Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000

(1999. gada 17. decembris)

par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 26., 36. un 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo jautājumu komitejas atzinumu [3],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu [4],

tā kā:

(1) Lai ņemtu vērā tirgus attīstību, izmaiņas zvejniecībā pēdējos gados un atklātās kļūmes patlaban spēkā esošo normu ieviešanā, ir jāpārskata pamatnoteikumi attiecībā uz zivsaimniecības produktiem; vajadzīgo grozījumu skaita un sarežģītības dēļ šiem noteikumiem trūkst skaidrības, kas ir nepieciešama jebkuram normu kopumam, ja vien tie netiek pilnībā pārstrādāti; tādēļ Padomes 1992. gada 17. decembra Regula (EEK) Nr. 3759/92 par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus kopējo organizāciju [5] ir jāaizstāj ar jaunu regulu.

(2) Lai vienkāršotu normas un atvieglotu to lietošanu tiem, kam tās ir paredzētas, jaunajā regulā ir jāiekļauj arī pienācīgi atjaunināti un papildināti Padomes 1976. gada 19. janvāra Regulas (EEK) Nr. 105/76 par ražotāju organizāciju atzīšanu zvejniecības nozarē [6] pamatnoteikumi un Padomes 1982. gada 29. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1772/82, kas nosaka vispārīgus noteikumus attiecībā uz konkrētu normu, ko pieņēmušas ražotāju organizācijas zvejniecības nozarē [7], paplašinājumu; tādēļ šīs regulas būtu jāatceļ.

(3) Kopējai lauksaimniecības politikai ir jāietver, it īpaši, lauksaimniecības tirgu kopēja organizācija, kas var izpausties dažādos veidos atkarībā no attiecīgajiem produktiem.

(4) Zvejniecības nozare ir īpaši nozīmīga dažu Kopienas piekrastes reģionu ekonomikai; zvejniekiem šādos reģionos nozare nodrošina lielāko daļu ienākumu; tādēļ tirgus stabilitāte ir jāiedrošina ar attiecīgiem līdzekļiem, kas ieviesti atbilstīgi Kopienas starptautiskajām saistībām, it īpaši attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem par iekšējās ražošanas atbalsta mehānismiem un tarifu nolīgumiem.

(5) Zivsaimniecības produktu ražošana un realizācija ņem vērā vajadzību atbalstīt noturīgu zvejniecību; šo produktu tirgu kopējā organizācija tādēļ ietver tādus pasākumus, kas nodrošinās, ka piedāvājums ir labāk pielīdzināts pieprasījumam gan kvalitātes, gan kvalitātes ziņā, un palielinās peļņu no produktiem gan iepriekšminētajā nolūkā, gan, lai palielinātu ražotāju ienākumus, nodrošinot tirgus cenu stabilitāti.

(6) Viens no veidiem, lai īstenotu tirgu kopējo organizāciju, ir piemērot attiecīgajiem produktiem kopējus realizācijas standartus; šo standartu piemērošanai būtu jācenšas neapmierinošas kvalitātes produktus turēt ārpus tirgus un atvieglot uz godīgu konkurenci balstītu tirdzniecību, tādējādi palīdzot uzlabot ražošanas ienesīgumu.

(7) Šo standartu piemērošana rada nepieciešamību pārbaudīt produktus, attiecībā uz kuriem tie ir izstrādāti; tādēļ būtu jāizstrādā noteikumi par šādām pārbaudēm.

(8) Piegāžu dažādošana, it īpaši ar svaigiem un saldētiem zivsaimniecības produktiem, rada būtisku vajadzību nodrošināt patērētājus ar obligātu informāciju par produktu galvenajām īpašībām, dalībvalstis šajā sakarā ir atbildīgas par savā teritorijā tirdzniecībā ar attiecīgajiem produktiem lietoto akceptēto nosaukumu saraksta pieņemšanu.

(9) Ražotāju organizācijas veido kopējā tirgus organizācijas pamatu, kura decentralizētu darbību tiem jānodrošina savā līmenī; pastāvot arvien lielākai pieprasījuma koncentrēšanai, piegāžu koncentrēšana caur šīm organizācijām ir arvien lielāka ekonomiska nepieciešamība kā jebkad, lai nostiprinātu ražotāju pozīcijas tirgū; šādām koncentrēšanām jābūt brīvprātīgām un nozīmīgām to pakalpojumu, ko piedāvā ražotāju organizācijas saviem biedriem, jomas un efektivitātes ziņā; lai dalībvalsts atzītu ražotāju organizāciju, būtu jāizstrādā kopīgi kritēriji; dalībvalstij nebūtu jāatzīst ražotāju organizācija kā tāda, kas spēj sniegt ieguldījumu kopējā tirgus organizācijas mērķu sasniegšanā, ja vien tās statūti neuzliek tai un tās biedriem noteiktus pienākumus.

(10) Ražotāju organizāciju iniciatīva uzlabot zivsaimniecības produktu kvalitāti būtu jāveicina ar attiecīgo organizāciju īpašu atzīšanu atbilstīgi zināmiem nosacījumiem.

(11) Lai atbalstītu ražotāju organizāciju darbību un veicinātu lielāku tirgus stabilitāti, dalībvalstīm būtu jāatļauj pie zināmiem nosacījumiem paplašināt normas, ko tās biedru vārdā pieņēmusi organizācija attiecīgajā reģionā attiecībā uz tiem, kas nav biedri un kas realizē preces īpašā reģionā, jo īpaši normas attiecībā uz ražošanu un realizāciju, ieskaitot intervenci; šī procedūra ir atkarīga no pārbaudēm, ko veic Komisija, kura attiecīgos gadījumos šādus normu paplašinājumus pasludina par spēkā neesošiem.

(12) Iepriekš aprakstītās sistēmas piemērošana ietver izmaksas, kas jāsedz organizācijai, kuras normas tikušas paplašinātas; tādēļ tiem, kas nav biedri, būtu jāpalīdz šo izmaksu segšanā; dalībvalstīm būtu arī jāatļauj piešķirt kompensācijas šādiem uzņēmējiem attiecībā uz produktiem kuri, lai arī atbilst realizācijas standartiem, nevar tikt realizēti un tiek izņemti no tirgus.

(13) Jebkurā gadījumā, būtu jāizstrādā noteikumi, lai nodrošinātu, ka ražotāju organizācijas neieņemtu Kopienā dominējošo stāvokli.

(14) Lai sasniegtu racionālu un noturīgu resursu izmantošanu, ražotāju organizācijām būtu jāvirza ražošana, ko veic tās biedri, lai tā atbilstu tirgus prasībām un sekmētu apstākļus, kas nodrošinās, ka to biedri no savas nozvejas gūst vislielāko iespējamo peļņu, jo īpaši no sugām, uz ko attiecas kvotu ierobežojumi; šo iemeslu dēļ ieteicams pieprasīt ražotāju organizācijām katra zvejas gada sākumā noteikt un iesniegt kompetentajām iestādēm ieteikto programmu piegāžu plānošanai un to biedru piegādāto apjomu iepriekšēju regulēšanu un, ja vajadzīgs, īpašus noteikumus par produktiem, kuri parasti rada realizācijas grūtības.

(15) Ņemot vērā izmaksas, ko ražotāju organizācijas cietīs, pildot iepriekšminētos pienākumus, šādām organizācijām uz ierobežotu laiku ir attaisnojoši piešķirt atbilstošas kompensācijas.

(16) Dalībvalstīm būtu jāatļauj piešķirt papildu atbalstu ražotāju organizācijām darbības programmu ietvaros saskaņā ar Padomes 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 2792/1999, kas nosaka sīki izstrādātas normas un kārtību attiecībā uz Kopienas struktūras palīdzību zivsaimniecības sektorā [8].

(17) Starpnozaru organizācijas, kas izveidotas pēc individuālu uzņēmēju iniciatīvas vai uzņēmēju grupas iniciatīvas, gadījumos, ja tās ir zivsaimniecības produktu sektora dažādu nodarbinātības jomu biedru nozīmīgu daļa, palīdz rūpīgāk ņemt vērā tirgus realitāti un atvieglot komerciālo pieeju, kas uzlabos ražošanas organizāciju, kā arī ziņojumu sniegšanu, produkta prezentāciju un realizāciju; tā kā šādu organizāciju darbs parasti var palīdzēt sasniegt Līguma 33. pantā minētos mērķus un it īpaši šīs regulas mērķus, tiklīdz ir noteiktas darbības attiecīgās formas, ir lietderīgi, atzīt tās organizācijas, kuras veic praktiskus pasākumus, lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus; atbilstīgi zināmiem nosacījumiem būtu jāparedz noteikumi par to normu paplašinājumu, ko pieņēmušas starpnozaru organizācijas un par izmaksu, kas rodas no šāda paplašinājuma, sadalījumu; uz šo procedūru attiecas pārbaudes, ko veic Komisija, kura zināmos apstākļos var pasludināt šādus paplašinājumus par spēkā neesošiem.

(18) Jāprecizē nosacījumi, pie kādiem uz starpnozaru organizāciju līgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām neattiecas Padomes Regulas Nr. 26 [9] 1. pants.

(19) Lai tiktu galā ar tirgus situācijām, kuras konkrētu zivsaimniecības produktu gadījumā, kas ir sevišķi nozīmīgi ražotāju ienākumiem, var novest pie cenām, kas var radīt traucējumus Kopienas tirgū, tunzivs gadījumā katram zvejas gadam, izmantojot visjaunākos tehniskos datus, nosaka orientējošo cenu, Kopienas ražotāju cenu, kas ir reprezentatīva ražošanas teritorijās Kopienā un ko izmantos, lai noteiktu cenu līmeņus intervencei tirgū; ņemot to vērā, orientējošā cena jānosaka tā, lai tā atspoguļotu tirgus realitāti un novērstu pārlieku lielas cenu svārstības starp vienu un nākamo zvejas gadu; orientējošā cena ir centrālais faktors, uz kuru tiek balstīta virkne citu intervences pasākumu; šajā sakarā Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem pasākumus.

(20) Lai stabilizētu cenas, ražotāju organizācijām jābūt spējīgām ienākt tirgū, sevišķi piemērojot cenas, par kurām to biedru produktus ar zemākām cenām izņem no tirgus.

(21) Īpašos gadījumos un pie zināmiem nosacījumiem ir lietderīgi atbalstīt ražotāju organizāciju darbību, piešķirot finansiālu kompensāciju par daudzumiem, kas ir galīgi izņemti no tirgus lietošanai cilvēku uzturā.

(22) Tomēr šī ražotāju organizāciju intervence ir jāierobežo, lai lokalizētu pārāk lielas piegādes, ko tirgus nespēj absorbēt un ko nevar novērst ne ar kādiem līdzekļiem; tādēļ finansiālā kompensācija ir jāattiecina uz maza apjoma ražošanu.

(23) Lai iedrošinātu zvejniekus precīzāk pielāgot piegādes tirgus prasībām, jāpieņem noteikumi finansiālo kompensāciju dažādiem līmeņiem atkarībā no apjoma, kas izņemts no tirgus.

(24) Visu jauno pasākumu, kas īstenoti šās regulas sakarā, piemērošana ražotāju organizācijām ļaus būtiski samazināt pilnīgu produktu izņemšanu no tirgus; tādēļ pārejas periodā ir attaisnojami samazināt gan daudzumus, par ko pienākas finansiāla kompensācija, gan pakāpeniski samazināt kompensācijas līmeni.

(25) Ja tirgus tiek nopietni traucēts, jāpieņem attiecīgi pasākumi, lai pielāgotu nosacījumus, kas attiecas uz kompensāciju par izņemšanu.

(26) Ņemot vērā zināmu sugu reto sastopamību, cik vien iespējams ir jāizvairās no to zivju, kas izņemtas no tirgus, iznīcināšanas; šajā sakarā būtu jāpiešķir atbalsts zināmu daudzumu svaigo produktu, kas izņemti no tirgus, apstrādei, konservēšanai un uzglabāšanai lietošanai cilvēku uzturā; šis pasākums būtu jāattiecina uz visām sugām, kuras varētu tikt izņemtas no tirgus; šis mehānisms, kas ir gan intervences veids, gan līdzeklis kā palielināt peļņu no zivsaimniecības produktiem, ražotāju organizācijām būtu jādara plašāk pieejams nekā pilnīga izņemšana no tirgus.

(27) Cenu reģionālās variācijas attiecībā uz dažām sugām ir tādas, ka uz šīm sugām vēl nevar attiecināt shēmu, ar ko tiek piešķirta finansiālā kompensācija ražotāju organizācijām; tomēr, lai sekmētu lielāku tirgus stabilitāti attiecīgajiem produktiem, pienācīgi ņemot vērā to īpašības un ar to ražošanu un realizāciju saistītos dažādos apstākļus, uz šādiem produktiem būtu jāattiecina Kopienas cenu atbalsta shēma, kas pielāgota to īpatnībām un kas pamatota ar ražotāju organizāciju neatkarīgi noteiktu izņemšanas cenu piemērošanu un pie zināmiem nosacījumiem piešķirtas vienotas likmes atbalsts šādām organizācijām attiecībā uz produktiem, kuri bijuši pakļauti neatkarīgai intervencei.

(28) Jāpieņem noteikumi īpašai atbalsta shēmai attiecībā uz dažiem produktiem, kas sasaldēti jūrā, privātas uzglabāšanas atbalsta veidā, kas paredzēta šādiem produktiem, atbilstīgi zināmiem ierobežojumiem un nosacījumiem, paredzot, ka tos nedrīkst laist tirgū ar augstāku cenu kā tā, kas jānosaka Kopienas līmenī.

(29) Importa cenu kritums tunzivīm konservu ražošanas nozarē var apdraudēt šā produkta Kopienas ražotāju ienākumu līmeni; tādēļ jāpieņem noteikumi par kompensācijas, kad tā nepieciešama, piešķiršanu šiem ražotājiem; lai racionalizētu vienveidīga produkta realizāciju, šos kompensācijas maksājumus ražotāju organizācijām izmaksā tikai ar zināmiem nosacījumiem.

(30) Lai novērstu pārāk lielu tunzivs ražošanu, kam seko blakus izmaksu palielināšanās, būtu jāpieņem noteikumi attiecībā uz ierobežojumiem, kuru ietvaros ražotāju organizācijām var piešķirt pabalstus, pamatojoties uz piegādes nosacījumiem, kas pieņemti Kopienas tirgū, kā arī būtu jāpārskata mehānisma iedarbināšanas kritēriji.

(31) Lai novērtētu vai situācija Kopienas tirgū, kas ir saistīta ar tunzivs cenu tendencēm pasaules tirgū, attaisno kompensāciju izmaksu, būtu jāpārbauda tas, vai kritums Kopienas tirgus cenās izriet no krituma importa cenās.

(32) Attiecībā uz zināmiem tunzivs produktiem kopējo muitas tarifu nodevu piemērošana ir pilnīgi atlikta; tā kā Kopienā tunzivs ražošana ir nepietiekama, piegādes nosacījumi, salīdzinot ar tiem, kādus bauda trešās valstis, eksportējot, attiecībā uz pārtikas ražošanas nozarēm, kas izmanto šos produktus, būtu jāsaglabā tādi, lai netraucētu to attīstību starptautiskās konkurences apstākļos.

(33) Lai nodrošinātu pārstrādes rūpniecībai paredzētu izejmateriālu pietiekamas piegādes Kopienas tirgum ar noteikumiem, kas ļauj saglabāt konkurētspēju, kopējo muitas tarifu nodevu piemērošana dažiem produktiem būtu jāatliek uz nenoteiktu laiku pilnībā vai daļēji.

(34) Tomēr nodevu piemērošanas atlikšanai saskaņā ar iepriekšminēto kārtību nevajadzētu radīt piegādes par neparasti zemām cenām no trešām valstīm; tādēļ, lai varētu pretendēt uz šādu atlikšanas procedūru, ir jāpanāk atbilstība references cenai, kas aprēķināta saskaņā ar normām, kas vēl jāizstrādā.

(35) Ja importa vai eksporta radīti izņēmuma apstākļi rada vai varētu radīt nopietnus traucējumus, kas apdraud Līguma 33. pantā minēto mērķu sasniegšanu, ir jābūt iespējai piemērot attiecīgus pasākumus tirdzniecībā ar trešām valstīm, tai pašā laikā, ievērojot Kopienas starptautiskās saistības.

(36) Pieredze rāda, ka varētu rasties vajadzība pasākumus veikt ļoti ātri, lai nodrošinātu kopienas tirgus apgādi un nodrošinātu, ka tiek ievērotas Kopienas starptautiskās saistības; lai ļautu Kopienai rīkoties pietiekami ātri šādās situācijās, būtu jāpieņem noteikumi attiecībā uz procedūru, saskaņā ar kuru ātri var veikt vajadzīgos pasākumus.

(37) Vienotā tirgus izveide, kas pamatota ar kopēju cenu sistēmu varētu būt apdraudēta, piešķirot zināmu atbalstu; tādēļ tos Līguma noteikumus, saskaņā ar kuriem valsts atbalsts, ko piešķir dalībvalstis, var tikt pārbaudīta un kas var novest līdz to shēmu aizliegšanai, kas nav savienojamas ar kopējo tirgu, var arī piemērot zvejniecības nozarei.

(38) Šīs regulas piemērošana rada nepieciešamību izveidot un uzturēt informācijas apmaiņas sistēmas starp Komisiju un dalībvalstīm; šādas sistēmas izmaksas, no kurām vienu daļu sedz Kopienas budžets, būtu jāprecizē.

(39) Dalībvalstu izdevumus, kas radušies no šīs regulas piemērošanas izrietošo saistību rezultātā, finansē Kopiena saskaņā ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu [10].

(40) Ieviešot šo kopējo organizāciju, jāņem vērā arī fakts, ka Kopienas interesēs ir cik vien iespējams aizsargāt zvejas vietas; tādu pasākumu finansēšana, kas pārsniedz zivju daudzumus, ko var piešķirt dalībvalstīm, nav atļauta.

(41) Dalībvalstis ir atbildīgas par attiecīgu pasākumu pieņemšanu, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai un lai novērstu vai likvidētu jebkādus viltojumus.

(42) Lai atvieglotu šo noteikumu ieviešanu, jāparedz procedūra ciešai sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju pārvaldības komitejā.

(43) Pasākumus šīs regulas īstenošanai pieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu Nr. 1999/468/EK, kas nosaka procedūras Komisijai uzlikto pilnvaru īstenošanai [11].

(44) Zivsaimniecības produktu tirgus kopējā organizācijā tai pašā laikā pienācīgi jāņem vērā Līguma 33. un 131. pantā noteiktie mērķi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek izveidota zivsaimniecības tirgus kopēja organizācija, kas ietver cenu un tirdzniecības sistēmu, kā arī kopējus konkurences noteikumus.

Šajā regulā:

- "ražotājs" ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ražošanas līdzekļus, lai ražotu zivsaimniecības produktus nolūkā veikt to pirmā posma pārdošanu,

- "zivsaimniecības produkti"

ietver gan produktus, kas iegūti jūrā, gan iekšzemes ūdeņos, kā arī tālāk uzskaitītos akvakultūras produktus.

KN kods | Preču apraksts |

| |

a) | 0301 | Dzīvas zivis |

0302 | Svaigas vai atdzesētas zivis, izņemot zivju filejas vai citu pozīcijā Nr. 0304 minētu zivju gaļu |

0303 | Saldētas zivis, izņemot zivju filejas un citu pozīcijā Nr. 0304 minētu zivju gaļu |

0304 | Svaigas, atdzesētas vai saldētas zivju filejas un cita zivju gaļa (malta vai nemalta) |

b) | 0305 | Žāvētas, sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis, kas vai nu ir vai nav kulināri apstrādātas pirms kūpināšanas procesa vai tā laikā; zivju milti, rupja maluma milti un granulas, kas izmantojamas cilvēku uzturā |

c) | 0306 | Dzīvi, atdzesēti, saldēti, žāvēti, sālīti vēžveidīgie vai vēžveidīgie sālījumā ar vai bez čaulām; atdzesēti vai neatdzesēti, saldēti, žāvēti, sālīti, vai sālījumā, tvaicēti vai vārīti vēžveidīgie čaulās; zivju milti, rupja maluma milti un granulas, kas izmantojamas cilvēku uzturā |

0307 | Atdzesēti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā, dzīvi vai svaigi moluski ar vai bez čaulām; atdzesēti, saldēti, žāvēti, sālīti vai sālījumā, dzīvi, svaigi citi ūdens bezmugurkaulnieki, kas nav ne moluski, ne vēžveidīgie; citu ūdens bezmugurkaulnieku, kas nav vēžveidīgie, milti, rupja maluma milti un granulas, kas izmantojamas cilvēku uzturā |

d) | | Dzīvnieku produkti, kas citur nav precizēti vai iekļauti; 1. vai 3. nodaļā minētie mirušie dzīvnieki, kas nav derīgi patēriņam: |

| — Citi: |

| — — Zivju vai vēžveidīgo, molusku vai citu ūdens bezmugurkaulnieku produkti; 3. nodaļā minētie mirušie dzīvnieki: |

05119110 | — — — Zivju atlikumi |

05119190 | — — Citi |

e) | 1604 | Sagatavotas vai konservētas zivis; kaviārs vai kaviāra aizvietotājs, kas sagatavots no zivju ikriem |

f) | 1605 | Sagatavoti vai konservēti vēžveidīgie, moluski vai citi ūdens bezmugurkaulnieki |

g) | | Kulināri apstrādāti vai pildīti (ar gaļu vai citām vielām) vai citādi sagatavoti makaronu izstrādājumi, tādi kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, gnoči, ravioli, kanneloni; sagatavots vai nesagatavots kuskuss: |

| — kulināri neapstrādāti makaronu izstrādājumi, kas nav pildīti vai citādi sagatavoti: |

190220 | — kulināri apstrādāti vai neapstrādāti vai kā citādi sagatavoti pildīti makaronu izstrādājumi: |

19022010 | — — kas satur vairāk kā 20 % no svara zivju, vēžveidīgo, molusku vai citu ūdens bezmugurkaulnieku |

h) | | Zivju vai vēžveidīgo, molusku vai citu ūdens bezmugurkaulnieku, gaļas vai gaļas atlikumu milti, ēdieni un frikadeles kas nav izmantojamas patēriņā; dradži |

23012000 | — zivju vai vēžveidīgo, molusku vai citu ūdens bezmugurkaulnieku milti, rupja maluma milti un granulas |

I SADAĻA

REALIZĀCIJAS STANDARTI UN PATĒRĒTĀJU INFORMĒŠANA

1. NODAĻA

REALIZĀCIJAS STANDARTI

2. pants

1. Produktiem vai produktu grupām, kas minētas 1. pantā, var noteikt kopējus realizācijas standartus un šo standartu pielietojuma jomu; šie standarti jo īpaši var ietvert klasifikāciju atkarībā no kvalitātes, izmēra vai svara, iepakojuma, noformējuma un marķējuma.

2. Ja realizācijas standarti ir noteikti, produktus, uz kuriem tie attiecas, nevar laist pārdošanā, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai citādi realizēt, ja vien tie neatbilst šiem standartiem atbilstīgi īpašām normām, kuras var pieņemt tirdzniecībai ar trešām valstīm.

3. Saskaņā ar 38. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem realizācijas standartus un sīki izstrādātus noteikumus to piemērošanai, ieskaitot īpašos noteikumus, kas minēti 2. punktā.

3. pants

1. Produkti, attiecībā uz kuriem ir pieņemti kopēji realizācijas standarti, ir pakļauti dalībvalstu pārbaudēm par to atbilstību šiem standartiem.

Šīs pārbaudes notiek visos realizācijas posmos, kā arī transportējot.

2. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai sodītu par 2. panta pārkāpumiem.

3. Ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc katra realizācijas standarta spēkā stāšanās dalībvalstis paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai to iestāžu nosaukumu un adresi, kam uzticēta katra produkta vai produktu grupas, attiecībā uz ko ir pieņemts standarts, pārbaude.

4. Sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz 1. punkta piemērošanu, ja vajadzīgs, pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā noteikto procedūru, īpaši ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārbaudes iestāžu darba koordinēšanu un vienveidību kopējo realizācijas standartu interpretācijā un piemērošanā.

2 NODAĻA.

PATĒRĒTĀJU INFORMĒŠANA

4. pants

1. Neskarot Direktīvu 79/112/EEK [12], 1. panta a), b) un c) apakšpunktā minētos produktus neatkarīgi no realizācijas metodes nevar piedāvāt pārdošanai mazumtirdzniecībā galapatērētājam, ja vien attiecīgais marķējums vai etiķete nenorāda:

a) sugu komerciālo nosaukumu;

b) ražošanas metodi (nozvejots jūrā vai iekšzemes ūdeņos, vai saimniecībā audzēts);

c) nozvejas teritorija.

Šīs prasības tomēr neattiecas uz maziem produktu daudzumiem, ko vai nu zvejnieki vai akvakultūru ražotāji tieši pārdod patērētājiem.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos, ne vēlāk kā līdz 2000. gada 1. janvārim dalībvalstis izstrādā un publicē sarakstu ar vismaz visu sugu, kas uzskaitītas šīs regulas I un IV pielikumā, komerciālajiem nosaukumiem, kas akceptēti to teritorijā. Sarakstā norāda katras sugas zinātnisko nosaukumu, tās nosaukumu dalībvalsts valsts valodā vai valodās un, ja vajadzīgs, jebkuru citu nosaukumu vai nosaukumus, kas akceptēti vai atļauti vietējā vai reģionālā līmenī.

3. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu komerciālo nosaukumu sarakstu, kas minēts 2. punktā, vismaz divus mēnešus pirms 2. punktā minētā termiņa. Dalībvalstis attiecībā uz vienu un to pašu sugu vienā un tajā pašā valodā atzīst citu dalībvalstu uzskaitītos nosaukumus.

4. Šā panta piemērošanai sīki izstrādātus noteikumus, ja vajadzīgs, pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā noteikto kārtību.

II SADAĻA

RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJAS

1. NODAĻA

NOSACĪJUMI RAŽOTĀJU ORGANIZĀCIJU ATZĪŠANAI, ATZĪŠANAS PIEŠĶIRŠANAI VAI ATSAUKŠANAI

5. pants

1. Šajā regulā "ražotāju organizācija" nozīmē jebkuru juridisku vienību:

a) ko pēc pašas iniciatīvas izveidojusi ražotāju grupa, kas ražo vienu vai vairākus 1. panta a), b) un c) apakšpunktā minētos produktus, ja saldētu, apstrādātu vai pārstrādātu produktu gadījumā attiecīgās darbības tiek veiktas uz zvejas kuģiem;

b) kas nodibināta ar mērķi it īpaši nodrošināt to, ka zveja notiek racionāli un ka pārdošanas nosacījumi attiecībā uz to biedru produktiem tiek uzlaboti ar tādiem pasākumiem, kas:

1) iedrošina ražošanas plānošanu un tās pielāgošanu pieprasījumam attiecībā uz kvantitāti, it īpaši, īstenojot nozvejas plānus;

2) veicina piegāžu koncentrēšanu;

3) stabilizē cenas;

4) veicina tādas zvejniecības metodes, kas atbalsta noturīgu zvejniecību;

c) kuras statūti tās biedriem ražotājiem prasa:

1) piemērot tās pieņemtos zvejošanas, ražošanas un realizācijas noteikumus;

2) ja attiecīgā dalībvalsts ir nolēmusi, ka dažas tās nozvejas kvotas vai visas tās nozvejas kvotas un/vai zvejas centienu pasākumu piemērošana ir jāpārvalda ražotāju organizācijām, piemērot pasākumus, ko šim nolūkam apstiprinājusi organizācija;

3) nodrošināt, lai katrs kuģis pieder tikai vienai ražotāju organizācijai attiecībā uz jebkuru attiecīgo produktu vai produktu grupu;

4) jāuzrāda to produktu kopējais saražotais daudzums, kuru sakarā tās ir ražotāju organizācijas biedri; organizācija tomēr var nolemt, ka šo prasību var atcelt, ja produkti ir laisti apgrozībā saskaņā ar tās iepriekš pieņemtajiem kopējiem noteikumiem;

5) jānodrošina ar ražotāju organizācijas pieprasīto informāciju, lai noteiktu 1. punkta b) apakšpunktā minētos pasākumus vai, lai izpildītu to likumiskās saistības, vai statistikas vajadzībām;

6) jāizdara finansiālas iemaksas, kas paredzētas statūtos, lai saskaņā ar 17. panta 3. punktu izveidotu un papildinātu intervences fondu;

7) vismaz trīs gadus pēc organizācijas atzīšanas jāpaliek tās biedriem un par vēlēšanos izstāties no organizācijas tai jāpaziņo vismaz vienu gadu iepriekš;

d) kuras statūti nosaka:

1) procedūras c) apakšpunkta 1) punktā minēto normu noteikšanai, pieņemšanai un grozīšanai;

2) visa veidu diskriminācijas izskaušanu starp tās biedriem;

3) finansiālu iemaksu, kas vajadzīgas ražotāju organizācijas finansēšanai, iekasēšanu;

4) noteikumus, ka ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski pārbaudīt savu organizāciju un tās lēmumus;

5) sodus par saistību neievērošanu atbilstīgi ražotāju organizācijas pieņemtajiem noteikumiem un statūtiem, īpaši finansiālo iemaksu nemaksāšanu;

6) jaunu biedru uzņemšanas noteikumus;

7) grāmatvedības un budžeta noteikumus, kas nepieciešami organizācijas darbībai, ieskaitot atsevišķu kontu turēšanu darbībām, kurām piešķirta atzīšana;

e) kuru saskaņā ar 2. punktu ir atzinusi attiecīgā dalībvalsts.

2. Šajā regulā dalībvalstis atzīst par ražotāju organizācijām visas ražotāju grupas, kuru oficiālā mītnes vieta atrodas to teritorijā, kuras dalībvalstu teritorijās ir ekonomiski aktīvas un kuras ir pieprasījušas šādu atzīšanu ar noteikumu, ka:

a) tās atbilst 1. punktā minētajām prasībām un piedāvā attiecīgus pierādījumus, ieskaitot to, ka tām ir minimālais biedru skaits vai ka tās izpilda realizējamās produkcijas minimālo apjomu;

b) ir pietiekams pierādījums, ka tās savas darbības gan laika, gan efektivitātes ziņā veic pienācīgi;

c) tām saskaņā ar valsts likumiem un citiem normatīviem aktiem ir nepieciešamais juridiskais statuss.

3. Ražotāju organizācijas nedrīkst attiecīgajā tirgū ieņemt dominējošu stāvokli, ja vien tas nav nepieciešams, lai sasniegtu Līguma 33. punkta mērķus.

4. Šā panta piemērošanai pieņem sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar 38. panta 2. punktā izklāstīto procedūru.

6. pants

1. Dalībvalstis:

a) nolemj, vai piešķirt atzīšanu ražotāju organizācijai trīs mēnešu laikā, kopš iesniegts pieteikums kopā ar visiem būtiskajiem apstiprinošiem dokumentiem;

b) ar regulāriem starplaikiem veic pārbaudes lai pārliecinātos, ka ražotāju organizācijas atbilst atzīšanas noteikumiem un nosacījumiem; ražotāju organizācijas atzīšanu atsauc, ja 5. pantā minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti vai atzīšana pamatojas uz nepareizu informāciju; ja organizācija ar negodīgiem paņēmieniem no atzīšanas gūst labumu, atzīšanu nekavējoties anulē ar atpakaļejošu spēku;

c) divu mēnešu laikā paziņo Komisijai par jebkuru lēmumu ar ko piešķirta atzīšana, tā atteikta vai anulēta.

2. Dalībvalsts atzīst ražotāju organizāciju, kuras oficiālā mītnes vieta ir tās teritorijā, bet kuras daži biedri ir vienas vai vairāku citu dalībvalstu pilsoņi, ar noteikumu, ka tiek izpildīti 5. panta nosacījumi.

Dalībvalstis, kuru pilsoņi ir citas dalībvalsts teritorijā reģistrētas ražotāju organizācijas biedri, kopā ar pēdējo izveido administratīvo sadarbību, kas vajadzīga, lai veiktu attiecīgās organizācijas darbības pārbaudes.

3. Dalībvalstis drīkst atzīt vienu ražotāju organizāciju īpaši kādai specifiskai zvejas teritorijai, ja konstatēts, ka tā ir reprezentatīva saskaņā ar 7. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem.

4. Dalībvalstis drīkst atzīt ražotāju organizāciju apvienību, paredzot, ka tā atbilst 5. panta nosacījumiem. Tomēr attiecībā uz šādām apvienībām neattiecina 9. un 10. pantu.

5. Lai nodrošinātu to, ka tiek ievērots 5. pants un šā panta 1. punkta b) apakšpunkts, Komisija veic pārbaudes un šādu pārbaužu sakarā, ja vajadzīgs, pieprasa dalībvalstīm anulēt atzīšanu.

6. Katra gada sākumā Komisija Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša"C" sērijā publicē sarakstu ar ražotāju organizācijām, kas atzītas iepriekšējā gadā un sarakstu ar ražotāju organizācijām, attiecībā uz kurām tajā pašā laika periodā atzīšana ir anulēta.

7. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, it īpaši nosacījumus attiecībā uz atzīšanas anulēšanu, pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. NODAĻA

NORMU PAPLAŠINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ RAŽOTĀJIEM, KAS NAV BIEDRI

7. pants

1. Ja ražotāju organizāciju uzskata par tādu, kas ir reprezentatīva attiecībā uz produkciju un realizāciju vienā vai vairākās dalībvalsts piestātnes vietās, un tā iesniedz pieteikumu kompetentajām valsts iestādēm, attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt ražotājiem, kas nav organizācijas biedri un kas tirgojas ar kādu no 1. pantā minētajiem produktiem tajā teritorijā, kurā ražotāju organizācija ir reprezentatīva, lai tie atbilstu:

a) ražošanas un realizācijas noteikumiem, ko ieviesusi organizācija, lai sasniegtu 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā nospraustos mērķus;

b) noteikumiem, ko pieņēmusi organizācija attiecībā uz 1. panta otrās daļas otrā ievilkuma a) un c) punktā minēto svaigo un atdzesēto produktu izņemšanu no tirgus un atlikušā daudzuma pārnešanu.

Tomēr I pielikumā minēto produktu gadījumā šīs normas var paplašināt atbilstīgi 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajai pielaidei attiecībā uz ražotājiem, kas nav biedri, tikai tiktāl, ciktāl cena, ko piemēro ražotāju organizācija, ir izņemšanas cena vai pārdošanas cena, ko noteikusi Kopiena.

Dalībvalsts var nolemt, ka a) un b) punktā minētais normu paplašinājums neattiecas uz zināmām pārdošanas kategorijām.

2. Normas, kas saskaņā ar 1. punktu ir obligātas, attiecas uz produktu pirmās pakāpes pārdošanas līmeni tirgū reģionāli ierobežotā teritorijā laika periodā, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem.

3. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu Komisijai normas, kuras tās ir nolēmušas darīt obligātas saskaņā ar 1. punktu.

Ja Komisija nav pārliecināta par lēmuma spēkā esamību attiecībā uz 4. punktā minētajiem gadījumiem, kad paplašinājums pasludināms par spēkā neesošu, tā viena mēneša laikā kopš minētā ziņojuma saņemšanas var lūgt attiecīgo dalībvalsti pilnībā vai daļēji apturēt lēmuma piemērošanu. Šajā gadījumā un divu mēnešu laikā no šā brīža Komisija:

- apstiprina, ka normas, kas paziņotas, drīkst padarīt obligātas,

vai

- ar pamatotu lēmumu pasludina dalībvalstu pieņemto normu paplašinājumu par spēkā neesošu, pamatojoties uz kādu no apstākļiem, kas minēti 4. punkta a) un b) apakšpunktā. Šajā gadījumā Komisijas lēmumu piemēro no dienas, kad dalībvalstij tika nosūtīts pieprasījums pārtraukt normu piemērošanu.

4. Komisija pasludina 1. punktā minēto paplašinājumu par spēkā neesošu, ja:

a) tā konstatē, ka attiecīgais paplašinājums traucēs brīvo tirdzniecību vai, ka Līguma 33. panta mērķi tādējādi tiek apdraudēti;

b) tā konstatē, ka Līguma 81. panta 1. punkts attiecas uz normu, kuru tā bija nolēmusi paplašināt attiecībā uz citiem ražotājiem.

5. Pēc paveiktā pārbaudēm Komisija jebkurā laikā var norādīt spēkā neesamības gadījumus saskaņā ar 4. punktu un pasludināt attiecīgo paplašinājumu par spēkā neesošu.

6. Komisija katra 3., 4. un 5. punktā noteiktās procedūras posma laikā nekavējoties informē citas dalībvalstis.

7. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktā minētajām normām.

8. Ja piemēro 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka ražotāji, kas nav biedri ir parādā organizācijai ekvivalentu nodevu, ko maksā ražotāji biedri, visu vai daļas samaksu, ciktāl šīs nodevas ir paredzētas administratīvu izmaksu, kas rodas 1. punktā minētās sistēmas piemērošanas rezultātā, segšanai.

9. Ja piemēro 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ja nepieciešams, ar ražotāju organizāciju aģentūras palīdzību, produktu, kas neatbilst realizācijas noteikumiem, vai ko nevar pārdot par cenu, kas ir vismaz vienāda ar izņemšanas cenu, izņemšanu.

10. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto procedūru.

8. pants

1. Ja piemēro 7. panta 1. punktu, dalībvalsts ražotājiem, kas nav organizācijas biedri un kas ir reģistrēti Kopienā, var piešķirt kompensāciju attiecībā uz produktiem, kuri:

- nevar tikt realizēti saskaņā ar 7. panta 1. punktu,

vai

- ir bijuši izņemti no tirgus saskaņā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Kompensāciju piešķir bez jebkādas diskriminācijas, kas varētu izrietēt no saņēmēju valstiskās piederības vai reģistrācijas vietas. Tā nedrīkst pārsniegt 60 % summas, kas iegūta, piemērojot izņemtajiem daudzumiem:

- izņemšanas cenu, kas noteikta saskaņā ar 20. pantu attiecībā uz produktiem, kas uzskaitīti I pielikuma A un B daļā,

vai

- pārdošanas cenu, kas noteikta saskaņā ar 22. pantu attiecībā uz produktiem, kas uzskaitīti I pielikuma C daļā.

2. Izdevumus, kas rodas, piešķirot 1. punktā minēto kompensāciju, sedz attiecīgā dalībvalsts.

3 NODAĻA.

RAŽOŠANAS UN REALIZĀCIJAS PLĀNOŠANA

9. pants

1. Katra zvejas gada sākumā katra ražotāju organizācija zvejas gadam izstrādā darbības programmu attiecībā uz I, IV un V pielikumā minētajām sugām un nosūta to dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ietverot:

a) realizācijas stratēģiju, kuru organizācija ievēros, lai pielāgotu tirgus prasībām piegāžu kvantitāti un kvalitāti;

b) - nozvejas plānu attiecībā uz I un IV pielikumā minētajām sugām, it īpaši attiecībā uz sugām, uz kurām attiecina nozvejas kvotas, ciktāl šādas sugas ir organizācijas biedru nozvejas nozīmīga daļa;

- ražošanas plānu attiecībā uz V pielikumā minētajām sugām;

c) īpašus iepriekšējus pasākumus, lai pielāgotu tādu sugu piegādi, kas parasti zvejas gadā rada realizācijas grūtības;

d) sodus, kas piemērojami attiecībā uz biedriem, kas pārkāpj lēmumus, kuri pieņemti, lai īstenotu šādus plānus.

Darbības programmu var pārskatīt pēc neparedzētiem apstākļiem zvejas gada laikā, un par pārskatīšanu paziņo dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Visām jaunatzītajām ražotāju organizācijām nav jāizveido darbības programma pirmajā gadā pēc to atzīšanas.

2. Darbības programma un visi tās pārskati ir pakļauti dalībvalsts kompetento iestāžu apstiprināšanai.

3. Neskarot 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis veic pienācīgas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ikviena ražotāju organizācija izpilda 1. punkta paredzētās saistības, un, gadījumā, ja šīs saistības netiek pildītas, piemēro šādus sodus:

a) ja ražotāju organizācija nav izstrādājusi darbības programmu zvejas gadam saskaņā ar 1. punktu, tā nesaņem nekādu finansiālu palīdzību, ko piešķir intervences darbībām, ko veic saskaņā ar IV sadaļu par attiecīgo zvejas gadu;

b) ja ražotāju organizācija nav īstenojusi pasākumus, kas paredzēti tās darbības programmā, tad attiecībā uz attiecīgo zvejas gadu:

- tikai 75 % finansiālās palīdzības piešķir intervences darbībām, ko veic saskaņā ar IV sadaļu par pirmo neīstenošanas gadījumu,

- tikai 50 % no iepriekšminētās finansiālās palīdzības piešķir par otro gadījumu un

- nevienu iepriekšminēto finansiālo palīdzību nepiešķir pēc jebkura turpmāka gadījuma.

Sodus, kas minēti a) un b) apakšpunktā, nepiemēro līdz 2002. gada 1. janvārim.

4. Dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par gadījumiem, kad piemēro 3. punkta a) vai b) apakšpunktu.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā noteikto procedūru.

10. pants

1. Nesakarot atbalstu, kas varētu tikt piešķirta, lai iedrošinātu ražotāju organizāciju izveidošanu un veicinātu to darbību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2792/1999 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis ražotāju organizācijām var piešķirt kompensāciju uz ierobežotu termiņu, lai kompensētu izmaksas, kas izriet no saistībām, kas tām uzliktas saskaņā ar 9. pantu.

Ražotāju organizācijas, kas atzītas pirms 2001. gada 1. janvāra var saņem kompensāciju piecus gadus, sākot no šā datuma.

Ražotāju organizācijas, kas atzītas pēc tam, var saņemt kompensāciju piecus gadus, sākot no tā gada, kad tās atzītas.

2. Pirmajā punktā minēto kompensāciju aprēķina šādi:

a) attiecībā uz I un IV pielikumā minētajām sugām, summu proporcionāli biedru kuģu skaitam, regresīvi aprēķinot saskaņā ar VII. A pielikumā noteikto metodi un vienoto likmi 500 EUR par sugām, uz ko attiecas 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmais ievilkums, līdz pavisam 10 sugām;

b) attiecībā uz V pielikumā minētajām sugām, summu proporcionāli ražotāju organizāciju reprezentativitātes līmenim, kas aprēķināts saskaņā ar VII. B pielikumā noteikto metodi. Reprezentativitātes līmeni aprēķina saskaņā ar procentuālo produkcijas daudzumu, ko laiž apgrozībā caur ražotāju organizācijām ražošanas teritorijā, kuru attiecīgā dalībvalsts uzskata par pietiekami lielu, pamatojoties uz dalībvalsts noteiktiem atzīšanas kritērijiem.

3. Dalībvalstis izmaksā kompensāciju ražotāju organizācijām četru mēnešu laikā tā gada beigās, par kuru tā tika piešķirta, ciktāl to kompetentās iestādes ir pārbaudījušas to, vai saņēmēja organizācijas ir izpildījušas saistības, kas tām uzliktas saskaņā ar 9. pantu.

4. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto procedūru.

11. pants

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2792/1999 un it īpaši tās 14. un 15. pantu dalībvalstis var piešķirt papildu atbalstu ražotāju organizācijām, kuras 9. panta 1. punkta darbības programmu ietvaros izstrādā pasākumus, lai uzlabotu zivju realizācijas organizāciju un darbību, kā arī pasākumus, kas ļauj labāk līdzsvarot piegādi un pieprasījumu.

12. pants

1. Dalībvalstis var piešķirt īpašu atzīšanu, kā minēts 5. panta 1. punktā, ražotāju organizācijām, kuras realizē produktus, uz kuriem attiecas kopējie realizācijas standarti kā noteikts Regulā (EK) Nr. 2406/96 [13], vai akvakultūras produktus, ja tās ir iesniegušas plānu, lai uzlabotu šādu produktu kvalitāti, un ko ir apstiprinājušas kompetentās valsts iestādes.

2. Pirmā punktā minēto plāno galvenais mērķis ir ietvert visus ražošanas un realizācijas posmus. Šādi plāni ietver jo īpaši:

- produktu kvalitātes būtisku uzlabošanu, kamēr tie atrodas uz kuģa klāja vai kamēr tie ir saimniecībā,

- optimālu kvalitātes saglabāšanu, attiecīgi, šādus produktus nozvejojot, izkraujot, šķirojot, apstrādājot, transportējot un realizējot,

- attiecīgu paņēmienu un know-how piemērošanu, lai sasniegtu iepriekšminētos mērķus,

- plānoto pasākumu aprakstu, ieskaitot iepriekšējus pētījumus, mācības un ieguldījumus.

3. Dalībvalstis nosūta Komisijai plānus, ko tām iesniegušas ražotāju organizācijas. Šādus plānus nedrīkst apstiprināt dalībvalsts kompetentā iestāde, līdz tie nav tikuši nosūtīti Komisijai un nav pagājušas 60 dienas, kuru laikā Komisija var pieprasīt izmaiņas plānā vai to noraidīt.

4. Saskaņā ar šo pantu piešķirtā īpašā atzīšana ir nosacījums, lai pretendētu uz finansiālo atbalstu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 2792/1999 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā noteikto procedūru.

III SADAĻA

STARPNOZARU ORGANIZĀCIJAS UN LĪGUMI

1. NODAĻA

NOSACĪJUMI STARPNOZARU ORGANIZĀCIJU ATZĪŠANAI VAI TĀS ANULĒŠANAI

13. pants

1. Šīs regulas nozīmē dalībvalstis par starpnozaru organizācijām var atzīt visas juridiskās personas, kas reģistrētas to teritorijā un kuras iesniedz attiecīgu pieteikumu, un ko veido pārstāvji, kuru darbība saistīta ar 1. pantā minēto produktu ražošanu un/vai tirdzniecību, un/vai pārstrādi, ar nosacījumu, ka:

a) tās ir izveidotas pēc dažu vai visu organizāciju vai apvienību, kuras to veido, iniciatīvas;

b) tās pārstāv zivsaimniecības produktu un produktu, kas ražoti no zivsaimniecības produktiem, ražošanas un tirdzniecības un/vai pārstrādes nozīmīgu daļu attiecīgajā reģionā vai reģionos un, gadījumos, kad iesaistīti vairāki reģioni, tās var uzskatāmi parādīt katrā reģionā attiecībā uz katru nozari, kuru tās ietver, obligāto reprezentativitātes līmeni;

c) pašas tās nav iesaistītas darbībās, kas saistītas ar zivsaimniecības produktu vai produktu, kas ražoti no tiem, ražošanu, pārstrādi vai realizāciju;

d) vienā vai vairākos Kopienas reģionos tās veic divus vai vairākus šādus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem, kas ir savienojami ar Kopienas noteikumiem, it īpaši attiecībā uz konkurenci, ņemot vērā patērētāju intereses, un ar noteikumu, ka tās nemazina tirgus organizācijas pareizu darbību:

- uzlabo zināšanas par ražošanu un tirgu, kā arī tā caurskatāmību,

- palīdz labāk koordinēt veidu, kādā zivsaimniecības produkti tiek laisti tirgū, īpaši veicot pētījumus un tirgus izpēti,

- pēta un izstrādā paņēmienus, kā labāk optimizēt tirgus darbību, ieskaitot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas,

- izstrādā standartlīgumus, kas atbilst Kopienas noteikumiem,

- nodrošina informāciju un veic pētījumus, kas vajadzīgi, lai virzītu ražošanu uz produktiem, kuri vairāk atbilst tirgus prasībām, patērētāju gaumēm un gaidītajam it īpaši attiecībā uz produktu kvalitāti un metožu, kas nodrošina resursu noturīgu attīstību, izmantošanu,

- attīsta metodes un līdzekļus un organizē mācību shēmas, lai uzlabotu produktu kvalitāti,

- aizsargā izcelsmes nosaukumus, kvalitātes zīmogus un ģeogrāfiskos nosaukumus un izmanto to potenciālu,

- daudz pilnīgāk izmanto zivsaimniecības produktu potenciālu,

- uzlabo zivsaimniecības produktus.

2. Pirms atzīšanas dalībvalstis Komisijai dara zināmas starpnozaru organizācijas, kas ir iesniegušas pieteikumus atzīšanai, nodrošinot visu būtisko informāciju par to reprezentativitāti un to dažādo darbību kopā ar visa veida pārējo informāciju, kas vajadzīga novērtēšanai.

Komisija var iebilst pret atzīšanu divu mēnešu laikā pēc paziņošanas.

3. Dalībvalstis:

a) trīs mēnešu laikā, kopš iesniegts pieteikums ar visiem būtiskajiem apstiprinošajiem dokumentiem, lemj par atzīšanas piešķiršanu;

b) ar regulāriem intervāliem veic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka starpnozaru organizācijas atbilst atzīšanas noteikumiem un nosacījumiem;

c) anulē atzīšanu, ja:

i) vairs netiek ievēroti šajā regulā izklāstītie noteikumi un nosacījumi;

ii) neierobežojot jebkurus sodus, kas citādi tai uzlikti saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem, starpnozaru organizācija pārkāpj jebkuru no 14. panta aizliegumiem vai traucē tirgus organizācijas pareizu darbību;

d) divu mēnešu laikā paziņo Komisijai par visiem lēmumiem piešķirt, noraidīt vai anulēt atzīšanu.

4. Komisija pārbauda, vai tiek ievērots 1. punkts un 3. punkta b) apakšpunkts, veicot pārbaudes, un var šo pārbaužu rezultātā pieprasīt, lai dalībvalstis anulē atzīšanu.

5. Atzīšana nozīmē atļauju veikt 1. punkta d) apakšpunktā minētos pasākumus, kas atbilst šīs regulas noteikumiem.

6. Komisija Eiropas Kopienu Oficiālā Vēstneša"C" sērijā publicē starpnozaru organizāciju sarakstu, norādot to saimnieciskās darbības jomu vai jomas un darbības, ko tās veic, lai izpildītu 15. panta prasības. Atzīšanas anulēšanu arī publicē.

7. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai un it īpaši noteikumus un nosacījumus, ar kādiem un cik bieži dalībvalstīm jāziņo Komisijai par starpnozaru organizāciju darbību, pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. NODAĻA

NOTEIKUMI UN NOSACĪJUMI, KAS ATTIECAS UZ STARPNOZARU ORGANIZĀCIJU LĪGUMIEM, LĒMUMIEM UN SASKAŅOTĀM DARBĪBĀM

14. pants

Neatkarīgi no Regulas Nr. 26 1. panta, Līguma 8. panta 1. punkts neattiecas uz atzītu starpnozaru organizāciju līgumiem, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas paredzētas šīs regulas 13. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanai un kuras, neskarot pasākumus, ko veic starpnozaru organizācijas saskaņā ar īpašiem Kopienas tiesību aktiem:

a) neietver pienākumu piemērot noteikto cenu;

b) nevirza uz tirgus jebkāda veida dalīšanu Kopienā;

c) nepiemēro atšķirīgus nosacījumus ekvivalentiem darījumiem ar citiem tirdzniecības partneriem, tādējādi tos nostādot mazākspējīgā konkurences situācijā;

d) nemazina konkurenci attiecībā uz minēto produktu būtisku proporcionālo daudzumu;

e) neierobežo konkurenci ar starpnozaru darbību citos veidos, kas nav būtiski, lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķus.

3. NODAĻA

LĪGUMU, LĒMUMU UN SASKAŅOTU DARBĪBU PAPLAŠINĀŠANA ATTIECĪBĀ UZ RAŽOTĀJIEM, KAS NAV BIEDRI

15. pants

1. Ja starpnozaru organizācija, kas darbojas dalībvalsts īpašā reģionā vai reģionos tiek uzskatīta par tādu, kas ir reprezentatīva attiecībā uz attiecīgā produkta ražošanu un/vai tirdzniecību, un/vai pārstrādi, attiecīgā dalībvalsts pēc organizācijas lūguma var slēgt dažus līgumus, pieņemt lēmumus vai veikt saskaņotas darbības, par ko ir panākta vienošanās ar šo organizāciju, kas uz ierobežotu laiku ir saistošas citiem uzņēmējiem attiecīgajā reģionā vai reģionos, neatkarīgi no tā vai tie ir individuāli uzņēmēji vai uzņēmēju grupas, kas nepieder šai organizācijai.

2. Starpnozaru organizāciju uzskata par reprezentatīvu 1. punkta nozīmē, ja tā attiecīgās dalībvalsts reģionā vai reģionos atbild par vismaz divu trešdaļu attiecīgā produkta vai produktu ražošanu un/vai tirdzniecību, un/vai pārstrādi. Ja tās noteikumu attiecināšana uz citiem uzņēmējiem aptver vairāk kā vienu reģionu, starpnozaru organizācijai ir uzskatāmi jāparāda tās reprezentativitāte katrā no nozarēm, ko tā aptver katrā no attiecīgajiem reģioniem.

3. Noteikumiem, kuriem var prasīt paplašinātu piemērošanu attiecībā uz citiem uzņēmējiem:

a) ir jāietver kāds no šādiem nosacījumiem:

- informācija par ražošanu un tirgu,

- stingrāki ražošanas noteikumi kā tie, kas noteikti Kopienas vai valsts noteikumos,

- standartlīgumu izstrāde, kas atbilst Kopienas noteikumiem,

- realizācijas noteikumi;

b) jābūt spēkā vismaz vienu gadu;

c) var būt saistoši ne ilgāk kā trīs realizācijas gadus;

d) nedrīkst radīt nekāda veida kaitējumu citiem uzņēmējiem, kas reģistrēti dalībvalsts citos reģionos vai citās dalībvalstīs.

16. pants

1. Dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai par noteikumiem, ko tās nolēmušas darīt saistošus visiem uzņēmējiem vienā vai vairākos noteiktos reģionos, ievērojot 15. panta 1. punktu. Komisija lemj par to, ka dalībvalstij nav atļauts paplašināt normas, ja:

a) tā konstatē, ka attiecīgā paplašināšana traucēs brīvo tirdzniecību vai, ka Līguma 33. panta mērķi ir apdraudēti, vai

b) tā konstatē, ka līgums, lēmums vai saskaņotas darbības, par ko tā ir lēmusi paplašināt piemērošanu attiecība uz citiem ražotājiem, ir pretrunā ar Līguma 81. panta 1. punktu, vai

c) tā konstatē, ka nav panākta atbilstība šīs regulas 15. pantam.

Noteikumus nedara saistošus līdz nav pagājuši divi mēneši, kopš Komisija ir saņēmusi ziņojumu vai kopš Komisija ir šajā termiņā norādījusi, ka tai nav iebildumu pret minētajiem noteikumiem.

2. Ja pēc paveiktā pārbaudēm Komisija nav pārliecināta par paplašināšanas spēkā esamību attiecībā uz 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem apstākļiem, tā pieprasa attiecīgajai dalībvalstij pilnībā vai daļēji apturēt lēmuma piemērošanu. Šajā gadījumā un divu mēnešu laikā no šīs dienas Komisija:

- atļauj atcelt apturēšanu,

vai

- ar argumentētu lēmumu pasludina dalībvalsts pieņemto normu paplašinājumu par spēkā neesošu, pamatojoties uz kādu no iepriekšminētajiem apstākļiem. Šajā gadījumā Komisijas lēmumu piemēro no dienas, kurā dalībvalstij nosūtīts pieprasījums apturēt normu piemērošanu.

3. Komisija informē 38. panta 1. punktā minēto komiteju jebkura lēmuma katrā posmā attiecībā uz starpnozaru līgumu saskaņā ar 1. punktu un jebkura lēmuma katrā posmā attiecībā uz spēkā esošo noteikumu apturēšanu vai atcelšanu saskaņā ar 2. punktu.

4. Ja tiek paplašinātas normas attiecībā uz vienu vai vairākiem produktiem un vienu vai vairākas darbības, kas minētas 15. panta 3. punkta a) apakšpunktā, veic atzīta starpnozaru organizācija, tās ir to uzņēmēju vispārējo saimniecisko interešu lokā, kuru darbības attiecas uz vienu vai vairākiem attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas to atzinusi, var nolemt, ka individuāli uzņēmēji vai uzņēmēju grupas, kas nav organizācijas biedri, bet kas gūst labumu no šīm darbībām, maksā organizācijai tādu finansiālo iemaksu, kā tās biedri, visu vai tās daļas ekvivalentu tādējādi, lai šādas iemaksas būtu paredzētas, lai segtu izmaksas, kas tieši radušās attiecīgo darbību rezultātā.

IV SADAĻA

CENAS UN INTERVENCE

1. NODAĻA

CENAS

17. pants

Vispārēji noteikumi

1. Attiecībā uz 1. pantā minētajiem produktiem ražotāju organizācijas var noteikt izņemšanas cenu, par kuru zemāk tās nepārdos tās biedru produktus.

Šajā gadījumā attiecībā uz daudzumiem, kas izņemti no tirgus, ražotāju organizācijas:

- piešķir biedriem kompensāciju attiecībā uz I pielikuma A un B daļā minētajiem produktiem, kuri atbilst standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 2. pantu,

- var piešķirt biedriem kompensāciju attiecībā uz citiem produktiem, kas minēti 1. pantā.

Attiecībā uz katru 1. pantā minēto produktu var noteikt izņemšanas cenas maksimālo līmeni saskaņā ar 5. punktu.

2. No tirgus izņemtu produktu izmantošanu ražotāju organizācijas nosaka tā, lai neiejauktos attiecīgo produktu normālā realizācijā.

3. Lai finansētu šos izņemšanas pasākumus, ražotāju organizācijas rada intervences fondu, kas ir papildināts ar iemaksām, kuras novērtētas pēc daudzumiem, kas piedāvāti pārdošanai, vai arī tiek piemērota izlīdzināšanas sistēma.

4. Ražotāju organizācijas nodrošina valsts iestādes ar informāciju šādos jautājumos, ko tās tālāk dara zināmu Komisijai:

- produktu sarakstu, attiecībā uz ko tās paredz piemērot 1. punktā minēto sistēmu,

- laika periodu, kurā tiek piemērotas izņemšanas cenas,

- izņemšanas cenu ieteikto līmeni un piemērotās izņemšanas cenas.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto procedūru.

18. pants

Orientējošā cena

1. Katram no I pielikumā uzskaitītajiem produktiem un katram no II pielikumā uzskaitītajiem produktiem un produktu grupām pirms zvejas gada sākuma nosaka orientējošo cenu.

Šīs cenas ir spēkā visā Kopienā un tās nosaka katram zvejas gadam vai katram no periodiem, kuros šis gads ir sadalīts.

2. Orientējošo cenu pamato:

- uz vidējām cenām, kas reģistrētas Kopienas produkcijas nozīmīgai daļai vairumtirdzniecībā vai ostās trīs zvejas gados tūlīt pirms gada, attiecībā uz kuru noteikta cena,

- ņemot vērā ražošanas un pieprasījuma tendences.

Nosakot cenu, jāņem vērā arī vajadzība:

- stabilizēt tirgus cenas un novērst pārpalikumu veidošanos Kopienā,

- palīdzēt atbalstīt ražotāju ienākumus,

- rēķināties ar patērētāju interesēm.

3. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma nosaka orientējošās cenas, kas minētas 1. punktā.

19. pants

Cenu paziņošana

1. Visa tā termiņa laikā, kurā tiek piemērota orientējošā cena, dalībvalstis dara Komisijai zināmas cenas, kas attiecībā uz 18. panta 1. punktā minētajiem produktiem reģistrētas to vairumtirdzniecībā vai to ostās.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto procedūru.

20. pants

Izņemšanas cenas Kopienā

1. Attiecībā uz visiem produktiem, kas uzskaitīti I pielikuma A un B daļā, izņemšanas cenas Kopienā nosaka, pamatojoties uz produkta svaiguma pakāpi, izmēru vai svaru un prezentāciju, piemērojot konversijas faktoru orientējošai cenai, kas noteikta saskaņā ar 18. pantu. Izņemšanas cena Kopienā nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 90 % orientējošās cenas.

2. Lai nodrošinātu, ka ražotājiem piestāšanas vietās, kas ir ļoti tālu no galvenajiem Kopienas patēriņa centriem, ar apmierinošiem nosacījumiem ir piekļuve tirgiem, 1. punktā minētās cenas ar pielāgošanas faktoru var izvērtēt katrai teritorijai.

3. Lai piemērotu šo pantu, it īpaši noteiktu orientējošās cenas procentuālo lielumu, kas kalpotu kā līdzeklis, lai aprēķinātu izņemšanas cenu Kopienā, un noteiktu 2. punktā minētās piestātnes vietas, kā arī noteiktu cenas, ražotāji ir jāapstiprina saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto procedūru.

2. NODAĻA

INTERVENCE

21. pants

Finansiālā kompensācija attiecībā uz izņemšanu

1. Dalībvalstis ražotāju organizācijām, kas saskaņā ar 17. pantu veic izņemšanu attiecībā uz I pielikuma A un B daļā uzskaitītajiem produktiem, piešķir finansiālu kompensāciju, ar noteikumu, ka:

a) izņemšanas cena, ko piemēro šīs organizācijas ir izņemšanas cena Kopienā, kas noteikta saskaņā ar 20. pantu, ar pielaides robežu, kas pārsniedz 10 % zem par un 10 % virs šīs cenas, attiecībā uz ko tomēr ir atļauts ņemt vērā tirgus cenu sezonas svārstības;

b) produkti, kas tiek izņemti, atbilst realizācijas standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 2. pantu, un tie ir atbilstošas kvalitātes, kas jānosaka saskaņā ar 2. panta 3. punktā paredzēto procedūru;

c) izņemšanas cenu, kas minēta a) apakšpunktā, piemēro visa zvejas gada laikā katrai attiecīgo produktu kategorijai; tomēr ražotāju organizācijai, kura kā vienu no 5. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem piemēro zvejas vai noteiktu produktu kategoriju pārdošanas aizliegumu, nav pienākuma piemērot izņemšanas cenu Kopienā attiecībā uz šīm produktu kategorijām.

2. Finansiālo kompensāciju piešķir tikai, ja produktus, kas izņemti no tirgus, izmanto citādi kā lietošanai cilvēku uzturā vai tā, lai netraucētu citu produktu normālu realizāciju.

3. Attiecībā uz 1. punktā minētajiem produktiem:

a) finansiālā kompensācija ir vienāda ar:

i) 85 % no izņemšanas cenas, ko piemēro attiecīgā ražotāju organizācija par daudzumiem, kas izņemti un nepārsniedz 4 % no attiecīgā produkta katrā gadā pārdošanai paredzētajiem gada daudzumiem;

ii) 55 % izņemšanas cenas, attiecībā uz 2003. zvejas gadu, ko piemēro attiecīgā ražotāju organizācija par daudzumiem, kas izņemti un kas pārsniedz 4 %, bet nepārsniedz 10 % jūras sugu un 8 % citu sugu attiecīgā produkta katrā gadā pārdošanai paredzētajiem gada daudzumiem; attiecībā uz 2001. un 2002. zvejas gadu tai attiecīgi jābūt vienādai ar 75 % un 65 %;

b) attiecībā uz izņemtajiem daudzumiem, kas pārsniedz katras ražotāju organizācijas paredzēto 10 % jūras sugu un 8 % citu sugu daudzumus pārdošanai, finansiālo kompensāciju nepiešķir.

4. Lai aprēķinātu finansiālās kompensācijas summu, kas jāpiešķir ražotāju organizācijai, ņem vērā visu tās biedru saražoto produkciju, ieskaitot daudzumus, ko no tirgus saskaņā ar 7. pantu izņēmusi cita organizācija.

5. Finansiālo kompensāciju samazina par produktu, kas paredzēti citam nolūkam, nevis lietošanai cilvēku uzturā, vērtību, kas noteikta kā standartlielums, vai tīro peļņu, kas iegūta no šādu produktu izmantošanas patēriņam pārtikā saskaņā ar 2. punktu. Iepriekšminēto vērtību nosaka katra zvejas gada sākumā. To tomēr var koriģēt, ja Kopienas tirgū ir fiksētas nozīmīgas un ilgstošas cenu svārstības.

6. Ja ražotāju organizācijas veic 1. punktā minēto izņemšanu, tās piešķir attiecībā uz izņemtajiem daudzumiem no tirgus to biedriem kompensāciju vismaz vienādu ar finansiālās kompensācijas summu, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu, un pieskaitot summu, kas vienāda ar 10 % no izņemšanas cenas, ko piemēro šī organizācija.

Tomēr saskaņā ar iekšējo sodu sistēmu ražotāju organizācijas drīkst piešķirt to biedriem zemāku kompensāciju nekā tā, kas paredzēta iepriekšējā daļā, ar noteikumu, ka starpību ieskaita rezerves fondā, ko pēc tam speciāli izmanto intervencei.

7. Nopietnu tirgus traucējumu gadījumā Komisija saskaņā ar 38. panta 2. punktā noteikto procedūru var veikt pasākumus, lai pielāgotu 3. punkta noteikumus. Pieņemtie pasākumi nav ilgāki par sešiem mēnešiem.

8. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā noteikto procedūru.

22. pants

Pārdošanas cenas Kopienā

Katram no I pielikuma C daļā uzskaitītajiem produktiem nosaka pārdošanas cenu Kopienā ar tādiem pašiem noteikumiem, kas izklāstīti 20. pantā attiecībā uz izņemšanas cenu noteikšanu.

23. pants

Pārejošo uzkrājumu atbalsts

1. Uz pārejošo uzkrājumu atbalstu var pretendēt:

i) produkti, kas uzskaitīti I pielikuma A un B daļā un kas ir izņemti no tirgus par izņemšanas cenu, kas minēta 20. pantā;

ii) produkti, kas uzskaitīti I pielikuma C daļā un kas ir bijuši paredzēti pārdošanai, bet attiecībā uz kuriem ir izrādījies, ka nav atrasts pircējs pārdošanas cenai Kopienā, kas noteikta saskaņā ar 22. pantu.

Tomēr ir atļauta pielaides robeža, kas pārsniedz 10 % zem par un 10 % virs šīm cenām, lai īpaši ņemtu vērā tirgus cenu sezonas svārstības.

2. Tikai šādus daudzumus var uzskatīt par piemērotiem pārejošo uzkrājumu atbalsta saņemšanai:

a) ko piegādājis ražotājs biedrs;

b) kas atbilst noteiktām kvalitātes, izmēru un prezentācijas prasībām;

c) kas ir vai nu pārstrādāti, lai tos stabilizētu, un uzglabāti vai saglabāti saskaņā ar nosacījumiem un termiņu, kas vēl jānosaka.

3. Atbalstu var piešķirt attiecībā uz katru attiecīgo produktu līdz daudzumam, kas vienāds ar 18 % daudzuma, kas katru gadu paredzēts pārdošanai, mīnus procentuālais daudzums, kas minēts iepriekš, attiecībā uz kuru saskaņā ar 21. pantu ir izmaksāta finansiālā kompensācija.

Šī atbalsta summa nedrīkst pārsniegt tehniskās un finansiālās izmaksas, kas pavada darbības, kas ir būtiskas stabilizācijai un uzglabāšanai.

4. Šajā pantā minētās pārstrādes metodes ir:

a) - saldēšana,

- sālīšana,

- žāvēšana,

- marinēšana,

un, ja vajadzīgs,

- vārīšana un pasterizēšana;

b) sagriešana gabalos vai sadalīšana un, ja nepieciešams, galvas atdalīšana, ja šīs darbības pavada kāda no a) apakšpunktā uzskaitītajām pārstrādes metodēm.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

24. pants

Ražotāju organizāciju veikta neatkarīga izņemšana un pārnesums

1. Attiecībā uz IV pielikumā minētajiem produktiem dalībvalstis piešķir vienotas likmes atbalstu ražotāju organizācijām, kas realizē intervenci saskaņā ar 17. pantu, ar noteikumu, ka:

a) šādas organizācijas pirms katra zvejas gada sākuma nosaka izņemšanas cenu, šeit turpmāk "autonoma izņemšanas cena"; šī cena ražotāju organizācijām, atļaujot pielaidi 10 % zem un 10 % virs tās, visa zvejas gada laikā ir jāpiemēro; tomēr cena nedrīkst pārsniegt 80 % no svērtās vidējās cenas, kas reģistrēta attiecīgo produktu kategorijām iepriekšējo trīs zvejas gadu laikā attiecīgo ražotāju organizāciju darbības teritorijā;

b) produkti, kas izņemti no tirgus atbilst realizācijas standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 2. pantu, un tie ir atbilstošas kvalitātes, kas jānosaka saskaņā ar 2. panta 3. punktā paredzēto procedūru;

c) kompensācija, kas piešķirta asociētajiem ražotājiem attiecībā uz produktiem, kas izņemti no tirgus, ir vienāda ar autonomo izņemšanas cenu, ko piemēro ražotāju organizācijas.

2. Vienotās likmes atbalstu piešķir par no tirgus izņemtajiem daudzumiem, kas saskaņā ar 5. panta 1. punktu bijuši paredzēti pārdošanai un kas realizēti veidā, kas neietekmē produkcijas parasto realizēšanu.

3. Vienotās likmes atbalsts ir 75 % no autonomās izņemšanas cenas, kas piemērota tekošā zvejas gada laikā, šo summu samazinot par produkta, kas realizēts kā norādīts 2. punktā, vērtību, kura noteikta kā standartlielums.

4. Vienotās likmes atbalstu piešķir arī attiecībā uz daudzumiem, kas izņemti no tirgus un pārstrādāti, lai tos stabilizētu un uzglabātu vai saglabātu saskaņā ar nosacījumiem un termiņu, kas vēl jānosaka. Vienotās likmes atbalsta summa šādos gadījumos nedrīkst pārsniegt tehniskās un finansiālās izmaksas, kas pavada darbības, kas ir būtiskas stabilizēšanai un uzglabāšanai.

5. Daudzumi, kas var pretendēt uz vienotās likmes atbalstu, ievērojot 2. punktu, nedrīkst pārsniegt 5 % no attiecīgo produktu, kas paredzēti pārdošanai saskaņā ar 5. panta 1. punktu, ikgadējā daudzuma.

Daudzumi, kas saskaņā ar 2. un 4. punktu var pretendēt uz vienotās likmes atbalstu, kopā nedrīkst pārsniegt 10 % no pirmajā daļā minētajiem ikgadējiem daudzumiem.

6. Attiecīgās dalībvalstis ievieš inspekcijas pasākumus, kas nodrošina, lai produkti, attiecībā uz kuriem ir piemērots vienotās likmes atbalsts, patiešām tai atbilst.

Šo inspekcijas pasākumu nolūkā vienotās likmes atbalsta saņēmēji veido krājumu reģistrus, kuru kritēriji vēl jānosaka. Dalībvalstis ar intervāliem, kas vēl jānosaka, nosūta Komisijai tabulu, kas parāda vidējās produktu un kategoriju cenas, kas reģistrētas vairumtirdzniecībā vai ostās.

7. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, pēc Komisijas priekšlikuma lemj atkarībā no cenu izlīdzināšanas sugām, uz kurām attiecas šis pants, par to iekļaušanu I pielikuma A daļas produktu sarakstā.

8. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto procedūru.

25. pants

Privātās uzglabāšanas atbalsts

1. Katram no II pielikumā minētajam produktam pirms zvejas gada sākuma nosaka pārdošanas cenu Kopienā tādā līmenī, kas vismaz vienāds ar 70 % un nepārsniedz 90 % orientējošās cenas, kas minēta 18. panta 1. punktā.

2. Privāto uzglabāšanas atbalstu var piešķirt ražotāju organizācijām, kuras attiecīgā zvejas gada laikā:

a) piemēro 5. panta 1. punktu attiecīgo produktu ražošanai un realizācijai;

b) piemēro pārdošanas cenu, kas minēta 1. punktā, kam tomēr, lai it īpaši ņemtu vērā tirgus cenu sezonas svārstības, atļauta pielaides robeža, kas pārsniedz 10 % zem un 10 % virs šīm cenām.

3. Privāto uzglabāšanas atbalstu piešķir attiecībā uz II pielikumā minētajiem produktiem, kas ir bijuši paredzēti pārdošanai, bet ir izrādījies, ka pārdošanas cenai Kopienā, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, nav atrasts pircējs.

4. Uz privāto uzglabāšanas atbalstu attiecas šādi ierobežojumi:

a) produktiem jābūt ražotāju organizācijas biedra nozvejotiem, sasaldētiem uz klāja un nogādātiem Kopienā;

b) produkti ir jāuzglabā minimālu laika periodu un tad atkal jālaiž Kopienas tirgū;

līdz pat 15 % attiecīgo produktu, ko ražotāju organizācija paredz pārdot, ikgadējiem daudzumiem.

5. Privātās uzglabāšanas atbalsta lielums nedrīkst pārsniegt tehnisko izmaksu un, lielākais, trīs mēnešu procentu summu. Šo summu nosaka attiecībā uz katru mēnesi regresīvi.

6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, ieskaitot 1. punktā minētās pārdošanas cenas noteikšanu, pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā noteikto procedūru.

3. NODAĻA

TUNZIVIS PĀRSTRĀDEI

26. pants

Kopienas ražotāju cena

1. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, pēc Komisijas priekšlikuma katram no III pielikumā uzskaitītajiem produktiem pirms zvejas gada sākuma nosaka Kopienas ražotāju cenu. Šīs cenas nosaka saskaņā ar 18. panta 2. punkta pirmo un otro ievilkumu.

Nosakot cenu, ņem vērā vajadzību:

- apsvērt piegādes nosacījumus Kopienas pārstrādes nozarei,

- palīdzēt atbalstīt ražotāju ienākumus,

- novērst pārpalikumu rašanos Kopienā.

Šīs cenas ir spēkā visā Kopienā un tās nosaka attiecībā uz katru zvejas gadu.

2. Dalībvalstis dara zināmas Komisijai vidējās Kopienas izcelsmes produktu cenas, kas reģistrētas to vairumtirdzniecībā vai ostās, kā minēts 1. punktā, kas nosaka komerciālos raksturlielumus.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, īpaši attiecībā uz konversijas faktoru noteikšanu attiecībā uz dažādām sugām, tunzivs izmēriem un noformējumu, pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā noteikto procedūru.

27. pants

Pabalsts ražotāju organizācijām

1. Ražotāju organizācijām var piešķirt pabalstu par to III pielikumā uzskaitīto zivsaimniecības produktu daudzumiem, ko noķēruši to biedri, tad pārdevuši un kas tad piegādāti pārstrādes ražotnēm, kuras reģistrētas Kopienas muitas teritorijā un paredzētas produktu, uz ko attiecas KN kods 1604, rūpnieciskai ražošanai. Par attiecīgo kalendāro ceturksni šo pabalstu piešķir, ja:

- vidējā pārdošanas cena, kas reģistrēta Kopienas tirgū

un

- importa cena, kas minēta 29. panta 3. punkta d) apakšpunktā,

ir zemākas par radušos slieksni, kas vienāds ar 87 % no attiecīgā produkta Kopienas ražotāju cenas.

Pirms katra zvejas gada dalībvalstis sagatavo vai atjaunina un dara zināmu Komisijai šajā daļā minēto ražotņu sarakstu.

2. Jebkurā gadījumā pabalsta lielums nedrīkst pārsniegt:

- vai nu starpību starp radīto slieksni un vidējo attiecīgā produkta pārdošanas cenu Kopienas tirgū,

- vai vienotās likmes summu, kas vienāda ar 12 % šā sliekšņa.

3. Maksimālais kopējais katra produkta, kas var pretendēt uz pabalstu, daudzums ir jāierobežo līdz daudzumam, kas vienāds ar vidējo saskaņā ar 1. punktu pārdoto un piegādāto daudzumu trīs zvejas gadu ekvivalento kvartālu laikā, pirms kvartāla, par kuru ir izmaksāts pabalsts.

4. Pabalsta lielums, kas piešķirts katrai ražotāju organizācijai ir vienāds ar:

- maksimālo lielumu, kas noteikts 2. punktā, attiecībā uz minētā produkta daudzumiem, kas ir realizēti saskaņā ar 1. punktu un kas nepārsniedz vidējos daudzumus, kurus pārdevuši un piegādājuši ar tādiem pašiem nosacījumiem tās biedri ekvivalentā kvartālā trīs zvejas gadus pirms kvartāla, par kuru izmaksāts pabalsts,

- 50 % maksimālā lieluma, kas noteikts 2. punktā attiecībā uz minētā produkta daudzumiem, kas pārsniedz daudzumus, kas minēti pirmajā ievilkumā un kas ir vienādi ar daudzumu pārpalikumiem, kas rodas, sadalot daudzumus, kas var pretendēt saskaņā ar 3. punktu, starp ražotāju organizācijām.

Šis sadalījums starp attiecīgajām ražotāju organizācijām jāveic proporcionāli, pamatojoties uz to attiecīgo vidējo ražošanas apjomu ekvivalentā kvartālā trīs zvejas gadus pirms kvartāla, par kuru ir izmaksāts pabalsts.

5. Ražotāju organizācijas to biedriem piešķirto pabalstu sadala proporcionāli, pamatojoties uz to saražotajiem un pārdotajiem, un piegādātajiem daudzumiem saskaņā ar 1. punktu.

6. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, īpaši attiecībā uz pabalsta lielumu un nosacījumiem, ar kuriem pabalsts ir piešķirts, pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā noteikto procedūru.

V SADAĻA

TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

1 NODAĻA.

MUITAS PASĀKUMI

28. pants

1. Lai nodrošinātu Kopienas tirgus pienācīgu apgādi ar izejmateriāliem, kas paredzēti pārstrādes nozarēm, tarifu nodokļu piemērošanu attiecībā uz zināmiem produktiem autonomi pilnīgi vai daļēji aptur uz nenoteiktu laiku saskaņā ar šīs regulas VI pielikumu.

2. Lai novērstu to, ka 1. punktā minētie apturēšanas pasākumi traucētu 20., 21., 22., 23., 25 un 26. pantā minētos stabilizēšanas pasākumus, šāda apturēšana ir pamatota gadījumos, kad attiecīgie produkti ir importēti ar noteikumu, ka tiek ievērota saskaņā ar 29. pantu noteiktā cena.

3. Ja, neskatoties uz to, ka tiek ievērota references cena, kas minēta 2. punktā, jebkad notiek nopietni tirgus traucējumi, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, pēc Komisijas priekšlikuma aptur 1. punktā minētos pasākumus.

2. NODAĻA

REFERENCES CENAS

29. pants

1. References cenas, kas ir spēkā Kopienā, nosaka katru gadu pēc produktu kategorijām attiecībā uz produktiem, kas precizēti 1. pantā, un uz ko attiecas:

a) tarifu samazināšanas vai apturēšanas pasākumi, ja noteikumi, kas ir tiem saistoši PTO, paredz atbilstību references cenai;

b) viens vai vairāki 28. panta 1. punktā paredzētie pasākumi

vai

c) citi pasākumi kā tie, kas minēti a) un b) apakšpunktā, kas paredz atbilstību references cenai un kas atbilst Kopienas starptautiskajām saistībām.

2. Ja minētā produkta, kas importēts no trešās valsts saskaņā ar kādu no 1. punktā minētajiem pasākumiem, deklarētā muitas vērtība ir zemāka par references cenu, attiecīgie daudzumi neatbilst attiecīgajiem tarifu pasākumiem.

Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai gadījumus, kad tiek piemērots šajā daļā minētais pasākums.

3. References cenas, kas pieņemtas:

a) attiecībā uz produktiem, kas uzskaitīti I pielikuma A un B daļā, ir vienādas ar izņemšanas cenu, kas noteikta saskaņā ar 20. panta 1. punktu;

b) attiecībā uz produktiem, kas precizēti I pielikuma C daļā, ir vienādas ar pārdošanas cenu Kopienā, kas noteikta saskaņā ar 22. pantu;

c) attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ir vienādas ar pārdošanas cenu Kopienā, kas noteikta saskaņā ar 25. panta 1. punktu;

d) attiecībā uz citiem produktiem nosaka īpaši, pamatojoties uz muitas vērtību svērtiem vidējiem lielumiem, kas reģistrēti dalībvalstīs importa tirgos vai importa ostās trīs gadus tūlīt pēc dienas, kad noteikta references cena, ņemot vērā vajadzību nodrošināt, ka cenas atspoguļo tirgus situāciju.

4. Dalībvalstis regulāri dara zināmas Komisijai I un IV pielikumā minēto produktu cenas un daudzumus, kas reģistrēti to tirgos vai to ostās. Šīs cenas ir vienādas ar attiecīgo produktu muitas vērtību.

5. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, ieskaitot tos, kas attiecas uz references cenu noteikšanu, pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā noteikto procedūru.

3. NODAĻA

DROŠĪBAS PASĀKUMI

30. pants

1. Ja Kopienas tirgus attiecībā uz vienu vai vairākiem 1. pantā minētajiem produktiem importa vai eksporta dēļ tiek ietekmēts vai to apdraud nopietni traucējumi, kas varētu apdraudēt Līguma 33. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, tirdzniecībā ar trešām valstīm piemēro attiecīgus pasākumus, līdz šāds traucējums vai traucējuma draudi beidz eksistēt.

2. Pirmajā punktā paredzētos pasākumus piemēro un īsteno saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3285/94 [14] 16. pantā noteiktajām procedūrām.

VI SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

31. pants

Ja cenas paaugstinās un Kopienas tirgū tiek reģistrētas apgādes problēmas attiecībā uz vienu vai vairākiem 1. pantā minētiem produktiem tā, ka dažu Līguma 33. pantā minēto mērķu sasniegšana varētu tikt apdraudēta, un, ja situācija varētu ieilgt, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma veic vajadzīgos pasākumus, lai labotu situāciju.

32. pants

Neatkarīgi no jebkādiem noteikumiem, kas pieņemti citādi saskaņā ar Līguma 36. un 37. pantu, attiecībā uz 1. pantā minēto produktu ražošanu un tirdzniecību piemēro Līguma 87., 88. un 89. pantu.

33. pants

Neierobežojot citus Kopienas noteikumus, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi zvejas kuģi, kas peld zem kādas dalībvalsts karoga, bauda vienādu pieeju ostām un pirmās pakāpes realizācijas iekārtām kopā ar visu blakus aprīkojumu un tehniskajām iekārtām.

34. pants

1. Dalībvalstis un Komisija viena otrai dara zināmu informāciju, kas vajadzīga šīs regulas piemērošanai. Šajā sakarā tās izveido nepieciešamās saziņas un informācijas apmaiņas sistēmas, uztur tās labā darba kārtībā un sedz dalības izmaksas.

Daļu no pirmajā daļā minēto sistēmu izmaksām sedz no Kopienas budžeta.

2. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, ieskaitot tos, kas attiecas uz izdevumu, kas jāsedz Kopienas budžetam, noteikšanu, pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā noteikto procedūru.

35. pants

1. Izdevumus, kas rodas piešķirot maksājumus, kas paredzēti šajā regulā, uzskata par tādiem, kas attiecas uz intervences pasākumiem Regulas (EK) Nr. 1285/1999 2. panta 2. punkta nozīmē.

2. Pirmā punktā minēto izdevumu finansējumu piešķir attiecībā uz produktiem no krājumiem vai krājumu grupas tikai līdz apjomam, no visiem daudzumiem, kas piešķirti minētajai dalībvalstij no kopējā atļautā nozvejas apjoma attiecībā uz minēto krājumu vai krājumu grupu.

3. Sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā noteikto procedūru.

36. pants

Dalībvalstis pieņem attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu, un novērš un izbeidz jebkādu krāpšanos. Šajā sakarā:

- tās regulāri veic pārbaudes attiecībā uz finansiālās palīdzības ieguvējiem,

- ja vajadzīgs veikt noteiktas paraugu pārbaudes, pamatojoties uz riska analīzi, tās nodrošina, ka pārbaužu biežums un lietotās metodes visā to teritorijā attiecībā uz pārbaudāmo pasākumu ir atbilstošas un adekvātas attiecībā uz realizēto produktu vai turēto produktu apjomu ar nolūku to realizēt.

37. pants

Pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas īstenošanai un kas attiecas uz jautājumiem, kuri minēti 2. līdz 7., 9., 10., 12., 13., 16., 17., 19. līdz 21., 23. līdz 27., 29., 34. un 35. pantā, pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto procedūru attiecībā uz pārvaldību.

38. pants

1. Komisijai palīdz Pārvaldības komiteja zivsaimniecības produktu jautājumos, šeit turpmāk "Komiteja".

2. Ja atsauces tiek veiktas uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzēto laika posmu nosaka vienu mēnesi.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

39. pants

Komiteja lemj par jebkuru citu jautājumu, ko tai iesniedzis tās priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma.

40. pants

Regulu piemēro tā, lai tai pašā laikā pienācīgi ņemtu vērā Līguma 33. un 131. pantā minētos mērķus.

41. pants

Vēlākais līdz 2005. gada 31. decembrim Komisija Padomei un Parlamentam nosūta novērtējuma ziņojumu par šīs regulas īstenošanas rezultātiem.

42. pants

1. Ar šo Regulas (EEK) Nr. 3759/92, (EEK) Nr. 105/76 un (EEK) Nr. 1772/82 no 2001. gada 1. janvāra ir atceltas.

2. Atsauces uz atcelto Regulu (EEK) Nr. 3759/92 jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu un jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu VIII pielikumā.

43. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publikācijas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2001. gada 1. janvāra, izņemot 4. pantu, ko piemēro no 2002. gada 1. janvāra.

Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1999. gada 17. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

K. Hemilä

[1] OV C 78, 20.3.1999., 1. lpp.

[2] Atzinums sniegts 1999. gada 2. decembrī (vēl nepublicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[3] OV C 329, 17.11.1999., 13. lpp.

[4] OV C 374, 23.12.1999., 71. lpp.

[5] OV L 388, 31.12.1992., 1. lpp. Regula, ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3318/94 (OV L 350, 31.12.1994., 15. lpp.).

[6] OV L 20, 28.1.1976., 39. lpp. Regula ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3940/87 (OV L 373, 31.12.1987., 6. lpp.).

[7] OV L 197, 6.7.1982., 1. lpp.

[8] OV L 337, 30.12.1999., 10. lpp.

[9] Regula Nr. 26, ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai (OV 30, 20.4.1962., 993./62. lpp.). Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 49 (OV 53, 1.7.1962., 1572./62. lpp.).

[10] OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

[11] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

[12] Padomes 1978. gada 18. decembra Direktīva 79/112/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu etiķetēšanu, noformēšanu un reklāmu pārdošanai galapatērētājam (OV L 33, 8.2.1979., 1. lpp.). Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/4/EK (OV L 43, 14.2.1997., 21. lpp.)

[13] Padomes 1996. gada 26. novembra Regula (EK) Nr. 2406/96, kas nosaka kopējus realizācijas standartus noteiktiem zivsaimniecības produktiem (OV L 334, 23.12.1996., 1. lpp.). Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 323/97 (OV L 52, 22.2.1997., 8. lpp.).

[14] Padomes 1994. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3285/94 par kopējiem noteikumiem attiecībā uz importu un to atceļošā Regula (EK) 518/94 (OV L 349, 31.12.1994., 53. lpp.). Regula ar jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2315/96 (OV L 314, 4.12.1996., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

KN kods | Preču apraksts |

| |

A.Pozīcijas Nr. 0302 un 0307 svaigi vai atdzesēti produkti:

1. | 03022200 | Plekste (Pleuronectes platessa) |

2. | ex03022990 | Bute (Limanda limanda) |

3. | 03022910 | Kollers (Lepidorhombus spp.) |

4. | ex03022990 | Plekste (Platichys flesus) |

5. | 03023110 | Garspuru tunzivs vai garpirkstu tunzivs (Thunnus alalunga) |

6. | ex030240 | Sugas Clupea harengus reņģes |

7. | 03025010 | Sugas Gadus morhua kods |

8. | 03026110 | Sugas Sardina pilchardus sardīne |

9. | 03026200 | Pīkša (Melanogrammus aeglefinus) |

10. | 03026300 | Saida (Pollachius virens) |

11. | ex030264 | Sugu Scomber scombrus un Scomber japonicus makreles |

12. | 03026520 | Dzeloņzivs (Squalus acanthias un Scyliorhinus spp.) |

13. | 03026931 | Redfish (Sebastes spp.) |

14. | 03026941 | Sudrabotais heks (Merlangius merlangus) |

15. | 03026945 | Jūras līdaka (Molva spp.) |

16. | 03026955 | Anšovi (Engraulis spp.) |

17. | ex03026968 | Sugas Merluccius merluccius heks |

18. | 03026981 | Monkfish (Lophius spp.) |

19. | ex03074110 | Tintes zivs (Sepia officinalis un Rossia macrosoma) |

B.Dzīvi, svaigi vai atdzesēti produkti vai kulināri apstrādāti produkti tvaikos vai vārīti ūdenī:

| | Sugas Crangon crangon garneles un dziļūdens garneles (Pandalus borealis) |

C.Dzīvi, svaigi vai atdzesēti produkti vai produkti, kas kulināri apstrādāti tvaikos, vai vārīti ūdenī:

| 03022300 | Paltuss (Solea spp.) |

| 03062430 | Ēdamie krabji (Caner pagurus) |

| 03062930 | Norvēģijas omāri (Nephrops norvegicus) |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

KN kods | Preču apraksts |

| |

A.Pozīcijas Nr. 0303 un 0304 saldētie produkti:

| 03033110 | Argentīne vai Grenlandes āte (Reinhadtius hippoglossoides) |

| 03037811 | Ģints Merluccius heks |

| 03037812 | |

| 03037813 | |

| 03037819 | |

| un | |

| 03042055 | |

| 03042056 | |

| 03042058 | |

| 03037971 | Jūras plaudis (Dentex dentex un Pagellus spp.) |

| 03037987 | Zobenzivs (Xiphias Gladius ) |

| 03042087 | |

| 03046065 | |

B.Pozīcijas Nr. 0306 saldētie produkti:

| 03061340 | Saimes Penaeidae garneles |

| 03061350 | |

| ex03061380 | |

C.Pozīcijas Nr. 0307 saldētie produkti:

1. | 03074918 | Sugu Sepia officinalis, Rosia macrosoma un Sepiola rondeletti tinteszivs |

| 03074901 | |

2. | 03074931 | Kalmāri (Loligo spp.) |

| 03074933 | |

| 03074935 | |

| un | |

| 03074938 | |

3. | 03074951 | Kalmāri (Ommastrephes sagittatus) |

4. | 03075910 | Astoņkājis (Octopus spp.) |

5. | 03079911 | Illex spp. |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Svaiga, atdzesēta vai saldēta tunzivs (ģints Thunnus), svītrainā tunzivs vai svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis) un citas ģints Euthynnus sugas, kas paredzētas produktu, kas atbilst pozīcijai Nr. 1604, un ir klasificēti kādā no šādiem Kombinētās nomenklatūras kodiem, rūpnieciskai ražošanai.

Preču apraksts | KN kods |

Svaigas vai atdzesētas | Saldētas |

Prezentētas citādā veidā kā uzskaitīts pozīcijā Nr. 0304:

1.Šādas sugas:

a)Garspuru tunzivs vai garpirkstu tunzivs (Thunnus alalunga), izņemot svaigu vai atdzesētu:

1.Sver vairāk kā 10 kg katrs | | 03034111, 03034113 un 03034119 |

2.Sver vairāk kā 10 kg katrs | | 03034111, 03034113 un 03034119 |

b)Dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares)

1.Sver vairāk kā 10 kg katrs | 03023210 | 03034212, 03034232 un 03034252 |

2.Sver vairāk kā 10 kg katrs | 03023210 | 03034218, 03034238 un 03034258 |

c)Svītrainā tunzivs vai svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis) | 03023310 | 03034311, 03034313 un 03034319 |

d)Zilā tunzivs (Thunnus thynnus), izņemot svaigu vai saldētu | | 03034921, 03034923 un 03034929 |

e)citas ģinšu Thunnus un Euthynnus sugas | | 03034941, 03034943, 03034949, 03037921, 03037923 un 03037929 |

II.Prezentētas kādā no šādiem veidiem:

a)veselas | | |

b)attīrītas no žaunām un atzarnotas | | |

c)citādi (piemēram, "bez galvām") | | |

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Šādu sugu svaigi vai atdzesēti produkti | KN kods |

| |

1. | Citrona palutss (Microstomus kitt.) | ex03022990 |

2. | Zilā tunzivs (Thunnus thynnus) | |

3. | Pollaks (Pollachius pollachius) | ex03026951 |

4. | Ray's plaudis (Brama spp.) | 03026975 |

5. | Zilais heks (Micromesistius poutassou vai Gadus poutassou) | 03026985 |

6. | Franču menca (Trisopterus luscus) un menca (Trisopterus minutus) | ex03026999 |

7. | Svītrainā borsa (Boops boops) | ex03026999 |

8. | Smarida (Spicara smaris) | ex03026999 |

9. | Jūras zutis (Conger conger) | ex03026999 |

10. | Jūras gaiļi (Trigla spp.) | ex03026999 |

11. | Stavrida (Trachurus spp.) | |

12. | Kefale (Mugil spp.) | ex03026999 |

13. | Raja (Raja spp.) | |

14. | Mataste, zobenzivs (Lepidopus caudatus un Aphanopus carbo) | ex03026999 |

15. | Parastā ķemmes gliemene (Pecten maximums) | ex03072100 |

16. | Parastais molusks (Buccinum undatum) | ex03079100 |

17. | Svītrainais vai sarkanais molusks (Mullus surmuletus, Mullus barbatus) | ex03026999 |

18. | Melnais jūras plaudis (Sponyliosoms cantharus) | ex03026999 |

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

Dzīvi, svaigi un atdzesēti produkti

KN kods | Apraksts |

| Karpa (Cyprinus Carpio, Ctenopharyngodon idella, Hypophthalmimhthyes nobilis, Hypophthalmichthyer molitrix) |

| Atlantijas lasis (Salmo salara) |

| Forele (Oncorhynchus mykiss, Salmo trutta) |

| Zutis (Anguilla anguilla) |

| Gilthead jūras plaudis (Sparus aurata) |

| Jūras asaris (Dicebtrarchus labrax) |

| Āte (Psetta maxima) |

| Austeres (Ostra edulis, Crassostrea gigas) |

ex03073110 | Divvāku gliemji (Mytilus spp.) |

03079100 | Ēdamie gliemeži (Ruditapes decussatus, Ruditapes philippinarium, Tapes spp., Veneridae, Mercenaria mercenaria) |

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

Kopējo muitas tarifu nodokļa, kas minēts 28. pantā, piemērošanas atlikšana

1. Muitas nodokļu piemērošana attiecībā uz Aļaskas pollaka (Theragra chalcogramma) saldētām filejām, kas atbilst KN kodam ex03042085 un kas prezentētas ražošanas blokos un paredzētas pārstrādei, ir atlikta uz nenoteiktu laiku.

2. Muitas nodokļu piemērošana attiecībā uz Aļaskas pollaka (Theragra chalcogramma) saldētu gaļu, kas atbilst KN kodam ex03049061 un kas ir prezentēta ražošanas blokos un paredzēta pārstrādei, ir atlikta uz nenoteiktu laiku.

3. Muitas nodeva attiecībā uz sugu Gadus morhua, Gadus ogac, Gadus macrocephalus un Boreogadus saida zivīm, ieskaitot aknas un ikrus, kas prezentētas svaigas, atdzesētas vai saldētas un paredzētas pārstrādei un kas atbilst KN kodiem:

ex03025010

ex03025090

ex03026935

ex03036011

ex03036019

ex03036090

ex03037941

ir samazināta par 3 % uz nenoteiktu laiku.

4. Nodevas likme attiecībā uz surimi (saldēta, malta zivs gaļa), kas paredzēts pārstrādei un atbilst KN kodam ex03049003, ir samazināta par 3,5 % uz nenoteiktu laiku.

5. Nodevas likme attiecībā uz zilā makrurona (Macruronus novaezealandiae), saldētām filejām, kas paredzētas pārstrādei un atbilst KN kodam ex03042091, ir samazināta par 3,5 % uz nenoteiktu laiku.

6. Nodevas likme attiecībā uz zilā makrurona (Macruronus novaezealandiae), saldētu gaļu, kas paredzēta pārstrādei un atbilst KN kodam ex03049097, ir samazināta par 3,5 % uz nenoteiktu laiku.

7. Muitas nodevu piemērošana attiecībā uz sugas Pandalus borealis svaigām, atdzesētām vai saldētām garnelēm čaulās, kas paredzētas pārstrādei un atbilst KN kodiem:

Pārbaudes, lai nodrošinātu, ka iepriekšminētie produkti faktiski tiek pārstrādāti, tiek veiktas saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas noteikumiem. Nodevas piemērošanas attiecībā uz šiem produktiem pilnīga vai daļēja atlikšana ir atļauta, ja tie paredzēti jebkurai darbībai, bet nav paredzēti vienai vai vairākām šādām darbībām:

ex03061310

ex03062310

ir atlikta uz nenoteiktu laiku.

Pārbaudes, lai nodrošinātu, ka iepriekšminētie produkti faktiski tiek pārstrādāti, tiek veiktas saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas noteikumiem. Nodevas piemērošanas attiecībā uz šiem produktiem pilnīga vai daļēja atlikšana ir atļauta, ja tie paredzēti jebkurai darbībai, bet nav paredzēti vienai vai vairākām šādām darbībām:

- tīrīšana, atbrīvošana no žaunām, ķidāšana, galvas nogriešana,

- sadalīšana (izņemot griešanu kubiņos, fileju griešanu, sasaldētu bloku sadalīšana vai saldētu starpliku fileju bloku sadalīšana loksnēs),

- paraugu ņemšana, šķirošana,

- etiķetēšana,

- iepakošana,

- atdzesēšana,

- sasaldēšana,

- dziļā sasaldēšana,

- atkausēšana, atdalīšana.

Atlikšana nav atļauta attiecībā uz produktiem, kam paredzēta papildus apstrāde (vai darbības), kura atbilst atlikšanai, ja šāda apstrāde (vai darbības) tiek veiktas mazumtirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas līmenī. Šādu muitas nodevu piemērošanas atlikšanu attiecina tikai uz zivīm, kas paredzētas lietošanai cilvēku uzturā.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS

A. 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās kompensācijas aprēķināšanas metode

(eiro attiecībā uz biedru kuģi) |

Biedru kuģi | Ikgadējais apjoms pirmo trīs gadu laikā | Ikgadējais apjoms divu nākamo gadu laikā |

no 1. līdz 50. | 600 | 300 |

no 51. līdz 100. | 200 | 100 |

no 101. līdz 500. | 100 | 50 |

no 501. | 0 | 0 |

B. 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētās kompensācijas aprēķināšanas metode

(eiro attiecībā uz ražotāju organizāciju) |

Produkcijas procentuālais apjoms, kas realizēts īpašā ražošanas teritorijā caur ražotāju organizāciju | Ikgadējais apjoms pirmo trīs gadu laikā | Ikgadējais apjoms divu nākamo gadu laikā |

Līdz 50 % un tos ieskaitot | 20000 | 15000 |

Starp 50 % un 75 % | 25000 | 20000 |

Virs 75 % un tos ieskaitot | 30000 | 25000 |

--------------------------------------------------

VIII PIELIKUMS

Korelācijas tabula

Regula (EEK) Nr. 3759/92 | Šī regula |

1. pants | 1. pants |

2. pants | 2. pants |

3. pants | 3. pants |

4. pants | 5. pants |

4.a pants | 6. pants |

5. pants | 7. pants |

5.a pants | — |

6. pants | 8. pants |

7. pants | — |

7.a pants | 12. pants |

7.b pants | — |

8. pants | 17. pants |

9. pants | 18. pants |

10. pants | 19. pants |

11. pants | 20. pants |

12. pants | 21. pants |

12.a pants | — |

13. pants | 22. pants |

14. pants | 23. pants |

15. pants | 24. pants |

16. pants | 25. pants |

17. pants | 26. pants |

18. pants | 27. pants |

19. pants | — |

20. pants | — |

21. pants | — |

22. pants | 29. pants |

23. pants | 29. pants |

24. pants | 30. pants |

25. pants | 35. pants |

26. pants | 33. pants |

27. pants | 32. pants |

28. pants | 31. pants |

29. pants | — |

30. pants | 34. pants |

31. pants | 37. pants |

32. pants | 38. pants |

33. pants | 39. pants |

34. pants | 40. pants |

35. pants | 42. pants |

36. pants | 43. pants |

I pielikums | I pielikums |

II pielikums | II pielikums |

III pielikums | III pielikums |

IV pielikums | — |

V pielikums | — |

VI pielikums | IV pielikums |

VII pielikums | VI pielikums |

--------------------------------------------------