Komisijas lēmums

(1999. gada 31. maijs)

par anketu attiecībā uz Padomes Direktīvu 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (IPPC) (Padomes Direktīvas 91/692/EEK īstenošana)

(paziņots ar dokumenta numuru C(1999) 1395)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(1999/391/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli [1] un jo īpaši tās 16. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 91/692/EEK (1991. gada 23. decembris), ar ko standartizē un racionalizē ziņojumus par to, kā īsteno dažas direktīvas, kas attiecas uz vidi [2],

(1) tā kā Direktīvas 96/61/EK 16. panta 3. punkts paredz, ka ziņojumus par direktīvas īstenošanu un tās efektivitāti salīdzinājumā ar citiem Kopienas dokumentiem par vidi sagatavo saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK 5.un 6. pantā izklāstīto procedūru;

(2) tā kā Direktīvas 91/692/EEK 5. pants paredz, ka ziņojumi jāsagatavo pamatojoties uz anketu vai formu, kuru Komisija izstrādājusi ar tās komitejas palīdzību, kas izveidota saskaņā ar direktīvas 6. pantu;

(3) tā kā pirmais ziņojums attiecas uz laikposmu no 2000. gada līdz 2002. gadam ieskaitot;

(4) tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst viedoklim, ko paudusi saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo pieņem šim lēmumam pievienoto anketu, kas attiecas uz Padomes Direktīvu 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli.

2. pants

Dalībvalstis izmanto šo anketu kā pamatu, sagatavojot ziņojumu, kas tām jāiesniedz Komisijai saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK 5. pantu un Direktīvas 96/61/EK 16. panta 3. punktu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 1999. gada 31. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Ritt Bjerregaard

[1] OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.

[2] OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

ANKETA ATTIECĪBĀ UZ DIREKTĪVAS 96/61/EK ĪSTENOŠANU PAR PIESĀRŅOJUMA INTEGRĒTU NOVĒRŠANU UN KONTROLI (IPPC)

1. Vispārīgs raksturojums

1.1. Kādi galvenie grozījumi ir izdarīti valsts tiesību aktos un atļauju piešķiršanas sistēmā, kuri bija vajadzīgi, lai sasniegtu kopējo mērķi par tāda piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli, kas rodas direktīvas I pielikumā uzskaitīto darbību rezultātā?

2. Iekārtas, uz ko attiecas direktīva

2.1. Attiecībā uz katru no sešām I pielikuma iedaļām, cik daudz iekārtu ietilpst zemāk norādītajās kategorijās?

- visas esošās iekārtas 2. panta 4. punkta nozīmē, kuras darbojas pārskata perioda beigās,

- esošās iekārtas, kurās ir veiktas nozīmīgas izmaiņas un kompetentās iestādes ir par to informētas, un kuru ekspluatācijai atļauja ir izsniegta pārskata perioda laikā,

- jaunas iekārtas (tai skaitā tās, kuras vēl nedarbojas), kurām atļauja ir izsniegta pārskata perioda laikā.

3. Uzņēmēja pamatsaistības

3.1. Kādi pasākumi ir veikti, lai kompetentās iestādes varētu nodrošināt, ka iekārtas tiek ekspluatētas saskaņā ar 3. pantā izklāstītajiem vispārējiem principiem?

4. Esošās iekārtas

4.1. Vai ir paredzēts piemērot 5. panta 1. punktā minētās prasības esošo iekārtu noteiktām kategorijām pirms iepriekš minētajā punktā norādītā pārejas laika beigām?

4.2. Līdz kurai dienai būs jāiesniedz jauni pieteikumi vai papildu informācija par esošām iekārtām, lai nodrošinātu, ka 5. panta 1. punktā minētās prasības ir ievērotas līdz tajā minētā pārejas laika beigām?

5. Pieteikumi atļauju saņemšanai

5.1. Kā valsts tiesību akti nodrošina, ka pieteikumos atļauju saņemšanai ir sniegta visa 6. pantā minētā informācija?

6. Atļauju izsniegšanas kārtības un nosacījumu saskaņošana

6.1. Kura kompetentā iestāde vai iestādes nodarbojas ar atļauju izsniegšanu IPPC iekārtām?

6.2. Kā valsts tiesību akti nodrošina, ka atļauju izsniegšanas kārtība un nosacījumi ir pilnībā saskaņoti, ja atļauju izsniegšanā ir iesaistītas vairākas kompetentās iestādes? Kā šī saskaņošana notiek praksē?

7. Atļauju izsniegšanas kārtība

7.1. Atļauju izsniegšanas kārtības pilnīgums

7.1.1. Kā valsts tiesību akti nodrošina, ka atļaujās ir iekļautas visas 9. pantā minētās prasības? Sniedziet konkrētu informāciju par to, kā tiek ņemti vērā šādi jautājumi:

- robežvērtības emisijām gaisā un ūdenī,

- piesārņojuma lielā attālumā un pārrobežu piesārņojuma samazināšana,

- augsnes un gruntsūdens aizsardzība,

- atkritumu apsaimniekošana,

- prasības attiecībā uz emisiju uzraudzību,

- pasākumi attiecībā uz normai neatbilstošiem ekspluatācijas apstākļiem.

7.2. Atļauju izsniegšanas kārtības atbilstība un piemērotība

7.2.1. Kādas ir tiesību normas, procedūras un kritēriji, ar ko nosaka emisiju robežvērtības un citus atļauju izsniegšanas nosacījumus, lai nodrošinātu, ka tie kopumā veicina augstu vides aizsardzības līmeni?

7.2.2. Kādas ir (saistošas vai nesaistošas) pamatnostādnes dalībvalstīs labāko pieejamo metožu noteikšanai?

7.2.3. Kā vispār vai konkrētos gadījumos tiek ņemti vērā direktīvas IV pielikumā minētie apsvērumi, nosakot labākās pieejamās metodes?

7.2.4. Kā vispār vai konkrētos gadījumos ņem vērā saskaņā ar 16. panta 2. punktu Komisijas vai starptautisko organizāciju publicēto informāciju, nosakot labākās pieejamās metodes?

7.2.5. Kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu, ka emisiju robežvērtības, līdzvērtīgi parametri un tehniski pasākumi, kas minēti 9. panta 3. punktā, pamatojas uz labākajām pieejamām metodēm, nenorādot kādas konkrētas metodes vai īpašu tehnoloģiju, bet ņemot vērā attiecīgās iekārtas tehniskos parametrus, tās atrašanās vietu un vietējos vides apstākļus?

7.2.6. Kādas (saistošas vai nesaistošas) pamatnostādnes pastāv dalībvalstīs attiecībā uz emisiju uzraudzības prasībām, kas jāiekļauj atļaujā?

7.3. Pieejamie reprezentatīvie dati

7.3.1. Sniedziet pieejamos reprezentatīvos datus par robežvērtībām, kas attiecas uz konkrētu kategoriju darbībām saskaņā ar I pielikumu, un piemērotos gadījumos labākās pieejamās metodes, pamatojoties uz kurām ir noteiktas šīs vērtības. Aprakstiet, kā šos datus izvēlas un apkopo.

Lai atbildētu uz šo jautājumu, pirms pārskata perioda vai tā laikā Komisija var konkrētām nozarēm izstrādāt pamatnostādnes, jo īpaši pamatojoties uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar 16. panta 2. punktu. Ja šādas pamatnostādnes nav izstrādātas, datus, piemēram, var izteikt kā robežvērtību diapazonus.

7.3.2. Kādi vēl pastāv atļauju piešķiršanas nosacījumi, kas nav emisiju robežvērtības? Jo īpaši miniet:

- līdzvērtīgus parametrus un tehniskus pasākumus, ko var izmanot papildus atļaujā minētajām emisiju robežvērtībām,

- līdzvērtīgus parametrus un tehniskus pasākumus, kas aizvieto emisiju robežvērtības,

- noteikumus, kas attiecas uz augsnes un gruntsūdens aizsardzību, atkritumu apsaimniekošanu, prasībām emisiju uzraudzībai, kā arī pasākumus, kas attiecas uz normai neatbilstošiem ekspluatācijas apstākļiem.

8. Vispārējie saistošie noteikumi

8.1. Vai valsts tiesību akti paredz iespēju ietvert vispārējos saistošajos noteikumos dažas prasības konkrētu kategoriju iekārtām, tā vietā, lai tās iekļautu tikai atsevišķu atļauju izsniegšanas nosacījumos?

8.2. Attiecībā uz kādu kategoriju iekārtām ir izstrādāti vispārējie saistošie noteikumi? Kādā veidā šie noteikumi ir izstrādāti?

9. Vides kvalitātes standarti

9.1. Kā valsts tiesību aktos ir paredzēta vajadzība veikt papildu pasākumus gadījumos, kad nepietiek ar labāko pieejamo metožu pielietošanu, lai nodrošinātu atbilstību vides kvalitātes standartiem, kas izklāstīti Kopienas tiesību aktos vai noteikti saskaņā ar tiem?

9.2. Vai šādi gadījumi ir bijuši? Ja šādi gadījumi ir bijuši, kādi papildu pasākumi tika veikti?

10. Labāko pieejamo metožu izmaiņas

10.1. Kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes seko līdzi vai ir informētas par labāko pieejamo metožu izmaiņām?

11. Izmaiņas iekārtās

11.1. Kādi ir tiesību aktu noteikumi, procedūras un prakse attiecībā uz izmaiņām, kuras uzņēmēji ir veikuši iekārtās?

11.2. Kā kompetentās iestādes izlemj, vai izmaiņas iekārtu ekspluatācijā var ietekmēt vidi (2. panta 10. punkta a) apakšpunkts) un/vai šādas izmaiņas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību un vidi (2. panta 10. punkta b) apakšpunkts)?

12. Atļauju izsniegšanas nosacījumu pārskatīšana un atjaunināšana

12.1. Kādi ir tiesību aktu noteikumi, procedūras un prakse attiecībā uz atļauju piešķiršanas nosacījumu pārskatīšanu un atjaunināšanu, ko veic kompetentā iestāde?

12.2. Vai valsts tiesību akti nosaka, cik bieži ir jāpārskata un, ja vajadzīgs, jāatjaunina atļaujas, vai to īsteno ar citiem līdzekļiem?

12.3. Kā kompetentās iestādes nosaka, vai darbība atbilst 13. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem?

13. Atļauju izsniegšanas nosacījumu ievērošana

13.1. Aprakstiet vispārīgi, kādi tiesību aktu noteikumi, procedūras un prakse nodrošina atļauju izsniegšanas prasību ievērošanu.

13.2. Kādi tiesību aktu noteikumi, procedūras un prakse nodrošina, ka uzņēmēji regulāri informē iestādes par emisiju uzraudzības rezultātiem un nekavējoties ziņo par jebkādiem starpgadījumiem vai avārijām, kas var nopietni ietekmēt vidi?

13.3. Vai valsts tiesību akti paredz, ka kompetentajām iestādēm ir tiesības un/vai pienākums veikt pārbaudes uz vietas?

13.4. Kādas ir procedūras un prakse attiecībā uz regulārām pārbaudēm uz vietas, ko veic kompetentās iestādes? Ja regulāras pārbaudes uz vietas netiek veiktas, kā kompetentās iestādes pārbauda uzņēmēja iesniegtās informācijas atbilstību?

13.5. Kādas sankcijas vai citus līdzekļus var piemērot gadījumos, kad ir konstatēta neatbilstība atļauju piešķiršanas nosacījumiem? Kādos gadījumos šādas sankcijas vai citus līdzekļus piemēroja pārskata perioda laikā?

14. Sabiedrības informēšana un līdzdalība

14.1. Kā valsts tiesību akti nodrošina, ka sabiedrību informē un atbalsta tās līdzdalību atļauju piešķiršanas procedūrā?

14.2. Kā sabiedrību informē par pieteikumiem, lēmumiem un emisiju uzraudzības rezultātiem?

14.3. Kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu, ka sabiedrība ir informēta par tiesībām izteikt savu viedokli par 15. panta 1. punktā minētajiem dokumentiem?

14.4. Cik daudz laika ir atvēlēts, lai sabiedrība varētu izteikt viedokli par pieteikumiem atļauju piešķiršanai pirms kompetentā iestāde pieņem lēmumu?

14.5. Kā iestādes ņem vērā sabiedrības viedokli, pieņemot lēmumus?

14.6. Kādi ir nosacījumi, lai sabiedrības pārstāvji varētu pārsūdzēt atļaujas piešķiršanas sakarā pieņemto lēmumu citā iestādē vai tiesā?

14.7. Kā Direktīvas 90/313/EEK 3. panta 2. un 3. punkta ierobežojumi ir ietekmējuši pieeju informācijai un sabiedrības līdzdalību atļauju izsniegšanas procesā?

15. Pārrobežu sadarbība

15.1. Vai valsts tiesību akti paredz, ka ir jāsniedz informācija un jāīsteno pārrobežu sadarbība, vai dalībvalstis risina šo jautājumu ar divpusēju vai daudzpusēju sakaru starpniecību, vai ar administratīvas prakses palīdzību?

15.2. Kā praksē novērtē, vai iekārtu ekspluatācijai varētu būt nopietna negatīva ietekme uz vidi citā dalībvalstī?

15.3. Kā valsts tiesību akti un/vai prakse nodrošina sabiedrībai atbilstīgu pieeju informācijai un līdzdalību atļauju piešķiršanas procesā tajās dalībvalstīs, kuras tas varētu ietekmēt? Vai šāda līdzdalība paredz arī tiesības pārsūdzēt lēmumus?

15.4. Cik daudz šādu gadījumu ir reģistrēti pārskata perioda laikā?

16. Saistība ar citiem Kopienas dokumentiem

16.1. Kā dalībvalstis novērtē direktīvas efektivitāti, cita starpā salīdzinājumā ar citiem Kopienas dokumentiem par vidi?

16.2. Kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu, ka direktīvas īstenošana ir saskaņota ar citu Kopienas dokumentu par vidi īstenošanu?

--------------------------------------------------