Padomes lēmums

(2000. gada 20. decembris)

par Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes, izplatīšanas un popularizēšanas veicināšanas programmas īstenošanu (MEDIA Plus — Izstrāde, izplatīšana un popularizēšana (2001. - 2005. gads)

(2000/821/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 157. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1) Komisija sadarbībā ar prezidējošo valsti 1998. gada 6. līdz 8. aprīlī, Birmingemā, organizēja konferenci "Digitālā laikmeta problēmas un iespējas". Šajās apspriedēs konstatēja, ka jāpaplašina programma Eiropas audiovizuālās produkcijas ražošanas atbalstam, jo īpaši Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes, izplatīšanas un popularizēšanas jomā. Turklāt digitālajā laikmetā pasākumi audiovizuālajā nozarē veicina arī jaunu darba vietu rašanos, īpaši audiovizuālās produkcijas ražošanas un tās satura izplatīšanas nozarē.

(2) Padome 1998. gada 28. maijā, apstiprinot Birmingemā notikušās Eiropas Audiovizuālās konferences rezultātus, uzsvērusi, ka būtu jāveicina stipras un konkurētspējīgas Eiropas audiovizuālo programmu ražošanas nozares attīstība, jo īpaši ņemot vērā Eiropas kultūras daudzveidību un īpašus apstākļus lingvistiski ierobežotās teritorijās.

(3) Augstākā līmeņa Audiovizuālās politikas darba grupas 1998. gada 26. oktobra ziņojumā "Digitālais laikmets — Eiropas audiovizuālā politika" izteikts atzinums, ka ir nepieciešams lielāks atbalsts kinematogrāfijas un audiovizuālās produkcijas ražošanai, jo īpaši, piešķirot līdzekļus MEDIA programmai atbilstīgi nozares ražošanas apjomam un stratēģiskajai nozīmei.

(4) Eiropas audiovizuālā materiāla veidošana, izplatīšana un pieejamība bija galvenās tēmas, kas tika apspriestas forumā par audiovizuālo politiku "Digitālā laikmeta Eiropa", kuru prezidējošā valsts sadarbībā ar Komisiju organizēja 1999. gada 10. un 11. septembrī, Helsinkos.

(5) Savā ziņojumā Eiropas Parlamentam un Ministru padomei: "Audiovizuālā politika — turpmākie pasākumi" Komisija atzīst, ka ir jāpalielina valsts atbalsts, jo īpaši Kopienas līmenī, Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspējas nostiprināšanai.

(6) Zaļajā grāmatā par "Telekomunikāciju, masu informācijas līdzekļu un informācijas tehnoloģiju konverģenci un saistību ar regulējumu" uzsvērts risks, ka varētu samazināties kvalitatīva satura raidījumu daudzums ciparu un analogās apraides televīzijas tirgū.

(7) Komisijas rīkotajā Zaļās grāmatas publiskajā apspriešanā tika uzsvērta nepieciešamība izveidot pamatprincipus Eiropas audiovizuālā satura izplatīšanai un tā popularizēšanai tradicionālajos un jaunajos masu informācijas līdzekļos, un digitālajā vidē.

(8) Padome savos 1999. gada 27. septembra secinājumos par rezultātiem, ko devušas apspriedes par Zaļo grāmatu konverģences jautājumos [1], ir aicinājusi Komisiju ņemt vērā apspriešanas rezultātus, izstrādājot priekšlikumus pasākumiem, kas vērsti uz Eiropas audiovizuālās un multimēdiju nozares nostiprināšanu.

(9) Savā 1999. gada 14. decembra ziņojumā "Kopienas audiovizuālās politikas principi un pamatnostādnes digitālajā laikmetā" Komisija laikposmam no 2000. līdz 2005. gadam noteikusi prioritātes audiovizuālajā nozarē.

(10) Komisija īstenoja "Rīcības programmu Eiropas audiovizuālās nozares attīstības veicināšanai (MEDIA) (1991.- 1995. gads)", kas pieņemta ar Padomes Lēmumu 90/685/EEK [2], un kurā ietilpst konkrēti pasākumi, kas domāti Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes un izplatīšanas atbalstam.

(11) Papildus Zaļajai grāmatai"Stratēģijas varianti Eiropas programmu nozares nostiprināšanai Eiropas Savienības audiovizuālās politikas kontekstā" Komisija 1995. gada novembrī iesniegusi priekšlikumu Padomes Lēmumam par Eiropas Garantiju fonda izveidošanu kino un televīzijas produkcijas ražošanas veicināšanai [3], par ko 1996. gada 22. oktobrī pozitīvu atzinumu devis Eiropas Parlaments [4].

(12) Kopienas stratēģija Eiropas audiovizuālās nozares attīstīšanai un nostiprināšanai ir apstiprināta saskaņā ar MEDIA II programmu (1996.- 2000. gads), kas pieņemta ar Padomes Lēmumu 95/563/EK [5] un Padomes Lēmumu 95/564/EK [6]. Pamatojoties uz pieredzi, kas iegūta, programmu īstenojot, un ņemot vērā tās rezultātus, ir jānodrošina tās paplašināšana.

(13) Ziņojumā par MEDIA II programmas (1996.- 2000. gads) rezultātiem, kas iegūti laikā no 1996. gada 1. janvāra līdz 1998. gada 30. jūnijam, Komisija uzskata, ka programmā attiecībā uz Kopienas palīdzību un valsts palīdzību tiek ievērots subsidiaritātes princips, jo darbības jomas, kurās iesaistās MEDIA II, papildina jomas, kurās jau tradicionāli darbojas valstu atbalsta mehānismi.

(14) Saskaņā ar Līguma 151. panta 4. punktu, audiovizuālajā nozarē jāņem vērā kultūras aspekti.

(15) Saskaņā ar pilnvarām sarunām, ko Padome piešķīrusi Komisijai, gaidāmajās sarunās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), Savienībai būtu jānodrošina, lai tāpat kā Urugvajas sarunu raundā, Kopiena un tās dalībvalstis paturētu un paplašinātu iespējas noteikt un īstenot tādu kultūrpolitiku un audiovizuālo politiku, kas nepieciešamas to kultūras daudzveidības saglabāšanai.

(16) Ievērojot šādu pašu nostāju, Eiropas Parlaments savā 1999. gada 18. novembra rezolūcijā atzinis īpašo lomu, kāda ir audiovizuālai nozarei kultūras plurālisma, veselīgas ekonomikas un vārda brīvības saglabāšanā, un atkārtoti atbalstīja rīcības brīvību audiovizuālās politikas jomā, kas iegūta Urugvajas raundā, kā arī pauda viedokli, ka Vispārējās vienošanās par tirdzniecību un pakalpojumiem noteikumi attiecībā uz kultūras pakalpojumiem, jo īpaši audiovizuālajā jomā, nedrīkst apdraudēt PTO līgumslēdzēju pušu kultūras atšķirības un autonomiju.

(17) Lai paaugstinātu Kopienas pasākumu nozīmīgumu, Kopienas līmenī veicamajiem pasākumiem un valstu atbalstam ir vienam otru jāpapildina.

(18) Šis Lēmums jāsaskaņo ar Komisijas rīcību attiecībā uz valstu pasākumiem audiovizuālās nozares atbalstam, jo īpaši kultūras daudzveidības saglabāšanai Eiropā, dodot iespējas valstu politikai pienācīgi attīstīt ražošanas potenciālu dalībvalstīs. Turklāt Kopienas atbalstu var apvienot ar valsts atbalstu.

(19) Eiropas audiovizuālā tirgus veidošanās nosaka nepieciešamību izstrādāt un ražot Eiropas darbus, t.i., darbus, kuru izcelsme ir dalībvalstīs, kā arī Eiropas trešās valstīs, kas iesaistījušās MEDIA Plus programmā, vai valstīs, ar kurām sadarbība notiek balstoties uz principiem, kuros ievēroti noteikumi, kas izklāstīti Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīvā 89/552/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz darbību televīzijas apraides jomā [7].

(20) Pēc dažiem gadiem digitālo tehnoloģiju straujās attīstības rezultātā Eiropas audiovizuālie darbi būs daudz vieglāk pieejami, jo parādīsies jauni audiovizuālā satura izplatīšanas veidi, un tie būs daudz plašāk pieejami ārpus izcelsmes valsts.

(21) Audiovizuālo programmu ražošanas nozares konkurētspēja ir atkarīga no jauno tehnoloģiju izmantošanas iespējām programmu sagatavošanas, ražošanas un izplatīšanas posmos. Tāpēc ir jānodrošina atbilstīga un efektīva koordinācija ar pasākumiem, ko veic jauno tehnoloģiju nozarē, jo īpaši koordinācija ar Eiropas Kopienas pētniecības, tehnoloģiju izstrādes un demonstrācijas pasākumu Piekto bāzes programmu (1998.- 2002. gads), kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 182/1999/EK [8], nākamo — Sesto bāzes programmu, un jaunajām daudzvalodu produktu ražošanas iespējām, lai panāktu saskaņotību ar pasākumiem, ko veic pēc šīm programmām, un jo īpaša uzmanība jāpievērš to mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām un iespējām, kas darbojas audiovizuālo produktu tirgū.

(22) Eiropas audiovizuālo projektu atbalstīšanai Komisija noskaidros to papildus finansēšanas iespējas, izmantojot citus Kopienas finanšu instrumentus, īpaši "e — Eiropu" un iniciatīvas, kas izriet no Lisabonā notikušās Eiropas Padomes secinājumiem, piemēram, Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Investīciju fondu (EIF), kā arī pētniecības bāzes programmas. Audiovizuālajā nozarē strādājošie jāinformē par dažādajiem palīdzības veidiem, ko tie var saņemt no Eiropas Savienības .

(23) Saskaņā ar Lisabonā notikušās Eiropas Padomes sanāksmes secinājumiem, 2000. gada beigās Padomei un Komisijai jāsniedz ziņojums par pašlaik notiekošo EIB un EIF finanšu instrumentu pārkārtošanu, lai novirzītu finansējumu jaunajiem uzņēmumiem, augsto tehnoloģiju firmām un pavisam maziem uzņēmumiem, kā arī par citām EIB un EIF ierosinātajām riska kapitāla iniciatīvām un garantiju noteikumiem. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāveltī audiovizuālajai nozarei, lai uzlabotu tās pieeju kapitāla tirgiem un paaugstinātu konkurētspēju.

(24) Ziņojumā Eiropas Padomei "Darba iespējas informācijas sabiedrībā" Komisija norādījusi uz iespējām radīt jaunas darba vietas, kas saistītas ar jaunu audiovizuālo pakalpojumu sniegšanu.

(25) Ziņojumā par Kopienas nodarbinātības veicināšanas politiku Komisija atzīmējusi MEDIA II programmas pozitīvo ietekmi uz nodarbinātības palielināšanos audiovizuālajā nozarē.

(26) Tāpēc būtu jāveicina investīcijas Eiropas audiovizuālajā nozarē, un jāaicina dalībvalstis, lai šajā nozarē tās ar dažādiem līdzekļiem veicinātu jaunu darba vietu rašanos.

(27) MEDIA Plus programmai būtu jāveicina uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgas vides izveidošanās, kas garantētu Eiropas audiovizuālajai nozarei vietu pasaules ekonomikā, un ievērojami sekmētu kultūras daudzveidību.

(28) Būtu pienācīgi jānovērtē un jāņem vērā ieguldījums, ko audiovizuālās nozares attīstībā var dot mazie un vidējie uzņēmumi.

(29) Ir nepieciešams uzlabot Eiropas kinematogrāfa darbu izplatīšanas un popularizēšanas apstākļus Eiropas un starptautiskajos tirgos. Jāveicina sadarbība starp valstu un starptautiskajiem izplatītājiem, kinoteātru īpašniekiem un producentiem; kā arī jāveicina izplatītāju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu tīkla izveidošanās, un jāatbalsta saskaņota rīcība, Eiropas līmenī veicinot kopīgus programmēšanas pasākumus.

(30) Ir nepieciešams uzlabot Eiropas darbu izplatīšanas iespējas Eiropas un starptautiskajos tirgos ar televīzijas starpniecību. Ņemot vērā ievērojamo lomu, kāda televīzijai var būt Eiropas darbu izplatīšanā, un to, ka pašlaik televīzijas programmās šiem darbiem tiek atvēlēts ļoti mazs raidlaiks, ir svarīgi, lai Eiropas raidsabiedrības (saskaņā ar 2. pantu Direktīvā 89/552/EEK), veicinātu Eiropas programmu izplatīšanu, pērkot citās dalībvalstīs veidotos darbus.

(31) Jāveicina tirgus pieejamība Eiropas producentiem un izplatītāju kompānijām, un audiovizuālajā nozarē jāatbalsta Eiropas darbi un Eiropas sabiedrības.

(32) Eiropas audiovizuālajam mantojumam būtu jākļūst sabiedrībai vairāk pieejamam, jo īpaši, to pārveidojot ciparu formātā un izplatot Eiropas līmenī.

(33) Eiropas darbu īpašnieki būtu jārosina pārveidot ciparu formātā un izplatīt katalogus, tostarp arī arhīvus un kino mantojumu.

(34) Atbalstot izstrādi, izplatīšanu un popularizēšanu, būtu jāņem vērā strukturālie mērķi, piemēram, ražošanas potenciāla izveidošana valstīs vai reģionos ar nepietiekamu audiovizuālās produkcijas ražošanas jaudu un/vai ierobežotu valodas lietojuma vai ģeogrāfisko teritoriju, kā arī neatkarīgas Eiropas programmu veidošanas nozares, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, izveidošana.

(35) Asociētās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, kā arī Kipra, Malta, Turcija un tās Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kuras ir EEZ līguma puses, tiek uzskatītas par Kopienas programmu potenciālajām dalībniecēm, pamatojoties uz papildus piešķīrumiem, un kārtībā, par kādu jāvienojas ar šīm valstīm.

(36) Pārējās Eiropas valstis, kas pievienojušās Eiropas Konvencijai par pārrobežu televīziju, ir Eiropas audiovizuālās telpas daļa, tāpēc tām jādod iespēja iesaistīties programmā, pamatojoties uz papildus asignācijām un ievērojot procedūras, ko paredz nolīgumos starp ieinteresētajām pusēm. Šīm valstīm, ja tās vēlas, un ievērojot budžeta apsvērumus vai audiovizuālās nozares prioritātes, būtu jādod iespējas iesaistīties programmā un izmantot tās priekšrocības ierobežotā apjomā, pamatojoties uz papildus asignācijām un īpašiem noteikumiem, par kuriem vienojas ieinteresētās puses.

(37) Dodot iespējas Programmā iesaistīties trešām Eiropas valstīm, vispirms jāpārbauda to tiesību aktu atbilstība Kopienas acquis, jo īpaši Padomes Direktīvai 89/552/EEK.

(38) Sadarbība ar tām trešām valstīm, kuras neatrodas Eiropā, un kas izveidota uz savstarpējām un saskaņotām interesēm, Eiropas audiovizuālajai nozarei var dod tādas papildu iespējas, kā tās produkcijas popularizēšana, piekļūšana šo valstu tirgum, kā arī Eiropas audiovizuālo darbu izplatīšana un izmantošana šajās valstīs. Trešo valstu iesaistīšana veicinās Eiropas kultūras dažādības apzināšanu, kā arī kopīgo demokrātisko vērtību izplatīšanos. Šāda sadarbība būtu jāveido pamatojoties uz papildu piešķīrumiem, un īpašiem noteikumiem, kas jāparedz nolīgumos starp ieinteresētajām pusēm.

(39) Neskarot Līgumā noteiktās budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, šajā Lēmumā visam programmas laikam ir iekļauta finansējuma pamatsumma, kas paredzēta 34. punktā 1999. gada 6. maija iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnas ievērošanu un budžeta procedūras uzlabošanu, ko noslēdzis Eiropas Parlaments, Padome un Komisija [9].

(40) Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāapstiprina saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kas nosaka Komisijai piešķirto izpildpilnvaru īstenošanas kārtību [10],

IR NOLĒMUSI.

1. pants

Programmas izveidošana un mērķi

1. Eiropas audiovizuālās nozares nostiprināšanai tiek izveidota programma Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes, izplatīšanas un popularizēšanas veicināšanai Kopienā un ārpus tās laikposmā no 2001. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim (turpmāk "Programma").

2. Programmas mērķi ir šādi:

a) Eiropas audiovizuālās nozares, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas paaugstināšana Eiropas un starptautiskajos tirgos, atbalstot Eiropas audiovizuālo darbu izstrādi, izplatīšanu un popularizēšanu, ņemot vērā jaunu tehnoloģiju attīstību;

b) nozaru nostiprināšana, kas palīdzēs uzlabot Eiropas darbu transnacionālu izplatību;

c) valodu un kultūru dažādības ievērošana un veicināšana Eiropā;

d) Eiropas audiovizuālā mantojuma papildināšana, jo īpaši, izmantojot pārveidošanu ciparu formātā un tīkla izveidošanu;

e) audiovizuālās nozares attīstība valstīs un reģionos ar ierobežotu audiovizuālās produkcijas ražošanas jaudu un/vai ierobežotu valodas lietojuma vai ģeogrāfisko teritoriju, kā arī nostiprināt tīkla izveidošanu un starptautisku sadarbību starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

f) jauna veidu audiovizuālā satura izplatīšana izmantojot jaunās tehnoloģijas.

Šie mērķi jāīsteno saskaņā ar precīziem noteikumiem, kas izklāstīti pielikumā.

2. pants

Programmas īpašie mērķi izstrādes jomā

Izstrādes jomā Programmas īpašie mērķi ir šādi:

a) sniedzot finansiālu atbalstu, veicināt tādu projektu izstrādi (uzvedumi kino un televīzijai, dokumentālās filmas, animācijas filmas televīzijai vai kino, darbi, kuros izmanto audiovizuālo vai kino mantojumu), kurus iesnieguši neatkarīgi uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi, un kas domāti Eiropas un starptautiskajiem tirgiem;

b) sniedzot finansiālu atbalstu, veicināt tādu projektu izstrādi, kuros izmanto jaunrades, darbu veidošanas un izplatīšanas tehnoloģijas.

3. pants

Programmas īpašie mērķi izplatīšanas jomā

Izplatīšanas jomā Programmas īpašie mērķi ir šādi:

a) Eiropas darbu izplatīšanas nozares nostiprināšana kino jomā, rosinot izplatītājus izdarīt investīcijas darbu veidošanā, izplatīšanas tiesību iegādē, tirdzniecībā un popularizēšanā, kā arī citu Eiropas valstu filmu popularizēšanā;

b) citu Eiropas valstu filmu plašākas starptautiskas izplatīšanas veicināšana Eiropas un starptautiskajos tirgos, rosinot to izplatīšanu un izrādīšanu kinoteātros, inter alia izmantojot saskaņotas tirdzniecības stratēģijas;

c) nostiprināt Eiropas darbu izplatīšanu personiskai lietošanai domātajos saziņas līdzekļos, rosinot izplatītājus izdarīt investīcijas ciparu tehnoloģijās, kā arī citās Eiropas valstīs radīto darbu popularizēšanā;

d) veicināt neatkarīgu kompāniju veidotu Eiropas televīzijas programmu izplatīšanu Kopienā un ārpus tās, rosinot apraides veicēju sadarbību ar Eiropas izplatītājiem un producentiem;

e) veicināt tādu Eiropas darbu katalogu sastādīšanu ciparu formātā, kas paredzēti izmantošanai jaunajos saziņas līdzekļos;

f) sekmēt valodu dažādību Eiropas audiovizuālajos un kinematogrāfijas darbos.

4. pants

Programmas īpašie mērķi popularizēšanas un tirgus pieejamības jomā

Programmas mērķis popularizēšanas un tirgus pieejamības jomā ir:

a) veicināt un atbalstīt Eiropas audiovizuālo un kinematogrāfisko darbu popularizēšanu un izrādīšanu skatēs, gadatirgos un audiovizuālās mākslas festivālos Eiropā un pasaulē, ciktāl šādiem pasākumiem var būt nozīmīga loma Eiropas darbu popularizēšanā un profesionāļu personisko kontaktu nostiprināšanā;

b) veicināt sakarus starp uzņēmumiem Eiropā, atbalstot valsts vai privātā sektora reklāmas organizāciju kopīgus pasākumus Eiropas un starptautiskajos tirgos.

5. pants

Finanšu noteikumi

1. Kopienas pabalsta saņēmēji nodrošina finansējuma lielāko daļu, kurā var ietilpt arī publisks finansējums jebkādā citā veidā. Kopienas finansējums nepārsniedz 50 % no darbības izmaksām. Tomēr pielikumā skaidri noteiktajos gadījumos Kopienas finansējums var sasniegt 60 % no darbības izmaksām.

2. Finansējuma standartsumma šā lēmuma īstenošanai 1. panta 1. punktā minētajam laikposmam ir EUR 350 miljoni. Šīs summas orientējošs sadalījums pa nozarēm noteikts pielikuma 1.5. iedaļā. Gada asignējumus apstiprina budžeta lēmējinstitūcija, ievērojot finanšu perspektīvas.

3. Neskarot nolīgumus un konvencijas, kurās Kopiena ir līgumslēdzēja puse, uzņēmumiem, kas saņem palīdzību saskaņā ar Programmu, ir jābūt dalībvalstu vai to pilsoņu īpašumā, vai viņiem ir jābūt šo uzņēmumu kontrolpaketes īpašniekiem.

6. pants

Finansiālais atbalsts

Finansiālo atbalstu saskaņā ar Programmu saskaņā ar pielikumu var piešķirt ar zināmiem nosacījumiem atmaksājamu aizdevumu vai subsīdiju veidā. Saskaņā ar programmu piešķirto aizdevumu atmaksātās summas, kā arī darbībām saskaņā ar MEDIA programmu (1991.- 1995. gads) un MEDIA II programmu (1996.- 2000. gads) piešķirto aizdevumu atmaksātās summas izlieto MEDIA Plus programmas vajadzībām.

7. pants

Lēmuma īstenošana

1. Šā lēmuma īstenošanai nepieciešamos pasākumus attiecībā uz turpmāk minētajiem jautājumiem pieņem saskaņā ar vadības procedūru, kas minēta 8. panta 2. punktā:

a) vispārīgas pamatnostādnes par visiem pielikumā minētajiem pasākumiem;

b) konkursa piedāvājumu saturs, projektu izvēles kritēriji un procedūras;

c) jautājumi, kas attiecas uz Programmai piešķirtās gada summas sadalījumu, tostarp sadalījumu pasākumiem izstrādes, popularizēšanas un izplatīšanas nozarēs;

d) pasākumu uzraudzības un novērtēšanas kārtība;

e) priekšlikumi par Kopienas līdzekļu piešķiršanu, ja to summa izstrādei pārsniedz EUR 200000, EUR 300000 izplatīšanai un EUR 200000 popularizēšanai vienam palīdzības saņēmējam gadā. Komiteja šīs summas var pārskatīt, ņemot vērā pieredzi;

f) lēmuma 10. pantā minēto izmēģinājuma projektu izvēle.

2. Šā lēmuma īstenošanai nepieciešamos pasākumus attiecībā uz visiem citiem jautājumiem pieņem saskaņā ar konsultāciju procedūru, kas minēta 8. panta 3. punktā. Šo procedūru izmanto arī, izdarot tehniskās palīdzības biroju galīgo izvēli.

3. Uz tehnisko palīdzību attiecas noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Finanšu regulu.

4. Komisija regulāri un savlaicīgi Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz paziņojumus par šā lēmuma īstenošanas gaitu, un jo īpaši par piešķirto līdzekļu izlietojumu.

8. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir trīs mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu.

4. Komiteja apstiprina savu reglamentu.

9. pants

Atbilstība un komplementaritāte

1. Īstenojot šo Programmu, Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, nodrošina atbilstību un komplementaritāti ar citām Kopienas politikām, programmām un darbībām, kas skar audiovizuālo sfēru.

2. Komisija nodrošina efektīvu koordināciju starp šo Programmu un programmām un darbībām, ko audiovizuālajā sfērā veic Kopiena sadarbībā ar trešām valstīm un attiecīgām starptautiskām organizācijām.

10. pants

Eksperimentāli projekti

1. Programmas izpildes laikā īsteno eksperimentālus projektus, kas vērsti uz Eiropas audiovizuālo darbu pieejamības uzlabošanu un to iespēju izmantošanu, ko rada jaunu un inovatīvu tehnoloģiju izstrāde un ieviešana, tostarp darbu pārvēršanu ciparu formātā un jaunu izplatīšanas metožu izmantošanu.

2. Izvēloties eksperimentālos projektus, Komisijai palīdz tehnisko konsultāciju grupas, kurās ietilpst dalībvalstu iecelti eksperti. Potenciālo projektu sarakstu Komitejai iesniedz, ievērojot procedūru, kas noteikta 8. panta 2. punktā.

11. pants

Trešo valstu piedalīšanās programmā

1. Programmā var piedalīties asociētās valstis no Centrāleiropas un Austrumeiropas saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti ar šīm valstīm noslēgtajos vai vēl noslēdzamajos asociācijas līgumos, vai to papildprotokolos par piedalīšanos Kopienas programmās.

2. Programmā var piedalīties Kipra, Malta, Turcija un tās Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas pievienojušās EEZ līgumam, ievērojot papildu noteikumus un procedūras, par kurām jāvienojas ar šīm valstīm.

3. Eiropas Konvencijas par pārrobežu televīziju padomē esošās valstis, izņemot 1. un 2. punktā minētās valstis, var piedalīties programmā, ievērojot papildu nosacījumus un noteikumus, kas jāparedz nolīgumos starp ieinteresētajām pusēm.

4. Programmā iesaistot trešās valstis no Eiropas, kuras minētas 1., 2. un 3. punktā, vispirms jāpārbauda to tiesību aktu atbilstība Kopienas acquis, tostarp atbilstība 6. panta 1. punkta otrajai daļai Direktīvā 89/552/EEK.

5. Programmas īstenošanā var sadarboties arī ar citām trešām valstīm saskaņā ar papildu nosacījumiem un īpašiem nolīgumiem, tostarp par izmaksu sadalīšanu, ievērojot attiecīgas procedūras, par kurām panākta vienošanās starp ieinteresētajām pusēm. Eiropas trešās valstis, kas minētas 3. punktā un kas nevēlas programmā piedalīties pilnā apjomā, var ar Programmu sadarboties pēc šajā punktā minētajiem nosacījumiem.

12. pants

Uzraudzība un novērtēšana

1. Komisija nodrošina, ka pasākumi, ko veic saskaņā ar šo Lēmumu, vispirms tiek izvērtēti, un pēc tam uzraudzīti un novērtēti. Tā nodrošina programmas pieejamību un tās īstenošanas atklātumu.

2. Pēc projektu pabeigšanas, Komisija novērtē veidu, kādā tie izpildīti, un to īstenošanas ietekmi, lai noteiktu, vai ir sasniegti tiem sākotnēji izvirzītie mērķi.

3. Pēc divu gadu īstenošanas un pēc jautājuma izskatīšanas Masu informācijas līdzekļu komitejā, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai pārskatu par Programmas ietekmi un efektivitāti, pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem. Vajadzības gadījumā šim pārskatam pievieno priekšlikumus izmaiņu izdarīšanai.

4. Programmas nobeigumā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai sīku pārskatu par Programmas īstenošanu un tās rezultātiem.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis Lēmums stājas spēkā 2001. gada 1. janvārī.

Briselē, 2000. gada 20. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

É. Guigou

[1] OV C 283, 6.10.1999., 1. lpp.

[2] OV L 380, 31.12.1990., 37. lpp.

[3] OV C 41, 13.2.1996., 8. lpp.

[4] OV C 347, 18.11.1996., 33. lpp.

[5] OV L 321, 30.12.1995., 25. lpp.

[6] OV L 321, 30.12.1995., 33. lpp.

[7] OV L 298, 17.10.1989., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/36/EK (OV L 202, 30.7.1997., 60. lpp.).

[8] OV L 26, 1.2.1999., 1. lpp.

[9] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp

[10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

1. ĪSTENOJAMIE PASĀKUMI

1.1. Audiovizuālo darbu izstrādes nozarē

Lai atbilstu uzņēmējdarbības stratēģijām, kas atspoguļo ražošanas struktūru un projektu daudzveidību, Programmas pasākumi ir vērsti uz finansiālās palīdzības sniegšanu audiovizuālās nozares uzņēmumiem, kas iesniedz:

a) priekšlikumus par projektu pakešu izstrādi sabiedrībām ar lielāku investīciju jaudu; vai

b) priekšlikumus par projektu pakešu izstrādi sabiedrībām ar mazāku investīciju jaudu; vai

c) priekšlikumus izveidot audiovizuālos darbus.

Izvēles kritērijiem galvenokārt ņem vērā projektu Eiropas un starptautisko raksturu, jo īpaši to:

- darbu veidošanas apjomu,

- starptautiskas izmantošanas iespējas, kā arī paredzētās tirdzniecības un izplatīšanas stratēģijas,

- kvalitāti un oriģinalitāti.

Izstrādes projektiem atbalstu piešķir saskaņā ar noteikumiem, kuros paredzēts, ka pēc projekta darbu veidošanas posma uzsākšanas finansiālo atbalstu projektam reinvestē jaunos darbu veidošanas projektos.

Atbalsta apjoms parasti nepārsniedz 50 % no projekta izmaksām, bet projektiem, kas dod ieguldījumu Eiropas valodu un kultūras daudzveidības palielināšanai, to var paaugstināt līdz 60 %.

Pārskatā, kas noteikts lēmuma 12. pantā, Komisija novērtē salīdzinošos rezultātus sistēmām, kas minētas šajā pielikumā, attiecībā uz programmas mērķiem. Tā saskaņā ar 8. panta 2. punktā noteikto procedūru, iesniedz Komitejai priekšlikumus par Programmas atlikušās daļas īstenošanas noteikumiem.

1.2. Izplatīšanas nozarē

1.2.1. Kinodarbu izplatīšana

Lēmuma 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai tiek īstenotas šādas darbības:

a) finansiālās palīdzības sistēma atmaksājama aizdevuma veidā Eiropas kinodarbu izplatītājiem ārpus to darbības teritorijai. Šīs sistēmas mērķis ir:

- veicināt Eiropas izplatītāju sadarbību ar starptautiskajiem producentiem un izplatītājiem, lai sekmētu vienotas stratēģijas izveidi Eiropas tirgum,

- rosināt izplatītājus izdarīt investīcijas Eiropas filmu popularizācijā un izplatīšanā,

- atbalstīt Eiropas kinoražošanas daudzvalodu aspektus (dublēšanu, subtitrēšanu, daudzvalodu darbu veidošanu un starptautisku ieskaņošanu). Atbalsta daļa, kas paredzēta audiovizuālo darbu valodu dažādības finansēšanai, ir subsīdiju veidā.

Atbalsta saņēmēju izvēles kritērijos var ietilpt noteikumi par projektu iedalījumu budžeta kategorijās. Īpašu uzmanību velta tām filmām, kas palielina Eiropas valodu un kultūras dažādību.

b) Eiropas izplatītāju "automātiska" atbalsta sistēma proporcionāli pārdoto vietu skaitam uz citu Eiropas valstu filmām valstīs, kas piedalās Programmā, līdz fiksētai summai par filmu, ko katrai valstij nosaka atsevišķi. Šo finansiālo palīdzību izplatītāji var investēt tikai:

- filmu kopražošanai ar citām Eiropas valstīm,

- citu Eiropas valstu filmu demonstrēšanas tiesību iegādei, piemēram, izmantojot minimālās garantijas,

- citu Eiropas valstu filmu rediģēšanas izmaksām (kopēšanai, dublēšanai, subtitrēšanai), reklāmas un popularizēšanas izmaksām.

Reinvestīciju apjoms parasti nepārsniedz 50 % no projekta izmaksām, bet projektiem, kas dod ieguldījumu Eiropas valodu un kultūras daudzveidības palielināšanai, to var paaugstināt līdz 60 %.

c) Palīdzības sistēma tām Eiropas sabiedrībām, kas specializējas kinofilmu starptautiskā izplatīšanā (tirdzniecības aģentiem), ņemot vērā to darbības rādītājus noteiktā laika periodā, kas ir vismaz viens gads. Šo finansiālās palīdzības veidu izplatītāji var izmantot investīcijām iegādei (minimālajām garantijām) un jaunu Eiropas darbu popularizēšanas izmaksām Eiropas un starptautiskajos tirgos.

d) Palīdzība, lai veicinātu, ka uzņēmumi neilgu laiku demonstrē ievērojamu daļu citu Eiropas valstu filmu labākajos kinoteātros. Šo atbalsta veidu piešķir par noteikta skaita Eiropas filmu demonstrēšanu. Nosakot atbalsta apjomu līdz noteiktai summai, var ņemt vērā noteiktā laikā uz citu Eiropas valstu filmām pārdoto ieejas biļešu skaitu.

Finansiālo atbalstu var sniegt arī tādu Eiropas uzņēmumu tīklu izveidošanai un konsolidācijai, kuri izmanto kopīgas sistēmas, un šādu grafiku izveides veicināšanai.

Atbalstu var izmantot gados jaunu kinoskatītāju izglītošanas pasākumiem un viņu zināšanu līmeņa paaugstināšanai.

Atbalsts kinoteātriem un tīkliem jāsadala iespējami ģeogrāfiski vienmērīgi.

1.2.2. Eiropas darbu autonoma izplatīšana

Ar to saprotama Eiropas darbu izplatīšana dažādos personiskai lietošanai izmantojamos veidos.

Automātisks atbalsts: automātiska atbalsta sistēma Eiropas kinematogrāfijas un audiovizuālo darbu, izņemot spēles, kas ir personiskai lietošanai izmantojamos veidos (piemēram, videokasetēs un DVD), redaktoriem un izplatītājiem, ņemot vērā tirgus darbības rādītājus noteiktā laikposmā, kas nav mazāks par vienu gadu. Novērtējot darbības rādītājus, ar attiecīgu koeficientu palīdzību var ņemt vērā dažādu valstu tirgus īpatnības. Piešķirto atbalstu izplatītāji var investēt tikai:

a) jaunu citu Eiropas valstu darbu kopēšanai un izplatīšanai ciparu formātā; vai

b) jaunu citu Eiropas valstu tādu darbu popularizēšanai, kas nav ciparu formātā.

Šī sistēma ir paredzēta:

a) jaunu tehnoloģiju izmantošanas veicināšanai tādu Eiropas darbu producēšanai, kas paredzēti personiskai lietošanai (ciparu formāta matricu ražošanai, ko izmantos visi Eiropas izplatītāji);

b) rosināt izplatītājus izdarīt investīcijas citu Eiropas valstu filmu un audiovizuālo darbu popularizācijā un izplatīšanā;

c) veicināt Eiropas darbu valodu daudzveidību (dublēšanu, subtitrēšanu un daudzvalodu producēšanu).

1.2.3. Televīzijas apraide

Veicināt, lai neatkarīgie producenti veidotu darbus (mākslas, dokumentālās un animācijas filmas) iesaistot vismaz divus, vai labāk vairākus apraides nodrošinātājus no dažādām valstīm, kas iesaistījušās programmā, un kas pieder pie dažādām valodu lietojuma zonām.

Atbalsta saņēmēju izvēles kritērijos var ietilpt noteikumi par projektu veidiem un iedalījumu budžeta kategorijās. Īpašu vērību velta audiovizuālajiem darbiem, kas paplašina Eiropas mantojumu, valodu un kultūras dažādību.

Atbalsta daļa, kas paredzēta audiovizuālo darbu valodu dažādības finansēšanai (tostarp mūzikas un skaņu efektu ieskaņošanai), ir subsīdiju veidā.

1.2.4. Eiropas darbu izplatīšana, izmantojot datorpieslēgumu

Tas nozīmē Eiropas darbu izplatīšanu, izmantojot datorpieslēgumu un jaunus izplatīšanas pakalpojumus un veidus (piemēram, Internetu, video pēc pieprasījuma). Tās mērķis ir veicināt Eiropas audiovizuālās nozares pārkārtošanos ciparu tehnoloģiju, jo īpaši jauno tiešā pieslēguma izplatīšanas pakalpojumu izmantošanai.

Veicināt darbu pārveidošanu ciparu formātā un veidot reklāmas un popularizācijas materiālus ciparu formātā, tādējādi rosinot Eiropas sabiedrības (Interneta pakalpojumu sniedzējus, interešu kanālu veidotājus u.c.) radīt Eiropas darbu katalogus ciparu formātā izmantošanai ar jauno izplatīšanas veidu palīdzību.

1.3. Popularizēšana

1.3.1. Popularizēšanas jomā un piekļuves jautājumos profesionālajiem tirgiem

Programmas pasākumi vērsti uz:

a) apstākļu uzlabošanu speciālistu piekļūšanai darbu skatēm un profesionālajiem audiovizuālajiem tirgiem Eiropā un ārpus Eiropas, izmantojot īpašas tehniskās palīdzības un finansiālā atbalsta sistēmas, kas ir daļa no tādiem pasākumiem kā:

- galvenie Eiropas un starptautiskie kino tirgi,

- galvenie Eiropas un starptautiskie televīzijas tirgi,

- speciālie tirgi, īpaši animācijas filmu, dokumentālo filmu, multimēdiju un jauno tehnoloģiju tirgi;

b) veicināt speciālistiem domātu Eiropas programmu kataloga datubāzes un/vai datubāzu tīkla izveidošanu;

c) ja iespējams, veicināt kinematogrāfijas darbu popularizēšanu sākot no konkrētā darba veidošanas posma.

Šim nolūkam Komisija veicina uzņēmumu sadarbību Eiropas līmenī, jo īpaši atbalstot kopīgas iniciatīvas, kurās iesaistītas valsts vai privātās popularizēšanas organizācijas no attiecīgajām valstīm.

Atbalsta apjoms parasti nepārsniedz 50 % no projekta izmaksām, bet projektiem, kas dod ieguldījumu Eiropas valodu un kultūras daudzveidības palielināšanai, to var paaugstināt līdz 60 %.

1.3.2. Festivālu jomā

Programmas pasākumi vērsti uz:

a) kopīgu audiovizuālo festivālu atbalstīšanu, kuros demonstrēto darbu lielākā daļa ir Eiropas darbi;

b) tādu sadarbības projektu veicināšanu, kuriem ir Eiropas dimensija un kuros iesaistīti audiovizuālie pasākumi no vismaz astoņām valstīm, kas iesaistījušās programmā, vai kas programmā sadarbojas, ar kopīgu darbības plānu Eiropas audiovizuālo darbu popularizēšanā un izplatīšanā.

Īpašu uzmanību velta festivāliem, kas palīdz popularizēt darbus no dalībvalstīm vai reģioniem ar nepietiekamu audiovizuālo darbu producēšanas jaudu, kā arī Eiropas jauno režisoru darbus, un festivāliem ar aktīvu Eiropas darbu popularizēšanas un izplatīšanas politiku.

Priekšroku dod projektiem, kas veicina ilgstošu sadarbību starp pasākumiem.

Atbalsta apjoms parasti nepārsniedz 50 % no projekta izmaksām, bet projektiem, kas dod ieguldījumu Eiropas valodu un kultūras daudzveidības palielināšanai, to var paaugstināt līdz 60 %.

1.3.3. Pasākumi Eiropas filmu un audiovizuālo programmu popularizēšanai

Rosināt speciālistus, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, organizēt pasākumus plašai sabiedrībai domātās Eiropas kino un audiovizuālās produkcijas popularizēšanai.

1.4. Eksperimentāli projekti

Eksperimentālie projekti, kuru mērķi noteikti 10. pantā, inter alia var būt vērsti uz šādām jomām, lai papildinātu, izplatītu un popularizētu:

a) kinematogrāfijas mantojumu;

b) Eiropas audiovizuālo programmu arhīvus;

c) Eiropas audiovizuālo darbu katalogus;

d) Eiropas satura izplatīšanu ciparu formātā, izmantojot, piemēram, progresīvus izplatīšanas līdzekļus.

Eksperimentālie projekti veicina pieredzes apmaiņu; to rezultātus plaši popularizē, lai veicinātu labas prakses izplatīšanos.

Pēc programmas īstenošanas diviem gadiem Komisija pārbauda eksperimentālo projektu rezultātus un ierosina izdarīt programmas korekcijas.

1.5. Finansu resursu sadalījums

Piešķirtos līdzekļus sadala šādi:

Izstrādei: | vismaz 20 % |

Izplatīšanai: | vismaz 57,5 % |

Popularizēšanai: | aptuveni 8,5 % |

Eksperimentālajiem projektiem: | aptuveni 5 % |

Darbības izmaksām: | vismaz 9 % |

Visi norādītie skaitļi ir orientējoši, un tos var mainīt 8. pantā minētā komiteja, ievērojot 8. panta 2. daļā noteikto procedūru.

2. ĪSTENOŠANAS PROCEDŪRA

2.1. Pieeja

Īstenojot Programmu, Komisija nodrošina 1. panta 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

Programmas īstenošanā Komisija, kurai palīdz 8. pantā noteiktā komiteja, strādā, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm. Tā apspriežas arī ar ieinteresētajiem dalībniekiem, un nodrošina, lai speciālistu līdzdalība Programmā atspoguļotu Eiropas kultūras dažādību.

2.2. Finansējums

2.2.1. Kopienas ieguldījums

Kopienas finansējums nepārsniedz 50 % no pasākumu pilnām izmaksām (izņemot gadījumus, kas precīzi noteikti šajā pielikumā, kuros maksimālais finansējums ir 60 %), un to piešķir atmaksājamu aizdevumu vai subsīdiju veidā. Finansiālu atbalstu var piešķirt tikai tiešajām izmaksām, kas saistītas pasākumu izpildi, arī gadījumos, ja izmaksas pirms izvēles procedūras daļēji seguši palīdzības saņēmēji. Daudzvalodu atbalstam Kopienas ieguldījums ir subsīdiju veidā.

2.2.2. Iepriekšēja izvērtēšana, uzraudzība un vēlāka novērtēšana

Pirms pieteikumu apstiprināšanas Kopienas finansiālā atbalsta saņemšanai, Komisija tos rūpīgi izvērtē, lai pārbaudītu, vai tie atbilst šim lēmumam, un pielikuma šīs iedaļas 2. un 3. punktam.

Pieteikumam Kopienas finansiālā atbalsta saņemšanai jāpievieno:

a) finansēšanas plāns, kurā norādīti visi projekta finansējuma avoti, tostarp Kopienai pieprasītā finansiālā palīdzība;

b) darbu izpildes orientējošs grafiks;

c) cita informācija, ko pieprasījusi Komisija.

2.2.3. Finanšu noteikumi un kontrole

Komisija izstrādā noteikumus par saistībām un maksājumiem par darbībām, kuras veic saskaņā ar šo lēmumu, ievērojot attiecīgo finanšu regulu prasības.

Tā īpaši nodrošina, lai izmantojamās administratīvās un finansēšanas procedūras atbilstu noteiktajiem mērķiem, kā arī audiovizuālās nozares darba praksei un interesēm.

2.3. Īstenošana

2.3.1. Programmu īsteno Komisija. Šim nolūkam tā izsludina konkursu, kurā izvēlas neatkarīgus konsultantus un tehniskās palīdzības birojus, ņemot vērā to darbības pieredzi nozarē, pieredzi, kas gūta MEDIA II programmā, kā arī citu šajā jomā gūto pieredzi. Tehnisko palīdzību finansē no Programmas budžeta. Komisija, ievērojot 8. panta 2. punktā minēto procedūru, var noslēgt sadarbības līgumus ar specializētām organizācijām, tostarp organizācijām, kuras izveidotas saskaņā ar citām programmām, piemēram, Audiovisual Eureka, EURIMAGES un Eiropas Audiovizuālā observatorija, lai īstenotu kopīgus pasākumus, kas atbilst Programmas mērķiem popularizēšanas jomā.

Komisija izdara galīgo Programmas finansiālās palīdzības saņēmēju izvēli, un saskaņā ar 8. pantu, pamatojoties uz sagatavošanās darbu, ko veikušas tehniskās palīdzības biroji, pieņem lēmumu par piešķiramās finansiālās palīdzības apjomu. Ar to pamato Komisijas lēmumus par Kopienas atbalsta saņēmēju pieteikumiem, un nodrošina programmas īstenošanas atklātumu.

Programmas izpildei, un jo īpaši to projektu novērtēšanai, kuri gūst labumu un saņem priekšrocības no Programmas finansēšanas un sadarbības pasākumiem, Komisija izmanto atzītus un neatkarīgus audiovizuālās nozares ekspertus izstrādes, veidošanas, izplatīšanas un popularizēšanas jomās, kuriem ir nepieciešamās zināšanas tiesību jautājumos, jo īpaši attiecībā uz jaunajām ciparu tehnoloģijām.

2.3.2. Komisija veic vajadzīgos pasākumus informācijas sniegšanai par iespējām, ko rada piedalīšanās programmā, un nodrošina tās popularizēšanu. Komisija ar Interneta starpniecību sniedz arī pilnīgu informāciju par finansiālās palīdzības saņemšanas noteikumiem saskaņā ar Eiropas Savienības politiku, kas attiecas uz audiovizuālo nozari.

Komisija un dalībvalstis, turpinot MEDIA Desk un Antennae pasākumus, veic visu nepieviešamo profesionālo prasmju līmeņa paaugstināšanai, lai:

a) informētu audiovizuālās nozares speciālistus par dažādām atbalsta saņemšanas iespējām saskaņā ar Eiropas Savienības politiku;

b) publiskotu un sekmētu Programmu;

c) veicinātu iespējami plašu speciālistu iesaistīšanos Programmas pasākumos;

d) palīdzētu speciālistiem sagatavot projektus iesniegšanai konkursam;

e) sekmētu dažādu valstu speciālistu sadarbību;

f) uzturētu sakarus starp dažādām atbalsta iestādēm dalībvalstīs, lai nodrošinātu, ka Programmas pasākumi papildina valstu pasākumus.

--------------------------------------------------