Padomes Regula (EEK) Nr. 118/97

(1996. gada 2. decembris),

ar kuru groza un atjaunina Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 51. un 235. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā skaidrības un saskaņotības labad ir lietderīgi pielāgot dažu noteikumu formulējumu Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulā (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā [3], un 1972. gada 21. marta Regulā (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā [4]; kā arī svītrot citus noteikumus, kas kļuvuši nederīgi un lieki; tā kā tie ir vienīgi tehniski grozījumi, kam jāuzlabo minētās regulas;

tā kā kopš Regulas (EEK) Nr. 1408/71 un (EEK) Nr. 574/72 pēdējās atjaunināšanas, kas veikta ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2001/83 [5], ir izdarīti vairāki grozījumi; tā kā tādēļ, lai piešķirtu Kopienas noteikumiem lielāku pārredzamību un pieejamību, ir lietderīgi pieņemt jaunu koriģētu redakciju iepriekš minētajām regulām vienota dokumenta veidā attiecībā uz katru no Regulām (EEK) Nr. 1408/71 un (EEK) Nr. 574/72, kuras attiecīgi iekļauj A pielikuma I un II daļā; tā kā turklāt ir lietderīgi jau šā pielikuma II daļas papildinājumā iekļaut 95. panta tekstu no Regulas (EEK) Nr. 574/72, kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 3095/95 [6], ko piemēro no 1998. gada 1. janvāra vai — attiecībās ar Francijas Republiku — no 2002. gada 1. janvāra;

tā kā ar G pantu Līgumā par Eiropas Savienību no Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma tika svītrots 106. pants attiecībā uz maksājumu bilanci un ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 73.b panta 2. punktu ir aizliegti visi maksājumu ierobežojumi dalībvalstu starpā;

tā kā nolūkā sasniegt darba ņēmēju brīvas pārvietošanās mērķi sociālā nodrošinājuma jomā ir nepieciešami un lietderīgi ar Kopienas juridisku dokumentu, kas uzliek saistības un ir tieši piemērojams visās dalībvalstīs, grozīt noteikumus attiecībā uz valstu sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu;

tā kā grozījumi, kurus ievieš ar šo regulu, atbilst nosacījumam, kas izklāstīts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 3.b panta trešajā daļā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 1408/71 groza šādi.

1. Ar šādu tekstu aizstāj 82. panta 4. punktu:

"4. Padomdevējas komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Priekšsēdētājs nebalso."

2. Ar šādu tekstu aizstāj 88. panta pirmo teikumu:

"Attiecīgā gadījumā naudas pārvedumus, kas veicami saskaņā ar šo regulu, veic saskaņā ar atbilstīgiem nolīgumiem starp attiecīgajām dalībvalstīm, kuri ir spēkā pārveduma laikā."

3. Svītro 100. pantu.

2. pants

Regulu (EEK) Nr. 1408/71 un (EEK) Nr. 574/72 virsrakstu, apsvērumus, satura rādītāju un noteikumus aizstāj, attiecīgi, ar A pielikuma I un II daļas tekstu, kurā ņemti vērā tie grozījumi, kas veikti ar šīs regulas 1. pantu.

Regulas B pielikumā iekļauts to aktu saraksts, ar kuriem grozītas iepriekšējā daļā minētās regulas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1996. gada 2. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

E. Fitzgerald

[1] OV C 249, 27.8.1996., 10. lpp.

[2] OV C 362, 2.12.1996.

[3] OV L 149, 5.7.1971., 2. lpp.; Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3096/95 (OV L 335, 30.12.1995., 10. lpp.).

[4] OV L 74, 27.3.1972., 1. lpp.; Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3096/95 (OV L 335, 30.12.1995., 10. lpp.).

[5] OV L 230, 22.8.1983., 6. lpp.

[6] OV L 335, 30.12.1995., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMI

A PIELIKUMS: I DAĻA Padomes 1971. gada 14. jūnija Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā

II DAĻA Komisijas 1972. gada 21. marta Regula (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā

Papildinājums

B PIELIKUMS Tiesību aktu saraksts, ar kuriem grozīta Regula (EEK) Nr. 1408/71 un 574/72

--------------------------------------------------

A Pielikums

I DAĻA

Padomes Regula (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (8) (9) (10) (11)

SATURS

I SADAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI (1. līdz 12. pants)

II SADAĻA PIEMĒROJAMO TIESĪBU AKTU NOTEIKŠANA (13. līdz 17.a pants)

III SADAĻA ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DA ĀDAJĀM PABALSTU KATEGORIJĀM

1. iedaļa Kopēji noteikumi (18. pants)

2. iedaļa Darbinieki vai pašnodarbinātas personas un viņu ģimenes locekļi (19. līdz 24. pants)

3. iedaļa Bezdarbnieki un viņu ģimenes locekļi (25. pants)

4. iedaļa Pensijas pieprasītāji un viņu ģimenes locekļi (26. pants)

5. iedaļa Pensionāri un viņu ģimenes locekļi (27. līdz 34. pants)

6. iedaļa Dažādi noteikumu (35. pants)

7. iedaļa Institūciju savstarpējie norēķini (36. pants)

1. iedaļa Darbinieki vai pašnodarbinātas personas, uz kuriem attiecas vienīgi tādi tiesību akti, saskaņā ar kuriem invaliditātes pabalstu summa nav atkarīga no apdrošināšanas laika posmu ilguma (37. līdz 39. pants)

2. iedaļa Darbinieki vai pašnodarbinātas personas, uz kuriem attiecas vai nu vienīgi tādi tiesību akti, saskaņā ar kuriem invaliditātes pabalsta summa ir atkarīga no apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu ilguma, vai arī šāda veida tiesību akti un 1. iedaļā minētā veida tiesību akti

3. iedaļa Invaliditātes progresēšana (41. pants)

4. iedaļa Pabalstu atjaunošana pēc tam, kad tie apturēti vai atsaukti. Invaliditātes pabalstu konvertēšana vecuma pabalstos. Saskaņā ar 39. pantu piešķirto pabalstu pārrēķināšana (42. un 43. pants)

3. nodaļa Vecuma pensijas un pēcnāves pensijas (44. līdz 51. pants)

1. iedaļa Tiesības uz pabalstiem (52. līdz 59. pants)

2. iedaļa Tādas arodslimības progresēšana, par kuru ir piešķirts pabalsts (60. pants)

3. iedaļa Dažādi noteikumi (61. un 62. pants)

4. iedaļa Institūciju savstarpējie norēķini (63. pants)

5. nodaļa Apbedīšanas pabalsti (64. līdz 66. pants)

1. iedaļa Kopēji noteikumi (67. un 68. pants)

2. iedaļa Bezdarbnieki, kas dodas uz dalībvalsti, kura nav kompetentā valsts (69. un 70. pants)

3. iedaļa Bezdarbnieki, kas savas pēdējās nodarbinātības laikā dzīvojuši dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts (71. pants)

7. nodaļa Ģimenes pabalsti (72. līdz 76. pants)

8. nodaļa Pabalsti pensionāru apgādībā esošiem bērniem un bāreņiem (77. līdz 79. pants)

IV SADAĻA Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvā komisija (80. un 81. pants)

V SADAĻA Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma padomdevēja komiteja (82. un 83. pants)

VI SADAĻA Dažādi noteikumi (84. līdz 93. pants)

VII SADAĻA Pagaidu un nobeiguma noteikumi (94. līdz 98. pants)

I pielikums. Personas, uz kurām attiecas šī regula

II pielikums. Īpašās sistēmas pašnodarbinātām personām, kas ir ārpus šīs regulas darbības jomas atbilstīgi 1. panta j) punkta ceturtajai daļai. Īpašie bērna piedzimšanas pabalsti, kas ir izslēgti no šīs regulas darbības jomas atbilstīgi 1. panta u) punktam. Īpašie uz iemaksām nebalstītie pabalsti 4. panta 2.b punkta nozīmē, kuri neietilpst regulas darbības jomā

IIa pielikums. Īpašie uz iemaksām nebalstītie pabalsti

III pielikums. Sociālā nodrošinājuma konvenciju noteikumi, kas turpina būt piemērojami neatkarīgi no regulas 6. panta. Sociālā nodrošinājuma konvenciju noteikumi, kas neattiecas uz tām visām personām, uz kurām attiecas šī regula

IV pielikums. Regulas 37. panta 1. punktā minētie tiesību akti, saskaņā ar kuriem invaliditātes pabalstu summa nav atkarīga no apdrošināšanas laika posmu ilguma. Īpašās sistēmas pašnodarbinātām personām Regulas (EEK) Nr. 1408/71 38. panta 3. punkta un 45. panta 3. punkta nozīmē. Regulas 46. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie gadījumi, kad var atteikties no pabalsta aprēķināšanas saskaņā ar regulas 46. panta 2. punktu. Regulas 46.b panta 2. punktā minētie pabalsti un nolīgumi

V pielikums. Atbilstība starp dalībvalstu tiesību aktiem attiecībā uz invaliditātes pakāpes nosacījumiem

VI pielikums. Īpaša kārtība, kādā piemērojami noteiktu dalībvalstu tiesību akti

VII pielikums. Gadījumi, kad uz personu vienlaikus attiecas divu dalībvalstu tiesību akti

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 51. un 235. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā noteikumi par valstu sociālā nodrošinājuma tiesību aktu koordinēšanu attiecas uz to darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, kuri ir dalībvalstu pilsoņi, un tiem būtu jāsekmē viņu dzīves līmeņa paaugstināšana un nodarbinātības nosacījumu uzlabošana;

tā kā personu brīva pārvietošanās, kas ir viens no Kopienas stūrakmeņiem, attiecas ne vien uz darbiniekiem, bet, saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus, arī uz pašnodarbinātām personām;

tā kā sakarā ar ievērojamajām atšķirībām valstu tiesību aktos attiecībā uz jautājumu par to, uz kurām personām regula attiecināma, ir vēlams noteikt principu, ka tā attiecas uz visām personām, kas ir apdrošinātas darbiniekiem un pašnodarbinātām personām paredzētās sociālā nodrošinājuma sistēmās, vai arī pamatojoties uz viņu darbību darbinieku vai pašnodarbināto personu statusā;

tā kā ir jāievēro valstu sociālā nodrošinājuma tiesību aktu īpatnības un jāizstrādā vienīgi koordinācijas sistēma;

tā kā ar šādu koordināciju ir jāgarantē, lai Kopienā no dažādo valstu tiesību aktu puses būtu vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīs dzīvojošajiem darba ņēmējiem un viņu apgādībā esošajām personām, un viņus kā apgādniekus zaudējušajiem;

tā kā koordinēšanas noteikumiem ir jāgarantē, lai darba ņēmēji, kas pārvietojas Kopienā, un viņu apgādībā esošās personas, un viņus kā apgādniekus zaudējušie saglabātu tās tiesības un priekšrocības, kas iegūtas un kas atrodas iegūšanas stadijā;

tā kā ir jāīsteno šie mērķi, jo īpaši summējot visus laika posmus, kas tiek ņemti vērā dažādu valstu tiesību aktos, lai iegūtu un saglabātu tiesības uz pabalstiem un aprēķinātu pabalstu summas, un nodrošinot pabalstus dažādajām to personu kategorijām, uz kurām attiecināma regula, neatkarīgi no viņu dzīvesvietas Kopienā;

tā kā uz darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas Kopienā, būtu jāattiecas tikai vienas vienīgas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmai, lai novērstu piemērojamo valstu tiesību aktu pārklāšanos un no tā izrietošos iespējamos sarežģījumus;

tā kā tādi gadījumi, kuros uz kādu personu vienlaikus attiektos divu dalībvalstu tiesību akti, izņēmuma veidā atkāpjoties no vispārējā noteikuma, būtu pēc iespējas jāierobežo gan skaita, gan apjoma ziņā;

tā kā nolūkā pēc iespējas efektīvi garantēt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darba ņēmējiem, kas strādā kādā dalībvalstī, ir lietderīgi noteikt, ka parasti ir piemērojami tās dalībvalsts tiesību akti, kurā attiecīgā persona strādā darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā;

tā kā konkrētās situācijās, kas pamato citu piemērojamības kritēriju lietošanu, ir iespējams atkāpties no šā vispārējā noteikuma;

tā kā daži attiecīgu valstu tiesību aktos paredzētie pabalsti to cilvēku loka dēļ, uz kuriem šādi tiesību akti attiecas, kā arī to mērķu un piemērošanas veida dēļ var vienlaikus ietilpt gan sociālā nodrošinājuma, gan sociālās palīdzības jomā, ir jānosaka koordinācijas sistēma, kurā ievēro attiecīgo pabalstu īpatnības, kas būtu jāiekļauj regulā, lai aizsargātu migrējošo darba ņēmēju intereses atbilstīgi Līguma noteikumiem;

tā kā šādi pabalsti attiecībā uz personām, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, būtu jāpiešķir vienīgi saskaņā ar attiecīgās personas vai viņas ģimenes locekļu dzīvesvietas valsts tiesību aktiem, summējot šādus dzīvesvietas laika posmus jebkurā citā dalībvalstī, ciktāl tas nepieciešams, un nediskriminējot pēc valsts piederības;

tā kā jo īpaši slimības un bezdarba jomā ir jānosaka īpaši noteikumi pārrobežu darba ņēmējiem un sezonas strādniekiem, ņemot vērā īpašo situāciju, kādā viņi atrodas;

tā kā slimības un maternitātes pabalstu jomā ir jāgarantē tādu personu aizsardzība, kas dzīvo vai uzturas dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts;

tā kā pensijas pieprasītāju un pensijas saņēmēju, kā arī viņu ģimenes locekļu īpašās situācijas dēļ noteikumi, ar ko reglamentē veselības apdrošināšanu, ir jāpielāgo viņu situācijai;

tā kā attiecībā uz invaliditātes pabalstiem būtu jāizveido tāda koordinācijas sistēma, kurā tiek ievērotas valstu tiesību aktu īpatnības; tā kā tādēļ ir jānošķir tiesību akti, saskaņā ar kuriem invaliditātes pabalsta summa nav atkarīga no apdrošināšanas laika posmu ilguma, un tiesību akti, saskaņā ar kuriem šī summa ir atkarīga no minētā laika posmu ilguma;

tā kā dalībvalstu sistēmu atšķirību dēļ ir jāpieņem koordinācijas noteikumi, kas ir piemērojami, invaliditātei progresējot;

tā kā ir lietderīgi izstrādāt sistēmu vecuma pabalstu un apgādnieka zaudējuma pabalstu piešķiršanai, ja uz darbinieku vai pašnodarbinātu personu ir attiekušies vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti;

tā kā ir jānosaka pensijas summa, kas aprēķināta saskaņā ar metodi, ko izmanto summēšanai un proporcionālam aprēķinam, un ko garantē Kopienas tiesību akti, ja valsts tiesību aktu piemērošana, to skaitā samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumu piemērošanu, ir mazāk labvēlīga nekā minētā metode;

tā kā, lai aizsargātu migrējošos darba ņēmējus un viņus kā apgādniekus zaudējušos pret pārmērīgi stingru attiecīgo valstu noteikumu piemērošanu attiecībā uz samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, ir jāiekļauj noteikumi, kuros izklāstītas stingras normas attiecībā uz šo noteikumu piemērošanu;

tā kā aizsardzības nolūkā attiecībā uz pabalstiem par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ir jāpieņem noteikumi par tādu personu stāvokli, kuras dzīvo vai uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts;

tā kā ir jāpieņem īpaši noteikumi attiecībā uz apbedīšanas pabalstiem;

tā kā, lai nodrošinātu darbaspēka mobilitāti uzlabotos apstākļos, jānodrošina ciešāka koordinācija starp visu dalībvalstu bezdarba apdrošināšanas sistēmām un bezdarba palīdzības sistēmām;

tā kā tādēļ, lai atvieglotu darba meklējumus dažādajās dalībvalstīs, ir īpaši vēlams piešķirt bez darba palikušam darba ņēmējam uz ierobežotu laika posmu bezdarbnieka pabalstus, ko paredz tās dalībvalsts tiesību akti, kuras pakļautībā viņš atradies visvēlāk;

tā kā, paredzot noteikt tiesību aktus, kas piemērojami ģimenes pabalstiem, nodarbinātības kritērijs nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas vienādi tiesību akti;

tā kā, lai novērstu pabalstu nepamatotu pārklāšanos, ir jāparedz prioritātes noteikumi gadījumā, ja pārklājas tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem un saskaņā ar ģimenes locekļu dzīvesvietas valsts tiesību aktiem;

tā kā dalībvalstu tiesību akti savstarpēji atšķiras un tiem ir savas īpatnības, ir jāizveido īpaši noteikumi attiecībā uz attiecīgo valstu sistēmu koordināciju, kurās paredzēti pabalsti pensionāru apgādībā esošiem bērniem un bāreņiem;

tā kā ir jāizveido Administratīvā komisija, kurā ir pa vienam valdības pārstāvim no katras dalībvalsts un kuras pienākums ir risināt visus administratīvos jautājumus vai interpretācijas jautājumus, kas izriet no šīs regulas noteikumiem, kā arī tālāka sadarbība dalībvalstu starpā;

tā kā ir vēlams, lai Administratīvās komisijas risinātos jautājumus Padomdevējā komitejā izskatītu darba ņēmēju un darba devēju pārstāvji;

tā kā ir jānosaka īpaši noteikumi, kas atbilst valstu tiesību aktu īpatnībām, lai veicinātu koordinācijas noteikumu piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants (10) (15)

Definīcijas

Šajā regulā:

a) "darbinieks" un "pašnodarbināta persona" attiecīgi nozīmē:

i) jebkuru personu, kura ir apdrošināta obligātajā apdrošināšanā vai brīvprātīgi tālākapdrošināta pret viena vai vairāku veidu risku, uz kuru attiecas darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām paredzētas sociālā nodrošinājuma sistēmas jomas;

ii) jebkuru personu, kas ir apdrošināta obligātajā apdrošināšanā pret viena vai vairāku veidu risku, uz kuru attiecas sociālā nodrošinājuma jomas, kas aplūkotas šajā regulā, visiem iedzīvotājiem paredzētā sociālā nodrošinājuma sistēmā vai visiem strādājošajiem paredzētā sociālā nodrošinājuma sistēmā, ja attiecīgo personu:

- var kvalificēt kā darbinieku vai pašnodarbinātu personu saskaņā ar veidu, kā šo sistēmu administrē vai finansē, vai arī

- ja persona neatbilst šādiem kritērijiem, bet saskaņā ar darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām paredzētu sistēmu vai arī iii) daļā minētu sistēmu ir obligāti apdrošināta vai brīvprātīgi tālākapdrošināta pret kādu no I pielikumā minētajiem riskiem, vai arī atbilst I pielikumā sniegtajai definīcijai, ja konkrētajā dalībvalstī šādas sistēmas nav,

iii) jebkuru personu, kas saskaņā ar visiem lauku iedzīvotājiem paredzēto sociālā nodrošinājuma sistēmu un I pielikumā noteiktajiem kritērijiem ir obligāti apdrošināta pret vairāku veidu risku, kas ietilpst šajā regulā minētajās jomās;

iv) jebkuru personu, kas saskaņā ar dalībvalsts darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, vai visiem iedzīvotājiem, vai dažām iedzīvotāju kategorijām paredzētām sistēmām ir brīvprātīgi apdrošināta pret viena vai vairāku veidu risku, kas ietilpst šajā regulā minētajās jomās:

- ja šī persona ir nodarbināta kā darbinieks vai pašnodarbināta persona, vai arī

- ja šāda persona iepriekš saskaņā ar tās pašas dalībvalsts darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām paredzēto sistēmu bijusi obligāti apdrošināta pret tādu pašu risku;

b) pārrobežu darba ņēmējs nozīmē jebkuru darbinieku vai pašnodarbinātu personu, kas strādā vienā dalībvalstī, bet dzīvo citā dalībvalstī, kur parasti atgriežas ik dienas vai vismaz reizi nedēļā; tomēr tāds pārrobežu darba ņēmējs, ko uzņēmums, ar kuru viņš parasti ir saistīts, ir nosūtījis kaut kur citur tajā pašā vai citā dalībvalstī vai kas sniedz pakalpojumus citur tajā pašā vai citā dalībvalstī, un kurš šajā laikā nevar atgriezties savā dzīvesvietā ik dienas vai vismaz reizi nedēļā, saglabā savu pārrobežu darba ņēmēja statusu uz laika posmu, kas nepārsniedz četrus mēnešus;

c) sezonas strādnieks nozīmē jebkuru darbinieku, kurš dodas uz kādu dalībvalsti, kas nav viņa dzīvesvietas dalībvalsts, lai veiktu tur sezonas rakstura darbu šīs valsts uzņēmuma vai darba devēja labā uz laika posmu, kas nekādā gadījumā nevar pārsniegt astoņus mēnešus, un kurš sava darba laikā uzturas minētajā valstīs; par sezonas rakstura darbu uzskata tādu darbu, kas ir atkarīgs no gadalaiku mijas un tādēļ automātiski atsākas katru gadu;

d) vārdam "bēglis" ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta 1951. gada 28. jūlijā enēvā parakstītās Konvencijas par bēgļu statusu 1. pantā;

e) vārdam "bezvalstnieks" ir tāda nozīme, kāda tam piešķirta 1954. gada 28. septembrī Ņujorkā parakstītās Konvencijas par bezvalstnieku statusu 1. pantā;

f) i) "ģimenes loceklis" nozīmē jebkuru personu, kuru par ģimenes locekli definē vai atzīst, vai par mājsaimniecības locekli uzskata tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tiek paredzēti pabalsti, vai arī — 22. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 31. pantā minētajos gadījumos — tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā šāda persona dzīvo; tomēr gadījumos, kad minētie tiesību akti par ģimenes locekli vai mājsaimniecības locekli uzskata tikai tādu personu, kas dzīvo kopā ar darbinieku vai pašnodarbināto personu, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja attiecīgā persona lielākoties atrodas šīs personas apgādībā; ja dalībvalsts tiesību akti attiecībā uz slimības un maternitātes pabalstiem natūrā neļauj nodalīt ģimenes locekļus no citām personām, uz kurām attiecas šie tiesību akti, termina "ģimenes loceklis" nozīme atbilst tai, kas ir norādīta I pielikumā;

ii) tomēr gadījumā, ja attiecīgie pabalsti ir invaliditātes pabalsti, kas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem piešķirti visiem šīs valsts pilsoņiem, kuri atbilst noteiktajiem nosacījumiem, termins "ģimenes loceklis" nozīmē vismaz darbinieka vai pašnodarbinātās personas laulāto un šīs personas bērnus, kas ir nepilngadīgi vai arī atrodas šīs personas apgādībā;

g) "apgādnieku zaudējusi persona" nozīmē jebkuru personu, kas šādi definēta vai par tādu atzīta tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem piešķirti pabalsti; tomēr gadījumos, kad minētajos tiesību aktos par apgādnieku zaudējušu personu uzskata vienīgi tādu personu, kas dzīvojusi vienā miteklī ar aizgājēju, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja minētā persona galvenokārt atradusies tā darbinieka apgādībā, kurš ir nomiris;

h) "dzīvesvieta" nozīmē parasto dzīvesvietu;

i) "uzturēšanās" nozīmē pagaidu dzīvesvietu;

j) "tiesību akti" attiecībā uz katru dalībvalsti nozīmē likumus un citus normatīvos aktus, kā arī visus pārējos pastāvošas vai turpmākas ieviešanas pasākumus, kas attiecas uz tām sociālā nodrošinājuma jomām un sistēmām, ko aptver 4. panta 1. un 2. punkts, vai tiem īpašajiem uz iemaksām nebalstītajiem pabalstiem, ko aptver 4. panta 2.a punkts.

Šajā terminā neietilpst esošas vai turpmākās darba devēju un darba ņēmēju vienošanās, neatkarīgi no tā, vai par tām ir vai nav lēmušas kompetentās iestādes, padarot tās obligātas vai paplašinot to apjomu. Tomēr, ciktāl šādi noteikumi:

i) palīdz īstenot kādu apdrošināšanas prasību saskaņā ar iepriekšējā apakšpunktā minētajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem

vai

ii) izveido sistēmu, ko administrē tā pati institūcija, kura administrē iepriekšējā apakšpunktā minēto likumu un citu normatīvo aktu veidotās sistēmas,

tad šā termina ierobežojumu var jebkurā laikā atcelt ar attiecīgās dalībvalsts deklarāciju, kurā uzskaita tās šāda veida sistēmas, uz kurām attiecas šī regula. Par šādu deklarāciju paziņo un to publicē saskaņā ar 97. pantu.

Iepriekšējais apakšpunkts neatbrīvo no šīs regulas piemērošanas tās sistēmas, kurām piemēroja regulu Nr. 3.

Termins "tiesību akti" neattiecas arī uz noteikumiem, kas reglamentē īpašas pašnodarbinātām personām paredzētas sistēmas, kuras ir atkarīgas no ieinteresēto personu iniciatīvas, kā arī tādas sistēmas, kas attiecas tikai uz kādu attiecīgās dalībvalsts teritorijas daļu, neatkarīgi no tā, vai iestādes ir nolēmušas šīs sistēmas padarīt par obligātām vai paplašināt to darbības jomu. Attiecīgās īpašās sistēmas ir norādītas II pielikumā;

k) "sociālā nodrošinājuma konvencija" nozīmē jebkādu divpusēju vai daudzpusēju dokumentu, kurš saista vai saistīs vienīgi divas vai vairākas dalībvalstis, un jebkādu citu daudzpusēju dokumentu, kurš saista vai saistīs vismaz divas dalībvalstis un vienu vai vairākas trešās valstis sociālā nodrošinājuma jomā, attiecībā uz visām 4. panta 1. un 2. punktā noteiktajām jomām un sistēmām vai daļu no tām, kopā ar jebkādiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar minētajiem dokumentiem;

l) "kompetenta iestāde" attiecībā uz katru dalībvalsti nozīmē tās ministru, ministrus vai citas līdzvērtīgas amatpersonas, kas ir atbildīgas par sociālā nodrošinājuma sistēmām visā attiecīgās valsts teritorijā vai kādā tās daļā;

m) "Administratīvā komisija" nozīmē 80. pantā minēto komisiju;

n) "institūcija" attiecībā uz katru dalībvalsti nozīmē tās organizāciju vai iestādi, kas ir atbildīga par visu tiesību aktu vai to daļas pārvaldību;

o) "kompetenta institūcija" nozīmē:

i) to institūciju, kurā attiecīgā persona ir apdrošināta brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums pabalsta saņemšanai;

vai

ii) to institūciju, no kuras attiecīgā persona ir tiesīga vai būtu tiesīga saņemt pabalstus, ja viņa vai kāds viņas ģimenes loceklis vai ģimenes locekļi dzīvotu tajā dalībvalstī, kurā atrodas šī institūcija;

vai

iii) to institūciju, ko norīkojusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde;

vai

iv) tādas sistēmas gadījumā, kura saistīta ar darba devēja atbildību attiecībā uz 4. panta 1. punktā noteiktajiem pabalstiem — vai nu darba devēju vai iesaistīto apdrošinātāju, vai gadījumā, ja tādu nav, organizāciju vai iestādi, ko norīkojusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde;

p) "dzīvesvietas institūcija" un "uzturēšanās vietas institūcija" nozīmē, attiecīgi, to institūciju, kuras kompetencē ir piešķirt pabalstus vietā, kur attiecīgā persona dzīvo, un to institūciju, kuras kompetencē ir piešķirt pabalstus vietā, kur attiecīgā persona uzturas, saskaņā ar tiem tiesību aktiem, ko pārvalda šī institūcija, vai, ja nav šādas institūcijas, tā institūcija, ko nozīmējusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde;

q) "kompetentā valsts" nozīmē to dalībvalsti, kurā atrodas kompetentā institūcija;

r) "apdrošināšanas laika posmi" nozīmē iemaksu laika posmus vai darba laika posmus darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā, kas par apdrošināšanas laika posmiem definēti vai atzīti tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tie tika pabeigti vai uzskatīti par pabeigtiem, un visus tos laika posmus, kas uzskatāmi par tādiem, ja minētajos tiesību aktos tie uzskatīti par līdzvērtīgiem apdrošināšanas laika posmiem;

s) "nodarbinātības laika posmi" un "darba laika posmi pašnodarbinātas personas statusā" nozīmē laika posmus, kas par tādiem ir definēti vai atzīti tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tie tika pabeigti, un visus tos laika posmus, kas uzskatāmi par tādiem, ja minētajos tiesību aktos tie ir uzskatīti par līdzvērtīgiem darba laika posmiem darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā;

sa) "dzīvesvietas laika posmi" nozīmē laika posmus, kas par tādiem definēti vai atzīti tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tie tika pabeigti vai ir uzskatāmi par pabeigtiem;

t) "pabalsti un pensijas" nozīmē visus pabalstus un pensijas, to skaitā visus to sastāvā ietilpstošus elementus, kas maksājami no sabiedriskiem līdzekļiem, revalorizācijas pieaugumus un papildu pabalstus, ievērojot III sadaļu, kā arī kopsummas pabalstus, ko var maksāt pensiju vietā, un maksājumus, kas veikti, atlīdzinot ieguldījumus;

u) i) termins "ģimenes pabalsti" nozīmē visus pabalstus natūrā vai naudā, kas paredzēti, lai segtu ģimenes izdevumus saskaņā ar 4. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzētajiem tiesību aktiem, izņemot II pielikumā minētos īpašos bērna piedzimšanas vai adopcijas pabalstus;

ii) "ģimenes pabalsti" nozīmē regulārus naudas pabalstus, kas piešķirti vienīgi atbilstīgi ģimenes locekļu skaitam un, attiecīgā gadījumā, viņu vecumam;

v) "apbedīšanas pabalsti" nozīmē jebkādu vienreizēju maksājumu nāves gadījumā, izņemot t) apakšpunktā minētos vienreizējos pabalstus.

2. pants

Personas, uz kurām attiecas šī regula

1. Šī regula attiecas uz tādiem darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, uz kurām ir attiekušies vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti un kuri ir kādas dalībvalsts pilsoņi, vai kuri ir bezvalstnieki vai bēgļi, kas dzīvo kādā dalībvalstī, kā arī uz viņu ģimenes locekļiem un viņu kā apgādnieku zaudējušām personām.

2. Turklāt šī regula attiecas uz tādu darbinieku un pašnodarbināto personu apgādību zaudējušām personām, uz kuriem ir attiekušies vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību akti, neatkarīgi no šādu darbinieku vai pašnodarbināto personu pilsonības, ja viņu kā apgādnieku zaudējušās personas ir kādas dalībvalsts pilsoņi vai bezvalstnieki vai bēgļi, kas dzīvo kādā dalībvalstī.

3. Šī regula attiecas uz civilierēdņiem un uz personām, kuras uzskatāmas par tādiem saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja viņas ir pakļautas vai bija pakļautas tādas dalībvalsts tiesību aktiem, uz kuru attiecas šī regula.

3. pants

Vienāda attieksme

1. Ievērojot šīs regulas īpašos noteikumus, uz personām, kas dzīvo kādā dalībvalstī, uz kuru attiecas šī regula, attiecas tie paši pienākumi un tie paši pabalsti saskaņā ar jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem, kas attiecas uz šīs valsts pilsoņiem.

2. Šā panta 1. punkts attiecas uz tiesībām ievēlēt sociālā nodrošinājuma institūciju struktūrvienību locekļus vai piedalīties viņu kandidatūru izvirzīšanā, bet tas neskar nevienas dalībvalsts tiesību aktus attiecībā uz tiesībām tikt izvirzītam par kandidātu šajās struktūrvienībās vai kandidatūras izvirzīšanas procedūrām.

3. Izņemot III pielikumā paredzētos noteikumus, tās sociālā nodrošinājuma konvencijas, kas paliek spēkā saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu, un tās konvencijas, kas noslēgtas saskaņā ar 8. panta 1. punktu, attiecas uz visām personām, uz kurām attiecas šī regula.

4. pants (10)

Jautājumi, uz kuriem attiecas šī regula

1. Šī regula attiecas uz visiem tiesību aktiem, kuri skar šādas sociālā nodrošinājuma jomas:

a) slimības un maternitātes pabalsti;

b) invaliditātes pabalsti, to skaitā pabalsti, kuru uzdevums ir saglabāt vai uzlabot pelnītspēju;

c) vecuma pabalsti;

d) pabalsti apgādnieka zaudējuma gadījumā;

e) pabalsti attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;

f) apbedīšanas pabalsti;

g) bezdarbnieka pabalsti;

h) ģimenes pabalsti.

2. Šo regulu piemēro visām vispārīgajām un īpašajām sociālā nodrošinājuma sistēmām, kuras var būt gan uz iemaksām balstītas, gan uz iemaksām nebalstītas sistēmas, un sistēmām, kas paredz darba devēja vai kuģa īpašnieka atbildību attiecībā uz 1. punktā minētajiem pabalstiem.

2.a Šī regula attiecas arī uz īpašiem uz iemaksām nebalstītiem pabalstiem, kuri paredzēti tiesību aktos vai sistēmās, kas nav 1. punktā minētās vai kas ir izslēgtas ar 4. punktu, gadījumos, kad šādi pabalsti ir paredzēti:

a) vai nu lai nodrošinātu papildu nodrošinājumu, aizvietojuma nodrošinājumu vai palīgnodrošinājumu pret riska veidiem, ko aptver 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā paredzētās sociālā nodrošinājuma jomas;

vai

b) vienīgi kā īpaša aizsardzība invalīdiem.

2.b Šī regula neattiecas uz noteikumiem dalībvalsts tiesību aktos, kas attiecas uz II pielikuma III sadaļā minētajiem uz iemaksām nebalstītajiem pabalstiem, kuri ir spēkā tikai tās teritorijas daļā.

3. Šīs regulas III sadaļa tomēr neskar nevienas dalībvalsts tiesību aktus, kas paredz kuģa īpašnieka atbildību.

4. Šo regulu nepiemēro attiecībā uz sociālo un medicīnisko palīdzību, uz kara un tā seku upuriem paredzētu pabalstu sistēmām, nedz arī uz īpašajām sistēmām, kas paredzētas civilierēdņiem un personām, kuras par tādiem uzskatāmas.

5. pants (10)

Dalībvalstu deklarācijas par šīs regulas darbības jomu

Dalībvalstis savās deklarācijās, kas izziņojamas un publicējamas saskaņā ar 97. pantu, uzskaita tiesību aktus un sistēmas, kuras minētas 4. panta 1. un 2. punktā, īpašos uz iemaksām nebalstītos pabalstus, kuri minēti 4. panta 2.a punktā, minimālos pabalstus, kuri minēti 50. pantā, un pabalstus, kuri minēti 77. un 78. pantā.

6. pants

Sociālā nodrošinājuma konvencijas, kuras tiek aizstātas ar šo regulu

Ievērojot 7. un 8. pantu, kā arī 46. panta 4. punktu, ar šo regulu attiecībā uz personām un jautājumiem, uz kuriem tā attiecas, tiek aizstāti jebkāda veida sociālā nodrošinājuma konvenciju noteikumi, kas saista vai nu

a) vienīgi divas vai vairākas dalībvalstis, vai

b) vismaz divas dalībvalstis un vienu vai vairākas trešās valstis, ja attiecīgo lietu nokārtošanā nav iesaistīta neviena še pieminētās trešās valsts institūcija.

7. pants

Starptautiski noteikumi, ko neskar šī regula

1. Šī regula neietekmē pienākumus, ko rada:

a) jebkura Starptautiskās darba konferences pieņemta konvencija, kura stājusies spēkā pēc tam, kad to ratificējusi viena vai vairākas dalībvalstis;

b) Eiropas 1953. gada 11. decembra pagaidu līgumi sociālā nodrošinājuma jomā, ko noslēgušas Eiropas Padomes dalībvalstis.

2. Neatkarīgi no šīs regulas 6. panta, turpina piemērot:

a) 1950. gada 27. jūlija un 1979. gada 30. novembra Nolīgumu par Reinas kuģinieku sociālo nodrošinājumu;

b) Eiropas 1956. gada 9. jūlija konvenciju par starptautiskajos pārvadājumos strādājošu darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu;

c) tās sociālā nodrošinājuma konvencijas, kas uzskaitītas III pielikumā.

8. pants

Konvenciju noslēgšana starp dalībvalstīm

1. Ja rodas tāda vajadzība, divas vai vairākas dalībvalstis var savstarpēji noslēgt konvencijas, kas balstās uz šīs regulas principiem un ir ieturētas tās garā.

2. Katra dalībvalsts saskaņā ar 97. panta 1. punktu paziņo par jebkuru konvenciju, kas noslēgta ar kādu citu dalībvalsti, ievērojot 1. punktu.

9. pants

Pievienošanās brīvprātīgajai apdrošināšanai vai brīvprātīgajai tālākapdrošināšanai

1. Tādi jebkuras dalībvalsts tiesību akti, kas nosaka, ka brīvprātīgajā apdrošināšanā vai brīvprātīgajā tālākapdrošināšanā var iesaistīties tikai personas, kas dzīvo konkrētajā valstī, neattiecas uz personām, kuras dzīvo citā dalībvalstī, ar noteikumu, ka kādu savas agrākās darba dzīves laiku viņas ir bijušas pakļautas pirmās valsts tiesību aktiem kā darbinieki vai pašnodarbinātas personas.

2. Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pievienošanās brīvprātīgajai apdrošināšanai vai brīvprātīgajai tālākapdrošināšanai ir atkarīga no nosacījuma par apdrošināšanas laika posma pabeigšanu, tad apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ciktāl vajadzīgs, tiek ņemti vērā tā, it kā tie būtu pabeigti saskaņā ar pirmās valsts tiesību aktiem.

9.a pants (7)

Bāzes laika posma pagarināšana

Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem tiesības uz pabalstu ir atkarīgas no nosacījuma par to, ka minimālajam apdrošināšanas laika posmam jābūt pabeigtam noteiktā laika posmā pirms apdrošinātā riska (bāzes laika posms), un ja iepriekš minētajos tiesību aktos ir noteikts, ka laika posmi, kuru laikā saskaņā ar šādas dalībvalsts tiesību aktiem tika piešķirti pabalsti, vai laika posmi, kas veltīti bērna audzināšanai šajā dalībvalstī, ir par pamatu bāzes laika posma pagarināšanai, tad tādi laika posmi, kuru laikā saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem tika piešķirtas invaliditātes pensijas vai vecuma pensijas, vai slimības pabalsti, bezdarbnieka pabalsti vai pabalsti sakarā ar nelaimes gadījumu darbā (izņemot pensijas), un laika posmi, kas veltīti bērna audzināšanai citā dalībvalstī, tāpat ir par pamatu iepriekš minētā bāzes laika posma pagarināšanai.

10. pants

Atteikšanās no noteikumiem par dzīvesvietu. Obligātās apdrošināšanas ietekme uz ieguldījumu atlīdzināšanu

1. Izņemot gadījumus, kad šajā regulā paredzēts citādi, invaliditātes, vecuma pabalstus vai naudas pabalstus apgādnieka zaudējuma gadījumā, pensijas par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību un apbedīšanas pabalstus, kas iegūti saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, nevar nekādā veidā samazināt, pārveidot, apturēt, atsaukt vai konfiscēt tāda iemesla dēļ, ka to saņēmējs dzīvo citā dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā atrodas institūcija, kas ir atbildīga par to maksāšanu.

Šā punkta iepriekšējā daļa attiecas arī uz piešķirtajiem vienreizējiem pabalstiem, ko izmaksā, ja atkārtoti salaulājas pārdzīvojušais laulātais, kuram bija tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju.

2. Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ieguldījumu atlīdzināšana ir atkarīga no nosacījuma, lai attiecīgā persona būtu izstājusies no obligātās apdrošināšanas, šo nosacījumu neuzskata par izpildītu, ciktāl uz konkrēto personu attiecas darbinieka vai pašnodarbinātas personas obligātā apdrošināšana saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem.

10.a pants (10)

Īpašie uz iemaksām nebalstītie pabalsti

1. Neatkarīgi no 10. panta un III sadaļas personām, uz kurām attiecas šī regula, īpašos uz iemaksām nebalstītos naudas pabalstus, kas minēti 4. panta 2.a punktā, piešķir vienīgi tajā dalībvalstī, kurā tās dzīvo, saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, ja šādi pabalsti ir uzskaitīti IIa pielikumā. Šos pabalstus piešķir dzīvesvietas institūcija uz sava rēķina.

2. Tās dalībvalsts institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesības uz 1. punktā noteiktajiem pabalstiem ir atkarīgas no nodarbinātības, pašnodarbinātas personas statusa vai dzīvesvietas laika posmiem, ciktāl nepieciešams, kādā citā dalībvalstī iegūtu nodarbinātības, pašnodarbinātas personas statusa un dzīvesvietas laika posmus uzskata par laika posmiem, kas pabeigti pirmajā dalībvalstī.

3. Gadījumā, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem priekšnoteikums tiesībām uz pabalstu, kas ietverts 1. punktā, bet tiek piešķirts papildu veidā, ir tāda pabalsta saņemšana, kas ietverts 4. panta 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā, un saskaņā ar šādiem tiesību aktiem šāda veida pabalsts nepienākas, tad, nosakot tiesības uz papildu pabalstu, jebkuru atbilstīgu pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, uzskata par pabalstu, kas piešķirts saskaņā ar pirmās dalībvalsts tiesību aktiem.

4. Gadījumā, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem priekšnoteikums tiesībām uz invaliditātes pabalstu, kas ietverts 1. punktā, ir nosacījums, lai invaliditāte pirmo reizi būtu diagnosticēta šajā dalībvalstī, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja šāda diagnoze pirmo reizi uzstādīta kādā citā dalībvalstī.

11. pants

Pabalstu revalorizācija

Revalorizācijas noteikumi, kas paredzēti kādas dalībvalsts tiesību aktos, attiecas uz pabalstiem, kuri saskaņā ar šiem tiesību aktiem pienākas, ņemot vērā šo regulu.

12. pants (9) (11)

Pabalstu pārklāšanās novēršana

1. Šī regula nevar nedz piešķirt, nedz uzturēt spēkā tiesības uz vairākiem viena un tā paša veida pabalstiem par vienu un to pašu obligātās apdrošināšanas laika posmu. Šis noteikums tomēr neattiecas uz invaliditātes pabalstiem, vecuma pabalstiem, apbedīšanas pabalstiem (pensijām) vai pensijām par arodslimību, kuras ir piešķīrušas vienas vai vairāku dalībvalstu institūcijas saskaņā ar 41. pantu, 43. panta 2. un 3. punktu, 46., 50. un 51. pantu vai 60. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, tad dalībvalsts tiesību aktus, kas reglamentē pabalstu samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu gadījumā, kad tie pārklājas ar citiem sociālās nodrošināšanas pabalstiem vai jebkāda cita veida ienākumiem, var izmantot, pat neraugoties uz to, ka tiesības uz šādiem pabalstiem iegūtas saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem vai ka šādi ienākumi radušies kādā citā dalībvalstī.

3. Dalībvalsts tiesību aktus pabalsta samazināšanai, apturēšanai vai atsaukšanai gadījumā, kad kāda persona, kas saņem invaliditātes pabalstus vai priekšlaicīgus vecuma pabalstus, veic profesionālu darbību, var pielietot pret šādu personu, pat neraugoties uz to, ka viņa šo darbību veic kādā citā dalībvalstī.

4. Invaliditātes pensiju, kas maksājama saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem, gadījumā, kad Nīderlandes institūcijai saskaņā ar 57. panta 5. punktu vai 60. panta 29. punkta b) apakšpunktu ir pienākums arī piedalīties tādu arodslimības pabalstu izmaksās, kuri piešķirti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, samazina par summu, kas maksājama šīs citas dalībvalsts institūcijai, kura ir atbildīga par arodslimības pabalstu piešķiršanu.

II SADAĻA

PIEMĒROJAMO TIESĪBU AKTU NOTEIKŠANA

13. pants (9)

Vispārīgi noteikumi

1. Ievērojot 14.c pantu, personas, uz kurām attiecas šī regula, ir pakļautas tikai vienas dalībvalsts tiesību aktiem. Šos tiesību aktus nosaka saskaņā ar šo sadaļu.

2. Ievērojot 14. līdz 17. pantu:

a) persona, kas ir nodarbināta vienā dalībvalstī, ir pakļauta šīs valsts tiesību aktiem arī tad, ja tā dzīvo citā dalībvalstī vai ja citā dalībvalstī atrodas tā uzņēmuma vai indivīda juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, kurš nodarbina šo personu;

b) pašnodarbināta persona, kas strādā kādā dalībvalstī, ir pakļauts šīs valsts tiesību aktiem arī tad, ja viņa dzīvo citā dalībvalstī;

c) darbinieks, kas strādā uz kuģa, kurš kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, ir pakļauts šīs dalībvalsts tiesību aktiem;

d) civilierēdņi un tiem pielīdzinātas personas ir pakļautas tās dalībvalsts tiesību aktiem, kam ir pakļauta administrācija, kurā tās strādā;

e) persona, kas ir pirmo reizi vai atkārtoti iesaukta dienēt kādas dalībvalsts bruņotajos spēkos vai civilajā dienestā, ir pakļauta šīs dalībvalsts tiesību aktiem; ja tiesības uz pabalstu saskaņā ar šiem tiesību aktiem iegūst tikai personas, kam pirms stāšanās šādā militārā vai civilā dienestā vai pēc atbrīvošanas no tā ir pabeigti apdrošināšanas laika posmi, apdrošināšanas laika posmus, kas ir pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, pielīdzina laika posmiem, kas ir pabeigti saskaņā ar pirmās valsts tiesību aktiem; darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas ir pirmo reizi vai atkārtoti iesaukta dienēt bruņotajos spēkos vai civilajā dienestā, saglabā darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusu;

f) tāda persona, uz kuru vairs neattiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, ja uz viņu nekļūst piemērojami citas dalībvalsts tiesību akti saskaņā ar kādu no iepriekšējos apakšpunktos izklāstītajiem noteikumiem vai saskaņā ar kādu no izņēmumiem vai īpašajiem noteikumiem, kas izklāstīti 14. līdz 17. pantā, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tā dzīvo, saskaņā vienīgi ar šo tiesību aktu noteikumiem.

14. pants

Īpašie noteikumi, ko piemēro personām, kuras strādā algotu darbu, izņemot jūrniekus

13. panta 2. punkta a) apakšpunktu piemēro, ņemot vērā šādus izņēmumus un apstākļus.

1. a) Uz personu, kuru kādā dalībvalstī nodarbina uzņēmums, ar ko šī persona ir parasti saistīta, un kuru šis uzņēmums nosūta uz citu dalībvalsti strādāt minētā uzņēmuma labā, turpina attiekties pirmās dalībvalsts tiesību akti ar noteikumu, ka šāda darba paredzamais ilgums nepārsniedz 12 mēnešus un šo personu nesūta nomainīt citu personu, kuras norīkojuma laiks ir beidzies;

b) ja darba ilgums neparedzētu apstākļu dēļ pārsniedz sākotnēji paredzēto laiku un kļūst garāks par 12 mēnešiem, tad turpina piemērot pirmās dalībvalsts tiesību aktus, līdz darbs tiek pabeigts, ar noteikumu, ka tam piekrīt tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir norīkota attiecīgā persona, vai arī tās norīkotā organizācija; šāda piekrišana ir jāpieprasa pirms sākotnējā 12 mēnešu laikposma beigām. Šādu piekrišanu tomēr var dot tikai uz laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

2. Persona, kas parasti ir nodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs, ir pakļauta tiesību aktiem, ko nosaka šādi:

a) persona, kas pieder pie ceļojumu vai lidojumu personāla tādā uzņēmumā, kurš uz citu vai sava rēķina nodrošina starptautiskus pasažieru vai preču pārvadājumus pa dzelzceļu, autoceļiem, gaisu vai iekšzemes ūdensceļiem, ir pakļauta tās valsts tiesību aktiem, kurā atrodas šī uzņēmuma juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, ar šādiem ierobežojumiem:

i) ja minētajam uzņēmumam ir filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība tādā dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā atrodas viņa juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, uz darbinieku, kurš ir nodarbināts šādā filiālē vai pārstāvniecībā, attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas šī filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība;

ii) ja darbinieks pamatā ir nodarbināts tajā dalībvalstī, kurā viņš dzīvo, uz viņu attiecas šīs valsts tiesību akti, pat ja šajā valstī tam uzņēmumam, kurš viņu nodarbina, nav nedz juridiskās adreses, nedz uzņēmējdarbības vietas, nedz filiāles, nedz pastāvīgās pārstāvniecības;

b) uz personu, kas nav minēta a) apakšpunktā, attiecas:

i) tās dalībvalsts tiesību akti, kurā viņš dzīvo, ja viņš savas darbības veic pa daļai šajā valstī vai ja viņš ir saistīts ar vairākiem uzņēmumiem vai vairākiem uzņēmējiem, kuru juridiskās adreses vai uzņēmējdarbības vietas atrodas dažādās valstīs;

ii) tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas tā uzņēmuma vai uzņēmēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, kurš viņu nodarbina, ja viņa dzīvesvieta neatrodas kādā no tām dalībvalstīm, kur viņš veic savas darbības.

3. Persona, kas ir nodarbināta tādā uzņēmumā dalībvalstī, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta atrodas citā dalībvalstī, un kas pilda pienākumus abpus šo dalībvalstu kopējai robežai, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas uzņēmuma juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta.

14.a pants

Īpaši noteikumi, ko piemēro pašnodarbinātām personām, izņemot jūrniekus

13. panta 2. punkta b) apakšpunktu piemēro, ievērojot šādus izņēmumus un apstākļus:

1. a) Persona, kas parasti strādā kā pašnodarbināta vienā dalībvalstī un veic darbu citā dalībvalstī, ir pakļauta pirmās dalībvalsts tiesību aktiem ar nosacījumu, ka šāda darba paredzamais ilgums nepārsniedz 12 mēnešus;

b) ja veicamā darba ilgums neparedzētu apstākļu dēļ pārsniedz sākotnēji paredzēto un kļūst garāks par 12 mēnešiem, pirmās dalībvalsts tiesību akti ir piemērojami līdz šāda darba beigām ar noteikumu, ka tam piekrīt tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā attiecīgā persona ir ieradusies, lai veiktu konkrēto darbu; šāda piekrišana jāpieprasa, pirms beidzies sākotnējais 12 mēnešus ilgais laika posms; šādu piekrišanu tomēr var dot tikai uz laika posmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

2. Persona, kas parasti strādā kā pašnodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona dzīvo, ja daļu darba šī persona veic minētajā dalībvalstī. Ja persona nestrādā dalībvalstī, kurā tā dzīvo, tā ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā veic galveno darbu. Kritēriji, saskaņā ar kuriem nosaka galveno darbu, ir izklāstīti 98. pantā minētajā regulā.

3. Persona, kas strādā kā pašnodarbināta uzņēmumā, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir vienā dalībvalstī, un kas veic pienākumus abpus divu dalībvalstu kopējai robežai, ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā atrodas uzņēmuma juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta.

4. Ja tiesību akti, kuriem persona ir pakļauta saskaņā ar 2. vai 3. punktu, neļauj pat brīvprātīgi iesaistīties pensiju sistēmā, tad attiecīgā persona ir pakļauta tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas neņemtu vērā šos īpašos noteikumus, vai arī, ja šādi piemērojami divu vai vairāku valstu tiesību akti, — par šādas personas pakļautību attiecīgiem tiesību aktiem vienojas attiecīgās dalībvalstis vai to kompetentās iestādes.

14.b pants

Īpaši noteikumi, ko piemēro jūrniekiem

Šīs regulas 13. panta 2. punkta c) apakšpunktu piemēro, ievērojot šādus izņēmumus un apstākļus:

1. Uz darbinieku, kuru vai nu dalībvalstī, vai uz kuģa, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, nodarbina uzņēmums, ar ko viņš parasti ir saistīts, un kuru šis uzņēmums ir norīkojis uz kādu kuģi, kas kuģo ar citas dalībvalsts karogu, veikt tur darbu šī uzņēmuma uzdevumā, joprojām, ievērojot 14 panta 1. punkta prasības, turpina attiekties pirmās dalībvalsts tiesību akti.

2. Uz personu, kas parasti strādā kā pašnodarbināta vai nu kādā dalībvalstī, vai arī uz kuģa, kurš kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, un strādā kā pašnodarbināta uz kuģa, kas kuģo ar citas dalībvalsts karogu, saskaņā ar 14.a panta 1. punkta minētajiem nosacījumiem arī turpmāk attiecas pirmās dalībvalsts tiesību akti.

3. Persona, kas parasti nestrādā jūrā, bet gan dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos vai ostā uz kuģa, kurš kuģo ar citas dalībvalsts karogu, bet kas nav šā kuģa komandas loceklis, ir pakļauta pirmās dalībvalsts tiesību aktiem.

4. Persona, kura ir nodarbināta uz kuģa, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, bet saņem atalgojumu no personas vai uzņēmuma, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir citā dalībvalstī, ir pakļauta šīs citas dalībvalsts tiesību aktiem, ja persona dzīvo šajā valstī; minētajos tiesību aktos uzņēmumu vai personu, kas maksā šo atalgojumu, uzskata par darba devēju.

14.c pants (5)

Īpaši noteikumi, ko piemēro personām, kuras vienlaikus ir nodarbinātas vienā dalībvalstī un strādā kā pašnodarbinātas citā dalībvalstī

Persona, kas vienlaikus ir nodarbināta vienā dalībvalstī un strādā kā pašnodarbināta otrā dalībvalstī, ir pakļauta:

a) ja vien b) apakšpunktā nav noteikts citādi — tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona ir iesaistīta algotā darbā, vai, ja viņa veic šādu darbu divās vai vairāk dalībvalstīs, tiem tiesību aktiem, kas noteikti saskaņā ar 14. panta 2. vai 3. punktu;

b) gadījumos, kas minēti VII pielikumā:

- tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona ir iesaistīta algotā darbā, kad šie tiesību akti ir noteikti saskaņā ar 14. panta 2. vai 3. punktu, ja tā veic šādu darbu divās vai vairāk dalībvalstīs,

un

- tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona strādā kā pašnodarbināta, kad šie tiesību akti ir noteikti saskaņā ar 14.a panta 2., 3. vai 4. punktu, ja viņa veic šādu darbu divās vai vairāk dalībvalstīs.

14.d pants (5)

Dažādi noteikumi

1. Persona, kas ir minēta 14. panta 2. un 3. punktā, 14.a panta 2., 3., un 4. punktā un 14.c panta a) punktā, lai piemērotu saskaņā ar šiem noteikumiem izstrādātos tiesību aktus, uzskata par tādu, kura visu savu profesionālo darbību veikusi attiecīgā dalībvalstī.

2. Persona, kas ir minētas 14.c panta b) punktā, lai noteiktu iemaksu likmi, kas nosakāma pašnodarbinātām personām saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņa strādā kā pašnodarbināta, uzskata par tādu, kas algoto darbu veikusi attiecīgajā dalībvalstī.

3. Dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem strādājošs pensionārs nav pakļauts obligātai apdrošināšanai attiecībā uz šādu darbu, attiecas arī uz tiem pensionāriem, kas savas pensijas ieguvuši saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ja vien attiecīgā persona pirmās dalībvalsts kompetentās iestādes norīkotai institūcijai, kas ir nosaukta 98. pantā minētās regulas 10. pielikumā, īpaši nelūdz viņu iekļaut apdrošināšanā.

15. pants

Noteikumi par brīvprātīgo apdrošināšanu un brīvprātīgo tālākapdrošināšanu

1. Regulas 13. līdz 14.d pants neattiecas uz brīvprātīgo apdrošināšanu vai brīvprātīgo tālākapdrošināšanu, ja vien nav tā, ka dalībvalstī vienā no 4. pantā minētajām jomām pastāv tikai brīvprātīgas apdrošināšanas sistēma.

2. Ja, piemērojot divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktus, pārklājas apdrošināšana:

- saskaņā ar obligātās apdrošināšanas sistēmu un vienu vai vairākām brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas sistēmām, attiecīgā persona ir pakļauta vienīgi obligātās apdrošināšanas sistēmai;

- saskaņā ar divām vai vairākām brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas sistēmām, attiecīgā persona var pievienoties vienīgi tai brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas sistēmai, kuru tā ir izvēlējusies.

3. Attiecībā uz invaliditātes, vecuma un apbedīšanas pensijāmattiecīgā persona tomēr var pievienoties dalībvalsts brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas sistēmai, pat ja tā ir obligāti pakļauta citas dalībvalsts tiesību aktiem, ciktāl šādu pārklāšanos tieši vai netieši pieļauj pirmajā dalībvalstī.

16. pants

Īpašie noteikumi attiecībā uz diplomātiskajās misijās un konsulārajos dienestos nodarbinātajām personām un Eiropas Kopienu palīgpersonālu

1. Šīs regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunkts attiecas uz diplomātiskajās misijās un konsulārajos dienestos nodarbinātajām personām un šādu misiju vai dienestu darbinieku mājkalpotājiem.

2. Tomēr tādi 1. punktā uzskaitīti darbinieki, kas ir tās dalībvalsts pilsoņi, kura ir akreditētāja vai nosūtītāja valsts, var izvēlēties būt pakļauti šīs valsts tiesību aktiem. Šādas izvēles tiesības var atjaunot katra kalendāra gada beigās, un tām nav atpakaļejoša spēka.

3. Eiropas Kopienu palīgpersonāls var izvēlēties būt pakļauti tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tas ir nodarbināts, tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuri pēdējie attiekušies uz tiem, vai arī tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras pilsoņi viņi ir, attiecībā uz noteikumiem, kas nav tādi noteikumi, kuri attiecas uz ģimenes pabalstiem, kuru piešķiršanu reglamentē šāda personāla darba līgums. Šīs izvēles tiesības, ko var izmantot tikai vienu reizi, stājas spēkā no darbā stāšanās dienas.

17. pants (9)

Izņēmumi attiecībā uz 13. līdz 16. pantu

Divas vai vairākas dalībvalstis, šo valstu kompetentās iestādes vai šo iestāžu norīkotas institūcijas, savstarpēji vienojoties, var paredzēt izņēmumus attiecībā uz 13. līdz 16. pantu noteiktu personu kategoriju vai konkrētu personu interesēs.

17.a pants (9)

Īpašie noteikumi attiecībā uz pensijas saņēmējiem, kas saņem pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem

Tādu pensijas saņēmēju, kas saņem pensiju saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem vai pensijas saskaņā ar vairāku dalībvalstu tiesību aktiem un kas dzīvo kādā citā dalībvalstī, pēc viņa pieprasījuma var atbrīvot no pēdējās valsts tiesību aktu piemērošanas attiecībā uz viņu, ja vien viņš nav pakļauts šādiem tiesību aktiem sakarā ar to, ka viņš strādā kādā arodā.

III SADAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ DAŽĀDAJĀM PABALSTU KATEGORIJĀM

I NODAĻA

SLIMĪBA UN MATERNITĀTE

1 . iedaļa

Kopēji noteikumi

18. pants

Apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmu summēšana

1. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmu pabeigšanas, ciktāl nepieciešams, ņem vērā tādus apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmus, kas ir pabeigti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tie būtu tādi laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

2. Šā panta 1. punkts piemērojams sezonas strādniekiem, pat attiecībā uz laika posmiem pirms jebkāda pārtraukuma apdrošināšanā, kas pārsniedz laika posmu, kuru pieļauj kompetentās valsts tiesību akti, tomēr ar noteikumu, ka laiks, kurā attiecīgais darbinieks nav bijis apdrošināts, nepārsniedz četrus mēnešus.

2 . iedaļa

Darbinieki un pašnodarbinātas personas, un viņu ģimenes locekļi

19. pants

Dzīvesvieta dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts. Vispārīgi noteikumi

1. Tāds darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas dzīvo kādā dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts, un kas atbilst kompetentās valsts tiesību aktu nosacījumiem par tiesībām uz pabalstiem, attiecīgā gadījumā ievērojot 18. pantu, savas dzīvesvietas valstī saņem:

a) pabalstus natūrā, ko kompetentās institūcijas vārdā nodrošina dzīvesvietas institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro šī institūcija, tā, it kā viņš būtu tajā apdrošināts;

b) naudas pabalstus, ko nodrošina kompetentā institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un dzīvesvietas institūcijai, dzīvesvietas institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

2. Analoģiski 1. punktu piemēro ģimenes locekļiem, kuri dzīvo kādā dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts, ja viņiem nav tiesību uz šādiem pabalstiem saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā viņi dzīvo.

Ja ģimenes locekļi dzīvo tādā dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesības uz pabalstiem natūrā nav atkarīgas no nosacījuma par apdrošināšanu vai nodarbinātību, tad tādus pabalstus natūrā, ko viņi saņem, uzskata par saņemamiem no tās institūcijas, kurā ir apdrošināts darbinieks vai pašnodarbināta persona, ja vien laulātais vai persona, kas rūpējas par bērniem, neveic profesionālu darbību minētajā dalībvalstī.

20. pants

Pārrobežu darba ņēmēji un viņu ģimenes locekļi. Īpašie noteikumi

Pārrobežu darba ņēmējs arī var saņemt pabalstus kompetentajā valstī. Šādus pabalstus nodrošina kompetentā institūcija saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, tā, it kā šī persona dzīvotu minētajā valstī. Viņa ģimenes locekļi var saņemt pabalstus natūrā ar tiem pašiem nosacījumiem; izņemot steidzamus gadījumus, šādu pabalstu saņemšana tomēr ir atkarīga no vienošanās starp attiecīgajām valstīm vai starp šo valstu kompetentajām iestādēm, vai, ja tādas nav, no iepriekšējas atļaujas, ko sniegusi kompetentā institūcija.

21. pants

Uzturēšanās vai pārcelšanās uz dzīvi kompetentajā valstī

1. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas minēta 19. panta 1. punktā un kas uzturas kompetentajā valstī, saņem pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, tā, it kā dzīvotu tur, pat ja ir jau saņemti pabalsti par šo pašu slimības vai maternitātes gadījumu pirms uzturēšanās tur.

2. Analoģiski 1. punktu piemēro attiecībā uz ģimenes locekļiem, kas minēti 19. panta 2. punktā.

Tomēr gadījumā, ja šie ģimenes locekļi dzīvo tādā dalībvalstī, kas nav darbinieka vai pašnodarbinātas personas dzīvesvietas valsts, tad pabalstus natūrā nodrošina uzturēšanās vietas institūcija attiecīgo personu dzīvesvietas institūcijas vārdā.

3. Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz pārrobežu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem.

4. Tāds darbinieks vai pašnodarbināta persona, un viņu ģimenes locekļi, kas minēti 19. pantā, kas pārceļas uz dzīvi kompetentajā valstī, saņem pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, pat ja viņi ir jau saņēmuši pabalstus par šo pašu slimības vai maternitātes gadījumu pirms dzīvesvietas maiņas.

22. pants

Uzturēšanās ārpus kompetentās valsts. Atgriešanās vai pārcelšanās uz dzīvi citā dalībvalstī slimības vai maternitātes laikā. Nepieciešamība doties uz citu dalībvalsti, lai saņemtu pienācīgu ārstēšanu

1. Tādam darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, kas atbilst kompetentās valsts tiesību aktu nosacījumiem par tiesībām uz pabalstiem, attiecīgi ņemot vērā 18. pantu, un

a) kura stāvoklī nepieciešami tūlītēji pabalsti uzturēšanās laikā citā dalībvalstī;

vai

b) kurš ir ieguvis tiesības uz tādiem pabalstiem, kas jāsedz kompetentajai institūcijai, un kuram šī institūcija ir atļāvusi atgriezties tajā dalībvalstī, kur viņš dzīvo, vai pārcelt savu dzīvesvietu uz citu dalībvalsti,

vai

c) kuram kompetentā institūcija ir atļāvusi doties uz citu dalībvalsti, lai saņemtu tur savam stāvoklim pienācīgu aprūpi

ir tiesības:

i) uz pabalstiem natūrā, ko kompetentās institūcijas vārdā nodrošina uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro šī institūcija, tā, it kā viņš būtu tajā apdrošināts; kompetentās valsts tiesību akti tomēr reglamentē laika posma ilgumu, kurā tiek nodrošināti šie pabalsti;

ii) uz naudas pabalstiem, ko nodrošina kompetentā institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcijai, dzīvesvietas institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

2. Atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, var atteikt tikai tad, ja ir konstatēts, ka attiecīgās personas pārvietošanās kaitētu tās veselības stāvoklim vai ārstēšanas saņemšanai.

Atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, nevar atteikt, ja minētā ārstēšana ietilpst to pabalstu skaitā, ko nodrošina tās dalībvalsts tiesību akti, kurā attiecīgā persona dzīvojusi, un ja viņai šādu ārstēšanu nevar sniegt tādā termiņā, kas parasti vajadzīgs, lai saņemtu minēto ārstēšanu dzīvesvietas valstī, ņemot vērā viņas pašreizējo veselības stāvokli un iespējamo slimības gaitu.

3. Analoģiski 1. un 2. punktu piemēro attiecībā uz darbinieka vai pašnodarbinātas personas ģimenes locekļiem.

Tomēr attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunkta un c) apakšpunkta i) daļas piemērošanu 19. panta 2. punktā minētajiem ģimenes locekļiem, kuri dzīvo tādā dalībvalstī, kas nav tā valsts, kurā dzīvo darbinieks vai pašnodarbināta persona:

a) pabalstus natūrā tās dalībvalsts institūcijas vārdā, kurā šie ģimenes locekļi dzīvo, nodrošina uzturēšanās vietas institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, tā, it kā darbinieks vai pašnodarbināta persona būtu tajā apdrošināts. Šos pabalstus tomēr nodrošina tik ilgu laika posmu, kāds ir noteikts saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ģimenes locekļi dzīvo;

b) atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, izdod tās dalībvalsts institūcija, kurā dzīvo šie ģimenes locekļi.

4. Tas fakts, ka darbiniekam vai pašnodarbinātai personai piemēro šā panta 1. punktu, neskar viņa ģimenes locekļu tiesības uz pabalstu.

22.a pants (14)

Īpaši noteikumi attiecībā uz dažu kategoriju personām

Neatkarīgi no regulas 2. panta, 22. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu piemēro arī tādām personām, kuras ir kādas dalībvalsts pilsoņi un kuras ir apdrošinātas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, un kopā ar tām dzīvojošiem ģimenes locekļiem.

22.b pants (15)

Darbs tādā dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts. Uzturēšanā valstī, kurā veic darbu

Darbinieks vai pašnodarbināt persona, kas minēta 13. panta 2. punkta d) apakšpunktā, 14., 14.a, 14.b pantā, 14.c panta a) apakšpunktā vai 17. pantā, kā arī ģimenes locekļi, kas viņu pavada, saņem 22. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktos pabalstus attiecībā uz jebkuru stāvokli, par ko pienākas pabalsts uzturēšanās laikā tajā dalībvalstī, kurā darbinieks strādā vai ar kuras karogu ārzemēs kuģo kuģis, uz kura viņš strādā.

23.a pants

Naudas pabalstu aprēķināšana

1. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību akti nosaka, ka naudas pabalstu aprēķināšana balstās uz vidējo algu vai vidējām iemaksām, nosaka šo vidējo algu vai šīs vidējās iemaksas, vienīgi atsaucoties uz tām algām vai iemaksām, kas izpildītas saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

2. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību akti nosaka, ka naudas pabalstu aprēķināšana balstās uz standarta algu, ņem vērā vienīgi standarta algu vai, attiecīgā gadījumā, vidējo standarta algu par tiem laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

3. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem naudas pabalsta summa mainās atkarībā no šīs ģimenes locekļu skaita, ņem vērā arī tos attiecīgās personas ģimenes locekļus, kuru dzīvesvieta atrodas citā dalībvalstī, tā, it kā viņi dzīvotu kompetentajā valstī.

24. pants

Būtiski pabalsti natūrā

1. Ja kādas dalībvalsts institūcija pirms tam, kad darbinieks vai pašnodarbināta persona, vai viņa ģimenes loceklis kļūst apdrošināts kādas citas dalībvalsts institūcijā, ir atzinusi viņa tiesības uz protēzes, nozīmīgas palīgierīces vai citu būtisku pabalstu saņemšanu natūrā, tad minētais darbinieks vai pašnodarbināta persona saņem šādus pabalstus uz pirmās institūcijas rēķina, pat ja tos piešķir pēc tam, kad viņš kļūst apdrošināts otrajā institūcijā.

2. Administratīvā komisija sastāda to pabalstu sarakstu, kuriem piemēro šā panta 1. punktu.

3 . iedaļa

Bezdarbnieki un viņu ģimenes locekļi

25. pants

1. Bezdarbnieks, kurš agrāk bijis darbinieks vai pašnodarbināta persona, uz kuru attiecas 69. panta 1. punkts vai 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas otrais teikums un kurš atbilst kompetentās valsts tiesību aktu nosacījumiem par tiesībām uz pabalstiem natūrā un naudā, attiecīgā gadījumā ievērojot 18. pantu, par 69. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto laika posmu saņem:

a) pabalstus natūrā, ko kompetentās institūcijas vārdā nodrošina tās dalībvalsts institūcija, kurā viņš meklē darbu, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, tā, it kā viņš būtu tajā apdrošināts;

b) naudas pabalstus, ko nodrošina kompetentā institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un tās dalībvalsts institūcijai, kurā bezdarbnieks meklē darbu, pēdējā še minētā institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem. Bezdarbnieka pabalstus saskaņā ar 69. panta 1. punktu nepiešķir par laika posmu, kurā tiek saņemti naudas pabalsti.

2. Pilnīgs bezdarbnieks, kurš agrāk bijis nodarbināts un uz kuru attiecas 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļa vai 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas otrais teikums, saņem pabalstus natūrā un naudā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo, tā, it kā uz viņu būtu attiekušies šie tiesību akti viņa pēdējās nodarbinātības laikā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 18. pantu s; šādu pabalstu izmaksas uzņemas dzīvesvietas valsts institūcija.

3. Ja bezdarbnieks atbilst tās dalībvalsts tiesību aktu nosacījumiem, kura ir atbildīga par bezdarbnieku pabalstu izmaksām, attiecībā uz tiesībām saņemt slimības un maternitātes pabalstus, attiecīgā gadījumā ievērojot 18. pantu, viņa ģimenes locekļi saņem šādus pabalstus neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī viņi dzīvo vai uzturas. Šādus pabalstus nodrošina:

i) attiecībā uz pabalstiem natūrā — dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, tās dalībvalsts kompetentās institūcijas vārdā, kura ir atbildīga par bezdarbnieku pabalstu izmaksām;

ii) attiecībā uz naudas pabalstiem — tās dalībvalsts kompetentā institūcija, kura ir atbildīga par bezdarbnieku pabalstu izmaksām, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

4. Neskarot dalībvalsts tiesību aktus, kas atļauj pagarināt laika posmu, kurā var piešķirt slimības pabalstus, laika posmu, kas paredzēts 1. punktā, kompetentā institūcija var force majeure gadījumos pagarināt robežās, ko nosaka tiesību akti, kurus šī institūcija piemēro.

25.a pants (12)

Iemaksas, kas jāveic pilnīgiem bezdarbniekiem

Tādai institūcijai, kura ir atbildīga par pabalstu piešķiršanu natūrā un naudā 25. panta 2. punktā minētajiem bezdarbniekiem un kura pieder tādai dalībvalstij, kuras tiesību akti paredz tādu iemaksu atrēķināšanu, kas veicamas bezdarbniekiem, lai segtu slimības un maternitātes pabalstus, ir tiesības veikt šādus atskaitījumus saskaņā ar tās tiesību aktiem.

4 . iedaļa

Pensijas pieprasītāji un viņu ģimenes locekļi

26. pants

Tiesības uz pabalstiem natūrā gadījumos, kad ir pārtrauktas tiesības uz pabalstu saņemšanu no tās institūcijas, kura pēdējā bijusi kompetentā institūcija

1. Tāds darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas prasījuma izskatīšanas laikā pārstāj būt tiesīga saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura pēdējā bija kompetentā dalībvalsts, kā arī viņa ģimenes locekļi vai viņu kā apgādnieku zaudējušās personas tomēr saņem šādus pabalstus ar šādiem nosacījumiem: pabalstus natūrā nodrošina saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā attiecīgā persona vai personas dzīvo, ar noteikumu, ka viņiem ir tiesības uz šādiem pabalstiem saskaņā ar šiem tiesību aktiem vai viņiem būtu tiesības uz tiem saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ja viņi dzīvotu šajā valstī, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 18. pantu.

2. Pensijas pieprasītājs, kuram ir tiesības uz pabalstiem natūrā saskaņā ar tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kas attiecīgajai personai uzliek par pienākumu pašai veikt slimības apdrošināšanas iemaksas viņas pensijas prasības izskatīšanas laikā, pārstāj būt tiesīgs uz pabalstiem natūrā tā otrā mēneša beigās, par kuru viņš nav veicis obligāto iemaksu.

3. Par pabalstiem natūrā, ko nodrošina saskaņā ar šā panta 1. punktu, jāmaksā tai institūcijai, kura saskaņā ar 2. punktu iekasējusi iemaksas; ja nav veicamas iemaksas saskaņā ar šā panta 2. punktu, tā institūcija, kas ir atbildīga par pabalstu izmaksu natūrā, pēc pensijas piešķiršanas saskaņā ar 28. pantu atmaksā izsniegto pabalstu summu dzīvesvietas institūcijai.

5 . iedaļa

Pensionāri un viņu ģimenes locekļi

27. pants

Saskaņā ar vairāku valstu tiesību aktiem maksājamas pensijas gadījumā, kad pastāv tiesības uz pabalstiem dzīvesvietas valstī

Pensionārs, kam ir tiesības saņemt pensiju saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, no kurām viena ir viņa dzīvesvietas dalībvalsts, un kam ir tiesības uz pabalstiem saskaņā ar viņa dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 18. pantu un VI pielikumu, kopā ar saviem ģimenes locekļiem saņem šādus pabalstus no dzīvesvietas institūcijas un uz šīs institūcijas rēķina, tā, it kā viņš būtu tāds pensionārs, kura pensija ir maksājama vienīgi saskaņā ar viņa dzīvesvietas dalībvalsts tiesību aktiem.

28. pants

Saskaņā ar vienas vai vairāku valstu tiesību aktiem maksājamas pensijas gadījumā, kad nepastāv tiesības uz pabalstiem dzīvesvietas valstī

1. Pensionārs, kuram ir tiesības saņemt pensiju vai pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem un kuram nav tiesību uz pabalstiem saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo, tomēr saņem šādus viņam un viņa ģimenes locekļiem paredzētus pabalstus, ciktāl, attiecīgā gadījumā ņemtot vērā 18. pantua un VI pielikumu, viņam būtu uz to tiesības saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai vismaz vienas no to dalībvalstu tiesību aktiem, kas ir kompetentas attiecībā uz pensijām, ja viņš dzīvotu tādā valstī. Pabalstus piešķir ar šādiem nosacījumiem:

a) pabalstus natūrā šā panta 2. punktā minētās institūcijas vārdā nodrošina dzīvesvietas institūcija tā, it kā attiecīgā persona būtu pensionārs saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo, un viņam būtu tiesības uz šādiem pabalstiem;

b) naudas pabalstus attiecīgā gadījumā nodrošina tā kompetentā institūcija, kas noteikta 2. punktā, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un dzīvesvietas institūcijai, dzīvesvietas institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

2. Gadījumos, uz kuriem attiecas šā panta 1. punkts, pabalstu natūrā izmaksas sedz institūcija, ko nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) ja pensionāram ir tiesības uz minētajiem pabalstiem saskaņā ar vienas vienīgas dalībvalsts tiesību aktiem, izmaksas sedz šīs valsts kompetentā institūcija;

b) ja pensionāram ir tiesības uz minētajiem pabalstiem saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, to izmaksas sedz tās dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību aktiem pensionārs ir bijis pakļauts visilgāk; ja, piemērojot šo noteikumu, vairākas institūcijas kļūst atbildīgas par pabalstu izmaksām, izmaksas sedz tā institūcija, kura piemēro tiesību aktus, kuriem šis pensionārs bija pakļauts visvēlāk.

28.a pants

Pensijas, kas saskaņā ar vienas vai vairāku tādu dalībvalstu tiesību aktiem, kuras nav dzīvesvietas valsts, maksājamas gadījumā, kad pastāv tiesības uz pabalstiem dzīvesvietas valstī

Ja pensionārs, kuram ir tiesības saņemt pensiju vai pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, dzīvo tādā dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesības uz pabalstiem natūrā nav atkarīgas no nosacījuma par apdrošināšanu vai nodarbinātību, kā arī nav izmaksājama nekāda pensija, tad izmaksas par viņam un viņa ģimenes locekļiem nodrošinātajiem pabalstiem natūrā sedz institūcija, kas pieder vienai no attiecībā uz pensijām kompetentajām dalībvalstīm, ko nosaka saskaņā ar 28. panta 2. punktu, tādā mērā, kādā pensionārs un viņa ģimenes locekļi būtu tiesīgi uz šādiem pabalstiem saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro minētā institūcija, ja viņi dzīvotu tajā dalībvalstī, kur atrodas šī institūcija.

29. pants

Ģimenes locekļu dzīvesvieta valstī, kas nav pensionāra dzīvesvietas valsts. Pārcelšanās uz dzīvi pensionāra dzīvesvietas valstī

1. Pensionāra ģimenes locekļi, kuri dzīvo tādā dalībvalstīs, kas nav šī pensionāra dzīvesvietas valsts, ja šim pensionāram ir tiesības saņemt pensiju vai pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem un ja viņam saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir tiesības uz pabalstiem, saņem šādus pabalstus tā, it kā šis pensionārs dzīvotu tajā pašā teritorijā, kur dzīvo šie ģimenes locekļi. Pabalstus piešķir ar šādiem nosacījumiem:

a) pabalstus natūrā nodrošina ģimenes locekļu dzīvesvietas institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, un to izmaksas jāsedz pensionāra dzīvesvietas institūcijai;

b) naudas pabalstus attiecīgā gadījumā nodrošina tā kompetentā institūcija, kas noteikta 27. pantā vai 28. panta 2. punktā, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcijai, dzīvesvietas institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

2. Ģimenes locekļi, kas minēti 1. punktā un kas pārceļas uz dzīvi pensionāra dzīvesvietas valstī, saņem:

a) pabalstus natūrā saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, pat ja viņi ir jau saņēmuši pabalstus par šo pašu slimības vai maternitātes gadījumu pirms savas dzīvesvietas nomaiņas;

b) naudas pabalstus, ko attiecīgā gadījumā nodrošina tā kompetentā institūcija, kas noteikta 27. pantā vai 28. panta 2. punktā, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un pensionāra dzīvesvietas institūcijai, dzīvesvietas institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

30. pants

Būtiski pabalsti natūrā

Šīs regulas 24. pantu analoģiski piemēro pensionāriem.

31. pants

Pensionāra un/ vai viņa ģimenes locekļu uzturēšanās valstī, kas nav viņu dzīvesvietas valsts

Pensionārs, kuram ir tiesības saņemt pensiju vai pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem un kuram ir tiesības uz pabalstiem saskaņā ar vienas no šo valstu tiesību aktiem, kopā ar saviem ģimenes locekļiem, kuri uzturas tādā dalībvalstī, kas nav viņu dzīvesvietas valsts, saņem:

a) pabalstus natūrā, ko nodrošina uzturēšanās vietas institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, un to izmaksas jāsedz pensionāra dzīvesvietas institūcijai;

b) naudas pabalstus, ko attiecīgā gadījumā nodrošina tā kompetentā institūcija, kas noteikta 27. pantā vai 28. panta 2. punktā, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un uzturēšanās vietas institūcijai, dzīvesvietas institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

32. pants (15)

…

33. pants (7)

Iemaksas, kas jāveic pensionāriem

1. Institūcijai, kas ir atbildīga par pensijas maksāšanu un pieder pie dalībvalsts, kuras tiesību akti paredz atskaitījumus no pensijas attiecībā uz iemaksām slimības un maternitātes gadījumam, ir tiesības veikt šādus atskaitījumus no šīs institūcijas izmaksājamām pensijām, ko aprēķina saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, tādā apmērā, kādā pabalstu izmaksas saskaņā ar 27., 28., 28.a, 29., 31. un 32. pantu ir jāsedz minētās dalībvalsts institūcijai.

2. Ja 28.a pantā minētajā gadījumā simības un maternitātes pabalstu iegūšana ir atkarīga no nosacījuma par to, lai tiktu veiktas iemaksas vai līdzīgi maksājumi saskaņā ar tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kurā dzīvo attiecīgais pensionārs, tad pamatojoties uz šādu dzīvesvietas faktu, šīs iemaksas nav jāveic.

34. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Piemērojot 28., 28.a, 29 un 31. pantu, pensionāru, kas saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem saņem divas vai vairākas pensijas, šo noteikumu nozīmē uzskata par tādu pensionāru, kas ir tiesīgs saņemt pensiju saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem.

2. Uz pensionāru un viņa ģimenes locekļiem, kas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir tiesīgi saņemt pabalstus, kuri izriet no veiktās profesionālās darbības, neattiecas 27. līdz 33. pants. Tādā gadījumā, piemērojot šo nodaļu, attiecīgo personu uzskata par darbinieku vai pašnodarbinātu personu, vai arī par darbinieka vai pašnodarbinātas personas ģimenes locekli.

6 . iedaļa

Dažādi noteikumi

35. pants

Piemērojamā sistēma gadījumā, kad dzīvesvietas vai uzturēšanās valstī pastāv vairākas sistēmas. Iepriekšēja slimība. Lielākais pieļaujamais laika posms, kurā piešķir pabalstus

1. Saskaņā ar 2. punktu, ja tās valsts tiesību aktos, kurā persona uzturas vai dzīvo, paredzētas vairākas slimības vai maternitātes pabalstu apdrošināšanas sistēmas, tad noteikumi, ko piemēro saskaņā ar 19. pantu, 21. panta 1. punktu, 22. pantu, 25. pantu, 26. pantu, 28. panta 1. punktu, 29. panta 1. punktu vai 31. pantu, ir tie, kas reglamentē tēraudrūpniecībā nodarbināto fiziska darba strādnieku sistēmu. Ja minētie tiesību akti ietver sevī īpašu sistēmu raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādniekiem, šādas sistēmas noteikumi tomēr piemērojami šai darbinieku kategorijai un viņu ģimenes locekļiem ar noteikumu, ka šādas sistēmas administrēšana ietilpst tās uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcijas kompetencē, kurai iesniegts pieteikums.

2. Ja tās valsts tiesību aktos, kurā persona uzturas vai dzīvo, ir paredzēta viena vai vairākas īpašas sistēmas, kas aptver visas profesionālās kategorijas vai pašnodarbinātas personas, vai to lielāko daļu, un saskaņā ar tām piešķir pabalstus natūrā, kas ir mazāk labvēlīgi nekā tie, ko piešķir darbiniekiem, attiecībā uz konkrēto personu un viņa ģimenes locekļiem saskaņā ar 19. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 19. panta 2. punktu, 22. panta 1. punkta i) daļu un 3. punktu, 28. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 31. punkta a) apakšpunktu piemēro to sistēmu vai sistēmas, ko nosaka 98. pantā minētā ieviešanas regula,

a) ja kompetentajā valstī attiecīgā persona ir apdrošināta saskaņā ar īpašu pašnodarbinātām personām paredzētu sistēmu, kas piešķir mazāk izdevīgus pabalstus natūrā nekā darbiniekam,

vai

b) ja persona, kas saņem vienu vai vairākas pensijas, saskaņā ar kompetentās dalībvalsts vai dalībvalstu tiesību aktiem pensiju jomā ir tiesīga saņemt tikai pabalstus natūrā, ko paredz īpaša pašnodarbinātām personām paredzēta sistēma, kas piešķir mazāk izdevīgākus pabalstus natūrā nekā darbiniekiem.

3. Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstu piešķiršana ir atkarīga no nosacījuma par slimības izcelsmi, šis nosacījums neattiecas nedz uz darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, nedz uz viņu ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas šī regula, neatkarīgi no dalībvalsts, kurā viņi dzīvo.

4. Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos ir noteikts lielākais pieļaujamais laika posms pabalstu piešķiršanai, tā institūcija, kura piemēro šos tiesību aktus, var attiecīgā gadījumā ņemt vērā laika posmu, kurā šim pašam slimības vai maternitātes gadījumam pabalstus jau ir nodrošinājusi kādas citas dalībvalsts institūcija.

7 . iedaļa

Institūciju savstarpējie norēķini

36. pants (15)

1. Pabalstus natūrā, ko saskaņā ar šo nodaļu nodrošina vienas dalībvalsts institūcija kādas citas dalībvalsts institūcijas vārdā, visā pilnībā kompensē.

2. Šā panta 1. punktā minētās kompensācijas nosaka un veic saskaņā ar 98. pantā minētajā ieviešanas regulā paredzēto kārtību, balstoties vai nu uz iesniegtiem faktisko izdevumu pierādījumiem, vai vienreizējiem maksājumiem.

Ja izmanto vienreizējos maksājumus, tie ir tādi, kas nodrošina, lai kompensācija pēc iespējas precīzāk atbilstu faktiskajiem izdevumiem.

3. Divas vai vairāk dalībvalstis vai šo valstu kompetentas iestādes var noteikt citu kompensācijas kārtību, kā arī var atteikties no jebkādiem kompensācijas norēķiniem to jurisdikcijā esošu institūciju starpā.

2. NODAĻA (11)

INVALIDITĀTE

1 . iedaļa

Darbinieki vai pašnodarbinātas personas, uz ko attiecas vienīgi tādi tiesību akti, saskaņā ar kuriem invaliditātes pabalstu summa nav atkarīga no apdrošināšanas laika posmu ilguma

37. pants (11)

Vispārīgi noteikumi

1. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, uz ko secīgi vai pārmaiņus attiekušies divu vai vairāku dalībvalstu tiesību akti un kas pabeidzis apdrošināšanas laika posmus vienīgi saskaņā ar tādiem tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem invaliditātes pabalstu summa nav atkarīga no apdrošināšanas laika posmu ilguma, saņem pabalstus saskaņā ar 39. pantu. Šis pants neskar saskaņā ar 8. nodaļu piešķirtos pensiju palielinājumus vai piemaksas attiecībā uz bērniem.

2. Šīs regulas VI pielikuma A daļā ir uzskaitīti tāda veida tiesību akti, kādi minēti šā panta 1. punktā, kas ir spēkā katrā attiecīgajā dalībvalstī.

38. pants (11)

Tādu apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu atzīšana attiecībā uz tiesību uz pabalstiem iegūšanu, saglabāšanu vai atgūšanu, kuri pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kas attiekušies uz darbinieku vai pašnodarbinātu personu

1. Ja kādas dalībvalsts tiesību akti saskaņā ar sistēmu, kas nav īpašā sistēma 2. vai 3. punkta nozīmē, nosaka, ka tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu pabeigšanas, tad vajadzības gadījumā šīs dalībvalsts kompetentā institūcija ņem vērā tādus apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas ir pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, vai tas veikts saskaņā ar vispārēju sistēmu vai īpašu sistēmu un darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā. Šiem mērķiem tā ņem vērā šos laika posmus tā, it kā tie būtu pabeigti atbilstīgi tās tiesību aktiem.

2. Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos noteikta veida pabalstu piešķiršanai noteikts priekšnoteikums par apdrošināšanas laika posmiem, kam jābūt pabeigtiem, strādājot darbu, kurš ietverts īpašā darbiniekiem paredzētā sistēmā vai, attiecīgi, īpašā darbā, tad apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā šo pabalstu piešķiršanai vienīgi tādā gadījumā, ja tie ir pildīti saskaņā ar atbilstīgo sistēmu vai, ja tādas nav, tajā pašā profesijā vai, attiecīgi, tajā pašā darbā.

Ja, ievērojot šādi pabeigtos laika posmus, attiecīgā persona neatbilst šo pabalstu saņemšanas nosacījumiem, šos laika posmus ņem vērā, lai piešķirtu pabalstus saskaņā ar vispārējo sistēmu vai, ja tādas nav, saskaņā ar to sistēmu, ko piemēro fiziska darba strādniekiem vai, attiecīgi, ierēdņiem, atkarībā no nosacījuma, ka attiecīgā persona ir bijusi saistīta ar vienu vai otru no šīm sistēmām.

3. Ja dalībvalstu tiesību akti konkrētus pabalstus ļauj piešķirt tikai personām, kam apdrošināšanas laika posmi pabeigti, strādājot darbu, uz ko attiecas īpaša pašnodarbinātām personām paredzēta sistēma, laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, piešķirot šādus pabalstus, ņem vērā tikai tad, ja tie pabeigti saskaņā ar atbilstīgu sistēmu, vai, ja tādas nav, strādājot tādu pašu darbu. Īpašās pašnodarbinātām personām paredzētās sistēmas, kas minētas šajā punktā, ir uzskaitītas IV pielikuma B daļā attiecībā uz katru konkrēto dalībvalsti.

Ja, ievērojot šādi pabeigtos laika posmus, attiecīgā persona neatbilst šo pabalstu saņemšanas nosacījumiem, šos laika posmus ņem vērā, lai piešķirtu pabalstus saskaņā ar vispārējo sistēmu vai, ja tādas nav, saskaņā ar to sistēmu, ko piemēro fiziska darba strādniekiem vai, attiecīgi, ierēdņiem, atkarībā no nosacījuma, ka attiecīgā persona ir bijusi saistīta ar vienu vai otru no šīm sistēmām.

39. pants (11) (14)

Pabalstu piešķiršana

1. Tās dalībvalsts institūcija, kuras tiesību akti bija piemērojami laikā, kad iestājās darba nespēja, kam sekoja invaliditāte, saskaņā ar šiem tiesību aktiem nosaka, vai attiecīgā persona atbilst nosacījumiem attiecībā uz tiesībām saņemt pabalstus, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 38. pantu.

2. Persona, kas atbilst šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem, saņem pabalstus vienīgi no minētās institūcijas saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

3. Persona, kas nav tiesīga saņemt pabalstus saskaņā ar 1. punktu, saņem pabalstus, ko šī persona ir tiesīga saņemt saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ja vajadzīgs, ņemot vērā 38. pantu.

4. Ja saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu piemērojamos tiesību aktos paredzēts, ka pabalstu summas ir nosakāmas, ņemot vērā tādu ģimenes locekļu esamību, kas nav bērni, kompetentā institūcija ņem vērā arī tos attiecīgās personas ģimenes locekļus, kuri dzīvo kādā citā dalībvalstī, tā, it kā viņi dzīvotu kompetentajā valstī.

5. Ja tiesību akti, kas minēti 2. vai 3. punktā, nosaka pabalstu samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumus pārklāšanās gadījumā ar citiem ienākumiem vai ar cita veida pabalstiem 461. panta 2. punkta nozīmē, tad mutatismutandis piemēro 46.a panta 3. punktu un 46.c panta 5. punktu.

6. Pilnīgs bezdarbnieks, uz kuru attiecas 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļa vai 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas pirmais teikums, saņem invaliditātes pabalstus, ko nodrošina tās dalībvalsts kompetentā institūcija, kurā viņš dzīvo, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, tā, it kā viņš būtu bijis pakļauts šiem tiesību aktiem sava pēdējā darba laikā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 38. pantu un/ vai 25. panta 2. punktu. Par šo pabalstu maksāšanu ir atbildīga dzīvesvietas valsts institūcija.

Ja šī institūcija piemēro tiesību aktus, kuros ir paredzēts atskaitīt iemaksas, kas jāmaksā bezdarbniekam, lai segtu invaliditātes pabalstus, tā ir tiesīga veikt šādus atskaitījumus saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

Ja šīs institūcijas piemērojamajos tiesību aktos ir paredzēts, ka pabalstu aprēķināšanā jābalstās uz algām, tad institūcija ņem vērā algas, kas saņemtas pēdējā nodarbinātības valstī un dzīvesvietas valstī saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Ja dzīvesvietas valstī nav saņemta nekāda alga, tad vajadzības gadījumā kompetentā institūcija saskaņā ar tās tiesību aktos izklāstītajiem noteikumiem atsaucas uz algām, kas saņemtas pēdējā nodarbinātības valstī.

2 . iedaļa

Darbinieki vai pašnodarbinātas personas, uz kurām attiecas vai nu vienīgi tādi tiesību akti, saskaņā ar kuriem invaliditātes pabalsta summa ir atkarīga no apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu ilguma, vai arī šāda veida tiesību akti un 1. iedaļā minētā veida tiesību akti

40. pants (11)

Vispārīgi noteikumi

1. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, uz ko secīgi vai pārmaiņus attiekušies divu vai vairāku dalībvalstu tiesību akti, no kuriem vismaz viens nav tāda veida, kas minēts 37. panta 1. punktā, saņem pabalstus saskaņā ar 3. nodaļu, ko mutatismutandis piemēro, ņemot vērā 4. punktu.

2. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, kam iestājusies darba nespēja, kura noved pie invaliditātes, kamēr uz to attiekušies IV pielikuma A daļā uzskaitītie tiesību akti, tomēr saņem pabalstus saskaņā ar 37. panta 1. punktu ar šādiem nosacījumiem:

- viņš atbilst šo tiesību aktu nosacījumiem vai citu tā paša veida tiesību aktu nosacījumiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 38. pantu, bet neizmantojot apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tādiem tiesību aktiem, kuri nav uzskaitīti IV pielikuma A daļā, un

- viņš neatbilst nosacījumiem par tiesībām uz invaliditātes pabalstiem saskaņā ar tādiem tiesību aktiem, kas nav uzskaitīti IV pielikuma A daļā, un

- viņš neizvirza nekādus prasījumus par vecuma pabalstiem, ņemot vērā 44. panta 2. punkta otro teikumu.

3. a) Nosakot tiesības uz pabalstiem saskaņā ar IV pielikuma A daļā uzskaitītiem kādas dalībvalsts tiesību aktiem, kas ļauj piešķirt invaliditātes pabalstus attiecīgajai personai tikai tad, ja tā saņēmusi slimības pabalstus naudā vai ir bijusi darbnespējīga kādā noteiktā laika posmā, gadījumā, ja darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, kas ir bijusi pakļauta šiem tiesību aktiem, ir iestājusies darbnespēja, kas noved pie invaliditātes, kamēr viņa ir pakļauta citas dalībvalsts tiesību aktiem, ir jāņem vērā, neskarot 37. panta 1. punktu:

i) ikviens laika posms, kura laikā attiecībā uz darbnespēju viņa saskaņā ar šīs otras dalībvalsts tiesību aktiem saņēma slimības pabalstus naudā vai tā vietā turpināja saņemt algu;

ii) ikviens laika posms, kura laikā attiecībā uz invaliditāti, kas iestājusies pēc šīs darbnespējas, viņa saņēma pabalstus šīs regulas 2. nodaļas un 3. nodaļas nozīmē, kas saskaņā ar šīs otrās dalībvalsts tiesību aktiem piešķirti attiecībā uz invaliditāti,

tā, it kā tas būtu laika posms, kurā viņai tikuši maksāti slimības pabalsti naudā saskaņā ar pirmās dalībvalsts tiesību aktiem vai kurā viņa ir bijusi darbnespējīga šo tiesību aktu nozīmē.

b) Tiesības uz invaliditātes pabalstiem saskaņā ar pirmās dalībvalsts tiesību aktiem iegūst vai nu pēc tam, kad beidzies pagaidu slimības kompensācijas laika posms, kā noteikts šajos tiesību aktos, vai arī pēc tam, kad beidzies iepriekšējais darbnespējas laika posms, kā noteikts šajos tiesību aktos, bet ne agrāk par:

i) dienu, kurā tiek iegūtas tiesības uz a) apakšpunkta ii) daļā minētajiem invaliditātes pabalstiem saskaņā ar otrās dalībvalsts tiesību aktiem,

vai

ii) dienu, kas seko pēc pēdējās dienas, kurā attiecīgā persona ir tiesīga uz slimības pabalstiem naudā saskaņā ar otrās dalībvalsts tiesību aktiem.

4. Lēmums, ko kādas dalībvalsts institūcija pieņēmusi attiecībā uz pieprasītāja invaliditātes pakāpi, ir saistošs jebkuras citas dalībvalsts attiecīgajai institūcijai, ar noteikumu, ka V pielikumā ir atzīta atbilstība starp šo valstu tiesību aktiem attiecībā uz invaliditātes pakāpi.

3 . iedaļa

Invaliditātes progresēšana

41. pants (11)

1. Gadījumā, kad progresē invaliditāte, par kuru darbinieks vai pašnodarbināta persona saņem pabalstus saskaņā ar vienas vienīgas dalībvalsts tiesību aktiem, ir piemērojami šādi noteikumi:

a) ja uz attiecīgo personu kopš pabalstu saņemšanas nav attiekušies kādas citas dalībvalsts tiesību akti, pirmās še pieminētās valsts kompetentajai institūcijai ir jāpiešķir pabalsti, ņemot vērā invaliditātes progresēšanu, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro;

b) ja uz attiecīgo personu kopš pabalstu saņemšanas ir attiekušies kādas citas vai vairāku citu dalībvalstu tiesību akti, pabalstus viņam piešķir, ņemot vērā invaliditātes progresēšanu, saskaņā ar 37. panta 1. punktu vai, attiecīgi, 40. panta 1. vai 2. punktu;

c) ja tā pabalsta vai to pabalstu kopējā summa, kas maksājama saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu, ir mazāka par to pabalsta summu, ko attiecīgā persona saņēma uz tās institūcijas rēķina, kas bija iepriekš atbildīga par maksāšanu, šādai institūcijai jāmaksā viņam tāda piemaksa, kas ir vienāda ar šo abu summu starpību;

d) ja b) apakšpunktā minētajā gadījumā par sākotnējo darbnespēju atbildīgā institūcija ir Nīderlandes institūcija un ja:

i) slimība, kas izraisīja invaliditātes progresēšanu, ir tā pati slimība, kas bija par iemeslu pabalstu piešķiršanai saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem,

ii) šī slimība ir arodslimība tās dalībvalsts tiesību aktu nozīmē, kurai attiecīgā persona bija pakļauta visvēlāk, un dod tai tiesības uz 60. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās piemaksas izmaksu,

iii) tiesību akti, kas uz attiecīgo personu attiekušies kopš pabalstu saņemšanas, ir IV pielikuma A daļā uzskaitīti tiesību akti,

tad Nīderlandes institūcija turpina nodrošināt sākotnējo pabalstu pēc tam, kad notikusi invaliditātes progresēšana, savukārt to pabalstu, kas maksājams saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras pakļautībā attiecīgā persona atradās visvēlāk, samazina par Nīderlandes pabalsta summu;

e) ja b) apakšpunktā minētajā gadījumā attiecīgajai personai nav tiesību uz pabalstiem uz kādas citas dalībvalsts institūciju rēķina, pirmās valsts kompetentā iestāde jāpiešķir pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, ņemot vērā invaliditātes progresēšanu un, attiecīgā gadījumā, 38. pantu.

2. Gadījumos, kad progresē invaliditāte, par kuru darbinieks vai pašnodarbināta persona saņem pabalstus saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, pabalstus, ņemot vērā invaliditātes progresēšanu, viņam piešķir saskaņā ar 40. panta 1. punktu.

4 . iedaļa

Pabalstu atjaunošana pēc tam, kad tie apturēti vai atsaukti. Invaliditātes pabalstu konvertēšana vecuma pabalstos. Saskaņā ar 39. pantu piešķirto pabalstu pārrēķināšana

42. pants (11)

Par pabalstu nodrošināšanu atbildīgās institūcijas noteikšana gadījumā, kad atjauno invaliditātes pabalstus

1. Ja jāatjauno pabalsti pēc tam, kad tie apturēti, par to nodrošināšanu, neskarot 43. pantu, ir atbildīga tā institūcija vai institūcijas, kas bija atbildīgas par pabalstu nodrošināšanu laikā, kad tie tika apturēti.

2. Ja pēc tam, kad atsaukti pabalsti, attiecīgās personas stāvoklis tai garantē tālāku pabalstu piešķīrumu, tos attiecīgi piešķir saskaņā ar 37. panta 1. punktu vai 40. panta 1. vai 2. punktu.

43. pants (11)

Invaliditātes pabalstu konvertēšana vecuma pabalstos. Saskaņā ar 39. pantu piešķirto pabalstu pārrēķināšana

1. Invaliditātes pabalstus attiecīgā gadījumā konvertē vecuma pabalstos saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti tajos tiesību aktos, saskaņā ar kuriem tie piešķirti, un saskaņā ar 3. nodaļu.

2. Gadījumā, ja kāda persona, kas saņem invaliditātes pabalstus, pamatojoties uz 49. pantu, var iesniegt prasību par vecuma pabalstiem saskaņā ar vienas vai vairāku citu dalībvalstu tiesību aktiem, tad jebkura institūcija, kura ir atbildīga par invaliditātes pabalstu nodrošināšanu saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, turpina nodrošināt šādai personai invaliditātes pabalstus, uz kuriem viņai ir tiesības saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, līdz tam laikam, kad attiecībā uz šo institūciju kļūst piemērojams 1. punkts, vai tik ilgi, kamēr attiecīgā persona atbilst nosacījumiem uz šādiem pabalstiem.

3. Ja saskaņā ar 39. pantu atbilstīgi kādas dalībvalsts tiesību aktiem piešķirtie invaliditātes pabalsti tiek konvertēti vecuma pabalstos un ja attiecīgā persona vēl neatbilst nosacījumiem, kādus pieprasa vienas vai vairāku valstu tiesību akti šādu pabalstu saņemšanai, tad attiecīgā persona no konvertēšanas dienas saņem no šīs dalībvalsts vai dalībvalstīm invaliditātes pabalstus, kas piešķirti saskaņā ar 3. nodaļu, tā, it kā šīs nodaļas noteikumi būtu piemērojami laikā, kad viņam iestājās darbnespēja, kas rada invaliditāti, līdz tam laikam, kad attiecīgā persona atbildīs nosacījumiem, lai kvalificētos vecuma pabalsta saņemšanai, kuri noteikti attiecīgajos valstu tiesību aktos, vai, ja šāda konvertēšana nav paredzēta, tik ilgi, kamēr viņam ir tiesības uz invaliditātes pabalstiem saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

4. Saskaņā ar 39. pantu nodrošinātos invaliditātes pabalstus pārrēķina saskaņā ar 3. nodaļu, tiklīdz saņēmējs atbilst kvalificējošajiem nosacījumiem attiecībā uz invaliditātes pabalstiem, kas noteikti tiesību aktos, kuri nav uzskaitīti IV pielikuma A daļā, vai tiklīdz viņš saņem vecuma pabalstus saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem.

3. NODAĻA (11)

VECUMA PENSIJAS UN PĒCNĀVES PENSIJAS

44. pants (11)

Vispārīgi noteikumi pabalstu piešķiršanai, ja uz darbinieku vai pašnodarbinātu personu ir attiekušies divu vai vairāku dalībvalstu tiesību akti

1. Tāda darbinieka vai pašnodarbinātas personas tiesības uz pabalstiem, uz ko ir attiekušies divu vai vairāku dalībvalstu tiesību akti, vai viņu kā apgādnieku zaudējušo tiesības uz pabalstiem nosaka saskaņā ar šo nodaļu.

2. Ja vien 49. pantā nav noteikts citādi, apstrādājot attiecīgās personas iesniegto prasījumu par pabalsta piešķiršanu, ņem vērā visus tos tiesību aktus, kam darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi pakļauta. No šā noteikuma atkāpjas gadījumā, ja attiecīgā persona skaidri un nepārprotami izsaka vēlmi, lai tiktu atlikta vecuma pabalstu piešķiršana, uz kuriem tai būtu tiesības saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem.

3. Šī nodaļa neattiecas uz pensiju palielinājumiem vai piemaksām attiecībā uz bērniem, vai uz bāreņu pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar 8. nodaļu.

45. pants (11) (14)

Tādu apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu atzīšana attiecībā uz tiesību uz pabalstiem iegūšanu, saglabāšanu vai atgūšanu, kuri pabeigti saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kas attiekušies uz darbinieku vai pašnodarbinātu personu

1. Ja kādas dalībvalsts tiesību akti saskaņā ar sistēmu, kas nav īpaša sistēma 2. vai 3. punkta nozīmē, nosaka, ka tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu pabeigšanas, tad vajadzības gadījumā šīs dalībvalsts kompetentā institūcija ņem vērā tādus apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas ir pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, neatkarīgi no tā, vai tas veikts saskaņā ar vispārēju sistēmu vai īpašu sistēmu un darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā. Šiem mērķiem tā ņem vērā šos laika posmus tā, it kā tie būtu pabeigti saskaņā ar tās tiesību aktiem.

2. Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos noteikta veida pabalstu piešķiršanai paredzēts priekšnoteikums par apdrošināšanas laika posmiem, kam jābūt pabeigtiem profesijā, uz kuru attiecas īpaša sistēma, vai, attiecīgā gadījumā, strādājot īpašā darbā, tad apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā šo pabalstu piešķiršanai vienīgi tādā gadījumā, ja tie ir pildīti saskaņā ar šādu sistēmu vai, ja tā nav, tajā pašā profesijā vai, attiecīgi, tajā pašā darbā. Ja, ievērojot šādi pabeigtos laika posmus, attiecīgā persona neatbilst šo pabalstu saņemšanas nosacījumiem, šos laika posmus ņem vērā, lai piešķirtu pabalstus saskaņā ar vispārējo sistēmu vai, ja tādas nav, saskaņā ar to sistēmu, ko piemēro fiziska darba strādniekiem vai, attiecīgi, kalpotājiem, atkarībā no nosacījuma, ka attiecīgā persona ir bijusi saistīta ar vienu vai otru no šīm sistēmām.

3. Ja dalībvalsts tiesību akti konkrētus pabalstus ļauj piešķirt tikai personām, kam apdrošināšanas laika posmi pabeigti, strādājot darbu, uz ko attiecas īpaša pašnodarbinātām personām paredzēta sistēma, laika posmus, kas ir pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, piešķirot šādus pabalstus, ņem vērā tikai tad, ja tie ir pabeigti saskaņā ar atbilstīgu sistēmu vai arī strādājot tādu pašu darbu. Īpašās pašnodarbinātām personām paredzētas sistēmas, kas minētas šajā punktā, ir uzskaitītas IV pielikuma B daļā attiecībā uz katru konkrēto dalībvalsti. Ja, ievērojot šajā punktā minētos laika posmus, attiecīgā persona neatbilst šo pabalstu saņemšanas nosacījumiem, šos laika posmus ņem vērā, lai piešķirtu pabalstus saskaņā ar vispārējo sistēmu vai, ja tādas nav, saskaņā ar to sistēmu, ko piemēro fiziska darba strādniekiem vai, attiecīgi, ierēdņiem, atkarībā no nosacījuma, ka attiecīgā persona ir bijusi saistīta ar vienu vai otru no šīm sistēmām.

4. Apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas dalībvalsts īpašo sistēmu, ņem vērā saskaņā ar vispārējo sistēmu vai, ja tādas nav, saskaņā ar to citas dalībvalsts sistēmu, ko piemēro fiziska darba strādniekiem vai, attiecīgi, ierēdņiem attiecībā uz tiesību uz pabalstiem iegūšanu, saglabāšanu vai atgūšanu, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgā persona ir bijusi saistīta ar vienu vai otru no šīm sistēmām, pat ja šie laika posmi jau ir ņemti vērā pēdējā še minētajā valstī saskaņā ar sistēmu, kas minēta 2. punktā vai 3. punkta pirmajā teikumā.

5. Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no tāda nosacījuma, ka attiecīgā persona ir bijusi apdrošināta tajā laikā, kad iestājies apdrošināšanas gadījums, tad šis nosacījums tiek uzskatīts par izpildītu gadījumā, ja viņš ir apdrošināts saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi procedūrām, kas noteiktas VI pielikumā katrai attiecīgajai dalībvalstij.

6. Tās dalībvalsts kompetentā institūcija, kurā dzīvo darbinieks, uz kuru attiecas 81. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļa vai b) apakšpunkta ii) daļas pirmais teikums, ņem vērā visu šā darbinieka pilnīga bezdarba laika posmu saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro minētā institūcija, tā, it kā šie tiesību akti uz viņu attiektos viņa pēdējās nodarbinātības laikā.

Ja šī institūcija piemēro tādus tiesību aktus, kuros ir paredzēts atskaitīt iemaksas, ko veic bezdarbnieki, lai segtu vecuma pensijas un apbedīšanas pabalstus, tai ir atļauts veikt šādu atskaitīšanu saskaņā ar tās tiesību aktiem.

Ja pilnīga bezdarba laika posmu minētās personas dzīvesvietas valstī var ņemt vērā vienīgi tad, ja minētajā valstī ir pabeigti iemaksu laika posmi, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja iemaksu laika posmi ir pabeigti kādā citā dalībvalstī.

46. pants (11)

Pabalstu piešķiršana

1. Ja ir izpildīti kādi dalībvalsts tiesību aktu nosacījumi par tiesībām uz pabalstiem un tam nav bijis nepieciešams piemērot 45. pantu vai 40. panta 3. punktu, tad piemēro šādus noteikumus:

a) kompetentā institūcija aprēķina to pabalsta summu, ko varētu saņemt:

i) no vienas puses, vienīgi saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro;

ii) no otras puses, saskaņā ar 2. punktu;

b) kompetentā institūcija tomēr var atteikties no aprēķinu veikšanas saskaņā ar a) apakšpunkta ii) daļu, ja šādu aprēķinu rezultāts, neņemot vērā starpību, ko rada skaitļu noapaļošana, ir vienāds ar vai mazāks par tāda aprēķina rezultātu, kas veikts saskaņā ar a) apakšpunkta i) daļu, ciktāl šī institūcija nepiemēro nekādus tiesību aktus, kuros ir noteikumi, kas vērsti pret pārklāšanos, kā minēts 46.b un 46.c pantā, vai ja iepriekš minētā institūcija piemēro tādus tiesību aktus, kuros ir noteikumi, kas vērsti pret pārklāšanos 46.c pantā minētajā gadījumā, ar noteikumu, ka šie tiesību akti nosaka, ka dažādu veidu pabalstus ņem vērā, vienīgi pamatojoties uz attiecību starp tādiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kas pabeigti vienīgi saskaņā ar šiem tiesību aktiem, un tādiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, ko pieprasa šie tiesību akti, lai varētu kvalificēties pilnām pabalsta tiesībām.

IV pielikuma C daļā attiecībā uz katru attiecīgo dalībvalsti uzskaitīti gadījumi, kuros divi aprēķini uzrādītu šāda veida rezultātu.

2. Ja kādi dalībvalsts tiesību aktos prasīti nosacījumi par tiesībām uz pabalstiem tiek izpildīti, vienīgi piemērojot 45. pantu vai 40. panta 3. punktu, tad piemēro šādus noteikumus:

a) kompetentā institūcija aprēķina teorētisko pabalsta summu, ko attiecīgā persona varētu pieprasīt, ja tie visi apdrošināšanas un/vai dzīvesvietas laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, kuri attiekušies uz šo darbinieku vai pašnodarbināto personu, būtu pabeigti attiecīgajā valstī saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro pabalsta piešķiršanas dienā. Ja saskaņā ar šiem tiesību aktiem pabalsta summa nav atkarīga no pabeigto laika posmu ilguma, tad šo summu pieņem par teorētisko summu, kas minēta šajā daļā;

b) šī kompetentā institūcija tad nosaka faktisko pabalsta summu, balstoties uz iepriekšējā daļā minēto teorētisko summu, proporcionāli attiecībai starp to apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu ilgumu, kas pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pabeigts saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro šī institūcija, un kopējo apdrošināšanas un dzīvesvietas laika posmu ilgumu, kas pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās pabeigts saskaņā ar visu attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem.

3. Attiecīgā persona ir tiesīga saņemt no katras dalībvalsts kompetentās iestādes lielāko summu, kas aprēķināta saskaņā ar 1. un 2. punktu, neierobežojot jebkādu noteikumu piemērošanu, kuri attiecas uz samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, ko paredz tiesību akti, saskaņā ar kuriem pienākas šis pabalsts.

Šādā gadījumā veicamais salīdzinājums attiecas uz summām, kas noteiktas pēc minēto noteikumu piemērošanas.

4. Ja invaliditātes, vecuma vai apgādnieka zaudējuma pensijas gadījumā tādu pabalstu kopsumma, kas pienākas no divu vai vairāku dalībvalstu kompetentajām institūcijām saskaņā ar 6. panta b) daļā minēto daudzpusējo sociālās nodrošinājuma konvenciju, nepārsniedz kopsummu, kas pienāktos no šādām dalībvalstīm saskaņā ar 1. līdz 3. punktu, tad attiecīgajai personai par labu piemēro šo nodaļu.

46.a pants (11)

Vispārēji samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz invaliditātes, vecuma vai apgādnieka zaudējuma pabalstiem saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem

1. Šajā nodaļā viena veida pabalstu pārklāšanās ir: visa tādu pabalstu pārklāšanās attiecībā uz invaliditāti, vecumu un apgādnieka zaudējumu, kas aprēķināti vai nodrošināti, pamatojoties uz apdrošināšanas un/vai dzīvesvietas laika posmiem, kurus pabeigusi viena un tā pati persona.

2. Šajā nodaļā atšķirīga veida pabalstu pārklāšanās ir visa tādu pabalstu pārklāšanās, kurus nevar uzskatīt par viena veida pabalstiem 1. punkta nozīmē.

3. Gadījumos, kad pabalsts attiecībā uz invaliditāti, vecumu vai apgādnieka zaudējumu pārklājas ar šā paša veida pabalstu vai atšķirīga veida pabalstu, vai citiem ienākumiem, uz dalībvalsts tiesību aktos izklāstītu samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumu piemērošanu attiecas šādi noteikumi:

a) pabalstus, kas iegūti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai citus ienākumus, kas iegūti citā dalībvalstī, ņem vērā tikai tad, ja pirmās dalībvalsts tiesību aktos ir noteikts ņemt vērā pabalstus vai ienākumus, ko iegūst ārzemēs;

b) pabalstu summu, kas pienākas no citas dalībvalsts, ņem vērā pirms nodokļu, sociālā nodrošinājuma iemaksu vai citu individuālu nodokļu vai atskaitījumu atvilkuma;

c) neņem vērā to pabalstu summu, kas iegūti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem un ko piešķir, balstoties uz brīvprātīgo apdrošināšanu vai brīvprātīgo tālākapdrošināšanu;

d) ja saskaņā ar vienīgi vienas dalībvalsts tiesību aktiem ir piemērojami samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumi, pamatojoties uz faktu, ka attiecīgā persona saņem tāda paša vai atšķirīga veida pabalstus, kas izmaksājami saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, vai citus ienākumus, kas iegūti citās dalībvalstīs, tad pabalstu, kas izmaksājams saskaņā ar pirmās dalībvalsts tiesību aktiem, var samazināt vienīgi tādu pabalstu summu robežās, kas izmaksājamas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem vai to teritorijā iegūtu ieņēmumu robežās.

46.b pants (11)

Īpaši noteikumi, ko piemēro gadījumā, kad pārklājas viena veida pabalsti saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem

1. Noteikumus attiecībā uz samazināšanu, apturēšanu, vai atsaukšanu, kas noteikti kādas dalībvalsts tiesību aktos, nepiemēro pabalstiem, kuri aprēķināti saskaņā ar 46. panta 2. punktu.

2. Noteikumus attiecībā uz samazināšanu, apturēšanu, vai atsaukšanu, kas noteikti kādas dalībvalsts tiesību aktos, pabalstiem, kuri aprēķināti saskaņā ar 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu, piemēro vienīgi tad, ja attiecīgais pabalsts ir:

a) vai nu IV pielikuma D daļā minēts pabalsts, kura summa nav atkarīga no pabeigto apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu ilguma,

vai

b) tāds pabalsts, kura summa ir noteikta, pamatojoties uz kreditēto laika posmu, kas uzskatāms par pabeigtu laikā starp dienu, kurā materializējas risks, un vēlāku datumu. Pēdējā še minētajā gadījumā nosauktos noteikumus piemēro, ja šāds pabalsts pārklājas:

i) vai nu ar tā paša veida pabalstu, izņemot, ja starp divām vai vairāk dalībvalstīm ir noslēgts nolīgums, kurā tiek paredzēts, ka vienu un to pašu kreditēto laika posmu nevar ņemt vērā divas vai vairāk reizes;

ii) vai arī ar tāda veida pabalstu, kas minēts a) apakšpunktā.

Pabalsti, kas minēti a) un b) apakšpunktā, un nolīgumi ir nosaukti IV pielikuma D daļā.

46.c pants (11)

Īpaši noteikumi, ko piemēro gadījumā, kad viens vai vairāki 46.a panta 1. punktā minēti pabalsti pārklājas ar vienu vai vairākiem cita veida pabalstiem vai citiem ienākumiem, ja tas attiecas uz divām vai vairāk valstīm

1. Ja atšķirīga veida pabalstu vai ienākumu saņemšana ir saistīta ar divu vai vairāku 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā minētu pabalstu samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, tad tās summas, kas netiktu izmaksātas, stingri piemērojot attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos noteiktos samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumus, dala ar pabalstu skaitu, kuri pakļauti samazināšanai, apturēšanai vai atsaukšanai.

2. Ja attiecīgais pabalsts ir aprēķināts saskaņā ar 46. panta 2. punktu, tad citu dalībvalstu atšķirīga veida pabalstus vai citus ienākumus un visus pārējos elementus, kas paredzēti kādas dalībvalsts tiesību aktos, lai piemērotu samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumus, ņem vērā proporcionāli apdrošināšanas un/vai dzīvesvietas laika posmiem, kas minēti 46. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un izmanto minētā pabalsta aprēķināšanai.

3. Ja atšķirīga veida pabalstu vai citu ienākumu saņemšana ir saistīta ar viena vai vairāku 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā minētu pabalstu un viena vai vairāku 46. panta 2. punktā minētu pabalstu samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, tad piemēro šādus noteikumus:

a) tāda pabalsta vai pabalstu gadījumā, kas minēti 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā, summas, kas netiktu izmaksātas, stingri piemērojot attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos noteiktos samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumus, dala ar pabalstu skaitu, kuri pakļauti samazināšanai, apturēšanai vai atsaukšanai;

b) tāda pabalsta vai pabalstu gadījumā, kas aprēķināti saskaņā ar 46. panta 2. punktu, samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu veic saskaņā ar 2. punktu.

4. Ja gadījumā, kas minēts 1. punktā un 3. punkta a) apakšpunktā, kādas dalībvalsts tiesību aktos ir noteikts, ka samazināšanas, apturēšanas vai atsaukšanas noteikumu piemērošanai ņem vērā atšķirīga veida pabalstus un/vai citus ienākumus un visus citus elementus proporcionāli 46. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem apdrošināšanas laika posmiem, tad minētajā punktā paredzētā dalīšana neattiecas uz šo dalībvalsti.

5. Visus iepriekš minētos noteikumus piemēro mutatismutandis, ja vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktos ir noteikts, ka tiesības uz pabalstu nevar iegūt gadījumā, kad attiecīgā persona saņem atšķirīga veida pabalstu, kas maksājams saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai citus ienākumus.

47. pants (11)

Papildu noteikumi pabalstu aprēķināšanai

1. Lai aprēķinātu 46. panta 2. punktā minēto teorētisko un proporcionālo summu, piemēro šādus noteikumus:

a) ja kopējais to apdrošināšanas laika posmu ilgums, kas pabeigti saskaņā ar visu attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, ir lielāks nekā maksimālais laika posms, kādu pieprasa kādas no šīm dalībvalstīm tiesību akti pilna apmēra pabalsta saņemšanai, šīs valsts kompetentā institūcija pabeigto laika posmu kopējā ilguma vietā ņem vērā šo maksimālo laika posmu; izmantojot šo aprēķina metodi, šai institūcijai nedrīkst uzlikt lielāka pabalsta izmaksu nekā pilna apmēra pabalsts, ko paredz tiesību akti, kurus tā piemēro; šie noteikumi neattiecas uz tādiem pabalstiem, kuru lielums nav atkarīgs no apdrošināšanas ilguma;

b) kārtība, kādā jāņem vērā laika posmi, kas pārklājas, ir izklāstīta 98. pantā minētajā ieviešanas regulā;

c) ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu vidējo algu, vidējo iemaksu, vidējo pieaugumu vai to proporcionālo samēru, kāds apdrošināšanas laika posmu laikā pastāvēja starp pieprasītāja bruto algu un visu to apdrošināto personu vidējo bruto algu, kas nav mācekļi, šādus vidējos skaitļus vai proporcijas nosaka šīs valsts kompetentā institūcija, ņemot par pamatu vienīgi tādus apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, vai bruto algu, ko attiecīgā persona saņēmusi vienīgi šajos laika posmos;

d) ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu algu, iemaksu vai pieaugumu summu, kompetentā institūcija nosaka algas, iemaksas un pieaugumus, kas jāņem vērā attiecībā uz apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kuri pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, ņemot par pamatu vidējās algas, iemaksas vai pieaugumus, kas reģistrēti attiecībā uz apdrošināšanas laika posmiem, kuri pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro;

e) ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu standarta algu vai fiksētu summu, kompetentā institūcija tādu algu vai fiksēto summu, kas tai jāņem vērā attiecībā uz apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kuri pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, uzskata par līdzvērtīgu tai standarta algai vai fiksētajai summai vai, attiecīgā gadījumā, tādu standarta algu vai fiksētu summu vidējam lielumam, kas atbilst tiem apdrošināšanas laika posmiem, kuri pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro;

f) ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus par dažiem laika posmiem aprēķina, ņemot par pamatu algu summu, savukārt par citiem laika posmiem tos aprēķina, ņemot par pamatu standarta algu vai fiksētu summu, šīs valsts kompetentā institūcija attiecībā uz apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, ņem vērā algas vai fiksētas summas, kas noteiktas saskaņā ar šā punkta d) vai e) apakšpunktu vai, attiecīgā gadījumā, šo algu vai fiksēto summu vidējo lielumu; ja pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu standarta algas vai fiksētu summu par visiem tiem laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro, kompetentā institūcija algu, kura jāņem vērā attiecībā uz apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, uzskata par līdzvērtīgu tādai algai valstī, kura atbilst šai standarta algai vai fiksētajai summai;

g) ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu vidējās iemaksas, tad kompetentā institūcija nosaka šo vidējo lielumu, atsaucoties vienīgi uz tiem apdrošināšanas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar minētās valsts tiesību aktiem.

2. Dalībvalsts tiesību aktus par tādu faktoru revalorizāciju, kuri ņemti vērā, aprēķinot pabalstus, piemēro, attiecīgā gadījumā, tādiem faktoriem, kas jāņem vērā šīs valsts kompetentajai institūcijai saskaņā ar 1. punktu, attiecībā uz apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem.

3. Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstu summu nosaka, ņemot vērā tādu ģimenes locekļu esamību, kas nav bērni, šīs valsts kompetentā institūcija ņem vērā arī tos attiecīgās personas ģimenes locekļus, kas dzīvo citā dalībvalstī, tā, it kā viņi dzīvotu šajā kompetentajā valstī.

4. Ja kādas dalībvalsts kompetentās institūcijas piemērojamajos tiesību aktos ir prasīts ņemt vērā algu pabalstu aprēķināšanai, ja ir piemērots 45. panta 6. punkta pirmais un otrais apakšpunkts, un ja šajā dalībvalstī pensiju izmaksai ņem vērā vienīgi pilnīga bezdarba laika posmus, par kuriem saņem pabalstus saskaņā ar 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu vai 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas pirmo teikumu, tad šīs dalībvalsts kompetentā institūcija maksā pensiju, ņemot par pamatu algu, ko tā izmantoja atsaucei minētā bezdarbnieka pabalsta nodrošināšanai saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

48. pants (11)

Apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi, kas ir mazāki par gadu

1. Neatkarīgi no 46. panta 2. punkta dalībvalsts institūcijai nav pienākuma piešķirt pabalstus attiecībā uz laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro, kas ir ņemti vērā, iestājoties riskam, ja:

- minēto laika posmu ilgums nesasniedz vienu gadu

un

- ņemot vērā vienīgi šos laika posmus, netiek iegūtas nekādas tiesības uz pabalstiem saistībā ar šiem tiesību aktiem.

2. Kompetentā institūcija katrā no pārējām attiecīgajām dalībvalstīm ņem vērā 1. punktā minētos laika posmus, lai piemērotu 46. panta 2. punktu, izņemot b) apakšpunktu.

3. Gadījumā, ja, piemērojot 1. punktu, visas attiecīgo valstu institūcijas tiktu atbrīvotas no to saistībām, pabalstus piešķir vienīgi saskaņā ar tiesību aktiem pēdējā no tām valstīm, kuru nosacījumiem persona atbilst, tā, it kā visi apdrošināšanas un dzīvesvietas laika posmi, kas ir pabeigti un ņemti vērā saskaņā ar 45. panta 1. līdz 4. punktu, būtu pabeigti saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem.

49. pants (11) (15)

Pabalstu aprēķināšana, ja attiecīgā persona vienlaikus neatbilst nosacījumiem, ko noteikuši visi tie tiesību akti, saskaņā ar kuriem pabeigti apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi, vai ja tā ir skaidri un nepārprotami izteikusi prasību, lai tiktu atlikta vecuma pabalstu piešķiršana

1. Ja kādā noteiktā laikā attiecīgā persona neatbilst nosacījumiem, ko visi dalībvalstu tiesību akti, kas attiekušies uz šo personu, nosaka attiecībā uz pabalstu nodrošināšanu, ņemot vērā attiecīgā gadījumā 45. pantu un/vai 40. panta 3. punktu, bet atbilst tikai vienam vai vairākiem no tiem, tad piemēro šādus noteikumus:

a) katra kompetentā institūcija, kas piemēro tiesību aktus, kuru nosacījumiem persona atbilst, aprēķina maksājamā pabalsta summu saskaņā ar 46. pantu;

b) tomēr:

i) ja attiecīgā persona atbilst vismaz divu valstu tiesību aktu nosacījumiem, neizmantojot apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kuru nosacījumiem tā neatbilst, šos laika posmus neņem vērā 46. panta 2. punkta nolūkā, ja vien minēto laika posmu ievērošana neļauj noteikt lielāku pabalsta summu;

ii) ja attiecīgā persona atbilst vienīgi vienas valsts tiesību aktu nosacījumiem, neizmantojot apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kuru nosacījumiem šī persona neatbilst, maksājamā pabalsta summu atbilstīgi 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļai aprēķina vienīgi saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kuru nosacījumiem tā atbilst, ņemot vērā vienīgi tos laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar šiem tiesību aktiem, ja vien saskaņā ar tiem tiesību aktiem pabeigto laika posmu ievērošana, kuru nosacījumiem tā neatbilst, neļauj saskaņā ar 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu noteikt lielāku pabalsta summu.

Šo punktu piemēro mutatis mutandis, ja attiecīgā persona ir skaidri un nepārprotami izteikusi prasību, lai tiktu atlikta vecuma pabalstu piešķiršana, saskaņā ar 44. panta 2. punkta otro teikumu.

2. Pabalstu vai pabalstus, kas piešķirti saskaņā ar vienas vai vairāku attiecīgo valstu tiesību aktiem, 1. punktā minētajā gadījumā automātiski pārrēķina saskaņā ar 46. pantu, tā, it kā persona atbilstu nosacījumiem, ko pieprasa vienas vai vairāku citu valstu tiesību akti, kam persona bijusi pakļauta, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 45. pantu un vēlreiz attiecīgi ņemot vērā 1. punktu. Šo punktu piemēro mutatismutandis, ja persona pieprasa piešķirt vecuma pabalstus, kas iegūti saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem un kas līdz tam atlikti saskaņā ar 44. panta 2. punkta otro teikumu.

3. Pārrēķinu veic automātiski saskaņā ar 1. punktu un, neskarot 40. panta 2. punktu, tad, kad persona vairs neatbilst nosacījumiem, ko pieprasa vienas vai vairāku attiecīgo valstu tiesību akti.

50. pants (11)

Piemaksas piešķiršana gadījumā, kad visu saskaņā ar dažādu dalībvalstu tiesību aktiem maksājamo pabalstu kopsumma nesasniedz minimumu, ko noteikuši tās valsts tiesību akti, kurā saņēmējs dzīvo

Pabalstu saņēmējam, uz kuru attiecas šī nodaļa, tajā valstī, kurā viņš dzīvo un saskaņā ar kuras tiesību aktiem viņam pabalsts pienākas, nevar piešķirt pabalstu, kas ir mazāks par minimālo pabalstu, kurš šajos tiesību aktos paredzēts apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmam, kas vienāds ar visiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kuri ņemti vērā maksājumu veikšanai saskaņā ar iepriekšējiem šīs regulas pantiem. Šīs valsts kompetentā institūcija nepieciešamības gadījumā visu laiku, kamēr viņš dzīvo tās teritorijā, maksā viņam piemaksu, kas vienāda ar starpību starp to pabalstu kopsummu, kas saņemami saskaņā ar šo nodaļu, un minimālā pabalsta summu.

51. pants (11)

Pabalstu revalorizācija un pārrēķināšana

1. Ja sakarā ar dzīves dārdzības pieaugumu vai pārmaiņām algu apmērā, vai citiem iemesliem, lai veiktu korekciju, attiecīgo valstu pabalstus maina par fiksētu procentu lielumu vai fiksētu summu, šādi procenti vai summa jāpiemēro tieši attiecībā uz saskaņā ar 46. pantu noteiktajiem pabalstiem bez nepieciešamības pārrēķināt saskaņā ar šo pantu.

2. No otras puses, ja maina pabalstu noteikšanas metodiku vai to aprēķināšanas noteikumus, tad pārrēķināšanu veic saskaņā ar 46. pantu.

4. NODAĻA

NELAIMES GADĪJUMI DARBĀ UN ARODSLIMĪBAS

1 . iedaļa

Tiesības uz pabalstiem

52. pants

Dzīvesvieta dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts. Vispārīgi noteikumi

Darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas cieš nelaimes gadījumā darbā vai iegūst arodslimību un kas dzīvo tādā dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts, savas dzīvesvietas valstī saņem:

a) pabalstus natūrā, ko kompetentās institūcijas vārdā nodrošina dzīvesvietas institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro šī institūcija, tā, it kā viņš būtu tajā apdrošināts;

b) naudas pabalstus, ko nodrošina kompetentā institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un dzīvesvietas institūcijai, dzīvesvietas institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

53. pants

Pārrobežu darba ņēmēji. Īpašais noteikums

Pārrobežu darba ņēmējs arī var saņemt pabalstus kompetentajā valstī. Šādus pabalstus nodrošina kompetentā institūcija saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem tā, it kā šī persona dzīvotu minētajā valstī.

54. pants

Uzturēšanās vai pārcelšanās uz dzīvi kompetentajā valstī

1. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, uz ko attiecas 52. pants un kas uzturas kompetentajā valstī, saņem pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, pat ja viņš jau ir saņēmis pabalstus pirms savas uzturēšanās šeit. Tomēr šis noteikums neattiecas uz pārrobežu darba ņēmējiem.

2. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, uz ko attiecas 52. pants un kas pārceļas uz dzīvi kompetentajā valstī, saņem pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, pat ja viņš jau ir saņēmis pabalstus pirms savas dzīvesvietas maiņas.

55. pants

Uzturēšanās ārpus kompetentās valsts. Atgriešanās vai pārcelšanās uz dzīvi citā dalībvalstī pēc tam, kad ciests nelaimes gadījumā vai iegūta arodslimība. Nepieciešamība doties uz citu dalībvalsti, lai saņemtu pienācīgu ārstēšanu

1. Darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, kas cieš nelaimes gadījumā darbā vai iegūst arodslimību un,

a) kas uzturas tādā dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts,

vai

b) kas ir ieguvis tiesības uz tādiem pabalstiem, kuri jāsedz kompetentajai institūcijai, un kam šī institūcija ir atļāvusi atgriezties tajā dalībvalstī, kur viņš dzīvo, vai pārcelt savu dzīvesvietu uz citu dalībvalsti,

vai

c) kam kompetentā institūcija ir atļāvusi doties uz citu dalībvalsti, lai saņemtu tur savam stāvoklim pienācīgu ārstēšanu,

ir tiesības:

i) uz pabalstiem natūrā, ko kompetentās institūcijas vārdā nodrošina uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, it kā viņš būtu tajā apdrošināts, tomēr kompetentās valsts tiesību akti reglamentē laika posmu, kurā tiek nodrošināti pabalsti;

ii) uz naudas pabalstiem, ko nodrošina kompetentā institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Vienojoties kompetentajai institūcijai un uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcijai, pēdējā še minētā institūcija tomēr var nodrošināt šādus pabalstus kompetentās institūcijas vārdā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

2. Atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, var atteikt tikai tad, ja ir konstatēts, ka attiecīgās personas pārvietošanās kaitētu viņas veselības stāvoklim vai ārstēšanas saņemšanai.

Atļauju, kas pieprasīta saskaņā ar šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, nevar atteikt, ja attiecīgajai personai attiecīgo ārstēšanu nevar sniegt tajā dalībvalstī, kurā šī persona dzīvo.

56. pants

Nelaimes gadījumi ceļojuma laikā

Nelaimes gadījumu, kas notiek ceļojuma laikā tādā dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts, uzskata par notikušu kompetentajā valstī.

57. pants (7)

Pabalsti par arodslimībām, ja attiecīgā persona bijusi pakļauta vienam un tam pašam riskam vairākās dalībvalstīs

1. Ja persona, kas ieguvusi arodslimību, saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem ir veikusi darbību, kura varētu būt izraisījusi šo slimību, pabalstus, ko viņš vai viņu kā apgādnieku zaudējušās personas var pieprasīt, maksā vienīgi saskaņā ar pēdējās no šīm valstīm tiesību aktiem, kuras nosacījumiem viņš atbilst, attiecīgā gadījumā ņemot vērā šā panta 2. līdz 5. punktu.

2. Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstu piešķiršana par arodslimībām ir atkarīga no nosacījuma, ka attiecīgā slimība pirmo reizi diagnosticēta tās teritorijā, šādu nosacījumu uzskata par izpildītu, ja šī slimība pirmo reizi diagnosticēta kādā citā dalībvalstī.

3. Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstu piešķiršana par arodslimībām ir atkarīga no nosacījuma, ka attiecīgā slimība diagnosticēta noteiktā termiņā pēc tam, kad izbeigta pēdējā darbība, kas varētu būt izraisījusi šo slimību, šīs valsts kompetentā institūcija, pārbaudot laiku, kurā šāda darbība veikta, ciktāl nepieciešams, ņem vērā līdzīgas darbības, kas veiktas saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tās būtu veiktas saskaņā ar pirmās valsts tiesību aktiem.

4. Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pabalstu piešķiršana par arodslimībām ir atkarīga no nosacījuma, ka darbība, kas varētu būt izraisījusi attiecīgo slimību, veikta noteikta ilguma laiku, šīs valsts kompetentā institūcija, ciktāl nepieciešams, ņem vērā laika posmus, kuros šāda darbība veikta saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tā būtu veikta saskaņā ar pirmās valsts tiesību aktiem.

5. Sklerogēnās pneimokoniozes gadījumā naudas pabalstu, to skaitā pensiju, izmaksas sadala starp to dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kurās attiecīgā persona veikusi darbību, kas varētu būt izraisījusi šo slimību. Šo sadalījumu veic tādā proporcijā, kādā tādu 45. panta 1. punktā minētu vecuma apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu garums, kas pabeigti saskaņā ar katras valsts tiesību aktiem, attiecas pret vecuma apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu kopgarumu, kas pabeigti saskaņā ar visu šo valstu tiesību aktiem pabalstu uzsākšanās datumā.

6. Padome pēc Komisijas ierosinājuma vienprātīgi nosaka tās arodslimības, uz kurām attiecina 5. punktu.

58. pants

Naudas pabalstu aprēķināšana

1. Ja dalībvalsts tiesību aktos noteikts, ka naudas pabalstus aprēķina, ņemot vērā vidējos ienākumus, šīs valsts kompetentā institūcija šādus vidējos ienākumus nosaka, ņemot vērā tikai un vienīgi ienākumus, ko attiecīgā persona faktiski saņēmusi laika posmos, kuri pabeigti saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

2. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību akti nosaka, ka naudas pabalstu aprēķināšanas pamatā ir standarta alga, ņem vērā vienīgi tādu standarta algu vai attiecīgā gadījumā tādu standarta algu vidējo lielumu, kas atbilst laika posmiem, kuri pabeigti saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

3. Tādas dalībvalsts kompetenta institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem naudas pabalsta summa mainās atkarībā no šīs ģimenes locekļu skaita, ņem vērā arī tos attiecīgās personas ģimenes locekļus, kuru dzīvesvieta atrodas citā dalībvalstī, tā, it kā viņi dzīvotu kompetentajā valstī.

59. pants

Tādas personas transportēšanas izmaksas, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā vai slimo ar arodslimību

1. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību aktos ir paredzēts uzņemties tādas personas transportēšanas izmaksas, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā vai slimo ar arodslimību, vai nu uz viņas dzīvesvietu, vai slimnīcu, uzņemas šādas izmaksas līdz atbilstīgajai vietai citā dalībvalstī, kur šī persona dzīvo, ar noteikumu, ka šī institūcija iepriekš dod atļauju šādai transportēšanai, pienācīgi ņemot vērā iemeslus, kas to pamato. Šādu atļauju nepieprasa pārrobežu darba ņēmējiem.

2. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību aktos ir paredzēts uzņemties tādas personas mirstīgo atlieku transportēšanas izmaksas, kas gājusi bojā nelaimes gadījumā darbā, līdz apglabāšanas vietai, saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, uzņemas šādas izmaksas līdz atbilstīgajai vietai citā dalībvalstī, kur šī persona dzīvoja laikā, kad notika nelaimes gadījums.

2 . iedaļa

Tādas arodslimības progresēšana, par kuru ir piešķirts pabalsts

60. pants (7) (11)

1. Gadījumā, kad progresē arodslimība, par kuru darbinieks vai pašnodarbināta persona ir saņēmis vai saņem pabalstu saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, piemērojami šādi noteikumi:

a) ja attiecīgā persona, saņemdama pabalstus, nav bijusi nodarbināta saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā ka tiek izraisītas vai progresē attiecīgās slimības, pirmās dalībvalsts kompetentajai institūcijai jāsedz pabalstu izmaksas saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, ņemot vērā slimības progresēšanu;

b) ja attiecīgā persona, saņemdama pabalstus, ir bijusi šādi nodarbināta saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, pirmās valsts kompetentajai institūcijai jāsedz pabalstu izmaksas saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, neņemot vērā slimības progresēšanu. Otrās dalībvalsts kompetentā institūcija piešķir attiecīgajai personai piemaksu, kuras summa ir vienāda ar starpību starp pabalstu summu, kas pienākas pēc slimības progresēšanas, un to summu, kas pienāktos pirms slimības progresēšanas saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, ja minētā slimība būtu izcēlusies saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem;

c) ja tādā gadījumā, uz kuru attiecas b) apakšpunkts, darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, kas slimo ar sklerogēno pneimokoniozi vai ar tādu slimību, kura noteikta saskaņā ar 57. panta 6. punktu, nav tiesību uz pabalstiem saskaņā ar otrās valsts tiesību aktiem, pirmās valsts kompetentajai institūcijai jānodrošina šādi pabalsti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, ņemot vērā slimības progresēšanu. Otrās dalībvalsts kompetentā institūcija savukārt sedz starpības izmaksas starp tām naudas pabalstu summām, ieskaitot pensijas, kas pienākas no pirmās dalībvalsts kompetentas institūcijas, ņemot vērā slimības progresēšanu, un to atbilstīgo pabalstu summu, kuri pienācās pirms slimības progresēšanas;

d) dalībvalsts tiesību aktos noteiktus samazināšanas, apturēšanas un atsaukšanas noteikumus nepiemēro attiecībā uz tādām personām, kuras saņem pabalstus, ko piešķīrušas divu dalībvalstu institūcijas saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu.

2. Gadījumā, kad progresē arodslimība, kas izraisa 57. panta 5. punkta piemērošanu, piemēro šādus noteikumus:

a) tai kompetentajai institūcijai, kura piešķīrusi pabalstus saskaņā ar 57. panta 1. punktu, jānodrošina pabalsti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, ņemot vērā pasliktināšanos;

b) naudas pabalstu, to skaitā pensiju, izmaksas turpina savā starpā dalīt tās institūcijas, kas dalīja agrāko pabalstu izmaksas saskaņā ar 57. panta 5. punktu. Ja persona atkal ir veikusi darbību, kas varētu izraisīt vai pasliktināt attiecīgo arodslimību, vai nu saskaņā ar tādas dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona jau bija veikusi pēc būtības tādu pašu darbību, vai saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, šādas valsts kompetentā iestāde sedz starpības izmaksu starp pienākošos pabalstu summu, ņemot vērā slimības progresēšanu, un to pabalstu summu, kas bija maksājami pirms slimības progresēšanas.

3 . iedaļa

Dažādi noteikumi

61. pants

Noteikumi par noteiktu tiesību aktu īpašu iezīmju ņemšanu vērā

1. Ja tajā dalībvalstī, kur nokļuvusi attiecīgā persona, nav apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām vai ja šāda apdrošināšana pastāv, bet nav institūcijas, kas būtu atbildīga par pabalstu nodrošināšanu natūrā, šos pabalstus nodrošina tā uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcija, kas ir atbildīga par pabalstu nodrošināšanu natūrā slimības gadījumā.

2. Ja saskaņā ar kompetentās dalībvalsts tiesību aktiem pabalstu saņemšana natūrā pilnīgi bez maksas ir atkarīga no nosacījuma par darba devēja organizētā medicīnas dienesta izmantošanu, tad pabalstus natūrā, ko nodrošina 52. pantā un 55. panta 1. punktā minētajos gadījumos, uzskata par tādiem, ko nodrošinājis šāds medicīnas dienests.

3. Ja kompetentās valsts tiesību aktos ir iekļauta sistēma attiecībā uz darba devēja pienākumiem, tad pabalstus natūrā, ko nodrošina 52. pantā un 55. panta 1. punktā minētajos gadījumos, uzskata par tādiem, ko nodrošina pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma.

4. Ja kompetentās valsts tās sistēmas būtība, kas attiecas uz kompensāciju par nelaimes gadījumu darbā, nav tāda pati kā obligātajai apdrošināšanai, tad pabalstus natūrā tiešā veidā nodrošina darba devējs vai iesaistītais apdrošinātājs.

5. Ja kādas dalībvalsts tiesību akti tieši vai netieši nosaka, ka nelaimes gadījumi darbā vai arodslimības, kas radušās vai apstiprinājušās agrāk, jāņem vērā, lai novērtētu darba nespējas pakāpi, nosakot tiesības uz jebkādu pabalstu vai nosakot pabalsta summu, šīs valsts kompetentā institūcija arī ņem vērā tādus nelaimes gadījumus darbā un arodslimības, kas radušās vai apstiprinājušās agrāk saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tās būtu radušās vai apstiprinājušās saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

6. Ja kādas dalībvalsts tiesību akti tieši vai netieši nosaka, ka nelaimes gadījumi darbā vai arodslimības, kas radušās vai apstiprinājušās vēlāk, jāņem vērā, lai novērtētu darba nespējas pakāpi, nosakot tiesības uz jebkādu pabalstu vai nosakot šāda pabalsta summu, šīs valsts kompetentā institūcija arī ņem vērā tādus nelaimes gadījumus darbā un arodslimības, kas radušās vai apstiprinājušās agrāk saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tās būtu radušās vai apstiprinājušās saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, bet tikai tādā gadījumā, kad:

1) nepienākas nekādas kompensācijas attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, kas radušās vai apstiprinājušās agrāk saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro,

un

2) attiecībā uz šo nelaimes gadījumu darbā vai šo arodslimību nepienākas nekādas kompensācijas, ņemot par pamatu citas dalībvalsts tiesību aktus, saskaņā ar kuriem šis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība ir radusies vai apstiprinājusies vēlāk, ņemot vērā 5. punktu.

62. pants

Sistēma, kas piemērojama tad, ja uzturēšanās vai dzīvesvietas valstī pastāv vairākas sistēmas. Maksimālais pabalstu termiņš

1. Ja uzturēšanās vai dzīvesvietas valsts tiesību aktos ir vairākas apdrošināšanas sistēmas, darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, uz kurām attiecas 52. pants vai 55. panta 1. punkts, piemērojami tās sistēmas noteikumi, kas attiecas uz fiziska darba strādniekiem tērauda rūpniecībā. Tomēr gadījumā, ja minētie tiesību akti ietver īpašu sistēmu raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādniekiem, šādas sistēmas noteikumi piemērojami šai strādnieku kategorijai, ja šādas sistēmas administrēšana ietilpst tās uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcijas kompetencē, kurai iesniegts pieteikums.

2. Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos ir noteikts maksimālais termiņš, cik ilgi var piešķirt pabalstus, tā institūcija, kura piemēro šos tiesību aktus, var ņemt vērā jebkuru laika posmu, kura laikā citas dalībvalsts institūcija jau ir nodrošinājusi pabalstus.

4 . iedaļa

Institūciju savstarpējie norēķini

63. pants

1. Kompetentajai institūcijai ir jākompensē pabalstu natūrā summa, kas nodrošināta tās vārdā saskaņā ar 52. pantu un 55. panta 1. punktu.

2. Šā panta 1. punktā minētās kompensācijas nosaka un veic saskaņā ar 98. pantā minētajā ieviešanas regulā paredzēto kārtību, balstoties uz faktisko izdevumu pamatojumu.

3. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo valstu kompetentās iestādes var noteikt citu kompensācijas kārtību, kā arī var atteikties no jebkādiem kompensācijas norēķiniem to jurisdikcijā esošo institūciju starpā.

5. NODAĻA

APBEDĪŠANAS PABALSTI

64. pants

Apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu summēšana

Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesību uz apbedīšanas pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu pabeigšanas, ciktāl nepieciešams, ņem vērā apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas ir pabeigti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tie būtu pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko šī institūcija piemēro.

65. pants

Tiesības uz pabalstiem gadījumā, kad nāve iestājas vai tā persona, kam ir tiesības uz pabalstiem, dzīvo dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts

1. Ja darbinieks vai pašnodarbināta persona, pensionārs vai pensijas pieprasītājs, vai kāds viņa ģimenes loceklis nomirst tādā dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts, tad uzskata, ka nāve iestājusies kompetentajā valstī.

2. Kompetentajai institūcijai jāpiešķir apbedīšanas pabalsti, kas maksājami saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, pat ja persona, kam ir tiesības uz pabalstu, dzīvo tādā dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī tad, ja nāves cēlonis bijis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

66. pants

Pabalstu nodrošināšana gadījumā, kad nomirst pensionārs, kurš dzīvoja dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kuras institūcija bija atbildīga par pabalstu nodrošināšanu natūrā

Gadījumā, ja nomirst pensionārs, kuram bija tiesības saņemt pensiju vai pensijas saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, un kurš dzīvoja dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kuras institūcija bija atbildīga par to, lai nodrošinātu viņam pabalstus natūrā saskaņā ar 28. pantu, tad apbedīšanas pabalstus, kas maksājami saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro šī institūcija, nodrošina šī institūcija uz sava rēķina, tā, it kā pensionārs nāves brīdī būtu dzīvojis šīs institūcijas dalībvalstī.

Iepriekšējās daļas noteikumus analoģiski piemēro pensionāra ģimenes locekļiem.

6. NODAĻA

BEZDARBNIEKA PABALSTI

1 . iedaļa

Kopēji noteikumi

67. pants

Apdrošināšanas vai nodarbinātības laika posmu summēšana

1. Tādas dalībvalsts kompetenta institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no nosacījuma par apdrošināšanas laika posmu pabeigšanu, ciktāl nepieciešams, ņem vērā tādus apdrošināšanas vai nodarbinātības laika posmus, kas darbinieka statusā pabeigti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tie būtu apdrošināšanas laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, tomēr ar noteikumu, ka šie nodarbinātības laika posmi būtu bijuši uzskatāmi par apdrošināšanas laika posmiem, ja tie būtu pabeigti saskaņā ar šiem tiesību aktiem.

2. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no darba stāža, ciktāl nepieciešams, ņem vērā tādus apdrošināšanas vai nodarbinātības laika posmus, kas darbinieka statusā ir pabeigti saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tie būtu tādi nodarbinātības laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

3. Izņemot gadījumus, kas minēti 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkumā un b) apakšpunkta ii) ievilkumā, 1. un 2. punkta piemērošana ir atkarīga no nosacījuma, lai attiecīgā persona būtu vēlākajā no reizēm pabeigusi:

- šā panta 1. punkta gadījumā — apdrošināšanas laika posmus,

- šā panta 2. punkta gadījumā — nodarbinātības laika posmus

saskaņā ar tiem tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem šie pabalsti ir pieprasīti.

4. Ja tā laika posma ilgums, kurā var piešķirt pabalstus, ir atkarīgs no apdrošināšanas vai nodarbinātības laika posmu ilguma, attiecīgi piemēro 1. vai 2. punktu.

68. pants

Pabalstu aprēķināšana

1. Tādas dalībvalsts kompetentā institūcija, kuras tiesību aktos paredzēts noteikums, ka pabalstu aprēķināšanai jāņem par pamatu iepriekšējās algas summa, ņem vērā tikai tādu algu, ko attiecīgā persona saņēma par savu pēdējo nodarbinātību šajā valstī. Tomēr ja attiecīgā persona savas pēdējās nodarbinātības laikā šajā teritorijā atradusies mazāk nekā četras nedēļas, pabalstus aprēķina, ņemot par pamatu parasto algu, kas vietā, kur bezdarbnieks dzīvo vai uzturas, atbilst nodarbinātībai, kas ir līdzvērtīga vai līdzīga viņa pēdējai nodarbinātībai citā dalībvalstī.

2. Tādas dalībvalsts kompetenta institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem pabalstu summa mainās atkarībā no šīs ģimenes locekļu skaita, ņem vērā arī tos attiecīgās personas ģimenes locekļus, kuru dzīvesvieta atrodas citā dalībvalstī, tā, it kā viņi dzīvotu kompetentajā valstī. Šo noteikumu nepiemēro, ja ģimenes locekļu dzīvesvietas valstī kādai citai personai ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstiem, kuru aprēķināšanai ir ņemti vērā šie ģimenes locekļi.

2 . iedaļa

Bezdarbnieki, kas dodas uz dalībvalsti, kura nav kompetentā valsts

69. pants

Nosacījumi un ierobežojumi tiesību uz pabalstiem saglabāšanai

1. Darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas ir pilnīgs bezdarbnieks un atbilst dalībvalsts tiesību aktu nosacījumiem par tiesībām uz pabalstiem, un kas dodas uz vienu vai vairākām citām dalībvalstīm, lai meklētu tur darbu, saglabā tiesības uz šādiem pabalstiem saskaņā ar šeit norādītajiem nosacījumiem un šeit norādītajās robežās.

a) nepieciešams, lai viņš pirms aizbraukšanas būtu reģistrējies kompetentās valsts nodarbinātības dienestā kā darba meklētājs un vismaz četras nedēļas kopš palikšanas bez darba būtu bijis tam pieejams. Kompetentie dienesti vai institūcijas tomēr var atļaut viņam aizbraukt pirms šāda termiņa beigām;

b) nepieciešams, lai viņš reģistrētos kā darba meklētājs katras tādas dalībvalsts nodarbinātības dienestā, uz kurieni viņš dodas, un būtu pakļauts tur organizētajai pārbaudes kārtībai. Šo nosacījumu uzskata par izpildītu attiecībā uz laika posmu pirms reģistrēšanās, ja attiecīgā persona ir reģistrējusies septiņu dienu laikā kopš dienas, kad pārstāja būt pieejama tās valsts nodarbinātības dienestiem, no kuras tā aizbrauca. Izņēmuma gadījumos kompetentie dienesti vai institūcijas var pagarināt šo termiņu;

c) Tiesības uz pabalstiem turpina saglabāties ne vairāk kā trīs mēnešus kopš dienas, kad attiecīgā persona pārstājusi būt pieejama tās valsts nodarbinātības dienestiem, no kuras tā aizbrauca, ar noteikumu, ka kopējais pabalstu ilgums nepārsniedz to pabalstu laika posma ilgumu, uz kādu šai personai bija tiesības saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem. Turklāt sezonas darba ņēmējiem šādu ilgumu var ierobežot līdz tādam laika posmam, kas atlicis līdz tās sezonas beigām, attiecībā uz kuru viņš bija pieņemts darbā.

2. Ja attiecīgā persona atgriežas kompetentajā valstī, pirms ir beidzies laika posms, kurā tai ir tiesības uz pabalstiem saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, šai personai joprojām ir tiesības uz pabalstiem saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem; šī persona zaudē visas tiesības uz pabalstiem saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem, ja neatgriežas, pirms ir beidzies šis termiņš. Izņēmuma gadījumos kompetentie dienesti vai institūcijas var pagarināt šo termiņu.

3. Uz šā panta 1. punktu var atsaukties tikai vienu reizi starp diviem nodarbinātības laika posmiem.

4. Ja kompetentā valsts ir Beļģija, bezdarbnieks, kurš tur atgriežas pēc tam, kad beidzies trīs mēnešu laika posms, kas noteikts šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, neatbilst pabalstu piešķiršanas nosacījumiem šajā valstī, kamēr viņš nav bijis tur nodarbināts vismaz trīs mēnešus.

70. pants

Noteikumi par pabalstiem un kompensācijām

1. Šīs regulas 69. panta 1. punktā minētajos gadījumos pabalstus nodrošina katras tādas valsts institūcijas, uz kurieni bezdarbnieks dodas darba meklējumos.

Tādas dalībvalsts kompetentajai institūcijai, kuras tiesību akti attiekušies uz šo darbinieku vai pašnodarbināto personu pēdējās nodarbinātības laikā, ir jāatmaksā šādu pabalstu summa.

2. Šā panta 1. punktā minētās kompensācijas nosaka un veic saskaņā ar 98. pantā minētajā ieviešanas regulā paredzēto kārtību, ņemot par pamatu faktiskos izdevumus vai vienreizējos maksājumus.

3. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo valstu kompetentās iestādes var noteikt citu kompensācijas kārtību, kā arī var atteikties no jebkādiem kompensācijas norēķiniem to jurisdikcijā esošo institūciju starpā.

3 . iedaļa

Bezdarbnieki, kas savas pēdējās nodarbinātības laikā dzīvojuši dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts

71. pants

1. Bezdarbnieks, kas agrāk ir strādājis un kas savas pēdējās nodarbinātības laikā dzīvoja kādā dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts, saņem pabalstus saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) i) pārrobežu darba ņēmējs, kurš ir daļēji vai periodiski bez darba tajā uzņēmumā, kas viņu nodarbina, saņem pabalstus saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem tā, it kā viņš dzīvotu šajā valstī; šos pabalstus nodrošina kompetentā institūcija;

ii) pārrobežu darba ņēmējs, kurš ir pilnīgs bezdarbnieks, saņem pabalstus saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo, tā, it kā uz viņu būtu attiekušies šie tiesību akti viņa pēdējās nodarbinātības laikā; dzīvesvietas institūcija nodrošina šādus pabalstus uz sava rēķina;

b) i) darbinieks, kurš nav pārrobežu darba ņēmējs un kurš ir daļējs, periodiska rakstura vai pilnīgs bezdarbnieks, un kurš paliek sava darba devēja rīcībā vai nodarbinātības dienestu rīcībā kompetentajā valstī, saņem pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem tā, it kā viņš dzīvotu tās teritorijā; šos pabalstus nodrošina kompetentā institūcija;

ii) darbinieks, kurš nav pārrobežu darba ņēmējs un kurš ir pilnīgs bezdarbnieks, un kurš ir pieteicies būt pieejams nodarbinātības dienestiem tajā dalībvalstī, kur viņš dzīvo, vai kurš atgriežas šajā valstī, saņem pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem tā, it kā viņš šeit būtu bijis nodarbināts visvēlāk; dzīvesvietas institūcija nodrošina šādus pabalstus uz sava rēķina. Tomēr gadījumā, ja šādam darbiniekam iestājas tiesības uz pabalstiem uz tās dalībvalsts kompetentās institūcijas rēķina, kuras tiesību aktiem viņš bija pakļauts visvēlāk, viņš saņem pabalstus saskaņā ar 69. pantu. Pabalstu saņemšana saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo, tiek apturēta uz jebkuru laika laika posmu, kurā bezdarbnieks saskaņā ar 69. pantu var iesniegt prasību attiecībā uz pabalstiem saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kam viņš bija pakļauts visvēlāk.

2. Bezdarbnieks laikā, kamēr viņam ir tiesības uz pabalstiem saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) ievilkumu vai b) apakšpunkta i) ievilkumu, nevar iesniegt prasību par pabalstiem saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo.

7. NODAĻA (8)

ĢIMENES PABALSTI

72. pants (8)

Apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmu summēšana

Ja kādas dalībvalsts tiesību aktos tiesību iegūšanai uz pabalstiem paredzēts priekšnoteikums par apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmu pabeigšanu, šīs valsts kompetentā institūcija, ciktāl nepieciešams, ņem vērā tādus apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmus, kas pabeigti jebkurā citā dalībvalstī, tā, it kā tie būtu laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro.

72.a pants (9) (14)

Darbinieki, kas pilnībā zaudējuši darbu

Darbinieks, kas pilnībā zaudējis darbu un uz kuru attiecas 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkums vai b) apakšpunkta ii) ievilkuma pirmais teikums, par saviem ģimenes locekļiem, kuri dzīvo tajā pašā dalībvalstī, kur viņš, saņem ģimenes pabalstus saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem tā, it kā viņš būtu bijis pakļauts šiem tiesību aktiem savas pēdējās nodarbinātības laikā, attiecīgi ņemot vērā 72. pantu. Šos pabalstus nodrošina dzīvesvietas institūcija uz tās rēķina.

Ja šī institūcija piemēro tiesību aktus, kuros ir paredzēts atskaitīt iemaksas, ko veic bezdarbnieki, lai segtu ģimenes pabalstus, tai ir atļauts veikt šādu atskaitīšanu saskaņā ar tās tiesību aktiem.

73. pants (8)

Darbinieki vai pašnodarbinātas personas, kuru ģimenes locekļi dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

Darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, uz kuru attiecas kādas dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar VI pielikumu ir tiesības par tādiem viņa ģimenes locekļiem, kas dzīvo kādā citā dalībvalstī, uz ģimenes pabalstiem, ko paredz pirmās še minētās dalībvalsts tiesību akti, tā, it kā viņi dzīvotu šajā valstī.

74. pants (8)

Bezdarbnieki, kuru ģimenes dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

Bezdarbniekam, kas pirms tam bijis darbinieks vai pašnodarbināta persona un kas saņem bezdarbnieka pabalstus saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, saskaņā ar VI pielikumu ir tiesības par tādiem viņa ģimenes locekļiem, kas dzīvo kādā citā dalībvalstī, uz ģimenes pabalstiem, ko paredz pirmās še minētās dalībvalsts tiesību akti, tā, it kā viņi dzīvotu šajā valstī.

75. pants (8)

Noteikumi par pabalstiem

1. Gadījumos, kas minēti 73. pantā, ģimenes pabalstus nodrošina tās valsts kompetentā institūcija, kuras tiesību akti attiecas uz darbinieku vai pašnodarbināto personu, un gadījumā, kas minēts 74. pantā, tos nodrošina tās valsts kompetentā institūcija, saskaņā ar kuras tiesību aktiem bezdarbnieks, kas pirms tam ir bijis darbinieks vai pašnodarbināta persona, saņem bezdarbnieka pabalstus. Tos nodrošina saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro šāda institūcija, neatkarīgi no tā, vai fiziskā vai juridiskā persona, kurai maksājami šādi pabalsti, dzīvo vai uzturas kompetentajā valstī vai citā dalībvalstī.

2. Tomēr gadījumā, ja tā persona, kurai būtu nodrošināmi ģimenes pabalsti, neizmanto tos ģimenes locekļu uzturēšanai, kompetentā institūcija atbilstīgi tās pienākumiem nodrošina minētos pabalstus tai fiziskajai vai juridiskajai personai, kura faktiski uztur ģimenes locekļus, kā to pieteikusi un pārstāv viņu dzīvesvietas institūcija vai tā institūcija vai organizācija, ko šim nolūkam norīkojusi viņu dzīvesvietas valsts kompetentā iestāde.

3. Divas vai vairākas dalībvalstis saskaņā ar 8. pantu var vienoties par to, ka kompetentā institūcija nodrošina ģimenes pabalstus, kas saskaņā ar vienas vai vairāku šo valstu tiesību aktiem maksājami fiziskai vai juridiskai personai, kura faktiski uztur šos ģimenes locekļus, vai nu tiešā veidā, vai ar viņu dzīvesvietas institūcijas starpniecību.

76. pants (8)

Prioritātes noteikumi gadījumos, kad pārklājas tiesības uz ģimenes pabalstiem saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem un saskaņā ar ģimenes locekļu dzīvesvietas valsts tiesību aktiem

1. Ja vienā un tajā pašā laika posmā par vienu un to pašu ģimenes locekli sakarā ar darbu kādā profesijā tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā ģimenes locekļi dzīvo, ir paredzēti ģimenes pabalsti, tad tiesības uz ģimenes pabalstiem, kas maksājami saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, attiecīgā gadījumā saskaņā ar 73. vai 74. pantu, tiek apturētas līdz tādai summai, kas paredzēta pirmās dalībvalsts tiesību aktos.

2. Ja tajās dalībvalstīs, kurās dzīvo ģimenes locekļi, nav iesniegts pieteikums uz pabalstiem, tad otras dalībvalsts kompetentā institūcija var piemērot 1. punktu tā, it kā pabalsti būtu piešķirti pirmajā dalībvalstī.

8. NODAĻA

PABALSTI PENSIONĀRU APGĀDĪBĀ ESOŠIEM BĒRNIEM UN BĀREŅIE

77. pants

Pensionāru apgādībā esoši bērni

1. Šajā pantā termins "pabalsti" nozīmē ģimenes pabalstus personām, kas saņem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju vai pensiju par nelaimes gadījumu darbā vai par arodslimību, un šādu pensiju palielinājumus vai piemaksas pie šādām pensijām attiecībā uz šādu pensionāru bērniem, izņemot tādas piemaksas, kas piešķirtas saskaņā ar apdrošināšanas sistēmām pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

2. Pabalstus piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī dzīvo pensionārs vai bērni:

a) pensionāram, kurš saņem pensiju saskaņā ar vienas vienīgas dalībvalsts tiesību aktiem — saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura ir atbildīga par pensiju;

b) pensionāram, kurš saņem pensiju saskaņā ar vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību aktiem:

i) saskaņā ar jebkuras šādas dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo, ar noteikumu, ka, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 79. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiesības uz vienu no 1. punktā minētajiem pabalstiem ir iegūtas saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, vai

ii) citos gadījumos — saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kuri uz viņu attiekušies visilgāk, ar noteikumu, ka, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 79. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiesības uz vienu no 1. punktā minētajiem pabalstiem ir iegūtas saskaņā ar šādiem tiesību aktiem; ja saskaņā ar šādiem tiesību aktiem nav iegūtas tiesības uz pabalstu, tad nosacījumus šādu tiesību iegūšanai saskaņā ar citu attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem izskata tādu apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu ilgumu dilstošā secībā, kuri pabeigti saskaņā ar šo dalībvalstu tiesību aktiem.

78. pants

Bāreņi

1. Šajā pantā termins "pabalsti" nozīmē ģimenes pabalstus un, attiecīgā gadījumā, papildu vai īpašus pabalstus bāreņiem un bāreņu pensijas, izņemot tādas, kas piešķirtas saskaņā ar apdrošināšanas sistēmām pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

2. Bāreņu pabalstus piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī dzīvo bārenis vai tā fiziskā vai juridiskā persona, kas viņu faktiski uztur:

a) tāda miruša darbinieka vai pašnodarbinātas personas bārenim, uz kuru attiekušies vienas dalībvalsts tiesību akti — vienīgi saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem;

b) tāda miruša darbinieka vai pašnodarbinātas personas bārenim, uz kuru attiekušies vairāku dalībvalstu tiesību akti:

i) saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā bārenis dzīvo, ar noteikumu, ka, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 79. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiesības uz vienu no 1. punktā minētajiem pabalstiem ir iegūtas saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem;

ii) citos gadījumos — saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas uz mirušo darbinieku attiekušies visilgāk, ar noteikumu, ka, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 79. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiesības uz vienu no 1. punktā minētajiem pabalstiem ir iegūtas saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem; ja saskaņā ar šādiem tiesību aktiem nav iegūtas tiesības, tad nosacījumus šādu tiesību iegūšanai saskaņā ar pārējo dalībvalstu tiesību aktiem izskata tādu apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu ilgumu dilstošā secībā, kuri pabeigti saskaņā ar šo dalībvalstu tiesību aktiem.

Dalībvalsts tiesību akti, kas piemērojami attiecībā uz noteikumiem par 77. pantā minētajiem pabalstiem pensionāru bērniem, tomēr turpina būt piemērojami pēc minētā pensionāra nāves attiecībā uz noteikumiem par pabalstiem viņa bāreņiem.

79. pants (7)

Kopīgie noteikumi par pabalstiem pensionāru apgādībā esošiem bērniem un bāreņiem

1. Pabalstus 77. un 78. panta nozīmē saskaņā ar tiesību aktiem, kas noteikti, piemērojot minētos pantus, nodrošina tā institūcija, kas ir atbildīga par šādu tiesību aktu piemērošanu, uz sava rēķina tā, it kā uz pensionāru vai mirušo darbinieku būtu attiekušies vienīgi kompetentās valsts tiesību akti.

Tomēr:

a) ja šajos tiesību aktos noteikts, ka tiesību uz pabalstiem iegūšana, saglabāšana vai atgūšana ir atkarīga no apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmu ilguma, šādu ilgumu nosaka, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 45. vai 72. pantu;

b) ja šajos tiesību aktos noteikts, ka pabalstu summu aprēķina, ņemot par pamatu pensijas lielumu, vai ka tā ir atkarīga no apdrošināšanas laika posmu ilguma, šo pabalstu summu aprēķina, ņemot par pamatu teorētisko summu, kas noteikta saskaņā ar 46. panta 2. punktu.

2. Gadījumā, kad, piemērojot 77. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā un 78. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā izklāstītos noteikumus, atbildīgas kļūtu vairākas dalībvalstis, pastāvot vienādam attiecīgo laika posmu garumam, pabalstus 77. panta vai, attiecīgi, 78. panta nozīmē piešķir saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuri uz darbinieku attiekušies visvēlāk.

3. Tiesības uz pabalstiem, kas pienākas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai saskaņā ar ar 2. punktu un 77. un 78. pantu, aptur, ja bērniem iestājas tiesības uz ģimenes pabalstiem vai ģimenes piemaksām saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem sakarā ar profesionālu darbību. Šādā gadījumā attiecīgās personas uzskata par darbinieka vai pašnodarbinātas personas ģimenes locekļiem.

IV SADAĻA

MIGRĒJOŠO DARBA ŅĒMĒJU SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA ADMINISTRATĪVĀ KOMISIJA

80. pants

Komisijas sastāvs un darba metodes

1. Pie Komisijas izveido Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvo komisiju (še turpmāk sauktu "Administratīvā komisija"), kuru veido katras dalībvalsts valdības pārstāvis, nepieciešamības gadījumā palīdzot ekspertiem padomdevējiem. Komisijas pārstāvis piedalās Administratīvās komisijas sanāksmēs padomdevēja statusā.

2. Administratīvajai komisijai tehniskos jautājumos palīdz Starptautiskā darba organizācija saskaņā ar nolīgumiem, ko šajā nolūkā noslēgusi Eiropas Ekonomikas kopiena un Starptautiskā darba organizācija.

3. Administratīvās komisijas noteikumus sastāda, savstarpēji vienojoties tās dalībniekiem.

Lēmumus 81. panta a) punktā minēto jautājumu skaidrojumā pieņem vienpātīgi. Tiem piešķir pienācīgu publicitāti.

4. Sekretariāta pakalpojumus Administratīvajai komisijai nodrošina Komisija.

81. pants

Administratīvās komisijas uzdevumi

Administratīvajai komisijai ir šādi pienākumi:

a) nodarboties ar visiem administratīviem jautājumiem un to jautājumu skaidrojumu, kas izriet no šīs regulas un tai sekojošām regulām, vai no jebkura noslēgtā nolīguma vai vienošanās, neskarot attiecīgo iestāžu, institūciju un personu tiesības izmantot procedūras un vērsties pie tiesu iestādēm, kas paredzētas dalībvalstu tiesību aktos, šajā regulā vai Līgumā;

b) pēc kompetento iestāžu, institūciju un dalībvalstu tiesu pieprasījuma veikt visus dokumentu tulkojumus attiecībā uz šīs regulas ieviešanu, un jo īpaši tulkojumus prasījumiem, ko iesniegušas personas, kurām var būt tiesības uz pabalstu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

c) veicināt un attīstīt sadarbību starp dalībvalstīm sociālā nodrošinājuma jautājumos, jo īpaši attiecībā uz veselības aizsardzību un sociāliem jautājumiem kopīgās interesēs;

d) veicināt un attīstīt sadarbību starp dalībvalstīm, lai, ievērojot administratīvo pārvaldes metožu attīstību, paātrinātu pabalstu piešķiršanu, jo īpaši tādu pabalstu piešķiršanu, kas saskaņā ar šo regulu pienākas invaliditātes, vecuma un nāves (pensijas) gadījumā;

e) apkopot tos faktorus, kas jāņem vērā, lai izveidotu norēķinus attiecībā uz izmaksām, kuras saskaņā ar šo regulu jāsedz dalībvalstu institūcijām, un pieņemt ikgadējos norēķinus starp minētajām institūcijām;

f) uzņemties citas funkcijas, kas atbilst tās kompetencei saskaņā ar šo regulu un turpmākajām regulām vai jebkādu nolīgumu un vienošanos;

g) iesniegt Komisijai priekšlikumus turpmāku regulu izstrādāšanai un šīs un turpmāko regulu pārskatīšanai.

V SADAĻA

MIGRĒJOŠO DARBA ŅĒMĒJU SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA PADOMDEVĒJA KOMITEJA

82. pants (B)

Komitejas izveidošana, sastāvs un darba metodes

1. Ar šo tiek izveidota Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma padomdevēja komiteja (še turpmāk saukta "Padomdevēja komiteja"), kurā ir 90 locekļu — no katras dalībvalsts:

a) divi valdības pārstāvji, no kuriem vismaz vienam jābūt Administratīvās komisijas loceklim;

b) divi arodbiedrību pārstāvji;

c) divi darba devēju organizāciju pārstāvji.

Katrai no iepriekš minētajām kategorijām norīko vietnieku attiecībā uz katru dalībvalsti.

2. Padomdevējas komitejas locekļus un viņu vietniekus ieceļ Padome, kura, izvēloties pārstāvjus no arodbiedrībām un darba devēju organizācijām, cenšas Komitejā panākt dažādo nozaru taisnīgu pārstāvību.

Komisijas locekļu un viņu vietnieku sarakstu Padome publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

3. Locekļu un viņu vietnieku pilnvaru termiņš ir divi gadi. Viņus var iecelt amatā atkārtoti. Pilnvaru laikam beidzoties, locekļi un viņu vietnieki paliek amatā līdz viņu aizstāšanai vai atkārtotai iecelšanai.

4. Padomdevējas komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Priekšsēdētājs nebalso.

5. Padomdevēja komiteja sapulcējas vismaz reizi gadā. To sasauc priekšsēdētājs vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc viņam iesniegta rakstiska pieprasījuma, ko pieprasa vismaz viena trešdaļa locekļu. Šādā pieteikumā jābūt konkrētiem priekšlikumiem attiecībā uz darba kārtību.

6. Pēc priekšsēdētāja ierosinājuma Padomdevēja komiteja var nolemt izņēmuma apstākļos izmantot jebkuras tādas personas vai organizāciju pārstāvja padomus, kam ir liela pieredze sociālā nodrošinājuma lietās. Turklāt Komiteja saņem tehnisko palīdzību no Starptautiskās darba organizācijas ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Administratīvā komisija, balstoties uz nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Starptautisko darba organizāciju.

7. Padomdevējas komitejas atzinumos un priekšlikumos jābūt to iemeslu izklāstam, uz ko tie balstīti. Tos pieņem ar absolūto balsu vairākumu.

Komiteja ar tās locekļu vairākumu sastāda savu reglamentu, ko apstiprina Padome pēc tam, kad saņemts Komisijas atzinums.

8. Sekretariāta pakalpojumus Padomdevējai komitejai nodrošina Komisija.

83. pants

Padomdevējas komitejas uzdevumi

Padomdevēja komiteja pēc Eiropas Ekonomikas kopienu komisijas vai Administratīvās komisijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes ir pilnvarota:

a) pārbaudīt vispārīgus jautājumus vai principiālus jautājumus un problēmas, kas rodas no tādas regulas īstenošanas, kas pieņemta sakarā ar Līguma 51. pantu;

b) sniegt Administratīvajai komisijai atzinumus par lietām, kā arī jebkādus regulu pārskatīšanas priekšlikumus.

VI SADAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

84. pants (7)

Sadarbība starp kompetentām iestādēm

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz cita citai visu informāciju, kas attiecas uz:

a) pasākumiem, kuri veikti šīs regulas īstenošanai;

b) pārmaiņām šo valstu tiesību aktos, kuras varētu ietekmēt šīs regulas īstenošanu.

2. Šīs regulas īstenošanas nolūkā dalībvalstu iestādes un institūcijas atvēl savus birojus un rīkojas tā, it kā īstenotu pašas savus tiesību aktus. Minēto iestāžu un institūciju sniegtā administratīvā palīdzība parasti ir bez maksas. Tomēr dalībvalstu kompetentās iestādes var vienoties par noteiktu izdevumu kompensēšanu.

3. Šīs regulas īstenošanas nolūkos dalībvalstu iestādes un institūcijas var tieši sazināties cita ar citu un ar attiecīgajām personām vai viņu pārstāvjiem.

4. Dalībvalsts iestādes, institūcijas un tiesu iestādes nevar noraidīt prasības vai citus tām iesniegtus dokumentus, kā pamatu minot to, ka tie ir rakstīti kādas citas dalībvalsts oficiālajā valodā. Tās attiecīgā gadījumā izmanto 81. panta b) punktu.

5. a) Ja saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar 98. pantā minēto ieviešanas regulu dalībvalsts iestādes vai institūcijas dara zināmus citas dalībvalsts iestādēm vai institūcijām personas datus, tad uz šo saziņu attiecas tās datu aizsardzības tiesību normas, kuras noteikusi dalībvalsts, kas nodrošina šos datus.

Uz jebkādu turpmāku šo datu pārsūtīšanu, kā arī to uzglabāšanu, grozīšanu un iznīcināšanu attiecas saņēmējas dalībvalsts tiesību akti par datu aizsardzību.

b) Personas datu izmantošana citiem mērķiem, nevis sociālajai nodrošināšanai, notiek atkarībā no attiecīgās personas piekrišanas vai saskaņā ar citām garantijām, ko paredz valsts tiesību akti.

85. pants

Atbrīvojumi no nodokļiem vai to samazinājums. Atbrīvojums no autentifikācijas

1. Jebkādu atbrīvojumu no nodokļiem, valsts nodevām, notariālo darbību vai reģistrācijas maksas vai to samazinājumu, kas paredzēts kādas dalībvalsts tiesību aktos attiecībā uz apliecībām vai dokumentiem, kuri jāuzrāda šīs valsts tiesību aktu nolūkā, attiecina arī uz līdzīgiem dokumentiem, kuri jāuzrāda citas dalībvalsts tiesību aktu nolūkā vai šīs regulas nolūkā.

2. Jebkuras deklarācijas, dokumentus un sertifikātus, kas jāuzrāda šīs regulas vajadzībām, no autentifikācijas atbrīvo diplomātiskās vai konsulārās iestādes.

86. pants (14)

Prasības pieteikumi, deklarācijas vai sūdzības, kas iesniegtas tādas dalībvalsts iestādē, institūcijā vai tiesā, kura nav kompetentā valsts

1. Jebkuru prasības pieteikumu, deklarāciju vai sūdzību, kas atbilstīgi kādas dalībvalsts tiesību aktiem būtu noteiktajā termiņā jāiesniedz šīs valsts iestādē, institūcijā vai tiesā, pieņem, ja šāds dokuments šajā pašā termiņā ir iesniegts atbilstīgā citas dalībvalsts iestādē, institūcijā vai tiesā. Šādā gadījumā tā iestāde, institūcija vai tiesa, kas saņēmusi prasības pieteikumu, deklarāciju vai sūdzību, nekavējoties nosūta to pirmās valsts kompetentajai iestādei, institūcijai vai tiesai vai nu tieši, vai ar attiecīgās dalībvalsts kompetentu iestāžu starpniecību. Dienu, kurā šādi prasības pieteikumi, deklarācijas vai sūdzības iesniegtas otrās valsts iestādē, institūcijā vai tiesā, uzskata par to iesniegšanas dienu kompetentajā iestādē, institūcijā vai tiesā.

2. Ja persona, kurai ir šādas tiesības saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, ir iesniegusi šai valstij prasību par ģimenes pabalstiem, lai gan tā pēc tiesību prioritāšu secības neatrodas šīs valsts piekritībā, tad šīs pirmās prasības pieteikšanas datumu uzskata par tās iesniegšanas datumu kompetentajai iestādei, institūcijai vai tiesu iestādei, ja persona, kurai ir šādas tiesības saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, iesniedz jaunu pieteikumu tajā dalībvalstī, kuras piekritībā tā ir pēc tiesību prioritāšu secības. Otrajam pieteikumam jābūt iesniegtam viena gada laikā pēc paziņojuma par pirmā pieteikuma noraidījumu vai pēc pabalstu maksājumu pārtraukšanas pirmajā dalībvalstī.

87. pants

Medicīniskā izmeklēšana

1. Medicīnisko izmeklēšanu, kas paredzēta kādas dalībvalsts tiesību aktos, pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma otrā dalībvalstī var veikt tās personas uzturēšanās vietas vai dzīvesvietas institūcija, kurai ir tiesības uz pabalstiem, saskaņā ar 98. pantā minētajā īstenošanas regulā paredzētajiem nosacījumiem vai, ja tādu nav, saskaņā ar tādiem nosacījumiem, par ko savstarpēji vienojušās attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes.

2. Medicīnisko izmeklēšanu, kas veiktas saskaņā ar 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, uzskata par tādu, kas veikta kompetentajā valstī.

88. pants

Tādu naudas summu pārvedumi no vienas dalībvalsts uz citu, kas maksājamas saskaņā ar šo regulu

Attiecīgā gadījumā naudas pārvedumus, kas veicami saskaņā ar šo regulu, veic saskaņā ar atbilstīgiem nolīgumiem starp attiecīgajām dalībvalstīm, kuri ir spēkā pārveduma laikā. Ja starp divām dalībvalstīm nepastāv šādi nolīgumi, minēto valstu kompetentās iestādes vai tās iestādes, kas ir atbildīgas par starptautiskajiem maksājumiem, savstarpēji vienojoties, nosaka vajadzīgos pasākumus šādu pārvedumu veikšanai.

89. pants

Īpaša kārtība noteiktu tiesību aktu īstenošanai

Šīs regulas VI pielikumā izklāstīta īpaša kārtība, lai īstenotu konkrētu dalībvalstu tiesību aktus.

90. pants (8)

…

91. pants

Iemaksas no darba devējiem vai uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta nav kompetentajā dalībvalstī

Darba devējam nav pienākuma veikt palielinātas iemaksas tādu iemeslu dēļ, ka viņa uzņēmējdarbības vieta vai juridiskā adrese, vai viņa uzņēmuma uzņēmējdarbības vieta ir tādā dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts.

92. pants

Iemaksu iekasēšana

1. Iemaksas, kas veicamas par labu kādas dalībvalsts institūcijai, var iekasēt citā dalībvalstī saskaņā ar tādu administratīvo kārtību un ar tādām garantijām un privilēģijām, kas piemērojamas iemaksām, kuras veicamas par labu atbilstīgai pēdējās še minētās valsts institūcijai.

2. Šā panta 1. punkta ieviešanas kārtību, ciktāl nepieciešams, reglamentē ar 98. pantā minēto īstenošanas regulu vai ar nolīgumu palīdzību, kas noslēgti starp dalībvalstīm. Šāda ieviešanas kārtība var ietvert arī kārtību maksājumu piespiedu iekasēšanai.

93. pants

Par pabalstiem atbildīgo institūciju tiesības attiecībā pret kompetentām trešām personām

1. Ja kāda persona saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem saņem pabalstus attiecībā uz kaitējumu, ko radījusi citā valstī gūta trauma, jebkuras tās institūcijas tiesības, kas ir atbildīga par pabalstiem, attiecībā pret tādu trešo personu, kurai ir jāsamaksā par nodarītajiem zaudējumiem, reglamentē šādi noteikumi:

a) ja šai par pabalstiem kompetentajai institūcijai saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, pastāv subrogācija attiecībā uz tiesībām, kādas ir saņēmējam pret trešo personu, šādu subrogāciju atzīst visas dalībvalstis;

b) ja minētajai institūcijai pastāv tiešas tiesības pret trešo personu, šādas tiesības atzīst visas dalībvalstis.

2. Ja kāda persona saskaņā ar vienas valsts tiesību aktiem saņem pabalstus saistībā ar kaitējumu, ko radījusi citā dalībvalstī gūta trauma, minētos tiesību aktus, kas nosaka to, kādos gadījumos ir izslēdzama darba devēju vai viņu darbinieku civiltiesiskā atbildība, piemēro attiecībā uz minēto personu vai uz to institūciju, kas ir atbildīga par pabalstiem.

Šā panta 1. punktu piemēro arī visām par pabalstu atbildīgo institūciju tiesībām attiecībā pret darba devēju vai viņa darbiniekiem gadījumos, kad netiek izslēgta viņu atbildība.

3. Ja saskaņā ar 36. panta 3. punktu un/vai 63. panta 3. punktu divas vai vairākas dalībvalstis vai šo valstu kompetentās iestādes ir noslēgušas nolīgumu par to jurisdikcijā esošo institūciju atteikšanos no savstarpējiem kompensācijas norēķiniem, tad jebkādas tiesības, kas rodas pret atbildīgo trešo personu, reglamentē šādi noteikumi:

a) ja uzturēšanās vai dzīvesvietas dalībvalsts institūcija piešķir pabalstus personai attiecībā uz kaitējumu, kas nodarīts tās teritorijā, tad šī institūcija saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, īsteno tiesības uz subrogāciju vai tiešo darbību pret trešo personu, kas ir atbildīga par kaitējuma atlīdzības nodrošināšanu;

b) lai īstenotu a) apakšpunktu:

i) personu, kas saņem pabalstus, uzskata par apdrošinātu uzturēšanās vai dzīvesvietas institūcijā

un

ii) šo institūciju uzskata par debitoru institūciju;

c) šā panta 1. un 2. punktu turpina piemērot attiecībā uz jebkādu pabalstu, ko neaptver šajā punktā minētais nolīgums par atteikšanos.

VII SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

94. pants (7) (8) (11) (12)

Pārejas noteikumi darbiniekiem

1. Saskaņā ar šo regulu nevar iegūt tiesības attiecībā uz laika posmu pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms dienas, kad tā stājusies spēkā attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā.

2. Visus apdrošināšanas laika posmus un, attiecīgā gadījumā, visus nodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms tās spēkā stāšanās dienas šajā dalībvalstī vai kādā tās teritorijas daļā, ņem vērā, lai noteiktu tiesības uz pabalstiem, kas iegūtas saskaņā ar šo regulu.

3. Ja vien šā panta 1. punktā nav noteikts citādi, saskaņā ar šo regulu tomēr iegūst arī tiesības, kuras attiecas uz tādu gadījumu, kas noticis pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms tās regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā.

4. Jebkādu pabalstu, kas nav piešķirts vai ir apturēts attiecīgās personas pilsonības vai dzīvesvietas apsvērumu dēļ, var pēc attiecīgās personas pieteikuma piešķirt vai atjaunot ar darbības laiku, sākot no 1972. gada 1. oktobra vai no šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā, ar noteikumu, ka iepriekš noteiktās tiesības nav kļuvušas par pamatu vienreizējam maksājumam.

5. Tādas personas tiesības, kurai pensija piešķirta pirms 1972. gada 1. oktobra vai pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā, var pēc attiecīgās personas pieteikuma pārskatīt, ievērojot šo regulu. Šis noteikums attiecas arī uz pārējiem 78. pantā minētajiem pabalstiem.

6. Ja divu gadu laikā kopš 1972. gada 1. oktobra vai kopš šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī ir iesniegts šā panta 4. vai 5. punktā minēts pieteikums, tad tiesības, ko iegūst saskaņā ar šo regulu, ir spēkā no šīs dienas, un pret attiecīgo personu nevar lietot nevienas dalībvalsts tiesību aktus par tiesību zaudēšanu vai tiesību izbeigšanos noilguma dēļ.

Tādi paši noteikumi ir spēkā attiecībā uz šīs regulas piemērošanu tajā teritorijā, kas 1990. gada 3. oktobrī kļuva par Vācijas Federatīvās Republikas daļu, ar noteikumu, ka 4. vai 5. apakšpunktā minētais pieteikums ir iesniegts divu gadu laikā kopš 1992. gada 1. jūnija.

7. Ja 4. un 5. punktā minēto pieteikumu iesniedz pēc tam, kad ir beidzies divu gadu laikposms pēc 1972. gada 1. oktobra vai pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī, tad tiesības, kas nav zaudētas un ko neliedz ierobežojumi, ir spēkā no pieteikuma iesniegšanas dienas, izņemot gadījumus, kad ir piemērojami personai izdevīgāki kādas dalībvalsts tiesību akti.

Tādi paši noteikumi ir spēkā attiecībā uz šīs regulas piemērošanu tajās teritorijās, kas 1990. gada 3. oktobrī kļuva par Vācijas Federatīvās Republikas daļu, ar noteikumu, ka 4. vai 5. punktā minētais pieteikums ir iesniegts pēc tam, kad ir pagājuši divi gadi kopš 1992. gada 1. jūnija.

8. Sklerogēnās pneimokoniozes gadījumā 57. panta 5. punkts attiecas uz naudas pabalstiem par arodslimību, kuru izmaksas nevarēja sadalīt šo institūciju starpā pirms 1972. gada 1. oktobra, ja nebija nolīguma starp attiecīgajām institūcijām.

9. Ģimenes pabalstus, ko 1989. gada 15. novembrī darbinieki, kuri strādā Francijā, vai bez darba palikuši darba ņēmēji, kuri saņem bezdarbnieka pabalstus saskaņā ar Francijas tiesību aktiem, saņēma attiecībā uz tiem saviem ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, turpina maksāt ar tādām likmēm, tajās robežās un saskaņā ar tām procedūrām, kas bija spēkā šajā dienā, ciktāl to summa nepārsniedz tādu pabalstu summu, kas būtu maksājama no 1989. gada 16. novembra, un ciktāl uz šīm personām attiecas Francijas tiesību akti. Neņem vērā pārtraukumus, kas ilgst mazāk nekā vienu mēnesi, nedz arī laika posmus, kad tiek saņemti bezdarbnieka vai slimības pabalsti.

Šā punkta izpildes procedūru un jo īpaši šo pabalstu izmaksu sadalījumu nosaka, savstarpēji vienojoties attiecīgajām dalībvalstīm vai to kompetentajām iestādēm pēc tam, kad Administratīvā komisija ir sniegusi savu atzinumu.

10. To personu tiesības, kurām pensijas piešķirtas pirms 45. panta 6. punkta stāšanās spēkā, pēc viņu pieprasījuma var pārskatīt saskaņā ar 45. panta 6. punktu.

95. pants (6) (12)

Pārejas noteikumi pašnodarbinātām personām

1. Saskaņā ar šo regulu nevar iegūt tiesības attiecībā uz laika posmu pirms 1982. gada 1. jūlija vai pirms tās spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī vai šīs valsts teritorijas daļā.

2. Visus apdrošināšanas laika posmus un, attiecīgā gadījumā, visus nodarbinātības laika posmus pašnodarbinātas personas statusā vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pirms 1982. gada 1. jūlija vai pirms šīs regulas ieviešanas dienas šajā dalībvalstī vai kādā tās teritorijas daļā, ņem vērā, lai noteiktu tiesības uz pabalstiem, kuras iegūtas saskaņā ar šo regulu.

3. Ja vien šā panta 1. punktā nav noteikts citādi, saskaņā ar šo regulu tomēr iegūst tiesības, kuras attiecas uz tādu gadījumu, kas noticis pirms 1982. gada 1. jūlija vai pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā.

4. Jebkādu pabalstu, kas nav piešķirts vai ir apturēts attiecīgās personas pilsonības vai dzīvesvietas apsvērumu dēļ, var pēc attiecīgās personas pieteikuma piešķirt vai atjaunot ar darbības laiku, sākot no 1982. gada 1. jūlija vai no šīs regulas ieviešanas dienas attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā, ar noteikumu, ka iepriekš noteiktās tiesības nav kļuvušas par pamatu vienreizējas kopsummas maksājumam.

5. Tādas personas tiesības, kurai pensija piešķirta pirms 1982. gada 1. jūlija vai pirms šīs regulas ieviešanas dienas attiecīgajā dalībvalstī vai kādā šīs valsts teritorijas daļā, var pēc attiecīgās personas pieteikuma pārskatīt, ievērojot šo regulu. Šis noteikums attiecas arī uz pārējiem 78. pantā minētajiem pabalstiem.

6. Ja divu gadu laikā kopš 1982. gada 1. jūlija vai kopš šīs regulas ieviešanas dienas attiecīgajā dalībvalstī ir iesniegts šā panta 4. vai 5. punktā minēts pieteikums, tad tiesības, ko iegūst saskaņā ar šo regulu, ir spēkā no šīs dienas, un pret attiecīgo personu nevar lietot nevienas dalībvalsts tiesību aktus par tiesību zaudēšanu vai tiesību izbeigšanos noilguma dēļ.

Tādi paši noteikumi ir spēkā attiecībā uz šīs regulas piemērošanu tajās teritorijā, kas 1990. gada 3. oktobrī kļuva par Vācijas Federatīvās Republikas daļu, ar noteikumu, ka 4. vai 5. punktā minētais pieteikums ir iesniegts divu gadu laikā kopš 1992. gada 1. jūnija.

7. Ja 4. un 5. punktā minēto pieteikumu iesniedz pēc tam, kad ir beidzies divu gadu laikposms pēc 1982. gada 1. jūlija vai pēc šīs regulas ieviešanas dienas attiecīgajā dalībvalstī, tad tiesības, kas nav zaudētas un ko neliedz ierobežojumi, ir spēkā no pieteikuma iesniegšanas dienas, izņemot gadījumus, kad ir piemērojami personai izdevīgāki kādas dalībvalsts tiesību akti.

Tādi paši noteikumi ir spēkā attiecībā uz šīs regulas piemērošanu tajā teritorijā, kas 1990. gada 3. oktobrī kļuva par Vācijas Federatīvās Republikas daļu, ar noteikumu, ka 4. vai 5. punktā minētais pieteikums ir iesniegts pēc tam, kad ir pagājuši divi gadi kopš 1992. gada 1. jūnija.

95.a pants (11)

Pārejas noteikumi Regulas (EEK) Nr. 1248/92 [1] piemērošanai

1. Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1248/92 nevar iegūt tiesības attiecībā uz laika posmu pirms 1992. gada 1. jūnija.

2. Visus apdrošināšanas laika posmus vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem pirms 1992. gada 1. jūnija, ņem vērā, lai noteiktu tiesības uz pabalstiem saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1248/92.

3. Ievērojot 1. punktu, tiesības atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 1248/92 iegūst arī tad, ja tās attiecas uz gadījumu, kas noticis pirms 1992. gada 1. jūnija.

4. Tādas personas tiesības, kurai pensija ir piešķirta pirms 1992. gada 1. maija, pēc šīs attiecīgās personas pieteikuma var pārskatīt, ņemot vērā Regulu (EEK) Nr. 1248/92.

5. Ja divu gadu laikā kopš 1992. gada 1. jūnija ir iesniegts šā panta 4. punktā minētais pieteikums, tad tiesības, ko iegūst saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1248/92, ir spēkā no tās dienas, un pret attiecīgajām personām nevar lietot nevienas dalībvalsts tiesību aktus par tiesību zaudēšanu vai tiesību izbeigšanos noilguma dēļ.

6. Ja šā panta 4. punktā minēts pieteikums ir iesniegts pēc tam, kad beidzies divu gadu termiņš pēc 1992. gada 1. jūnija, tiesības, kas nav zaudētas un ko neliedz ierobežojumi, ir spēkā no pieteikuma iesniegšanas dienas, izņemot gadījumus, kad ir piemērojami personai izdevīgāki dalībvalsts tiesību akti.

95.b pants (14)

Pārejas noteikumi Regulas (EEK) Nr. 1247/92 [2] piemērošanai

1. Regulā (EEK) Nr. 1247/92 netiek paredzētas tiesības par laika posmiem pirms 1992. gada 1. jūnija.

2. Dzīvesvietas laika posmus un darba laika posmus darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā, kas pabeigti dalībvalstī pirms 1992. gada 1. jūnija, ņem vērā, nosakot tiesības, kuras iegūtas saskaņā ar Regulus (EEK) Nr. 1247/92.

3. Ievērojot 1. punktu, tiesības iegūst atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 1247/92 arī tādā gadījumā, ja tās attiecas uz risku, kas iestājies pirms 1992. gada 1. jūnija.

4. Visus īpašos uz iemaksām nebalstītos pabalstus, kas nav piešķirti vai ir apturēti attiecīgās personas pilsonības dēļ, pēc attiecīgās personas pieteikuma piešķir vai atjauno ar darbības laiku no 1992. gada 1. jūnija, ja vien iepriekš noteiktās tiesības nav kļuvušas par pamatu vienreizējam maksājumam.

5. Tādu personu tiesības, kurām pensija ir piešķirta pirms 1992. gada 1. jūnija, pēc šo personu pieteikuma var pārskatīt, ņemot vērā Regulu (EEK) Nr. 1247/92.

6. Ja divu gadu laikā kopš 1992. gada 1. jūnija ir iesniegts šā panta 4. vai 5. punktā minēts pieteikums, tad tiesības, ko iegūst saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1247/92, ir spēkā no tās dienas, un pret attiecīgajām personām nevar lietot nevienas dalībvalsts tiesību aktus par tiesību zaudēšanu vai tiesību izbeigšanos noilguma dēļ.

7. Ja šā panta 4. vai 5. punktā minēts pieteikums ir iesniegts pēc tam, kad beidzies divu gadu termiņš pēc 1992. gada 1. jūnija, tiesības, kas nav zaudētas un ko neliedz ierobežojumi, ir spēkā no pieteikuma iesniegšanas dienas, izņemot gadījumus, kad ir piemērojami personai izdevīgāki dalībvalsts tiesību akti.

8. Regulas (EEK) Nr. 1247/92 1. panta piemērošana nevar būt par pamatu, lai atsauktu pabalstus, kurus pirms 1992. gada 1. jūnija piešķīrušas dalībvalstu kompetentās institūcijas atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 1408/71 III sadaļai un uz kuriem attiecas Regulas (EEK) Nr. 1408/71 10. pants.

9. Regulas (EEK) Nr. 1247/92 1. panta piemērošana nevar būt par pamatu, lai noraidītu pieteikumu par īpašu uz iemaksām nebalstītu pabalstu, ko piešķir pensijas palielinājuma veidā, ja šādu pieteikumu iesniegusi attiecīgā persona, kas ir atbildusi šā pabalsta piešķiršanas nosacījumiem pirms 1992. gada 1. jūnija, arī tad, ja šī persona dzīvo citā dalībvalstī, nevis kompetentajā dalībvalstī, ar noteikumu, ka pabalsta pieteikums ir iesniegts piecu gadu laikā, sākot no 1992. gada 1. jūnija.

10. Neatkarīgi no 1. punkta jebkuru īpašu uz iemaksām nebalstītu pabalstu, ko piešķir pensijas palielinājuma veidā un kas nav piešķirts vai ir apturēts tādēļ, ka attiecīgā persona dzīvo citā dalībvalstī, nevis kompetentajā dalībvalstī, pēc attiecīgās personas pieteikuma piešķir vai atjauno ar darbības laiku no 1992. gada 1. jūnija — pirmajā gadījumā, sākot no dienas, kad būtu bijis jāpiešķir pabalsts, un otrajā gadījumā — no pabalsta apturēšanas dienas.

11. Ja īpašus no iemaksām neatkarīgus pabalstus, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 1408/71 4. panta 2.a punktā, vienlaikus vienai un tai pašai personai saskaņā ar minētās regulas 10.a pantu drīkst piešķirt kompetentā institūcija dalībvalstī, kurā šī persona dzīvo, un saskaņā ar šā panta 1. līdz 10. punktu — citas dalībvalsts kompetentā institūcija, tad attiecīgā persona var vienlaikus saņemt šos pabalstus, kuru kopsumma nedrīkst pārsniegt īpašā pabalsta maksimumu, uz kādu tā varētu pretendēt saskaņā ar vienu no šīm attiecīgajām tiesību sistēmām.

12. Par sīki izstrādātajiem 11. punkta piemērošanas noteikumiem, jo īpaši piemērojot samazinājuma, apturēšanas vai atcelšanas klauzulas, kas paredzētas vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz minētajā punktā norādītajiem pabalstiem, kā arī par diferencētu papildu summu piešķiršanu lemj Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma administratīvā komisija, vajadzības gadījumā savstarpēji vienojoties ieinteresētajām dalībvalstīm vai to kompetentajām iestādēm.

96. pants

Nolīgumi par institūciju savstarpējiem norēķiniem

Nolīgumi, kas pirms 1982. gada 1. jūlija noslēgti saskaņā ar 36. panta 3. punktu, 63. panta 3. punktu un 70. panta 3. punktu, tāpat attiecas uz personām, uz kurām šajā datumā bija attiecināta šīs regulas darbības joma, izņemot gadījumus, kad kādai no šo nolīgumu līgumslēdzējām dalībvalstīm ir iebildumi.

Šos iebildumus ņem vērā, ja šīs dalībvalsts kompetentā iestāde līdz 1983. gada 1. oktobrim rakstiski informē otras attiecīgās dalībvalsts (dalībvalstu) kompetento iestādi. Šā paziņojuma kopiju nosūta Administratīvajai Komisijai.

97. pants

Paziņojums dažu noteikumu sakarā

1. Šīs regulas 1. panta j) punktā, 5. pantā un 8. panta 2. punktā minētos paziņojumus adresē Padomes priekšsēdētājam. Tajos norāda dienu, kad stājas spēkā attiecīgie likumi un sistēmas, vai — 1. panta j) punktā minēto paziņojumu gadījumā — diena, no kuras šo regulu piemēro dalībvalstu deklarācijās minētajām sistēmām.

2. Paziņojumus, kas saņemti saskaņā ar šā panta 1. punktu, publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

98. pants

Ieviešanas regula

Šīs regulas ieviešanas kārtību nosaka turpmāk pieņemama regula.

[1] OV L 136, 19.5.1992, 7 lpp.

[2] OV L 136, 19.5.1992, 1 lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS (A) (B) (8) (9) (13) (14) (15)

PERSONAS, UZ KO ATTIECAS ŠĪ REGULA

I. Darbinieki un/vai pašnodarbinātas personas (Regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) un iii) daļa)

A. BEĻĢIJA

Neattiecas.

B. DĀNIJA

1. Jebkuru personu, uz kuru sakarā ar tās darbu darbinieka statusā attiecas:

a) tiesību akti attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām par laika posmu pirms 1977. gada 1. septembra;

b) tiesību akti attiecībā uz darbiniekiem paredzētām papildu pensijām (arbejdsmarkedets tillaegspension, ATP) par laika posmu, kurš sākas 1977. gada 1. septembrī vai vēlāk, uzskata par darbinieku šīs regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē.

2. Jebkuru personu, kas saskaņā ar tiesību aktiem par ikdienas naudas pabalstiem slimības vai maternitātes gadījumā ir tiesīga saņemt šādus pabalstus, pamatojoties uz ienākumiem, kas nav alga, uzskata par pašnodarbinātu personu Regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē.

C. VĀCIJA

Ja kompetentā institūcija, kas atbild par ģimenes pabalstu piešķiršanu saskaņā ar regulas III sadaļas 7. nodaļu, ir kāda Vācijas institūcija, tad Regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē:

a) "darbinieks" ir obligāti pret bezdarbu apdrošināta persona vai arī katra persona, kas šādas apdrošināšanas dēļ iegūst veselības apdrošināšanā paredzētos naudas pabalstus vai tiem pielīdzināmus ieguvumus;

b) "pašnodarbināta persona" ir jebkura persona, kas strādā kā pašnodarbināta un kuras pienākums ir:

- pievienoties pašnodarbinātām personām paredzētai sistēmai vai veikt tajā vecuma apdrošināšanas iemaksas,

vai

- pievienoties sistēmai saskaņā ar obligāto pensijas apdrošināšanu.

D. SPĀNIJA

Neattiecas.

E. FRANCIJA

Ja kāda Francijas institūcija ir tā kompetentā institūcija, kas atbild par ģimenes pabalstu piešķiršanu saskaņā ar regulas III sadaļas 7. nodaļu:

1. par "darbinieku" regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē uzskatāma jebkura persona, kas ir obligāti apdrošināta sociālā nodrošinājuma sistēmā saskaņā ar Sociālā nodrošinājuma kodeksa L 311-2 pantu un kas atbilst Sociālā nodrošinājuma kodeksa L 313-1 pantā paredzētajiem obligātajiem nosacījumiem attiecībā uz darbu vai atalgojumu, lai varētu saņemt naudas pabalstus sakarā ar apdrošināšanu slimības, maternitātes un invaliditātes gadījumam, vai personu, kas saņem šos naudas pabalstus;

2. par "pašnodarbinātu personu" regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē uzskatāma jebkura persona, kas strādā kā pašnodarbināta un kam ir jāapdrošinās un jāveic vecuma pabalstu iemaksas pašnodarbinātām personām paredzētā sistēmā.

F. GRIEĶIJA

1. Saskaņā ar OGA sistēmu apdrošinātas personas, kas strādā tikai kā darbinieki, vai arī kas ir bijušas pakļautas kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem un kas tāpēc ir vai bija "darbinieki" regulas 1. panta a) apakšpunkta nozīmē, uzskata par darbiniekiem regulas 1. panta a) apakšpunkta iii) daļas nozīmē.

2. Lai piešķirtu valsts ģimenes pabalstu, regulas 1. panta a) apakšpunkta i) un iii) daļā minētās personas uzskata par darbiniekiem regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē.

G. ĪRIJA

1. Jebkuru personu, kas ir obligāti vai brīvprātīgi apdrošināta saskaņā ar 1981. gada Sociālās labklājības (konsolidācijas) akta 5. un 37. sadaļu, uzskata par darbinieku regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē.

2. Jebkuru personu, kas ir obligāti vai brīvprātīgi apdrošināta saskaņā ar 1981. gada Sociālās labklājības (konsolidācijas) akta 17 A iedaļu, uzskata par pašnodarbinātu personu regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.

H. ITĀLIJA

Neattiecas.

I. LUKSEMBURGA

Neattiecas.

J. NĪDERLANDE

Jebkuru personu, kas strādā bez darba līguma, uzskata par pašnodarbinātu personu regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē.

K. AUSTRIJA

Neattiecas.

L. PORTUGĀLE

Neattiecas.

M. SOMIJA

Jebkuru personu, kas ir darbinieks vai pašnodarbināta persona tādā nozīmē, kā to izklāsta tiesību akti attiecībā uz Darba pensiju sistēmu, attiecīgi uzskata par darbinieku vai pašnodarbinātu personu regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē.

N. ZVIEDRIJA

Jebkuru personu, kas ir darbinieks vai pašnodarbināta persona tādā nozīmē, kā to izklāsta tiesību akti attiecībā uz apdrošināšanu pret darbā gūtiem savainojumiem, attiecīgi uzskata par darbinieku vai pašnodarbinātu personu regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē.

O. APVIENOTĀ KARALISTE

Jebkuru "nodarbinātu pelnītāju" vai "pašnodarbinātu pelnītāju" Lielbritānijas vai Ziemeļīrijas tiesību aktu nozīmē uzskata attiecīgi par darbinieku vai pašnodarbinātu personu regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Jebkuru personu, par kuru veicamas iemaksas kā par "darbinieku" vai "pašnodarbinātu personu" saskaņā ar Gibraltāra tiesību aktiem, attiecīgi uzskata par darbinieku vai pašnodarbinātu personu regulas 1. panta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē.

II. Ģimenes locekļi (regulas 1. panta f) apakšpunkta otrais teikums)

A. BEĻĢIJA

Neattiecas.

B. DĀNIJA

Nosakot tiesības saņemt slimības vai maternitātes pabalstus natūrā saskaņā ar regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 31. pantu, "ģimenes loceklis" ir:

1) darbinieka vai pašnodarbinātas personas laulātais vai citas personas, kas ir tiesīgas saskaņā ar regulu, ciktāl viņas pašas nav tiesīgas personas saskaņā ar regulu; vai

2) bērns, kas ir jaunāks par 18 gadiem un kas atrodas tādas personas aprūpē, kura ir tiesīga saskaņā ar regulu.

C. VĀCIJA

Neattiecas.

D. SPĀNIJA

Neattiecas.

E. FRANCIJA

Termins "ģimenes loceklis" nozīmē jebkuru Sociālā nodrošinājuma kodeksa L 512-3 pantā minētu personu.

F. GRIEĶIJA

Neattiecas.

G. ĪRIJA

Lai noteiktu tiesības uz pabalstiem natūrā slimības un maternitātes gadījumā, piemērojot šo regulu, termins "ģimenes loceklis" apzīmē jebkuru personu, ko 1947. līdz 1970. gada Veselības aktos atzīst par darbinieka vai pašnodarbinātas personas apgādībā esošu.

H. ITĀLIJA

Neattiecas.

I. LUKSEMBURGA

Neattiecas.

J. NĪDERLANDE

Neattiecas.

K. AUSTRIJA

Neattiecas.

I. PORTUGĀLE

Neattiecas.

M. SOMIJA

Nosakot tiesības saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar regulas III sadaļas 1. nodaļu, "ģimenes loceklis" nozīmē laulāto vai bērnu, kā definēts Veselības apdrošināšanas aktā.

N. ZVIEDRIJA

Nosakot tiesības saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar regulas III sadaļas 1. nodaļu, "ģimenes loceklis" nozīmē laulāto vai bērnu vecumā līdz 18 gadiem.

O. APVIENOTĀ KARALISTE

Lai noteiktu tiesības uz pabalstiem natūrā, termins "ģimenes loceklis" apzīmē:

1. attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas tiesību aktiem:

1) laulāto, ar noteikumu, ka:

a) šī persona neatkarīgi no tā, vai tas ir darbinieks vai pašnodarbināta persona, vai cita veida persona, kas ir tiesīga saskaņā ar regulu,

i) dzīvo kopā ar laulāto vai

ii) dod savu ieguldījumu laulātā uzturēšanā

un

b) laulātajam

i) nav darbinieka vai pašnodarbinātas personas ienākumu vai ieņēmumu kā personai, kas ir tiesīga saskaņā ar regulu,

un

ii) viņš nesaņem sociālā nodrošinājuma pabalstu, nedz arī pensiju, kam pamatā ir paša laulātā apdrošināšana;

2) personu, kas aprūpē bērnu, ar noteikumu, ka:

a) darbinieks vai pašnodarbināta persona, vai persona, kas ir tiesīga saskaņā ar regulu,

i) dzīvo kopā ar minēto personu kā vīrs un sieva vai

ii) dod savu ieguldījumu minētās personas uzturēšanā,

un

b) minētajai personai:

i) nav darbinieka vai pašnodarbinātas personas ienākumu vai ieņēmumu kā personai, kas ir tiesīga saskaņā ar regulu,

un

ii) tā nesaņem sociālā nodrošinājuma pabalstu, nedz arī pensiju, kam pamatā ir pašas personas apdrošināšana;

3) bērnu, par kuru šī persona, darbinieks vai pašnodarbināta persona, vai

2. Attiecībā uz Gibraltāra tiesību aktiem:

jebkuru personu, ko atzīst par apgādājamo 1973. gada Rīkojuma par grupu prakses sistēmu nozīmē.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS (A) (B) (8) (10) (15)

(Regulas 1. panta j) un u) apakšpunkts)

I. Īpašas pašnodarbinātām personām paredzētas sistēmas, kas neietilpst regulas darbības jomā saskaņā ar 1. panta j) apakšpunkta ceturto daļu

A. BEĻĢIJA

Neattiecas.

B. DĀNIJA

Neattiecas.

C. VĀCIJA

Ārstu, zobārstu, veterinārārstu, farmaceitu, zvērinātu advokātu un juristu, patentu aģentu (Patentanwälte), notāru, revidentu (Wirtschaftprüfer), nodokļu konsultantu (Steuerbevollmächtigte), jūras loču (Seelotsen) un arhitektu, apdrošināšanas un labklājības nodrošināšanas institūcijas (Versicherungs- und Versorgungswerke), kas ir izveidotas saskaņā ar federālo zemju tiesību aktiem, kā arī citas apdrošināšanas un labklājības nodrošināšanas institūcijas, to skaitā sociālās aprūpes iestādes (Fürsorgeeinrichtungen) un paplašināta honorāru sadales sistēma (erweiterte Honorarverteilung).

D. SPĀNIJA

1. Atklātās labklājības nodrošināšanas sistēmas, ar kurām papildina sociālā nodrošinājuma sistēmas, kas atrodas tādu institūciju pārziņā, ko reglamentē 1941. gada 6. decembra Vispārējais sociālā nodrošinājuma likums un tā 1943. gada 26. maija noteikumi:

a) vai nu attiecībā uz pabalstiem, ar kuriem papildina sociālā nodrošinājuma pabalstus,

vai arī

b) attiecībā uz savstarpējās apdrošināšanas biedrībām, par kuru integrēšanu sociālā nodrošinājuma sistēmā nav paredzēti nekādi noteikumi atbilstīgi 1974. gada 30. maija Vispārējā sociālā nodrošinājuma likuma sesto pārejas noteikumu 7. punktam un kas tādēļ neaizstāj obligātās sociālās nodrošinājuma sistēmas institūcijas.

2. Labklājības nodrošināšanas sistēma un/vai sociālās palīdzības vai labdarības sistēma, ko vada tādas institūcijas, uz kurām neattiecas 1941. gada 6. decembra Vispārējais sociālā nodrošinājuma likums.

E. FRANCIJA

1. Pašnodarbinātas personas, kas nestrādā lauksaimniecībā:

a) pašnodarbinātām personām paredzētas vecuma apdrošināšanas papildu sistēmas, kā arī invaliditātes un nāves gadījuma apdrošināšanas sistēmas, piemēram, sistēmas, kas minētas Sociālā nodrošinājuma kodeksa L 658, L659, L 663-11, L 663-12, L 682 un L 683-1 pantā;

b) papildu pabalsti, kas minēti 1966. gada 12. jūlija Likuma Nr. 66509 9. pantā.

2. Lauksaimniecībā strādājošas pašnodarbinātās personas.

Apdrošināšanas veidi, kas ir minēti Lauku kodeksa 1049. un 1234.19 pantā un, no vienas puses, attiecas uz lauksaimniecībā strādājošo pašnodarbināto personu slimību, maternitāti un vecumu, bet, no otras puses — uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

F. GRIEĶIJA

Neattiecas.

G. ĪRIJA

Neattiecas.

H. ITĀLIJA

Neattiecas.

I. LUKSEMBURGA

Neattiecas.

J. NĪDERLANDE

Neattiecas.

K. AUSTRIJA

Apdrošināšanas un labklājības nodrošināšanas institūcijas (Versicherungs- undVersorgungswerke), "sociālās aprūpes fondi" (Fürsorgeeinrichtungen) un paplašināta honorāru sadales sistēma (erweiterteHonorarverteilung), kas paredzēta ārstiem, veterinārārstiem, zvērinātiem advokātiem un juristiem, un inženieriem (Ziviltechniker).

L. PORTUGĀLE

Neattiecas.

M. SOMIJA

Neattiecas.

N. ZVIEDRIJA

Neattiecas.

O. APVIENOTĀ KARALISTE

Neattiecas.

II. Īpašie bērna piedzimšanas vai adopcijas pabalsti, kas neietilpst regulas darbības jomā saskaņā ar 1. panta u) apakšpunkta i) daļu

A. BEĻĢIJA

a) bērna piedzimšanas pabalsts;

b) adopcijas pabalsts.

B. DĀNIJA

Nav.

C. VĀCIJA

Nav.

D. SPĀNIJA

Nav.

E. FRANCIJA

a) pabalsts zīdaiņa kopšanai vecumā līdz trim mēnešiem;

b) adopcijas pabalsts.

F. GRIEĶIJA

Nav.

G. ĪRIJA

Nav.

H. ITĀLIJA

Nav.

I. LUKSEMBURGA

a) pirmsdzemdību pabalsts;

b) bērna piedzimšanas pabalsts.

J. NĪDERLANDE

Nav.

K. AUSTRIJA

Bērna piedzimšanas pabalsta vispārīgā daļa.

L. PORTUGĀLE

Nav.

M. SOMIJA

Jaundzimušā pūriņš vai vienreizēju pabalstu maternitātes gadījumā atbilstīgi Maternitātes pabalstu aktam.

N. ZVIEDRIJA

Nav.

O. APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

III. Īpašie uz iemaksām nebalstītie pabalsti 4. panta 2.b punkta nozīmē, kuri neietilpst šīs regulas darbības jomā

A. BEĻĢIJA

Nav.

B. DĀNIJA

Nav.

C. VĀCIJA

a) pabalsti, ko saskaņā ar federālo zemju tiesību aktiem piešķir invalīdiem, jo īpaši neredzīgām personām.

b) Sociālā piemaksa saskaņā ar 1990. gada 28. jūnija likumu par pensiju izlīdzināšanu.

D. SPĀNIJA

Nav.

E. FRANCIJA

Nav.

F. GRIEĶIJA

Nav.

G. ĪRIJA

Nav.

H. ITĀLIJA

Nav.

I. LUKSEMBURGA

Nav.

J. NĪDERLANDE

Nav.

K. AUSTRIJA

Pabalsti, ko saskaņā ar federālo zemju tiesību aktiem piešķir invalīdiem un personām, kam nepieciešama aprūpe.

L. PORTUGĀLE

Nav.

M. SOMIJA

Nav.

N. ZVIEDRIJA

Nav.

O. APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

--------------------------------------------------

II a PIELIKUMS (B) (10) (12) (13) (14) (15)

ĪPAŠIE UZ IEMAKSĀM NEBALSTĪTIE PABALSTI

(Regulas 10.a pants)

A. BEĻĢIJA

a) pabalsti invalīdiem (1987. gada 27. februāra likums);

b) garantēti ienākumi veciem cilvēkiem (1969. gada 1. aprīļa likums);

c) garantēti ģimenes pabalsti (1971. gada 20. jūlija likums).

B. DĀNIJA

a) vienotas likmes rehabilitācijas pabalsts, ko saskaņā ar Sociālās labklājības likumu piešķir tādu personu uzturēšanai, kurām veic rehabilitāciju;

b) pensionāru mājokļa izdevumi (Likums par individuālo mājokļa palīdzību, kas konsolidēts ar 1995. gada 29. marta Likumu Nr. 204).

C. VĀCIJA

Nav.

D. SPĀNIJA

a) pabalsti saskaņā ar likumu par invalīdu sociālo integrāciju (1982. gada 7. aprīļa Likums Nr. 13/82);

b) naudas pabalsti vecu cilvēku un darba nespējīgu invalīdu atbalstam (1981. gada 24. jūlija Karaļa dekrēts Nr. 2620/81);

c) uz iemaksām nebalstītas invaliditātes un izdienas pensijas un pabalsti par apgādībā esošu bērnu, kā noteikts 132. panta 1. punktā, 136.a, 137.a, 138.a, 154.a, 155.a, 156.a, 167. pantā, 168. panta 2. punktā, 169. un 170. pantā Vispārējā sociālā nodrošinājuma likumā, kas grozīts ar 1990. gada 20. decembra Likumu Nr. 26/90, ar kuru nosaka uz iemaksām nebalstītus sociālā nodrošinājuma pabalstus.

E. FRANCIJA

a) papildu pabalsts no Nacionālā solidaritātes fonda (1956. gada 30. jūnija likums);

d) pieaugušo invalīdu pabalsts (1975. gada 30. jūnija likums);

c) īpašais pabalsts (1952. gada 10. jūlija likums).

F. GRIEĶIJA

a) īpaši pabalsti veciem cilvēkiem (Likums 1296/82);

b) pabalsts tādu nestrādājošu māšu bērniem, kuru vīri iesaukti militārajā dienestā (Likums 1483/84, 23. panta 1. punkts);

c) pabalsts tādu nestrādājošu māšu bērniem, kuru vīri atrodas apcietinājumā (Likums 1483/84, 23. panta 2. punkts);

d) pabalsts personām, kas slimo ar iedzimtu hemolītisko anēmiju (Dekrēts 321/69; kopējais ministrijas rīkojums G4a/F.222/oik.2204);

e) pabalsts kurlmēmām personām (Ārkārtas likums 421/37; kopējais ministrijas rīkojums G4B/F.422/oik.2205);

f) pabalsts personām ar smagu invaliditāti (Dekrēts 162/73; kopējais ministrijas rīkojums G4a/F.225//oik.161);

g) pabalsts spazmofilijas slimniekiem (Dekrēts 162/72; kopējais ministrijas rīkojums G4a/F.224/oik.2207);

h) pabalsts personām ar nopietnu garīgu invaliditāti (Dekrēts 162/73; kopējais ministrijas rīkojums G4b/F.423/oik.2208);

i) pabalsts neredzīgajiem (Likums 958/79; kopējais ministrijas rīkojums G4b/F.421/oik.2209).

G. ĪRIJA

a) bezdarbnieka pabalsts (Sociālās labklājības (konsolidācijas) akts, 1981., III daļa, 2. nodaļa);

b) vecuma un neredzīgo pensijas (kas nebalstās uz iemaksām) (Sociālās labklājības (konsolidācijas) akts, 1981., III daļa, 3. nodaļa);

c) atraitņu un bāreņu pensijas (kas nebalstās uz iemaksām) (Sociālās labklājības (konsolidācijas) akts, 1981., III daļa, 4. nodaļa);

d) pabalsts vecākiem, kas bērnus audzina vieni (Sociālās labklājības akts, 1990., III daļa);

e) kopšanas pabalsts (Sociālās labklājības akts, 1990., IV daļa);

f) ģimenes ienākumu papildu pabalsts (Sociālās labklājības akts, 1984., III daļa);

g) invalīdu uzturēšanas pabalsts (Veselības aizsardzības akts, 1970., 69. sadaļa);

h) mobilitātes pabalsts (Veselības aizsardzības akts, 1970., 61. sadaļa);

i) pabalsts infekcijas slimību slimniekiem (Veselības aizsardzības akts, 1947., 5. sadaļa un 44. sadaļas 5. punkts);

j) pabalsts kopšanai mājās (Veselības aizsardzības akts, 1970., 61. sadaļa);

k) neredzīgo labklājības pabalsts (Akts par neredzīgajām personām, 1920., 49. nodaļa);

l) invalīdu rehabilitācijas pabalsts (Veselības aizsardzības akts, 1970., 68., 69. un 72. sadaļa).

H. ITĀLIJA

a) sociālās pensijas personām, kurām nav iztikas līdzekļu (1969. gada 30. aprīļa Likums Nr. 153);

b) pensijas un pabalsti civilajiem invalīdiem (1974. gada 30. marta Likums Nr. 118, 1980. gada 11. februāra Likums Nr. 18 un 1988. gada 23. novembra Likums Nr. 508);

c) pensijas un pabalsti kurlmēmām personām (1970. gada 26. maija Likums Nr. 381 un 1988. gada 23. novembra Likums Nr. 508);

d) pensijas un pabalsti neredzīgām civilpersonām (1970. gada 27. maija Likums Nr. 382 un 1988. gada 23. novembra Likums Nr. 508);

e) pabalsti piemaksu veidā pie minimālās pensijas (1952. gada 4. aprīļa Likums Nr. 218, 1983. gada 11. novembra Likums Nr. 638 un 1990. gada 29. decembra Likums Nr. 407);

f) pabalsti piemaksu veidā pie invaliditātes pensijām (1984. gada 12. jūnija Likums Nr. 222);

g) ikmēneša pabalsti pastāvīgai personīgai palīdzībai personām, kas saņem darba nespējas pensiju (1984. gada 12. jūnija Likums Nr. 222).

I. LUKSEMBURGA

b) īpašie pabalsti smagas invaliditātes gadījumā (1979. gada 16. aprīļa likums);

c) maternitātes pabalsti (1980. gada 30. aprīļa likums).

J. NĪDERLANDE

Nav.

K. AUSTRIJA

a) kompensācijas piemaksa (1955. gada 9. septembra Federālais akts par vispārējo sociālo apdrošināšanu — ASVG, 1978. gada 11. oktobra Federālais akts par tirdzniecībā iesaistītu personu sociālo apdrošināšanu — GSVG un 1978. gada 11. oktobra Federālais akts par lauksaimnieku sociālo apdrošināšanu — BSGV);

b) kopšanas pabalsts (Pflegegeld) saskaņā ar Austrijas Federālo aktu par kopšanas pabalstu (Bundespflegegeldegesetz), izņemot tādu kopšanas pabalstu, ko piešķir nelaimes gadījumu apdrošināšanas institūcijas, ja invaliditāti ir izraisījis nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.

L. PORTUGĀLE

a) uz iemaksām nebalstīti ģimenes pabalsti (1980. gada 27. maija Dekrēts Nr. 160/80);

b) zīdaiņu kopšanas pabalsts mātēm (1980. gada 27. maija Dekrēts Nr. 160/80);

c) papildus pabalsts bērniem invalīdiem un jauniešiem invalīdiem (1980. gada 27. maija Dekrēts Nr. 160/80);

d) pabalsts speciālo skolu apmeklēšanai (1980. gada 27. maija Dekrēts Nr. 160/80);

e) uz iemaksām nebalstīta bāreņu pensija (1980. gada 27. maija Dekrēts Nr. 160/80);

f) uz iemaksām nebalstīta invaliditātes pensija (1980. gada 13. oktobra Dekrēts Nr. 464/80);

g) uz iemaksām nebalstīta vecuma pensija (1980. gada 13. oktobra Dekrēts Nr. 464/80);

h) papildus pensija smagas invaliditātes gadījumā (1980. gada 27. maija Dekrēts Nr. 160/80);

i) uz iemaksām nebalstīta atraitņu pensija (1981. gada 11. novembra Dekrēts Nr. 52/81).

M. SOMIJA

a) bērna kopšanas pabalsts (Akts par bērna kopšanas pabalstiem, 444/69);

b) invaliditātes pabalsts (Akts par invaliditātes pabalstu, 124/88);

c) mājokļa pabalsts pensionāriem (Akts par mājokļa pabalstu pensionāriem, 591/78);

d) bezdarbnieka pamata pabalsts (Akts par bezdarbnieka pabalstu, 602/84) gadījumos, kad persona neatbilst attiecīgajiem nosacījumiem par tādu bezdarbnieka pabalstu, kas pamatojas uz iemaksām.

N. ZVIEDRIJA

a) municipālās mājokļa piemaksas pie pamata pensijām (Likums 1962: 392, atkārtoti izdots 1976: 1014);

b) invaliditātes pabalsti, kurus nemaksā tādai personai, kas saņem pensiju (Likums 1962: 381, atkārtoti izdots 1982: 120);

c) kopšanas pabalsts bērniem ar īpašām vajadzībām (Likums 1962: 381, atkārtoti izdots 1982: 120);

O. APVIENOTĀ KARALISTE

a) …

b) invalīda kopšanas pabalsts (1975. gada 20. marta Sociālā nodrošinājuma akts 1975, 37. sadaļa, un 1975. gada 20. marta Ziemeļīrijas Sociālā nodrošinājuma akts 1975, 37. sadaļa);

c) ģimenes kredīts (1986. gada 25. jūlija Sociālā nodrošinājuma akts 1986, 20. līdz 22. sadaļa, un 1986. gada 5. novembra Ziemeļīrijas Sociālā nodrošinājuma rīkojums 1986, 21. līdz 23. pants);

d) apmeklējuma pabalsts (1975. gada 20. marta Sociālā nodrošinājuma akts 1975, 35. sadaļa, un 1975. gada 20. marta Ziemeļīrijas Sociālā nodrošinājuma akts 1975, 35. sadaļa);

e) ienākumu atbalsts (1986. gada 25. jūlija Sociālā nodrošinājuma akts 1986, 20. līdz 22. sadaļa un 23. sadaļa, un 1986. gada 5. novembra Ziemeļīrijas Sociālā nodrošinājuma rīkojums 1986, 21. līdz 24. pants);

f) invalīdu uztura pabalsts (1991. gada 27. jūnija Invalīdu uztura pabalsta un invalīdu darba pabalsta akts 1991, 1. sadaļa, un 1991. gada 24. jūlija Ziemeļīrijas Invalīdu uztura pabalsta un invalīdu darba pabalsta rīkojums 1991, 3. pants);

g) invalīdu darba pabalsts (1991. gada 27. jūnija Invalīdu uztura pabalsta un invalīdu darba pabalsta akts 1991, 6. sadaļa, un 1991. gada 24. jūlija Ziemeļīrijas Invalīdu uztura pabalsta un invalīdu darba pabalsta rīkojums 1991, 8. pants);

h) uz ienākumiem balstīti pabalsti darba meklētājiem (1995. gada 28. jūnija Akts par darba meklētājiem 1995, I sadaļas 2. panta d) punkta ii) daļa un 3. pants, un 1995. gada 18. oktobra Ziemeļīrijas Rīkojums par darba meklētājiem 1995, 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) daļa un 5. pants).

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS (A) (B) (6) (7) (12) (14) (15)

SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA KONVENCIJU NOTEIKUMI, KAS TURPINA BŪT PIEMĒROJAMI NEATKARĪGI NO REGULAS 6. PANTA — SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA KONVENCIJAS NOTEIKUMI, KAS NEATTIECAS UZ TĀM VISĀM PERSONĀM, UZ KURĀM ATTIECAS ŠĪ REGULA

(Regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 3. panta 3. punkts)

Vispārīgas piezīmes

1. Ciktāl šajā pielikumā paredzētas atsauces uz citu konvenciju pantiem, atsauces tiek nomainītas ar atsaucēm uz šīs regulas atbilstīgiem pantiem, ja vien attiecīgo konvenciju panti paši nav ietverti šajā pielikumā.

2. Izbeigšanas klauzulu, kas paredzēta sociālā nodrošinājuma konvencijā, kuras daži panti ietilpst šajā pielikumā, turpina piemērot attiecībā uz šiem noteikumiem.

A. Sociālā nodrošinājuma konvenciju noteikumi, kas turpina būt piemērojami neatkarīgi no regulas 6. panta. (Regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

1. BEĻĢIJA — DĀNIJA

Nav konvencijas.

2. BEĻĢIJA — VĀCIJA

a) 3. un 43. pants 1957. gada 7. decembra Noslēguma protokolā tā paša datuma Vispārējai konvencijai, tādā redakcijā, kā tie izklāstīti 1960. gada 10. novembra Papildprotokolā;

b) 1957. gada 7. decembra Papildu nolīgums Nr. 3 tā paša datuma Vispārējai konvencijai, tādā redakcijā, kā izklāstīts 1960. gada 10. novembra Papildprotokolā (tādu pensiju izmaksāšana, kas maksājamas attiecībā uz laika posmu pirms Vispārējās konvencijas stāšanās spēkā).

3. BEĻĢIJA — SPĀNIJA

Nav.

4. BEĻĢIJA — FRANCIJA

a) 13., 16. un 23. pants 1948. gada 17. janvāra Papildu nolīgumā tā paša datuma Vispārējai konvencijai (raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādnieki);

b) 1953. gada 27. februāra Sarakste (Vispārējās konvencijas no 1948. gada 17. janvāra 4. panta 2. punkta piemērošana);

c) 1953. gada 29. jūlija Sarakste par pabalstiem vecākiem darbiniekiem.

5. BEĻĢIJA — GRIEĶIJA

1958. gada 1. aprīļa Vispārējās konvencijas 15. panta 2. punkts, 35. panta 2. punkts un 37. pants.

6. BEĻĢIJA — ĪRIJA

Nav konvencijas.

7. BEĻĢIJA — ITĀLIJA

1948. gada 30. aprīļa Konvencijas 29. pants.

8. BEĻĢIJA — LUKSEMBURGA

1971. gada 27. oktobra Nolīguma 2. un 4. pants (Aizjūras teritoriju sociālais nodrošinājums).

9. BEĻĢIJA — NĪDERLANDE

1969. gada 4. februāra Nolīguma 2. un 4. pants (Aizjūras teritoriju nodarbinātība).

10. BEĻĢIJA — AUSTRIJA

a) 1977. gada 4. aprīļa Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. pants attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola III punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

11. BEĻĢIJA — PORTUGĀLE

1965. gada 13. janvāra konvencijas 1. un 5. pants (Darbinieku sociālais nodrošinājums Beļģijas Kongo un Ruandā–Urundi) tādā redakcijā, kā formulēts Nolīgumā, kas noslēgts ar 1982. gada 18. jūniju datētā sarakstē.

12. BEĻĢIJA — SOMIJA

Nav konvencijas.

13. BEĻĢIJA — ZVIEDRIJA

Nav konvencijas.

14. BEĻĢIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

15. DĀNIJA — VĀCIJA

a) 1953. gada 14. augusta Sociālā nodrošinājuma konvencijas Noslēguma protokola 15. punkts;

b) 1953. gada 14. augusta Papildu nolīgums iepriekš minētajai konvencijai.

16. DĀNIJA — SPĀNIJA

Nav konvencijas.

17. DĀNIJA — FRANCIJA

Nav.

18. DĀNIJA — GRIEĶIJA

Nav konvencijas.

19. DĀNIJA — ĪRIJA

Nav konvencijas.

20. DĀNIJA — ITĀLIJA

Nav konvencijas.

21. DĀNIJA — LUKSEMBURGA

Nav konvencijas.

22. DĀNIJA — NĪDERLANDE

Nav konvencijas.

23. DĀNIJA — AUSTRIJA

a) 1987. gada 16. jūnija Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. pants attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī,

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola I punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

24. DĀNIJA — PORTUGĀLE

Nav konvencijas.

25. DĀNIJA — SOMIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu sociālā nodrošinājuma konvencijas 10. pants.

26. DĀNIJA — ZVIEDRIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu sociālā nodrošinājuma konvencijas 10. pants.

27. DĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

28. VĀCIJA — SPĀNIJA

1973. gada 4. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. panta 1. punkts un 45. panta 2. punkts.

29. VĀCIJA — FRANCIJA

a) 1950. gada 10. jūlija Vispārējās konvencijas 11. panta 1. punkts, 16. pants (otrā daļa) un 19. pants;

b) 9. pants 1950. gada 10. jūlija Papildu nolīgumā Nr. 1 tā paša datuma Vispārējai konvencijai (raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādnieki);

c) 1950. gada 10. jūlija Papildu nolīgums Nr. 4 tā paša datuma Vispārējai konvencijai, kā izklāstīts 1955. gada 18. jūnija pievienotajā iedaļā Nr. 2;

d) I un III sadaļa 1955. gada 18. jūnija pievienotajā iedaļā Nr. 2;

e) 6., 7. un 8. punkts 1950. gada 10. jūlija Vispārējā protokolā pie tā paša datuma Vispārējās konvencijas;

f) II, III un IV sadaļa 1963. gada 20. decembra Nolīgumā (sociālais nodrošinājums Zāras apgabalā).

30. VĀCIJA — GRIEĶIJA

a) 1961. gada 25. aprīļa Vispārējās konvencijas 5. panta 2. punkts;

b) 8. panta 1. punkts, 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts, 9. līdz 11. pants, kā arī I un IV nodaļa, ciktāl tās attiecas uz šiem pantiem, 1961. gada 31. maija Konvencijā par bezdarba apdrošināšanu, kopā ar piezīmi 1980. gada 14. jūnija protokolā;

c) 1991. gada 7. oktobra protokols saistībā ar Vācijas Demokrātiskās Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības 1984. gada 6. jūlija Nolīgumu par problēmu nokārtošanu attiecībā uz pensijām.

31. VĀCIJA — ĪRIJA

Nav konvencijas.

32. VĀCIJA — ITĀLIJA

a) 1953. gada 5. maija Konvencijas (sociālais nodrošinājums) 3. panta 2. punkts, 23. panta 2. punkts, 26. pants un 36. panta 3. punkts;

b) 1953. gada 12. maija Papildu nolīgums 1953. gada 5. maija Konvencijai (tādu pensiju izmaksa, kas maksājamas attiecībā uz laika posmu pirms Konvencijas stāšanās spēkā).

33. VĀCIJA — LUKSEMBURGA

4., 5., 6. un 7. pants 1959. gada 11. jūlija Līgumā (Ausgleichsvertrag) (domstarpību nokārtošana starp Vāciju un Luksemburgu).

34. VĀCIJA — NĪDERLANDE

a) 1951. gada 29. marta Konvencijas 3. panta 2. punkts;

b) 2. un 3. pants 1956. gada 21. decembra Papildu nolīgumā Nr. 4 1951. gada 29. marta Konvencijai (tādu tiesību nokārtošana, ko laika posmā no 1940. gada 13. maija līdz 1945. gada 1. septembrim ieguva Nīderlandes strādnieki saskaņā ar Vācijas sociālā nodrošinājuma sistēmu).

35. VĀCIJA — AUSTRIJA

a) 41. pants 1966. gada 22. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1969. gada 10. aprīļa Papildu konvenciju Nr. 1, 1974. gada 20. marta Papildu konvenciju Nr. 2 un 1980. gada 29. augusta Papildu konvenciju Nr. 3;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola 3. punkta c) apakšpunkts, 3. punkta d) apakšpunkts, 17. punkts, 20. punkta a) apakšpunkts un 21. punkts;

c) minētās konvencijas 3. pants attiecībā uz tādām personām, kas dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola 3. punkta g) apakšpunkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī;

e) Konvencijas 4. panta 1. punkts attiecībā uz Vācijas tiesību aktiem, saskaņā ar ko nelaimes gadījumi (un arodslimības), kas notiek ārpus Vācijas Federatīvās Republikas, un laika posmi, kas ir pabeigti ārpus šīs teritorijas, nekļūst par pamatu, lai izmaksātu pabalstus, vai — ar zināmiem nosacījumiem — ļauj izmaksāt pabalstus vienīgi tad, ja personas, kas ir tiesīgas tos saņemt, dzīvo ārpus Vācijas Federatīvās Republikas tādos gadījumos, kad:

i) pabalsts jau ir izmaksāts vai ir maksājams 1994. gada 1. janvārī;

ii) saņēmējs ir iekārtojies savā dzīvesvietā Austrijā laikā pirms 1994. gada 1. janvāra un tādu pensiju izmaksa, kas pienākas saskaņā ar pensiju un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, sākas laikā pirms 1994. gada 31. decembra;

tas attiecas arī uz tādiem laika posmiem, kuru laikā saņemta kāda cita pensija, to skaitā apgādnieka zaudējuma pensija, aizstājot sākotnējo pensiju, ja tās saņemšanas laika posmi sekoja cits citam bez pārtraukuma.

f) minētās konvencijas Noslēguma protokola 19. punkta b) apakšpunkts. Piemērojot šā noteikuma 3. punkta c) apakšpunktu, summa, ko ņem vērā kompetentā institūcija, nepārsniedz tādu summu, kura šai institūcijai ir jāatlīdzina attiecībā uz atbilstīgajiem laika posmiem;

g) 2. pants minētās konvencijas 1969. gada 10. aprīļa Papildu konvencijā Nr. 1;

h) 1. panta 5. punkts un 8. pants 1978. gada 19. jūlija Konvencijā par bezdarba apdrošināšanu;

i) minētās konvencijas Noslēguma protokola 10. punkts.

36. VĀCIJA — PORTUGĀLE

1964. gada 6. novembra konvencijas 5. panta 2. punkts.

37. VĀCIJA — SOMIJA

a) 1979. gada 23. aprīļa Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. pants;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola 9. punkta a) apakšpunkts.

38. VĀCIJA — ZVIEDRIJA

a) 1976. gada 27. februāra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. panta 2. punkts;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola 8. punkta a) apakšpunkts.

39. VĀCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

a) 1960. gada 20. aprīļa Sociālā nodrošinājuma konvencijas 3. panta 1. un 6. punkts un 7. panta 2. līdz 6. punkts;

b) 1960. gada 20. aprīļa Sociālā nodrošinājuma konvencijas Noslēguma protokola 2. līdz 7. pants;

c) 1960. gada 20. aprīļa Konvencijas par bezdarba apdrošināšanu 2. panta 5. punkts un 5. panta 2. līdz 6. punkts.

40. SPĀNIJA — FRANCIJA

Nav.

41. SPĀNIJA — GRIEĶIJA

Nav konvencijas.

42. SPĀNIJA — ĪRIJA

Nav konvencijas.

43. SPĀNIJA — ITĀLIJA

1979. gada 30. oktobra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 5. pants, 18. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 23. pants.

44. SPĀNIJA — LUKSEMBURGA

a) 1969. gada 8. maija konvencijas 5. panta 2. punkts.

b) 1. pants 1975. gada 27. jūnija Administratīvajā nolīgumā par 1969. gada 8. maija konvencijas piemērošanu pašnodarbinātām personām.

45. SPĀNIJA — NĪDERLANDE

1974. gada 5. februāra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 23. panta 2. punkts.

46. SPĀNIJA — AUSTRIJA

a) 1981. gada 6. novembra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. pants attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

b) Minētās konvencijas Noslēguma protokola II punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

47. SPĀNIJA — PORTUGĀLE

1969. gada 11. jūnija Vispārējās konvencijas 4. panta 2. punkts, 16. panta 2. punkts un 22. pants.

48. SPĀNIJA — SOMIJA

1985. gada 19. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 5. panta 2. punkts.

49. SPĀNIJA — ZVIEDRIJA

1983. gada 4. februāra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 5. panta 2. punkts un 16. pants.

50. SPĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

51. FRANCIJA — GRIEĶIJA

1958. gada 19. aprīļa vispārējās konvencijas 16. pants (ceturtā daļa) un 30. pants.

52. FRANCIJA — ĪRIJA

Nav konvencijas.

53. FRANCIJA — ITĀLIJA

a) 1948. gada 31. marta Vispārējās konvencijas 20. un 24. pants;

b) 1956. gada 3. marta sarakste (slimības pabalsti sezonas darba ņēmējiem, kas strādā lauksaimniecībā).

54. FRANCIJA — LUKSEMBURGA

11. un 14. pants 1949. gada 12. novembra Papildu nolīgumā tā paša datuma Vispārējai konvencijai (raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādnieki).

55. FRANCIJA — NĪDERLANDE

11. pants 1954. gada 1. jūnija Papildu nolīgumā 1950. gada 7. janvāra Vispārējai konvencijai (raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādnieki).

56. FRANCIJA — AUSTRIJA

Nav.

57. FRANCIJA — PORTUGĀLE

Nav.

58. FRANCIJA — SOMIJA

Nav.

59. FRANCIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

60. FRANCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

1970. gada 27. un 30. jūlija sarakste attiecībā uz stāvokli tādu Apvienotās Karalistes skolotāju sociālajā nodrošināšanā, kuri īslaicīgi strādā savā profesijā Francijā saskaņā ar 1948. gada 2. marta Kultūras konvenciju.

61. GRIEĶIJA — ĪRIJA

Nav konvencijas.

62. GRIEĶIJA — ITĀLIJA

Nav konvencijas.

63. GRIEĶIJA — LUKSEMBURGA

Nav konvencijas.

64. GRIEĶIJA — NĪDERLANDE

1966. gada 13. septembra Vispārējās konvencijas 4. panta 2. punkts.

65. GRIEĶIJA — AUSTRIJA

a) 4. pants 1979. gada 14. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1986. gada 21. maija Papildu konvenciju attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola II punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

66. GRIEĶIJA — PORTUGĀLE

Nav konvencijas.

67. GRIEĶIJA — SOMIJA

1988. gada 21. marta Sociālā nodrošinājuma konvencijas 5. panta 2. punkts un 21. pants.

68. GRIEĶIJA — ZVIEDRIJA

5. panta 2. punkts un 23. pants 1978. gada 5. maija Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1984. gada 14. septembra Papildu konvenciju.

69. GRIEĶIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav konvencijas.

70. ĪRIJA — ITĀLIJA

Nav konvencijas.

71. ĪRIJA — LUKSEMBURGA

Nav konvencijas.

72. ĪRIJA — NĪDERLANDE

Nav konvencijas.

73. ĪRIJA — AUSTRIJA

1988. gada 30. septembra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. pants attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

74. ĪRIJA — PORTUGĀLE

Nav konvencijas.

75. ĪRIJA — SOMIJA

Nav konvencijas.

76. ĪRIJA — ZVIEDRIJA

Nav konvencijas.

77. ĪRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

8. pants 1971. gada 14. septembra Nolīgumā par sociālo nodrošinājumu.

78. ITĀLIJA — LUKSEMBURGA

1951. gada 29. maija Vispārējās konvencijas 18. panta 2. punkts un 24. pants.

79. ITĀLIJA — NĪDERLANDE

1952. gada 28. oktobra Vispārējās konvencijas 21. panta 2. punkts.

80. ITĀLIJA — AUSTRIJA

a) 1981. gada 21. janvāra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 5. panta 3. punkts un 9. panta 2. punkts;

b) minētās konvencijas 4. pants un minētās konvencijas Noslēguma protokola 2. punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

81. ITĀLIJA — PORTUGĀLE

Nav konvencijas.

82. ITĀLIJA — SOMIJA

Nav konvencijas.

83. ITĀLIJA — ZVIEDRIJA

1979. gada 25. septembra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 20. pants.

84. ITĀLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

85. LUKSEMBURGA — NĪDERLANDE

Nav.

86. LUKSEMBURGA — AUSTRIJA

a) 5. panta 2. punkts 1971. gada 21. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1973. gada 16. maija Papildu konvenciju Nr. 1 un 1978. gada 9. oktobra Papildu konvenciju Nr. 2;

b) minētās konvencijas 3. panta 2. punkts attiecībā uz tādām personām, kas dzīvo kādā trešā valstī;

c) minētās konvencijas Noslēguma protokola III punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

87. LUKSEMBURGA — PORTUGĀLE

1965. gada 12. februāra konvencijas 3. panta 2. punkts.

88. LUKSEMBURGA — SOMIJA

1988. gada 15. septembra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 5. panta 2. punkts.

89. LUKSEMBURGA — ZVIEDRIJA

a) 1985. gada 21. februāra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. pants un 29. panta 1. punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas 30. pants.

90. LUKSEMBURGA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

91. LUKSEMBURGA — AUSTRIJA

a) 3. pants 1974. gada 7. marta Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1980. gada 5. novembra Papildu konvenciju attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola II punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

92. NĪDERLANDE — PORTUGĀLE

1979. gada 19. jūlija konvencijas 5. panta 2. punkts un 31. pants.

93. NĪDERLANDE — SOMIJA

Nav konvencijas.

94. NĪDERLANDE — ZVIEDRIJA

1976. gada 2. jūlija Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. pants un 24. panta 3. punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

95. NĪDERLANDE — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

96. AUSTRIJA — PORTUGĀLE

Nav.

97. AUSTRIJA — SOMIJA

a) 4. pants 1985. gada 11. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1993. gada 9. marta Papildu konvenciju attiecībā uz personām, kuras dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola II punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

98. AUSTRIJA — ZVIEDRIJA

a) 4. pants un 24. panta 1. punkts 1975. gada 11. novembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1982. gada 21. oktobra Papildu konvenciju attiecībā uz personām, kuras dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola II punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

99. AUSTRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

a) 3. pants 1980. gada 22. jūlija Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1985. gada 9. decembra Papildu konvenciju Nr. 1 un 1992. gada 13. oktobra papildu konvenciju Nr. 2 attiecībā uz personām, kuras dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Protokols attiecībā uz pabalstiem natūrā, izņemot 2. panta 3. punktu attiecībā uz personām, kas nevar pretendēt uz aprūpi atbilstīgi regulas III sadaļas 1. nodaļai.

100. PORTUGĀLE — SOMIJA

Nav konvencijas.

101. PORTUGĀLE — ZVIEDRIJA

1978. gada 25. oktobra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 6. pants.

102. PORTUGĀLE — APVIENOTĀ KARALISTE

a) 2. panta 1. punkts 1978. gada 15. novembra Protokolā par medicīnisko aprūpi;

b) attiecībā uz portugāļu darbiniekiem un laika posmam no 1987. gada 22. oktobra līdz pārejas laika posma beigām, kas noteikts 220. panta 1. punktā Aktā par Spānijas un Portugāles pievienošanās nosacījumiem: 26. pants 1978. gada 15. novembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1987. gada 28. septembra Saraksti.

103. SOMIJA — ZVIEDRIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu sociālā nodrošinājuma konvencijas 10. pants.

104. SOMIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

105. ZVIEDRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

1987. gada 29. jūnija Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. panta 3. punkts.

B. Noteikumi attiecībā uz konvencijām, kas neattiecas uz visām tām personām, uz kurām attiecas regulas (regulas 3. panta 3. punkts)

1. BEĻĢIJA — DĀNIJA

Nav konvencijas.

2. …..

3. BEĻĢIJA — SPĀNIJA

Nav.

4. BEĻĢIJA — FRANCIJA

a) 1953. gada 29. jūlija Sarakste attiecībā uz pabalstiem vecākiem darbiniekiem;

b) 1953. gada 27. februāra Sarakste (1948. gada 17. janvāra Vispārējās konvencijas 4. panta 2. punkta piemērošana).

5. BEĻĢIJA — GRIEĶIJA

Nav.

6. BEĻĢIJA — ĪRIJA

Nav.

7. BEĻĢIJA — ITĀLIJA

Nav.

8. BEĻĢIJA — LUKSEMBURGA

1971. gada 27. oktobra Nolīguma 2. un 4. pants (aizjūras teritoriju sociālais nodrošinājums)

9. BEĻĢIJA — NĪDERLANDE

1969. gada 4. februāra Nolīguma 2. un 4. pants (aizjūras teritoriju nodarbinātība).

10. BEĻĢIJA — AUSTRIJA

a) 1977. gada 4. aprīļa Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. pants attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola III punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

11. BEĻĢIJA — PORTUGĀLE

1965. gada 13. janvāra konvencijas 1. un 5. pants (darbinieku sociālais nodrošinājums Beļģijas Kongo un Ruandā–Urundi) tādā formulējumā, kā izklāstīts Nolīgumā, kas noslēgts ar 1982. gada 18. jūniju datētā sarakstē.

12. BEĻĢIJA — SOMIJA

Nav konvencijas.

13. BEĻĢIJA — ZVIEDRIJA

Nav konvencijas.

14. BEĻĢIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

15. DĀNIJA — VĀCIJA

a) 1953. gada 14. augusta Sociālā nodrošinājuma konvencijas Noslēguma protokola 15. punkts;

b) 1953. gada 14. augusta Papildu nolīgums iepriekš minētajai konvencijai.

16. DĀNIJA — SPĀNIJA

Nav konvencijas.

17. DĀNIJA — FRANCIJA

Nav.

18. DĀNIJA — GRIEĶIJA

Nav konvencijas.

19. DĀNIJA — ĪRIJA

Nav konvencijas.

20. DĀNIJA — ITĀLIJA

Nav konvencijas.

21. DĀNIJA — LUKSEMBURGA

Nav konvencijas.

22. DĀNIJA — NĪDERLANDE

Nav konvencijas.

23. DĀNIJA — AUSTRIJA

a) 1987. gada 16. jūnija Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. pants attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola I punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

24. DĀNIJA — PORTUGĀLE

Nav konvencijas.

25. DĀNIJA — SOMIJA

Nav.

26. DĀNIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

27. DĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

28. VĀCIJA — SPĀNIJA

1973. gada 4. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. panta 1. punkts un 45. panta 2. punkts.

29. VĀCIJA — FRANCIJA

a) 1950. gada 10. jūlija Vispārējās konvencijas 16. pants (otrā daļa) un 19. pants;

b) 1950. gada 10. jūlija Papildu nolīgums Nr. 4 tā paša datuma Vispārējai konvencijai, kā izklāstīts 1955. gada 18. jūnija pievienotajā iedaļā Nr. 2;

c) I un III sadaļa 1955. gada 18. jūnija pievienotajā iedaļā Nr. 2;

d) 6., 7. un 8. punkts 1950. gada 10. jūlija Vispārējā protokolā pie tā paša datuma Vispārējās konvencijas;

e) II, III un IV sadaļa 1963. gada 20. decembra Nolīgumā (sociālais nodrošinājums Zāras apgabalā).

30. VĀCIJA — GRIEĶIJA

1991. gada 7. oktobra protokols saistībā ar Vācijas Demokrātiskās Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības 1984. gada 6. jūlija Nolīgumu par problēmu nokārtošanu attiecībā uz pensijām.

31. VĀCIJA — ĪRIJA

Nav konvencijas.

32. VĀCIJA — ITĀLIJA

a) 3. panta 2. punkts un 26. pants 1952. gada 5. maija konvencijā (sociālais nodrošinājums);

b) 1953. gada 12. maija Papildu nolīgums 1953. gada 5. maija konvencijai (tādu pensiju izmaksa, kas maksājamas attiecībā uz laika posmu pirms Konvencijas stāšanās spēkā).

33. VĀCIJA — LUKSEMBURGA

4., 5., 6. un 7. pants 1959. gada 11. jūnija Līgumā (domstarpību nokārtošana starp Vāciju un Luksemburgu).

34. VĀCIJA — NĪDERLANDE

a) 1951. gada 29. marta konvencijas 3. panta 2. punkts;

b) 2. un 3. pants 1956. gada 21. decembra Papildu nolīgumā Nr. 4 pie 1951. gada 29. marta Konvencijas (tādu tiesību nokārtošana, ko laika posmā no 1940. gada 13. maija līdz 1945. gada 1. septembrim ieguva Nīderlandes strādnieki saskaņā ar Vācijas sociālā nodrošinājuma sistēmu).

35. VĀCIJA — AUSTRIJA

a) 41. pants 1966. gada 22. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1969. gada 10. aprīļa Papildu konvenciju Nr. 1, 1974. gada 20. marta Papildu konvenciju Nr. 2 un 1980. gada 29. augusta Papildu konvenciju Nr. 3;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola 20. punkta a) apakšpunkts;

c) minētās konvencijas 3. pants attiecībā uz tādām personām, kas dzīvo kādā trešā valstī;

d) minētās konvencijas Noslēguma protokola 3. punkta g) apakšpunkts;

e) Konvencijas 4. panta 1. punkts attiecībā uz Vācijas tiesību aktiem, saskaņā ar ko nelaimes gadījumi (un arodslimības), kas notiek ārpus Vācijas Federatīvās Republikas, un laika posmi, kas ir pabeigti ārpus šīs teritorijas, nekļūst par pamatu, lai izmaksātu pabalstus, vai — ar zināmiem nosacījumiem — ļauj izmaksāt pabalstus vienīgi tad, ja personas, kas ir tiesīgas tos saņemt, dzīvo ārpus Vācijas Federatīvās Republikastādos gadījumos, kad:

i) pabalsts jau ir izmaksāts vai ir maksājams 1994. gada 1. janvārī;

ii) saņēmējs ir iekārtojies savā dzīvesvietā Austrijā laikā pirms 1994. gada 1. janvāra un tādu pensiju izmaksa, kas pienākas saskaņā ar pensiju un nelaimes gadījumu apdrošināšanu, sākas laikā pirms 1994. gada 31. decembra;

tas attiecas arī uz tādiem laika posmiem, kuru laikā saņemta kāda cita pensija, to skaitā apgādnieka zaudējuma pensija, aizstājot sākotnējo pensiju, ja tās saņemšanas laika posmi sekoja cits citam bez pārtraukuma;

f) minētās konvencijas Noslēguma protokola 19. punkta b) apakšpunkts. Piemērojot šā noteikuma 3. punkta c) apakšpunktu, summa, ko ņem vērā kompetentā institūcija, nepārsniedz tādu summu, kura šai institūcijai ir jāatlīdzina attiecībā uz atbilstīgajiem laika posmiem.

36. VĀCIJA — PORTUGĀLE

1964. gada 6. novembra konvencijas 5. panta 2. punkts.

37. VĀCIJA — SOMIJA

1978. gada 25. oktobra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. pants.

38. VĀCIJA — ZVIEDRIJA

1976. gada 27. februāra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. panta 2. punkts.

39. VĀCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

a) 1960. gada 20. aprīļa Sociālā nodrošinājuma konvencijas 3. panta 1. un 6. punkts un 7. panta 2. līdz 6. punkts;

b) 1960. gada 20. aprīļa Sociālā nodrošinājuma konvencijas Noslēguma protokola 2. līdz 7. pants;

c) 1960. gada 20. aprīļa Konvencijas par bezdarba apdrošināšanu 2. panta 5. punkts un 5. panta 2. līdz 6. punkts.

40. SPĀNIJA — FRANCIJA

Nav.

41. SPĀNIJA — GRIEĶIJA

Nav konvencijas.

42. SPĀNIJA — ĪRIJA

Nav konvencijas.

43. SPĀNIJA — ITĀLIJA

1979. gada 30. oktobra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 5. pants, 18. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 23. pants.

44. SPĀNIJA — LUKSEMBURGA

a) 1969. gada 8. maija konvencijas 5. panta 2. punkts;

b) 1. pants 1975. gada 27. jūnija Administratīvajā nolīgumā par 1969. gada 8. maija konvencijas piemērošanu pašnodarbinātām personām.

45. SPĀNIJA — NĪDERLANDE

1974. gada 5. februāra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 23. panta 2. punkts.

46. SPĀNIJA — AUSTRIJA

a) 1981. gada 6. novembra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. pants attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola II punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

47. SPĀNIJA — PORTUGĀLE

1969. gada 11. jūnija Vispārējās konvencijas 4. panta 2. punkts, 16. panta 2. punkts un 22. pants.

48. SPĀNIJA — SOMIJA

1985. gada 19. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 5. panta 2. punkts.

49. SPĀNIJA — ZVIEDRIJA

1983. gada 4. februāra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 5. panta 2. punkts un 16. pants.

50. SPĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

51. FRANCIJA — GRIEĶIJA

Nav.

52. FRANCIJA — ĪRIJA

Nav konvencijas.

53. FRANCIJA — ITĀLIJA

1948. gada 31. marta Vispārējās konvencijas 20. un 24. pants.

54. FRANCIJA — LUKSEMBURGA

Nav.

55. FRANCIJA — NĪDERLANDE

Nav.

56. FRANCIJA — AUSTRIJA

Nav.

57. FRANCIJA — PORTUGĀLE

Nav.

58. FRANCIJA — SOMIJA

Nav konvencijas.

59. FRANCIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

60. FRANCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

1970. gada 27. un 30. jūlija sarakste attiecībā uz stāvokli tādu Apvienotās Karalistes skolotāju sociālajā nodrošināšanā, kuri īslaicīgi strādā savā profesijā Francijā saskaņā ar 1948. gada 2. marta Kultūras konvenciju.

61. GRIEĶIJA — ĪRIJA

Nav konvencijas.

62. GRIEĶIJA — ITĀLIJA

Nav konvencijas.

63. GRIEĶIJA — LUKSEMBURGA

Nav konvencijas.

64. GRIEĶIJA — NĪDERLANDE

Nav.

65. GRIEĶIJA — AUSTRIJA

a) 4. pants 1979. gada 14. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1986. gada 21. maija Papildu konvenciju attiecībā uz personām, kuras dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola II punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

66. GRIEĶIJA — PORTUGĀLE

Nav konvencijas.

67. GRIEĶIJA — SOMIJA

1988. gada 11. marta Sociālā nodrošinājuma konvencijas 5. panta 2. punkts.

68. GRIEĶIJA — ZVIEDRIJA

5. panta 2. punkts 1978. gada 5. maija Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1984. gada 14. septembra Papildu konvenciju.

69. GRIEĶIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav konvencijas.

70. ĪRIJA — ITĀLIJA

Nav konvencijas.

71. ĪRIJA — LUKSEMBURGA

Nav konvencijas.

72. ĪRIJA — NĪDERLANDE

Nav konvencijas.

73. ĪRIJA — AUSTRIJA

1988. gada 30. septembra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. pants attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

74. ĪRIJA — PORTUGĀLE

Nav konvencijas.

75. ĪRIJA — SOMIJA

Nav konvencijas.

76. ĪRIJA — ZVIEDRIJA

Nav konvencijas.

77. ĪRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

78. ITĀLIJA — LUKSEMBURGA

Nav.

79. ITĀLIJA — NĪDERLANDE

Nav.

80. ITĀLIJA — AUSTRIJA

a) 1981. gada 21. janvāra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 5. panta 3. punkts un 9. panta 2. punkts;

b) minētās konvencijas 4. pants un minētās konvencijas Noslēguma protokola 2. punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

81. ITĀLIJA — PORTUGĀLE

Nav konvencijas.

82. ITĀLIJA — SOMIJA

Nav konvencijas.

83. ITĀLIJA — ZVIEDRIJA

1979. gada 25. septembra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 20. pants.

84. ITĀLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

85. LUKSEMBURGA — NĪDERLANDE

Nav.

86. LUKSEMBURGA — AUSTRIJA

a) 5. panta 2. punkts 1971. gada 21. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1973. gada 16. maija Papildu konvenciju Nr. 1 un 1978. gada 9. oktobra Papildu konvenciju Nr. 2;

b) minētās konvencijas 3. panta 2. punkts attiecībā uz tādām personām, kas dzīvo kādā trešā valstī;

c) minētās konvencijas Noslēguma protokola III punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

87. LUKSEMBURGA — PORTUGĀLE

1965. gada 12. februāra konvencijas 3. panta 2. punkts.

88. LUKSEMBURGA — SOMIJA

1988. gada 15. septembra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 5. panta 2. punkts.

89. LUKSEMBURGA — ZVIEDRIJA

1985. gada 21. februāra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. pants un 29. panta 1. punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

90. LUKSEMBURGA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

91. NĪDERLANDE — AUSTRIJA

a) 3. pants 1974. gada 7. marta Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1980. gada 5. novembra Papildu konvenciju attiecībā uz personām, kuras dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola II punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

92. NĪDERLANDE — PORTUGĀLE

1979. gada 19. jūlija konvencijas 5. panta 2. punkts.

93. NĪDERLANDE — SOMIJA

Nav konvencijas.

94. NĪDERLANDE — ZVIEDRIJA

1976. gada 2. jūlija Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. pants un 24. panta 3. punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

95. NĪDERLANDE — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

96. AUSTRIJA — PORTUGĀLE

Nav.

97. AUSTRIJA — SOMIJA

a) 4. pants 1985. gada 11. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1993. gada 9. marta Papildu konvenciju attiecībā uz personām, kuras dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola II punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

98. AUSTRIJA — ZVIEDRIJA

a) 4. pants un 24. panta 1. punkts 1975. gada 11. novembra Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1982. gada 21. oktobra Papildu konvenciju attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Noslēguma protokola II punkts attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī.

99. AUSTRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

a) 3. pants 1980. gada 22. jūlija Sociālā nodrošinājuma konvencijā, kas grozīta ar 1985. gada 9. decembra Papildu konvenciju Nr. 1 un 1992. gada 13. oktobra Papildu konvenciju Nr. 2 attiecībā uz personām, kas dzīvo kādā trešā valstī;

b) minētās konvencijas Protokols attiecībā uz pabalstiem natūrā, izņemot 2. panta 3. punktu attiecībā uz personām, kas nevar pretendēt uz aprūpi atbilstoši regulas III sadaļas 1. nodaļu.

100. PORTUGĀLE — SOMIJA

Nav konvencijas.

101. PORTUGĀLE — ZVIEDRIJA

1978. gada 25. oktobra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 6. pants.

102. PORTUGĀLE — APVIENOTĀ KARALISTE

2. panta 1. punkts 1978. gada 15. novembra Protokolā par medicīnisko aprūpi.

103. SOMIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

104. SOMIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

105. ZVIEDRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

1987. gada 29. jūnija Sociālā nodrošinājuma konvencijas 4. panta 3. punkts.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS (B) (11) (13) (15)

(Regulas 37. panta 2. punkts, 38. panta 3. punkts, 45. panta 3. punkts, 46. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 46.b panta 2. punkts)

A. Regulas 37. panta 1. punktā minēti tiesību akti, saskaņā ar kuriem invaliditātes pabalstu summa ir atkarīga no apdrošināšanas laika posmu ilguma

A. BEĻĢIJA

a) tiesību akti, kas attiecas uz vispārējo invaliditātes sistēmu, īpašo raktuvju strādniekiem paredzēto invaliditātes sistēmu un īpašo tirdzniecības flotes jūrniekiem paredzēto sistēmu;

b) tiesību akti attiecībā uz pašnodarbināto personu apdrošināšanu pret darba spēju zudumu;

c) tiesību akti, kas attiecas uz invaliditāti aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēmā un Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi bijušajiem darbiniekiem paredzētā invaliditātes sistēmā.

B. DĀNIJA

Nav.

C. VĀCIJA

Nav.

D. SPĀNIJA

Tiesību akti, kas attiecas uz invaliditātes apdrošināšanu saskaņā ar vispārējo sistēmu un saskaņā ar īpašajām sistēmām.

E. FRANCIJA

1. Darbinieki

Visi tiesību akti attiecībā uz invaliditātes apdrošināšanu, izņemot tādus tiesību aktus, kas attiecas uz raktuvju strādniekiem paredzētas sociālā nodrošinājuma sistēmas invaliditātes apdrošināšanu.

2. Pašnodarbinātas personas

Tiesību akti attiecībā uz lauksaminiecībā strādājošo pašnodarbināto personu invaliditātes apdrošināšanu.

F. GRIEĶIJA

Tiesību akti, kas attiecas uz lauksaimniecības apdrošināšanas sistēmu.

G. ĪRIJA

II daļas 10. nodaļa Sociālā labklājības (konsolidācijas) aktā, 1981.

H. ITĀLIJA

Nav.

I. LUKSEMBURGA

Nav.

J. NĪDERLANDE

a) 1966. gada 18. februāra Likums par apdrošināšanu pret darba nespēju, ar grozījumiem.

b) 1975. gada 11. decembra Likums par vispārējo darba nespējas apdrošināšanu, ar grozījumiem.

K. AUSTRIJA

Nav.

L. PORTUGĀLE

Nav.

M. SOMIJA

Valsts pensijas invalīdiem kopš dzimšanas vai personām, kam invaliditāte iestājusies kopš bērnības (Likums par valsts pensijām (547/93)).

N. ZVIEDRIJA

Nav.

O. APVIENOTĀ KARALISTE

a) Lielbritānija:

1975. gada Sociālā nodrošinājuma likuma 15. un 36. iedaļa.

1975. gada Sociālā nodrošinājuma pensiju likuma 14., 15. un 16. iedaļa.

b) Ziemeļīrija:

1975. gada Sociālā nodrošinājuma (Ziemeļīrijas) likuma 15. un 36. iedaļa.

1975. gada Sociālā nodrošinājuma pensiju (Ziemeļīrijas) rīkojuma 16., 17. un 18. pants.

B. Īpašās sistēmas pašnodarbinātām personām Regulas Nr. 1408/71 38. panta 3. punkta un 45. panta 3. punkta nozīmē

A. BEĻĢIJA

Nav.

B. DĀNIJA

Nav.

C. VĀCIJA

Zemnieku vecuma apdrošināšana (AlterssicherungfürLandwirte).

D. SPĀNIJA

Sistēma mazāka pensionēšanās vecuma noteikšanai jūrniecībā strādājošām pašnodarbinātām personām, kā izklāstīts Karaļa 1970. gada 23. jūlija Dekrētā Nr. 2309.

E. FRANCIJA

Nav.

F. GRIEĶIJA

Nav.

G. ĪRIJA

Nav.

H. ITĀLIJA

Pensiju apdrošināšanas sistēmas, kas paredzētas (Assicurazionepensioniper):

- praktizējošiem ārstiem (medici),

- farmaceitiem (farmacisti),

- veterinārārstiem (veterinari),

- vecmātēm (ostetriche),

- inženieriem un arhitektiem (ingegneriedarchitetti),

- mērniekiem (geometri),

- juristiem un zvērinātiem advokātiem (avvocatieprocuratori),

- ekonomistiem (dottoricommercialisti),

- grāmatvežiem un rūpniecības ekspertiem (ragionierie periti commerciali),

- nodarbinātības konsultantiem (consulentidellavoro),

- notāriem (notai),

- muitas aģentiem (spedizionieridoganali).

I. LUKSEMBURGA

Nav.

J. NĪDERLANDE

Nav.

K. AUSTRIJA

Nav.

L. PORTUGĀLE

Nav.

M. SOMIJA

Nav.

N. ZVIEDRIJA

Nav.

O. APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

C. Regulas 46. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie gadījumi, kad var atteikties no pabalsta aprēķināšanas saskaņā ar regulas 46. panta 2. punktu

A. BEĻĢIJA

Nav.

B. DĀNIJA

Visi pieteikumi uz pensijām, kas minētas likumā par sociālajām pensijām, izņemot IV pielikuma D daļā minētās pensijas.

C. VĀCIJA

Nav.

D. SPĀNIJA

Nav.

E. FRANCIJA

Nav.

F. GRIEĶIJA

Nav.

G. ĪRIJA

Visi pieteikumi uz izdienas pensijām, uz iemaksām balstītām vecuma pensijām un atraitņu pensijām.

H. ITĀLIJA

Invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijas darbiniekiem un šādām pašnodarbinātu personu kategorijām: lauksaimniecībā tieši strādājošie zemnieki, pusgraudnieki, zemnieki, amatnieki un tirdzniecībā iesaistītās personas.

I. LUKSEMBURGA

Nav.

J. NĪDERLANDE

Visi pieteikumi uz vecuma pensijām saskaņā ar 1956. gada 31. maija likumu, kas reglamentē vispārējo vecuma apdrošināšanu, ar grozījumiem.

K. AUSTRIJA

Nav.

L. PORTUGĀLE

Invaliditātes, vecuma un atraitņu pensijas.

M. SOMIJA

Nav.

N. ZVIEDRIJA

Visi pieteikumi uz pamata un papildu vecuma pensijām, izņemot IV D pielikumā minētās pensijas.

O. APVIENOTĀ KARALISTE

Visi pieteikumi uz izdienas un atraitņu pensiju, kas noteikta saskaņā ar regulas II sadaļas 3. nodaļu, izņemot tādu, attiecībā uz kuru:

a) nodokļu gada laikā, kurš sākās 1975. gada 6. aprīlī vai vēlāk:

i) attiecīgā persona bija pabeigusi apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmus saskaņā ar Apvienotās Karalistes un citas dalībvalsts tiesību aktiem; un

ii) vienu (vai vairākus) no nodokļu gadiem, kas minēti I) apakšpunktā, neuzskatīja par kvalificējošu gadu Apvienotās Karalistes tiesību aktu nozīmē;

b) saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar Apvienotajā Karalistē spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz laika posmiem pirms 1948. gada, ņemtu vērā regulas 46. panta 2. punkta nolūkā, piemērojot apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmus.

D. Pabalsti un nolīgumi, kas minēti regulas 46.b panta 2. punktā

1. Tādi regulas 46.b panta 2. punktā minēti pabalsti, kuru summa nav atkarīga no pabeigto apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu ilguma:

a) invaliditātes pabalsti, kas paredzēti šā pielikuma A daļā minētos tiesību aktos;

b) Dānijas pilnā vecuma pensija, ko pēc 10 gadu ilgas uzturēšanās ieguvušas tādas personas, kam pensiju piešķirs ne vēlāk kā 1989. gada 1. oktobrī;

c) Spānijas pabalsti nāves gadījumā un apgādnieka zaudējuma pensijas, ko piešķir saskaņā ar vispārējām un speciālajām sistēmām;

d) atraitnes pabalsts saskaņā ar atraitņu apdrošināšanu Francijas vispārējā sociālā nodrošinājuma sistēmā vai lauksaimniecībā nodarbinātiem strādniekiem paredzētajā sistēmā;

e) atraitņa vai atraitnes invaliditātes pensija saskaņā ar Francijas vispārējo sociālā nodrošinājuma sistēmu vai lauksaimniecībā nodarbinātiem strādniekiem paredzēto sistēmu, ja tā ir aprēķināta, par pamatu ņemot mirušā laulātā invaliditātes pensiju, un to maksā atbilstīgi 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļai;

f) Nīderlandes atraitņu pensija saskaņā ar 1959. gada 9. aprīļa likumu, kas reglamentē atraitnēm un bāreņiem paredzēto vispārējo apdrošināšanu, ar grozījumiem;

g) Somijas pensijas, kas noteiktas saskaņā ar 1956. gada 8. jūnija Likumu par valsts pensijām un kas piešķirtas saskaņā ar Likuma par valsts pensijām (547/93) pārejas noteikumiem;

h) Zviedrijas pilnā pamata pensija, kas piešķirta saskaņā ar tiesību aktiem par pamata pensiju, kurus piemēroja laikā pirms 1993. gada 1. janvāra, un pilnā pamata pensija, kas piešķirta saskaņā ar kopš šā datuma piemēroto tiesību aktu pārejas noteikumiem.

2. Tādi regulas 46.b panta 2. punkta b) apakšpunktā minēti pabalsti, kuru summa ir noteikta, pamatojoties uz kreditēto laika posmu, kas uzskatāms par pabeigtu laikā starp dienu, kurā iestājas risks, un vēlāku datumu:

a) Dānijas priekšlaicīgās atvaļināšanās pensijas, kuru summa ir noteikta saskaņā ar tiesību aktiem, kas bija spēkā līdz 1984. gada 1. oktobrim;

b) Vācijas invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, attiecībā uz kurām ņem vērā papildu laika posmu, un Vācijas vecuma pensijas, attiecībā uz kurām ņem vērā jau iegūtu papildu laika posmu;

c) Itālijas pensijas attiecībā uz pilnīgu darba nespēju (inabilitą);

d) Luksemburgas invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas;

e) Somijas darba pensijas, attiecībā uz kurām ņem vērā nākotnes laikposmus saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

f) Zviedrijas invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas, attiecībā uz kurām ņem vērā kreditētu apdrošināšanas laika posmu, un Zviedrijas vecuma pensijas, attiecībā uz kurām ņem vērā jau iegūtus kreditētus laika posmus.

3. Tādi regulas 46.b panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā minēti nolīgumi, kuru nolūks ir novērst dubultu vai vairākkārtēju viena un tā paša kreditētā laika posma ieskaitīšanu:

Luksemburgas Lielhercogistes valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības 1978. gada 20. jūlija Nolīgums par dažādiem sociālā nodrošinājuma jautājumiem;

Ziemeļvalstu 1992. gada 15. jūnija Sociālā nodrošinājuma konvencija.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS (15)

ATBILSTĪBA STARP DALĪBVALSTU TIESĪBU AKTIEM ATTIECĪBĀ UZ INVALIDITĀTES PAKĀPES NOSACĪJUMIEM

(Regulas 40. panta 4. punkts)

BEĻĢIJA

Dalībvalstis | Sistēmas tādu dalībvalstu institūciju pārziņā, kas pieņēmušas lēmumu, ar kuru atzīst invaliditātes pakāpi | Tādu Beļģijas institūciju pārziņā esošas sistēmas, attiecībā uz kurām lēmums ir saistošs atbilstības gadījumā |

Vispārējā sistēma | Kalnraču apdrošināšanas sistēma | Jūrnieku apdrošināšana sistēma | OSSOM |

Vispārējā invaliditāte | Darba izraisīta invaliditāte |

FRANCIJA | 1. Vispārējā sistēma | | |

— III grupa (pastāvīga aprūpe) | Atbilstība | Atbilstība | Atbilstība | Atbilstība | Nav atbilstības |

— II grupa |

— I grupa |

2. Lauksaimniecības sistēma: | | | | | |

— Pilnīga vispārējā invaliditāte | Atbilstība | Atbilstība | Atbilstība | Atbilstība | Nav atbilstības |

— Vispārējā invaliditāte divu trešdaļu apmērā |

— Pastāvīga aprūpe |

3. Kalnraču apdrošināšanas sistēma | | | | | |

— Daļēja vispārējā invaliditāte | Atbilstība | Atbilstība | Atbilstība | Atbilstība | Nav atbilstības |

— Pastāvīga aprūpe |

— Darba izraisīta invaliditāte | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

4. Jūrnieku apdrošināšana sistēma: | | | | | |

— Vispārējā invaliditāte | Atbilstība | Atbilstība | Atbilstība | Atbilstība | Nav atbilstības |

— Pastāvīga aprūpe |

— Darba izraisīta invaliditāte | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

ITĀLIJA | 1. Vispārējā sistēma: | | | | | |

— Invaliditāte — fiziska darba strādniekiem | Nav atbilstības | Atbilstība | Atbilstība | Atbilstība | Nav atbilstības |

— Invaliditāte — administratīvajam personālam |

2. Jūrnieku apdrošināšana sistēma: | | | | | |

— Nepiemērotība darbam jūrā | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

LUKSEMBURGA | Strādnieku invaliditāte — fiziska darba strādniekiem | Atbilstība | Atbilstība | Atbilstība | Atbilstība | Nav atbilstības |

Invaliditāte — administratīvajam personālam |

FRANCIJA

Dalib-valstis | Sistēmas tādu dalībvalstu institūciju pārziņā, kas pieņēmušas lēmumu, ar kuru atzīst invaliditātes pakāpi | Tādu Francijas institūciju pārziņā esošas sistēmas, attiecībā uz kurām lēmums ir saistošs atbilstības gadījumā |

Vispārējā sistēma | Lauksaimniecības sistēma | Kalnraču apdrošināšanas sistēma | Jūrnieku apdrošināšanas sistēma |

I grupa | II grupa | III grupa Pastāvīga aprūpe | 2/3 invaliditāte | Pilnīga invaliditāte | Pastāvīga aprūpe | 2/3 vispārējā invaliditāte | Pastāvīga aprūpe | Darba izraisīta invaliditāte | 2/3 vispārējā invaliditāte | Darba izraisīta pilnīga invaliditāte | Pastāvīga aprūpe |

BEĻĢIJA | 1. Vispārējā sistēma | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

2. Kalnraču apdrošināšanas sistēma: | | | | | | | | | | | | |

— daļēja vispārējā invaliditāte | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

— darba izraisīta invaliditāte | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Atbilstība | | | |

3. Jūrnieku apdrošināšanas sistēma | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

ITĀLIJA | 1. Vispārējā sistēma | | | | | | | | | | | | |

— invaliditāte — fiziska darba strādniekiem | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

— invaliditāte — administratīvajam personālam | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

2. Jūrnieku apdrošināšanas sistēma: | | | | | | | | | | | | |

— nepiemērotība darbam jūrā | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

LUKSEMBURGA | Invaliditāte — fiziska darba strādniekiem | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Atbilstība | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

Invaliditāte — administratīvajam personālam | Nav Atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

Dalībvalstis | Sistēmas tādu dalībvalstu institūciju pārziņā, kas pieņēmušas lēmumu, ar kuru atzīst invaliditātes pakāpi | Tādu Itālijas institūciju pārziņā esošas sistēmas, attiecībā uz kurām lēmums ir saistošs atbilstības gadījumā |

Vispārējā sistēma | Jūrnieka nepiemērotība darbam uz kuģa |

Fiziska darba strādnieki | Administratīvais personāls |

BEĻĢIJA | 1. Vispārējā sistēma | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

2. Kalnraču apdrošināšanas sistēma: | | | |

— daļēja vispārējā invaliditāte | Atbilstība | Atbilstība | Nav atbilstības |

— darba izraisīta invaliditāte | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

3. Jūrnieku apdrošināšana sistēma | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

FRANCIJA | 1. Vispārējā sistēma | | | |

— III grupa (pastāvīga aprūpe) | Atbilstība | Atbilstība | Nav atbilstības |

— II grupa |

— I grupa |

2. Lauksaimniecības sistēma: | | | |

— pilnīga vispārējā invaliditāte | Atbilstība | Atbilstība | Nav atbilstības |

— daļēja vispārējā invaliditāte |

— pastāvīga aprūpe |

3. Kalnraču apdrošināšanas sistēma: | | | |

— daļēja vispārējā invaliditāte | Atbilstība | Atbilstība | Nav atbilstības |

— pastāvīga aprūpe |

— darba izraisīta invaliditāte | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

4. Jūrnieku apdrošināšana sistēma: | | | |

— daļēja vispārējā invaliditāte | Nav atbilstības | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

— pastāvīga aprūpe |

— darba izraisīta invaliditāte | | | |

LUKSEMBURGA

Dalībvalstis | Sistēmas tādu dalībvalstu institūciju pārziņā, kas pieņēmušas lēmumu, ar kuru atzīst invaliditātes pakāpi | Tādu Luksemburgas institūciju pārziņā esošas sistēmas, attiecībā uz kurām lēmums ir saistošs atbilstības gadījumā |

Invaliditāte — fiziska darba strādniekiem | Invaliditāte — administratīvajam personālam |

BEĻĢIJA | 1. Vispārējā sistēma | Atbilstība | Atbilstība |

2. Kalnraču apdrošināšanas sistēma: | | |

— daļēja vispārējā invaliditāte | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

— darba izraisīta invaliditāte | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

3. Jūrnieku apdrošināšana sistēma | Atbilstība | Atbilstība |

FRANCIJA | 1. Vispārējā sistēma | | |

— III grupa (pastāvīga aprūpe) | Atbilstība | Atbilstība |

— II grupa |

— I grupa |

2. Lauksaimniecības sistēma: | | |

— pilnīga vispārējā invaliditāte | Atbilstība | Atbilstība |

— vispārējā invaliditāte divu trešdaļu apmērā |

— pastāvīga aprūpe |

3. Kalnraču apdrošināšanas sistēma: | | |

— vispārējā invaliditāte divu trešdaļu apmērā | Atbilstība | Atbilstība |

— pastāvīga aprūpe |

— darba izraisīta invaliditāte | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

4. Jūrnieku apdrošināšana sistēma: | | |

— daļēja vispārējā invaliditāte | Atbilstība | Atbilstība |

— pastāvīga aprūpe |

— darba izraisīta invaliditāte | Nav atbilstības | Nav atbilstības |

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS (A) (B) (2) (7) (8) (9) (11) (12) (13) (14) (15)

Īpaša kārtība, kādā piemērojami noteiktu dalībvalstu tiesību akti

(Regulas 89. pants)

A. BEĻĢIJA

1. Ja personu tiesības uz slimības pabalstiem natūrā izriet no Beļģijas obligātās slimības un invaliditātes apdrošināšanas sistēmas, ko piemēro pašnodarbinātām personām, tās ir tiesīgas saņemt pabalstu saskaņā ar Regulas III sadaļas 1. nodaļu, ietverot 35. panta 1. punktu, ar šādiem nosacījumiem:

a) attiecīgās personas, kas uz laiku dzīvo kādā citā dalībvalstī, nevis Beļģijā, ir tiesīgas:

i) saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem par stacionāro aprūpi, kurā viņi uz laiku dzīvo,

ii) saņemt atlīdzību par citiem pabalstiem natūrā, ko saskaņā ar Beļģijas sistēmu paredz attiecīga Beļģijas institūcija, saskaņā ar likmi atbilstīgi tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņi uz laiku dzīvo;

b) attiecīgās personas, kas dzīvo kādā citā dalībvalstī, nevis Beļģijā, ir tiesīgas saņemt pabalstus natūrā, ko nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kurā viņi dzīvo, ar noteikumu, ka viņas atbilstīgai Beļģijas institūcijai veic vajadzīgās papildu iemaksas, ko paredz Beļģijas noteikumi.

2. Beļģijas kompetentām institūcijām piemērojot šīs regulas III sadaļas 7. un 8. nodaļu, pieņem, ka bērns uzaudzis tajā dalībvalstī, kurā viņš dzīvo.

3. Piemērojot Regulas 46. panta 2. punktu, vecuma apdrošināšanas laika posmus, kas saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem ir pabeigti līdz 1954. gada 1. janvārim, arī uzskata par tādiem apdrošināšanas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem attiecībā uz vispārējās invaliditātes sistēmu un jūrniekiem paredzētu sistēmu.

4. Piemērojot 40. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, ņem vērā tikai tos laika posmus, kuros darbinieks vai pašnodarbināta persona bija darba nespējīga tādā nozīmē, kāda lietota Beļģijas tiesību aktos.

5. Piemērojot Regulas 46. panta 2. punktu, vecuma apdrošināšanas laika posmus, kas pašnodarbinātām personām ir pabeigti saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem, pirms stājās spēkā tiesību akti par pašnodarbinātu personu darba nespēju, uzskata par tādiem laika posmiem, kas ir pabeigti saskaņā ar pēdējiem tiesību aktiem.

6. Lai konstatētu, vai ir izpildīti Beļģijas tiesību aktos izvirzītie nosacījumi attiecībā uz tiesībām saņemt bezdarbnieka pabalstu, būtu jāņem vērā vienīgi algota darba dienas; tomēr dienas, ko minēto tiesību aktu nozīmē atzīst par ekvivalentām, būtu jāņem vērā vienīgi tad, ja pirms tām nostrādātas dienas bija algota darba dienas.

7. Saskaņā ar regulas 72. pantu un 79. panta 1. punkta a) apakšpunktu tādus nodarbinātības laika posmus un/vai apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti atbilstīgi citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā, ja tiesības uz pabalstiem atbilstīgi Beļģijas tiesību aktiem ir atkarīgas no nosacījuma, lai attiecībā uz konkrēto agrāko laika posmu būtu izpildīti kvalificēšanās nosacījumi ģimenes pabalstu saņemšanai atbilstīgi darbinieku sistēmai.

8. Piemērojot Regulas (EEK) Nr. 1408/71 14.a panta 2., 3. un 4. punktu, 14.c panta a) punktu un 14.d pantu, uzņēmējdarbības ieņēmumus pārskata gadā, kas kalpo par pamatu, lai noteiktu iemaksas, kuras veicamas atbilstīgi pašnodarbinātu personu sociālā nodrošinājuma kārtībai, aprēķina, izmantojot vidējo gada likmi tam gadam, kurā šie ienākumi saņemti.

Pārrēķinu kurss ir Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicēto pārrēķinu kursu gada vidējais lielums atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 547/72 107. panta 5. punktam.

9. Aprēķinot teorētisko invaliditātes pensijas summu, kā noteikts regulas 46. panta 2. punktā, kompetentā Beļģijas institūcija tai par pamatu pieņem ienākumus, ko attiecīgā persona saņēmusi savā pēdējā profesijā.

10. Jebkurš darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas vairs nav apdrošināta Beļģijā saskaņā ar tiesību aktiem par slimības un invaliditātes apdrošināšanu — kas arī nosaka, ka tiesības piešķirt pabalstus ir atkarīgas no nosacījuma, lai attiecīgā persona būtu apdrošināta, iestājoties riskam — ir uzskatāms par joprojām apdrošinātu, iestājoties riskam, īstenojot regulas III sadaļas 3. nodaļu, ja viņš ir apdrošināts attiecībā uz šo pašu risku saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem.

11. Ja attiecīgajai personai ir tiesības uz Beļģijas invaliditātes pabalstu saskaņā ar regulas 45. pantu, tad šo pabalstu piešķir atbilstīgi noteikumiem, kas izklāstīti regulas 46. panta 2. punktā:

a) saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 1963. gada 9. augusta Likumā par obligātās invaliditātes un slimības apdrošināšanas sistēmas izveidi, ja darba nespējas rašanās brīdī viņš saskaņā ar kādas citas dalībvalsts tiesību aktiem bija apdrošināts pret šo pašu risku kā darbinieks regulas 1. panta a) punkta nozīmē;

b) saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 1971. gada 20. jūlija Karaļa dekrētā par darba nespējas apdrošināšanas sistēmas izveidi pašnodarbinātām personām, ja darba nespējas rašanās brīdī šī persona bija pašnodarbināta regulas 1. panta a) punkta nozīmē.

B. DĀNIJA

1. Apdrošināšanas, nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmus, kas ir pabeigti kādā citā dalībvalstī, kas nav Dānija, uzņemot par apstiprināta bezdarba apdrošināšanas fonda dalībnieku, uzskata par līdzvērtīgiem Dānijā pabeigtiem nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmiem.

2. Darbinieki un pašnodarbinātas personas, pensijas pieprasītāji un pensionāri, un viņu ģimenes locekļi, kas minēti regulas 19. pantā, 22. panta 1. un 3. punktā, 25. panta 1. un 3. punktā, 26. panta 1. punktā, 28.a pantā, 29. un 31. pantā un kas dzīvo vai uzturas Dānijā, ir tiesīgi saņemt pabalstus natūrā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādus Dānijas tiesību akti izvirza personām, kuras likumā par valsts veselības aprūpi (lov om offentlig sygesikring) ir ierindotas 1. kategorijā.

3. a) Tādi noteikumi Dānijas tiesību aktos, kas paredz nosacījumu tiesībām uz pensiju, lai pieprasītājs dzīvotu Dānijā, neattiecas uz darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, un viņus kā apgādniekus zaudējušiem, kas dzīvo kādā citā dalībvalstī, kura nav Dānija;

b) aprēķinot pensiju, tādus darba laika posmus darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā, ko Dānijā pabeidzis pārrobežu darba ņēmējs vai sezonas strādnieks, uzskata par dzīvesvietas laika posmiem, ko Dānijā pabeidzis pārdzīvojušais laulātais, ciktāl šādu laika posmu laikā šo pārdzīvojušo laulāto ar pārrobežu darba ņēmēju vai sezonas strādnieku saistīja laulība, kas nebija šķirta a mensa et thoro vai faktiski šķirta raksturu nesaderības dēļ, un ar noteikumu, ka šo laika posmu laikā šis laulātais dzīvoja kādā citā dalībvalstī;

c) aprēķinot pensiju, tādus nodarbinātības vai pašnodarbinātības laika posmus, ko laikā līdz 1984. gada 1. janvārim Dānijā pabeidzis tāds darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas nebija nedz pārrobežu darba ņēmējs, nedz sezonas strādnieks, uzskata par dzīvesvietas laika posmiem, ko Dānijā pabeidzis pārdzīvojušais laulātais, ciktāl šādu laika posmu laikā šo pārdzīvojušo laulāto ar minēto darbinieku vai pašnodarbināto personu saistīja laulība, kas nebija šķirta a mensa et thoro vai faktiski šķirta raksturu nesaderības dēļ, un ar noteikumu, ka šo laika posmu laikā šis laulātais dzīvoja kādā citā dalībvalstī.

d) laika posmus, kas jāņem vērā saskaņā ar b) un c) apakšpunktu, neņem vērā tad, ja tie sakrīt ar tādiem laika posmiem, kas ņemti vērā, aprēķinot pensiju, kura attiecīgajai personai pienākas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem par obligāto apdrošināšanu, vai sakrīt ar tādiem laika posmiem, kuru laikā attiecīgā persona saņēma pensiju saskaņā ar šādiem tiesību aktiem.

Šos laika posmus tomēr ņem vērā tad, ja minētās pensijas lielums gadā nesasniedz pusi no sociālās pensijas pamatsummas.

4. Regula neierobežo Dānijas 1972. gada 7. jūnija tiesību aktu pagaidu noteikumus par to Dānijas pilsoņu tiesībām uz pensiju, kas ir nodzīvojuši Dānijā konkrētu laika posmu tieši pirms prasījuma dienas. Tomēr citu dalībvalstu pilsoņiem pensiju saskaņā ar minētajiem Dānijas pilsoņiem piemērojamajiem nosacījumiem piešķir tikai tad, ja tie ir nodzīvojuši Dānijā gadu tieši pirms prasījuma dienas.

5. a) Laika posmus, kuros pārrobežu darba ņēmējs, kas dzīvo citā dalībvalstī, kura nav Dānija, ir strādājis Dānijā, piemērojot Dānijas tiesību aktus, uzskata par Dānijā nodzīvotiem laika posmiem. Tas pats attiecas uz laika posmiem, kad pārrobežu darba ņēmējs ir bijis norīkots uz citu dalībvalsti, kura nav Dānija, vai arī sniedz pakalpojumus šādā valstī;

b) laika posmus, kuros sezonas darba ņēmējs, kas dzīvo citā dalībvalstī, kura nav Dānija, ir strādājis Dānijā, piemērojot Dānijas tiesību aktus, uzskata par Dānijā nodzīvotiem laika posmiem. Tas pats attiecas uz laika posmiem, kad sezonas darba ņēmēju norīko uz citu dalībvalsti, kura nav Dānija.

6. Lai noteiktu, vai ir izpildīti nosacījumi, kas attiecībā uz ikdienas pabalstu saņemšanu slimības vai maternitātes gadījumā izvirzīti 1989. gada 20. decembra likumā par ikdienas pabalstiem slimības vai maternitātes gadījumā, ja atsauces laika posmos, kas noteikti iepriekš minētajā likumā, attiecīgā persona vairs nav pakļauta Dānijas tiesību aktiem:

a) ņem vērā tādus apdrošināšanas laika posmus un darba laika posmus, kas ir pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts, kura nav Dānija, tiesību aktiem iepriekš minētajos laika posmos, kuru laikā attiecīgā persona nebija pakļauta Dānijas tiesību aktiem, tos pielīdzinot laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem,

un

b) pieņem, ka attiecīgā pašnodarbinātā persona vai darbinieks (gadījumos, ja pēdējā atalgojums nevar kalpot par pamatu ikdienas pabalstu aprēķināšanai) laika posmos, ko ņem vērā, saņēmis vidējo atalgojumu vai algu līdzvērtīgā apmērā tām, uz kuru pamata ir aprēķināti naudas pabalsti attiecībā uz laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem minētajos bāzes laika posmos.

7. Attiecībā uz pensijām, kas piešķirtas atbilstīgi Dānijas tiesību aktiem, nepiemēro regulas 46.a panta 3. punkta d) apakšpunktu un 46.c panta 1. un 3. punktu, kā arī īstenošanas regulas 7. panta 1. punktu.

8. Piemērojot regulas 67. pantu, Dānijā apdrošinātu pašnodarbināto personu bezdarbnieku pabalstus aprēķina saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem.

9. Ja kāds Dānijas izdienas pensijas vai priekšlaicīgās atvaļināšanās pensijas saņēmējs ir tiesīgs saņemt arī no citas dalībvalsts apgādnieka zaudējuma pensiju, tad, izpildot Dānijas tiesību aktus, šīs pensijas uzskata par viena un tā paša veida pabalstiem regulas 46.a panta 1. punkta nozīmē, tomēr ievērojot nosacījumu, lai persona, kuras apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi kalpo par pamatu apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai, arī būtu pabeigusi uzturēšanās laika posmus Dānijā.

C. VĀCIJA

1. Regulas 10. pants neskar tos noteikumus, saskaņā ar kuriem nelaimes gadījumi (un arodslimības), kas notiek ārpus Vācijas Federatīvās Republikas, un laika posmi, kas pabeigti ārpus šīs teritorijas, nav par pamatu pabalstu maksāšanai vai ir par pamatu pabalstu maksāšanai vienīgi ar konkrētiem nosacījumiem tad, kad attiecīgās personas dzīvo ārpus Vācijas Federatīvās Republikas.

2. a) Standarta ieskaitāmo laika posmu (pauschale Anrechnungszeit) nosaka, vienīgi atsaucoties uz Vācijas laika posmiem;

b) lai ņemtu vērā Vācijas pensiju laika posmus raktuvju strādnieku pensiju apdrošināšanai, ir spēkā tikai Vācijas tiesību akti;

c) lai ņemtu vērā Vācijas aizstājējlaika posmus (Ersatzzeiten); ir spēkā tikai Vācijas tiesību akti.

3. Ja šīs regulas vai turpmāku sociālā nodrošinājuma regulu piemērošana rada ārkārtas izdevumus noteiktām veselības apdrošināšanas institūcijām, šādus izdevumus pilnībā vai daļēji kompensē. Federālā reģionālo slimokasu asociācija kā sadarbības iestāde (veselības apdrošināšanā) lemj par šādu kompensāciju, kopīgi vienojoties ar pārējām slimokasu centrālajām federācijām. Līdzekļus, kas vajadzīgi šādai kompensācijai, nodrošina nodokļi, kurus uzliek visām veselības apdrošināšanas institūcijām proporcionāli dalībnieku vidējam skaitam iepriekšējā gadā, neiekļaujot pensionētos dalībniekus.

4. Uz citas dalībvalsts pilsoņiem, kā arī uz bezvalstniekiem un bēgļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, attiecas Sociālā kodeksa VI sējuma 7. pants saskaņā ar šādiem noteikumiem.

Ja vispārīgie noteikumi ir izpildīti, brīvprātīgas iemaksas Vācijas pensiju apdrošināšanas sistēmā var veikt:

a) ja attiecīgajai personai ir domicils vai dzīvesvieta Vācijas Federatīvajā Republikā;

b) ja attiecīgajai personai ir domicils vai dzīvesvieta citā dalībvalstī un viņa kaut kad agrāk ir veikusi obligātas vai brīvprātīgas iemaksas Vācijas pensiju apdrošināšanas sistēmā;

c) ja attiecīgā persona ir citas dalībvalsts pilsonis, kura domicils vai dzīvesvieta ir trešā dalībvalstī, un ja viņš vismaz 60 mēnešus ir veicis iemaksas Vācijas pensiju apdrošināšanā vai arī saskaņā ar Sociālā kodeksa VI sējuma 232. pantu bija tiesīgs brīvprātīgi apdrošināties, un viņš nav obligāti vai brīvprātīgi apdrošināts saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem.

5. …

6. …

7. …

8. …

9. Ja pabalsti natūrā, ko Vācijas dzīvesvietas institūcijas piešķir pensiju saņēmējiem vai viņu ģimenes locekļiem, kas ir apdrošināti citu dalībvalstu kompetentās institūcijās, jāatmaksā ar vienreizējiem ikmēneša maksājumiem, lai panāktu finansiālu izlīdzināšanu starp Vācijas pensionāru veselības apdrošināšanas institūcijām, šos maksājumus uzskata par izdevumiem saskaņā ar Vācijas pensiju saņēmēju apdrošināšanas sistēmu. Vienreizējos maksājumus, ko citu dalībvalstu atbildīgās institūcijas atmaksā Vācijas dzīvesvietas institūcijām, uzskata par ieņēmumiem, kas jāņem vērā iepriekš minētajā finansiālajā izlīdzināšanā.

10. Pašnodarbinātām personām bezdarbnieku pabalstu (Arbeitslosenhilfe) piešķir, ja attiecīgā persona līdz brīdim, kad tā piesakās par bezdarbnieku, ir vismaz gadu galvenokārt kā pašnodarbināta nostrādājusi Vācijas Federatīvajā Republikā un šo darbu nav vienkārši uz laiku pārtraukusi.

11. Apdrošināšanas laika posmus, kas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem ir pabeigti saskaņā ar īpašu zemniekiem paredzētu vecuma apdrošināšanas sistēmu vai arī, ja šāda sistēma neeksistē, — zemnieka statusā saskaņā ar vispārējo sistēmu, ņem vērā, lai izpildītu nosacījumus par minimālo apdrošināšanas ilgumu, kas ir vajadzīgs, lai persona varētu veikt iemaksas saskaņā ar likuma par zemnieku vecuma apdrošināšanu (Gesetz über die Altershilfe der Landwirte — GAL) 27. pantu, ar pastāvīgu nosacījumu, ka:

a) deklarācija, no kuras izriet pienākums veikt iemaksas, ir iesniegta noteiktajā laikā

un

b) tieši pirms deklarācijas iesniegšanas attiecīgā persona ir bijusi iesaistīta Vācijas Federatīvajā Republikā esošajiem zemniekiem paredzētajā vecuma apdrošināšanas sistēmā.

12. Obligātās apdrošināšanas laika posmus, kas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem ir pabeigti vai nu atbilstīgi īpašai amatniekiem paredzētai sistēmai, vai arī, ja šāda sistēma nepastāv, īpašai pašnodarbinātām personām paredzētai vai vispārējai sistēmai, ņem vērā, konstatējot 18 gadus veiktu obligāto iemaksu esamību, kas vajadzīga, lai varētu atbrīvot no obligātas iesaistīšanās pašnodarbinātajiem amatniekiem paredzētā pensiju apdrošināšanā.

13. Piemērojot Vācijas tiesību aktus par pensionāru obligāto veselības apdrošināšanu, kā noteikts Sociālās apdrošināšanas kodeksa V sējuma (FünftesSozialgesetzbuch — SGBV) 5. panta 1. punkta ii) apakšpunktā un Veselības apdrošināšanas reformas likuma (Gesundheitsreformgesetz) 56. pantā, apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem un kuru laikā attiecībā persona bija tiesīga saņemt pabalstus natūrā, ņem vērā, ciktāl vajadzīgs, kā apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar Vācija tiesību aktiem, ar noteikumu, ka tie nepārklājas ar tādiem apdrošināšanas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

14. Lai piešķirtu naudas pabalstus saskaņā ar Vācijas Sociālās apdrošināšanas kodeksa V sējuma (SGB V) 47. panta 1. punktu un Vācijas Likuma par sociālo apdrošināšanu (Reichsversicherungsordnung — RVO) 200. panta 2. punktu un 561. panta 1. punktu, Vācijas institūcijas nosaka tīro atalgojumu, kas jāņem vērā, lai aprēķinātu pabalstus tā, it kā apdrošinātās personas dzīvotu Vācijas Federatīvajā Republikā.

15. Tādiem Grieķijas skolotājiem, kuriem ir ierēdņa statuss un kuri sakarā ar mācīšanu Vācijas skolās veikuši iemaksas obligātajā Vācijas pensijas apdrošināšanas sistēmā, kā arī īpašajā Grieķijas ierēdņu sistēmā, un uz kuriem pēc 1978. gada 31. decembra vairs neattiecās obligātā Vācijas apdrošināšana, pēc viņu pieprasījuma var atlīdzināt šādas obligātās iemaksas saskaņā ar Sociālā kodeksa VI sējuma 210. pantu. Pieteikumi iemaksu atlīdzināšanai ir jāiesniedz nākamā gada laikā pēc šā noteikuma stāšanās spēkā. Attiecīgā persona var iesniegt savu prasījumu arī sešu kalendāra mēnešu laikā pēc datuma, kad uz to pārstāja attiekties obligātā apdrošināšana.

Sociālā kodeksa VI sējuma 210. panta 6. punkts attiecas vienīgi uz tādiem laika posmiem, kuros obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanas sistēmā tika veiktas papildus iemaksām īpašajā Grieķijas ierēdņu sistēmā, un attiecībā uz tādiem piešķīruma laika posmiem, kas seko tūlīt aiz laika posmiem, kuros tika veiktas šīs obligātās iemaksas.

16. …

17. Lai piešķirtu pabalstus tādām personām, kam vajadzīga pastiprināta un pastāvīga aprūpe saskaņā ar Vācijas Sociālās apdrošināšanas kodeksa V sējuma (SGB V) 53. un turpmākajiem pantiem, dzīvesvietas institūcija palīdzības nodrošināšanai pabalstu natūrā veidā ņem vērā apdrošināšanas, nodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, kā laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tādiem tiesību aktiem, kas attiecas uz šo institūciju.

18. Personu, kas saņem pensiju saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem un pensiju saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, regulas 27. pantā uzskata par tiesīgu uz slimības un maternitātes pabalstiem natūrā, ja saskaņā ar Vācijas Sociālās apdrošināšanas kodeksa V sējuma (SGB V) 8. panta 1. punkta 4. apakšpunktu šī persona ir atbrīvota no obligātās veselības apdrošināšanas (Krankenversicherung).

19. Apdrošināšanas laika posms bērna audzināšanai saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem ir spēkā arī tādam laika posmam, kurā attiecīgais darbinieks audzināja bērnu citā dalībvalstī, ar noteikumu, ka šī persona nevarēja iesaistīties darbā sakarā ar Likuma par mātes aizsardzību (Mutterschutzgesetz) 6. panta 1. punktu vai bija aizgājusi bērna kopšanas atvaļinājumā saskaņā ar Federālā likuma par pabalstu bērna audzināšanai (Bundeserziehungsgeldgesetz) 15. pantu un neiesaistījās nekādos maza apjoma (geringfügig) darbos SGB IV [Vācijas Sociālās apdrošināšanas kodeksa IV sējuma] 8. panta nozīmē.

20. Piemērojot Vācijas Pensiju likumu, kas bija spēkā 1991. gada 31. decembrī, arī VI pielikumu piemēro tādā redakcijā, kas bija spēkā 1991. gada 31. decembrī.

D. SPĀNIJA

1. Pret tādām personām, kuras saskaņā ar 1979. gada 7. decembra Karaļa dekrētu Nr. 2805/1979 ir brīvprātīgi pievienojušās vispārējai sociālā nodrošinājuma sistēmai starptautiskā starpvaldību organizācijā strādājošas amatpersonas vai darbinieka statusā, nevar izvirzīt nosacījumu par darbu veikšanu kā darbiniekam vai pašnodarbinātai personai vai nosacījumu, lai iepriekš būtu pastāvējusi obligāta apdrošināšana pret tā paša veida risku tādā sistēmā, kas izveidota par labu tās pašas dalībvalsts darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, kā izklāstīts regulas 1. panta a) punkta iv) apakšpunktā.

2. Noteikumi, kas paredzēti 1979. gada 7. decembra Karaļa dekrētā Nr. 2805/1979, attiecas uz dalībvalsts pilsoņiem un uz bēgļiem un bezvalstniekiem,

a) ja viņi dzīvo Spānijā

vai

b) ja viņi dzīvo citā dalībvalstī un ja viņi kaut kad agrāk ir bijuši obligāti iesaistīti Spānijas sociālā nodrošinājuma sistēmā,

vai

c) ja viņi dzīvo trešā valstī un vismaz 1800 dienu ir veikuši iemaksas Spānijas sociālā nodrošinājuma sistēmā un ja viņi nav nedz obligāti, nedz brīvprātīgi apdrošināti atbilstīgi citas dalībvalsts tiesību aktiem.

3. Jebkuru darbinieku vai pašnodarbinātu personu, kas vairs nav apdrošināta saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem, riskam iestājoties, uzskata par joprojām apdrošinātu, regulas III sadaļas 3. nodaļas nolūkos, ja viņš ir apdrošināts saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem riska iestāšanās brīdī vai, ja tā nav — gadījumā, ja atbilstīgi citas dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz to pašu risku pienākas pabalsts. Šo pēdējo nosacījumu tomēr uzskata par izpildītu 48. panta 1. punktā minētajā gadījumā.

4. a) Saskaņā ar regulas 47. pantu Spānijas teorētisko pabalstu aprēķina, balstoties uz faktiskajām iemaksām, ko apdrošinātā persona veikusi gados tieši pirms pēdējās iemaksas Spānijas sociālajam nodrošinājumam.

b) iegūtās pensijas summu palielina par tādu palielinājumu un revalorizāciju summu, kas aprēķināta katram vēlākajam gadam un līdz tam gadam, kurš bija pirms riska iestāšanās attiecībā uz tā paša veida pensijām.

E. FRANCIJA

1. a) Pabalstu vecākiem darbiniekiem, vecākām pašnodarbinātām personām un lauksaimnieku vecuma pabalstu saskaņā ar nosacījumiem, ko Francijas tiesību akti izvirza Francijas darbiniekiem, piešķir visiem tādiem darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kas ir citu dalībvalstu pilsoņi, ja šīs personas pieprasījuma brīdī dzīvo Francijā;

b) tas pats attiecas uz bēgļiem un bezvalstniekiem;

c) šī regula neietekmē Francijas tiesību aktus, saskaņā ar kuriem, nosakot tiesības uz vecākiem darbiniekiem paredzēto pabalstu, ņem vērā tikai tos laika posmus, kurus attiecīgā persona ir nostrādājusi Francijas Republikas Eiropas departamentos un Aizjūras departamentos (Gvadelupā, Gajānā, Martinikā un Reinjonā) kā darbinieks, vai arī tiem pielīdzināmus laika posmus, vai laika posmus, ko attiecīgā persona ir nostrādājusi kā pašnodarbināta.

2. Īpašo pabalstu un uzkrājošo apdrošināšanu, ko speciālie tiesību akti paredz sociālajam nodrošinājumam raktuvēs, nodrošina vienīgi strādniekiem, kas nodarbināti Francijas raktuvēs.

3. Citu dalībvalstu pilsoņiem 1965. gada 10. jūlija likumu Nr. 65-555, ar ko Francijas pilsoņiem, kuri strādā vai ir strādājuši ārzemēs, ļauj pievienoties brīvprātīgai vecuma apdrošināšanas sistēmai, piemēro ar šādiem nosacījumiem:

- profesionālo darbību, kas ir par pamatu brīvprātīgajai apdrošināšanai Francijas sistēmā, nedrīkst veikt un tā nedrīkst agrāk būt veikta Francijā vai tādā dalībvalstī, kuras pilsonis šis darbinieks vai pašnodarbināta persona ir,

- darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, iesniedzot prasību, jāuzrāda pierādījums vai nu par to, ka viņš ir dzīvojis Francijā vismaz 10 gadu — kas var būt vai nebūt pēc kārtas — vai par to, ka uz viņu tādu pašu laika posmu nepārtraukti attiekušies Francijas tiesību akti obligātā vai izvēles kārtā.

4. Tāda persona, uz kuru attiecas Francijas likumi, saskaņā ar regulas 14. panta 1. punktu vai 14.a panta 1. punktu ir tiesīga uz šādiem ģimenes pabalstiem attiecībā uz tiem saviem ģimenes locekļiem, kas ir kopā ar viņu tajā dalībvalstī, kur viņš strādā:

a) pabalsts, kas paredzēts zīdaiņa kopšanai vecumā līdz trim mēnešiem;

b) ģimenes pabalsti, kas paredzēti saskaņā ar regulas 73. pantu.

5. Lai aprēķinātu Regulas 46. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto teorētisko summu, sistēmās, kur vecuma pensiju aprēķina, ņemot vērā pensionēšanās punktus, kompetentā institūcija par katru apdrošināšanas gadu, kas ir pabeigts saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā pensijas punktus, ko iegūst, dalot to punktu skaitu, kuri iegūti saskaņā ar tās piemērotajiem tiesību aktiem, ar šiem punktiem atbilstīgo gadu skaitu.

6. a) Pārrobežu darba ņēmēji, kas strādā kā darbinieki kādā dalībvalstī, kura nav Francija, un kas dzīvo Francijas departamentos Augšreinā, Lejasreinā un Mozelē, šajos departamentos ir tiesīgi uz tādiem pabalstiem natūrā, kas paredzēti vietējā Elzasas–Lotringas sistēmā, kas izveidota ar 1946. gada 12. jūnija Likumu Nr. 46-1428 un 1967. gada 25. septembra Likumu Nr. 67-814, atbilstīgi regulas 19. pantam;

b) šos noteikumus analoģiski piemēro tām personām, kas ir tiesīgas saskaņā ar regulas 25. panta 2. un 3. punktu un 28. un 29. pantu.

7. Neatkarīgi no regulas 73. un 74. panta pabalstus mājokļa uzturēšanai, pabalstu bērna kopšanai mājās un bērna audzināšanas pabalstu vecākiem piešķir vienīgi attiecīgajām personām un viņu ģimenes locekļiem, kas dzīvo Francijā.

8. Jebkurš darbinieks, kas vairs nav pakļauts Francijas tiesību aktiem, kuri reglamentē atraitņu apdrošināšanu Francijas vispārējā sociālā nodrošinājuma sistēmā vai lauksaimniecībā nodarbinātiem strādniekiem paredzētā sistēmā, riskam iestājoties, ir uzskatāms par tādu personu, kas ir apdrošināta saskaņā ar šiem tiesību aktiem, īstenojot regulas III sadaļas 3. nodaļu, ja šī persona ir apdrošināta kā darbinieks saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem riska iestāšanās brīdī vai, ja tā nav — gadījumā, ja atbilstīgi citas dalībvalsts tiesību aktiem par darbiniekiem pienākas apgādnieka zaudējuma pabalsts. Šo nosacījumu tomēr uzskata par izpildītu 48. panta 1. punktā minētajā gadījumā.

F. GRIEĶIJA

1. …

2. Attiecībā uz citu dalībvalstu pilsoņiem, bezvalstniekiem un bēgļiem, kas dzīvo kādā dalībvalstī, Likumu Nr. 1469/84, kurš attiecas uz brīvprātīgu pievienošanos Grieķijas pilsoņiem un grieķu izcelsmes ārvalstu pilsoņiem paredzētajai pensiju apdrošināšanas sistēmai, piemēro saskaņā ar otro daļu.

Atkarībā no noteikuma par pārējo šā likuma nosacījumu izpildi iemaksas var veikt:

a) ja attiecīgajai personai ir domicils vai dzīvesvieta dalībvalstī un tā kaut kad agrāk ir bijusi obligāti iesaistīta Grieķijas pensiju apdrošināšanas sistēmā

vai

b) ja neatkarīgi no domicila vai dzīvesvietas attiecīgā persona ir vai nu agrāk nodzīvojusi Grieķijā 10 gadu — kas var būt vai nebūt pēc kārtas — vai 1500 dienu ilgā laikposmā ir bijusi obligāti vai brīvprātīgi pakļauta Grieķijas tiesību aktiem.

3. Neatkarīgi no attiecīgajiem noteikumiem, ko piemēro OGA regulās, laika posmi, kuru laikā pabalsti, kas maksājami attiecībā uz nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, kā noteikts dalībvalstu tiesību aktos, kuros paredzēts atsevišķs punkts par šādiem riska veidiem, ar noteikumu, ka tie sakrīt ar nodarbinātības laika posmiem lauksimniecības nozarē Grieķijā, ir uzskatāmi par apdrošināšanas laika posmiem regulas 1.r panta nozīmē saskaņā ar tiem tiesību aktiem, ko piemēro OGA.

4. Saistībā ar Grieķijas tiesību aktiem šīs regulas 49. panta 2. punkta piemērošana ir atkarīga no nosacījuma, lai jaunais aprēķins, kas minēts iepriekšējā pantā, nekaitētu attiecīgās personas interesēm.

5. Ja noteikumos par Grieķijas papildu pensiju fondu (επικουρικά ταμεία) ir paredzēts atzīt tādus obligātās vecuma pensiju apdrošināšanas laika posmus, kuri pabeigti likumā noteiktajās Grieķijas apdrošināšanas institūcijās (κύριας ασφάλισης), tad šie noteikumi attiecas arī uz tādiem obligātās pensiju apdrošināšanas laika posmiem, kuri pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem regulas darbības jomā.

6. Darbinieki, kuri līdz 1992. gada 31. decembrim bija obligāti iesaistīti citas dalībvalsts, izņemot Grieķiju, pensiju apdrošināšanas sistēmā un uz kuriem Grieķijas obligātā sociālā apdrošināšana (likumā noteiktā pamata sistēma) pirmoreiz attiecās pēc 1993. gada 1. janvāra, ir atzīstami par "agrāk apdrošinātām personām" saskaņā ar Likumu Nr. 2084/92.

G. ĪRIJA

1. Darbinieki vai pašnodarbinātas personas, bezdarbnieki, pensijas pieprasītāji un pensijas saņēmēji, kā arī viņu ģimenes locekļi, kas ir minēti Regulas 19. panta 1. punktā, 22. panta 1. un 3. punktā, 25. panta 1. un 3. punktā, 26. panta 1. punktā, 28.a pantā, 29. pantā un 31. pantā un kas dzīvo vai uzturas Īrijā, ir tiesīgi bez maksas pilnā apjomā saņemt ārstēšanu, kura paredzēta Īrijas tiesību aktos, ja šīs aprūpes izdevumi ir jāsedz citas dalībvalsts, nevis Īrijas, institūcijai.

2. Tāda darbinieka vai pašnodarbinātas personas ģimenes locekļi, uz kuriem attiecas citas dalībvalsts, nevis Īrijas, tiesību akti un kas atbilst nosacījumiem, ko šie tiesību akti izvirza attiecībā uz tiesībām saņemt pabalstus, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Regulas 18. pantu, ir tiesīgi bez maksas pilnā apjomā saņemt Īrijas tiesību aktos paredzēto ārstēšanu, ja viņi dzīvo Īrijā.

Šādu pabalstu izmaksas sedz institūcija, kurā ir apdrošināts darbinieks vai pašnodarbināta persona.

Tomēr gadījumā, ja darbinieka vai pašnodarbinātas personas laulātais vai persona, kas rūpējas par bērniem, Īrijā strādā, pabalstus ģimenes locekļiem Īrijas institūcija izmaksā tādā apjomā, kādu paredz vienīgi Īrijas tiesību akti.

3. Ja darbinieks, uz ko attiecas Īrijas tiesību akti, ir izbraucis no dalībvalsts, lai strādātu citā dalībvalstī, un pirms ierašanās šajā valstī cieš nelaimes gadījumā, viņa tiesības uz pabalstu sakarā ar šo nelaimes gadījumu nosaka tā, it kā

a) nelaimes gadījums būtu noticis Īrijā;

un

a) nosakot, vai sakarā ar nodarbinātību persona bijusi apdrošināta saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem, neņem vērā prombūtni no Īrijas.

4. …

5. Aprēķinot ienākumus, lai piešķirtu no ienākumiem atkarīgu pabalstu, ko Īrijas tiesību akti paredz bezdarba gadījumā, summu, kas līdzvērtīga vidējai nedēļas algai attiecīgajā gadā — attiecīgi — vīriešu vai sieviešu dzimuma darbiniekiem, neatkarīgi no 23. panta 1. punkta un 68. panta 1. punkta, darbiniekam kreditē par katru darba nedēļu, ko viņš kā darbinieks nostrādājis attiecīgajā ienākumu nodokļa gadā saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem.

6. Piemērojot 40. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, ņem vērā tikai tos laika posmus, kuros darbinieks vai pašnodarbināta persona bija darba nespējīgs Īrijas tiesību aktu nozīmē.

7. Piemērojot 44. panta 2. punktu, ja pensionēšanās ir nosacījums vecuma pensijas saņemšanai, un persona nav pensionējusies, darbinieku uzskata par tādu, kas ir izteicis lūgumu vēl nepiešķirt vecuma pensiju, ko viņš būtu tiesīgs saņemt saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem.

8. …

9. Bezdarbnieks, kas atgriežas Īrijā, beidzoties trīs mēnešu termiņam, kurā viņš turpināja saņemt pabalstus saskaņā ar Īrijas tiesību aktiem, piemērojot regulas 69. panta 1. punktu, ir tiesīgs pieteikties uz bezdarbnieka pabalstiem neatkarīgi no 69. panta 2. punkta, ja viņš atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti iepriekš minētajos tiesību aktos.

10. Laika posmu, kurā uz personu ir atteikušies Īrijas tiesību akti saskaņā ar regulas 13. panta 2. punkta f) apakšpunktu, nevar:

i) ņemt vērā saskaņā ar šo noteikumu kā laika posmu, kurā uz personu ir atteikušies Īrijas tiesību akti, lai pildītu regulas III sadaļu,

kā arī

ii) tas nevar būt par pamatojumu, lai Īrija kļūtu par atbildīgo valsti tādu pabalstu nodrošināšanā, kas paredzēti regulas 18. vai 38. pantā, vai 39. panta 1. punktā.

H. ITĀLIJA

Nav.

I. LUKSEMBURGA

1. Neatkarīgi no regulas 94. panta 2. punkta apdrošināšanas laika posmus vai tiem pielīdzinātos laika posmus, ko darbinieki vai pašnodarbinātas personas pirms 1946. gada 1. janvāra vai pirms agrāka datuma, kas noteikts divpusējā konvencijā, ir pabeiguši saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem attiecībā uz invaliditātes, vecuma pensijas vai pensijas nāves gadījumā apdrošināšanu, ņem vērā, lai piemērotu šos tiesību aktus, vienīgi tad, ja attiecīgā persona pierāda, ka viņa pēc attiecīgā datuma ir pabeigusi sešu mēnešu apdrošināšanu saskaņā ar Luksemburgas sistēmu. Ja ir spēkā vairākas divpusējas konvencijas, tad apdrošināšanas laika posmus vai tiem pielīdzinātos laika posmus ņem vērā, sākot ar agrāko no šiem datumiem.

2. Piešķirot Luksemburgas pensiju fiksēto daļu, apdrošināšanas laika posmus, ko darbinieki vai pašnodarbinātas personas, kas nedzīvo Luksemburgā, ir pabeiguši saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem, sākot ar 1972. gada 1. oktobri, pielīdzina dzīvesvietas laika posmiem.

3. Regulas 22. panta 2. punkta otrā daļa neietekmē tās Luksemburgas tiesību aktu normas, saskaņā ar kurām veselības apdrošināšanas fonds nevar atteikt atļauju ārstēšanai ārzemēs, ja vajadzīgo ārstēšanu nav iespējams nodrošināt Lielhercogistē.

4. Lai ņemtu vērā apdrošināšanas laika posmu, kas noteikts Sociālās apdrošināšanas kodeksa (Code des Assurances Sociales) 171. panta 7. punktā, Luksemburgas institūcija tādus apdrošināšanas laika posmus, ko attiecīgā persona pabeigusi saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, uzskata par laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro. Iepriekšējā punkta piemērošana ir atkarīga no nosacījuma, lai attiecīgā persona visvēlāk būtu pabeigusi apdrošināšanas laika posmus saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem.

J. NĪDERLANDE

1. Ārstēšanās izdevumu apdrošināšana

a) Īstenojot III sadaļas 1. nodaļu, attiecībā uz tiesībām uz pabalstiem natūrā saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem personas, kas ir tiesīgas uz pabalstiem natūrā, nozīmē tādas personas, kas ir apdrošinātas vai kopapdrošinātas saskaņā ar ar apdrošināšanas sistēmu, uz kuru attiecas Nīderlandes likums par veselības apdrošināšanas fondu.

b) …

c) Piemērojot regulas 27. līdz 34. pantu, šādas pensijas pielīdzina pensijām, kas saskaņā ar regulas 5. pantu ir maksājamas atbilstīgi Nīderlandes Karalistes deklarācijas b) daļā (invaliditāte) un c) daļā (vecums) minētajām tiesību normām:

- pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar 1966. gada 6. janvāra Likumu (Staatsblad 6) par jaunajiem noteikumiem attiecībā uz ierēdņiem un viņus kā apgādniekus zaudējušajiem (Nīderlandes ierēdņu pensiju likums) (Algemene burgerlijke pensioenwet),

- pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar 1966. gada 6. oktobra Likumu (Staatsblad 445) par jaunajiem noteikumiem attiecībā uz militārpersonu un viņus kā apgādniekus zaudējušo pensijām (Militārpersonu pensiju likums) (Algemene militaire pensioenwet),

- pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar 1967. gada 15. februāra Likumu (Staatsblad 138) par jaunajiem noteikumiem attiecībā uz pensijām NV Nederlandse Spoorwegen (Nīderlandes dzelzceļa uzņēmējsabiedrība) darbiniekiem un viņus kā apgādniekus zaudējušajiem (Dzelzceļa pensiju likums) (Spoorwegpensioenwet),

- pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē nodarbināšanas kārtību Nīderlandes dzelzceļa uzņēmējsabiedrībā (Reglement Dienstvoorwaarden Nederlandse Spoorwegen) (RDV 1964 NS),

vai

- pabalsti, piešķirot pensiju līdz 65 gadu vecumam saskaņā ar pensiju sistēmu, kas paredzēta palīdzības sniegšanai darbiniekiem un bijušiem darbiniekiem vecumā, vai pabalsti, piešķirot priekšlaicīgas atvaļināšanās pensiju saskaņā ar valsts iedibinātu priekšlaicīgas pensionēšanās sistēmu vai darba devēju un darbinieku vienošanos, kā arī saskaņā ar sistēmu, kas jānosaka Veselības apdrošināšanas padomei.

d) Ģimenes locekļus, kas minēti 19. panta 2. punktā un kas dzīvo Nīderlandē, kā arī darbiniekus vai pašnodarbinātas personas un viņu ģimenes locekļus, kas minēti 22. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā saistībā ar 22. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 25. un 26. pantu un kuriem ir tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, neapdrošina saskaņā ar Algemene Wet Bijzondere Ziektekosten (Likums par īpašu veselības aprūpes izdevumu vispārējo apdrošināšanu) (AWBZ).

2. Nīderlandes tiesību aktu piemērošana attiecībā uz vispārējo vecuma apdrošināšanu (Toepassingvande Nederlandse Algemene Ouderdomswet) (AOW)

a) samazinājumu, kas minēts AOW 13. panta 1. punktā, nepiemēro attiecībā uz kalendāra gadiem vai to daļām pirms 1957. gada 1. janvāra, kuru laikā saņēmējs, kas neatbilst nosacījumiem, kuri ļautu viņam šādus gadus pielīdzināt apdrošināšanas laika posmiem, dzīvojis Nīderlandē starp 15 un 65 gadu vecumu vai kuru laikā viņš, dzīvodams citā dalībvalstī, kā darbinieks strādājis Nīderlandē pie tāda darba devēja, kura uzņēmējdarbības vieta reģistrēta šajā valstī.

Atkāpjoties no AOW 7. panta, arī tādas personas, kas dzīvojušas vai strādājušas saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem vienīgi pirms 1957. gada 1. janvāra, uzskata par tiesīgām uz pensiju;

b) AOW 13. panta 1. punktā minēto samazinājumu nepiemēro kalendārajiem gadiem vai to daļām pirms 1989. gada 2. augusta, kuru laikā precēta vai toreiz precēta persona laikā starp savu 15. un 65. dzimšanas dienu nav bijusi apdrošināta saskaņā ar iepriekš minētajiem tiesību aktiem, kaut arī dzīvojusi citā dalībvalstī, nevis Nīderlandē, ja šie kalendāra gadi vai to daļas, no vienas puses, sakrīt ar šīs personas laulātā pabeigtiem apdrošināšanas laika posmiem saskaņā ar šiem tiesību aktiem, ar noteikumu, ka šis pāris tajā laikā dzīvojis laulībā, un, no otras puses, sakrīt ar kalendārajiem gadiem vai to daļām, kas jāņem vērā saskaņā ar a) apakšpunktu.

Atkāpjoties no AOW 7. panta, šī persona ir uzskatāma par pensionāru;

c) AOW 13. panta 2. punktā minēto samazinājumu nepiemēro kalendāra gadiem vai to daļām pirms 1957. gada 1. janvāra, kuru laikā pensionāra laulātais, kas neatbilst nosacījumiem, lai šos gadus pielīdzinātu apdrošināšanas laika posmiem, dzīvojis Nīderlandē laikā starp laulātā 15. un 65. dzimšanas dienu, vai kuru laikā, kaut arī dzīvojot citā dalībvalstī, laulātais strādāja kā darbinieks Nīderlandē pie tāda darba devēja, kura uzņēmējdarbības vieta reģistrēta Nīderlandē;

d) AOW 13. panta 2. punktā minēto samazinājumu nepiemēro kalendāra gadiem vai to daļām pirms 1989. gada 2. augusta, kuru laikā pensionāra laulātais laikposmā starp savu 15. un 65. dzimšanas dienu dzīvojis citā dalībvalstī, nevis Nīderlandē, un nav bijis apdrošināts saskaņā ar iepriekš minētajiem tiesību aktiem, ja šie kalendāra gadi vai to daļas, no vienas puses, sakrīt ar laulātā apdrošināšanas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar šiem tiesību aktiem, ar noteikumu, ka šis pāris tajā laikā dzīvojis laulībā, un, no otras puses, sakrīt ar kalendārajiem gadiem vai to daļām, kas jāņem vērā saskaņā ar a) apakšpunktu;

e) noteikumus, kas ir minēti a), b), c) un d) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja attiecīgā persona pēc 59 gadu vecuma ir sešus gadus nodzīvojusi vienā vai vairākās dalībvalstīs, un tik ilgi, kamēr šī persona dzīvo kādā no šīm dalībvalstīm;

f) atkāpjoties no likuma par vispārējo vecuma apdrošināšanu (AOW) 45. panta 1. punkta un likuma par bāreņu un atraitņu vispārējo apdrošināšanu (AWW) 47. panta 1. punktu, obligātai apdrošināšanas sistēmai pakļauta darbinieka vai pašnodarbinātas personas laulātajam, kas dzīvo dalībvalstī, kura nav Nīderlande, atļauj izmantot brīvprātīgo apdrošināšanu saskaņā ar šādiem tiesību aktiem, tomēr vienīgi par tiem laika posmiem pēc 1989. gada 2. augusta, kuru laikā darbinieks vai pašnodarbināta persona ir vai ir bijusi obligāti apdrošināta saskaņā ar iepriekš minētajiem tiesību aktiem. Šāda atļauja pārstāj būt spēkā datumā, kad tiek pārtraukta darbinieka vai pašnodarbinātas personas obligātā apdrošināšana.

Tomēr iepriekš minētā atļauja nepārstāj būt spēkā, ja darbinieka vai pašnodarbinātas personas obligātā apdrošināšana tiek pārtraukta sakarā ar viņa nāvi, ja viņa atraitne saņem vienīgi pensiju saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem attiecībā uz atraitņu un bāreņu vispārējo apdrošināšanu (AWW).

Atļauja attiecībā uz brīvprātīgo apdrošināšanu jebkurā gadījumā pārstāj būt spēkā dienā, kad brīvprātīgi apdrošinātā persona sasniedz 65 gadu vecumu.

Iemaksu, kas jāveic attiecībā uz iepriekš minēto brīvprātīgo apdrošināšanu, tāda darbinieka vai pašnodarbinātas personas laulātajam, kas ir obligāti apdrošināts saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem par vispārējo vecuma apdrošināšanu (AOW) un Nīderlandes tiesību aktiem par atraitņu un bāreņu vispārējo apdrošināšanu (AWW), nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz obligātās apdrošināšanas iemaksu noteikšanu, atkarībā no nosacījuma, lai viņa (viņas) ienākumi būtu uzskatāmi par saņemtiem Nīderlandē.

Attiecībā uz tāda darbinieka vai pašnodarbinātas personas laulāto, kas bija obligāti apdrošināts 1989. gada 2. augustā vai pēc šā datuma, iemaksu nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz iemaksu noteikšanu brīvprātīgajai apdrošināšanai saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem par vispārējo vecuma apdrošināšanu un Nīderlandes tiesību aktiem par atraitņu un bāreņu vispārējo apdrošināšanu;

g) atļauju, kas minēta f) apakšpunktā, piešķir vienīgi tad, ja darbinieka vai pašnodarbinātas personas laulātais ne vēlāk kā viena gada laikā kopš sava obligātās apdrošināšanas laika posma sākšanās ir informējis Sociale Verzekeringsbank (Sociālās apdrošināšanas banku) par nodomu izmantot brīvprātīgo apdrošināšanu.

Tāda darbinieka vai pašnodarbinātas personas laulātajam, kas bija obligāti apdrošināts tieši pirms 1989. gada 2. augusta, viena gada laika posms sākas 1989. gada 2. augustā.

Atļauju, kas minēta f) apakšpunkta 4. daļā, nedrīkst piešķirt laulātajam, kura dzīvesvieta nav Nīderlandē, gadījumā, kad uz darbinieku vai pašnodarbinātu personu attiecas regulas 14. panta 1. punkts, 14.a panta 1. punkts vai 17. pants, ja saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktu noteikumiem šim laulātajam jau ir vai bija atļauts izmantot brīvprātīgu apdrošināšanos;

h) šā punkta a), b), c), d) un f) apakšpunktu nepiemēro laikposmiem, kas sakrīt ar laika posmiem, kurus drīkst ņemt vērā, aprēķinot tiesības uz pensiju saskaņā ar tādas dalībvalsts vecuma apdrošināšanas likumiem, kas nav Nīderlande, vai laikposmu, kurā attiecīgā persona saņēmusi vecuma pensiju saskaņā ar šiem likumiem;

i) regulas 46. panta 2. punktā kā apdrošināšanas laika posmus ņem vērā vienīgi tādus apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti pēc 15 gadu vecuma saskaņā ar Nīderlandes Vispārējo likumu par vecuma apdrošināšanu (AOW).

3. a) Jebkurš darbinieks vai pašnodarbinātapersona, uz ko vairs neattiecas Nīderlandes tiesību akti, kuri reglamentē atraitņu apdrošināšanu, riskam iestājoties, ir uzskatāms par tādu personu, kas ir apdrošināta saskaņā ar šiem tiesību aktiem, īstenojot regulas III sadaļas 3. nodaļu, ja šī persona ir apdrošināta attiecībā uz tā paša veida risku saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem vai, ja tā nav — gadījumā, ja atbilstīgi citas dalībvalsts tiesību aktiem pienākas apgādnieka zaudējuma pabalsts. Šo pēdējo nosacījumu tomēr uzskata par izpildītu 48. panta 1. punktā minētajā gadījumā;

b) ja atraitnei saskaņā ar a) apakšpunktu ir tiesības uz atraitnes pensiju atbilstīgi Nīderlandes tiesību aktiem par atraitņu un bāreņu vispārējo apdrošināšanu, šādu pensiju aprēķina saskaņā ar šīs regulas 46. panta 2. punktu.

Piemērojot šos noteikumus, arī tie apdrošināšanas laika posmi, kuri pabeigti pirms 1959. gada 1. oktobra un kuru laikā šis darbinieks vai pašnodarbināta persona dzīvoja Nīderlandē pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas, vai kuru laikā, joprojām dzīvojot citā dalībvalstī, strādāja algotu darbu Nīderlandē pie tāda darba devēja, kura uzņēmējdarbības vieta reģistrēta šajā valstī, ir uzskatāmi par apdrošināšanas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar iepriekš minētajiem Nīderlandes tiesību aktiem;

c) neieskaita tādus laika posmus, kuri jāņem vērā saskaņā ar b) apakšpunktu, bet kuri sakrīt ar apdrošināšanas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz apgādnieka zaudējuma pensijām;

d) regulas 46. panta 2. punktā par apdrošināšanas laika posmiem ņem vērā vienīgi tādus apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti pēc 15 gadu vecuma saskaņā ar Vispārējo likumu par atraitņu un bāreņu apdrošināšanu (AWW).

4. a) Jebkuru darbinieku vai pašnodarbinātu personu, kas vairs nav apdrošināta saskaņā ar 1966. gada 18. februāra likumu, kurš attiecas uz apdrošināšanu pret darba nespēju (WAO) un/vai saskaņā ar 1975. gada 11. decembra likumu, kurš attiecas uz darba nespēju (AAW), uzskata par joprojām apdrošinātu riska iestāšanās brīdī, īstenojot regulas III sadaļas 3. nodaļu, ja viņš ir apdrošināts saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā pret to pašu risku vai, ja tā nav — gadījumā, ja atbilstīgi citas dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz to pašu risku pienākas pabalsts. Šo pēdējo nosacījumu tomēr uzskata par izpildītu 48. panta 1. punktā minētajā gadījumā;

b) ja saskaņā ar a) apakšpunktu attiecīgā persona ir tiesīga saņemt Nīderlandes invaliditātes pabalstu, tad šo pabalstu piešķir atbilstīgi regulas 46. panta 2. punktam:

i) saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti iepriekš minētajā 1966. gada 18. februāra likumā (WAO), ja darba nespējas iestāšanās brīdī šī persona saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem bija apdrošināta pret to pašu risku kā darbinieks regulas 1. panta a) punkta nozīmē;

ii) saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti iepriekš minētajā 1975. gada 11. decembra likumā (AAW), ja, iestājoties darba nespējai, šī persona:

- bija apdrošināta pret šo risku saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tomēr — ne kā darbinieks regulas 1. panta a) punkta nozīmē,

vai

- nebija apdrošināta pret šo risku saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tomēr var izvirzīt prasījumu par pabalstiem saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem.

Ja tāda pabalsta summa, kas aprēķināts saskaņā ar i) daļu, ir mazāka par to, kas izriet no ii) daļas piemērošanas, tad ir jāmaksā pēdējais še minētais pabalsts;

c) aprēķinot pabalstus, kas piešķirti saskaņā ar iepriekš minēto 1966. gada 18. februāra likumu (WAO) vai saskaņā ar iepriekš minēto 1975. gada 11. decembra likumu (AAW), Nīderlandes institūcijas ņem vērā:

- algota darba laika posmus un tiem pielīdzinātos laika posmus, kas pabeigti Nīderlandē pirms 1967. gada 1. jūlija,

- apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar iepriekš minēto 1966. gada 18. februāra likumu (WAO),

- apdrošināšanas laika posmus, ko attiecīgā persona pabeigusi pēc 15 gadu vecuma saskaņā ar iepriekš minēto 1975. gada 11. decembra likumu (AAW), ciktāl tie nesakrīt ar tādiem apdrošināšanas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar iepriekš minēto 1966. gada 18. februāra likumu (WAO);

d) aprēķinot Nīderlandes invaliditātes pabalstu saskaņā ar regulas 40. panta 1. punktu, Nīderlandes institūcijas neņem vērā nekādas piemaksas, kas piešķiramas saskaņā ar Likumu par piemaksām. Tiesības uz šādu piemaksu un tās apmēru aprēķina, pamatojoties uz Likumu par piemaksām.

5. Nīderlandes tiesību aktu piemērošana attiecībā uz ģimenes pabalstiem

a) tādu darbinieku vai pašnodarbinātu personu, attiecībā uz kuru gada ceturkšņa laikā kļūst piemērojami Nīderlandes tiesību akti par ģimenes pabalstiem un kura šā ceturkšņa pirmajā dienā bija pakļauta citas dalībvalsts atbilstīgajiem tiesību aktiem, uzskata par apdrošinātu saskaņā ar Nīderlandes likumu kopš šīs pirmās dienas;

b) ģimenes pabalstu summu, attiecībā uz kuru var izvirzīt prasījumu tāds darbinieks vai pašnodarbināta persona, kura saskaņā ar a) apakšpunktu ir uzskatāma par apdrošinātu saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem attiecībā uz ģimenes pabalstiem, nosaka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas izklāstīti šīs regulas 98. pantā minētajā īstenošanas regulā.

6. Konkrētu pārejas noteikumu piemērošana

45. panta 1. punktu nepiemēro, vērtējot tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar tiesību aktu pārejas noteikumiem, kas reglamentē vispārējo vecuma apdrošināšanu (46. pants), atraitņu un bāreņu vispārējo apdrošināšanu, kā arī vispārējo darba nespējas apdrošināšanu.

K. AUSTRIJA

1. Piemērojot regulas III sadaļas I nodaļu, persona, kas saņem ierēdņa pensiju, ir uzskatāma par pensionāru.

2. Piemērojot regulas 46. panta 2. punktu, neņem vērā iemaksu papildinājumus papildu apdrošināšanai un kalnraču papildu pabalstu saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem. Šādos gadījumos to summu, kas aprēķināta saskaņā ar regulas 46. panta 2. punktu, palielina par iemaksu papildinājumiem papildu apdrošināšanai un kalnraču papildu pabalstu.

3. Piemērojot regulas 46. panta 2. punktu, Austrijas tiesību aktos par riska iestāšanās dienu ir uzskatāms attiecīgais pensijas datums (Stichtag).

4. Regulas piemērošana nevar izraisīt jebkādu tiesību samazinājumu attiecībā uz pabalstiem saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem tādām personām, kuras sava sociālā nodrošinājuma situācijā ir cietušas politisku vai reliģisku iemeslu dēļ vai savas izcelsmes dēļ.

L. PORTUGĀLE

Strādājoši vai atvaļinājušies ierēdņi un viņu ģimenes locekļi, uz kuriem attiecas īpaša veselības aizsardzības sistēma, var uzturēšanās laikā citā dalībvalstī tūlītējas nepieciešamības gadījumā saņemt slimības un maternitātes pabalstus natūrā vai ceļojot tajā saņemt viņu veselības stāvoklim atbilstīgu aprūpi, ko pirms tam atļāvusi Portugāles kompetentā institūcija, atbilstīgi procedūrām, kas izklāstītas Regulas (EEK) Nr. 1408/71 22. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, 2. un 3. daļas otrajā teikumā un 31. panta a) apakšpunktā, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus izvirza m darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, uz kurām attiecas vispārējā sociālā nodrošinājuma sistēma.

M. SOMIJA

1. Lai noskaidrotu, vai, aprēķinot Somijas darba pensijas lielumu, ir ņemams vērā laika posms starp pensijas gadījuma iestāšanos un pensionēšanās vecumu (nākotnes laikposms), nosacījumam attiecībā uz dzīvesvietu Somijā ņem vērā apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus atbilstīgi citas dalībvalsts tiesību aktiem.

2. Ja ir beidzies algots darbs vai pašnodarbinātas personas darbs Somijā un apdrošināšanas notikums iestājas algota darba vai pašnodarbinātības laikā citā dalībvalstī, un ja pensijā saskaņā ar tiesību aktiem par Somijas darba pensijām vairs neiekļauj laika posmu starp gadījuma iestāšanos un pensionēšanās vecumu (nākotnes laikposms), nosacījumam attiecībā uz nākotnes laikposmu ņem vērā apdrošināšanas laika posmus atbilstīgi citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā, it kā tie būtu Somijas apdrošināšanas laika posmi.

3. Ja saskaņā ar Somijas tiesību aktiem Somijas institūcijai ir jāmaksā papildinājums sakarā ar kavēšanos pabalsta prasījuma apstrādē, tad tādu prasījumu, kas iesniegts citas dalībvalsts institūcijai, piemērojot Somijas tiesību aktus attiecībā uz šādu papildinājumu, uzskata par iesniegtu dienā, kad šis prasījums kopā ar visiem vajadzīgajiem pielikumiem ir nonācis Somijas kompetentajā institūcijā

N. ZVIEDRIJA

1. Piemērojot 18. panta 1. punktu nolūkā noskaidrot personas tiesības uz vecāku pabalstu, apdrošināšanas laika posmu, kas pabeigts saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, izņemot Zviedriju, uzskata par tādu, kam pamatā tas pats vidējais ienākumu apjoms kā Zviedrijas apdrošināšanas laika posmiem, līdz kādiem tie uzkrāti.

2. Regulas noteikumi par apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu uzkrāšanu neattiecas uz Zviedrijas tiesību aktu pārejas noteikumiem par tiesībām uz izdevīgāku pamata pensiju aprēķinu tādām personām, kas pirms prasījuma dienas ir nodzīvojušas Zviedrijā konkrētu laika posmu.

3. Lai noskaidrotu tiesības uz tādu invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensiju, kas daļēji balstās uz turpmākajiem pieņemtajiem apdrošināšanas laika posmiem, personu uzskata par atbilstīgu Zviedrijas tiesību aktu apdrošināšanas un ienākumu prasībām, ja uz viņu kā uz darbinieku vai pašnodarbinātu personu attiecas citas dalībvalsts apdrošināšanas vai dzīvesvietas sistēma.

4. Saskaņā ar Zviedrijas tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem tādi gadi, kuros aprūpēti mazi bērni, ir uzskatāmi par apdrošināšanas laika posmiem attiecībā uz papildu pensiju arī tad, ja šis bērns un attiecīgā persona dzīvo citā dalībvalstī, ar noteikumu, ka persona, kas aprūpē bērnu, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā saskaņā ar noteikumiem Likumā par tiesībām uz bērna kopšanas atvaļinājumu.

O. APVIENOTĀ KARALISTE

1. Ja persona, kas parasti dzīvo Gibraltārā, vai kam kopš pēdējās ierašanās Gibraltārā tika prasīts veikt iemaksas kā darbiniekam saskaņā ar Gibraltāra tiesību aktiem, sakarā ar darba nespēju, maternitāti vai bezdarbu lūdz uz noteiktu laiku atbrīvot no šīm iemaksām un lūdz par šo laika posmu kreditēt iemaksas, katru laika posmu, ko šī persona strādājusi dalībvalstī, kas nav Apvienotā Karaliste, atbilstīgi viņas pieteikumam uzskata par Gibraltārā nostrādātu laika posmu, par kuru viņa ir veikusi iemaksas kā darbinieks saskaņā ar Gibraltāra tiesību aktiem.

2. Gadījumā, kad personai saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem var būt tiesības uz izdienas pensiju, ja:

a) bijušā laulātā iemaksas ņem vērā tā, it kā tās būtu pašas attiecīgās personas iemaksas,

vai

b) attiecīgās personas laulātais vai bijušais laulātais ir izpildījis attiecīgos iemaksu nosacījumus,

tad katrā gadījumā ar noteikumu, ka laulātais vai bijušais laulātais ir vai bija tāds darbinieks vai pašnodarbināta persona, uz kuru attiecās divu vai vairāku dalībvalstu tiesību akti, ir spēkā regulas III sadaļas 3. nodaļa, lai noskaidrotu tiesības atbilstīgi Apvienotās Karalistes tiesību aktiem. Šajā gadījumā minētās 3. nodaļas atsauces uz "apdrošināšanas laika posmiem" ir jāsaprot kā atsauces uz tādiem apdrošināšanas laika posmiem, ko pabeidzis:

i) laulātais vai bijušais laulātais, ja prasījumu iesniedz precēta sieviete, vīrietis, kurš ir kļuvis par atraitni, vai persona, kuras laulība ir izbeigusies nevis ar laulātā nāvi, bet citā veidā,

vai

ii) bijušais laulātais, ja prasījumu iesniedz atraitne, kura nesaņem apgādnieka zaudējuma pabalstu tieši pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas vai kura saņem vienīgi tādu atraitnes vecuma pensiju, kas aprēķināta saskaņā ar regulas 46. panta 2. punktu.

3. a) Ja personai izmaksā Apvienotās Karalistes tiesību aktos paredzēto bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar Regulas 71. panta 1) punkta a) apakšpunkta ii) daļu vai b) apakšpunkta ii) daļu, tad, lai izpildītu nosacījumus, kas bērnu pabalstu saņemšanai par Lielbritānijā vai, attiecīgi, Ziemeļīrijā nodzīvoto laiku izvirzīti Apvienotās Karalistes tiesību akti, tādus apdrošināšanas, darba vai pašnodarbinātības laika posmus, ko šī persona ir pabeigusi saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, uzskata par Lielbritānijā vai, attiecīgi, Ziemeļīrijā nodzīvotiem laika posmiem;

b) ja saskaņā ar Regulas II sadaļu, izņemot 13. panta 2. punkta f) apakšpunktu, Apvienotās Karalistes tiesību akti attiecas uz tādu darbinieku vai pašnodarbinātu personu, kas neatbilst šādiem nosacījumiem, ko Apvienotās Karalistes tiesību akti izvirza attiecībā uz bērnu pabalstu:

i) ja personai jāuzturas Lielbritānijā vai Ziemeļīrijā, lai atbilstu šim nosacījumam, to uzskata par personu, kas uzturas Lielbritānijā vai Ziemeļīrijā;

ii) ja jābūt uzturēšanās laika posmiem Lielbritānijā vai, attiecīgi, Ziemeļīrijā, apdrošināšanas, darba vai individuālā darba laika posmus, ko minētais darbinieks ir pabeidzis saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, lai panāktu atbilstību minētajiem nosacījumiem, uzskata par uzturēšanās laika posmiem Lielbritānijā vai, attiecīgi, Ziemeļīrijā;

c) attiecībā uz prasījumiem piešķirt ģimenes piemaksas saskaņā ar Gibraltāra tiesību aktiem analoģiski piemēro iepriekš minētos noteikumus, kas ir izklāstīti a) un b) apakšpunktā.

4. Atraitnes naudu, kas paredzēta saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, regulas 3. nodaļā pielīdzina apgādnieka zaudējuma pensijai.

5. Piemērojot 10.a panta 2. punktu attiecībā uz tādiem noteikumiem, kas reglamentē tiesības uz kopšanas pabalstu, invalīda aprūpes pabalstu un invalīda uztura pabalstu, tādu darba, pašnodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmu, kas pabeigts citā dalībvalstī, nevis Apvienotajā Karalistē, ņem vērā tādā mērā, kā nepieciešams, lai atbilstu nosacījumiem par uzturēšanos Apvienotajā Karalistē, pirms dienas, kad pirmo reizi rodas tiesības uz minēto pabalstu.

6. Ja darbinieks, kas ir pakļauts Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, cieš nelaimes gadījumā pēc tam, kad dodoties veikt darba pienākumus citā dalībvalstī, ir atstājis vienu dalībvalsti, bet vēl nav ieradies galamērķī, viņa tiesības saņemt pabalstus attiecībā šo nelaimes gadījumu noskaidro:

a) tā, it kā nelaimes gadījums būtu noticis Apvienotajā Karalistē,

un

a) lai noteiktu, vai persona bija nodarbināts pelnītājs saskaņā ar Lielbritānijas tiesību aktiem vai Ziemeļīrijas tiesību aktiem, vai darbinieks saskaņā ar Gibraltāra tiesību aktiem, neņem vērā personas atrašanos ārpus šīm teritorijām.

7. Regula neattiecas uz tiem Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, kas paredz īstenot sociālā nodrošinājuma līgumus, kuri ir noslēgti starp Apvienoto Karalisti un kādu trešo valsti.

8. Piemērojot Regulas III sadaļas 3. nodaļu, neņem vērā progresīvās iemaksas, ko apdrošinātā persona ir samaksājusi saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, kā arī progresīvos atvaļināšanās pabalstus, ko maksā saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem. Progresīvos pabalstus pieskaita pabalstam, kas pienākas saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, kā noteikts minētajā nodaļā. Abas summas kopā veido faktisko pabalstu, kas pienākas attiecīgajai personai.

9. …

10. Piemērojot Rīkojumu par sociālajiem pabalstiem un apdrošināšanu bezdarba gadījumā (Non–Contributory Social Insurance Benefit and Unemployment Insurance Ordinance (Gibraltārs)), jebkuru personu, kas dzīvo kādā dalībvalstī un uz ko attiecas šī regula, uzskata par tādu, kas dzīvo Gibraltārā.

11. Piemērojot Regulas 10., 27., 28., 28.a, 29., 30. un 31. pantu, kopšanas pabalstu, ko darbiniekam vai pašnodarbinātai personai piešķir saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, uzskata par invaliditātes pabalstu.

12. Piemērojot Regulas 10. panta 1. punktu, katru tādu saņēmēju saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, kas uzturas citā dalībvalstī, uzturēšanās laikā uzskata par personu, kas dzīvo minētajā citā dalībvalstī.

13.1. Aprēķinot ienākumu koeficientu, kas ir vajadzīgs, lai noteiktu tiesības uz pabalstiem saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, ņemot vērā 15. punktu, katru nedēļu, kad darbinieks vai pašnodarbināta persona bija pakļauts citas dalībvalsts tiesību aktiem un kas sākās attiecīgajā ienākumu nodokļa gadā Apvienotās Karalistes tiesību aktu nozīmē, ņem vērā šādi:

a) laika posmiem laikā starp 1975. gada 6. aprīli un 1987. gada 5. aprīli:

i) uzskata, ka attiecīgā persona ir veikusi iemaksas kā nodarbināts pelnītājs par katru apdrošināšanas, darba vai dzīvesvietas nedēļu darbinieka statusā, ņemot par pamatu ienākumus, kas atbilst divām trešdaļām attiecīgās nedēļas maksimālo ienākumu līmeņa;

ii) uzskata, ka attiecīgā persona ir veikusi 2. kategorijas iemaksas kā pašnodarbināts pelnītājs par katru apdrošināšanas un pašnodarbinātības nedēļu, kā arī katru pašnodarbinātas personas statusā nodzīvotu nedēļu;

b) laika posmiem, sākot no 1987. gada 6. aprīļa:

i) uzskata, ka attiecīgā persona ir saņēmusi un veikusi iemaksas kā nodarbināts pelnītājs par katru apdrošināšanas, darba vai dzīvesvietas nedēļu darbinieka statusā, attiecībā uz ienākumiem, kas atbilst divām trešdaļām attiecīgās nedēļas maksimālo ienākumu līmeņa;

ii) uzskata, ka attiecīgā persona ir veikusi 2. kategorijas iemaksas kā pašnodarbināts pelnītājs par katru apdrošināšanas un pašnodarbinātības nedēļu, kā arī katru pašnodarbinātas personas statusā nodzīvotu nedēļu;

c) uzskata, ka attiecīgā persona ir veikusi iemaksas vai viņai attiecīgi kreditēti ienākumi par katru pilnu nedēļu, kurā šī persona ir pabeigusi laika posmu, ko pielīdzina apdrošināšanas, darba, pašnodarbinātības vai dzīvesvietas laika posmam, taču tikai tādā apmēra, kas nepieciešamas, lai kopējais ienākumu koeficients šajā nodokļu gadā sasniegtu līmeni, kas ļautu šo nodokļu gadu saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem par iemaksu vai ienākumu kreditēšanu atzīt par ieskaitīšanas gadu.

13.2. Piemērojot Regulas 46. panta 2. punkta b) apakšpunktu:

a) darbinieks kādā ienākumu nodokļu gadā, kas sākas 1975. gada 6. aprīlī vai pēc šī datuma, ir pabeidzis apdrošināšanas darba vai dzīvesvietas laika posmus vienīgi dalībvalstī, kas nav Apvienotā Karaliste, un, piemērojot 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu vai 1. punkta b) apakšpunkta i) daļu, šis gads skaitās kvalificējošs gads Apvienotās Karalistes tiesību aktu nozīmē šīs regulas 46. panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkiem, viņš šajā gadā ir uzskatāms par apdrošinātu 52 nedēļas minētajā citā dalībvalstī;

b) ienākuma nodokļa gads, kas sākas 1975. gada 6. aprīlī vai pēc šī datuma, neskaitās kvalificējošs gads Apvienotās Karalistes tiesību aktu nozīmē šīs regulas 46. panta 2. punkta a) apakšpunkta nolūkiem, apdrošināšanas, darba vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti šajā gadā, neņem vērā.

13.3. Lai ienākumu koeficientu pārrēķinātu apdrošināšanas laika posmos, ienākumu koeficientu, kas saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem ir sasniegts konkrētajā ienākumu nodokļa gadā, dala ar gada zemāko ienākumu līmeni. Rezultātu izsaka ar veselu skaitli, neņemot vērā atlikumu decimāldaļās. Iegūto skaitli uzskata par tādu, kas norāda, cik apdrošināšanas nedēļu ir pabeigts attiecīgajā gadā saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, ar noteikumu, ka šis skaitlis nepārsniedz to nedēļu skaitu, kurās persona bija pakļauta minētajiem tiesību aktiem.

14. Piemērojot 40. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, ņem vērā tikai tos laika posmus, kuros darbinieks vai pašnodarbināta persona bija darbnespējīga Apvienotās Karalistes tiesību aktu nozīmē.

15.1. Lai saskaņā ar Regulas 46. panta 2. punkta a) apakšpunktu aprēķinātu tās pensijas daļas teorētisko lielumu, ko veido papildu komponents, saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem:

a) regulas 47. panta 1. punkta b) apakšpunktā frāze "ieņēmumi, iemaksas vai palielinājumi" nozīmē ienākumu koeficientu pārpalikumus, kā noteikts 1975. gada Sociālā nodrošinājuma pensiju likumā vai, attiecīgi, 1975. gada Sociālā nodrošinājuma pensiju (Ziemeļīrija) rīkojumā;

b) ienākumu koeficientu vidējos pārpalikumus aprēķina saskaņā ar Regulas 47. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kā noteikts iepriekšminētajā a) apakšpunktā, uzkrātos pārpalikumus, kas ir reģistrēti saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, dalot ar ienākuma nodokļa gadu skaitu Apvienotās Karalistes tiesību aktu nozīmē (ieskaitot nepilnos ienākuma nodokļu gadus), kuri saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem ir pabeigti kopš 1978. gada 6. aprīļa un ietilpst konkrētajā apdrošināšanas laika posmā.

15.2. Nosakot to pensijas daļu, ko veido papildu komponents, saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, vārdus "apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi" regulas 46. panta 2. punktā skaidro kā apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas ir pabeigti kopš 1978. gada 6. aprīļa.

16. Bezdarbnieks, kurš atgriežas Apvienotajā Karalistē, beidzoties trīs mēnešu termiņam, kura laikā viņš turpināja saņemt pabalstus saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem atbilstīgi regulas 69. panta 1. punktam, atkāpjoties no 69. panta 2. punkta, turpina būt tiesīgs uz bezdarbnieka pabalstiem, ja viņš atbilst iepriekš minēto tiesību aktu nosacījumiem.

17. Lai saņemtu tiesības uz pabalstu smagas invaliditātes gadījumā, jebkuru darbinieku vai pašnodarbinātu personu, kas ir vai ir bijusi pakļauta Apvienotās Karalistes tiesību aktiem saskaņā ar regulas II sadaļu, izņemot 13. panta 2. punkta f) apakšpunktu:

a) attiecībā uz visu laika posmu, kurā viņš bija nodarbināts vai pašnodarbināts un pakļauts Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, šajā laikā uzturoties vai dzīvojot citā dalībvalstī, uzskata par uzturējušos vai dzīvojušu Apvienotajā Karalistē;

b) viņam ir tiesības uz to, ka tos darbinieka vai pašnodarbinātas personas apdrošināšanas laika posmus, kuri pabeigti citā dalībvalstī un saskaņā ar tās tiesību aktiem, pielīdzina uzturēšanās vai dzīvesvietas laika posmiem Apvienotajā Karalistē.

18. Laika posmu, kurā persona ir pakļauta Apvienotās Karalistes tiesību aktiem saskaņā ar regulas 13. panta 2. punkta f) apakšpunktu, nevar:

i) ņemt vērā saskaņā ar šo noteikumu kā laika posmu, kurā persona ir pakļauta Apvienotās Karalistes tiesību aktiem, lai izpildītu šīs regulas III sadaļu,

kā arī

ii) tas nevar būt par pamatojumu, lai Apvienotā Karaliste kļūtu par atbildīgo valsti tādu pabalstu nodrošināšanā, kas paredzēti šīs regulas 18. vai 38. pantā, vai 39. panta 1. punktā.

19. Ievērojot visas konvencijas, ko noslēdz ar konkrētām dalībvalstīm, izpildot regulas 13. panta 2. punkta f) apakšpunktu un īstenošanas regulas 10.b pantu, Apvienotās Karalistes tiesību akti tās dienas beigās, kura ir pēdējā no šādiem trim datumiem, pārstāj būt spēkā attiecībā uz jebkuru personu, kas pirms tam ir bijusi pakļauta Apvienotās Karalistes tiesību aktiem kā darbinieks vai pašnodarbināta persona:

a) diena, kad dzīvesvieta tiek pārcelta uz citu dalībvalsti, kas minēta 13. panta 2. punkta f) apakšpunktā;

b) diena, kad pastāvīgi vai uz laiku izbeidzas darba attiecības vai pašnodarbinātība, kuru laikā šī persona bijusi pakļauta Apvienotās Karalistes tiesību aktiem;

c) jebkura tāda laikposma pēdējā diena, kurā tika saņemts Apvienotās Karalistes slimības vai maternitātes pabalsts (to skaitā tādi pabalsti natūrā, attiecībā uz kuriem Apvienotā Karaliste ir kompetentā valsts) vai bezdarbnieka pabalsts, kas

i) sākās pirms dzīvesvietas pārcelšanas uz citu dalībvalsti vai, sākoties vēlāk,

ii) tas bija sekojis tūlīt pēc darba vai pašnodarbinātības citā dalībvalstī, šai laikā attiecīgajai personai esot pakļautai Apvienotās Karalistes tiesību aktiem.

20. Tas, ka persona kļūst pakļauta citas dalībvalsts tiesību aktiem saskaņā ar regulas 13. panta 2. punkta f) apakšpunktu, īstenošanas regulas 10.b pantu un še iepriekš norādīto 19. pantu, joprojām nav par šķērsli, lai

a) Apvienotā Karaliste kā atbildīgā valsts piemērotu attiecībā uz viņu šīs regulas III sadaļas 1. un 2. nodaļu, 1. iedaļu vai 40. panta 2. punktu attiecībā uz darbinieku vai pašnodarbinātu personu, ja viņš turpina būt darbinieks vai pašnodarbināta persona šādā nozīmē un pēdējoreiz šādi bija apdrošināts saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem;

b) viņš tiktu pielīdzināts darbiniekam vai pašnodarbinātai personai šīs regulas III sadaļas 7. un 8. nodaļas nozīmē vai īstenošanas regulas 10. vai 10.a panta nozīmē, ar noteikumu, ka saskaņā ar a) apakšpunktu viņam pienākas Apvienotās Karalistes pabalsts atbilstīgi III sadaļas 1. nodaļai.

--------------------------------------------------

VII PIELIKUMS (B) (2) (5) (6) (15)

Gadījumi, kad persona ir vienlaikus pakļauta divu dalībvalstu tiesību aktiem

(Regulas 14.c panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1. Pašnodarbināta persona Beļģijā, kas arī strādā algotu darbu citā dalībvalstī.

2. Persona, kas dzīvo Dānijā, ir pašnodarbināta persona Dānijā un strādā algotu darbu citā dalībvalstī.

3. Attiecībā uz apdrošināšanas sistēmu pret nelaimes gadījumiem lauksaimniecībā un zemniekiem paredzētu apdrošināšanas sistēmu — pašnodarbināta persona Vācijas lauksaimniecībā, kas arī strādā algotu darbu citā dalībvalstī.

4. Persona, kas dzīvo Spānijā, ir pašnodarbināta persona Spānijā un strādā algotu darbu citā dalībvalstī.

5. Pašnodarbināta persona Francijā, kas arī strādā algotu darbu citā dalībvalstī, izņemot Luksemburgu.

6. Pašnodarbināta persona Francijas lauksaimniecībā, kas arī strādā algotu darbu Luksemburgā.

7. Attiecībā uz pašnodarbinātām personām paredzētu pensiju apdrošināšanas sistēmu — pašnodarbināta persona Grieķijā, kas arī strādā algotu darbu citā dalībvalstī.

8. Pašnodarbināta persona Itālijā, kas arī strādā algotu darbu citā dalībvalstī.

9. Pašnodarbināta persona Austrijā, kas arī strādā algotu darbu citā dalībvalstī.

10. Pašnodarbināta persona Portugālē, kas arī strādā algotu darbu citā dalībvalstī.

11. Persona, kas dzīvo Somijā, ir pašnodarbināta persona Somijā un strādā algotu darbu citā dalībvalstī.

12. Persona, kas dzīvo Zviedrijā, ir pašnodarbināta Zviedrijā un strādā algotu darbu citā dalībvalstī.

--------------------------------------------------

II DAĻA

Komisijas 1972. gada 21. marta Regula (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā

SATURS

I SADAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI (1. līdz 4. pants)

II SADAĻA. REGULAS VISPĀRĪGO NOTEIKUMU IZPILDE (5. līdz 10.a pants)

III SADAĻA. TO REGULAS NOTEIKUMU IZPILDE, KAS NOSAKA PIEMĒROJAMOS TIESĪBU AKTUS (10.b līdz 14. pants)

1. nodaļa. Vispārīgi laika posmu summēšanas noteikumi (15. pants)

2. nodaļa. Slimības un maternitāte (16. līdz 34. pants)

3. nodaļa. Invaliditātes, vecuma un pēcnāves (35. līdz 59. pants)

4. nodaļa. Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības (60. līdz 77. pants)

5. nodaļa. Apbedīšanas pabalsti (78. un 79. pants)

6. nodaļa. Bezdarbnieka pabalsti (80. līdz 84. pants)

7. nodaļa. Ģimenes pabalsti (85. līdz 88. pants)

8. nodaļa. Pabalsti bāreņiem un pensionāru apgādībā esošiem bērniem (90. līdz 92. pants)

V SADAĻA. FINANŠU NOTEIKUMI (93. līdz 107. pants)

VI SADAĻA. DA ĀDI NOTEIKUMI (108. līdz 117. pants)

VII SADAĻA. PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI (118. līdz 122. pants)

1. pielikums: Kompetentās iestādes

2. pielikums: Kompetentās institūcijas

3. pielikums: Institūcijas dzīvesvietā un institūcijas uzturēšanās vietā

4. pielikums: Sadarbības organizācijas

5. pielikums: Divpusēju konvenciju izpildes noteikumi, kas paliek spēkā

6. pielikums: Pabalstu izmaksas kārtība

7. pielikums: Bankas

8. pielikums: Ģimenes pabalstu piešķiršana

9. pielikums: Pabalstu natūrā vidējo ikgadējo izmaksu aprēķināšana

10. pielikums: Kompetento iestāžu norādītās institūcijas un organizācijas

11. pielikums: Regulas 35. panta 2. punktā minētās sistēmas

Papildinājums: 95. pants

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 51. un 235. pantu,

ņemot vērā Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un jo īpaši tās 98. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā ir jānosaka Regulas (EEK) Nr. 1408/71 izpildes kārtība, kas pielāgota pamatnoteikumiem un pieredzei, kura gūta, šo gadu gaitā piemērojot attiecīgos dokumentus;

tā kā, cita starpā, ir jāizraugās kompetentās iestādes un institūcijas katrā dalībvalstī, kā arī tās sadarbības organizācijas, kurām dotas tiesības uz savstarpēju tiešu apmaiņu ar informāciju;

tā kā ir jānosaka, kādi dokumenti jāuzrāda un jāaizpilda ieinteresētajām personām, lai saņemtu pabalstus;

tā kā ir sīki jāprecizē kārtība, kādā īstenojami tie Regulas (EEK) Nr. 1408/71 noteikumi, kas attiecas uz dažādajām pabalstu kategorijām un uz tām piemērojamo tiesību aktu noteikšanu;

tā kā ir jāprecizē arī nosacījumi, atbilstīgi kuriem atlīdzina pabalstus, kurus vienas dalībvalsts institūcija ir piešķīrusi citas dalībvalsts institūcijas vārdā, un jāprecizē Revīzijas padomes pienākumi;

tā kā ir jānosaka metodes tās procedūras piemērošanai, kas jāievēro, konvertējot valūtu Eiropas Monetārajā sistēmā;

tā kā, lai atvieglotu saziņu starp dalībvalsts iestādēm un institūcijām, saistībā ar Regulas (EEK) Nr. 1408/71 piemērošanu ir jāparedz elektroniskas datu apstrādes iespēja;

tā kā būtu jārada iespēja Regulas (EEK) Nr. 574/72 1., 4., 5., 6., 7. un 8. pielikumu grozīt ar regulu, ko Komisija pieņem pēc attiecīgas dalībvalsts vai dalībvalstu vai to kompetento iestāžu pieprasījuma un pēc apspriešanās ar Administratīvo komisiju, tā kā šo pielikumu vienīgais mērķis ir iekļaut Kopienas dokumentā lēmumus, ko pieņēmusi attiecīgā dalībvalsts vai tās kompetentās iestādes,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) "regula" nozīmē Regulu (EEK) Nr. 1408/71;

b) "izpildes regula" ir šī regula;

c) šīs regulas 1. panta definīcijām ir tāda nozīme, kāda tām piešķirta minētajā pantā.

2. pants

Veidlapu paraugi. Informācija par valstu tiesību aktiem. Norādījumi

1. Apliecību, izziņu, paziņojumu, pieteikumu un citu tādu dokumentu paraugus, kuri ir vajadzīgi regulas un izpildes regulas piemērošanai, sagatavo Administratīvā komisija.

Divas dalībvalstis vai to kompetentās iestādes, abpusēji vienojoties, pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas savstarpējai lietošanai var apstiprināt vienkāršotas veidlapas.

2. Ņemot vērā katras dalībvalsts kompetento iestāžu vajadzības, Administratīvā komisija var apkopot informāciju par valstu tiesību aktiem, kas attiecas uz šīs regulas darbības jomu.

3. Administratīvā komisija sagatavo norādījumus, lai sniegtu ieteikumus ieinteresētajām personām par viņu tiesībām un administratīvajām formalitātēm, kas jāievēro, izmantojot šīs tiesības.

Pirms šādu norādījumu sagatavošanas tā apspriežas ar Padomdevēju komiteju.

3. pants (7)

Sadarbības organizācijas. Saziņa institūciju starpā, kā arī starp pabalstu saņēmējiem un institūcijām

1. Kompetentās iestādes var izraudzīties sadarbības organizācijas, kas ir tiesīgas tieši sazināties savā starpā.

2. Jebkura dalībvalsts institūcija un jebkura persona, kas dzīvo vai uzturas dalībvalstī, drīkst tieši vai ar sadarbības organizāciju starpniecību iesniegt pieteikumu citas dalībvalsts institūcijai.

3. Dalībvalsts institūcijas lēmumus un citus dokumentus, kas adresēti personām, kuras dzīvo vai uzturas citā dalībvalstī, var tiešā veidā paziņot ierakstītā vēstulē ar saņemšanas apstiprinājumu.

4. pants (9)

Pielikumi

1. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde vai iestādes ir norādītas 1. pielikumā.

2. Katras dalībvalsts kompetentās institūcijas ir uzskaitītas 2. pielikumā.

3. Katras dalībvalsts dzīvesvietas institūcijas un uzturēšanās vietas institūcijas ir uzskaitītas 3. pielikumā.

4. Sadarbības organizācijas, kas izvēlētas, ievērojot izpildes regulas 3. panta 1. punktu, ir uzskaitītas 4. pielikumā.

5. Izpildes regulas 5. pantā, 53. panta 3. punktā, 104. pantā, 105. panta 2. punktā, 116. un 121. pantā minētie noteikumi ir uzskaitīti 5. pielikumā.

6. Pabalstu izmaksas kārtība, ko izvēlas par pabalstu izmaksu atbildīgās institūcijas katrā dalībvalstī, ievērojot izpildes regulas 53. panta 1. punktu, ir izklāstīta 6. pielikumā.

7. Izpildes regulas 55. panta 1. punktā minēto banku nosaukumi un juridiskās adreses vai atrašanās vietas ir uzskaitītas 7. pielikumā.

8. Dalībvalstis, uz kuru savstarpējiem norēķiniem attiecas izpildes regulas 10.a panta 1. punkta d) apakšpunkts, ir norādītas 8. pielikumā.

9. Sistēmas, kas ir jāņem vērā, aprēķinot vidējās ikgadējās izmaksas pabalstiem natūrā saskaņā ar izpildes regulas 94. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 95. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ir uzskaitītas 9. pielikumā.

10. Dokumenta 10. pielikumā ir uzskaitītas institūcijas vai organizācijas, ko kompetentās iestādes izvēlējušās sakarā ar šādiem noteikumiem:

a) regulā — 14.c pants, 14.d panta 3. punkts un 17. pants,

b) izpildes regulā — 6. panta 1. punkts, 8. pants, 10.b pants, 11. panta 1. punkts, 11.a panta 1. punkts, 12.a pants, 13. panta 2. un 3. punkts, 14. panta 1., 2. un 3. punkts, 38. panta 1. punkts, 70. panta 1. punkts, 80. panta 2. punkts, 81. pants, 82. panta 2. punkts, 85. panta 2. punkts, 86. panta 2. punkts, 89. panta 1. punkts, 91. panta 2. punkts, 102. panta 2. punkts, 109., 110. pants, 113. panta 2. punkts.

11. Sistēma vai sistēmas, kas minētas regulas 35. panta 2. punktā, ir uzskaitītas 11. pielikumā.

II SADAĻA

REGULAS VISPĀRĪGO NOTEIKUMU IZPILDE

Regulas 6. un 7. panta izpilde

5. pants

Konvenciju izpildes nolīgumu aizstāšana ar izpildes regulu

Izpildes regulas noteikumi aizstāj tos nolīgumus par konvenciju izpildi, kas minēti regulas 6. pantā; tie aizstāj arī noteikumus saistībā ar regulas 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto konvenciju noteikumu izpildi, ciktāl tie nav uzskaitīti 5. pielikumā.

Regulas 9. panta izpilde

6. pants

Pievienošanās brīvprātīgajai apdrošināšanai vai brīvprātīgajai tālākapdrošināšanai

1. Ja, ņemot vērā regulas 9. pantu un 15. panta 3. punktu, persona atbilst nosacījumiem, kas reglamentē iesaistīšanos vairākās brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas sistēmās, kuras nodrošina invaliditātes, vecuma un pēcnāves pabalstu (pensiju) saskaņā ar kādas vienas dalībvalsts tiesību aktiem, un ja persona nav pakļauta obligātajai apdrošināšani pēc vienas no šīm sistēmām sakarā ar savu pēdējo darbu vai pašnodarbinātību, tā saskaņā ar minēto pantu var iesaistīties brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas sistēmā, kas paredzēta attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos, vai, ja šādu sistēmu nav, pašas personas izvēlētajā sistēmā.

2. Lai izmantotu Regulas 9. panta 2. punktā paredzētās tiesības, persona iesniedz attiecīgās dalībvalsts institūcijai izziņu par apdrošināšanas laika posmiem vai dzīvesvietas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem. Šādu izziņu pēc ieinteresētās personas pieprasījuma izdod institūcija vai institūcijas, kuras piemēro tiesību aktus, saskaņā ar kuriem persona ir pabeigusi šos laika posmus.

Regulas 12. panta izpilde

7. pants (11)

Vispārējie noteikumi par tādu normu piemērošanu, kam jānovērš pārklāšanās

1. Ja pabalsti, kuri pienākas saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, ir pakļauti nosacījumam par savstarpēju samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, tad summas, kas netiktu izmaksātas, stingri piemērojot noteikumus attiecībā uz samazināšanu, apturēšanu vai atsaukšanu, ko paredz attiecīgo dalībvalstu tiesību akti, izdala ar to pabalstu skaitu, uz kuriem attiecas samazināšana, apturēšana vai atsaukšana.

2. Attiecīgās kompetentās institūcijas pēc sava pieprasījuma apmainās ar visu vajadzīgo informāciju, lai pildītu regulas 12. panta 2., 3. un 4. punktu, 46.a pantu, 46.b pantu un 46.c pantu.

8. pants (5)

Noteikumi, kas piemērojami gadījumos, kad pārklājas tiesības uz slimības vai maternitātes pabalstiem saskaņā ar vairāku dalībvalstu tiesību aktiem

1. Ja darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, vai viņu ģimenes loceklim ir tiesības pieprasīt maternitātes pabalstus saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, šos pabalstus piešķir tikai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā notikušas dzemdības, vai, ja dzemdības nav notikušas nevienā no šīm dalībvalstīm, tad tikai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras tiesību subjekts šis darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi visvēlāk.

2. Ja darbiniekam vai pašnodarbinātai personai ir tiesības pieprasīt slimības pabalstus saskaņā ar Īrijas vai Apvienotās Karalistes tiesību aktiem par vienu un to pašu darba nespējas laika posmu, tad šos pabalstus piešķir vienīgi saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuri uz šo personu attiecās visvēlāk.

3. Regulas 14.c panta b) apakšpunktā minētajos gadījumos, kad attiecīgajai personai vai viņas ģimenes loceklim ir tiesības pieprasīt slimības vai maternitātes pabalstus natūrā saskaņā ar abām minētajām tiesību aktu sistēmām, ir piemērojami šādi noteikumi:

a) ja vismaz vienā no šiem tiesību aktiem ir paredzēts noteikums, ka pabalstus piešķir atlīdzinājuma veidā personai, kurai ir tiesības uz pabalstu, tad par to ir atbildīga vienīgi tās dalībvalsts institūcija, kurā tie piešķirti;

b) ja pabalsti piešķirti citā dalībvalstī, izņemot šīs abas dalībvalstis, tad par tiem ir atbildīga vienīgi tās dalībvalsts institūcija, kuras tiesību aktiem minētā persona ir pakļauta sakarā ar savu algoto darbu.

8.a pants

Noteikumi, ko piemēro gadījumā, ja pārklājas tiesības uz slimības pabalstiem, pabalstiem attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem un vienas vai vairāku citu dalībvalstu tiesību aktiem

Ja darbinieks vai pašnodarbināta persona, vai viņu ģimenes loceklis ir vienā un tajā pašā laikposmā ir tiesīgs prasīt slimības pabalstus, pabalstus attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimību saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem un vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, tad šos pabalstus piešķir vienīgi saskaņā ar tādiem tiesību aktiem, kuri uz šo personu attiecās visvēlāk.

9. pants (5)

Noteikumi, kas piemērojami gadījumos, kad pārklājas tiesības uz apbedīšanas pabalstiem saskaņā ar vairāku dalībvalstu tiesību aktiem

1. Ja nāve iestājas dalībvalstī, saglabājas tikai tās tiesības uz apbedīšanas pabalstu, kas iegūtas saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem, turpretim tiesības, kuras iegūtas saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, zaudē spēku.

2. Nāvei iestājoties kādā dalībvalstī, ja ir iegūtas tiesības uz apbedīšanas pabalstu saskaņā ar divu vai vairāku citu dalībvalstu tiesību aktiem, vai nāvei iestājoties ārpus dalībvalstīm, ja minētās tiesības ir iegūtas saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, saglabājas tikai tiesības, kas iegūtas saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kam persona bija pakļauta visvēlāk, turpretim tiesības, kas iegūtas saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, zaudē spēku.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, tādos gadījumos, kas minēti regulas 14.c panta b) apakšpunktā, saglabājas tiesības uz apbedīšanas pabalstiem, kas iegūtas saskaņā ar katras no tādu divu minēto dalībvalstu tiesību aktiem, kas minēti VII pielikumā.

9.a pants

Noteikumi, kas piemērojami gadījumos, kad pārklājas tiesības uz bezdarbnieka pabalstiem

Gadījumā, ja tāds darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas ir tiesīga uz bezdarbnieka pabalstiem saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuriem viņš bija pakļauts sava pēdējā algotā darba vai pašnodarbinātības laikā saskaņā ar regulas 69. pantu, dodas uz Grieķiju un ja viņam savukārt arī tur ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstiem sakarā ar tiem apdrošināšanas, darba vai pašnodarbinātības laika posmiem, kas iepriekš pabeigti saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem, viņa tiesības uz pabalstiem saskaņā Grieķijas tiesību aktiem tiek apturētas uz tādu laiku, kāds noteikts regulas 69. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

10. pants (12) (13)

Noteikumi, kas piemērojami gadījumos, kad pārklājas darbinieku vai pašnodarbinātu personu tiesības uz ģimenes pabalstiem vai ģimenes piemaksām

1. a) Tiesības uz pabalstiem vai ģimenes piemaksām, kas pienākas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuros tiesību iegūšana uz šiem pabalstiem vai piemaksām netiek pakļauta nosacījumam par apdrošināšanu, darbu vai pašnodarbinātību, tiek apturētas, ja tā paša laika posma laikā un par to pašu ģimenes locekli pienākas pabalsti vienīgi atbilstīgi citas dalībvalsts attiecīgajiem tiesību aktiem vai, piemērojot regulas 73., 74., 77. vai 78. pantu, līdz šo pabalstu summai.

b) Ja tomēr pirmajā še nosauktajā dalībvalstī tiek veikta profesionāla darbība:

i) tādu pabalstu gadījumā, kas — vai nu vienīgi saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai saskaņā ar regulas 73. vai 74. pantu — pienākas personai, kura ir tiesīga uz ģimenes pabalstiem, vai personai, kurai tos izmaksā, tad tiesības uz ģimenes pabalstiem, kas pienākas vai nu vienīgi saskaņā ar šīs otras dalībvalsts tiesību aktiem, vai saskaņā ar šiem pantiem, tiek apturētas līdz tādai ģimenes pabalstu summai, kāda ir paredzēta tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā šis ģimenes loceklis dzīvo. To pabalstu izmaksas, ko veic dalībvalsts, kurā šis ģimenes loceklis dzīvo, sedz šī dalībvalsts;

ii) tādu pabalstu gadījumā, kas — vai nu vienīgi saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai saskaņā ar regulas 77. vai 78. pantu — pienākas personai, kura ir tiesīga uz šiem pabalstiem, vai personai, kurai tos izmaksā, tad tiesības uz šiem ģimenes pabalstiem vai ģimenes piemaksām, kas pienākas vai nu vienīgi saskaņā ar šīs otras dalībvalsts tiesību aktiem, vai saskaņā ar šiem pantiem, tiek apturētas; šādā gadījumā attiecīgā persona ir tiesīga uz tās dalībvalsts ģimenes pabalstiem vai ģimenes piemaksām, kurā šie bērni dzīvo, un izmaksas sedz šī dalībvalsts, un — attiecīgi — uz tādiem pabalstiem, kas nav regulas 77. vai 78. pantā minētās ģimenes piemaksas, un izmaksas sedz kompetentā valsts, kā noteikts minētajos pantos.

2. Ja dalībvalsts tiesību aktiem pakļauts darbinieks ir tiesīgs uz ģimenes pabalstiem sakarā ar tādiem apdrošināšanas vai darba laika posmiem, ko viņš agrāk pabeidzis saskaņā ar Grieķijas tiesību aktiem, tad šīs tiesības gadījumā, ja šā paša laika posma laikā un attiecībā uz to pašu ģimenes locekli pienākas ģimenes pabalsti vai piemaksa saskaņā ar pirmās še minētās dalībvalsts tiesību aktiem saskaņā ar regulas 73. un 74. pantu, tiek apturētas līdz šo pabalstu summai.

3. Ja vienā un tajā pašā laikposmā un attiecībā uz vienu un to pašu ģimenes locekli pienākas ģimenes pabalsti no divām dalībvalstīm saskaņā ar regulas 73. un/vai 74. pantu, tad kompetentā institūcija dalībvalstī, pēc kuras tiesību aktiem paredzētas visaugstākās pabalsta summas, izmaksā šā pabalsta pilnu summu, un otrās dalībvalsts kompetentā institūcija tai atlīdzina pusi no tās, nepārsniedzot šīs pēdējās minētās dalībvalsts tiesību aktos paredzēto maksimumu.

10.a pants (8)

Noteikumi, kas piemērojami gadījumos, kad vienā un tajā pašā laikā vai kādā tā posmā darbinieks vai pašnodarbināta persona ir secīgi bijusi vairāku dalībvalstu tiesību subjekts

Ja darbinieks vai pašnodarbināta persona ir secīgi bijusi divu dalībvalstu tiesību subjekts laika posmā starp diviem ģimenes pabalstu izmaksas datumiem, kā to paredz vienas vai abu attiecīgo dalībvalstu tiesību akti, piemēro šādus noteikumus:

a) ģimenes pabalsti, ko šī persona var pieprasīt saskaņā ar pakļautību katras šīs valsts tiesību aktiem, atbilst tādam dienas pabalstu skaitam, kas pienākas saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem. Ja šajos tiesību aktos nav paredzēti dienas pabalsti, tad ģimenes pabalstus piešķir proporcionāli laikam, kurā šis darbinieks ir bijis katras no šo dalībvalstu tiesību subjekts, ņemot vērā attiecīgajos tiesību aktos noteikto laika posmu;

b) ja ģimenes pabalstus ir piešķīrusi kāda institūcija laika posmā, kurā tos vajadzējis piešķirt citai institūcijai, minētās institūcijas veic savstarpējus norēķinus;

c) ja, piemērojot a) un b) apakšpunktu, darba vai pašnodarbinātības laika posmi, kas reģistrēti saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem, ir izteikti vienībās, kuras atšķiras no tām, ko izmanto, aprēķinot ģimenes pabalstus saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, kuras tiesību subjekts tajā pašā laika posmā arī bija šī persona, tad pārrēķinu veic saskaņā ar izpildes regulas 15. panta 3. punktu;

d) neatkarīgi no a) apakšpunkta noteikumiem attiecībā uz izpildes regulas 8. pielikumā noteiktajiem norēķiniem starp dalībvalstīm, tā institūcija, kas sedz ģimenes pabalstu izmaksas sakarā ar pirmo nodarbinātību vai pašnodarbinātību attiecīgajā laika posmā, sedz šos izdevumus visā tagadējā laika posmā.

III SADAĻA

TO REGULAS NOTEIKUMU IZPILDE, KAS NOSAKA PIEMĒROJAMOS TIESĪBU AKTUS

Regulas 13. līdz 17. panta izpilde

10.b pants (9)

Formalitātes atbilstīgi regulas 13. panta 2. punkta f) apakšpunktam

Datumu un nosacījumus, kuros dalībvalsts tiesību akti pārstāj būt piemērojami attiecībā uz regulas 13. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētu personu, nosaka saskaņā ar šiem tiesību aktiem. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzīta institūcija, kuras tiesību akti kļūst piemērojami attiecībā uz šo personu, vēršas pie iepriekšējās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītas institūcijas ar pieprasījumu precizēt šo datumu.

11. pants

Formalitātes darbinieka komandējuma gadījumā saskaņā ar regulas 14. panta 1. punktu un 14.b panta 1. punktu un tādu nolīgumu gadījumā, kas noslēgti saskaņā ar regulas 17. pantu

1. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija, kuras tiesību aktus turpina piemērot, izdod apliecību, ar ko apliecina, ka darbinieks līdz noteiktam datumam paliek tās tiesību subjekts:

a) pēc darbinieka vai viņa darba devēja pieprasījuma — regulas 14. panta 1. punktā un 14.b panta 1. punktā minētajos gadījumos;

b) gadījumos, kad piemērojams regulas 17. pants.

2. Regulas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 14.b panta 1. punktā paredzēto atļauju pieprasa darba devējs.

11.a pants

Formalitātes atbilstīgi regulas 14.a panta 1. punktam un 14.b panta 2. punktam un tādu nolīgumu gadījumā, kas noslēgti saskaņā ar regulas 17. pantu, ja veikts darbs citā dalībvalstī, nevis tajā, kur attiecīgā persona parasti strādā kā pašnodarbināta persona

1. Tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija, kuras tiesību aktus jāturpina piemērot, izdod apliecību, ar ko apliecina, ka šī pašnodarbinātā persona līdz noteiktam datumam paliek tās tiesību subjekts:

a) pēc pašnodarbinātas personas pieprasījuma — regulas 14. panta 1. punktā un 14.b panta 2. punktā minētajos gadījumos;

b) gadījumos, kad piemērojams regulas 17. pants.

2. Regulas 14. panta 1. punktā un 14.b panta 2. punktā paredzēto dalībvalsts piekrišanu pieprasa pašnodarbināta persona.

12. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz darbinieku apdrošināšanu saskaņā ar Vācijas sociālā nodrošinājuma sistēmu

Ja saskaņā ar Regulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunkta, 14. panta 1. un 2. punkta vai 14.b panta 1. punkta nosacījumiem vai saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts atbilstīgi regulas 17. pantam, Vācijas tiesību akti ir piemērojami darbiniekam, ko algo tāds uzņēmums vai darba devējs, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta atrodas ārpus Vācijas, un ja attiecīgajai personai nav pastāvīgas darbavietas Vācijā, šos tiesību aktus piemēro tā, it kā darbinieku algotu viņa dzīvesvietā Vācijā.

Ja darbiniekam nav dzīvesvietas Vācijā, tad Vācijas tiesību aktus piemēro tā, it kā viņš būtu nodarbināts vietā, attiecībā uz kuru ir atbildīga Allgemeine Ortskrankenkasse Bonn (Bonnas vietējā vispārējā slimokase), Bonna.

12.a pants (5)

Noteikumi, ko piemēro regulas 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 14. panta 3. punktā, 14.a panta 2. līdz 4. punktā un 14.c pantā minētām personām, kas parasti veic algotu un/vai pašnodarbinātību divās vai vairāk dalībvalstīs

Regulas 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta, 14. panta 3. punkta, 14.a panta 2. līdz 4. punkta un 14.c panta mērķiem piemēro šādus noteikumus.

1. a) Tāda persona, kas parasti strādā divās vai vairāk dalībvalstīs vai tādā uzņēmumā, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta atrodas kādā vienā dalībvalstī un kuru šķērso šo dalībvalstu kopīgā robeža, vai kas vienlaikus veic algotu darbu vienā dalībvalstī un strādā kā pašnodarbināta persona citā dalībvalstī, ziņo par šādu situāciju tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītajai institūcijai, kurā viņš dzīvo;

b) ja tās dalībvalsts tiesību akti, kurā šī persona dzīvo, nav piemērojami attiecībā uz viņu, tad šīs dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija savukārt ziņo par situāciju tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītajai institūcijai, kuras tiesību akti ir piemērojami.

2. a) Ja saskaņā ar regulas 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļu vai 14.a panta 2. daļas pirmo teikumu tāda persona, kas parasti strādā vai ir pašnodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs un kas daļu darba veic tajā dalībvalstī, kurā viņa dzīvo, ir šīs dalībvalsts tiesību subjekts, tad šīs dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija izdod attiecīgajai personai apliecību, ar ko apliecina viņas pakļautību tās tiesību aktiem, un nosūta tās kopiju institūcijai, ko izraudzījusies kompetentā iestāde jebkurā citā dalībvalstī,

i) kurā attiecīgā persona veic daļu darba,

un/ vai

ii) ja šī persona ir darbinieks — kurā atrodas tā uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, pie kura viņš strādā;

b) vajadzības gadījumā pēdējā šeit minētā institūcija tādas dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītajai institūcijai, kuras tiesību akti jāpiemēro, nosūta vajadzīgo informāciju, lai novērtētu iemaksas, par kurām ir atbildīgs darba devējs vai darba devēji un/vai attiecīgā persona sakarā ar šiem tiesību aktiem.

3. a) Ja saskaņā ar regulas 14. panta 3. punktu vai 14.a panta 3. punktu tāda persona, kas veic algotu darbu vienā dalībvalstī tādā uzņēmumā, kura juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta atrodas citā dalībvalstī un kuru šķērso šo valstu kopīgā robeža, vai kas šādā uzņēmumā strādā kā pašnodarbināta persona, ir tās dalībvalsts tiesību subjekts, kurā atrodas uzņēmuma juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, tad pēdējās še minētās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija izdod attiecīgajai personai apliecību, ar ko apliecina viņas pakļautību tās tiesību aktiem, un nosūta tās kopiju institūcijai, ko izraudzījusies kompetentā iestāde jebkurā citā dalībvalstī,

i) kurā attiecīgā persona veic algotu darbu vai ir pašnodarbināta persona;

ii) kurā attiecīgā persona dzīvo;

b) līdzīgi piemēro 2. punkta b) apakšpunktu.

4. a) Ja saskaņā ar regulas 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļu tāds darbinieks, kura dzīvesvieta neatrodas nevienā no tām dalībvalstīm, kur viņš strādā, ir tādas dalībvalsts tiesību subjekts, kurā atrodas tā uzņēmuma vai uzņēmēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, pie kura viņš strādā, tad pēdējās še minētās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija izdod šādam darbiniekam apliecību, ar ko apliecina viņa pakļautību tās tiesību aktiem, un nosūta apliecības kopiju institūcijai, ko izraudzījusies kompetentā iestāde jebkurā citā dalībvalstī,

i) kurā darbinieks veic daļu darba,

ii) kurā darbinieks dzīvo;

b) līdzīgi piemēro 2. punkta b) apakšpunktu.

5. a) Ja saskaņā ar noteikumiem regulas 14.a panta 2. daļas otrajā teikumā uz tādu personu, kas parasti ir pašnodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs, bet kuras darbība pat daļēji nenotiek tajā dalībvalstī, kurā atrodas viņas dzīvesvieta, attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kurā šī persona veic pamatdarbu, tad tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija, kurā atrodas viņas dzīvesvieta, nekavējoties informē pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu izraudzītās institūcijas;

b) attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes vai šo kompetento iestāžu izraudzītās institūcijas, savstarpēji vienojoties, tādā termiņā, kas nepārsniedz sešus mēnešus kopš dienas, kad attiecīgās personas situācija darīta zināma kādai no attiecīgajām institūcijām, nosaka tiesību aktus, kas piemērojami attiecīgajai personai, ievērojot d) apakšpunkta un — attiecīgā gadījumā — regulas 14.a panta 4. punktu;

c) tā institūcija, kura piemēro tiesību aktus, kuri noteikti par piemērojamiem attiecīgajai personai, izdod šai personai apliecību, ar ko apliecina, ka šī persona ir pakļauta šiem tiesību aktiem, un nosūta tās kopiju pārējām attiecīgajām institūcijām;

d) lai atbilstīgi regulas 14.a panta 2. punkta trešajam teikumam noteiktu attiecīgās personas pamatdarbu, pirmkārt un galvenokārt ņem vērā stacionāro un pastāvīgo telpu atrašanās vietu, kur norit attiecīgās personas darbs. Ja nav šādu telpu, ņem vērā tādus kritērijus kā veicamā darba parastais raksturs vai ilgums, sniedzamo pakalpojumu skaits un ienākumi, ko iegūst no šāda darba;

e) attiecīgā institūcija apmainās ar visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu gan attiecīgās personas pamatdarbu, gan iemaksas, kas veicamas saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kuri noteikti par piemērojamiem attiecībā uz viņu.

6. a) Ciktāl tas nav pretrunā ar 5. punktu un jo īpaši tā b) apakšpunktu, ja tādas dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzīta institūcija, kuras tiesību akti būtu piemērojami atbilstīgi regulas 14. a panta 2. vai 3. punktam, konstatē, ka attiecīgās personas gadījumā ir piemērojams minētā panta 4. punkts, tā informē pārējo attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes vai šo iestāžu izraudzītās institūcijas; vajadzības gadījumā par tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgai personai, nolemj, kopīgi vienojoties;

b) pārējās attiecīgās institūcijas nosūta 2. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju tās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītajām institūcijām, kuras tiesību akti tika noteikti par piemērojamiem.

7. a) Ja saskaņā ar regulas 14.c panta a) apakšpunktu tāda persona, kura vienlaikus ir darbinieks vienā dalībvalstī un pašnodarbināta persona citā dalībvalstī, ir tās dalībvalsts tiesību subjekts, kurā tā ir iesaistīta algotā darbā, tad pēdējās še minētās dalībvalsts kompetentās iestādes izraudzītā institūcija izdod šim darbiniekam apliecību, ar ko apliecina, ka šī persona ir pakļauta tās tiesību aktiem, un nosūta tās kopiju institūcijai, ko izraudzījusies kompetentā iestāde jebkurā citā dalībvalstī,

i) kurā attiecīgā persona ir pašnodarbināta;

ii) kurā attiecīgā persona dzīvo;

b) līdzīgi piemēro 2. punkta b) apakšpunktu.

8. Ja saskaņā ar regulas 14.c panta b) apakšpunktu tāda persona, kura vienlaikus ir darbinieks vienā dalībvalstī un pašnodarbināta persona citā dalībvalstī, ir pakļauta divu dalībvalstu tiesību aktiem, tad attiecībā uz algotu darbu ir piemērojami 1., 2., 3. un 4. punkts, savukārt attiecībā uz pašnodarbinātas personas darbu analoģiski ir piemērojams 1., 2., 3., 5. un 6. punkts.

Šo abu dalībvalstu kompetento iestāžu izraudzītās institūcijas, kuru tiesību akti noteikti par piemērojamiem, attiecīgi viena otru informē.

13. pants

Izvēles tiesības, ko izmanto diplomātisko pārstāvniecību un konsulāro iestāžu darbinieki

1. Regulas 16. panta 2. punktā paredzētās izvēles tiesības pirmām kārtām jāizmanto triju mēnešu laikā pēc dienas, kad darbinieks ir pieņemts darbā attiecīgajā diplomātiskajā pārstāvniecībā vai konsulārajā iestādē vai kurā viņš stājies darba attiecībās ar šādas pārstāvniecības vai iestādes pārstāvjiem. Izvēle stājas spēkā darba attiecību nodibināšanas dienā.

Darbiniekam atjaunojot savas izvēles tiesības kalendāra gada beigās, izvēle stājas spēkā nākamā kalendārā gada pirmajā dienā.

2. Darbinieks, kas izmanto savas izvēles tiesības, informē kompetentās iestādes izraudzīto institūciju tajā dalībvalstī, par labu kuras tiesību aktiem viņš ir izdarījis izvēli, vienlaikus paziņojot par to savam darba devējam. Vajadzības gadījumā minētā institūcija nosūta šo informāciju visām pārējām šīs dalībvalsts institūcijām saskaņā ar minētās dalībvalsts kompetentās iestādes izdotajiem norādījumiem.

3. Institūcija, ko izraudzījusies kompetentā iestāde dalībvalstī, par labu kuras tiesību aktiem darbinieks ir izdarījis izvēli, izdod viņam izziņu, kas apliecina, ka viņš ir šīs dalībvalsts tiesību subjekts, kamēr viņu algo attiecīgā diplomātiskā pārstāvniecība vai konsulārā iestāde, šādas pārstāvniecības vai iestādes pārstāvji.

4. Ja darbinieks ir izdarījis izvēli par labu Vācijas tiesību aktu piemērošanai, šos tiesību aktus piemēro tā, it kā šo darbinieku algotu tur, kur atrodas Vācijas valdība. Kompetentā iestāde norāda kompetento veselības apdrošināšanas institūciju.

14. pants

Izvēles tiesības, ko izmanto Eiropas Kopienu palīgdarbinieki

1. Regulas 16. panta 3. punktā paredzētās izvēles tiesības jāizmanto darba līguma noslēgšanas brīdī. Iestāde, kam piešķirtas pilnvaras slēgt šādu līgumu, informē kompetentās iestādes izraudzīto institūciju dalībvalstī, par labu kuras tiesību aktiem palīgdarbinieks ir izdarījis izvēli. Vajadzības gadījumā minētā institūcija nodod šo informāciju visām pārējām šīs dalībvalsts institūcijām.

2. Institūcija, ko izraudzījusi kompetentā iestāde dalībvalstī, par labu kuras tiesību aktiem palīgdarbinieks ir izdarījis izvēli, izdod viņam apliecību, ar ko apliecina, ka viņš ir šīs dalībvalsts tiesību subjekts, kamēr viņu kā palīgdarbinieku algo Eiropas Kopienas.

3. Vajadzības gadījumā dalībvalstu kompetentās iestādes izraugās institūcijas, kas ir kompetentās institūcijas attiecībā uz Eiropas Kopienu palīgdarbiniekiem.

4. Ja palīgdarbinieks, ko algo citā dalībvalstī, nevis Vācijā, ir izdarījis izvēli par labu tam, ka viņam piemēro Vācijas tiesību aktus, šos tiesību aktus piemēro tā, it kā šo palīgdarbinieku algotu tur, kur atrodas Vācijas valdība. Kompetentā iestāde norāda kompetento veselības apdrošināšanas institūciju.

IV SADAĻA

TO REGULAS ĪPAŠO NOTEIKUMU IZPILDE, KAS SKAR DA ĀDUS PABALSTU VEIDUS

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI LAIKA POSMU SUMMĒŠANAS NOTEIKUMI

15. pants (A) (5) (11)

1. Regulas 18. panta 1. punktā, 38. pantā, 45. panta 1. līdz 3. punktā, 64. pantā un 67. panta 1. un 2. punktā minētajos gadījumos laika posmu summēšanu veic saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem, pievieno apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, ciktāl ir vajadzība tos izmantot, lai papildinātu apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar pirmās minētās dalībvalsts tiesību aktiem, ar mērķi iegūt, saglabāt vai atgūt tiesības saņemt pabalstus, ja vien šie apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi nepārklājas. Ja invaliditātes, vecuma vai pēcnāves pabalstus (pensijas) piešķir divu vai vairāku dalībvalstu institūcijas saskaņā ar Regulas 46. panta 2. punktu, katra no attiecīgajām institūcijām veic summēšanu atsevišķi, ņemot vērā visus apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kurus darbinieks vai pašnodarbināta persona pabeigusi saskaņā ar visu to dalībvalstu tiesību aktiem, kuru tiesību subjekts viņš ir bijis, neskarot attiecīgi Regulas 45. panta 2. un 3. punktu un 47. panta 1. punkta a) apakšpunkta. Tādos gadījumos, kas minēti regulas 14.c panta b) apakšpunktā, pabalstu piešķiršanā iepriekš minētās institūcijas tomēr līdzīgi ņem vērā tādus apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar obligātās apdrošināšanas sistēmu atbilstīgi šo divu attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem, un kas savstarpēji pārklājas;

b) ja apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posms, kas pabeigts saskaņā ar obligāto apdrošināšanu atbilstīgi vienas dalībvalsts tiesību aktiem, sakrīt ar brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas laika posmu, kas pabeigts saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā tikai to laika posmu, kas pabeigts saskaņā ar obligāto apdrošināšanu;

c) ja apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posms, kas nav pielīdzināms šādam laika posmam bet kas pabeigts saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem, sakrīt ar laika posmu, kurš ir pielīdzināms šādam laika posmam saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā tikai pirmo še minēto laika posmu;

d) jebkuru laika posmu, kurš ir pielīdzināms tādam saskaņā ar divu vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, ņem vērā tikai institūcija dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem šī apdrošinātā persona pēdējoreiz iesaistīta obligātajā apdrošināšanā pirms minētā laika posma; ja pirms minētā laika posma apdrošinātā persona nav bijusi iesaistīta obligātajā apdrošināšanā saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, šo laika posmu ņem vērā institūcija dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem tā pirmoreiz iesaistīta obligātajā apdrošināšanā pēc minētā laika posma;

e) ja nav iespējams precīzi noteikt laika posmu, kurā atsevišķi apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi pabeigti saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem, tad pieņem, ka šie laika posmi nepārklājas ar tādiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kas pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, un, ja tas ir izdevīgi, tos ņem vērā;

f) ja saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem dažus apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus ņem vērā tikai tad, ja tie ir pabeigti noteiktā laika posmā, tad tā institūcija, kura piemēro šos tiesību aktus:

i) apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā vienīgi tad, ja tie ir pabeigti minētajā laika posmā;

ii) pagarina šo laika posmu par to apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu ilgumu, kas pilnībā vai daļēji pabeigti minētajā termiņā saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ja saskaņā ar otrās minētās dalībvalsts tiesību aktiem attiecīgie apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi vienīgi pārtrauc termiņu, kurā pildāmi šie apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi.

2. Apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, uz kuriem neattiecas regula, bet kurus ņem vērā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, uz kuru regula attiecas, uzskata par apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, kas jāņem vērā, veicot summēšanu.

3. Ja apdrošināšanas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, norāda vienībās, kas atšķiras no tām, kuras izmanto citas dalībvalsts tiesību aktos, pārrēķinu, kas vajadzīgs summēšanai, veic saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) ja attiecīgā persona ir darbinieks ar sešu dienu darba nedēļu vai pašnodarbināta persona:

i) viena diena ir līdzvērtīga astoņām stundām un otrādi;

ii) sešas dienas ir līdzvērtīgas vienai nedēļai un otrādi;

iii) divdesmit sešas dienas ir līdzvērtīgas vienam mēnesim un otrādi;

iv) trīs mēneši jeb 13 nedēļas jeb 78 dienas ir līdzvērtīgas vienam ceturksnim un otrādi;

v) pārrēķinot nedēļas mēnešos un otrādi, nedēļas un mēnešus pārrēķina dienās;

vi) piemērojot iepriekš minētos noteikumus, nevar iegūt vienā kalendāra gadā pabeigtu apdrošināšanas laika posmu kopsummu, kas pārsniedz 312 dienas jeb 52 nedēļas jeb 12 mēnešus, jeb četrus ceturkšņus;

b) ja attiecīgā persona ir darbinieks ar piecu dienu darba nedēļu:

i) viena diena ir līdzvērtīga deviņām stundām un otrādi;

ii) piecas dienas ir līdzvērtīgas vienai nedēļai un otrādi;

iii) divdesmit divas dienas ir līdzvērtīgas vienam mēnesim un otrādi;

iv) trīs mēneši jeb 13 nedēļas jeb 66 dienas ir līdzvērtīgas vienam ceturksnim un otrādi;

v) pārrēķinot nedēļas mēnešos un otrādi, nedēļas un mēnešus pārrēķina dienās;

vi) piemērojot iepriekš minētos noteikumus, nevar iegūt vienā kalendārajā gadā pabeigtu apdrošināšanas laika posmu kopsummu, kas pārsniedz 264 dienas jeb 52 nedēļas jeb 12 mēnešus, jeb četrus ceturkšņus;

c) ja attiecīgā persona ir darbinieks ar septiņu dienu darba nedēļu:

i) viena diena ir līdzvērtīga sešām stundām un otrādi;

ii) septiņas dienas ir līdzvērtīgas vienai nedēļai un otrādi;

iii) trīsdesmit dienas ir līdzvērtīgas vienam mēnesim un otrādi;

iv) trīs mēneši jeb 13 nedēļas jeb 90 dienas ir līdzvērtīgas vienam ceturksnim un otrādi;

v) pārrēķinot nedēļas mēnešos un otrādi, nedēļas un mēnešus pārrēķina dienās;

vi) piemērojot iepriekš minētos noteikumus, nevar iegūt vienā kalendārajā gadā pabeigtu apdrošināšanas laika posmu kopsummu, kas pārsniedz 360 dienas jeb 52 nedēļas jeb 12 mēnešus, jeb četrus ceturkšņus.

Ja tādi apdrošināšanas laika posmi, kas pabeigti atbilstīgi dalībvalsts likumiem, ir izteikti mēnešos, tad dienas, kas atbilst mēneša daļai, saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem pārrēķināšanas noteikumiem, ir uzskatāmas par pilnu mēnesi.

2. NODAĻA

SLIMĪBA UN MATERNITĀTE

Regulas 18. panta izpilde

16. pants

Apdrošināšanas laika posmu apstiprinājums

1. Lai izmantotu regulas 18. pantu, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz kompetentajai institūcijai izziņu, kurā norādīti apdrošināšanas laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kuru tiesību subjekts viņš ir bijis visvēlāk.

2. Šo izziņu pēc darbinieka vai pašnodarbinātas personas pieprasījuma izdod institūcija vai institūcijas dalībvalstī, kuras tiesību subjekts viņš ir bijis visvēlāk. Ja viņš nav iesniedzis minēto izziņu, kompetentā institūcija saņem to tieši no attiecīgās institūcijas vai institūcijām.

3. Analoģiski piemēro 1. un 2. punktu, ja ir jāņem vērā apdrošināšanas laika posmi, kas iepriekš pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, lai panāktu atbilstību attiecīgās kompetentās valsts tiesību aktos ietvertajiem nosacījumiem.

Regulas 19. panta izpilde

17. pants (14)

Pabalsti natūrā, ja to saņēmējs dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā saskaņā ar regulas 19. pantu, darbiniekam vai pašnodarbinātai personai jāreģistrējas pašai un jāreģistrē ģimenes locekļi dzīvesvietas institūcijā, iesniedzot izziņu, ar ko apliecina, ka viņam un viņa ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt iepriekš minētos pabalstus. Šo izziņu, kas balstās uz darba devēja sniegtām ziņām, attiecīgā gadījumā izsniedz kompetentā institūcija. Ja darbinieks vai pašnodarbināta persona vai viņa ģimenes locekļi nav iesnieguši iepriekš minēto izziņu, dzīvesvietas institūcija saņem to tieši no kompetentajām institūcijām.

2. Šī izziņa ir derīga, kamēr dzīvesvietas institūcija nav saņēmusi paziņojumu par tās anulēšanu. Ja minēto izziņu ir izsniegusi Vācijas, Francijas, Itālijas vai Portugāles institūcija, tās derīguma termiņš tomēr ir tikai viens gads pēc izsniegšanas dienas, un tā katru gadu jāatjauno.

3. Ja attiecīgā persona ir sezonas strādnieks, 1. punktā minētā izziņa ir derīga visu paredzamo sezonas darba laiku, ja vien kompetentā institūcija pa to laiku nav paziņojusi par tās anulēšanu dzīvesvietas institūcijai.

4. Dzīvesvietas institūcija informē kompetento iestādi par jebkuru reģistrāciju, ko tā veikusi saskaņā ar 1. punktu.

5. Iesniedzot pieteikumu pabalstiem natūrā, attiecīgā persona iesniedz pamatojuma dokumentus, kas ir vajadzīgi, lai piešķirtu pabalstus natūrā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tā dzīvo.

6. Hospitalizācijas gadījumā dzīvesvietas institūcija trīs dienu laikā no dienas, kad tā ir uzzinājusi par šo faktu, paziņo kompetentajai institūcijai slimnieka uzņemšanas datumu, hospitalizācijas varbūtējo ilgumu, kā arī datumu, kurā slimnieks izrakstīts no slimnīcas. Šāds paziņojums tomēr nav nepieciešams, ja izdevumus saistībā ar pabalstiem natūrā atmaksā, veicot vienreizēju maksājumu dzīvesvietas institūcijai.

7. Dzīvesvietas institūcija informē kompetento institūciju, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums piešķirt pabalstus natūrā, ja to iespējamās vai faktiskās izmaksas varētu pārsniegt vai pārsniedz tādu vienreizējā maksājuma summu, kādu nosaka un regulāri pārskata Administratīvā komisija. Kompetentās institūcijas rīcībā ir piecpadsmit dienu, sākot no dienas, kad šī informācija ir izsūtīta, lai celtu iebildumus un pamatotu šo iebildumu iemeslus; ja, beidzoties šim termiņam, iebildumi nav celti, dzīvesvietas institūcija piešķir pabalstus natūrā. Ja šie pabalsti jāpiešķir īpašas steidzamības gadījumā, dzīvesvietas institūcija nekavējoties dara to zināmu kompetentajai institūcijai. Paziņot par iebildumiem, pamatojot šādu iebildumu iemeslus, tomēr nav nepieciešams, ja izdevumus saistībā ar pabalstiem natūrā atmaksā, veicot vienreizēju maksājumu dzīvesvietas institūcijai.

8. Darbinieks vai pašnodarbināta persona vai viņa ģimenes locekļi informē dzīvesvietas institūciju par visām pārmaiņām dzīves apstākļos, kas var skart viņu tiesības saņemt pabalstus natūrā, jo īpaši par attiecīgās personas darba attiecību izbeigšanos vai darbavietas maiņu, vai pašnodarbinātības pārtraukšanu, kā arī par jebkuru darbinieka vai pašnodarbinātas personas, vai viņu ģimenes locekļa dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas maiņu. Tāpat, ja darbiniekam vai pašnodarbinātai personai beidzas apdrošināšana vai viņam vairs nepienākas pabalsti natūrā, kompetentā institūcija attiecīgi informē dzīvesvietas institūciju. Dzīvesvietas institūcija var jebkurā laikā pieprasīt kompetentajai institūcijai jebkuras ziņas par darbinieka vai pašnodarbinātas personas apdrošināšanu vai viņa tiesībām saņemt pabalstus natūrā.

9. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citiem izpildes noteikumiem.

18. pants

Naudas pabalsti, ja to saņēmējs dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Lai saņemtu naudas pabalstus saskaņā ar Regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu, darbinieks vai pašnodarbinātapersona, iestājoties darba nespējai, triju dienu laikā iesniedz dzīvesvietas institūcijai paziņojumu par darba pārtraukšanu vai — ja tā paredzēts tiesību aktos, kurus piemēro kompetentā institūcija vai dzīvesvietas institūcija — darba nespējas apliecību, ko izsniedzis attiecīgās personas ārstējošais ārsts.

2. Ja attiecīgās personas ārstējošie ārsti mītnes zemē neizsniedz darba nespējas apliecības, attiecīgā persona vēršas tieši dzīvesvietas institūcijā, ievērojot tās piemērojamajos tiesību aktos noteikto termiņu.

Šī institūcija nekavējoties nodrošina darba nespējas medicīnisku apstiprināšanu, kā arī 1. punktā minētās apliecības noformēšanu. Šajā apliecībā norāda varbūtējo darba nespējas ilgumu un tūlīt nosūta to kompetentajai institūcijai.

3. Gadījumos, uz kuriem neattiecas 2. punkts, dzīvesvietas institūcija, cik vien ātri iespējams, bet katrā ziņā ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc dienas, kad pie tās vērsās attiecīgā persona, nodrošina šīs personas medicīnisko izmeklēšanu tā, it kā viņš būtu apdrošināts šajā institūcijā. Ārsta ziņojumā, kurš veic medicīnisko izmeklēšanu, jo īpaši norāda varbūtējo darba nespējas ilgumu, un dzīvesvietas institūcija trīs dienu laikā pēc izmeklēšanas dienas nosūta to kompetentajai institūcijai.

4. Turpmāk dzīvesvietas institūcija veic visas vajadzīgās darbinieka administratīvās pārbaudes vai medicīnisko izmeklēšanu tā, it kā viņš būtu apdrošināts šajā institūcijā. Tiklīdz tā noskaidro, ka attiecīgā persona spēj atsākt darbu, tā nekavējoties par to paziņo šai personai un kompetentajai institūcijai, norādot datumu, kurā beidzas tās darba nespēja. Neskarot 6. pantu, paziņojums attiecīgajai personai ir uzskatāms par lēmumu, kas pieņemts kompetentās institūcijas vārdā.

5. Visos gadījumos kompetentā institūcija patur tiesības pieprasīt, lai attiecīgo personu izmeklē tās izraudzīts ārsts.

6. Ja kompetentā institūcija izlemj neizmaksāt naudas pabalstus, jo attiecīgā persona nav ievērojusi mītnes valsts tiesību aktos noteiktās formalitātes, vai ja tā konstatē, ka attiecīgā persona spēj atsākt darbu, tā paziņo šai personai par savu lēmumu un vienlaikus nosūta šā lēmuma norakstu dzīvesvietas institūcijai.

7. Attiecīgajai personai atsākot darbu, tā nosūta attiecīgo paziņojumu kompetentajai institūcijai, ja šādu paziņojumu pieprasa minētās institūcijas piemērojamie tiesību akti.

8. Kompetentā institūcija izmaksā naudas pabalstus pienācīgā veidā, piemēram, kā starptautisku naudas pārvedumu, un attiecīgi informē dzīvesvietas institūciju un šo personu. Ja naudas pabalstus kompetentās institūcijas vārdā izmaksā dzīvesvietas institūcija, pirmā institūcija informē attiecīgo personu par viņas tiesībām un paziņo dzīvesvietas institūcijai naudas pabalstu summu, izmaksas datumus, kā arī maksimālo laika posmu, kurā tie būtu jāpiešķir saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

9. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citiem izpildes noteikumiem.

Regulas 20. panta izpilde

19. pants

Īpaši noteikumi pārrobežu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem

Pārrobežu darba ņēmējiem vai viņu ģimenes locekļiem drīkst izsniegt medikamentus, pārsējus, brilles un nelielas palīgierīces, kā arī veikt laboratorijas analīzes un pārbaudes tikai tajā dalībvalstī, kurā tie ir parakstīti, un saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem, izņemot gadījumus, ja lielākas priekšrocības sniedz tiesību akti, ko piemēro kompetentā institūcija, vai nolīgums, kas noslēgts starp attiecīgajām dalībvalstīm vai šo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Regulas 21. panta 2. punkta otrā ievilkuma piemērošana

19.a pants (15)

Pabalsti natūrā uzturēšanās gadījumā kompetentajā dalībvalstī. Ģimenes locekļi, kas dzīvo citā dalībvalstī, izņemot to, kurā dzīvo darbinieks vai pašnodarbināta persona

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā saskaņā ar Regulas 21. pantu, ģimenes locekļi iesniedz uzturēšanās vietas institūcijai izziņu, kas apliecina viņu tiesības uz minētajiem pabalstiem. Vajadzības gadījumā šajā izziņā, ko izdod ģimenes locekļu dzīvesvietas institūcija, ja iespējams, pirms viņi ir atstājuši to dalībvalsti, kurā viņi dzīvo, cita starpā, norāda maksimālo laika posmu, kurā drīkst piešķirt pabalstus natūrā saskaņā ar šādas dalībvalsts tiesību aktiem. Ja ģimenes locekļi neiesniedz minēto izziņu, tad uzturēšanās vietas institūcija tās saņemšanai sazinās ar dzīvesvietas institūciju.

2. Līdzīgi piemēro izpildes regulas 17. panta 6., 7. un 9. punktu. Šādā gadījumā ģimenes locekļu dzīvesvietas institūcija ir uzskatāma par kompetento institūciju.

Regulas 22. panta izpilde

20. pants

Pabalsti natūrā, ja saņēmējs uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts. Īpašs gadījums, kas skar starptautisko pārvadājumu darbiniekus un viņu ģimenes locekļus

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā sev vai saviem ģimenes locekļiem, kas viņu pavada, starptautisko pārvadājumu darbinieks, uz kuru attiecas Regulas 14. panta 2. punkta a) apakšpunkts un kurš darba gaitā dodas uz tādu dalībvalsti, kas nav kompetentā valsts, cik vien ātri iespējams, iesniedz uzturēšanās vietas institūcijai īpašu izziņu, kuru izdevis darba devējs vai viņa pārstāvis kārtējā kalendāra mēnesī vai divu kalendāra mēnešu laikā pirms tās iesniegšanas. Šajā izziņā cita starpā norāda, no kura datuma šo darbinieku algo minētais darba devējs, kā arī kompetentās institūcijas nosaukumu un adresi; ja saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem darba devējam tomēr nav obligāti jāzina kompetentā institūcija, attiecīgā persona rakstiski uzrāda šīs institūcijas nosaukumu un adresi, iesniedzot pieteikumu uzturēšanās vietas institūcijai. Pieņem, ka persona, kas ir iesniegusi šo izziņu, atbilst nosacījumiem, lai iegūtu tiesības saņemt pabalstu natūrā. Ja darbinieks pirms ārstnieciskās palīdzības saņemšanas nevar sazināties ar uzturēšanās vietas institūciju, viņš neatkarīgi no tā saņem šo palīdzību, uzrādot minēto izziņu, tā, it kā viņš būtu apdrošināts šajā institūcijā.

2. Uzturēšanās vietas institūcija triju dienu laikā noskaidro kompetentajā institūcijā, vai attiecīgā persona atbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai iegūtu tiesības saņemt pabalstus natūrā. Uzturēšanās vietas institūcija nodrošina pabalstus natūrā, līdz tā saņem atbildi no kompetentās institūcijas, bet ne ilgāk kā 30 dienu.

3. Kompetentā institūcija nosūta atbildi uzturēšanās vietas institūcijai 10 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no šīs institūcijas. Ja atbilde ir apstiprinoša, kompetentā institūcija vajadzības gadījumā norāda maksimālo laiku, kurā drīkst piešķirt pabalstus natūrā saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, un uzturēšanās vietas institūcija turpina nodrošināt minētos pabalstus.

4. Attiecīgi 1. punktā paredzētās izziņas vietā darbinieks, uz kuru attiecas šis punkts, var iesniegt uzturēšanās vietas institūcijai izziņu, ar ko apliecina atbilstību nosacījumiem, kuri jāievēro, lai iegūtu tiesības saņemt pabalstus natūrā. Vajadzības gadījumā šajā izziņā, ko izdod kompetentā institūcija, cita starpā, norāda maksimālo laika posmu, kurā drīkst piešķirt pabalstus natūrā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem. Šajā gadījumā nepiemēro 1., 2. un 3. punktu.

5. Līdzīgi piemēro izpildes regulas 17. panta 6., 7. un 9. punktu.

6. Pabalstus natūrā, kurus nodrošina, pamatojoties uz 1. punktā paredzēto pieņēmumu, atlīdzina, kā tas paredzēts regulas 36. panta 1. punktā.

21. pants

Pabalsti natūrā, ja to saņēmējs uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts. Darbinieki, uz kuriem neattiecas izpildes regulas 20. pants, vai pašnodarbinātas personas

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā saskaņā ar regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu, izņemot izpildes regulas 20. pantā minēto gadījumu, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz uzturēšanās vietas institūcijai izziņu, ar ko apliecina, ka viņam ir tiesības saņemt pabalstus natūrā. Vajadzības gadījumā šajā izziņā, ko pēc attiecīgās personas pieprasījuma izdod kompetentā institūcija, ja iespējams, pirms viņa ir atstājusi to dalībvalsti, kurā viņa dzīvo, cita starpā, norāda maksimālo laika posmu, kurā drīkst piešķirt pabalstus natūrā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem. Ja attiecīgā persona nav iesniegusi minēto izziņu, uzturēšanās vietas institūcija saņem to no kompetentās institūcijas.

2. Līdzīgi piemēro izpildes regulas 17. panta 6., 7. un 9. punktu.

22. pants

Pabalsti natūrā darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, kas maina savu dzīvesvietu vai atgriežas dzīvesvietas valstī, un darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, kas saņēmuši atļauju doties pēc ārstnieciskās palīdzības uz citu dalībvalsti

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā saskaņā ar regulas 22. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz dzīvesvietas institūcijai izziņu, kas apliecina, ka viņam ir tiesības arī turpmāk saņemt minētos pabalstus. Vajadzības gadījuma šajā izziņā, ko izsniedz kompetentā institūcija, cita starpā, norāda maksimālo laika posmu, kurā drīkst arī turpmāk piešķirt pabalstus saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem. Izziņu pēc darbinieka pieprasījuma var izsniegt pēc viņa aizbraukšanas, ja force majeure apstākļu dēļ to nevar noformēt iepriekš.

2. Līdzīgi piemēro izpildes regulas 17. panta 6., 7. un 9. punktu.

3. Līdzīgi piemēro 1. un 2. punktu, nodrošinot ar pabalstiem natūrā gadījumā, kas minēts regulas 22. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā.

23. pants

Pabalsti natūrā ģimenes locekļiem

Atkarībā no apstākļiem, līdzīgi piemēro izpildes regulas 21. vai 22. pantu, piešķirot pabalstus natūrā ģimenes locekļiem, kā tas paredzēts regulas 22. panta 3. punktā.

Regulas 22. panta 3. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos izpildes regulas 17. panta 6., 7. un 9. punktā, 21. un 22. pantā šo ģimenes locekļu dzīvesvietas institūcija un dzīvesvietas valsts tiesību akti tomēr ir uzskatāmi attiecīgi par kompetento institūciju un par kompetentās valsts tiesību aktiem.

24. pants

Naudas pabalsti darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, ja viņi uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

Līdzīgi piemēro izpildes regulas 18. pantu, ja saņem naudas pabalstus saskaņā ar regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu. Tomēr, neskarot pienākumu iesniegt darba nespējas apliecību, darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, kas uzturas dalībvalstī, bet neveic tur nekādu algotu vai pašnodarbinātas personas darbu, nav jāiesniedz paziņojums par darba pārtraukšanu, kurš minēts izpildes regulas 18. panta 1. punktā.

Regulas 23. panta 3. punkta izpilde

25. pants

Izziņa par ģimenes locekļiem, kuri jāņem vērā, aprēķinot naudas pabalstus

1. Lai saņemtu pabalstus saskaņā ar regulas 23. panta 3. punktu, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz kompetentajai institūcijai izziņu par saviem ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tur, kur atrodas minētā institūcija.

2. Šo izziņu izsniedz ģimenes locekļu dzīvesvietas institūcija.

Tā ir derīga divpadsmit mēnešu pēc izdošanas dienas. To var pagarināt; šajā gadījumā tā ir derīga no tās pagarināšanas dienas.

Attiecīgā persona nekavējoties brīdina kompetento institūciju par visiem faktiem, kuru dēļ būtu jāgroza minētā izziņa. Šie grozījumi stājas spēkā no dienas, kurā noticis šis fakts.

3. Kompetentā institūcija var pieprasīt, ka 1. punktā minētās izziņas vietā darbiniekam jāuzrāda jauni civilstāvokli apliecinoši dokumenti sakarā ar saviem ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tur, kur atrodas minētā institūcija.

Regulas 25. panta 1. punkta izpilde

26. pants

Pabalsti bezdarbniekiem, kas dodas darba meklējumos uz citu dalībvalsti, kura nav kompetentā valsts

1. Lai saņemtu naudas pabalstus un pabalstus natūrā saskaņā ar regulas 25. panta 1. punktu sev un saviem ģimenes locekļiem, bezdarbnieks iesniedz veselības apdrošināšanas institūcijai savā jaunajā atrašanās vietā izziņu, kura viņam pirms aizbraukšanas jāpieprasa kompetentajā veselības apdrošināšanas institūcijā. Ja bezdarbnieks nav iesniedzis minēto izziņu, institūcija viņa jaunajā atrašanās vietā saņem to no kompetentās institūcijas.

Šajā izziņā jāapliecina, ka pastāv tiesības saņemt minētos pabalstus saskaņā ar Regulas 69. panta 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem; jānorāda šo tiesību ilgums, ņemot vērā Regulas 69. panta 1. punkta c) apakšpunktu; un, atkarībā no apstākļiem, darba nespējas vai hospitalizācijas gadījumā jānosaka piešķiramo naudas pabalstu summa saistībā ar veselības apdrošināšanu iepriekš minētajā laika posmā.

2. Bezdarbnieku apdrošināšanas institūcija bezdarbnieka jaunajā atrašanās vietā apliecina — uz izpildes regulas 83. pantā minētās izziņas kopijas, kuru nosūta atrašanās vietas veselības apdrošināšanas institūcijai — ka ir ievēroti Regulas 69. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertie nosacījumi, un norāda dienu, no kuras tie ievēroti, kā arī dienu, no kuras bezdarbnieks var saņemt bezdarba apdrošināšanas pabalstus uz kompetentās institūcijas rēķina.

Šī izziņa ir derīga Regulas 69. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajā laikā, kamēr tiek ievēroti nosacījumi. Bezdarbnieku apdrošināšanas institūcija bezdarbnieka jaunajā atrašanās vietā triju dienu laikā informē minēto veselības apdrošināšanas institūciju, ja nosacījumi vairs netiek ievēroti.

3. Līdzīgi piemēro izpildes regulas 17. panta 6., 7. un 9. punktu.

4. Lai saņemtu naudas pabalstus, kas paredzēti kompetentās valsts tiesību aktos, bezdarbnieks trīs dienu laikā nosūta viņam izdotu darba nespējas apliecību veselības apdrošināšanas institūcijai viņa jaunajā atrašanās vietā. Viņš arī apliecina datumu, līdz kuram viņš ir saņēmis veselības apdrošināšanas pabalstus, un savu adresi tajā valstī, kur viņš atrodas.

5. Veselības apdrošināšanas institūcija šīs personas jaunajā atrašanās vietā trīs dienu laikā paziņo kompetentajai veselības apdrošināšanas institūcijai, kā arī tai institūcijai, kurā bezdarbnieks ir reģistrējies kā darba meklētājs, datumu, kad iestājusies darba nespēja, un kad tā beigusies.

6. Regulas 25. panta 4. punktā minētajā gadījumā tās vietas veselības apdrošināšanas institūcija, kurp devies bezdarbnieks, informē kompetento veselības apdrošināšanas institūciju un kompetento bezdarba apdrošināšanas institūciju par to, ka tā uzskata par izpildītiem nosacījumus, kas pamato tāda laika posma pagarināšanu, kurā var piešķirt naudas pabalstus un pabalstus natūrā, norādot argumentus, uz ko balstās tās atzinums, un korespondencei, ko tā nosūta kompetentajai veselības apdrošināšanas institūcijai, pievieno izmeklējošā ārsta sīku ziņojumu par pacienta stāvokli, norādot uz iespējamo laikposmu, kurā pastāvēs nosacījumi regulas 25. panta 4. punkta piemērošanai. Kompetentā veselības apdrošināšanas institūcija pieņem lēmumu par tā laika posma pagarināšanu, kurā saslimušajam bezdarbniekam var piešķirt pabalstus.

7. Līdzīgi piemēro izpildes regulas 18. panta 2., 3., 4., 5., 6., 8. un 9. punktu.

Regulas 25. panta 3. punkta izpilde

27. pants

Pabalsti natūrā bezdarbnieku ģimenes locekļiem, ja viņi dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

Līdzīgi piemēro izpildes regulas 17. pantu, piešķirot pabalstus natūrā bezdarbnieku ģimenes locekļiem, ja šie ģimenes locekļi dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts. Reģistrējot to bezdarbnieku ģimenes locekļus, kas saņem pabalstus saskaņā ar Regulas 69. panta 1. punktu, jāuzrāda Izpildes regulas 26. panta 1. punktā minētā izziņa. Šī izziņa ir derīga laika posmā, kurā drīkst piešķirt pabalstus saskaņā ar Regulas 69. panta 1. punktu.

Regulas 26. panta izpilde

28. pants

Pabalsti natūrā pensijas pieprasītājiem un viņu ģimenes locekļiem

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā savas dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar Regulas 26. panta 1. punktu, pieprasījuma iesniedzējs un viņa ģimenes locekļi reģistrējas dzīvesvietas institūcijā, iesniedzot izziņu, ar ko apliecina viņa tiesības saņemt minētos pabalstus par sevi pašu un par saviem ģimenes locekļiem saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem. Šo izziņu izsniedz tās citas dalībvalsts institūcija, kas atbild par pabalstiem natūrā.

2. Dzīvesvietas institūcija informē institūciju, kas izsniegusi izziņu, par jebkuru reģistrāciju, kas veikta saskaņā ar 1. punktu.

Regulas 28. un 28.a panta izpilde

29. pants

Pabalsti natūrā pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kuru dzīvesvieta neatrodas dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem viņi saņem pensiju un ir tiesīgi saņemt pabalstus

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā savas dzīvesvietas dalībvalstī saskaņā ar regulas 28. panta 1. punktu, pensionārs un viņa ģimenes locekļi reģistrējas dzīvesvietas institūcijā, iesniedzot izziņu, kas apliecina viņa tiesības uz minētajiem pabalstiem par sevi pašu un par saviem ģimenes locekļiem saskaņā ar vienas valsts vai vienas no valstu tiesību aktiem, kuri paredz pensijas izmaksu.

2. Šo izziņu pēc pensionāra pieprasījuma izsniedz par pensiju izmaksu atbildīgā institūcija vai institūcijas vai, atkarībā no apstākļiem, institūcija, kura pilnvarota noteikt tiesības saņemt pabalstus natūrā, līdzko pensionārs atbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai iegūtu tiesības saņemt šādus pabalstus. Ja pensionārs nav iesniedzis izziņu, dzīvesvietas institūcija saņem to tieši no institūcijas vai institūcijām, kas ir atbildīgas par pensijas izmaksu, vai, atkarībā no apstākļiem, no institūcijas, kura ir pilnvarota izsniegt šādu izziņu. Kamēr šī izziņa vēl nav saņemta, dzīvesvietas institūcija var, ņemot vērā tās pieņemtās dokumentārās liecības, veikt pensionāra un viņa ģimenes locekļu provizorisku reģistrāciju. Šāda reģistrācija tai institūcijai, kura ir atbildīga par pabalstu izmaksu natūrā, uzliek saistības vienīgi tad, ja šī institūcija ir izdevusi 1. punktā paredzēto izziņu.

3. Dzīvesvietas institūcija informē institūciju, kas ir izsniegusi 2. punktā paredzēto izziņu, par jebkuru reģistrāciju, kura veikta saskaņā ar minēto punktu.

4. Iesniedzot jebkuru pieteikumu sakarā ar pabalstiem natūrā, pensionāram ar pēdējā maksājuma naudas pārveduma kvīts vai pasakņa palīdzību jāpierāda dzīvesvietas institūcijai, ka viņam vēl arvien ir tiesības saņemt pensiju.

5. Pensionārs vai viņa ģimenes locekļi informē dzīvesvietas institūciju par visām dzīves apstākļu pārmaiņām, kas var ietekmēt viņu tiesības saņemt pabalstus natūrā, jo īpaši par pensijas apturēšanu vai atsaukšanu, kā arī par jebkuru dzīvesvietas maiņu. Institūcijas, kas atbild par pensiju, arī informē par visām šādām pārmaiņām pensionāra dzīvesvietas institūciju.

6. Regulas 28. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā Administratīvā komisija, ja rodas vajadzība, nosaka procedūru, kādā izvēlas institūciju, kas sedz izdevumus saistībā ar pabalstu natūrā izmaksu.

Regulas 29. panta izpilde

30. pants (14)

Pabalsti natūrā ģimenes locekļiem, kuru dzīvesvietas dalībvalsts nav valsts, kur dzīvo pensionārs

1. Lai saskaņā ar Regulas 29. panta 1. punktu saņemtu pabalstus natūrā tajā dalībvalstī, kurā viņi dzīvo, ģimenes locekļi reģistrējas dzīvesvietas institūcijā, iesniedzot dokumentāro pierādījumu, kas paredzēts šīs institūcijas piemērojamajos tiesību aktos sakarā ar šādu pabalstu piešķiršanu pensionāra ģimenes locekļiem, kā arī izziņu, ar ko apliecina, ka pensionāram ir tiesības gan par sevi, gan par saviem ģimenes locekļiem saņemt pabalstus natūrā. Šī izziņa, ko izsniedz pensionāra dzīvesvietas institūcija, ir derīga tik ilgi, kamēr viņa ģimenes locekļu dzīvesvietas institūcijai nav paziņots par tās anulēšanu. Ja minēto apliecinājuma dokumentu ir izsniegusi Vācijas, Francijas, Itālijas vai Portugāles institūcija, tas tomēr ir derīgs tikai vienu gadu pēc izsniegšanas dienas, un tas katru gadu jāatjauno.

2. Piesakoties uz pabalstiem natūrā, ģimenes locekļi savas dzīvesvietas institūcijai iesniedz 1. punktā minēto izziņu, ja šīs institūcijas. piemērojamie tiesību akti paredz, ka šādam pieteikumam jāpievieno pierādījums, ka viņiem ir tiesības saņemt pensiju.

3. Pensionāra dzīvesvietas institūcija informē ģimenes locekļu dzīvesvietas institūciju par pensijas apturēšanu vai atsaukšanu un par katru pensionāra dzīvesvietas maiņu. Ģimenes locekļu dzīvesvietas institūcija var jebkurā laikā pieprasīt pensionāra dzīvesvietas institūcijai sniegt tai jebkuras ziņas saistībā ar tiesībām saņemt pabalstus natūrā.

4. Ģimenes locekļi informē savas dzīvesvietas institūciju par visām dzīves apstākļu pārmaiņām, kas var skart viņu tiesības saņemt pabalstus natūrā, cita starpā, par katru dzīvesvietas maiņu.

Regulas 31. panta izpilde

31. pants

Pabalsti natūrā pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kas uzturas dalībvalstī, kura nav viņu dzīvesvietas valsts

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā saskaņā ar regulas 31. pantu, pensionārs iesniedz uzturēšanās vietas institūcijai izziņu, ar ko apliecina, ka viņam ir tiesības saņemt minētos pabalstus. Atkarībā no apstākļiem, šajā izziņā, kuru izsniedz pensionāra dzīvesvietas institūcija, ja iespējams, pirms viņš ir atstājis savas dzīvesvietas dalībvalsti, cita starpā, norāda maksimālo laika posmu, kurā drīkst piešķirt pabalstus natūrā saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem. Ja pensionārs nav iesniedzis minēto izziņu, uzturēšanās vietas institūcija saņem to tieši no dzīvesvietas institūcijas.

2. Līdzīgi piemēro izpildes regulas 17. panta 6., 7. un 9. punktu. Šajā gadījumā pensionāra dzīvesvietas institūcija ir uzskatāma par kompetento institūciju.

3. Līdzīgi piemēro 1. un 2. punktu, piešķirot pabalstus natūrā ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas regulas 31. pants.

Regulas 35. panta 1. punkta izpilde

32. pants

Institūcijas, kurās var vērsties raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādnieki un viņu ģimenes locekļi, uzturoties vai dzīvojot dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Regulas 35. panta 1. punktā minētajos gadījumos un ja uzturēšanās vai dzīvesvietas valstī pabalsti, kurus piešķir saskaņā ar veselības vai maternitātes apdrošināšanas sistēmu, kas attiecas uz fiziska darba strādniekiem tērauda rūpniecībā, ir vienādi ar pabalstiem, kurus piešķir saskaņā ar īpašo sistēmu raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādniekiem, šai pēdējai še minētajai kategorijai piederošie strādnieki un viņu ģimenes locekļi var vērsties izpildes regulas 3. pielikumā norādītajā tuvākajā institūcijā uzturēšanās vai dzīvesvietas dalībvalstī pat tad, ja tā ir institūcija, kura pārvalda sistēmu, kas attiecas uz fiziska darba strādniekiem tērauda rūpniecībā, un tad minētā institūcija nodrošina šādus pabalstus.

2. Ja pabalsti, kurus piešķir saskaņā ar īpašo sistēmu raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādniekiem, dod lielākas priekšrocības, šie strādnieki vai viņu ģimenes locekļi var izvēlēties, vai viņiem vērsties institūcijā, kas atbild par šīs sistēmas pārvaldīšanu, vai tuvākajā institūcijā viņu uzturēšanās vai dzīvesvietas dalībvalstī, kura pārvalda sistēmu fiziska darba strādniekiem tērauda rūpniecībā. Pēdējā še minētajā gadījumā attiecīgā institūcija pievērš ieinteresētās personas uzmanību tam, ka, vēršoties institūcijā, kas atbild par iepriekš minētās īpašās sistēmas pārvaldīšanu, šī persona saņems izdevīgākus pabalstus; turklāt tā dara zināmu šādas institūcijas nosaukumu un adresi.

Regulas 35. panta 2. punkta izpilde

32.a pants

Īpašās sistēmas, kas piemērojamas konkrētām pašnodarbinātām personām

Dokumenta 11. pielikumā ir uzskaitīta sistēma vai sistēmas, kas minētas regulas 35. panta 2. punktā.

Regulas 35. panta 4. punkta izpilde

33. pants

Kā ņem vērā laika posmu, kurā citas dalībvalsts institūcija jau ir nodrošinājusi pabalstus

Sakarā ar Regulas 35. panta 4. punkta izpildi, dalībvalsts institūcija, kam jānodrošina pabalsti, var pieprasīt citas dalībvalsts institūcijai atsūtīt informāciju par to laika posmu, kurā šī institūcija jau nodrošinājusi pabalstus saistībā ar šo pašu slimības vai maternitātes gadījumu.

Kārtība, atbilstīgi kurai vienas dalībvalsts kompetentā institūcija atmaksā izdevumus saistībā ar uzturēšanos citā dalībvalstī

34. pants (12)

1. Ja, darbiniekam vai pašnodarbinātai personai uzturoties dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts, nav iespējams nokārtot izpildes regulas 20. panta 1. un 4. punktā, kā arī 21., 23. un 31. pantā paredzētās formalitātes, pēc pieteikuma iesniegšanas kompetentā institūcija atmaksā viņa izdevumus sakaņā ar tādām kompensācijas likmēm, ko pārzina kompetentā uzturēšanās vietas institūcija.

2. Pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma uzturēšanās vietas institūcija nodod tai vajadzīgo informāciju par šīm likmēm.

Ja uzturēšanās vietas institūciju un kompetento institūciju saista nolīgums, kurā paredzēts vai nu tas, ka izsniegtie pabalsti netiek kompensēti, vai arī tas, ka par tiem saskaņā ar regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu un 31. pantu tiek veikts vienreizējs maksājums, tad uzturēšanās vietas institūcijai turklāt tiek prasīts pārsūtīt kompetentajai institūcijai summu, kas kompensējama attiecīgajai personai saskaņā ar 1. punktu.

3. Ja ir iesaistīti lielāki izdevumi, tad kompetentā institūcija var attiecīgajai personai izmaksāt pienācīgu avansu, tiklīdz šī persona ir iesniegusi minētajai institūcijai savu prasījumu par atmaksāšanu.

4. Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta kompetentā institūcija var veikt radušos izdevumu kompensāciju saskaņā ar tās pārziņā esošajām likmēm, ar noteikumu, ka atmaksājamie izdevumi nepārsniedz to līmeni, ko noteikusi Administratīvā komisija, un ka darbinieks vai pašnodarbināta persona, vai pensionārs piekrīt šā punkta piemērošanai. Kompensācijas summa nekādā gadījumā nepārsniedz faktiskos izdevumus.

5. Gadījumā, ja dzīvesvietas valsts tiesību aktos nav paredzētas kompensācijas likmes, tad kompetentā institūcija var veikt atmaksāšanu saskaņā ar 4. punktā noteiktajām likmēm, un nav nepieciešama attiecīgās personas piekrišana.

3. NODAĻA

INVALIDITĀTE, VECUMS UN NĀVE (PENSIJAS)

Pabalstu pieprasījumu iesniegšana un izskatīšana

35. pants (11)

Invaliditātes pabalstu pieprasījumi, ja darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijis pakļauts tikai tiem tiesību aktiem, kas minēti regulas IV pielikuma A daļā, kā arī regulas 40. panta 2. punktā minētajā gadījumā

1. Lai saņemtu pabalstus saskaņā ar regulas 37., 38. un 39. pantu, tostarp regulas 40. panta 2. punktā, 41. panta 1. punktā un 42. panta 2. punktā minētajos gadījumos, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz pieprasījumu institūcijai dalībvalstī, kuras tiesību subjekts viņš ir bijis, iestājoties darba nespējai, kam sekoja invaliditāte vai šādas invaliditātes progresēšana, vai arī dzīvesvietas institūcijai, kas pārsūta pieprasījumu pirmajai institūcijai, norādot tā iesniegšanas datumu; šis datums uzskatāms par datumu, kurā pieprasījums ir iesniegts pirmajai institūcijai. Tomēr, ja ir bijuši piešķirti veselības apdrošināšanas pabalsti naudā, tad diena, kurā šādi naudas pabalsti vairs netiek piešķirti, attiecīgā gadījumā ir uzskatāma par pensijas pieprasījuma iesniegšanas dienu.

2. Regulas 41. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā institūcija, kurā darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi apdrošināta visvēlāk, paziņo tai institūcijai, kas sākotnēji bijusi atbildīga par pabalstu izmaksu, šo pabalstu summu un dienu, no kuras tie pienākas saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Sākot no šīs dienas, pabalstus, kas pienākas pirms invaliditātes progresēšanas, atceļ vai samazina līdz summai, kura nepārsniedz regulas 41. panta 1. punktā minēto piemaksu.

3. Regulas 41. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā gadījumā 2. punktu nepiemēro. Šajā gadījumā institūcija, kurā pieprasījuma iesniedzējs bijis apdrošināts visvēlāk, vēršas Nīderlandes institūcijā, lai noskaidrotu, kāda summa pienākas no šīs institūcijas.

36. pants

Pieprasījumi vecuma pabalstiem un apgādnieka zaudējuma pabalstiem (izņemot bāreņu pabalstus), kā arī invaliditātes pabalstiem gadījumos, kas nav minēti izpildes regulas 35. pantā

1. Lai saņemtu pabalstus saskaņā ar regulas 40. līdz 51. pantu, izņemot izpildes regulas 35. pantā minētos gadījumus, ieinteresētā persona iesniedz pieprasījumu dzīvesvietas institūcijai, ievērojot kārtību, ko paredz šīs institūcijas piemērojamie tiesību akti. Ja darbinieks vai pašnodarbināta persona nav bijusi pakļauta šiem tiesību aktiem, tad dzīvesvietas institūcija pārsūta pieprasījumu institūcijai dalībvalstī, kuras tiesību subjekts šis pieprasījuma iesniedzējs bijis visvēlāk, norādot dienu, kad ir iesniegts pieprasījums. Šo dienu uzskata par dienu, kurā pieprasījums ir iesniegts pēdējai še minētajai institūcijai.

2. Ja pieprasījuma iesniedzējs dzīvo dalībvalstī, kuras tiesību aktiem darbinieks vai pašnodarbināta persona nav bijusi pakļauta, viņš var nosūtīt savu pieprasījumu institūcijai dalībvalstī, kuras tiesību subjekts šis darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi visvēlāk.

3. Ja pieprasījuma iesniedzējs dzīvo tādā valstī, kas nav dalībvalsts, viņš iesniedz savu pieprasījumu kompetentajai institūcijai dalībvalstī, kuras tiesību subjekts šis darbinieks vai pašnodarbināta persona bijusi visvēlāk.

Pieprasījuma iesniedzējam nosūtot savu pieprasījumu institūcijai dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, tā pārsūta šo pieprasījumu kompetentajai institūcijai.

4. Pabalstu pieprasījuma nosūtīšana institūcijai kādā dalībvalstī automātiski paredz vienlaicīgu pabalstu piešķiršanu saskaņā ar visu attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem, kuru nosacījumiem atbilst pieprasījuma iesniedzējs, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar regulas 44. panta 2. punktu pieprasījuma iesniedzējs lūdz atlikt kādu vecuma pabalstu izmaksu, uz kuru saņemšanu viņam būtu tiesības saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem.

37. pants

Dokumenti un informācija, kas jāpievieno izpildes regulas 36. pantā minēto pabalstu pieprasījumiem

Iesniedzot pieprasījumus saskaņā ar izpildes regulas 36. pantu, ievēro šādus noteikumus:

a) pieprasījumam jāpievieno vajadzīgie pamatojuma dokumenti un tas jānoformē, izmantojot veidlapu, kas paredzēta tās dalībvalsts tiesību aktos,

i) kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs, gadījumā, kas minēts 36. panta 1. punktā;

ii) kuras tiesību subjekts šis darbinieks vai pašnodarbināta persona bijusi visvēlāk, gadījumos, kas minēti 36. panta 2. un 3. punktā;

b) pieprasījuma iesniedzēja sniegto ziņu patiesumu apliecina pieprasījuma veidlapai pievienotie oficiālie dokumenti vai to apstiprina kompetentās organizācijas dalībvalstī, kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs;

c) pieprasījuma iesniedzējam, ciktāl tas ir iespējams, jānorāda apdrošināšanas institūcija vai institūcijas jebkurā dalībvalstī, kuru pārziņā atrodas apdrošināšana attiecībā uz invaliditāti, vecumu vai nāvi (pensijas) un kurās šis darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi apdrošināta, vai –darbinieka gadījumā — darba devējs vai darba devēji, pie kuriem viņš ir strādājis jebkurā dalībvalstī, uzrādot jebkādas izziņas par nodarbinātību, kas varētu būt viņa rīcībā;

d) ja saskaņā ar regulas 44. panta 2. punktu pieprasījuma iesniedzējs lūdz atlikt kādu vecuma pabalstu piešķiršanu, uz kuriem viņam būtu tiesības saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, viņam jānorāda, saskaņā ar kuras valsts tiesību aktiem viņš pieprasa pabalstus.

38. pants

Izziņas par ģimenes locekļiem, kuri jāņem vērā, nosakot pabalsta summu

1. Lai saņemtu pabalstus saskaņā ar Regulas 39. panta 4. punktu vai 47. panta 3. punktu, pieprasījuma iesniedzējs iesniedz izziņu par tiem saviem ģimenes locekļiem — izņemot viņa bērnus — kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tur, kur atrodas institūcija, kura atbild par pabalstu piešķiršanu.

Šo izziņu izsniedz ģimenes locekļu dzīvesvietas veselības apdrošināšanas institūcija vai cita institūcija, ko izraudzījusies kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā viņi dzīvo. Līdzīgi piemēro izpildes regulas 25. panta 2. punkta otro un trešo daļu.

Institūcija, kas atbild par pabalstu piešķiršanu, var pieprasīt, ka pirmajā daļā minētās izziņas vietā pieprasījuma iesniedzējam jāiesniedz jauni civilstāvokli apliecinoši dokumenti par saviem ģimenes locekļiem — izņemot viņa bērnus — kuri dzīvo citā dalībvalstī, nevis valstī, kurā atrodas minētā institūcija.

2. Šā panta 1. punktā minētajā gadījumā, ja attiecīgās institūcijas piemērojamie tiesību akti paredz, ka ģimenes locekļiem jādzīvo zem viena jumta ar šo pensionāru, tad tas, ka minētie ģimenes locekļi, lai arī viņi neatbilst šim nosacījumam, tomēr ir galvenokārt materiāli atkarīgi no pieprasījuma iesniedzēja, ir jāpierāda ar dokumentiem, kas apliecina, ka daļa no pieprasījuma iesniedzēja ienākumiem tiek regulāri nodota viņiem.

39. pants (11)

Invaliditātes pabalstu pieprasījumu izskatīšana gadījumā, ja darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi pakļauts vienīgi regulas IV pielikuma A daļā minētajiem tiesību aktiem

1. Ja darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz invaliditātes pabalstu pieprasījumu un institūcija noskaidro, ka ir piemērojams Regulas 37. panta 1. punkts, tad šī institūcija vajadzības gadījumā no tās institūcijas, kurā attiecīgā persona bijusi apdrošināta visvēlāk, saņem izziņu par apdrošināšanas laika posmiem, ko šī persona pabeigusi saskaņā ar tiesību aktiem, kurus piemēro pēdējā institūcija.

2. Līdzīgi piemēro 1. punkta noteikumus, ja ir jāņem vērā apdrošināšanas laika posmi, kas iepriekš pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, lai panāktu atbilstību kompetentās valsts tiesību aktos ietvertajiem nosacījumiem.

3. Regulas 39. panta 3. punktā minētajā gadījumā institūcija, kas izskata pieprasījuma iesniedzēja gadījumu, pārsūta viņa lietu institūcijai, kurā darbinieks bijis apdrošināts visvēlāk.

4. Izpildes regulas 41. līdz 50. pantu nepiemēro, izskatot 1., 2. un 3. punktā minētos pieprasījumus.

40. pants

Invaliditātes pakāpes noteikšana

Lai noteiktu invaliditātes pakāpi, dalībvalsts institūcija ņem vērā dokumentus un ārstu ziņojumus, kā arī administratīva rakstura informāciju, kas ir jebkuras citas dalībvalsts institūcijas rīcībā. Katra institūcija tomēr patur tiesības pieprasīt, lai pieprasījuma iesniedzēju izmeklētu tās izvēlēts ārsts, izņemot gadījumus, kuriem piemēro Regulas 40. panta 4. punktu.

Pieprasījumu izskatīšana attiecībā uz invaliditātes, vecuma un apgādnieka zaudējuma pabalstiem gadījumos, kas paredzēti izpildes regulas 36. pantā

41. pants

Pieprasījumu izskatītāju institūciju noteikšana

1. Pabalstu pieprasījumus izskata tā institūcija, kurai tie ir nosūtīti vai pārsūtīti saskaņā ar izpildes regulas 36. pantu. Šī institūcija še turpmāk saukta "pieprasījumu izskatītāja institūcija".

2. Pieprasījumu izskatītāja institūcija, izmantojot īpašu veidlapu, tūlīt paziņo visām attiecīgajām institūcijām par pabalstu pieprasījumiem, lai tos varētu vienlaikus un nekavējoties izskatīt visas šīs institūcijas.

42. pants

Veidlapas, kas ir jāizmanto, izskatot pabalstu pieprasījumus

1. Izskatot pabalstu pieprasījumus, pieprasījumu izskatītāja institūcija izmanto veidlapu, kas, cita starpā, ietver to apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmu uzskaitījumu un kopsavilkumu, kurus darbinieks vai pašnodarbināta persona ir pabeigusi saskaņā ar visu attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem.

2. Šīs veidlapas, tās pārsūtot jebkuras citas dalībvalsts institūcijai, aizstāj pamatojuma dokumentus.

43. pants

Kārtība, kas jāievēro institūcijām, kuras piedalās pieprasījuma izskatīšanā

1. Pieprasījumu izskatītāja institūcija ieraksta izpildes regulas 42. panta 1. punktā paredzētajā veidlapā apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro, un nosūta šīs veidlapas kopiju jebkuras dalībvalsts institūcijai, kas pārzina apdrošināšanu attiecībā uz invaliditāti, vecumu vai nāvi (pensijas) un kurā darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi apdrošināta, vajadzības gadījumā pievienojot visas pieteikuma iesniedzēja uzrādītas apliecības par nodarbinātību.

2. Ja izskatīšanā piedalās vēl tikai viena institūcija, tā aizpilda minēto veidlapu, norādot:

a) apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tā piemēro;

b) pabalsta summu, kuru varētu pieprasīt pieprasījuma iesniedzējs, ņemot vērā tikai minētos apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus;

c) pabalstu teorētisko un faktisko summu, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas 46. panta 2. punktu.

Šādi aizpildītu veidlapu nosūta atpakaļ pieprasījumu izskatītājai institūcijai.

Ja tiesības saņemt pabalstus ir iegūtas, ņemot vērā tikai apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus piemēro otrās dalībvalsts institūcija, un ja var nekavējoties noteikt pabalsta summu, kas atbilst šiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, turpretim c) apakšpunktā minētā aprēķinu metode prasa ievērojami ilgāku laiku, šo veidlapu nosūta atpakaļ pieprasījumu izskatītājai institūcijai kopā ar a) un b) apakšpunktā minētajām ziņām; ziņas, kas minētas c) apakšpunktā, cik vien ātri iespējams, nosūta pieprasījumu izskatītājai institūcijai.

3. Ja izskatīšanā piedalās divas vai vairākas institūcijas, katra no tām aizpilda minēto veidlapu, norādot apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, kurus tās piemēro, un nosūta to atpakaļ pieprasījumu izskatītājai institūcijai.

Ja tiesības saņemt pabalstu ir iegūtas, ņemot vērā tikai apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro viena vai vairākas šīs institūcijas, un ja var nekavējoties noteikt pabalsta summu, kas atbilst šiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem, pieprasījumu izskatītājai institūcijai vienlaikus paziņo šo summu un apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus; ja minētās summas noteikšana prasa laiku, pieprasījumu izskatītājai institūcijai šo summu paziņo, tiklīdz tā ir noteikta.

Pēc visu to veidlapu saņemšanas, kas sniedz ziņas par apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem un, attiecīgā gadījumā, par summu vai summām, kuras pienākas saskaņā ar vienas vai vairāku attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem, pieprasījumu izskatītāja institūcija nosūta pa vienam šādi aizpildīto veidlapu eksemplāram katrai attiecīgajai institūcijai; katra no šīm institūcijām tajā norāda pabalstu teorētisko un faktisko summu, kas aprēķināta saskaņā ar regulas 46. panta 2. punktu, un nosūta veidlapu atpakaļ pieprasījumu izskatītājai institūcijai.

4. Tiklīdz pieprasījumu izskatītāja institūcija pēc 2. un 3. punktā minēto ziņu saņemšanas konstatē, ka būtu jāpiemēro regulas 40. panta 2. punkts vai 48. panta 2. vai 3. punkts, tā atbilstīgi informē pārējās attiecīgās institūcijas.

5. Izpildes regulas 37. panta d) punktā paredzētajā gadījumā institūcijas dalībvalstīs, kuru tiesību subjekts ir bijis pieprasījuma iesniedzējs, bet kurām viņš iesniedzis pieteikumu atlikt pabalstu piešķiršanu, ieraksta izpildes regulas 42. panta 1. punktā paredzētajā veidlapā tikai tādus apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, ko pieprasījuma iesniedzējs pabeidzis saskaņā ar tiesību aktiem, ko tās piemēro.

44. pants

Institūcija, kas pilnvarota pieņemt lēmumu par invaliditātes pakāpi

1. Ievērojot 2. un 4. punktu, tikai pieprasījumu izskatītāja institūcija ir pilnvarota pieņemt regulas 40. panta 3. punktā minēto lēmumu par pieprasījuma iesniedzēja invaliditātes pakāpi. Tā pieņem šo lēmumu, tiklīdz tai izdodas noskaidrot, vajadzības gadījumā ņemot vērā regulas 45. pantu, ka ir izpildīti tās piemērojamo tiesību aktu nosacījumi attiecībā uz šādām tiesībām. Tā tūlīt dara šo lēmumu zināmu pārējām attiecīgajām institūcijām.

2. Ja, ņemot vērā regulas 45. pantu, nav izpildīti pieprasījumu izskatītājas institūcijas piemērojamo tiesību aktu nosacījumi attiecībā uz šīm tiesībām (izņemot tos, kas skar invaliditātes pakāpi), tā nekavējoties dara to zināmu institūcijai, kas ir kompetenta invaliditātes jautājumos tajā otrajā dalībvalstī, kuras tiesību subjekts šis darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijis visvēlāk. Ja tās piemērojamo tiesību aktu nosacījumi attiecībā uz šīm tiesībām ir izpildīti, šī institūcija ir pilnvarota pieņemt lēmumu par pieprasījuma iesniedzēja invaliditātes pakāpi; tā tūlīt dara šo lēmumu zināmu pārējām attiecīgajām institūcijām.

3. Vajadzības gadījumā šo lietu saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem var nodot atpakaļ institūcijai, kas ir kompetenta invaliditātes jautājumos dalībvalstī, kuras tiesību subjekts iepriekš bija šis darbinieks vai pašnodarbināta persona.

45. pants

Pabalstu provizoriska izmaksa un pabalstu izmaksa avansā

1. Ja pieprasījumu izskatītāja institūcija konstatē, ka pieprasījuma iesniedzējam ir tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro, neņemot vērā apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar citu dalībvalstu tiesību aktiem, tā tūlīt provizoriski izmaksā šos pabalstus.

2. Ja pieprasījuma iesniedzējam nav tiesību saņemt pabalstus saskaņā ar 1. punktu, bet no informācijas, kas, ievērojot izpildes regulas 43. panta 2. vai 3. punktu, nodota pieprasījumu izskatītājai institūcijai, izriet, ka tiesības saņemt pabalstus ir iegūtas saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņemot vērā tikai apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kuri pabeigti saskaņā ar tās tiesību aktiem, institūcija, kas piemēro minētos tiesību aktus, provizoriski izmaksā šos pabalstus, tiklīdz pieprasījumu izskatītāja institūcija to informējusi par tās pienākumu tos izmaksāt.

3. Ja 2. punktā minētajā gadījumā tiesības saņemt pabalstu ir iegūtas saskaņā ar vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību aktiem, ņemot vērā tikai tos apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar katras valsts tiesību aktiem atsevišķi, pienākums provizoriski izmaksāt pabalstus ir institūcijai, kura pirmā informējusi pieprasījumu izskatītāju institūciju par to, ka šādas tiesības pastāv; pārējo attiecīgo institūciju informēšana ir pieprasījumu izskatītājas institūcijas pienākums.

4. Institūcija, kurai jāmaksā pabalsti saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu, tūlīt dara šo faktu zināmu pieprasījuma iesniedzējam, skaidri pievēršot viņa uzmanību tam, ka veiktajam pasākumam ir provizorisks raksturs un ka šis lēmums nav apstrīdams.

5. Ja pieprasījuma iesniedzējam nepienākas provizoriska pabalsta izmaksa saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu, bet no saņemtās informācijas izriet, ka ir iegūtas tiesības saskaņā ar regulas 46. panta 2. punktu, pieprasījumu izskatītāja institūcija viņam izmaksā atbilstīgu atgūstamu avansu, kura summa, cik vien iespējams, atbilst summai, ko viņam, visticamāk, piešķirs saskaņā ar regulas 46. panta 2. punktu.

6. Divas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes var vienoties par citiem pabalstu provizoriskas izmaksas veidiem gadījumos, kad tas attiecas tikai uz šo valstu institūcijām. Par jebkuru tādu vienošanos, kas panākta šajā jautājumā, paziņo Administratīvajai komisijai.

46. pants (11)

Summas, kas maksājamas attiecībā uz brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas laika posmiem, kuri nav jāņem vērā saskaņā ar izpildes regulas 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Aprēķinot pabalsta teorētisko un faktisko summu saskaņā ar regulas 46. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, piemēro izpildes regulas 15. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktu.

Šādi saskaņā ar regulas 46. panta 2. punktu aprēķinātā faktiskā maksājamā summa palielinās par summu, kas atbilst brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas laika posmiem, kuri netika ņemti vērā saskaņā ar izpildes regulas 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šo pieaugumu aprēķina saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktu normām, saskaņā ar kuriem ir pabeigti brīvprātīgās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas laika posmi.

Regulas 46. panta 3. punktā minētais salīdzinājums ir jāveic, ievērojot še iepriekš teikto.

47. pants (11)

Brīvprātīgās apdrošināšanas vai tālākapdrošināšanas laika posmiem atbilstīgu maksājamo summu aprēķināšana

Katras dalībvalsts institūcija saskaņā ar saviem piemērotajiem tiesību aktiem aprēķina summu, kas atbilst tiem brīvprātīgās apdrošināšanas vai tālākapdrošināšanas laika posmiem, uz kuriem saskaņā ar regulas 46.a panta 3. punkta c) apakšpunktu neattiecas tādi citas dalībvalsts noteikumi, kuros paredzēta atsaukšana, samazināšana vai apturēšana.

48. pants (11)

Institūciju lēmumu paziņošana pieprasījuma iesniedzējam

1. Galīgo lēmumu, ko pieņēmusi katra attiecīgā institūcija, nosūta pieprasījumu izskatītājai institūcijai. Katrā šādā lēmumā jānorāda lēmuma apstrīdēšanas kārtība un termiņi, kas paredzēti attiecīgajos tiesību aktos. Pēc visu minēto lēmumu saņemšanas pieprasījumu izskatītāja institūcija dara tos zināmus pieprasījuma iesniedzējam viņa valodā sagatavota kopsavilkuma veidā, kuram pievieno minētos lēmumus. Lēmuma apstrīdēšanai paredzētos termiņus sāk skaitīt tikai no tās dienas, kurā pieprasījuma iesniedzējs ir saņēmis kopsavilkumu.

2. Nosūtot pieprasījuma iesniedzējam 1. punktā paredzēto kopsavilkumu, pieprasījumu izskatītāja institūcija vienlaikus nosūta tā eksemplāru katrai attiecīgajai institūcijai, pievienojot tam pārējo institūciju lēmumu kopijas.

49. pants (11)

Pabalstu pārrēķināšana

1. Piemērojot regulas 43. panta 3. un 4. punktu, 49. panta 2. un 3. punktu un 51. panta 2. punktu, analoģiski piemēro izpildes regulas 45. pantu.

2. Pārrēķinot, atsaucot vai apturot pabalstu, institūcija, kas ir pieņēmusi šādu lēmumu, tūlīt informē ieinteresēto personu un katru tādu institūciju, attiecībā pret kuru pastāv minētās personas prasījums, vajadzības gadījumā darot to ar pieprasījumu izskatītājas institūcijas starpniecību. Lēmumā jānorāda lēmuma apstrīdēšanas kārtība un termiņi, kas paredzēti attiecīgajos tiesību aktos Lēmuma apstrīdēšanai paredzētos termiņus sāk skaitīt tikai no tās dienas, kurā attiecīgā persona ir saņēmusi lēmumu.

50. pants

Pasākumi, kuru mērķis ir paātrināt pabalstu piešķiršanu

1. a) i) Ja darbinieks vai pašnodarbināta persona, kas ir vienas dalībvalsts pilsonis, kļūst par citas dalībvalsts tiesību subjektu, institūcija otrajā dalībvalstī, kura ir kompetenta pensiju jautājumos, izmantojot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, minētās personas reģistrācijas brīdī nosūta tās pašas dalībvalsts kompetentās iestādes norādītajai organizācijai visu attiecīgās personas identifikācijas informāciju, norādot minētās kompetentās institūcijas nosaukumu un tās piešķirto apdrošināšanas numuru;

ii) turklāt i) apakšpunktā minētā kompetentā institūcija, ciktāl tas ir iespējams, nosūta saskaņā ar i) apakšpunktu norādītajai organizācijai jebkuras citas ziņas, kas var atvieglot un paātrināt pensiju piešķiršanu;

iii) šīs ziņas nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes norādītajai organizācijai, ievērojot Administratīvās komisijas noteiktos nosacījumus;

iv) lai izpildītu i), ii) un iii) apakšpunktu, bezvalstniekus un bēgļus uzskata par tās dalībvalsts pilsoņiem, kuras tiesību subjekti viņi bijuši vispirms;

b) attiecīgās institūcijas pēc ieinteresētās personas vai tās institūcijas pieprasījuma, kurā viņa pašreiz ir apdrošināta, sastāda viņas apdrošināšanas vēsturi, sākot vismaz gadu pirms dienas, kurā viņa sasniedz pensijas vecumu.

2. Administratīvā komisija nosaka 1. punkta īstenošanas metodes.

Administratīvās pārbaudes un medicīniskā izmeklēšana

51. pants

1. Ja persona, kas saņem pabalstus, proti:

a) invaliditātes pabalstus;

b) vecuma pabalstus, kas piešķirti darba nespējas gadījumā;

c) vecuma pabalstus, kas piešķirti gados veciem bezdarbniekiem;

d) vecuma pabalstus, kas piešķirti profesionālās darbības izbeigšanas gadījumā;

b) pabalstus tuviniekiem, kas piešķirti invaliditātes vai darba nespējas gadījumā;

f) pabalstus, kas piešķirti ar nosacījumu, ka saņēmēja līdzekļi nepārsniedz noteiktu robežu;

uzturas vai dzīvo dalībvalstī, kas nav valsts, kurā atrodas par pabalstu izmaksu atbildīgā institūcija, administratīvās pārbaudes un medicīnisko izmeklēšanu veic saņēmēja uzturēšanās vietas vai dzīvesvietas institūcija saskaņā ar tās piemērojamajos tiesību aktos noteikto kārtību pēc iepriekšējās institūcijas pieprasījuma. Visos gadījumos par izmaksām atbildīgā institūcija patur tiesības pieprasīt, lai pabalsta saņēmēju izmeklē tās izraudzīts ārsts.

2. Ja tiek konstatēts, ka 1. punktā minētais pabalstu saņēmējs strādā algotu darbu, ir pašnodarbināta persona, vai viņam ir līdzekļi, kas pārsniedz noteikto robežu, bet viņš tajā pašā laikā saņem pabalstus, uzturēšanās vietas institūcija vai dzīvesvietas institūcija nosūta ziņojumu par pabalstu izmaksu atbildīgajai institūcijai, kura lūgusi veikt šo pārbaudi vai medicīnisko izmeklēšanu. Šajā ziņojumā, cita starpā, norāda attiecīgās personas algotā darba vai pašnodarbinātības raksturu, ienākumu vai citu līdzekļu apjomu, kas bijis tās rīcībā pēdējā pilnajā ceturksnī, atalgojumu, ko tajā pašā teritorijā parasti maksā darbiniekam vai ko gūst pašnodarbināta persona, kam ir vienāds amats ar attiecīgo personu, strādājot profesijā, kurā tā strādājusi pirms kļūšanas par invalīdu, bāzes laika posmā, kurš ir jānosaka par pabalstu izmaksu atbildīgajai institūcijai, un — vajadzības gadījumā — mediķa atzinumu par attiecīgās personas veselības stāvokli.

52. pants

Ja pēc izmaksājamo pabalstu apturēšanas ieinteresētā persona atgūst tiesības saņemt pabalstus, tajā laikā dzīvojot tādā dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts, attiecīgās institūcijas apmainās ar visu informāciju, kas attiecas uz minēto pabalstu nodrošināšanas atsākšanu.

Pabalstu izmaksa

53. pants

Pabalstu izmaksas kārtība

1. Ja institūcija, kas ir atbildīga par izmaksu attiecīgajā dalībvalstī, personām, kurām ir tiesības saņemt pabalstus un kuras dzīvo citā dalībvalstī, tām pienākošos pabalstu izmaksu neveic tiešā veidā, šos pabalstus pēc tās institūcijas pieprasījuma, kas atbild par maksājumiem, izmaksā sadarbības organizācija pēdējā še minētajā dalībvalstī vai minēto personu dzīvesvietas institūcija, ja tām ir tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar izpildes regulas 54. līdz 58. pantā paredzēto kārtību; ja par izmaksu atbildīgā institūcija tiešā veidā izmaksā pabalstus personām, kam ir tiesības tos saņemt, tā dara šo faktu zināmu dzīvesvietas institūcijai. Izmaksas kārtība, kas jāievēro dalībvalstu institūcijām, ir noteikta 6. pielikumā.

2. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo valstu kompetentās iestādes var vienoties par citu pabalstu izmaksas kārtību gadījumos, ja tas skar tikai šo dalībvalstu kompetentās institūcijas. Par jebkuru vienošanos, kas panākta šajā jautājumā, paziņo Administratīvajai komisijai.

3. Vienošanos noteikumus saistībā ar pabalstu izmaksu, kurus piemēro dienā pirms regulas stāšanās spēkā, turpina piemērot, ja tie ir minēti 5. pielikumā.

54. pants

Sīki izstrādāta paredzamo maksājumu grafika paziņošana maksātājai organizācijai

Par pabalstu izmaksu atbildīgā institūcija nosūta sadarbības organizācijai dalībvalstī, kurā dzīvo persona, kam ir tiesības saņemt pabalstus, vai dzīvesvietas institūcijai (še turpmāk abas dēvē par "maksātāju organizāciju") divos eksemplāros sīki izstrādātu paredzamo maksājumu grafiku, kas maksātājai organizācijai būtu jāsaņem ne vēlāk kā 20 dienu pirms pabalstu maksājuma termiņa.

55. pants

Paredzēto summu iemaksa maksātājas organizācijas kontā

1. Desmit dienas pirms pabalstu maksājuma termiņa par izmaksu atbildīgā institūcija izmaksā tās dalībvalsts valūtā, kurā tā atrodas, summu, kas nepieciešama izpildes regulas 54. pantā paredzētajā grafikā noteiktajiem maksājumiem. Maksājumu caur Valsts banku vai caur citu banku dalībvalstī, kurā atrodas par izmaksu atbildīgā institūcija, maksātājai organizācijai veic Valsts bankas vai citas bankas uzdevumā atvērtajā kontā dalībvalstī, kurā atrodas šī organizācija. Šis maksājums atbrīvo no attiecīgajām saistībām. Par izmaksu atbildīgā institūcija vienlaikus nosūta maksātājai organizācijai paziņojumu par maksājumu.

2. Banka, kuras kontā veikts maksājums, ieskaita maksātājas organizācijas aktīvā maksājuma ekvivalentu tās dalībvalsts valūtā, kurā atrodas šī organizācija.

3. Šā panta 1. punktā minēto banku nosaukumi un juridiskās adreses vai atrašanās vietas ir uzskaitītas 7. pielikumā.

56. pants

To summu izmaksa, kuras maksātājai organizācijai jāizmaksā personām, kam ir tiesības saņemt pabalstus

1. Izpildes regulas 54. pantā paredzētajā grafikā noteiktos maksājumus personām, kam ir tiesības saņemt pabalstus, veic maksātāja organizācija par izmaksu atbildīgās institūcijas vārdā. Šos maksājumus veic saskaņā ar kārtību, kas noteikta tiesību aktos, ko piemēro maksātāja organizācija.

2. Tiklīdz maksātāja organizācija vai jebkura cita tās norādīta organizācija uzzina par jebkādiem pabalstu apturēšanu vai atsaukšanu attaisnojošiem apstākļiem, tā pārtrauc visus maksājumus. Tas pats notiek arī gadījumā, ja persona, kam ir tiesības saņemt pabalstus, pārceļas uz jaunu dzīvesvietu citā valstī.

3. Maksātāja organizācija informē par pabalstu izmaksu atbildīgo institūciju par visiem izmaksu pārtraukšanas iemesliem. Tās personas nāves gadījumā, kurai ir tiesības saņemt pabalstus, vai tās laulātā nāves gadījumā, kā arī atraitnes vai atraitņa atkārtotās laulības gadījumā maksātāja organizācija paziņo minētajai institūcijai attiecīgo datumu.

57. pants

Norēķinu salīdzināšana attiecībā uz izpildes regulas 56. pantā minētajiem maksājumiem

1. Norēķinus attiecībā uz izpildes regulas 56. pantā minētajiem maksājumiem salīdzina katra maksājumu laika posma beigās, lai noteiktu summas, kas ir faktiski izmaksātas personām, kam ir tiesības saņemt pabalstus, vai to likumīgajiem vai pilnvarotajiem pārstāvjiem, kā arī neizmaksātās summas.

2. Apstiprina, ka kopējā ciparos un vārdos norādītā summa tās dalībvalsts valūtā, kurā atrodas par izmaksu atbildīgā institūcija, atbilst maksātājas organizācijas veiktajiem maksājumiem, un šīs organizācijas pārstāvis apliecina to ar savu parakstu.

3. Maksātāja organizācija garantē šādi noteikto maksājumu pareizību.

4. Starpību starp summām, ko izmaksājusi par izmaksu atbildīgā institūcija un kas norādītas tās dalībvalsts valūtā, kurā tā atrodas, un tajā pašā valūtā norādīto maksājumu summu, ko uzrādījusi maksātāja institūcija, atskaita no summām, kuras vēlāk ir jāizmaksā par izmaksu atbildīgajai institūcijai tajā pašā postenī.

58. pants

Pabalstu izmaksāšanā radušos izdevumu atgūšana

Izdevumus, kas ir radušies, veicot pabalstu izmaksu, piemēram, maksu par pasta un banku pakalpojumiem, maksātāja organizācija var atgūt no pabalstu saņēmējiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti tās piemērojamos tiesību aktos.

59. pants

Paziņošana par tās personas dzīvesvietas maiņu, kam ir tiesības saņemt pabalstus

Ja persona, kam ir tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, pārceļas uz jaunu dzīvesvietu no vienas valsts uz citu valsti, tā dara šo faktu zināmu institūcijai vai institūcijām, kas atbild par šo pabalstu izmaksu, un maksātājai organizācijai.

4. NODAĻA

NELAIMES GADĪJUMI DARBĀ UN ARODSLIMĪBAS

Regulas 52. un 53. panta izpilde

60. pants

Pabalsti natūrā, ja to saņēmējs dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā saskaņā ar Regulas 52. panta a) punktu, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz dzīvesvietas institūcijai izziņu, ar ko apliecina, ka viņam ir tiesības saņemt šos pabalstus natūrā. Šo izziņu, kas balstās uz darba devēja sniegtām ziņām, attiecīgā gadījumā izsniedz kompetentā institūcija. Turklāt, ja tā paredzēts kompetentās valsts tiesību aktos, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz dzīvesvietas institūcijai kompetentās institūcijas izziņu par to, ka ir saņemts paziņojums par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Ja darbinieks nav iesniedzis šos dokumentus, dzīvesvietas institūcija saņem tos tieši no kompetentās institūcijas un, kamēr tie nav saņemti, tā piešķir viņam pabalstus natūrā sakarā ar veselības apdrošināšanu, ja viņš atbilst nosacījumiem, kas paredz tādas tiesības.

2. Šī izziņa ir derīga, kamēr dzīvesvietas institūcija nav saņēmusi paziņojumu par tās anulēšanu. Ja minēto izziņu ir izsniegusi Francijas institūcija, tā tomēr ir derīga tikai vienu gadu pēc izsniegšanas dienas un ir atjaunojama katru gadu.

3. Ja attiecīgā persona ir sezonas strādnieks, 1. punktā minētā izziņa ir derīga visu paredzamo sezonas darba laiku, ja vien kompetentā institūcija pa to laiku nav paziņojusi dzīvesvietas institūcijai par tās anulēšanu.

4. Iesniedzot pieteikumu pabalstiem natūrā, attiecīgā persona iesniedz pamatojuma dokumentus, kas ir vajadzīgi, lai piešķirtu pabalstus natūrā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī persona dzīvo.

5. Hospitalizācijas gadījumā dzīvesvietas institūcija trīs dienu laikā no dienas, kad tā ir uzzinājusi par šo faktu, paziņo kompetentajai institūcijai slimnieka uzņemšanas datumu, hospitalizācijas varbūtējo ilgumu, kā arī datumu, kurā slimnieks izrakstīts no slimnīcas.

6. Dzīvesvietas institūcija iepriekš brīdina kompetento institūciju par jebkuru lēmumu piešķirt pabalstus natūrā, ja iespējamās vai faktiskās izmaksas pārsniedz Administratīvās komisijas noteikto un regulāri pārskatīto vienreizējo maksājumu.

Kompetentās institūcijas rīcībā ir piecpadsmit dienu, sākot no dienas, kad šī informācija ir izsūtīta, lai celtu iebildumus un pamatotu šo iebildumu iemeslus; ja, beidzoties šim termiņam, iebildumi nav celti, dzīvesvietas institūcija piešķir pabalstus natūrā. Ja šie pabalsti natūrā jāpiešķir īpašas steidzamības gadījumā, dzīvesvietas institūcija nekavējoties par to informē kompetento institūciju.

7. Attiecīgā persona informē dzīvesvietas institūciju par visām savu dzīves apstākļu pārmaiņām, kas var ietekmēt viņas tiesības saņemt pabalstus natūrā, jo īpaši par darba attiecību vai pašnodarbinātības izbeigšanu vai maiņu, kā arī par dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas maiņu. Tāpat, ja attiecīgajai personai beidzas apdrošināšana vai viņai vairs nepienākas pabalsti natūrā, kompetentā institūcija attiecīgi informē dzīvesvietas institūciju. Dzīvesvietas institūcija var jebkurā laikā pieprasīt kompetentajai institūcijai jebkuras ziņas par attiecīgās personas apdrošināšanu vai viņas tiesībām saņemt pabalstus natūrā.

8. Pierobežas darba ņēmējiem drīkst izsniegt medikamentus, pārsējus, brilles un nelielas palīgierīces, kā arī veikt laboratorijas analīzes un pārbaudes tikai tajā dalībvalstī, kurā tie parakstīti vai ieteikti, un saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem.

9. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citiem izpildes noteikumiem.

61. pants

Naudas pabalsti, izņemot pensijas, ja to saņēmēji dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Lai saņemtu naudas pabalstus saskaņā ar Regulas 52. panta b) apakšpunktu, darbinieks vai pašnodarbināta persona, iestājoties darba nespējai, triju dienu laikā iesniedz dzīvesvietas institūcijai paziņojumu par darba pārtraukšanu vai, ja to paredz tiesību akti, kurus piemēro kompetentā institūcija vai dzīvesvietas institūcija, darba nespējas izziņu, ko izsniedzis attiecīgās personas ārstējošais ārsts.

2. Ja ārstējošie ārsti dzīvesvietas valstī neizsniedz darba nespējas izziņas, attiecīgā persona vēršas tieši dzīvesvietas institūcijā, ievērojot tās piemērojamajos tiesību aktos noteikto termiņu.

Šī institūcija nekavējoties nodrošina darba nespējas medicīnisku apstiprināšanu, kā arī 1. punktā minētās izziņas noformēšanu. Šajā izziņā norāda varbūtējo darba nespējas ilgumu un tūlīt nosūta to kompetentajai institūcijai.

3. Gadījumos, uz kuriem neattiecas 2. punkts, dzīvesvietas institūcija, cik vien ātri iespējams, bet katrā ziņā ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc dienas, kad pie tās vērsusies attiecīgā persona, nodrošina viņas medicīnisko izmeklēšanu tā, it kā viņa būtu apdrošināta šajā institūcijā. Izmeklējošā ārsta ziņojumā jo īpaši norāda varbūtējo darba nespējas ilgumu, un dzīvesvietas institūcija trīs dienu laikā pēc medicīniskās izmeklēšanas dienas nosūta to kompetentajai institūcijai.

4. Turpmāk dzīvesvietas institūcija veic visas vajadzīgās darbinieka administratīvās pārbaudes vai medicīnisko izmeklēšanu tā, it kā viņš būtu apdrošināts šajā institūcijā. Tiklīdz tā noskaidro, ka šī persona spēj atsākt darbu, tā nekavējoties par to paziņo šai personai un kompetentajai institūcijai, norādot datumu, kurā beidzas darba nespēja. Neierobežojot 6. pantu, paziņojums attiecīgajai personai ir uzskatāms par lēmumu, kas pieņemts kompetentās institūcijas vārdā.

5. Visos gadījumos kompetentā institūcija patur tiesības pieprasīt, lai attiecīgo personu izmeklē tās izraudzīts ārsts.

6. Ja kompetentā institūcija izlemj neizmaksāt naudas pabalstus tāpēc, ka persona nav ievērojusi dzīvesvietas valsts tiesību aktos noteiktās formalitātes, vai ja tā konstatē, ka persona spēj atsākt darbu, tā paziņo šai personai par savu lēmumu un vienlaikus nosūta šā lēmuma norakstu dzīvesvietas institūcijai.

7. Personai atsākot darbu, tā nosūta attiecīgo paziņojumu kompetentajai institūcijai, ja šādu paziņojumu pieprasa minētās institūcijas piemērojamie tiesību akti.

8. Kompetentā institūcija izmaksā naudas pabalstus pienācīgā veidā, piemēram, ar starptautisku naudas pārvedumu, un attiecīgi informē dzīvesvietas institūciju un attiecīgo personu. Ja naudas pabalstus kompetentās institūcijas vārdā izmaksā dzīvesvietas institūcija, kompetentā institūcija informē darbinieku par viņa tiesībām un paziņo dzīvesvietas institūcijai naudas pabalstu summu, izmaksas datumus, kā arī maksimālo laika posmu, kurā tie būtu jāpiešķir saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem.

9. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās institūcijas pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citiem izpildes noteikumiem.

Regulas 55. panta izpilde

62. pants

Pabalsti natūrā, ja to saņēmēji uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā, starptautisko pārvadājumu darba ņēmējs, uz kuru attiecas regulas 14. panta 2. punkta a) apakšpunkts un kurš darba gaitā dodas uz tādu dalībvalsti, kas nav kompetentā valsts, cik vien ātri iespējams iesniedz uzturēšanās vietas institūcijai īpašu izziņu, kuru izdevis darba devējs vai viņa pārstāvis kārtējā kalendāra mēneša vai divu kalendāro mēnešu laikā pirms tās iesniegšanas. Šajā izziņā cita starpā norāda, no kura datuma šo darba ņēmēju algo minētais darba devējs, kā arī kompetentās institūcijas nosaukumu un adresi. Pieņem, ka darbinieks, kas ir iesniedzis šo izziņu, atbilst nosacījumiem, lai iegūtu tiesības saņemt pabalstu natūrā. Ja darbinieks pirms ārstnieciskās palīdzības saņemšanas nevar sazināties ar uzturēšanās vietas institūciju, viņš neatkarīgi no tā, uzrādot minēto izziņu, saņem šo palīdzību tā, it kā viņš būtu apdrošināts šajā institūcijā.

2. Uzturēšanās vietas institūcija triju dienu laikā noskaidro kompetentajā institūcijā, vai attiecīgā persona atbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai iegūtu tiesības saņemt pabalstus natūrā. Uzturēšanās vietas institūcija nodrošina pabalstus natūrā, līdz tā saņem atbildi no kompetentās institūcijas, bet ne ilgāk kā 30 dienas.

3. Kompetentā institūcija nosūta atbildi uzturēšanās vietas institūcijai 10 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no šīs institūcijas. Ja atbilde ir apstiprinoša, kompetentā institūcija, vajadzības gadījumā, norāda maksimālo laiku, kurā drīkst piešķirt pabalstus natūrā saskaņā ar tās piemērojamajiem tiesību aktiem, un uzturēšanās vietas institūcija turpina nodrošināt minētos pabalstus.

4. Pabalstus natūrā, kurus nodrošina, pamatojoties uz 1. punktā paredzēto pieņēmumu, atlīdzina, kā tas paredzēts regulas 36. panta 1. punktā.

5. Attiecīgi 1. punktā paredzētās izziņas vietā darbinieks, kurš minēts šajā punktā, var iesniegt uzturēšanās vietas institūcijai 6. punktā paredzēto izziņu.

6. Lai saņemtu pabalstus natūrā saskaņā ar Regulas 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu, izņemot gadījumus, kad izdara pieņēmumus saskaņā ar 1. punktu, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz uzturēšanās vietas institūcijai izziņu, ar ko apliecina, ka viņam ir tiesības saņemt pabalstus natūrā. Vajadzības gadījumā šajā izziņā, ko izsniedz kompetentā institūcija, ja iespējams, pirms darbinieks ir atstājis to dalībvalsti, kurā viņš dzīvo, cita starpā vajadzības gadījumā norāda maksimālo laika posmu, kurā drīkst piešķirt pabalstus natūrā saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem. Ja persona nav iesniegusi minēto izziņu, uzturēšanās vietas institūcija saņem to no kompetentās institūcijas.

7. Līdzīgi piemēro izpildes regulas 60. panta 5., 6. un 9. punktu.

63. pants

Pabalsti natūrā darbiniekiem, kas maina dzīvesvietu vai atgriežas dzīvesvietas valstī, un darbiniekiem, kam ir tiesības saņemt ārstniecisko palīdzību citā dalībvalstī

1. Lai saņemtu pabalstus natūrā saskaņā ar Regulas 55. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu, darbinieks vai pašnodarbināta persona iesniedz dzīvesvietas institūcijai izziņu, ar ko apliecina, ka viņam ir tiesības arī turpmāk saņemt minētos pabalstus. Vajadzības gadījuma šajā izziņā, ko izsniedz kompetentā institūcija, cita starpā, norāda maksimālo laika posmu, kurā drīkst arī turpmāk piešķirt pabalstus saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem. Izziņu pēc darbinieka pieprasījuma var izsniegt pēc viņa aizbraukšanas, ja force majeure apstākļu dēļ to nevar noformēt iepriekš.

2. Līdzīgi piemēro izpildes regulas 60. panta 5., 6. un 9. punktu.

3. Līdzīgi piemēro 1. un 2. punktu, nodrošinot ar pabalstiem natūrā regulas 55. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā minētajā gadījumā.

64. pants

Naudas pabalsti, izņemot pensijas, ja to saņēmēji uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

Līdzīgi piemēro izpildes regulas 61. pantu, ja saņem naudas pabalstus saskaņā ar Regulas 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu. Tomēr, neskarot pienākumu iesniegt darba nespējas izziņu, darbiniekam vai pašnodarbinātai personai, kas uzturas dalībvalstī, bet neveic tur nekādu profesionālo darbību, nav jāiesniedz paziņojums par darba pārtraukšanu, kurš minēts izpildes regulas 61. panta 1. punktā.

Regulas 52. līdz 56. panta izpilde

65. pants

Ziņojumi, apstākļu noskaidrošana un informācijas apmaiņa starp institūcijām sakarā ar nelaimes gadījumu darbā, kas noticis, vai arodslimību, kas diagnosticēta dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts

1. Ja nelaimes gadījums darbā ir noticis tajā dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts, vai tur pirmoreiz diagnosticēta arodslimība, jāsagatavo ziņojums par nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktos ietvertajiem noteikumiem, neierobežojot nevienu tiesību normu, kas ir spēkā tajā dalībvalstī, kurā noticis nelaimes gadījums darbā vai kurā pirmoreiz diagnosticēta arodslimība, un šos noteikumus piemēro arī šajā gadījumā. Šo ziņojumu nosūta kompetentajai institūcijai un vienu eksemplāru nosūta dzīvesvietas institūcijai vai uzturēšanās vietas institūcijai.

2. Institūcija dalībvalstī, kurā noticis nelaimes gadījums darbā vai kur sākotnēji diagnosticēta arodslimība, nosūta kompetentajai institūcijai šajā teritorijā izsniegtās medicīniskās izziņas divos eksemplāros, kā arī jebkuru attiecīgo informāciju, ko var pieprasīt pēdējā kompetentā institūcija.

3. Ja nelaimes gadījums ir noticis, ceļojot pa dalībvalsti, kura nav kompetentā valsts, un ir pamats veikt izmeklēšanu šajā dalībvalstī, kompetentā institūcija var šim nolūkam iecelt izmeklētāju, par ko tā informē šīs dalībvalsts institūcijas. Šīs institūcijas palīdz minētajam izmeklētājam, piemēram, norīkojot personu, kas palīdz viņam iepazīties ar oficiāliem ziņojumiem un jebkuru citu dokumentu saistībā ar nelaimes gadījumu.

4. Pēc ārstnieciskās palīdzības sniegšanas kompetentajai institūcijai nosūta sīki izstrādātu pārskatu kopā ar medicīniskajām izziņām par nelaimes gadījuma vai slimības izraisītajām sekām, un jo īpaši par cietušā pašreizējo stāvokli, kā arī par atveseļošanos vai stāvokļa stabilizēšanos pēc gūtajām traumām. Attiecīgā gadījumā attiecīgos honorārus nomaksā dzīvesvietas institūcija vai uzturēšanās vietas institūcija saskaņā ar šīs institūcijas piemērojamiem tarifiem, bet tie jāsedz kompetentajai institūcijai.

5. Attiecīgā gadījumā kompetentā institūcija pēc pieprasījuma paziņo dzīvesvietas institūcijai vai uzturēšanās vietas institūcijai lēmumu, kurā noteikts atveseļošanās vai stāvokļa stabilizēšanās datums pēc gūtajām traumām, un, vajadzības gadījumā, lēmumu par pensijas piešķiršanu.

66. pants

Strīdi par nelaimes gadījuma vai slimības saistību ar profesionālo darbību

1. Ja regulas 52. pantā vai 55. panta 1. punktā minētajos gadījumos kompetentā institūcija apstrīd tiesību aktu piemērošanu saistībā ar negadījumiem darbā vai arodslimībām, tā tūlīt dara šo faktu zināmu dzīvesvietas institūcijai vai uzturēšanās vietas institūcijai, kas nodrošinājusi pabalstus natūrā; tad uzskata, ka šie pabalsti ir piešķirti saskaņā ar veselības apdrošināšanu un tos turpina tādā veidā nodrošināt pēc izpildes regulas 20. un 21. pantā minēto izziņu uzrādīšanas.

2. Pieņemot galīgo lēmumu šajā jautājumā, kompetentā institūcija tūlīt dara šo faktu zināmu dzīvesvietas institūcijai vai uzturēšanās vietas institūcijai, kas nodrošinājusi pabalstus natūrā. Ja attiecīgais gadījums nav saistīts ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, šī institūcija turpina nodrošināt minētos pabalstus natūrā saskaņā ar veselības apdrošināšanu, ja darbiniekam vai pašnodarbinātai personai ir tiesības tos saņemt. Pārējos gadījumos pabalstus natūrā, ko attiecīgā persona ir saņēmusi saskaņā ar veselības apdrošināšanu, uzskata par pabalstiem sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

Regulas 57. panta izpilde

67. pants (7)

Kārtība attiecībā uz personām, kas pakļautas arodslimības riskam vairākās dalībvalstīs

1. Gadījumā, uz kuru attiecas Regulas 57. panta 1. punkts, paziņojumu par arodslimību nosūta institūcijai, kas ir kompetenta attiecībā uz arodslimībām dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem persona, kas slimo ar šo slimību, pēdējoreiz veikusi darbību, kura var izraisīt attiecīgo slimību, vai dzīvesvietas institūcijai, kas pārsūta šo paziņojumu minētajai kompetentajai institūcijai.

2. Ja 1. punktā minētā kompetentā institūcija konstatē, ka darbība, kas būtu varējusi izraisīt attiecīgo arodslimību, pēdējoreiz veikta saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tā nosūta paziņojumu un pavaddokumentus attiecīgajai institūcijai šajā dalībvalstī.

3. Ja institūcija dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem persona, kas slimo, pēdējoreiz veikusi darbību, kura būtu varējusi izraisīt attiecīgo arodslimību, konstatē, ka šī persona vai tās tuvinieki neatbilst šo tiesību aktu nosacījumiem, ņemot vērā regulas 57. panta 2., 3. un 4. punktu, minētā institūcija:

a) tūlīt nosūta institūcijai dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem persona, kas slimo, iepriekš veikusi darbību, kura būtu varējusi izraisīt attiecīgo slimību, paziņojumu un visus pavaddokumentus, to skaitā pirmās institūcijas organizētās medicīniskās izmeklēšanas atzinumus un ziņojumus, kā arī b) apakšpunktā minētā lēmuma norakstu;

b) vienlaikus paziņo savu lēmumu ieinteresētajai personai, cita starpā, norādot pabalstu atteikuma iemeslus, lēmuma apstrīdēšanas kārtību un termiņus, kā arī dienu, kad lieta ir nosūtīta a) apakšpunktā minētajai institūcijai.

4. Vajadzības gadījumā šī lieta būtu jānosūta atpakaļ, ievērojot tādu pašu kārtību, attiecīgajai institūcijai dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem persona, kas slimo, pirmoreiz veikusi darbību, kura būtu varējusi izraisīt attiecīgo arodslimību.

68. pants (7)

Informācijas apmaiņa starp institūcijām, ja apstrīdēts lēmums, kas noraida prasījumu. Avansu izmaksa šādas apstrīdēšanas gadījumā

1. Ja tiek apstrīdēts lēmums noraidīt prasījumu, ko pieņēmusi institūcija vienā no dalībvalstīm, saskaņā ar kuras tiesību aktiem persona, kas slimo, veikusi darbību, kura būtu varējusi izraisīt attiecīgo arodslimību, šī institūcija dara to zināmu institūcijai, kurai nosūtīts paziņojums saskaņā ar izpildes regulas 67. panta 3. punktā noteikto kārtību, un vēlāk paziņo tai savu galīgo lēmumu.

2. Ja tiesības saņemt pabalstus iegūtas saskaņā ar tiesību aktiem, ko piemēro pēdējā institūcija, ņemot vērā regulas 57. panta 2., 3. un 4. punktu, šī institūcija izmaksā avansus, kas nepārsniedz summu, kura vēl ir jānosaka, vajadzības gadījumā — pēc apspriešanās ar institūciju, kuras lēmums ticis apstrīdēts. Pēdējā še minētā institūcija atlīdzina izmaksāto avansu summu, ja lēmuma apstrīdēšanas iznākumā tai jānodrošina pabalsti. Šo summu pēc tam atrēķina no to pabalstu kopsummas, kas pienākas ieinteresētajai personai.

69. pants (7)

Naudas pabalstu izmaksu sadale sklerogēnās pneimokoniozes gadījumos

Uz regulas 57. panta 5. punkta izpildi attiecas šādi noteikumi:

a) kompetentā institūcija dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem piešķir naudas pabalstus, ievērojot regulas 57. panta 1. punktu (turpmāk "par naudas pabalstu izmaksu atbildīgā institūcija"), izmanto veidlapu, kurā, cita starpā, iekļauts pārskats un kopsavilkums par visiem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem (vecuma apdrošināšana), ko persona, kas slimo, pabeigusi saskaņā ar katras attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem;

b) par naudas pabalstu izmaksu atbildīgā institūcija nosūta šo veidlapu visām vecuma apdrošināšanas institūcijām katrā no šīm dalībvalstīm, kurās bijusi apdrošināta persona, kas slimo; katra no minētajām institūcijām ieraksta veidlapā apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus (vecuma apdrošināšana), kas pabeigti saskaņā ar tās piemērotajiem tiesību aktiem, un nodod veidlapu atpakaļ par naudas pabalstu izmaksu atbildīgajai institūcijai;

c) pēc tam par naudas pabalstu atbildīgā institūcija un pārējās attiecīgās kompetentās institūcijas savstarpēji sadala izdevumus; tā nosūta pārējām institūcijām apstiprināšanai paziņojumu par šo sadali, kā arī pienācīgus pamatojuma dokumentus, it īpaši attiecībā uz piešķirto naudas pabalstu kopējo summu un sadales procentuālo aprēķinu;

d) katra kalendāra gada beigās par naudas pabalstu izmaksu atbildīgā institūcija nosūta visām pārējām attiecīgajām kompetentajām institūcijām pārskatu par kārtējā saimnieciskajā gadā izmaksātajiem naudas pabalstiem, norādot summu, kas katrai no minētajām institūcijām jāmaksā saskaņā ar c) apakšpunktā paredzēto sadali; katra no šīm institūcijām, cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā atmaksā par naudas pabalstu izmaksu atbildīgajai institūcijai summu, kas attiecīgajai institūcijai jāmaksā.

Regulas 58. panta 3. punkta izpilde

70. pants

Izziņa par ģimenes locekļiem, kas jāņem vērā, aprēķinot naudas pabalstus, to skaitā pensijas

1. Lai saņemtu pabalstus saskaņā ar regulas 58. panta 3. punktu, pieprasījuma iesniedzējs iesniedz izziņu par saviem ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tur, kur atrodas institūcija, kura atbild par pabalstu piešķiršanu.

Šo izziņu izsniedz ģimenes locekļu dzīvesvietas veselības apdrošināšanas institūcija vai cita institūcija, kuru norādījusi kompetentā institūcija dalībvalstī, kurā viņi dzīvo. Līdzīgi piemēro izpildes regulas 25. panta 2. punkta otro un trešo daļu.

Institūcija, kas atbild par naudas pabalstu piešķiršanu, var pieprasīt, ka pirmajā daļā paredzētās izziņas vietā pieprasījuma iesniedzējam jāiesniedz jauni civilstāvokli apliecinoši dokumenti par saviem ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tajā, kur atrodas minētā institūcija.

2. Šā panta 1. punktā minētajā gadījumā, ja attiecīgās institūcijas piemērojamie tiesību akti paredz, ka ģimenes locekļiem jādzīvo zem viena jumta ar pieprasījuma iesniedzēju, tas, ka minētie ģimenes locekļi, lai arī viņi neatbilst šim nosacījumam, tomēr ir galvenokārt materiāli atkarīgi no pieprasījuma iesniedzēja, ir jāpierāda ar dokumentiem, ar kuriem apliecina, ka daļa no pieprasījuma iesniedzēja ienākumiem tiek regulāri nodota viņiem.

Regulas 60. panta izpilde

71. pants

Arodslimības progresēšana

1. Gadījumos, uz kuriem attiecas regulas 60. panta 1. punkts, prasības iesniedzējs sniedz dalībvalsts institūcijai, pret kuru viņš ierosina prasību saistībā ar tiesībām saņemt pabalstus, visu informāciju par iepriekš piešķirtajiem pabalstiem sakarā ar attiecīgo slimību. Šī institūcija var vērsties jebkurā citā institūcijā, kas iepriekš bijusi kompetenta šajā jautājumā, lai saņemtu jebkuru informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu.

2. Gadījumā, uz kuru attiecas Regulas 60. panta 1. punkts, kompetentā institūcija, kurai jāizmaksā naudas pabalsti, paziņo otrai attiecīgajai institūcijai, lai saņemtu tās piekrišanu, to izdevumu summu, kas jāsedz šai institūcijai arodslimības progresēšanas dēļ, kā arī atbilstīgu pamatojumu tam. Katra kalendāra gada beigās pirmā institūcija nosūta otrai institūcijai pārskatu par attiecīgajā saimnieciskajā gadā izmaksātajiem naudas pabalstiem, norādot summu, kas pienākas no otrās institūcijas, kura, cik vien ātri iespējams, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā to atmaksā pirmajai institūcijai.

3. Regulas 60. panta 2. punkta b) apakšpunkta pirmajā teikumā minētajā gadījumā par naudas pabalstu izmaksu atbildīgā institūcija paziņo attiecīgajām kompetentajām institūcijām, lai saņemtu to piekrišanu, par pārmaiņām iepriekšējā izdevumu sadalē un sniedz pietiekamu pamatojumu par šīm pārmaiņām.

4. Regulas 60. panta 2. punkta b) apakšpunkta otrajā teikumā minētajā gadījumā līdzīgi piemēro 2. punktu.

Regulas 61. panta 5. un 6. punkta izpilde

72. pants

Darba nespējas pakāpes novērtēšana, ja nelaimes gadījums darbā noticis vai arodslimība diagnosticēta iepriekš vai vēlāk

1. Lai novērtētu darba nespējas pakāpi Regulas 61. panta 5. punktā minētajā gadījumā, prasības iesniedzējs kompetentajai institūcijai dalībvalstī, kuras tiesību subjekts viņš ir bijis laikā, kad noticis nelaimes gadījums darbā vai diagnosticēta arodslimība, sniedz visu informāciju par iepriekš notikušo nelaimes gadījumu darbā vai arodslimībām, ar kurām viņš saslimis, būdams jebkuras citas dalībvalsts tiesību subjekts, neatkarīgi no darba nespējas pakāpes, kas iegūta iepriekšējos vai vēlākajos gadījumos.

2. Saskaņā ar tiesību aktiem, ko kompetentā institūcija piemēro attiecībā uz pabalstu tiesību iegūšanu un pabalsta lieluma noteikšanu, tā ņem vērā darba nespējas pakāpi, kas iegūta iepriekšējos vai vēlākajos gadījumos.

3. Kompetentā institūcija var vērsties jebkurā citā institūcijā, kas iepriekš bijusi kompetenta šajā jautājumā, lai saņemtu jebkuru informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu.

Ja iepriekšēju darba nespēju izraisījis nelaimes gadījums, kamēr darbinieks bijis tādas dalībvalsts tiesību subjekts, kurā neņem vērā darba nespējas izcelsmi, institūcija, kas ir kompetenta attiecībā uz iepriekšējo vai vēlāko darba nespējas gadījumu, vai attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes norādītā organizācija pēc citas dalībvalsts kompetentās institūcijas pieprasījuma sniedz ziņas par iepriekšējās darba nespējas pakāpi un, ciktāl iespējams, jebkuras ziņas, kas ļauj noteikt, vai darba nespēju izraisījis nelaimes gadījums darbā otrās dalībvalsts institūcijas piemērojamo tiesību aktu nozīmē. Tādā gadījumā 2. punktu piemēro analoģiski.

Regulas 61. panta 1. punkta izpilde

73. pants

Institūcijas, kurās var vērsties raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādnieki, uzturoties vai dzīvojot dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts

1. Regulas 62. panta 1. punktā minētajos gadījumos un ja uzturēšanās vai mītnes valstī pabalsti, kurus piešķir saskaņā ar apdrošināšanas sistēmu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, kura attiecas uz fiziska darba strādniekiem tērauda rūpniecībā, ir vienādi ar pabalstiem, kurus piešķir saskaņā ar īpašo sistēmu raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādniekiem, šai kategorijai piederošie strādnieki un viņu ģimenes locekļi var vērsties izpildes regulas 3. pielikumā norādītajā tuvākajā institūcijā uzturēšanās vai dzīvesvietas dalībvalstī pat tad, ja tā ir institūcija, kura pārvalda sistēmu, kas attiecas uz fiziska darba strādniekiem tērauda rūpniecībā, un tad minētajai institūcijai ir jānodrošina pabalsti.

2. Ja pabalsti, kurus piešķir saskaņā ar īpašo sistēmu raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādniekiem, dod lielākas priekšrocības, šie strādnieki var izvēlēties, vai viņiem vērsties institūcijā, kas atbild par šīs sistēmas pārvaldīšanu, vai tuvākajā institūcijā viņu uzturēšanās vai dzīvesvietas dalībvalstī, kura pārvalda sistēmu fiziska darba strādniekiem tērauda rūpniecībā. Pēdējā gadījumā attiecīgā institūcija pievērš ieinteresētās personas uzmanību tam, ka, vēršoties institūcijā, kas atbild par iepriekš minētās īpašās sistēmas pārvaldīšanu, šī persona saņems izdevīgākus pabalstus; turklāt tā dara zināmu attiecīgās institūcijas nosaukumu un adresi.

Regulas 62. panta 2. punkta izpilde

74. pants

Kā ņem vērā laika posmu, kurā citas dalībvalsts institūcija jau ir nodrošinājusi pabalstus

Saistībā ar regulas 61. panta 2. punktu dalībvalsts institūcija, kurai jānodrošina pabalsti, var pieprasīt citas dalībvalsts institūcijai sniegt tai ziņas par laika posmu, kad šī institūcija jau nodrošinājusi pabalstus sakarā ar to pašu nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

Pensijas pieprasījumu iesniegšana un izskatīšana, izņemot pensijas sakarā ar arodslimībām, uz kurām attiecas Regulas 57. pants

75. pants

1. Lai saņemtu pensiju vai papildu piemaksu saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, darbinieks vai pašnodarbināta persona vai viņu tuvinieki, kas dzīvo citā dalībvalstī, iesniedz pieprasījumu kompetentajai institūcijai vai dzīvesvietas institūcijai, kas pārsūta šo pieprasījumu kompetentajai institūcijai. Pieprasījumu iesniedz, ievērojot šādus noteikumus:

a) pieprasījumam pievieno vajadzīgos pamatojuma dokumentus, un to noformē, izmantojot veidlapas, kas paredzētas tiesību aktos, saskaņā ar kuriem darbojas kompetentā institūcija;

b) pieprasījuma iesniedzēja sniegto ziņu patiesumu apliecina pieprasījuma veidlapai pievienotie oficiālie dokumenti vai to apstiprina kompetentās organizācijas dalībvalstī, kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs.

2. Kompetentā institūcija paziņo pieprasījuma iesniedzējam savu lēmumu tieši vai ar sadarbības organizācijas kompetentajā valstī starpniecību; tā nosūta šā lēmuma norakstu sadarbības organizācijai dalībvalstī, kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs.

Administratīvās pārbaudes un medicīniskā izmeklēšana

76. pants

1. Administratīvās pārbaudes un medicīnisko izmeklēšanu, kas paredzēta pensiju pārskatīšanas gadījumā, pēc kompetentās institūcijas pieprasījuma veic institūcija dalībvalstī, kurā atrodas persona, kam ir tiesības saņemt pabalstus, saskaņā ar šīs institūcijas piemērojamajos tiesību aktos noteikto kārtību. Kompetentā institūcija tomēr patur tiesības pieprasīt, lai personu, kam ir tiesības saņemt pabalstus, izmeklētu tās izraudzīts ārsts.

2. Jebkura persona, kas saņem pensiju sev vai bārenim, informē institūciju, kas ir atbildīga par izmaksu, par visām viņa vai bāreņa dzīves apstākļu pārmaiņām, kuras var ietekmēt tiesības saņemt pensiju.

Pensiju izmaksa

77. pants

Pensijas, kuras pienākas no vienas dalībvalsts institūcijas pieprasījuma iesniedzējiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, izmaksā saskaņā ar izpildes regulas 53. līdz 58. pantā noteikto kārtību.

5. NODAĻA

APBEDĪŠANAS PABALSTI

Regulas 64., 65. un 66. panta izpilde

78. pants

Pabalsta pieprasījuma iesniegšana

Lai saņemtu apbedīšanas pabalstu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas nav valsts, kurā viņš dzīvo, pieprasījuma iesniedzējs iesniedz pieprasījumu kompetentajai institūcijai vai dzīvesvietas institūcijai.

Pieprasījumam jāpievieno pamatojuma dokumenti, kas paredzēti tiesību aktos, saskaņā ar kuriem darbojas kompetentā institūcija.

Pieprasījuma iesniedzēja sniegto ziņu patiesumu apliecina pieprasījumam pievienotie oficiālie dokumenti vai to apstiprina kompetentās organizācijas dalībvalstī, kurā dzīvo pieprasījuma iesniedzējs.

79. pants

Izziņa par attiecīgajiem laika posmiem

1. Lai izmantotu Regulas 64. pantu, persona iesniedz kompetentajai institūcijai izziņu, kurā norāda apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmus, kas pabeigti saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras tiesību subjekts viņš bijis visvēlāk.

2. Šo izziņu pēc pieprasījuma iesniedzēja lūguma izsniedz attiecīgā veselības vai vecuma apdrošināšanas institūcija, kurā attiecīgā gadījumā darbinieks vai pašnodarbināta persona bijusi iepriekš apdrošināts. Ja pieprasījuma iesniedzējs nav iesniedzis minēto izziņu, kompetentā institūcija to saņem no kādas citas iepriekš minētās institūcijas.

3. Analoģiski piemēro 1. un 2. punktu, ja ir jāņem vērā apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmi, kas pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, lai panāktu atbilstību attiecīgās kompetentās valsts tiesību aktos ietvertajiem nosacījumiem.

6. NODAĻA

BEZDARBNIEKA PABALSTI

Regulas 67. panta izpilde

80. pants

Izziņas par apdrošināšanas vai nodarbinātības laika posmiem

1. Lai izmantotu regulas 67. panta 1., 2. vai 4. punktu, pieprasījuma iesniedzējs iesniedz kompetentajai institūcijai izziņu, kurā norāda apdrošināšanas vai nodarbinātības laika posmus, kad iepriekš veiktas iemaksas saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras tiesību subjekts viņš bijis, kā arī jebkuras citas ziņas, kas paredzētas šīs institūcijas piemērotajos tiesību aktos.

2. Šo izziņu pēc ieinteresētās personas pieprasījuma izsniedz institūcija, kas ir kompetenta bezdarba jautājumos dalībvalstī, kuras tiesību subjekts šī persona ir bijusi visvēlāk, vai cita minētās dalībvalsts kompetentās institūcijas norādītā institūcija. Ja šī persona nav iesniegusi minēto izziņu, kompetentā institūcija saņem to no kādas citas iepriekš minētās institūcijas.

3. Analoģiski piemēro 1. un 2. punktu, ja ir jāņem vērā apdrošināšanas vai nodarbinātības laika posmi, kas pabeigti iepriekš saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, lai panāktu atbilstību attiecīgās kompetentās valsts tiesību aktos ietvertajiem nosacījumiem.

Regulas 68. panta izpilde

81. pants

Izziņa pabalstu aprēķināšanai

Ja atbildību par pabalstu aprēķināšanu uzņemas institūcija, kas minēta Regulas 68. panta 1. punktā, un ja persona pēdējoreiz bijusi nodarbināta mazāk nekā četras nedēļas tajā dalībvalstī, kur atrodas šī institūcija, tā iesniedz minētajai institūcijai izziņu, kurā norāda pēdējās nodarbošanās raksturu, kas ilgusi vismaz četras nedēļas citā dalībvalstī, kā arī to, kādā tautsaimniecības nozarē šī persona bijusi nodarbināta. Ja ieinteresētā persona nav iesniegusi šo izziņu, minētā institūcija to saņem no institūcijas, kas ir kompetenta bezdarba jautājumos otrajā dalībvalstī un kurā šī persona bijusi apdrošināta visvēlāk, vai no citas institūcijas, ko norādījusi šīs dalībvalsts kompetentā institūcija.

82. pants

Izziņa par ģimenes locekļiem, kuri jāņem vērā, aprēķinot pabalstus

1. Lai izmantotu regulas 68. panta 2. punktu, persona iesniedz kompetentajai institūcijai izziņu par saviem ģimenes locekļiem, kas dzīvo citā dalībvalstī, nevis tur, kur atrodas minētā institūcija.

2. Šo izziņu izsniedz institūcija, ko norādījusi kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā dzīvo ģimenes locekļi. Tai jāapliecina, ka ģimenes locekļi nav ņemti vērā, aprēķinot bezdarbnieka pabalstus, kas pienākas citai personai saskaņā ar minētās dalībvalsts tiesību aktiem.

Izziņa ir derīga 12 mēnešus no tās izsniegšanas dienas. To var pagarināt; šajā gadījumā tā ir derīga no tās pagarināšanas dienas. Attiecīgā persona nekavējoties brīdina kompetento institūciju par visiem faktiem, kuru dēļ būtu jāgroza minētā izziņa. Šie grozījumi stājas spēkā no dienas, kurā noticis šis fakts.

3. Ja institūcija, kas izsniedz 1. punktā minēto izziņu, nespēj apstiprināt, ka ģimenes locekļi nav ņemti vērā tāda bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai, kas pienākas kādai citai personai saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņi dzīvo, tad attiecīgā persona, iesniedzot šo izziņu kompetentajai institūcijai, papildina minēto izziņu ar deklarāciju attiecībā uz šo jautājumu.

Līdzīgi 2. punkta otro daļu piemēro šai deklarācijai.

Regulas 69. panta izpilde

83. pants

Nosacījumi un ierobežojumi pabalstu tiesību saglabāšanai, ja bezdarbnieks dodas uz citu dalībvalsti

1. Lai saglabātu tiesības saņemt pabalstus, bezdarbnieks, uz kuru attiecas Regulas 69. panta 1. punkts, iesniedz institūcijai savā jaunajā atrašanās vietā izziņu, kurā kompetentā institūcija apliecina, ka viņam vēl arvien ir tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar minētā panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Kompetentā institūcija šajā izziņā, cita starpā, norāda:

a) bezdarbniekam izmaksājamā pabalsta summu saskaņā ar kompetentās valsts tiesību aktiem;

b) dienu, no kuras bezdarbnieks vairs nav pieejams kompetentās valsts nodarbinātības dienestam;

c) termiņu saskaņā ar regulas 69. panta 1. punkta b) apakšpunktu, kurš jāievēro, reģistrējoties kā personai, kas meklē darbu dalībvalstī, uz kuru šis bezdarbnieks ir pārcēlies;

d) maksimālo laiku saskaņā ar Regulas 69. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kad var saglabāt tiesības saņemt pabalstu;

e) faktus, kas var ietekmēt tiesības saņemt pabalstu.

2. Bezdarbnieks, kas grasās pārcelties uz citu dalībvalsti darba meklējumos, pirms aizbraukšanas pieprasa 1. punktā minēto izziņu. Ja bezdarbnieks nav iesniedzis minēto izziņu, institūcija viņa jaunajā atrašanās vietā saņem to no kompetentās institūcijas. Kompetentās valsts nodarbinātības dienestam jānodrošina, lai bezdarbnieks būtu informēts par saviem pienākumiem, kas izriet no Regulas 69. panta, kā arī no šā panta.

3. Institūcija bezdarbnieka jaunajā atrašanās vietā paziņo kompetentajai institūcijai bezdarbnieka reģistrācijas dienu un dienu, kad sākta pabalstu izmaksa, kā arī izmaksā kompetentās valsts pabalstus saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktos paredzēto kārtību, uz kuru ir pārcēlies bezdarbnieks.

Institūcija bezdarbnieka jaunajā atrašanās vietā veic pārbaudi vai organizē tās veikšanu tā, it kā tai būtu darīšana ar bezdarbnieku, kam ir tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar tiesību aktiem, ko tā piemēro. Tā informē kompetento institūciju par visiem faktiem, uz kuriem var attiecināt iepriekš minētā 1. punkta e) apakšpunktu, tiklīdz tas kļūst tai zināms, un gadījumos, kad pabalsts ir jāaptur vai jāatsauc, tā tūlīt pārtrauc pabalsta izmaksu. Kompetentā institūcija nekavējoties to informē, cik lielā mērā un no kuras dienas šis fakts ietekmē bezdarbnieka tiesības saņemt pabalstu. Attiecīgā gadījumā pabalstu izmaksu var atsākt tikai pēc šīs informācijas saņemšanas. Ja pabalsts ir jāsamazina, institūcija bezdarbnieka jaunajā atrašanās vietā, ņemot vērā grozījumus, turpina viņam izmaksāt samazinātu pabalsta summu pēc atbildes saņemšanas no kompetentās institūcijas.

4. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās institūcijas pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citiem izpildes noteikumiem.

Regulas 71. panta izpilde

84. pants

Bezdarbnieki, kas ir bijuši nodarbināti un kas savas pēdējās nodarbinātības laikā dzīvojuši dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts

1. Piemērojot izpildes regulas 80. pantu, gadījumos, kas minēti regulas 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā un 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punkta pirmajā teikumā, par kompetento institūciju ir uzskatāma dzīvesvietas institūcija.

2. Lai pieprasītu pabalstus saskaņā ar regulas 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, bezdarbnieks, kurš agrāk strādājis, papildus izpildes regulas 80. pantā paredzētajai izziņai iesniedz dzīvesvietas institūcijai izziņu no institūcijas dalībvalstī, kuras tiesību subjekts viņš ir bijis visvēlāk, norādot, ka viņam nav tiesību saņemt pabalstu saskaņā ar regulas 69. pantu.

3. Piemērojot Regulas 71. panta 2. punktu, dzīvesvietas institūcija pieprasa no kompetentās institūcijas jebkuru informāciju par tāda bezdarbnieka tiesībām saņemt pabalstus no šīs institūcijas, kurš agrāk bijis darbinieks.

7. NODAĻA (8)

ĢIMENES PABALSTI

Regulas 72. panta izpilde

85. pants (A)

Izziņas par darba vai pašnodarbinātības laika posmiem

1. Lai izmantotu regulas 72. pantu, persona iesniedz kompetentajai institūcijai izziņu, kurā norāda apdrošināšanas, darba vai pašnodarbinātības laika posmu, kas pabeigts saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kuras tiesību subjekts viņš bijis visvēlāk.

2. Šo izziņu pēc ieinteresētās personas pieprasījuma izsniedz institūcija, kas ir kompetenta ģimenes pabalstu jautājumos dalībvalstī, kurā šī persona bijusi apdrošināta visvēlāk, vai cita institūcija, ko norādījusi minētās dalībvalsts kompetentā iestāde. Ja pieprasījuma iesniedzējs nav iesniedzis minēto izziņu, kompetentā institūcija to saņem no kādas citas iepriekš minētās institūcijas, ja veselības apdrošināšanas institūcija nevar tai nosūtīt izpildes regulas 16. panta 1. punktā paredzētās izziņas norakstu.

3. Analoģiski piemēro 1. un 2. punktu, ja apdrošināšanas, darba vai pašnodarbinātības laika posmi, kas iepriekš pabeigti saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, ir jāņem vērā, lai panāktu atbilstību attiecīgās kompetentās valsts tiesību aktos ietvertajiem nosacījumiem.

Regulas 73. panta un 75. pankta 1. un 2. punkta izpilde (8)

86. pants (8)

1. Lai saņemtu ģimenes pabalstus saskaņā ar regulas 73. panta 1. punktu, darbinieks iesniedz pieprasījumu kompetentajai institūcijai, vajadzības gadījumā — ar darba devēja starpniecību.

2. Par pamatojumu savam pieprasījumam darbinieks iesniedz izziņu par saviem ģimenes locekļiem, kuri dzīvo tādā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas kompetentā institūcija. Šādu izziņu izsniedz vai nu tās iestādes, kas ir kompetentas civilstāvokļa lietās šo ģimenes locekļu dzīvesvietas valstī, vai arī institūcija, kas ir kompetenta attiecībā uz veselības apdrošināšanu šo ģimenes locekļu dzīvesvietā, vai kāda cita institūcija, ko izraudzījusies tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā dzīvo šie ģimenes locekļi. Šāda izziņa atkārtoti jāiesniedz reizi gadā.

3. Ja kompetentās valsts tiesību aktos paredzēts, ka ģimenes pabalstus drīkst izmaksāt vai tie ir jāizmaksā citai personai, nevis pašam darbiniekam, šis darbinieks par pamatojumu savam pieprasījumam iesniedz arī ziņas par personu (uzvārds, vārds, pilna adrese), kurai šie ģimenes pabalsti izmaksājami dzīvesvietas valstī.

4. Divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās institūcijas var vienoties par īpašu kārtību ģimenes pabalstu izmaksai, cita starpā, lai atvieglotu regulas 75. panta 1. un 2. punkta izpildi. Šādas vienošanās dara zināmas Admi nistratīvajai komisijai.

5. Darbinieks informē kompetento institūciju, vajadzības gadījumā, ar darba devēja starpniecību, par:

- visām ģimenes locekļu dzīves apstākļu pārmaiņām, kas var ietekmēt tiesības saņemt ģimenes pabalstus;

- visām pārmaiņām to ģimenes locekļu skaitā, par kuriem pienākas ģimenes pabalsti;

- šo ģimenes locekļu dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas maiņu;

- jebkuru profesionālo darbību, kuras dēļ pienākas ģimenes pabalsti arī saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šie ģimenes locekļi dzīvo.

87. pants (8)

…

Regulas 74. panta izpilde

88. pants (8)

Līdzīgi piemēro izpildes regulas 86. pantu bezdarbniekiem, kuri iepriekš ir bijuši darbinieki vai pašnodarbinātas personas un uz kuriem attiecas regulas 74. pants.

89. pants (8)

…

8. NODAĻA

PABALSTI BĀREŅIEM UN PENSIONĀRU APGĀDĪBĀ ESOŠIEM BĒRNIEM

Regulas 77., 78. un 79. panta izpilde

90. pants

1. Lai saņemtu pabalstus saskaņā ar regulas 77. vai 78. pantu, pieprasījuma iesniedzējs iesniedz pieprasījumu savas dzīvesvietas institūcijai saskaņā ar šīs institūcijas piemērotajos tiesību aktos noteikto kārtību.

2. Ja pieprasījuma iesniedzējs tomēr nedzīvo tajā dalībvalstī, kur atrodas kompetentā institūcija, viņš var iesniegt pieprasījumu kompetentajai institūcijai vai savas dzīvesvietas institūcijai, kura pēc tam pārsūta pieprasījumu kompetentajai institūcijai, norādot tā iesniegšanas dienu. Šī diena ir uzskatāma par dienu, kurā pieprasījums iesniegts kompetentajai institūcijai.

3. Ja 2. punktā minētā kompetentā institūcija konstatē, ka saskaņā ar tās piemērotajiem tiesību aktiem tādas tiesības nepastāv, tā tūlīt šo pieprasījumu kopā ar visiem vajadzīgajiem dokumentiem un informāciju pārsūta tās dalībvalsts institūcijai, kuras tiesību aktiem darbinieks vai pašnodarbināta persona ir bijusi pakļauta visilgāko laika posmu.

Vajadzības gadījumā šo lietu, ievērojot tos pašus nosacījumus, var nosūtīt atpakaļ institūcijai dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem attiecīgā persona ir pabeigusi īsako no saviem apdrošināšanas vai dzīvesvietas laika posmiem.

4. Vajadzības gadījumā Administratīvā komisija nosaka jebkādu papildu kārtību, kas ir jāievēro, iesniedzot pabalstu pieprasījumus.

91. pants

1. Pabalstus, kas izmaksājami saskaņā ar regulas 77. vai 78. pantu, izmaksā, ievērojot izpildes regulas 53. līdz 58. pantu.

2. Vajadzības gadījumā dalībvalstu kompetentās iestādes norāda institūciju, kas ir kompetenta attiecībā uz to pabalstu izmaksu, kuri pienākas saskaņā ar regulas 77. vai 78. pantu.

92. pants

Jebkura persona, kurai saskaņā ar regulas 77. vai 78. pantu izmaksā pabalstus bāreņiem vai pensionāra bērniem, informē institūciju, kas atbild par šo pabalstu izmaksu, par:

- visām bērnu vai bāreņu dzīves apstākļu pārmaiņām, kas var ietekmēt tiesības saņemt pabalstus,

- visām pārmaiņām to bērnu vai bāreņu skaitā, par kuriem pienākas pabalsti,

- bērnu vai bāreņu dzīvesvietas maiņu,

- jebkuru profesionālo darbību, kas dod tiesības saņemt ģimenes pabalstus vai ģimenes piemaksas par šiem bērniem vai bāreņiem.

V SADAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

93. pants

Veselības un maternitātes apdrošināšanas pabalstu atmaksāšana, izņemot tos, kas paredzēti izpildes regulas 94. un 95. pantā

1. Faktisko summu pabalstiem natūrā, kas saskaņā ar regulas 19. panta 1. un 2. punktu piešķirti darbiniekiem un pašnodarbinātām personām, kā arī viņu ģimenēm, kuru dzīvesvieta ir tajā pašā dalībvalstī, un pabalstus natūrā, kas piešķirti saskaņā ar regulas 21. panta 2. punktu, 22. pantu, 25. panta 1., 3. un 4. punktu, 26. pantu, 29. panta 1. punktu vai 31. pantu, kompetentā institūcija atmaksā tai institūcijai, kura nodrošinājusi minētos pabalstus, kā atspoguļots minētās institūcijas grāmatvedības datos.

2. Regulas 29. panta 2. punktā, 22. panta 3. punkta otrajā daļā, 29. panta 1. punktā un 31. pantā minētajos gadījumos, kā arī saistībā ar 1. punkta izpildi, pensionāra vai, attiecīgi, ģimenes locekļu dzīvesvietas institūcija ir uzskatāma par kompetento institūciju.

3. Ja 1. punktā minēto pabalstu faktiskā summa nav uzrādīta tās institūcijas grāmatvedības datos, kas tos ir piešķīrusi, un nav panākta vienošanās saskaņā ar 6. punktu, atmaksājamo summu nosaka, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem, aprēķinot tos pēc visām attiecīgajām norādēm un izmantojot visus pieejamos datus. Administratīvā komisija izvērtē, kas būtu jāņem par pamatu, aprēķinot vienreizējos maksājumus, un lemj par to summu.

4. Veicot atmaksāšanu, neņem vērā tarifus, kas ir augstāki par tiem tarifiem, ko piemēro pabalstiem natūrā, kurus piešķir tādiem darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, kas ir tās valsts tiesību subjekti, kuras tiesību aktus piemēro institūcija, kas nodrošinājusi 1. punktā minētos pabalstus.

5. Līdzīgi piemēro 1. un 2. punktu, ja veic tādu naudas pabalstu atmaksāšanu, kas piešķirti saskaņā ar izpildes regulas 18. panta 8. punkta otro teikumu.

6. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Administratīvas komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citiem atmaksājamo summu novērtēšanas paņēmieniem, piemēram, ņemot par pamatu vienreizējos maksājumus.

94. pants

To pabalstu natūrā atmaksāšana, kas piešķirti sakarā ar veselības un maternitātes apdrošināšanu darbinieka vai pašnodarbinātas personas ģimenes locekļiem, kuru dzīvesvieta nav tajā pašā dalībvalstī

1. Pabalstu natūrā summu, kas piešķirti saskaņā ar Regulas 19. panta 2. punktu darbinieka vai pašnodarbinātas personas ģimenes locekļiem, kuri nedzīvo vienā dalībvalstī ar šo darbinieku, institūcijām, kas piešķīrušas minētos pabalstus, katru kalendāra gadu atmaksā kompetentās institūcijas, ņemot par pamatu vienreizējo maksājumu, kurš ir pēc iespējas pietuvināts faktiskajiem izdevumiem.

2. Vienreizējo maksājumu nosaka, reizinot vidējās gada izmaksas uz vienu ģimeni ar vidējo ģimeņu skaitu gadā, kas jāņem vērā, un iegūto rezultātu samazinot par 20 %.

3. Reizinātājus, kas ir vajadzīgi, lai aprēķinātu minēto vienreizējo maksājumu, nosaka šādi:

a) vidējās ikgadējās izmaksas uz vienu ģimeni katrā dalībvalstī iegūst, ikgadējos izdevumus sakarā ar visiem pabalstiem natūrā, ko saskaņā ar sociālā nodrošinājuma sistēmām, kuras jāņem vērā, šīs dalībvalsts institūcijas piešķīrušas visiem darbinieku ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas minētās dalībvalsts tiesību akti, izdalot ar šo darbinieku vai pašnodarbināto personu, kam ir ģimenes locekļi, vidējo skaitu gadā; sociālā nodrošinājuma sistēmas, kas šim nolūkam jāievēro, ir uzskaitītas izpildes regulas 9. pielikumā;

b) divu dalībvalstu institūciju savstarpējos norēķinos vidējais ikgadējais ģimeņu skaits, kas jāņem vērā, ir vienāds ar to darbinieku vai pašnodarbinātu personu vidējo skaitu gadā, kuri ir tiesību subjekti vienai no minētajām dalībvalstīm un kuru ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt pabalstus natūrā, kas jānodrošina otras dalībvalsts institūcijai.

4. Ģimeņu skaitu, kas jāņem vērā saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, nosaka, izmantojot sarakstu, ko šim nolūkam sastādījusi dzīvesvietas institūcija, balstoties uz kompetentās institūcijas sniegtajiem dokumentārajiem pierādījumiem par ieinteresēto personu tiesībām. Jebkādu domstarpību gadījumā iesaistīto institūciju apsvērumus iesniedz Revīzijas padomei, kas paredzēta izpildes regulas 101. panta 3. punktā.

5. Administratīvā komisija nosaka metodes un procedūras, lai noteiktu 3. un 4. punktā minētos aprēķinu reizinātājus.

6. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citu metožu ieviešanu atmaksājamo summu noteikšanai.

95. pants [1]

Tādu pabalstu natūrā atlīdzināšana, kas saskaņā ar veselības un maternitātes apdrošināšanu piešķirti pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kuru dzīvesvieta nav tajā dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem viņi saņem pensiju un ir tiesīgi uz pabalstiem

1. Summu pabalstiem natūrā, kas piešķirta saskaņā ar regulas 28. panta 1. punktu un 28.a pantu, kompetentās institūcijas atlīdzina tām institūcijām, kuras sniegušas minētos pabalstus, pamatojoties uz vienreizēju kopsummas maksājumu, kurš ir pēc iespējas tuvāks faktiskajiem izdevumiem.

2. Vienreizējo kopsummas maksājumu nosaka, reizinot vidējās gada izmaksas uz vienu pensionāru ar vidējo pensionāru skaitu gadā, kas jāņem vērā, un iegūto rezultātu samazinot par 20 %.

3. Minētā vienreizējā maksājuma aprēķināšanai vajadzīgos reizinātājus nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) vidējās gada izmaksas uz vienu pensionāru katrā dalībvalstī iegūst, izdalot gada kopējās izmaksas sakarā ar visiem pabalstiem natūrā, ko šīs dalībvalsts institūcijas ir piešķīrušas visiem pensionāriem, kuru pensijas ir izmaksājamas saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem pēc vērā ņemamām sociālā nodrošinājuma sistēmām, un viņu ģimenes locekļiem, ar vidējo pensionāru skaitu gadā; sociālā nodrošinājuma sistēmas, kas šim nolūkam jāievēro, ir uzskaitītas 9. pielikumā;

b) divu dalībvalstu institūciju savstarpējos norēķinos vidējais pensionāru skaits gadā, kas jāņem vērā, ir vienāds ar regulas 28. panta 2. punktā minēto vidējo pensionāru skaitu gadā, kuriem, dzīvojot vienā dalībvalstī, ir tiesības saņemt pabalstus natūrā, kas iekasējami no institūcijas citā dalībvalstī.

4. Pensionāru skaitu, kas jāņem vērā saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, nosaka, izmantojot sarakstu, ko šim nolūkam sastādījusi dzīvesvietas institūcija, balstoties uz kompetentās institūcijas sniegtajiem dokumentārajiem pierādījumiem par ieinteresēto personu tiesībām. Jebkādu domstarpību gadījumā iesaistīto institūciju apsvērumus iesniedz Revīzijas padomei, kas paredzēta izpildes regulas 101. panta 3. punktā.

5. Administratīvā komisija nosaka metodes un procedūras, lai noteiktu 3. un 4. punktā minētos aprēķinu reizinātājus.

6. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās institūcijas pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties par citu metožu ieviešanu atmaksājamo summu noteikšanai.

Regulas 63. panta 2. punkta izpilde

96. pants

To pabalstu natūrā atmaksāšana, kurus saskaņā ar apdrošināšanas sistēmu ir piešķīrusi vienas dalībvalsts institūcija citas dalībvalsts institūcijas vārdā pēc negadījumiem darbā un arodslimībām

Saistībā ar regulas 63. panta 2. punktu izpildes regulas 93. pantu piemēro analoģiski.

Regulas 70. panta 2. punkta izpilde

97. pants

To bezdarbnieka pabalstu atmaksāšana, kas izmaksāti bezdarbniekiem, kuri darba meklējumos pārcēlušies uz citu valsti

1. Saskaņā ar Regulas 69. pantu izmaksāto pabalstu summu institūcijai, kas izmaksājusi minētos pabalstus, kā tas uzrādīts šīs institūcijas grāmatvedības datos, atmaksā kompetentā institūcija.

2. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo valstu kompetentās iestādes var:

- pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas vienoties ieviest citus atmaksājamo summu noteikšanas veidus, piemēram, vienreizējus kopsummas maksājumus vai citus maksājumu veidus,

vai

- atteikties no jebkādas atmaksāšanas institūciju starpā.

98. pants (8)

…

Vispārējie atmaksāšanas noteikumi

99. pants

Pārvaldes izmaksas

Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar regulas 84. panta 2. punkta trešo teikumu var vienoties palielināt izpildes regulas 93. līdz 98. pantā minēto pabalstu summu par dažiem procentiem, ņemot vērā pārvaldes izmaksas. Attiecīgiem pabalstiem šie procenti var būt atšķirīgi.

100. pants

Novēloti pieprasījumi

1. Salīdzinot norēķinus starp dalībvalstu institūcijām, par izmaksu atbildīgās institūcijas var neņemt vērā pieprasījumus to pabalstu atmaksāšanai, kuri piešķirti kalendārajā gadā, pēc kura ir pagājuši trīs vai vairāk gadu līdz šo pieprasījumu iesniegšanas dienai, neatkarīgi no tā, vai tie iesniegti sadarbības organizācijai vai kompetentās dalībvalsts institūcijai, kas ir atbildīga par izmaksu.

2. Trīs gadu termiņu, kas attiecas uz pieprasījumiem veikt atmaksāšanu ar vienreizēju kopsummas maksājumu, skaita no dienas, kad "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī" publicē vidējās ikgadējās pabalstu natūrā izmaksas, kas noteiktas saskaņā ar izpildes regulas 94. un 95. pantu.

101. pants (8)

Pieprasījumu saraksts

1. Administratīvā komisija, ievērojot regulas 36., 63. un 70. pantu, katram kalendāra gadam sastāda pieprasījumu sarakstu.

2. Administratīvā komisija var organizēt jebkuru pārbaudi saistībā ar statistikas un grāmatvedības datu uzraudzību, kas ir vajadzīga, lai sastādītu 1. punktā paredzēto pieprasījumu sarakstu, jo īpaši, lai nodrošinātu to atbilstību šajā sadaļā izklāstītajiem noteikumiem.

3. Administratīvā komisija pieņem šajā pantā minētos lēmumus par Revīzijas padomes ziņojumu, kuram pievieno savu atzinumu kopā ar pamatojumu. Administratīvā komisija nosaka Revīzijas padomes darbības metodes un tās sastāvu.

102. pants (8)

Revīzijas padomes funkcijas. Atmaksāšanas kārtība

1. Revīzijas padome:

a) apkopo vajadzīgos datus un nodrošina aprēķinus, kas ir vajadzīgi šīs sadaļas izpildei;

b) periodiski sniedz Administratīvajai komisijai pārskatus par regulu izpildes rezultātiem, it īpaši attiecībā uz finansiālo pusi;

c) sniedz Administratīvajai komisijai noderīgus ierosinājumus saistībā ar a) un b) apakšpunktu;

d) iesniedz Administratīvajai komisijai priekšlikumus sakarā ar piezīmēm, ko tā saņem saskaņā ar izpildes regulas 94. panta 4. punktu un 95. panta 4. punktu;

e) izklāsta Administratīvajai komisijai priekšlikumus sakarā ar izpildes regulas 101. panta izpildi;

f) veic jebkurus darbus, pētījumus vai uzdevumus sakarā ar lietām, ko tai uzticējusi Administratīvā komisija.

2. Regulas 36., 63. un 70. pantā paredzēto atmaksāšanu citas dalībvalsts kreditoriestādēm veic dalībvalsts kompetentās institūcijas ar dalībvalstu kompetento iestāžu norādīto organizāciju starpniecību. Organizācijas, ar kuru starpniecību veic atmaksāšanu, paziņo Administratīvajai komisijai atmaksātās summas šīs komisijas noteiktajos termiņos un saskaņā ar tās noteikto kārtību.

3. Ja atmaksājamo summu nosaka, pamatojoties uz piešķirto pabalstu faktisko summu, kas uzrādīta institūciju grāmatvedības dokumentos, tos par katru kalendāra pusgadu atmaksā nākamā pusgada laikā.

4. Ja atmaksājamo summu paredz kā vienreizēju maksājumu, to veic katru kalendāra gadu; šajā gadījumā kompetentās institūcijas izmaksā kreditoriestādēm avansu katra kalendārā pusgada pirmajā dienā saskaņā ar Administratīvās komisijas noteikto kārtību.

5. Divu vai vairāku dalībvalstu kompetentās institūcijas var vienoties par citiem atmaksāšanas termiņiem vai citu avansa izmaksas kārtību.

103. pants

Statistikas un uzskaites datu apkopošana

Dalībvalstu kompetentās institūcijas veic visus vajadzīgos pasākumus sakarā ar šīs sadaļas izpildi, it īpaši tos, kas skar statistikas un uzskaites datu apkopošanu.

104. pants (8)

Kārtība, atbilstīgi kurai dalībvalstu starpā vai dalībvalstu kompetento iestāžu starpā panāktās vienošanās par atmaksāšanu iekļauj 5. pielikumā

1. Noteikumus, kas līdzinās regulas 36. panta 3. punkta, 63. panta 3. punkta un 70. panta 3. punkta, kā arī izpildes regulas 93. panta 6. punkta, 94. panta 6. punkta un 95. panta 6. punkta noteikumiem un kas ir spēkā iepriekšējā dienā pirms regulas stāšanās spēkā, turpina piemērot, ja tie ir iekļauti izpildes regulas 5. pielikumā.

2. Noteikumus, kas līdzinās 1. punktā minētajiem un kurus piemēro divu vai vairāku dalībvalstu savstarpējiem norēķiniem pēc regulas stāšanās spēkā, iekļauj izpildes regulas 5. pielikumā. Tas pats attiecas uz noteikumiem, par kuriem notikusi vienošanās saskaņā ar izpildes regulas 97. panta 2. punktu.

Administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksas

105. pants

1. Izdevumus saistībā ar administratīvajām pārbaudēm un jebkura veida medicīnisko izmeklēšanu, novērojumiem, ārstu apmeklējumiem un jebkādiem izmeklējumiem, kas ir vajadzīgi, lai piešķirtu, nodrošinātu vai pārskatītu pabalstus, atbildīgajām institūcijām atmaksā institūcija, kuras uzdevumā tie ir izmaksāti, pamatojoties uz tarifiem, ko piemēro iepriekš minētā institūcija.

2. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās institūcijas tomēr var vienoties par citiem atmaksāšanas veidiem, piemēram, ņemot par pamatu vienreizēju maksājumu, vai arī tās var atteikties no jebkādas savstarpējas atmaksāšanas institūciju starpā.

Šādas vienošanās iekļauj izpildes regulas 5. pielikumā. Vienošanās, kas ir spēkā iepriekšējā dienā pirms regulas stāšanās spēkā, turpina piemērot, ja tās ir iekļautas minētajā pielikumā.

Kopējie noteikumi naudas pabalstu izmaksai

106. pants

Katras dalībvalsts kompetentās iestādes paziņo Administratīvajai komisijai tās paredzētajos termiņos un saskaņā ar komisijas noteikto kārtību naudas pabalstu summu, ko tās institūcijas ir izmaksājušas pabalstu saņēmējiem, kas dzīvo vai uzturas jebkurā citā dalībvalstī.

107. pants (9) (11) (12) (14)

Pārrēķins citā valūtā

1. Piemērojot šādus noteikumus:

a) regulā

12. panta 2., 3. un 4. punktu, 14.d panta 1. punktu, 19. panta 1. punkta b) apakšpunkta pēdējo teikumu, 22. panta 1. punkta ii) apakšpunkta pēdējo teikumu, 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta priekšpēdējo teikumu, 41. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu, 46. panta 4. punktu, 46.a panta 3. punktu, 50. pantu, 52. panta b) punkta pēdējo teikumu, 55. panta 1. punkta ii) apakšpunkta pēdējo teikumu, 70. panta 1. punkta pirmo daļu, 71. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu un b) apakšpunkta ii) daļas priekšpēdējo teikumu;

b) izpildes regulā

34. panta 1., 4. un 5. punktu;

konversijas likme tādu summu pārrēķinam attiecīgo valstu valūtā, kas izteiktas citu valstu valūtā, ir likme, ko Komisija aprēķinājusi, ņemot par pamatu šo valūtu maiņas kursu mēneša vidējo lielumu 2. punktā noteiktajā bāzes laika posmā, kuri tai paziņoti, lai īstenotu Eiropas monetāro sistēmu.

2. Bāzes laika posms ir:

- janvāris tām konversijas likmēm, kas piemērojamas no nākamā 1. aprīļa,

- aprīlis tām konversijas likmēm, kas piemērojamas no nākamā 1. jūlija,

- jūlijs tām konversijas likmēm, kas piemērojamas no nākamā 1. oktobra,

- oktobris tām konversijas likmēm, kas piemērojamas no nākamā 1. janvāra.

3. Maiņas kursi, kas izmantojami 1. punkta nolūkā, ir tie maiņas kursi, ko centrālā banka tajā pat laikā paziņojusi Komisijai ECU aprēķināšanai Eiropas monetārajā sistēmā.

4. Administratīvā komisija pēc Revidentu padomes priekšlikuma nosaka datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu 1. punktā minētajos gadījumos piemērojamās konversijas likmes.

5. Konversijas likmes, kas piemērojamas 1. punktā minētajos gadījumos, publicē Eiropas Kopienas Oficiālajā Vēstnesī priekšpēdējā mēnesī pirms tā mēneša, no kura pirmās dienas tās ir piemērojamas.

6. Gadījumos, uz kuriem neattiecas 1. punkts, konversiju veic pēc oficiālā maiņas kursa maksāšanas dienā gan attiecībā uz pabalstu izmaksu, gan to kompensēšanu.

VI SADAĻA

DA ĀDI NOTEIKUMI

108. pants

Sezonas strādnieka statusa pierādīšana

Darbinieks, uz kuru attiecas Regulas 1. panta c) punkts, lai pierādītu, ka viņš ir sezonas strādnieks, uzrāda tās dalībvalsts nodarbinātības dienesta apzīmogotu darba līgumu, kurā viņš ir iestājies darbā, vai citu šā dienesta apzīmogotu dokumentu, kas apliecina, ka viņa darbam ir sezonas raksturs. Ja šajā dalībvalstī nav ticis noslēgts darba līgums, tad pabalstu pieprasīšanas gadījumā nodarbinātības valsts institūcija, attiecīgi, izdod dokumentu, kas apliecina, ka saskaņā ar ieinteresētās personas sniegtajām ziņām viņa darbam ir sezonas raksturs.

109. pants

Vienošanās par iemaksu veikšanu

Darba devējs, kam nav uzņēmējdarbības vietas dalībvalstī, kurā ir nodarbināts darbinieks, var vienoties par to, ka darbinieks rīkojas viņa vārdā attiecībā uz iemaksu veikšanu.

Jebkuru šādu vienošanos darba devējs dara zināmu kompetentajai institūcijai vai, vajadzības gadījumā, institūcijai, ko norādījusi minētās dalībvalsts kompetentā iestāde.

110. pants

Savstarpēja administratīvā palīdzība, atgūstot nepamatoti saņemtus pabalstus

Ja dalībvalsts institūcija, kas nodrošinājusi pabalstus, ierosina vērsties pret personu, kura saņēmusi tādus pabalstus, kas tai nepienācās, tad šīs personas dzīvesvietas institūcija vai institūcija, ko norādījusi kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā šī persona dzīvo, sniedz palīdzību tās dalībvalsts institūcijai, kas nodrošinājusi pabalstus.

111. pants

Nepamatoti saņemto izmaksu atgūšana, ko veic sociālā nodrošinājuma institūcijas, un aprūpes organizāciju prasījumi

1. Ja, atbilstīgi regulas III sadaļas 3. nodaļai piešķirot vai pārskatot pabalstus (pensijas) sakarā ar invaliditāti, vecumu vai nāvi, dalībvalsts institūcija ir izmaksājusi pabalstu saņēmējam summu, kas pārsniedz to, kura viņam pienākas, šī institūcija var lūgt jebkuras citas dalībvalsts institūciju, kas atbild par attiecīgo pabalstu izmaksu šai personai, atvilkt pārmaksāto summu no kopējiem turpmākiem maksājumiem, kas pienākas minētajam pabalstu saņēmējam no šīs institūcijas Šī institūcija pārskaita atvilkto summu kreditoriestādei. Ja pārmaksāto summu nevar atvilkt no turpmākajiem maksājumiem, piemēro 2. punktu.

2. Ja dalībvalsts institūcija ir izmaksājusi pabalstu saņēmējam summu, kas pārsniedz to summu, kura viņam pienākas, šī institūcija, ievērojot tās piemērojamajos tiesību aktos noteiktos nosacījumus un ierobežojumus, var lūgt jebkuras citas dalībvalsts institūciju, kas atbild par pabalstu izmaksu šim pabalstu saņēmējam, atvilkt pārmaksāto summu no summām, ko tā maksā minētajam pabalstu saņēmējam. Pēdējā institūcija izdara atvilkumu, ievērojot tās piemērojamajos tiesību aktos paredzētos kompensēšanas nosacījumus un ierobežojumus, tā, it kā tā būtu pati pārmaksājusi šīs summas, un pārskaita atvilkto summu kreditoriestādei.

3. Ja persona, uz kuru attiecas regula, ir saņēmusi kādā dalībvalstī palīdzību laika posmā, kurā tai bija tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, organizācija, kas piešķīrusi palīdzību, ja tai ir juridiskas tiesības pieprasīt atpakaļ pabalstus, kuri pienākas minētajai personai, var lūgt jebkuras citas dalībvalsts institūciju, kas atbild par pabalstu izmaksu šai personai, atvilkt izmaksāto palīdzības summu no summām, ko šī institūcija maksā minētajai personai.

Ja personas ģimenes loceklis, uz kuru attiecas regula, ir saņēmis palīdzību kādā dalībvalstī laika posmā, kurā minētajai personai bija tiesības saņemt pabalstus attiecīgajam ģimenes loceklim saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, organizācija, kas sniegusi palīdzību, ja tai ir likumiskas tiesības atgūt pabalstus, kuri pienākas minētajai personai saistībā ar attiecīgo ģimenes locekli, var lūgt jebkuras citas dalībvalsts institūciju, kas atbild par šo pabalstu izmaksu par labu šai personai, atvilkt palīdzības veidā izmaksātās summas no summām, ko šī institūcija šajā sakarā maksā minētajai personai par attiecīgo ģimenes locekli.

Par izmaksu atbildīgā institūcija veic atvilkumu, ievērojot tās piemērojamajos tiesību aktos paredzētos šādas kompensēšanas nosacījumus un ierobežojumus, un pārskaita atvilkto summu kreditoriestādei.

112. pants

Ja institūcija ir veikusi nepamatotus maksājumus, tieši vai ar citas institūcijas starpniecību, un ja to atgūšana kļuvusi neiespējama, attiecīgās summas gala rezultātā ir iekasējamas no pirmās institūcijas, izņemot gadījumus, kad maksājums ir nelikumīgi veikts krāpšanas nolūkā.

113. pants

Tādu pabalstu natūrā atgūšana, kas nepamatoti piešķirti starptautisko pārvadājumu darba ņēmējiem

1. Ja kompetentā institūcija neatzīst tiesības saņemt pabalstus natūrā, tad pabalstus natūrā, ko starptautisko pārvadājumu darba ņēmējiem piešķīrusi uzturēšanās vietas institūcija, pamatojoties uz izpildes regulas 20. panta 1. punktā vai 62. panta 1. punktā minētā pieņēmuma nosacījumiem, atmaksā kompetentā institūcija.

2. Izdevumus, kas radušies uzturēšanās vietas institūcijai saistībā ar starptautisko pārvadājumu darba ņēmēju, kurš agrāk nav vērsies uzturēšanās vietas institūcijā un kuram nav tiesību saņemt pabalstus natūrā, bet kurš tomēr ir saņēmis pabalstus natūrā, uzrādot izpildes regulas 20. panta 1. punktā vai 62. panta 1. punktā minēto izziņu, atmaksā institūcija, kas uzrādīta kā kompetenta minētajā izziņā, vai cita institūcija, ko šim nolūkam norādījusi kompetentā iestāde attiecīgajā dalībvalstī.

3. Kompetentā institūcija vai — 2. punktā minētajā gadījumā — institūcija, kas uzrādīta kā kompetenta, vai šim nolūkam norādītā institūcija ieraksta pabalstu saņēmēja debetā viņam nepamatoti piešķirto pabalstu natūrā vērtību. Minētā institūcija paziņo šīs debeta summas izpildes regulas 101. panta 3. punktā minētajai Revīzijas padomei, kas sagatavo attiecīgo pārskatu.

114. pants

Pabalstu provizoriska izmaksa, ja rodas strīdi par to, kuras valsts tiesību akti jāpiemēro vai kurai institūcijai jānodrošina pabalsti

Ja, rodoties strīdam starp divu vai vairāku dalībvalstu institūcijām vai kompetentajām iestādēm par to, kuras valsts tiesību akti būtu jāpiemēro darbiniekam saskaņā ar regulas II sadaļu vai kurai institūcijai būtu jānodrošina pabalsti, ieinteresētā persona, kura varētu pieprasīt pabalstu, ja nebūtu radies strīds, provizoriski saņem pabalstus, kas paredzēti tiesību aktos, kurus piemēro dzīvesvietas institūcija, vai, viņam nedzīvojot vienā no attiecīgajām dalībvalstīm, pabalstus, kas paredzēti tiesību aktos, kurus piemēro institūcija, kurai pirmajai iesniegts viņa pieprasījums.

115. pants

Kārtība attiecībā uz medicīnisko izmeklēšanu, ko veic dalībvalstī, kura nav kompetentā valsts

Uzturēšanās vietas institūcija vai dzīvesvietas institūcija, kurai saskaņā ar regulas 87. pantu ir jāveic medicīniskā izmeklēšana, ievēro kārtību, kas noteikta tiesību aktos, kurus tā piemēro.

Ja šāda kārtība nepastāv, tā vēršas kompetentajā institūcijā, lai noskaidrotu, kāda kārtība ir jāievēro.

116. pants

Vienošanās par iemaksu atgūšanu

1. Vienošanās, kas panāktas, ievērojot regulas 92. panta 2. punktu, iekļauj izpildes regulas 5. pielikumā.

2. Vienošanās, kas panāktas, lai pildītu regulas 51. pantu, turpina piemērot, ja tās ir iekļautas izpildes regulas 5. pielikumā.

117. pants

Datu apstrāde

1. Viena vai vairākas dalībvalstis vai to kompetentās iestādes pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas var pielāgot elektroniskajai datu apstrādei apliecību, izziņu, ziņojumu, pieprasījumu un pārējo dokumentu paraugus, kā arī to datu pārraides operācijas un metodes, ko paredz saistībā ar regulas un izpildes regulas īstenošanu.

2. Ja to pieļauj elektroniskās datu apstrādes attīstība dalībvalstīs, Administratīvā komisija sāk pētījumus, kas ir vajadzīgi, lai standartizētu un ieviestu plašā apritē pielāgošanas paņēmienus, kuri izriet no 1. punkta.

VII SADAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

118. pants (6) (12)

Pārejas noteikumi attiecībā uz pensijām darbiniekiem

1. Ja attiecīgais gadījums iestājas līdz 1972. gada 1. oktobrim vai līdz datumam, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajā dalībvalstī, tad pieprasījums tādai pensijai, kura vēl nav piešķirta līdz minētajam datumam, ir par cēloni divkāršam piešķīrumam, ciktāl sakarā ar šādu risku ir jāpiešķir pabalsti par laika posmu pirms šā datuma:

a) par laika posmu līdz 1972. gada 1. oktobrim vai līdz datumam, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajā dalībvalstī — saskaņā ar regulu vai ar tiem nolīgumiem, kas ir spēkā starp attiecīgajām dalībvalstīm;

b) par laika posmu sākot no 1972. gada 1. oktobra vai no dienas, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajā dalībvalstī — saskaņā ar regulu.

Ja summa, kas aprēķināta saskaņā ar a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, ir lielāka par to summu, kas aprēķināta saskaņā ar b) apakšpunktā minētajiem noteikumiem, tad attiecīgā persona tomēr joprojām ir tiesīga saņemt tādu summu, kas aprēķināta saskaņā ar a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.

2. Tāds pieprasījums invaliditātes, vecuma pabalstam vai pabalstam tuviniekiem, ko institūcijai iesniedz, sākot no 1972. gada 1. oktobra vai no dienas, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajā dalībvalstī vai daļā šīs valsts teritorijas, automātiski liek pārskatīt pabalstus, kurus pirms šīs dienas sakarā ar to pašu gadījumu ir piešķīrusi vienas vai vairāku citu dalībvalstu institūcija vai institūcijas saskaņā ar regulu; šāda pārskatīšana nevar būt par pamatu jau piešķirtā pabalsta summas samazināšanai.

119. pants (6) (12)

Pārejas noteikumi attiecībā uz pensijām pašnodarbinātām personām

1. Ja attiecīgais gadījums iestājas līdz 1982. gada 1. jūlijam vai līdz datumam, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajā dalībvalstī, tad pieprasījums tādai pensijai, kura vēl nav piešķirta līdz minētajam datumam, ir par cēloni divkāršam piešķīrumam, ciktāl sakarā ar šādu risku ir jāpiešķir pabalsti par laika posmu pirms šā datuma:

a) par laika posmu līdz 1982. gada 1. jūlijam vai līdz datumam, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajā dalībvalstī — saskaņā ar regulu vai ar tiem nolīgumiem, kas bija spēkā starp attiecīgajām dalībvalstīm pirms šīs dienas;

b) par laika posmu, sākot no 1982. gada 1. jūlija vai no dienas, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajās dalībvalstī — saskaņā ar regulu.

Ja summa, kas aprēķināta saskaņā ar a) apakšpunktu, ir lielāka par to summu, kas aprēķināta saskaņā ar b) apakšpunktu, tad attiecīgā persona tomēr joprojām ir tiesīga saņemt tādu summu, kas aprēķināta saskaņā ar a) apakšpunktu.

2. Tāds pieprasījums invaliditātes, vecuma pabalstam vai pabalstam tuviniekiem, ko dalībvalsts institūcijai iesniedz, sākot no 1982. gada 1. jūlija vai no dienas, kad izpildes regulu ievieš attiecīgajā dalībvalstī vai daļā šīs valsts teritorijas, automātiski liek pārskatīt pabalstus, kurus pirms šīs dienas sakarā ar to pašu gadījumu ir piešķīrusi vienas vai vairāku citu dalībvalstu institūcija vai institūcijas saskaņā ar regulu; šāda pārskatīšana nevar būt par pamatu jau piešķirtā pabalsta summas samazināšanai.

119.a pants (5)

Pārejas noteikumi attiecībā uz pensijām, nolūkā piemērot izpildes regulas 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta pēdējo daļu

1. Ja attiecīgais gadījums iestājas pirms 1987. gada 1. janvāra, tad pieprasījums tādai pensijai, kura vēl nav piešķirta līdz minētajam datumam, ir par cēloni divkāršam piešķīrumam, ciktāl sakarā ar šādu risku ir jāpiešķir pabalsti par laika posmu pirms pēdējā še minētā datuma:

a) par laika posmu līdz 1987. gada 1. janvārim — saskaņā ar regulu vai ar tiem nolīgumiem, kas ir spēkā starp attiecīgajām dalībvalstīm;

b) par laika posmu, sākot no 1987. gada 1. janvāra — saskaņā ar regulu.

Ja summa, kas aprēķināta saskaņā ar a) apakšpunktu, ir lielāka par to summu, kas aprēķināta saskaņā ar b) apakšpunktu, tad attiecīgā persona tomēr joprojām ir tiesīga saņemt tādu summu, kas aprēķināta saskaņā ar a) apakšpunktu.

2. Tāds pieprasījums invaliditātes, vecuma pabalstam vai pabalstam tuviniekiem, ko dalībvalsts institūcijai iesniedz, sākot no 1987. gada 1. janvāra, automātiski saskaņā ar regulu liek pārskatīt pabalstus, kurus pirms šīs dienas sakarā ar to pašu risku ir piešķīrusi vienas vai vairāku citu dalībvalstu institūcija vai institūcijas, neskarot 3. pantu.

3. Tādu personu tiesības, kurām pensija piešķirta pirms 1987. gada 1. janvāra attiecīgajā dalībvalstī, var pēc viņu pieprasījuma pārskatīt, ņemot vērā Padomes Regulu (EEK) Nr. 3811/86 [2].

4. Ja 3. punktā minēto pieprasījumu iesniedz viena gada laikā pēc 1987. gada 1. janvāra, tad tiesības atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 3811/86 tiek iegūtas no 1987. gada 1. janvāra vai no dienas, kad rodas tiesības uz pensiju, ja pēdējais še minētais datums ir pēc 1987. gada 1. janvāra; šādā gadījumā attiecībā pret minēto personu nevar izmantot nevienas dalībvalsts tiesību aktus par tiesību atsaukšanu vai ierobežošanu.

5. Ja 3. punktā minētais pieprasījums ir iesniegts pēc tam, kad pagājis viens gads pēc 1987. gada 1. janvāra, tad tās tiesības, kuras iegūtas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3811/86 un kuras nav atsauktas, vai attiecībā uz kurām nav pagarināts ierobežojumu laikposms, tiek iegūtas no tās dienas, kad iesniegts pieprasījums, ja vien nav piemērojami izdevīgāki noteikumi jebkuras dalībvalsts tiesību aktos.

120. pants (8)

…

121. pants

Papildu nolīgumi par izpildi

1. Vajadzības gadījumā divas vai vairākas dalībvalstis vai šo valstu kompetentās iestādes var noslēgt nolīgumus ar mērķi papildināt administratīvo kārtību, kas skar šīs regulas izpildi. Šie nolīgumi ir uzskaitīti izpildes regulas 5. pielikumā.

2. Nolīgumus, kas līdzinās 1. punktā minētajiem un ir spēkā dienā pirms 1972. gada 1. oktobra, turpina piemērot, ja tie ir iekļauti izpildes regulas 5. pielikumā.

122. pants

Īpaši noteikumi par dažu pielikumu grozīšanu

Pēc attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu vai to kompetento iestāžu pieprasījuma un pēc Administratīvās komisijas atzinuma saņemšanas ar Komisijas regulu var grozīt izpildes regulas 1., 4., 5., 6., 7. un 8. pielikumu.

[1] Šis pants turpina būt spēkā līdz 1998. gada 1. janvārim. Tomēr attiecībās ar Francijas Republiku tas turpina būt spēkā līdz 2002. gada 1. janvārim. Skat. papildinājumu.

[2] OV L 355, 16.12.1986., 5. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS (A) (B) (3) (9) (13) (14) (15)

KOMPETENTĀS IESTĀDES

(Regulas 1. panta 1. punkts un izpildes regulas 4. panta 1. punkts un 122. pants)

A. BEĻĢIJĀ: | 1.Ministre de la prévoyance sociale, BruxellesMinister van Sociale Voorzorg, Brussel (sociālās labklājības ministrs, Brisele)2.Ministre des classes moyennes, BruxellesMinister van Middenstand, Brussel (ministrs mazo un vidējo uzņēmēju lietās, Brisele). |

B. DĀNIJĀ: | 1.Socialministeren (sociālo lietu ministrs), Kopenhāgena.2.Arbejdsministeren (Darba ministrs), Kopenhāgena.3.Sundhedsministeren (veselības aizsardzības ministrs), Kopenhāgena.… |

C. VĀCIJĀ: | Bundesminister für Arbeit und Sozialordnung (nodarbinātības un sociālo lietu federālais ministrs), Bonna. |

D. SPĀNIJĀ: | Ministro de Trabajo y Asuntos Sociales (darba un sociālo lietu ministrs), Madride. |

E. FRANCIJĀ: | 1.Ministre des affaires sociales et de la solidarité nationale (sociālo lietu un nacionālās solidaritātes ministrs), Parīze.2.Ministre de l'agriculture (lauksaimniecības ministrs), Parīze. |

F. GRIEĶIJĀ: | 1.Υπουργός Κοινωνιχών Υπηρεσιών, Αθήνα (sociālo lietu ministrs), Atēnas.2.Υπουργός Εργασίας, Αθήνα (darba ministrs), Atēnas.3.Υπουργός Εμπορικής Ναυτιλίας, Πειραιάς (tirdzniecības flotes ministrs), Pireja. |

G. ĪRIJĀ: | 1.Minister of Social Welfare (sociālās labklājības ministrs), Dublina.2.Minister of Health (veselības aizsardzības ministrs), Dublina. |

H. ITĀLIJĀ: | 1.Ministro del Lavoro e della Previdenza Sociale (nodarbinātības un sociālās labklājības ministrs), Roma2.Ministro della Sanità (veselības aizsardzības ministrs), Roma.3.Ministro di Grazia e Giustizia (tieslietu ministrs), Roma.4.Ministro della Finanze (finanšu ministrs), Roma. |

I. LUKSEMBURGĀ: | 1.Ministre du travail et de la sécurité sociale (nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma ministrs), Luksemburga2.Ministre de la famille (ģimenes lietu ministrs), Luksemburga |

J. NĪDERLANDĒ: | 1.Minister van Sociale Zaken en Werkgelegenheid (sociālo lietu un nodarbinātības ministrs), Hāga.2.Minister van Welzijn, Volksgezondheid en Cultuur (labklājības, veselības aizsardzības un kultūras ministrs), Rijswijk. |

K. AUSTRIJĀ: | 1.Bundesminister für Arbeit und Soziales (nodarbinātības un sociālo lietu federālais ministrs), Vīne2.Bundesminister für Jugend und Familie (jaunatnes un ģimenes lietu federālais ministrs), Vīne. |

L. PORTUGĀLĒ: | 1.Ministro do Trabalho e Segurança Social (darba un sociālā nodrošinājuma ministrs), Lisabona.2.Ministro da Saúde (veselības aizsardzības ministrs), Lisabona.3.Secrétario Regional dos Assuntos Sociais da Região Autónoma da Madeira (Madeiras autonomā apgabala sociālo lietu reģionālais sekretārs), Funšala4.Secrétario Regional dos Assuntos Sociais da Região Autónoma dos Açores (Azoru salu autonomā apgabala sociālo lietu reģionālais sekretārs), Angra du Eroišmu |

M. SOMIJĀ: | Sosiaali- ja terveysministeriö — Social- och hälsovårdsministeriet (Sociālo lietu un veselības aizsardzības ministrija), Helsinki. |

N. ZVIEDRIJĀ: | Regeringen (Socialdepartementet) (Valdība (Veselības aizsardzības un sociālo lietu ministrija)), Stokholma. |

O. APVIENOTAJĀ KARALISTĒ: | 1.Secretary of State for Social Security (sociālā nodrošinājuma lietu valsts sekretārs), Londona; la).1a.Secretary of State for Health (veselības aizsardzības valsts sekretārs), Londona.2.Secretary of State for Scotland (Skotijas lietu valsts sekretārs), Edinburga.3.Secretary of State for Wales (Velsas lietu valsts sekretārs), Kārdifa.4.Department of Health and Social Services for Northern Ireland (Ziemeļīrijas Veselības aizsardzības un sociālo dienestu ministrija), Belfāsta.5.Director of the Department of Labour and Social Security (Nodarbinātības un sociālās nodrošināšanas departamenta direktors), Gibraltārs;6.Director of the Gibraltar Health Authority (Gibraltāra veselības aizsardzības dienesta vadītājs). |

--------------------------------------------------

2. PIELIKUMS (A) (B) (2) (3) (7) (8) (9) (13) (14) (15)

KOMPETENTĀS INSTITŪCIJAS

(Regulas 1. panta o) punkts un izpildes regulas 4. panta 2. punkts)

A. BEĻĢIJA

1.Slimība un maternitāte:

a)saistībā ar izpildes regulas 16. līdz 29. panta piemērošanu: | |

i)vispārīgā gadījumā: | tā apdrošināšanas iestāde, kurā darbinieks vai pašnodarbināta persona ir apdrošināta, |

ii)jūrniekiem: | Caisse de secours et de prévoyance en faveur des marins Hulp- en voorzorgskas voor zeervarenden — (Palīdzības un labklājības kase jūrniekiem, Antverpene), |

iii)personām, kas iekļautas aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēmā: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele), |

iv)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

b)saistībā ar izpildes regulas V sadaļas piemērošanu: | Institut national d'assurance maladie-invalidité, Bruxelles Rijksinstituut voor ziekte- en invaliditeitsverzekering, Brussel — (Veselības un invaliditātes apdrošināšanas valsts institūts Briselē), kas pārstāv apdrošināšanas iestādes vai Palīdzības un labklājības kasi jūrniekiem. |

2.Invaliditāte:

a)vispārēja invaliditāte (fiziska darba strādnieki, ierēdņi un kalnrači) un pašnodarbināto personu invaliditāte: | Institut national d'assurance maladie-invalidité, Bruxelles Rijksinstituut voor ziekte- en invaliditeitsverzekering, Brussel (Veselības un invaliditātes apdrošināšanas valsts institūts, Brisele) kopā ar apdrošināšanas iestādi, kurā darbinieks vai pašnodarbināta persona ir vai ir bijusi apdrošināta; |

b)īpaša invaliditātes apdrošināšanas sistēma kalnračiem: | Fonds national de retraite des ouvriers-mineurs, Bruxelles Nationaal pensioenfonds voor mijnwerkers, Brussel — (Valsts pensiju fonds kalnračiem, Brisele); |

c)invaliditātes apdrošināšanas sistēma jūrniekiem: | Caisse de secours et de prévoyance en faveur des marins Hulp- en voorzorgskas voor zeervarenden — (Palīdzības un labklājības kase jūrniekiem, Antverpene); |

d)tādu personu invaliditāte, kas iekļautas aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēmā: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

e)bijušo Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbinieku invaliditāte: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

3.Vecums, nāve (pensijas):

a)vispārējā sistēma (fiziska darba strādnieki, ierēdņi, kalnrači un jūrnieki): | Office national des pensions, Bruxelles Rijksdienst voor pensioenen, Brussel — (Valsts pensiju birojs, Brisele); |

b)sistēma personām, kas nav darbinieki: | Institut national d'assurances sociales pour travailleurs indépendants, Bruxelles Rijksinstituut voor de sociale verzekeringen der zelfstandigen, Brussel — (Pašnodarbināto personu Valsts sociālās apdrošināšanas institūts, Brisele); |

c)aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēma: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

d)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem paredzēta sistēma: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

4.Nelaimes gadījumi darbā:

a)līdz laikam, kad beidzas pārskatīšanas laika posms, kas paredzēts 1971. gada 10. aprīļa likumā (72. pants): | |

i)pabalsti natūrā: | |

— protēžu atjaunošana un uzturēšana: | Fonds des accidents du travail, Bruxelles Fonds voor arbeidsongevallen, Brussel — (Darba negadījumu fonds, Brisele), |

— citi pabalsti, izņemot iepriekš minētos: | tas apdrošinātājs, pie kura ir apdrošinājies darba devējs; |

ii)naudas pabalsti: | |

— pabalsti: | tas apdrošinātājs, pie kura ir apdrošinājies darba devējs, |

— piemaksas, kas paredzētas Karaļa 1971. gada 21. Decembra Dekrētā: | Fonds des accidents du travail, Bruxelles Fonds voor arbeidsongevallen, Brussel — (Darba negadījumu fonds, Brisele); |

b)pēc tam, kad beigušies pārskatīšanas laika posmi, kas paredzēti 1971. gada 10. aprīļa likumā (72. pants): | |

i)pabalsti natūrā: | Fonds des accidents du travail, Bruxelles Fonds voor arbeidsongevallen, Brussel — (Darba negadījumu fonds, Brisele), |

ii)naudas pabalsti: | |

— pensijas: | Attiecīgi apstiprinātā pensiju iestāde, |

— piemaksas: | Fonds des accidents du travail, Bruxelles Fonds voor arbeidsongevallen, Brussel — (Darba negadījumu fonds, Brisele); |

c)jūrniekiem un zvejniekiem paredzētā sistēma: | Fonds des accidents du travail, Bruxelles Fonds voor arbeidsongevallen, Brussel — (Darba negadījumu fonds, Brisele); |

d)gadījumos, ja nepastāv apdrošināšana: | Fonds des accidents du travail, Bruxelles Fonds voor arbeidsongevallen, Brussel — (Darba negadījumu fonds, Brisele); |

e)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem paredzēta sistēma: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

5.Arodslimības:

a)vispārīgā gadījumā: | Fonds des maladies professionelles, Bruxelles Fonds voor beroepsziekten, Brussel — (Arodslimību fonds, Brisele); |

b)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem paredzēta sistēma: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

6.Apbedīšanas pabalsti:

a)apdrošināšana slimības un invaliditātes gadījumam: | |

i)vispārīgos gadījumos: | Institut national d'assurance maladie-invalidité, Bruxelles Rijksinstituut voor ziekte- en invaliditeitsverzekering, Brussel — (Veselības un invaliditātes apdrošināšanas valsts institūts, Brisele) kopā ar apdrošināšanas iestādi, kurā darbinieks bija apdrošināts, |

ii)jūrniekiem: | Caisse de secours et de prévoyance en faveur des marins Hulp- en voorzorgskas voor zeervarenden — (Palīdzības un labklājības kase jūrniekiem), Antverpene, |

iii)personām, kas iekļautas aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēmā: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele) |

iv)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

b)nelaimes gadījumi darbā: | |

i)vispārīgos gadījumos: | Apdrošinātājs, |

ii)jūrniekiem: | Fonds des accidents du travail, Bruxelles Fonds voor arbeidsongevallen, Brussel — (Darba negadījumu fonds, Brisele), |

iii)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

c)arodslimības: | |

i)vispārīgā gadījumā: | Fonds des maladies professionelles, Bruxelles Fonds voor beroepsziekten, Brussel — (Arodslimību fonds, Brisele), |

ii)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

7.Bezdarbs:

i)vispārīgos gadījumos: | Office national de l'emploi, Bruxelles Rijksdienst voor arbeidsvoorziening, Brussel — (Valsts nodarbinātības dienests, Brisele); |

ii)jūrniekiem: | Pool des marins de la marine marchande Pool van de zeelieden ter koopvaardij — (Tirdzniecības flotes jūrnieku apvienotais fonds), Antverpene. |

8.Ģimenes pabalsti

a)sistēma darbiniekiem: | Office national des allocations familiales pour travailleurs salariés, Bruxelles Rijksdienst voor kinderbijslag voor werknemers, Brussel — (Darbinieku ģimenes pabalstu valsts birojs, Brisele); |

b)sistēma pašnodarbinātām personām: | Institut national d'assurances sociales pour travailleurs indépendants, Bruxelles Rijksinstituut voor de sociale verzekeringen der zelfstandigen, Brussel — (Pašnodarbināto personu Valsts sociālās apdrošināšanas institūts, Brisele); |

c)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem paredzēta sistēma: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

B. DĀNIJA

a)Slimība un maternitāte:

i)slimība: | |

— pabalsti natūrā: | Kompetentā amtskommune (rajona pārvalde); Kopenhāgenas komūnā — Magistraten (komūnas pārvalde); Frederiksbergas komūnā — komūnas pārvalde, |

— naudas pabalsti: | tās komūnas sociālo lietu komisija, kur dzīvo saņēmējs; Kopenhāgenas, Odenses, Ālborgas un Orhūsas komūnā — Magistraten (komūnas pārvalde); |

ii)maternitāte: | |

— pabalsti natūrā: | Kompetentā amtskommune (rajona pārvalde); Kopenhāgenas komūnā — Magistraten (komūnas pārvalde); Frederiksbergas komūnā — komūnas pārvalde, |

— naudas pabalsti: | tās komūnas sociālo lietu komisija, kur dzīvo saņēmējs; Kopenhāgenas, Odenses, Ālborgas un Orhūsas komūnā — Magistraten (komūnas pārvalde). |

b)Invaliditāte:

i)pabalsti, kas piešķirti saskaņā ar tiesību aktiem attiecībā uz sociālajām pensijām: | Direktoratet for Social Sikring og Bistand (Valsts sociālās nodrošināšanas un labklājības dienests), Koebenhavn, |

ii)rehabilitācijas pabalsti: | tās komūnas sociālo lietu komisija, kur dzīvo saņēmējs; Kopenhāgenas, Odenses, Ālborgas un Orhūsas komūnā — Magistraten (komūnas pārvalde). |

c)Vecums un nāve (pensijas):

i)pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar tiesību aktiem par sociālajām pensijām: | Direktoratet for Social Sikring og Bistand (Valsts sociālās nodrošināšanas un labklājības dienests), Koebenhavn, |

ii)pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar likumu par darbiniekiem paredzētām papildu pensijām ("loven om Arbejdsmarkedets Tillsegspension"): | Arbejdsmarkedets Tillægspension (Darbinieku papildu pensiju dienests); Hillerad. |

d)Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības:

i)pabalsti natūrā un pensijas: | Arbejdsskadestyrelsen (Darba negadījumu un arodslimību Valsts dienests), København; |

ii)ikdienas pabalsti: | tās komūnas sociālo lietu komisija, kur dzīvo saņēmējs; Kopenhāgenas, Odenses, Ālborgas un Orhūsas komūnā — Magistraten (komūnas pārvalde). |

e)Apbedīšanas pabalsti: | tās komūnas sociālo lietu komisija, kur dzīvo saņēmējs; Kopenhāgenas, Odenses, Ālborgas un Orhūsas komūnā — Magistraten (komūnas pārvalde). |

f)Bezdarbs: | Direktoratet for Arbejdsløshedsforsikringen (Bezdarba apdrošināšanas Valsts dienests), København. |

g)Ģimenes pabalsti (ģimenes piemaksas): | tās komūnas sociālo lietu komisija, kur dzīvo saņēmējs; Kopenhāgenas, Odenses, Ālborgas un Orhūsas komūnā — Magistraten (komūnas pārvalde). |

C. VĀCIJA

Vācijas institūciju kompetenci reglamentē Vācijas tiesību akti, ja še turpmāk nav norādīts citādi

1.Veselības apdrošināšana:

Piemērojot regulas 13. panta 2. punkta e) apakšpunktu:

a)ja attiecīgā persona dzīvo Vācijas Federatīvajā Republikā: | Attiecīgās personas dzīvesvietas kompetentā Allgemeine Ortskrankenkasse (vietējā vispārējā slimokase); |

b)ja attiecīgā persona dzīvo kādā citā dalībvalstī: | Allgemeine Ortskrankenkasse Bonn (Bonnas vietējā vispārējā slimokase), Bonna; |

c)ja, pirms vēl attiecīgā persona pirmo reizi vai atkārtoti iesaukta militārajā vai civildienestā, tās ģimenes locekļi ir bijuši apdrošināti kādā Vācijas institūcijā saskaņā ar īstenošanas regulas 17. panta 1. punktu: | tā veselības apdrošināšanas institūcija, kurā šie ģimenes locekļi ir apdrošināti. |

Piemērojot regulas 25. panta 1. punktu: | Veselības apdrošināšanas iestāde, kurā bezdarbnieks bijis apdrošināts dienā, kad viņš atstājis Vācijas Federatīvo Republiku. |

Pensijas pieprasījuma iesniedzēju, kā arī pensionāru un viņu ģimenes locekļu veselības apdrošināšanai saskaņā ar regulas III sadaļas 1. nodaļas 4. un 5. iedaļu: | |

i)ja ieinteresētā persona ir apdrošināta Allgemeine Ortskrankenkasse (Vietējā vispārējā slimokasē) vai ja tā nav apdrošināta nevienā veselības apdrošināšanas iestādēā: | Allgemeine Ortskrankenkasse Bonn (Bonnas vietējā vispārējā slimokase), Bonna; |

ii)visos pārējos gadījumos: | Veselības apdrošināšanas iestāde, kurā šis pieprasījuma iesniedzējs vai pensionārs ir apdrošināts. |

2.Pensiju apdrošināšana fiziska darba strādniekiem, ierēdņiem un kalnračiem:

Lai iesaistītos brīvprātīgajā apdrošināšanā un lai pieņemtu lēmumu attiecībā uz pabalstu pieprasījumiem, kā arī pabalstu piešķiršanu saskaņā ar regulu:

a)Attiecībā uz personām, kuras ir bijušas apdrošinātas vai ir uzskatāmas par apdrošinātām vai nu vienīgi saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem, vai arī saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem un saskaņā ar vienas vai vairāku citu dalībvalstu tiesību aktiem, kā arī attiecībā uz viņu pārdzīvojušajiem tuviniekiem, ja attiecīgā persona: | |

— dzīvo citā dalībvalstī, | |

Vai | |

ir tāds citas dalībvalsts pilsonis, kas dzīvo valstī, kura nav dalībvalsts: | |

i)ja pēdējā iemaksa veikta fiziska darba strādnieku pensiju apdrošināšanas sistēmā: | |

— ja ieinteresētā persona dzīvo Nīderlandē vai ir Nīderlandes pilsonis, kas dzīvo trešā valstī: | Landesversicherungsanstalt Westfalen (Vestfālenes reģionālā apdrošināšanas iestāde), Minstere, |

— ja ieinteresētā persona dzīvo Beļģijā vai Spānijā vai ir Beļģijas vai Spānijas pilsonis, kas dzīvo trešā valstī: | Landesversicherungsanstalt Rheinprovinz (Reinas provinces reģionālā apdrošināšanas iestāde), Diseldorfa, |

— ja ieinteresētā persona dzīvo Itālijā vai ir Itālijas pilsonis, kas dzīvo trešā valstī: | Landesversicherungsanstalt Schwaben (Švābijas reģionālā apdrošināšanas iestāde), Augsburga, |

— ja ieinteresētā persona dzīvo Francijā vai Luksemburgā vai ir Francijas vai Luksemburgas pilsonis, kas dzīvo trešā valstī: | Landesversicherungsanstalt Rheinland-Pfalz (Reinzemes–Pfalcas reģionālā apdrošināšanas iestāde), Špeiere, |

— ja ieinteresētā persona dzīvo Dānijā vai ir Dānijas pilsonis, kas dzīvo trešā valstī: | Landesversicherungsanstalt Schleswig-Holstein (Šlēzvigas–Holšteinas reģionālā apdrošināšanas iestāde), Lībeka, |

— ja ieinteresētā persona dzīvo Īrijā vai Apvienotajā Karalistē vai ir Īrijas vai Apvienotās Karalistes pilsonis, kas dzīvo trešā valstī: | Landesversicherungsanstalt Freie und Hansestadt Hamburg (Hanzas brīvpilsētas Hamburgas reģionālā apdrošināšanas iestāde), Hamburga, |

— ja ieinteresētā persona dzīvo Grieķijā vai ir Grieķijas pilsonis, kas dzīvo trešā valstī: | Landesversicherungsanstalt Württemberg (Virtembergas reģionālā apdrošināšanas iestāde), Štutgarte, |

— ja ieinteresētā persona dzīvo Portugālē vai ir Portugāles pilsonis, kas dzīvo trešā valstī: | Landesversicherungsanstalt Unterfranken (Lejasfranku reģionālā apdrošināšanas iestāde), Vircburga; |

Tomēr gadījumā, ja pēdējā iemaksa tika veikta: | |

— Landesversicherungsanstalt für das Saarland (Zāras reģionālajā apdrošināšanas iestādē) Zārbrikenē vai Bahnversicherungsanstalt (Dzelzceļa apdrošināšanas iestādei) Frankfurtē pie Mainas: | iestāde, kurā veikta pēdējā iemaksa, |

— Seekasse (Jūrnieku slimokasē) Hamburgā vai ja vismaz 60 mēnešus veiktas iemaksas Seekasse ( Rentenversicherung der Arbeiter oder der Angestellten) (Jūrnieku slimokasē (fiziska darba strādnieku vai ierēdņu pensiju apdrošināšanas sistēmai)) Hamburgā: | Seekasse (Jūrnieku slimokase) Hamburgā; |

ii)ja pēdējā iemaksa izdarīta ierēdņu pensiju apdrošināšanas sistēmā: | |

— ja nav veiktas iemaksas Seekasse (Jūrnieku slimokasē) Hamburgā vai ja pēdējā iemaksa nav izdarīta Bahnversicherungsanstalt (Federālajā dzelzceļa apdrošināšanas iestādē) Frankfurtē pie Mainas: | Bundesversicherungsanstalt für Angestellte (Federālā ierēdņu apdrošināšanas iestāde) Berlīnē, |

— ja veikta iemaksa Seekasse ( Rentenversicherung der Arbeiter oder Angestellten) (Jūrnieku slimokasē (fiziska darba strādnieku vai ierēdņu pensiju apdrošināšanas sistēmā)) Hamburgā: | Seekasse (Jūrnieku slimokase) Hamburgā, |

— ja pēdējā iemaksa veikta Bahnversicherungsanstalt (Dzelzceļa apdrošināšanas iestādē) Frankfurtē pie Mainas: | Bahnversicherungsanstalt (Dzelzceļa apdrošināšanas iestāde) Frankfurtē pie Mainas; |

iii)ja pēdējā iemaksa ir veikta pensiju apdrošināšanas fondā kalnračiem vai ja ir pabeigts vai uzskatāms par pabeigtu minimālais laiks, kas ir vajadzīgs, lai saņemtu kalnrača pensiju, kas izmaksājama tādēļ, ka ir samazinājušās kalnrača darbaspējas ( Bergmannsrente): | Bundesknappschaft (Federālā kalnraču apdrošināšanas biedrība), Bohuma. |

b)Personām, kas ir bijušas apdrošinātas vai uzskatāmas par apdrošinātām saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem vai vienas vai vairāku dalībvalstu tiesību aktiem, un viņu kā apgādnieku zaudējušajiem tuviniekiem, ja attiecīgā persona: | |

— dzīvo Vācijā, izņemot Zāras apgabalu, | |

vai | |

— ir tāds Vācijas pilsonis, kas dzīvo valstī, kura nav dalībvalsts: | |

i)ja pēdējā iemaksa saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem veikta fiziska darba strādnieku pensiju apdrošināšanas sistēmā: | |

— ja pēdējā iemaksa saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem ir veikta kādā Nīderlandes pensiju apdrošināšanas iestādē: | Landesversicherungsanstalt Westfalen (Vestfālenes reģionālā apdrošināšanas iestāde), Minstere, |

— ja pēdējā iemaksa saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem ir veikta kādā Beļģijas vai Spānijas pensiju apdrošināšanas iestādē: | Landesversicherungsanstalt Rheinprovinz (Reinas provinces reģionālā apdrošināšanas iestāde), Diseldorfa, |

— ja pēdējā iemaksa saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem ir veikta kādā Itālijas pensiju apdrošināšanas iestādē: | Landesversicherungsanstalt Schwaben (Švābijas reģionālā apdrošināšanas iestāde), Augsburga, |

— ja pēdējā iemaksa saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem ir veikta kādā Francijas vai Luksemburgas pensiju apdrošināšanas iestādē: | Landesversicherungsanstalt Rheinland-Pfalz (Reinzemes–Pfalcas reģionālā apdrošināšanas iestāde), Špeiere, |

— ja pēdējā iemaksa saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem ir veikta kādā Dānijas pensiju apdrošināšanas iestādē: | Landesversicherungsanstalt Schleswig-Holstein (Šlēzvigas–Holšteinas reģionālā apdrošināšanas iestāde), Lībeka, |

— ja pēdējā iemaksa saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem ir veikta kādā Īrijas vai Apvienotās Karalistes pensiju apdrošināšanas iestādē: | Landesversicherungsanstalt Freie und Hansestadt Hamburg (Hanzas brīvpilsētas Hamburgas reģionālā apdrošināšanas iestāde), Hamburga, |

— ja pēdējā iemaksa saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem ir veikta kādā Grieķijas pensiju apdrošināšanas iestādē: | Landesversicherungsanstalt Württemberg (Virtembergas reģionālā apdrošināšanas iestāde), Štutgarte, |

— ja pēdējā iemaksa saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem ir veikta kādā Portugāles pensiju apdrošināšanas iestādē: | Landesversicherungsanstalt Unterfranken (Lejasfranku Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Vircburga; |

Ja tomēr attiecīgā persona dzīvo Vācijas teritorijā Zāras apgabalā vai ja tas ir tāds Vācijas pilsonis, kas dzīvo trešā valstī, un ja pēdējā iemaksa saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem ir veikta tādā pensiju apdrošināšanas iestādē, kas atrodas Zārā: | Landesversicherungsanstalt für das Saarland (Zāras reģionālā apdrošināšanas iestāde), Zārbrikene; |

Tomēr gadījumā, ja pēdējā iemaksa saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem veikta: | |

— Seekasse (Jūrnieku slimokasē) Hamburgā, vai ja ir veiktas iemaksas vismaz par 60 mēnešiem sakarā ar darbu Vācijas flotē vai citas valsts flotē: | Seekasse (Jūrnieku slimokase) Hamburgā, |

— Bahnversicherungsanstalt (Dzelzceļa apdrošināšanas iestādē) Frankfurtē pie Mainas: | Bahnversicherungsanstalt (Dzelzceļa apdrošināšanas iestāde) Frankfurtē pie Mainas; |

ii)Ja pēdējā iemaksa izdarīta ierēdņu pensiju apdrošināšanas sistēmā: | |

— ja nav veiktas iemaksas Seekasse (Jūrnieku slimokasē) Hamburgā vai ja pēdējā iemaksa nav izdarīta Bahnversicherungsanstalt (Federālajā dzelzceļa apdrošināšanas iestādē) Frankfurtē pie Mainas: | Bundesversicherungsanstalt für Angestellte (Federālā ierēdņu apdrošināšanas iestāde) Berlīnē, |

— ja veikta iemaksa Seekasse ( Rentenversicherung der Arbeiter oder der Angestellten) (Jūrnieku slimokasē (Fiziska darba strādnieku vai ierēdņu pensijas apdrošināšanas sistēmā)) Hamburgā: | Seekasse (Jūrnieku slimokase) Hamburgā, |

— ja pēdējā iemaksa veikta Bahnversicherungsanstalt (Dzelzceļa apdrošināšanas iestādē) Frankfurtē pie Mainas; | Bahnversicherungsanstalt (Dzelzceļa apdrošināšanas iestāde) Frankfurtē pie Mainas; |

iii)ja pēdējā iemaksa saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem ir veikta pensiju apdrošināšanas fondā kalnračiem vai ja ir pabeigts vai uzskatāms par pabeigtu minimālais laiks, kas ir vajadzīgs, lai saņemtu kalnrača pensiju, kas izmaksājama tādēļ, ka ir samazinājušās kalnrača darbaspējas ( Bergmannsrente): | Bundesknappschaft (Federālā kalnraču apdrošināšanas biedrība), Bohuma. |

c)Gadījumā, ja tiek mainīta dzīvesvietas valsts pēc tam, kad piešķirti pabalsti gadījumos, kas minēti a) apakšpunkta i) daļā un b) apakšpunkta i) daļā, attiecīgi mainās kompetentā institūcija. | |

3.Zemnieku vecuma apdrošināšana: | Landwirtschaftliche Alterskasse Rheinland-Pfalz (Reinzemes–Pfalcas Lauksaimnieku vecuma apdrošināšanas kase), Špeiere. |

4.Papildu apdrošināšana metalurģijas strādniekiem: | Landesversicherungsanstalt für Saarland (Zāras reģionālā apdrošināšanas iestāde), Zārbrikene. |

5.Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem (nelaimes gadījumi darbā un arodslimības): | institūcija, kas konkrētajā gadījumā atbild par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem. |

6.Bezdarbnieka un ģimenes pabalsti: | Bundesanstalt für Arbeit (Federālaisnodarbinātības dienests), Nirnberga. |

D. SPĀNIJA

1.Visas sistēmas, izņemot jūrnieku apdrošināšanas sistēmu:

a)attiecībā uz visiem gadījumiem, izņemot bezdarbu: | Direcciones Provinciales del Instituto Nacional de la Seguridad Social (Valsts sociālā nodrošinājuma dienesta provinču direkcijas); |

b)attiecībā uz bezdarbu: | Direcciones Provinciales del Instituto Nacional de Empleo (Valsts nodarbinātības dienesta provinču direkcijas). |

2.Jūrnieku apdrošināšanas sistēma: | Instituto Social de la Marina (Jūrnieku sociālais dienests), Madride. |

3.No iemaksām neatkarīgas vecuma pensijas un invaliditātes pensijas: | Instituto Nacional de Servicios Sociales (Valsts sociālais dienests), Madride. |

E. FRANCIJA

1.Piemērojot izpildes regulas 93. panta 1. punktu, 94. un 95. pantu:

A.Darbiniekiem paredzētā sistēma:

a)vispārējā sistēma: | Caisse nationale de l'assurance maladie (Veselības apdrošināšanas valsts kase), Parīze; |

b)lauksaimniecībā nodarbināto apdrošināšanas sistēma: | Caisse centrale de secours mutuels agricoles (Centrālā lauksaimniecības savstarpējās palīdzības kase), Parīze |

c)kalnraču apdrošināšanas sistēma: | Caisse autonome nationale de sécurité sociale dans les mines (Kalnraču sociālā nodrošinājuma autonomā valsts kase), Parīze |

d)jūrnieku apdrošināšanas sistēma: | Établissement national des invalides de la marine (Jūrnieku invalīdu valsts iestāde), Parīze. |

B.Pašnodarbinātām personām paredzētā sistēma:

a)sistēma pašnodarbinātām personām, kas nestrādā lauksaimniecībā: | Caisse nationale d'assurance maladie et maternité des travailleurs non salariés des professions non agricoles, Saint-Denis (Valsts veselības un maternitātes apdrošināšanas iestāde pašnodarbinātām personām, kas nestrādā lauksaimniecībā), Sendenī; |

b)lauksaimniecībā strādājošo pašnodarbināto personu apdrošināšanas sistēma: | Caisse centrale de secours mutuels agricoles (Centrālā lauksaimniecības savstarpējās palīdzības kase), Parīze Caisse centrale des mutuelles agricoles (Centrālā lauksaimniecības savstarpējā atbalsta kase), Parīze Fédération française des sociétés d'assurance (Ramex et Gamex) (Francijas apdrošināšanas sabiedrību federācija), Fédération nationale de la mutualité française (Francijas savstarpējās palīdzības sabiedrību nacionālā federācija). |

2.Piemērojot izpildes regulas 96. pantu:

a)vispārējā sistēma: | Caisse nationale de l'assurance maladie (Veselības apdrošināšanas valsts kase), Parīze; |

b)lauksaimniecībā nodarbināto apdrošināšanas sistēma: | Caisse de mutualité sociale agricole (Lauksaimniecības strādnieku savstarpējās apdrošināšanas kase) |

c)kalnraču apdrošināšanas sistēma: | Caisse autonome nationale de sécurité sociale dans les mines (Kalnraču sociālā nodrošinājuma autonomā valsts kase), Parīze |

d)jūrnieku apdrošināšanas sistēma: | Établissement national des invalides de la marine (Jūrnieku invalīdu valsts iestāde), Parīze. |

3.Pārējās kompetentās institūcijas, kas noteiktas saskaņā ar Francijas tiesību aktiem, proti:

I.FRANCIJAS METROPOLĒ

A.Darbiniekiem paredzētā sistēma:

a)vispārējā sistēma: | |

i)slimības, maternitāte, nāve (apbedīšanas pabalsts): | Caisse primaire d'assurance maladie (vietējā veselības apdrošināšanas kase) |

ii)invaliditāte: | |

aa)vispārīgos gadījumos, izņemot Parīzi un Parīzes reģionu: | Caisse primaire d'assurance maladie (Vietējā veselības apdrošināšanas kase) |

Parīzē un Parīzes reģionā: | Caisse régionale d'assurance maladie (Reģionālā veselības apdrošināšanas kase), Parīze |

bb)īpašā sistēma, kas paredzēta Sociālā nodrošinājuma kodeksa L 365. līdz L 382. pantā: | Caisse régionale d'assurance maladie (Reģionālā veselības apdrošināšanas kase), Strasbūra |

iii)vecums: | |

aa)vispārīgos gadījumos, izņemot Parīzi un Parīzes reģionu: | Caisse régionale d'assurance maladie (Veselības apdrošināšanas reģionālā kase (Vecuma apdrošināšanas nodaļa)) |

Parīzē un Parīzes reģionā: | Caisse nationale d'assurance vieillesse des travailleurs salariés (Darbinieku vecuma apdrošināšanas valsts kase), Parīze |

bb)īpašā sistēma, kas paredzēta Sociālā nodrošinājuma kodeksa L 365. līdz L 382. pantā: | Caisse régionale d'assurance vieillesse (Vecuma apdrošināšanas reģionālā kase), Strasbūra |

| Vai |

| Caisse régionale d'assurance maladie (Reģionālā veselības apdrošināšanas kase), Strasbūra |

iv)nelaimes gadījumi darbā: | |

aa)pārejoša darbanespēja: | Caisse primaire d'assurance maladie (Vietējā veselības apdrošināšanas kase) |

bb)pastāvīga darbanespēja: | |

— pensijas: | |

— nelaimes gadījumi, kas notikuši pēc 1946. gada 31. decembra: | Caisse primaire d'assurance maladie (Vietējā veselības apdrošināšanas kase) |

— nelaimes gadījumi, kas notikuši pirms 1947. gada 1. janvāra: | darba devējs vai apdrošinātājs, kas rīkojas viņa vietā; |

— pensijas palielinājumi: | |

— nelaimes gadījumi, kas notikuši pēc 1946. gada 31. decembra: | Caisse primaire d'assurance maladie (Vietējā veselības apdrošināšanas kase) |

— nelaimes gadījumi, kas notikuši pirms 1947. gada 1. janvāra: | Caisse des dépôts et consignations (Depozītu kase) |

v)Ģimenes pabalsti: | Caisse d'allocations familiales (Ģimenes piemaksu kase) |

vi)Bezdarbs: | |

— reģistrējoties kā darba meklētājam: | vietējā nodarbinātības aģentūra attiecīgās personas dzīvesvietā, |

— izsniedzot veidlapu E 301, E 302, E 303: | Groupement des Assedic de la région parisienne (GARP), 90, rue Baudin, F 92537 Levallois–Perret; |

b)lauksaimniecībā nodarbināto apdrošināšanas sistēma: | |

i)slimības, maternitāte, nāve (apbedīšanas pabalsts), ģimenes pabalsti: | Caisse de mutualité sociale agricole (Lauksaimniecības strādnieku savstarpējās apdrošināšanas kase) |

ii)invaliditātes un vecuma apdrošināšana, kā arī pabalsti pārdzīvojušajam laulātajam: | Caisse centrale de secours mutuels agricoles (Centrālā lauksaimniecības savstarpējās palīdzības kase), Parīze |

iii)nelaimes gadījumi darbā: | |

aa)vispārīgā gadījumā: | darba devējs vai apdrošinātājs, kas rīkojas viņa vietā, attiecībā uz nelaimes gadījumiem, kas notikuši pirms 1973. gada 1. jūlija; |

Caisse de mutualité sociale agricole (Lauksaimniecības strādnieku savstarpējās apdrošināšanas kase), attiecībā uz nelaimes gadījumiem, kas notikuši pēc 1973. gada 30. jūnija; |

bb)pensijas pielielinājums: | — Caisse des dépôts et consignations (Depozītu kase), Arkeja (94), attiecībā uz nelaimes gadījumiem, kas notikuši pirms 1973. gada 1. jūlija, |

— Caisse de mutualité sociale agricole (Lauksaimniecības strādnieku savstarpējās apdrošināšanas kase), attiecībā uz nelaimes gadījumiem, kas notikuši pēc 1973. gada 30. jūnija; |

iv)bezdarbs: | |

— reģistrējoties kā darba meklētājam: | vietējā nodarbinātības aģentūra attiecīgās personas dzīvesvietā, |

— izsniedzot veidlapu E 301, E 302, E 303: | Groupement des Assedic de la région parisienne (GARP), 90, rue Baudin, F 92537 Levallois–Perret; |

c)kalnraču apdrošināšanas sistēma: | |

i)slimības, maternitāte, nāve (apbedīšanas pabalsts): | Société de secours minière (Kalnraču palīdzības biedrība) |

ii)invaliditāte, vecums, nāve (pensijas): | Caisse autonome nationale de sécurité sociale dans les mines (Kalnraču sociālā nodrošinājuma autonomā valsts kase), Parīze |

iii)nelaimes gadījumi darbā: | |

aa)pārejoša darbanespēja: | Société de secours minière (Kalnraču palīdzības biedrība) |

bb)pastāvīga darbnespēja: | |

— pensijas: | |

— nelaimes gadījumi, kas notikuši pēc 1946. gada 31. decembra: | Union régionale des sociétés de secours minières (Kalnraču palīdzības biedrību reģionālā apvienība) |

— nelaimes gadījumi, kas notikuši pirms 1947. gada 1. janvāra: | darba devējs vai apdrošinātājs, kas rīkojas viņa vietā; |

— pensijas palielinājumi: | |

— nelaimes gadījumi, kas notikuši pēc 1946. gada 31. decembra: | Union régionale des sociétés de secours minières (Kalnraču palīdzības biedrību reģionālā apvienība) |

— nelaimes gadījumi, kas notikuši pirms 1947. gada 1. janvāra: | Caisse des dépôts et consignations (Depozītu kase) |

iv)ģimenes pabalsti: | Union régionale des sociétés de secours minières (Kalnraču palīdzības biedrību reģionālā apvienība); |

v)bezdarbs: | |

— reģistrējoties kā darba meklētājam: | vietējā nodarbinātības aģentūra attiecīgās personas dzīvesvietā, |

— izsniedzot veidlapu E 301, E 302, E 303: | Agence nationale pour l'emploi (service spécialisé pour la sécurité sociale des travailleurs migrants) (Valsts nodarbinātības aģentūra (Īpašā nodaļa migrējošo darba ņēmēju sociālajam nodrošinājumam)), 9, rue Sextius Michel, F–75015 Paris; |

d)jūrnieku apdrošināšanas sistēma: | |

i)slimības, maternitāte, invaliditāte, nelaimes gadījumi darbā, nāve (apbedīšanas pabalsts) un pensijas invalīdu tuviniekiem vai to personu tuviniekiem, kuras pārcietušas nelaimes gadījumu darbā: | Section Caisse générale de prévoyance des marins du quartier des affaires maritimes (Jūras lietu departamenta nodaļa "Jūrnieku aprūpes vispārējā kase"); |

ii)vecums, nāve (pensijas): | Section "Caisse de retraite des marins" du quartier des affaires maritimes (Jūras lietu departamenta nodaļa "Jūrnieku pensiju kase"); |

iii)ģimenes pabalsti: | Attiecīgi Caisse nationale d'allocations familiales des marins du commerce (Tirdzniecības flotes jūrnieku ģimenes piemaksu valsts kase) vai Caisse nationale d'allocations familiales de la pêche maritime (Jūras zvejnieku ģimenes piemaksu valsts kase); |

iv)bezdarbs: | |

— reģistrējoties kā darba meklētājam: | Bureau central de la main d'œuvre maritime (Jūrnieku centrālā biroja) vietējā nodarbinātības aģentūra dzīvesvietā vai parastajā rekrutēšanas ostā, |

— izsniedzot veidlapu E 301, E 302, E 303: | Groupement des Assedic de la région parisienne (GARP), 90, rue Baudin, F 92537 Levallois–Perret; |

B.Pašnodarbinātām personām paredzētā sistēma:

a)sistēma pašnodarbinātām personām, kas nestrādā lauksaimniecībā: | |

i)slimība, maternitāte: | Caisse mutuelle régionale (Reģionālā savstarpējās palīdzības kase); |

ii)vecums: | |

aa)amatnieku sistēma: | — Caisse nationale de l'organisation autonome d'assurance vieillesse des travailleurs non salariés des professions artisanales (Valsts autonomā vecuma apdrošināšanas kase pašnodarbinātiem amatniekiem), |

— Caisses de base professionnelles ou interprofessionnelles (Vietējā profesionālā vai starpprofesiju kase); |

bb)rūpnieku un tirgotāju sistēma: | — Caisse nationale de l'organisation autonome d'assurance vieillesse des travailleurs non salariés des professions industrielles et commerciales (Valsts autonomā vecuma apdrošināšanas kase pašnodarbinātiem rūpniekiem vai tirgotājiem), |

— Caisses de base professionnelles ou interprofessionnelles (Vietējā profesionālā vai starpprofesiju kase); |

cc)brīvajām profesijām paredzēta sistēma: | Caisse nationale d'asssurance vieillesse des professions libérales (CNAVPL), sections professionnelles (Valsts vecuma apdrošināšanas kase brīvo profesiju pārstāvjiem — profesionālās nozares); |

dd)advokātiem paredzētā sistēma: | Caisse nationale des barreaux français (CNBF) (Valsts kase Francijas Advokātu kolēģijas locekļiem); |

b)lauksaimniecībā nodarbināto apdrošināšanas sistēma: | |

i)slimība, maternitāte, invaliditāte: | Organisme assureur habilité auprès duquel le travailleur non salarié agricole est affilié (licencētā apdrošināšanas iestāde, kurā ir apdrošināta lauksaimniecībā strādājoša pašnodarbināta persona); |

ii)vecuma apdrošināšana un pabalsti pārdzīvojušajam laulātajam: | Caisse de mutualité sociale agricole (Lauksaimniecības strādnieku savstarpējās apdrošināšanas kase) |

iii)ar rūpniecību nesaistīti nelaimes gadījumi, nelaimes gadījumi darbā un arodslimības: | — Organisme agréé auprès duquel le travailleur non salarié agricole est affilié (apstiprinātā organizācija, kurā ir apdrošināta lauksaimniecībā strādājoša pašnodarbināta persona), |

— Caisse nationale des barreaux français (CNBF) (Valsts kase Francijas Advokātu kolēģijas locekļiem); Attiecībā uz Mozeles, Lejasreinas un Augšreinas departamentiem: Caisse d'assurance accidents agricoles (Lauksaimniecības nelaimes gadījumu apdrošināšanas fonds). |

II.AIZJŪRAS DEPARTAMENTI

A.Darbiniekiem paredzētā sistēma (visas sistēmas, izņemot jūrnieku apdrošināšanas sistēmu, un visi riska veidi, izņemot ģimenes pabalstus):

i)vispārīgos gadījumos: | Caisse générale de sécurité sociale (Vispārējā sociālā nodrošinājuma kase) |

ii)pensiju palielinājumi sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā, kas notikuši aizjūras departamentos pirms 1952. gada 1. janvāra: | Direction départementale de l'enregistrement (Reģionālā reģistrācijas direkcija) |

B.Pašnodarbinātām personām paredzētā sistēma:

i)slimība, maternitāte: | Caisse mutuelle régionale (Reģionālā savstarpējās palīdzības kase); |

ii)vecums: | |

— amatnieku sistēma: | Caisse nationale de l'organisation autonome d'assurance vieillesse des travailleurs non salariés des professions artisanales ( Cancava) (Valsts autonomā vecuma apdrošināšanas kase pašnodarbinātiem amatniekiem), |

— rūpnieku un tirgotāju sistēma: | Caisse interprofesionelle d'assurance vieillesse des industriels et commerçants d'Algérie et d'outre-mer (Cavicorg) (Starparodu vecuma apdrošināšanas kase rūpniekiem un tirgotājiem Alžīrijā un aizjūras teritorijās), |

— brīvajām profesijām paredzēta sistēma: | Caisse nationale d'asssurance vieillesse des professions libérales (CNAVPL), sections professionnelles (Valsts vecuma apdrošināšanas kase brīvo profesiju pārstāvjiem — profesionālās nozares), |

— advokātiem paredzētā sistēma: | Caisse nationale des barreaux français (CNBF) (Valsts kase Francijas Advokātu kolēģijas locekļiem). |

C.Ģimenes pabalsti: | Caisse d'allocations familiales (Ģimenes piemaksu kase). |

D.Jūrnieku apdrošināšanas sistēma:

i)visi riska veidi, atskaitot vecuma un ģimenes pabalstus: | Section "Caisse générale de prévoyance des marins" du quartier des affaires maritimes (Jūras lietu departamenta nodaļa "Jūrnieku aprūpes vispārējā kase"); |

ii)vecums: | Section "Caisse de retraite des marins" du quartier des affaires maritimes (Jūras lietu departamenta nodaļa "Jūrnieku pensiju kase"); |

iii)ģimenes pabalsti: | Caisse d'allocations familiales (Ģimenes pabalstu kase). |

F. GRIEĶIJA

1.Slimība un maternitāte:

i)vispārīgā gadījumā: | Ίδρυμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas), vai apdrošināšanas iestāde, kurā šis darbinieks ir vai ir bijis apdrošināts; |

ii)jūrniekiem: | Οίκος Ναύτου, Πειραιάς (Jūrnieku nams), Pireja; |

iii)lauksaimniecības sistēma: | Οργανισμός Γεοργικών Ασφαλίσεων (ΟΓΑ), Αθήνα (Valsts lauksaimniecības apdrošināšanas institūts, Atēnas). |

2.Invaliditāte, vecums, nāve (pensijas):

i)vispārīgā gadījumā: | Ίδρυμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas), vai apdrošināšanas iestāde, kurā šis darbinieks ir vai ir bijis apdrošināts; |

ii)jūrnieku apdrošināšanas sistēma: | Ναυτικό Απομαχικό Ταμείο (NAT), Πειραιάς (Jūrnieku atvaļināšanās fonds, Pireja); |

iii)lauksaimniecības sistēma: | Οργανισμός Γεοργικών Ασφαλίσεων (ΟΓΑ), Αθήνα (Valsts lauksaimniecības apdrošināšanas institūts, Atēnas). |

3.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības:

i)vispārīgā gadījumā: | Ίδρυμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas), vai apdrošināšanas iestāde, kurā šis darbinieks ir vai ir bijis apdrošināts; |

ii)jūrnieku apdrošināšanas sistēma: | Ναυτικό Απομαχικό Ταμείο (NAT), Πειραιάς (Jūrnieku atvaļināšanās fonds, Pireja); |

iii)lauksaimniecības sistēma: | Οργανισμός Γεοργικών Ασφαλίσεων (ΟΓΑ), Αθήνα (Valsts lauksaimniecības apdrošināšanas institūts, Atēnas). |

4.Apbedīšanas pabalsti (bēru izdevumi):

i)vispārīgā gadījumā: | Ίδρυμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas), vai apdrošināšanas iestāde, kurā šis darbinieks ir vai ir bijis apdrošināts; |

ii)jūrnieku apdrošināšanas sistēma: | Οίκος Ναύτου, Πειραιάς (Jūrnieku nams), Pireja; |

iii)lauksaimniecības sistēma: | Οργανισμός Γεοργικών Ασφαλίσεων (ΟΓΑ), Αθήνα (Valsts lauksaimniecības apdrošināšanas institūts, Atēnas). |

5.Ģimenes pabalsti:

i)darbiniekiem paredzēta sistēma, to skaitā uzņēmumu sistēmas: | Οργανισμός Απασχολήσεως Εργατικού Δυναμικού (ΟΑΕΔ), Αθήνα (Nodarbinātības dienests, Atēnas); |

ii)lauksaimniecības sistēma: | Οργανισμός Γεοργικών Ασφαλίσεων (ΟΓΑ), Αθήνα (Valsts lauksaimniecības apdrošināšanas institūts, Atēnas); |

iii)attiecībā uz jūrniekiem: | Εστία Ναυτικών (Jūrnieku nams, Pireja). |

6.Bezdarbs:

i)vispārīgā gadījumā: | Οργανισμός Απασχολήσεως Εργατικού Δυναμικού (ΟΑΕΔ), Αθήνα (Nodarbinātības dienests, Atēnas); |

ii)jūrnieku apdrošināšanas sistēma: | Οίκος Ναύτου, Πειραιάς (Jūrnieku nams, Pireja); |

iii)preses darbiniekiem paredzētā sistēma, kuru pārvalda: | 1.Ταμείο Ασφαλίσεοως Εργατών Τύπου, Αθήνα (Preses darbinieku apdrošināšanas fonds, Atēnas);2.Ταμείον Συντάξεως Προσωπικού Εφημερίδων Αθηνών — Θεσσαλονίκης, Αθήνα (Atēnu un Saloniku preses darbinieku pensiju fonds, Atēnas). |

G. ĪRIJA

1.Pabalsti natūrā: | Eastern Health Board (Austrumu Veselības pārvalde) Dublinā 8,Midland Health Board (Centrālā Veselības pārvalde) Tulamorā, Ofeilijas grāfistē,Mid-Western Health Board (Vidējo rietumu Veselības pārvalde) Limerikā,North-Eastern Health Board [Ziemeļaustrumu Veselības pārvalde], Ceanannus Mor, Mītas grāfiste,North-Western Health Board (Ziemeļrietumu Veselības pārvalde), Menorhemiltonā, Leitrimas grāfistē,South-Eastern Health Board (Dienvidaustrumu Veselības pārvalde) Kilkenijā,Southern Health Board (Dienvidu Veselības pārvalde) Korkā,Western Health Board (Rietumu Veselības pārvalde) Gelvejā. |

2.Naudas pabalsti: | |

a)bezdarbnieka pabalsti: | Department of Social Welfare (Sociālās labklājības ministrija) Dublinā, to skaitā vietējie biroji, kas atbild par bezdarbnieka pabalstu piešķiršanu; |

b)vecums un nāve (pensijas): | Department of Social Welfare, Pensions Services Office (Sociālās labklājības ministrija, Pensiju dienests) Sligo |

c)ģimenes pabalsti: | Department of Social Welfare, Child Benefit Section (Sociālās labklājības ministrija, Bērnu pabalstu nodaļa), St Oliver Plunkett Road, Letterkenny, Co. Dogenal |

d)pārējie naudas pabalsti: | Department of Social Welfare (Sociālās labklājības ministrija) Dublinā. |

H. ITĀLIJA

1.Slimības (to skaitā tuberkuloze) un maternitāte:

A.Darbinieki:

a)pabalsti natūrā: | |

i)vispārīgos gadījumos: | Unità sanitaria locale (kompetentā vietējā veselības aizsardzības struktūrvienība, kurā ir reģistrēta attiecīgā persona), |

ii)attiecībā uz dažu kategoriju civilierēdņiem, privātajā sektorā nodarbinātajām personām un tām pielīdzinātām personām, pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem: | Ministero della sanità (Veselības aizsardzības ministrija), Roma, |

iii)attiecībā uz jūrniekiem un civilās aviācijas apkalpes locekļiem: | Ministero della sanità (Veselības aizsardzības ministrija), tirdzniecības flotes vai civilās aviācijas attiecīgā rajona veselības pārvalde; |

b)Naudas pabalsti: | |

i)vispārīgos gadījumos: | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), reģionālie biroji, |

ii)attiecībā uz jūrniekiem un civilās aviācijas apkalpes locekļiem: | Cassa marittima (jūrnieku kase, kurā reģistrējusies attiecīgā persona); |

c)izziņas attiecībā uz apdrošināšanas laika posmiem: | |

i)vispārīgos gadījumos: | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), reģionālie biroji, |

ii)attiecībā uz jūrniekiem un civilās aviācijas apkalpes locekļiem: | Cassa marittima (jūrnieku kase, kurā reģistrējusies attiecīgā persona). |

B.Pašnodarbinātas personas:

Pabalsti natūrā: | |

vispārīgos gadījumos: | Unità sanitaria locale (kompetentā vietējā veselības aizsardzības struktūrvienība, kurā ir reģistrēta attiecīgā persona). |

2.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības:

A.Darbinieki:

a)pabalsti natūrā: | |

i)vispārīgos gadījumos: | Unità sanitaria locale (kompetentā vietējā veselības aizsardzības struktūrvienība, kurā ir reģistrēta attiecīgā persona), |

ii)attiecībā uz jūrniekiem un civilās aviācijas apkalpes locekļiem: | Ministero della sanità (Veselības aizsardzības ministrija), tirdzniecības flotes vai civilās aviācijas attiecīgā rajona veselības pārvalde; |

b)protēzes un galvenās ierīces, medicīniskās un juridiskās palīdzības pabalsti un ar tiem saistītās pārbaudes un izziņas: | |

i)vispārīgos gadījumos: | Istituto nazionale per l'assicurazione contro gli infortuni sul lavoro (Valsts iestāde apdrošināšanai pret negadījumiem darbā), reģionālie biroji, |

ii)attiecībā uz jūrniekiem un civilās aviācijas apkalpes locekļiem: | Cassa marittima (jūrnieku kase, kurā reģistrējusies attiecīgā persona); |

c)Naudas pabalsti: | |

i)vispārīgos gadījumos: | Istituto nazionale per l'assicurazione contro gli infortuni sul lavoro (Valsts iestāde apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā), reģionālie biroji, |

ii)attiecībā uz jūrniekiem un civilās aviācijas apkalpes locekļiem: | Cassa marittima (jūrnieku kase, kurā reģistrējusies attiecīgā persona), |

iii)vajadzības gadījumā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības darbiniekiem: | Ente nazionale di previdenza e assistenza per gli impiegati agricoli (Valsts lauksaimniecības darbinieku labklājības un palīdzības dienests). |

B.Pašnodarbinātas personas (paredzēts vienīgi rentgenologiem):

a)pabalsti natūrā: | Unità sanitaria locale (kompetentā vietējā veselības aizsardzības struktūrvienība, kurā ir reģistrēta attiecīgā persona); |

b)protēzes un galvenās ierīces, medicīniskās un juridiskās palīdzības pabalsti un ar tiem saistītās pārbaudes un izziņas: | Istituto nazionale per l'assicurazione contro gli infortuni sul lavoro (Valsts iestāde apdrošināšanai pret negadījumiem darbā), reģionālie biroji; |

c)Naudas pabalsti: | Istituto nazionale per l'assicurazione contro gli infortuni sul lavoro (Valsts iestāde apdrošināšanai pret negadījumiem darbā), reģionālie biroji. |

3.Invaliditāte, vecums, apgādnieku zaudējušie (pensijas):

A.Darbinieki:

a)vispārīgos gadījumos: | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), reģionālie biroji; |

b)izklaides jomas darbiniekiem: | Ente nazionale di previdenza e assistenza per i lavoratori dello spettacolo (Valsts skatuves darbinieku labklājības un palīdzības dienests), Roma; |

c)rūpniecības uzņēmumu vadošajam personālam: | Istituto nazionale di previdenza per i dirigenti di aziende industriali (Valsts rūpniecības vadošā personāla labklājības iestāde), Roma; |

d)žurnālistiem: | Istituto nazionale di previdenza per i giornalisti italiani "G. Amendola" (Itālijas žurnālistu labklājības valsts iestāde "Dž. Amendola"), Roma. |

B.Pašnodarbinātas personas:

a)praktizējošie ārsti: | Ente nazionale di previdenza ed assistenza medica (Valsts praktizējošo ārstu labklājības un palīdzības dienests); |

b)farmaceiti: | Ente nazionale di previdenza ed assistenza farmacisti (Valsts farmaceitu labklājības un palīdzības dienests); |

c)veterinārārsti: | Ente nazionale di previdenza ed assistenza veterinari (Valsts veterinārārstu labklājības un palīdzības dienests); |

d)vecmātes: | Ente nazionale di previdenza ed assistenza per le ostetriche (Valsts vecmāšu labklājības un palīdzības dienests); |

e)inženieri un arhitekti: | Cassa nazionale di previdenza per gli ingegneri ed architetti (Valsts inženieru un arhitektu labklājības fonds); |

f)mērnieki: | Cassa nazionale di previdenza ed assistenza a favore dei geometri (Valsts mērnieku labklājības un palīdzības fonds); |

g)juristi un zvērināti advokāti: | Cassa nazionale di previdenza ed assistenza a favore degli avvocati e dei procuratori (Valsts juristu un zvērinātu advokātu labklājības un palīdzības fonds); |

h)ekonomisti: | Cassa nazionale di previdenza ed assistenza a favore dei dottori comercialisti (Valsts ekonomistu labklājības un palīdzības fonds); |

i)grāmatveži: | Cassa nazionale di previdenza ed assistenza a favore dei ragionieri e periti commerciali (Valsts grāmatvežu labklājības un palīdzības fonds); |

j)nodarbinātības konsultanti: | Ente nazionale di previdenza ed assistenza per i consulenti del lavoro (Valsts nodarbinātības konsultantu labklājības un palīdzības dienests); |

k)notāri: | Cassa nazionale notariato (Valsts notāru fonds); |

l)muitas aģenti: | Fondo di previdenza a favore degli spedizionieri doganali (Muitas aģentu labklājības un palīdzības fonds). |

4.Apbedīšanas pabalsti: | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), reģionālie biroji. Istituto nazionale per l'assicurazione contro gli infortuni sul lavoro (Valsts iestāde apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā), reģionālie biroji. Cassa marittima (jūrnieku kase, kurā reģistrējusies attiecīgā persona). |

5.Bezdarbs (attiecībā uz darbiniekiem):

a)vispārīgos gadījumos: | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), reģionālie biroji; |

b)žurnālistiem: | Istituto nazionale di previdenza per i giornalisti italiani "G. Amendola" (Itālijas žurnālistu labklājības valsts iestāde "Dž. Amendola"), Roma. |

6.Ģimenes pabalsti (attiecībā uz darbiniekiem):

a)vispārīgos gadījumos: | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), reģionālie biroji; |

b)žurnālistiem: | Istituto nazionale di previdenza per i giornalisti italiani "G. Amendola" (Dž. Amendolas Itālijas žurnālistu labklājības valsts iestāde), Roma. |

I. LUKSEMBURGA

1.Slimība un maternitāte:

a)pabalsti natūrā: | Caisse de maladie compétente et/ou union des caisses de maladie (kompetentā slimokase un/vai slimokasu apvienība); |

b)naudas pabalsti: | Caisse de maladie compétente (kompetentā slimokase). |

2.Invaliditāte, vecums, nāve (pensijas):

a)fiziska darba strādnieki: | Établissement d'assurance contre la vieillesse et l'invalidité, Luxembourg (Vecuma un invaliditātes apdrošināšanas iestāde), Luksemburga; |

b)ierēdņi un brīvajās profesijās strādājošas pašnodarbinātas personas: | Caisse de pension des employés privés, Luxembourg (Privātā sektora ierēdņu pensiju kase), Luksemburga; |

c)pašnodarbinātie amatnieki, tirgotāji vai rūpnieki: | Caisse de pension des artisans, des commerçants et des industriels, Luxembourg (Amatnieku, tirgotāju un rūpnieku pensiju kase), Luksemburga; |

dpašnodarbinātas personas, kas strādā lauksaimniecībā: | Caisse de pension agricole, Luxembourg (Lauksaimniecības pensiju kase), Luksemburga. |

3.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības:

a)lauksaimniecībā vai mežrūpniecībā strādājoši darbinieki vai pašnodarbinātas personas: | Association d'assurance contre les accidents, section agricole et forestière, Luxembourg (Asociācija apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, Lauksaimniecības un mežsaimniecības nodaļa), Luksemburga; |

b)visi pārējie obligātās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas gadījumi: | Association d'assurance contre les accidents, section industrielle, Luxembourg (Asociācija apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, Rūpniecības nodaļa), Luksemburga; |

4.Bezdarbs: | Administration de l'emploi (Nodarbinātības birojs), Luksemburga. |

5.Ģimenes pabalsti: | Caisse nationale des prestations familiales (Valsts ģimenes pabalstu kase), Luksemburga. |

6.Apbedīšanas pabalsti:

īstenojot regulas 66. Pantu: | Union des caisses de maladie (slimokasu apvienība), Luksemburga. |

J. NĪDERLANDE

1.Slimība un maternitāte:

a)pabalsti natūrā: | Ziekenfonds (Veselības apdrošināšanas fonds), kurā apdrošināta attiecīgā persona; |

b)naudas pabalsti: | Bedrijfsvereniging (Arodapvienība), kurā apdrošināts attiecīgās apdrošinātās personas darba devējs. |

2.Invaliditāte:

a)gadījumos, kad tiesības uz pabalstiem pastāv vienīgi saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem pat tad, ja netiek piemērota regula: | |

i)attiecībā uz darbiniekiem: | Bedrijfsvereniging (Arodapvienība), kurā apdrošināts attiecīgās apdrošinātās personas darba devējs; |

ii)attiecībā uz pašnodarbinātām personām: | Bedrijfsvereniging (Arodapvienība), kurā būtu apdrošināta attiecīgā apdrošinātā persona, ja viņa nodarbinātu personālu; |

b)pārējos gadījumos: | |

attiecībā uz darbiniekiem un pašnodarbinātām personām: | Nieuwe Algemene Bedrijfsvereniging (Jaunā vispārējā arodapvienība), Amsterdama. |

3.Vecums, nāve (pensijas):

a)vispārējā sistēma: | Sociale Verzekeringsbank (Sociālās apdrošināšanas banka), Postbus 1100, 1180 BH Amstelveen; |

b)attiecībā uz kalnračiem: | Algemeen Mijnwerkersfonds (Vispārējais kalnraču fonds), Heerlen. |

4.Bezdarbs: | Bedrijfsvereniging (Arodapvienība), kurā apdrošināts attiecīgās apdrošinātās personas darba devējs. |

5.Ģimenes pabalsti:

a)ja persona, kam ir tiesības saņemt pabalstus, dzīvo Nīderlandē: | Districtskantoor van de Sociale Verzekeringsbank (Sociālās apdrošināšanas bankas vietējā nodaļa) rajonā, kurā viņa i dzīvo; |

b)ja persona, kam ir tiesības saņemt pabalstus, dzīvo ārpus Nīderlandes, bet tās darba devējs dzīvo Nīderlandē vai tur atrodas viņa uzņēmums: | Districtskantoor van de Sociale Verzekeringsbank (Sociālās apdrošināšanas bankas vietējā nodaļa) rajonā, kurā viņas darba devējs dzīvo vai kur atrodas viņa uzņēmums; |

c)pārējos gadījumos: | Sociale Verzekeringsbank (Sociālās apdrošināšanas banka), Postbus 1100, 1180 BH Amstelveen; |

6.Arodslimības, uz kurām attiecas regulas 57. panta 5. punkts:

piemērojot regulas 57. panta 5. punktu: | |

a)ja pabalsts piešķirts pirms 1967. gada 1. jūlija: | Sociale Verzekeringsbank (Sociālās apdrošināšanas banka), Postbus 1100, 1180 BH Amstelveen; |

b)ja pabalsts ir piešķirts pēc 1967. gada 30. jūnija: | Nieuwe Algemene Bedrijfsvereniging (Jaunā vispārējā arodapvienība), Amsterdama. |

K. AUSTRIJA

Austrijas institūciju kompetenci reglamentē Austrijas tiesību akti, ja še turpmāk nav norādīts citādi:

1.Veselības apdrošināšana:

a)Ja attiecīgā persona dzīvo citā dalībvalstī un viņas apdrošināšana atrodas kādas Gebietskrankenkasse (reģionālās slimokases) piekritībā, bet vietējo piekritību nav iespējams noteikt saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem, tad vietējo piekritību nosaka šādi: | tā Gebietskrankenkasse (reģionālā slimokase), kuras piekritībā atrodas pēdējā nodarbinātība Austrijā, vaitā Gebietskrankenkasse (reģionālā slimokase), kuras piekritībā atrodas pēdējā dzīvesvieta Austrijā, vaigadījumā, ja nav pastāvējusi tāda nodarbinātība, kas atrodas kādas Gebietskrankenkasse (reģionālās slimokases) piekritībā, vai ja nav bijis dzīvesvietas Austrijā — Wiener Gebietskrankenkasse (Vīnes Reģionālā slimokase), Vīne. |

b)Lai piemērotu regulas III daļas 1. nodaļas 5. iedaļu saistībā ar izpildes regulas 95. pantu attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanu par pabalstiem tādām personām, kam ir tiesības uz pensiju saskaņā ar 1955. gada 9. septembra Federālo aktu par vispārējo sociālo apdrošināšanu (ASVG): | Hauptverband der österreichischen Sozialversicherungsträger (Austrijas sociālās apdrošināšanas iestāžu galvenā apvienība) Vīnē, to tulkojot tā, ka izdevumu atlīdzināšana jāveic no minētās Galvenās apvienības saņemtajām iemaksām par pensionāru veselības apdrošināšanu. |

2.Pensiju apdrošināšana:

a)Nosakot par pabalsta izmaksu atbildīgo institūciju, ņem vērā vienīgi apdrošināšanas laika posmus saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem. | |

b)Lai piemērotu regulas 45. panta 6. punktu, ja nav pabeigts nekāds iemaksu laika posms saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem: | Pensionversicherungsanstalt der Angestellten (Nodarbināto personu pensiju apdrošināšanas iestāde), Vīne. |

3.Apdrošināšana pret bezdarbu:

a)reģistrējoties kā bezdarbniekam: | Regionale Geschäftsstelle des Arbeitsmarktservice (Darba tirgus dienesta vietējā iestāde), kuras piekritībā atrodas attiecīgās personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta; |

b)izsniedzot veidlapu Nr. E 301, E 302 un E 303: | Regionale Geschäftsstelle des Arbeitsmarktservice (Darba tirgus dienesta vietējā iestāde), kuras piekritībā atrodas attiecīgās personas darba vieta. |

4.Ģimenes pabalsti:

a)Ģimenes pabalsti, izņemot Karenzurlaubsgeld (īpaša bērnu kopšanas atvaļinājuma nauda): | Finanzamt (Finanšu pārvalde); |

b)Karenzurlaubsgeld (īpaša bērnu kopšanas atvaļinājuma nauda): | Regionale Geschäftsstelle des Arbeitsmarktservice (Darba tirgusdienesta vietējā iestāde), kuras piekritībā atrodas attiecīgās personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta. |

L. PORTUGĀLE

I.Kontinentālā daļa

1.Slimības, maternitātes un ģimenes pabalsti: | Centro Regional de Segurança Social (Sociālā nodrošinājuma reģionālais centrs), ar kuru ir saistīta attiecīgā persona. |

2.Invaliditātes, vecuma un nāves gadījumā: | Centro Nacional de Pensões (Valsts pensiju centrs), Lisabona, un Centro Regional de Segurança Social (Sociālā nodrošinājuma reģionālais centrs), ar kuru ir saistīta attiecīgā persona. |

3.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības: | Caixa Nacional de Seguros de Doenças Profissionais (Arodslimību apdrošināšanas valsts kase), Lisabona. |

4.Bezdarbnieka pabalsti: | |

a)pieteikumu pieņemšana un nodarbinātības stāvokļa pārbaude (piemēram, nodarbinātības laika posmu apliecināšana, bezdarba klasifikācija, apstākļu pārbaude): | Centro de Emprego (Nodarbinātības centrs) attiecīgās personas dzīvesvietā; |

b)bezdarbnieka pabalstu piešķiršana un izmaksa (piemēram, pabalstu piešķiršanas nosacījumu pārbaude, maksājumu summas un ilguma noteikšana, apstākļu pārbaude, turpinot, apturot vai pārtraucot maksājumus): | Centro Regional de Segurança Social (Sociālā nodrošinājuma reģionālais centrs) attiecīgās personas dzīvesvietā. |

5.No iemaksām neatkarīgas sociālā nodrošinājuma sistēmas pabalsti: | Centro Regional de Segurança Social (Sociālā nodrošinājuma reģionālais centrs) attiecīgās personas dzīvesvietā. |

II.Madeiras autonomais apgabals

1.Slimības, maternitātes un ģimenes pabalsti: | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

2.a) Invaliditātes, vecuma un nāves gadījumā: | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala; |

b)Invaliditātes, vecuma un nāves gadījumā saskaņā ar īpašo sociālā nodrošinājuma sistēmu laukstrādniekiem: | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

3.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības: | Caixa Nacional de Seguros de Doenças Profissionais (Arodslimību apdrošināšanas Valsts kase), Lisabona. |

4.Bezdarbnieka pabalsti: | |

a)pieteikumu pieņemšana un nodarbinātības stāvokļa pārbaude (piemēram, nodarbinātības laika posmu apliecināšana, bezdarba klasifikācija, apstākļu pārbaude): | Direcção Regional de Emprego (Reģionālā nodarbinātības direkcija), Funšala; |

b)bezdarbnieka pabalstu piešķiršana un izmaksa (piemēram, pabalstu piešķiršanas nosacījumu pārbaude, maksājumu summas un ilguma noteikšana, apstākļu pārbaude, turpinot, apturot vai pārtraucot maksājumus): | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

5.No iemaksām neatkarīgas sociālā nodrošinājuma sistēmas pabalsti: | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

III.Azoru salu autonomais apgabals

1.Slimības, maternitātes un ģimenes pabalsti: | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Angra du Eroišmu. |

2.a) Invaliditātes, vecuma un nāves gadījumā: | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Angra du Eroišmu; |

2.b) Invaliditātes, vecuma un nāves gadījumā saskaņā ar īpašo sociālā nodrošinājuma sistēmu laukstrādniekiem: | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Angra du Eroišmu. |

3.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības: | Caixa Nacional de Seguros de Doenças Profissionais (Arodslimību apdrošināšanas Valsts kase), Lisabona. |

4.Bezdarbnieka pabalsti: | |

a)pieteikumu pieņemšana un nodarbinātības stāvokļa pārbaude (piemēram, nodarbinātības laika posmu apliecināšana, bezdarba klasifikācija, apstākļu pārbaude): | Centro de Emprego (Nodarbinātības centrs) attiecīgās personas dzīvesvietā; |

b)bezdarbnieka pabalstu piešķiršana un izmaksa (piemēram, pabalstu piešķiršanas nosacījumu pārbaude, maksājumu summas un ilguma noteikšana, apstākļu pārbaude, turpinot, apturot vai pārtraucot maksājumus): | Centro de Prestações Pecuniárias de Segurança Social (Sociālā nodrošinājuma naudas pabalstu centrs), ar kuru ir saistīta attiecīgā persona. |

5.No iemaksām neatkarīgas sociālā nodrošinājuma sistēmas pabalsti: | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Angra du Eroišmu. |

M. SOMIJA

1.Slimība un maternitāte:

a)naudas pabalsti: | Kansaneläkelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki, vai nodarbinātības fonds, kurā attiecīgā persona ir apdrošināta; |

b)pabalsti natūrā: | |

i)atlīdzināšana saskaņā ar veselības apdrošināšanu: | Kansaneläkelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki, vai nodarbinātības fonds, kurā attiecīgā persona ir apdrošināta; |

ii)veselības aizsardzība un slimnīcu dienests: | vietējās struktūrvienības, kas nodrošina pakalpojumus saskaņā ar sistēmu. |

2.Vecums, invaliditāte, nāve (pensijas):

a)valsts pensijas: | Kansaneläkelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki, vai |

b)darba pensijas: | tā darba pensiju institūcija, kura piešķir un izmaksā pensijas. |

3.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības: | tā apdrošināšanas institūcija, kura ir atbildīga par attiecīgās personas apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem. |

4.Apbedīšanas pabalsti: | Kansaneläkelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki, vai tā apdrošināšanas institūcija, kura ir atbildīga par pabalstu izmaksu apdrošināšanas gadījumā pret nelaimes gadījumiem. |

5.Bezdarbs:

a)pamata sistēma: | Kansaneläkelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki, vai |

b)uz ienākumiem balstīta sistēma: | bezdarba fonds pēc piekritības. |

6.Ģimenes pabalsti | Kansaneläkelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki. |

N. ZVIEDRIJA

1.Attiecībā uz visiem gadījumiem, izņemot bezdarbnieka pabalstus:

a)vispārīgā gadījumā: | sociālā nodrošinājuma dienests, kurā attiecīgā persona ir apdrošināta; |

b)attiecībā uz jūrniekiem, kuru dzīvesvieta neatrodas Zviedrijā: | Göteborgs allmänna försäkringskassa, Sjöfartskontoret (Gēteborgas Sociālā nodrošinājuma dienests, Jūrnieku nodaļa). |

c)Lai piemērotu izpildes regulas 35. līdz 59. pantu attiecībā uz personām, kuru dzīvesvieta neatrodas Zviedrijā: | Stockholms läns allmänna försäkringskassa, utlandsavdelningen (Stokholmas Sociālā nodrošinājuma dienests, Ārzemju daļa). |

d)Lai piemērotu izpildes regulas 60. līdz 77. pantu attiecībā uz personām, izņemot jūrniekus, kuru dzīvesvieta neatrodas Zviedrijā: | tās vietas sociālā nodrošinājuma dienests, kur noticis vai atklājies nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, vaiStockholms läns allmänna försäkringskassa, utlandsavdelningen (Stokholmas Sociālā nodrošinājuma dienests, Ārzemju daļa). |

2.Attiecībā uz bezdarbnieka pabalstiem: | Arbetsmarknadsstyrelsen (Valsts darba tirgus pārvalde). |

O. APVIENOTĀ KARALISTE

1.Pabalsti natūrā:

— Lielbritānijā un Ziemeļīrijā: | iestādes, kas piešķir Valsts veselības dienesta pabalstus, |

— Gibraltārā: | Gibraltar Health Authority (Gibraltāra veselības aizsardzības iestāde). |

2.Naudas pabalsti:

— Lielbritānijā: | Department of Social Security (Sociālās nodrošināšanas ministrija), Londona, |

— Ziemeļīrijā: | Department of Healthand Social Services for Northern Ireland (Ziemeļīrijas Veselības aizsardzības un sociālo dienestu ministrija), Belfāsta. |

— Gibraltārā: | Department of Labour and Social Security (Nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma ministrija), Gibraltāra. |

--------------------------------------------------

3. PIELIKUMS (A) (B) (2) (3) (7) (9) (12) (13) (14) (15)

DZĪVESVIETAS INSTITŪCIJAS UN UZTURĒŠANĀS VIETAS INSTITŪCIJAS

(Regulas 1. panta p) punkts un izpildes regulas 4. panta 3. punkts)

A. BEĻĢIJA

I.DZĪVESVIETAS INSTITŪCIJAS

1.Slimība un maternitāte:

a)piemērojot izpildes regulas 17., 18., 22., 25., 28., 29., 30. un 32. pantu: | |

i)vispārīgos gadījumos: | Apdrošināšanas iestādes; |

ii)personām, kas iekļautas aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēmā: | Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

iii)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem: | Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

b)piemērojot izpildes regulas 31. pantu: | |

i)vispārīgos gadījumos: | Apdrošināšanas iestādes; |

ii)jūrniekiem: | Caisse de secours et de prévoyance en faveur des marins Hulp- en voorzorgskas voor zeervarenden — (Palīdzības un labklājības kase jūrniekiem), Antverpene, |

Vai |

Apdrošināšanas iestādes; |

iii)personām, kas iekļautas aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēmā: | Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

iv)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem: | Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

2.Invaliditāte

a)vispārēja invaliditāte (fiziska darba strādnieki, ierēdņi un kalnrači) un pašnodarbināto personu invaliditāte: | Institut national d'assurance maladie-invalidité, Bruxelles Rijksinstituut voor ziekte- en invaliditeitsverzekering, Brussel — (Veselības un invaliditātes apdrošināšanas valsts institūts, Brisele) kopā ar apdrošināšanas iestādēm; |

piemērojot izpildes regulas 105. pantu: | Institut national d'assurance maladie-invalidité, Bruxelles Rijksinstituut voor ziekte- en invaliditeitsverzekering, Brussel — (Veselības un invaliditātes apdrošināšanas valsts institūts, Brisele); |

b)īpaša invaliditātes apdrošināšanas sistēma kalnračiem: | Fonds national de retraite des ouvriers-mineurs, Bruxelles Nationaal pensioenfonds voor mijnwerkers, Brussel — (Valsts pensiju fonds kalnračiem, Brisele); |

c)invaliditātes apdrošināšanas sistēma jūrniekiem: | Caisse de secours et de prévoyance en faveur des marins Hulp- en voorzorgskas voor zeervarenden — (Palīdzības un labklājības kase jūrniekiem), Antverpene; |

d)tādu personu invaliditāte, kas iekļautas aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēmā: | Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūrasteritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

e)bijušo Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbinieku invaliditāte: | Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

3.Vecums, nāve (pensijas)

a)vispārējā sistēma (fiziska darba strādnieki, ierēdņi, kalnrači un jūrnieki): | Office national des pensions, Bruxelles Rijksdienstvoorpensioenen, Brussel — (Valsts pensiju birojs, Brisele); |

b)sistēma personām, kas nav darbinieki: | Institut national d'assurances sociales pour travailleurs indépendants, Bruxelles Rijksinstituut voor de sociale verzekeringen der zelfstandigen, Brussel — (Pašnodarbināto personu Valsts sociālās apdrošināšanas institūts, Brisele); |

c)aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēma: | Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

d)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem paredzēta sistēma: | Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

4.Nelaimes gadījumi darbā (pabalsti natūrā): | apdrošināšanas iestādes; |

Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

5.Arodslimības: | Fonds des maladies professionnelles, Bruxelles Fonds voor beroepsziekten, Brussel (Arodslimību fonds, Brisele); |

Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

6.Apbedīšanas pabalsti:

i)vispārīgos gadījumos: | Apdrošināšanas iestādes kopā ar Institut national d'assurance maladie–invalidité, Bruxelles Rijksinstituut voor Ziekten invaliditeitsverzekering, Brussel — (Veselības un invaliditātes apdrošināšanas valsts institūts, Brisele); |

ii)personām, kas iekļautas aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēmā: | Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

iii)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem: | Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

7.Bezdarbs:

a)vispārīgos gadījumos: | Office national de l'emploi, Bruxelles Rijksdienst voor arbeidsvoorziening, Brussel — (Valsts nodarbinātības dienests, Brisele); |

b)jūrniekiem: | Pool des marins de la marine marchande Pool van de zeelieden ter koopvaardij — (Tirdzniecības flotes jūrnieku apvienotais fonds), Antverpene. |

8.Ģimenes pabalsti

a)sistēma darbiniekiem: | Office national des allocations familiales pour travailleurs salariés, Bruxelles Rijksdienst voor kinderbijslag werknemers, Brussel — (Darbinieku ģimenes piemaksu valsts birojs, Brisele); |

b)sistēma pašnodarbinātām personām: | Institut national d'assurances sociales pour travailleurs indépendants, Bruxelles Rijksinstituut voor de sociale verzekeringen der zelfstandigen, Brussel — (Pašnodarbināto personu Valsts sociālās apdrošināšanas institūts, Brisele); |

c)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem: | Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

II.UZTURĒŠANĀS VIETAS INSTITŪCIJAS:

1.Slimības, maternitāte: | Institut national d'assurance maladie–invalidité, Bruxelles Rijksinstituut voor Ziekteen invaliditeitsverzekering, Brussel — (Veselības un invaliditātes apdrošināšanas valsts institūts, Brisele) ar apdrošināšanas iestāžu starpniecību; |

Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

2.Nelaimes gadījumi darbā: | Institut national d'assurance maladie–invalidité, Bruxelles Rijksinstituut voor Ziekteen invaliditeitsverzekering, Brussel — (Veselības un invaliditātes apdrošināšanas valsts institūts, Brisele) ar apdrošināšanas iestāžu starpniecību; |

Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

3.Arodslimības: | Fonds des maladies professionnelles, Bruxelles Fonds voor beroepsziekten, Brussel — (Arodslimību fonds, Brisele); |

Office de sécurite sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

B. DĀNIJA

I.DZĪVESVIETAS INSTITŪCIJAS

a)slimība un maternitāte:

i)piemērojot izpildes regulas 17., 22., 28., 29 un 30. Punktu: | kompetentā amtskommune (rajona pārvalde). Kopenhāgenas komūnā — Magistraten (komūnas pārvalde). Frederiksbergas komūnā — komūnas pārvalde, |

ii)piemērojot izpildes regulas 18. un 25. pantu: | tās komūnas sociālo lietu komisija, kur dzīvo saņēmējs. Kopenhāgenas, Odenses, Ālborgas un Orhūsas komūnā — Magistraten (komūnas pārvalde); |

b)invaliditāte (pensijas): | Direktoratet for Social Sikring og Bistand (Valsts sociālā nodrošinājuma un labklājības dienests), Kopenhāgena; |

c)vecums un nāves gadījumi (pensijas):

i)pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar tiesību aktiem par sociālajām pensijām: | Direktoratet for Social Sikring og Bistand (Valsts sociālā nodrošinājuma un labklājības dienests), Kopenhāgena; |

ii)pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar likumu par darbiniekiem paredzētām papildu pensijām ("loven om Arbejdsmarkedets Tillsegspension"): | Arbejdsmarkedetstillasgspension (Darbinieku papildu pensiju dienests), Hillerēda; |

d)nelaimes gadījumi darbā un arodslimības:

i)piemērojot izpildes regulas IV sadaļas 4. nodaļu, izņemot 61. pantu: | Arbejdsskadetstyrelsen (Darba negadījumu un arodslimību Valsts dienests), Kopenhāgena; |

ii)piemērojot izpildes regulas 61. pantu: | tās komūnas sociālo lietu komisija, kur dzīvo saņēmējs. Kopenhāgenas, Odenses, Ālborgas un Orhūsas komūnā — Magistraten (komūnas pārvalde); |

e)apbedīšanas pabalsti:

Piemērojot izpildes regulas 78. pantu: | Sundhedsministeriet (Veselības aizsardzības ministrija), Kopenhāgena. |

II.UZTURĒŠANĀS VIETAS INSTITŪCIJAS

a)Slimība un maternitāte:

i)piemērojot izpildes regulas 20., 21. un 31. punktu: | kompetentā amtskommune (rajona pārvalde). Kopenhāgenas komūnā – Magistraten (komūnas pārvalde). Frederiksbergas komūnā — komūnas pārvalde, |

ii)piemērojot izpildes regulas 24. pantu: | tās komūnas sociālo lietu komisija, kur uzturas saņēmējs. Kopenhāgenas, Odenses, Ālborgas un Orhūsas komūnā — Magistraten (komūnas pārvalde). |

b)Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības:

i)piemērojot izpildes regulas IV sadaļas 4. nodaļu, izņemot 64. pantu: | Arbejdsskadetstyrelsen (Darba negadījumu un arodslimību Valsts dienests), Kopenhāgena; |

ii)piemērojot izpildes regulas 64. pantu: | tās komūnas sociālo lietu komisija, kur uzturas saņēmējs. Kopenhāgenas, Odenses, Ālborgas un Orhūsas komūnā — Magistraten (komūnas pārvalde). |

c)Bezdarbs:

i)piemērojot izpildes regulas VI sadaļas 6. nodaļu, izņemot 83. pantu: | bezdarba fonds pēc piekritības, |

ii)piemērojot izpildes regulas 83. pantu: | vietējais nodarbinātības dienests. |

C. VĀCIJA

1.Veselības apdrošināšana:

a)visos gadījumos, izņemot regulas 19. panta 2. punkta un izpildes regulas 17. panta piemērošanas gadījumus: | ieinteresētās personas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas kompetentā Allgemeine Ortskrankenkasse (Vietējā vispārējā slimokase), |

personas, kas apdrošinātas saskaņā ar apdrošināšanas sistēmu kalnračiem un viņu ģimenes locekļiem: | Bundesknappschaft (Federālā kalnraču apdrošināšanas biedrība), Bohuma; |

b)piemērojot regulas 19. panta 2. punktu un izpildes regulas 17. pantu: | tā institūcija, kurā visvēlāk ir bijusi apdrošināta attiecīgā persona, |

Gadījumā, ja nav šādas institūcijas vai ja apdrošinātā persona visvēlāk bija apdrošināta kādā Allgemeine Ortskrankenkasse, kādā Landwirtschaftliche Krankenkasse (Lauksaimniecības slimokasē) vai Bundesknappschaft: | pēc attiecīgās personas dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas kompetentā institūcija, kas minēta a) punktā. |

2.Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem:

Visos gadījumos: | Hauptverband der gewerblichen Berufsgenossenschaften (Rūpniecības arodapvienību federācija), Sanktaugustīna; |

3.Pensiju apdrošināšana:

a)pensiju apdrošināšana fiziska darba strādniekiem: | |

i)norēķini ar Beļģiju un Spāniju: | Landesversicherungsanstalt Rheinprovinz (Reinas provinces Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Diseldorfa, |

ii)norēķini ar Franciju: | Landesversicherungsanstalt Rheinland–Pfalz (Reinzemes–Pfalcas Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Špeiere, vai Landesversicherungsanstalt Saarland (ZārlandesReģionālā apdrošināšanas iestāde), Zārbrikene, kā kompetenta iestāde, kas iekļauta 2. pielikumā, |

iii)norēķini ar Itāliju: | Landesversicherungsanstalt Schwaben (Švābijas Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Augsburga, |

iv)norēķini ar Luksemburgu: | Landesversicherungsanstalt Rheinland–Pfalz (Reinzemes–Pfalcas Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Špeiere, |

v)norēķini ar Nīderlandi: | Landesversicherungsanstalt Westfalen (Vestfālenes Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Minstere, |

vi)norēķini ar Dāniju: | Landesversicherungsanstalt Schleswig–Holstein (Šlēzvigas–Holšteinas Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Lībeka, |

vii)norēķini ar Īriju un Apvienoto Karalisti: | Landesversicherungsanstalt Freie und Hansestadt Hamburg (Hanzas brīvpilsētas Hamburgas Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Hamburga, |

viii)norēķini ar Grieķiju: | Landesversicherungsanstalt Wurttemberg (Virtembergas reģionālā apdrošināšanas iestāde), Štutgarte, |

ix)norēķini ar Portugāli: | Landesversicherungsanstalt Unterfranken (Lejasfranku Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Vircburga; |

b)ierēdņu epensiju apdrošināšana: | Bundesversicherungsanstalt für Angestellte (Federālā ierēdņu apdrošināšanas iestāde) Berlīnē; |

c)kalnraču pensiju apdrošināšana: | Bundesknappschaft (Federālā kalnraču apdrošināšanas biedrība), Bohuma. |

4.Zemnieku vecuma apdrošināšana: | LandwirtschaftlicheAlterskasseRheinland–Pfalz (Reinzemes–Pfalcas Lauksaimnieku vecuma apdrošināšanas kase), Špeiere. |

5.Bezdarbnieka pabalsti un ģimenes pabalsti: | ieinteresētās personas dzīvesvietas vai uzturēšanas vietas kompetentais nodarbinātības dienests. |

D. SPĀNIJA

1.Pabalsti natūrā:

a)visas sistēmas, izņemot jūrnieku apdrošināšanas sistēmu: | Direcciones Provinciales del Instituto Nacional de la Salud (Valsts veselības aizsardzības dienesta provinču direkcijas); |

b)jūrnieku apdrošināšanas sistēma: | Direcciones Provinciales del Instituto Social de la Marina (Jūrnieku sociālā dienesta provinču direkcijas); |

2.Naudas pabalsti:

a)visas sistēmas, izņemot jūrnieku apdrošināšanas sistēmu, un visi gadījumi, izņemot bezdarbu: | Direcciones Provinciales del Instituto Nacional de la Seguridad Social (Valsts sociālā nodrošinājuma dienesta provinču direkcijas); |

b)jūrnieku apdrošināšanas sistēma attiecībā uz visām kategorijām: | Direcciones Provinciales del Instituto Social de la Marina (Jūrnieku sociālā dienesta provinču direkcijas); |

c)bezdarbs, izņemot attiecībā uz jūrniekiem: | Direcciones Provinciales del Instituto Nacional de Empleo (Valsts nodarbinātības dienesta provinču direkcijas). |

E. FRANCIJA

I.FRANCIJAS METROPOLĒ:

A.Darbiniekiem paredzētā sistēma:

1.Riska veidi, izņemot bezdarbu un ģimenes pabalstus: | |

a)vispārīgos gadījumos: | Caisse primaire d'assurance maladie (Veselības apdrošināšanas vietējā kase) dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā; |

b)kopīgi piemērojot regulas 19. panta 1. un 2. punktu un 35. panta 1. punktu pabalstiem natūrā saskaņā ar kalnračiem paredzēto sistēmu attiecībā uz veselības maternitātes, invaliditātes un nāves gadījumu (pabalstu) apdrošināšanu: | Société de secours minière (Kalnraču palīdzības biedrība) attiecīgās personas dzīvesvietā; |

c)piemērojot izpildes regulas 35. pantu: | |

i)vispārēja apdrošināšanas sistēma: | |

aa)vispārīgos gadījumos, izņemot Parīzi un Parīzes reģionu: | Caisse primaire d'assurance maladie (Veselības apdrošināšanas vietējā kase) |

bb)īpašā sistēma, kas paredzēta Sociālā nodrošinājuma kodeksa L 365. līdz L 382. pantā: | Caisse régionale d'assurance maladie (Reģionālā veselības apdrošināšanas kase), Strasbūra |

ii)lauksaimniecības sistēma: | Caisse de mutualité sociale agricole (Lauksaimniecības strādnieku savstarpējās apdrošināšanas kase) |

iii)kalnraču apdrošināšanas sistēma: | Caisse autonome nationale de sécurité sociale dans les mines (Kalnraču sociālā nodrošinājuma autonomā valsts kase), Parīze |

d)piemērojot izpildes regulas 36. pantu sakarā ar invaliditātes pensijām: | |

i)vispārīgos gadījumos, izņemot Parīzi un Parīzes reģionu: | Caisse primaire d'assurance maladie (Veselības apdrošināšanas vietējā kase), Parīze; |

Parīzē un Parīzes reģionā: | Caisse régionale d'assurance maladie (Reģionālā veselības apdrošināšanas kase); |

ii)īpašā sistēma, kas paredzēta Sociālā nodrošinājuma kodeksa L 365. līdz L 382. pantā: | Caisse régionale d'assurance maladie (Reģionālā veselības apdrošināšanas kase), Strasbūra; |

e)piemērojot izpildes regulas 36. pantu attiecībā uz vecuma pensijām: | |

i)vispārēja apdrošināšanas sistēma: | |

aa)vispārīgos gadījumos, izņemot Parīzi un Parīzes reģionu: | Caisse régionale d'assurance maladie, branche vieillesse (Veselības apdrošināšanas reģionālā kase, Vecuma apdrošināšanas nodaļa), |

Parīzē un Parīzes reģionā: | Caisse nationale d'assurance vieillesse des travailleurs salariés (Darbinieku vecuma apdrošināšanas valsts kase), Parīze; |

bb)īpašā sistēma, kas paredzēta Sociālā nodrošinājuma kodeksa L 365. līdz L 382. pantā: | Caisse régionale d'assurance vieillesse (Vecuma apdrošināšanas reģionālā kase), Strasbūra; |

ii)lauksaimniecības sistēma: | Caisse centrale de secours mutuels agricoles (Centrālā lauksaimniecības savstarpējās palīdzības kase), Parīze; |

iii)kalnraču apdrošināšanas sistēma: | Caisse autonome nationale de sécurité sociale dans les mines (Kalnraču sociālā nodrošinājuma autonomā valsts kase), Parīze |

f)Piemērojot izpildes regulas 75. pantu: | Caisse primaire d'assurance–maladie (Veselības apdrošināšanas vietējā kase). |

2.Bezdarbs: | |

a)piemērojot izpildes regulas 80., 81. pantu un 82. panta 2. punktu: | Direction départementale du travail et de la main–d'oeuvre (Reģionālā nodarbinātības un darbaspēka direkcija) tā darba veikšanas vietā, attiecībā uz kuru tiek pieprasīta izziņa, |

Agence nationale pour l'emploi (Valsts nodarbinātības aģentūras) vietējā nodaļa, |

ģimenes locekļu dzīvesvietas vietējā pašvaldība; |

b)piemērojot izpildes regulas 83. panta 1. un 2. punktu un 97. pantu: | Association pour l'emploi dans l'industrie et le commerce (Assedic) (Asociācija nodarbinātības veicināšanai rūpniecībā un tirdzniecībā) attiecīgās personas dzīvesvietā; |

c)piemērojot izpildes regulas 84. pantu: | |

i)pilnīgs bezdarbs: | Association pour l'emploi dans l'industrie et le commerce (Assedic) (Asociācija nodarbinātības veicināšanai rūpniecībā un tirdzniecībā) attiecīgās personas dzīvesvietā, |

ii)daļējs bezdarbs: | Direction départementale du travail et de la main–d'oeuvre (Reģionālā nodarbinātības un darbaspēka direkcija) attiecīgās personas darba vietā; |

d)piemērojot izpildes regulas 189. pantu: | Direction départementale du travail et de la main–d'oeuvre (Reģionālā nodarbinātības un darbaspēka direkcija). |

B.Pašnodarbinātām personām paredzētā sistēma:

1.Slimība un maternitāte. | Caisse primaire d'assurance maladie du lieu de résidence ou de séjour (Veselības apdrošināšanas vietējā kase dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā). |

2.Piemērojot izpildes regulas 35. pantu attiecībā uz lauksaimniecības sistēmu: | Caisse de mutualité sociale agricole et tout autre organisme assureur dûment habilité (Lauksaimniecības strādnieku savstarpējās apdrošināšanas kase un visas pārējās pienācīgi licencētās apdrošināšanas organizācijas). |

3.Piemērojot izpildes regulas 36. pantu attiecībā uz vecuma pensijām: | |

a)amatnieku sistēma: | Caisse nationale de l'organisation autonome d'assurance vieillesse des travailleurs non salariés des professions artisanales (Cancava) (Valsts autonomā vecuma apdrošināšanas kase pašnodarbinātiem amatniekiem), |

Caisses de base professionnelles (Vietējās profesionālās kases); |

b)ražotāju un tirgotāju sistēma: | Caisse nationale de l'organisation autonome d'assurance vieillesse des travailleurs non salariés des professions industrielles et commerciales (Organic) (Valsts autonomā vecuma apdrošināšanas kase pašnodarbinātiem rūpniekiem vai tirgotājiem), |

Caisses de base professionnelles ou interprofessionnelles (Vietējā profesionālā vai starpprofesiju kase); |

c)brīvo profesiju sistēma: | Caisse nationale d'assurance vieillesse des professions libérales (CNAVPL), sections professionnelles (Valsts vecuma apdrošināšanas kase brīvo profesiju pārstāvjiem — profesionālās nozares); |

d)advokātiem paredzētā sistēma: | Caisse nationale des barreaux francais (CNBF) (Valsts kase Francijas Advokātu kolēģijas locekļiem); |

e)lauksaimniecības sistēma: | Caisse nationale d'assurance vieillesse mutuelle agricole (Lauksaimniecības strādnieku savstarpējās apdrošināšanas Valsts kase) |

C.Jūrnieku apdrošināšanas sistēma:

a)piemērojot regulas 27. pantu attiecībā uz jūrnieku apdrošināšanas sistēmu: | Section "Caisse générale de prévoyance des marins" du quartier des affaires maritimes (Jūras lietu departamenta nodaļa "Jūrnieku aprūpes vispārējā kase"); |

b)piemērojot izpildes regulas 35. pantu: | Section "Caisse générale de prévoyance des marins" du quartier des affaires maritimes (Jūras lietu departamenta nodaļa "Jūrnieku aprūpes vispārējā kase"). |

D.Ģimenes pabalsti: | Caisse d'allocations familiales (Ģimenes piemaksu kase) attiecīgās personas dzīvesvietā. |

II.AIZJŪRAS DEPARTAMENTI

A.Darbiniekiem paredzētā sistēma:

Riska veidi kopumā, izņemot ģimenes pabalstus: | Caisse générale de sécurité sociale (Vispārējā sociālā nodrošinājuma kase). |

B.Pašnodarbinātām personām paredzētā sistēma:

a)slimība un maternitāte: | Caisse générale de sécurite sociale du lieu de résidence ou de séjour (Vispārējā sociālā nodrošinājuma kase dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā); |

b)vecuma pensijas: | |

— amatnieku sistēma: | Caisse nationale de l'organisation autonome d'assurance vieillesse des travailleurs non salariés des professions artisanales (Cancava) (Valsts autonomā vecuma apdrošināšanas kase pašnodarbinātiem amatniekiem), |

— rūpnieku un tirgotāju sistēma: | Caisse interprofessionnelle d'assurance vieillesse des industriels et commercants d'Algérie et d'outre-mer (Cavicorg) (Starparodu vecuma apdrošināšanas kase rūpniekiem un tirgotājiem Alžīrijā un aizjūras teritorijā), |

— brīvo profesiju sistēma: | Sections professionnelles (Profesionālās nodaļas), |

— advokātiem paredzētā sistēma: | Caisse nationale des barreaux français (Valsts kase Francijas Advokātu kolēģijas locekļiem). |

C.Jūrnieki:

i)invaliditātes pensijas: | Section "Caisse générale de prévoyance des marins" du quartier des affaires maritimes (Jūras lietu departamenta nodaļa "Jūrnieku aprūpes vispārējā kase"); |

ii)vecuma pensijas: | Section Caisse de retraite des marins du Quartier des affaires maritimes (Jūras lietu departamenta nodaļa "Jūrnieku pensiju kase"). |

D.Ģimenes pabalsti: | Caisse d'allocations familiales (Ģimenes piemaksu kase) pēc attiecīgās personas dzīvesvietas. |

F. GRIEĶIJA

1.Bezdarbs, ģimenes pabalsti: | Οργανισμός Απασχολήσεως Εργατικού Δυναμικού (ΟΑΕΔ), Αθήνα (Nodarbinātības dienests, Atēnas). |

2.Citi pabalsti: | Ίδρυμα Κοινωνικών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas). |

G. ĪRIJA

1.Pabalsti natūrā: | Eastern Health Board (Austrumu Veselības pārvalde), Dublina,Midland Health Board (Centrālā Veselības pārvalde) Tulamora, Ofeilijas grāfiste,Mid–Western Health Board (Vidējo rietumu Veselības pārvalde), Limerika,North Eastern Health Board [Ziemeļaustrumu Veselības pārvalde], Ceanannus Mor, Mītas grāfiste,North-Western Health Board (Ziemeļrietumu Veselības pārvalde), Menorhemiltona, Leitrimas grāfiste,South-Eastern Health Board (Dienvidaustrumu Veselības pārvalde), Kilkenija,Southern Health Board [Dienvidu Veselības pārvalde], Korka,Western Health Board [Rietumu Veselības pārvalde], Gelveja. |

2.Naudas pabalsti:

a)bezdarbnieka pabalsti: | Department of Social Welfare (Sociālās labklājības ministrija) Dublinā, kā arī vietējie biroji, kas atbild par bezdarbnieka pabalstiem; |

b)vecums un nāves gadījumi (pensijas): | Department of Social Welfare, Pensions Services Office (Sociālās labklājības ministrija, Pensiju dienests), Sligo; |

c)ģimenes pabalsti: | Department of Social Welfare, Child Benefit Section (Sociālās labklājības ministrija, Bērnu pabalstu nodaļa), St Oliver Plunkett Road, Letterkenny, County Donegal; |

d)pārējie naudas pabalsti: | Department of Social Welfare (Sociālās labklājības ministrija) Dublinā. |

H. ITĀLIJA

1.Slimības (to skaitā tuberkuloze) un maternitāte:

A.Darbinieki:

a)pabalsti natūrā: | |

i)vispārīgos gadījumos: | Unita sanitaria locale (kompetentā vietējā veselības aizsardzības struktūrvienība), |

ii)attiecībā uz jūrniekiem un civilās aviācijas apkalpes locekļiem: | Ministero del la sanita (Veselības aizsardzības ministrija), tirdzniecības flotes vai civilās aviācijas attiecīgā rajona veselības pārvalde; |

b)naudas pabalsti: | |

i)vispārīgos gadījumos: | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), reģionālie biroji, |

ii)attiecībā uz jūrniekiem un civilās aviācijas apkalpes locekļiem: | Cassa marittima (par attiecīgo rajonu atbildīgā jūrnieku kase). |

B.Pašnodarbinātas personas:

pabalsti natūrā: | Unita sanitaria locale (kompetentā vietējā veselības aizsardzības struktūrvienība). |

2.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības:

A.Darbinieki:

a)pabalsti natūrā: | |

i)vispārīgos gadījumos: | Unita sanitaria locale (kompetentā vietējā veselības aizsardzības struktūrvienība), |

ii)attiecībā uz jūrniekiem un civilās aviācijas apkalpes locekļiem: | Ministero del la sanita (Veselības aizsardzības ministrija), tirdzniecības flotes vai civilās aviācijas attiecīgā rajona veselības pārvalde; |

b)protēzes un galvenās ierīces, medicīniskās un juridiskās palīdzības pabalsti un ar tiem saistītās pārbaudes, izziņas un naudas pabalsti: | Istituto nazionale per l'assicurazione contro gli infortuni sul lavoro (Valsts iestāde apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā), reģionālie biroji. |

B.Pašnodarbinātas personas (paredzēts vienīgi rentgenologiem):

a)pabalsti natūrā: | Unita sanitaria locale (kompetentā vietējā veselības aizsardzības struktūrvienība); |

b)protēzes un galvenās ierīces, medicīniskās un juridiskās palīdzības pabalsti un ar tiem saistītās pārbaudes un izziņas: | Istituto nazionale per l'assicurazione contro gli infortuni sul lavoro (Valsts iestāde apdrošināšanai pret negadījumiem darbā), reģionālie biroji; |

c)naudas pabalsti: | Istituto nazionale per l'assicurazione contro gli infortuni sul lavoro (Valsts iestāde apdrošināšanai pret negadījumiem darbā), reģionālie biroji. |

3.Invaliditāte, vecums, pārdzīvojušie tuvinieki (pensijas):

A.Darbinieki:

a)vispārīgos gadījumos: | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), reģionālie biroji; |

b)izklaides nozares darbiniekiem: | Ente nazionale di previdenza e assistenza per i lavoratori dello spettacolo (Valsts skatuves darbinieku labklājības un palīdzības dienests), Roma; |

c)rūpniecības uzņēmumu vadošajam personālam: | Istituto nazionale di previdenza per i dirigenti di aziende industriali (Valsts rūpniecības vadošā personāla labklājības iestāde), Roma; |

d)žurnālistiem: | Istituto nazionale di previdenza per i giornalisti italiani "G. Amendola" (Dž. Amendolas Itālijas žurnālistu labklājības valsts iestāde), Roma. |

B.Pašnodarbinātas personas:

a)praktizējošie ārsti: | Ente nazionale di previdenza ed assistenza medica (Valsts praktizējošo ārstu labklājības un palīdzības dienests); |

b)farmaceiti: | Ente nazionale di previdenza ed assistenza farmacisti (Valsts farmaceitu labklājības un palīdzības dienests); |

c)veterinārārsti: | Ente nazionale di previdenza ed assistenza veterinari (Valsts veterinārārstu labklājības un palīdzības dienests); |

d)vecmātes: | Ente nazionale di previdenza ed assistenza veterinari (Valsts vecmāšu labklājības un palīdzības dienests); |

e)inženieri un arhitekti: | Cassa nazionale di previdenza per gli ingegneri ed architetti (Valsts inženieru un arhitektu labklājības fonds); |

f)mērnieki: | Cassa nazionale di previdenza ed assistenza a favore dei geometri (Valsts mērnieku labklājības un palīdzības fonds); |

g)juristi un zvērināti advokāti: | Cassa nazionaledi previdenza ed assistenza a favore degli avvocati e dei procuratori (Valsts juristu un zvērinātu advokātu labklājības un palīdzības fonds); |

h)ekonomisti: | Cassa nazionale di previdenza ed assistenza a favore dei dottori comercialisti (Valsts ekonomistu labklājības un palīdzības fonds); |

i)grāmatveži: | Cassa nazionale di previdenza ed assistenza a favore dei ragionieri e periti commerciali (Valsts grāmatvežu labklājības un palīdzības fonds); |

j)nodarbinātības konsultanti: | Ente nazionale di previdenza ed assistenza per i consulenti del lavoro (Valsts nodarbinātības konsultantu labklājības un palīdzības dienests); |

k)notāri: | Gassa nazionalenotariato (Valsts notāru fonds); |

l)muitas aģenti: | Fondo di previdenza a favore degli spedizionieri doganali (Muitas aģentu labklājības un palīdzības fonds). |

4.Apbedīšanas pabalsti: | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), reģionālie biroji. |

Istituto nazionale per l'assicurazione contro gli infortuni sul lavoro (Valsts iestāde apdrošināšanai pret negadījumiem darbā), reģionālie biroji. |

Cassa marittima (par attiecīgo rajonu atbildīgā jūrnieku kase). |

5.Bezdarbs darbiniekiem:

a)vispārīgos gadījumos: | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), reģionālie biroji; |

b)žurnālistiem: | Istituto nazionale di previdenza per i giornalisti italiani "G. Amendola" (Dž. Amendolas Itālijas žurnālistu labklājības valsts iestāde), Roma. |

6.Ģimenes piemaksas darbiniekiem:

a)vispārīgos gadījumos: | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), reģionālie biroji; |

b)žurnālistiem: | Istituto nazionale di previdenza per i giornalisti italiani "G. Amendola" (Dž. Amendolas Itālijas žurnālistu labklājības valsts iestāde), Roma. |

I. LUKSEMBURGA

1.Slimības, maternitāte:

a)piemērojot regulas 19., 22. pantu, 28. panta 1. punktu, 29. panta 1. punktu un 31. pantu, kā arī izpildes regulas 17., 18., 20., 21., 22., 24., 29., 30. un 31. Pantu: | Caisse de maladie des ouvriers et/ou union des caisses de maladie (strādnieku slimokase un/vai slimokasu apvienība); |

b)piemērojot regulas 27. pantu: | Caisse de maladie compétente, selon la législation luxembourgeoise, pour la pension partielle luxembourgeoise et/ou union des caisses de maladie (slimokase, kuras kompetencē saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem ir Luksemburgas daļējās pensijas, un/vai slimokasu apvienība). |

2.Invaliditāte, vecums, nāve (pensijas):

a)fiziska darba strādnieki: | Établissement d'assurance contre la vieillesse et l'invalidité, Luxembourg (Vecuma un invaliditātes apdrošināšanas iestāde), Luksemburga; |

b)ierēdņi un brīvajās profesijās strādājošas pašnodarbinātas personas: | Caisse de pension des employés privés, Luxembourg (Privātā sektora ierēdņu pensiju kase), Luksemburga; |

c)pašnodarbinātie amatnieki, tirgotāji vai rūpnieki: | Caisse de pension des artisans, des commenjants et des industriels, Luxembourg (Amatnieku, tirgotāju un rūpnieku pensiju kase), Luksemburga; |

d)pašnodarbinātas personas, kas strādā lauksaimniecībā: | Caisse de pension agricole, Luxembourg (Lauksaimniecības pensiju kase), Luksemburga. |

3.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības:

a)lauksaimniecībā vai mežrūpniecībā strādājoši darbinieki vai pašnodarbinātas personas: | Association d'assurance contre les accidents, section agricole et forestiere, Luxembourg (Asociācija apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, Lauksaimniecības un mežsaimniecības nodaļa), Luksemburga; |

b)visi pārējie obligātās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas gadījumi: | Association d'assurance contre les accidents, section industrielle, Luxembourg (Asociācija apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, Rūpniecības nodaļa), Luksemburga. |

4.Bezdarbs: | Administrationdel'emploi (Nodarbinātības birojs), Luksemburga. |

5.Ģimenes pabalsti: | Caisse nationale des prestations familiales (Valsts ģimenes pabalstu kase), Luksemburga. |

J. NĪDERLANDE

1.Slimības, maternitāte, nelaimes gadījumi darbā, arodslimības:

a)pabalsti natūrā: | |

i)dzīvesvietas iestādes: | viens no kompetentajiem veselības apdrošināšanas fondiem dzīvesvietā, pēc ieinteresētās personas izvēles, |

ii)uzturēšanās vietas iestādes: | Algemeen Nederlands Onderling Ziekenfonds (Nīderlandes vispārējā savstarpējā slimokase), Utrehta. |

b)naudas pabalsti: | Nieuwe Algemene Bedrijfsvereniging (Jaunā vispārējā arodapvienība), Amsterdama. |

2.Invaliditāte:

a)gadījumos, kad tiesības uz pabalstiem pastāv vienīgi saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem pat tad, ja netiek piemērota regula: | Kompetentā "Bedrijfsvereniging" (arodapvienība); |

b)visos pārējos gadījumos: | Nieuwe Algemene Bedrijfsvereniging (Jaunā vispārējā arodapvienība), Amsterdama. |

3.Vecums un nāves gadījumi (pensijas):

Piemērojot izpildes regulas 36. pantu:

a)parasti: | Sociale Verzekeringsbank (Sociālās apdrošināšanas banka), Postbus 1100, 1180 BH Amstelveen; |

b)norēķini ar Beļģiju: | Bureau voor Belgische Zaken de sociale verzekering betreffende (Birojs Beļģijas sociālās apdrošināšanas jautājumiem), Breda; |

c)norēķini ar Vāciju: | BureauvoorDuitsezaken (Vācijas lietu departaments), Nijmegen. |

4.Bezdarbs: | Nieuwe Algemene Bedrijfsvereniging (Jaunā vispārējā arodapvienība), Amsterdama. |

5.Ģimenes pabalsti:

piemērojot regulas 73. un 74. pantu: | Districtskantoor van de Sociale Verzekeringsbank (Sociālās apdrošināšanas bankas vietējā nodaļa) rajonā, kurā ģimenes locekļi dzīvo. |

K. AUSTRIJA

1.Veselības apdrošināšana:

a)visos gadījumos, izņemot regulas 27. un 29. panta un izpildes regulas 30. un 31. panta piemērošanu attiecībā uz regulas 27. pantā minēta pensionāra dzīvesvietas institūciju: | kompetentā Gebietskrankenkasse (reģionālā slimokase) pēc attiecīgās personas dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā; |

b)piemērojot regulas 27. un 29. pantu un izpildes regulas 30. un 31. pantu attiecībā uz regulas 27. Pantā minēta pensionāra dzīvesvietas institūciju: | kompetentā institūcija. |

2.Pensiju apdrošināšana

a)Ja attiecīgā persona ir bijusi Austrijas tiesību aktu subjekts, izņemot izpildes regulas 53. panta piemērošanu: | kompetentā institūcija; |

b)Visos pārējos gadījumos, izņemot regulas 53. panta piemērošanu: | Pensionsversicherungsanstalt der Angestellten (Nodarbināto personu pensiju apdrošināšanas iestāde), Vīne; |

c)Piemērojot izpildes regulas 53. pantu: | Hauptverband der osterreichischen Sozialversicherungstrager (Austrijas sociālās apdrošināšanas iestāžu galvenā apvienība), Vīne. |

3.Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem:

a)pabalsti natūrā: | kompetentā Gebietskrankenkasse (reģionālā slimokase) attiecīgās personas dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā,vai Allgemeine Unfallversicherungsanstalt (Vispārējā nelaimes gadījumu apdrošināšanas iestāde), Vīne, var piešķirt šos pabalstus; |

b)naudas pabalsti: | |

i)visos gadījumos, izņemot 53. panta piemērošanu saistībā ar izpildes regulas 77. pantu: | Allgemeine Unfallversicherungsanstalt (Vispārējā nelaimes gadījumu apdrošināšanas iestāde), Vīne; |

ii)piemērojot 53. pantu saistībā ar izpildes regulas 77. Pantu: | Hauptverband der osterreichischen Sozialversicherungstrager (Austrijas sociālās apdrošināšanas iestāžu galvenā apvienība), Vīne. |

4.Apdrošināšana pret bezdarbu: | Regionale Geschaftsstellen des Arbeitsmarktservice (Darba tirgus dienesta vietējā iestāde), kuras piekritībā atrodas attiecīgās personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta. |

5.Ģimenes pabalsti:

a)Ģimenes pabalsti, izņemot Karenzurlaubsgeld (īpaša bērnu kopšanas atvaļinājuma nauda): | Kompetentā Finanzamt (Finanšu pārvalde) saņēmēja dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā; |

b)Karenzurlaubsgeld (īpaša bērnu kopšanas atvaļinājuma nauda): | Regionale Geschaftsstellen des Arbeitsmarktservice (Darba tirgusdienesta vietējā iestāde), kuras piekritībā atrodas attiecīgās personas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta. |

I. PORTUGĀLE

I.Kontinentālā daļa

1.Slimības, maternitātes un ģimenes pabalsti (attiecībā uz slimības un maternitātes pabalstiem natūrā skat. arī 10. pielikumu): | Centro Regional de Seguranc.a Social (Sociālā nodrošinājuma reģionālais centrs) attiecīgās personas dzīvesvietā vai pagaidu uzturēšanās vietā. |

2.Invaliditātes, vecuma un nāves gadījumā: | Centro Nacional de Pensoes (Valsts pensiju centrs), Lisabona, un Centro Regional de Seguranca Social (Sociālā nodrošinājuma reģionālais centrs) attiecīgās personas dzīvesvietā. |

3.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības: | Caixa Nacional de Seguros de Doencas Profissionais (Arodslimību apdrošināšanas Valsts kase), Lisabona. |

4.Bezdarbnieka pabalsti: | |

a)pieteikumu pieņemšana un nodarbinātības stāvokļa pārbaude (piemēram, nodarbinātības laika posmu apliecināšana, bezdarba klasifikācija, apstākļu pārbaude): | Centro de Emprego (Nodarbinātības centrs) attiecīgās personas dzīvesvietā; |

b)bezdarbnieka pabalstu piešķiršana un izmaksa (piemēram, pabalstu piešķiršanas nosacījumu pārbaude, maksājumu summas un ilguma noteikšana, apstākļu pārbaude, turpinot, apturot vai pārtraucot maksājumus): | Centro Regional de Seguranca Social (Sociālā nodrošinājuma reģionālais centrs) attiecīgās personas dzīvesvietā. |

5.No iemaksām neatkarīgas sociālā nodrošinājuma sistēmas pabalsti: | Centro Regional de Seguranca Social (Sociālā nodrošinājuma reģionālais centrs) attiecīgās personas dzīvesvietā. |

II.Madeiras autonomais apgabals

1.Slimības, maternitātes un ģimenes pabalsti (attiecībā uz slimības un maternitātes pabalstiem natūrā skat. arī 10. pielikumu): | Direcção Regional de Seguranca Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

2.a) Invaliditātes, vecuma un nāves gadījumā: | Direcção Regional de Seguranca Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

b) Invaliditātes, vecuma un nāves gadījumā saskaņā ar īpašo sociālā nodrošinājuma sistēmu laukstrādniekiem: | Direcção Regional de Seguranca Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

3.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības, | Caixa Nacional de Seguros de Doencas Profissionais (Arodslimību apdrošināšanas Valsts kase), Lisabona. |

4.Bezdarbnieka pabalsti: | |

a)pieteikumu pieņemšana un nodarbinātības stāvokļa pārbaude (piemēram, nodarbinātības laika posmu apliecināšana, bezdarba klasifikācija, apstākļu pārbaude): | Direcção Regional de Emprego (Reģionālā nodarbinātības direkcija), Funšala; |

b)bezdarbnieka pabalstu piešķiršana un izmaksa (piemēram, pabalstu piešķiršanas nosacījumu pārbaude, maksājumu summas un ilguma noteikšana, apstākļu pārbaude, turpinot, apturot vai pārtraucot maksājumus): | Regional de Seguranca Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

5.No iemaksām neatkarīgas sociālā nodrošinājuma sistēmas pabalsti: | Direcção Regional de Seguranca Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

III.Azoru salu autonomais apgabals

1.Slimības, maternitātes un ģimenes pabalsti (attiecībā uz slimības un maternitātes pabalstiem natūrā skat. arī 10. pielikumu): | Direcção Regional de Seguranca Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Angra du Eroišmu. |

2.a) invaliditātes, vecuma un nāves gadījumā: | Direcção Regional de Seguranca Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Angra du Eroišmu |

b) invaliditātes, vecuma un nāves gadījumā saskaņā ar īpašo sociālā nodrošinājuma sistēmu laukstrādniekiem: | Direcção Regional de Seguranca Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Angra du Eroišmu. |

3.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības: | Caixa Nacional de Seguros de Doencas Profissionais (Arodslimību apdrošināšanas Valsts kase), Lisabona. |

4.Bezdarbnieka pabalsti: | |

a)pieteikumu pieņemšana un nodarbinātības stāvokļa pārbaude (piemēram, nodarbinātības laika posmu apliecināšana, bezdarba klasifikācija, apstākļu pārbaude): | Centro de Emprego (Nodarbinātības centrs) attiecīgās personas dzīvesvietā; |

b)bezdarbnieka pabalstu piešķiršana un izmaksa (piemēram, pabalstu piešķiršanas nosacījumu pārbaude, maksājumu summas un ilguma noteikšana, apstākļu pārbaude, turpinot, apturot vai pārtraucot maksājumus): | Centro de Prestacoes Pecuniarias de Seguranca Social (Sociālā nodrošinājuma Naudas pabalstu centrs) attiecīgās personas dzīvesvietā. |

5.No iemaksām neatkarīgas sociālā nodrošinājuma sistēmas pabalsti: | Direcção Regional de Seguranca Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Angra du Eroišmu. |

M. SOMIJA

1.Slimība un maternitāte:

a)Naudas pabalsti: | Kansanelakelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki; |

b)Pabalsti natūrā: | |

i)atmaksājumi saskaņā ar veselības apdrošināšanu: | Kansanelakelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki, |

ii)veselības aizsardzība un slimnīcu dienests: | vietējās struktūrvienības, kas nodrošina pakalpojumus saskaņā ar sistēmu. |

2.Vecums, invaliditāte, nāve (pensijas):

a)Valsts pensijas: | Kansanelakelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki; vai |

b)Darba pensijas: | Elaketurvakeskus/Pensionsskyddscentralen (Centrālā pensiju apdrošināšanas iestāde), Helsinki. |

3.Apbedīšanas pabalsti

Vispārējie apbedīšanas pabalsti: | Kansanelakelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki. |

4.Bezdarbs:

a)pamata sistēma: | Kansanelakelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki; |

b)uz ienākumiem balstīta sistēma: | |

i)gadījumā, kāds paredzēts 69. pantā: | Kansanelakelaitos — Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki. |

ii)pārējos gadījumos: | bezdarba fonds pēc piekritības, kurā attiecīgā persona ir apdrošināta. |

5.Ģimenes pabalsti: | Kansanelakelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki. |

N. ZVIEDRIJA

1.Attiecībā uz visiem gadījumiem, izņemot bezdarbnieka pabalstus: | sociālā nodrošinājuma dienests dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā. |

2.Attiecībā uz bezdarbnieka pabalstiem: | apvidus nodarbinātības pārvalde dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā. |

O. APVIENOTĀ KARALISTE

1.Pabalsti natūrā:

— Lielbritānija un Ziemeļīrija | iestādes, kas piešķir Valsts veselības dienesta pabalstus, |

— Gibraltārs: | Gibraltar Health Authority (Gibraltāra veselības aizsardzības iestāde). |

2.Naudas pabalsti (izņemot ģimenes pabalstus):

— Lielbritānijā: | Department of Social Security, Benefits Agency, Overseas Branch (Sociālā nodrošinājuma ministrija, Sociālo pabalstu aģentūra, Starptautiskā nodaļa), Newcastle upon Tyne, NE98 1YX, |

— Ziemeļīrijā: | Department of Health and Social Service Northern Ireland Social Security Agency, Overseas Branch (Veselības aizsardzības un sociālo dienestu ministrija, Ziemeļīrijas sociālā nodrošinājuma aģentūra, Starptautiskā nodaļa) Belfast, BT1 1DX, |

— Gibraltārā: | Department of Labour and Social Security (Nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma ministrija), Gibraltāra. |

3.Ģimenes pabalsti:

Piemērojot regulas 73. un 74. pantu: | |

— Lielbritānijā: | Department of Social Security, Benefits Agency, Child Benefit Centre (Sociālā nodrošinājuma ministrija, Pabalstu aģentūra, Bērnu pabalstu centrs), Newcastle upon Tyne, NE88 1AA, |

— Ziemeļīrijā: | Department of Health and Social Services, Northern Ireland Social Security Agency, Child Benefit Office (Veselības aizsardzības un sociālo dienestu ministrija, Ziemeļīrijas sociālā nodrošinājuma aģentūra, Bērnu pabalstu birojs), Belfast, BT1 1SA, |

— Gibraltārā: | Department of Labour and Social Security (Nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma ministrija), Gibraltāra. |

--------------------------------------------------

4. PIELIKUMS (A) (B) (2) (3) (7) (9) (12) (13) (14) (15)

SADARBĪBAS ORGANIZĀCIJAS

(Izpildes regulas 3. panta 1. punkts, 4. panta 4. punkts un 122. pants)

A. BEĻĢIJA

1.Slimība un maternitāte:

a)vispārīgi: | Institut national d'assurance maladie-invalidité, Bruxelles Rijksinstituut voor ziekte- en invaliditeitsverzekering, Brussel — (Veselības un invaliditātes apdrošināšanas valsts institūts, Brisele); |

b)jūrniekiem: | Caisse de secours et de prévoyance en faveur des marins Hulp- en voorzorgskas voor zeevarenden — (Palīdzības un labklājības kase jūrniekiem), Antverpene; |

c)personām, kas iekļautas aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēmā: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

d)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

2.Invaliditāte:

a)vispārējā invaliditāte: | Institut national d'assurance maladie-invalidité, Bruxelles Rijksinstituut voor ziekte- en invaliditeitsverzekering, Brussel — (Veselības un invaliditātes apdrošināšanas valsts institūts, Brisele); |

b)īpaša invaliditātes apdrošināšanas sistēma kalnračiem: | Fonds national de retraite des ouvriers-mineurs, Bruxelles Nationaal pensioenfonds voor mijnwerkers, Brussel — (Valsts pensiju fonds kalnračiem, Brisele); |

c)invaliditātes apdrošināšanas sistēma jūrniekiem: | Caisse de secours et de prévoyance en faveur des marins Hulp- en voorzorgskas voor zeevarenden — (Palīdzības un labklājības kase jūrniekiem), Antverpene; |

d)tādu personu invaliditāte, kas iekļautas aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēmā: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele) |

e)bijušo Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbinieku invaliditāte: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

3.Vecums, nāve (pensijas):

a)piemērojot izpildes regulas 41. līdz 43. pantu un 45. līdz 50. pantu: | |

i)pensiju apdrošināšana fiziska darba strādniekiem, ierēdņiem, kalnračiem un jūrniekiem: | Office national des pensions, Bruxelles Rijksdienst voor pensioenen, Brussel — (Valsts pensiju birojs, Brisele); |

ii)attiecībā uz pašnodarbinātām personām: | Institut national d'assurances sociales pour travailleurs indépendants, Bruxelles Rijksinstituut voor de sociale verzekeringen der zelfstandigen, Brussel — (Pašnodarbināto personu Valsts sociālās apdrošināšanas institūts, Brisele); |

iii)personām, kas iekļautas aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēmā: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele), |

iv)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

b)piemērojot izpildes regulas 45. pantu (maksātāja institūcija), 53. panta 1. punktu, 110. pantu un 111. panta 1. un 2. punktu: | |

i)fiziska darba strādniekiem, ierēdņiem, kalnračiem, jūrniekiem un pašnodarbinātām personām: | Office national des pensions, Bruxelles Rijksdienst voor pensioenen, Brussel — (Valsts pensiju birojs, Brisele); |

ii)personām, kas iekļautas aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēmā: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele), |

iii)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

4.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības:

a)nelaimes gadījumi darbā: | Fonds des accidents du travail, Bruxelles Fonds voor arbeidsongevallen, Brussel (Darba negadījumu fonds), Brisele, |

| Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

b)arodslimības: | Ministère de la prévoyance sociale (Sociālās labklājības ministrija), Brisele, |

| Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

5.Apbedīšanas pabalsti:

a)vispārīgos gadījumos: | Institut national d'assurance maladie-invalidité, Bruxelles Rijksinstituut voor ziekte- en invaliditeitsverzekering, Brussel — (Veselības un invaliditātes apdrošināšanas valsts institūts, Brisele); |

b)jūrniekiem: | Caisse de secours et de prévoyance en faveur des marins Hulp- en voorzorgskas voor zeevarenden — (Palīdzības un labklājības kase jūrniekiem), Antverpene; |

c)personām, kas iekļautas aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēmā: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele); |

d)bijušajiem Beļģijas Kongo un Beļģijas Ruandas darbiniekiem: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

6.Bezdarbs:

a)vispārīgos gadījumos: | Office national de l'emploi, Bruxelles Rijksdienst voor arbeidsvoorziening, Brussel — (Valsts nodarbinātības dienests, Brisele); |

b)jūrniekiem: | Pool des marins de la marine marchande Pool van de zeelieden ter koopvaardij — (Tirdzniecības flotes jūrnieku apvienotais fonds), Antverpene. |

7.Ģimenes pabalsti:

a)darbiniekiem: | Office national des allocations familiales pour travailleurs salariés, Bruxelles Rijksdienst voor kinderbijslag voor werknemers, Brussel — (Darbinieku ģimenes piemaksu valsts birojs, Brisele); |

b)pašnodarbinātām personām: | Institut national d'assurances sociales pour travailleurs indépendants, Bruxelles Rijksinstituut voor de sociale verzekeringen der zelfstandigen, Brussel — (Pašnodarbināto personu Valsts sociālās apdrošināšanas institūts, Brisele); |

c)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas–Urundi darbiniekiem: | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

B. DĀNIJA

1.a) Slimības, maternitātes un bērna piedzimšanas pabalsti natūrā: | Sundhedsministeriet (Veselības aizsardzības ministrija), Kopenhāgena; |

b) Slimības, maternitātes un bērna piedzimšanas pabalsti naudā: | Direktoratet for Social Sikring og Bistand (Valsts sociālās nodrošināšanas un labklājības dienests), Kopenhāgena. |

2.Pensijas un pabalsti, kas piešķirti saskaņā ar tiesību aktiem par sociālajām pensijām: | Direktoratet for Social Sikring og Bistand (Valsts sociālā nodrošinājuma un labklājības dienests), Kopenhāgena. |

3.Rehabilitācijas pabalsti: | Direktoratet for Social Sikring og Bistand (Valsts sociālā nodrošinājuma un labklājības dienests), Kopenhāgena. |

4.Pabalsti saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām: | Arbejdsskadestyrelsen (Nelaimes gadījumu darbā un arodslimību Valsts dienests), Kopenhāgena. |

5.Ģimenes pabalsti (ģimenes piemaksas): | Direktoratet for Social Sikring og Bistand (Valsts sociālā nodrošinājuma un labklājības dienests), Kopenhāgena. |

6.Apbedīšanas pabalsti: | Sundhedsministeriet (Veselības aizsardzības ministrija), Kopenhāgena. |

7.Pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar likumu par darbiniekiem paredzētām papildu pensijām ('loven om Arbejdsmarkedets Tillsegspension): | Socialministeriet (Sociālo lietu ministrija), Kopenhāgena. |

8.Bezdarbnieka pabalsti: | Direktoratet for Arbejdsløshedsforsikringen (Bezdarba apdrošināšanas Valsts dienests), Kopenhāgena. |

C. VĀCIJA

1.Veselības apdrošināšana: | Deutsche Verbindungsstelle Krankenversicherung — Ausland (Vācijasārējās sadarbības centrs veselības apdrošināšanā), Bonna |

2.Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem: | Hauptverband der gewerblichen Berufsgenossenschaften (Rūpniecības arodapvienību federācija), Sanktaugustīna. |

3.Fiziska darba strādnieku pensijas apdrošināšana: | |

a)piemērojot izpildes regulas 3. panta 2. punktu: | Verband deutscher Rentenversicherungsträger (Vācijas pensijas apdrošināšanas iestāžu apvienība), Frankfurte pie Mainas; |

b)piemērojot izpildes regulas 51. pantu un 53. panta 1. punktu, kā arī saistībā ar izpildes regulas 55. pantā minēto iedaļu "Maksātāja iestāde": | |

i)norēķini ar Beļģiju un Spāniju: | Landesversicherungsanstalt Rheinprovinz (Reinas provinces Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Diseldorfa, |

ii)norēķini ar Dāniju: | Landesversicherungsanstalt Schleswig-Holstein (Šlēzvigas–Holšteinas Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Lībeka, |

iii)norēķini ar Franciju: | Landesversicherungsanstalt Rheinland-Pfalz (Reinzemes–Pfalcas Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Špeiere, vai Landesversicherungsanstalt Saarland (Zāras Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Zārbrikene, kā kompetenta iestāde, kas iekļauta 2. pielikumā, |

iv)norēķini ar Grieķiju: | Landesversicherungsanstalt Württemberg (Virtembergas reģionālā apdrošināšanas iestāde), Štutgarte, |

v)norēķini ar Itāliju: | Landesversicherungsanstalt Schwaben (Švābijas Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Augsburga, |

vi)norēķini ar Luksemburgu: | Landesversicherungsanstalt Rheinland-Pfalz (Reinzemes–Pfalcas Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Špeiere, |

vii)norēķini ar Nīderlandi: | Landesversicherungsanstalt Westfalen (Vestfālenes Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Minstere, |

viii)norēķini ar Īriju un Apvienoto Karalisti: | Landesversicherungsanstalt Freie und Hansestadt Hamburg (Hanzas brīvpilsētas Hamburgas Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Hamburga, |

ix)norēķini ar Portugāli: | Landesversicherungsanstalt Unterfranken (Lejasfranku Reģionālā apdrošināšanas iestāde), Vircburga. |

4.Ierēdņu pensijas apdrošināšana: | Bundesversicherungsanstalt für Angestellte (Federālā ierēdņu apdrošināšanas iestāde), Berlīne. |

5.Kalnraču pensijas apdrošināšana: | Bundesknappschaft (Federālā kalnraču apdrošināšanas biedrība), Bohuma. |

6.Zemnieku vecuma apdrošināšana: | Landwirtschaftliche Alterskasse Rheinland-Pfalz (Reinzemes–Pfalcas Lauksaimnieku vecuma apdrošināšanas kase), Špeiere. |

7.Dzelzs un tērauda rūpniecības strādnieku papildu apdrošināšana: | Landesversicherungsanstalt Saarland, Abteilung Hüttenknappschaftliche Pensionsversicherung (Zāras reģionālā apdrošināšanas iestāde, Metalurģiskās rūpniecības strādnieku pensijas apdrošināšanas nodaļa), Zārbrikene. |

8.Bezdarbnieka un ģimenes pabalsti: | Hauptstelle der Bundesanstalt für Arbeit (Federālās nodarbinātības iestādes galvenā mītne), Nirnberga. |

D. SPĀNIJA

1.Attiecībā uz visām sistēmām, kas ir sociālā nodrošinājuma sistēmas sastāvdaļa, izņemot jūrnieku sistēmu, un uz visiem gadījumiem, izņemot bezdarbu: | Instituto Nacional de Seguridad Social (Valsts sociālā nodrošinājuma dienests), Madride. |

2.Attiecībā uz īpašo jūrniekiem paredzēto sistēmu un visiem gadījumiem: | Instituto Social de la Marina (Jūrnieku sociālais dienests), Madride: |

3.Attiecībā uz bezdarbnieku pabalstiem, izņemot jūrniekus: | Instituto Nacional de Empleo (Valsts nodarbinātības dienests), Madride. |

4.No iemaksām neatkarīgas vecuma pensijas un invaliditātes pensijas: | Instituto Nacional de Servicios Sociales (Valsts sociālo dienestu institūts), Madride. |

E. FRANCIJA

1.Vispārīgos gadījumos: | Centre de sécurité sociale des travailleurs migrants (Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma centrs), Parīze. |

2.Attiecībā uz kalnraču apdrošināšanas sistēmu invaliditātes, vecuma un nāves gadījumam | Caisse autonome nationale de sécurité sociale dans les mines: (Kalnraču sociālā nodrošinājuma autonomā valsts kase), Parīze. |

F. GRIEĶIJA

1.Vispārīgos gadījumos: | Ίδρυμα Κοινωνικών Ασφαλίσεωσ (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas). |

2.Bezdarbs, ģimenes pabalsti: | Οργανισμός Απασχολήσεως Εργατικού Δυναμικού (ΟΑΕΔ), Αθήνα (Nodarbinātības dienests, Atēnas). |

3.Attiecībā uz jūrniekiem: | Ναυτικό Απομαχικό Ταμείο (NAT), Πειραιάς (Jūrnieku atvaļināšanās fonds, Pireja). |

G. ĪRIJA

1.Pabalsti natūrā: | Department of Health (Veselības aizsardzības ministrija), Dublina. |

2.Naudas pabalsti:

a)vecums un nāves gadījumi (pensijas): | Department of Social Welfare, Pensions Services Office (Sociālās labklājības ministrija, Pensiju dienests), Sligo; |

b)ģimenes pabalsti: | Department of Social Welfare, Child Benefit Section (Sociālās labklājības ministrija, Bērnu pabalstu nodaļa), St Oliver Plunkett Road, Letterkenny, County Donegal. |

c)pārējie naudas pabalsti: | Department of Social Welfare (Sociālās labklājības ministrija), Dublina. |

H. ITĀLIJA

1.Slimības (to skaitā tuberkuloze) un maternitāte:

A.Darbinieki:

a)pabalsti natūrā: | Ministero della sanità (Veselības aizsardzības ministrija), Roma, |

b)naudas pabalsti: | Istituto nazionale della previdenza sociale, direzione generale (Valsts sociālās labklājības iestāde, Galvenā direkcija), Roma; |

B.Pašnodarbinātas personas:

pabalsti natūrā: | Ministero della sanità (Veselības aizsardzības ministrija), Roma. |

2.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības:

A.Darbinieki:

a)pabalsti natūrā: | Ministero della sanità (Veselības aizsardzības ministrija), Roma; |

b)protēzes un galvenās ierīces, medicīniskās un juridiskās palīdzības pabalsti un ar tiem saistītās pārbaudes un izziņas, kā arī naudas pabalsti: | Istituto nazionale per l'assicurazione contro gli infortuni sul lavoro, direzione generale (Valsts iestāde apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā, Galvenā direkcija), Roma. |

B.Pašnodarbinātas personas (paredzēts vienīgi rentgenologiem):

a)pabalsti natūrā: | Ministero della sanità (Veselības aizsardzības ministrija), Roma; |

b)protēzes un galvenās ierīces, medicīniskās un juridiskās palīdzības pabalsti un ar tiem saistītās pārbaudes un izziņas: | Istituto nazionale per l'assicurazione contro gli infortuni sul lavoro, direzione generale (Valsts iestāde apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā, Galvenā direkcija), Roma; |

c)naudas pabalsti: | Istituto nazionale per l'assicurazione contro gli infortuni sul lavoro, direzione generale (Valsts iestāde apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā, Galvenā direkcija), Roma. |

3.Invaliditāte, vecums, apgādnieku zaudējušie, bezdarbs, ģimenes piemaksas: | Istituto nazionale della previdenza sociale, direzione generale (Valsts sociālās labklājības iestāde, Galvenā direkcija), Roma. |

I. LUKSEMBURGA

I.ATTIECĪBĀ UZ PABALSTU PIEŠĶIRŠANU

1.Slimības, maternitāte: | Union des caisses de maladie (slimokasu apvienība), Luksemburga. |

2.Invaliditāte, vecums, nāve (pensijas):

a)fiziska darba strādnieki: | Établissement d'assurance contre la vieillesse et l'invalidité, Luxembourg (Vecuma un invaliditātes apdrošināšanas iestāde), Luksemburga; |

b)ierēdņi un brīvajās profesijās strādājošas pašnodarbinātas personas: | Caisse de pension des employés privés, Luxembourg (Privātā sektora ierēdņu pensiju kase), Luksemburga; |

c)pašnodarbinātie amatnieki, tirgotāji vai rūpnieki: | Caisse de pension des artisans, des commerçants et des industriels (Amatnieku, tirgotāju un rūpnieku pensiju kase), Luksemburga; |

d)pašnodarbinātas personas, kas strādā lauksaimniecībā: | Caisse de pension agricole (Lauksaimniecības pensiju kase), Luksemburga. |

3.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības:

a)lauksaimniecībā vai mežrūpniecībā strādājoši darbinieki vai pašnodarbinātas personas: | Association d'assurance contre les accidents, section agricole et forestière (Asociācija apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, Lauksaimniecības un mežsaimniecības nodaļa), Luksemburga; |

b)visi pārējie obligātās apdrošināšanas vai brīvprātīgās tālākapdrošināšanas gadījumi: | Association d'assurance contre les accidents, section industrielle (Asociācija apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, Rūpniecības nodaļa), Luksemburga. |

4.Bezdarbs: | Administration de l'emploi (Nodarbinātības birojs), Luksemburga. |

5.Ģimenes pabalsti: | Caisse nationale des prestations familiales (Valsts ģimenes pabalstu kase), Luksemburga. |

6.Apbedīšanas pabalsti:

a)piemērojot regulas 66. pantu: | Union des caisses de maladie (slimokasu apvienība), Luksemburga; |

b)citos gadījumos: | institūcijas, kas minētas 1. Vai 3. punktā, atkarībā no tā, kura apdrošināšanas nozare ir atbildīga par pabalsta izmaksu. |

II.PĀRĒJIE GADĪJUMI: | Inspection générale de la sécurité sociale (Vispārējā sociālā nodrošinājuma inspekcija), Luksemburga. |

J. NĪDERLANDE

1.Slimības, maternitāte, invaliditāte, nelaimes gadījumi darbā, arodslimības un bezdarbs:

a)pabalsti natūrā: | Ziekenfondsraad (Slimokasu padome), Amstelveen; |

b)naudas pabalsti: | Nieuwe Algemene Bedrijfsvereniging (Jaunā vispārējā arodapvienība), Amsterdama. |

2.Vecums, nāve (pensijas), ģimenes pabalsti:

a)parasti: | Sociale Verzekeringsbank (Sociālās apdrošināšanas banka), Postbus 1100, 1180 BH Amstelveen; |

b)norēķini ar Beļģiju: | Bureau voor Belgische Zaken de sociale verzekering betreffende (Birojs Beļģijas sociālās apdrošināšanas jautājumiem), Breda; |

c)norēķini ar Vāciju: | Bureau voor Duitse zaken (Vācijas lietu departaments), Nijmegen. |

K. AUSTRIJA

1.Veselības, nelaimes gadījumu un pensijas apdrošināšana: | Hauptverband der österreichischen Sozialversicherungsträger (Austrijas sociālās apdrošināšanas iestāžu galvenā apvienība), Vīne. |

2.Apdrošināšana pret bezdarbu:

a)norēķini ar Vāciju: | Landesgeschäftsstelle Salzburg des Arbeitsmarktservice (Darba tirgus dienesta Zalcburgas reģionālā iestāde), Zalcburga; |

b)visos pārējos gadījumos: | Landesgeschäftsstelle Wien des Arbeitsmarketservice (Darba tirgus dienesta Vīnes reģionālā iestāde), Vīne. |

3.Ģimenes pabalsti:

a)Ģimenes pabalsti, izņemot Karenzurlaubsgeld (īpaša bērnu kopšanas atvaļinājuma nauda): | Bundesministerium für Jugend und Familie (Jaunatnes un ģimenes lietu federālā ministrija), Vīne; |

b)Karenzurlaubsgeld (īpaša bērnu kopšanas atvaļinājuma nauda): | |

i)norēķini ar Vāciju: | Landesgeschäftsstelle Salzburg des Arbeitsmarktservice (Darba tirgus dienesta Zalcburgas reģionālā iestāde), Zalcburga, |

ii)visos pārējos gadījumos: | Landesgeschäftsstelle Wien des Arbeitsmarktservice (Darba tirgus dienesta Vīnes reģionālā iestāde), Vīne. |

L. PORTUGĀLE

Attiecībā uz visām regulas 4. pantā minētajām sociālā nodrošinājuma tiesību aktu sistēmām un nozarēm: | Departamento de Relações Internacionais e Convenções de Segurança Social (Starptautisko attiecību un Sociālā nodrošinājuma konvenciju departaments), Lisabona. |

M. SOMIJA

1.Veselības un maternitātes apdrošināšana, valsts pensijas, ģimenes pabalsti, bezdarbnieka pabalsti un apbedīšanas pabalsti: | Kansaneläkelaitos / Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki. |

2.Darba pensija: | Eläketurvakeskus — Pensionsskydscentralen (Centrālā pensiju apdrošināšanas iestāde), Helsinki. |

3.Nelaimes gadījumi darbā un arodslimības: | Tapaturmavakuutuslaitosten Liitto — Olycksfallsförsäkringsanstalternas Förbund (Nelaimes gadījumu apdrošināšanas iestāžu apvienība), Helsinki. |

N. ZVIEDRIJA

1.Attiecībā uz visa veida risku, izņemot bezdarbnieka pabalstus: | Riksförsäkringsverket (Valsts sociālās apdrošināšanas pārvalde). |

2.Attiecībā uz bezdarbnieka pabalstiem: | Arbetsmarknadsstyrelsen (Valsts darba tirgus pārvalde). |

O. APVIENOTĀ KARALISTE

Lielbritānijā:

a)iemaksas un pabalsti natūrā darbiniekiem, kas norīkoti komandējumā: | Department of Social Security, Contributions Agency, Overseas Contributions (Sociālās nodrošināšanas ministrija, Sociālo iemaksu aģentūra, Starptautisko iemaksu nodaļa), Newcastle upon Tyne, NE98 1YX. |

b)visos pārējos jautājumos: | Department of Social Security, Benefits Agency, Overseas Branch (Sociālās nodrošināšanas ministrija, Sociālo pabalstu aģentūra, Starptautiskā nodaļa), Newcastle upon Tyne, NE98 1YX. |

Ziemeļīrijā: | Department of Health and Social Services, Northern Ireland Social Security Agency, Overseas Branch (Veselības aizsardzības un sociālo dienestu ministrija, Ziemeļīrijas sociālā nodrošinājuma aģentūra, Starptautiskā nodaļa) Belfast, BT1 1DX. |

Gibraltārā: | Department of Social Security, Benefits Agency, Overseas Branch (Sociālā nodrošinājuma ministrija, Sociālo pabalstu aģentūra, Starptautiskā nodaļa), Newcastle upon Tyne, NE98 1YX. |

--------------------------------------------------

5. PIELIKUMS (A) (B) (4) (7) (9) (12) (13) (14) (15)

DIVPUSĒJU KOVENCIJU IZPILDES NOTEIKUMI, KAS PALIEK SPĒKĀ

(Izpildes regulas 4. panta 5. punkts, 5. pants, 53. panta 3. punkts, 104. pants, 105. panta 2. punkts, 116., 121. un 122. pants)

Vispārējas piezīmes

I. Ja šajā pielikumā izklāstītajos noteikumos ir atsauce uz konvencijām vai Regulu Nr. 3, Regulu Nr. 4 vai Regulu Nr. 36/63/EEK, šīs atsauces ikreiz aizstāj ar atsaucēm uz regulas vai izpildes regulas attiecīgajiem noteikumiem, izņemot to konvenciju noteikumus, kas paliek spēkā tādēļ, ka tie ir iekļauti regulas II pielikumā.

II. Konvencijā ietvertā denonsēšanas klauzula, kuras daži noteikumi ir iekļauti šajā pielikumā, paliek spēkā attiecībā uz minētajiem noteikumiem.

1. BEĻĢIJA — DĀNIJA

1978. gada 23. novembra Noteikumi par savstarpēju atteikšanos no atlīdzības atbilstīgi regulas 36. panta 3. punktam (slimības un maternitātes pabalsti natūrā) un izpildes regulas 105. panta 2. punktam (administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksas).

2. BEĻĢIJA — VĀCIJA

a) 1965. gada 20. jūlija Administratīvie noteikumi Nr. 2 par 1957. gada 7. decembra Vispārējās konvencijas Papildu nolīguma Nr. 3 izpildi (pensiju izmaksa par laika posmu pirms Konvencijas stāšanās spēkā).

b) 1965. gada 20. jūlija Nolīguma par Eiropas Ekonomikas kopienas Padomes Regulas Nr. 3 un Nr. 4 izpildi attiecībā uz migrējošo darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu 9. panta 1. punkts.

c) 1964. gada 6. oktobra Nolīgums par to pabalstu natūrā atmaksāšanu, kas piešķirti pensionāriem, kuri agrāk strādājuši pierobežā, piemērojot Regulas Nr. 36/63/EEK 14. panta 3. punktu un Eiropas Ekonomikas kopienas Padomes Regulas Nr. 4 73. panta 4. punktu.

d) 1969. gada 29. janvāra Nolīgums par sociālo iemaksu atgūšanu.

e) 1975. gada 4. decembra Nolīgums par atteikšanos no bezdarbniekiem piešķirto pabalsta summu atlīdzināšanas.

3. BEĻĢIJA — SPĀNIJA

Nav.

4. BEĻĢIJA — FRANCIJA

a) 1951. gada 22. decembra Noteikumi par 1948. gada 17. janvāra Papildu nolīguma 23. panta izpildi (Raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādnieki).

b) 1959. gada 21. decembra Administratīvie noteikumi, ar ko papildina 1951. gada 22. decembra Administratīvos noteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar 1948. gada 17. janvāra Papildu nolīguma 23. pantu (Raktuvju un līdzīgu uzņēmumu strādnieki).

c) 1964. gada 6. oktobra Nolīgums par to pabalstu natūrā atmaksāšanu, kas piešķirti pensionāriem, kuri agrāk bijuši pārrobežu darba ņēmēji, piemērojot Regulas Nr. 36/63/EEK 14. panta 3. punktu un Eiropas Ekonomikas kopienas Padomes Regulas Nr. 4 73. panta 4. punktu.

d) 1984. gada 4. jūlija Nolīgums attiecībā uz tādu pārrobežu darba ņēmēju medicīnisko izmeklēšanu, kuri dzīvo kādā valstī un strādā citā valstī.

e) 1976. gada 14. maija Nolīgums par atteikšanos no administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksu atlīdzināšanas, ko pieņem saskaņā ar izpildes regulas 105. panta 2. punktu.

f) 1977. gada 3. oktobra Nolīgumi, ar kuriem ievieš Regulas (EEK) Nr. 1408/71 92. pantu (sociālā nodrošinājuma iemaksu atgūšana).

g) 1979. gada 29. jūnija Nolīgums par savstarpēju atteikšanos no atlīdzības, kā paredzēts regulas 70. panta 3. punktā (bezdarbnieka pabalsta izmaksas).

h) 1979. gada 6. marta Administratīvie noteikumi par kārtību, kādā izpildāma 1978. gada 12. oktobra Papildu konvencija par sociālo nodrošinājumu Beļģijas un Francijas starpā attiecībā uz pašnodarbinātām personām.

i) 1994. gada 21. novembra un 1995. gada 8. februāra Sarakste attiecībā uz procedūru, kādā nokārto savstarpējus atlīdzības prasījumus saskaņā ar izpildes regulas 93., 94., 95. un 96. pantu.

5. BEĻĢIJA — GRIEĶIJA

Nav.

6. BEĻĢIJA — ĪRIJA

1981. gada 19. maija un 28. jūlija Sarakste attiecībā uz regulas 36. panta 3. punktu un 70. panta 3. punktu (savstarpēja atteikšanās no izmaksu atlīdzības par pabalstiem natūrā un bezdarbnieku pabalstiem saskaņā ar regulas III sadaļas 1. un 6. nodaļu) un izpildes regulas 105. panta 2. punktu (savstarpēja atteikšanās no izmaksu atlīdzības par administratīvām pārbaudēm un medicīniskām izmeklēšanām).

7. BEĻĢIJA — ITĀLIJA

a) 7., 8., 9., 10., 12., 13., 14., 15., 17., 18., 19. pants, 24. panta otrā un trešā daļa un 28. panta 4. punkts 1950. gada 20. oktobra Administratīvajos noteikumos, kas grozīti ar 1952. gada 10. aprīļa Tehnisko labojumu Nr. 1, 1957. gada 9. decembra Tehnisko labojumu Nr. 2 un 1963. gada 21. februāra Tehnisko labojumu Nr. 3.

b) 1963. gada 21. februāra Nolīguma 6., 7., 8. un 9. pants, ciktāl tie skar Eiropas Ekonomikas kopienas Padomes Regulas Nr. 3 un Nr. 4 izpildi attiecībā uz migrējošo darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu.

c) 1974. gada 12. janvāra Nolīgums attiecībā uz izpildes regulas 105. panta 2. punkta izpildi.

d) 1979. gada 31. oktobra Nolīgums sakarā ar izpildes regulas 18. panta 9. punktu.

e) 1991. gada 10. decembra un 1992. gada 10. februāra Sarakste par savstarpēju prasību atlīdzināšanu saskaņā ar izpildes regulas 93. pantu.

8. BEĻĢIJA — LUKSEMBURGA

a) …

b) …

c) 1961. gada 28. janvāra Nolīgums par sociālā nodrošinājuma iemaksu atgūšanu.

d) 1975. gada 1. augusta Nolīgums par atteikšanos no atlīdzības, kas paredzēta padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 36. panta 3. punktā izdevumu gadījumā par tādiem pabalstiem natūrā, kas saskaņā ar veselības un maternitātes apdrošināšanu piešķirti tādiem darbinieka ģimenes locekļiem, kuru dzīvesvieta nav tajā pašā valstā, kur dzīvo darbinieks.

e) 1976. gada 16. aprīļa Nolīgums par atteikšanos no administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksu atlīdzības saskaņā ar izpildes regulas 105. panta 2. punkta prasībām.

f) …

9. BEĻĢIJA — NĪDERLANDE

a) 1964. gada 7. februāra Nolīguma par ģimenes un bērna piedzimšanas pabalstiem 9. līdz 15. pants un 17. panta 4. punkts.

d) 1968. gada 21. marta Nolīgums par sociālā nodrošinājuma iemaksu iekasēšanu un atgūšanu un 1970. gada 25. novembra Administratīvie noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar minēto nolīgumu.

c) 1980. gada 24. decembra Nolīgums par veselības apdrošināšanu (veselības aprūpi), ar grozījumiem.

d) 1982. gada 12. augusta Nolīgums par veselības, maternitātes un invaliditātes apdrošināšanu.

10. BEĻĢIJA — AUSTRIJA

Nav.

11. BEĻĢIJA — PORTUGĀLE

Nav.

12. BEĻĢIJA — SOMIJA

Neattiecas.

13. BEĻĢIJA — ZVIEDRIJA

Neattiecas.

14. BEĻĢIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

a) 1976. gada 4. maija un 14. jūnija Sarakste attiecībā uz izpildes regulas 105. panta 2. punktu (atteikšanās no administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksu atlīdzības).

b) 1977. gada 18. janvāra un 14. marta Sarakste attiecībā uz regulas 36. panta 3. punktu (vienošanās par atteikšanos no izmaksu atlīdzības par pabalstiem natūrā, kas nodrošināti saskaņā ar regulas III sadaļas 1. nodaļu), kurā grozījumi izdarīti ar 1982. gada 4. maija un 23. jūlija Saraksti (vienošanās par tādu izdevumu atlīdzību, kas radušies saskaņā ar regulas 22. panta 1. punkta a) apakšpunktu).

15. DĀNIJA — VĀCIJA

a) 1954. gada 4. jūnija Noteikumu par 1953. gada 14. augusta konvencijas izpildi 8. līdz 14. pants.

b) 1979. gada 27. aprīļa Nolīgums attiecībā uz:

i) daļēju savstarpēju atteikšanos no atlīdzības, kas noteikta regulas 36. panta 3. punktā un 63. panta 3. punktā, un savstarpēju atteikšanos no atlīdzības, kas noteikta regulas 70. panta 3. punktā un īstenošanas regulas 105. panta 2. punktā (daļēja atteikšanās no izmaksu atlīdzības attiecībā uz pabalstiem natūrā sakarā ar slimību, maternitāti, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām un atteikšanās no izmaksu atlīdzības attiecībā uz bezdarbnieka pabalstu, administratīvajām pārbaudēm un medicīniskajām izmeklēšanām);

ii) izpildes regulas 93. panta 6. punktu (metode, ar kādu novērtējama atlīdzināmā summa attiecībā uz pabalstiem natūrā sakarā ar slimību un maternitāti).

16. DĀNIJA — SPĀNIJA

1980. gada 1. jūlija Nolīgums par daļēju savstarpēju atteikšanos no atlīdzības, kas noteikta regulas 36. panta 3. punktā un 63. panta 3. punktā, un par savstarpēju atteikšanos no atlīdzības, kas noteikta īstenošanas regulas 105. panta 2. punktā. (Daļēja atteikšanās no izmaksu atlīdzības attiecībā uz pabalstiem natūrā sakarā ar slimību, maternitāti, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību un atteikšanās no izmaksu atlīdzības attiecībā uz administratīvajām pārbaudēm un medicīnisko izmeklēšanu).

17. DĀNIJA — FRANCIJA

1979. gada 29. jūnija Nolīgums par atteikšanos no izmaksu atlīdzības attiecībā uz pabalstiem natūrā sakarā ar slimību, maternitāti un nelaimes gadījumiem darbā, izņemot pabalstus, kas piešķirti, ievērojot regulas 28., 28.a pantu, 29. panta 1. punktu un 31. pantu, 1979. gada 29. jūnija Nolīgums par atteikšanos no izmaksu atlīdzības attiecībā uz bezdarbnieku pabalstiem un 1979. gada 29. jūnija Nolīgums par atteikšanos no izmaksu atlīdzības attiecībā uz administratīvajām pārbaudēm un medicīniskajām izmeklēšanām.

18. DĀNIJA — GRIEĶIJA

1986. gada 8. maija Nolīgums par daļēju savstarpēju atteikšanos no atlīdzības, kas noteikta regulas 36. panta 3. punktā un 63. panta 3. punktā, un par savstarpēju atteikšanos no atlīdzības, kas noteikta izpildes regulas 105. panta 2. punktā. (Daļēja atteikšanās no izmaksu atlīdzības attiecībā uz pabalstiem natūrā sakarā ar slimību, maternitāti, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību un atteikšanās no izmaksu atlīdzības attiecībā uz administratīvajām pārbaudēm un medicīnisko izmeklēšanu).

19. DĀNIJA — ĪRIJA

1980. gada 22. decembra un 1981. gada 11. februāra sarakste par savstarpēju atteikšanos no izdevumu atlīdzības attiecībā uz pabalstiem natūrā, kas piešķirti sakarā ar veselības, maternitātes, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību apdrošināšanu, attiecībā uz bezdarbnieka pabalstiem, kā arī attiecībā uz administratīvajām pārbaudēm un medicīniskajām izmeklēšanām (regulas 36. panta 3. punkts, 63. panta 3. punkts un 70. panta 3. punkts un izpildes regulas 105. panta 2. punkts).

20. DĀNIJA — ITĀLIJA

1982. gada 12. novembra un 1983. gada 12. janvāra sarakste attiecībā uz regulas 36. panta 3. punktu (savstarpēja atteikšanās no izdevumu atlīdzības par slimības un maternitātes pabalstiem natūrā, kas paredzēti saskaņā ar regulas III sadaļas 1. nodaļas nosacījumiem, izņemot regulas 22. panta 1. punkta c) apakšpunktu).

21. DĀNIJA — LUKSEMBURGA

1978. gada 19. jūnija Nolīgums par savstarpēju atteikšanos no atlīdzības, kas noteikta regulas 36. panta 3. punktā, 63. panta 3. punktā un 70. panta 3. punktā un izpildes regulas 105. panta 2. punktā (izmaksas attiecībā uz pabalstiem natūrā sakarā ar slimību, maternitāti, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, bezdarbnieka pabalstu izmaksas un administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksas).

22. DĀNIJA — NĪDERLANDE

a) 1979. gada 30. marta un 25. aprīļa sarakste attiecībā uz regulas 36. panta 3. punktu un 63. panta 3. punktu (daļēja savstarpēja atteikšanās no izdevumu atlīdzības par pabalstiem natūrā sakarā ar slimību, maternitāti, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām).

b) 1979. gada 30. marta un 25. aprīļa sarakste attiecībā uz regulas 70. panta 3. punktu un izpildes regulas 105. panta 2. punktu (atteikšanās no izdevumu atlīdzības par pabalstiem, kas izmaksāti saskaņā ar regulas 69. pantu, un no administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksu atlīdzības).

23. DĀNIJA — AUSTRIJA

1995. gada 13. februāra Nolīgums par izmaksu atlīdzību sociālā nodrošinājuma jomā.

24. DĀNIJA — PORTUGĀLE

Neattiecas.

25. DĀNIJA — SOMIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu sociālā nodrošinājuma konvencijas 23. pants: nolīgums par savstarpēju atteikšanos no atlīdzības, kas noteikta regulas 36. panta 3. punktā, 63. panta 3. punktā un 70. panta 3. punktā (izmaksas attiecībā uz pabalstiem natūrā sakarā ar slimību, maternitāti, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām un bezdarbnieka pabalstu izmaksas) un izpildes regulas 105. panta 2. punktā (administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksas).

26. DĀNIJA — ZVIEDRIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu sociālā nodrošinājuma konvencijas 23. pants: nolīgums par savstarpēju atteikšanos no atlīdzības, kas noteikta regulas 36. panta 3. punktā, 63. panta 3. punktā un 70. panta 3. punktā (izmaksas attiecībā uz pabalstiem natūrā sakarā ar slimību, maternitāti, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām un bezdarbnieka pabalstu izmaksas) un izpildes regulas 105. panta 2. punktā (administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksas).

27. DĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

1. 1977. gada 30. marta un 19. aprīļa saraksti, kas grozīta ar 1989. gada 8. novembra un 1990. gada 10. janvāra saraksti, iekļauj 1. punktā pēc 1977. gada 19. aprīļa, ievērojot regulas 36. panta 3. punktu, 63. panta 3. punktu un 70. panta 3. punktu un izpildes regulas 105. panta 2. punktu (atteikšanās no šādu izmaksu atlīdzības):

a) pabalsti natūrā, kas paredzēti saskaņā ar regulas III sadaļas 1. nodaļu;

b) …

c) administratīvās pārbaudes un medicīniskā izmeklēšana, kas minēta izpildes regulas 105. pantā).

2. 1984. gada 5. marta un 10. septembra sarakste attiecībā uz nolīgumu par atteikšanos no atlīdzības sakarā ar bezdarbnieka pabalstiem, kas izmaksāti saskaņā ar regulas 69. pantu, nepiemērošanu pašnodarbinātām personām norēķinos ar Gibraltāru.

28. VĀCIJA — SPĀNIJA

1990. gada 25. jūnija Nolīgums attiecībā uz izmaksu atlīdzību par pabalstiem natūrā slimības gadījumā.

29. VĀCIJA — FRANCIJA

a) 2. līdz 4. pants un 22. līdz 28. pants 1952. gada 31. janvāra Administratīvajos noteikumos Nr. 2 par 1950. gada 10. jūlija Vispārējās konvencijas izpildi.

b) 1. pants 1963. gada 27. jūnija Nolīgumā par Regulas Nr. 4 74. panta 5. punkta izpildi (apdrošināto personu ģimenes locekļiem piešķirto pabalstu natūrā atmaksāšana).

c) 1977. gada 14. oktobra Nolīgums par atteikšanos no atlīdzības, kas paredzēta regulas 70. panta 3. punktā (bezdarbnieka pabalsta izmaksas).

d) 1981. gada 26. maija Nolīgums attiecībā uz regulas 36. panta 3. punktu (savstarpēja atteikšanās no izmaksu atmaksāšanas par tiem pabalstiem natūrā, kas slimības gadījumā atbilstīgi regulas 32. pantam piešķirti tādiem pensionāriem, kuri agrāk bijuši pārrobežu darba ņēmēji, viņu ģimenes locekļiem vai viņus pārdzīvojušajiem tuviniekiem).

e) 1981. gada 26. maija Nolīgums, ar kuru īsteno regulas 92. pantu (sociālā nodrošinājuma iemaksu iekasēšana un atgūšana).

f) 1981. gada 26. maija Nolīgums par izpildes regulas 105. panta 2. punkta izpildi (savstarpēja atteikšanās no administratīvo un medicīnisko pārbaužu izmaksu atlīdzināšanas).

30. VĀCIJA — GRIEĶIJA

a) 1962. gada 19. oktobra Administratīvo noteikumu 1. un 3. līdz 6. pants un 1972. gada 23. oktobra Otrie administratīvie noteikumi attiecībā uz 1961. gada 31. maija Konvenciju par bezdarba apdrošināšanu.

b) 1981. gada 11. maija Nolīgums attiecībā uz ģimenes piemaksu atlīdzināšanu.

c) 1982. gada 11. marta Nolīgums par izmaksu atlīdzināšanu slimības pabalstiem natūrā.

31. VĀCIJA — ĪRIJA

1981. gada 20. marta Nolīgums attiecībā uz regulas 36. panta 3. punktu, 63. panta 3. punktu un 70. panta 3. punktu (savstarpēja atteikšanās no izmaksu atlīdzības par pabalstiem natūrā sakarā ar slimību, maternitāti, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām un par bezdarbnieka pabalstiem) un izpildes regulas 105. panta 2. punktu (savstarpēja atteikšanās no administratīvo un medicīnisko pārbaužu izmaksu atlīdzības).

32. VĀCIJA — ITĀLIJA

a) 14. pants, 17. panta 1. punkts, 18. un 42. pants, 45. panta 1. punkts un 46. pants 1953. gada 6. decembra Administratīvajos noteikumos par 1953. gada 5. maija Konvencijas izpildi (pensiju izmaksa).

b) 1. un 2. pants 1963. gada 27. jūnija Nolīgumā par Regulas Nr. 4 73. panta 4. punkta un 74. panta 5. punkta izpildi (apdrošināto personu ģimenes locekļiem piešķirto pabalstu natūrā atmaksāšana).

c) 1968. gada 5. novembra Nolīgums par kārtību, kādā Vācijas kompetentās iestādes atmaksā izdevumus, kas radušies Itālijas veselības apdrošināšanas institūcijām, nodrošinot Vācijas Federatīvajā Republikā apdrošinātu itāļu strādnieku ģimenes locekļus Itālijā ar pabalstiem natūrā.

33. VĀCIJA — LUKSEMBURGA

a) 1. un 2. pants 1963. gada 27. jūnija Nolīgumā par Regulas Nr. 4 73. panta 4. punkta un 74. panta 5. punkta izpildi (apdrošināto personu ģimenes locekļiem piešķirto pabalstu natūrā atmaksāšana).

b) 1969. gada 9. decembra Nolīgumi par atteikšanos no tādu Regulas Nr. 36/63/EEK 14. panta 2. punktā paredzēto izdevumu atmaksāšanas, kas ir radušies, nodrošinot slimības pabalstus natūrā pensionāriem, kuri vai nu ir agrāk bijuši pārrobežu darba ņēmēji, vai ir pārrobežu darba ņēmēju kā apgādnieku zaudējušie, kā arī viņu ģimenes locekļiem.

e) 1975. gada 14. oktobra Nolīgumi par atteikšanos no administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksu atlīdzības, kas pieņemti saskaņā ar izpildes regulas 105. panta 2. punktu.

d) 1975. gada 14. oktobra Nolīgums par sociālā nodrošinājuma iemaksu iekasēšanu un atgūšanu.

e) 1990. gada 25. janvāra Nolīgums attiecībā uz regulas 20. panta un 22. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanu.

34. VĀCIJA — NĪDERLANDE

a) 9. pants, 10. panta 2. līdz 5. punkts, 17., 18., 19. un 21. pants 1954. gada 18. jūnija Administratīvajos noteikumos Nr. 1 par 1951. gada 29. marta konvenciju (veselības apdrošināšana un pensiju izmaksa).

b) 1964. gada 27. maija Nolīgums par atteikšanos no to izdevumu atmaksāšanas, kas radušies, veicot medicīnisko izmeklēšanu un administratīvās pārbaudes saistībā ar apdrošināšanu invaliditātes, vecuma gadījumā un apdrošināšanu apgādnieku zaudējušajiem (pensijas apdrošināšana).

c) 1969. gada 21. janvāra Nolīgums par sociālā nodrošinājuma iemaksu atgūšanu.

d) 1969. gada 3. septembra Nolīgums par atteikšanos no to Regulas Nr. 36/63/EEK 14. panta 2. punktā paredzēto izdevumu atmaksāšanas, kas radušies, nodrošinot slimības pabalstus natūrā pensionāriem, kuri agrāk bijuši pārrobežu darba ņēmēji vai ir pārrobežu darba ņēmēju kā apgādnieku zaudējušie, kā arī viņu ģimenes locekļiem.

e) 1976. gada 22. jūlija Nolīgums par atteikšanos no bezdarbnieku pabalstu atlīdzināšanas.

f) 1979. gada 11. oktobra Nolīgums, ar kuru īsteno regulas 92. pantu (sociālā nodrošinājuma iemaksu iekasēšana un atgūšana).

g) 1981. gada 1. oktobra Nolīgums par izmaksu atlīdzināšanu attiecībā uz izpildes regulas 93., 94. un 95. pantā minētiem pabalstiem natūrā.

h) 1982. gada 15. februāra Nolīgums par regulas 20. panta izpildi attiecībā uz pārrobežu darba ņēmēju ģimenes locekļiem.

35. VĀCIJA — AUSTRIJA

1979. gada 2. augusta Nolīguma par 1978. gada 19. jūlija Bezdarba apdrošināšanas konvencijas izpildi II iedaļas 1. daļa un III iedaļa.

36. VĀCIJA — PORTUGĀLE

Nav.

37. VĀCIJA — SOMIJA

Nav.

38. VĀCIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

39. VĀCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

a) 1964. gada 10. decembra Noteikumu par 1960. gada 20. aprīļa Nolīguma izpildi 8., 9., 25. līdz 27. un 29. līdz 32. pants.

b) 1977. gada 29. aprīļa Nolīgums par atteikšanos no izdevumu atlīdzības attiecībā uz pabalstiem natūrā sakarā ar slimību, maternitāti, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, bezdarbnieka pabalstu izdevumiem, kā arī administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izdevumiem.

c) 1983. gada 18. jūlija un 28. septembra sarakste attiecībā uz nolīgumu par atteikšanos no atlīdzības sakarā ar bezdarbnieka pabalstiem, kas izmaksāti saskaņā ar regulas 69. pantu, nepiemērošanu pašnodarbinātām personām norēķinos ar Gibraltāru.

40. SPĀNIJA — FRANCIJA

Nav.

41. SPĀNIJA — GRIEĶIJA

Neattiecas.

42. SPĀNIJA — ĪRIJA

Neattiecas.

43. SPĀNIJA — ITĀLIJA

Nav.

44. SPĀNIJA — LUKSEMBURGA

Nav.

45. SPĀNIJA — NĪDERLANDE

Nav.

46. SPĀNIJA — AUSTRIJA

Nav.

47. SPĀNIJA — PORTUGĀLE

1970. gada 22. maija Administratīvo noteikumu 42., 43. un 44. pants.

48. SPĀNIJA — SOMIJA

Nav.

49. SPĀNIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

50. SPĀNIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

51. FRANCIJA — GRIEĶIJA

Nav konvencijas.

52. FRANCIJA — ĪRIJA

1980. gada 30. jūlija un 26. septembra sarakste par savstarpēju atteikšanos no bezdarbnieka pabalstu atlīdzības (regulas 70. panta 3. punkts).

53. FRANCIJA — ITĀLIJA

a) 2. līdz 4. punkts 1950. gada 12. aprīļa Administratīvajos noteikumos par 1948. gada 31. marta Vispārējās konvencijas izpildi (Francijas pensiju par negadījumiem darbā palielinājums).

b) 1991. gada 14 maija un 2. augusta sarakste par savstarpēju prasību atlīdzināšanas kārtību saskaņā ar izpildes regulas 93. pantu.

c) 1994. gada 22. marta un 15. aprīļa Papildu sarakste attiecībā uz procedūru, kādā nolīdzina savstarpējos parādus atbilstīgi izpildes regulas 93., 94., 95. un 96. pantam.

54. FRANCIJA — LUKSEMBURGA

a) 1962. gada 24. februāra Nolīgums, kas noslēgts saistībā ar Regulas Nr. 3 51. panta piemērošanu, un tā paša datuma Administratīvie noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar minēto nolīgumu.

b) 1976. gada 2. jūlija Nolīgums par atteikšanos no atlīdzības, kas paredzēta Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 36. panta 3. punktā, attiecībā uz izdevumiem par tādiem pabalstiem natūrā, kas saskaņā ar veselības un maternitātes apdrošināšanu piešķirti tādiem darbinieka ģimenes locekļiem, kuru dzīvesvieta nav tajā pašā valstā, kur dzīvo darbinieks.

c) 1976. gada 2. jūlija Nolīgums par atteikšanos no atlīdzības, kas paredzēta Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 36. panta 3. punktā, attiecībā uz izdevumiem par tādiem pabalstiem natūrā, kas saskaņā ar veselības vai maternitātes apdrošināšanu piešķirti agrākajiem pārrobežu darba ņēmējiem, viņu ģimenes locekļiem vai viņus kā apgādniekus zaudējušajiem.

d) 1976. gada 2. jūlija Nolīgums par atteikšanos no administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksu atlīdzināšanas, kas paredzēta Padomes 1972. gada 21. marta Regulas (EEK) Nr. 574/72 105. panta 2. punktā.

55. FRANCIJA — NĪDERLANDE

a) …

b) 1977. gada 28. aprīļa Nolīgums par atteikšanos no tādas medicīniskās palīdzības izdevumu atlīdzināšanas, kas atbilstīgi regulām sniegta pensiju pieprasītājiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī pensionāru ģimenes locekļiem.

c) 1997. gada 28. aprīļa Nolīgums par atteikšanos no administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksu atlīdzības saskaņā ar izpildes regulas 105. pantu.

56. FRANCIJA — AUSTRIJA

Nav.

57. FRANCIJA — PORTUGĀLE

Nav.

58. FRANCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

a) 1977. gada 25. marta un 28. aprīļa sarakste attiecībā uz regulas 36. panta 3. punktu un 63. panta 3. punktu (vienošanās par atlīdzību vai atteikšanās no atlīdzības par izmaksām attiecībā uz pabalstiem natūrā, kas nodrošināti saskaņā ar regulas III sadaļas 1. vai 4. nodaļu).

b) …

c) 1997. gada 25. marta un 28. aprīļa sarakste attiecībā uz izpildes regulas 105. panta 2. punktu (atteikšanās no administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksu atlīdzības).

59. GRIEĶIJA — ĪRIJA

Nav konvencijas.

60. GRIEĶIJA — ITĀLIJA

Nav konvencijas.

61. GRIEĶIJA — LUKSEMBURGA

Nav konvencijas.

62. GRIEĶIJA — NĪDERLANDE

1992. gada 8. septembra un 1993. gada 30. jūnija sarakste attiecībā uz institūciju savstarpējo norēķinu metodi.

63. GRIEĶIJA — AUSTRIJA

Nav.

64. GRIEĶIJA — PORTUGĀLE

Neattiecas.

65. GRIEĶIJA — SOMIJA

Nav.

66. GRIEĶIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

67. GRIEĶIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav konvencijas.

68. ĪRIJA — ITĀLIJA

Nav konvencijas.

69. ĪRIJA — LUKSEMBURGA

1975. gada 26. septembra un 1976. gada 5. augusta sarakste attiecībā uz regulas 36. panta 3. punktu un 63. panta 3. punktu un izpildes regulas 105. panta 2. punktu (atteikšanās no izdevumu atlīdzības par pabalstiem natūrā, kas nodrošināti saskaņā ar regulas III sadaļas 1. vai 4. nodaļu, un no izpildes regulas 105. pantā minēto administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksu atlīdzības).

70. ĪRIJA — NĪDERLANDE

a) 1978. gada 28. jūlija un 10. oktobra sarakste attiecībā uz regulas 36. panta 3. punktu un 63. panta 3. punktu (daļēja savstarpēja atteikšanās no izdevumu atlīdzības par pabalstiem natūrā sakarā ar slimību, maternitāti, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām).

b) 1987. gada 22. aprīļa un 27. jūlija sarakste attiecībā uz regulas 70. panta 3. punktu (atteikšanās no izdevumu atlīdzības par pabalstiem, kas piešķirti, piemērojot regulas 69. pantu) un izpildes regulas 105. panta 2. punktu (atteikšanās no izpildes regulas 105. pantā minēto administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izdevumu atlīdzības).

71. ĪRIJA — AUSTRIJA

Nav.

72. ĪRIJA — PORTUGĀLE

Neattiecas.

73. ĪRIJA — SOMIJA

Neattiecas.

74. ĪRIJA — ZVIEDRIJA

Neattiecas.

75. ĪRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

1975. gada 9. jūlija sarakste attiecībā uz regulas 36. panta 3. punktu un 63. panta 3. punktu (vienošanās par izmaksu atlīdzību vai atteikšanos no izmaksu atlīdzības par pabalstiem natūrā, kas nodrošināti saskaņā ar regulas III sadaļas 1. vai 4. nodaļu) un izpildes regulas 105. panta 2. punktu (atteikšanās no izmaksu atlīdzības par administratīvām pārbaudēm un medicīniskām izmeklēšanām).

76. ITĀLIJA — LUKSEMBURGA

4. panta 5. un 6. punkts 1955. gada 19. janvāra Administratīvajos noteikumos par Vispārējās sociālā nodrošinājuma konvencijas izpildes noteikumiem (lauksaimniecības strādnieku veselības apdrošināšana).

77. ITĀLIJA — NĪDERLANDE

a) 1955. gada 11. februāra Administratīvo noteikumu par 1952. gada 28. oktobra Vispārējās konvencijas izpildi (veselības apdrošināšana) 9. panta trešā daļa un 11. panta trešā daļa.

b) 1963. gada 27. jūnija Nolīgums par Regulas Nr. 4 75. panta 3. punkta izpildi (pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem piešķirto pabalstu natūrā atmaksāšana).

78. ITĀLIJA — AUSTRIJA

Nav.

79. ITĀLIJA — PORTUGĀLE

Neattiecas.

80. ITĀLIJA — SOMIJA

Neattiecas.

81. ITĀLIJA — ZVIEDRIJA

Nav.

82. ITĀLIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

1995. gada 1. un 16. februāra sarakste attiecībā uz regulas 36. panta 3. punktu un 63. panta 3. punktu (atlīdzība vai atteikšanās no atlīdzības par izmaksām attiecībā uz pabalstiem natūrā) un izpildes regulas 105. panta 2. punktu (atteikšanās no izmaksu atlīdzības par administratīvām pārbaudēm un medicīniskām izmeklēšanām).

83. LUKSEMBURGA–NĪDERLANDE

a) 1976. gada 1. novembra Nolīgums par atteikšanos no administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksu atlīdzības, kas pieņemts saskaņā ar izpildes regulas 105. panta 2. punktu.

b) 1977. gada 3. februāra Nolīgums par atteikšanos no izmaksu atlīdzības attiecībā uz veselības un maternitātes apdrošināšanas pabalstiem natūrā, kas nodrošināti saskaņā ar Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1408/71 19. panta 2. punktu, 26., 28. pantu un 29. panta 1. punktu.

c) 1978. gada 20. decembra Nolīgums attiecībā uz sociālā nodrošinājuma iemaksu iekasēšanu un atgūšanu.

84. LUKSEMBURGA — AUSTRIJA

1995. gada 22. jūnija Nolīgums par izdevumu atlīdzību sociālā nodrošinājuma jomā.

85. LUKSEMBURGA — PORTUGĀLE

Nav.

86. LUKSEMBURGA — SOMIJA

Atlīdzināšana — 1994. gada 24. februārī noslēgta vienošanās atbilstīgi regulas 36. panta 3. punktam un 63. panta 3. punktam.

87. LUKSEMBURGA — ZVIEDRIJA

Nav.

88. LUKSEMBURGA — APVIENOTĀ KARALISTE

a) 1975. gada 28. novembra un 18. decembra sarakste attiecībā uz regulas 70. panta 3. punktu (atteikšanās no tādu pabalstu atlīdzināšanas, kas izmaksāti saskaņā ar regulas 69. pantu).

b) 1975. gada 18. decembra un 1976. gada 20. janvāra sarakste attiecībā uz regulas 36. panta 3. punktu un 63. panta 3. punktu un izpildes regulas 105. panta 2. punktu (atteikšanās no izdevumu atlīdzības par pabalstiem natūrā, kas nodrošināti saskaņā ar regulas III sadaļas 1. vai 4. nodaļu, un no izpildes regulas 105. pantā minēto administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksu atlīdzības).

c) 1983. gada 18. jūlija un 27. oktobra sarakste attiecībā uz a) apakšpunktā minētās sīki izstrādātās vienošanās nepiemērošanu pašnodarbinātām personām, kas pārvietoja starp Luksemburgu un Gibraltāru.

89. NĪDERLANDE — AUSTRIJA

1993. gada 17. novembra Nolīgums par sociālā nodrošinājuma izmaksu atlīdzināšanu.

90. NĪDERLANDE — PORTUGĀLE

a) 1980. gada 9. maija Administratīvo noteikumu 33. un 34. pants.

b) 1987. gada 11. decembra Nolīgums attiecībā uz izmaksu atlīdzību par slimības un maternitātes pabalstiem natūrā.

91. NĪDERLANDE — SOMIJA

Atlīdzināšana — 1994. gada 26. janvāra noteikumi atbilstīgi regulas 36. panta 3. punktam un 63. panta 3. punktam.

92. NĪDERLANDE — ZVIEDRIJA

Nav.

93. NĪDERLANDE — APVIENOTĀ KARALISTE

a) 3. panta otrais teikums 1956. gada 12. jūnija Administratīvajos noteikumos par 1954. gada 11. augusta Konvencijas izpildi.

b) 1976. gada 8. un 28. janvāra sarakste attiecībā uz regulas 70. panta 3. punktu (atteikšanās no tādu pabalstu atlīdzināšanas, kas izmaksāti saskaņā ar regulas 69. pantu).

c) 1983. gada 18. jūlija un 18. oktobra sarakste attiecībā uz b) apakšpunktā minētās sīki izstrādātās vienošanās nepiemērošanu pašnodarbinātām personām, kas pārvietojas starp Nīderlandi un Gibraltāru.

d) 1986. gada 25. aprīļa un 26. maija sarakste attiecībā uz regulas 36. panta 3. punktu (pabalstu natūrā izmaksu atlīdzība vai atteikšanās no atlīdzības), ar veiktajiem grozījumiem.

94. AUSTRIJA — PORTUGĀLE

Nav.

95. AUSTRIJA — SOMIJA

1994. gada 23. jūnija Nolīgums par izmaksu atlīdzību sociālā nodrošinājuma jomā.

96. AUSTRIJA — ZVIEDRIJA

1993. gada 22. decembra noteikumi par izdevumu kompensāciju sociālā nodrošinājuma jomā.

97. AUSTRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

a) 18. panta 1. un 2. punkts 1980. gada 10. novembra Noteikumos par 1980. gada 22. jūlija Sociālā nodrošinājuma konvencijas izpildi, kas grozīti ar 1986. gada 26. marta Papildu noteikumiem Nr. 1 un 1993. gada 4. jūnija Papildu noteikumiem Nr. 2 attiecībā uz tādām personām, kuras nevar pretendēt uz medicīnisko palīdzību saskaņā ar regulas III sadaļas 1. nodaļu.

b) Minēto noteikumu 18. panta 1. punkts attiecībā uz tādām personām, kuras nevar pretendēt uz medicīnisko palīdzību saskaņā ar regulas III sadaļas 1. nodaļu, ņemot vērā to, ka Austrijas pilsoņiem, kas dzīvo Austrijā, un Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē (izņemot Gibraltāru), attiecīgā pase aizstāj E 111 izziņu attiecībā uz visiem pabalstiem, kas ietverti šādā izziņā.

c) 1994. gada 30. novembra Nolīgums par sociālā nodrošinājuma pabalstu izmaksu atlīdzību.

98. PORTUGĀLE — SOMIJA

Neattiecas.

99. PORTUGĀLE — ZVIEDRIJA

Nav.

100. PORTUGĀLE — APVIENOTĀ KARALISTE

Pielikuma 3. un 4. punkts 1981. gada 31. decembra Administratīvajos noteikumos par 1978. gada 15. novembra Protokola par medicīnisko aprūpi piemērošanu.

101. SOMIJA — ZVIEDRIJA

1992. gada 15. jūnija Ziemeļvalstu sociālā nodrošinājuma konvencijas 23. pants:

nolīgums par savstarpēju atteikšanos no atlīdzības, kas noteikta regulas 36. panta 3. punktā, 63. panta 3. punktā un 70. panta 3. punktā (izmaksas attiecībā uz pabalstiem natūrā sakarā ar slimību, maternitāti, nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām un bezdarbnieka pabalstu izmaksas) un izpildes regulas 105. panta 2. punktā (administratīvo pārbaužu un medicīniskās izmeklēšanas izmaksas).

102. SOMIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

103. ZVIEDRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

--------------------------------------------------

6. PIELIKUMS (A) (B) (4) (7) (9) (13)

PABALSTU IZMAKSAS KĀRTĪBA

(Izpildes regulas 4. panta 6. punkts, 53. panta 1 punkts un 122. pants)

Vispārīgas piezīmes

Parādu nomaksu un pārējos vienreizējos maksājumus parasti veic ar sadarbības organizāciju starpniecību. Kārtējos un citus maksājumus veic saskaņā ar šajā pielikumā noteikto kārtību.

A. BEĻĢIJA

Tiešie maksājumi.

B. DĀNIJA

Tiešie maksājumi.

C. VĀCIJA

1. Fiziska darba strādnieku pensijas apdrošināšana (invaliditāte, vecums, nāve):

a) norēķini ar Beļģiju, Dāniju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Īriju, Itāliju, Luksemburgu, Portugāli un Apvienoto Karalisti — tiešie maksājumi;

b) norēķini ar Nīderlandi — maksājumi ar sadarbības organizāciju starpniecību (izpildes regulas 53. līdz 58. panta un 5. pielikumā izklāstīto noteikumu kopīga piemērošana).

2. Ierēdņu un kalnraču pensijas apdrošināšana (invaliditāte, vecums, nāve):

a) norēķini ar Beļģiju, Dāniju, Spāniju, Franciju, Grieķiju, Īriju, Itāliju, Luksemburgu, Portugāli un Apvienoto Karalisti — tiešie maksājumi;

b) norēķini ar Nīderlandi — maksājumi ar sadarbības organizāciju starpniecību (izpildes regulas 53. līdz 58. panta un 5. pielikumā izklāstīto noteikumu kopīga piemērošana).

3. Zemnieku vecuma apdrošināšana tiešie maksājumi.

4. Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem:

a) norēķini ar Spāniju, Itāliju, Nīderlandi un Portugāli — maksājumi ar sadarbības organizāciju starpniecību (izpildes regulas 53. līdz 58. panta un 5. pielikumā izklāstīto noteikumu kopīga piemērošana);

b) norēķini ar Beļģiju, Dāniju, Franciju, Īriju, Luksemburgu un Apvienoto Karalisti — tiešie maksājumi, ja konkrētos gadījumos nav noteikts citādi.

D. SPĀNIJA

Tiešie maksājumi.

E. FRANCIJA

1. Visas sistēmas, izņemot jūrnieku apdrošināšanas sistēmu — tiešie maksājumi.

2. Jūrnieku apdrošināšanas sistēma — maksājumus veic maksātāja iestāde dalībvalstī, kurā dzīvo persona, kam ir tiesības saņemt pabalstus.

F. GRIEĶIJA

Tiešie maksājumi.

G. ĪRIJA

Tiešie maksājumi.

H. ITĀLIJA

a) Darbinieki.

1. Invaliditātes, vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas:

a) norēķini ar Beļģiju, Dāniju, Spāniju, Franciju (izņemot Francijas kalnraču fondus), Grieķiju, Īriju, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli un Apvienoto Karalisti — tiešie maksājumi;

b) norēķini ar Vācijas Federatīvo Republiku un Francijas kalnraču fondiem — maksājumi ar sadarbības organizāciju starpniecību.

2. Pensijas saistībā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām — tiešie maksājumi.

b) Pašnodarbinātas personas — tiešie maksājumi.

I. LUKSEMBURGA

Tiešie maksājumi.

J. NĪDERLANDE

1. Norēķini ar Beļģiju, Dāniju, Spāniju, Franciju, Grieķiju, Īriju, Itāliju, Luksemburgu, Portugāli un Apvienoto Karalisti — tiešie maksājumi.

2. Norēķini ar Vācijas Federatīvo Republiku — maksājumi ar sadarbības organizāciju starpniecību (5. pielikumā izklāstīto noteikumu izpilde).

K. AUSTRIJA

Tiešie maksājumi.

L. PORTUGĀLE

Tiešie maksājumi.

M. SOMIJA

Tiešie maksājumi.

N. ZVIEDRIJA

Tiešie maksājumi.

O. APVIENOTĀ KARALISTE

Tiešie maksājumi.

--------------------------------------------------

7. PIELIKUMS (A) (B)

BANKAS

(Izpildes regulas 4. panta 7. punkts, 55. panta 3 punkts un 122. pants)

A.BEĻĢIJA – | nav. |

B.DĀNIJA – | Danmarks Nationalbank (Dānijas Valsts banka), Kopenhāgena. |

C.VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA – | Deutsche Bundesbank (Vācijas Federālā banka), Frankfurte pie Mainas. |

D.SPĀNIJA – | Banco Exterior de España (Spānijas Ārējā banka), Madride. |

E.FRANCIJA – | Banque de France (Francijas Banka), Parīze. |

F.GRIEĶIJA – | Τράπεζα της Ελλάδος, Αθήνα (Grieķijas Banka), Atēnas. |

G.ĪRIJA – | Central Bank of Ireland (Īrijas Centrālā banka), Dublina. |

H.ITĀLIJA – | Banca Nazionale del Lavoro (Valsts darba banka), Roma. |

I.LUKSEMBURGA – | Caisse d'épargne (Krājbanka), Luksemburga. |

J.NĪDERLANDE – | nav. |

K.AUSTRIJA – | Österreichische Nationalbank (Austrijas Valsts banka), Vīne. |

L.PORTUGĀLE – | Banco de Portugal (Portugāles Banka), Lisabona. |

M.SOMIJA – | Postipankki Oy, Helsinki/Postbanken Ab . Helsingfors (A/s "Postipankki", Helsinki). |

N.ZVIEDRIJA – | nav. |

Lielbritānijā– | Bank of England (Anglijas Banka), London |

Ziemeļīrijā – | Northern Bank Limited (A/s Ziemeļu Banka), Belfāsta |

Gibraltārā – | Barclays Bank (Bārkleja Banka), Gibraltāra. |

|

--------------------------------------------------

8. PIELIKUMS (B) (12) (13)

ĢIMENES PABALSTU PIEŠĶIRŠANA

(Izpildes regulas 4. panta 8. punkts, 10.a panta d) apakšpunkts un 122. pants)

Izpildes regulas 10.a panta d) apakšpunkts ir piemērojams šādi.

A. Darbinieki un pašnodarbinātas personas

a) Ar atsauces laika posmu viens kalendāra mēnesis norēķinos starp šādām valstīm:

- Beļģija un Vācija,

- Beļģija un Spānija,

- Beļģija un Francija,

- Beļģija un Grieķija,

- Beļģija un Īrija,

- Beļģija un Luksemburga,

- Beļģija un Austrija,

- Beļģija un Portugāle,

- Beļģija un Somija,

- Beļģija un Zviedrija,

- Beļģija un Apvienotā Karaliste,

- Vācija un Spānija,

- Vācija un Francija,

- Vācija un Grieķija,

- Vācija un Īrija,

- Vācija un Luksemburga,

- Vācija un Austrija,

- Vācija un Portugāle,

- Vācija un Somija,

- Vācija un Zviedrija,

- Vācija un Apvienotā Karaliste,

- Spānija un Austrija,

- Spānija un Somija,

- Spānija un Zviedrija,

- Francija un Luksemburga,

- Francija un Austrija,

- Francija un Somija,

- Francija un Zviedrija,

- Īrija un Austrija,

- Īrija un Zviedrija,

- Luksemburga un Austrija,

- Luksemburga un Somija,

- Luksemburga un Zviedrija,

- Nīderlande un Austrija,

- Nīderlande un Somija,

- Nīderlande un Zviedrija,

- Austrija un Portugāle,

- Austrija un Somija,

- Austrija un Zviedrija,

- Austrija un Apvienotā Karaliste,

- Portugāle un Francija,

- Portugāle un Īrija,

- Portugāle un Luksemburga,

- Portugāle un Somija,

- Portugāle un Zviedrija,

- Portugāle un Apvienotā Karaliste,

- Somija un Zviedrija,

- Somija un Apvienotā Karaliste,

- Zviedrija un Apvienotā Karaliste.

b) Ar bāzes laika posmu viens gada ceturksnis norēķinos starp šādām valstīm:

- Dānija un Vācija,

- Nīderlande un Vācija, Dānija, Francija, Luksemburga, Portugāle.

B. Pašnodarbinātas personas

Ar bāzes laika posmu viens gada ceturksnis norēķinos starp šādām valstīm:

- Beļģija un Nīderlande.

C. Darbinieki

Ar bāzes laika posmu viens kalendāra mēnesis norēķinos starp šādām valstīm:

- Beļģija un Nīderlande.

--------------------------------------------------

9. PIELIKUMS (A) (B) (2) (12) (14)

PABALSTU NATŪRĀ VIDĒJO GADA IZMAKSU APRĒĶINĀŠANA

(Izpildes regulas 4. panta 9. punkts, 94. panta 3. punkta a) apakšpunkts un 95. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

A. BEĻĢIJA

Aprēķinot vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā, ņem vērā vispārējo sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Tomēr, piemērojot izpildes regulas 94. un 95. punktu attiecībā uz tādiem gadījumiem, kuros ir piemērojams regulas 35. panta 2. punkts, ņem vērā pašnodarbinātu personu obligātās veselības aprūpes apdrošināšanas sistēmu, lai aprēķinātu vidējās gada izmaksas pabalstiem natūrā.

B. DĀNIJA

Vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā aprēķina, ņemot vērā sistēmu, kas noteikta ar likumu par valsts veselības aprūpi, slimnīcu likumu un — attiecībā uz rehabilitācijas izmaksām — likumu par sociālo palīdzību.

C. VĀCIJA

Aprēķinot vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā, ņem vērā šādas institūcijas.

1. Piemērojot izpildes regulas 94. panta 3. punktu –

a) (Vietējās slimokases),

b) (Uzņēmumu slimokases),

c) (Arodapvienību slimokases),

d) (Federālā kalnraču apdrošināšanas biedrība),

e) (Jūrnieku kase), Hamburga,

f) (Strādnieku atlīdzības kases),

g) (Ierēdņu atlīdzības kases),

(h) (Lauksaimniecības slimokases)

atkarībā no tā, kurš fonds ir piešķīris pabalstus.

2. Piemērojot izpildes regulas 95. panta 3. punkta a) apakšpunktu –

a) (Vietējās slimokases),

b) (Federālā kalnraču apdrošināšanas biedrība),

atkarībā no tā, kurš fonds ir piešķīris pabalstus.

D. SPĀNIJA

Vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā aprēķina, ņemot vērā tādus pabalstus, ko piešķīris Spānijas Valsts veselības dienests.

E. FRANCIJA

Aprēķinot vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā, ņem vērā vispārējo sociālā nodrošinājuma sistēmu.

F. GRIEĶIJA

Aprēķinot vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā, ņem vērā to vispārējo sociālā nodrošinājuma sistēmu, ko pārvalda

(IKA) (Sociālās apdrošināšanas institūts).

G. ĪRIJA

Vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā aprēķina, ņemot vērā tādus pabalstus natūrā (medicīnas pakalpojumi), ko piešķīrušas 2. pielikumā minētās veselības pārvaldes saskaņā ar 1947. līdz 1970. gada veselības aktiem.

H. ITĀLIJA

Vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā aprēķina, ņemot vērā tādus pabalstus, ko Itālijā piešķīris valsts veselības dienests.

I. LUKSEMBURGA

Aprēķinot vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā, ņem vērā visas slimokases un slimokasu apvienības.

J. NĪDERLANDE

Aprēķinot vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā, ņem vērā vispārējo sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Tomēr tiek veikts samazinājums, ņemot vērā sekas, kas izriet no:

1. invaliditātes apdrošināšanas (

, WAO);

2. apdrošināšanas pret īpašām slimošanas izmaksām (

, AWBZ).

K. AUSTRIJA

Vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā aprēķina, ņemot vērā tādus pabalstus, ko piešķīrušas

(reģionālās slimokases).

L. PORTUGĀLE

Vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā aprēķina, ņemot vērā tādus pabalstus, ko piešķīruši oficiālie veselības dienesti.

M. SOMIJA

Vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā aprēķina, ņemot vērā valsts veselības aizsardzības un slimnīcu pakalpojumu sistēmas un kompensācijas saskaņā ar veselības apdrošināšanu un rehabilitācijas pakalpojumiem, ko nodrošinājusi

(

), Helsinki.

N. ZVIEDRIJA

Vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā aprēķina, ņemot vērā pabalstus, kas piešķirti saskaņā ar valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu.

O. APVIENOTĀ KARALISTE

Vidējās gada izmaksas par pabalstiem natūrā aprēķina, ņemot vērā pabalstus, ko piešķīris Apvienotās Karalistes Valsts veselības dienests.

--------------------------------------------------

10. PIELIKUMS (A) (B) (2) (3) (7) (8) (9) (12) (13) (14) (15)

KOMPETENTO IESTĀ U NORĀDīTĀS INSTITŪCIJAS UN ORGANIZĀCIJAS

(Izpildes regulas 4. panta 10. punkts)

A. BEĻĢIJA

Piemērojot izpildes regulas 10.b pantu: |

Darbinieki – | tā apdrošināšanas iestāde, kurā darbinieks bija apdrošināts; |

Pašnodarbinātas personas – | Institut national d'assurances sociales pour travailleurs indépendants (Pašnodarbināto personu Valsts sociālās apdrošināšanas institūts), Brisele. |

1.Piemērojot regulas 14. pantu un izpildes regulas 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 12.a, 13. un 14. pantu – | Office national de sécurité sociale, Bruxelles — Rijksdienst voor Maatscheppelijke Zekerheid, Brussel — (Valsts sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele), |

2.Piemērojot regulas 14.b panta 1. punktu un izpildes regulas 11. pantu – | Caisse de secours et de prévoyance en faveur des marins — Hulp- en voorzorgskas voor zeevarenden — (Palīdzības un labklājības kase jūrniekiem), Antverpene. |

3.Piemērojot regulas 14.a pantu un izpildes regulas 11.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un 12.a pantu – | Institut national d'assurances sociales pour travailleurs indépendants, Bruxelles — Rijksinstituut voor de sociale verzekeringen der zelfstandigen, Brussel — (Pašnodarbināto personu Valsts sociālās apdrošināšanas institūts, Brisele). |

3a.Piemērojot regulas 14.c pantu un izpildes regulas 12.a pantu – | |

Darbinieki – | Office national de sécurité sociale, Bruxelles — Rijksdienst voor Maatscheppelijke Zekerheid, Brussel — (Valsts sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

Pašnodarbinātas personas – | Institut national d'assurances sociales pour travailleurs indépendants, BruxellesRijksinstituut voor de sociale verzekeringen der zelfstandigen, Brussel (Pašnodarbināto personu Valsts sociālās apdrošināšanas institūts), Brisele. |

4.Piemērojot regulas 17. pantu un | |

— izpildes regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu – | Ministère de la prévoyance sociale, secrétariat général, service des relations internationales, Bruxelles — Ministerie van Sociale Voorzorg, Secretariaat-General, Dienst Internationale Betrekkingen, Brussel — (Sociālās labklājības ministrija, Ģenerālsekretariāts, Starptautisko attiecību departaments, Brisele); |

— izpildes regulas 11.a panta 1. punkta b) apakšpunktu – | Ministère des classes moyennes — Administration des affaires sociales, Bruxelles — Ministerie van Middenstand, Administratie Sociale Zaken, Brussel — (Mazās un vidējās uzņēmējdarbības ministrija — Sociālo lietu pārvalde, Brisele). |

5.Piemērojot izpildes regulas 80. panta 2. punktu, 81. pantu, 82. panta 2. punktu, 85. panta 2. punktu un 88. pantu, | |

a)vispārīgos gadījumos – | Office national de l'emploi, Bruxelles — Rijksdienst voor Arbeidsvoorziening, Brussel — (Valsts nodarbinātības dienests, Brisele); |

b)jūrniekiem – | Pool des marins de la marine marchande — Pool van de zeelieden ter koopvaardij — (Tirdzniecības flotes jūrnieku apvienotais fonds), Antverpene. |

6.Piemērojot izpildes regulas 102. panta 2. punktu. | |

a)Slimības, maternitāte un nelaimes gadījumi darbā: | |

i)vispārīgos gadījumos – | Institut national d'assurance maladie-invalidité, Bruxelles — Rijksinstituut voor Ziekte- en Invaliditeitsverzekering, Brussel — (Veselības un invaliditātes apdrošināšanas valsts institūts, Brisele), |

ii)personām, kas iekļautas aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma sistēmā – | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles — Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele), |

iii)bijušajiem Beļģijas Kongo un Ruandas — Urundi darbiniekiem – | Office de sécurité sociale d'outre-mer, Bruxelles — Dienst voor overzeese sociale zekerheid, Brussel — (Aizjūras teritoriju sociālā nodrošinājuma dienests, Brisele). |

b)Arodslimības – | Fonds des maladies professionelles, Bruxelles — Fonds voor beroepsziekten, Brussel — (Arodslimību fonds, Brisele). |

c)Bezdarbs: | |

i)vispārīgos gadījumos – | Office national de l'emploi, Bruxelles — Rijksdienst voor arbeidsvoorziening, Brussel — (Valsts nodarbinātības dienests, Brisele), |

ii)jūrniekiem – | Pool des marins de la marine marchande — Pool van de zeelieden ter koopvaardij — (Tirdzniecības flotes jūrnieku apvienotais fonds), Antverpene. |

7.Piemērojot izpildes regulas 113. panta 2. punktu – | Institut national d'assurance maladie-invalidité, Bruxelles — Rijksinstituut voor Ziekte- en Invaliditeitsverzekering, Brussel — (Veselības un invaliditātes apdrošināšanas valsts institūts, Brisele). |

B. DĀNIJA

1.Piemērojot izpildes regulas 11. panta 1. punktu, 11.a panta 1. punktu, 12.a pantu, 13. panta 2. un 3. punktu, kā arī 14. panta 1., 2. un 3. punktu – | Direktoratet for Social Sikring og Bistand (Valsts sociālā nodrošinājuma un labklājības dienests), Kopenhāgena. |

Piemērojot izpildes regulas 113. panta 2. punktu – | Sundhedsministeriet (Veselības aizsardzības ministrija), Kopenhāgena. |

2.Piemērojot regulas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 14.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un 14.b panta 1. un 2. punktu – | Direktoratet for Social Sikring og Bistand (Valsts sociālā nodrošinājuma un labklājības dienests), Kopenhāgena. |

3.Piemērojot regulas 17. pantu un izpildes regulas 10.b pantu – | Direktoratet for Social Sikring og Bistand (Valsts sociālā nodrošinājuma un labklājības dienests), Kopenhāgena. |

4.Piemērojot izpildes regulas 38. panta 1. punktu, 70. panta 1. punktu un 82. panta 2. punktu – | tās komūnas sociālo lietu komisija, kur dzīvo saņēmējs. Kopenhāgenas, Odenses, Ālborgas un Orhūsas komūnā — Magistraten (komūnas pārvalde). |

5.Piemērojot izpildes regulas 80. panta 2. punktu, 81. pantu un 85. panta 2. punktu – | Direktoratet for Arbejdsløshedsforsikringen (Bezdarba apdrošināšanas Valsts dienests), Kopenhāgena. |

6.Piemērojot izpildes regulas 102. panta 2. punktu: | |

a)atlīdzinājums atbilstīgi regulas 36. un 63. pantam – | Sundhedsministeriet (Veselības aizsardzības ministrija), Kopenhāgena. |

b)atlīdzinājums atbilstīgi 70. panta 2. punktam – | Direktoratet for Arbejdsløshedsforsikringen (Bezdarba apdrošināšanas Valsts dienests), Kopenhāgena. |

7.Piemērojot izpildes regulas 110. pantu: | |

a)pabalsti saskaņā ar regulas III sadaļas 1. un 5. nodaļu – | Sundhedsministeriet (Veselības aizsardzības ministrija), Kopenhāgena. |

b)naudas pabalsti saskaņā ar regulas III sadaļas 1. Nodaļu un pabalsti saskaņā ar regulas III sadaļas 2., 3., 7. un 8. nodaļu – | Direktoratet for Social Sikring og Bistand (Valsts sociālā nodrošinājuma un labklājības dienests), Kopenhāgena. |

c)pabalsti saskaņā ar regulas III sadaļas 4. nodaļu – | Arbejdsskadestyrelsen (Darba negadījumu un arodslimību Valsts dienests), Kopenhāgena. |

d)pabalsti saskaņā ar regulas III sadaļas 6. nodaļu – | Direktoratet for Arbejdsløshedsforsikringen (Bezdarba apdrošināšanas Valsts dienests), Kopenhāgena. |

C. VĀCIJA

1.Piemērojot izpildes regulas 6. panta 1. punktu –

a)atkarībā no pēdējās nodarbošanās būtības – | dažādu dalībvalstu pensijas apdrošināšanas iestādes fiziska darba strādniekiem un ierēdņiem, kas norādītas 2. pielikumā; |

b)ja nav iespējams noteikt pēdējās nodarbošanās būtību – | dažādu dalībvalstu pensijas apdrošināšanas iestādes fiziska darba strādniekiem, kas norādītas 2. Pielikumā; |

c)personas, kuras saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem ir bijušas apdrošinātas atbilstīgi vecuma apdrošināšanas vispārējai sistēmai (Algemene Ouderdomswet), veicot darbību, kas nebija pakļauta obligātai apdrošināšanai saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem, – | Bundesversicherungsanstalt für Angestellte (Federālā ierēdņu apdrošināšanas iestāde) Berlīne. |

2.Lai piemērotu

a)regulas 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 14.b panta 1. punktu, un — gadījumā, ja pastāv vienošanās saskaņā ar regulas 17. pantu — saistībā ar izpildes regulas 11. pantu, | |

b)regulas 14.a panta 1. punkta a) apakšpunktu un 14.b panta 2. punktu, un — gadījumā, ja pastāv vienošanās saskaņā ar regulas 17. pantu — saistībā ar izpildes regulas 11.a pantu, | |

c)regulas 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 14. panta 3. punktu, 14.a panta 2. līdz 4. punktu un 14.c panta a) apakšpunktu, un — gadījumā, ja pastāv vienošanās saskaņā ar regulas 17. pantu — saistībā ar izpildes regulas 12.a pantu: | |

i)darbinieks, kam apdrošināta veselība – | tā iestāde, kurā viņš ir apdrošināts; |

ii)darbinieks, kam nav apdrošināta veselība: | |

— darbinieki – | Bundesversicherungsanstalt für Angestellte (Federālā ierēdņu apdrošināšanas iestāde), Berlīne; |

— fiziska darba strādnieki – | kompetentā fiziska darba strādnieku pensiju apdrošināšanas iestāde. |

3.Piemērojot regulas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 14.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un 14.b panta 1. punktu (saistībā ar 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu), 14.b panta 2. punktu (saistībā ar 14.a panta 1. punkta b) apakšpunktu) un 17. pantu – | Deutsche Verbindungsstelle Krankenversicherung — Ausland (Vācijas ārējās sadarbības centrs veselības apdrošināšanā), Bonna |

4.Lai piemērotu

a)izpildes regulas 13. panta 2. un 3. punktu un 14. panta 1., 2. un 3. punktu – | Allgemeine Ortskrankenkasse Bonn (Bonnas vietējā vispārējā slimokase), Bonna; |

b)izpildes regulas 13. panta 4. punktu un 14. panta 4. punktu – | Allgemeine Ortskrankenkasse Bonn (Bonnas vietējā vispārējā slimokase), Bonna, izņemot apdrošināšanu palīgkasē (Ersatzkasse). |

5.Piemērojot izpildes regulas 80. panta 2. punktu un 82. panta 2. punktu – | Arbeitsamt (Nodarbinātības dienests) tajā Vācijas apvidū, kurā darbinieks pēdējā laikā ir dzīvojis vai uzturējies, vai, ja darbinieks, tur strādājot, nav ne dzīvojis, ne uzturējies Vācijā, Arbeitsamt Vācijas apvidū, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts visvēlāk. |

6.Piemērojot izpildes regulas 85. panta 2. punktu – | Arbeitsamt apvidū, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts visvēlāk. |

7.Piemērojot izpildes regulas 91. panta 2. punktu,

a)ģimenes piemaksas, kas izmaksātas atbilstīgi regulas 77. un 78. pantam – | Arbeitsamt Nürnberg (Nodarbinātības dienests), Nirnberga; |

b)pensiju piemaksas par bērniem, kas izmaksātas saskaņā ar oficiālajām pensiju apdrošināšanas sistēmām – | Fiziska darba strādnieku, ierēdņu un kalnraču pensiju apdrošināšanas iestādes, kas norādītas kā kompetentas iestādes 2. pielikuma C iedaļas 2. daļā. |

8.Lai piemērotu:

a)regulas 36. pantu un izpildes regulas 102. panta 2. punktu – | AOK-Bundesverband (Vietējo slimokasu federālā apvienība), Bonna 2; |

b)regulas 63. pantu un izpildes regulas 102. panta 2. punktu – | Hauptverband der gewerblichen Berufsgenossenschaften (Rūpniecības arodapvienību federācija), Sanktaugustīna; |

c)regulas 75. pantu un izpildes regulas 102. panta 2. punktu – | Bundesanstalt für Arbeit (Federālais nodarbinātības dienests), Nirnberga. |

9.Piemērojot izpildes regulas 113. panta 2. punktu:

a)to pabalstu natūrā atmaksāšana, kas ir nepareizi piešķirti darbiniekiem, viņiem uzrādot izpildes regulas 20. panta 2. punktā paredzēto izziņu – | Deutsche Verbindungsstelle Krankenversicherung — Ausland (Vācijas ārējās sadarbības centrs veselības apdrošināšanā), Bonna, ar regulas VI pielikuma C iedaļas 5. daļā paredzētās kompensācijas kases palīdzību; |

b)to pabalstu natūrā atmaksāšana, kas ir nepareizi piešķirti darbiniekiem, viņiem uzrādot izpildes regulas 62. panta 2. punktā paredzēto izziņu – | Hauptverband der gewerblichen Berufsgenossenschaften (Rūpniecības arodapvienību federācija), Sanktaugustīna. |

10.Piemērojot regulas 14.d panta 3. punktu – | tā institūcija, kurai tikušas maksātas pensiju apdrošināšanas iemaksas, vai — ja prasījumu veic kopā ar pensijas prasījumu vai pēc tā — tā institūcija, kas izskata šo prasījumu. |

D. SPĀNIJA

1.Piemērojot regulas 6. panta 1. punktu (izņemot īpašo nolīgumu ar Instituto Social de la Marina (Jūrnieku sociālais dienests) attiecībā uz jūrniekiem), 13. panta 2. un 3. punktu un 14. pantu, kā arī izpildes regulas 11. panta 1. punktu, 11.a, 12.a un 109. pantu – | Tesorería General de la Seguridad Social (Vispārējā sociālā nodrošinājuma kase). |

2.Piemērojot izpildes regulas 102. panta 2. punktu (izņemot attiecībā uz jūrniekiem un uz bezdarbnieka pabalstiem), 110. pantu un 113. panta 2. punktu – | Instituto Nacional de Seguridad Social (Valsts sociālā nodrošinājuma dienests), Madride. |

3.Piemērojot izpildes regulas 38. panta 1. punktu, 70. panta 1. punktu, 85. panta 2. punktu un 86. panta 2. punktu, izņemot — attiecībā uz jūrniekiem – | Direcciones Provinciales del Instituto Nacional de la Seguridad Social (Valsts sociālā nodrošinājuma dienesta provinču direkcijas). |

4.Piemērojot izpildes regulas 6. panta 1. punktu (īpašais nolīgums attiecībā uz jūrniekiem), 38. panta 1. punktu (attiecībā uz jūrniekiem), 70. panta 1. punktu, 80. panta 2. punktu, 81. pantu, 82. panta 2. punktu, 85. panta 2. punktu, 86. panta 2. punktu un 102. panta 2. punktu (izņemot attiecībā uz bezdarbnieka pabalstiem) – | Direcciones Provinciales del Instituto Social de la Marina (Jūrnieku sociālā dienesta provinču direkcijas). |

5.Piemērojot regulas 102. panta 2. punktu attiecībā uz bezdarbnieka pabalstiem – | Instituto Nacional de Empleo (Valsts nodarbinātības dienests), Madride. |

6.Piemērojot izpildes regulas 80. panta 2. punktu, 81. pantu un 82. panta 2. punktu attiecībā uz bezdarbnieka pabalstiem, izņemot jūrniekus – | Direcciones Provinciales del Instituto Nacional de Empleo (Valsts nodarbinātības dienesta provinču direkcijas). |

E. FRANCIJA

1.Piemērojot izpildes regulas 6. panta 1. punktu – | Direction régionale de la sécurité sociale (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija). |

2.Piemērojot izpildes regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 12.a pantu:

a)Francijas metropolē: | |

i)vispārīgos gadījumos – | Caisse primaire d'assurance maladie (Veselības apdrošināšanas vietējā kase), |

ii)lauksaimniecības sistēma – | Caisse de mutualité sociale agricole (Lauksaimniecības strādnieku savstarpējās apdrošināšanas kase), |

iii)kalnraču apdrošināšanas sistēma – | Société de secours minière (Kalnraču palīdzības biedrība), |

iv)jūrnieku apdrošināšanas sistēma – | Section "Caisse de retraite des marins" du Quartier des affaires maritimes (Jūras lietu departamenta nodaļa "Jūrnieku pensiju kase"); |

b)Aizjūras departamentos: | |

i)vispārīgos gadījumos – | Caisse générale de sécurité sociale (Vispārējā sociālā nodrošinājuma kase), |

ii)jūrniekiem – | Section "Caisse de retraite des marins" du Quartier des affaires maritimes (Jūras lietu departamenta nodaļa "Jūrnieku pensiju kase"). |

3.Piemērojot izpildes regulas 11.a panta 1. punktu un 12.a pantu – | Caisses mutuelles régionales (Reģionālā savstarpējās palīdzības kases). |

4.Piemērojot izpildes regulas 13. panta 2. un 3. punktu un 14. panta 3. punktu – | Caisse primaire d'assurance maladie de la région parisienne (Parīzes reģiona vietējā veselības apdrošināšanas kase). |

4a.Piemērojot regulas 14.c pantu un izpildes regulas 12.a panta 7. un 8. punktu:

a)izpildes regulas 12.a panta 7. punkts: | |

i)algots darbs Francijā un nelauksaimnieciska pašnodarbinātība citā dalībvalstī – | Caisse mutuelle régionale (Reģionālā savstarpējās palīdzības kase), |

ii)algots darbs Francijā un lauksaimnieciska pašnodarbinātība citā dalībvalstī – | Caisse de mutualité sociale agricole (Lauksaimniecības strādnieku savstarpējās apdrošināšanas kase); |

b)izpildes regulas 12.a panta 8. punkts: | |

i)nelauksaimniecisks pašnodarbinātas personas darbs Francijā – | Caisse mutuelle régionale (Reģionālā savstarpējās palīdzības kase), |

ii)lauksaimniecisks pašnodarbinātas personas darbs Francijā – | Caisse de mutualité sociale agricole (Lauksaimniecības strādnieku savstarpējās apdrošināšanas kase); |

c)gadījumā, kad pastāv nelauksaimnieciska pašnodarbinātība Francijā un algots darbs Luksemburgā – | Attiecīgajai personai izdod veidlapu E 101, kura to iesniedz Reģionālajā savstarpējās palīdzības kasē. |

5.Piemērojot regulas 17. pantu saistībā ar 14. panta 1. punktu un 14.a panta 1. punktu:

i)tādas sistēmas, kas nav lauksaimniecības sistēmas – | Direction régionale des affaires sanitaires et sociales (Reģionālā veselības aizsardzības un labklājības direkcija); |

ii)lauksaimniecības sistēma – | Direction régionale de l'agriculture et de la forêt — (Reģionālā lauksaimniecības un mežsaimniecības direkcija) Service régional de l'inspection du Travail, de l'Emploi et de la Politique Sociale Agricole (Reģionālais darba, nodarbinātības un lauksaimniecības sociālās politikas inspekcijas departaments), Parīze. |

6.Piemērojot izpildes regulas 80. un 81. pantu, 82. panta 2. punktu un 85. panta 2. punktu – | Direction départementale du travail et de la main–d'oeuvre (Reģionālā nodarbinātības un darbaspēka direkcija) tā darba veikšanas vietā, attiecībā uz kuru tiek pieprasīta izziņa; |

| Agence nationale pour l'emploi (Valsts nodarbinātības aģentūras) vietējā nodaļa; |

| Ģimenes locekļu dzīvesvietas vietējā pašvaldība. |

7.Piemērojot izpildes regulas 84. pantu:

a)pilnīgs bezdarbs – | Association pour l'emploi dans l'industrie et le commerce (Assedic) (Asociācija nodarbinātības veicināšanai rūpniecībā un tirdzniecībā) attiecīgās personas dzīvesvietā; |

b)daļējs bezdarbs – | Direction départementale du travail et de la main–d'oeuvre (Reģionālā nodarbinātības un darbaspēka direkcija) ieinteresētās personas darba vietā. |

8.Kopīgi piemērojot regulas 36. un 63. pantu un izpildes regulas 102. pantu – | Centre de sécurité sociale des travailleurs migrants (Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma centrs), Parīze; |

| Association pour l'emploi dans l'industrie et le commerce (Assedic) (Asociācija nodarbinātības veicināšanai rūpniecībā un tirdzniecībā). |

9.Piemērojot izpildes regulas 113. panta 2. punktu – | Centre de sécurité sociale des travailleurs migrants (Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma centrs), Parīze. |

F. GRIEĶIJA

1.Piemērojot izpildes regulas 6. panta 1. punktu – | Ίδρυμα Κοινωνιχών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas). |

2.Piemērojot Regulas 14. panta 1. punktu un 14.b panta 1. punktu saistībā ar izpildes regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu:

a)vispārīgos gadījumos – | Ίδρυμα Κοινωνιχών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas); |

b)jūrniekiem – | Ναυτικό Απομαχικό Ταμείο (NAT), Πειραιάς (Jūrnieku atvaļināšanās fonds, Pireja). |

3.b) piemērojot regulas 14. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļu un izpildes regulas 12.a pantu – | Ίδρυμα Κοινωνιχών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas). |

4.Piemērojot regulas 14.a panta 1. punktu un 14.b panta 2. punktu saistībā ar izpildes regulas 11.a panta 1. punkta a) apakšpunktu:

a)vispārīgos gadījumos: | Ίδρυμα Κοινωνιχών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas); |

b)jūrniekiem – | Ναυτικό Απομαχικό Ταμείο (NAT), Πειραιάς (Jūrnieku atvaļināšanās fonds, Pireja). |

4a.Piemērojot Regulas (EEK) Nr. 1408/71 14.c pantu un Regulas (EEK) Nr. 574/72 12.a pantu:

a)vispārīgos gadījumos – | Ίδρυμα Κοινωνιχών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas); |

b)jūrniekiem – | Ναυτικό Απομαχικό Ταμείο (NAT), Πειραιάς (Jūrnieku atvaļināšanās fonds, Pireja). |

5.Piemērojot regulas 14.d panta 3. punktu:

a)vispārīgos gadījumos – | Ίδρυμα Κοινωνιχών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas); |

b)jūrniekiem – | Ναυτικό Απομαχικό Ταμείο (NAT), Πειραιάς (Jūrnieku atvaļināšanās fonds, Pireja). |

6.Piemērojot izpildes regulas 13. panta 2. un 3. punktu un 14. panta 1. un 2. punktu – | Ίδρυμα Κοινωνιχών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas). |

7.Piemērojot izpildes regulas 80. panta 2. punktu un 85. panta 2. punktu – | Οργανισμός Απασχολήσεως Εργατικού Δυναμικού (ΟΑΕΔ), Αθήνα (Nodarbinātības dienests, Atēnas). |

8.Piemērojot izpildes regulas 81. pantu – | Ίδρυμα Κοινωνιχών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas). |

9.Piemērojot izpildes regulas 102. panta 2. punktu:

a)ģimenes piemaksas, bezdarbs – | Οργανισμός Απασχολήσεως Εργατικού Δυναμικού (ΟΑΕΔ), Αθήνα (Nodarbinātības dienests, Atēnas); |

b)pabalsti jūrniekiem – | Οίκος Ναύτου, Πειραιάς (Jūrnieku nams), Pireja; |

c)citi pabalsti – | Ίδρυμα Κοινωνιχών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas). |

9a.Piemērojot izpildes regulas 110. pantu:

a)ģimenes piemaksas, bezdarbs – | Οργανισμός Απασχολήσεως Εργατικού Δυναμικού (ΟΑΕΔ), Αθήνα (Nodarbinātības dienests, Atēnas); |

b)pabalsti jūrniekiem – | Ναυτικό Απομαχικό Ταμείο (NAT), Πειραιάς (Jūrnieku atvaļināšanās fonds, Pireja); |

c)citi pabalsti – | Ίδρυμα Κοινωνιχών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas). |

10.Piemērojot izpildes regulas 82. panta 2. punktu – | Οργανισμός Απασχολήσεως Εργατικού Δυναμικού (ΟΑΕΔ), Αθήνα (Nodarbinātības dienests, Atēnas). |

11.Piemērojot izpildes regulas 113. panta 2. punktu:

a)jūrnieku pabalsti – | Ναυτικό Απομαχικό Ταμείο (NAT), Πειραιάς (Jūrnieku atvaļināšanās fonds, Pireja); |

b)citi pabalsti – | Ίδρυμα Κοινωνιχών Ασφαλίσεων (IKA), Αθήνα (Sociālās apdrošināšanas institūts, Atēnas). |

G. ĪRIJA

1.Piemērojot regulas 14.c pantu un izpildes regulas 6. panta 1. punktu, 11. panta 1. punktu, 11.a panta 1. punktu, 12.a pantu, 13. panta 2. un 3. punktu, 14. panta 1., 2. un 3. punktu, 38. panta 1. punktu, 70. panta 1. punktu, 85. panta 2. punktu, 86. panta 2. punktu un 91. panta 2. punktu – | Department of Social Welfare (Sociālās labklājības ministrija), Dublina. |

2.Piemērojot izpildes regulas 80. panta 2. punktu, 81. pantu un 82. panta 2. punktu – | Department of Social Welfare (Sociālās labklājības ministrija), Dublina, to skaitā arī vietējie biroji, kas atbild par bezdarbnieka pabalstu piešķiršanu; |

3.a) piemērojot regulas 36. un 63. pantu un izpildes regulas 102. panta 2. punktu – | Department of Health (Veselības aizsardzības ministrija), Dublina; |

b) piemērojot regulas 70. pantu un izpildes regulas 102. panta 2. punktu – | Department of Social Welfare (Sociālās labklājības ministrija), Dublina. |

4.a) piemērojot izpildes regulas 110. pantu (attiecībā uz naudas pabalstiem) – | Department of Social Welfare (Sociālās labklājības ministrija), Dublina; |

b) piemērojot izpildes regulas 110. pantu (attiecībā uz pabalstiem natūrā) un 113. un 2. punktu – | Eastern Health Board (Austrumu Veselības pārvalde), Dublina 8, Midland Health Board (Midlendas Veselības pārvalde), Tulamora, Ofeilijas grāfiste, Mid–Western Health Board (Vidējo rietumu Veselības pārvalde), Limerika, North Eastern Health Board (Ziemeļaustrumu Veselības pārvalde), Ceanannus Mor, Mītas grāfiste, North–Western Health Board (Ziemeļrietumu Veselības pārvalde), Menorhemiltona, Leitrimas grāfiste, South–Eastern Health Board (Dienvidaustrumu Veselības pārvalde) Kilkenija, Southern Health Board (Dienvidu Veselības pārvalde), Korka, Western Health Board (Rietumu Veselības pārvalde), Gelveja. |

H. ITĀLIJA

1.Piemērojot izpildes regulas 6. panta 1. punktu – | Ministerio del lavoro e della previdenza sociale (Nodarbinātības un sociālās labklājības ministrija), Roma. |

2.Piemērojot Izpildes regulas 11. panta 1. punktu, 13. panta 2. un 3. punktu un 14. panta 1., 2. un 3. punktu – | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), reģionālie biroji. |

3.Piemērojot izpildes regulas 11.a un 12.a pantu:

praktizējošie ārsti – | Ente nazionale di previdenza ed assistenza medici (Valsts praktizējošo ārstu labklājības un palīdzības dienests), |

farmaceiti – | Ente nazionale di previdenza ed assistenza farmacisti (Valsts farmaceitu labklājības un palīdzības dienests); |

veterinārārsti – | Ente nazionale di previdenza ed assistenza veterinari (Valsts veterinārārstu labklājības un palīdzības dienests), |

vecmātes – | Ente nazionale di previdenza ed assistenza veterinari (Valsts vecmāšu labklājības un palīdzības dienests), |

inženieri un arhitekti – | Cassa nazionale di previdenza per gli ingegneri ed architetti (Valsts inženieru un arhitektu labklājības fonds), |

mērnieki – | Cassa nazionale di previdenza ed assistenza a favore dei geometri (Valsts mērnieku labklājības un palīdzības fonds), |

juristi un zvērināti advokāti – | Cassa nazionale di previdenza ed assistenza a favore degli avvocati e dei procuratori (Valsts juristu un zvērinātu advokātu labklājības un palīdzības fonds), |

ekonomisti – | Cassa nazionale di previdenza ed assistenza a favore dei dottori comercialisti (Valsts ekonomistu labklājības un palīdzības fonds), |

grāmatveži – | Cassa nazionale di previdenza ed assistenza a favore dei ragionieri e periti commerciali (Valsts grāmatvežu labklājības un palīdzības fonds), |

nodarbinātības konsultanti – | Ente nazionale di previdenza ed assistenza per i consulenti del lavoro (Valsts nodarbinātības konsultantu labklājības un palīdzības dienests), |

notāri – | Cassa nazionale notariato (Valsts notāru fonds), |

muitas aģenti – | Fondo di previdenza a favore degli spedizioneri doganali (Muitas aģentu labklājības un palīdzības fonds). |

4.Piemērojot izpildes regulas 38. panta 1. punktu – | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), reģionālie biroji. |

5.Piemērojot izpildes regulas 80. panta 2. punktu, 81. pantu, 82. panta 2. punktu, 85. panta 2. punktu, 88. pantu un 91. panta 2. punktu – | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), reģionālie biroji. |

6.Piemērojot izpildes regulas 102. panta 2. punktu:

a)atmaksāšana saskaņā ar Regulas 36. pantu – | Ministerio della Sanita (Veselības aizsardzības ministrija), Roma; |

b)atmaksāšana saskaņā ar Regulas 63. pantu: | |

i)pabalsti natūrā – | Ministero della Sanita (Veselības aizsardzības ministrija), Roma, |

ii)protēzes un galvenās ierīces – | Istituto nazionale per l'assicurazione contro gli infortuni sul lavoro (Valsts iestāde apdrošināšanai pret negadījumiem darbā), Roma; |

c)atmaksāšana saskaņā ar regulas 70. pantu – | Istituto nazionale della previdenza sociale (Valsts sociālās labklājības iestāde), Roma. |

7.Piemērojot izpildes regulas 113. panta 2. punktu:

a)slimības (to skaitā tuberkuloze) – | Ministero della Sanita (Veselības aizsardzības ministrija), Roma; |

b)nelaimes gadījumi darbā un arodslimības: | |

i)pabalsti natūrā – | Ministero della Sanita (Veselības aizsardzības ministrija), Roma, |

ii)protēzes un galvenās ierīces – | Istituto nazionale per l'assicurazione contro gli infortuni sul lavoro (Valsts iestāde apdrošināšanai pret negadījumiem darbā), Roma. |

I. LUKSEMBURGA

1.Piemērojot regulas 14.d panta 3. punktu – | kompetentā iestāde attiecīgajam nodarbošanās veidam. |

2.Piemērojot izpildes regulas 6. panta 1. punktu – | kompetentā sistēma attiecībā uz tā algotā darba vai pašnodarbinātības veidu, kas visvēlāk ticis veikts Lielhercogistē. |

3.Piemērojot izpildes regulas 11. panta 1. punktu, 11.a pantu, 13. panta 2. un 3. punktu un 14. panta 1., 2. un 3. punktu – | Inspection générale de la sécurité sociale (Vispārējā sociālā nodrošinājuma inspekcija), Luksemburga. |

4.Piemērojot izpildes regulas 10.b un 12.a pantu – | Centre commun de la sécurité sociale (Kopējais sociālā nodrošinājuma centrs), Luksemburga. |

5.Piemērojot izpildes regulas 80. panta 2. punktu, 81. pantu un 82. panta 2. punktu – | Administration de l'emploi (Nodarbinātības birojs), Luksemburga. |

6.Piemērojot izpildes regulas 85. panta 2. punktu – | tā veselības apdrošināšanas kase, kurā attiecīgā persona bija apdrošināta visvēlāk. |

7.Piemērojot izpildes regulas 91. panta 2. punktu:

a)invaliditāte, vecums un nāves gadījumi (pensijas): | |

i)fiziska darba strādnieki – | Établissement d'assurance contre la vieillesse et l'invalidité (Vecuma un invaliditātes apdrošināšanas iestāde), Luksemburga; |

ii)ierēdņi un profesijās strādājošie pašnodarbinātas personas – | Caisse de pension des employés privés (Privātā sektora ierēdņu pensiju kase), Luksemburga; |

iii)pašnodarbinātie amatnieki, tirgotāji vai rūpnieki – | Caisse de pension des artisans, des commerçants et des industriels, Luxembourg (Amatnieku, tirgotāju un rūpnieku pensiju kase), Luksemburga; |

iv)pašnodarbinātas personas, kas strādā lauksaimniecībā – | Caisse de pension agricole, Luxembourg (Lauksaimniecības pensiju kase), Luksemburga; |

b)ģimenes pabalsti – | Caisse nationale des prestations familiales (Valsts ģimenes pabalstu kase), Luksemburga. |

8.Piemērojot izpildes regulas 102. panta 2. punktu:

a)slimība un maternitāte – | Union des caisses de maladie (slimokasu apvienība), Luksemburga; |

b)nelaimes gadījumi darbā – | Association d'assurance contre les accidents, section industrielle (Asociācija apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, Rūpniecības nodaļa), Luksemburga; |

c)bezdarbs – | Administration de l'emploi (Nodarbinātības birojs), Luksemburga. |

9.Piemērojot izpildes regulas 113. panta 2. punktu:

a)slimība un maternitāte – | Union des caisses de maladie (slimokasu apvienība), Luksemburga; |

b)nelaimes gadījumi darbā – | Association d'assurance contre les accidents, section industrielle (Asociācija apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, Rūpniecības nodaļa), Luksemburga. |

J. NĪDERLANDE

1.Piemērojot regulas 17. pantu un izpildes regulas 6. panta 1. punktu, 10.b pantu, 11. panta 1. un 2. punktu, 11.a panta 1. un 2. ounktu, 12.a pantu, 13. panta 2. un 3. punktu un 14. panta 1. un 2. punktu – | Sociale Verzekeringsbank (Sociālās apdrošināšanas banka), Amstelveen. |

2.Piemērojot izpildes regulas 14. panta 3. punktu Eiropas Kopienu palīgdarbiniekiem, kuru dzīvesvieta neatrodas Nīderlandē (tikai attiecībā uz pabalstiem natūrā) – | Algemeen Nederlands Onderling Ziekenfonds (Nīderlandes vispārējā savstarpējā slimokase), Utrehta. |

3.Piemērojot izpildes regulas 82. panta 2. punktu – | Nieuwe Algemene Bedrijfsvereniging (Jaunā vispārējā arodapvienība), Amsterdama. |

4.Piemērojot izpildes regulas 102. panta 2. punktu:

a)kompensācijas, kas paredzētas regulas 36. un 63. pantā – | Ziekenfondsraad (Slimokasu padome), Amstelveen; |

b)kompensācijas, kas paredzētas regulas 70. pantā – | Algemeen Werkloosheidsfond (Vispārējais bezdarba fonds), Zoetermeer. |

K. AUSTRIJA

1.… | |

2.Piemērojot Regulas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 17. pantu – | Bundesminister für Arbeit und Soziales (Nodarbinātības un sociālo lietu federālais ministrs), Vīne, vienojoties ar Bundesminister für Jugend und Familie (Jaunatnes un ģimenes lietu federālo ministru), Vīne. |

Piemērojot regulas 14.d panta 3. punktu – | kompetentā institūcija. |

3.Piemērojot izpildes regulas 11., 11.a, 12.a, 13. un 14. pantu:

a)ja attiecīgā persona ir pakļauta Austrijas tiesību aktiem un uz viņu attiecas veselības apdrošināšana – | kompetentā veselības apdrošināšanas institūcija; |

b)ja attiecīgā persona ir pakļauta Austrijas tiesību aktiem, bet uz viņu neattiecas veselības apdrošināšana – | kompetentā nelaimes gadījumu apdrošināšanas institūcija; |

c)visos pārējos gadījumos – | Hauptverband der osterreichischen Sozialversicherungstrager (Austrijas sociālās apdrošināšanas iestāžu galvenā apvienība), Vīne. |

4.Piemērojot izpildes regulas 38. panta 1. punktu un 70. panta 1. punktu – | kompetentā Gebietskrankenkasse (reģionālā slimokase) ģimenes locekļu dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā. |

5.Piemērojot izpildes regulas 80. panta 2. punktu, 81. pantu un 82. panta 2. punktu – | kompetentā Regionale Geschaftsstellen des Arbeitsmarktservice (Darba tirgus dienesta vietējā iestāde) darbinieka pēdējā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā, vai pēdējās nodarbinātības vietā. |

6.Piemērojot izpildes regulas 85. panta 2. punktu un 86. panta 2. punktu attiecībā uz Karenzurlaubsgeld (īpaša bērnu kopšanas atvaļinājuma naudu) – | kompetentā Regionale Geschaftsstelle des Arbeitsmarktservice (Darba tirgus dienesta vietējā iestāde) darbinieka pēdējā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā, vai pēdējās nodarbinātības vietā. |

7.Lai piemērotu:

a)izpildes regulas 102. panta 2. punktu attiecībā uz regulas 36. un 63. pantu – | Hauptverband der osterreichischen Sozialversicherungstrager (Austrijas sociālās apdrošināšanas iestāžu galvenā apvienība), Vīne. |

b)izpildes regulas 102. panta 2. punktu attiecībā uz regulas 70. pantu – | Landesgeschaftsstelle Wien des Arbeitsmarktservice (Darba tirgus dienesta reģionālā iestāde, Vīne). |

8.Piemērojot izpildes regulas 110. pantu – | kompetentā institūcija, vaija nav kompetentas Austrijas institūcijas, tad — dzīvesvietas institūcija. |

9.Piemērojot izpildes regulas 113. panta 2. punktu – | Hauptverband der osterreichischen Sozialversicherungstrager (Austrijas sociālās apdrošināšanas iestāžu galvenā apvienība), Vīne, kas saprotams tādējādi, ka izmaksu atlīdzināšanu par pabalstiem natūrā veic no minētās galvenās apvienības saņemtajām pensionāru veselības apdrošināšanas iemaksām. |

L. PORTUGĀLE

I.KONTINENTĀLĀ DAĻA

1.Piemērojot regulas 17. pantu – | Departamento de Relações Internacionais e Convenções de Segurança Social (Starptautisko attiecību un Sociālā nodrošinājuma konvenciju departaments), Lisabona. |

2.Piemērojot izpildes regulas 11. panta 1. punktu un 11.a pantu – | Centro Regional de Segurança Social (Sociālā nodrošinājuma reģionālais centrs), kurā attiecīgais darbinieks ir apdrošināts. |

3.Piemērojot izpildes regulas 12.a pantu – | Centro Regional de Segurança Social (Sociālā nodrošinājuma reģionālais centrs) vietā, kur šis darbinieks dzīvo vai, attiecīgi, ir apdrošināts. |

4.Piemērojot izpildes regulas 13. panta 2. punktu – | Departamento de Relações Internacionais e Convenções de Segurança Social (Starptautisko attiecību un Sociālā nodrošinājuma konvenciju departaments), Lisabona. |

5.Piemērojot izpildes regulas 14. panta 1. un 2. punktu – | Departamento de Relações Internacionais e Convenções de Segurança Social (Starptautisko attiecību un Sociālā nodrošinājuma konvenciju departaments), Lisabona. |

6.Piemērojot izpildes regulas 14. panta 3. punktu – | Centro Regional de Segurança Social (Sociālā nodrošinājuma reģionālais centrs), Lisabona. |

7.Piemērojot izpildes regulas 28. panta 1. punktu, 29. panta 2. un 5. punktu, 30. panta 1. un 3. punktu un 31. panta 1. punktu (otrais teikums) (attiecībā uz izziņu izsniegšanu) – | Centro Nacional de Pensões (Valsts pensiju centrs), Lisabona. |

8.Piemērojot izpildes regulas 25. panta 2. punktu, 38. panta 1. punktu, 70. panta 1. punktu, 82. panta 2. punktu un 86. panta 2. punktu – | ģimenes locekļu dzīvesvietas administratīvā iestāde. |

9.Piemērojot izpildes regulas 17. panta 6. un 7 punktu, 18. panta 3., 4. un 6. punktu, 20. pantu, 21. panta 1. punktu, 22. pantu, 31. panta 1. punktu (pirmais teikums) un 34. panta 1. un 2. punktu (pirmā daļa) (attiecībā uz dzīvesvietas institūciju vai, attiecīgi, pagaidu uzturēšanās vietas institūciju) – | Administração Regional de Saude (Reģionālā veselības aizsardzības pārvalde) pēc attiecīgās personas dzīvesvietas vai, attiecīgi, pagaidu uzturēšanās vietas. |

10.Piemērojot izpildes regulas 80. panta 2. punktu, 81. pantu un 85. panta 2. punktu – | Centro Regional de Segurança Social (Sociālā nodrošinājuma reģionālais centrs), kurā attiecīgais darbinieks ir bijis apdrošināts visvēlāk. |

11.Piemērojot izpildes regulas 102. panta 2. punktu – | Departamento de Relações Internacionais e Convenções de Segurança Social (Starptautisko attiecību un Sociālā nodrošinājuma konvenciju departaments), Lisabona. |

II.MADEIRAS AUTONOMAIS APGABALS

1.Piemērojot regulas 17. pantu – | Secretario Regional dos Assuntos Sociais (Sociālo lietu reģionālais sekretārs), Funšala. |

2.Piemērojot izpildes regulas 11. panta 1. punktu un 11.a pantu – | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

3.Piemērojot izpildes regulas 12.a pantu – | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

4.Piemērojot izpildes regulas 13. panta 2. un 3. punktu – | Departamento de Relações Internacionais e Convenções de Segurança Social (Starptautisko attiecību un Sociālā nodrošinājuma konvenciju departaments), Lisabona. |

5.Piemērojot izpildes regulas 14. panta 1. un 2. punktu – | Departamento de Relações Internacionais e Convenções de Segurança Social (Starptautisko attiecību un Sociālā nodrošinājuma konvenciju departaments), Lisabona. |

6.Piemērojot izpildes regulas 14. panta 3. punktu – | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

7.Piemērojot izpildes regulas 28. panta 1. punktu, 29. panta 2. un 5. punktu, 30. panta 1. un 3. punktu un 31. panta 1. punktu (otrais teikums) (attiecībā uz izziņu izsniegšanu) – | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

8.Piemērojot izpildes regulas 25. panta 2. punktu, 38. panta 1. punktu, 70. panta 1. punktu, 82. panta 2. punktu un 86. panta 2. punktu – | ģimenes locekļu dzīvesvietas administratīvā iestāde. |

9.Piemērojot izpildes regulas 17. panta 6. un 7 punktu, 18. panta 3., 4. un 6. punktu, 20. pantu, 21. panta 1. punktu, 22. pantu, 31. panta 1. punktu (pirmais teikums) un 34. panta 1. un 2. punktu (pirmā daļa) (attiecībā uz dzīvesvietas institūciju vai, attiecīgi, pagaidu uzturēšanās vietas institūciju) – | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

10.Piemērojot izpildes regulas 80. panta 2. punktu, 81. pantu un 85. panta 2. punktu – | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Funšala. |

11.Piemērojot izpildes regulas 102. panta 2. punktu – | Departamento de Relações Internacionais e Convenções de Segurança Social (Starptautisko attiecību un Sociālā nodrošinājuma konvenciju departaments), Lisabona. |

III.AZORU SALU AUTONOMAIS APGABALS

1.Piemērojot regulas 17. pantu: | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Angra du Eroišmu. |

2.Piemērojot izpildes regulas 11. panta 1. punktu un 11.a pantu – | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Angra du Eroišmu. |

3.Piemērojot izpildes regulas 12.a pantu – | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Angra du Eroišmu. |

4.Piemērojot izpildes regulas 13. panta 2. un 3. punktu – | Departamento de Relações Internacionais e Convenções de Segurança Social (Starptautisko attiecību un Sociālā nodrošinājuma konvenciju departaments), Lisabona. |

5.Piemērojot izpildes regulas 14. panta 1. un 2. punktu – | Departamento de Relações Internacionais e Convenções de Segurança Social (Starptautisko attiecību un Sociālā nodrošinājuma konvenciju departaments), Lisabona. |

6.Piemērojot izpildes regulas 14. panta 3. punktu – | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Angra du Eroišmu. |

7.Piemērojot izpildes regulas 28. panta 1. punktu, 29. panta 2. un 5. punktu, 30. panta 1. un 3. punktu un 31. panta 1. punktu (otrais teikums) (attiecībā uz izziņu izsniegšanu) – | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Angra du Eroišmu. |

8.Piemērojot izpildes regulas 25. panta 2. punktu, 38. panta 1. punktu, 70. panta 1. punktu, 82. panta 2. punktu un 86. panta 2. punktu – | ģimenes locekļu dzīvesvietas administratīvā iestāde. |

9.Piemērojot izpildes regulas 17. panta 6. un 7 punktu, 18. panta 3., 4. un 6. punktu, 20. pantu, 21. panta 1. punktu, 22. pantu, 31. panta 1. punktu (pirmais teikums) un 34. panta 1. un 2. (pirmā daļa) punktu (attiecībā uz dzīvesvietas noteikšanu vai uzturēšanās vietas noteikšanu, atkarībā no apstākļiem) – | Direcção Regional de Saude (Reģionālā veselības aizsardzības direkcija), Angra du Eroišmu. |

10.Piemērojot izpildes regulas 80. panta 2. punktu, 81. pantu un 85. panta 2. punktu – | Direcção Regional de Segurança Social (Reģionālā sociālā nodrošinājuma direkcija), Angra du Eroišmu. |

11.Piemērojot izpildes regulas 102. panta 2. punktu – | Departamento de Relações Internacionais e Convenções de Segurança Social (Starptautisko attiecību un Sociālā nodrošinājuma konvenciju departaments), Lisabona. |

M. SOMIJA

1.Piemērojot regulas 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 14.a panta 1. punkta b) apakšpunktu un izpildes regulas 11. panta 1. punktu, 11.a panta 1. punktu, 12.a pantu, 13. panta 2. un 3. punktu un 14. panta 1. un 2. punktu – | Elaketurvakeskus/Pensionsskyddscentralen (Centrālā pensiju apdrošināšanas iestāde), Helsinki. |

2.Piemērojot izpildes regulas 10.b pantu – | Kansanelakelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki. |

3.Piemērojot regulas 36. un 90. pantu – | Kansanelakelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki, un Tyoelakelaitokset (Darba pensiju institūcijas) un Elaketurvakeskus/Pensionsskyddscentralen (Centrālā pensiju apdrošināšanas iestāde), Helsinki. |

4.Piemērojot izpildes regulas 37. panta b) apakšpunktu un 38. panta 1. punktu, 70. panta 1. punktu, 82. panta 2. punktu, 85. panta 2. punktu un 86. panta 2. punktu – | Kansanelakelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki. |

5.Piemērojot izpildes regulas 41. līdz 59. pantu – | Kansanelakelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki, un Elaketurvakeskus/Pensionsskyddscentralen (Centrālā pensiju apdrošināšanas iestāde), Helsinki. |

6.Piemērojot izpildes regulas 60. līdz 67. pantu, 71., 75., 76. un 78. pantu – | institūcija pēc dzīvesvietas vai uzturēšanās vietas, institūcija, ko noteikusi Tapaturmavakuutuslaitosten Liitto/Olycksfallsforsakringsanstalternas Förbund (Nelaimes gadījumu apdrošināšanas iestāžu apvienība), Helsinki. |

7.Piemērojot izpildes regulas 80. un 81. pantu – | kompetentais bezdarba fonds tādu ienākumu gadījumā, kas saistīti ar bezdarbnieka pabalstiem. Kansanelakelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki, bezdarbnieka pamata pabalstu gadījumā. |

8.Piemērojot regulas 102. un 113. pantu – | Kansanelakelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki. Tapaturmavakuutuslaitosetn Liitto/Olycksfallsforsakringsanstalternas Forbund (Nelaimes gadījumu apdrošināšanas iestāžu apvienība), Helsinki, nelaimes gadījumu apdrošināšanas gadījumā. |

9.Piemērojot izpildes regulas 110. pantu: | |

a)darba pensijas – | Elaketurvakeskus/Pensionsskyddscentralen (Centrālā pensiju apdrošināšanas iestāde), Helsinki, darba pensiju gadījumā; |

b)nelaimes gadījumi darbā un arodslimības – | Tapaturmavakuutuslaitosten Liitto/Olycksfallsforsakringsanstalternas Forbund (Nelaimes gadījumu apdrošināšanas iestāžu apvienība), Helsinki, nelaimes gadījumu apdrošināšanas gadījumā; |

c)pārējos gadījumos – | Kansanelakelaitos/Folkpensionsanstalten (Sociālās apdrošināšanas iestāde), Helsinki. |

N. ZVIEDRIJA

1.Piemērojot regulas 14. panta 1. punktu, 14.a panta 1. punktu, 14.b panta 1. un 2. punktu un izpildes regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 11.a panta 1. punktu – | tas sociālā nodrošinājuma dienests, kurā attiecīgā persona ir apdrošināta. |

2.Piemērojot 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 14.a panta 1. punkta b) apakšpunktu gadījumos, kad persona ir norīkota komandējumā uz Zviedriju – | sociālās apdrošināšanas dienests vietā, kur tiek veikts darbs. |

3.Piemērojot 14.b panta 1. un 2. punktu gadījumos, kad persona ir norīkota komandējumā uz Zviedriju uz tādu laika posmu, kas pārsniedz 12 mēnešus – | Goteborgs allmanna forsakringskassa, Sjofartskontpret (Gēteborgas Sociālā nodrošinājuma dienests, Jūrnieku nodaļa). |

4.Piemērojot regulas 14. panta 2. un 3. punktu, 14.a panta 2. un 3. punktu – | Dzīvesvietas sociālā nodrošinājuma dienests. |

5.Piemērojot regulas 14.a panta 4. punktu un izpildes regulas 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 11.a panta 1. punkta b) apakšpunktu, 12.a panta 5. un 6. punktu un 7. punkta a) apakšpunktu – | sociālās apdrošināšanas dienests vietā, kur tiek veikts darbs. |

6.Piemērojot regulas 17. pantu – | a)sociālās apdrošināšanas dienests vietā, kur tiek vai tiks veikts darbs; unb)Riksförsäkringsverket (Valsts sociālās apdrošināšanas pārvalde) attiecībā uz darbinieku vai pašnodarbinātu personu kategorijām. |

7.Piemērojot 102. panta 2. punktu – | a)Riksforsakringsverket (Valsts sociālās apdrošināšanas pārvalde);b)Arbetsmarknadsstyrelsen (Valsts darba tirgus pārvalde), attiecībā uz bezdarbnieka pabalstiem. |

O. APVIENOTĀ KARALISTE

1.Piemērojot regulas 14.c pantu, 14.d panta 3. punktu un 17. pantu, kā arī izpildes regulas 6. panta 1. punktu, 11. panta 1. punktu, 11.a panta 1. punktu, 12.a pantu, 13. panta 2. un 3. punktu, 14. panta 1., 2. un 3. punktu, 80. panta 2. punktu, 81. pantu, 82. panta 2. punktu un 109. pantu: | |

Lielbritānijā – | Department of Social Security, Contributions Agency, Overseas Contributions (Sociālā nodrošinājuma ministrija, Sociālo iemaksu aģentūra, Starptautisko iemaksu nodaļa), Newcastle upon– Tyne, NE98 1YX. |

Ziemeļīrijā – | Department of Health and Social Services, Northern Ireland Social Security Agency, Overseas Branch (Veselības aizsardzības un sociālo dienestu ministrija, Ziemeļīrijas sociālā nodrošinājuma aģentūra, Starptautiskā nodaļa) Belfast, BT1 1DX. |

2.Piemērojot regulas 36. un 63. pantu, kā arī izpildes regulas 8. pantu, 38. panta 1. punktu, 70. panta 1. punktu, 91. panta 2. punktu, 102. panta 2. punktu, 110. pantu un 113. panta 2. punktu: | |

Lielbritānijā – | Department of Social Security, Benefits Agency, Overseas Branch (Sociālā nodrošinājuma ministrija, Sociālo pabalstu aģentūra, Starptautiskā nodaļa), Newcastle upon Tyne, NE98 1YX. |

Ziemeļīrijā (izņemot regulas 36. un 63. pantu, kā arī izpildes regulas 102. panta 2. punktu un 113. panta 2. punktu, attiecībā uz kuriem skat. iedaļu "Lielbritānija") – | Department of Health and Social Services, Northern Ireland Social Security Agency, Overseas Branch (Veselības aizsardzības un sociālo dienestu ministrija, Ziemeļīrijas sociālā nodrošinājuma aģentūra, Starptautiskā nodaļa) Belfast, BT1 1DX. |

3.Piemērojot izpildes regulas 85. panta 2. punktu, 86. panta 2. punktu un 89. panta 1. punktu: | |

Lielbritānijā – | Department of Social Security, Benefits Agency, Child Benefit Centre (Sociālā nodrošinājuma ministrija, Pabalstu aģentūra, Bērnu pabalstu centrs), Newcastle upon Tyne, NE88 1AA. |

Ziemeļīrijā – | Department of Health and Social Services, Northern Ireland Social Security Agency, Child Benefit Office (Veselības aizsardzības un sociālo dienestu ministrija, Ziemeļīrijas sociālā nodrošinājuma aģentūra, Bērnu pabalstu birojs), Belfast, BT1 1SA. |

--------------------------------------------------

11. PIELIKUMS (A) (B) (7)

REGULAS 35. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀS SISTĒMAS

(Izpildes regulas 4. panta 11. punkts)

A. BEĻĢIJA

Sistēma, ar kuru medicīnisko pakalpojumu apdrošināšana (pabalsti natūrā) tiek attiecināta arī uz pašnodarbinātām personām.

B. DĀNIJA

Nav.

C. VĀCIJA

Nav.

D. SPĀNIJA

Nav.

E. FRANCIJA

Nav.

F. GRIEĶIJA

1. Amatnieku un sīktirgotāju apdrošināšanas fonds (TEBE).

2. Tirgotāju apdrošināšanas fonds.

3. Advokātiem paredzēts veselības apdrošināšanas fonds:

a) Atēnu Sociālās nodrošināšanas fonds;

b) Pirejas Sociālās nodrošināšanas fonds;

c) Saloniku Sociālās nodrošionāšanas fonds;

d) Apgabalu advokātiem paredzēts veselības apdrošināšanas fonds (TYAE).

4. Mediķu apdrošināšanas un pensiju fonds.

G. ĪRIJA

Nav.

H. ITĀLIJA

Nav.

I. LUKSEMBURGA

Nav.

J. NĪDERLANDE

Nav.

K. AUSTRIJA

Nav.

L. PORTUGĀLE

Nav.

M. SOMIJA

Nav.

N. ZVIEDRIJA

Nav.

O. APVIENOTĀ KARALISTE

Nav.

--------------------------------------------------

Papildinājums [1]

95. pants (14)

Tādu pabalstu natūrā atlīdzināšana, kas saskaņā ar veselības un maternitātes apdrošināšanu piešķirti pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kuru dzīvesvieta nav dalībvalstī, saskaņā ar kuras tiesību aktiem viņi saņem pensiju un ir tiesīgi uz pabalstiem

1. Pabalstu natūrā apjomu, kuri piešķirti saskaņā ar regulas 28. panta 1. punktu un 28.a pantu, kompetentās institūcijas atlīdzina tām institūcijām, kuras sniegušas minētos pabalstus, pamatojoties uz vienreizēju kopsummas maksājumu, kurš ir pēc iespējas tuvāks faktiskajiem izdevumiem.

2. Vienreizējā kopsummas maksājuma apmēru nosaka, reizinot vidējās gada izmaksas uz vienu cilvēku ar gada vidējo pensionāru un viņu ģimenes locekļu skaitu, kas jāņem vērā, un iegūto rezultātu samazinot par 20 %.

3. Minētā vienreizējā kopsummas maksājuma aprēķināšanai vajadzīgos faktorus nosaka saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a) katras dalībvalsts vidējās gada izmaksas uz vienu cilvēku iegūst, dalot tādu kopējo materiālas izteiksmes pabalstu gada izmaksu summu, kurus šīs dalībvalsts iestādes sniegušas visiem pensionāriem, kuru pensijas izmaksājamas atbilstīgi šīs dalībvalsts tiesību aktiem saskaņā ar sociālā nodrošinājuma sistēmām, kas jāņem vērā, un viņu ģimenes locekļiem, ar gada vidējo pensionāru un viņu ģimenes locekļu skaitu; sociālā nodrošinājuma sistēmas, kas šim nolūkam jāievēro, ir uzskaitītas 9. pielikumā;

b) darījumos starp divu dalībvalstu institūcijām tas gada vidējais pensionāru un viņu ģimenes locekļu skaits, kas jāņem vērā, ir vienāds ar gada vidējo tādu pensionāru un viņu ģimenes locekļu skaitu, kuri minēti regulas 28. panta 2. punktā un kuri, dzīvojot kādā no dalībvalstīm, ir tiesīgi uz materiālas izteiksmes pabalstiem, par kuriem jāmaksā otras dalībvalsts institūcijai.

4. To pensionāru un viņu ģimenes locekļu skaitu, kas jāņem vērā saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu, nosaka ar saraksta palīdzību, ko šim nolūkam uztur dzīvesvietas institūcija, balstoties uz kompetentās institūcijas iesniegtiem dokumentāriem pierādījumiem par attiecīgo personu tiesībām. Jebkādu domstarpību gadījumā iesaistīto institūciju apsvērumus iesniedz Revīzijas padomei, kas paredzēta īstenošanas regulas 101. panta 3. punktā.

5. Administratīvā komisija paredz metodes un procedūras, ar kādām nosaka 3. un 4. punktā minētos aprēķinu faktorus.

6. Divas vai vairākas dalībvalstis vai šo dalībvalstu kompetentās iestādes pēc Administratīvas komisijas atzinuma saņemšanas var vienoties ieviest citus atmaksājamo summu novērtēšanas paņēmienus.

[1] Šo pantu piemēro no 1998. gada 1. janvāra. Tomēr attiecībās ar Francijas republiku to piemēro no 2002. gada 1. janvāra.

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

TIESĪBU AKTU SARAKSTS, AR KURIEM GROZĪTA REGULA (EEK) NR. 1408/71 UN 574/72

A. Spānijas un Portugāles Pievienošanās akts (OV L 302, 15.11.1985., 23. lpp.)

B. Austrijas, Somijas un Zviedrijas Pievienošanās akts (OV C 241, 29.8.1994., 9. lpp.), kas koriģēts ar Padomes Lēmumu 95/1/EK (OV L 1, 1.1.1995., 1. lpp.)

1. Padomes 1983. gada 2. jūnija Regulas (EEK) Nr. 2001/83 aktuālā redakcija (OV L 230, 22.8.1983., 6. lpp.)

2. Padomes 1985. gada 13. jūnija Regula (EEK) Nr. 1660/85, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (OV L 160, 20.6.1985., 1. lpp; teksts spāņu valodā:

; teksts portugāļu valodā;

teksts zviedru valodā:

; teksts somu valodā:

)

3. Padomes 1985. gada 13. jūnija Regula (EEK) Nr. 1661/85, ar ko attiecībā uz Grenlandi nosaka tehniskus labojumus Kopienas noteikumos par migrējošo darba ņēmēju sociālo nodrošinājumu (OV L 160, 20.6.1985., 7. lpp.; teksts spāņu valodā:

; teksts portugāļu valodā:

; teksts zviedru valodā:

teksts somu valodā:

.)

4. Komisijas 1986. gada 26. februāra Regula (EEK) Nr. 513/86, ar ko groza 1., 4., 5. un 6. pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā (OV L 51, 28.2.1986., 44. lpp.; teksts zviedru valodā:

,.; teksts somu valodā:

)

5. Padomes 1986. gada 11. decembra Regula (EEK) Nr. 3811/86, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (OV L 355, 16.12.1986., 5. lpp.; teksts zviedru valodā:

; teksts somu valodā:

.)

6. Padomes 1989. gada 11. maija Regula (EEK) Nr. 1305/89, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (OV L 131, 13.5.1985., 1. lpp.; teksts zviedru valodā:

.; teksts somu valodā:

)

7. Padomes 1989. gada 18. jūlija Regula (EEK) Nr. 2332/89, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (OV L 224, 2.8.1989., 1. lpp.; teksts zviedru valodā:

; teksts somu valodā:

)

8. Padomes 1989. gada 30. oktobra Regula (EEK) Nr. 3427/89, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (OV L 331, 16.11.1989., 1. lpp.; teksts zviedru valodā:

; teksts somu valodā:

)

9. Padomes 1991. gada 25. jūnija Regula (EEK) Nr. 2195/91, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (OV L 206, 29.7.1991., 2. lpp.; teksts zviedru valodā:

; teksts somu valodā:

)

10. Padomes 1992. gada 30. aprīļa Regula (EEK) Nr. 1247/92, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (OV L 136, 19.5.1992., 1. lpp.; teksts zviedru valodā:

; teksts somu valodā:

)

11. Padomes 1992. gada 30. aprīļa Regula (EEK) Nr. 1248/92, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (OV L 136, 19.5.1992., 7. lpp.; teksts zviedru valodā:

; teksts somu valodā:

)

12. Padomes 1993. gada 30. jūnija Regula (EEK) Nr. 1249/92, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (OV L 136, 19.5.1992., 28. lpp.; teksts zviedru valodā:

; teksts somu valodā:

)

13. Padomes 1993. gada 30. jūnija Regula (EEK) Nr. 1945/93, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71, un Regulu (EEK) Nr. 1247/92, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 (OV L 181, 23.7.1993., 1. lpp.; teksts zviedru valodā:

; teksts somu valodā:

)

14. Padomes 1995. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3095/95, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71, Regulu (EEK) Nr. 1247/92, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71, kā arī Regulu (EEK) Nr. 1945/93, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1247/92 (OV L 335, 30.12.1995., 1. lpp.)

15. Padomes 1995. gada 25. decembra Regula (EEK) Nr. 3096/95, ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā, un Regulu (EEK) Nr. 574/72, ar kuru nosaka izpildes kārtību Regulai (EEK) Nr. 1408/71 (OV L 335, 30.12.1995., 10. lpp.)

--------------------------------------------------