Eiropadomes Kopējā stratēģija

(2000. gada 19. jūnijs)

Vidusjūras reģionā

(2000/458/CFSP)

EIROPADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 13. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO STRATĒĢIJU.

I DAĻA

ES REDZĒJUMS ATTIECĪBĀ UZ VIDUSJŪRAS REĢIONU

1. Vidusjūras reģions Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgs. Plaukstošs, demokrātisks, stabils un drošs reģions ar atklātu perspektīvu, kas orientēta uz Eiropu, vislabāk atbilst ES un visas Eiropas interesēm.

2. Vidusjūras reģions turpina stāties pretī politiskiem, ekonomiskiem, tiesiskiem, ekoloģiskiem un sociāliem izaicinājumiem. Lai pārspētu šos kompleksos un daudzveidīgos izaicinājumus, ES un Vidusjūras reģiona partneriem ir jāstrādā kopā, saglabājot kopēju redzējumu, jutīgumu un savstarpēju cieņu.

3. ES Vidusjūras reģiona politiku vada partnerattiecību princips, partnerattiecību, kas aktīvi jāatbalsta abām pusēm. ES ar saviem Vidusjūras reģiona partneriem strādās, lai attīstītu labas kaimiņu attiecības; pilnveidotu pārticību; izskaustu nabadzību; veicinātu un aizsargātu visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, demokrātiju, labu pārvaldību un tiesiskumu; veicinātu kultūras un reliģisko iecietību un attīstītu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, tostarp NVO. ES tā darīs, atbalstot Vidusjūras reģiona partneru centienus sasniegt mērķus, kas izvirzīti Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecībās, izmantojot divpusējās attiecības, lai censtos panākt minētos mērķus, un dodot ieguldījumu mierīgas vides radīšanā Vidējos Austrumos.

4. Šīs Kopējās stratēģijas pamatā ir ar Barselonas Deklarāciju izveidotās Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecības un tās vēlākais acquis, Berlīnes Deklarācija un Eiropas Savienības ilgstošā politika attiecībā uz Vidusjūras reģionu ar tās divpusējiem un reģionālajiem komponentiem.

5. ES ir pārliecināta, ka Vidējo Austrumu miera procesa sekmīga pabeigšana visā tā diapazonā un citu konfliktu atrisināšana reģionā ir svarīgi priekšnoteikumi mieram un stabilitātei Vidusjūras reģionā. Ņemot vērā ES intereses reģionā un tās ciešās un ilgstošās saites ar to veidojošajām valstīm, Savienība tiecas pilnā mērā līdzdarboties stabilitātes un attīstības radīšanā Vidējos Austrumos. Sadarbība, kas jau ir uzsākta pēc Barselonas procesa programmas, ir noteicošais faktors, veidojot pamatus laikposmam pēc miera sasniegšanas. Savienība tādēļ atbalstīs pušu pūles īstenot miera līgumus. Šajā ziņā Eiropas un Vidusjūras reģiona Miera un stabilitātes hartas pieņemšanai, mērķim, kas bijis pirms šīs stratēģijas pieņemšanas, ir jābūt izšķirošam faktoram pēckonflikta procesā Vidusjūras reģionā.

6. Paturot prātā Vidusjūras reģiona būtisko svarīgumu ES un lai turpmāk stiprinātu tās Vidusjūras reģiona dimensiju, Eiropadome pieņem šo Kopējo stratēģiju. Tā ietver visas ES attiecības ar visiem tās partneriem Barselonas procesā un ar Lībiju. Bet tā neiekļauj ES divpusējās attiecības ar tām Vidusjūras reģiona valstīm, kas ir ES kandidātvalstis, jo minētās attiecības ir ietvertas Pievienošanās procesā. Kamēr Eiropas Savienība turpinās pilnā mērā spēlēt noteicošo lomu Vidējo Austrumu miera procesā saskaņā ar savu acquis, ietverot Berlīnes Deklarāciju, šī Kopējā stratēģija veidos ES ieguldījumu miera konsolidācijā Vidējos Austrumos pēc tam, kad būs sasniegts visaptverošs miera noregulējums.

II DAĻA

MĒRĶI

7. Eiropas Savienības politikai Vidusjūras reģionā ir šādi mērķi:

- panākt ievērojamu un mērāmu progresu Barselonas Deklarācijas un tās vēlākā acquis mērķu sasniegšanā, t.i.:

- izveidot kopēju miera un stabilitātes apgabalu ar politiskajām un drošības partnerattiecībām,

- radīt dalītas labklājības zonu, izmantojot ekonomiskas un finansiālas partnerattiecības,

- izveidot partnerattiecības sociālajos, kultūras un humānajos jautājumos, attīstot cilvēkresursus, veicinot izpratni starp kultūrām un apmaiņu starp pilsoniskajām sabiedrībām,

- veicināt pamatvērtības, ko aizstāv ES un tās dalībvalstis, tostarp cilvēktiesības, demokrātiju, labu pārvaldi, pārskatāmību un tiesiskumu,

- iedrošināt Vidusjūras reģiona partnerus un palīdzēt tiem brīvās tirdzniecības sasniegšanas procesā ar ES un savā starpā Barselonas Deklarācijas, ekonomiskās pārejas un palielinātas investīciju piesaistīšanas reģionam kontekstā,

- stiprināt sadarbību tieslietu un iekšlietu jomā, kā ierosināts Eiropadomē Tamperē,

- uzturēt dialogu starp kultūrām un civilizācijām, lai cīnītos pret neiecietību, rasismu un ksenofobiju.

8. Ciktāl tas attiecas uz drošības jautājumiem, ES paredz izmantot kopējo Eiropas drošības un aizsardzības politiku, kas attīstās, lai apsvērtu, kā kopā ar Vidusjūras reģiona partneriem stiprināt kooperatīvo drošību reģionā.

9. Savienībai jau pagātnē ir bijusi aktīva loma centienos izveidot taisnīgu, visaptverošu un ilgstošu mieru Vidējos Austrumos un radīt reģionā stabilitāti un attīstību. Tā uzskata sadarbību, kas jau uzsākta pēc Barselonas procesa programmas, par noteicošo faktoru, lai nodrošinātu pamatu pēc miera sasniegšanas. Šīs Kopējās stratēģijas sistēmā un ņemot vērā tās 6. punktu, Eiropas Savienība nosprauž sev mērķus:

- veicināt apstākļus, kas palīdzētu pusēm īstenot vienošanos, ko tās savstarpēji noslēgušas,

- izveidot pamatu normālām, labām kaimiņattiecībām un iedrošināt puses iesaistīties reģionālā sadarbībā,

- dot ieguldījumu miera konsolidācijā reģionā, ietverot ekonomisko integrāciju un pilsonisko sabiedrību savstarpējo sapratni.

10. Lai palielinātu ES darbību un iniciatīvu efektivitāti, ietekmi un redzamību reģionā, tā centīsies panākt šādus vispārējos mērķus:

- veicināt koordināciju, saskanību un komplementaritāti un nodrošināt ES un tās dalībvalstu dažādo esošo reģionālo un subreģionālo darbību, instrumentu un iesaistes kopdarbību,

- nodrošināt ES Vidusjūras reģiona politikas komplementaritāti ar ES politiku attiecībā uz citiem partneriem.

III DAĻA

DARBĪBAS JOMAS UN ĪPAŠAS INICIATĪVAS

11. ES kopā ar Vidusjūras reģiona partneriem uzņemas Barselonas procesa visaptverošu pārskatīšanu, lai dotu tam jaunu stimulu un padarītu to vairāk orientētu uz darbību un rezultātiem.

12. Eiropas Savienība centīsies īstenot specifiskas iniciatīvas, neskarot iespējamās jaunās iniciatīvas, kas attiecīgā gadījumā varētu ņemt vērā īpašas valstu, reģionu vai subreģionu situācijas un vajadzības.

Politiskie un drošības aspekti

13. ES visos līmeņos stiprinās politisko un ar drošību saistīto dialogu ar saviem Vidusjūras reģiona partneriem: divpusēji ar atsevišķiem Vidusjūras reģiona partneriem Barselonas sistēmā, ietverot Eiropas un Vidusjūras reģiona Miera un stabilitātes hartu pēc tās stāšanās spēkā, un citos daudzpusējos kontekstos:

- lai noteiktu kopējo pamatu drošības jautājumos, kura mērķis izveidot kopēju miera un stabilitātes apgabalu,

- lai izstrādātu partnerattiecību veidošanas pasākumus, īpaši veicinot regulāras konsultācijas un informācijas apmaiņas ar Vidusjūras reģiona partneriem,

- lai sniegtu savlaicīgu un piemērotu informāciju par iniciatīvām, kas varētu būt nozīmīgas citiem Vidusjūras reģiona partneriem,

- lai pastiprinātu sadarbību pret globāliem izaicinājumiem drošībai, tādiem kā terorisms, organizētā noziedzība un narkotiku tirdzniecība,

- lai sadarbotos iespējamos pasākumos konfliktu novēršanā, krīžu pārvarēšanā un rehabilitācijā pēc konfliktiem, ietverot konfliktu un strīdu mierīgas nokārtošanas veicināšanu, tostarp ar tiesas līdzekļiem,

- lai izpētītu iespējas pievērsties kājnieku mīnu problēmām Vidusjūras reģionā, sadarbojoties cīņā pret mīnām, ietverot atmīnēšanu, informēšanu par mīnām un palīdzību upuriem, lai veicinātu Otavas Konvencijas mērķu sasniegšanu,

- lai veicinātu, ka Vidusjūras reģiona partneri paraksta un ratificē visus neizplatīšanas instrumentus, ietverot Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu, Konvenciju par ķīmiskajiem ieročiem, Konvenciju par bioloģiskajiem ieročiem un Vispārējo kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumu,

- lai censtos izveidot savstarpēji un efektīvi pārbaudāmu Vidējo Austrumu zonu, kas būtu brīva no masu iznīcināšanas ieročiem, kodolieročiem, ķīmiskajiem un bioloģiskajiem ieročiem un to piegādes sistēmām.

Šajā kontekstā ES ņems vērā kopējās Eiropas drošības un aizsardzības politikas turpmāko attīstību.

Demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums

14. Barselonas procesa un tā divpusējo attiecību ar Vidusjūras reģiona partneriem sistēmā ES:

- aktīvi veicinās demokrātisko institūciju un tiesiskuma stiprināšanu, jo īpaši ar politisko dialogu un tiesu reformas atbalstu, institūciju veidošanu un izteiksmes brīvību, jo īpaši ar neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu stiprināšanu,

- atbalstīs un veicinās pūles sekmēt labu pārvaldību,

- uzsvērs svarīgumu veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības visiem, ietverot atbalstu valsts un nevalstiskajām struktūrām reģionā, lai pastiprinātu cilvēktiesību mācības, uzraudzību, aizstāvību un informētību,

- ANO statūtu un Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas kontekstā mudinās pievienoties starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, ietverot civilo, kultūras, ekonomisko, politisko un sociālo tiesību pilnīgu īstenošanu bez atšķirībām attiecībā uz rasi, dzimumu, valodu vai reliģiju,

- veiks pasākumus, lai pārliecinātu visus Vidusjūras reģiona partnerus atcelt nāvessodu atbilstīgi saskaņotajām ES pamatnostādnēm.

Miers Vidējos Austrumos

15. ES, ņemot vērā šīs Kopējās stratēģijas 6. punktu:

- nodos savu pieredzi, sniegs idejas un darīs pieejamus savus labos dienestus un palīdzību miera procesa galvenajām norisēm, lai atvieglotu mierlīgumu noslēgšanu, un palīdzēs sagatavot "ēru pēc miera iestāšanās" Vidējos Austrumos,

- aktīvi veicinās miera procesa daudzpusējo sarunu progresu, izmantojot arī sinerģiju ar Barselonas procesu. Attiecībā uz centrālajiem jautājumiem, tādiem kā ūdens un bēgļi, ES piedāvās savu pieredzi, kad vien tā tiks pieprasīta,

- visaptveroša noregulējuma kontekstā un pēc galveno pušu pieprasījuma apsvērs dalībvalstu līdzdalību drošības pasākumos uz vietas,

- dos ieguldījumu starptautiskajās saistībās, kas vajadzīgas, lai īstenotu un konsolidētu mieru Vidējos Austrumos, jo īpaši atbalstot reģionālo ekonomisko sadarbību un integrāciju un tirdzniecības plūsmu paplašināšanos,

- strādās, lai stiprinātu stabilitāti Vidējos Austrumos ar kooperatīvās drošības līdzekļiem, izmantojot savu ieguldījumu Eiropas un Vidusjūras reģiona Miera un stabilitātes hartas īstenošanā pēc tās pieņemšanas un stāšanās spēkā.

Ekonomikas un finanšu aspekti

16. ES:

- aktīvi strādās pie Eiropas un Vidusjūras reģiona asociācijas līgumu īstenošanas, jo īpaši turpmāk veicinot pakāpenisku tirdzniecības liberalizāciju visās jomās attiecībā uz partneriem atbilstīgi Barselonas Deklarācijai,

- pieliks visas pūles, lai paātrinātu atlikušo asociācijas līgumu noslēgšanu un īstenošanu,

- atbalstīs pasākumus, lai palielinātu reģiona pievilcību investoriem, jo īpaši ar lielāka tirgus radīšanu, veicinot politikas pielīdzināšanu attiecībā uz ES vienoto tirgu, uzlabojot reglamentējošo sistēmu, nodrošinot taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret investoriem un palielinot ES informētību par ieguldījumu iespējām reģionā,

- veicinās un atbalstīs subreģionu sadarbību, tādu kā arābu Magribas Savienība, sistēmā, kas sekmē plašāku reģionālo sadarbību,

- veicinās un atbalstīs Vidusjūras reģiona partneru centienus palielināt Dienvidu un Dienvidu tirdzniecību, jo īpaši caur Dienvidu un Dienvidu tirdzniecības līgumiem un pakāpenisku izcelsmes noteikumu saskaņošanu,

- palīdzēs Vidusjūras reģiona partneriem stiprināt savu spēju formulēt piemērotu tirdzniecības politiku un aktīvi piedalīties tirdzniecības sarunās, jo īpaši attiecībā uz Eiropas un Vidusjūras brīvās tirdzniecības zonu un turpmākām sarunām PTO,

- veicinās kārtējo rēķinu maksājumu liberalizāciju, lai iespējami drīz pilnīgi liberalizētu kapitāla kustību. Tā veicinās arī eiro kā līgumu un norēķinu valūtu tirdzniecībā Vidusjūras reģionā,

- atbalstīs savstarpējos sakarus un infrastruktūru starp Vidusjūras reģiona partneriem un starp tiem un ES, pamatojoties uz Eiropas komunikāciju tīklu (TEN) pieredzi transporta, enerģijas un telekomunikāciju jomā,

- veicinās politiku, kas palielina privātā sektora lomu un veicina mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Vidusjūras reģiona partnervalstīs, jo īpaši uz eksportu orientētu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību kā vienu no efektīvākajiem līdzekļiem plašākai darbavietu radīšanai,

- nodrošinās, lai pievērstu vajadzīgo vērību mērķim radīt tirgus ekonomiku ar sociālo dimensiju, ietverot darba tiesību pamatstandartus un dzimumu līdztiesības veicināšanu.

17. ES veicinās visu partneru dalību PTO ar attiecīgiem nosacījumiem.

18. ES maksimāli kāpinās finanšu sadarbības ietekmi caur ES budžetu, jo īpaši caur Vidusjūras reģiona un Eiropas attīstības līgumu un Eiropas Investīciju banku, ar šādiem pasākumiem:

- Eiropas Kopiena un dalībvalstis koordinēs savas attiecīgās finanšu un attīstības sadarbības stratēģijas, programmas un darbības par labu Vidusjūras reģiona partneriem un arī strādās ar citiem donoriem, lai nodrošinātu saskanību, komplementaritāti un attiecīgā gadījumā kopfinansējumu,

- Eiropas Savienība veicinās ekonomisko dialogu ar Vidusjūras reģiona partneriem, jo īpaši finanšu palīdzības programmēšanas sakarā, lai veicinātu ātrāku ekonomikas pāreju, saprātīgu fiskālo un monetāro politiku un strukturālo reformu,

- Komisija nodrošinās, lai citus resursus no Kopienas budžeta, kas pieejami par labu Vidusjūras reģiona partneriem, izmantotu saskaņoti. Centīsies panākt uzlabotu koordināciju ar citām attiecīgajām ES programmām (piektā pētniecības un attīstības pamatprogramma, kas apstiprina Kopienas starptautisko lomu pētījumos ar partneriem, Synergy, LIFE, Interreg III).

19. ES veicinās labāku integrētas ūdens nozares stratēģijas un ūdens apsaimniekošanas politiku Vidusjūras reģionā.

Vide

20. ES nodrošinās, ka tiek ņemta vērā vajadzību veicināt labāku vides problēmu integrāciju, lai panāktu ekonomikas attīstības ilgtspējību.

Sociālie un kultūras aspekti

21. Papildus sadarbībai Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecībās ES:

- veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu un veicinātu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos, kā arī turpmāk attīstītu ES humāno apmaiņu ar Vidusjūras reģiona partneriem. Veicinās NVO līdzdalību sadarbībā divpusējā un reģionālā līmenī. Īpašu uzmanību pievērsīs plašsaziņas līdzekļiem un universitātēm,

- atbalstīs centienus veicināt sadarbību sociālajās lietās, ietverot vienādu iespēju veicināšanu sievietēm un vīriešiem un sociālā dialoga stiprināšanu,

- veicinās centienus uzlabot izglītību un profesionālo apmācību, jo īpaši jauniem cilvēkiem un sievietēm, lai veicinātu viņu integrāciju darba tirgos. Šajā kontekstā reģionālo sadarbību uzlabos, apmainoties ar labāko praksi, nododot zinātību un uzkrājot kapacitāti.

Tieslietas un iekšlietas

22. Ņemot vērā Barselonas procesa acquis un arī Eiropadomes Tamperē secinājumus, ES:

- darbosies saskaņā ar Ženēvas Bēgļu konvenciju un citiem attiecīgiem instrumentiem un veicinās, lai Vidusjūras reģiona partneri to pilnīgi ievērotu,

- pētīs vīzu izdošanas procedūru vienkāršošanu un paātrināšanu,

- sekmēs atbilstību konstatēšanu starp atšķirīgu koncepciju tiesību sistēmām, lai atrisinātu civiltiesību problēmas saistībā ar privātpersonām: mantojumtiesības un ģimenes tiesības, tostarp laulības šķiršanu,

- veicinās partneru tiesību sistēmu pārskatāmību un lielāku paredzamību, lai sekmētu ārvalstu ieguldījumus un lai mudinātu likumīgos migrantus nodoties darbībām, kas veicinātu kopēju attīstību ar viņu izcelsmes valstīm,

- nodrošinās, lai tiktu liberalizēti peļņas nodošanas noteikumi un atrasti risinājumi, kas novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu, jo īpaši likumīgajiem migrantiem un tiem, kuriem ir dubultā pilsonība,

- attīstīs efektīvus sadarbības mehānismus, lai cīnītos pret nelikumīgās imigrācijas tīkliem, tostarp cilvēktirdzniecību, inter alia, izveidojot atpakaļuzņemšanas kārtību attiecībā uz savas un trešās valsts pilsoņiem, kā arī uz personām bez pilsonības,

- uzsāks dialogus, lai izveidotu modernas un efektīvas robežkontroles sistēmas, piedāvājot, inter alia, pieeju apmācības programmām un amatpersonu apmaiņas braucieniem,

- strādās ar Vidusjūras reģiona partneriem, lai pievērstos migrācijas jautājumam, pilnā mērā ņemot vērā ekonomiskās, sociālās un kultūras realitātes, ar ko sastopas partnervalstis. Tādai pieejai ir vajadzīga nabadzības apkarošana, dzīves apstākļu un darba iespēju uzlabošana, konfliktu novēršana, demokrātisko valstu konsolidācija un cilvēktiesību nodrošināšana,

- attīstīs kopēju pieeju, lai nodrošinātu integrāciju sabiedrībā Vidusjūras reģiona partneru pilsoņiem, kas ir noteiktu laiku bijuši likumīgi rezidenti dalībvalstī un kam ir ilgtermiņa uzturēšanās atļauja, lai tuvinātu viņu tiesisko statusu ES pilsoņu tiesiskajam statusam,

- apmainīsies ar informāciju un statistiku par migrācijas plūsmām ar Vidusjūras reģiona partneriem.

23. ES turpmāk attīstīs sadarbību ar Vidusjūras reģiona partneriem cīņā pret organizēto noziedzību, narkotiku tirdzniecību un naudas atmazgāšanu, jo īpaši:

- palīdzot apmācīt tiesu iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu personālu, uzsverot informāciju par Savienības acquis organizētās noziedzības jomā,

- piedāvājot Vidusjūras reģiona partneriem sadarbību vajadzīgās juridiskās, organizatoriskās un tiesu sistēmas izveidošanā, lai efektīvi sauktu pie atbildības par minētajiem pārkāpumiem un lai izveidotu sadarbības mehānismus cīņai pret starptautisko noziedzību.

ES turpinās veicināt, lai Vidusjūras reģiona partneri stingri ievērotu ANO starptautiskās konvencijas par terorismu un lai ievērotu principu, ka cīņai pret terorismu stingri jābalstās uz starptautisko tiesību normām un cilvēktiesību ievērošanu.

IV DAĻA

INSTRUMENTI UN LĪDZEKĻI

Vispārīgi noteikumi

24. Šo Kopējo stratēģiju īstenos ES iestādes un struktūras, katrai darbojoties atbilstīgi pilnvarām, kas tām piešķirtas ar līgumiem, un saskaņā ar piemērojamām procedūrām atbilstīgi šiem līgumiem.

25. Šī Kopējās stratēģijas aspektos, uz kuriem attiecas Savienības KĀDP, tās īstenošanā un uz tās pamata pieņemto aktu īstenošanā Padomei un prezidējošajai valstij palīdzēs Padomes ģenerālsekretārs/KĀDP augstais pārstāvis, ko atbalstīs Vidējo Austrumu miera procesa īpašais sūtnis. Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar EK Līgumu, Komisija ir neierobežoti asociēta saskaņā ar ES Līguma 18. un 27. pantu.

26. Padome un Komisija saskaņā ar ES Līguma 3. pantu nodrošina Savienības darbības konsekvenci, vienotību un efektivitāti. Šīs Kopējās stratēģijas efektivitāti optimizē, nodrošinot iespējami lielāko saskanību starp dažādajiem instrumentiem un Savienības uzsākto darbību jomām un starp Savienības un dalībvalstu darbībām. Savienība nodrošina komplementaritāti starp tās Vidusjūras reģiona politiku un citām politikas jomām.

27. Dalībvalstis dod ieguldījumu Kopējās stratēģijas mērķos, atbilstīgi un saskaņoti izmantojot visus tām pieejamos attiecīgos instrumentus un līdzekļus. Šī Kopējā stratēģija neietekmēs pašreizējos pasākumus, ar kuriem dalībvalstis atzīst valstis, pieņem lēmumus par valsts dalību starptautiskajās organizācijās vai pieņem lēmumus par divpusēju diplomātisko attiecību un citu (piemēram, politisku, sporta un kultūras) divpusēju attiecību uzturēšanu un izveidošanu.

Eiropas Savienības Padome, Komisija un dalībvalstis

28. Eiropas Savienības Padome, Komisija un dalībvalstis:

- saskaņā ar savu kompetenci un pilnvarām pārskata esošās darbības, programmas, instrumentus un politiku ārpus Barselonas Deklarācijas un tās īstenošanas aktiem, lai nodrošinātu to atbilstību Kopējai stratēģijai un, ja pastāv neatbilstības, veiktu vajadzīgos pielāgojumus pirmajā pārskatīšanas dienā,

- pilnīgi un atbilstīgi izmanto esošos instrumentus un līdzekļus, kā arī visas attiecīgās ES un dalībvalstu programmas, un šajā nolūkā izveido un uztur Eiropas Savienības, Kopienas un dalībvalstu, caur kurām īstenos šo Kopējo stratēģiju, resursu orientējošu uzskaitījumu.

Koordinācija

29. Dalībvalstis pieliek papildu pūles, lai saskaņotu darbības attiecībā uz Vidusjūras reģionu, ietverot reģionālās un starptautiskās organizācijas, tādas kā Eiropas Padome, ANO, EDSO un starptautiskās finanšu iestādes; tāda saskaņošana pienācīgi ņem vērā Kopienas kompetenci.

30. Dalībvalstis, kas piedalās citos forumos, kuru galvenais mērķis vai blakusdarbība ir piedalīšanās ar Vidusjūras reģionu saistītās darbībās, to dara atbilstīgi šīs Kopējās stratēģijas mērķiem.

31. Dalībvalstu un Komisijas pārstāvji Vidusjūras reģiona partnervalstīs, saskaņojot savas darbības uz vietas, pilnā mērā ievēro šo Kopējo stratēģiju.

32. Padome, Komisija un dalībvalstis strādā, lai panāktu efektīvāku sadarbību ar reģionālajām un starptautiskajām organizācijām, un kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm cenšas sasniegt šīs Kopējās stratēģijas mērķus.

Īstenošana un pārskatīšana

33. Eiropadome aicina Eiropas Savienības Padomi:

- nodrošināt, lai katra jauna prezidentūra savas vispārējās programmas sistēmā iesniegtu Eiropas Savienības Padomei šīs Kopējās stratēģijas īstenošanas prioritātes, pamatojoties uz II daļā norādītajiem mērķiem un pienācīgi ņemot vērā III daļā minētās darbības jomas,

- pārskatīt un novērtēt Eiropas Savienības darbību atbilstīgi šai Kopējai stratēģijai un vismaz ik gadu ziņot Eiropadomei par virzību un tās mērķiem,

- pārskatīt stāvokli Vidusjūras reģionā un Vidusjūras reģiona partneru sadarbības stāvokli šīs Kopējās stratēģijas īstenošanā un sniegt vērtējumu ziņojumā Eiropadomei,

- vajadzības gadījumā iesniegt Eiropadomei šīs Kopējās stratēģijas II un III daļas grozījumu ieteikumus.

34. Komisija atbilstīgi savai kompetencei sniedz ieguldījumu iepriekš minētajā darbā.

Sadarbība ar Vidusjūras reģiona partneriem

35. Īstenojot šo Kopējo stratēģiju, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis strādā ciešā saistībā ar Vidusjūras reģiona partneriem, jo īpaši izmantojot asociācijas līgumus un Barselonas procesa Eiropas un Vidusjūras reģiona komiteju, tostarp izskatot ieteikumus un apsvērumus, ko izteikuši Vidusjūras reģiona partneri.

V DAĻA

Darbības ilgums

36. Šo Kopējo stratēģiju piemēro no tās publicēšanas dienas sākotnējo četru gadu laikposmā. Eiropadome pēc Eiropas Savienības Padomes ieteikuma to var pagarināt, pārskatīt un vajadzības gadījumā pielāgot.

Publicēšana

37. Šo Kopējo stratēģiju publicē Oficiālajā Vēstnesī

Santamarijā Dafeirā, 2000. gada 19. jūnijā

Eiropadomes vārdā —

priekšsēdētājs

A. Guterres

--------------------------------------------------