Oficiālais Vēstnesis C 172 , 18/06/1999 Lpp. 0001 - 0022
Iestāžu nolīgums (1999. gada 6. maijs) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (1999/C 172/01) 1. Šā nolīguma, kas noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju (turpmāk tekstā "iestādes"), mērķis ir ievērot budžeta disciplīnu, uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jomā. 2. Šajā nolīgumā paredzētā budžeta disciplīna attiecas uz visiem izdevumiem. Šī disciplīna ir saistoša visām tās izpildē iesaistītajām iestādēm, kamēr vien nolīgums ir spēkā. 3. Šis nolīgums negroza dažādu iestāžu attiecīgās pilnvaras budžeta jomā, kas noteiktas pamatlīgumos. 4. Jebkādi grozījumi šajā nolīgumā ir izdarāmi vienīgi ar visu to iestāžu piekrišanu, kuras ir šā nolīguma puses. Grozījumi finanšu plānā ir izdarāmi saskaņā ar procedūrām, kas šim nolūkam noteiktas šajā nolīgumā. 5. Šim nolīgumam ir divas daļas: - nolīguma I daļā ir definīcija un īstenošanas noteikumi 2000. līdz 2006. gada finanšu plānam, un šī daļa attiecas uz visu minētā finanšu plāna periodu, - nolīguma II daļa paredz uzlabot iestāžu sadarbību budžeta procedūras laikā. 6. Kad vien Komisija to uzskata par vajadzīgu un ikreiz, kad saskaņā ar 26. punktu tiek iesniegti jebkādi priekšlikumi par jaunu finanšu plānu, Komisija sniedz pārskatu par šā nolīguma piemērošanu, vajadzības gadījumā pievienojot tam ierosinātos grozījumus. 7. Šis nolīgums stājas spēkā 2000. gada 1. janvārī. No tās pašas dienas tas aizstāj: - Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1982. gada 30. jūnija Kopīgo deklarāciju par vairākiem pasākumiem budžeta procedūras uzlabošanai [1], - Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu, kas 1993. gada 29. oktobrī noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju [2], - Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1995. gada 6. marta Deklarāciju par finanšu noteikumu iekļaušanu tiesību aktos [3], - 1996. gada 12. decembra Kopīgo deklarāciju par to, kā uzlabot informācijas sniegšanu budžeta lēmējiestādēm par nolīgumiem zvejniecības nozarē [4], - Iestāžu nolīgumu par noteikumiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas finansēšanai, kurš 1997. gada 16. jūlijā noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju [5], - Iestāžu nolīgumu par budžeta juridisko pamatojumu un izpildi, kas 1998. gada 13. oktobrī noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju [6], I DAĻAFINANŠU PLĀNS 2000. līdz 2006. gadam: DEFINĪCIJA UN ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI A. Finanšu plāna saturs un darbības joma 8. Finanšu plāns 2000. līdz 2006. gadam, kas izklāstīts I pielikumā, ir šā nolīguma sastāvdaļa. Tas ir pamatprincipu kopums iestāžu budžeta disciplīnas jomā. Tā saturs ir saderīgs ar Eiropadomes 1999. gada 24. un 25. marta Berlīnes sanāksmes secinājumiem. 9. Finanšu plāna mērķis ir nodrošināt to, ka vidēji ilgā laikā Eiropas Savienības izdevumi, sadalot tos lielās kategorijās, pieaug sistemātiski un nepārsniedz pašu resursus. 10. Finanšu plāns 2000. līdz 2006. gadam paredz izdevumu summas kā saistību apropriācijas, nosakot tās katram gadam un katrai izdevumu pozīcijai vai apakšpozīcijai. Arī izdevumu gada kopsummas ir atspoguļotas kā saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas. Ir norādītas arī maksājumu apropriācijas, kas atliek izmantošanai paplašināšanās procesā un kas izmantojamas saskaņā ar 25. punkta otro daļu. Visas minētās summas ir izteiktas 1999. gada cenās, izņemot monetāro rezervi, attiecībā uz kuru summas izteiktas pašreizējās cenās. Finanšu plānā nav ņemti vērā budžeta posteņi, ko finansē no īpašiem mērķiem paredzētiem ieņēmumiem, kā tie definēti Finanšu regulā (1977. gada 21. decembris), kas attiecas uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu [7], turpmāk tekstā "Finanšu regula". Konkrētus izdevumu posteņus var finansēt tikai līdz maksimālajam apjomam, kas noteikts attiecīgajam postenim, un neskarot 11. punkta otro daļu. Atsevišķās tabulās ir norādīta informācija par darbībām, kas nav ietvertas Eiropas Kopienu vispārējā budžetā, un paredzamo attīstību attiecībā uz Kopienas pašu resursu atsevišķām kategorijām. Šo informāciju atjauno katru gadu, kad tiek veiktas tehniskās korekcijas finanšu plānā. Pamatnostādni lauksaimniecības jomā negroza. Lai veiktu par vajadzīgām atzītās korekcijas, minēto pamatnostādni pārskatīs, pamatojoties uz ziņojumu, ko Komisija iesniegs Padomei pirms Eiropas Savienības paplašināšanās nākamās kārtas. 11. Iestādes apzinās, ka visas 2000. līdz 2006. gada finanšu plānā norādītās kopsummas ir gada izdevumu maksimālais apjoms, kas ietverts Eiropas Kopienu vispārējā budžetā. Neskarot šo maksimālo apjomu izmaiņas, ko izdara saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem, iestādes apņemas savas pilnvaras izmantot tā, lai ievērotu attiecīgos gada izdevumu maksimālos apjomus, gan īstenojot budžeta procedūru, gan pildot attiecīgā gada budžetu. Tomēr finanšu plāna 7. sadaļā (pirmspievienošanās palīdzība) noteiktie maksimālie apjomi pēc būtības ir indikatīvi, unabas budžeta lēmējiestādes var budžeta procedūras laikā kopīgi izlemt grozīt sadalījumu pa posteņiem. 12. Abas budžeta lēmējiestādes piekrīt, ka 2000. līdz 2006. gada finanšu plāna darbības laikā akceptēs izvēles izdevumu palielinājuma maksimālās likmes, kas izriet no budžetiem, kuri pieņemti atbilstīgi finanšu plānā noteiktajiem maksimālajiem apjomiem. Pareizas finanšu vadības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošinās to, ka dažādās pozīcijās, izņemot finanšu plāna 2. pozīciju (struktūras darbības), tiek atstātas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem. Ņemot vērā šā punkta pirmajā daļā norādītās izvēles izdevumu maksimālās palielinājuma likmes, Eiropas Parlaments un Padome apņemas ievērot līdzekļu apjomu, kas finanšu plānā struktūras darbību jomā piešķirts saistību apropriācijām. 13. Ja aktos, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmusi atbilstīgi koplēmuma procedūrai, vai Padomes pieņemtajos aktos ir paredzēts pārsniegt budžeta apropriācijas vai piešķirtos līdzekļu apjomus, kas saskaņā ar 11. punktu paredzēti finanšu plānā, tad šādus aktus finansiālā ziņā drīkst īstenot vienīgi tad, kad ir izdarīti grozījumi budžetā un, vajadzības gadījumā, atbilstīgi pārskatīts finanšu plāns, ievērojot katram no šiem gadījumiem noteikto procedūru. 14. Nevienā gadā, uz ko attiecas finanšu plāns, apropriāciju kopsumma vajadzīgo maksājumu segšanai – pēc ikgadējās koriģēšanas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas – nedrīkst radīt vajadzību pēc tik liela pašu resursu apjoma, kurš pārsniegtu šiem resursiem noteiktos maksimālos apjomus. Vajadzības gadījumā abas budžeta lēmējiestādes, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk tekstā "EK līgums") 272. panta 9. punkta piektajā daļā, pieņems lēmumu par finanšu plānā noteikto maksimālo apjomu samazināšanu, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem apjomiem, kas noteikti attiecībā uz pašu resursiem. B. Finanšu plāna ikgadējās korekcijas Tehniskas korekcijas 15. Ik gadu Komisija, pirms budžeta procedūras n + 1 gadam, noteiks lauksaimniecības pamatnostādni un finanšu plānā veiks turpmāk norādītās tehniskās korekcijas, ņemot vērā nacionālā kopprodukta un cenu izmaiņas: a) pārvērtēšanu n + 1 gada cenās attiecībā uz maksimālajiem apjomiem un apropriāciju kopsummām, kas paredzētas saistībām un maksājumiem, izņemot monetāro rezervi; b) aprēķinus attiecībā uz līdzekļu rezervi, kas pieejama, nepārsniedzot pašu resursiem noteikto maksimālo apjomu. Šīs tehniskās korekcijas Komisija veiks, pamatojoties uz visjaunākajiem pieejamajiem ekonomikas datiem un prognozēm. Tomēr tehniskajās korekcijās attiecībā uz finanšu plāna 1. pozīcijas (lauksaimniecība) maksimālo apjomu, ņems vērā deflatoru 2 % gadā. Tehniskās korekcijas attiecībā uz "Struktūrfondu" apakšpozīcijas maksimālo apjomu veiks, pamatojoties uz kopējo deflatoru, kas atbilstīgo darbību plānošanai noteikts struktūrfondu regulās. Indeksēšanas bāzi, ko izmanto 2004. līdz 2006. gadam piešķirto līdzekļu apjoma ierobežošanai, Komisija vajadzības gadījumā pārskatīs līdz 2003. gada 31. decembrim, veicot tehniskās korekcijas un pamatojoties uz visjaunāko pieejamo informāciju. Iepriekšējos gados piešķirto līdzekļu apjomu ex–post koriģēšana netiks veikta. Šādu korekciju iznākums un to pamatā esošās ekonomikas prognozes paziņos abām budžeta lēmējiestādēm. Attiecībā uz konkrēto gadu neveiks turpmākas tehniskās korekcijas – ne attiecīgajā gadā, ne arī ex–post korekcijas turpmākajos gados. Ar izpildi saistītas korekcijas 16. Informējot abas budžeta lēmējiestādes par tehniskajām korekcijām finanšu plānā, Komisija, ņemot vērā izpildi, iesniegs priekšlikumus par korekcijām, kas attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu tai šķiet vajadzīgas, lai nodrošinātu sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām. 17. Veicot korekcijas 2001. gadā, kā arī gadījumos, kad kavējas programmu pieņemšana struktūras darbību jomā, abas budžeta lēmējiestādes apņemas pēc Komisijas priekšlikuma atļaut pārgrāmatot uz turpmākajiem gadiem 2000. gadā piešķirtos un neizmantotos līdzekļus, tādējādi palielinot atbilstošos izdevumu maksimālos apjomus. 18. Eiropas Parlaments un Padome lems par šiem priekšlikumiem līdz attiecīgā gada 1. maijam un saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas paredzēti EK līguma 272. panta 9. punkta piektajā daļā. C. Finanšu plāna pārskatīšana 19. Papildus parastajām tehniskajām korekcijām un korekcijām, ko veic atbilstīgi izpildes apstākļiem, neparedzētos gadījumos finanšu plānu pēc Komisijas priekšlikuma var pārskatīt, ņemot vērā pašu resursiem noteikto maksimālo apjomu. 20. Parasti šādus pārskatīšanas priekšlikumus ir jāiesniedz un jāpieņem, pirms tiek sākta attiecīgā gada budžeta procedūra vai pirmā attiecīgā gada budžeta procedūra. Lēmumus, kuri paredz uz neparedzētiem izdevumiem noteiktās līdzekļu rezerves rēķina pārskatīt finanšu plānu par apjomu, kas ir līdz 0,03 % no Kopienas NKP, kopīgi pieņems abas budžeta lēmējiestādes, lemjot saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas paredzēti EK līguma 272. panta 9. punkta piektajā daļā. Ikviena finanšu plāna pārskatīšanu, ko veic uz neparedzētiem izdevumiem noteiktās līdzekļu rezerves rēķina un kas pārsniedz 0,03 % Kopienas NKP, kopīgi noteiks abas budžeta lēmējiestādes, Padomei pieņemot vienprātīgu lēmumu. 21. Iestādes pārbaudīs to, kā pārdalāmi izdevumi tajā pozīcijā paredzētajām programmām, uz kuru attiecas pārskatīšana, jo īpaši ņemot vērā apropriāciju paredzamo nepilnīgo izmantošanu; iepriekšminētais neattiecas uz 2. pozīcijā paredzētajiem izdevumiem Ir jāpanāk, ka nozīmīgas jauno plānoto izdevumu summas – gan absolūtos skaitļos, gan procentuāli – nepārsniedz maksimālo apjomu, kas noteikts attiecīgai pozīcijai. Iestādes pārbaudīs arī to, kā veikt kompensēšanu, palielinot vienas pozīcijas maksimālo apjomu un samazinot citas pozīcijas maksimālo apjomu. Summas, kas ir pieejamas saskaņā ar finanšu plāna 1. līdz 6. pozīciju, nekādā gadījumā nevar izmantot finanšu plāna 7. pozīcijas mērķiem (pirmspievienošanās palīdzība) un otrādi – pirmspievienošanās palīdzībai paredzētos izdevumus nevar izmantot 1. līdz 6. pozīcijas mērķiem. Summas, kas pieejamas pievienošanās mērķiem, var izmantot vienīgi to izdevumu segšanai, ko tieši rada paplašināšanās, un no tām nevar segt radušos neparedzētos izdevumus, kas attiecas uz finanšu plāna 1. līdz 7. pozīciju. Arī pretēji – tiem izdevumiem paredzētās summas, kas attiecas uz 1. līdz 7. pozīciju, nevar izmantot, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar jaunu dalībvalstu pievienošanos. Finanšu plānā paredzēto obligāto izdevumu pārskatīšana nedrīkst samazināt summu, kas pieejama izvēles izdevumu segšanai. Veicot pārskatīšanu, ir jāsaglabā pareiza attiecība starp saistībām un maksājumiem. D. Gadījumi, kad nav kopīga lēmuma par finanšu plāna koriģēšanu vai pārskatīšanu 22. Ja nav pieņemts Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs lēmums par finanšu plāna korekciju vai pārskatīšanu, ko ierosinājusi Komisija, tad iepriekš noteiktās summas pēc ikgadējas tehniskas korekcijas turpina piemērot kā izdevumu maksimālos apjomus attiecīgajam gadam. E. Rezerves 23. Finanšu plāna 6. pozīcijā paredzētās trīs rezerves ietver Eiropas Kopienu vispārīgajā budžetā. Vajadzīgos līdzekļus lūgs iemaksāt vienīgi tad, kad šīs rezerves būs izlietotas: a) valūtas rezerve ir paredzēta tam, lai 2000. līdz 2002. gadā līdzsvarotu ietekmi, kāda uz lauksaimniecības budžeta izdevumiem ir nozīmīgām un neparedzētām svārstībām eiro un ASV dolāra piesaistei attiecībā pret budžetā izmantoto piesaisti; b) rezerve aizdevumu grantēšanai valstīm, kas nav dalībvalstis, ir paredzēta tam, lai papildinātu budžeta pozīcijas, kas tiks ieviestas Garantijas fonda [8] izveidei, kā arī papildu maksājumiem, kas jāveic gadījumos, ja parādnieks neizpilda savas saistības; c) rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos ir paredzēta tam, lai ātri reaģētu uz īpašām vajadzībām pēc palīdzības valstīs, kas nav dalībvalstis, saistībā ar notikumiem, ko nav bijis iespējams paredzēt iepriekš, veidojot budžetu, un – pirmkārt un galvenokārt – humanitārajai palīdzībai. Ja Komisija uzskatīs, ka kādā no šīm rezervēm ir jāveic iemaksas, tā abām budžeta lēmējiestādēm iesniegs priekšlikumu par attiecīgu pārvedumu veikšanu. Tomēr pirms ikviena Komisijas priekšlikuma izveidot rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumiem ir jāveic izvērtēšana par iespējām pārdalīt apropriācijas. Iesniedzot priekšlikumu par pārvedumu veikšanu, Komisija ierosinās trīspusēju sarunu procedūru, vajadzības gadījumā – vienkāršotā formā, lai nodrošinātu abu budžeta lēmējiestāžu vienošanos par vajadzību izmantot rezervi un par vajadzīgo summu. Ja Komisijas priekšlikums negūs abu budžeta lēmējiestāžu piekrišanu un ja Eiropas Parlaments un Padome nespēs vienoties par vienotu pozīciju, minētās iestādes atturēsies pieņemt lēmumu par Komisijas priekšlikumu veikt pārvedumu. F. Elastības fonds 24. Elastības fonds, kura maksimālais apjoms gadā ir 200 miljoni EUR, ir paredzēts tam, lai konkrētajā finanšu gadā, ievērojot norādīto summu, finansētu skaidri norādītus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām pozīcijām noteiktos maksimālos apjomus. Gada summas neizmantoto daļu var pārgrāmatot uz n + 2 gadu. Ja šā instrumenta līdzekļi tiek izmantoti, vispirms izmantos pārgrāmatotās summas, sākot ar agrāk pārgrāmatotajām summām. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n + 2 gadā, tiks dzēsta. Parasti elastības fondu nedrīkst izmantot, lai divus gadus pēc kārtas finansētu vienu un to pašu vajadzību. Komisija iesniegs priekšlikumu par elastības fonda izmantošanu pēc tam, kad tā būs izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas pozīcijā, kur vajadzīgi papildu izdevumi. Priekšlikumā ņems vērā instrumenta izmantošanas principu, kā arī norādīs finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Katrā konkrētajā finanšu gadā šādu priekšlikumu var iesniegt budžeta procedūras laikā. Komisijas priekšlikumu ietvers provizoriskajā budžeta projektā, vai tam pievienos attiecīgu budžeta dokumentu, kā noteikts Finanšu regulā. Lēmumu par elastības fonda izmantošanu kopīgi pieņems abas budžeta lēmējiestādes saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas paredzēti EK līguma 272. panta 9. punkta piektajā daļā. Vienošanos panāks, izmantojot saskaņošanas procedūru, kas paredzēta šā nolīguma II daļas A iedaļā un III pielikumā. G. Finanšu plāna koriģēšana saistībā ar paplašināšanos 25. Ja laikā, uz kuru attiecas finanšu plāns, notiek Eiropas Savienības paplašināšanās, pievienojoties jaunām dalībvalstīm, tad Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma, pieņemot lēmumu saskaņā ar balsošanas noteikumiem, kas paredzēti EK līguma 272. panta 9. punkta piektajā daļā, kopīgi veiks finanšu plāna koriģēšanu, lai ņemtu vērā šādas paplašināšanās radītās vajadzības pēc izdevumiem. Neskarot pievienošanās sarunu rezultātus, izmaiņas attiecīgajās pozīcijās nedrīkst pārsniegt summas, kas norādītas provizoriskajā finanšu sistēmā, kura pamatojas uz Savienības paplašināšanos, no 2002. gada pievienojoties sešām jaunām dalībvalstīm, un kura ietverta II pielikumā, kas ir šā nolīguma daļa. Papildu vajadzības segs no pieejamajām summām, kas šim nolūkam rezervētas finanšu plānā, vajadzības gadījumā izmantojot pašu resursu papildu apjomu, ko nodrošinājis Kopienas NKP pieaugums pēc Savienības paplašināšanās. H. Finanšu plāna darbības termiņš un sekas, kas rodas, ja finanšu plāna nav 26. Līdz 2005. gada 1. jūlija Komisija iesniegs priekšlikumus par jaunu vidēji ilga termiņa finanšu plānu. Ja abas budžeta lēmējiestādes nespēj vienoties par jaunu finanšu plānu un neviena no šā nolīguma pusēm neatsakās ievērot pastāvošo finanšu plānu, tad maksimālos apjomus, kas noteikti pēdējam gadam pastāvošajā finanšu plānā, koriģē saskaņā ar 15. punktu, attiecīgajām summām piemērojot vidējo palielinājuma likmi, kas konstatēta iepriekšējā periodā, un neņemot vērā korekcijas, kas veiktas saistībā ar Savienības paplašināšanos. Minētā palielinājuma likme tomēr nevar pārsniegt Kopienas NKP pieaugumu attiecīgajā gadā. II DAĻA UZLABOJUMI IESTĀŽU SADARBĪBAI BUDŽETA PROCEDŪRAS LAIKĀ A. Iestāžu sadarbības procedūra 27. Iestādes vienojas izstrādāt procedūru iestāžu sadarbībai budžeta jautājumu risināšanā. Sīkāk izstrādāti šīs sadarbības principi ir izklāstīti III pielikumā, kas ir šā nolīguma daļa. B. Budžeta izstrāde 28. Katru gadu Komisija iesniegs provizorisku budžeta projektu, kurā atspoguļotas Kopienas faktiskās finanšu vajadzības. Tajā ņems vērā: - spēju izmantot apropriācijas; tiecoties saglabāt stingri noteiktu attiecību starp saistību apropriācijām un maksājumu apropriācijām, - iespējas ar eksperimentāliem projektiem un/vai sagatavošanās darbībām sākt īstenot jaunu politiku vai turpināt vairākgadu darbības, kas tuvojas nobeigumam, iepriekš izvērtējot, vai būs iespējams pieņemt pamatdokumentu 36. punkta nozīmē, - vajadzību nodrošināt to, ka visas izmaiņas izdevumos attiecībā pret iepriekšējo gadu atbilst budžeta disciplīnas noteiktajiem ierobežojumiem. 29. Ciktāl tas ir iespējams, iestādes izvairīsies budžetā ietvert posteņus, kuros darbībām ir paredzētas nenozīmīgas summas. Abas budžeta lēmējiestādes apņemas ievērot arī to, kā ir novērtētas iespējas izpildīt Komisijas sagatavoto provizorisko budžeta projektu un tā saistību ar kārtējā budžeta izpildi. C. Izdevumu klasifikācija 30. Par obligātiem iestādes uzskatīs izdevumus, kas budžeta lēmējiestādēm ir jāiekļauj budžetā, pamatojoties uz juridiskām saistībām, ko tās uzņēmušās saskaņā ar pamatlīgumiem vai dokumentiem, kas pieņemti atbilstīgi minētajiem pamatlīgumiem. 31. Provizoriskajā budžeta projektā ir jāietver priekšlikums par katra jauna budžeta posteņa klasifikāciju un katrs postenis, kura juridiskā bāze tiek grozīta. Ja Eiropas Parlaments un Padome neakceptē provizoriskajā budžeta projektā ierosināto klasifikāciju, abas minētās iestādes pārbaudīs attiecīgā budžeta posteņa klasifikāciju, pamatojoties uz 4. pielikumu, kas ir šā nolīguma daļa. Nolīgums ir pamatā arī III pielikumā paredzētajai saskaņošanas procedūrai. D. Izvēles izdevumu maksimālā palielinājuma likme, ja nav finanšu plāna 32. Neskarot 12. punkta pirmo daļu, iestādes vienojas par šādiem noteikumiem: a) līdzekļu rezervi, kas Eiropas Parlamenta brīvai izmantošanai noteikta EK līguma 272. panta 9. punkta ceturtās daļas mērķu īstenošanai un kas ir puse no maksimālās likmes, piemēro, sākot no budžeta projekta, ko Padome apstiprinājusi pirmajā lasījumā, tostarp attiecībā uz vēstulēm par grozījumiem. Maksimālā likme ir jāievēro saistībā ar gada budžetu, tostarp visiem papildu budžetiem un/vai budžetiem, ar ko izdara grozījumus. Neskarot jaunas likmes noteikšanu, maksimālās likmes daļas, kas nav izmantotas, paliks pieejamas izmantošanai un var tikt izmantotas, ciktāl tas attiecas uz papildu budžetu projektiem un/vai to budžetu projektiem, ar ko izdara grozījumus; b) neskarot a) apakšpunktu, ja budžeta procedūras laikā konstatē, ka procedūras pabeigšanai varētu būt vajadzīga vienošanās par jaunas palielinājuma likmes noteikšanu izvēles izdevumiem, kas būtu attiecināma uz maksājumu apropriācijām, un/vai jaunas likmes noteikšanu, kas būtu attiecināma uz saistību apropriācijām (pēdējā minētā likme var būt atšķirīga no pirmās minētās), iestādes centīsies panākt vienošanos starp abām budžeta lēmējiestādēm, izmantojot III pielikumā noteikto saskaņošanas procedūru. E. Finanšu noteikumu ietveršana tiesību aktos 33. Tiesību aktos par daudzgadu programmām, kurus pieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, ir noteikums, ar kuru iestāde, kas pieņem attiecīgo aktu, nosaka finanšu līdzekļu apjomu programmai visā tās īstenošanas periodā. Budžeta lēmējiestādēm minētā summa būs galvenais atskaites punkts budžeta procedūras laikā. Budžeta lēmējiestādes un Komisija, izstrādājot provizorisko budžeta projektu, apņemas nepārsniegt minēto summu, ja vien nerodas kādi objektīvi ilgtermiņa apstākļi, ko pamato ar skaidriem un precīziem iemesliem, ņemot vērā programmas izpildes rezultātus, un jo īpaši pamatojoties uz izvērtēšanu. 34. Tiesību aktos par daudzgadu programmām, kurus nepieņem saskaņā ar koplēmuma procedūru, nebūs ietverta "summa, ko uzskata par nepieciešamu". Ja Padome vēlētos ietvert finanšu atsauci, to uzskatīs par likumdevējas iestādes viedokļa atspoguļojumu, un tā neietekmēs budžeta lēmējiestāžu pilnvaras, kas noteiktas Līgumā. Šo noteikumu norādīs visos dokumentos, kas ietver šādu finanšu atsauci. Ja par attiecīgo summu ir panākta vienošanās saskaņā ar saskaņošanas procedūru, kas paredzēta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā [9], tad to uzskatīs par atsauces summu šā nolīguma 33. punkta nozīmē. 35. Finanšu pārskats, kas paredzēts Finanšu regulas 3. pantā, atspoguļos ierosinātās programmas mērķu finanšu aspektu un ietvers grafiku visam programmas periodam. Vajadzības gadījumā to pārskatīs, sagatavojot provizorisko budžeta projektu un ņemot vērā programmas izpildes stadiju. Pārskatīto finanšu pārskatu nosūtīs budžeta lēmējiestādēm, gan iesniedzot provizoriskā budžeta projektu, gan pēc budžeta pieņemšanas. F. Juridiskā bāze 36. Lai budžetā paredzētās apropriācijas izmantotu kādām Kopienas darbībām, saskaņā ar Līgumu ir jāpieņem pamatdokuments. "Pamatdokuments" ir sekundārais tiesību akts, kas nosaka juridisko bāzi kādai Kopienas darbībai un budžetā paredzēto atbilstīgo izdevumu veikšanai. Šāds dokuments ir jāpieņem regulas, direktīvas vai lēmuma formā.Ieteikumi un atzinumi, kā arī rezolūcijas un deklarācijas nav pamatdokumenti. 37. Turpmāk norādītās apropriācijas tomēr var veikt bez pamatdokumenta pieņemšanas tad, ja darbības, kuru finansēšanai tās paredzētas, ir Kopienas kompetencē: a) i) apropriācijas eksperimentālām sistēmām, kuru mērķis ir pārbaudīt kādas darbības īstenošanas iespējas un lietderību. Attiecīgas saistību apropriācijas budžetā var ietvert tikai diviem gadiem. To kopsumma nedrīkst pārsniegt 32 miljonus EUR; ii) apropriācijas sagatavošanās darbībām, kuru mērķis ir sagatavot priekšlikumus par turpmākām Kopienas darbībām. Sagatavošanās darbībām ir jābūt saskaņotām, un to formas var būt dažādas. Attiecīgas saistību apropriācijas budžetā var ietvert, ilgākais, trim finanšu gadiem. Likumdošanas procedūra ir jāpabeidz līdz trešā finanšu gada beigām. Likumdošanas procedūras laikā saistībām attiecībā uz apropriācijām ir jāatbilst sagatavošanās darbības konkrētām iezīmēm saistībā ar paredzētajām darbībām, sasniedzamajiem mērķiem un personām, kas gūst labumu no attiecīgajām darbībām. Līdz ar to izmantotie līdzekļi nevar apjoma ziņā būt vienādi ar tiem līdzekļiem, kas paredzēti pašas konkrētās darbības finansēšanai. Attiecīgo jauno pozīciju kopsumma nedrīkst pārsniegt 30 miljonus EUR vienā finanšu gadā, un apropriāciju kopsumma, par kuru faktiski pastāv saistības sakarā ar sagatavošanās darbībām, nedrīkst pārsniegt 75 miljonus EUR. Iesniedzot provizorisko budžeta projektu, Komisija iesniegs pārskatu par i) un ii) punktā minētajām darbībām, kurā atspoguļos arī darbību mērķi, rezultātu izvērtēšanu un turpmāk paredzētās darbības; b) apropriācijas īpašām vai pastāvīgām darbībām, ko Komisija veic atbilstīgi uzdevumiem, kas izriet no tās prerogatīvām iestāžu līmenī un kas nav a) punktā minētā likumdošanas iniciatīva, kā arī atbilstīgi īpašajām pilnvarām, kas Komisijai piešķirtas ar EK līgumu. Uzskaitījums ir V pielikumā, kas ir šā nolīguma daļa. Uzskaitījumu var papildināt, iesniedzot provizorisko budžeta projektu un norādot attiecīgos pantus un summas; c) apropriācijas katras iestādes darbībai atbilstīgi tās administratīvajai autonomijai. G. Izdevumi saistībā ar zvejniecības nolīgumiem 38. Iestādes vienojas finansēt ar zvejniecības nolīgumiem saistītos izdevumus, kā izklāstīts VI pielikumā, kas ir šā nolīguma daļa. H. Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) finansēšana 39. Attiecībā uz KĀDP izdevumiem, ko saskaņā ar 28. pantu Līgumā par Eiropas Savienību sedz no Eiropas Kopienu vispārējā budžeta, iestādes – izmantojot III pielikumā paredzēto saskaņošanas procedūru un pamatojoties uz Komisijas izstrādāto provizorisko budžeta projektu – centīsies katru gadu panākt vienošanos par darbības izdevumu summu, kas jāsedz no Kopienas budžeta, kā arī par šīs summas sadalījumu starp KĀDP budžeta sadaļas pantiem, kā ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Ja vienošanās nebūs panākta, Eiropas Parlaments un Padome budžetā ietvers iepriekšējā budžetā paredzēto summu vai arī provizoriskajā budžeta projektā paredzēto summu, atkarībā no tā, kura ir mazākā. Visa KĀDP darbības izdevumu kopsumma tiks ietverta vienā budžeta sadaļā (KĀDP) un sadalīta pa šīs sadaļas pantiem, kā ierosināts šā punkta ceturtajā daļā. Minētā summa ir paredzēta tam, lai segtu faktiskās paredzamās vajadzības, kā arī lai nodrošinātu pietiekamu līdzekļu rezervi neparedzētām darbībām. Rezervei līdzekļi netiek piešķirti. Katrs pants attiecas uz jau pieņemtām kopīgajām stratēģijām vai kopīgajām rīcībām, uz pasākumiem, kasir paredzēti, bet vēl nav apstiprināti, kā arī uz visām turpmākām, t.i., neparedzētām darbībām, ko attiecīgajā finanšu gadā noteiks Padome. Tā kā saskaņā ar Finanšu regulu Komisija KĀDP darbības jomā ir tiesīga patstāvīgi pārdalīt apropriācijas starp pantiem vienas budžeta sadaļas robežās, t.i., veikt KĀDP līdzekļu piešķiršanu, tad atbilstīgi tiks nodrošināts elastīgums, ko uzskata par vajadzīgu ātrai KĀDP darbību īstenošanai. Ja finanšu gada laikā izrādīsies, ka KĀDP budžeta apjoms nav pietiekams, lai segtu vajadzīgās izmaksas, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma steidzami meklēs risinājumu. KĀDP budžeta sadaļas panti, kuros ietver KĀDP darbības, ir lasāmi šādi: - vēlēšanu novērošana un organizēšana/dalība demokrātiskos pārejas procesos, - Savienības sūtņi, - konfliktu novēršana/miera un drošības uzturēšanas procesi, - finansiāla palīdzība atbruņošanās procesos, - ieguldījumi starptautiskās konferencēs, - steidzamas darbības. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas par to, ka summa darbībām, kuras veic atbilstīgi sestajā ievilkumā minētajam pantam, nedrīkst pārsniegt 20 % no KĀDP budžeta sadaļas kopsummas. 40. Reizi gadā Padomes priekšsēdētājs apspriedīs ar Eiropas Parlamentu Padomes dokumentu, kurā izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp to ietekme uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu. Turklāt Padomes priekšsēdētājs regulāri informēs Eiropas Parlamentu par KĀDP darbību attīstību un īstenošanu. Pieņemot lēmumus par KĀDP turpmākajiem izdevumiem, Padome ikreiz uzreiz nosūtīs Eiropas Parlamentam paredzamo izdevumu tāmi ("finanšu pārskatu"), konkrēti, par izdevumiem saistībā ar ilgumu, iesaistītajiem darbiniekiem, telpu un citu infrastruktūru izmantojumu, transporta pakalpojumiem, mācību vajadzībām un drošības pasākumiem. Reizi ceturksnī Komisija informēs budžeta lēmējiestādes par KĀDP darbību īstenošanu un finanšu prognozēm gada atlikušajai daļai. Hecho en Estrasburgo, el seis de mayo de mil novecientos noventa y nueve . Udfærdiget i Strasbourg den sjette maj nitten hundrede og nioghalvfems . Geschehen zu Straßburg am sechsten Mai neunzehnhundertneunundneunzig . Έγινε στο Στρασβούργο, στις έξι Μαΐου χίλια εννιακόσια ενενήντα εννέα . Done at Strasbourg on the sixth day of May in the year one thousand nine hundred and ninety-nine . Fait à Strasbourg, le six mai mil neuf cent quatre-vingt-dix-neuf . Fatto a Strasburgo, addì sei maggio millenovecentonovantanove . Gedaan te Straatsburg, de zesde mei negentienhonderd negenennegentig . Feito em Estrasburgo, em seis de Maio de mil novecentos e noventa e nove . Tehty Strasbourgissa kuudentena päivänä toukokuuta vuonna tuhatyhdeksänsataayhdeksänkymmentäyhdeksän . Som skedde i Strasbourg den sjätte maj nittonhundranittionio . Por el Consejo de la Unión EuropeaFor Rådet for Den Europæiske UnionFür den Rat der Europäischen UnionΓια το Συμβούλιο της Ευρωπαϊκής ΈνωσηςFor the Council of the European UnionPour le Conseil de l'Union européennePer il Consiglio dell'Unione europeaVoor de Raad van de Europese UniePelo Conselho da União EuropeiaEuroopan unionin neuvoston puolestaFör Europeiska unionens råd +++++ TIFF +++++ Por la Comisión EuropeaFor Europa-KommissionenFür die Europäische KommissionΓια την Ευρωπαϊκή ΕπιτροπήFor the European CommissionPour la Commission européennePer la Commissione europeaVoor de Europese CommissiePela Comissão EuropeiaEuroopan komission puolestaFör Europeiska kommissionen +++++ TIFF +++++ Por el Parlamento EuropeoFor Europa-ParlamentetFür das Europäische ParlamentΓια το Ευρωπαϊκό ΚοινοβούλιοFor the European ParliamentPour le Parlement européenPer il Parlamento europeoVoor het Europees ParlementPelo Parlamento EuropeuEuroopan parlamentin puolestaFör Europaparlamentet +++++ TIFF +++++ [1] OV C 194, 28.7.1982., 1. lpp. [2] OV C 331, 7.12.1993., 1. lpp. [3] OV C 102, 4.4.1996., 4. lpp. [4] OV C 20, 20.1.1997., 109. lpp. [5] OV C 286, 22.9.1997., 80. lpp. [6] OV C 344, 12.11.1998., 1. lpp. [7] OV L 356, 31.12.1977., 1. lpp. [8] Izveidots ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2728/94 (OV L 293, 12.11.1994., 1. lpp.). [9] OV C 89, 22.4.1975., 1. lpp. -------------------------------------------------- I PIELIKUMS FINANŠU PLĀNS (ES–15) (MILJONOS EUR – 1999. GADA CENĀS) | Saistību apropriācijas | 2000 | 2001 | 2002 | 2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 1. LAUKSAIMNIECĪBA | 40920 | 42800 | 43900 | 43770 | 42760 | 41930 | 41660 | Kopējā lauksaimniecības politika (neietverot lauku attīstību) | 36620 | 38480 | 39570 | 39430 | 38410 | 37570 | 37290 | Lauku attīstība un papildu pasākumi | 4300 | 4320 | 4330 | 4340 | 4350 | 4360 | 4370 | 2. STRUKTŪRAS DARBĪBAS | 32045 | 31455 | 30865 | 30285 | 29595 | 29595 | 29170 | Struktūrfondi | 29430 | 28840 | 28250 | 27670 | 27080 | 27080 | 26660 | Kohēzijas fonds | 2615 | 2615 | 2615 | 2615 | 2515 | 2515 | 2510 | 3. IEKŠĒJĀS POLITIKAS | 5930 | 6040 | 6150 | 6260 | 6370 | 6480 | 6600 | 4. ĀRĒJĀS DARBĪBAS | 4550 | 4560 | 4570 | 4580 | 4590 | 4600 | 4610 | 5. ADMINISTRĀCIJA | 4560 | 4600 | 4700 | 4800 | 4900 | 5000 | 5100 | 6. REZERVES | 900 | 900 | 650 | 400 | 400 | 400 | 400 | Valūtas rezerve | 500 | 500 | 250 | 0 | 0 | 0 | 0 | Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos | 200 | 200 | 200 | 200 | 200 | 200 | 200 | Rezerve aizdevumu garantēšanai | 200 | 200 | 200 | 200 | 200 | 200 | 200 | 7. PIRMSPIEVIENOŠANĀS PALĪDZĪBA | 3120 | 3120 | 3120 | 3120 | 3120 | 3120 | 3120 | Lauksaimniecība | 520 | 520 | 520 | 520 | 520 | 520 | 520 | Pirmspievienošanās struktūras instrumenti | 1040 | 1040 | 1040 | 1040 | 1040 | 1040 | 1040 | PHARE (kandidātvalstis) | 1560 | 1560 | 1560 | 1560 | 1560 | 1560 | 1560 | KOPĒJĀS SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS | 92025 | 93475 | 93955 | 93215 | 91735 | 91125 | 90660 | KOPĒJĀS MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS | 89600 | 91110 | 94220 | 94880 | 91910 | 90160 | 89620 | Maksājumu apropriācijas % no NKP | 1,13 % | 1,12 % | 1,13 % | 1,11 % | 1,05 % | 1,00 % | 0,97 % | PIEEJAMAS PIEVIENOŠANĀS SAKARĀ (maksājumu apropriācijas) | | | 4140 | 6710 | 8890 | 11440 | 14220 | Lauksaimniecība | | | 1600 | 2030 | 2450 | 2930 | 3400 | Citi izdevumi | | | 2540 | 4680 | 6440 | 8510 | 10820 | MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU MAKSIMĀLAIS APJOMS | 89600 | 91110 | 98360 | 101590 | 100800 | 101600 | 103840 | Maksājumu apropriāciju maksimālais apjoms % no NKP | 1,13 % | 1,12 % | 1,18 % | 1,19 % | 1,15 % | 1,13 % | 1,13 % | Līdzekļu rezerve neparedzētiem izdevumiem | 0,14 % | 0,15 % | 0,09 % | 0,08 % | 0,12 % | 0,14 % | 0,14 % | Pašu resursu maksimālais apjoms | 1,27 % | 1,27 % | 1,27 % | 1,27 % | 1,27 % | 1,27 % | 1,27 % | -------------------------------------------------- II PIELIKUMS FINANŠU SISTĒMA (ES–21) (miljonos EUR – 1999. gada cenās) | Saistību apropriācijas | 2000 | 2 001 | 2002 | 2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 1. LAUKSAIMNIECĪBA | 40920 | 42800 | 43900 | 43770 | 42760 | 41930 | 41660 | Kopējā lauksaimniecības politika (neietverot lauku attīstību) | 36620 | 38480 | 39570 | 39430 | 38410 | 37570 | 37290 | Lauku attīstība un papildu pasākumi | 4300 | 4320 | 4330 | 4340 | 4350 | 4360 | 4370 | 2. STRUKTŪRAS DARBĪBAS | 32045 | 31455 | 30865 | 30285 | 29595 | 29595 | 29170 | Struktūrfondi | 29430 | 28840 | 28250 | 27670 | 27080 | 27080 | 26660 | Kohēzijas fonds | 2615 | 2615 | 2615 | 2615 | 2515 | 2515 | 2510 | 3. IEKŠĒJĀS POLITIKAS | 5930 | 6040 | 6150 | 6260 | 6370 | 6480 | 6600 | 4. ĀRĒJĀS DARBĪBAS | 4550 | 4560 | 4570 | 4580 | 4590 | 4600 | 4610 | 5. ADMINISTRĀCIJA | 4560 | 4600 | 4700 | 4800 | 4900 | 5000 | 5100 | 6. REZERVES | 900 | 900 | 650 | 400 | 400 | 400 | 400 | Valūtas rezerve | 500 | 500 | 250 | 0 | 0 | 0 | 0 | Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos | 200 | 200 | 200 | 200 | 200 | 200 | 200 | Rezerve aizdevumu garantēšanai | 200 | 200 | 200 | 200 | 200 | 200 | 200 | 7. PIRMSPIEVIENOŠANĀS PALĪDZĪBA | 3120 | 3120 | 3120 | 3120 | 3120 | 3120 | 3120 | Lauksaimniecība | 520 | 520 | 520 | 520 | 520 | 520 | 520 | Pirmspievienošanās struktūras instrumenti | 1040 | 1040 | 1040 | 1040 | 1040 | 1040 | 1040 | PHARE (kandidātvalstis) | 1560 | 1560 | 1560 | 1560 | 1560 | 1560 | 1560 | 8. PAPLAŠINĀŠANĀS | | | 6450 | 9030 | 11610 | 14200 | 16780 | Lauksaimniecība | | | 1600 | 2030 | 2450 | 2930 | 3400 | Struktūras darbības | | | 3750 | 5830 | 7920 | 10000 | 12080 | Iekšējās politikas | | | 730 | 760 | 790 | 820 | 850 | Administrācija | | | 370 | 410 | 450 | 450 | 450 | KOPĒJĀS SAISTĪBU APROPRIĀCIJAS | 92025 | 93475 | 100405 | 102245 | 103345 | 105325 | 107440 | KOPĒJĀS MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS | 89600 | 91110 | 98360 | 101590 | 100800 | 101600 | 103840 | To skaitā: paplašināšanās | | | 4140 | 6710 | 8890 | 11440 | 14220 | Maksājumu apropriācijas % no NKP | 1,13 % | 1,12 % | 1,14 % | 1,15 % | 1,11 % | 1,09 % | 1,09 % | Līdzekļu rezerve neparedzētiem izdevumiem | 0,14 % | 0,15 % | 0,13 % | 0,12 % | 0,16 % | 0,18 % | 0,18 % | Pašu resursu maksimālais apjoms | 1,27 % | 1,27 % | 1,27 % | 1,27 % | 1,27 % | 1,27 % | 1,27 % | -------------------------------------------------- III PIELIKUMS IESTĀŽU SADARBĪBA BUDŽETA IZSTRĀDĒ A. Pēc finanšu plāna tehniskajām korekcijām nākamajam gadam un pirms Komisijas lēmuma par provizorisko budžeta projektu, tiks sasaukta trīspusēja sanāksme, lai apspriestu attiecīgā gada budžeta prioritātes, ņemot vērā iestāžu pilnvaras. B. 1. Attiecībā uz visiem izdevumiem tiek īstenota saskaņošanas procedūra. 2. Attiecībā uz obligātajiem izdevumiem Komisija, iesniedzot provizorisko budžeta projektu, norādīs: a) apropriācijas, kas saistītas ar jauniem vai plānotiem tiesību aktiem; b) apropriācijas, kas saistītas ar tādu tiesību aktu piemērošanu, kas pastāvēja jau iepriekšējā budžeta pieņemšanas laikā. Komisija, pamatojoties uz attiecīgajiem noteikumiem, sagatavos precīzu tāmi par Kopienas saistību finansiālajām sekām. Budžeta procedūras laikā tā vajadzības gadījumā koriģēs tāmes. Komisija iesniegs budžeta lēmējiestādēm pietiekamus pamatojumus, kas pēdējām minētajām varētu būt vajadzīgi. Ja Komisija uzskata par vajadzīgu, tā budžeta lēmējiestādēm var iesniegt ad hoc vēstuli par grozījumiem, lai koriģētu skaitļus, kas provizoriskajā budžeta projektā ir pamatā lauksaimniecības izdevumu tāmei, un/vai – pamatojoties uz visjaunāko pieejamo informāciju par zvejniecības nolīgumiem, kuri ir spēkā attiecīgā finanšu gada 1. janvārī – lai grozītu apropriāciju sadalījumu darbības posteņos, kas paredzēti starptautiskajiem zvejniecības nolīgumiem, un to apropriāciju sadalījumu, kuras paredzētas rezervē. Vēstule par grozījumiem ir jānosūta budžeta lēmējiestādēm līdz oktobra beigām. Ja Padomei to iesniedz mazāk kā mēnesi pirms pirmā lasījuma Eiropas Parlamentā, tad Padome parasti ņem vērā ad hoc vēstuli par grozījumiem, izskatot budžeta projektu otrajā lasījumā. Tāpat pirms budžeta izskatīšanas otrajā lasījumā Padomē abas budžeta lēmējiestādes centīsies izpildīt nosacījumus, kas vajadzīgi, lai attiecīgās iestādes vēstuli par grozījumiem pieņemtu vienā lasījumā. 3. Saskaņošanas procedūras mērķis ir: a) turpināt apspriest vispārējās tendences izdevumu jomā un, attiecīgi, nākamā gada budžeta vispārējās tendences, ņemot vērā Komisijas provizorisko budžeta projektu; b) panākt abu budžeta lēmējiestāžu vienošanos par: - šā pielikuma 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām apropriācijām, tostarp tām, kas ierosinātas 2. punktā minētajā ad hoc vēstulē par grozījumiem, - summām, kas budžetā paredzamas izvēles izdevumiem, kā noteikts šā nolīguma 12. punkta trešajā daļā, - un jo īpaši par jautājumiem, saistībā ar kuriem šajā nolīgumā ir atsauce uz šo procedūru. 4. Procedūra sāksies ar trīspusēju sanāksmi, ko sasauc pietiekami laikus, lai ļautu iestādēm panākt vienošanos vismaz līdz dienai, ko Padome noteikusi sava budžeta projekta izstrādes pabeigšanai. Šīs trīspusējās sanāksmes rezultātus saskaņos Padomes un Eiropas Parlamenta delegācijas, piedaloties arī Komisijai. Ja trīspusējās sanāksmes laikā nenolems ko citu, tad saskaņošanas sanāksme notiks kā parastā minēto dalībnieku sanāksme dienā, ko Padome noteikusi budžeta projekta izstrādes pabeigšanai. 5. Jauna trīspusējā sanāksme notiks pirms pirmā lasījuma Eiropas Parlamentā, lai ļautu iestādēm norādīt programmas, uz kurām saskaņošanas laikā būtu jāvērš galvenā uzmanība, lai panāktu vienošanos par līdzekļu piešķiršanu minētajām programmām. Arī šajā sanāksmē iestādes apmainīsies viedokļiem par pašreizējā budžeta izpildes gaitu, lai apspriestu vispārēju pārdali vai iespējamos budžeta grozījumus un papildinājumus. 6. Iestādes turpinās saskaņošanu ar abām budžeta lēmējiestādēm pēc budžeta pirmā lasījuma, lai panāktu vienošanos par obligātajiem un izvēles izdevumiem, un jo īpaši lai apspriestu 2. punktā minēto ad hoc vēstuli par grozījumiem. Trīspusēja sanāksme tādā nolūkā notiks pēc pirmā lasījuma Eiropas Parlamentā. Trīspusējās sanāksmes iznākumu apspriedīs otrajā saskaņošanas sanāksmē, kas notiks dienu pirms otrā lasījuma Padomē. Vajadzības gadījumā apspriedes par izvēles izdevumiem iestādes turpinās pēc otrā lasījuma Padomē. 7. Minētajās trīspusējās sanāksmēs iestāžu delegācijas vadīs Padomes priekšsēdētājs (budžets), Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas priekšsēdētājs un Komisijas loceklis, kas atbild par budžetu. 8. Abas budžeta lēmējiestādes veiks jebkādus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka saskaņošanas procesa iespējamais iznākums tiek ievērots visā attiecīgajā budžeta procedūrā. -------------------------------------------------- IV PIELIKUMS IZDEVUMU KLASIFIKĀCIJA [1] 1. pozīcija — Kopējās lauksaimniecības politikas izdevumi un izdevumi dzīvnieku veselības un fitosanitārā jomā | Obligāti | — Lauku attīstība un papildu pasākumi | Izvēles kārtā | 2. pozīcija | Izvēles kārtā | 3. pozīcija | Izvēles kārtā | 4. pozīcija — Izdevumi, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, ko Eiropas Savienība vai Kopiena ir noslēgusi ar trešām personām, tostarp zvejniecības nolīgumi | Obligāti | — Iemaksas starptautiskām organizācijām vai iestādēm | Obligāti | — Citi posteņi, uz ko attiecas finanšu plāna 4. pozīcija | Izvēles kārtā | 5. pozīcija — Pabalsti un neparedzēti maksājumi saistībā ar dienesta izbeigšanu | Obligāti | — Pensijas un atlaišanas pabalsti | Obligāti | — izdevumi par juridiskiem pakalpojumiem | Obligāti | — Kaitējuma atlīdzināšana | Obligāti | — Kompensācija | Obligāti | — Citi posteņi, uz ko attiecas finanšu plāna 5. pozīcija | Izvēles kārtā | 6. pozīcija — Valūtas rezerve | Obligāti | — Rezerve aizdevumu garantēšanai | Obligāti | — Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos | Izvēles kārtā | 7. pozīcija — Lauksaimniecība (lauku attīstības pasākumi un papildu pasākumi) | Izvēles kārtā | — Pirmspievienošanās struktūras instrumenti | Izvēles kārtā | — Phare (kandidātvalstis) | Izvēles kārtā | -------------------------------------------------- V PIELIKUMS EK līguma un EAEK līguma panti, kas Komisijai tieši piešķir īpašas pilnvaras, kurām var būt finansiāla ietekme uz budžeta III iedaļas – Komisija – B daļu (darbības apropriācijas) I. EK LĪGUMS 138. pants | Sociālais dialogs | 140. pants | Izpēte, atzinumi, konsultācijas par sociāliem jautājumiem | 143. un 145. pants | Īpašie ziņojumi sociālajā jomā | 152. panta 2. punkts | Iniciatīvas koordinācijas veicināšanai veselības aizsardzības jomā | 155. panta 2. punkts | Iniciatīvas koordinācijas veicināšanai Eiropas komunikācijas tīklu jomā | 157. panta 2. punkts | Iniciatīvas koordinācijas veicināšanai rūpniecības jomā | 159. panta otrā daļa | Ziņojums par sasniegumiem virzībā uz ekonomisku un sociālu kohēziju | 165. panta 2. punkts | Iniciatīvas koordinācijas veicināšanai tehnoloģijas izpētes un attīstības jomā | 173. pants | Ziņojums par tehnoloģijas pētniecību un attīstību | 180. panta 2. punkts | Iniciatīvas, kā labāk koordinēt politiku, kas attiecas uz sadarbību attīstības jomā | II. EURATOM LĪGUMS 6. nodaļas 5. iedaļa | Politika piegāžu jomā | 70. pants | Finansiāls atbalsts, ņemot vērā budžetā noteiktos ierobežojumus, paredzamajām programmām dalībvalstīs | 7. nodaļas 77. pants un turpmākie panti | Aizsargpasākumi | -------------------------------------------------- VI PIELIKUMS TO IZDEVUMU FINANSĒŠANA, KAS IZRIET NO ZVEJNIECĪBAS NOLĪGUMIEM A. Izdevumus, kas attiecas uz zvejniecības nolīgumiem, finansē no diviem posteņiem (atsauce uz 1998. gada budžeta nomenklatūru): a) starptautiskie zvejniecības nolīgumi (B7–8 0 0 0); b) iemaksas starptautiskām organizācijām (B7–8 0 0 1). Visas summas, kas attiecas uz nolīgumiem un protokoliem, kuri būs spēkā attiecīgā gada 1. janvārī, tiks iekļautas B7–8 0 0 0 pozīcijā. Summas, kas attiecas uz visiem jaunajiem vai atjaunojamajiem nolīgumiem, kuri stāsies spēkā pēc attiecīgā gada 1. janvāra, tiks piešķirtas B7–8 0 0 0 pozīcijā, bet iekļautas rezervē B0–4 0. B. Saskaņošanas procedūrā, kas paredzēta III pielikumā, Eiropas Parlaments un Padome centīsies panākt vienošanos par summām, kas pēc Komisijas priekšlikuma iekļaujamas budžeta pozīcijās un rezervē. C. Komisija apņemas regulāri informēt Parlamentu par pārrunu gatavošanu un gaitu, tostarp par to ietekmi uz budžetu. Iestādes apņemas darīt visu iespējamo, lai likumdošanas procesā, kas attiecas uz zvejniecības nolīgumiem, nodrošinātu visu procedūru ātru norisi. Ja apropriācijas, kas attiecas uz zvejniecības nolīgumiem (tostarp rezerve), izrādīsies nepietiekamas, Komisija sniegs budžeta lēmējiestādēm visu vajadzīgo informāciju, lai trīspusējās sarunās, cik iespējams vienkāršotā formā, nodrošinātu viedokļu apmaiņu par stāvokļa cēloņiem un pasākumiem, ko varētu veikt atbilstīgi paredzētajām procedūrām. Vajadzības gadījumā Komisija ierosinās atbilstīgus pasākumus. Katru ceturksni Komisija iesniegs budžeta lēmējiestādēm sīki izstrādātu informāciju par spēkā esošo nolīgumu izpildi, kā arī finanšu prognozes gada atlikušajai daļai. --------------------------------------------------