Padomes Regula (EK) 2799/98

(1998. gada 15. decembris),

ar ko nosaka eiro agromonetāro režīmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 42. un 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

ņemot vērā Monetārās komitejas atzinumu [4],

(1) tā kā Padomes 1998. gada 3. maija Regula (EK) 974/98 par eiro ieviešanu [5] paredz, ka kopš 1999. gada 1. janvāra ekonomikas un monetārajai savienībai līdzdalības dalībvalstu valūta ir eiro; tā kā agrominetāro kārtību, kas noteikta:

- Padomes 1992. gada 28. decembra Regulā (EEK) 3813/92 par norēķinu vienību un maiņas kursiem, ko piemēro kopējā lauksaimniecības politikā [6],

- Padomes 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) 1527/95, kas regulē kompensācijas par dažu valstu valūtu lauksaimniecības maiņas kursu samazinājumiem [7],

- Padomes 1995. gada 18. decembra Regulā (EK) 2990/95, kas regulē kompensācijas par ievērojamiem lauksaimniecības maiņas kursu samazinājumiem līdz 1997. gada 1. janvārim [8],

- Padomes 1997. gada 22. aprīļa Regulā (EK) 724/97, kas nosaka pasākumus un kompensācijas saistībā ar ievērojamiem pārvērtējumiem, kuri skar saimniecību ienākumus [9],

galvenokārt veido īpašu lauksaimniecības maiņas kursu sistēma, kas atšķiras no faktiskajiem valūtas maiņas kursiem; tā kā šī sistēma nav saderīga ar eiro ieviešanu; tā kā tādēļ būtu jānosaka jaunajai situācijai pielāgots agromonetārais režīms un jāanulē regulas, kas nosaka iepriekšējo agromonetāro režīmu;

(2) tā kā šābrīža monetārajā situācijā, kur starpība starp maiņas kursiem un lauksaimnieciskajiem maiņas kursiem ir neliela, ir iespējams izveidot vienkāršāku agromonetāro sistēmu, kas būtu tuvāka faktiskajai monetārajai situācijai; tā kā dalībvalstu, kas nepiedalās cenas, kā arī summas, kas ar kopējo lauksaimniecības politiku saistītos juridiskos aktos noteiktas eiro, var pārvērst valstu valūtās, piemērojot šo valūtu maiņas kursu pret eiro; tā kā šie noteikumi arī ievērojami vienkāršo kopējās lauksaimniecības politikas pārvaldību;

(3) tā kā eiro maiņas kurss valsts valūtā var mainīties tajā laika posmā, kad tiek veikta kāda darbība; tā kā ir jānosaka attiecīgajām summām piemērojamais kurss; tā kā parasti jāņem vērā diena, ar kuru tiek sasniegts operācijas ekonomiskais mērķis; tā kā būtu jāpiemēro tās dienas maiņas kurss, kurā šis notikums notiek; tā kā varētu būt vajadzība precizēt šo noteicošo dienu vai atcelt tās piemērošanu, ievērojot noteiktus kritērijus, un jo īpaši ātrumu, kādā notiek valūtas aprite;

(4) tā kā lielu valūtas pārvērtējumu gadījumos, kas, iespējams, atstātu sekas uz cenām un summām, kuras nav tiešais atbalsts, saimniecību ienākumi dažos apstākļos var samazināties; tā kā tādēļ būtu pamatoti paredzēt īslaicīgu degresīvu atbalstu, lai kompensētu pārvērtējumu sekas un sekotu lauksaimniecības cenu attīstībai atbilstīgi vispārējiem ekonomikas principiem;

(5) tā kā īpašiem attiecīgajam atbalsta veidam pielāgotiem noteikumiem ir jākompensē ievērojamu valūtas pārvērtējumu sekas dažu tiešu atbalstu līmenī valsts valūtā;

(6) tā kā kompensācijas atbalsta finansēšanas režīmā ir jāparedz Eiropas Savienības un dalībvalsts finansiāls ieguldījums;

(7) tā kā ilgākā laikā lauksaimniecības nozarei tāpat kā citām ekonomikas nozarēm ir jāpielāgojas reālajai monetārajai situācijai; tā kā tādēļ būtu jānosaka kompensācijas režīma pārtraukšanas datums; tā kā šī pārtraukšanas datuma noteikšana ir budžeta disciplīnas daļa;

(8) tā kā būtu saprātīgi noteikt īpašus noteikumus ārkārtas situācijām Eiropas Savienības vai pasaules tirgū, uz ko jāreaģē nekavējoties, lai nodrošinātu efektīvu kopējās lauksaimniecības politikas darbību;

(9) tā kā dalībvalstij, kura nav pievienojusies ekonomiskajai un monetārajai savienībai, jābūt iespējai maksājumus par izdevumiem saistībā ar juridiskiem līdzekļiem kopējā lauksaimniecības politikā izdarīt eiro, nevis valsts valūtā; tā kā būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to, ka šī iespēja pusēm nerada nepamatotas priekšrocības, veicot vai saņemot maksājumus;

(10) tā kā būtu jāparedz pagaidu pasākumu iespēja, lai atvieglotu jaunā agromonetārā režīma ieviešanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šajā regulā:

a) "ar kopējo lauksaimniecības politiku saistīti juridiskie līdzekļi" ir:

- juridiskie līdzekļi, kas tieši vai netieši pamatojas uz Līguma 43. pantu, izņemot Kopējo muitas tarifu un citus muitas likumdošanas juridiskos līdzekļus, ko piemēro gan lauksaimniecības, gan rūpniecības produktiem,

- juridiskie līdzekļi, kas piemērojami no lauksaimniecības produktiem pārstrādātām precēm, uz kurām attiecina īpašu tirdzniecības režīmu;

b) "dalībvalstis, kas piedalās" ir tās dalībvalstis, kuras saskaņā ar Līgumu ir pieņēmušas vienoto valūtu;

c) "dalībvalstis, kas nepiedalās" ir tās dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas vienoto valūtu;

d) "valstu valūtas" ir dalībvalstu, kas nepiedalās un trešo valstu valūtas;

e) "maiņas kurss" ir valūtas tirgus maiņas kurss starp eiro un valsts valūtu;

f) "ievērojams pārvērtējums" ir situācija, kad gada vidējais maiņas kurss ir zem sliekšņa, kurš noteikts par zemāko gada vidējo maiņas kursu, kas piemērots iepriekšējos trīs gados un 1999. gada 1. janvārī;

g) "pārvērtējuma ievērojamā procentuālā daļa" ir daudzums procentos, par cik ikgadējais vidējais kurss ir zemāks nekā f) apakšpunktā minētais slieksnis.

2. pants

1. Cenas un summas, kas noteiktas ar kopējo lauksaimniecības politiku saistītos juridiskos aktos, izsaka eiro.

2. Dalībvalstīs, kas piedalās, tās piešķir un iekasē eiro. Pārējās dalībvalstīs tās pārvērš attiecīgās valsts valūtā, izmantojot maiņas kursu, un, neskarot 8. pantu, piešķir un iekasē valsts valūtā.

3. Attiecībā uz summām saistībā ar importu un eksporta nodokļiem, kas ar kopējo lauksaimniecības politiku saistītos juridiskos līdzekļos noteikti eiro un dalībvalstīs ir piemērojami valsts valūtā, maiņas kurss tomēr ir vienāds ar to kursu, kas piemērojams atbilstīgi Regulas (EEK) 2913/92 18. panta 1. punktam [10].

3. pants

1. Noteicošā diena attiecībā uz maiņas kursu ir:

- muitas importa vai eksporta formalitāšu kārtošanas pabeigšana attiecībā uz summām, ko iekasē vai piešķir tirdzniecībā ar trešām valstīm,

- visos pārējos gadījumos – diena, ar kuru ir sasniegts darbības ekonomiskais mērķis.

2. Ja 1. punktā minētā noteicošā diena jāprecizē vai to nevar ņemt vērā tādu iemeslu dēļ, kas saistās ar attiecīgo tirgus organizāciju vai summu, saskaņā ar 9. pantā paredzēto procedūru nosaka īpašu noteicošo dienu, ņemot vērā šādus kritērijus:

a) faktisko maiņas kursa pielāgojumu piemērojamību, cik ātri iespējams;

b) noteicošo dienu līdzību tādās pašās darbībās, kas veiktas citās tirgus organizācijās;

c) noteicošo dienu sakarību attiecībā uz dažādām cenām un summām saistībā ar vienu un to pašu tirgus organizāciju;

d) pārbaužu iespējamību un efektivitāti attiecībā uz atbilstīgu maiņas kursu piemērošanu.

4. pants

1. Attiecībā uz cenām un summām, kas nav minētas 5. pantā, dalībvalsts ievērojamu pārvērtējumu gadījumā var piešķirt kompensācijas atbalstu. Maksājumus veic trīs secīgās daļās, katra no tām ir 12 mēnešus ilga un sākas martā pēc tā mēneša, kad noticis ievērojamais pārvērtējums.

Šie kompensācijas maksājumi nav atbalsts, kas saistīts ar ražošanu, kura nav ražošana kādā noteiktā iepriekšējā laikposmā. Tie neatbalsta kādu īpašu ražošanas veidu un nav atkarīgi no ražošanas pēc noteiktā laikposma.

2. Maksimālo pirmās kompensācijas maksājuma daļas summu visai attiecīgajai dalībvalstij kopumā nosaka saskaņā ar 9. pantā paredzēto procedūru, reizinot pārvērtējuma ievērojamo procentuālo daļu ar vienotas likmes ienākumu zudumu, ko nosaka saskaņā ar pielikuma 1. līdz 3. punktu.

3. Vajadzības gadījumā maksimālo pirmās daļas summu samazina vai atceļ, ņemot vērā tirgus situāciju, kas novērojama tā gada laikā, kad noticis ievērojamais pārvērtējums.

4. Atbalstu nepiešķir par saskaņā ar 2. punktu aprēķinātās summas daļu, kura nepārsniedz ievērojamo pārvērtējumu 2,6 %.

5. Katru summu, ko izmaksā otrajā un trešajā daļā, samazina attiecībā pret iepriekšējās daļas summu par vismaz trešdaļu no pirmajā daļā izmaksātās summas.

Otrajā un trešajā daļā izmaksājamās summas samazina vai atceļ, ievērojot tās maiņas kursu attīstības sekas uz ienākumiem, kas reģistrēta līdz tā mēneša sākumam, kurš ir pirms attiecīgās daļas pirmā mēneša, kā arī ievērojot tirgus situāciju tajā pašā laika laikposmā.

6. Tirgus situāciju ņem vērā atbilstīgi 3. punktam un 5. punkta otrajai daļai saskaņā ar šādiem kritērijiem:

vienas vai vairāku daļu summu vienā vai vairākos sektoros var samazināt, ja novēro, ka:

a) tā gada laikā, kad noticis ievērojamais pārvērtējums, vai laika laikposmā starp iepriekšējās daļas sākumu un tā mēneša sākumu, kas ir pirms attiecīgās daļas pirmā mēneša, tirgus cena attiecīgajā dalībvalstī vidēji ir bijusi augstāka par vidējām tirgus cenām tajās dalībvalstīs, kuru valūtas nav ievērojami pārvērtētas, vai vienāda ar tām. Tirgus cenas salīdzina, izmantojot pamatindeksu 100 tirgus cenām valsts valūtā vai eiro;

vai

b) saistība starp noteicošo dienu datumiem attiecīgajā nozarē un ievērojamā pārvērtējuma datumu ir tāda, ka nav pamata secināt, ka pārvērtējums attiecīgajā laika laikposmā būtu atstājis kādu iespaidu.

Ja piemēro b) apakšpunktu, samazinājumu par vismaz vienu trešdaļu, kas minēts 4. panta 5. punktā, aprēķina, pamatojoties uz pirmās daļas summu, kuru būtu bijis jāpiešķir, ja nepiemērotu b) apakšpunktu.

Ņemot vērā gūto pieredzi, šos kritērijus var grozīt saskaņā ar 9. pantā noteikto procedūru.

5. pants

1. Ja maiņas kurss, ko noteicošās dienas datumā piemēro

- vienotas likmes atbalstam, kas aprēķināts uz hektāru vai mājlopu vienību,

vai

- kompensācijas piemaksai par katru aitu vai kazu,

vai

- strukturāla rakstura summām vai summām, kas saistītas ar apkārtējo vidi,

ir zemāks nekā tas, kas piemērots iepriekš, attiecīgā dalībvalsts var veikt kompensācijas maksājumus lauksaimniekiem trijās secīgās daļās, katrai ilgstot 12 mēnešus, sākot no noteicošās dienas.

Kompensācijas atbalstu piešķir kā papildinājumu atbalstam, prēmijām un summām, kas minētas pirmajā daļā.

2. Maksimālo kompensācijas atbalsta pirmās daļas summu visai attiecīgajai dalībvalstij kopumā nosaka saskaņā ar 9. pantā paredzēto procedūru un atbilstīgi pielikuma 4. punktam. Dalībvalsts tomēr var atcelt kompensācijas atbalsta piešķiršanu, ja šī summa atbilst samazinājumam, kas ir mazāks par 0,5 %.

3. Summas, ko izmaksā otrajā un trešajā daļā, katru pret iepriekšējās daļas summu samazina par vismaz trešdaļu no pirmajā daļā izmaksātās summas.

4. Vajadzības gadījumā 3. punktā minētās summas samazina vai atceļ, ņemot vērā to maiņas kursu attīstības sekas uz ienākumiem, kuras reģistrētas otrās un trešās daļas pirmajā dienā.

5. Šo pantu nepiemēro summām, kam 24 mēnešus tieši pirms jaunā kursa stāšanās spēkā piemērots kurss, kurš ir zemāks nekā jaunais kurss.

6. pants

1. Kopienas ieguldījums finansējumā ir:

- 50 % no faktiski izmaksātajām summām 4. pantā minētajam kompensācijas atbalstam,

- 50 % no summām, ko var piešķirt 5. pantā minētajam kompensācijas atbalstam. Dalībvalsts tomēr var nepiedalīties atbalsta finansēšanā kā valsts.

2. Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanas vajadzībām šo ieguldījumu uzskata par intervences daļu, kuras nolūks ir stabilizēt lauksaimniecības tirgus.

7. pants

1. Ja ārkārtējas monetāra rakstura darbības attiecībā uz valsts valūtu varētu apdraudēt ar kopējo lauksaimniecības politiku saistītu juridisku aktu piemērošanu, Komisija lemj par atbilstīgu drošības pasākumu ieviešanu, kas vajadzības gadījumā var atkāpties no esošajiem ar kopējo lauksaimniecības politiku saistītajiem juridiskajiem līdzekļiem.

Par pirmajā daļā minētajiem pasākumiem tūlīt informē Padomi un dalībvalstis.

Dalībvalstis Komisijas lēmumu var iesniegt izskatīšanai Padomē trīs darba dienu laikā pēc tam, kad tās ir informētas par drošības pasākumiem.

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citādu lēmumu viena mēneša laikā pēc attiecīgo pasākumu izziņošanas.

2. Ja ārkārtējas monetāra rakstura darbības attiecībā uz valsts valūtu varētu apdraudēt ar kopējo lauksaimniecības politiku saistītu juridisku aktu piemērošanu, Komisija, pamatojoties uz pilnvarām, kas tai šajos aktos piešķirtas, katrā atsevišķā gadījumā var atkāpties no šīs regulas, un jo īpaši šādos gadījumos:

- ja valsts izmanto nepieņemamus maiņas paņēmienus, piemēram, vairākus maiņas kursus, vai izmanto barterlīgumus,

- ja valstīm ir valūtas, kuras nav kotētas oficiālos ārvalstu maiņas tirgos, vai ja šo valūtu tendence varētu radīt tirdzniecības traucējumus.

8. pants

1. Ja dalībvalsts, kas nepiedalās izlemj izdevumus, ko izraisa ar kopējo lauksaimniecības politiku saistīti juridiskie akti, maksāt eiro, nevis attiecīgās valsts valūtā, šī dalībvalsts veic tādus pasākumus, lai eiro izmantošana neradītu sistemātiskus ieguvumus, salīdzinot ar valsts valūtas izmantošanu.

2. Šī dalībvalsts paziņo Komisijai par plānotajiem pasākumiem, pirms tie stājas spēkā. Pasākumi spēkā stājas tikai tad, kad Komisija ir paziņojusi par savu piekrišanu.

9. pants

Sīki izstrādātus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot šo regulu, pieņem saskaņā ar procedūru, kura noteikta:

a) 23. pantā Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulā (EEK) 1766/92 par labības augu tirgus kopīgo organizāciju [11];

vai

b) attiecīgajos pantos pārējās regulās par lauksaimniecības vai zivsaimniecības produktu tirgu kopīgām organizācijām;

vai

c) attiecīgajos pantos citos Kopienas noteikumos, ar kuriem ievieš līdzīgu procedūru.

10. pants

1. Ja vajadzīgi pārejas pasākumi, lai atvieglotu šīs regulas sākotnējo piemērošanu, šos pasākumus pieņem Komisija saskaņā ar 9. pantā noteikto procedūru, un tie paliek spēkā tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai atvieglotu jaunās kārtības ieviešanu.

2. Ar šo ir atceltas Regulas (EEK) Nr. 3813/92, (EK) Nr. 1527/95, (EK) Nr. 2990/95 un (EK) Nr. 724/97.

3. Atsauces uz lauksaimniecības maiņas kursu ar kopējo lauksaimniecības politiku saistītos juridiskos aktos, sākot no 1999. gada 1. janvāra, ir atsauces uz maiņas kursu, kuru Padome neatgriezeniski noteikusi saskaņā ar Līguma 109l. panta 4. punktu attiecībā uz valsts valūtas vienībām, un šīs regulas 2. panta 2. punktā vai, attiecīgi, 3. punktā minēto kursu attiecībā uz valstu valūtām.

Atsauces uz raksturīgu tirgus ekija maiņas kursu ar kopējo lauksaimniecības politiku saistītos juridiskos aktos, sākot no 1999. gada 1. janvāra, ir atsauces uz eiro maiņas kursu.

Atsauces uz Regulā (EEK) 3813/92 un Regulā (EK) 724/97 paredzēto kompensācijas atbalstu uzskata par atsaucēm uz šīs regulas 4., 5. un 6. pantu.

Atsauces uz Regulas (EEK) 3813/92 6. pantā paredzētajām noteicošajām dienām uzskata par atsaucēm uz šīs regulas 3. pantu.

11. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 1999. gada 1. janvāra.

Šīs regulas 4., 5. un 6. pantu piemēro tikai ievērojamiem pārvērtējumiem, kas notikuši līdz 2002. gada 1. janvārim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1998. gada 15. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

W. Molterer

[1] OV C 224, 17.7.1998., 15. lpp.

[2] OV C 328, 26.10.1998.

[3] Atzinums sniegts 1988. gada 9. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[4] Atzinums sniegts 1988. gada 30. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[5] OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.

[6] OV L 387, 31. 1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 150/95 (OV L 22, 31.12.1995., 1. lpp.).

[7] OV L 148, 30.6.1995., 1. lpp.

[8] OV L 312, 23.12.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 1451/96 (OV L 187, 26.7.1996., 1. lpp.).

[9] OV L 108, 25.4.1997., 9. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) 942/98 (OV L 132, 6.5.1998., 1. lpp.).

[10] OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 82/97 (OV L 17, 21.1.1997., 1. lpp.).

[11] OV L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) 923/96 (OV L 126, 24.5.1996., 37. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

1. Vienotas likmes ienākumu zudums, kas minēts šīs regulas 4. panta 2. punktā, ir vienāds ar:

a) 1 % summu no:

- galīgās labības augu lauksaimniecības produkcijas, ieskaitot rīsus, cukurbietes, pienu un piena produktus, liellopa un teļa gaļu,

- produktu daudzuma vērtības, kas piegādāts atbilstīgi līgumam, kurš saskaņā ar Kopienas noteikumiem uzliek ražotājam minimālo cenu, attiecībā uz pirmajā ievilkumā neminētiem produktiem,

- atbalstam vai prēmijām, kas izmaksātas lauksaimniekiem, izņemot regulas 5. pantā minētajam atbalstam un prēmijām;

b) pēc tam, kad atskaitīti:

- 0,5 % no starppatēriņa vērtības dzīvnieku barības veidā,

- iespaids uz nodokļiem no samazinājuma bruto pievienotajā vērtībā tirgus cenās, kas radies pēc a) apakšpunktā un iepriekšējā ievilkumā minētajām darbībām,

- atvilkums, kas atbilst 1 % no paredzētā Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda izdevumiem šādos punktos:

- vienotas likmes atbalsts uz hektāru pilnā apjomā,

- puse no strukturālā atbalsta un ar apkārtējo vidi saistītā atbalsta,

- 130 % no prēmijām attiecībā uz aitas un kazas gaļu.

2. Summas, kas minētas 1. punkta a) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā, neņem vērā, ja tās kopā ir mazākas par 0,01 % no attiecīgās dalībvalsts galīgās lauksaimniecības produkcijas attiecīgā produkta nozarē.

Šajā regulā produktu nozares atbilst statistiskajiem apkopojumiem, kas norādīti ekonomiskajās atskaitēs par lauksaimniecību, kuras sastādījis Eiropas Kopienu Statistikas birojs, vai šādām to grupām:

1. Labība un rīsi

2. Cukurbietes

3. Piens un piena produkti

4. Liellopa/teļa gaļa

5. Eļļas augi un olīvu eļļa

6. Svaigi augļi un dārzeņi

7. Kartupeļi

8. Vīns un nenorūdzis vīnogu vīns

9. Ziedi un siltumnīcu augi

10. Cūkgaļa

11. Aitas un kazas gaļa

12. Olas un mājputnu gaļa

13. Pārējie.

3. Vienotās likmes ienākumu zudumu nosaka, pamatojoties uz informāciju, kas saistās ar:

a) lauksaimniecības ekonomiskajiem kontiem, kas pieejami Eiropas Kopienu Statistikas birojā, par pēdējo kalendāro gadu, kurš noslēdzies pirms ievērojamā pārvērtējuma, attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu un b) apakšpunkta pirmo un otro ievilkumu;

b) budžeta rezultātu vai, ja tā nav, budžetiem, budžetu projektiem vai sagatavošanā esošiem budžeta projektiem, kas saistās ar:

- ienākumiem par a) apakšpunktā minēto gadu, attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunkta otro un trešo ievilkumu,

- budžeta gadu, kas sākas tajā labības tirdzniecības gadā, kurā ievērojamais pārvērtējums noticis, attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunkta trešo ievilkumu.

Ja 2. punktu piemēro neskaidros gadījumos, a) apakšpunktā minētās informācijas izskatīšanā ņem vērā attiecīgos skaitļus arī par iepriekšējiem diviem gadiem.

4. Šīs regulas 5. panta 1. punktā minēto atbalstu aprēķina pēc datiem, kas minēti šī pielikuma 3. punkta b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

--------------------------------------------------