Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/30/EK

(2000. gada 6. jūnijs)

par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

apspriedušies ar Reģionu komiteju,

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru [3],

tā kā:

(1) Satiksmes pieaugums visās dalībvalstīs rada līdzīgas nopietnas problēmas saistībā ar ceļu drošību un vidi.

(2) Ceļu satiksmes drošības, vides aizsardzības un taisnīgas konkurences interesēs būtu jāizmanto tikai tādi komerciālie transportlīdzekļi, kas ir labā tehniskā braukšanas kārtībā.

(3) Saskaņā ar 1996. gada 20. decembra Direktīvu 96/96/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm [4] komerciālus transportlīdzekļus katru gadu pakļauj pilnvarotas iestādes inspekcijai.

(4) Direktīvas 94/12/EK [5] 4. pants nosaka daudzpusēju pieeju to pasākumu izmaksu un efektivitātes aspektiem, kas paredzēti, lai mazinātu autotransporta radīto vides piesārņojumu; tā kā Eiropas "I automašīnu un degvielas programmā" ir šāda pieeja un objektīvi novērtēti derīgākie pasākumi transportlīdzekļu tehnikas, degvielas kvalitātes, monitoringa un saglabāšanas jomā, tāpat kā netehniski pasākumi, lai samazinātu autotransporta izmeti.

(5) Ar šādu pieeju Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši Direktīvu 98/70/EK [6], kas paredzēta, lai uzlabotu degvielas kvalitāti un noteiktu stingrākus izmetes standartus, Direktīvu 98/69/EK [7] attiecībā uz personiskajiem vieglajiem automobīļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un Direktīvu 1999/96/EK [8] par smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

(6) Šajā direktīvā ir līdzīga pieeja, bet vides aizsardzības nolūkā šajā posmā varētu būt efektīvāk nevis noteikt stingrākus standartus, kas Direktīvā 96/96/EK paredzēti tehniskajām apskatēm, bet gan noteikt tehniskās pārbaudes uz ceļiem, lai nodrošinātu minētās direktīvas piemērošanu visu gadu.

(7) Reglamentētu gadskārtēju tehnisko apskati faktiski nevar uzskatīt par pietiekamu garantiju, ka kontrolētie komerciālie transportlīdzekļi ir braukšanas kārtībā visu gadu.

(8) Plānota papildu tehniskā pārbaude uz ceļiem ir nozīmīgs rentabls pasākums, lai kontrolētu komerciālu transportlīdzekļu tehniskās apkopes standartus uz ceļa.

(9) Pārbaude uz ceļiem būtu jāveic, nediskriminējot autovadītājus pēc valsts piederības vai pēc valsts, kurā komerciālais transportlīdzeklis reģistrēts vai nodots ekspluatācijā.

(10) Pārbaudes metodes izvēles pamatojumā vajadzētu būt mērķtiecīgai pieejai, veltot lielākas pūles to transportlīdzekļu identificēšanai, kas šķiet varētu būt slikti uzturēti, sakarā ar to palielinot autovadītāju un īpašnieku darbības efektivitāti un samazinot izmaksas un nokavējumus.

(11) Ja pārbaudītajam transportlīdzeklim ir nopietni trūkumi, tad jābūt iespējamam lūgt kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts vai nodots ekspluatācijā, veikt attiecīgos pasākumus un informēt prasību iesniegušo dalībvalsti par jebkuriem veiktajiem papildu pasākumiem.

(12) Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāparedz saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību [9].

(13) Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā, paredzētās darbības mērķus, proti, izstrādāt kārtību Kopienas teritorijā braucošo komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem, dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt, tāpēc mērķu mēroga dēļ labāk tos sasniegt Kopienas līmenī; šī direktīva nepārsniedz to, kas ir nepieciešams šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību un apkārtējo vidi, šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka Kopienas dalībvalstu teritorijās braucošie komerciālie transportlīdzekļi pilnīgāk atbilstu konkrētiem tehniskiem nosacījumiem, kas paredzēti Direktīvā 96/96/EK.

2. Ar šo direktīvu nosaka konkrētus nosacījumus Kopienas teritorijā braucošo komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem.

3. Neierobežojot Kopienas regulas, šī direktīva tomēr nemazina dalībvalstu tiesības veikt pārbaudes, uz ko neattiecas šī direktīva, vai pārbaudīt autotransporta citus aspektus, īpaši tos, kuri attiecas uz komerciāliem transportlīdzekļiem. No otras puses, nav iespējams aizliegt dalībvalstij saistībā ar pārbaudēm, uz ko neattiecas šīs direktīvas darbības joma, ne tikai uz satiksmes ceļiem veikt pārbaudes atbilstīgi ierakstiem I pielikumā.

2. pants

Šajā direktīvā:

"komerciāls transportlīdzeklis" ir tie mehāniskie transportlīdzekļi un piekabes, kas Direktīvas 96/96/EK I pielikumā definēti 1., 2. un 3. kategorijā;

"tehniskā pārbaude uz ceļiem" ir dalībvalsts teritorijā braucoša komerciāla transportlīdzekļa tehniska pārbaude, kas ir negaidīta, jo iestādes par to nav paziņojušas, un ko uz satiksmes ceļiem veic iestādes, vai tās tiek veiktas iestāžu pārraudzībā;

"tehniskā apskate" ir transportlīdzekļa tehniskā apskate, kas paredzēta Direktīvas 96/96/EK II pielikumā.

3. pants

1. Katra dalībvalsts ievieš tehniskās pārbaudes uz ceļiem, lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus attiecībā uz komerciāliem transportlīdzekļiem atbilstīgi šai direktīvai, ņemot vērā valsts noteikumus, ko piemēro šādiem transportlīdzekļiem saskaņā ar Direktīvu 96/96/EK.

2. Katru tehnisko pārbaudi uz ceļiem veic, nediskriminējot autovadītājus pēc valsts piederības vai pēc valsts, kurā komerciālais transportlīdzeklis reģistrēts vai nodots ekspluatācijā, ņemot vērā vajadzību samazināt autovadītāju un īpašnieku izmaksas un kavējumus.

4. pants

1. Tehniskā pārbaude uz ceļiem ietver vienu, divus vai visus no šādiem aspektiem:

a) stāvoša komerciāla transportlīdzekļa tehniskās apkopes stāvokļa vizuālu novērtējumu;

b) tā ziņojuma par pēdējo tehnisko pārbaudi uz ceļiem, kas minēts 5. pantā, vai tā dokumenta, kurš apliecina, ka transportlīdzeklis ir tehniskā braukšanas kārtībā, pārbaudi un jo īpaši, ja transportlīdzeklis reģistrēts vai laists ekspluatācijā dalībvalstī, pierādījumu, ka komerciālajam transportlīdzeklim veikta ar tiesību aktiem noteiktā tehniskā apskate saskaņā ar Direktīvu 96/96/EK;

c) to pārkāpumu pārbaudi, kas attiecas uz vienu, vairākiem vai visiem ierakstiem, kuri uzskaitīti I pielikuma 10. punktā.

2. Bremžu sistēmas un izplūdes emisijas pārbaudi veic saskaņā ar II pielikuma noteikumiem.

3. Pirms to ierakstu pārbaudes, kas uzskaitīti I pielikuma 10. punktā, inspektors ņem vērā pēdējo sertifikātu par tehnisko stāvokli un/vai pēdējo ziņojumu par tehnisko pārbaudi uz ceļiem, kuru var uzrādīt autovadītājs.

Inspektors var ņemt vērā arī citu autovadītāja uzrādītu drošības sertifikātu, ko izsniegusi apstiprināta iestāde.

Ja šie sertifikāti un/vai ziņojums apstiprina, ka pārbaude par kādu no ierakstiem, kas uzskaitīti I pielikuma 10. punktā, ir veikta iepriekšējos trīs mēnešos, tad to neatkārto, izņemot gadījumus, kad ir acīmredzams defekts un/vai pārkāpums.

5. pants

1. Ziņojumu par tehnisko pārbaudi uz ceļiem, kas minēts 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā, sastāda iestāde vai inspektors, kurš ir veicis pārbaudi. Ziņojuma paraugs ir ietverts I pielikumā, kura 10. punktā ir parādīts pārbaudes punktu saraksts. Iestāde vai inspektors attiecīgajā lodziņā izdara atzīmi ar ķeksīti. Ziņojums jāatdod komerciālā transportlīdzekļa vadītājam.

2. Ja iestāde vai inspektors uzskata, ka trūkumi komerciāla transportlīdzekļa apkopē, jo īpaši saistībā ar bremzēm, var apdraudēt drošību, ir pamatota turpmāka pārbaude, un dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 96/96/EK 2. pantu var norīkot komerciālajam transportlīdzeklim sarežģītāku pārbaudi tuvākajā pārbaužu centrā.

Ja tehniskajā pārbaudē uz ceļiem, kas minēta 4. panta 1. punktā, vai pārbaudē, kura minēta šā punkta pirmajā daļā, pārliecinās, ka komerciālais transportlīdzeklis nopietni apdraud tā lietotājus vai citus satiksmes dalībniekus, tad šo transportlīdzekli var aizliegt lietot līdz atklāto trūkumu novēršanai.

6. pants

Reizi divos gados līdz 31. martam dalībvalstis paziņo Komisijai savāktos datus, kas attiecas uz iepriekšējos divos gados pārbaudīto komerciālo transportlīdzekļu skaitu, klasifikāciju kategorijās saskaņā ar I pielikuma 6. punktu un pēc valstīm, kurās transportlīdzekļi reģistrēti, kā arī ierakstiem, kas pārbaudīti, un atzīmētiem defektiem, pamatojoties uz I pielikuma 10. punktu.

Pirmie iesniegtie dati aptver divu gadu periodu, kas sākas 2003. gada 1. janvārī.

Komisija nosūta šo informāciju Eiropas Parlamentam.

7. pants

1. Dalībvalstis cita citai palīdz īstenot šo direktīvu. Tās jo īpaši savstarpēji apmainās ar sīkām ziņām par iestādi(-ēm), kas atbild par pārbaužu veikšanu, un paziņo kontaktpersonu vārdus.

2. Par nopietniem to komerciālo transportlīdzekļu trūkumiem, kas pieder nerezidentiem, jo īpaši par tiem, kuru dēļ tiek aizliegts lietot transportlīdzekli, nosūta ziņojumu, kura paraugs parādīts I pielikumā, kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kur transportlīdzeklis reģistrēts vai nodots ekspluatācijā, neierobežojot saukšanu pie atbildības saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir spēkā dalībvalstīs, kur trūkums protokolēts.

Neskarot 5. pantu, kompetentās iestādes dalībvalstī, kur nopietns trūkums ir konstatēts komerciālā transportlīdzeklī, kas pieder nerezidentam, var lūgt kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kurā transportlīdzeklis ir reģistrēts vai nodots ekspluatācijā, pret pārkāpēju veikt atbilstošus pasākumus, piemēram, nodot transportlīdzekli turpmākai tehniskā stāvokļa pārbaudei.

Kompetentās iestādes, kas šādu lūgumu saņem, paziņo kompetentajām iestādēm dalībvalstī, kur nopietns komerciāla transportlīdzekļa trūkums ir konstatēts, par jebkuriem veiktajiem pasākumiem pret pārkāpēju.

8. pants

Grozījumus, kas vajadzīgi, lai tehnikas attīstībai pielāgotu I pielikumu vai II pielikumā definētos tehniskos standartus, pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Šādi grozījumi tomēr nedrīkst paplašināt šīs direktīvas darbības jomu.

9. pants

1. Komisijai palīdz Komiteja pielāgošanai tehnikas attīstībai (še turpmāk "Komiteja"), kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 96/96/EK 8. pantu.

2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

10. pants

Dalībvalstis nosaka sankciju režīmu, ko piemēro, ja autovadītājs vai īpašnieks neievēro tehniskās prasības atbilstīgi šai direktīvai.

Tām jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu šo sankciju piemērošanu. Tā noteiktām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

11. pants

Komisija iesniedz ziņojumu Padomei par šīs direktīvas piemērošanu kopā ar iegūto rezultātu apkopojumu gadā pēc 6. pantā minēto datu saņemšanas no dalībvalstīm.

Pirmais ziņojums aptver divu gadu laikposmu, kas sākas 2003. gada 1. janvārī.

12. pants

1. Dalībvalstīs pirms 2002. gada 10. augusta stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Pieņemot attiecīgus aktus, dalībvalstis tajos ietver atsauces uz šo direktīvu vai pievieno šādas atsauces to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

13. pants

Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2000. gada 6. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

E. Ferro Rodrigues

[1] OV C 190, 18.6.1998., 10. lpp., un OV C 116E, 26.4.2000., 7. lpp.

[2] OV C 407, 28.12.1998., 112. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1999. gada 9. februāra Atzinums (OV C 150, 28.5.1999., 27. lpp.), Padomes 1999. gada 2. decembra Kopējā nostāja un Eiropas Parlamenta 2000. gada 14. marta Lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Padomes 2000. gada 13. aprīļa Lēmums.

[4] OV L 46, 17.2.1997., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 1999/52/EK (OV L 142, 5.6.1999., 26. lpp.).

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 23. marta Direktīva 94/12/EK attiecībā uz pasākumiem, ko veic pret gaisa piesārņošanu ar mehānisko transportlīdzekļu izmešiem, ar kuru groza Direktīvu 70/220/EEK (OV L 100, 19.4.1994., 42. lpp.).

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.).

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/69/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz pasākumiem pret gaisa piesārņošanu ar mehānisko transportlīdzekļu izmešiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 1. lpp.).

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/96/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju izmešiem no kompresijas aizdedzes motoriem, ko izmanto transportlīdzekļos, un gāzveida piesārņotāju izmešiem no transportlīdzekļu piespiedu aizdedzes motoriem, kurus darbina ar dabisko gāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi, ar kuru groza Direktīvu 88/77/EEK (OV L 44, 16.2.2000., 1. lpp.).

[9] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

BREMŽU SISTĒMU UN GĀZVEIDA IZMEŠU TESTĒŠANAS UN/VAI PĀRBAUDES NOTEIKUMI

1. Īpaši nosacījumi attiecībā uz bremzēm

Visas bremžu sistēmas detaļas un tās darbības līdzekļi jāsaglabā labā un efektīvā darba kārtībā, un tiem jābūt pareizi noregulētiem.

Transportlīdzekļa bremzēm jāizpilda šādas bremzēšanas funkcijas:

a) mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un puspiekabju darba bremzēm jāpalēnina transportlīdzekļa kustība, un tas jāaptur droši, ātri un efektīvi neatkarīgi no noslogojuma apstākļiem, braucot gan augšup, gan lejup vērstos ceļa slīpumos;

b) mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un puspiekabju stāvbremzēm neatkarīgi no noslogojuma apstākļiem jānotur transportlīdzeklis nekustīgi augšup vai lejup vērstā ceļa slīpumā.

2. Īpaši nosacījumi attiecībā uz izplūdes gāzu izmešiem

2.1. Mehāniskie transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar piespiedu aizdedzes (benzīna) motoru:

a) ja izplūdes gāzu izmešus nekontrolē ar uzlabotu izmešu kontroles sistēmu, piemēram, trīsceļu katalītisko pārveidotāju, ko kontrolē ar lambda zondēšanu, tad:

1) izplūdes gāzu sistēmas vizuāla apskate, lai pārbaudītu, ka nav noplūdes;

2) ja vajadzīgs, izmešu kontroles sistēmas vizuāla apskate, lai pārbaudītu, vai vajadzīgā iekārta ir uzstādīta;

3) pēc pietiekami ilgas motora kondicionēšanas (ņemot vērā transportlīdzekļa ražotāja ieteikumus) oglekļa monoksīda (CO) saturu izplūdes gāzēs mēra, kad motors strādā tukšgaitā (bez slodzes).

Maksimāli pieļaujamais CO saturs izplūdes gāzēs nedrīkst pārsniegt:

- transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijā laikposmā starp dienu, kad dalībvalstis noteica, ka transportlīdzekļiem jāatbilst Direktīvas 70/220/EEK [1] noteikumiem, un 1986. gada 1. oktobri: CO saturs nedrīkst pārsniegt 4,5 % tilp.,

- transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijā pēc 1986. gada 1. oktobra: CO saturs nedrīkst pārsniegt 3,5 % tilp.;

b) ja izplūdes gāzu izmešus kontrolē ar uzlabotu izmešu kontroles sistēmu, piemēram, trīsceļu katalītisko pārveidotāju, ko kontrolē ar lambda zondēšanu, tad:

1) izplūdes gāzu sistēmas vizuāla apskate, lai pārbaudītu, ka nav noplūdes un visas detaļas ir sakomplektētas;

2) izmešu kontroles sistēmas vizuāla apskate, lai pārbaudītu, vai vajadzīgā iekārta ir uzstādīta;

3) transportlīdzekļa izmešu kontroles sistēmas efektivitātes noteikšana, mērot lambdas vērtību un CO saturu izplūdes gāzēs saskaņā ar 4. iedaļu;

4) izpūtēja izmeši - robežvērtības

- mēra motoram darbojoties tukšgaitā:

maksimāli pieļaujamais CO saturs izplūdes gāzēs nedrīkst pārsniegt 0,5 % tilp.,

- mēra motoram darbojoties tukšgaitā (bez slodzes), pie motora apgriezienu skaita vismaz 2000 min−1:

CO saturs: maksimāli 0,3 % tilp.,

Lambda: 1 ± 0,03 vai saskaņā ar ražotāja specifikācijām.

2.2. Mehāniskie transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar kompresijas aizdedzes motoru (dīzeļmotoru)

Izplūdes gāzu necaurredzamība brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no tukšgaitas stāvokļa līdz atslēgšanās ātrumam). Koncentrācijas līmeņa absorbcijas koeficients nedrīkst pārsniegt [2] šādas robežvērtības:

- dabīgas vilkmes dīzeļmotoriem = 2,5 m−1,

- dīzeļmotoriem ar turbokompresoru = 3,0 m−1

vai līdzvērtīgas vērtības, ja izmanto tāda tipa iekārtas, kas atšķiras no tām, kuras atbilst šīm prasībām.

Transportlīdzekļi, kas reģistrēti vai laisti ekspluatācijā līdz 1980. gada 1. janvārim, ir atbrīvoti no šīm prasībām.

2.3. Testu aprīkojums

Transportlīdzekļa izmešus testē, izmantojot iekārtas, kas paredzētas, lai precīzi noteiktu, vai robežvērtības atbilst noteiktajām vai tām, kuras norādījis ražotājs.

[1] Padomes Direktīva 70/220/EEK (1970. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu, ko rada emisija no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 1999/102/EK (OV 334, 28.12.1999., 43. lpp.).

[2] Padomes Direktīva 72/306/EEK (1972. gada 2. augusts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gāzveida piesārņojuma izplūdi no dīzeļmotoriem, kurus lieto transportlīdzekļos (OV L 190, 20.8.1972., 1. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 97/20/EK (OV L 125, 16.5.1997., 2. lpp.).

--------------------------------------------------