeslu dēļ nav aktīvs pasākums),

- sakarus ar privātu aģentūru (pagaidu darba aģentūru, uzņēmumu, kas specializējas darbinieku iesaistīšanā darbā utt.), lai atrastu darbu,

- vēršanos tieši pie darba devēja,

- draugu, radinieku, savienību utt. iztaujāšanu, lai atrastu darbu,

- darba sludinājumu izvietošanu vai atbildes uz tiem,

- darba sludinājumu studēšanu,

- dalību kādā darbā pieņemšanas pārbaudē vai konkursā, vai intervijā,

- zemes, telpu vai iekārtu meklēšanu,

- pasākumus, lai saņemtu atļaujas, licences vai finanšu resursus.

2. Izglītību un mācības uzskata par nodarbinātības iespēju paplašināšanas veidiem, bet nevis par darba meklēšanas metodēm. Personas bez darba, kas studē vai mācās, uzskata par bezdarbniekiem vienīgi tad, ja tās "pašreiz var sākt darbu" un "meklē darbu" atbilstīgi 1. punkta b) un c) apakšpunkta definīcijai.

3. Uz laiku no darba atlaistas personas pieskaita pie bezdarbniekiem, ja tās no sava darba devēja nesaņem nekādu būtisku atalgojumu vai algu (t. i., ≥ 50 %) un ja tās "pašreiz var sākt darbu" un "meklē darbu". No darba atlaistas personas pieskaita darbiniekiem, kas atrodas neapmaksātā atvaļinājumā, ko ierosinājis darba devējs, ietverot gadījumus, kad atvaļinājums tiek apmaksāts no valdības budžeta vai fondiem (16. SDSK). Šajā gadījumā no darba atlaistas personas uzskata par nodarbinātām personām, ja ir noteikta diena, kad ir jāatgriežas darbā un ja šī diena ir plānota trīs mēnešu laikā.

4. Ārpus sezonas darba ņēmējus nevar uzskatīt par formāli saistītiem ar viņu sezonas darbu, jo darba devējs pārtraucis viņiem izmaksāt atalgojumu vai algu, vienlaikus viņiem var būt galvojums par atgriešanos darbā. Ja viņi nestrādā laikposmā, kas nav sezona, par bezdarbniekiem viņus uzskata vienīgi tad, ja attiecīgās personas "var sākt darbu" un tās "meklē darbu" atbilstīgi 1. punkta b) un c) apakšpunkta definīcijām.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Darbaspēka apsekojums: principi, ko ņem vērā, formulējot jautājumus par darba statusu

1. Jautājumi par darba statusu saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas definīciju (strādājošs, bezdarbnieks vai atvaļinājumā) parasti ir individuālas anketas pirmie jautājumi tūlīt aiz jautājumiem par mājsaimniecības locekļu demogrāfiskajām pazīmēm. Konkrēti, pirms tiem nav jautājumu par galveno vai parasto nodarbi (students, saimniekošana mājā, pensijā utt.) vai par valsts nodarbinātības biroja ieraksta administratīvo statusu, lai prasītu bezdarbnieka pabalstu, ja tas varētu grozīt atbildes uz jautājumiem par darba statusu saskaņā ar Starptautisko Darba organizāciju.

Pakārtotās intervēšanas gadījumā turpmākajās kārtās un, kad darbinieka vai atvaļinājumā esošas personas statuss attiecībā uz darbu ir acīmredzami pastāvīgs vai stabils, attiecīgo personu darba statusu var viegli pārbaudīt, atsaucoties uz attiecīgo personu statusu iepriekšējā kārtā.

2. Attiecībā uz nodarbinātību ir jābūt vismaz diviem jautājumiem: viens jautājums ir par pašreizējo strādāšanu un otrs par to, vai ir darbs, kad personas īslaicīgi neatrodas darbā (personas atvaļinājumā). Jautājums par atrašanos darbā ir pirms jautājuma par to, vai ir darbs, tā, lai kontrasts starp jautājumiem sekmētu to personu pilnīgu identificēšanu, kuras īslaicīgi nav darbā.

Uz laiku no darba atlaistu personu identificēšana (neapmaksāts atvaļinājums pēc darba devēja ierosmes) un ieskaitīšana darbinieku kategorijā (vai bezdarbnieku kategorijā) atkarīga no diviem nosacījumiem attiecībā uz formālu piesaisti darbam: vai ir garantijas par atgriešanos darbā, kad šis gadījums beigsies, un kāds ir darba līguma pārtraukuma ilgums (≤ 3 mēn.). Abi nosacījumi tiek noteikti ar jautājumu, kas tieši seko jautājumam par pagaidu prombūtnes iemeslu vai iemeslu, kura dēļ tās nav meklējušas darbu pēdējo četru nedēļu laikā, vai tiek doti šo jautājumu atbilžu varianti.

3. Jautājumos par nodarbinātību un darba meklējumiem jābūt orientējošam kritērijam, kas ļauj identificēt personas ar otršķirīgu pāris stundu vai pat vienas stundas darbu.

4. Jautājumos par nodarbinātību ir jābūt orientējošiem kritērijiem nealgotu ģimenes darba ņēmēju identificēšanai. Šīs personas tāpat var identificēt ar atsevišķu jautājumu par atrašanos darbā.

5. Jautājumi par nodarbinātību skaidri norāda, ka vienīgi algots darbs vai darbs, lai gūtu ienākumus, tiek uzskatīts par saimniecisku darbību atbilstīgi Starptautiskai Darba organizācijai.

6. Nodarbinātības pārskata laikposms ir skaidri jānorāda. Jautājums par nodarbinātību parasti attiecas uz pēdējo nedēļu (laikposms, sākot no pirmdienas līdz svētdienai), norādot precīzus datumus. Skaidri jānorāda attiecīgie pārskata laikposmi attiecībā uz darba meklēšanu un spēju sākt darbu. Divi jautājumi attiecībā uz darba meklējumiem un metodēm, kas izmantotas šajā nolūkā, attiecas uz četrām pēdējām nedēļām, to skaitā pārskata nedēļu, un jautājums attiecībā uz spēju sākt darbu — uz divām nedēļām, kas seko pārskata nedēļai.

7. Visām personām, kam uzdots jautājums par nodarbinātību un kuras identificētas kā personas bez darba, uzdod jautājumu par darba meklēšanu. Pirms šā jautājuma nav neviena filtrēšanas jautājuma. Pakārtotās intervēšanas gadījumā turpmākajās kārtās un, kad nodarbinātas vai atvaļinājumā esošas personas darba statuss ir acīmredzami pastāvīgs vai stabils, attiecīgo personu darba statusu var viegli pārbaudīt, atsaucoties uz attiecīgo personu statusu iepriekšējā kārtā.

8. Jautājums par darba meklēšanu paredzēts tam, lai noteiktu pūliņus, arī neregulārus pūliņus, ko respondents veltījis tam, lai atrastu darbu vai lai izveidotu paša uzņēmumu. Attiecīgais jautājums tiek formulēts tā, lai novērstu to, ka par pietiekamu darba meklēšanas nosacījumu uzskata vienīgi pastāvīgu darba meklēšanu visā pārskata laikposmā.

9. Jautājumam par darba meklēšanas metodēm ir jāaptver aktīvas un pasīvas meklēšanas metodes. Par aktīvām darba meklēšanas metodēm uzskata:

- sakarus ar valsts nodarbinātības biroju, lai atrastu darbu,

- sakarus ar privātu aģentūru, lai atrastu darbu,

- vēršanos tieši pie darba devēja,

- draugu, radinieku, arodbiedrību utt. iztaujāšana, lai atrastu darbu,

- darba sludinājumu ievietošanu vai atbildes uz tiem,

- darba sludinājumu studēšanu,

- dalību kādā darbā pieņemšanas pārbaudē vai konkursā, vai intervijā,

- zemes, telpu vai iekārtu meklēšanu,

- pasākumus, lai saņemtu atļaujas, licences vai finanšu resursus.

10. "Sakari ar valsts nodarbinātības biroju, lai atrastu darbu" ir divējādi. Tos var ierosināt reģistrēts bezdarbnieks vai nodarbinātības birojs. Šie sakari ir jāiekļauj pirmajā jautājumā par darba meklēšanas metodēm (attiecīgā jautājuma atbildes variantā). Tie ir jānošķir no tāda administratīva ieraksta atjaunošanas, kurš paredzēts bezdarbnieka pabalsta saņemšanai (ja pirms tam nav bijis darba laikposms vai atvaļinājums). Tie ir jānošķir arī no palīdzības, ko nodarbinātības birojs sniedz, lai uzlabotu reģistrētā bezdarbnieka nodarbinātības iespējas. "Sakari ar valsts nodarbinātības biroju, lai atrastu darbu" kā aktīva darba meklēšanas metode ir vienīgi:

- pirmā reize (pēc darba laikposma vai atvaļinājuma), kad respondenta vārds tiek reģistrēts nodarbinātības biroja kartotēkā,

- iepazīšanās ar iespējamiem darba piedāvājumiem vai,

- "nodarbinātības biroja ierosināta darba iespēja", ko darba meklētājs var pieņemt vai noraidīt.

11. Darba meklēšanas metodes uzskaita, līdz minētas vismaz trīs aktīvas darba meklēšanas metodes.

12. Personas, kas pašreiz ir bez darba un nemeklē darbu tāpēc, ka tās jau ir atradušas darbu, kas sāksies vēlāk, t. i., laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, identificē un pieskaita kā atsevišķu kategoriju.

--------------------------------------------------