Padomes Regula (EK) Nr. 574/1999

(1999. gada 12. marts),

ar ko nosaka tās trešās valstis, kuru pilsoņiem ir vajadzīga vīza, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100.c pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

(1) tā kā saskaņā ar Līguma 100.c pantu Padome nosaka valstis, kuru pilsoņiem ir vajadzīga vīza, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas;

(2) tā kā šai regulai pievienotā kopējā saraksta sastādīšana ir nozīmīgs solis ceļā uz saskaņotu politiku vīzu jautājumā; tā kā Līguma 7.a panta otrajā daļā jo īpaši paredzēts, ka iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kur saskaņā ar Līgumu inter alia ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās; tā kā citus vīzu politikas aspektus, ieskaitot vīzu izdošanas nosacījumus, nosaka attiecīgi noteikumi;

(3) tā kā minētā saraksta sastādīšanā vispirms ir jāņem vērā riski sakarā ar drošību un nelegālo imigrāciju; tā kā cita starpā nozīmīgas ir arī starptautiskās attiecības starp dalībvalstīm un trešām valstīm;

(4) tā kā ar attiecīgiem noteikumiem būtu jāparedz principi, pēc kuriem dalībvalsts nevar prasīt vīzu no personas, kura vēlas šķērsot tās ārējās robežas, ja šai personai ir citas dalībvalsts izdota vīza, kas atbilst saskaņotajiem nosacījumiem, kuri regulē vīzu izdošanu, un kas ir derīga visā Kopienā, vai ja šai personai ir attiecīga atļauja, kuru izdevusi dalībvalsts;

(5) tā kā šī regula neliedz dalībvalstīm izlemt, ar kādiem nosacījumiem trešo valstu pilsoņi, kas likumīgi uzturas to teritorijā, pēc Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas atstāšanas drīkst tajā atgriezties laikā, kamēr ir derīgas viņu atļaujas;

(6) tā kā īpašos gadījumos, kas attaisno atkāpi no vīzas prasības principa, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām vai paražām dalībvalstis var atbrīvot no vīzas prasības dažu kategoriju personas;

(7) tā kā sakarā ar atšķirībām valstu likumos attiecībā uz bezvalstniekiem, atzītiem bēgļiem un personām, kas uzrāda pasi vai ceļošanas dokumentu, ko izdevusi kāda administratīvi teritoriāla vienība, ko neviena dalībvalsts neatzīst par valsti, dalībvalstis var izlemt, vai uz šo kategoriju personām attiecas vīzas prasība, ja šī administratīvi teritoriālā vienība nav iekļauta minētajā kopējā sarakstā;

(8) tā kā, sarakstam pievienojot jaunas vienības, ir jāņem vērā ietekme uz diplomātiskajām attiecībām un pamatnostādnes, ko Eiropas Savienība pieņēmusi šajā sakarībā; tā kā jebkurā gadījumā kādas trešās valsts iekļaušana kopējā sarakstā nekādi neietekmē tās starptautisko statusu;

(9) tā kā trešās valstis, kuru pilsoņiem ir jābūt vīzai, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas, būtu jānosaka pakāpeniski; tā kā dalībvalstis pastāvīgi centīsies saskaņot savu vīzu politiku attiecībā uz tām trešām valstīm, kuras nav iekļautas kopējā sarakstā; tā kā pastāvošajiem noteikumiem nevajadzētu ietekmēt to, kā tiek īstenota personu brīva pārvietošanās, kas paredzēta Līguma 7.a pantā; tā kā 2001. gada pirmajā pusē Komisijai būtu jāsastāda progresa ziņojums par saskaņošanu;

(10) tā kā, lai nodrošinātu šīs sistēmas atklātību un informētu attiecīgās personas, dalībvalstīm ir pienākums paziņot pārējām dalībvalstīm un Komisijai pasākumus, ko tās pieņem atbilstoši šai regulai; tā kā šo pašu iemeslu dēļ minētā informācija ir arī jāpublicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Pielikuma kopējā sarakstā minēto trešo valstu pilsoņiem ir vajadzīga vīza, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas.

2. Uz kopējā sarakstā iepriekš iekļauto trešo valstu pilsoņiem attiecas 1. punktā noteikumi līdz brīdim, kad Padome nolemj citādi saskaņā ar Līguma attiecīgajā noteikumā paredzēto procedūru.

2. pants

1. Dalībvalstis nosaka, vai vīzas prasība attiecas uz to trešo valstu pilsoņiem, kuras nav iekļautas kopējā sarakstā.

2. Dalībvalstis nosaka, vai vīzas prasība attiecas uz bezvalstniekiem un atzītiem bēgļiem.

3. Dalībvalstis nosaka, vai vīzas prasība attiecas uz personām, kas uzrāda pases vai ceļošanas dokumentus, ko izdevusi kāda administratīvi teritoriāla vienība, kuru neviena dalībvalsts neatzīst par valsti, ja šī administratīvi teritoriālā vienība nav iekļauta kopējā sarakstā.

4. Desmit darba dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai pasākumus, ko tās noteikušas atbilstoši 1., 2. un 3. punktam. Visus turpmākos pasākumus, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu, paziņo līdzīgi piecu darba dienu laikā.

Komisija zināšanai publicē atbilstoši šim punktam paziņotos pasākumus un to precizējumus Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Pirmo sešu mēnešu laikā 2001. gadā Komisija izstrādā ziņojumu par veikto dalībvalstu vīzu politikas saskaņošanā attiecībā uz kopējā sarakstā neiekļautajām trešām valstīm un, vajadzības gadījumā, iesniedz Padomei priekšlikumus attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu Līgumā paredzēto saskaņošanu.

4. pants

1. Dalībvalsts var atbrīvot trešo valstu pilsoņus, uz kuriem attiecas vīzas prasība saskaņā ar 1. panta 1. un 2. punktu, no šīs prasības. Tas jo īpaši attiecas uz civilām gaisa vai jūras transporta apkalpēm, lidojuma apkalpēm un ārkārtas vai glābšanas reisu pavadoņiem un citiem palīgiem katastrofas vai nelaimes gadījumā, kā arī diplomātisko pasu, dienesta pasu un citu oficiālu pasu turētājiem.

2. Regulas 2. panta 4. punktu piemēro mutatis mutandis.

5. pants

Šajā regulā vīza ir atļauja, ko izdevusi kāda dalībvalsts, vai lēmums, ko pieņēmusi kāda dalībvalsts, kas ir vajadzīgs ieceļošanai tās teritorijā, sakarā ar:

- plānotu uzturēšanos šajā dalībvalstī vai vairākās dalībvalstīs, kas kopumā ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus,

- tranzītu, šķērsojot šīs dalībvalsts vai vairāku dalībvalstu teritoriju, izņemot tranzītu, izmantojot lidostu starptautisko zonu, un pārvešanu no vienas lidostas uz otru kādā dalībvalstī.

6. pants

Šī regula neliedz dalībvalstīm turpināt savā starpā saskaņot trešās valstis ārpus kopējā saraksta, kuru pilsoņiem ir vajadzīga vīza, lai šķērsotu dalībvalstu ārējās robežas.

7. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1999. gada 12. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

O. Schily

[1] OV C 11, 15.1.1994., 15. lpp.

[2] OV C 128, 9.5.1994., 350. lpp. Eiropas Parlamenta Atzinums sniegts 1999. gada 10. februārī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

KOPĒJAIS SARAKSTS, KAS MINĒTS 1. PANTĀ

I. VALSTIS

Afganistāna Albānija Alžīrija Angola Armēnija Azerbaidžāna Bahreina Bangladeša Baltkrievija Benina Butāna Bulgārija Burkinafaso Birma/Mjanma Burundi Kambodža Kamerūna Zaļā Raga salas Centrālāfrikas Republika Čada Ķīna Komoru salas Kongo Ziloņkaula Krasts Kuba Kongo Demokrātiskā Republika Džibutija Dominikānas Republika Ēģipte Ekvatoriālā Gvineja Eritreja Etiopija Dienvidslāvijas Federālā Republika (Serbija un Melnkalne) Fidži | Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika Gabona Gambija Gruzija Gana Gvineja Gvineja–Bisava Gviāna Haiti Indija Indonēzija Irāna Irāka Jordānija Kazahstāna Kirgizstāna Kuveita Laosa Libāna Libērija Lībija Madagaskara Maldivu salas Mali Mauritānija Maurīcija Moldova Mongolija Maroka Mozambika Nepāla Nigēra Nigērija Ziemeļkoreja | Omāna Pakistāna Papua–Jaungvineja Peru Filipīnas Katara Rumānija Krievija Ruanda Santome un Prinsipi Saūda Arābija Senegāla Sjerraleone Somālija Šrilanka Sudāna Surinama Sīrija Tadžikistāna Tanzānija Taizeme Togo Tunisija Turcija Turkmenistāna Uganda Ukraina Apvienotie Arābu Emirāti Uzbekistāna Vjetnama Jemena Zambija |

II. ADMINISTRATĪVI TERITORIĀLĀS VIENĪBAS, KO NEVIENA DALĪBVALSTS NAV ATZINUSI PAR VALSTI

Taivāna

--------------------------------------------------