31997L0024

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/24/EK (1997. gada 17. jūnijs) par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem

Oficiālais Vēstnesis L 226 , 18/08/1997 Lpp. 0001 - 0454
CS.ES Nodaļa 07 Sējums 003 Lpp. 34 - 487
ET.ES Nodaļa 07 Sējums 003 Lpp. 34 - 487
HU.ES Nodaļa 07 Sējums 003 Lpp. 34 - 487
LT.ES Nodaļa 07 Sējums 003 Lpp. 34 - 487
LV.ES Nodaļa 07 Sējums 003 Lpp. 34 - 487
MT.ES Nodaļa 07 Sējums 003 Lpp. 34 - 487
PL.ES Nodaļa 07 Sējums 003 Lpp. 34 - 487
SK.ES Nodaļa 07 Sējums 003 Lpp. 34 - 487
SL.ES Nodaļa 07 Sējums 003 Lpp. 34 - 487


Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/24/EK

(1997. gada 17. jūnijs)

par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.b pantā [3] noteikto procedūru, ņemot vērā Samierināšanas komitejas 1997. gada 4. februārī apstiprināto kopīgo dokumentu,

(1) Tā kā ir jāpieņem paredzētie pasākumi, lai nodrošinātu nevainojamu iekšējā tirgus darbību.

(2) Tā kā divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem attiecībā uz detaļām un parametriem, uz ko attiecas šī direktīva, katrā dalībvalstī jāatbilst dažām obligātām tehniskām prasībām, kuras katrā dalībvalstī ir citādas; tā kā šīs prasības savu atšķirību dēļ rada šķēršļus tirdzniecībai Kopienā; tā kā šos šķēršļus iekšējā tirgus darbībā var likvidēt, ja visas dalībvalstis savu noteikumu vietā pieņem vienādas prasības.

(3) Tā kā, lai katra veida transportlīdzekļiem varētu piemērot tipa apstiprināšanas un detaļas tipa apstiprināšanas procedūras, kas paredzētas Padomes 1992. gada 30. jūnija Direktīvā 92/61/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu [4], jāizstrādā saskaņotas prasības attiecībā uz detaļām un parametriem divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

(4) Tā kā, lai atvieglotu piekļuvi trešo valstu tirgiem, prasības šīs direktīvas pielikuma 1. nodaļā (riepas), 2. nodaļā (apgaismes ierīces un gaismas signālierīces), 4. nodaļā (atpakaļskata spoguļi) un 11. nodaļā (drošības jostas) jāvienādo ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumu Nr. 30, Nr. 54, Nr. 64 un Nr. 75 prasībām attiecībā uz riepām, Nr. 3, Nr. 19, Nr. 20, Nr. 37, Nr. 38, Nr. 50, Nr. 56, Nr. 57, Nr. 72 un Nr. 82 prasībām attiecībā uz apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm, Nr. 81 prasībām attiecībā uz atpakaļskata spoguļiem un Nr. 16 prasībām attiecībā uz drošības jostām.

(5) Tā kā attiecībā uz vides aizsardzības aspektiem, proti, atmosfēras un trokšņu piesārņojumu, jābūt mērķim pastāvīgi uzlabot vidi; tā kā šajā nolūkā pēc iespējas ātrākai piemērošanai jānosaka piesārņotāju un skaņas līmeņa robežvērtības; tā kā par turpmāku robežvērtību samazināšanu un izmaiņām testēšanas procedūrā var izlemt, tikai balstoties uz veikto pašreizējo un paredzamo tehnoloģijas potenciālu un tā izmaksu/ieguvumu samēru izpēti, lai ļautu masveidā ražot transportlīdzekļus, kas spētu atbilst šīm stingrākām prasībām; tā kā lēmums par šo turpmāko samazināšanu Eiropas Parlamentam un Padomei jāpieņem vismaz trīs gadus pirms šo robežvērtību stāšanās spēkā, lai rūpniecība varētu veikt vajadzīgos pasākumus, un tās ražojumi no noteiktās dienas varētu atbilst Kopienas noteikumiem; tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums pamatosies uz Komisijas priekšlikumu, kas jāiesniedz noteiktā laikā.

(6) Tā kā saskaņā ar Direktīvas 92/61/EEK noteikumiem detaļas un parametri, uz ko attiecas šī direktīva, nedrīkst laist tirgū un pārdot dalībvalstīs, ja tās neatbilst šīs direktīvas prasībām; tā kā dalībvalstīm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to pienākumu izpildi, kas izriet no šīs direktīvas.

(7) Tā kā dalībvalstīm jādod iespēja, piešķirot nodokļu atvieglojumus, veicināt tādu transportlīdzekļu tirgošanu, kas atbilst Kopienas līmenī ieviestām prasībām attiecībā uz pasākumiem, kuri vērsti pret piesārņotāju un trokšņu emisiju.

(8) Tā kā metodēm, lai mērītu transportlīdzekļu un atsevišķu tehnisku vienību izturību pret elektromagnētisko starojumu nolūkā pārbaudīt atbilstību noteikumiem, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību (8. nodaļa), ir nepieciešamas sarežģītas un dārgas iekārtas; tā kā, lai ļautu dalībvalstīm sagādāt šādas iekārtas, jāparedz atlikt šo mērīšanas metožu piemērošanu trīs gadus no šīs direktīvas spēkā stāšanās.

(9) Tā kā, ņemot vērā ierosinātās darbības mērogu un ietekmi attiecīgajā nozarē, šajā direktīvā iekļautie Kopienas pasākumi ir nepieciešami un būtiski, lai sasniegtu noteikto mērķi — Kopienas transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu; tā kā dalībvalstis nevar sasniegt šos mērķus katra atsevišķi.

(10) Tā kā tehnikas attīstības apstākļos šīs direktīvas pielikumos noteiktās tehniskās prasības jāpielāgo ātri; tā kā, lai vienkāršotu un paātrinātu procedūru, šis uzdevums, izņemot piesārņotāju un skaņas līmeņa robežvērtības, ir jāuztic Komisijai; tā kā visos gadījumos, kad Eiropas Parlaments Padome piešķir Komisijai tiesības ieviest paredzētos noteikumus divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu nozarē, komitejā ir lietderīgi ieviest iepriekšēju konsultāciju procedūru starp Komisiju un dalībvalstīm.

(11) Tā kā drošības un vides prasību dēļ jāierobežo dažu veidu divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļu uzlabošana; tā kā, ja tie nekavē īpašniekam apkalpošanu un apkopi, šādi ierobežojumi ir stingri jāvērš pret uzlabojumiem, kas ievērojami izmaina transportlīdzekļa funkciju izpildi, kā arī piesārņotāju un trokšņu emisiju.

(12) Tā kā, kamēr transportlīdzekļi atbilst šīs direktīvas prasībām, neviena dalībvalsts nedrīkst atteikt to reģistrāciju vai ekspluatāciju; tā kā šīs direktīvas noteikumiem nevajadzētu uzlikt pienākumu grozīt noteikumus dalībvalstīm, kuru teritorijā divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem nav atļauts vilkt piekabi,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šī direktīva un tās pielikums attiecas uz:

- riepām,

- apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm,

- ārējiem izvirzījumiem,

- atpakaļskata spoguļiem,

- pasākumiem, ko veic pret gaisa piesārņošanu,

- degvielas tvertnēm,

- pasākumiem, ko veic pret neatļauto iejaukšanos,

- elektromagnētisko savietojamību,

- pieļaujamo skaņas līmeni un izplūdes sistēmu,

- jūgierīcēm un fiksētājierīcēm,

- drošības jostu stiprinājuma vietām un drošības jostām,

- stiklojumu, priekšējā stikla tīrītājiem un mazgātājiem, kā arī atsaldēšanas un pretsvīduma ierīcēm,

visu tipu transportlīdzekļiem, kas definēti Direktīvas 92/61/EEK 1. pantā.

2. pants

Trijos gadus pēc 8. panta 1. punkta trešajā daļā minētās dienas Komisija veic detalizētu izpēti, lai pārliecinātos, vai pasākumus, ko veic pret neatļauto iejaukšanos attiecībā uz transportlīdzekļiem, jo īpaši A un B kategoriju transportlīdzekļiem, kuri minēti šīs direktīvas pielikuma 7. nodaļā, var uzskatīt par piemērotiem, nepiemērotiem vai pārāk galējiem, ņemot vērā paredzētos mērķus. Pamatojoties uz šīs izpētes rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā ierosina jaunus tiesību aktus.

3. pants

1. Procedūras, saskaņā ar kurām piešķir detaļas tipa apstiprinājumu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļu tipam saistībā ar riepām, apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm, atpakaļskata spoguļiem, degvielas tvertnēm, izplūdes sistēmām, drošības jostām un stiklojumu, kā arī detaļas tipa apstiprinājumu riepas, apgaismes ierīces un gaismas signālierīces, atpakaļskata spoguļa, degvielas tvertnes, izplūdes sistēmas, drošības jostas un stiklojuma tipam, kā detaļai, un nosacījumi par tādu transportlīdzekļu brīvu apriti un tādu detaļu neierobežotu laišanu tirgū ir paredzēti Direktīvas 92/61/EEK II un III nodaļā.

2. Procedūra, saskaņā ar kuru piešķir detaļas tipa apstiprinājumu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļu tipam saistībā ar ārējiem izvirzījumiem, pasākumiem, ko veic pret gaisa piesārņošanu, pretiejaukšanās pasākumiem, elektromagnētisko savietojamību, pieļaujamo skaņas līmeni, piekabju jūgierīcēm un blakusvāģu fiksētājierīcēm, drošības jostu stiprinājuma vietām, priekšējā stikla tīrītājiem un mazgātājiem, kā arī atsaldēšanas un pretsvīduma ierīcēm un nosacījumi tādu transportlīdzekļu brīvai apritei ir paredzēti Direktīvas 92/61/EEK II un III nodaļā.

4. pants

1. Saskaņā ar Direktīvas 92/61/EEK 11. panta noteikumiem, tiek atzīta prasību līdzvērtība šīs direktīvas pielikuma 1. nodaļā (riepām), 2. nodaļā (apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm), 4. nodaļā (atpakaļskata spoguļiem) un 11. nodaļā (drošības jostām) ar prasībām Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumos Nr. 30 [5], Nr. 54 [6], Nr. 64 [7] un Nr. 75 [8] attiecībā uz riepām, Nr. 3 [9], Nr. 19 [10], Nr. 20 [11], Nr. 37 [12], Nr. 38 [13], Nr. 50 [14], Nr. 56 [15], Nr. 57 [16], Nr. 72 [17] un Nr. 82 [18] attiecībā uz apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm, Nr. 81 [19] attiecībā uz atpakaļskata spoguļiem un Nr. 16 [20] attiecībā uz drošības jostām tajā redakcijā, kas ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā.

Piemērojot pirmajā daļā paredzēto līdzvērtību, 1. un 11. nodaļas prasības uzstādīšanai attiecina arī uz ierīcēm, kuras apstiprinātas saskaņā ar attiecīgajiem ANO/EEK noteikumiem.

2. Dalībvalstu iestādes, kas piešķir detaļas tipa apstiprinājumus, pieņem detaļas tipa apstiprinājumus, kuri izsniegti saskaņā ar 1. punktā minēto noteikumu prasībām, tāpat kā detaļas tipa apstiprinājuma zīmes kā alternatīvu atbilstošiem detaļas tipa apstiprinājumiem un detaļas tipa apstiprinājuma zīmēm, kas piešķirtas saskaņā ar šīs direktīvas prasībām.

5. pants

1. Komisija 24 mēnešos pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumus, kas pamatojas uz pētījumiem un to izmaksu un ieguvumu novērtējumu, kuri rodas no stingrākām robežvērtībām, un ar ko nosaka turpmāko posmu, kurā pieņems pasākumus, lai robežvērtības attiecīgo transportlīdzekļu piesārņotājiem un skaņas līmenim padarītu stingrākas, kā paredzēts attiecīgi 5. nodaļas II pielikuma I un II tabulā un 9. nodaļas I pielikumā. Savos priekšlikumos Komisija ņem vērā un novērtē dažādu piesārņotāju un trokšņu emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu lietderību un iesaka pamatotu un samērīgu mērīšanu, ņemot vērā paredzētos mērķus.

2. Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, ko pieņem pamatojoties uz 1. punktā minēto Komisijas priekšlikumu, kurš jāpieņem līdz 2001. gada 1. janvārim, ņem vērā vajadzību iekļaut arī citādus faktorus, nekā vienkārši stingrākas robežvērtības. Minētā lēmumā paredzēto pasākumu īstenošanas izmaksas un ieguvumus izpēta un novērtē kopā ar ieinteresētajām pusēm, piemēram, ražotājiem, lietotājiem un grupām, kuras pārstāv patērētājus vai sabiedrību, un tie ir pamatoti un samērīgi, ņemot vērā paredzētos mērķus.

6. pants

1. Dalībvalstis var noteikt nodokļu atvieglojumus tikai tādiem transportlīdzekļiem, kas atbilst ar gaisa un trokšņa piesārņojumu saistītiem pasākumiem, kuri paredzēti attiecīgi šīs direktīvas 5. nodaļas I pielikuma 2.2.1.1.3. iedaļā un II pielikuma I un II tabulā, kā arī 9. nodaļas I pielikumā.

2. Atvieglojumiem, kas minēti 1. punktā, jābūt saskaņā ar Līguma noteikumiem un jāatbilst šādiem nosacījumiem:

- tie ir spēkā attiecībā uz visiem jauniem transportlīdzekļiem, ko laiž dalībvalsts tirgū un kas pirms attiecīgā termiņa atbilst 1. punktā minētajām šīs direktīvas prasībām,

- tie beidzas līdz ar 1. punktā minēto pasākumu obligāto īstenošanu,

- visu veidu mehāniskajiem transportlīdzekļiem tie saistīti ar mazākām summām nekā veikto tehnisko risinājumu un to piemērošanas mehāniskajam transportlīdzeklim papildu izmaksas, lai varētu ievērot noteiktos lielumus.

3. Par visiem nodomiem ieviest vai grozīt 1. punktā minētos nodokļu atvieglojumus Komisiju informē laikus, lai tā varētu sniegt atsauksmi.

7. pants

Vajadzīgās izmaiņas:

- lai ņemtu vērā jebkurus grozījumus ANO/EEK noteikumos, kas minēti 4. pantā,

- lai pielikumu pielāgotu tehnikas attīstībai — papildus gaisa un trokšņa piesārņojumu robežvērtībām, kas paredzētas attiecīgi šīs direktīvas 5. nodaļas I pielikuma 2.2.1.1.3. iedaļā un II pielikuma I un II tabulā, kā arī 9. nodaļas I pielikumā,

pieņem saskaņā ar procedūru, kura noteikta 13. pantā Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvā 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanu [21].

8. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1998. gada 18. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

No pirmajā daļā norādītās dienas dalībvalstis nedrīkst aizliegt sākt tādu transportlīdzekļu ekspluatāciju, kas atbilst šīs direktīvas vai konkrētu tās nodaļu noteikumiem.

Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 1999. gada 17. jūnija.

Tomēr dažu 5., 8. un 9. nodaļas noteikumu piemērošanu atliek, kā norādīts minētajās nodaļās.

2. Pieņemot 1. punktā minētos pasākumus, dalībvalstis tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstīs nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

9. pants

1. Padomes 1980. gada 22. jūlija Direktīvu 80/780/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz atpakaļskata spoguļiem divriteņu transportlīdzekļiem ar blakusvāģi vai bez tā, un to uzstādīšanu uz šādiem transportlīdzekļiem [22] atceļ tad, kad stājas spēkā šī direktīva.

2. Tomēr var turpināt izmantot detaļas, kuras apstiprinātas saskaņā ar 1. punktā minētās direktīvas I pielikumu.

3. Padomes 1978. gada 23. novembra Direktīva 78/1015/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz motociklu izplūdes sistēmu un pieļaujamo skaņas līmeni [23] ir atcelta no dienas, kas minēta 8. panta pirmajā daļā.

4. Līdz dienai, kas minēta 8. panta 1. punkta pirmajā daļā, var piešķirt Direktīvā 92/61/EEK minēto transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus atbilstīgi Direktīvai 78/1015/EEK. Piemēro tās trokšņa līmeņa robežvērtības, kas noteiktas Direktīvas 78/1015/EEK I pielikuma 2.1.1. iedaļā.

Šādus transportlīdzekļus nododot ekspluatācijā piemēro Direktīvas 92/61/EEK 15. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

5. Stājoties spēkā šai direktīvai, transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, vairs nepiemēro Padomes 1989. gada 3. maija Direktīvu 89/336/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektromagnētisko atbilstību [24].

10. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

11. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1997. gada 17. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

J. M. Gil-Robles

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

A. Jorritsma-Lebbink

[1] OV C 177, 29.6.1994., 1. lpp. unOV C 21, 25.1.1996., 23. lpp.

[2] OV C 195, 18.7.1994., 77. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1995. gada 18. maija atzinums (OV C 151, 19.6.1995., 184. lpp.), Padomes 1995. gada 23. novembra kopējā nostāja (OV C 190, 29.6.1996., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1996. gada 19. jūnija lēmums (OV C 198, 9.7.1996., 23. lpp.). Eiropas Parlamenta 1997. gada 24. aprīļa lēmums; Padomes 1997. gada 12. maija lēmums.

[4] OV L 225, 10.8.1992., 72. lpp.

[5] E/ECE/TRANS/505/REV 1/ADD 29.

[6] E/ECE/TRANS/505/REV 1/ADD 53.

[7] E/ECE/TRANS/505/REV 1/ADD 63.

[8] E/ECE/TRANS/505/REV 1/ADD 74.

[9] E/ECE/TRANS/324/ADD 2.

[10] E/ECE/TRANS/324/REV 1/ADD 18.

[11] E/ECE/TRANS/324/REV 1/ADD 19.

[12] E/ECE/TRANS/505/REV 1/ADD 36.

[13] E/ECE/TRANS/324/REV 1/ADD 37.

[14] E/ECE/TRANS/505/REV 1/ADD 49.

[15] E/ECE/TRANS/505/REV 1/ADD 55.

[16] E/ECE/TRANS/505/REV 1/ADD 56.

[17] E/ECE/TRANS/505/REV 1/ADD 71.

[18] E/ECE/TRANS/505/REV 1/ADD 81.

[19] E/ECE/TRANS/505/REV 1/ADD 80.

[20] E/ECE/TRANS/505/REV 1/ADD 15.

[21] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 96/27/EK (OV L 169, 8.7.1996., 1. lpp.).

[22] OV L 229, 30.8.1980., 49. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 80/1272/EEK (OV L 375, 31.12.1980., 73. lpp.).

[23] OV L 349, 13.12.1978., 21. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/235/EEK (OV L 98, 11.4.1989., 1. lpp.).

[24] OV L 139, 23.5.1989., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 93/97/EEK (OV L 290, 24.11.1993., 1. lpp.).

--------------------------------------------------

1. NODAĻA

DIVRITEŅU VAI TRĪSRITEŅU MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU RIEPAS UN TO UZSTĀDĪŠANA

PIELIKUMU SARAKSTS

| | lappuse |

I PIELIKUMS | Administratīvie noteikumi detaļas tipa apstiprinājumam riepām … | 39 |

1. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz tādu riepu tipu, kas paredzētas divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem … | 41 |

2. papildinājums | Divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētu riepu tipa detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts … | 42 |

II PIELIKUMS | Definīcijas, marķējums un prasības … | 43 |

1. papildinājums | Izskaidrojoša diagramma … | 50 |

2. papildinājums | Riepas marķēšanas kārtība … | 51 |

3. papildinājums | Kravnesības indeksu un atbilstošās pieļautās maksimālās masas saraksts … | 52 |

4. papildinājums | Konkrētu riepu tipu marķējums un izmēri … | 53 |

5. papildinājums | Riepas izmēru mērīšanas metode … | 61 |

6. papildinājums | Slodzes/ātruma testēšanas procedūra … | 62 |

7. papildinājums | Kravnesības atkarības no ātruma … | 64 |

8. papildinājums | Dinamiskās riepu palielināšanās noteikšanas metode … | 65 |

III PIELIKUMS | Prasības transportlīdzekļiem attiecībā uz riepu montēšanu … | 67 |

1. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz riepu uzmontēšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem … | 69 |

2. papildinājums | Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz riepu uzmontēšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem … | 70 |

I PIELIKUMS

ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMAM RIEPĀM

1. DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

1.1. Pieteikumā par detaļas tipa apstiprināšanu attiecībā uz riepu tipu jāsniedz precīza informācija par to riepu tipu, kam jāuzliek detaļas tipa apstiprinājuma zīme.

1.2. Par katru riepu tipu šajā pieteikumā jāsniedz precīza informācija par

1.2.1. riepu izmēra apzīmējumu, kā definēts II pielikuma 1.16. punktā,

1.2.2. marku vai tirdzniecības nosaukumu,

1.2.3. izmantošanas veidu: parastais, īpašs, sniega vai mopēda,

1.2.4. riepu struktūru (diagonāla vai pa diagonāli kārtaina, pa diagonāli apjozta, radiāla),

1.2.5. ātruma kategorijas simbolu,

1.2.6. kravnesības indeksu,

1.2.7. vai paredzēts riepu izmantot ar kameru, vai bez tās,

1.2.8. vai riepa ir "parasta" vai "pastiprināta/ar stiegrojumu",

1.2.9. kārtas numuru pārveidotiem motocikliem,

1.2.10. ārējiem izmēriem: kopējo riepas platumu un diametru,

1.2.11. lokiem, uz kuriem riepas var uzmontēt,

1.2.12. mērīšanas loku un testa loku,

1.2.13. testa spiedienu un spiedienu mērīšanai,

1.2.14. koeficientu x, kas minēts II pielikuma 1.19. punktā,

1.2.15. riepu ražotāja atļauto maksimālo ātrumu un šim maksimālajam ātrumam atļauto kravnesību riepām, kas izmēra apzīmējumā identificētas ar burta kodu "V" un derīgas ātrumiem pāri par 240 km/h, vai riepām, kas izmēra apzīmējumā identificētas ar burta kodu "Z" un derīgas ātrumiem pāri par 270 km/h. Maksimālo atļauto ātrumu un tam atbilstīgo kravnesību norāda tipa apstiprinājuma sertifikātā (šā pielikuma 2. papildinājums).

1.3. Pieteikumam par detaļas tipa apstiprināšanu pievieno arī skices vai fotoattēlus trijos eksemplāros, kas identificē protektora rakstu un apvalku uz mērīšanas loka uzmontētai piepūstai riepai, norādot apstiprināšanai iesniegtā riepu tipa attiecīgos izmērus (skatīt II pielikuma 3.1.1. un 3.1.2. iedaļu). Kompetento iestāžu ieskatam tam pievieno arī apstiprinātas testa laboratorijas izdotu testa protokolu vai divus riepu tipa paraugus.

1.4. Riepu ražotājs var lūgt attiecināt EK detaļas tipa apstiprinājumu arī uz cita tipa modificētām riepām.

1.5. Šī direktīva neattiecas uz jaunām riepām, kas paredzētas tikai "bezceļa" apstākļiem un marķētas ar "NHS" (nav paredzēts automaģistrālēm) vai sacensībām.

2. MARĶĒJUMS

Uz riepu tipa paraugiem, kas iesniegti detaļas tipa apstiprināšanai, ir skaidri salasāmā un neizdzēšamā veidā pieteikuma iesniedzēja marka vai tirdzniecības nosaukums un pietiekami daudz vietas detaļas tipa apstiprinājuma zīmei.

3. DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMA ZĪME

Visām riepām, kas atbilst tipam, kura tips ir apstiprināts saskaņā ar šo direktīvu, uzliek tādu detaļas tipa apstiprinājuma zīmi, kādas aprakstīta 5. pielikumā Padomes 1992. gada 30. jūnija Direktīvā 92/61/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu.

Lielums "a", kas nosaka taisnstūra izmērus, un zīmes cipari un burti nav mazāki par 2 mm.

4. RIEPAS TIPA MODIFIKĀCIJA

4.1. Testi, kas noteikti II pielikumā, nav jāatkārto riepas protektora rakstu modifikācijas dēļ.

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

Divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētu riepu tipa detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts

+++++ TIFF +++++

II PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS, MARĶĒJUMS UN PRASĪBAS

1. DEFINĪCIJAS

Šajā nodaļā:

1.1. "riepu tips" ir riepas, kas būtībā cita no citas neatšķiras attiecībā uz:

1.1.1. marku vai tirdzniecības nosaukumu,

1.1.2. riepu izmēra apzīmējumu,

1.1.3. izmantošanas veidu (parasts - riepām, ko paredzēts izmantot uz parasta autoceļa; īpašs - īpaša nolūka riepām, ko izmanto ceļa un bezceļa apstākļos; sniega vai mopēdu),

1.1.4. struktūru (diagonāla vai pa diagonāli kārtaina, pa diagonāli apjozta, radiāla),

1.1.5. ātruma kategorijas simbolu,

1.1.6. kravnesības indeksu,

1.1.7. šķērsgriezuma profila izmēru, ja uzmontēta uz precizēta loka;

1.2. "riepas struktūra" ir riepas karkasa tehniskie parametri. Jo īpaši ir atšķirība starp šādām riepu konfigurācijām:

1.2.1. "diagonāla vai pa diagonāli kārtaina (diagonāla)" ir tāda riepas struktūra, kur kārtas kordi stiepjas līdz bortiem un ir izklāti tā, ka pret protektora viduslīniju veido leņķus, kuri ir mainīgi un mazāki par 90°,

1.2.2. "pa diagonāli apjozta" ir tāda "diagonāla" tipa riepas struktūra, kurā karkasu apņem lenta no diviem vai vairākiem neizstiepjama korda materiāla slāņiem, veidojot mainīgus leņķus tuvu karkasam,

1.2.3. "radiāla" ir tāda riepas struktūra, kurā kārtas kordi stiepjas līdz bortiem un ir būtībā ir izklāti 90° leņķī pret protektora viduslīniju, turpretim karkasu stabilizē neizstiepjama apļveida lente,

1.2.4. "pastiprināta" ir tāda riepas struktūra, kuras karkass ir izturīgāks, nekā attiecīgā standarta riepas karkass;

1.3. "borts" ir riepas daļa, kuras forma un struktūra ļauj tai labāk piegulēt pie loka un noturēt riepu uz šā loka [1];

1.4. "kordi" ir dzīslas, kas veido pneimatiskās riepas kārtu audumu [2];

1.5. "kārta" ir ar gumiju noklātu paralēlu kordu slānis [3];

1.6. "karkass" ir riepas daļa, izņemot protektoru un sānu malas, kura pēc piepūšanas iztur slodzi [4];

1.7. "protektors" ir tā riepas daļa, kas saskaras ar zemi [5];

1.8. "sānu mala" ir tā riepas daļa, kas atrodas starp protektoru un daļu, kuru nosedz riteņa loks [6];

1.9. "protektora grope" ir atstarpe starp diviem blakus esošiem izciļņiem protektora rakstā [7];

1.10. "galvenās gropes" ir platas gropes protektora vidus zonā;

1.11. "šķērsgriezuma platums (S)" ir lineārais attālums starp piepūstas riepas sānu ārmalām, izņemot izvirzījumus marķējuma, izrotājumu vai drošības lenšu vai izciļņu dēļ [8];

1.12. "kopējais platums" ir lineārais attālums starp piepūstas riepas sānu ārmalām, ieskaitot marķējumu, izrotājumus vai drošības lentes vai izciļņus [9]; kopējais platums riepām, kurām protektora platums pārsniedz šķērsgriezuma platumu, ir protektora platums;

1.13. "šķērsgriezuma augstums (H)" ir attālums, kas vienāds ar pusi no starpības starp riepas ārējo diametru un nominālo loka diametru [10];

1.14. "nominālā aspekta attiecība (Ra)" ir simtkārtīgs skaitlis, ko iegūst, izdalot nominālo šķērsgriezuma augstumu ar nominālo šķērsgriezuma platumu (S1), abus izsakot ar vienu un to pašu mērvienību;

1.15. "ārējais diametrs (D)" ir piepūstas jaunas riepas kopējais diametrs [11];

1.16. "riepas izmēra apzīmējums" ir apraksts, kurā ir iekļauts:

1.16.1. nominālais šķērsgriezuma platums (S1) (izteikts mm, izņemot dažu tipu riepas, kurām riepu izmēra apzīmējums ir norādīts šā pielikuma 4. papildinājuma tabulu pirmajā ailē),

1.16.2. nominālā aspekta attiecība (Ra), izņemot dažu tipu riepas, kurām riepu izmēra apzīmējums ir norādīts šā pielikuma 4. papildinājuma tabulu pirmajā ailē,

1.16.3. vispārpieņemts skaitlis (d), ar ko apzīmē nominālo loka diametru un kas atbilst šim diametram, un ko izsaka vai nu ar kodu (skaitlis mazāks par 100), vai milimetros (skaitlis lielāks par 100),

1.16.3.1. simbola (d) vērtības milimetros, kas izteiktas ar kodu, ir šādas:

Ar vienu vai diviem cipariem izteikts "d" kods, kas simbolizē loka nominālo diametru | Līdzvērtība (mm) |

4 | 102 |

5 | 127 |

6 | 152 |

7 | 178 |

8 | 203 |

9 | 229 |

10 | 254 |

11 | 279 |

12 | 305 |

13 | 330 |

14 | 356 |

15 | 381 |

16 | 406 |

17 | 432 |

18 | 457 |

19 | 483 |

20 | 508 |

21 | 533 |

22 | 559 |

23 | 584 |

1.17. "nominālais loka diametrs (d)" ir tā loka diametrs, uz kura ir paredzēts uzmontēt riepu [12];

1.18. "loks" ir vai nu riepas un kameras, vai bezkameras riepas balsts, kuram pieguļ riepas borti [13];

1.19. "teorētiskais loks" ir iedomāts loks, kura platumam vajadzētu būt X riepas nominālā šķērsgriezuma platumiem. Riepu ražotājam jānorāda X vērtība;

1.20. "mērīšanas loks" ir loks, uz kura riepa jāuzmontē izmēru mērīšanai;

1.21. "testa loks" ir loks, uz kura riepa jāuzmontē testēšanai;

1.22. "izdrupšana" ir gumijas gabaliņu atdalīšana no riepas protektora;

1.23. "korda sadalīšana" ir kordu atdalīšana no to gumijas pārklājuma;

1.24. "kārtas sadalīšana" ir blakus kārtu atdalīšana;

1.25. "protektora atdalīšana" ir protektora noplēšana no karkasa;

1.26. "kravnesības indekss" ir skaitlis, kas saistīts ar maksimāli pieļaujamo slodzi, kuru riepa var izturēt, ar ātrumu, kas atbilst tās ātruma simbolam saskaņā ar ražotāja noteiktiem darbības apstākļiem. Indeksi un atbilstošās slodzes norādīti sarakstā II pielikuma 3. papildinājumā;

1.27. "slodzes atkarības no ātruma tabula" ir tabula II pielikuma 3. papildinājumā, kur, pamatojoties uz kravnesības indeksa un nominālā ātruma vērtībām, ir parādītas riepas slodzes izmaiņas ātrumiem, kas neatbilst tiem, kuri norādīti nominālajai ātruma kategorijai;

1.28. "ātruma kategorija" ir:

1.28.1. ātrums, kas izteikts ar 1.28.2. punktā parādīto ātruma kategorijas simbolu,

1.28.2. ātruma kategorijas ir izklāstītas šajā tabulā:

Ātruma kategorijas simbols | Attiecīgais ātrums (km/h) |

B | 50 |

F | 80 |

G | 90 |

J | 100 |

K | 110 |

L | 120 |

M | 130 |

N | 140 |

P | 150 |

Q | 160 |

R | 170 |

S | 180 |

T | 190 |

U | 200 |

H | 210 |

V | 240 |

W | 270 |

1.28.3. riepas, kas paredzētas lielākam maksimālajam ātrumam par 240 km/h, riepu izmēra apzīmējumā pirms norādes par riepas struktūru identificē ar burtu "V" vai "Z";

1.29. "sniega riepas" ir tādas riepas, kuru raksts un struktūra ir projektēta galvenokārt tā, lai dubļos un svaigā sniegā vai šķīdonī nodrošinātu labāku uzvedību nekā parastās riepas. Sniega riepu protektora raksts parasti sastāv no gropēm un/vai blokiem, kas ir izkārtoti plašāk nekā parastām riepām;

1.30. "MST" (multiservice tyre) ir universāla riepa vai, citiem vārdiem sakot, riepa, kas derīga izmantošanai gan ceļa, gan bezceļa apstākļos;

1.31. "maksimālās slodzes novērtējums" ir maksimālā masa, kādu uzskata, ka riepa spēj nest:

1.31.1. ātrumam, kas nepārsniedz 130 km/h, maksimālās slodzes novērtējums nedrīkst pārsniegt procentuālo attiecību lielumam, kurš saistīts ar attiecīgo riepas kravnesības indeksu, kas norādīts tabulā "Kravnesības atkarība no ātruma" (skatīt 1.27. iedaļu), atsaucoties uz riepas ātruma kategorijas simbolu un tā transportlīdzekļa sasniegto ātrumu, kuram riepa ir uzmontēta;

1.31.2. ātrumam, kas pārsniedz 130 km/h, bet nepārsniedz 210 km/h, maksimālās slodzes novērtējums nedrīkst pārsniegt ar riepas kravnesības indeksu saistītās masas lielumu;

1.31.3. riepām, kas paredzētas ātrumam, kurš pārsniedz 210 km/h, bet nepārsniedz 270 km/h, maksimālās slodzes novērtējums nepārsniedz procentuālo attiecību masām, kas saistīts ar attiecīgo riepas kravnesības indeksu, kurš turpmāk norādīts tabulā, atsaucoties uz riepas ātruma kategorijas simbolu un tā transportlīdzekļa maksimālo paredzēto ātrumu, kuram riepa ir uzmontēta;

Maksimālais ātrums (km/h) [14] | Maksimālās slodzes novērtējums (%) |

Ātruma kategorijas simbols V | Ātruma kategorijas sistēma W [16] |

210 | 100 | 100 |

220 | 95 | 100 |

230 | 90 | 100 |

240 | 85 | 100 |

250 | (80) [15] | 95 |

260 | (75) [15] | 85 |

270 | (70) [15] | 75 |

1.31.4. ātrumiem, kas pārsniedz 270 km/h, slodzes novērtējums nedrīkst pārsniegt riepu ražotāja norādīto masu, atsaucoties uz riepas ātruma spēju.

Starpātrumiem starp 270 km/h un riepu ražotāja atļauto maksimālo ātrumu piemēro slodzes novērtējuma lineāro interpolāciju;

1.32. "mopēda riepas" ir paredzēts uzmontēt mopēdiem;

1.33. "motocikla riepas" ir riepas, ko galvenokārt paredzēts uzmontēt motocikliem;

1.34. "rolling circumference (Cr)" means the theoretical distance covered by the centre (axis) of the wheel of a vehicle in motion during one complete revolution of the tyre and obtained from the following formula:

Cr = f × D, kur:

D ir riepas ārējais diametrs saskaņā ar riepas izmēra apzīmējumu, kas izklāstīti šā pielikuma 3.1.2. punktā,

f =

3,02 riepām, kuru loka diametra kods ir lielāks par vai vienāds ar 13,

3,03 radiāli kārtainām riepām, kuru loka diametra kods nav lielāks par 12,

2,99 diagonālām vai pa diagonāli kārtainām (diagonālām) riepām vai pa diagonāli apjoztām riepām kuru loka diametra kods nav lielāks par 12.

2. MARĶĒJUMS

2.1. Vismaz uz vienas sānu malas riepām ir šāds marķējums:

2.1.1. marka vai tirdzniecības nosaukums;

2.1.2. riepas izmēra apzīmējums, kā definēts 1.16. punktā;

2.1.3. šāda norāde par riepas struktūru:

2.1.3.1. diagonālām vai pa diagonāli kārtainām (diagonālām) riepām pirms loka diametrs koda nav nekāda marķējuma vai burta "D",

2.1.3.2. pa diagonāli apjoztām riepām pirms loka diametra koda ir burts "B" un pēc izvēles vārdi "BIAS-BELTED",

2.1.3.3. radiāli kārtainām riepām pirms loka diametra koda ir burts "R" un pēc izvēles vārds "RADIAL";

2.1.4. riepas ātruma kategorija, ko izsaka ar 1.28.2. punktā norādīto simbolu;

2.1.5. kravnesības indekss, kas definēts 1.26. punktā;

2.1.6. vārds "TUBELESS", ja riepu paredzēts izmantot bez kameras;

2.1.7. simbols "REINFORCED" vai "REINF" pastiprinātām riepām;

2.1.8. izgatavošanas datums, kas sastāv no trim cipariem, no kuriem pirmie divi norāda nedēļu un trešais gadu. Šī informācija jāparāda tikai uz vienas sānu malas;

2.1.9. simbols "M+S" vai "M.S", vai "M & S" sniega riepām;

2.1.10. simbols "MST" universālām riepām;

2.1.11. termins "MOPED", "CICLOMOTORE" vai "CYCLOMOTEUR", ja riepa ir paredzēta mopēdiem;

2.1.12. riepas, kas derīgas ātrumiem virs 240 km/h, riepu izmēra apzīmējumā un pirms norādes par struktūru (skatīt 2.1.3. iedaļu) attiecīgā gadījumā jāmarķē ar atbilstošo burtu kodu "V" vai "Z", (skatīt 1.31.3. iedaļu);

2.1.13. riepām, kas derīgas ātrumiem virs 240 km/h (vai attiecīgi 270 km/h), iekavās jānorāda kravnesības indeksa marķējums (skatīt 2.1.5. punktu), kurš piemērojams ātrumam 210 km/h (vai attiecīgi 240 km/h) un norādes ātruma kategorijas simbols (skatīt 2.1.4. punktu) šādi:

- "V" - riepām, ko izmēra apzīmējumā identificē ar burtu kodu "V",

- "W" - riepām, ko izmēra apzīmējumā identificē ar burtu kodu "Z".

2.2. Riepas marķējuma paraugs ir parādīts 2. papildinājumā.

2.3. Marķējumi, kas minēti 2.1. punktā, un I pielikuma 3. iedaļā noteiktais detaļas tipa apstiprinājuma zīme jāizlej riepas iekšpusē vai uz tās. Tiem jābūt skaidri salasāmiem.

3. PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ RIEPĀM

3.1. Riepas izmēri

3.1.1. Šķērsgriezuma platums

3.1.1.1. Šķērsgriezuma platumu aprēķina pēc šādas formulas:

S = S1 + K (A − A1),

kur

S = šķērsgriezuma platums, ko mēra uz mērīšanas loka un izsaka mm,

S1 = nominālā šķērsgriezuma platums (mm), kas norādīts riepas izmēra apzīmējumā uz riepas sānu malas,

A = tehniskajā aprakstā ražotāja noteiktais mērīšanas loka platums, izteikts mm,

A1 = teorētiskais loka platums, izteikts mm.

A1 vietā izmanto S1 vērtību, to reizinot ar riepu ražotāja noteikto X koeficientu, un K vietā izmanto vērtību 0,4.

3.1.1.2. Tomēr, ja riepas izmēra apzīmējums ir norādīts II pielikuma 4. papildinājuma tabulu pirmajā ailē, tad šķērsgriezuma platums (S1) un teorētiskais loka platums (A1) ir tie, kas šajās tabulās ierakstīti pretīm riepas izmēra apzīmējumam.

3.1.2. Riepas ārējais diametrs

3.1.2.1. Riepas ārējo diametru aprēķina pēc šādas formulas:

D = d + 2H,

kur

D = ārējais diametrs, izteikts mm,

d = nominālais loka diametrs, izteikts mm,

H = nominālais riepas augstums.

H = S1 × 0,01 Ra, kur

S1 = nominālais šķērsgriezuma platums,

Ra = nominālā aspekta attiecība,

kā noteikts aprakstā uz riepas sānu malas saskaņā ar 2.1.3. punktu.

3.1.2.2. Tomēr to riepu tipu ārējais diametrs, kam riepas izmēra apzīmējums ir norādīts šā pielikuma 4. papildinājuma tabulu pirmajā ailē, ir tas, kurš šajās tabulās ierakstīts pretim riepas aprakstam.

3.1.3. Riepas mērīšanas metode

Riepu mēra tā, kā norādīts šā pielikuma 5. papildinājumā.

3.1.4. Specifikācijas attiecībā uz riepas šķērsgriezuma platumu

3.1.4.1. Riepas kopējais platums var būt mazāks par šķērsgriezuma platumu S, ko nosaka saskaņā ar 3.1.1. punktu.

3.1.4.2. Tas var pārsniegt šo lielumu līdz šā pielikuma 4. papildinājumā norādītajam lielumam vai riepas izmēra apzīmējumiem, kas nav norādīti minētajā 4. papildinājumā, līdz šādiem procentuāliem daudzumiem:

3.1.4.2.1. mopēda riepām, motocikla parastām un sniega riepām:

+ 10 % ja loka diametra kods ir 13 un lielāks,

+ 8 % ja loka diametra kods nepārsniedz 12;

3.1.4.2.2. universālām riepām, kas ir derīgas ierobežotai izmantošanai uz parasta autoceļa un marķētas ar MST + 25 %.

3.1.5. Specifikācijas attiecībā uz riepas ārējo diametru

3.1.5.1. Riepas ārējais diametrs nedrīkst pārsniegt šā pielikuma 4. papildinājumā norādītās minimālās un maksimālās diametra vērtības.

3.1.5.2. Ja riepas izmēra apzīmējums nav norādīts šā pielikuma 4. papildinājumā, tad riepas ārējais diametrs nedrīkst pārsniegt minimālās un maksimālās diametra vērtības, ko aprēķina pēc šādām formulām:

Dmin = d + (2H × a)

Dmax = d + (2H × b),

kur

H un d atbilst definīcijām 3.1.2.1. punktā, un a un b atbilst definīcijām attiecīgi 3.1.5.2.1. un 3.1.5.2.2. punktā

3.1.5.2.1. mopēda riepām, parastām riepām un sniega riepām

| a |

loka diametrs 13 un lielāks | 0,97 |

loka diametrs nepārsniedz 12 | 0,93 |

universālām riepām | 1,00 |

3.1.5.2.2. mopēda riepām, motocikla parastām un sniega riepām

| b |

loka diametrs 13 un lielāks | 1,07 |

loka diametrs nepārsniedz 12 | 1,10 |

sniega un universālām riepām | 1,12 |

3.2. Slodzes/ātruma tests

3.2.1. Slodzes/ātruma testu riepām veic saskaņā ar II pielikuma 6. papildinājumā izklāstīto metodi.

3.2.1.1. Ja iesniegts pieteikums par riepām, kas izmēra apzīmējumā identificētas ar burtu kodu "V" un derīgas ātrumiem virs 240 km/h, vai riepām, kas izmēra apzīmējumā identificētas ar burtu kodu "Z" un derīgas ātrumiem virs 270 km/h (skatīt I pielikuma 1.2.15. punktu), tad iepriekšminēto slodzes/ātruma testu veic vienai riepai tādos slodzes un ātruma apstākļos, kādi uz riepas norādīti iekavās (skatīt 2.1.13. punktu). Vēl viens slodzes/ātruma tests jāveic otrai tāda paša tipa riepai tādos slodzes un ātruma apstākļos, ja tādi ir, kādus kā maksimālos ir norādījis riepu ražotājs.

3.2.2. Pēc veiksmīga slodzes/ātruma testa riepai nedrīkst būt nekādas protektora kārtas vai korda sadalīšanās, vai nekādas izdrupšanas vai korda lūzumi.

3.2.3. Riepas ārējais diametrs, ko mēra vismaz sešas stundas pēc slodzes/ātruma testa veikšanas, neatšķiras no pirms testa mērītā ārējā diametra vairāk kā par ± 3,5 %.

3.2.4. Riepas kopējais platums, ko mēra slodzes/ātruma testa beigās, nepārsniedz 3.1.4.2. punktā noteiktās vērtības.

3.3. Dinamiska riepu palielināšanās

Riepām, kas minētas II pielikuma 8. papildinājuma 1.1. punktā un ir izturējušas 3.2.1. punktā pieprasīto slodzes/ātruma testu, veic dinamisko palielināšanās testu saskaņā ar iepriekšminētajā papildinājumā izklāstīto praktisko metodi.

3.4. Ja riepu ražotājs ražo riepu klāstu, tad tajā nav jāveic katra riepu tipa slodzes/ātruma testi un dinamiskās palielināšanās testi. Mazāk labvēlīgo gadījumu izvēlas par detaļas tipa apstiprināšanu atbildīgās iestādes.

3.5. Uzskata, ka riepas protektora rakstu modifikācijas dēļ nav jāatkārto tests, kas norādīts šā pielikuma 3.2. un 3.3. iedaļā.

3.6. Apstiprinājuma riepām, kas derīgas ātrumiem virs 240 km/h riepām, kas izmēra apzīmējumā identificētas ar burtu kodu "V" (vai 270 km/h riepām, kas izmēra apzīmējumā identificētas ar burtu kodu "Z"), attiecināšana uz citu tipu, lai sertificētu dažādus maksimālos ātrumus un/vai slodzes, ir atļauta, ja tehniskais dienests, kurš atbild par testu veikšanu, piegādā jaunu testa pārskatu, kas attiecas uz jaunā maksimālā ātruma un slodzes novērtējumu. Šādas jaunas slodzes/ātruma iespējas jākonkretizē I pielikuma 2. papildinājumā.

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

Izskaidrojoša diagramma(skatīt šā pielikuma 1. punktu)

2. papildinājums

Riepas marķēšanas kārtība

Apstiprinātiem riepu tipiem norādāmā marķējuma paraugs

+++++ TIFF +++++

b ≥ 4 mm |

b | 100/80 B 18 | 53 S | TUBELESS M + S | 013 |

Šis marķējums nosaka to, ka riepai:

- ir nominālais šķērsgriezuma platums 100,

- ir nominālā aspekta attiecība 80,

- ir pa diagonāli apjozta struktūra (B),

- ir loka diametrs 457 mm, kura kods ir 18,

- ir kravnesība 206 kg, kas atbilst slodzes indeksam 53 (skatīt sarakstu 3. papildinājumā),

- klasificēta ātruma kategorijā S (maksimālais ātrums 180 km/h),

- ir montējama bez kameras (bezkameras),

- ir sniega tips (M + S),

- ir ražota 1. nedēļā (01) 1993. gadā (3).

Atrašanās vieta un secība marķējumam, kas izveido riepas apzīmējumu, ir šāda:

a) riepas izmēra apzīmējumu, ieskaitot nominālo šķērsgriezuma platumu, nominālo aspekta attiecību, struktūras simbolu, ja vajadzīgs, un nominālo loka diametru apvieno, kā parādīts iepriekšminētajā piemērā, t.i., 100/80 B 18;

b) kravnesības indeksu un ātruma kategorija simbolu novieto netālu no riepas izmēra apzīmējuma. Tie var atrasties vai nu tam priekšā, vai aiz tā, vai būt virs vai zem tā;

c) apraksti "TUBELESS" un "REINFORCED" vai "REINF" un "M + S" vai "M.S." vai "M & S" un "MST" un/vai "MOPED", "CICLOMOTORE" vai "CYCLOMOTEUR" var būt tālāk no izmēru apraksta;

d) riepām, kas derīgas ātrumiem virs 240 km/h, burtu kodi "V" vai "Z" attiecīgā gadījumā jāmarķē pirms struktūras marķējuma (piemēram, 140/60ZR18). Norādes kravnesības indekss un ātruma kategorijas simbols attiecīgā gadījumā ir jāmarķē iekavās (skatīt II pielikuma 2.1.13. punktu).

3. papildinājums

Kravnesības indeksu un atbilstošās pieļautās maksimālās masas saraksts

A = kravnesības indekss,

B = pieļautā maksimālā masa (kg)

A | B |

0 | 45 |

1 | 46,2 |

2 | 47,5 |

3 | 48,7 |

4 | 50 |

5 | 51,5 |

6 | 53 |

7 | 54,5 |

8 | 56 |

9 | 58 |

10 | 60 |

11 | 61,5 |

12 | 63 |

13 | 65 |

14 | 67 |

15 | 69 |

16 | 71 |

17 | 73 |

18 | 75 |

19 | 77,5 |

20 | 80 |

21 | 82,5 |

22 | 85 |

23 | 87,5 |

24 | 90 |

25 | 92,5 |

26 | 95 |

27 | 97,5 |

28 | 100 |

29 | 103 |

30 | 106 |

31 | 109 |

32 | 112 |

33 | 115 |

34 | 118 |

35 | 121 |

36 | 125 |

37 | 128 |

38 | 132 |

39 | 136 |

40 | 140 |

41 | 145 |

42 | 150 |

43 | 155 |

44 | 160 |

45 | 165 |

46 | 170 |

47 | 175 |

48 | 180 |

49 | 185 |

50 | 190 |

51 | 195 |

52 | 200 |

53 | 206 |

54 | 212 |

55 | 218 |

56 | 224 |

57 | 230 |

58 | 236 |

59 | 243 |

60 | 250 |

61 | 257 |

62 | 265 |

63 | 272 |

64 | 280 |

65 | 290 |

66 | 300 |

67 | 307 |

68 | 315 |

69 | 325 |

70 | 335 |

71 | 345 |

72 | 355 |

73 | 365 |

74 | 375 |

75 | 387 |

76 | 400 |

77 | 412 |

78 | 425 |

79 | 437 |

80 | 450 |

81 | 462 |

82 | 475 |

83 | 487 |

84 | 500 |

85 | 515 |

86 | 530 |

87 | 545 |

88 | 560 |

89 | 580 |

90 | 600 |

91 | 615 |

92 | 630 |

93 | 650 |

94 | 670 |

95 | 690 |

96 | 710 |

97 | 730 |

98 | 750 |

99 | 775 |

100 | 800 |

101 | 825 |

102 | 850 |

103 | 875 |

104 | 900 |

105 | 925 |

106 | 950 |

107 | 975 |

108 | 1000 |

109 | 1030 |

110 | 1060 |

111 | 1090 |

112 | 1120 |

113 | 1150 |

114 | 1180 |

115 | 1215 |

116 | 1250 |

117 | 1285 |

118 | 1320 |

119 | 1360 |

120 | 1400 |

4. papildinājums

Konkrētu riepu tipu marķējums un izmēri

(Skatīt II pielikuma 3.1.1.2., 3.1.2.2., 3.1.4.2. un 3.1.5.1. punktu)

1.A TABULA

Mopēda riepas

Apraksti un loka diametrs līdz kodam 12

Riepas izmēra apzīmējums | Teorētiskais loka platums (kods) (A1) | Kopējais diametrs (mm) | Nominālais (S1) (mm) šķērsgriezuma platums | Maksimālais kopējais platums (mm) |

Dmin | D | Dmax |

2—12 | 1.35 | 413 | 417 | 426 | 55 | 59 |

2¼—12 | 1.50 | 425 | 431 | 441 | 62 | 67 |

2½— 8 | 1.75 | 339 | 345 | 356 | 70 | 76 |

2½— 9 | 1.75 | 365 | 371 | 382 | 70 | 76 |

2¾— 9 | 1.75 | 375 | 381 | 393 | 73 | 79 |

3—10 | 2.10 | 412 | 418 | 431 | 84 | 91 |

3—12 | 2.10 | 463 | 469 | 482 | 84 | 91 |

1.B TABULA

Motocikla riepas

Apraksti un loka diametrs līdz kodam 12

Riepas izmēra apzīmējums | Teorētiskais loka platums (kods) (A1) | Kopējais diametrs (mm) | Nominālais (S1) (mm) šķērsgriezuma platums | Maksimālais kopējais platums (mm) |

Dmin | D | Dmax |

2.50— 8 | 1.50 | 328 | 338 | 352 | 65 | 70 |

2.50— 9 | 354 | 364 | 378 |

2.50—10 | 379 | 389 | 403 |

2.50—12 | 430 | 440 | 451 |

2.75— 8 | 1.75 | 338 | 348 | 363 | 71 | 77 |

2.75— 9 | 364 | 374 | 383 |

2.75—10 | 389 | 399 | 408 |

2.75—12 | 440 | 450 | 462 |

3.00— 4 | 2.10 | 241 | 251 | 264 | 80 | 86 |

3.00— 5 | 266 | 276 | 291 |

3.00— 6 | 291 | 301 | 314 |

3.00— 7 | 317 | 327 | 342 |

3.00— 8 | 352 | 362 | 378 |

3.00— 9 | 378 | 388 | 401 |

3.00—10 | 403 | 413 | 422 |

3.00—12 | 454 | 464 | 473 |

3.25— 8 | 2.50 | 362 | 372 | 386 | 88 | 95 |

3.25— 9 | 388 | 398 | 412 |

3.25—10 | 414 | 424 | 441 |

3.25—12 | 465 | 475 | 492 |

3.50— 4 | 2.50 | 264 | 274 | 291 | 92 | 99 |

3.50— 5 | 289 | 299 | 316 |

3.50— 6 | 314 | 324 | 341 |

3.50— 7 | 340 | 350 | 367 |

3.50— 8 | 376 | 386 | 397 |

3.50— 9 | 402 | 412 | 430 |

3.50—10 | 427 | 437 | 448 |

3.50—12 | 478 | 488 | 506 |

4.00— 5 | 2.50 | 314 | 326 | 346 | 105 | 113 |

4.00— 6 | 339 | 351 | 368 |

4.00— 7 | 365 | 377 | 394 |

4.00— 8 | 401 | 415 | 427 |

4.00—10 | 452 | 466 | 478 |

4.00—12 | 505 | 517 | 538 |

4.50— 6 | 3.00 | 364 | 376 | 398 | 120 | 130 |

4.50— 7 | 390 | 402 | 424 |

4.50— 8 | 430 | 442 | 464 |

4.50— 9 | 456 | 468 | 490 |

4.50—10 | 481 | 493 | 515 |

4.50—12 | 532 | 544 | 568 |

5.00— 8 | 3.50 | 453 | 465 | 481 | 134 | 145 |

5.00—10 | 504 | 516 | 532 |

5.00—12 | 555 | 567 | 583 |

6.00— 6 | 4.00 | 424 | 436 | 464 | 154 | 166 |

6.00— 7 | 450 | 462 | 490 |

6.00— 8 | 494 | 506 | 534 |

6.00— 9 | 520 | 532 | 562 |

2. TABULA

Motocikla un mopēda riepas

Parastais profils

Riepas izmēra apzīmējums | Teorētiskais loka platums (kods) (A1) | Kopējais diametrs (mm) | Nominālais (S1) (mm) šķērsgriezuma platums | Maksimālais kopējais platums (mm) |

Dmin | D | Dmax [1] | Dmax [2] | [1] | [2] |

1¾—19 | 1.20 | 582 | 589 | 597 | 605 | 50 | 54 | 58 |

2—14 | 1.35 | 461 | 468 | 477 | 484 | 55 | 58 | 63 |

2—15 | 486 | 493 | 501 | 509 |

2—16 | 511 | 518 | 526 | 534 |

2—17 | 537 | 544 | 552 | 560 |

2—18 | 562 | 569 | 577 | 585 |

2—19 | 588 | 595 | 603 | 611 |

2—20 | 613 | 620 | 628 | 636 |

2—21 | 638 | 645 | 653 | 661 |

2—22 | 663 | 670 | 680 | 686 |

2¼—14 | 1.50 | 474 | 482 | 492 | 500 | 62 | 66 | 71 |

2¼—15 | 499 | 507 | 517 | 525 |

2¼—16 | 524 | 532 | 540 | 550 |

2¼—17 | 550 | 558 | 566 | 576 |

2¼—18 | 575 | 583 | 591 | 601 |

2¼—19 | 601 | 609 | 617 | 627 |

2¼—20 | 626 | 634 | 642 | 652 |

2¼—21 | 651 | 659 | 667 | 677 |

2¼—22 | 677 | 685 | 695 | 703 |

2½—14 | 1.60 | 489 | 498 | 508 | 520 | 68 | 72 | 78 |

2½—15 | 514 | 523 | 533 | 545 |

2½—16 | 539 | 548 | 558 | 570 |

2½—17 | 565 | 574 | 584 | 596 |

2½—18 | 590 | 599 | 609 | 621 |

2½—19 | 616 | 625 | 635 | 647 |

2½—20 | 641 | 650 | 660 | 672 |

2½—21 | 666 | 675 | 685 | 697 |

2½—22 | 692 | 701 | 711 | 723 |

2¾—14 | 1.85 | 499 | 508 | 518 | 530 | 75 | 80 | 86 |

2¾—15 | 524 | 533 | 545 | 555 |

2¾—16 | 549 | 558 | 568 | 580 |

2¾—17 | 575 | 584 | 594 | 606 |

2¾—18 | 600 | 609 | 621 | 631 |

2¾—19 | 626 | 635 | 645 | 657 |

2¾—20 | 651 | 660 | 670 | 682 |

2¾—21 | 676 | 685 | 695 | 707 |

2¾—22 | 702 | 711 | 721 | 733 |

3—16 | 1.85 | 560 | 570 | 582 | 594 | 81 | 86 | 93 |

3—17 | 586 | 596 | 608 | 620 |

3—18 | 611 | 621 | 633 | 645 |

3—19 | 637 | 647 | 659 | 671 |

3¼—16 | 2.15 | 575 | 586 | 598 | 614 | 89 | 94 | 102 |

3¼—17 | 601 | 612 | 624 | 640 |

3¼—18 | 626 | 637 | 651 | 665 |

3¼—19 | 652 | 663 | 675 | 691 |

3. TABULA

Motocikla riepas

Parastais profils

Riepas izmēra apzīmējums | Teorētiskais loka platums (kods) (A1) | Kopējais diametrs (mm) | Nominālais (S1) (mm) šķērsgriezuma platums | Maksimālais kopējais platums (mm) |

Dmin | D | Dmax [3] | Dmax [4] | [5] | [6] | [7] |

2.00—14 | 1.20 | 460 | 466 | 478 | | 52 | 57 | 60 | 65 |

2.00—15 | 485 | 491 | 503 | |

2.00—16 | 510 | 516 | 528 | |

2.00—17 | 536 | 542 | 554 | |

2.00—18 | 561 | 567 | 579 | |

2.00—19 | 587 | 593 | 605 | |

2.25—14 | 1.60 | 474 | 480 | 492 | 496 | 61 | 67 | 70 | 75 |

2.25—15 | 499 | 505 | 517 | 521 |

2.25—16 | 524 | 530 | 542 | 546 |

2.25—17 | 550 | 556 | 568 | 572 |

2.25—18 | 575 | 581 | 593 | 597 |

2.25—19 | 601 | 607 | 619 | 623 |

2.50—14 | 1.60 | 486 | 492 | 506 | 508 | 65 | 72 | 75 | 79 |

2.50—15 | 511 | 517 | 531 | 533 |

2.50—16 | 536 | 542 | 556 | 558 |

2.50—17 | 562 | 568 | 582 | 584 |

2.50—18 | 587 | 593 | 607 | 609 |

2.50—19 | 613 | 619 | 633 | 635 |

2.50—21 | 663 | 669 | 683 | 685 |

2.75—14 | 1.85 | 505 | 512 | 524 | 530 | 75 | 83 | 86 | 91 |

2.75—15 | 530 | 537 | 549 | 555 |

2.75—16 | 555 | 562 | 574 | 580 |

2.75—17 | 581 | 588 | 600 | 606 |

2.75—18 | 606 | 613 | 625 | 631 |

2.75—19 | 632 | 639 | 651 | 657 |

2.75—21 | 682 | 689 | 701 | 707 |

3.00—14 | 1.85 | 519 | 526 | 540 | 546 | 80 | 88 | 92 | 97 |

3.00—15 | 546 | 551 | 565 | 571 |

3.00—16 | 569 | 576 | 590 | 596 |

3.00—17 | 595 | 602 | 616 | 622 |

3.00—18 | 618 | 627 | 641 | 647 |

3.00—19 | 644 | 653 | 667 | 673 |

3.00—21 | 694 | 703 | 717 | 723 |

3.00—23 | 747 | 754 | 768 | 774 |

3.25—14 | 2.15 | 531 | 538 | 552 | 560 | 89 | 98 | 102 | 108 |

3.25—15 | 556 | 563 | 577 | 585 |

3.25—16 | 581 | 588 | 602 | 610 |

3.25—17 | 607 | 614 | 628 | 636 |

3.25—18 | 630 | 639 | 653 | 661 |

3.25—19 | 656 | 665 | 679 | 687 |

3.25—21 | 708 | 715 | 729 | 737 |

3.50—14 | 2.15 | 539 | 548 | 564 | 572 | 93 | 102 | 107 | 113 |

3.50—15 | 564 | 573 | 589 | 597 |

3.50—16 | 591 | 598 | 614 | 622 |

3.50—17 | 617 | 624 | 640 | 648 |

3.50—18 | 640 | 649 | 665 | 673 |

3.50—19 | 666 | 675 | 691 | 699 |

3.50—21 | 716 | 725 | 741 | 749 |

3.75—16 | 2.15 | 601 | 610 | 626 | 634 | 99 | 109 | 114 | 121 |

3.75—17 | 627 | 636 | 652 | 660 |

3.75—18 | 652 | 661 | 677 | 685 |

3.75—19 | 678 | 687 | 703 | 711 |

4.00—16 | 2.50 | 611 | 620 | 638 | 646 | 108 | 119 | 124 | 130 |

4.00—17 | 637 | 646 | 664 | 672 |

4.00—18 | 662 | 671 | 689 | 697 |

4.00—19 | 688 | 697 | 715 | 723 |

4.25—16 | 2.50 | 623 | 632 | 650 | 660 | 112 | 123 | 129 | 137 |

4.25—17 | 649 | 658 | 676 | 686 |

4.25—18 | 674 | 683 | 701 | 711 |

4.25—19 | 700 | 709 | 727 | 737 |

4.50—16 | 2.75 | 631 | 640 | 658 | 665 | 123 | 135 | 141 | 142 |

4.50—17 | 657 | 666 | 684 | 694 |

4.50—18 | 684 | 691 | 709 | 719 |

4.50—19 | 707 | 717 | 734 | 745 |

5.00—16 | 3.00 | 657 | 666 | 686 | 698 | 129 | 142 | 148 | 157 |

5.00—17 | 683 | 692 | 710 | 724 |

5.00—18 | 708 | 717 | 735 | 749 |

5.00—19 | 734 | 743 | 761 | 775 |

4. TABULA

Motocikla riepas

Zems profils

Riepas izmēra apzīmējums | Teorētiskais loka platums) (kods) (A1) | Kopējais diametrs (mm) | Nominālais (S1I) (mm) šķērsgriezuma platums | Maksimālais kopējais platums (mm) |

Dmin | D | Dmax [8] | Dmax [9] | [10] | [11] | [12] |

3.60—18 | 2.15 | 605 | 615 | 628 | 633 | 93 | 102 | 108 | 113 |

3.60—19 | 631 | 641 | 653 | 658 |

4.10—18 | 2.50 | 629 | 641 | 654 | 663 | 108 | 119 | 124 | 130 |

4.10—19 | 655 | 667 | 679 | 688 |

5.10—16 | 3.00 | 615 | 625 | 643 | 651 | 129 | 142 | 150 | 157 |

5.10—17 | 641 | 651 | 670 | 677 |

5.10—18 | 666 | 676 | 694 | 702 |

4.25/85—18 | 2.50 | 649 | 659 | 673 | 683 | 112 | 123 | 129 | 137 |

4.60—16 | 2.75 | 594 | 604 | 619 | 628 | 117 | 129 | 136 | 142 |

4.60—17 | 619 | 630 | 642 | 654 |

4.60—18 | 644 | 654 | 670 | 678 |

5. TABULA

Pārveidotu motociklu riepas

Riepas izmēra apzīmējums | Teorētiskais loka platums (kods) (A1) | Kopējais diametrs (mm) | Nominālais (S1) (mm) šķērsgriezuma platums | Maksimālais kopējais platums (mm) |

Dmin | D | Dmax |

3.00— 8C | 2.10 | 359 | 369 | 379 | 80 | 86 |

3.00—10C | 410 | 420 | 430 |

3.00—12C | 459 | 471 | 479 |

3.50— 8C | 2.50 | 376 | 386 | 401 | 92 | 99 |

3.50—10C | 427 | 437 | 452 |

3.50—12C | 478 | 488 | 513 |

4.00— 8C | 3.00 | 405 | 415 | 427 | 108 | 117 |

4.00—10C | 456 | 466 | 478 |

4.00—12C | 507 | 517 | 529 |

4.50— 8C | 3.50 | 429 | 439 | 453 | 125 | 135 |

4.50—10C | 480 | 490 | 504 |

4.50—12C | 531 | 541 | 555 |

5.00— 8C | 3.50 | 455 | 465 | 481 | 134 | 145 |

5.00—10C | 506 | 516 | 532 |

5.00—12C | 555 | 567 | 581 |

6. TABULA

Motocikla riepas ar pazeminātu spiedienu

Riepas izmēra apzīmējums | Teorētiskais loka platums (kods) (A1) | Kopējais diametrs (mm) | Nominālais (S1) (mm) šķērsgriezuma platums | Maksimālais kopējais platums (mm) |

Dmin | D | Dmax |

5.4— 6 | 4.00 | 373 | 379 | 395 | 135 | 146 |

5.4—10 | 474 | 481 | 497 |

5.4—12 | 525 | 532 | 547 |

5.4—14 | 576 | 582 | 598 |

5.4—16 | 626 | 633 | 649 |

6.7—10 | 5.00 | 532 | 541 | 561 | 170 | 184 |

6.7—12 | 583 | 592 | 612 |

6.7—14 | 633 | 642 | 662 |

7. TABULA

Motocikla riepas

Amerikāņu riepu apraksti un izmēri

Riepas izmēra apzīmējums | Teorētiskais loka platums (kods) (A1) | Kopējais diametrs (mm) | Nominālais (S1) (mm) šķērsgriezuma platums | Maksimālais kopējais platums (mm) |

Dmin | D | Dmax |

MH90—21 | 1.85 | 682 | 686 | 700 | 80 | 89 |

MJ90—18 | 2.15 | 620 | 625 | 640 | 89 | 99 |

MJ90—19 | 2.15 | 645 | 650 | 665 |

ML90—18 | 2.15 | 629 | 634 | 650 | 93 | 103 |

ML90—19 | 2.15 | 654 | 659 | 675 |

MM90—19 | 2.15 | 663 | 669 | 685 | 95 | 106 |

MN90—18 | 2.15 | 656 | 662 | 681 | 104 | 116 |

MP90—18 | 2.15 | 667 | 673 | 692 | 108 | 120 |

MR90—18 | 2.15 | 680 | 687 | 708 | 114 | 127 |

MS90—17 | 2.50 | 660 | 667 | 688 | 121 | 134 |

MT90—16 | 3.00 | 642 | 650 | 672 | 130 | 144 |

MT90—17 | 3.00 | 668 | 675 | 697 |

MU90—15M/C | 3.50 | 634 | 642 | 665 | 142 | 158 |

MU90—16 | 3.50 | 659 | 667 | 690 |

MV90—15M/C | 3.50 | 643 | 651 | 675 | 150 | 172 |

MP85—18 | 2.15 | 654 | 660 | 679 | 108 | 120 |

MR85—16 | 2.15 | 617 | 623 | 643 | 114 | 127 |

MS85—18 | 2.50 | 675 | 682 | 702 | 121 | 134 |

MT85—18 | 3.00 | 681 | 688 | 709 | 130 | 144 |

MV85—15M/C | 3.50 | 627 | 635 | 658 | 150 | 172 |

5. papildinājums

Riepas izmēru mērīšanas metode

Spiedienam citu versiju riepās jābūt tādam, kādu norādījis ražotājs.

1. [1].

2. Uzmontēto riepu atstāj laboratorijas temperatūrā uz 24 stundām.

3. Spiedienu atjauno līdz 1. punktā noteiktajam lielumam.

4. Kopējo platumu mēra ar ārtaustu mērītāju sešos punktos, kas atrodas vienādos atstatumos, ņemot vērā izciļņu vai lenšu biezumu.

Tā iegūto lielāko mērīšanas rezultātu patur par kopējo platumu.

5. Ārējo diametru nosaka šādi: izmēra maksimālo perimetru un tā iegūto skaitli izdala ar π (3,1416).

6. papildinājums

Slodzes/ātruma testēšanas procedūra

1. RIEPAS SAGATAVOŠANA

1.1. Jaunas riepas uzmontē uz ražotāja noteikta testa loka.

1.2. Riepu piepūš līdz attiecīgajam spiedienam, kā izklāstīts šajā tabulā:

SPIEDIENS TESTA RIEPĀS |

Riepas versija | Ātruma kategorija | Spiediens |

| | bar | kPa |

MOPĒDI | | |

standarta | B | 2,25 | 225 |

pastiprināts | B | 3,00 | 300 |

MOTOCIKLI standarta | F, G, J, K | 2,50 | 250 |

L, M, N, P | 2,50 | 250 |

Q, R, S | 3,00 | 300 |

T, U, H, V [1] | 3,50 | 350 |

pastiprināts | F, G, J, K, L, M, N, P | 3,30 | 330 |

Q, R, S, T, U, H | 3,90 | 390 |

PĀRVEIDOTI MOTOCIKLI | 4PR | F, G, J, K, L, M | 3,70 | 370 |

6PR | 4,50 | 450 |

8PR | 5,20 | 520 |

Spiedienam citu tipu riepās jābūt tādam, kādu norādījis ražotājs.

1.3. Riepu ražotājs, norādot iemeslus, var prasīt izmantot spiedienu, kas atšķiras no uzskaitītā 1.2. iedaļā. Šajā gadījumā riepu piepūš līdz tādam spiedienam (skatīt I pielikuma 1.12.13. punktu).

1.4. Riepas/riteņa kombināciju vismaz trīs stundas iztur testa kameras temperatūrā.

1.5. Spiediens riepā ir tāds, kā norādīts 1.2. vai 1.3. punktā.

2. TESTA SECĪBA

2.1. Riepas/riteņa kombināciju uzmontē uz testa vārpstas un spiež pret tāda gluda spararata ārējo virsmu, kura diametrs ir 1,7 m ± 1 % vai 2,0 m ± 1 %.

2.2. Testa vārpstai pieliek slodzi, kas ir 65 % no šādām:

2.2.1. slodzes novērtējums atbilst kravnesības indeksam riepām ar ātruma simboliem līdz un ieskaitot "H",

2.2.2. slodzes novērtējums, kas saistīts ar maksimālo ātrumu 240 km/h riepām ar ātruma simbolu "V" (skatīt šā pielikuma 1.31.3. punktu),

2.2.3. slodzes novērtējums, kas saistīts ar maksimālo ātrumu 270 km/h riepām ar ātruma simbolu "W" (skatīt šā pielikuma 1.31.3. punktu),

2.2.4. slodzes novērtējums, kas saistīts ar riepu ražotāja norādīto maksimālo ātrumu riepām, kuras derīgas iepriekšminētiem ātrumiem 240 km/h (vai attiecīgā gadījumā 270 km/h) (skatīt 3.2.1.1. punktu),

2.2.5. mopēda riepām (ātruma kategorijas simbols B) testa slodze ir 65 % no testa cilindra 1,7 m diametrā un 67 % no testa cilindra 2,0 m diametrā.

2.3. Visā testā riepas spiedienu neatjauno un testa slodzi notur nemainīgu.

2.4. Testa laikā temperatūru testēšanas telpā notur starp 20 un 30 °C vai augstākā temperatūrā, ja tam piekrīt ražotājs.

2.5. Tests noris nepārtraukti saskaņā ar šādiem kritērijiem:

2.5.1. laiks pārejai no miera stāvokļa līdz testa sākuma ātrumam: 20 minūtes,

2.5.2. testa sākuma ātrums: vienāds ar riepas tipam paredzēto maksimālo ātrumu, ko samazina par 30 km/h, ja testu veic uz cilindra 2 m diametrā, vai par 40 km/h, ja testu veic uz cilindra 1,7 m diametrā,

2.5.2.1. maksimālais ātrums otrajā testā riepām, kas derīgas ātrumiem virs 240 km/h, izmēra apzīmējumā ar burtu kodu "V" identificētām riepām (vai 270 km/h izmēra apzīmējumā ar burtu kodu "Z" identificētām riepām) ir riepu ražotāja norādītais maksimālais ātrums (skatīt I pielikuma 1.2.15. punktu);

2.5.3. secīga ātruma palielināšana: 10 km/h,

2.5.4. testēšanas ilgums ar katru ātrumu: 10 minūtes,

2.5.5. kopējais testēšanas ilgums: viena stunda,

2.5.6. maksimālais testēšanas ātrums: riepas tipam paredzētais maksimālais ātrums, ja testu veic uz cilindra 2 m diametrā, un riepas tipam paredzētais maksimālais ātrums, ko samazina par 10 km/h, ja testu veic uz cilindra 1,7 m diametrā,

2.5.7. mopēda riepu (ātruma kategorijas simbols B) testēšanas ātrums ir 50 km/h, laiks, lai paātrinātu no miera stāvokļa līdz 50 km/h, ir 10 minūtes, tad notur vienmērīgu ātrumu 30 minūtes, un kopējais testēšanas ilgums ir 40 minūtes.

2.6. Tomēr, ja otro testu veic, lai riepām, kas derīgas ātrumiem virs 240 km/h, novērtētu augšējo veiktspēju, ir šāda procedūra:

2.6.1. divdesmit minūtes, lai palielinātu ātrumu no nulles līdz testa sākuma ātrumam,

2.6.2. divdesmit minūtes ar testa sākuma ātrumu,

2.6.3. desmit minūtes, lai ātrumu palielinātu līdz maksimālajam testēšanas ātrumam,

2.6.4. piecas minūtes ar maksimālo testēšanas ātrumu.

3. LĪDZVĒRTĪGAS TESTA METODES

Ja izmanto citādu testa metodi, kas nav aprakstīta 2. punktā, tad pierāda tās līdzvērtību.

7. papildinājums

Kravnesības atkarības no ātruma

Ātrums (km/h) | Kravnesības izmaiņas (%) |

Mopēds | loka diametra kods ≤ 12 | loka diametra kods ≥ 13 |

ātruma simbols | ātruma simbols | ātruma simbols |

B | J | K | L | J | K | L | M | N | P un vairāk |

30 | + 30 | + 30 | + 30 | + 30 | + 30 | + 30 | + 30 | + 30 | + 30 | + 30 |

50 | 0 | + 30 | + 30 | + 30 | + 30 | + 30 | + 30 | + 30 | + 30 | + 30 |

60 | | + 23 | + 23 | + 23 | + 23 | + 23 | + 23 | + 23 | + 23 | + 23 |

70 | | + 16 | + 16 | + 16 | + 16 | + 16 | + 16 | + 16 | + 16 | + 16 |

80 | | + 10 | + 10 | + 10 | + 10 | + 10 | + 10 | + 10 | + 10 | + 14 |

90 | | + 5 | + 5 | + 7,5 | + 5 | + 5 | + 7,5 | + 7,5 | + 7,5 | + 12 |

100 | | 0 | 0 | + 5 | 0 | 0 | + 5 | + 5 | + 5 | + 10 |

110 | | − 7 | 0 | + 2,5 | | 0 | + 2,5 | + 2,5 | + 2,5 | + 8 |

120 | | − 15 | − 6 | 0 | | | 0 | 0 | 0 | + 6 |

130 | | − 25 | − 12 | − 5 | | | | 0 | 0 | + 4 |

140 | | | | | | | | | 0 | 0 |

8. papildinājums

Dinamiskās riepu palielināšanās noteikšanas metode

1. DARBĪBAS JOMA UN APJOMS

1.1. Šo testa metodi piemēro to tipu motocikla riepām, kas minēti šā papildinājuma 3.4.1. punktā.

1.2. Paredzēts noteikt riepas maksimālo palielināšanos, ko izraisa maksimālā pieļaujamā ātruma radītie centrbēdzes spēki.

2. TESTA PROCEDŪRAS APRAKSTS

2.1. Testa asi un loku kontrolē, lai nodrošinātu, ka radiālā novirze ir mazāka par ± 0,5 mm un sānu pārvietojums ir mazāks par ± 0,5 mm, mērot riteņa borta ārējā perifērijā.

2.2. Profila zīmēšanas ierīce

Jebkura ierīce (projicēšanas kamera, grozāmi lukturi un citi), ar ko skaidri iezīmēt riepas šķērsgriezuma ārējo profilu vai izveidot aptverošo līkni perpendikulāri pret riepas ekvatoru protektora maksimālās deformācijas punktā.

Šī ierīce līdz minimumam samazina deformāciju un nodrošina konstantu (zināmu) attiecību (K) starp uzzīmēto profilu un faktiskajiem riepas izmēriem.

Ar šo ierīci varēs noteikt riepas profilu pret riteņa asi.

3. TESTA IZPILDĪŠANA

3.1. Testa laikā temperatūru testēšanas telpā notur starp 20 °C un 30 °C vai augstākā temperatūrā, ja tam piekrīt ražotājs.

3.2. Riepām ir jāiztur slodzes/ātruma tests saskaņā ar 6. papildinājumu bez jebkādiem defektiem.

3.3. Testējamo riepu uzmontē uz riteņa loka, kas atbilst piemērojamam standartam.

3.4. Spiedienu riepā (testa spiedienu) noregulē tā, kā norādīts 3.4.1. punktā.

3.4.1. Diagonālas vai pa diagonāli kārtainas (diagonālas) un pa diagonāli apjoztas riepas.

Ātruma kategorijas simbols | Riepas versija | Testa spiediens |

bar | kPa |

P/Q/R/S | standarta | 2,50 | 250 |

T un vairāk | standarta | 2,90 | 290 |

3.5. Riepas/riteņa kombināciju vismaz trīs stundas iztur testa telpas temperatūrā.

3.6. Pēc šīs izturēšanas spiedienu koriģē līdz lielumam, kāds norādīts 3.4.1. punktā.

3.7. Riteņa/riepas kombināciju uzmontē uz testa ass un pārbauda, lai nodrošinātu, ka tā griežas brīvi. Riepu var griezt motors, kas darbojas uz testa asi, vai citādi ar spiedienu testa cilindrā.

3.8. Visu komplektu paātrina bez pārtraukuma, lai piecās minūtēs sasniegtu riepas maksimālo iespējamo ātrumu.

3.9. Profila zīmēšanas ierīci uzstāda, rūpējoties par to, lai nodrošinātu, ka tā atrodas perpendikulāri pret testējamās riepas protektora rotācijas virzienu.

3.10. Kontrolē, lai protektora virsmas perifēriskais ātrums ir vienāds ar riepas maksimālo iespējamo ātrumu ± 2 %. Vismaz piecas minūtes iekārtai notur konstantu ātrumu un tad riepas šķērsgriezumu fiksē maksimālās deformācijas apgabalā vai pārbauda to, ka riepa nepārsniedz aptverošo līkni.

4. REZULTĀTU NOVĒRTĒŠANA

4.1. Riepas / riteņa komplekta apvalks ir tāds, kā tālāk piemērā.

+++++ TIFF +++++

Atsaucoties uz šā pielikuma 3.1.4. un 3.1.5. punktu, apvalka kontūrai ir noteiktas šādas robežvērtības.

Riepas ātruma kategorija | dynH (mm) |

Izmantošanas kategorija: Parastā | Izmantošanas kategorija: Sniega un īpaša |

P/Q/R/S | H × 1,10 | H × 1,15 |

T/U/H | H × 1,13 | H × 1,18 |

Virs 210 km/h | H × 1,16 | — |

4.1.1. Vajadzības gadījumā aptverošās līknes galvenie izmēri jāpielāgo, ņemot vērā konstanto attiecību K (skatīt iepriekšminēto 2.2. punktu).

4.2. Maksimālajā ātrumā riepas profila deformācija nepārsniedz apvalka kontūru attiecībā pret riepas asi.

4.3. Riepai neveic nekādus citus testus.

5. LĪDZVĒRTĪGAS TESTA METODES

Ja izmanto citādu testa metodi, kas nav aprakstīta 2. punktā, tad pierāda tās līdzvērtību.

III PIELIKUMS

PRASĪBAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM ATIECĪBĀ UZ RIEPU MONTĒŠANU

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1. Ievērojot 2. iedaļu, visas riepas, ko uzmontē transportlīdzeklim, ieskaitot rezerves riepas, ir apstiprinātas saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

1.2. Riepas piederumi

1.2.1. Visas transportlīdzeklim uzmontētās riepas ir identiskas attiecībā uz aspektiem, kas izriet no II pielikuma 1.1.5. punkta.

1.2.2. Uz vienas ass montē viena tipa riepas (skatīt II pielikuma 1.1. punktu).

1.2.3. Transportlīdzekļa ražotājs norāda riepu apzīmējumus saskaņā ar šīs nodaļas prasībām. Riepu ražotāja ar II pielikuma 3.1.4., 3.1.5. un 3.3. punktā noteiktajām pielaidēm izgatavotā(-s) riepa(-s) brīvi kustas tām paredzētajās atrašanās vietās. Telpai, kurā ritenis griežas, jābūt tādai, lai ļautu neierobežotu kustību, ja izmanto maksimālā pieļaujamā izmēra riepas transportlīdzekļa ražotāja paredzētajos piekares, stūres un riteņa aizsarga ierobežojumos.

1.3. Kravnesība

1.3.1. Maksimālās slodzes novērtējums, kas definēts II pielikuma 1.31. punktā un ņemot vērā II pielikuma 7. papildinājuma prasības, katrai transportlīdzeklim uzmontētai riepai ir vismaz līdzvērtīgs:

- maksimālajai pieļaujamai ass masai, ja ass ir aprīkota tikai ar vienu riepu,

- pusei no maksimālās pieļaujamās ass masas, ja ass ir aprīkota ar divām riepām vienotā struktūrā,

- 0,54 no maksimālās pieļaujamās ass masas, ja ass ir aprīkota ar divām riepām dubultā (pāra) struktūrā,

- 0,27 no maksimālās pieļaujamās ass masas, ja ass ir aprīkota ar diviem riepu komplektiem dubultā (pāra) struktūrā,

atsaucoties uz transportlīdzekļa ražotāja norādīto maksimālo pieļaujamo ass masu.

1.4. Iespējamais ātrums

1.4.1. Katrai transportlīdzeklim parasti uzmontētajai riepai jābūt ātruma kategorijas simbolam (skatīt II pielikuma 1.28. iedaļu) atbilstīgi transportlīdzekļa maksimālajam paredzētajam ātrumam (kā norādījis transportlīdzekļa ražotājs, ieskaitot atbilstības kontroles atļauto pielaidi sērijveida ražošanai) vai piemērotajai slodzes / ātrums kombinācijai (skatīt II pielikuma 1.27. iedaļu).

1.4.2. Iepriekšminētā specifikācija neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas parasti aprīkoti ar parastām riepām un palaikam apgādāti ar sniega riepām vai universālām riepām.

Tomēr šajā gadījumā sniega riepu vai universālo riepu ātruma kategorijas simbolam jāatbilst lielākam ātrumam nekā transportlīdzekļa maksimālais paredzētais ātrums (ko norādījis transportlīdzekļa ražotājs) vai vismaz 130 km/h (vai abiem diviem).

Ja tomēr transportlīdzekļu maksimālais paredzētais ātrums (ko norādījis transportlīdzekļa ražotājs) ir lielāks par ātrumu, kurš atbilst sniega riepu vai universālo riepu ātruma kategorijas simbolam, tad maksimālā ātruma brīdinošā etiķete, kas norāda iespējamo maksimālo ātrumu sniega riepām, transportlīdzeklī jāizstāda vadītājam viegli saskatāmā vietā.

2. ĪPAŠI GADĪJUMI

2.1. Riepas, kam saskaņā ar Direktīvu 92/23/EEK ir piešķirts detaļas tipa apstiprinājums, var uzmontēt arī motocikliem ar blakusvāģi, trīsriteņu mopēdiem, tricikliem un kvadricikliem.

2.2. Motocikla riepas var uzmontēt arī mopēdiem.

2.3. Transportlīdzekļiem, kam īpašo izmantošanas apstākļu dēļ ir uzmontētas riepas, kuras nav motocikla riepas, pasažieru automobiļa riepas vai komerciāla transportlīdzekļa riepas (piemēram, lauksaimniecības tehnikas riepas, pašizgāzēju un iekrāvēju riepas, visu apvidus transportlīdzekļu riepas), nepiemēro II pielikuma prasības, ar noteikumu, ka apstiprinātāja iestāde ir pārliecinājusies, ka uzmontētās riepas ir derīgas transportlīdzekļa darbības apstākļos.

2.4. Riepas, kas uzmontētas mazas jaudas mopēdiem, kuri definēti I pielikuma piezīmē Direktīvā 92/61/EEK par tipa apstiprinājumu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, īpašu izmantošanas apstākļu dēļ var būt citāda tipa nekā tās, kam piemēro šīs nodaļas prasības, ar noteikumu, ka iestāde, kura ir atbildīga par transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu, saņem garantiju, ka uzmontētās riepas ir derīgas transportlīdzekļa izmantošanas apstākļos.

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz riepu uzmontēšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem

+++++ TIFF +++++

2. NODAĻA

DIVRITEŅU VAI TRĪSRITEŅU MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU APGAISMES IERĪCES UN GAISMAS SIGNĀLIERĪCES

PIELIKUMU SARAKSTS

| | lappuse |

I PIELIKUMS | Vispārīgās prasības, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētu apgaismes ierīču un gaismas signālierīču tipa detaļas tipa apstiprināšanu … | 73 |

1. papildinājums | Izstarotās gaismas krāsas - Trīskrāsainās koordinātes … | 79 |

2. papildinājums | Apstiprinājuma zīmju paraugi … | 80 |

II PIELIKUMS | Prasības, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzēto priekšējo gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturu, pakaļējo lukturu, bremžu signāllukturu, virzienrādītāju, pakaļējās numura zīmes apgaismojuma ierīces, priekšējo miglas lukturu, pakaļējo miglas lukturu, atpakaļgaitas lukturu un atstarotāju detaļas tipa apstiprināšanu … | 88 |

1. papildinājums | Telpiskas gaismas izplatīšanās minimālais horizontālais (H) un vertikālais (V) leņķis … | 91 |

2. papildinājums | Fotometriskie mērījumi … | 92 |

3. papildinājums | Pakaļējās numura zīmes apgaismes ierīces fotometriskie mērījumi … | 93 |

4. papildinājums | Informācijas dokuments … | 94 |

5. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts … | 95 |

III PIELIKUMS | Prasības, kas attiecas uz detaļas tipa apstiprināšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem uzstādītām ierīcēm (galvenajiem lukturiem), kurās tuvās un/vai tālās gaismas izstarošanai izmanto kvēlspuldzes vai halogenās kvēlspuldzes … | 96 |

III-A PIELIKUMS | Mopēdu galvenie lukturi … | 98 |

1. papildinājums | Fotometriskie testi galvenajiem lukturiem, kas aprīkoti ar S3 un S4 kategorijas lampā … | 99 |

2. papildinājums | Fotometriskie testi galvenajiem lukturiem, kas aprīkoti ar HS2 kategorijas halogēnu lampām … | 101 |

3. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz galveno lukturi, kas paredzēts mopēdiem … | 103 |

4. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz mopēdiem paredzētu galveno lukturi … | 104 |

III-B PIELIKUMS | Motociklu un triciklu galvenie lukturi, kuru kvēlspuldzes izstaro simetrisku tuvo gaismu un tālo gaismu … | 105 |

1. papildinājums | Fotometriskie testi … | 107 |

2. papildinājums | Galveno lukturu fotometriskās uzvedības stabilitātes tests … | 109 |

3. papildinājums | Prasības lukturiem ar plastmasas materiālu lēcām un lēcu vai materiāla paraugu un sakomplektētu lukturu testēšanā … | 110 |

4. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz galveno lukturi, kas aprīkots ar kvēlspuldzēm, kuras izstaro simetrisku tuvo gaismu un tālo gaismu, un ir paredzēts uzstādīšanai motocikliem un tricikliem … | 111 |

5. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz galveno lukturi, kas aprīkots ar kvēlspuldzēm, kuras izstaro simetrisku tuvo gaismu un tālo gaismu, un ir paredzēts motocikliem un tricikliem … | 112 |

III-C PIELIKUMS | Motociklu un triciklu galvenie lukturi, kas izstaro asimetrisku tuvo gaismu un tālo gaismu un ir aprīkoti ar halogēnu kvēlspuldzēm (HS1 lampas) vai R2 kategorijas kvēlspuldzēm … | 113 |

1. papildinājums | Mērīšanas ekrāns … | 117 |

2. papildinājums | Galveno lukturu fotometriskās uzvedības stabilitātes testi … | 118 |

3. papildinājums | Prasības lukturiem ar plastmasas materiālu lēcām un lēcu vai materiāla paraugu un sakomplektētu lukturu testēšanā … | 119 |

4. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz motocikliem un tricikliem paredzētā galvenā luktura tipu, kas aprīkots ar halogēnu kvēlspuldzēm (HS1 lampas) vai R2 kategorijas kvēlspuldzēm, kuras izstaro asimetrisku tuvo gaismu un tālo gaismu … | 120 |

5. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz motocikliem un tricikliem paredzētā galvenā luktura tipu, kas aprīkots ar halogēnu kvēlspuldzēm (HS1 lampas) vai R2 kategorijas kvēlspuldzēm, kuras izstaro asimetrisku tuvo gaismu un tālo gaismu … | 121 |

III-D PIELIKUMS | Motocikliem un tricikliem paredzētie galvenie lukturi, kas izstaro asimetrisku tuvo gaismu un tālo gaismu un ir aprīkoti ar halogēnu kvēlspuldzēm, izņemot HS1 lampas … | 122 |

1. papildinājums | Mērīšanas ekrāns … | 127 |

2. papildinājums | Galveno lukturu fotometriskās uzvedības stabilitātes testi … | 130 |

3. papildinājums | Prasības lukturiem ar plastmasas materiālu lēcām un lēcu vai materiāla paraugu un sakomplektētu lukturu testēšanā … | 133 |

4. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz galveno lukturi, kas aprīkots ar halogēnu kvēlspuldzēm, kuras izstaro asimetrisku tuvo gaismu un tālo gaismu, un ir paredzēts uzstādīšanai motocikliem un tricikliem … | 142 |

5. papildinājums | Detaļas tipa apstiprināšanas sertifikāts attiecībā uz galveno lukturi, kas aprīkots ar halogēnu kvēlspuldzēm, kuras izstaro asimetrisku tuvo gaismu un tālo gaismu, un ir paredzēts motocikliem un tricikliem … | 143 |

IV PIELIKUMS | Kvēlspuldzes, ko paredzēts izmantot mopēdu, motociklu un triciklu detaļas tipa apstiprinātos lukturos … | 144 |

1. līdz 22. papildinājums | (Skatīt IV pielikumu) … | 146 |

23. papildinājums | Apstiprinājuma zīmes paraugs … | 211 |

24. papildinājums | Lampas kvēldiegu gaismas centrs un formas … | 212 |

I PIELIKUMS

VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ DIVRITEŅU VAI TRĪSRITEŅU MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM PAREDZĒTU APGAISMES IERĪČU UN GAISMAS SIGNĀLIERĪČU TIPA DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀŠANU

1. Šajā nodaļā:

"ierīces tips" ir ierīces, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem, kā:

1.1. marka vai tirdzniecības nosaukums;

1.2. optiskās sistēmas parametri;

1.3. tādu detaļu pievienošana vai izslēgšana, kas darbībā var mainīt optiskos rezultātus atstarošanas, refrakcijas vai absorbcijas un/vai deformācijas dēļ;

1.4. paredzētā izmantošana ar vadības ierīcēm labajā vai kreisajā pusē, vai abējādi;

1.5. lēcu un pārklājumu materiāli, ja tādi ir.

2. PIETEIKUMS PAR IERĪCES TIPA DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀŠANU

2.1. Pieteikumā par ierīces tipa detaļas tipa apstiprināšanu, ko iesniedz saskaņā ar 3. pantu Padomes 1992. gada 30. jūnija Direktīvā 92/61/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu, jānodrošina šādas ziņas:

2.1.1. paredzētā(-s) ierīces funkcija(-s);

2.1.2. galvenajam lukturim — vai paredzēts braukšanai pa abām ceļa pusēm, vai tikai pa kreiso, vai labo pusi;

2.1.3. virzienrādītājiem — kategorija.

2.2. Katra ierīces tipa pieteikumam par detaļas tipa apstiprināšanu jāpievieno:

2.2.1. pietiekami detalizēti rasējumi trijos eksemplāros, lai tipu varētu identificēt, un ģeometriskie nosacījumi tā uzstādīšanai uz transportlīdzekļa kopā ar novērošanas virzienu, kas testu laikā jāņem vērā kā pamatass (horizontālais leņķis H = 0, vertikālais leņķis V = 0), un punktu, kurš šajos testos jāņem par atskaites centru; galveno lukturu rasējumiem jāparāda vertikāls (aksiāls) griezums un skats no priekšpuses, ja vajadzīgs, informācija par lēcas rievām; rasējumos jāparāda arī obligātā detaļas tipa apstiprinājuma zīmes paredzētā atrašanās vieta un vajadzības gadījumā papildu simboli attiecībā uz šīs zīmes taisnstūri;

2.2.2. īss tehniskais apraksts, jo īpaši ar sīku informāciju par paredzēto kvēlspuldzes kategoriju vai kategorijām, izņemot lampas ar nenomaināmiem gaismas avotiem.

2.3. Pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz arī divi tās ierīces paraugi, par kuru iesniegts pieteikums par detaļas tipa apstiprināšanu.

2.4. To plastmasas materiālu testēšanai, no kuriem izgatavotas galveno lukturu [1] un priekšējo miglas lukturu lēcas, jāpiegādā:

2.4.1. trīspadsmit lēcas,

2.4.1.1. sešas šādas lēcas var aizstāt ar sešiem vismaz 60 mm × 80 mm lieliem materiāla paraugiem, kuriem ir plakana vai izliekta ārējā virsma un vidū vismaz 15 mm × 15 mm liels plakans laukums (izliekuma rādiuss nav mazāks par 300 mm);

2.4.1.2. katrai šādai lēcai vai materiāla paraugam jābūt izgatavotam, izmantojot sērijveida ražošanas metodi;

2.4.2. atstarotājs, kuram lēcu var uzlikt saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

2.5. Lēcu un pārklājumu, ja tādi ir, materiāli jāpievieno testa pārskatam par šo materiālu un pārklājumu īpašībām, ja tie jau ir testēti.

2.6. Kompetentajai iestādei pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas jāpārbauda, vai ir paredzēti pasākumi, kas garantē ražojumu atbilstības efektīvu kontroli.

3. PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ IERĪČU MARĶĒŠANU UN ZĪMĒM

3.1. Uz ierīcēm skaidri salasāmā un neizdzēšamā veidā jānorāda:

3.1.1. marka vai tirdzniecības nosaukums;

3.1.2. kvēlspuldzei(-ēm) paredzētā kategorija vai kategorijas; tas neattiecas uz lampām ar nenomaināmiem gaismas avotiem;

3.1.3. lampām ar nenomaināmiem gaismas avotiem jānosaka nominālais spriegums un nominālā jauda vatos;

3.1.4. detaļas tipa apstiprinājuma zīme saskaņā ar Direktīvas 92/61/EEK 8. panta noteikumiem. Galvenajiem lukturiem zīmes jāizvieto uz lēcas vai lampas galvenās daļas (spoguli uzskata par galveno daļu). Ja lēca nav atdalīta no galvenās daļas, tad pietiks ar izvietojumu uz lēcas. Šis izvietojums jāparāda 2.2.1. punktā minētajos rasējumos. Skatīt piemēru šā pielikuma 2. papildinājumā.

4. IERĪCES DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀŠANA

4.1. Ja vienas un tās pašas ierīces daļu veido vismaz divas ierīces, tad detaļas tipa apstiprinājumu var piešķirt tikai tad, ja katra no šīm ierīcēm atbilst šīs nodaļas prasībām.

5. OBLIGĀTĀS PRASĪBAS PRODUKCIJAS KONTROLES PROCEDŪRU ATBILSTĪBAI

5.1. Vispārīgi noteikumi

5.1.1. Atbilstības prasības uzskata par izpildītām no mehāniskā un ģeometriskā viedokļa, ja atšķirības nepārsniedz nenovēršamās ražošanas novirzes no šīs direktīvas prasībām.

5.1.2. Sērijveidā ražoto ierīču atbilstību attiecībā uz fotometriju nedrīkst apstrīdēt, ja fotometriskajā testēšanā brīvi izvēlētai ierīcei un signāllampām, galvenajiem lukturiem vai priekšējiem miglas lukturiem, kas aprīkoti ar standarta kvēlspuldzēm, neviena izmērītā vērtība nelabvēlīgi nenovirzās no šajā direktīvā paredzētajām vērtībām vairāk nekā par 20 %.

5.1.3. Ja iepriekš aprakstītā testa rezultāti neatbilst prasībām, tad jāatkārto ierīcēm signāllampu, galveno lukturu vai priekšējo miglas lukturu testi, izmantojot citu standarta kvēlspuldzi.

5.1.4. Ierīces ar neapšaubāmiem defektiem ignorē.

5.1.5. Trīskrāsainās koordinātes jāpiemēro signāllampām, galvenajiem lukturiem vai priekšējiem miglas lukturiem, ja tie ir aprīkoti ar kvēlspuldzēm no A standarta krāsas temperatūras.

5.2. Minimālās prasības ražotājam atbilstības verifikācijai

Pēc atbilstīgiem starplaikiem apstiprinājuma zīmes īpašniekam jāveic vismaz šādi katra ierīces tipa testi. Testi jāveic saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

Ja kāds ņemtais paraugs neatbilst attiecīgā testa tipam, tad ņem un testē turpmākos paraugus. Ražotājam jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgo ražojumu atbilstību.

5.2.1. Testu būtība

Testējot atbilstību šai direktīvai jāapskata motociklu un triciklu galveno lukturu fotometriskie un kolorimetriskie parametri un vertikālā novietojuma galējās robežas maiņas verifikācija karstuma ietekmē.

5.2.2. Izmantotās testu metodes

5.2.2.1. Testi parasti jāveic saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām metodēm.

5.2.2.2. Ar tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas ir atbildīga par apstiprināšanas testu izpildi, katrā ražotāja veiktajā atbilstības testā var izmantot līdzvērtīgas metodes. Ražotājs ir atbildīgs par pierādīšanu, ka piemērotās metodes ir līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas šajā direktīvā.

5.2.2.3. Piemērojot 5.2.2.1. un 5.2.2.2. punktu, nepieciešama regulāra testa aparatūras kalibrēšana un korelācija ar kompetentās iestādes mērījumiem.

5.2.2.4. Visos gadījumos par standartmetodēm jāizmanto tās, kas noteiktas šajā direktīvā, jo īpaši administratīvajai pārbaudei un parauga noņemšanai.

5.2.3. Parauga noņemšana

Ierīces paraugus izvēlas izlases veidā no vienādas ražošanas partijas. Vienāda partija ir viena tipa ierīču komplekts, kas definēts atbilstīgi ražotāja ražošanas metodēm.

Parasti novērtējums jāattiecina uz atsevišķu rūpnīcu sērijveida ražojumiem. Tomēr ražotājs var apvienot dokumentāciju par viena tipu, kas ražots dažādās rūpnīcās, ja tās izmanto to pašu kvalitātes sistēmu un kvalitātes pārvaldību.

5.2.4. Izmērītie un reģistrētie fotometriskie un kolorimetriskie parametri

Veic ierīces fotometriskos mērījumus attiecīgajos pielikumos noteiktajos punktos, ja vien nav noteikts citādāk. Jāievēro trīskrāsainās koordinātes.

5.2.5. Pieņemamības kritēriji

Ražotājs ir atbildīgs par testa rezultātu statistisko pētīšanu un pēc vienošanās ar kompetento iestādi nosaka šo ražojumu pieņemamības kritērijus, lai ievērotu Direktīvas 92/61/EEK VI pielikumā noteiktās ražojumu atbilstības verifikācijas specifikācijas.

Pieņemamības kritērijiem jābūt tādiem, lai ar 95 % ticamības pakāpi minimālā varbūtība izturēt izlases veida pārbaudi saskaņā ar 6. iedaļu (pirmais paraugs) būtu 0,95.

6. MINIMĀLĀS PARAUGA NOŅEMŠANAI PRASĪBAS INSPEKTORAM

6.1. Vispārīgi

6.1.1. Atbilstības prasības uzskata par izpildītām no mehāniskā un ģeometriskā viedokļa, ja atšķirības nepārsniedz nenovēršamās ražošanas novirzes no šīs direktīvas prasībām.

6.1.2. Sērijveidā ražoto ierīču atbilstību attiecībā uz fotometriju nedrīkst apstrīdēt, ja fotometriskajā testēšanā brīvi izvēlētai ierīcei un signāllampām, galvenajiem lukturiem vai priekšējiem miglas lukturiem, kas aprīkoti ar standarta kvēlspuldzēm, neviena izmērītā vērtība nelabvēlīgi nenovirzās no šajā direktīvā paredzētajām vērtībām vairāk nekā par 20 %.

6.1.3. Trīskrāsainās koordinātes jāpiemēro signāllampām, galvenajiem lukturiem vai priekšējiem miglas lukturiem, ja tie ir aprīkoti ar kvēlspuldzēm no A standarta krāsas temperatūras.

6.2. Pirmā parauga noņemšana

Pirmajā parauga noņemšanā izlases veidā izvēlas četras ierīces. Pirmo no diviem paraugiem marķē "A", otro paraugu marķē "B".

6.2.1. Gadījumi, kad atbilstība netiek apstrīdēta.

6.2.1.1. Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās parauga noņemšanas procedūras sērijveidā ražotās ierīces atbilstību nedrīkst apstrīdēt, ja ierīcei nelabvēlīgos virzienos izmērīto lielumu novirze ir šāda.

6.2.1.1.1. Paraugs A

A1: | viena ierīce | 0 %, |

viena ierīce ne vairāk kā | 20 %; |

A2: | abas ierīces vairāk nekā | 0 %, |

bet ne vairāk kā | 20 %, |

sāk paraugu B

6.2.1.1.2. Paraugs B

B1: | abas ierīces | 0 %. |

6.2.2. Atbilstība tiek apstrīdēta.

6.2.2.1. Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās parauga noņemšanas procedūras sērijveidā ražotās ierīces atbilstību jāapstrīd un jāpieprasa ražotājam nodrošināt savu ražojumu atbilstību prasībām (pielīdzināšana), ja ir šādas ierīcei izmērīto lielumu novirzes.

6.2.2.1.1. Paraugs A

A3: | viena ierīce ne vairāk kā | 20 %, |

viena ierīce vairāk nekā | 20 %, |

bet ne vairāk kā | 30 %. |

6.2.2.1.2. Paraugs B

B2: | A2 gadījumā | |

viena ierīce vairāk nekā | 0 %, |

bet ne vairāk kā | 20 %, |

viena ierīce ne vairāk kā | 20 %; |

B3: | A2 gadījumā | |

viena ierīce | 0 %, |

viena ierīce vairāk nekā | 20 %, |

bet ne vairāk kā | 30 %. |

6.2.3. Apstiprinājums tiek anulēts

Atbilstība jāapstrīd un jāpiemēro Direktīvas 92/61/EEK 10. pants, ja pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās parauga noņemšanas procedūras ir šādas ierīcei izmērīto lielumu novirzes.

6.2.3.1. Paraugs A

A4: | viena ierīce ne vairāk kā | 20 %, |

viena ierīce vairāk nekā | 30 %; |

A5: | abas ierīces vairāk nekā | 20 %. |

6.2.3.2. Paraugs B

B4: | A2 gadījumā | |

viena ierīce vairāk nekā | 0 %, |

bet ne vairāk kā | 20 %, |

viena ierīce vairāk nekā | 20 %; |

B5: | A2 gadījumā | |

abas ierīces vairāk nekā | 20 %; |

B6: | A2 gadījumā | |

viena ierīce | 0 %, |

viena ierīce vairāk nekā | 30 %. |

6.3. Atkārtota parauga noņemšana

Divos mēnešos pēc paziņošanas A3, B2, B3 gadījumā jāveic atkārtota parauga noņemšana, trešais paraugs C no divām ierīcēm un ceturtais paraugs D no divām īpašām brīdinājuma signāllampām jāizvēlas no krājumiem, kas izgatavoti pēc pielīdzināšanas.

6.3.1. Atbilstība netiek apstrīdēta.

6.3.1.1. Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās parauga noņemšanas procedūras sērijveidā ražotās ierīces atbilstību nedrīkst apstrīdēt, ja ierīcei izmērīto lielumu novirze ir šāda.

6.3.1.1.1. Paraugs C

C1: | viena ierīce | 0 %, |

viena ierīce ne vairāk kā | 20 %; |

C2: | abas ierīces vairāk nekā | 0 %, |

bet ne vairāk kā | 20 %, |

sāk paraugu D

6.3.1.1.2. Paraugs D

D1: | C2 gadījumā | |

abas ierīces | 0 %. |

6.3.2. Atbilstība tiek apstrīdēta.

6.3.2.1. Pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās parauga noņemšanas procedūras sērijveidā ražotās ierīces atbilstību jāapstrīd un jāpieprasa ražotājam nodrošināt savu ražojumu atbilstību prasībām (pielīdzināšana), ja ir šādas ierīcei izmērīto lielumu novirzes.

6.3.2.1.1. Paraugs D

D2: | C2 gadījumā | |

viena ierīce vairāk nekā | 0 %, |

bet ne vairāk kā | 20 %, |

viena ierīce ne vairāk kā | 20 %. |

6.3.3. Apstiprinājums tiek anulēts

Atbilstība jāapstrīd un jāpiemēro Direktīvas 92/61/EEK 10. pants, ja pēc šā pielikuma 1. attēlā parādītās parauga noņemšanas procedūras ir šādas ierīcei izmērīto lielumu novirzes.

6.3.3.1. Paraugs C

C3: | viena ierīce ne vairāk kā | 20 %, |

viena ierīce vairāk nekā | 20 %; |

C4: | abas ierīces vairāk nekā | 20 %. |

6.3.3.2. Paraugs D

D3: | C2 gadījumā | |

viena ierīce vienāda vai vairāk nekā | 0 %, |

viena ierīce vairāk nekā | 20 %. |

+++++ TIFF +++++

1. attēls

1. papildinājums

Izstarotās gaismas krāsas

Trīskrāsainās koordinātes

SARKANS | dzeltenā robeža: | y ≤ 0,335 |

purpurkrāsas robeža: | z ≤ 0,008 |

BALTS | zilā robeža: | x ≥ 0,310 |

dzeltenā robeža: | x ≤ 0,500 |

zaļā robeža: | y ≤ 0,150 + 0,640 × |

zaļā robeža: | y ≤ 0,440 |

purpurkrāsas robeža: | y ≥ 0,050 + 0,750 × |

sarkanā robeža: | y ≥ 0,382 |

DZINTARA KRĀSA | dzeltenā robeža: | y ≤ 0,429 |

sarkanā robeža: | y ≥ 0,398 |

baltā robeža: | z ≤ 0,007 |

Lai pārbaudītu iepriekšminētās robežas, var izmantot gaismas avotu ar krāsas temperatūru 2856 K (Starptautiskās apgaismošanas komisijas (CIE) A apgaismotājs), savienojumā ar atbilstošiem filtriem.

Atstarotājiem ierīci apgaismo ar CIE standarta A apgaismotāju, ar novirzes leņķi 1/3° un apgaismošanas leņķi V = H = 0° vai, ja tas veido bezkrāsas atstarošanas virsmu, leņķis V = ± 5°, H = 0°, gaismas plūsmas trīskrāsainajām koordinātēm atstarotās jābūt iepriekšminētajās robežās.

2. papildinājums

Apstiprinājuma zīmju paraugi

+++++ TIFF +++++

1. attēls

Ierīce ar iepriekš norādīto EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi ir Nīderlandē (e4) ar numuru 00243 apstiprināts 11. kategorijas virzienrādītājs. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šīs direktīvas II pielikuma prasībām sākotnējā versijā.

Virzienrādītājiem bulta norāda, ka gaismas izplatīšanās horizontālajā plaknē ir asimetriska un ka vajadzīgās fotometriskās vērtības ir apmierinošas 80° leņķī uz labo pusi; ierīce ir redzama izstarotās gaismas pretējā pusē. Paraugā redzams virzienrādītājs, kas uzmontēts uz transportlīdzekļa labajā pusē.

Grupētu, kombinētu vai savietotu lukturu vienkāršots marķējums, ja divi vai vairāki lukturi ir tā paša komplekta daļas.

+++++ TIFF +++++

1.a attēls(Vertikālās un horizontālās līnijas shematiski attēlo gaismas signālierīces kontūras. Tās nav apstiprinājuma zīmes daļa.)

Piezīme:

Šie trīs apstiprinājuma zīmju paraugi (A, B un C) attēlo trīs iespējamos apgaismes ierīces marķējuma variantus, ja divi vai vairāki lukturi ir tā paša grupētu, kombinētu vai savietotu lukturu komplekta daļas.

Tie norāda, ka ierīce apstiprināta Nīderlandē (e4) ar apstiprinājuma numuru 3333, un aptver:

- 1. klases atstarotāju, kas apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 76/757/EEK sākotnējā versijā;

- sarkanu pakaļējais gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturi (R), kas apstiprināts saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu sākotnējā versijā;

- pakaļējo miglas lukturi (F), kas apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 77/538/EEK sākotnējā versijā;

- atpakaļgaitas lukturi (AR), kas apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 77/539/EEK sākotnējā versijā;

- bremžu signāllukturi (S), kas apstiprināts saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu sākotnējā versijā.

EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmes paraugs

+++++ TIFF +++++

1.b attēls |

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

1.c attēls | 1.d attēls |

Iepriekš norādītais atstarotājs ar EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi ir 1. klases atstarotājs, kas apstiprināts Nīderlandē (4) ar numuru 216 saskaņā ar Direktīvu 76/757/EEK; ja a ≥ 4 mm, piemēro šīs direktīvas II pielikuma 9.1. iedaļā atstarotājiem noteiktās prasības.

+++++ TIFF +++++

2. attēls

Galvenais lukturis ar iepriekšminēto EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi apstiprināts Nīderlandē (e4) ar apstiprinājuma numuru 00243 saskaņā ar šīs direktīvas III-A pielikumu sākotnējā versijā. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šīs direktīvas prasībām sākotnējā versijā.

+++++ TIFF +++++

3. attēls

Galvenais lukturis ar iepriekšminēto EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi ir galvenais lukturis, kas atbilst šīs direktīvas III-B pielikuma prasībām sākotnējā versijā un ir paredzēts tikai kustībai pa labo pusi.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

4. attēls | 5. attēls |

Galvenais lukturis ar iepriekšminēto EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi ir galvenais lukturis, kas atbilst šīs direktīvas III-B pielikuma prasībām sākotnējā versijā un ir paredzēts |

tikai kustībai pa kreiso pusi | abām satiksmes sistēmām, attiecīgi koriģējot optiskā mezgla vai luktura novietojumu uz transportlīdzekļa |

+++++ TIFF +++++

6. attēls

Galvenais lukturis ar iepriekšminēto EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi ir tāds galvenais lukturis ar lēcu no plastmasas materiāla, kas atbilst šīs direktīvas III-C pielikuma prasībām sākotnējā versijā.

Tas ir projektēts tā, ka tuvās gaismas kvēldiegs var būt ieslēgts vienlaicīgi ar tālo gaismu un/vai citu savstarpēji apvienotu apgaismošanu.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

7. attēls | 8. attēls |

Galvenais lukturis ar iepriekšminēto EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi ir galvenais lukturis, kas atbilst šīs direktīvas III-D pielikuma prasībām sākotnējā versijā. |

Tikai attiecībā uz tuvo gaismu un paredzēts tikai satiksmei pa kreiso pusi | Tikai attiecībā uz tālo gaismu |

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

9. attēls | 10. attēls |

Galvenais lukturis ar iepriekšminēto EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi ir tāds galvenais lukturis ar lēcu no plastmasas materiāla, kas atbilst šīs direktīvas III-D pielikuma prasībām sākotnējā versijā un paredzēts |

abām satiksmes sistēmām | tikai kustībai pa labo pusi |

Grupētu, kombinētu vai savietotu lukturu vienkāršots marķējums.

+++++ TIFF +++++

11. attēls(Vertikālās un horizontālās līnijas shematiski attēlo gaismas signālierīces kontūras. Tās nav EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmes daļa.)

Piezīme:

Četri iepriekš norādītie paraugi atbilst tādai apgaismes ierīcei ar EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi, kas attiecas uz:

- priekšējo gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturi (A), kas apstiprināts saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu sākotnējā versijā;

- galveno tuvās gaismas lukturi (HCR), kas paredzēts satiksmei pa labo un kreiso pusi, un tālo gaismu ar maksimālo intensitāti starp 86,250 un 101,250 kandelām (norādīts ar 30. numuru) un ar lēcu no plastmasas materiāla, apstiprinātu saskaņā ar šīs direktīvas III-D pielikumu sākotnējā versijā;

- priekšējo miglas lukturi B ar lēcu no plastmasas materiāla, kas apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 76/762/EEK sākotnējā versijā;

- 11. kategorijas priekšējo virzienrādītāju, kas apstiprināts saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu sākotnējā versijā.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

12. attēls | 13. attēls |

Iepriekš norādītais galvenais lukturis ar EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi ir galvenais lukturis, kas atbilst Direktīvas 76/761/EEK prasībām |

tikai attiecībā uz tuvo gaismu un paredzēts tikai satiksmei pa kreiso pusi | tikai attiecībā uz tālo gaismu |

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

14. attēls | 15. attēls |

Galvenā luktura ar lēcu no plastmasas materiāla, kas atbilst Direktīvas 76/761/EEK prasībām attiecībā uz šīs direktīvas III-D pielikuma 3. papildinājumu, identifikācija. |

Gan tuvajai gaismai, gan tālajai gaismai un paredzēts tikai satiksmei pa labo pusi | Tikai tuvajai gaismai un paredzēts tikai satiksmei pa kreiso pusi |

Tuvās gaismas luktura kvēldiegs nedrīkst būt ieslēgts vienlaicīgi ar tālās gaismas luktura kvēldiegu un/vai citu galveno lukturi, ar kuru tas ir savietots. |

II PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ DIVRITEŅU VAI TRĪSRITEŅU MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM PAREDZĒTO PRIEKŠĒJO GABARĪTGAISMAS (STĀVGAISMAS) LUKTURU, PAKAĻĒJO LUKTURU, BREMŽU SIGNĀLLUKTURU, VIRZIENRĀDĪTĀJU, PAKAĻĒJĀS NUMURA ZĪMES APGAISMOJUMA IERĪCES, PRIEKŠĒJO MIGLAS LUKTURU, PAKAĻĒJO MIGLAS LUKTURU, ATPAKAĻGAITAS LUKTURU UN ATSTAROTĀJU DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀŠANU

1. DEFINĪCIJAS

Attiecīgās definīcijas izklāstītas I pielikumā Padomes 1993. gada 29. oktobra Direktīvā 93/92/EEK par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

1.1. "Lēca" ir luktura (ierīces) ārējā detaļa, kas laiž gaismu caur apgaismojošo virsmu.

1.2. "Pārklājums" ir jebkurš(-i) izstrādājums(-i), kas vienā vai vairākos slāņos uzklāts uz lēcas ārējās virsmas.

1.3. "Dažāda veida ierīces" ir ierīces, kas atšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem, kā:

1.3.1. marka vai tirdzniecības nosaukums;

1.3.2. optiskās sistēmas parametri;

1.3.3. tādu detaļu piemontēšana vai nomontēšana, kas darbības laikā spēj mainīt atstarošanas, refrakcijas, absorbcijas un/vai deformācijas optiskos efektus;

1.3.4. kvēlspuldzes tips;

1.3.5. lēcu un pārklājumu, ja tādi ir, materiāli.

2. PAPILDU INFORMĀCIJA DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMA ZĪMEI VIRZIENRĀDĪTĀJIEM

2.1. Vispārīgā gadījumā virzienrādītāja skaitlim, kas norāda, ka tas ir priekšējais virzienrādītājs (11. kategorija) vai pakaļējais virzienrādītājs (12. kategorija) jāatrodas tuvu detaļas tipa apstiprinājuma zīmes taisnstūrim un pretim detaļas tipa apstiprinājuma numuram.

2.2. Virzienrādītājiem, kam vienā pusē minimālā gaismas intensitāte saskaņā ar 4.7.1. punktu nesasniedz vajadzīgo leņķi H = 80°, zem detaļas tipa apstiprinājuma zīmes taisnstūra jāpiestiprina horizontāla bulta, kuras smaile vērsta virzienā, kur minimālā gaismas intensitāte saskaņā ar 4.7.1. punktu sasniedz vismaz leņķi H = 80°.

3. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

Ierīces jāprojektē un jākonstruē tā, lai normālos ekspluatācijas apstākļos un par spīti vibrācijām, kurām tās var tikt pakļautas, to pareiza darbība paliek neskarta, un tās saglabā šā pielikuma paredzētos parametrus.

4. IZSTAROTĀS GAISMAS INTENSITĀTE

Abu ierīču izstarotās gaismas intensitātei uz pamatass jāsasniedz vismaz divas turpmāk tabulā norādītās minimālās vērtības, un tā nedrīkst pārsniegt maksimālās vērtības. Nevienā virzienā nedrīkst pārsniegt noteiktās maksimālās vērtības.

| | min (cd) | max (cd) |

4.1. | Pakaļējie gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturi | 4 | 12 |

4.2. | Priekšējie gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturi | 4 | 60 |

4.3. | Bremžu signāllukturi | 40 | 100 |

4.4. | Virzienrādītāji | | |

4.4.1. | Priekšējie (11. kategorija) (skatīt 1. papildinājumu) | 90 | 700 [1] |

4.4.2. | Pakaļējie (12. kategorija) (skatīt 1. papildinājumu) | 50 | 200 |

4.5. Laukumos, kas ir noteikti 1. papildinājuma diagrammās, ārpus pamatass izstarotās gaismas intensitātei katrā virzienā atbilstīgi punktiem gaismas izplatīšanās tabulā 2. papildinājumā jābūt vismaz vienādai ar 4.1. līdz 4.4. punktā izklāstītā minimuma un minētajā tabulā emisijas virzienam izklāstītās procentuālās attiecības reizinājumu.

4.6. Atkāpjoties no 4.1. punkta, pakaļējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem, kas ir savstarpēji apvienoti ar bremžu signāllukturiem, ir atļauta maksimālā gaismas intensitāte 60 cd zem plaknes, kura veido 5° leņķi uz leju no horizontālās plaknes.

4.7. Turklāt:

4.7.1. Izstarotās gaismas intensitātei laukumos, kas noteikti 1. papildinājumā, jābūt vismaz 0,05 cd gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem un vismaz 0,3 cd bremžu signāllukturiem un virzienrādītājiem.

4.7.2. Ja gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturis ir grupēts vai savietots ar bremžu signāllukturi, tad divu vienlaicīgi degošu lukturu faktiski izmērīto gaismas intensitāšu attiecība pret viena paša pakaļējā gabarītgaismas (stāvgaismas) luktura intensitāti vienpadsmit mērīšanas punktos, kas noteikti 2. papildinājumā un atrodas laukumā, kuru ierobežo gaismas izplatīšanās tabulā norādītās vertikālās taisnās līnijas, kas šķērso 0° V/± 10° H, un horizontālās taisnās līnijas, kas šķērso ± 5° V/0° H, jābūt vismaz 5:1.

4.7.3. Jāizpilda 2. papildinājuma 2.2. iedaļā izklāstītās prasības attiecībā uz intensitātes lokālām pārmaiņām.

4.8. Gaismas intensitātes jāmēra pastāvīgi degošām lampām. Ja lampas darbojas neregulāri, tad jānodrošina, lai ierīce nepārkarst.

4.9. Kā minēts 4.5. punktā, izmantojamās mērīšanas metodes ir sīki aprakstītas 2. papildinājumā.

4.10. Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma ierīcei jāatbilst 3. papildinājumā izklāstītajiem nosacījumiem.

4.11. Lukturiem, kas aprīkoti ar dažādiem gaismas avotiem, fotometriskie mērījumi jākontrolē saskaņā ar 2. papildinājuma noteikumiem.

5. TESTU PAPILDU NOSACĪJUMI

5.1. Visi mērījumi jāveic ar ierīcei paredzētās kategorijas standarta bezkrāsas lampu, kas noregulēta, lai emitētu vajadzīgo norādīto gaismas plūsmu. Tomēr lampām, kas aprīkotas ar nenomaināmiem gaismas avotiem, visi mērījumi jāveic attiecīgi pie 6,75 V un 13,5 V.

5.2. Ierīces gaismas emisijas virsmu vertikālās un horizontālās šķautnes nosaka un samēro attiecībā pret tās atskaites punktu.

6. IZSTAROTĀS GAISMAS KRĀSA

Bremžu signāllukturiem un pakaļējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem jāizstaro sarkana gaisma, priekšējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem jāizstaro balta gaisma un virzienrādītājiem — dzintara krāsas gaisma.

Izstarotās gaismas krāsai, ko mēra, izmantojot ražotāja norādītās kategorijas kvēlspuldzi, jābūt I pielikuma 1. papildinājumā noteikto trīskrāsaino koordinātu robežās, kad šo kvēlspuldzi darbina ar testa spriegumu, kā norādīts IV pielikumā.

Tomēr lampām, kas aprīkotas ar nenomaināmiem gaismas avotiem, kolorimetriskie parametri jāpārbauda ar gaismas avotiem lampās ar spriegumu 6,75 V, 13,5 V vai 28,0 V.

7. PRIEKŠĒJIE UN PAKAĻĒJIE MIGLAS LUKTURI

Priekšējiem miglas lukturiem piemēro Direktīvas 76/762/EEK prasības un pakaļējiem miglas lukturiem piemēro Direktīvas 77/538/EEK prasības.

8. ATPAKAĻGAITAS LUKTURI

Atpakaļgaitas lukturiem piemēro Direktīvas 77/539/EEK prasības.

9. ATSTAROTĀJI

9.1. Pedāļa atstarotāji

9.1.1. Atstarotāju formai jābūt tādai, lai tos var ievietot taisnstūrī, kura malu izmēru attiecība nepārsniedz 8.

9.1.2. Dzintara krāsas pedāļa atstarotājiem jāatbilst Direktīvas 76/757/EEK VIII pielikumā izklāstītajām prasībām.

9.1.3. Visiem četriem pedāļu atstarotājiem atstarošanas virsma nedrīkst būt mazāka par 8 cm2.

9.2. Citi atstarotāji

Atstarotājiem piemēro Direktīvas 76/757/EEK prasības.

1. papildinājums

Telpiskas gaismas izplatīšanās minimālais horizontālais (H) un vertikālais (V) leņķis

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

Fotometriskie mērījumi

1. MĒRĪJUMU METODES

1.1. Fotometrisko mērījumu interferences atstarošana jānovērš ar atbilstošu maskēšanu.

1.2. Ja mērījumu rezultāti tiek apstrīdēti, tad tie jāveic tā, lai:

1.2.1. mērīšanas attālums ir tāds, ka piemērojams attāluma apgriezto kvadrātu likums;

1.2.2. mērīšanas iekārta ir tāda, ka uztvērēja leņķiskā apertūra, skatoties no lampas atskaites centra, ir starp leņķa desmit minūtēm un vienu grādu;

1.2.3. intensitātes prasība noteiktajā novērošanas virzienā ir pietiekama, ja šī prasība ir izpildīta virzienā, kas no novērošanas virziena nenovirzās vairāk kā par ceturtdaļgrādu.

2. STANDARTIZĒTA TABULA, KAS PARĀDA GAISMAS TELPISKO IZPLATĪŠANOS

+++++ TIFF +++++

2.1. Virziens H = 0° un V = 0° atbilst pamatasij (uz transportlīdzekļa tas ir horizontāls un paralēls transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknei un vērsts pret vajadzīgo skata lauku). Tas iet caur atskaites centru. Tabulas vērtības norāda minimālās intensitātes dažādos mērīšanas virzienos kā katrai lampai vajadzīgā minimuma procentuālās attiecības (virzienā H = 0° un V = 0°).

2.2. Gaismas izplatīšanās laukā, kas diagrammas veidā ar koordinātēm attēlots 2. iedaļā, gaismai jāizplatās vienmērīgi, lai gaismas intensitāte katrā virzienā lauka daļā, kuru veido koordinātu tīkla līnijas, sasniegtu vismaz minimālo vērtību, kas norādīta kā procentuālā attiecība (vai zemākā pieejamā vērtība) uz koordinātu tīkla līnijām, kuras apņem izstarošanas virzienu.

3. TĀDU LUKTURU FOTOMETRISKĀ MĒRĪŠANA, KAS APRĪKOTI AR DAŽĀDIEM GAISMAS AVOTIEM

Fotometriskā kontrole jāveic šādi:

3.1. nenomaināmām (nostiprinātām) kvēlspuldzēm vai citiem gaismas avotiem:

pie ražotāja noteiktā sprieguma; tehniskais dienests var pieprasīt ražotājam īpašu šādām lampām vajadzīgu barošanas bloku.

3.2. Nomaināmām kvēlspuldzēm,

kad tās aprīkotas ar masveidā ražotām 6,75 V, 13,5 V vai 28,0 V kvēlspuldzēm, gaismas intensitātes vērtībām jābūt starp šajā pielikumā noteikto maksimālo un minimālo robežu, ko palielina saskaņā ar izvēlētās kvēlspuldzes tipam pieļauto gaismas plūsmas pieļaujamo novirzi, kā kvēlspuldžu ražošanai noteikts IV pielikumā; alternatīvi katrā atsevišķā vietā var izmantot standarta kvēlspuldzi, kas darbojas ar norādīto plūsmu, katrā vietā veicot atsevišķus papildu mērījumus.

3. papildinājums

Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma ierīces fotometriskie mērījumi

1. APGAISMOJAMĀ VIETA

Ierīces var atbilst 1. vai 2. kategorijai. 1. kategorijas ierīces jāprojektē tā, lai apgaismotu vismaz 130 × 240 mm lielu laukumu, un 2. kategorijas ierīces — tā, lai apgaismotu vismaz 200 × 280 mm lielu laukumu.

2. IZSTAROTĀS GAISMAS KRĀSA

Ierīcē izmantotās lampas izstarotās gaismas krāsai jābūt baltai, bet pietiekami neitrālai, lai būtiski neizmainītu numura zīmes krāsu.

3. GAISMAS KRIŠANA

Apgaismojošās ierīces ražotājam jāparedz nosacījumi ierīces uzstādīšanai attiecībā pret paredzēto numura zīmes atrašanās vietu. Šī ierīce jānovieto tā, lai neviens punkts uz apgaismojamās virsmas ar gaismas krišanas leņķi uz plāksnes virsmas nepārsniedz 82°, šo leņķi mērot attiecībā pret ierīces gaismas emisijas virsmas galējo robežu, kas ir tālākā no plāksnes virsmas. Ja ir vairāk nekā viena optiskā detaļa, tad šī prasība attiecas tikai to plāksnes daļu, ko paredz apgaismot ar attiecīgo detaļu.

Ierīce jāprojektē tā, lai neviens gaismas stars nespīd tieši uz aizmuguri, izņemot sarkanas gaismas starus, ja ierīce ir kombinēta vai grupēta ar pakaļējo lukturi.

4. MĒRĪŠANAS METODE

Spilgtuma līmeni mēra uz tīras balta dzēšpapīra loksnes, kam minimālais atstarošanas izkliedes koeficients ir 70 %, kam ir tāds pats izmērs kā numura zīmei un kas novietots parastajā atrašanās vietā 2 mm pirms stiprinājuma.

Spilgtuma līmeni mēra taisnā leņķī pret papīra virsmu punktos, kas turpmāk parādīti diagrammā 5. iedaļā, kur katrs punkts atbilst apaļam laukumam 25 mm diametrā.

5. FOTOMETRISKIE PARAMETRI

Katrā turpmāk noteiktajā mērīšanas punktā spilgtumam B jābūt vismaz 2 cd/m2.

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

1. attēlsMērīšanas punkts 1. kategorijai | 2. attēlsMērīšanas punkts 2. kategorijai |

Spilgtuma gradients starp vērtībām B1 un B2, ko mēra jebkuros divos punktos 1 un 2, kurus izvēlas no iepriekšminētiem punktiem, nedrīkst pārsniegt 2 × B°/cm; B° ir minimālais spilgtums, kas reģistrēts dažādos mērīšanas punktos, vai, citiem vārdiem,

B

−B

≤ 2 × B

/cm

4. papildinājums

Informācijas dokuments attiecībā uz

+++++ TIFF +++++

5. papildinājums

+++++ TIFF +++++

III PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀŠANU DIVRITEŅU VAI TRĪSRITEŅU MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM UZSTĀDĪTĀM IERĪCĒM (GALVENAJIEM LUKTURIEM), KURĀS TUVĀS UN/VAI TĀLĀS GAISMAS IZSTAROŠANAI IZMANTO KVĒLSPULDZES VAI HALOGENĀS KVĒLSPULDZES

1. DEFINĪCIJAS

Piemēro attiecīgās definīcijas, kas izklāstītas Direktīvas 93/92/EEK I pielikumā.

1.1. "Lēca" ir galvenā luktura (komplekta) ārējā detaļa, kas laiž gaismu caur apgaismojošo virsmu.

1.2. "Pārklājums" ir jebkurš(-i) izstrādājums(-i), kas vienā vai vairākos slāņos uzklāts uz lēcas ārējās virsmas.

1.3. "Dažāda veida galvenie lukturi" ir galvenie lukturi, kas atšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem, kā:

1.3.1. marka vai tirdzniecības nosaukums;

1.3.2. optiskās sistēmas parametri;

1.3.3. tādu detaļu piemontēšana vai nomontēšana, kas darbības laikā spēj mainīt atstarošanas, refrakcijas, absorbcijas un/vai deformācijas optiskos efektus. Tomēr tādu filtru uzstādīšana vai nomontēšana, kas maina staru kūļa krāsu, bet ne gaismas izplatīšanos, nav veida maiņa;

1.3.4. piemērotība satiksmei pa labo vai kreiso pusi, vai abām satiksmes sistēmām;

1.3.5. izstarotais staru kūlis (tuvā gaisma, tālā gaisma vai abas);

1.3.6. turētājs, kas paredzēts vienas attiecīgās kategorijas kvēlspuldzes(-žu) regulēšanai;

1.3.7. lēcu un pārklājumu, ja tādi ir, materiāli.

2. GALVENIE LUKTURI

Ir šādas atšķirības:

2.1. Mopēdu galvenie lukturi

(skatīt III-A pielikumā)

2.1.1 | ar vienu kvēlspuldzi | 15 W (S3 kategorija) |

2.1.2. | ar divām kvēlspuldzēm | 15/15 W (S4 kategorija) |

2.1.3. | ar viena kvēldiega halogēna lampu | 15 W (HS2 kategorija) |

2.2. Motociklu un triciklu galvenie lukturi

(skatīt IIIB un IIIC pielikumā)

2.2.1. | ar divām kvēlspuldzēm | 25/25 W (kategorija S1) |

2.2.2. | ar divām kvēlspuldzēm | 35/35 W (S2 kategorija) |

2.2.3. | ar divu kvēldiegu halogēna lampu | 35/35 W (HS1 kategorija) |

2.2.4. | ar divām kvēlspuldzēm | 40/45 W (R2 kategorija) |

2.3. Motociklu un triciklu galvenie lukturi

(skatīt III-D pielikumā — galvenie lukturi ar halogēna kvēldiegu, izņemot HS1)

2.3.1. | ar vienu kvēlspuldzi | 55 W (H1 kategorija) |

2.3.2. | ar vienu kvēlspuldzi | 55 W (H2 kategorija) |

2.3.3. | ar vienu kvēlspuldzi | 55 W (H3 kategorija) |

2.3.4. | ar vienu kvēlspuldzi | 60 W (HB3 kategorija) |

2.3.5. | ar vienu kvēlspuldzi | 51 W (HB4 kategorija) |

2.3.6. | ar vienu kvēlspuldzi | 55 W (H7 kategorija) |

2.3.7. | ar divām kvēlspuldzēm | 55/60 W (H4 kategorija) |

III-A PIELIKUMS

MOPĒDU GALVENIE LUKTURI

1. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

1.1. Galvenie lukturi jāprojektē un jāizgatavo tā, lai normālos lietošanas apstākļos un neraugoties uz vibrācijām, kurām tie var tikt pakļauti, tie turpina darboties pareizi un saglabā šajā pielikumā noteiktos parametrus.

1.2. Detaļas, kuras paredzēts pievienot lukturim, jāprojektē tā, lai pat tumsā lukturi var pareizi uzstādīt attiecīgajā stāvoklī.

2. ĪPAŠAS PRASĪBAS

2.1. Lēcas pareizais stāvoklis optiskajā sistēmā ir skaidri jānorāda un tā šajā stāvoklī jānobloķē, lai novērstu rotēšanu izmantošanas laikā.

2.2. Mērīšanas ekrāns, kas aprakstīts 1. vai 2. papildinājumā, un standarta lukturis ar bezkrāsas kvēlspuldzi, kurš atbilst vienai kategorijai, un paredzēti 2.1. iedaļā un III pielikumā jāizmanto, lai pārbaudītu galvenā luktura radīto apgaismojumu.

Standarta lukturiem attiecīgā gaismas plūsma jānoregulē saskaņā ar vērtībām, kuras šiem lukturiem noteiktas attiecīgos tehniskos dokumentos (skatīt IV pielikumā).

2.3. Tuvās gaismas asuma robežai jābūt tādai, lai ir praktiski iespējams to pareizi noregulēt. Robežai jābūt manāmi horizontālai un pēc iespējas taisnai pār horizontālo vismaz ± 900 mm garumā 10 m attālumā (halogēnu lampai): vismaz ± 2250 mm garumā 25 m attālumā; skatīt 2. papildinājumu. Saskaņā ar 1. papildinājumu noregulētiem galvenajiem lukturiem jāatbilst tur izklāstītajiem nosacījumiem.

2.4. Gaismas izplatīšanās nedrīkst mainīties sāniski, tādējādi vājinot redzamību.

2.5. Apgaismojums ekrānam, kas norādīts 2.2. punktā, jāmēra ar foto uztvērēju laukumam kvadrātā ar malas garumu 65 mm.

3. PAPILDU PRASĪBAS JEBKURAI INSPEKCIJAI, KURU VAR VEIKT KOMPETENTĀS IESTĀDES, KONTOLĒJOT RAŽOŠANAS ATBILSTĪBU SASKAŅĀ AR I PIELIKUMA 5.2.4. IEDAĻU

Dokumentācija par galveno lukturu fotometriskajiem parametriem, kurus mēra saskaņā ar vispārīgajām prasībām attiecībā uz atbilstības testēšanu, jāierobežo uz punktiem HV — LH — RH — L600 — R600 (skatīt attēlu 1. papildinājumā).

1. papildinājums

Fotometriskie testi galvenajiem lukturiem, kas aprīkoti ar S3 un S4 kategorijas lampām

1. Lai veiktu mērījumus, mērīšanas ekrānu novieto galvenā luktura priekšā 10 m attālumā un taisnā leņķī uz līnijas, kas savieno luktura tālās gaismas kvēldiegu un punktu HV (skatīt attēlu); līnijai H-H jābūt horizontālai.

2. PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TUVO GAISMU

2.1. Galvenais lukturis sāniski jānostāda tā, lai tā staru kūlis ir pēc iespējas simetrisks attiecībā pret līniju V-V.

2.2. Galvenais lukturis vertikāli jānoregulē tā, lai tā galējā robeža ir 100 mm zem līnijas H-H.

2.3. Ja galvenais lukturis ir noregulēts saskaņā ar 2.1. un 2.2. punktu, tad ir šādas apgaismojuma vērtības:

2.3.1. uz līnijas H-H un augstāk — vismaz 2 lux;

2.3.2. uz līnijas, kas atrodas 300 mm zem līnijas H-H un pāri par 900 mm uz katru pusi no vertikālas līnijas V-V — vismaz 8 lux;

2.3.3. uz līnijas, kas atrodas 600 mm zem līnijas H-H un pāri par 900 mm uz katru pusi no vertikālas līnijas V-V — vismaz 4 lux.

3. PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ TĀLO GAISMU (ja ir)

3.1. Ja galvenais lukturis noregulēts saskaņā ar 2.1. un 2.2. punktu, tad tam jāatbilst šādām prasībām attiecībā uz tālo gaismu.

3.1.1. Līniju H-H un V-V krustošanās punktā (HV) jābūt vienmērīgam apgaismojumam 80 % apmērā no maksimālā apgaismojuma.

3.1.2. Tālās gaismas maksimālais apgaismojums (Emax) nedrīkst būt mazāks par 50 lux.

3.1.3. Tālās gaismas apgaismojumam pa labi un kreisi no punkta HV līdz 0,90 m attālumam jābūt vismaz Emax/4.

MĒRĪŠANAS EKRĀNS

(izmēri mm 10 m attālumā)

+++++ TIFF +++++

Attēls

2. papildinājums

Fotometriskie testi galvenajiem lukturiem, kas aprīkoti ar HS2 kategorijas halogēnu lampām

1. Lai veiktu mērījumus, mērīšanas ekrānu novieto galvenā luktura priekšā 25 m attālumā un taisnā leņķī uz līnijas, kas savieno luktura tālās gaismas kvēldiegu un punktu HV (skatīt attēlu); līnijai H-H jābūt horizontālai.

2. Galvenais lukturis sāniski jānostāda tā, lai tā staru kūlis ir pēc iespējas simetrisks attiecībā pret līniju V-V.

3. Galvenais lukturis vertikāli jānoregulē tā, lai tā galējā robeža ir 250 mm zem līnijas H-H. Tai arī jābūt pēc iespējas horizontālai.

4. Ja galvenais lukturis ir noregulēts saskaņā ar 2. un 3. punktu, tad ir šādas apgaismojuma vērtības.

Mērīšanas punkts | Apgaismojums E/lux |

Katrs punkts uz un virs līnijas H-H | ≤ 0,7 |

Katrs punkts uz līnijas 35L-35R, izņemot 35V | ≥ 1 |

Punkts 35V | ≥ 2 |

Katrs punkts uz līnijas 25L-25R | ≥ 2 |

Katrs punkts uz līnijas 15L-15R | ≥ 0,5 |

5. Mērīšanas ekrāns

MĒRĪŠANAS EKRĀNS

(izmēri mm 25 m attālumā)

+++++ TIFF +++++

Attēls

3. papildinājums

Informācijas dokuments attiecībā uz galveno lukturi, kas paredzēts mopēdiem

+++++ TIFF +++++

4. papildinājums

+++++ TIFF +++++

III-B PIELIKUMS

MOTOCIKLU UN TRICIKLU GALVENIE LUKTURI, KURU KVĒLSPULDZES IZSTARO SIMETRISKU TUVO GAISMU UN TĀLO GAISMU

1. PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM UN ĪPAŠO IERĪČU MARĶĒJUMU

1.1. Uz galvenajiem lukturiem pretim detaļas tipa apstiprinājuma numuram skaidri salasāmā un neizdzēšamā veidā jānorāda burti "MB" (galvenā luktura tālās gaismas simbols).

1.2. Visi galvenie lukturi konstruēti tā, lai nepieļautu vienlaicīgu tuvās gaismas kvēldiega ieslēgšanos, un jebkuru citu gaismas avotu, ar kuru tos var apvienot, detaļas tipa apstiprinājuma zīmē tuvajai gaismai pēc simbola (MB) var marķēt ar slīpsvītru (/).

1.3. Uz galvenajiem lukturiem ar lēcu no plastmasas materiāla 1.1. punktā noteiktā simbola tuvumā jāpievieno burti "PL".

2. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

2.1. Katram paraugam jāatbilst 3. iedaļā izklāstītajām specifikācijām.

2.2. Galvenie lukturi jāprojektē un jāizgatavo tā, lai normālos lietošanas apstākļos un neraugoties uz vibrācijām, kurām tie var tikt pakļauti, tie turpina darboties pareizi un saglabā noteiktos parametrus.

2.2.1. Galvenie lukturi jāaprīko ar ierīci, kas ļauj tos uz transportlīdzekļa noregulēt saskaņā ar attiecīgiem noteikumiem. No šāda veida ierīces var atteikties tādiem galvenajiem lukturiem, kas sastāv no atstarotāja un lēcas, kurus nevar atdalīt, ja šāda veida lukturi paredzēti transportlīdzekļiem ar citādi regulējamiem galvenajiem lukturiem.

Ja grupēti vai vienā ierīcē savietoti galvenie lukturi, kas īpaši paredzēti tālajai gaismai un galvenie lukturi, kas īpaši paredzēti tuvajai gaismai, kam katram ir atsevišķa lampa, tad oficiālo noteikumu izpildei ir jābūt tādai ierīcei, lai katru optisko sistēmu noregulētu atsevišķi.

2.2.2. Tomēr šos noteikumus nepiemēro tādiem galvenajiem lukturiem, kuru atstarotāji nav atdalāmi. Šādiem komplektiem piemēro 3.3. iedaļā izklāstītās prasības. Ja galveno staru kūli veido vairāki gaismas avoti, tad apgaismojuma maksimālās vērtības (Emax) noteikšanai jāizmanto funkciju kombinācija.

2.3. Detaļām, kuras paredzēts pievienot kvēlspuldzei, jāprojektē tā, lai pat tumsā kvēlspuldzi var pareizi pievienot attiecīgajā stāvoklī.

2.4. Lai izmantošanas laikā nebūtu pārmērīgas izmaiņas fotometrijā, jāveic papildu tests, kas atbilst 2. papildinājuma prasībām.

2.5. Ja galvenā luktura lēca ir no plastmasas materiāla, tad jāveic papildu tests saskaņā ar 3. papildinājuma prasībām.

3. ĪPAŠAS PRASĪBAS

3.1. Lēcas pareizais stāvoklis optiskajā sistēmā ir skaidri jānorāda un tā šajā stāvoklī jānobloķē, lai novērstu rotēšanu izmantošanas laikā.

3.2. Lai pārbaudītu galvenā luktura radīto apgaismojumu, izmanto 1. papildinājumā aprakstīto mērīšanas ekrānu un standarta lukturi (S1 un/vai S2, skatīt IV pielikumā) ar bezkrāsas kvēlspuldzi.

Standarta lukturiem atbilstīgā gaismas plūsma jānoregulē saskaņā ar tādiem lukturiem paredzētām vērtībām.

3.3. Tuvās gaismas asuma robežai jābūt tādai, lai ir praktiski iespējams to pareizi noregulēt. Robežai jābūt pēc iespējas taisnai un horizontālai pār horizontālo garumu vismaz ± 5°. Saskaņā ar 1. papildinājumu noregulētiem galvenajiem lukturiem jāatbilst tur izklāstītajiem nosacījumiem.

3.4. Gaismas izplatīšanās nedrīkst mainīties sāniski, tādējādi vājinot redzamību.

3.5. Apgaismojums ekrānam, kas norādīts 3.2. punktā, jāmēra ar virsmas fotoelementu kvadrātā ar malas garumu 65 mm.

4. PAPILDU PRASĪBAS JEBKURAI INSPEKCIJAI, KURU VAR VEIKT KOMPETENTĀS IESTĀDES, KONTOLĒJOT RAŽOŠANAS ATBILSTĪBU SASKAŅĀ AR I PIELIKUMA 5.1. IEDAĻU

4.1. Vērtības maksimālā nelabvēlīgā novirze III zonā var būt attiecīgi:

- 0,3 lux, līdzvērtīga 20 %,

- 0,45 lux, līdzvērtīga 30 %.

4.2. Ja tālās gaismas HV atrodas vienmērīgā apgaismojumā 0,75 Emax, tad fotometriskajām vērtībām jebkurā mērīšanas punktā, kas norādīts šīs direktīvas 1. papildinājuma 4.3. un 4.4. iedaļā, ievēro pielaidi + 20 % maksimālajām vērtībām un − 20 % minimālajām vērtībām.

4.3. Karstuma ietekmē notikušās galējās robežas vertikālā novietojuma maiņas verifikācijai piemēro šādu procedūru.

Vienu parauga galveno lukturi testē saskaņā ar 2. papildinājuma 2.1. iedaļā aprakstīto procedūru, trīs reizes pēc kārtas veicot 2. papildinājuma 2.2.2. iedaļā aprakstīto ciklu.

Galveno lukturi uzskata par pieņemamu, ja nepārsniedz 1,5 mrad.

Ja šī vērtība pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāka par 2,0 mrad, tad veic otra galvenā luktura testu, pēc kura vidējā abiem paraugiem reģistrētā absolūtā vērtība var nepārsniegt 1,5 mrad.

1. papildinājums

Fotometriskie testi

1. Noregulēšanas nolūkā ekrāns jānovieto vismaz 10 m pirms galvenā luktura, un līnija h-h ir horizontāla. Veicot mērījumus, fotoelementam jāatrodas 25 m pirms galvenā luktura un taisnā leņķī uz līnijas, kas savieno kvēlspuldzi un punktu HV.

2. Galvenais lukturis sāniski jānostāda tā, lai tālās gaismas staru kūlis ir simetrisks attiecībā pret līniju v-v.

3. Galvenais lukturis vertikāli jānoregulē tā, lai tuvās gaismas staru kūļa galējā robeža ir 250 mm zem līnijas h-h (25 m attālumā).

4. Kad galvenais lukturis ir noregulēts saskaņā ar 2. un 3. iedaļas nosacījumiem, kuru dēļ ir līdzīgi ar tiem, kas attiecas uz tālo gaismu, ir jāizpilda šādi nosacījumi:

4.1. tālās gaismas apgaismošanas centrs nedrīkst būt vairāk kā 0,6° virs vai zem līnijas h-h;

4.2. tālās gaismas apgaismojumam jāsasniedz maksimālā vērtība (Emax) gaismas izplatīšanās centrā un sānos jāsamazinās;

4.3. tālās gaismas maksimālais apgaismojums (Emax) nedrīkst būt mazāks par 32 lux;

4.4. tālās gaismas radītajam apgaismojumam jābūt šādām vērtībām:

4.4.1. līniju h-h un v-v krustošanās punktā (HV) jābūt vienmērīgam apgaismojumam 90 % apmērā no maksimālā apgaismojuma,

4.4.2. tālās gaismas apgaismojumam horizontāli pa labi un kreisi no punkta HV jābūt vismaz 12 lux līdz attālumam 1,125 m un ne mazākam par 3 lux līdz attālumam 2,25 m;

4.5. tālās gaismas radītajam apgaismojumam jābūt šādām vērtībām

Katrs punkts uz un virs līnijas h-h | ≤ 0,7 lux |

Katrs punkts uz līnijas 50 L − 50 R, izņemot 50 V [1] | ≥ 1,5 lux |

Punkts 50 V | ≥ 3,0 lux |

Katrs punkts uz līnijas 25 L − 25 R | ≥ 3,0 lux |

Visi punkti IV zonā | ≥ 1,5 lux |

5. MĒRĪŠANAS UN REGULĒŠANAS EKRĀNS

(izmēri mm 25 m attālumā)

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

Galveno lukturu fotometriskās uzvedības stabilitātes tests

Atbilstība šā papildinājuma prasībām nav adekvāts kritērijs galveno lukturu ar plastmasas lēcām detaļas tipa apstiprināšanai.

Skatīt III-D pielikuma 2. papildinājumā.

3. papildinājums

Prasības lukturiem ar plastmasas materiālu lēcām un lēcu vai materiāla paraugu un sakomplektētu lukturu testēšanā

Skatīt III-D pielikuma 3. papildinājumā.

4. papildinājums

Informācijas dokuments attiecībā uz galvenā luktura tipu, kas aprīkots ar kvēlspuldzēm, kuras izstaro simetrisku tuvo gaismu un tālo gaismu, un ir paredzēts uzstādīšanai motocikliem un tricikliem

+++++ TIFF +++++

5. papildinājums

+++++ TIFF +++++

III-C PIELIKUMS

MOTOCIKLU UN TRICIKLU GALVENIE LUKTURI, KAS IZSTARO ASIMETRISKU TUVO GAISMU UN TĀLO GAISMU UN IR APRĪKOTI AR HALOGĒNU KVĒLSPULDZĒM (HS1 LAMPAS) VAI R2 KATEGORIJAS KVĒLSPULDZĒM

1. PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM UN IERĪČU MARĶĒJUMU

1.1. Galvenajiem lukturiem, kas konstruēti tā, lai ievērotu ceļu satiksmes noteikumu (braukšana vai nu pa labo, vai kreiso pusi), lēcām jānorobežo laukums, kurš var būt maskēts, lai nemulsinātu satiksmes dalībniekus valstī, kur ceļu satiksmes noteikumi nav tādi, kādiem lukturis ir konstruēts. Tomēr, ja šo laukumu var tieši identificēt pēc konstrukcijas, nekādi ierobežojumi nav vajadzīgi.

1.2. Galvenajiem lukturiem, kas konstruēti tā, lai ievērotu prasības braukšanai pa labo pusi un prasības braukšanai pa kreiso pusi, jābūt marķētiem, lai noteiktu divus stāvokļus gaismas iekārtai uz transportlīdzekļa vai lampai uz atstarotāja; šo marķējumu veido burti "R/D", kas atbilst braukšanai pa labo pusi, un burti "L/G" - braukšanai pa kreiso pusi.

1.3. Visi galvenie lukturi konstruēti tā, lai nepieļautu vienlaicīgu tuvās gaismas kvēldiega ieslēgšanos, un jebkuru citu gaismas avotu, ar kuru tos var apvienot, detaļas tipa apstiprinājuma zīmē tuvā gaisma pēc simbola jāmarķē ar slīpsvītru (/).

1.4. Ja galvenie lukturi atbilst tikai prasībām braukšanai pa kreiso pusi, tad zem detaļas tipa apstiprinājuma zīmes jābūt horizontālai bultai, kas vērsta pa labi no novērotāja, kurš skatās uz galveno lukturi no priekšas, t.i., pret nobraukto ceļu.

1.5. Ja gaismas iekārtu vai lampu var noregulēt tā, lai galvenais lukturis atbilst noteikumu prasībām braukšanai pa abām ceļa pusēm, tad zem detaļas tipa apstiprinājuma zīmes jābūt horizontālai bultai, kuras viens gals vērsts pa kreisi un otrs pa labi.

1.6. Uz galvenajiem lukturiem ar HS1 lampām pretim detaļas tipa apstiprinājuma zīmei atrodas burti "MBH".

1.7. Iepriekšminētajiem simboliem un zīmēm jābūt skaidri redzamiem un neizdzēšamiem.

1.8. Uz galvenajiem lukturiem ar lēcu no plastmasas materiāla 1.2. līdz 1.7. punktā noteikto simbolu tuvumā jāpievieno burti "PL".

2. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

2.1. Katram paraugam jāatbilst 3. līdz 5. iedaļā izklāstītajām specifikācijām.

2.2. Galvenie lukturi jāprojektē un jāizgatavo tā, lai normālos lietošanas apstākļos un neraugoties uz vibrācijām, kurām tie var tikt pakļauti, tie turpina darboties pareizi un saglabā šajā pielikumā noteiktos parametrus.

2.2.1. Galvenie lukturi jāaprīko ar ierīci, kas ļauj tos uz transportlīdzekļa noregulēt saskaņā ar tiem piemērotiem noteikumiem. Šī ierīce nav jāpievieno detaļām, kur atstarotājs un izkliedētāja lēca nav atdalāmi, ja šīs detaļas izmanto tikai transportlīdzekļiem, kuru galvenos lukturus var noregulēt citādi.

Ja katrs ar savu lampu aprīkots galvenais lukturis, kas izstaro tālo gaismu, un galvenais lukturis, kas izstaro tuvo gaismu, ir grupēti, veidojot kompleksu iekārtu, tad regulēšanas ierīcei jābūt tādai, lai katru atsevišķu optisko sistēmu varētu noregulēt atbilstošā veidā.

2.2.2. Tomēr šos noteikumus nepiemēro tādiem galvenajiem lukturiem, kuru atstarotāji nav atdalāmi. Šādā gadījumā piemēro šā pielikuma 2. iedaļas prasības. Ja tālajai gaismai ir vairāk nekā viens gaismas avots, tad tos jāapvieno tā, lai noteiktu maksimālo apgaismojuma vērtību (Emax).

2.3. Detaļām, kuras paredzēts pievienot kvēlspuldzei, jāprojektē tā, lai pat tumsā kvēlspuldzi var pareizi pievienot attiecīgajā stāvoklī.

2.4. Lēcas pareizais stāvoklis optiskajā sistēmā ir skaidri jānorāda un tā šajā stāvoklī jānobloķē, lai novērstu rotēšanu izmantošanas laikā.

2.5. Ja galvenie lukturi ir projektēti tā, lai ievērotu prasības braukšanai gan pa labo pusi, gan pa kreiso pusi, tad pielāgošanu konkrētiem ceļu satiksmes noteikumiem var veikt ar piemērotu sākotnēju regulēšanu, ja transportlīdzeklis ir aprīkots, vai ar lietotāja apzināta rīcību. Tāda sākotnēja regulēšana vai apzināta rīcība var sastāvēt, piemēram, vai nu no virzīta staru kūļa īpašas leņķiskas regulēšanas uz transportlīdzekļa komplekta, vai luktura īpašas leņķiskas regulēšanas attiecībā pret šo komplektu. Vienmēr jābūt iespējai noregulēt tikai divos stāvokļos, kas ir nepārprotami norādīti un katrā gadījumā atbilst ceļu satiksmes noteikumiem (braukšanai pa labo vai kreiso pusi), un nedrīkst būt iespējams pārslēgt kādā starpstāvoklī. Ja lampa var atrasties divos dažādos stāvokļos, tad detaļas, kas paredzētas, lai piemontētu lampu pie atstarotāja, jāprojektē un jāizgatavo tā, ka katrā no tiem lampa ir piemontēta ar tādu pašu precizitāti kā galvenie lukturi, kuri paredzēti tikai braukšanai pa vienu ceļa pusi. Atbilstība jākontrolē vizuāli un vajadzības gadījumā ar testa komplektu.

2.6. Lai nodrošinātu, ka fotometrijā nav pārmērīgu variāciju, jāveic papildu tests, kā noteikts 2. papildinājumā.

2.7. Ja galvenā luktura lēca ir no plastmasas materiāla, tad jāveic papildu tests saskaņā ar 3. papildinājuma prasībām.

3. APGAISMOJUMU PRASĪBAS

3.1. Vispārīgās prasības

3.1.1. Galvenie lukturi jāprojektē tā, lai ar atbilstošām HS1 vai R2 lampām tie izstaro gaismu, kas neapžilbina, bet tomēr nodrošina pietiekamu tuvo gaismu un labu tālās gaismas apgaismojumu.

3.1.2. Lai pārbaudītu galvenā luktura radīto apgaismojumu, jāizmanto ekrāns, ko novieto vertikāli galvenā luktura priekšā 25 m attālumā, kā parādīts 1. papildinājumā.

3.1.3. Galveno lukturu pārbaudē jāizmanto standarta bezkrāsas lampas, kas paredzētas 12 V nominālajam spriegumam. Galvenā luktura pārbaudes laikā uz lampas spailēm jābūt šādiem strāvas parametriem.

Kategorija HS1 | Patēriņš (vati) | Gaismas plūsma (lūmeni) |

+++++ TIFF +++++

Tuvās gaismas kvēldiegs | 35 | 450 |

+++++ TIFF +++++

Tālās gaismas kvēldiegs | 35 | 700 |

Kategorija R2 | Patēriņš (vati) | Gaismas plūsma (lūmeni) |

+++++ TIFF +++++

Tuvās gaismas kvēldiegs | 40 | 450 |

+++++ TIFF +++++

Tālās gaismas kvēldiegs | 45 | 700 |

Galvenais lukturis jāuzskata par pieņemamu, ja vismaz ar vienu standarta lampu, ko var uzrādīt kopā ar galveno lukturi, tas atbilst 3. iedaļā izklāstītajām prasībām.

3.1.4. Izmēri, kas nosaka kvēldiegu novietojumu HS1 vai R2 standarta kvēlspuldzēs, ir izklāstīti IV pielikumā.

3.1.5. Standarta kvēlspuldzes formai un optiskajai kvalitātei jābūt tādai, lai tās radītu minimālu atstarošanu vai refrakciju, kas var negatīvi ietekmēt gaismas izplatīšanos.

3.2. Prasības, kas attiecas uz tuvo gaismu

3.2.1. Tuvās gaismas staru kūļa galējai robežai jābūt tik atšķirīgai, lai gaismu ir iespējams noregulēt pareizi, izmantojot minēto robežu. Pretējā pusē tai, kas atbilst ceļu satiksmes noteikumiem, kuriem atbilstīgi galvenais lukturis ir paredzēts, galējai robežai jābūt taisnai horizontālai līnijai. Otrā pusē galējai robežai jāatrodas vai nu aiz lauztas līnijas HV-H1 un H4, ko veido taisna līnija, kuru veido HV-H1, kas veido 45° leņķi ar horizontāli un taisna līnija H1-H4, kura ir noliekta par 1 % attiecībā pret taisno līniju h-h, vai taisna līnija HV-H3 15° slīpumā pret horizontāli (skatīt 1. papildinājumā). Galējā robeža nekādā gadījumā nepārsniedz līniju HV-H2 un līniju H2-H4 un nesaplūst ar divām iepriekšējām pieļaujamām iespējām.

3.2.2. Galvenais lukturis jānoregulē tā, lai

3.2.2.1. tad, ja galvenais lukturis ir projektēts atbilstīgi prasībām braukšanai pa labo pusi, galējai robežai ekrāna kreisajā pusē jābūt horizontālai, un galvenajam lukturim, kas ir projektēts atbilstīgi prasībām braukšanai pa kreiso pusi, galējai robežai ekrāna labajā pusē jābūt horizontālai. Noregulēšanas ekrānam jābūt pietiekami platam, lai galējo robežu varētu pārbaudīt vismaz aiz 5° katrā pusē no līnijas v-v;

3.2.2.2. šai galējās robežas horizontālajai daļai uz ekrāna jāatrodas 25 cm zem horizontālas plaknes, kas šķērso galvenā luktura fokālo centru (skatīt 1. papildinājumā);

3.2.2.3. robežas galam jābūt uz taisnas līnijas v-v. Ja staru kūlim nav galējās robežas, tad "elkonis" sānos jānoregulē tā, lai vislabāk izpildītu apgaismojuma prasības attiecībā uz punktu 75 R un 50 R braukšanai pa labo pusi un punktu 75 L un 50 L braukšanai pa kreiso pusi.

3.2.3. Šādā veidā nostādītam galvenajam lukturim jāatbilst prasībām, kas minētas 3.2.5. līdz 3.2.7. un 3.3. iedaļā.

3.2.4. Ja galvenais lukturis, kas nostādīts tā, kā minēts iepriekš, neatbilst 3.2.5. līdz 3.2.7. un 3.3. iedaļas prasībām, tad ir pieļaujams mainīt noregulējumu ar noteikumu, ka staru kūļa ass nav pārvietota vairāk nekā 1° (= 44 cm) pa labi vai pa kreisi. Nepareizā noregulējuma ierobežojums 1° pa labi vai pa kreisi nav apvienojams ar nepareizu vertikālo noregulējumu uz augšu vai uz leju, uz kuru attiecas tikai 3.3. iedaļas prasības. Tomēr galējās robežas horizontālā daļa nedrīkst atrasties aiz līnijas h-h. Lai varētu vieglāk noregulēt, izmantojot galējo robežu, ir pieļaujams daļēji aizsegt galveno lukturi, lai galējā robeža būtu skaidrāka.

3.2.5. Tuvās gaismas apgaismojumam uz ekrāna jāatbilst tabulā izklāstītajām prasībām.

Punkts uz mērīšanas ekrāna | Obligātais apgaismojums (lux) |

Galvenie lukturi, kurus izmanto uz autoceļa/Braukšana pa labo pusi | Galvenie lukturi, kurus izmanto uz autoceļa/Braukšana pa kreiso pusi |

| | | |

Punkts | B 50 L | Punkts | B 50 R | ≤ 0,3 |

Punkts | B 75 R | Punkts | B 75 L | ≥ 6 |

Punkts | B 50 R | Punkts | B 50 L | ≥ 6 |

Punkts | B 25 L | Punkts | B 25 R | ≥ 1,5 |

Punkts | B 25 R | Punkts | B 25 L | ≥ 1,5 |

Visi punkti III zonā | ≤ 0,7 |

Visi punkti IV zonā | ≥ 2 |

Visi punkti I zonā | ≤ 20 |

3.2.6. Nedrīkst būt sāniskas izmaiņas, kas pasliktina redzamību I, II, III un IV zonā.

3.2.7. Galvenajiem lukturiem, kas konstruēti, lai ievērotu prasības braukšanai pa labo pusi un prasības braukšanai pa kreiso pusi, katrā no diviem virzīta staru kūļa iekārtas vai lampas stāvokļiem jāatbilst iepriekš izklāstītajām prasībām ceļu satiksmes noteikumos atbilstīgi aplūkotajam stāvoklim.

3.3. Prasības attiecībā uz tālo gaismu

3.3.1. Tālās gaismas radītais apgaismojums uz ekrāna jāmēra izmantojot to pašu galvenā luktura noregulējumu, kā mērījumiem, kas noteikti 3.2.5. līdz 3.2.7. iedaļā.

3.3.2. Tālās gaismas radītajam apgaismojumam uz ekrāna jāatbilst šādām prasībām.

3.3.2.1. Līniju h-h un v-v krustošanās punktā (HV) jābūt vienmērīgam apgaismojumam 90 % apmērā no maksimālā apgaismojuma. Maksimālajai vērtībai Emax jābūt vismaz 32 lux. Tās vērtība nedrīkst pārsniegt 240 lux.

3.3.2.2. Horizontāli pa labi un pa kreisi no HV punkta, apgaismojumam jābūt vismaz 16 lux attālumā 1,125 m un vismaz 4 lux līdz attālumam 2,25 m.

3.4. Apgaismojums uz ekrāna, kas minēts 3.2.5. līdz 3.2.7. un 3.3. iedaļā, jāmēra ar foto uztvērēju laukumam kvadrātā ar malas garumu 65 mm.

4. STANDARTA GALVENAIS LUKTURIS

Galvenais lukturis:

4.1. kas atbilst turpmāk izklāstītajām detaļas tipa apstiprināšanas prasībām;

4.2. kam efektīvais diametrs ir vismaz 160 mm;

4.3. kas ar standarta lampu nodrošina apgaismojumu dažādos punktos dažādos laukumos, kas noteikti 3.2.5. iedaļā;

4.3.1. kurš ir vismaz 90 % no maksimālās vērtības un

4.3.2. vismaz 120 % no minimālās robežas, kā noteikts tabulā 3.2.5. iedaļā, tiek uzskatīts par standarta galveno lukturi.

5. PAPILDU PRASĪBAS JEBKURAI INSPEKCIJAI, KURU VAR VEIKT KOMPETENTĀS IESTĀDES, KONTOLĒJOT RAŽOŠANAS ATBILSTĪBU SASKAŅĀ AR I PIELIKUMA 5.1. IEDAĻU

5.1. Vērtībām B 50 L (vai R) un III zonā maksimālā novirze attiecīgi var būt

—B50L (vai R): | 0,2 lux, līdzvērtīgs 20 % 0,3 lux, līdzvērtīgs 30 % |

—III zona: | 0,3 lux, līdzvērtīgs 20 % 0,45 lux, līdzvērtīgs 30 % |

5.2. Šajā direktīvā noteiktās vērtības tuvajai gaismai ir ievērotas HV (ar pielaidi 0,2 lux), un šim mērķim atbilst vismaz viens punkts katrā laukumā, ko uz mērīšanas ekrāna (25 m attālumā) norobežo aplis 15 cm rādiusā ap punktiem B 50 L (vai R) (ar pielaidi 0,1 lux), 75 R (vai L), 50 R (vai L), 25 R, 25 L un visā IV zonas laukumā, kurš ir ne vairāk kā 22,5 cm virs līnijas 25 R un 25 L.

5.2.1. Ja tālās gaismas HV atrodas vienmērīgā apgaismojumā 0,75 Emax, fotometriskajām vērtībām jebkurā mērīšanas punktā, kas norādīts šā pielikuma 3.2.5. iedaļā, ievēro pielaidi + 20 % maksimālajām vērtībām un −20 % minimālajām vērtībām, tad norādes zīmi neievēro.

5.3. Ja iepriekš aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, tad galvenā luktura nostādījumu var mainīt, ar noteikumu, ka staru kūļa ass netiek pārvietota sāniski vairāk nekā 1° pa labi vai pa kreisi.

5.4. Galvenos lukturus ar neapšaubāmiem defektiem ignorē.

5.5. Norādes zīmi neievēro.

1. papildinājums

Mērīšanas ekrāns

EIROPAS VIENOTAIS STARU KŪLIS

Galvenais lukturis braukšanai pa labo pusi [1]

(izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

Galveno lukturu fotometriskās uzvedības stabilitātes tests

Atbilstība prasībām nav pietiekams kritērijs tādu galveno lukturu detaļas tipa apstiprināšanai, kas aprīkoti ar plastmasas lēcām.

Skatīt III-D pielikuma 2. papildinājumā.

3. papildinājums

Prasības lukturiem ar plastmasas materiālu lēcām un lēcu vai materiāla paraugu un sakomplektētu lukturu testēšanā

Skatīt III-D pielikuma 3. papildinājumā.

4. papildinājums

Informācijas dokuments attiecībā uz motocikliem un tricikliem paredzētā galvenā luktura tipu, kas aprīkots ar halogēnu kvēlspuldzēm (HS1 lampas) vai R2 kategorijas kvēlspuldzēm, kuras izstaro asimetrisku tuvo gaismu un tālo gaismu

+++++ TIFF +++++

5. papildinājums

+++++ TIFF +++++

III-D PIELIKUMS

MOTOCIKLIEM UN TRICIKLIEM PAREDZĒTIE GALVENIE LUKTURI, KAS IZSTARO ASIMETRISKU TUVO GAISMU, TĀLO GAISMU UN KAS APRĪKOTI AR HALOGĒNU KVĒLSPULDZĒM, IZŅEMOT HS1 LAMPAS

1. PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ZĪMĒM UN IERĪČU MARĶĒJUMU

1.1. Galvenajiem lukturiem, kas konstruēti tā, lai ievērotu ceļu satiksmes noteikumu (braukšana vai nu pa labo, vai kreiso pusi), lēcām jānorobežo laukums, kurš var būt maskēts, lai nemulsinātu satiksmes dalībniekus valstī, kur ceļu satiksmes noteikumi nav tādi, kādiem lukturis ir konstruēts. Tomēr, ja šo laukumu var tieši identificēt pēc konstrukcijas, nekādi ierobežojumi nav vajadzīgi.

1.2. Galvenajiem lukturiem, kas konstruēti tā, lai ievērotu prasības braukšanai pa labo pusi un prasības braukšanai pa kreiso pusi, jābūt marķētiem, lai noteiktu divus stāvokļus gaismas iekārtai uz transportlīdzekļa vai lampai uz atstarotāja; šo marķējumu veido burti "R/D", kas atbilst braukšanai pa labo pusi, un burti "L/G" - braukšanai pa kreiso pusi.

1.3. Visi galvenie lukturi konstruēti tā, lai nepieļautu vienlaicīgu tuvās gaismas kvēldiega ieslēgšanos, un jebkuru citu gaismas avotu, ar kuru tos var apvienot, detaļas tipa apstiprinājuma zīmē tuvā gaisma pēc simbola jāmarķē ar slīpsvītru (/).

1.4. Ja galvenie lukturi atbilst tikai prasībām braukšanai pa kreiso pusi, tad zem detaļas tipa apstiprinājuma zīmes jābūt horizontālai bultai, kas vērsta pa labi no novērotāja, kurš skatās uz galveno lukturi no priekšas, t.i., pret nobraukto ceļu.

1.5. Ja gaismas iekārtu vai lampu var noregulēt tā, lai galvenais lukturis atbilst noteikumu prasībām braukšanai pa abām ceļa pusēm, tad zem detaļas tipa apstiprinājuma zīmes jābūt horizontālai bultai, kuras viens gals vērsts pa kreisi un otrs pa labi.

1.6. Papildu simbols vai simboli:

1.6.1. galvenajiem lukturiem, kas atbilst tikai prasībām satiksmei pa kreiso pusi, horizontāla bulta, kura vērsta pa labi no novērotāja, kas skatās uz galveno lukturi no priekšas, t.i., pret nobraukto ceļu;

1.6.2. galvenajiem lukturiem, kas konstruēti tā, lai ievērotu abu satiksmes sistēmu prasības, attiecīgi noregulējot optiskā mezgla vai luktura novietojumu, horizontāla bulta ar vienu galu attiecīgi vērstu pa kreisi un otru pa labi;

1.6.3. galvenajiem lukturiem, kas atbilst šīs direktīvas prasībām tikai attiecībā uz tuvo gaismu, burti "HC";

1.6.4. galvenajiem lukturiem, kas atbilst šīs direktīvas prasībām tikai attiecībā uz tālo gaismu, burti "HR";

1.6.5. galvenajiem lukturiem, kas atbilst šīs direktīvas prasībām gan attiecībā uz tuvo gaismu, gan uz tālo gaismu, burti "HCR";

1.6.6. uz galvenajiem lukturiem ar lēcu no plastmasas materiāla 1.6.3. līdz 1.6.5. punktā noteikto simbolu tuvumā jāpievieno burti "PL".

2. VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI

2.1. Katram paraugam jāatbilst 6. līdz 8. iedaļā izklāstītajām specifikācijām.

2.2. Galvenie lukturi jāizgatavo tā, lai normālos lietošanas apstākļos un neraugoties uz vibrācijām, kurām tie var tikt pakļauti, saglabātu tiem noteiktos fotometriskos parametrus un paliktu labā darba kārtībā.

2.2.1. Galvenie lukturi jāaprīko ar ierīci, kas ļauj tos uz transportlīdzekļa noregulēt saskaņā ar tiem piemērotiem noteikumiem. Šī ierīce nav jāpievieno detaļām, kur atstarotājs un izkliedētāja lēca nav atdalāmi, ja šīs detaļas izmanto tikai transportlīdzekļiem, kuru galvenos lukturus var noregulēt citādi. Ja katrs ar savu lampu aprīkots galvenais lukturis, kas izstaro tālo gaismu, un galvenais lukturis, kas izstaro tuvo gaismu, ir apvienoti, veidojot kompleksu iekārtu, tad regulēšanas ierīcei jābūt tādai, lai katru atsevišķu optisko sistēmu varētu noregulēt atbilstošā veidā. Tomēr šos noteikumus nepiemēro tādiem galvenajiem lukturiem, kuru atstarotāji nav atdalāmi. Šādiem komplektiem piemēro 6. iedaļā izklāstītās prasības.

2.3. Detaļām, ar kurām kvēlspuldze(-s) ir piestiprinātas pie atstarotāja, jābūt tādām, lai pat tumsā kvēlspuldzi(-es) nevarētu piestiprināt citā vietā, bet tikai pareizajā [1] [2].

Kvēlspuldzes ietvaram jābūt izmēriem, kā norādīts šādās datu lapās CIE publikācijā 61-2.

Kvēlspuldzes | Ietvars | Datu lapas |

H1 | P 14.5s | 7005.46.3 |

H2 | X 5111 | 7005.99.2 |

H3 | PK 22s | 7005.47.1 |

HB3 | P 20d | 7005.31.1 |

HB4 | P 22d | 7005.32.1 |

H7 | PX 26d | 7005.5.1 |

H4 | P43t-38 | 7005.39.2 |

2.4. Galvenos lukturus, kas projektēti tā, lai ievērotu prasības braukšanai gan pa labo pusi, gan pa kreiso pusi, var pielāgot braukšanai pa noteiktu ceļa pusi vai nu ar piemērotu sākotnēju regulēšanu, ja transportlīdzeklis ir tā aprīkots, vai ar lietotāja selektīvu regulēšanu. Sākotnējo vai selektīvo regulēšanu var veikt, piemēram, vai nu nostiprinot optisko mezglu noteiktā leņķī uz transportlīdzekļa, vai nostiprinot kvēlspuldzi noteiktā leņķī attiecībā pret optisko mezglu. Vienmēr jābūt iespējamiem tikai diviem pareiziem noregulējumiem - satiksmei pa labo pusi un satiksmei pa kreiso pusi - un nedrīkst pieļaut netīšu galvenā luktura pārslēgšanos no viena stāvokļa uz otru vai atrašanos starpstāvoklī. Ja kvēlspuldzei paredzēti divi dažādi noregulējumi, tad detaļas, ar ko piestiprina kvēlspuldzi pie atstarotāja, jāprojektē un jāizgatavo tā, lai katrā no diviem stāvokļiem kvēlspuldzi noturētu ar vajadzīgo precizitāti, kāda galvenajiem lukturiem paredzēta satiksmei tikai pa vienu ceļa pusi. Atbilstība šīs iedaļas prasībām jāpārbauda vizuāli un vajadzības gadījumā ar atbilstošu testu.

2.5. Tikai galvenajiem lukturiem, kas aprīkoti ar viena kvēldiega halogēnu lampām, galvenajiem lukturiem, kam paredzēts mainīt tālo gaismu un tuvo gaismu, jebkura galvenajam lukturim pievienotā mehāniskā, elektromehāniskā vai cita ierīce pārslēgšanai no viena staru kūļa uz otru [3] jākonstruē tā:

2.5.1. lai ierīce ir pietiekami izturīga un darbotos 50000 reizes bez defektiem, neraugoties uz vibrācijām, kurām tā var tikt pakļauta normālos lietošanas apstākļos;

2.5.2. lai bojājuma gadījumā ir iespējams iegūt tuvo gaismu automātiski;

2.5.3. lai tuvo gaismu vai tālo gaismu vienmēr var iegūt, nepieļaujot iespēju, ka mehānisms apstāsies starp diviem stāvokļiem;

2.5.4. lai lietotājs nevar ar parastiem līdzekļiem mainīt kustīgo daļu stāvokli vai atrašanās vietu.

2.6. Papildu testi jāveic saskaņā ar 2. papildinājuma prasībām, lai nodrošinātu, ka nav pārmērīgas izmaiņas fotometrijā.

2.7. Ja galvenā luktura lēca ir no plastmasas materiāla, tad testi jāveic saskaņā ar 3. papildinājuma prasībām.

3. APGAISMOJUMS

3.1. Vispārīgi noteikumi

3.1.1. Galvenie lukturi jāizgatavo tā, lai ar piemērotu H1, H2, H3, HB3, HB4, H7 un/vai H4 kvēlspuldzi tiem būtu pietiekams apgaismojums, kad tuvā gaisma neapžilbina, un tālā gaisma nodrošina labu apgaismojumu.

3.1.2. Galvenā luktura apgaismojums jākontrolē uz vertikāla ekrāna 25 m attālumā galvenā luktura priekšā un taisnā leņķī pret tā asi (skatīt 1. papildinājumā).

3.1.3. Galvenie lukturi jākontrolē ar standarta (norādīta) kvēlspuldzi(-ēm), kas paredzētas 12 V nominālajam spriegumam. Galveno lukturu pārbaudes laikā spriegums uz kvēlspuldzes spailēm jāregulē tā, lai iegūtu šādus parametrus.

Kvēlspuldzes | Aptuvenais mērāmais spriegums (V) | Gaismas plūsma (lūmeni) |

H1 | 12 | 1150 |

H2 | 12 | 1300 |

H3 | 12 | 1100 |

HB3 | 12 | 1300 |

HB4 | 12 | 825 |

H7 | 12 | 1100 |

H4 tuvā tālā | 12 12 | 7501250 |

Galveno lukturi uzskata par apmierinošu, ja fotometriskās prasības ir izpildītas vismaz ar vienu standarta (norādītu) 12 V kvēlspuldzi, kuru var pievadīt ar galveno lukturi.

3.1.4. Izmēri, kas nosaka kvēldiega atrašanās vietu standarta (norādīta) 12 voltu kvēlspuldzē ir parādīti 4. pielikuma attiecīgā datu lapā.

3.1.5. Standarta (norādīta) kvēlspuldzes optiskajai formai un kvalitātei jābūt tādai, lai tās radītu minimālu atstarošanu vai refrakciju, kas var negatīvi ietekmēt gaismas izplatīšanos. Atbilstību šai prasībai jākontrolē mērot standarta galvenā luktura ar standarta (norādīta) kvēlspuldzi gaismas izplatīšanos.

3.2. Noteikumi attiecībā uz tuvo gaismu

3.2.1. Tuvās gaismas galējai robežai jābūt pietiekami asai, lai varētu apmierinoši noregulēt ar attiecīgajiem līdzekļiem. Pretējā pusē satiksmes virzienam, kuram galvenais lukturis ir paredzēts, galējai robežai jābūt taisnai horizontālai līnijai; pretējā pusē tā nedrīkst sniegties ne aiz lauztas līnijas H-V un H1-H4, ko veido taisna līnija, kuru veido HV-H1, kas veido 45° leņķi ar horizontāli, un taisna līnija H1-H4 25 cm virs taisnās līnijas h-h, ne aiz taisnās līnijas HV-H3 15° slīpumā virs horizontāles (skatīt 1. papildinājumā). Galējā robeža nekādā gadījumā nedrīkst sniegties aiz abām līnijām HV-H2 un H2-H4 un saplūst ar divām iepriekšējām pieļaujamām iespējām.

3.2.2. Galvenais lukturis jānoregulē tā, lai:

3.2.2.1. galvenajiem lukturiem, kas projektēti atbilstīgi prasībām satiksmei pa labo pusi, galējā robeža ekrāna kreisajā pusē [4] ir horizontāla, un galvenajiem lukturiem, kas projektēti atbilstīgi prasībām satiksmei pa kreiso pusi, galējā robeža ekrāna labajā pusē ir horizontāla;

3.2.2.2. galējās robežas horizontālā daļa atrodas 25 cm zem līnijas h-h (skatīt 1. papildinājumā);

3.2.2.3. galējās robežas līkums atrodas uz līnijas v-v [5]

3.2.3. Ja vēlas apstiprināt vienīgi tuvo gaismu [6], tad galvenajam lukturim jāatbilst tikai prasībām, kas minētas 3.2.5. līdz 3.2.7. un 3.3. iedaļā.

3.2.4. Ja tādā veidā noregulēts galvenais lukturis neatbilst 3.2.5. līdz 3.2.7. un 3.3. iedaļas prasībām, tad nostādījumu var mainīt, ar noteikumu, ka staru kūļa ass netiek pārvietota sāniski vairāk nekā 1° (= 44 cm) pa labi vai pa kreisi [7]. Galveno lukturi var daļēji aizsegt, lai atvieglotu galējās robežas noregulēšanu, padarot to asāku.

3.2.5. Tuvās gaismas radītajam apgaismojumam uz ekrāna jāatbilst šādām prasībām.

Punkts uz mērīšanas ekrāna | Obligātais apgaismojums (lux) |

Galvenie lukturi satiksmei pa labo pusi | Galvenie lukturi satiksmei pa kreiso pusi |

| | | |

Punkts | B 50 L | Punkts | B 50 R | ≤ 0,4 |

Punkts | B 75 R | Punkts | B 75 L | ≥ 12 |

Punkts | B 75 L | Punkts | B 75 R | ≤ 12 |

Punkts | B 50 L | Punkts | B 50 R | ≤ 15 |

Punkts | B 50 R | Punkts | B 50 L | ≥ 12 |

Punkts | B 50 V | Punkts | B 50 V | ≥ 6 |

Punkts | B 25 L | Punkts | B 25 R | ≥ 2 |

Punkts | B 25 R | Punkts | B 25 L | ≥ 2 |

Jebkurš punkts III zonā | ≤ 0,7 |

Jebkurš punkts IV zonā | ≥ 3 |

Jebkurš punkts I zonā | ≤ 2 × (E50 R un E50 L) [8] |

3.2.6. Nedrīkst būt sāniskas izmaiņas, kas pasliktina redzamību I, II, III un IV zonā.

3.2.7. Apgaismojuma vērtības "A" un "B" zonās, kā parādīts IV pielikuma C attēlā, jākontrolē veicot fotometriskos mērījumus 1. līdz 8. punktā atbilstīgi šim attēlam; šīm vērtībām jāiekļaujas šādās robežās

- 0,7 lux ≥ 1, 2, 3, 7 ≥ 0,1 lux,

- 0,7 lux ≥ 4, 5, 6, 8 ≥ 0,2 lux.

3.2.8. Galvenajiem lukturiem, kas konstruēti, lai ievērotu prasības satiksmei gan pa labo pusi, gan pa kreiso pusi, katrā no diviem optiskā mezgla vai kvēlspuldzes stāvokļiem jāatbilst iepriekš izklāstītajām satiksmes virziena prasībām.

3.3. Noteikumi attiecībā uz tālo gaismu

3.3.1. Galvenajam lukturim, kas paredzēts tālajai gaismai un tuvajai gaismai, tālās gaismas apgaismojums uz ekrāna jāmēra ar tādu pašu galvenā luktura nostādījumu, kā veicot mērījumus saskaņā ar 3.2.5. līdz 3.2.7. iedaļu. Galvenais lukturis, kas paredzēts tikai tālajai gaismai, jānoregulē tā, lai maksimālā apgaismojuma laukuma centrs atrodas līniju h-h un v-v krustpunktā. Šādam galvenajam lukturim jāatbilst tikai 3.3. iedaļas prasībām.

3.3.2. Tālās gaismas radītajam apgaismojumam uz ekrāna jāatbilst šādām prasībām:

3.3.2.1. līniju h-h un v-v krustošanās punktā (HV) jābūt vienmērīgam apgaismojumam 90 % apmērā no maksimālā apgaismojuma. Maksimālā vērtība (Emax) nedrīkst būt mazāka par 48 lux. Maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt 240 lux. Turklāt galvenajam lukturim ar apvienotu tuvo un tālo gaismu šī maksimālā vērtība nedrīkst vairāk kā 16 reizes pārsniegt izmērīto tuvās gaismas apgaismojumu punktā 75 R (vai 75 L).

3.3.2.1.1. Tālās gaismas maksimālo gaismas intensitāti (Imax), kas izteikta tūkstošos kandelu, jāaprēķina pēc šādas formulas:

lmax = 0,625 Emax

3.3.2.1.2. References zīme (l'max), kas norāda šo maksimālo intensitāti un minēts 1.6. punktā, jāiegūst ar šādu formulu:

l'

=

l

= 0,208 E

šo vērtību noapaļo līdz tuvākajai no šīm: 7,5, 10, 12,5, 17,5, 20, 25, 27,5, 30, 37,5, 40, 45, 50.

3.3.2.2. Horizontāli pa labi un kreisi no punkta HV apgaismojumam jābūt vismaz 24 lux līdz attālumam 1,125 m un ne mazākam par 6 lux līdz attālumam 2,25 m.

3.4. Ekrāna apgaismojuma vērtības, kas minētas 3.2.5. līdz 3.2.7. un 3.3. iedaļā, jāmēra ar fotoelementu, kura efektīvais laukums jāietver kvadrātā ar malas garumu 65 mm.

4. DISKOMFORTA NOVĒRTĒJUMS

Jānovērtē galveno lukturu tuvās gaismas radītais diskomforts.

5. STANDARTA GALVENAIS LUKTURIS

5.1. Galveno lukturi uzskata par standarta (norādīta) galveno lukturi, ja:

5.1.1. tas atbilst iepriekšminētajām apstiprināšanas prasībām;

5.1.2. tā efektīvais diametrs ir vismaz 160 mm;

5.1.3. dažādos punktos un dažādās zonās, kas minēti 3.2.5. iedaļā, ar standarta kvēlspuldzi nodrošina apgaismojumu:

5.1.3.1. ne vairāk kā 90 % no maksimālās robežas un

5.1.3.2. ne mazāk kā 120 % no 3.2.5. iedaļas tabulā noteiktās minimālā robežas.

6. PAPILDU PRASĪBAS JEBKURAI INSPEKCIJAI, KURU VAR VEIKT KOMPETENTĀS IESTĀDES, KONTOLĒJOT RAŽOŠANAS ATBILSTĪBU SASKAŅĀ AR I PIELIKUMA 5.1. IEDAĻU

6.1. Vērtībām B 50 L (vai R) un III zonā maksimālā novirze attiecīgi var būt

—B 50 L (vai R): | 0,2 lux, līdzvērtīga 20 %, 0,3 lux, līdzvērtīga 30 %, |

—III zona: | 0,3 lux, līdzvērtīga 20 %, 0,45 lux, līdzvērtīga 30 %. |

6.2. Šajā direktīvā noteiktās vērtības tālajai gaismai ir ievērotas HV (ar pielaidi 0,2 lux), un šim mērķim atbilst vismaz viens punkts katrā laukumā, ko uz mērīšanas ekrāna (25 m attālumā) norobežo aplis 15 cm rādiusā ap punktiem B 50 L (vai R) (ar pielaidi 0,1 lux), 75 R (vai L), 50 R (vai L), 25 R, 25 L un visā IV zonas laukumā, kurš ir ne vairāk kā 22,5 cm virs līnijas 25 R un 25 L.

6.2.1. Ja tālās gaismas HV atrodas vienmērīgā apgaismojumā 0,75 Emax, fotometriskajām vērtībām jebkurā mērīšanas punktā, kas norādīts šā pielikuma 3.2.5. iedaļā, ievēro pielaidi + 20 % maksimālajām vērtībām un − 20 % minimālajām vērtībām, tad norādes zīmi neievēro.

6.3. Ja iepriekš aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, tad galvenā luktura nostādījumu var mainīt, ar noteikumu, ka staru kūļa ass netiek pārvietota sāniski vairāk nekā 1° pa labi vai pa kreisi.

6.4. Galvenos lukturus ar neapšaubāmiem defektiem ignorē.

6.5. Norādes zīmi neievēro.

1. papildinājums

Mērīšanas ekrāns

Eiropas standarta staru kūlis

A. Galvenais lukturis satiksmei pa labo pusi

(izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

B. Galvenais lukturis satiksmei pa kreiso pusi

(izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

C. Apgaismojuma vērtību mērīšanas punkti

+++++ TIFF +++++

Piezīme:

C attēlā parādīts mērīšanas punkts satiksmei pa labo pusi. Satiksmei pa kreiso pusi 7. un 8. punktu pārvieto uz atbilstošo vietu attēlā labajā pusē.

2. papildinājums

Galveno lukturu fotometriskās uzvedības stabilitātes testi

SAKOMPLEKTĒTU GALVENO LUKTURU TESTI

Sakomplektēta galvenā luktura fotometriskās uzvedības stabilitātes testus veic, saskaņā ar šīs direktīvas prasībām mērot fotometriskās vērtības punktos Emax tālajai gaismai un HV, 50 R, B 50 L tuvajai gaismai (vai HV, 50 L, B 50 R galvenajiem lukturiem, kas paredzēti satiksmei pa kreiso pusi). "Sakomplektēts galvenais lukturis" ir pats sakomplektētais lukturis, ieskaitot tās apkārtējās virsbūves detaļas un lukturus, kuri varētu ietekmēt termisko izkliedi.

1. FOTOMETRIJAS STABILITĀTES TESTS

Testus veic sausā un mierīgā atmosfērā apkārtējās vides temperatūrā 23 °C ± 5 °C, un sakomplektēts galvenais lukturis ir pareizi uzmontēts uz transportlīdzekļa.

1.1. Tīrs galvenais lukturis

Galveno lukturi darbina 12 stundas, kā aprakstīts 1.1.1. iedaļā, un pārbauda, kā noteikts 1.1.2. iedaļā.

1.1.1. Testēšanas procedūra

Galvenais lukturis tiek darbināts norādītajā laika posmā, lai:

1.1.1.1. a) ja jāapstiprina tikai viena apgaismes funkcija (tālā vai tuvā gaisma), attiecīgais kvēldiegs ir ieslēgts noteikto laiku [1];

b) savstarpēji savietotam tuvās gaismas lukturim un tālās gaismas lukturim (divkārša kvēldiega lukturis vai divu kvēldiegu lukturis):

- ja pretendents deklarē, ka galvenais lukturis jāizmanto ar vienu degošu kvēldiegu [2], testu veic, saskaņā ar šo nosacījumu aktivējot [3] katru norādīto funkciju pusi no 1.1. iedaļā norādītā laika,

- visos citos gadījumos [4] [5] galvenajam lukturim veic attiecīgu ciklu, kamēr sasniedz norādīto laiku:

- 15 minūtes ar degošu tuvās gaismas kvēldiegu un

- 5 minūtes ar visiem degošiem kvēldiegiem;

c) grupētām apgaismes funkcijām visām atsevišķām funkcijām jābūt vienlaicīgi ieslēgtām uz atsevišķām apgaismes funkcijām a) iedaļā norādīto laiku, ņemot vērā arī b) iedaļā noteikto savietotu apgaismes funkciju izmantošanu saskaņā ar ražotāja specifikācijām.

1.1.1.2. Testa spriegums

Spriegums jānoregulē tā, lai pievadītu 90 % no IV pielikumā norādītās maksimālās jaudas vatos. Pievadītajai jaudai vatos visos gadījumos jāatbilst kvēlspuldzes ar 12 V nominālo spriegumu atbilstošajai vērtībai, izņemot, ja apstiprinājuma pretendents norādījis, ka galvenajam lukturim var izmantot dažādus spriegumus. Pēdējā gadījumā testu veic ar kvēlspuldzi, kuras jauda vatos no pieļautajām ir visaugstākā.

1.1.2. Testa rezultāti

1.1.2.1. Vizuālā pārbaude

Kad galvenais lukturis ir nostabilizēts līdz apkārtējai temperatūrai, galvenā luktura lēca un ārējā lēca, ja tāda ir, jānotīra ar tīru, mitru drānu. Tad tas jāpārbauda vizuāli; ne galvenajiem lukturiem, ne ārējām lēcām, ja tādas ir, nedrīkst būt manāmi nekādi sagrozījumi, deformācijas, lūzumi vai krāsas maiņas.

1.1.2.2. Fotometriskais tests

Lai ievērotu šīs direktīvas prasības, fotometriskās vērtības jāpārbauda šādos punktos:

Tuvā gaisma:

- 50 R - B 50 L - HV galvenajiem lukturiem, kas paredzēti satiksmei pa labo pusi,

- 50 L - B 50 R - HV galvenajiem lukturiem, kas paredzēti satiksmei pa kreiso pusi.

Tālā gaisma:

- punkts Emax.

Var veikt citu noregulēšanu, lai pieļautu galvenā luktura deformāciju karstuma dēļ (galējās robežas līnijas atrašanās vietas izmaiņas ir iekļautas šā papildinājuma 2. iedaļā).

Pieļaujama 10 % neatbilstība starp fotometriskajiem parametriem un pirms testa izmērītajām vērtībām, ieskaitot fotometriskās procedūras pielaidi.

1.2. Netīrs galvenais lukturis

Pēc testēšanas tā, kā norādīts 1.1. iedaļā, galvenais lukturis jādarbina vienu stundu tā, kā aprakstīts 1.1.1. iedaļā pēc sagatavošanas tā, kā noteikts 1.2.1. iedaļā, un jāpārbauda tā, kā noteikts 1.1.2. iedaļā.

1.2.1. Galvenā luktura sagatavošana

1.2.1.1. Testa maisījums

Šajā testā galvenajam lukturim piemērotajam ūdens un piesārņotāja maisījumam jāsastāv no deviņām daļām (masas) silīcijsmilts ar graudiņu lielumu starp 0 un 100 µm, vienas daļas (masas) augu ogles putekļu ar graudiņu lielumu starp 0 un 100 µm, 0,2 (masas) NaCMC [6] un atbilstoša daudzuma destilēta ūdens ar vadītspēju mazāku nekā 1 mS/m.

Maisījums nedrīkst būt vairāk nekā 14 dienas vecs.

1.2.1.2. Testa maisījuma lietošana galvenajam lukturim

Testa maisījums ir vienmērīgi jāuzklāj uz visas galvenā luktura gaismas emisijas virsmas un tad jāatstāj nožūt. Šo procedūru atkārto, kamēr apgaismojošā vērtība ir pazeminājusies līdz 15 - 20 % no vērtībām, ko mēra saskaņā ar iepriekš 1. punktā aprakstītajiem nosacījumiem katrā turpmāk norādītajā punktā:

- tālās gaismas Emax tālās gaismas/tuvās gaismas lampai,

- Emax tikai tālās gaismas staru kūlī tālās gaismas lampai,

- 50 R un 50 V [7] tikai tuvās gaismas lampai, kas paredzēta satiksmei pa labo pusi,

- 50 L un 50 V tikai tuvās gaismas lampai, kas paredzēta satiksmei pa kreiso pusi.

1.2.1.3. Mērīšanas iekārta

Mērīšanas iekārtai jābūt līdzvērtīgai tai, ko izmanto galvenā luktura apstiprināšanas testos. Fotometriskai verifikācijai izmanto standarta (norādīta) kvēlspuldzi.

2. KARSTUMA IETEKMĒ NOTIKUŠAS GALĒJĀS ROBEŽAS LĪNIJAS VERTIKĀLĀ NOVIETOJUMA IZMAIŅAS TESTS

Šajā testā pārbauda, vai karstuma ietekmē galējās robežas līnija pa vertikāli nepārsniedz tuvās gaismas lukturim norādīto vērtību.

Galvenajam lukturim, ko testē saskaņā ar 1. iedaļu, jāveic 2.1. iedaļā aprakstītais tests, testa armatūru nepārvietojot vai nepārregulējot.

2.1. Tests

Tests jāveic sausā un mierīgā atmosfērā apkārtējās vides temperatūrā 23 °C ± 5 °C.

Izmanto sērijveidā ražotu kvēlspuldzi, galvenajam lukturim ieslēdzot tuvo gaismu vismaz uz vienu stundu, testa armatūru nepārvietojot vai nepārregulējot. Šajā testā spriegums jānoregulē tā, kā norādīts 1.1.1.2. iedaļā. Galējās robežas līnijas novietojuma horizontālā daļa (starp VV un vertikālo līniju, kas šķērso punktu B 50 R satiksmei pa kreiso pusi vai B 50 L satiksmei pa labo pusi) jāpārbauda 3 minūtes (r3) un 60 minūtes (r60) pēc ieslēgšanas.

Iepriekš aprakstīto galējās robežas līnijas atrašanās vietas izmaiņu mēra ar jebkuru metodi, kuras rezultāti ir pietiekami precīzi un reproducējami.

2.2. Testa rezultāti

Δr

=

r3 − r60 nepārsniedz 1,0 mrad (Δr1 ≤ 1,0 mrad).

2.2.1. Tomēr, ja šī vērtība ir lielāka par 1,0 mrad, bet nepārsniedz 1,5 mrad (1,0 mrad < Δr1 ≤ 1,5 mrad), otrs galvenais lukturis jātestē, kā aprakstīts 2.1. iedaļā, trīs reizes pēc kārtas veicot turpmāk aprakstīto ciklu, lai stabilizētu pareizi uzstādīta galvenā luktura mehānisko daļu novietojumu:

- vienu stundu ilga tuvās gaismas lampas darbināšana (spriegums jānoregulē, kā norādīts 1.1.1.2. iedaļā),

- vienu stundu ilgs miera stāvoklis.

Galvenā luktura tipu uzskata par pieņemamu, ja absolūtās vērtības Δr1 un Δr11, kas mērītas attiecīgi pirmajam un otrajam paraugam, nav lielākas par 1,0 mrad.

Δr

+ Δr

≤ 1,0 mrad

3. papildinājums

Prasības lukturiem ar plastmasas materiālu lēcām un lēcu vai materiāla paraugu un sakomplektētu lukturu testēšanā

1. VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI

1.1. Paraugiem, kas piegādāti atbilstīgi I pielikuma 2.4. iedaļai, jāatbilst šā papildinājuma 2.1. līdz 2.5. iedaļā norādītajām specifikācijām.

1.2. Sakomplektētu lukturu ar plastmasas materiālu lēcām diviem paraugiem, kas piegādāti saskaņā ar I pielikuma 2.3. iedaļu, jāatbilst šā papildinājuma 2.6. iedaļā norādītajām specifikācijām.

1.3. Plastmasas materiālu lēcu paraugiem vai materiāla paraugiem un atstarotājam, kuram ir paredzēts to uzstādīt (vajadzības gadījumā), veic apstiprināšanas testus hronoloģiskā secībā, kā norādīts 3.1. papildinājuma A tabulā.

1.4. Tomēr šie testi nav jāatkārto, ja lampu ražotājs var pierādīt, ka izstrādājumam jau ir veikti turpmāk 2.1. līdz 2.5. iedaļā noteiktie testi vai līdzvērtīgi testi atbilstīgi citai direktīvai; ir obligāti tikai 3.1. papildinājuma B tabulā noteiktie testi.

2. TESTI

2.1. Izturība pret mainīgu temperatūru

2.1.1. Testi

Trim jauniem paraugiem (lēcas) veic piecus temperatūras un mitruma (RH = relatīvais mitrums) izmaiņas ciklus saskaņā ar šādu programmu:

- 3 stundas 40 °C ± 2 °C temperatūrā un 85 % - 95 % RH,

- 1 stunda 23 °C ± 5 °C temperatūrā un 60 % - 75 % R,

- 15 stundas −30 °C ± 2 °C temperatūrā,

- 1 stunda 23 °C ± 5 °C temperatūrā un 60 % - 75 % RH,

- 3 stundas 80 °C ± 2 °C temperatūrā,

- 1 stunda 23 °C ± 5 °C temperatūrā un 60 % - 75 % RH.

Pirms šā testa paraugi vismaz četras stundas jāiztur 23 °C ± 5 °C temperatūrā un 60 % - 75 % RH.

Piezīme:

Lai novērstu termisko šoku, pārejai no vienas temperatūras uz citu jāietver viena stunda 23 °C ± 5 °C temperatūrā.

2.1.2. Fotometriskie mērījumi

2.1.2.1. Metode

Fotometriskie mērījumi jāveic paraugiem pirms un pēc testēšanas.

Šie mērījumi jāveic ar standarta lampu šādos punktos

B 50 L un 50 R tuvās gaismas lampas vai tuvās gaismas/tālās gaismas lampas tuvajai gaismai (B 50 R un 50 L galvenajiem lukturiem, kas paredzēti satiksmei pa kreiso pusi) vai B 50 un 50 R/L simetriskai tuvajai gaismai;

Emax tālās gaismas lampas vai tuvās gaismas/tālās gaismas lampas tālajai gaismai;

HV un Emax priekšējā miglas luktura D zonā.

2.1.2.2. Rezultāti

Novirze starp katra parauga fotometriskajām vērtībām, kas izmērītas pirms un pēc testa, nedrīkst pārsniegt 10 %, ieskaitot fotometriskās procedūras pielaidi.

2.2. Izturība pret atmosfēras faktoriem un ķīmiskām vielām

2.2.1. Izturība pret atmosfēras faktoriem

Trīs jaunus paraugus (lēcas vai materiāla paraugus) pakļauj starojuma iedarbībai no avota ar spektrālo enerģiju, kas ir līdzīga tai, ko iegūst no melna ķermeņa temperatūrā starp 5500 K un 6000 K. Starp avotu un paraugiem jānovieto atbilstoši filtri, lai, cik iespējams, samazinātu starojumu ar viļņa garumu mazāku par 295 nm un lielāku par 2500 nm. Paraugus pakļauj enerģētiskai apgaismošanai 1200 W/m2 ± 200 W/m2 tik ilgi, lai tie saņemtu gaismas enerģiju līdzvērtīgu 4500 MJ/m2 ± 200 MJ/m2. Temperatūrai, ko korpusā mēra uz melnas plātnes paraugu līmenī, jābūt 50 °C ± 5 °C. Lai nodrošinātu pastāvīgu iedarbību, paraugam jāgriežas ap starojuma avotu ar ātrumu starp 1 un 5 l/min.

Paraugus apsmidzina ar destilētu ūdeni, kura vadītspēja ir mazāka nekā 1 mS/m un temperatūra ir 23 °C ± 5 °C, atbilstīgi šādiem cikliem:

—apsmidzināšana | — 5 minūtes, |

—žāvēšana | — 25 minūtes. |

2.2.2. Izturība pret ķīmisko vielu iedarbību

Pēc 2.2.1. iedaļā aprakstītās testēšanas un 2.2.3.1. iedaļā aprakstītās mērīšanas minēto trīs paraugu ārējās virsmas apstrādā tā, kā aprakstīts 2.2.2.2. iedaļā, ar maisījumu, kas noteikts 2.2.2.1. iedaļā.

2.2.2.1. Testa maisījums

Testa maisījums sastāv no 61,5 % n-heptāna, 12,5 % toluola, 7,5 % etiltetrahlorīda, 12,5 % trihloretilēna un 6 % ksilola (tilpuma %).

2.2.2.2. Testa maisījuma pielietošana

Kokvilnas auduma gabalu samērcē (saskaņā ar ISO 105), kamēr maisījums to ir piesātinājis, kā noteikts 2.2.2.1. iedaļā, un 10 sekundēs uzliek uz 10 minūtēm uz parauga ārējās virsmas ar spiedienu 50 N/cm2, kas atbilst pieliktam 100 N spēkam testa virsmai 14 × 14 mm.

Šajās 10 minūtēs audums jāsamērcē ar maisījumu no jauna, lai šķidruma sastāvs visu laiku būtu vienāds ar noteikto testa maisījumu.

Piemērošanas laikposmā ir pieļaujams kompensēt paraugam pielikto spiedienu, lai novērstu tā radītu saplīšanu.

2.2.2.3. Tīrīšana

Testa maisījuma lietošanas beigās paraugi jāžāvē gaisā un tad 23 °C ± 5 °C temperatūrā jāmazgā ar 2.3. iedaļā (Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem) aprakstīto šķīdumu.

Pēc tam paraugi 23 °C ± 5 °C temperatūrā rūpīgi jāskalo ar destilētu ūdeni, kas satur ne vairāk kā 0,2 % piemaisījumu, un tad jānoslauka ar mīkstu audumu.

2.2.3. Rezultāti

2.2.3.1. Pēc izturības pret atmosfēras faktoriem testa uz paraugu ārējās virsmas nedrīkst būt plaisas, skrambas, lauskas un deformācijas, un vidējā novirze

Δt =

T

− T

T

ko mēra trim paraugiem saskaņā ar šā pielikuma 3.2. papildinājumā aprakstīto procedūru, nedrīkst pārsniegt 0,020 (Δtm ≤ 0,020).

2.2.3.2. Pēc izturības pret ķīmisko vielu iedarbību testa paraugiem nedrīkst būt nekādi ķīmiski traipi, kas var radīt plūsmas izplatīšanās izmaiņas, kuru vidējā novirze

Δd =

T

− T

T

ko mēra trim paraugiem saskaņā ar šā pielikuma 3.2. papildinājumā aprakstīto procedūru, nedrīkst pārsniegt 0,020 (Δdm ≤ 0,020).

2.3. Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem un ogļūdeņražiem

2.3.1. Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem

Triju paraugu (lēcas vai materiāla paraugi) ārējās virsmas uzkarsē līdz 50 °C ± 5 °C un tad uz piecām minūtēm iegremdē maisījumā, kam saglabāta 23 °C ± 5 °C temperatūra un kas sastāv no 99 daļām destilēta ūdens, kurš satur ne vairāk kā 0,02 % piemaisījumu, un vienas daļas alkilarilsulfonāta.

Testa beigās paraugus žāvē 50 °C ± 5 °C temperatūrā un paraugu virsmu notīra ar mitru audumu.

2.3.2. Izturība pret ogļūdeņražiem

Šo triju paraugu ārējās virsmas pēc tam vienu minūti ieberž ar kokvilnas audumu, kas samērcēts maisījumā, kurš sastāv no 70 % n-heptāna un 30 % toluola (tilpuma %), un tad žāvē gaisā.

2.3.3. Rezultāti

Pēc iepriekšminēto divu testu sekmīgas veikšanas vidējā novirzes vērtība

Δt =

T

− T

T

ko mēra trim paraugiem saskaņā ar šā pielikuma 3.2. papildinājumā aprakstīto procedūru, nedrīkst pārsniegt 0,010 (Δtm ≤ 0,010).

2.4. Izturība pret mehānisko bojāšanu

2.4.1. Mehāniskās bojāšanas metode

Triju jaunu paraugu (lēcas) ārējām virsmām veic vienādu mehāniskās bojāšanas testu ar metodi, kas aprakstīta šā pielikuma 3.3. papildinājumā.

2.4.2. Rezultāti

Pēc šā testa izmaiņas pārnesē ir:

Δt =

T

− T

T

un izplatīšanās:

Δd =

T

− T

T

mēra saskaņā ar procedūru, kas aprakstīta šā pielikuma 3.2. papildinājumā laukumā, kurš norādīts 2.2.4. iedaļā. Triju paraugu vidējai vērtībai jābūt tādai, lai

- Δtm ≤ 0,100

- Δdm ≤ 0,050.

2.5. Pārklājumu, ja tādi ir, adhēzijas tests

2.5.1. Parauga sagatavošana

Lēcas pārklājuma virsmu 20 mm × 20 mm ar žileti vai ar adatu sagriež, izveidojot aptuveni 2 mm × 2 mm lielu kvadrātiņu tīklu. Spiedienam uz žileti vai adatu jābūt pietiekamam, lai vismaz sagrieztu pārklājumu.

2.5.2. Testa apraksts

Izmanto līmlenti ar adhēzijas spēku 2 N/(cm platumā) ± 20 %, ko mēra saskaņā ar standartizētajiem nosacījumiem, kuri norādīti šā pielikuma 3.4. papildinājumā. Līmlentes platumam jābūt vismaz 25 mm, un to vismaz piecas minūtes piespiež pie virsmas, kas sagatavota atbilstīgi 2.5.1. iedaļai.

Līmlentes galu tad noslogo tā, lai virsmas adhēzijas spēku līdzsvarotu ar spēku, kas ir perpendikulārs pret šo virsmu. Šajā stadijā lenti plēš nost ar konstantu ātrumu 1,5 m/s ± 0,2 m/s.

2.5.3. Rezultāti

Nedrīkst būt manāmi tīklojuma bojājumi. Pieļaujami bojājumi kvadrātiņu krustpunktos vai griezumu malās, ar nosacījumu, ka bojātais laukums nepārsniedz 15 % no tīklojuma virsmas.

2.6. Sakomplektēta galvenā luktura ar lēcu no plastmasas materiāla testi

2.6.1. Izturība pret lēcas virsmas mehānisku nodilumu

2.6.1.1. Testi

Luktura parauga Nr. 1 lēcai veic testu, kurš aprakstīts 2.4.1. iedaļā.

2.6.1.2. Rezultāti

Galvenajam lukturim saskaņā ar šo direktīvu testā veikto fotometrisko mērījumu rezultāti nedrīkst vairāk nekā par 30 % pārsniegt maksimālās vērtības, kas noteiktas punktā B 50 L un HV, un būt vairāk nekā par 10 % zem minimālās vērtības, kas noteikta punktā 75 R (galvenajiem lukturiem, kuri paredzēti satiksmei pa kreiso pusi, attiecīgie punkti ir B 50 R, HV un 75 L). Simetriskajam pārejas staru kūlim attiecīgie punkti ir B 50 un H.

2.6.2. Pārklājumu, ja tādi ir, adhēzijas tests

Luktura parauga Nr. 2 lēcai veic testu, kurš aprakstīts 2.5. iedaļā.

3. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS VERIFIKĀCIJA

3.1. Pēc materiāliem, no kā izgatavotas lēcas, sērijveidā ražotus lukturus atzīst par atbilstīgiem šīs direktīvas prasībām, ja:

3.1.1. pēc izturības pret ķīmisko vielu iedarbību testa un izturības pret mazgāšanas līdzekļiem un ogļūdeņražiem testa uz paraugu ārējās virsmas ar neapbruņotu aci nevar saskatīt plaisas, lauskas vai deformācijas (skatīt 2.2.2., 2.3.1. un 2.3.2. iedaļu);

3.1.2. pēc testa, kas aprakstīts 2.6.1.1. iedaļā, fotometriskās vērtības 2.6.1.2. iedaļā norādītajos mērīšanas punktos ir robežās, kuras ražojumu atbilstībai noteiktas šajā direktīvā.

3.2. Ja testa rezultāti neatbilst prasībām, tad testi jāatkārto ar citu galveno lukturu izlases veida paraugu.

3.1. papildinājums

Apstiprināšanas testu hronoloģiskā secība

A. Plastmasas materiālu testi (lēcas vai materiāla paraugi, kas piegādāti saskaņā ar I pielikuma 1.2.4.iedaļu)

Paraugi | Lēcas vai materiāla paraugi | Lēcas |

Parauga Nr. | Parauga Nr. |

1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 |

1.1.Ierobežotā fotometrija (2.1.2) | | | | | | | | | | × | × | × | |

1.1.1.Temperatūras maiņa (2.1.1.) | | | | | | | | | | × | × | × | |

1.2.Ierobežotā fotometrija (2.1.2.) | | | | | | | | | | × | × | × | |

1.2.1.Caurlaidības mērīšana | × | × | × | × | × | × | × | × | × | | | | |

1.2.2.Izkliedēšanas mērīšana | × | × | × | | | | × | × | × | | | | |

1.3.Atmosfēras faktori (2.2.1.) | × | × | × | | | | | | | | | | |

1.3.1.Caurlaidības mērīšana | × | × | × | | | | | | | | | | |

1.4.Ķīmiskās vielas (2.2.2.) | × | × | × | | | | | | | | | | |

1.4.1.Izkliedēšanas mērīšana | × | × | × | | | | | | | | | | |

1.5.Mazgāšanas līdzekļi (2.3.1.) | | | | × | × | × | | | | | | | |

1.6.Ogļūdeņraži (2.3.2.) | | | | × | × | × | | | | | | | |

1.6.1.Caurlaidības mērīšana | | | | × | × | × | | | | | | | |

1.7.Bojājumi (2.4.1.) | | | | | | | × | × | × | | | | |

1.7.1.Caurlaidības mērīšana | | | | | | | × | × | × | | | | |

1.7.2.Izkliedēšanas mērīšana | | | | | | | × | × | × | | | | |

1.8.Adhēzija (2.5.) | | | | | | | | | | | | | × |

B. Sakomplektētu galveno lukturu testi (piegādāti saskaņā ar I pielikuma 1.2.3. iedaļu)

Testi | Sakomplektēts galvenais lukturis |

Parauga Nr. |

1 | 2 |

2.1.Bojājumi (2.6.1.1.) | × | |

2.2.Fotometrija (2.6.1.2.) | × | |

2.3.Adhēzija (2.6.2.) | | × |

3.2. papildinājums

Gaismas izkliedēšanas un caurlaidības mērīšanas metode

1. IEKĀRTA (skatīt attēlu)

Kolimatora K staru kūlis ar novirzes daļu

= 17,4 × 10

rd

ir ierobežots ar diafragmu DT ar 6 mm spraugu, pret kuru novieto parauga atbalstu.

Diafragmu DT un uztvērēju R savieno konvergenta ahromatiska lēca L2 ar sfērisko aberāciju korekciju; lēcas L2 diametram jābūt tādam, lai tā nenodala parauga izkliedēto gaismu staru kūli, kam puse no visotnes leņķa ir

= 14°

α

= 1°

un

α

= 12°

.

novieto lēcas L2 šķietamajā fokālajā plaknē.

Diafragmas centrālā daļa nedrīkst būt caurspīdīga, lai gaisma nevarētu pienākt tieši no gaismas avota. Jābūt iespējai diafragmas centrālo daļu pārvietot no gaismas staru kūļa tā, lai tas precīzi atgriežas sākotnējā stāvoklī.

Attālums L2 DT un lēcas L2 fokusa attālums F2 [1] jāizvēlas tā, lai DT atspoguļojums pilnībā nosedz uztvērēju R.

Ja sākotnējā plūsma ir minēta līdz 1000 vienībām, tad katra nolasījuma absolūtajai precizitātei jābūt labākai par 1 vienību.

2. MĒRĪŠANA

Veic šādus mērījumus:

Nolasījums | ar paraugu | ar centrālo daļu ar DD | Pārstāvētais objekts |

T1 | nē | nē | Gadījuma plūsmu sākotnējā mērīšanā |

T2 | jā (pirms testa) | nē | Jaunā materiāla cauri laistā plūsma 24 °C temperatūrā |

T3 | jā (pēc testa) | nē | Testētā materiāla cauri laistā plūsma 24 °C temperatūrā |

T4 | jā (pirms testa) | jā | Jaunā materiāla izkliedētā plūsma |

T5 | jā (pēc testa) | jā | Testētā materiāla izkliedētā plūsma |

+++++ TIFF +++++

3.3. papildinājums

Smidzināšanas testēšanas metode

1. TESTA APRĪKOJUMS

1.1. Smidzinātājs

Izmantotais smidzinātājs jāaprīko ar sprauslu 1,3 mm diametrā, kas rada šķidruma plūsmas ātrumu 0,24 ± 0,02 l/minūtē ar darba spiedienu 6,0 bāri − 0, + 0,5 bāri.

Šādos darbības apstākļos iegūtajam pūtienam uz bojājamo virsmu 380 mm ± 10 mm attālumā no sprauslas jābūt 170 mm ± 50 mm diametrā.

1.2. Testa maisījums

Testa maisījums sastāv no:

- silīcijsmilts, kuras cietība ir 7 pēc Mosa skalas, ar graudiņu lielumu starp 0 un 0,2 mm un gandrīz perpendikulāru izplatīšanos ar leņķisko koeficientu 1,8 līdz 2;

- ūdens, kam cietība nepārsniedz 205 g/m3, maisījumam, kurš sastāv no 25 g smilšu litrā ūdens.

2. TESTS

Luktura lēcas ārējo virsmu vienu vai vairākas reizes pakļauj iepriekš aprakstītās smilšu strūklas iedarbībai. Strūkla pret testējamo virsmu jāvirza gandrīz perpendikulāri.

Bojājumu pārbauda ar vienu vai vairākiem stikla paraugiem, kurus kā standartu novieto testējamās lēcas tuvumā. Maisījums jāapsmidzina, kamēr parauga vai paraugu izkliedētās gaismas maiņa, ko mēra ar 2. papildinājumā aprakstīto metodi, ir

Δd =

T

− T

T

= 0,0250 ± 0,0025

Lai pārbaudītu to, ka visa testējamā virsma ir bojāta homogēni, var izmantot dažādus standarta paraugus.

3.4. papildinājums

Līmlentes adhēzijas tests

1. MĒRĶIS

Ar šo metodi standarta apstākļos var noteikt līmlentes lineāro adhēzijas spēku pie stikla plāksnes.

2. PRINCIPS

Mēra vajadzīgo spēku 90° leņķī, lai noplēstu līmlenti no stikla plāksnes.

3. NORĀDĪTIE ATMOSFĒRAS APSTĀKĻI

Apkārtnē jābūt 23 °C ± 5 °C temperatūrai un relatīvajam mitrumam (RH) 65 % ± 15 %.

4. TESTAM IZMATOJAMIE GABALI

Parauga līmlentes rullis pirms testa 24 stundas jānotur norādītajos atmosfēras apstākļos (skatīt iepriekš 3. iedaļā).

No katra ruļļa testē piecus testa gabalus, no kuriem katrs ir 400 mm garš. Šos testa gabalus no ruļļa paņem pēc tam, kad pirmās trīs kārtas aizmet.

5. PROCEDŪRA

Tests jāveic 3. iedaļā norādītajos apkārtējos apstākļos.

Piecus testa gabalus paņem, lenti radiāli attinot ar ātrumu aptuveni 300 mm/s, un tad ar testa gabaliem 15 sekundes rīkojas šādi:

- lenti uzliek uz stikla plāksnes, viegli un gareniski berzējot ar pirkstu un pārmērīgi nespiežot, tā, lai neatstātu gaisa burbuļus starp lenti un stikla plāksni,

- komplektu 10 minūtes atstāj norādītajos atmosfēras apstākļos,

- apmēram 25 mm testa gabala noplēš no plāksnes plaknē, kas ir perpendikulāra testa gabala asij,

- plāksni nostiprina, un lentes brīvo galu atloka atpakaļ par 90°. Spēku pieliek tā, lai līnija starp lenti un plāksni ir perpendikulāra šim spēkam un perpendikulāra pret plāksni,

- tad lenti velk, lai noplēstu ar ātrumu 300 mm/s, un pielikto spēku pieraksta.

6. REZULTĀTI

Iegūtās piecas vērtības sakārto, un par mērīšanas rezultātu uzskata vidējo vērtību. Šo vērtību izsaka ņūtonos uz lentes platuma centimetru.

4. papildinājums

Informācijas dokuments attiecībā uz galvenā luktura tipu, kas aprīkots ar halogēnu kvēlspuldzēm, kuras izstaro asimetrisku tuvo gaismu un tālo gaismu, un ir paredzēts uzstādīšanai motocikliem un tricikliem

+++++ TIFF +++++

5. papildinājums

+++++ TIFF +++++

IV PIELIKUMS

KVĒLSPULDZES, KO PAREDZĒTS IZMANTOT MOPĒDU, MOTOCIKLU UN TRICIKLU DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀTOS LUKTUROS

1. papildinājums | R2 kategorijas kvēlspuldzes |

2. papildinājums | H1 kategorijas kvēlspuldzes |

3. papildinājums | H2 kategorijas kvēlspuldzes |

4. papildinājums | H3 kategorijas kvēlspuldzes |

5. papildinājums | H4 kategorijas kvēlspuldzes |

6. papildinājums | HS1 kategorijas kvēlspuldzes |

7. papildinājums | HB3 kategorijas kvēlspuldzes |

8. papildinājums | HB4 kategorijas kvēlspuldzes |

9. papildinājums | H7 kategorijas kvēlspuldzes |

10. papildinājums | HS2 kategorijas kvēlspuldzes |

11. papildinājums | S1 un S2 kategorijas kvēlspuldzes |

12. papildinājums | S3 kategorijas kvēlspuldzes |

13. papildinājums | S4 kategorijas kvēlspuldzes |

14. papildinājums | P21W kategorijas kvēlspuldzes |

15. papildinājums | P21/5W kategorijas kvēlspuldzes |

16. papildinājums | R5W kategorijas kvēlspuldzes |

17. papildinājums | R10W kategorijas kvēlspuldzes |

18. papildinājums | T4W kategorijas kvēlspuldzes |

19. papildinājums | C5W kategorijas kvēlspuldzes |

20. papildinājums | C21W kategorijas kvēlspuldzes |

21. papildinājums | W3W kategorijas kvēlspuldzes |

22. papildinājums | W5W kategorijas kvēlspuldzes |

23. papildinājums | Kvēlspuldzes apstiprinājuma zīmes paraugs |

24. papildinājums | Lampas kvēldiegu gaismas centrs un formas |

1. PIETEIKUMS PAR KVĒLSPULDZES DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀŠANU

1.1. Pieteikumā par kvēlspuldzes detaļas tipa apstiprināšanu, ko iesniedz saskaņā ar 3. pantu Direktīvā 92/61/EEK, jānodrošina šādas ziņas:

1.1.1. pietiekami detalizēti rasējumi trijos eksemplāros, lai tipu var identificēt;

1.1.2. īss tehniskais apraksts;

1.1.3. piecus katras izmantotās krāsas paraugus.

1.2. Kvēlspuldzēm, kuras no jau apstiprinātā tipa atšķiras tikai ar marku vai tirdzniecības nosaukumu, ir pietiekami iesniegt:

1.2.1. lampas ražotāja deklarāciju, ka iesniegtais tips ir identisks (izņemot marku vai tirdzniecības nosaukumu) ar jau apstiprināto tipu, kas identificēts ar apstiprinājuma kodu, un tos abus ir izgatavojis tas pats ražotājs;

1.2.2. divus paraugus ar jauno marku vai tirdzniecības nosaukumu.

2. PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KVĒLSPULDŽU MARĶĒŠANU UN ZĪMĒM

2.1. Kvēlspuldzēm, kas iesniegtas tipa apstiprināšanai, uz vāka vai spuldzes (nepasliktinot gaismas parametrus) jābūt:

2.1.1. pretendenta markai vai tirdzniecības nosaukumam;

2.1.2. nominālajam spriegumam;

2.1.3. attiecīgās kategorijas starptautiskajam apzīmējumam;

2.1.4. nominālajai jaudai vatos (jaukta tipa kvēlspuldzēm secībā galvenais kvēldiegs/sekundārais kvēldiegs); nav jānorāda atsevišķi, ja tā ir daļa no attiecīgās kategorijas kvēlspuldzes starptautiskā apzīmējuma;

2.1.5. pietiekami daudz vietas apstiprinājuma zīmei.

2.2. Vieta, kas minēta 2.1.5. iedaļā, jānorāda rasējumos, kuri pievienoti tipa apstiprinājuma pieteikumam.

2.3. Citus uzrakstus, izņemot tos, kas norādīti 2.1. iedaļā, var uzlikt tad, ja tie nepasliktina gaismas parametrus.

3. KVĒLSPULDZES DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMS

3.1. Tipa apstiprinājumu piešķir tad, ja visi saskaņā ar 1.1.3. vai 1.2.2. iedaļu iesniegtie kvēlspuldzes tipa paraugi atbilst šā pielikuma prasībām.

3.2. Detaļas tipa apstiprinājuma zīme saskaņā ar Direktīvas 92/61/EEK 8. panta noteikumiem jānovieto 2.1.5. iedaļā minētajā vietā.

3.3. Apstiprinājuma zīmes paraugs sniegts šā pielikuma 23. papildinājumā.

4. TEHNISKĀS PRASĪBAS

4.1. Tehniskās prasības ir izklāstītas 2.1. un 3. iedaļā Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumos Nr. 37, kas konsolidēti ar šādu dokumentu:

- 2. pārstrādātais dokuments, kurā iekļauta 02. un 03. grozījumu sērija, 2. kļūdu labojums un 03. grozījumu sērijas 1. līdz 9. papildinājums.

5. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

5.1. Kvēlspuldzes, kas apstiprinātas saskaņā ar šo pielikumu, jāražo tā, lai atbilstu apstiprinātajam tipam, izpildot marķēšanas un tehniskās prasības, kuri izklāstīti 2.1., 3.2. un 4. iedaļā, kā arī šā pielikuma attiecīgajos papildinājumos.

5.2. Lai pierādītu, ka 5.1. iedaļas prasības ir izpildītas, jāveic ražošanas pārbaudes, kas noteiktas 4.1. iedaļā minētās Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Noteikumu Nr. 37 4. punktā un 6., 7., 8. un 9. pielikumā.

5.3. Saskaņā ar šo pielikumu piešķirtu apstiprinājumu attiecībā uz kvēlspuldzes tipu var anulēt, ja nav izpildītas 5.1. un 5.2. iedaļas prasības, vai ja kvēlspuldze ar apstiprinājuma zīmi neatbilst apstiprinātajam tipam.

[1] Pamatass ir perpendikulāra atskaites plaknei un šķērso cokola centru 45 mm diametrā. [2] Izstarotajai gaismai jābūt baltai. [3] Ja kvēlspuldze uz transportlīdzekļa atrodas parastajā vietā, tad neviena cokola daļa nevar novirzīt nevienu staru, atstarojot tuvās gaismas kvēldiega izstaroto gaismu. 1. papildinājums

R2 kategorijas lampas

LAPA R2/1

+++++ TIFF +++++

Rasējumi ir paredzēti tikai kvēlspuldzes svarīgāko izmēru attēlošanai

… |

| Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

Nominālās vērtības | Volti | 6 [4] | 12 [4] | 24 [4] | 12 [4] |

Vati | 45 | 40 | 45 | 40 | 55 | 50 | 45 | 40 |

Testa spriegums | Volti | 6,3 | 13,2 | 28 | 13,2 |

Reālās vērtības | Vati | 53 maks. | 47 maks. | 57 maks. | 51 maks. | 76 maks. | 69 maks. | 52 + 0 % − 10 % | 46 ± 5 % |

Gaismas plūsma 1m | 720 min. | 570 ± 15 % | 860 min. | 675 ± 15 % | 1000 min. | 860 ± 15 % | | |

Norādītā gaismas plūsma aptuveni pie 12 V | 700 | 450 |

LAPA R2/2

Ekrāna un kvēldiegu atrašanās vieta un izmēri

+++++ TIFF +++++

Ekrāna un kvēldiegu konstrukciju rasējumi nav obligāti.

LAPA R2/3

[5]Kvēldiegu un ekrāna atrašanās vieta un izmēri |

(Izmēri milimetros) | Pielaide |

| | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

| | 6 V | 12 V | 24 V | 12 V |

A | 0,60 | ± 0,35 | ± 0,15 |

b1/30,0 [6] b1/33,0 | 0,20 b1/30,0 mv [7] | ± 0,35 | ± 0,15 |

b2/30,0 [6] b2/33,0 | 0,20 b2/30,0 mv [7] | ± 0,35 | ± 0,15 |

c/30,0 [6] c/33,0 | 0,50 c/30,0 mv [7] | ± 0,30 | ± 0,15 |

e | 6 V, 12 V 24 V | 28,5 28,8 | ± 0,35 | ± 0,15 |

f | 6 V, 12 V 24 V | 1,8 2,2 | ± 0,40 | ± 0,20 |

g | 0 | ± 0,50 | ± 0,30 |

h/30,0 [6] h/33,0 | 0 h/30,0 mv [7] | ± 0,50 | ± 0,30 |

1/2 (p—q) | 0 | ± 0,60 | ± 0,30 |

lc | 5,5 | ± 1,50 | ± 0,50 |

γ [8] | 15° nom. | | | | |

Cokols P45t-41 saskaņā ar IEC Publ. 61 (lapa 7004-95-4) |

2. papildinājums

H1 kategorijas lampas

LAPA H1/1

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

Rasējumi ir paredzēti tikai kvēlspuldzes svarīgāko izmēru attēlošanai.

LAPA H1/2

Izmēri milimetros | Pielaides |

| | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

| | 6 V | 12 V | 24 V |

b | 0,7 f | | | |

e (5), (9) | 25,0 | 1 | ± 0,15 |

f (5), (9) | 6 V | 4,5 | ± 1,0 | |

12 V | 5,0 | ± 0,5 | + 0,5 0 |

24 V | 5,5 | ± 1,0 | |

g (1) | 0,5 d (7) | ± 0,5 d | ± 0,25 d |

h1 | 0 | (8) | ± 0,20 (4) |

h2 | (8) | ± 0,25 (4) |

ε | 45° | ± 12° | ± 3° |

Cokols P 14,5s saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-46-1) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 6 | 12 | 24 | 12 |

Vati | 55 | 70 | 55 |

Testa spriegums | Volti | 6,3 | 13,2 | 28,0 | |

Reālās vērtības | Vati | maks. 63 | maks. 68 | maks. 84 | maks. 68 pie 13,2V |

Gaismas plūsma 1m | 1350 | 1550 | 1900 | |

± % | 15 | |

Galvenā luktura testēšanas etalona gaismas plūsma: 1150 lm (pie apm. 12 V). |

LAPA H1/3

() Pamatass ir perpendikulāra pret atskaites plakni un šķērso punktu, ko nosaka ar (1) marķētie gabarīti.

() Abiem strāvas ievada elektrodiem jāatrodas spuldzē; garākais elektrods atrodas virs kvēldiega (lampa ir parādīta attēlā). Lampas iekšējai konstrukcijai jābūt tādai, lai gaismas atspoguļošanas un atstarošanas novirzi samazinātu līdz minimumam, piemēram, virs nesaritinātām kvēldiega detaļām uzstādot dzesēšanas apvalku.

() Spuldzes cilindriskajai daļai garumā pāri par "f" jābūt tādai, lai nedeformētu kvēldiega paredzēto attēlu tik lielā mērā, ka tas jūtami izmainītu optiskos rezultātus.

() Nobīdi mēra tikai kvēlspuldzes horizontālajā un vertikālajā virzienā, kā parādīts attēlā. Mēra punktos, kur ārpuses gala projekcija griežas vistuvāk vai vistālāk no atskaites plaknes krustpunkta ar kvēldiega asi.

() Skatīšanās virziens ir perpendikulārs pamatasij plaknē, kas ietver pamatasi un cokola otrās kontakttapas centru.

() Kvēldiega novirze pret spuldzes asi, ko mēra 27,5 mm attālumā no atskaites plaknes.

() d: kvēldiega diametrs.

() Pārbauda ar "kārbas sistēmu", lapa H1/4.

() Kvēldiega galus definē kā punktus, kur iepriekš 5. zemsvītras piezīmē noteiktajā skatīšanās virzienā ārpuses gala projekcija griežas vistuvāk vai vistālāk no atskaites plaknes krustpunkta ar kvēldiega asi (tiek izskatītas īpašas instrukcijas kvēldiegiem ar serpentīnveida tinumu).

LAPA H1/4

Prasības, kurām jāatbilst ekrāna projekcijai

Šo testu izmanto, lai noteiktu, vai kvēlspuldze atbilst prasībām, pārbaudot, vai kvēldiegs ir pareizi novietots attiecībā pret pamatasi un atskaites plakni.

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

| a1 | a2 | b1 | b2 | c1 | c2 |

6 V | 1,4 d | 1,9 d | 0,25 | 6 | 3,5 |

12 V | 6 | 4,5 |

24 V | 7 | 4,5 |

d = kvēldiega diametrs.

Kvēldiega galam, kā noteikts lapas H1/1 2. zemsvītras piezīmē, jāatrodas starp līnijām Z1 un Z2.

Kvēldiega atrašanās vietu pārbauda tikai virzienos FH un FV, kā norādīts lapā H1/1.

Kvēldiegam jāatbilst norādītajām robežām.

3. papildinājums

H2 kategorijas lampas

LAPA H2/1

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

Rasējumi ir paredzēti tikai kvēlspuldzes svarīgāko izmēru attēlošanai.

LAPA H2/2

Izmēri milimetros | Pielaides |

| | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

| | 6 V | 12 V | 24 V |

e (6) | 12,25 | (5) | ± 0,15 |

f (6) | 6 V | 4,5 | ± 1,0 | ± 0,50 |

12 V | 5,5 | |

24 V | |

g (1) (2) | 0,5 d | ± 0,5 d | ± 0,25 d |

h1 (2) | 7,1 | (5) | ± 0,20 |

h2 (4) | (5) | ± 0,25 |

h3 (1) (2) | 0,5 d | (5) | ± 0,20 |

h4 (1) (4) | (5) | ± 0,25 |

Cokols X511 saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-99-2) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 6 | 12 | 24 | 12 |

Vati | 55 | 70 | 55 |

Testa spriegums | Volti | 6,3 | 13,2 | 28,0 | |

Reālās vērtības | Vati | maks. 63 | maks. 68 | maks. 84 | maks. 68 pie 13,2 V |

Gaismas plūsma 1m ± % | 1300 | 1800 | 2150 | |

15 | |

Galvenā luktura testēšanas etalona gaismas plūsma: 1300 lm (pie apm. 12 V). |

LAPA H2/3

() d: kvēldiega diametrs.

() Šīs novirzes jāmēra šķērsgriezumā perpendikulāri spuldzes asij un caur cokolam tuvāko kvēldiega galu [1].

() Trīs krustojumi uz atbalsta plaknes parāda trīs izciļņu atrašanās vietas, kas nosaka šo plakni uz ietvara. Aplī 3 mm diametrā ap šiem punktiem nedrīkst būt redzamas deformācijas un nekādi robi, kas var izmainīt kvēlspuldzes novietojumu.

() Šīs novirzes jāmēra šķērsgriezumā perpendikulāri spuldzes asij un caur cokolam tālāko kvēldiega galu [2].

() Pārbauda ar "kārbas sistēmu", lapa H2/4.

() Kvēldiega galus definē kā punktus, kur "D" (lapa H2/1) noteiktajā skatīšanās virzienā ārpuses gala projekcija griežas vistuvāk vai vistālāk no cokola krustpunkta ar līniju paralēli līnijai ZZ un 7,1 mm attālumā no tās (tiek izskatītas īpašas instrukcijas kvēldiegiem ar serpentīnveida tinumu).

LAPA H2/4

Prasības, kurām jāatbilst ekrāna projekcijai

Šo testu izmanto, lai noteiktu, vai kvēlspuldze atbilst prasībām, pārbaudot, vai kvēldiegs ir pareizi novietots attiecībā pret pamatasīm x-x, y-y un z-z [3].

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

Kvēldiega galam [4], kas ir tuvāk cokolam, jāatrodas starp b1 un b2. Kvēldiegam jāatbilst norādītajām robežām.

| 6 V | 12 V | 24 V |

a1 | d + 0,50 | d + 1,0 |

a2 | d + 1,0 |

b1, b2 | 0,25 |

d1 | 7,1 |

d2 | 0,5 d − 0,35 |

h | 6 | 7 |

d = kvēldiega diametrs

4. papildinājums

H3 kategorijas lampas

LAPA H3/1

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

LAPA H3/2

Definīcija. Apļa centrs un pamatass (2)

Standarta kvēlspuldžu kvēldiegu izmēri un pielaides, skatīt lapu H3/3

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

LAPA H3/3

Izmēri milimetros | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

| | 6 V | 12 V | 24 V |

E | 18,0 (5) | 18,0 |

f (7) | 3,0 min | 4,0 min | 5,0 ± 0,50 |

k | (5) | 0 ± 0,20 |

h1 | | 0 ± 0,15 (6) |

h3 | |

h2 | | 0 ± 0,25 (6) |

h4 | |

Cokols PK 22s saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-47-2) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 6 | 12 | 24 | 12 |

Vati | 55 | 70 | 55 |

Testa spriegums | Volti | 6,3 | 13,2 | 28,0 | |

Reālās vērtības | Vati | maks. 63 | maks. 68 | maks. 84 | maks. 68 pie 13,2 V |

Gaismas plūsma | 1050 | 1450 | 1750 | |

| 1m ± % | 15 | |

Galvenā luktura testēšanas etalona gaismas plūsma: 1100 lm (pie apm. 12 V). |

LAPA H3/4

() Spuldzes cokola deformācija nedrīkst būt redzama nevienā virzienā ārpus sliktākas caurredzamības leņķa 80° maks. Ekrāniem jāatstaro netraucēti. Tas leņķis starp pamatasi un katra ekrāna plakni, ko mēra no spuldzes puses, nedrīkst pārsniegt 90°.

() Apļa centra pieļaujamā novirze no pamatass perpendikulāri Z-Z līnijai ir 0,5 mm un paralēli Z-Z līnijai ir 0,05 mm.

() Minimālais attālums virs gaismas emisijas centra (”e”) augstuma, aiz kura spuldzei jābūt cilindriskai.

() Neviena atsperes daļa un neviena lampas turētāja detaļa aplī pirms fokusa nevar atrasties kaut kur citur, kā ārpus taisnstūra, kas attēlots ar pārtrauktu līniju.

() Parastā ražošanā šie lampu izmēri jāpārbauda ar ”kārbas sistēmu” (lapa H3/5).

() Standarta kvēlspuldzēm jāmēra punktos, kur gala apgriezienu ārējā projekcija šķērso kvēldiega asi.

() Kvēldiega pirmā un pēdējā vijuma stāvokļus attiecīgi nosaka pirmā un pēdējā gaismas emisijas vijuma krustošanās ārpusē ar plakni paralēli atskaites plaknei un 13 mm attālumā no tās (tiek izskatītas papildu instrukcijas kvēldiegiem ar serpentīnveida tinumu).

LAPA H3/5

Prasības, kurām jāatbilst ekrāna projekcijai

Šo testu izmanto, lai noteiktu, vai kvēlspuldze atbilst prasībām, pārbaudot, vai kvēldiegs ir pareizi novietots attiecībā pret pamatasi un atskaites plakni.

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

| a | c | k | g |

6 V | 1,8 d | 1,6 d | 1,0 | 2,0 |

12 V | 2,8 |

24 V | 2,9 |

d = kvēldiega diametrs

Kvēldiegam jāatbilst norādītajām robežām.

Kvēldiega centram jābūt k lieluma robežās.

5. papildinājums

H4 kategorijas lampas

LAPA H4/1

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

Rasējumi nav obligāti; to vienīgais mērķis ir paradīt, kuri izmēri jāpārbauda.

Norāde | Izmērs | Pielaide |

12 V | 24 V | 12 V | 24 V |

| | + 0,45 | |

e | 28,5 | 29,0 | − 0,25 | ± 0,35 |

p | 28,95 | 29,25 | — | — |

m (1) | maks. 60,0 | — |

n (1) | maks. 34,5 | — |

s (2) | 45,0 | — |

α (3) | maks. 40° | — |

LAPA H4/2

Parametri

| | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldzes |

| | | | | |

Nominālās vērtības | Volti | 12 (4) | 24 (4) | 12 (4) |

Vati | 60 | 55 | 75 | 70 | 60 | 55 |

Testa spriegums | Volti | 13,2 | 28 | | |

Reālās vērtības | Vati | maks. 75 | maks. 68 | maks. 85 | maks. 80 | maks. 75, 13,2 V | maks. 68, 13,2 V |

Gaismas plūsma (lm) | 1650 | 1000 | 1900 | 1200 | | |

± % | 15 | | |

Norādītā gaismas plūsma aptuveni pie 12 V (lm) | 1250 | 750 |

Cokols P43t-38 saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-39-2) |

LAPA H4/3

+++++ TIFF +++++

LAPA H4/4

+++++ TIFF +++++

LAPA H4/5

PAPILDU PASKAIDROJUMI LAPĀM H4/3 UN H4/4

Turpmāk norādītos lielumus mēra trīs virzienos:

+++++ TIFF +++++

lielumiem a, b1, c, d, e, f, lR un lC;

+++++ TIFF +++++

lielumiem g, h, p un q;

+++++ TIFF +++++

lielumiem b2.

Lielumus p un q mēra plaknē paralēli un 33 mm attālumā no atskaites plaknes.

Lielumus b1, b2, c un h mēra plaknēs paralēli un 29,5 mm (30,0 mm 24 V lampām) un 33 mm attālumā no atskaites plaknes.

Lielumus a un g mēra plaknēs paralēli un 26,0 mm un 23,5 mm attālumā no atskaites plaknes.

Piezīme:

Mērīšanas metodi skatīt IEC Publication 809 E papildinājumā.

LAPA H4/6

Izmēri (mm), kas minēti diagrammās lapās H4/3 un H4/4

Norāde | Izmērs | Pielaides |

12 V | 24 V | 12 V | 24 V | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

12 V | 24 V | 12 V |

a/26 [1] | 0,8 | ± 0,35 | ± 0,2 |

a/23,5 [1] | 0,8 | ± 0,60 | ± 0,2 |

b1/29,5 [1] | 30,0 [1] | 0 | ± 0,30 | ± 0,35 | ± 0,2 |

b1/33 [1] | b1/29,5 mv [2] | 30,0 mv [2] | ± 0,30 | ± 0,35 | ± 0,15 |

b2/29,5 [1] | 30,0 [1] | 0 | ± 0,30 | ± 0,35 | ± 0,2 |

b2/33 [1] | b2/29,5 mv [2] | 30,0 mv [2] | ± 0,30 | ± 0,35 | ± 0,15 |

c/29,5 [1] | 30,0 [1] | 0,6 | 0,75 | ± 0,35 | ± 0,2 |

c/33 [1] | c/29,5 mv [2] | 30,0 mv [2] | ± 0,35 | ± 0,15 |

d | min. 0,1 | — | — |

e (7) | 28,5 | 29,0 | + 0,35 − 0,25 | ± 0,35 | + 0,2 − 0,0 |

f (5) (6) (8) | 1,7 | 2,0 | + 0,50 − 0,30 | ± 0,40 | + 0,3 − 0,1 |

g/26 [1] | 0 | ± 0,5 | ± 0,3 |

g/23,5 [1] | 0 | ± 0,7 | ± 0,3 |

h/29,5 [1] | 30,0 [1] | 0 | ± 0,5 | ± 0,3 |

h/33 [1] | h/29,5 mv [2] | 30,0 mv [2] | ± 0,35 | ± 0,2 |

lR (5) (8) | 4,5 | 5,25 | ± 0,8 | ± 0,4 |

lC (5) (6) | 5,5 | 5,25 | ± 0,5 | ± 0,8 | ± 0,35 |

p/33 [1] | Atkarīgs no ekrāna formas | — | — |

q/33 [1] | p + q2 | ± 0,6 | ± 0,3 |

LAPA H4/7

() Ar "m" un "n" apzīmē lampu maksimālos izmērus.

() 2 Jābūt iespējamam ievietot lampu cilindrā ar diametru "s", kas ir koncentrisks ar pamatasi un kam viens gals atduras pret plakni, kura ir paralēla un 20 mm attālumā no atskaites plaknes, un otrs gals atduras pret puslodi ar rādiusus2.

() Sliktākai caurredzamībai jābūt vismaz līdz spuldzes cilindriskajai daļai. Tai daļēji jāsedz arī iekšējais ekrāns, ja uz to skatās perpendikulāri pamatasij. Sliktāku caurredzamību var sasniegt arī citādi.

() Kreisajā stabiņā norādītās vērtības attiecas uz tālo gaismu. Tās, kas norādītas labās puses stabiņā, attiecas uz tuvo gaismu.

() Kvēldiegu gala vijumus nosaka kā pirmo spīdošo vijumu un pēdējo spīdošo vijumu, kas ir pareizajā spirāles leņķī. Serpentīnveida tinumu kvēldiegiem vijumus nosaka primārā tinuma apvalks.

() Tuvās gaismas kvēldiegam mērīšanas punkti ir ekrāna sānu malas un 5. zemsvītras piezīmē definēto gala vijumu ārpuses krustpunkti, kas redzami virzienā

+++++ TIFF +++++

.

() "e" norāda attālumu no atskaites plaknes līdz iepriekš definētajam tuvās gaismas kvēldiega galam.

() Tālās gaismas kvēldiegam mērīšanas punkti ir plaknes, kas paralēla plaknei HH un atrodas 0,8 mm attālumā zem tās, un to 5. zemsvītras piezīmē definēto gala vijumu ārpuses krustpunkti, kuri redzami virzienā

+++++ TIFF +++++

.

() Pamatass ir atskaites plaknei perpendikulāra līnija, kas šķērso centru aplim ar diametru "M" (skatīt lapu H4/1).

() Plakne VV ir plakne, kas perpendikulāra pret atskaites plakni un šķērso pamatasi un apļa ar diametru "M" krustpunktu ar etalona kontakttapas asi.

() Plakne HH ir plakne, kas perpendikulāra gan atskaites plaknei, gan plaknei VV, un šķērso pamatasi.

6. papildinājums

HS1 kategorija

LAPA HS1/1

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

Rasējumi nav obligāti; to vienīgais mērķis ir paradīt, kuri izmēri jāpārbauda.

Norāde | Izmērs | Pielaide |

6 V | 12 V | 6 V | 12 V |

o | 28,5 | + 0,45 − 0,25 |

p | 28,95 | — |

m (1) | maks. 60,0 | — |

n (1) | maks. 34,5 | — |

s (2) | 45,0 | — |

α (3) | maks. 40° | — |

LAPA HS1/2

Parametri

| Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldzes |

Nominālās vērtības | Volti | 6 (4) | 12 (4) | 12 (4) |

Vati | 35 | 35 | 35 | 35 | 35 | 35 |

Testa spriegums | Volti | 6,3 | 13,2 | | |

Reālās vērtības | Vati | 35 | 35 | 35 | 35 | 35, 13,2 V | maks. 68, 13,2 V |

± % | 5 | 5 | 5 | 5 | 5 | 5 |

Gaismas plūsma (lm) | 700 | 440 | 825 | 525 | | |

± % | 15 | | |

Norādītā gaismas plūsma pie apm. 12 V (lm) | 700 | 450 |

Cokols PX43t-38 saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-34-1) |

LAPA HS1/3

Izmēri (mm), kas minēti diagrammās lapās HS1/4 un HS1/5

Norāde | Izmērs | Pielaides |

6 V | 12 V | 6 V | 12 V | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldzes |

6 V | 12 V | 12 V |

a/26 [1] | 0,8 | ± 0,35 | ± 0,2 |

a/25 [1] | 0,8 | ± 0,55 | ± 0,2 |

b1/29,5 [1] | 0 | ± 0,35 | ± 0,2 |

b1/33 [1] | b1/29,5 mv | ± 0,35 | ± 0,15 |

b2/29,5 [1] | 0 | ± 0,35 | ± 0,2 |

b2/33 [1] | b2/29,5 mv | ± 0,35 | ± 0,15 |

c/29,5 [1] | 0,5 | ± 0,35 | ± 0,2 |

c/31 [1] | c/29,5 mv | ± 0,30 | ± 0,15 |

d | min. 0,1 maks. 1,5 | — | — |

e (7) | 28,5 | + 0,45 − 0,25 | + 0,2 − 0,0 |

f (5) (6) (8) | 1,7 | + 0,50 − 0,30 | + 0,3 − 0,1 |

g/25 [1] | 0 | ± 0,5 | ± 0,3 |

g/25 [1] | 0 | ± 0,7 | ± 0,3 |

h/29,5 [1] | 0 | ± 0,5 | ± 0,3 |

h/31 [1] | h/29,5 | ± 0,30 | ± 0,2 |

lR (5) (8) | 3,5 | 4,0 | ± 0,8 | ± 0,4 |

lC (5) (6) | 3,3 | 4,5 | ± 0,8 | ± 0,35 |

p/33 [1] | Atkarīgs no ekrāna formas | — | — |

q/33 [1] | p + q2 | ± 0,6 | ± 0,3 |

LAPA HS1/4

Kvēldiegu novietojums [2]

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

LAPA HS1/5

Ekrāna atrašanās vieta [3]

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

LAPA HS1/6

PAPILDU PASKAIDROJUMI LAPĀM HS1/4 UN HS1/5

Turpmāk norādītos lielumus mēra trīs virzienos:

+++++ TIFF +++++

lielumiem a, b1, c, d, e, f, lR un lC;

+++++ TIFF +++++

lielumiem g, h, p un q;

+++++ TIFF +++++

lielumiem b2.

Lielumus p un q mēra plaknē paralēli un 33 mm attālumā no atskaites plaknes.

Lielumus b1 un b2 mēra plaknēs paralēli un 29,5 mm un 33 mm attālumā no atskaites plaknes.

Lielumus a un g mēra plaknēs paralēli un 25 mm un 36 mm attālumā no atskaites plaknes.

Lielumus c un h mēra plaknēs paralēli un 29,5 mm un 31 mm attālumā no atskaites plaknes.

LAPA HS1/7

() Ar "m" un "n" apzīmē lampu maksimālos izmērus.

() Jābūt iespējamam ievietot lampu cilindrā ar diametru "s", kas ir koncentrisks ar pamatasi un kam viens gals atduras pret plakni, kura ir paralēla un 20 mm attālumā no atskaites plaknes, un otrs gals atduras pret puslodi ar rādiusus2.

() Sliktākai caurredzamībai jābūt vismaz līdz spuldzes cilindriskajai daļai. Tai daļēji jāsedz arī iekšējais ekrāns, ja uz to skatās perpendikulāri pamatasij. Sliktāku caurredzamību var sasniegt arī citādi.

() Kreisajā stabiņā norādītās vērtības attiecas uz tālo gaismu. Tās, kas norādītas labās puses stabiņā, attiecas uz tuvo gaismu.

() Kvēldiegu gala vijumus nosaka kā pirmo spīdošo vijumu un pēdējo spīdošo vijumu, kas ir pareizajā spirāles leņķī. Serpentīnveida tinumu kvēldiegiem vijumus nosaka primārā tinuma apvalks.

() Tuvās gaismas kvēldiegam mērīšanas punkti ir ekrāna sānu malas un 5. zemsvītras piezīmē definēto gala vijumu ārpuses krustpunkti, kas redzami virzienā

+++++ TIFF +++++

.

() "e" norāda attālumu no atskaites plaknes līdz iepriekš definētajam tuvās gaismas kvēldiega galam.

() Tālās gaismas kvēldiegam mērīšanas punkti ir plaknes, kas paralēla plaknei HH un atrodas 0,8 mm attālumā zem tās, un to 5. zemsvītras piezīmē definēto gala vijumu ārpuses krustpunkti, kuri redzami virzienā

+++++ TIFF +++++

.

() Pamatass ir atskaites plaknei perpendikulāra līnija, kas šķērso centru aplim ar diametru "M" (skatīt lapu HS1/1).

() Plakne VV ir plakne, kas perpendikulāra pret atskaites plakni un šķērso pamatasi un apļa ar diametru "M" krustpunktu ar etalona kontakttapas asi.

() Plakne HH ir plakne, kas perpendikulāra gan atskaites plaknei, gan plaknei VV, un šķērso pamatasi.

7. papildinājums

HB3 kategorija

LAPA HB3/1

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

Rasējumi ir paredzēti tikai kvēlspuldzes svarīgāko izmēru attēlošanai

LAPA HB3/2

11Izmēri milimetros () | Pielaides |

| | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldzes |

e (8) (4) | 31,5 | (7) | ± 0,16 |

f (8) (4) | 5,1 | (7) | ± 0,16 |

h1, h2 | 0 | (7) | ± 0,15 (3) |

h3 | 0 | (7) | ± 0,08 (3) |

γ1 (5) | min. 45° | — | — |

γ2 (5) | min. 52° | — | — |

Cokols P 20d saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-31-1) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 12 | 12 |

Vati | 60 | 60 |

Testa spriegums | Volti | 13,2 | 13,2 |

Reālās vērtības | Vati | maks. 73 | maks. 73 |

Gaismas plūsma (lm) ± % | 1860 | |

12 | |

Galvenā luktura testēšanas etalona gaismas plūsma: 1300 lm (pie apm. 12 V). |

LAPA HB3/3

() Atskaites plakne ir plakne, ko veido cokola ietvara savienojuma punkti.

() Pamatass ir perpendikulāra atskaites plaknei un koncentriska ar cokolu 17,46 mm diametrā.

() Nobīdi mēra tikai virzienos [1] A un B, kā parādīts attēlā lapā HB3/1. Mēra punktos, kur ārpuses gala projekcija griežas vistuvāk vai vistālāk no atskaites plaknes krustpunkta ar kvēldiega asi.

() Skatīšanās virziens ir virziens [2], kā parādīts attēlā lapā HB3/1.

() Aksiāli stikla spuldzes perifērija nedrīkst būt optiski deformēta leņķī γ1 un γ2. Šī prasība attiecas uz visu spuldzes perimetru leņķī γ1 un γ2. Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

() Spuldze un stiprinājumi nedrīkst sniegties aiz apvalka un pasliktināt lampas blīvējumu. Apvalks ir koncentrisks ap pamatasi.

() Pārbauda ar "kārbas sistēmu", lapa HB3/4 [3].

() Kvēldiega galus definē kā punktus, kur ārpuses gala projekcija šķērso kvēldiega asi iepriekš 4. zemsvītras piezīmē noteiktajā skatīšanās virzienā [4].

() Pamatvirziens ir obligāts.

() Kvēlspuldze mērīšanas stiprinājumā jāgriež, kamēr izcilnis saskaras ar stiprinājuma C plakni.

() Izmēri jākontrolē tad, kad O gredzens ir noņemts.

LAPA HB3/4

Prasības, kurām jāatbilst ekrāna projekcijai

Šo testu izmanto, lai noteiktu, vai kvēlspuldze atbilst prasībām, pārbaudot, vai kvēldiegs ir pareizi novietots attiecībā pret pamatasi un atskaites plakni.

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

| p | q | r | s | t | u | v |

12 V | 1,3 d | 1,6 d | 3,0 | 2,9 | 0,9 | 0,4 | 0,7 |

d ir kvēldiega diametrs.

Kvēldiega atrašanās vietu pārbauda tikai virzienos A un B, kā norādīts lapā HB3/1.

Kā noteikts 8. piezīmē lapā HB3/3, kvēldiegam jāsākas telpā "B" un kvēldiega galam jāatrodas telpā "C".

Kvēldiegam jāatbilst norādītajām robežām. Prasības attiecībā uz kvēldiega centru nav saistītas ar telpu "A".

8. papildinājums

HB4 kategorija

LAPA HB4/1

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

Rasējumi ir paredzēti tikai kvēlspuldzes svarīgāko izmēru attēlošanai

LAPA HB4/2

11Izmēri milimetros () | Pielaides |

| | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldzes |

e (4) (9) | 31,5 | (8) | ± 0,16 |

f (4) (9) | 5,1 | (8) | ± 0,16 |

h1, h2 | 0 | (8) | ± 0,15 (3) |

h3 | 0 | (8) | ± 0,08 (3) |

g (4) | 0,75 | ± 0,5 | ± 0,3 |

γ1 (5) | min. 50° | — | — |

γ2 (5) | min. 52° | — | — |

γ3 (7) | 45° | ± 5° | ± 5° |

Cokols P 22d saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-32-1) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 12 | 12 |

Vati | 51 | 51 |

Testa spriegums | Volti | 13,2 | 13,2 |

Reālās vērtības | Vati | maks. 62 | maks. 62 |

Gaismas plūsma (lm) ± % | 1095 | |

15 | |

Galvenā luktura testēšanas etalona gaismas plūsma: 825 lm (pie apm. 12 V). |

LAPA HB4/3

() Atskaites plakne ir plakne, ko veido cokola ietvara savienojuma punkti.

() Pamatass ir perpendikulāra atskaites plaknei un koncentriska ar cokolu 19,46 mm diametrā.

() Nobīdi mēra tikai virzienos [1] A un B, kā parādīts attēlā lapā HB4/1. Mēra punktos, kur ārpuses gala projekcija griežas vistuvāk vai vistālāk no atskaites plaknes krustpunkta ar kvēldiega asi.

() Skatīšanās virziens ir virziens [2], kā parādīts attēlā lapā HB4/1.

() Aksiāli stikla spuldzes perifērija nedrīkst būt optiski deformēta leņķī γ1 un γ2. Šī prasība attiecas uz visu spuldzes perimetru leņķī γ1 un γ2. Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

() Spuldze un stiprinājumi nedrīkst sniegties aiz apvalka un pasliktināt lampas blīvējumu. Apvalks ir koncentrisks ap pamatasi.

() Sliktākai caurredzamībai jābūt vismaz līdz leņķim γ3 un vismaz līdz nedeformētajai spuldzes daļai, ko nosaka leņķis γ1.

() Pārbauda ar "kārbas sistēmu", lapa HB4/4 [3].

() Kvēldiega galus definē kā punktus, kur ārpuses gala projekcija šķērso kvēldiega asi iepriekš 4. zemsvītras piezīmē noteiktajā skatīšanās virzienā [4].

() Pamatvirziens ir obligāts.

() Kvēlspuldze mērīšanas stiprinājumā jāgriež, kamēr izcilnis saskaras ar stiprinājuma C plakni.

() Izmēri jākontrolē tad, kad O gredzens ir noņemts.

LAPA HB4/4

Prasības, kurām jāatbilst ekrāna projekcijai

Šo testu izmanto, lai noteiktu, vai kvēlspuldze atbilst prasībām, pārbaudot, vai kvēldiegs ir pareizi novietots attiecībā pret pamatasi un atskaites plakni.

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

| p | q | r | s | t | u | v |

12 V | 1,3 d | 1,6 d | 3,0 | 2,9 | 0,9 | 0,4 | 0,7 |

d ir kvēldiega diametrs.

Kvēldiega atrašanās vietu pārbauda tikai virzienos A un B, kā norādīts lapā HB4/1.

Kā noteikts 9. piezīmē lapā HB4/3, kvēldiegam jāsākas telpā "B" un kvēldiega galam jāatrodas telpā "C".

Kvēldiegam jāatbilst norādītajām robežām. Prasības attiecībā uz kvēldiega centru nav saistītas ar telpu "A".

9. papildinājums

H7 kategorija

LAPA H7/1

+++++ TIFF +++++

1. attēls. Galvenais rasējums(Izmēri milimetros)

Rasējumi ir paredzēti tikai kvēlspuldzes svarīgāko izmēru attēlošanai

LAPA H7/2

+++++ TIFF +++++

Nominālais spriegums 12 V |

(Izmēri milimetros) | Pielaides |

| | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

e (7) | 25,0 | (8) | ± 0,1 |

f (7) | 4,1 | (8) | ± 0,1 |

g (10) | 0,5 | min. | |

h1 (9) | 0 | (8) | ± 0,1 |

h2 (9) | 0 | (8) | ± 0,15 |

γ1 (4) | min. 40° | — | — |

γ2 (4) | min. 50° | — | — |

γ3 (5) | min. 30° | — | — |

Cokols PX 26d saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-5-1) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 12 | 12 |

Vati | 55 | 55 |

Testa spriegums | Volti | 13,2 | 13,2 |

Reālās vērtības | Vati | maks. 58 | maks. 58 |

Gaismas plūsma (lm) | 1500 | |

± % | 10 | |

Galvenā luktura testēšanas etalona gaismas plūsma: 1100 lm (pie apm. 12 V). |

LAPA H7/3

() Atskaites plakni nosaka punkti uz stiprinājuma virsmas, kur atrodas cokola gredzena trīs atbalsta izciļņi.

() Pamatass ir perpendikulāra atskaites plaknei un šķērso divu perpendikulu krustpunktu, kā norādīts lapas H7/1 3. attēlā.

() Spuldze un stiprinājumi nedrīkst sniegties aiz apvalka, kā norādīts lapas H7/1 2. attēlā. Apvalks ir koncentrisks ap pamatasi.

() Aksiāli stikla spuldze nedrīkst būt optiski deformēta leņķī γ1 un γ2. Šī prasība attiecas uz visu spuldzes perimetru leņķī γ1 un γ2.

() Sliktākai caurredzamībai jābūt vismaz līdz leņķim γ3 un vismaz līdz spuldzes cilindriskajai daļai uz visas spuldzes augšējās riņķa līnijas.

() Lampas iekšējai konstrukcijai jābūt tādai, lai gaismas atspoguļošanas un atstarošanas novirze būtu redzama tikai virs kvēldiega no horizontālā virziena. (Skats

+++++ TIFF +++++

, kā norādīts lapas H7/1 1. attēlā). Nekādas metāla detaļas, izņemot kvēldiegu nedrīkst atrasties aizēnotajos laukumos, kā norādīts lapas H7/1 5. attēlā.

() vēldiega galus definē kā punktus, kur ārpuses gala projekcija šķērso kvēldiega asi lapas H7/1 1. attēlā noteiktajā skatīšanās virzienā

+++++ TIFF +++++

.

() Pārbauda ar "kārbas sistēmu", lapa H7/4.

() Kvēldiega novirzi attiecībā pret pamatasi mēra tikai skatīšanās virzienos

+++++ TIFF +++++

un

+++++ TIFF +++++

, kā norādīts 1. attēlā lapā H7/1. Mēra punktos, kur ārpuses gala projekcija griežas vistuvāk vai vistālāk no atskaites plaknes krustpunkta ar kvēldiega asi.

() Kvēldiega novirze pret spuldzes asi, ko mēra divās plaknēs paralēli atskaites plaknei, kur ārpuses gala projekcija griežas vistuvāk vai vistālāk no atskaites plaknes krustpunkta ar kvēldiega asi.

() Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

() Piezīmes attiecībā uz kvēldiega diametru:

- nepiemēro faktiskā diametra ierobežojumus, bet mērķis turpmākai attīstībai ir dmaks. = 1,3 mm,

- tam pašam ražotājam jābūt vienam standarta (etalona) kvēlspuldzes diametram un parastas ražošanas kvēlspuldzes diametram.

LAPA H7/4

Prasības, kurām jāatbilst ekrāna projekcijai

Šo testu izmanto, lai noteiktu, vai kvēlspuldze atbilst prasībām, pārbaudot, vai kvēldiegs ir pareizi novietots attiecībā pret pamatasi un atskaites plakni.

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

| a1 | a2 | b1 | b2 | c1 | c2 |

12 V | d + 0,30 | d + 0,50 | 0,2 | 4,6 | 4,0 |

d ir kvēldiega diametrs.

Kvēldiega galiem, kas definēti lapas H7/3 7. zemsvītras piezīmē, jāatrodas starp līnijām Z1 un Z2 un starp līnijām Z3 un Z4.

Kvēldiega atrašanās vietu pārbauda tikai virzienos

+++++ TIFF +++++

un

+++++ TIFF +++++

, kā norādīts 1. attēlā lapā H7/1.

Kvēldiegam jāatbilst norādītajām robežām.

10. papildinājums

HS2 kategorija

LAPA HS2/1

+++++ TIFF +++++

Izmēri milimetros | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

Minimālā vērtība | Nominālvērtība | Maksimālā vērtība |

e | | 11,0 (3) | | 11,0 ± 0,15 |

f (6 V) (6) | 1,5 | 2,5 | 3,5 | 2,5 ± 0,15 |

f (12 V) (6) | 2,0 | 3,0 | 4,0 | |

h1, h2 | | (3) | | 0 ± 0,15 |

α(4) | | | 40 | |

β (5) | − 15° | 90° | + 15° | 90° ± 5° |

γ1 (7) | 15° | | | 15° min. |

γ2 (7) | 40° | | | 40° min. |

Cokols P × 13,5s saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-35-1) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Parametri | Volti (6) | 6 | 12 | 6 |

Vati | 15 | 15 | 15 |

Testa spriegums | Volti | 6,75 | 13,5 | |

Reālā vērtība | Vati | 15 | 15 | 15,0 6,75 V |

± % | 6 | 6 | 6 |

Gaismas plūsma (lm) | 320 | 320 | |

± % | 15 | 15 | |

Norādītā gaismas plūsma 320 lm pie apmēram 6,75 V |

Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

LAPA HS2/2

() Pamatass ir perpendikulāra atskaites plaknei un šķērso šīs plaknes krustpunktu ar cokola gredzena asi.

() Jārezervē.

() Pārbauda ar "kārbas sistēmu", lapa HS2/3.

() Visas detaļas, kas var izmainīt gaismu vai iedarboties uz gaismas staru kūli, atrodas leņķī α.

() Leņķis β norāda iekšējo pievadu plaknes atrašanās vietu pret atskaites robu.

() Lai novērstu strauju lampas bojāšanos, pievadītais spriegums nedrīkst pārsniegt 8,5 V 6 V lampām un 15 V 12 V kvēlspuldzēm.

() Laukumā starp citām leņķu γ1 un γ2malām spuldzei nedrīkst būt optiski deformēti laukumi un spuldzes izliekuma rādiuss nedrīkst būt mazāks par 50 % no faktiskā spuldzes diametra.

LAPA HS2/3

Prasības, kurām jāatbilst ekrāna projekcijai

Šo testu izmanto, lai noteiktu, vai kvēlspuldze atbilst prasībām, pārbaudot, vai kvēldiegs ir pareizi novietots attiecībā pret pamatasi un atskaites plakni.

(Visi izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

A + B skats

| a1 | a2 | b1 | b2 | c1 (6 V) | c1 (12 V) | c2 |

12 V | d + 1,0 | d + 1,4 | 0,25 | 0,25 | 4,0 | 4,5 | 1,75 |

d = faktiskais kvēldiega diametrs

Kvēldiegam jāatbilst norādītajām robežām.

Kvēldiega galam jāatrodas starp līnijām Z1 un Z2.

11. papildinājums

S1 un S2 kategorija

LAPA S1/S2/1

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

Piezīme:

Plaknē V-V atrodas pamatass un izciļņu centra līnija.

Plakne H-H (ekrāna normāli stāvokļi) ir perpendikulāra plaknei V-V un ietver pamatasi.

LAPA S1/S2/2

S1 un S2 kategorijas kvēlspuldzes - Izmēri

Izmēri milimetros | 5Parasti ražotas kvēlspuldzes () | Standarta kvēlspuldze |

Minimālā vērtība | Nominālvērtība | Maksimālā vērtība |

e | 32,35 | 32,70 | 33,05 | 32,7 ± 0,15 |

f | 1,4 | 1,8 | 2,2 | 1,8 ± 0,2 |

l | 4 | 5,5 | 7 | 5,5 ± 0,5 |

c (3) | 0,2 | 0,5 | 0,8 | 0,5 ± 0,15 |

b (3) | − 0,15 | 0,2 | 0,55 | 0,2 ± 0,15 |

a (3) | 0,25 | 0,6 | 0,95 | 0,6 ± 0,15 |

h | − 0,5 | 0 | 0,5 | 0 ± 0,2 |

g | − 0,5 | 0 | 0,5 | 0 ± 0,2 |

β(3) (4) | − 2° 30′ | 0° | 2° 30′ | 0° ± 1° |

Cokols BA 20d saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-12-5) |

LAPA S1/S2/3

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI

S1 kategorijas kvēlspuldze

| 5Parasti ražotas kvēlspuldzes () | Standarta kvēlspuldze | |

Nominālās vērtības | Volti | 6 | 12 | 6 | |

Vati | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | |

Testa spriegums | Volti | 6,75 | 13,5 | — | |

Reālās vērtības | Vati | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | 25 | |

| | | | | Pie 6,75 V | |

± % | 5 | 5 | 5 | |

Lūmeni | 435 | 315 | 435 | 315 | — | |

± % | | 20 | 20 | — |

Norādītā gaismas plūsma 398 lm un 284 lm aptuveni pie 6 V | |

S2 kategorijas kvēlspuldze

| 5Parasti ražotas kvēlspuldzes () | Standarta kvēlspuldze | |

Nominālās vērtības | Volts | 6 | 12 | 12 | |

Vats | 35 | 35 | 35 | 35 | 35 | 35 | |

Testa spriegums | Volts | 6,3 | 13,5 | — | |

Reālās vērtības | Vats | 35 | 35 | 35 | 35 | 35 | 35 | |

| | | | | Pie 13,5 V | |

± % | 5 | 5 | 5 | |

Lūmeni | 650 | 465 | 650 | 465 | — | |

± % | | 20 | 20 | — |

Norādītā gaismas plūsma attiecīgi 568 lm un 426 lm pie apmēram 12 V | |

Piezīme:

() Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

() Atskaites plakne ir perpendikulāra pamatasij un pieskaras izciļņa (platums 4,5 mm) augšējai virsmai.

() Izmēri a, b, c un β attiecas uz plakni paralēli atskaites plaknei un sadala divas ekrāna malas attālumā e + 1,5 mm.

() Pieļaujamā ekrāna plaknes atrašanās vietas leņķiskā novirze no parastā stāvokļa.

() Tipa apstiprināšanas prasības. Tiek izskatītas ražošanas atbilstības prasības.

12. papildinājums

S3 kategorija

LAPA S3/1

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

Izmēri milimetros | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

Minimālā vērtība | Nominālvērtība | Maksimālā vērtība |

e (2) | 19,0 | 19,5 | 20,0 | 19,5 ± 0,25 |

f (6 V) | | | 3,0 | 2,5 ± 0,5 |

f (12 V) | | | 4,0 | |

d1, d2 (3) | − 0,5 | 0 | + 0,5 | ± 0,3 |

Cokols P26s saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-36-1) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI

| | | |

| |

Nominālās vērtības | Volti | 6 | 12 | 6 |

Vati | 15 | 15 |

Testa spriegums | Volti | 6,75 | 13,5 | — |

Reālās vērtības | Vati | 15 | 15 at 6,75 V |

± % | 6 | 6 |

Lūmens | 240 | — |

± % | 15 | — |

Norādītā gaismas plūsma 240 lm pie apmēram 6,75 V |

Piezīmes:

() Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

() Attālums saistīts ar gaismas smaguma centru.

() Kvēldiega ass sāniskā novirze attiecībā pret pamatasi. Pietiekami šo novirzi pārbaudīt divās savstarpēji perpendikulārās plaknēs.

13. papildinājums

S4 kategorija

LAPA S4/1

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

Piezīmes:

Plaknē V-V atrodas pamatass un etalona kontakttapas centra līnija.

Plakne HH ietver pamatasi un ir perpendikulāra plaknei VV.

Plaknes SS faktiskā atrašanās vieta ekrāna malā paralēla plaknei HH.

LAPA S4/2

S4 kvēlspuldze mopēda galvenajam lukturim

Izmēri milimetros) | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

| | Minimālā vērtība | Nominālvērtība | Maksimālā vērtība | | |

| | | |

| |

e | 33,25 | 33,6 | 33,95 | 33,6 ± 0,15 |

f | 1,45 | 1,8 | 2,15 | 1,8 ± 0,2 |

lC, lR | 2,5 | 3,5 | 4,5 | 3,5 ± 0,5 |

c (2) | 0,05 | 0,4 | 0,75 | 0,4 ± 0,15 |

b (2) | − 0,15 | 0,2 | 0,55 | 0,2 ± 0,15 |

a (2) | 0,25 | 0,6 | 0,95 | 0,6 ± 0,15 |

h | − 0,5 | 0 | 0,5 | 0 ± 0,2 |

g | − 0,5 | 0 | 0,5 | 0 ± 0,2 |

β (2) (5) | − 2° 30′ | 0 | 2° 30′ | 0 ± 1° |

BAX 15d (1) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 6 | 12 | 6 |

Nominālā jauda vatos (6) | Vati | 15 | 15 | 15 | 15 | 15 | 15 |

Testa spriegums | Volti | 6,75 | 13,5 | | |

Reālā jauda vatos (6) | Vati | 15 | 15 | 15 | 15 | 15 | 15 |

| | | | | | pie 6,75 V |

Pielaide | ± % | 6 | 6 | 6 |

Reālās vērtības | Gaismas plūsma (lm) (4) (6) | 180 | 125 | 190 | 180 | 125 | 190 | | |

min. | min. | maks. | min. | min. | maks. | | |

Norādītā gaismas plūsma: 240 lm (tālā gaisma), 160 lm (tuvā gaisma) aptuveni pie 6 V (4) |

LAPA S4/3

Piezīmes:

() Cokols saskaņā ar IEC Publication 61 ir sagatavošanā.

() Izmēri a, b, c un β attiecas uz plakni paralēli atskaites plaknei un sadala divas ekrāna malas attālumā e + 1,5 mm.

() Atskaites plakne ir perpendikulāra pamatasij un pieskaras kontakttapas (garums 2 mm) augšējai virsmai.

() Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

() Plaknes pieļaujamā novirze ekrāna malā no faktiskās atrašanās vietas.

() Kreisās puses stabiņā norādītās vērtības attiecas uz tālo gaismu, labās puses stabiņā norādītās vērtības attiecas uz tuvo gaismu.

14. papildinājums

P21W kategorija

LAPA P21W/1

+++++ TIFF +++++

Izmēri milimetros | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

| | min. | nom. | maks. |

e | | 31,8 [1] | | 31,8 ± 0,3 |

f | 12 V | 5,5 | 6,0 | 7,0 | 6,0 ± 0,5 |

6, 24 V [4] | | | 7,0 | |

β | 75° | 90° | 105° | 90° ± 5° |

Sāniskā novirze [1] | | | [3] | 0,3 maks. |

Cokols BA 15s saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-11A-7) 2 [2] |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 6 | 12 | 24 | 12 |

Vati | 21 | 21 |

Testa spriegums | Volti | 6,75 | 13,5 | 28,0 | |

Reālās vērtības | Vati | 26 | 25 | 28 | 25 pie 13,5 V |

± % | 6 | 6 |

Gaismas plūsma 1m | 460 | |

± % | 15 | |

Norādītā gaismas plūsma: 460 1m aptuveni pie 13,5 V |

Gaismai jābūt baltai.

LAPA P21W/2

Prasības, kurām jāatbilst ekrāna projekcijai

Šo testu izmanto, lai noteiktu, vai kvēlspuldze atbilst prasībām, pārbaudot, vai kvēldiegs ir pareizi novietots attiecībā pret pamatasi un atskaites plakni, un tam ir ass, kas ar pielaidi ± 15° ir perpendikulāra pret plakni, kura šķērso pamatasi un kontakttapu centru.

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

Norāde | a | b | h | k |

izmērs | 3,5 | 3,0 | 9,0 | 1,0 |

Testa procedūra un prasības

1. Lampu ievieto stiprinājumā (ligzda), kas var griezties ap savu asi un kam ir vai nu kalibrēta skala, vai fiksēti aizturi atbilstīgi leņķiskās pārvietošanas pielaides robežām, t.i., ± 15°. Tad stiprinājumu griež tā, lai kvēldiega gals ir redzams uz ekrāna, kur projicējas kvēldiega attēls. Kvēldiega gala skatu iegūst leņķiskās pārvietošanas pielaides robežās (± 15°).

2. Malas profils

Lampu novieto ar cokolu lejā, pamatasi vertikāli un kvēldiegu redzamu no gala; kvēldiega projekcijai pilnīgi jāatrodas taisnstūrī, kura augstums ir "a" un platums "b" un kura centrs ir kvēldiega centra teorētiskajā atrašanās vietā.

3. Priekšas profils

Lampu novieto ar cokolu lejā, pamatasi vertikāli; skatoties uz lampu taisnā leņķī pret kvēldiega asi:

3.1. kvēldiega projekcijai pilnīgi jāatrodas taisnstūrī, kura augstums ir "a" un platums "b" un kura centrs ir kvēldiega centra teorētiskajā atrašanās vietā; un

3.2. kvēldiega centrs nedrīkst būt novirzīts no pamatass vairāk nekā attālums "k".

15. papildinājums

P21/5W kategorija

LAPA P21/5W/1

+++++ TIFF +++++

Izmēri milimetros | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

| | Minimālā vērtība | Nomināl vērtība | Maksimālā vērtība |

| | | | | |

e | | | 31,8 [1] | | | 31,8 ± 0,3 |

f | | | | | 7,0 [1] | 7,0 − 0 − 2 |

Sāniskā novirze | | | | | [1] | maks. 0,3 [2] |

x, y | [1] | 2,8 ± 0,3 |

β | 75° [1] | 90° | 105° [1] | 90° ± 5° |

Cokols BAY 15d saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-12-5) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 6 | 12 | 24 [3] | 12 |

Vati | 21 | 5 | 21 | 5 | 21 | 5 | 21/5 |

Testa spriegums | Volti | 6,75 | 13,5 | 28,0 | |

Reālās vērtības | Vati | 26 | 6 | 25 | 6 | 28 | 10 | 25 un 6 pie 13,5 V |

± % | 6 | 10 | 6 | 10 | 6 | 10 | 6 un 10 |

Gaismas plūsma (lm) | 440 | 35 | 440 | 35 | 440 | 40 | |

± % | 15 | 20 | 15 | 20 | 15 | 20 | |

Norādītā gaismas plūsma 440 lm un 35 lm aptuveni pie 13,5 V |

Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

LAPA P21/5W/2

Prasības, kurām jāatbilst ekrāna projekcijai

Šo testu izmanto, lai pārbaudot noteiktu

a) vai galvenais (lielas jaudas) kvēldiegs ir pareizi novietots attiecībā pret pamatasi un atskaites plakni, un tam ir ass, kas ar pielaidi ± 15° ir perpendikulāra pret plakni, kura šķērso pamatasi un kontakttapu centrus; un

b) vai palīgkvēldiegs (nelielas jaudas) ir pareizi novietots attiecībā pret galveno (lielas jaudas) kvēldiegu,

vai kvēlspuldze atbilst prasībām.

Testa procedūra un prasības

1. Lampu ievieto stiprinājumā (ligzda), kas var griezties ap savu asi un kam ir vai nu kalibrēta skala, vai fiksēti aizturi atbilstīgi leņķiskās pārvietošanas pielaides robežām, t.i., ± 15°. Tad stiprinājumu griež tā, lai (lielas jaudas) kvēldiega gals ir redzams uz ekrāna, kur projicējas kvēldiega attēls. Galvenā (lielas jaudas) kvēldiega gala skatu iegūst leņķiskās pārvietošanas pielaides robežās (± 15°).

2. Malas profils

Lampu novieto ar cokolu lejā, pamatasi vertikāli un galveno (lielas jaudas) kvēldiegu redzamu no gala:

2.1. galvenā (lielas jaudas) kvēldiega projekcijai pilnīgi jāatrodas taisnstūrī, kura augstums ir "a" un platums "b" un kura centrs ir kvēldiega centra teorētiskajā atrašanās vietā.

2.2. Palīgkvēldiega (nelielas jaudas) projekcija pilnīgi atrodas:

2.2.1. taisnstūrī, kura augstums ir "d" un platums "c" un kura centrs ir attālumā "v" pa labi no galvenā (lielas jaudas) kvēldiega centra teorētiskās atrašanās vietas un attālumā "u" virs tās;

2.2.2. virs taisnas līnijas, kas ir tangenciāla pret galvenā (lielas jaudas) kvēldiega projekcijas augšējo malu un palielinās no kreisās puses uz labo pusi 25° leņķī;

2.2.3. pa labi no galvenā (lielas jaudas) kvēldiega projekcijas.

3. Priekšas profils

Lampu novieto ar cokolu lejā, pamatasi vertikāli; skatoties uz lampu taisnā leņķī pret galvenā (lielas jaudas) kvēldiega asi:

3.1. galvenā (lielas jaudas) kvēldiega projekcija pilnīgi atrodas taisnstūrī, kura augstums ir "a" un platums "h" un kura centrs ir kvēldiega centra teorētiskajā atrašanās vietā; un

3.2. galvenā (lielas jaudas) kvēldiega centrs nedrīkst būt novirzīts no pamatass vairāk nekā attālums "k";

3.3. palīgkvēldiega (nelielas jaudas) centrs nedrīkst novirzīties no pamatass vairāk nekā ± 2 mm (± 0,4 mm standarta kvēlspuldzēm).

LAPA P21/5W/3

Malas profils

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

Norāde | a | b | c | d | u | v |

Izmērs | 3,5 | 3,0 | 4,8 | 2,8 |

Priekšas profils

+++++ TIFF +++++

Norāde | a | h | k |

Izmērs | 3,5 | 9,0 | 1,0 |

16. papildinājums

R5W kategorija

LAPA R5W/1

+++++ TIFF +++++

Atskaites plakne | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

| | Minimālā vērtība | Nominālvērtība | Maksimālā vērtība |

e | 17,5 | 19,0 | 20,5 | 19,0 ± 0,3 |

Sāniskā novirze (2) | | | 1,5 | maks. 0,3 |

β | 60° | 90° | 120° | 90° ± 5° |

Cokols BA 15s saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-72) (1) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 6 | 12 | 24 (3) | 12 |

Vati | 5 | 5 |

Testa spriegums | Volti | 6,75 | 13,5 | 28,0 | |

Reālās vērtības | Vati | 5 | 7 | 5 13,5 V |

± % | 10 | 10 |

Gaismas plūsma (lm) | 50 | |

± % | 20 | |

Norādītā gaismas plūsma 50 lm aptuveni pie 13,5 V |

Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

() Lampas ar cokolu BA 15d var izmantot īpašā nolūkā: tām ir tie paši izmēri.

() Kvēldiega centra maksimālā sāniskā novirze no divām savstarpēji perpendikulārām plaknēm, no kurām abas ietver pamatasi un viena ietver kontakttapu asi.

() Tiek izskatītas papildu specifikācijas īpaši izturīgām 24 voltu lampām ar dažādas formas kvēldiegu.

() Skat. 24. papildinājumu.

17. papildinājums

R10W kategorija

LAPA R10W/1

+++++ TIFF +++++

Atskaites plakne | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

| | Minimālā vērtība | Nominālvērtība | Maksimālā vērtība |

e | 17,5 | 19,0 | 20,5 | 19,0 ± 0,3 |

Sāniskā novirze (2) | | | 1,5 | maks. 0,3 |

β | 60° | 90° | 120° | 90° ± 5° |

Cokols BA 15s saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-11A-6) (1) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 6 | 12 | 24 (3) | 12 |

Vati | 10 | 10 |

Testa spriegums | Volti | 6,75 | 13,5 | 28,0 | |

Reālās vērtības | Vati | 10 | 12,5 | 10 pie 13,5 V |

± % | 10 | 10 |

Gaismas plūsma (lm) | 125 | |

± % | 20 | |

Norādītā gaismas plūsma 125 lm aptuveni pie 13,5 V |

Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

() Lampas ar cokolu BA 15d var izmantot īpašā nolūkā: tām ir tie paši izmēri.

() Kvēldiega centra maksimālā sāniskā novirze no divām savstarpēji perpendikulārām plaknēm, no kurām abas ietver pamatasi un viena ietver kontakttapu asi.

() Tiek izskatītas papildu specifikācijas īpaši izturīgām 24 voltu lampām ar dažādas formas kvēldiegu.

() Skat. 24. papildinājumu.

18. papildinājums

T4W kategorija

LAPA T4W/1

+++++ TIFF +++++

Atskaites plakne | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

| | Minimālā vērtība | Nominālvērtība | Maksimālā vērtība |

e | 13,5 | 15,0 | 16,5 | 15,0 ± 0,3 |

Sāniskā novirze (1) | | 1,5 | 1,5 | maks. 0,5 |

β | | 90° | | 90° ± 5° |

Cokols BA 9s saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-14A-6) (3) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 6 | 12 | 24 | 12 |

Vati | 4 | 4 |

Testa spriegums | Volti | 6,75 | 13,5 | 28,0 | |

Reālās vērtības | Vati | 4 | 5 | 4 13,5 V |

± % | 10 | 10 |

Gaismas plūsma (lm) | 35 | |

± % | 20 | |

Norādītā gaismas plūsma 35 lm aptuveni pie 13,5 V |

() Kvēldiega centra maksimālā sāniskā novirze no divām savstarpēji perpendikulārām plaknēm, no kurām abas ietver pamatasi un viena ietver kontakttapu asi.

() Skat. 24. papildinājumu.

() Cokola visā garumā nedrīkst būt izvirzījumi vai lodējumi, kas pārsniedz cokola pieļaujamo maksimālo diametru.

19. papildinājums

C5W kategorija

LAPA C5W/1

+++++ TIFF +++++

Atskaites plakne | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

| | Minimālā vērtība | Nominālvērtība | Maksimālā vērtība |

b [1] | 34,0 | 35,0 | 36,0 | 35 ± 0,5 |

f [2] [3] | 7,5 [4] | | 15 [5] | 9 ± 1,5 |

Cokols SV 8,5s saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-81-3) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 6 | 12 | 24 | 12 |

Vati | 5 | 5 |

Testa spriegums | Volti | 6,75 | 13,5 | 28,0 | |

Reālās vērtības | Vati | 5 | 7 | 5 13,5 V |

± % | 10 | 10 |

Gaismas plūsma (lm) | 45 | |

± % | 20 | |

Norādītā gaismas plūsma 45 lm aptuveni pie 13,5 V |

Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

20. papildinājums

C21W kategorija

LAPA C21W/1

+++++ TIFF +++++

Atskaites plakne | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

| | Minimālā vērtība | Nominālvērtība | Maksimālā vērtība |

b [1] | 40,0 | 41,0 | 42,0 | 41 ± 0,5 |

f [2] | 7,5 | | 10,5 | 8 ± 1 |

Cokols SV 8,5s saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-81-3) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 12 | 12 |

Vati | 21 | 21 |

Testa spriegums | Volti | 13,5 | |

Reālās vērtības | Vati | 25 | 25 pie 13,5 V |

± % | 6 | 6 |

Gaismas plūsma (lm) | 460 | |

± % | 15 | |

Norādītā gaismas plūsma 460 lm aptuveni pie 13,5 V |

Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

LAPA C21W/2

Prasības, kurām jāatbilst ekrāna projekcijai

Šo testu izmanto, lai noteiktu, vai kvēlspuldze atbilst prasībām, pārbaudot, vai kvēldiegs ir pareizi novietots attiecībā pret pamatasi un lampas centru.

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

| a | h | k |

12 V | 4,0 + d | 14,5 | 2,0 |

d = ražotāja norādītais kvēldiega nominālais diametrs.

Standarta kvēlspuldzei: a = 20 + d, k = 0,5.

Testa procedūra un prasības

1. Lampu ievieto stiprinājumā (ligzda), kas var griezties 360° ap pamatasi tā, ka priekšas profils ir redzams uz ekrāna, kur projicējas kvēldiega attēls. Atskaites plaknei uz ekrāna jāsakrīt ar lampas centru. Meklētajai centrālajai asij uz ekrāna jāsakrīt ar lampas centru.

2. Priekšas profils

2.1. Lampai griežoties ap 360° kvēldiega projekcijai pilnīgi jāatrodas taisnstūrī.

2.2. Kvēldiega centrs nedrīkst būt novirzīts no meklētās centrālā ass vairāk nekā attālums "k".

21. papildinājums

W3W kategorija

LAPA W3W/1

+++++ TIFF +++++

Atskaites plakne | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

| | Minimālā vērtība | Nominālvērtība | Maksimālā vērtība |

e | 11,2 | 12,7 | 14,2 | 12,7 ± 0,3 |

Sāniskā novirze (2) | | | 1,5 | maks. 0,5 |

β | − 15° | 0° | + 15° | 0° ± 5° |

Cokols W 2,1 × 9,5d saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-91-2) (1) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 6 | 12 | 24 | 12 |

Vati | 3 | 3 |

Testa spriegums | Volti | 6,75 | 13,5 | 28,0 | |

Reālās vērtības | Vati | 3 | 4 | 3 pie 13,5 V |

± % | 15 | 10 |

Gaismas plūsma (lm) | 22 | |

± % | 30 | |

Norādītā gaismas plūsma 22 lm aptuveni pie 13,5 V |

Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

() Šo veidu aizsargā patenti; piemēro ISO/IEC nosacījumus.

() Kvēldiega centra maksimālā sāniskā novirze no divām savstarpēji perpendikulārām plaknēm, no kurām abas ietver pamatasi un viena ietver asi X-X.

() Skat. 24. papildinājumu.

22. papildinājums

W5W kategorija

LAPA W5W/1

+++++ TIFF +++++

Atskaites plakne | Parasti ražotas kvēlspuldzes | Standarta kvēlspuldze |

| | Minimālā vērtība | Nominālvērtība | Maksimālā vērtība |

e | 11,2 | 12,7 | 14,2 | 12,7 ± 0,3 |

Sāniskā novirze (2) | | | 1,5 | maks. 0,5 |

β | − 15° | 0° | + 15° | 0° ± 5° |

Cokols W 2,1 × 9,5d saskaņā ar IEC Publication 61 (lapa 7004-91-2) (1) |

ELEKTRISKIE UN FOTOMETRISKIE PARAMETRI |

Nominālās vērtības | Volti | 6 | 12 | 24 | 12 |

Vati | 5 | 5 |

Testa spriegums | Volti | 6,75 | 13,5 | 28,0 | |

Reālās vērtības | Vati | 5 | 7 | 5 pie 13,5 V |

± % | 10 | 10 |

Gaismas plūsma (lm) | 50 | |

± % | 20 | |

Norādītā gaismas plūsma 50 lm aptuveni pie 13,5 V |

Izstarotajai gaismai jābūt baltai.

() Šo veidu aizsargā patenti; piemēro ISO/IEC nosacījumus.

() Kvēldiega centra maksimālā sāniskā novirze no divām savstarpēji perpendikulārām plaknēm, no kurām abas ietver pamatasi un viena ietver asi XX.

() Skat. 24. papildinājumu.

23. papildinājums

Apstiprinājuma zīmes paraugs

+++++ TIFF +++++

Attēlā redzamajā detaļas tipa apstiprinājuma zīmē, kas uzlikta kvēlspuldzei, norādīts tas, ka lampa apstiprināta Vācijā (e1) ar apstiprinājuma numuru A3. Pirmais apstiprinājuma koda cipars (0) norāda to, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumu sākotnējā versijā.

24. papildinājums

Lampas kvēldiegu gaismas centrs un formas

Ja lampas datu lapās nav norādīts citādi, šis standarts ir piemērojams, lai noteiktu dažādu kvēldiega veidu gaismas centru, ja kvēldiegs ir parādīts kā punkts vismaz vienā lampas datu lapā.

Gaismas centra atrašanās vieta ir atkarīga no kvēldiega formas.

Nr. | Kvēldiega formas | Novērojumi |

+++++ TIFF +++++

1 | | Ja b > 1,5 h, tad kvēldiega ass novirze pret plakni, kas perpendikulāra attiecībā pret pamatasi, nedrīkst pārsniegt 15°. |

+++++ TIFF +++++

2 | | Piemērojams tikai kvēldiegam, ko var iezīmēt taisnstūrī, kuram b > 3 h. |

+++++ TIFF +++++

3 | | Piemērojams tikai kvēldiegiem, ko var iezīmēt taisnstūrī, kuram b < 3h, ja tomēr k < 2 h. |

Taisnstūru Nr. 2 un Nr. 3 malas ir attiecīgi paralēlas pamatasij un perpendikulāras pret to.

Gaismas centrs atrodas ievilkto līniju krustpunktā.

3. NODAĻA

DIVRITEŅU UN TRĪSRITEŅU MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU ĀRĒJIEM IZVIRZĪJUMIEM

PIELIKUMU SARAKSTS

| | lappuse |

I PIELIKUMS | Prasības, kas attiecas uz to divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem, kuriem nav virsbūves … | 214 |

Papildinājums | Testēšanas ierīce un testa nosacījumi … | 217 |

II PIELIKUMS | Prasības, kas attiecas uz to trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem, kuriem ir virsbūve … | 218 |

Papildinājums | Izvirzīto daļu un spraugu mērīšana … | 222 |

III PIELIKUMS | … | 224 |

1. papildinājums | Informācijas dokuments, kas attiecas uz kāda tipa divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem … | 224 |

2. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts, kas attiecas uz kāda tipa divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem … | 225 |

I PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ TO DIVRITEŅU VAI TRĪSRITEŅU MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU ĀRĒJIEM IZVIRZĪJUMIEM, KURIEM NAV VIRSBŪVES

1. DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā:

1.1. "transportlīdzekļa ārējās daļas" ir tās transportlīdzekļa daļas, kas sadursmē visdrīzāk saskaras ar ārējiem šķēršļiem;

1.2. "nobrāšana" ir jebkura tāda saskare, kurā noteiktos nosacījumos varētu rasties plēsta trauma;

1.3. "sadursme" ir jebkura tāda saskare, kurā noteiktos nosacījumos varētu rasties traumas no transportlīdzekļa daļu iespiešanas;

1.4. "transportlīdzekļa tips pēc ārējiem izvirzījumiem" ir transportlīdzekļi, kas cits no cita būtiski neatšķiras, īpaši pēc transportlīdzekļu ārējo daļu formas, izmēriem, pārvietošanās virziena un cietības;

1.5. "izliekuma rādiuss" ir tā loka rādiuss "r", kas visvairāk tuvinās attiecīgās daļas apaļotajai formai.

2. KRITĒRIJI, PĒC KURIEM "NOBRĀŠANU" ATŠĶIR NO "SADURSMES"

2.1. Ja pārbaudes ierīci (skatīt A attēlu papildinājumā) pārvieto gar transportlīdzekli, kā aprakstīts 4.2. punktā še turpmāk, tad jāuzskata, ka transportlīdzekļa daļas, ar ko minētā ierīce saskaras, pieder pie:

2.1.1. pirmās grupas, ja transportlīdzekļa daļas nobrāž testa ierīci; vai

2.1.2. otrās grupas, ja transportlīdzekļa daļas saduras ar testa ierīci.

2.1.3. Lai pirmās grupas detaļas vai sastāvdaļas nekļūdīgi atšķirtu no tām, kas pieder pie otrās grupas, testa ierīce jālieto saskaņā ar metodi, kura attēlota shēmā še turpmāk:

+++++ TIFF +++++

3. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

3.1. Neatkarīgi no 3.2. punkta prasībām neviena tipa transportlīdzekļiem nedrīkst būt smailas, asas vai uz āru izvirzītas daļas, kam ir tāda forma, izmērs, izvirzījuma leņķis vai kas ir tik cietas, ka palielina miesas bojājumu risku cilvēkam, pret kuru transportlīdzeklis nelaimes gadījumā atduras vai kuru tas nobrāž.

3.2. Transportlīdzekļi jāprojektē tā, lai to daļas, ar ko var saskarties citi satiksmes dalībnieki, pēc vajadzības atbilst 5. un 6. punktam.

3.3. Uzskata, ka visi ārējie izvirzījumi, uz ko attiecas šis pielikums un kas izgatavoti no mīkstas gumijas vai plastmasas vai pārklāti ar mīkstu gumiju vai plastmasu, kuras Šora A cietība ir mazāka nekā 60, atbilst 5. un 6. punkta prasībām.

3.4. Tomēr motociklu kombinācijās šādi norādījumi neattiecas uz telpu starp blakusvāģi un motociklu.

3.5. Ja mopēdi ir aprīkoti ar pedāļiem, tad atbilstība visām prasībām vai to daļām, kas noteiktas ar šo direktīvu, attiecībā uz pedāļiem nav obligāta. Ja nav nodrošināta atbilstība prasībām, tad izgatavotājiem jāinformē iestādes, kas saņem lūgumu apstiprināt transportlīdzekļa ārējo izvirzījumu detaļas tipu, un vienlaikus jāapraksta pasākumi, kas veikti, lai garantētu drošību.

4. TESTA METODES

4.1. Testa ierīce un testa nosacījumi

4.1.1. Testa ierīcei jāatbilst aprakstam A attēlā papildinājumā.

4.1.2. Testa transportlīdzeklim jābūt taisnvirziena braukšanas un vertikālā stāvoklī tā, ka abi riteņi saskaras ar zemi. Stūres ierīcei jābūt brīvai tās standarta kustības robežās.

Uz testa transportlīdzekļa, kas ir parastā braukšanas stāvoklī, uzliek AM 50 procentiļu antropomorfu manekenu vai cilvēku ar līdzīgiem fizikāliem raksturlielumiem tā, lai tas netraucē brīvu stūres ierīces kustību.

4.2. Testa procedūra

Testa ierīci pārvieto virzienā no testa transportlīdzekļa priekšpuses uz aizmuguri un (ja tas var atdurties pret testa ierīci) stūres vadības ierīci pagriež līdz atdurei. Testa ierīcei jāpaliek saskarē ar transportlīdzekli (skatīt B attēlu papildinājumā). Transportlīdzekli testē no abām pusēm.

5. KRITĒRIJI

5.1. Šajā punktā noteiktie kritēriji neattiecas uz daļām, uz kurām attiecas 6. punkta prasības.

5.2. Papildus atbrīvojumam, kas noteikts 3.3. punktā še iepriekš, piemēro šādus obligātos kritērijus:

5.2.1. prasības, kas attiecas uz pirmās grupas daļām:

5.2.1.1. uz plāksnēm:

- jebkuras plāksnes stūriem/leņķiem jābūt ar tādu izliekuma rādiusu, kas nav mazāks par 3 mm,

- jebkuras plāksnes šķautnēm jābūt ar tādu izliekuma rādiusu, kas nav mazāks par 0,5 mm.

5.2.1.2. Uz stieņiem:

- stieņu diametram jābūt vismaz 10 mm,

- šķautnēm stieņa galā jābūt ar tādu izliekuma rādiusu, kas nav mazāks par 2 mm.

5.2.2. Prasības, kas attiecas uz otrās grupas daļām:

5.2.2.1. uz plāksnēm:

- šķautnēm un stūriem jābūt ar tādu izliekuma rādiusu, kas nav mazāks par 2 mm.

5.2.2.2. Uz rokturiem:

- rokturu garums nedrīkst pārsniegt pusi roktura diametra, ja minētais diametrs ir mazāks par 20 mm,

- roktura galā šķautņu izliekuma rādiusam jābūt vismaz 2 mm, ja roktura diametrs ir vismaz 20 mm.

6. ĪPAŠĀS PRASĪBAS

6.1. Priekšējā stikla augšējās šķautnes izliekuma rādiusam jābūt vismaz 2 mm vai arī tai jābūt pārklātai ar šķautnes aizsargmateriālu saskaņā ar 3.3. punktu.

6.2. Sajūga un bremžu sviru galiem un ārējām šķautnēm jābūt ievērojami sfēriskām un ar tādu izliekuma rādiusu, kas nav mazāks par 7 mm.

6.3. Priekšējā dubļu aizsarga priekšējās šķautnes izliekuma rādiusam jābūt vismaz 2 mm.

6.4. Jebkura tāda ielietnes vāciņa aizmugurējā šķautne, kurš atrodas uz degvielas tvertnes augšējās virsmas un pret kuru sadursmē var atdurties vadītājs, nedrīkst būt vairāk par 15 mm virs pamatvirsmas; jebkuram savienojumam ar pamatvirsmu jābūt līdzenam vai ievērojami sfēriskam. Ja prasību par 15 mm nevar izpildīt, tad jāveic citi pasākumi, piemēram, aiz ielietnes kakliņa jāuzstāda aizsargierīce, (skatīt, piemēram, shēmu še turpmāk).

+++++ TIFF +++++

6.5. Aizdedzes atslēgām jābūt ar aizsargvāciņu. Šī prasība neattiecas uz salokāmām/atvāžamām atslēgām vai uz atslēgām, kas ir vienā līmenī ar virsmu.

1. papildinājums

Testa ierīce un testa nosacījumi

+++++ TIFF +++++

A attēls

+++++ TIFF +++++

B attēls

II PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ TO TRĪSRITEŅU MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU ĀRĒJIEM IZVIRZĪJUMIEM, KURIEM IR VIRSBŪVE

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

Prasības, kas noteiktas Direktīvā 74/483/EEK [1], kura attiecas uz (M1 kategorijas) mehānisko transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem, attiecas uz tiem trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam ir virsbūve un kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai.

Uz trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam ir virsbūve un kas paredzēti kravu pārvadāšanai, attiecas šādas prasības.

1. DARBĪBAS JOMA

1.1. Šis pielikums attiecas uz ārējiem izvirzījumiem, kas izvirzīti uz priekšu no to transportlīdzekļu kabīnes aizmugurējās šķērssienas, kuri paredzēti preču pārvadāšanai, ja šie ārējie izvirzījumi ir izvirzīti no ārējās virsmas, kā noteikts še turpmāk. Tas neattiecas uz ārējiem atpakaļskata spoguļiem, to turētājiem vai tādām palīgierīcēm kā radio antenām un bagāžniekiem.

1.2. Mērķis ir samazināt to traumu risku vai smagumu, kas rodas jebkuram cilvēkam, sadursmē saskaroties ar transportlīdzekļa ārējo virsmu.

2. DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā:

2.1. "ārējā virsma" ir tā transportlīdzekļa daļa, kas atrodas 2.4. punktā še turpmāk definētās kabīnes aizmugurējās šķērssienas priekšā, izņemot pašu aizmugurējo šķērssienu, bet, ieskaitot tādas daļas kā priekšējos spārnus, priekšējo aizsargstieni un priekšējos riteņus (ja ir);

2.2. "transportlīdzekļa tips pēc ārējiem izvirzījumiem" ir transportlīdzekļi, kas cits no cita būtiski neatšķiras, īpaši pēc transportlīdzekļu ārējo daļu formas, izmēriem, pārvietošanās virziena un cietības;

2.3. "kabīne" ir tā virsbūves daļa, kas veido vadītāja un pasažiera nodalījumu, ieskaitot durvis;

2.4. "kabīnes aizmugurējā šķērssiena" ir tā daļa, kas atrodas vistālāk vadītājam un pasažierim paredzētā nodalījuma ārējās virsmas aizmugurē;

2.5. "atskaites plakne" ir horizontāla plakne, kurā atrodas priekšējo riteņu centrs, vai horizontāla plakne, kas atrodas 50 cm virs zemes, attiecīgi izvēloties to, kura ir zemāk. Šī plakne ir definēta noslogotam transportlīdzeklim;

2.6. "grīdas līnija" ir līnija, ko nosaka tā, kā aprakstīts še turpmāk: nenoteikta augstuma vertikālas ass konusu ar 15 % pusleņķi pārvieto visapkārt transportlīdzekļa konstrukcijai pa tās ārpusi, nezaudējot pieskari virsbūves ārējai virsmai, cik zemu iespējams. Grīdas līnija ir ģeometrisks pieskares punktu savienojums.

Noteicot grīdas līniju, neņem vērā izplūdes caurules, riteņus vai tādas lokalizētas mehāniskās ekspluatācijas detaļas kā domkrata atbalsta vietas, balstiekārtas montāžu, vilkšanai vai transportēšanai paredzētus piekabes punktus, kas piestiprināti grīdas plāksnei. Pieņem, ka visas spraugas tieši virs riteņu arkām aizņem iedomāta virsma, kas ir tiešs blakus esošās ārējās virsmas turpinājums. Lai noteiktu grīdas līniju atbilstīgi attiecīgā tipa transportlīdzeklim, ņem vērā virsbūves paneļa profila, spārna vai spārnu (ja ir) un aizsargstieņa (ja ir) ārējā stūra galējo punktu. Ja vienlaikus ir divi vai vairāki pieskares punkti, tad grīdas līniju noteic pēc apakšējā vai zemākā pieskares punkta;

2.7. "izliekuma rādiuss" ir tā loka rādiuss, kas ir vistuvāk attiecīgās daļas apaļotajai formai;

2.8. "noslogots transportlīdzeklis" ir transportlīdzeklis ar tā maksimālo tehniski atļauto slodzi, ja slodze sadalās pa asīm saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem.

3. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

3.1. Šā pielikuma noteikumi neattiecas uz tām transportlīdzekļa ārējās virsmas daļām, kas tad, kad transportlīdzeklis nav noslogots un kad durvis, logi un lūkas, pa kurām iekļūst kabīnē u.tml., ir aizvērtas, atrodas:

3.1.1. ārpus zonas, kuras augšējā robeža ir horizontāla plakne, kas atrodas 2 m virs zemes, un kuras apakšējā robeža, pēc izgatavotāja izvēles, ir atskaites plakne, kas definēta 2.5. punktā še iepriekš, vai grīdas līnija, kura definēta 2.6. punktā,

vai

3.1.2. tur, kur statiskos apstākļos tās nav iespējams aizskart ar sfēru, kuras diametrs ir 100 mm.

3.1.3. Ja atskaites plakne ir zonas zemākā robeža, tad ņem vērā arī tās transportlīdzekļa daļas zem atskaites plaknes, kas atrodas starp divām vertikālām plaknēm, no kurām viena pieskaras transportlīdzekļa ārējai virsmai un otra ir tai paralēla un novietota 80 mm attālumā uz transportlīdzekļa iekšpusi no punkta, kur atskaites plakne pieskaras transportlīdzekļa virsbūvei.

3.2. "Transportlīdzekļa ārējā virsmā" nedrīkst būt neviena daļa, kas vērsta uz āru un ar ko var aizķert gājējus, riteņbraucējus vai motociklistus.

3.3. Nevienai no turpmāk, 4. punktā, minētajām detaļām nedrīkst būt neviena smaila vai asa uz āru izvirzīta daļa, kam ir tāda forma, izmērs, izvirzījuma leņķis vai cietība, ka tā palielina miesas bojājumu risku vai smagumu cilvēkam, ar kuru transportlīdzekļa ārējā virsma saduras vai kuru tā nobrāž.

3.4. Ārējās virsmas izvirzītajām daļām, kuru Šora (A) cietība nepārsniedz 60, drīkst būt mazāks izliekuma rādiuss nekā 4. punktā še turpmāk noteiktās vērtības.

3.5. Ja, atkāpjoties no 4. punkta prasībām, kādas izvirzītās daļas izliekums ir mazāks par 2,5 mm, tad tā jāpārklāj ar tādu aizsargformu, kuras raksturlielumi noteikti 3.4 punktā.

4. ĪPAŠĀS PRASĪBAS

4.1. Dekoratīvi elementi, firmas simboli, logotipu burti un cipari

4.1.1. Dekoratīviem elementiem, firmas simboliem, logotipu burtiem un cipariem nedrīkst būt neviens izliekums, kura rādiuss ir mazāks par 2,5 mm. Šī prasība neattiecas uz sastāvdaļām, kas izvirzītas mazāk nekā 5 mm no apkārtējās virsmas, ja tām nav uz āru vērstu asu šķautņu.

4.1.2. Dekoratīviem elementiem, firmas simboliem, logotipu burtiem un cipariem, kas izvirzīti no apkārtējās virsmas vairāk par 10 mm, jāievelkas, jāatdalās vai jāatliecas, ja uz to galējo izvirzījuma punktu jebkurā virzienā plaknē, kura ir aptuveni paralēla to balsta virsmai, iedarbojas ar 10 daN spēku.

Minēto 10 daN spēku pieliek ar plakangala pneimatisko āmuru, kura diametrs nepārsniedz 50 mm. Ja tas nav iespējams, tad izmanto līdzvērtīgu metodi. Ja kāds dekoratīvs elements ir ievilkts, atdalīts vai atliekts, tad atlikušās daļas nedrīkst būt izvirzītas vairāk kā 10 mm vai būt ar smailām vai asām šķautnēm.

4.2. Galveno lukturu smailes un ietvari

4.2.1. Galveno lukturu smailes un ietvarus atļauts lietot, ja tie nav izvirzīti vairāk par 30 mm no galvenā luktura ārējās caurspīdīgās virsmas un ja to izliekuma rādiuss nevienā punktā nav mazāks par 2,5 mm.

4.2.2. Iznirstošajiem galvenajiem lukturiem to lietošanas un slēptajā stāvoklī jāatbilst prasībām, kas noteiktas 4.2.1. punktā še iepriekš.

4.2.3. Noteikumi, kas izklāstīti 4.2.1. punktā še iepriekš, neattiecas uz galvenajiem lukturiem, kuri ieguļ virsbūvē vai tās padziļinājumā, ja tas atbilst 3.2. punkta noteikumiem.

4.3. Režģi

Režģu sastāvdaļu izliekuma rādiusam jābūt:

- vismaz 2,5 mm, ja attālums starp blakus esošām sastāvdaļām pārsniedz 40 mm,

- vismaz 1 mm, ja minētais attālums ir no 25 mm līdz 40 mm,

- vismaz 0,5 mm, ja minētais attālums ir mazāks nekā 25 mm.

4.4. Priekšējā stikla un galveno lukturu mazgāšanas/tīrīšanas sistēma

4.4.1. Iepriekšminētās ierīces jāuzstāda tā, lai tīrītāju slotiņu vārpstu pārsedz aizsargs, kura izliekuma rādiuss ir vismaz 2,5 mm un kura laukums nav mazāks par 150 mm2, mērot izvirzīto daļu pāri profilam, kurš nav tālāk par 6,5 mm no vistālāk izvirzītā punkta.

4.4.2. Priekšējā stikla un galveno lukturu mazgātāja sprauslām jābūt ar tādu izliekuma rādiusu, kas nav mazāks par 2,5 mm. Ja tās ir izvirzītas mazāk nekā 5 mm, tad to asās šķautnes, kas vērstas uz āru, jānoslīpē gludas.

4.5. Spārns (ja ir)

Ja spārns ir tā transportlīdzekļa daļa, kas atrodas vistālāk kabīnes priekšā, tad tā sastāvdaļas jāprojektē tā, lai visas stingrās daļas, kuras vērstas uz āru, ir ar tādu izliekuma rādiusu, kas nav mazāks par 5 mm.

4.6. Aizsargierīces (aizsargstieņi) (ja ir)

4.6.1. Priekšējo aizsargierīču gali jānoliec pret virsbūves ārējo virsmu.

4.6.2. Priekšējo aizsargierīču sastāvdaļas jāprojektē tā, lai visas stingrās virsmas, kas vērstas uz āru, ir ar tādu izliekuma rādiusu, kurš nav mazāks par 5 mm.

4.6.3. Tādas palīgierīces kā jūgkāši un vinčas nedrīkst būt izvirzītas tālāk par aizsargstieņu galējo izvirzīto virsmu. Tomēr vinčas drīkst būt izvirzītas tālāk par aizsargstieņu galējo izvirzīto virsmu, ja tad, kad tās nelieto, tās pārsedz piemērota aizsargierīce, kuras izliekuma rādiuss ir vismaz 2,5 mm.

4.6.4. Prasības, kas noteiktas 4.6.2. punktā, neattiecas uz sastāvdaļām, kuras saistītas ar aizsargstieņiem vai ir to daļas, vai uz sastāvdaļām, kas ir neatņemamas aizsargstieņu daļas un nav izvirzītas vairāk kā 5 mm. Ierīču šķautnes, kas izvirzītas mazāk par 5 mm, jānoslīpē gludas. Īpašās prasības, kas attiecas uz ierīcēm, kuras pievieno aizsargstieņiem, un kas minētas šā pielikuma citos punktos, paliek spēkā.

4.7. Rokturi, viras un spiedpogas durvīm, bagāžnieka pārsegiem un motora pārsegiem, ieejas aizvariem un pārlokiem un satvērējrokturiem

4.7.1. Spiedpogas nedrīkst būt izvirzītas vairāk kā 30 mm, satvērējrokturi un motora pārsegu aizslēgi vairāk kā 70 mm vai jebkas cits vairāk kā 50 mm. To izliekuma rādiusam jābūt vismaz 2,5 mm.

4.7.2. Grozāmajiem sānu durvju rokturiem jāatbilst vienam no šiem nosacījumiem:

4.7.2.1. ja rokturi griežas paralēli durvju plaknei, tad roktura vaļējam galam jābūt vērstam uz aizmuguri. Minētais gals jāsaliec pret durvju plakni, un tam jābūt aizsargkorpusā vai padziļinājumā;

4.7.2.2. rokturiem, kas griežas uz āru tādā virzienā, kurš nav paralēls durvju plaknei, aizvērtā stāvoklī jāatrodas aizsargkorpusā vai padziļinājumā. Vaļējam galam jābūt vērstam vai nu uz aizmuguri, vai uz leju. Tomēr rokturus, kas neatbilst pēdējai prasībai, var pieņemt, ja:

- tiem ir neatkarīgs atvilcējmehānisms,

- ja atvilcējmehānismi nedarbojas, tad rokturi nav izvirzīti vairāk par 15 mm,

- to izliekuma rādiuss šādā atvērtā stāvoklī ir vismaz 2,5 mm (šo nosacījumu nepiemēro, ja pilnīgi atvērtā stāvoklī izvirzījums ir mazāks par 5 mm, un šādā gadījumā uz āru vērsto daļu stūri jānoslīpē gludi),

- to brīvā gala laukums nedrīkst būt mazāks par 150 mm2, mērot mazāk nekā 6,5 mm no punkta, kas izvirzīts vistālāk uz priekšu.

4.8. Sānu gaisa un ūdens deflektori un logu netīrumu deflektori

Šķautnēm, kas var būt vērstas uz āru, jābūt ar tādu izliekuma rādiusu, kas nav mazāks par 1 mm.

4.9. Metāla lokšņu šķautnes

Metāla loksnēm drīkst būt šķautnes, ja tās pārsedz aizsargs, kura izliekuma rādiuss ir vismaz 2,5 mm, vai materiāls, kas atbilst 3.4. punkta prasībām.

4.10. Riteņu uzgriežņi, rumbu vāciņi un aizsargierīces

4.10.1. Riteņu uzgriežņiem, rumbu vāciņiem un aizsargierīcēm nedrīkst būt nekādas izvirzītas daļas, kam ir spuru forma.

4.10.2. Kad transportlīdzeklis brauc taisni, tad, izņemot riepas, neviena riteņu daļa, kas atrodas virs horizontālās plaknes, kurā ir riteņu griešanās ass, nedrīkst būt ārpus virsbūves paneļa šķautnes vertikālās projekcijas horizontālā plaknē virs riteņa. Tomēr, ja tas attaisnojams ar ekspluatācijas prasībām, tad aizsargi, kas pārsedz riteņu uzgriežņus un rumbas, drīkst būt ārpus minētās šķautnes vertikālās projekcijas, ja izvirzītās daļas virsmas rādiuss nav mazāks par 5 mm un izvirzītā daļa vertikālajā projekcijā nevienā gadījumā nepārsniedz 30 mm.

4.10.3. Ja uzgriežņi un bultskrūves ir ārpus riepu ārējās virsmas (riepu daļas, kas atrodas virs horizontālās plaknes, kurā atrodas riteņa griešanās ass) plaknes projekcijas, tad jābūt aizsargam vai aizsargiem, kas atbilst 4.10.2. punkta prasībām.

4.11. Domkrata atbalsta vietas un izplūdes caurule(-s)

4.11.1. Domkrata atbalsta vietas un izplūdes caurule, ja ir, nedrīkst būt vairāk par 10 mm ārpus grīdas līnijas vertikālās projekcijas vai atskaites plaknes un transportlīdzekļa ārējās virsmas krustošanās līnijas vertikālās projekcijas.

4.11.2. Atkāpjoties no šīs prasības, izplūdes caurule drīkst būt izvirzīta vairāk par 10 mm, ja tās asie gali ir noapaļoti tā, ka izliekuma rādiuss nav mazāks par 2,5 mm.

4.12. Izvirzītās daļas un attālumi jāmēra saskaņā ar papildinājuma prasībām.

Papildinājums

Izvirzīto daļu un spraugu mērīšana

1. UZ ĀRĒJĀS VIRSMAS UZSTĀDĪTAS SASTĀVDAĻAS IZVIRZĪTĀS DAĻAS IZMĒRA NOTEIKŠANA

1.1. Uz izliekta paneļa uzstādītas sastāvdaļas izvirzītās daļas izmēru var noteikt tieši vai, attiecinot pret attiecīgās sastāvdaļas daļas shēmu tās uzstādījuma stāvoklī.

1.2. Ja izvirzītās daļas izmēru sastāvdaļai, kas uzstādīta uz paneļa, kurš nav izliekts, nevar noteikt, vienkārši izmērot, tad tas jānoteic pēc lielākās starpības attālumā starp 100 mm diametra sfēras centru un paneļa atskaites līniju, sfēru pārvietojot pastāvīgā saskarē ar sastāvdaļu. Šīs metodes izmantošanas piemērs ir parādīts 1. attēlā.

1.3. Izvirzītās daļas izmēru, īpaši satvērējrokturiem, mēra attiecībā pret plakni, kurā atrodas minēto rokturu stiprinājuma punkti. Piemērs parādīts 2. attēlā.

2. METODE GALVENO LUKTURU SMAIĻU UN IETVARU IZVIRZĪTĀS DAĻAS IZMĒRA NOTEIKŠANAI

2.1. Izvirzītā daļa, kas atrodas ārpus galvenā luktura ārējās virsmas, jāmēra horizontāli no punkta, kurā pieskaras 100 mm diametra sfēra, kā parādīts 3. attēlā.

3. METODE, PĒC KURAS NOTEIC IZMĒRU SPRAUGAI STARP REŽĢA SASTĀVDAĻĀM

3.1. Jebkurai spraugai starp režģa sastāvdaļām izmērs jānoteic pēc attāluma starp divām plaknēm, kurās atrodas sfēras pieskares punkti un kuras ir taisnā leņķī pret līniju, kas savieno tos pašus pieskares punktus. Šīs metodes izmantošanas piemēri ir parādīti 4. un 5. attēlā.

+++++ TIFF +++++

III PIELIKUMS

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

4. NODAĻA

DIVRITEŅU VAI TRĪSRITEŅU MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM PAREDZĒTIE ATPAKAĻSKATA SPOGUĻI

PIELIKUMU SARAKSTS

| | lappuse |

I PIELIKUMS | Definīcijas … | 227 |

Papildinājums | Atpakaļskata spoguļa atstarojošās virsmas izliekuma rādiusa "r" noteikšanas procedūra … | 229 |

II PIELIKUMS | Struktūras un testēšanas prasības, kas attiecas uz atpakaļskata spoguļu detaļas tipa apstiprinājumu … | 231 |

1. papildinājums | Atstarotspējas testa metode … | 236 |

2. papildinājums | Atpakaļskata spoguļu detaļas tipa apstiprinājums un marķējums … | 240 |

3. papildinājums | Informācijas dokuments, kas attiecas uz kāda tipa atpakaļskata spoguļiem, kuri paredzēti divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem … | 241 |

4. papildinājums | Divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzēto atpakaļskata spoguļu detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts … | 242 |

III PIELIKUMS | Prasības, ar ko reglamentē atpakaļskata spoguļu stiprinājumu pie transportlīdzekļiem … | 243 |

1. papildinājums | Informācijas dokuments, kas attiecas uz atpakaļskata spoguļa vai atpakaļskata spoguļu stiprinājumu pie kāda tipa divriteņu vai trīsriteņu mehāniskā transportlīdzekļa … | 247 |

2. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts, kas attiecas uz atpakaļskata spoguļa vai atpakaļskata spoguļu stiprinājumu pie kāda tipa divriteņu vai trīsriteņu mehāniskā transportlīdzekļa … | 248 |

I PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS

1. "Atpakaļskata spogulis" ir ierīce, kas nav tāda sarežģīta optiskā sistēma kā periskops un ko lieto, lai nodrošinātu skaidru skatu virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri.

2. "Iekšējais atpakaļskata spogulis" ir ierīce, kas definēta 1. punktā un kas pēc vajadzības jāpiestiprina transportlīdzekļa pasažieru salona iekšpusē.

3. "Ārējais atpakaļskata spogulis" ir ierīce, kas definēta 1. punktā un kas paredzēta uzstādīšanai uz transportlīdzekļa ārējās virsmas.

4. "Atpakaļskata spoguļa tips" ir ierīces, kas būtiski neatšķiras cita no citas pēc šādiem galvenajiem raksturlielumiem:

4.1. Atpakaļskata spoguļa izmēriem un atstarojošās virsmas izliekuma rādiusa;

4.2. Atpakaļskata spoguļu, ieskaitot to stiprinājuma, projekta/konstrukcijas vai materiāliem.

5. "Atpakaļskata spoguļu klase" ir visas attiecīgās ierīces, kurām ir kopīgi daži funkciju raksturlielumi. Tās iedala šādi:

Iekšējie spoguļi — I klase,

"Galvenie" ārējie spoguļi — L klase.

6. "r" ir vidējais izliekuma rādiuss, ko mēra uz atstarojošās virsmas saskaņā ar metodi, kura aprakstīta 1. papildinājuma 2. punktā.

7. "Galvenais izliekuma rādiuss atstarojošās virsmas punktā" ir vērtības, ko iegūst ar 1. papildinājumā noteikto aprīkojumu, mērot uz atstarojošās virsmas lielā loka caur minētās virsmas centru vertikālā plaknē (ri), kurā atrodas minētās virsmas centrs, un horizontālā plaknē (r′i), un uz lielā loka, kas ir perpendikulārs minētajam segmentam.

8. "Izliekuma rādiuss atstarojošās virsmas punktā (rp)" ir galveno izliekuma rādiusu ri un r′i vidējais aritmētiskais, citiem vārdiem:

r

=

r

+ r′

9. "Atstarojošās virsmas centrs" ir pats atstarojošās virsmas redzamās zonas centrs.

10. "Atpakaļskata spoguļa daļas izliekuma rādiuss" ir tā loka rādiuss c, kurš ir vistuvāk attiecīgās daļas apaļotajai formai.

11. "Transportlīdzekļu tips attiecībā uz atpakaļskata spoguļiem" ir mehāniskie transportlīdzekļi, kas savstarpēji neatšķiras šādos būtiskos aspektos:

11.1. Pēc transportlīdzekļa parametriem, kuru dēļ var samazināties redzes lauks un kuri var ietekmēt atpakaļskata spoguļu stiprinājumu;

11.2. Pēc obligātā un neobligātā atpakaļskata spoguļa novietojuma un tipa, ja neobligāto piestiprina.

12. "Vadītāja acu punkti" ir divi punkti, kas atrodas 65 mm viens no otra 635 mm vertikāli virs R punkta attiecībā pret vadītāja vietu, kura noteikta šā pielikuma papildinājumā. Taisnā līnija, kas tos savieno, ir perpendikulāra transportlīdzekļa vertikālajai gareniskajai vidusplaknei.

Tā segmenta centrs, kura galējie punkti ir abi acu punkti, atrodas vertikālajā gareniskajā plaknē, kurā jābūt vadītāja vietas centram, ko noteicis izgatavotājs.

13. "Ambinokulāra redze" ir kopējais redzes lauks, ko iegūst, savienojot labo monokulāro redzes lauku un kreiso monokulāro redzes lauku (skatīt attēlu turpmāk).

+++++ TIFF +++++

Papildinājums

Atpakaļskata spoguļa atstarojošās virsmas izliekuma rādiusa "r" noteikšanas procedūra

1. MĒRĪJUMI

1.1. Aprīkojums

Lieto 1. attēlā aprakstīto aprīkojumu, ko sauc par "sfērmēru".

1.2. Mērījumu punkti

1.2.1. Izliekuma galvenie rādiusi jāmēra trijos punktos pēc iespējas tuvu vienai trešdaļai, pusei un divām trešdaļām tā atstarojošās virsmas lielā loka garuma, uz kura atrodas minētās virsmas centrs, vertikālā plaknē vai pēc iespējas tuvu vienai trešdaļai, pusei un divām trešdaļām tā atstarojošās virsmas lielā loka garuma, uz kura atrodas minētās virsmas centrs, horizontālā plaknē, ja pēdējā no abām daļām ir garākā.

1.2.2. Tomēr, ja atstarojošās virsmas izmēru dēļ nav iespējams iegūt 7. punktā noteiktos mērījumus, tad kontroles iestādes, kas atbild par pārbaudēm, mērījumus šajā punktā var izdarīt divos perpendikulāros virzienos pēc iespējas tuvu iepriekšminētajiem punktiem.

2. IZLIEKUMA RĀDIUSA "r" APRĒĶINS

"r" aprēķina milimetros pēc šādas formulas:

r =

r

+ r

+ r

,

kur

rp1 = izliekuma rādiuss pirmajā mērījuma punktā,

rp2 = izliekuma rādiuss otrajā mērījuma punktā,

rp3 = izliekuma rādiuss trešajā mērījuma punktā.

+++++ TIFF +++++

1. attēls

II PIELIKUMS

STRUKTŪRAS UN TESTĒŠANAS PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ ATPAKAĻSKATA SPOGUĻU DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMU

1. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

1.1. Visiem spoguļiem jābūt regulējamiem.

1.2. Atstarojošās virsmas ārējām šķautnēm jābūt aizsargkorpusā (vāciņā vai tml.), kura "c" vērtība nevienā punktā un nevienā virzienā pa visu perimetru nav mazāka par 2,5 milimetriem. Ja atstarojošā virsma ir izvirzīta ārpus aizsargkorpusa, tad izliekuma rādiuss "c" ārpus aizsargkorpusa izvirzītajā perimetrā nedrīkst būt mazāks par 2,5 mm, un atstarojošai virsmai jāievelkas aizsargkorpusā, ja ar 50 ņūtonu spēku iedarbojas uz tās punktu, kurš izvirzīts no aizsargkorpusa vistālāk horizontālā virzienā aptuveni paralēli transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei.

1.3. Ja atpakaļskata spogulis ir uzstādīts uz plakanas virsmas, tad visām tā daļām visos ierīces regulējuma stāvokļos un visām daļām, kas pēc 4.2. punktā paredzētā testa paliek piestiprinātas pamatvirsmai, jābūt ar tādu izliekuma rādiusu, kurš nav mazāks par 2,5 mm, ja statiskos apstākļos pret iekšējiem atpakaļskata spoguļiem var atdurties sfēra, kuras diametrs ir 165 mm, vai pret ārējiem atpakaļskata spoguļiem sfēra, kuras diametrs ir 100 mm.

1.3.1. To stiprinājuma caurumu vai atstarpju šķautnēm, kuru lielākais diametrs pa diagonāli ir mazāks par 12 mm, nav jāatbilst 1.3. punktā noteiktajiem rādiusa kritērijiem, ja tās ir noapaļotas.

1.4. Ierīce, ar ko atpakaļskata spoguli stiprina pie transportlīdzekļa, jāprojektē tā, lai 50 mm rādiusa cilindrs, kura ass ir viena no pagrieziena vai rotācijas asīm, kas nodrošina to, ka viss atpakaļskata spogulis, saņemot triecienu, pagriežas attiecīgajā virzienā, vismaz daļēji krustojas ar to virsmu, pie kuras ierīce piestiprināta.

1.5. Ārējo spoguļu daļas, kuras minētas 1.2. un 1.3. punktā un kuru Šora A cietība nepārsniedz 60, ir atbrīvojamas no attiecīgajām prasībām.

1.6. Uz to iekšējo spoguļu daļām, kuru Šora A cietība ir mazāka par 50 un kuri ir piestiprināti pie stingriem stiprinājumiem, neattiecas 1.2. un 1.3. punkta noteikumi, izņemot minētos stiprinājumus.

2. IZMĒRI

2.1. Iekšējie spoguļi (I klase)

a = 150 mm ×

1 +

1000r

2.2. "Galvenie" ārējie spoguļi (L klase)

2.2.1. Atstarojošās virsmas izmēriem jābūt vismaz tādiem, lai:

2.2.1.1. Tās laukums nav mazāks par 6900 mm2;

2.2.1.2. Apaļu spoguļu diametrs nav mazāks par 94 mm;

2.2.1.3. Ja atpakaļskata spoguļi nav apaļi, tad to izmēriem jābūt tādiem, lai uz to atstarojošās virsmas var uzzīmēt 78 mm diametra riņķa līniju.

2.2.2. Atstarojošās virsmas maksimālajiem izmēriem jābūt tādiem, lai:

2.2.2.1. Neviena apaļa atpakaļskata spoguļa diametrs nepārsniedz 150 mm;

2.2.2.2. Visu to atpakaļskata spoguļu atstarojošā virsma, kuri nav apaļi spoguļi, ietilpst 120 mm × 200 mm taisnstūrī.

3. ATSTAROJOŠĀ VIRSMA UN ATSTAROJUMA KOEFICIENTI

3.1. Atstarojošai virsmai jābūt sfēriski izliektai.

3.2. "r" vērtība nedrīkst būt mazāka par:

3.2.1. Iekšējiem spoguļiem (I klase) 1200 mm;

3.2.2. Izliekuma rādiusa vidējais "r", ko mēra pie atstarojošās virsmas, nedrīkst būt mazāks par 1000 mm vai lielāks par 1500 mm L klases atpakaļskata spoguļiem.

3.3. Tāda regulāra atstarojuma koeficienta vērtība, ko noteic saskaņā ar šā pielikuma I papildinājumā aprakstīto metodi, nedrīkst būt mazāka par 40 %. Iegremdējamā tipa atstarojošai virsmai (ar "dienas" un "nakts" stāvokli) "dienas" stāvoklī jānodrošina ceļazīmju krāsu izšķiršana. Regulāras atstarošanas koeficienta vērtība "nakts" stāvoklī nedrīkst būt mazāka par 4 %.

3.4. Atstarojošai virsmai jāsaglabā 3.3. punktā noteiktie parametri pat pēc tam, kad normālas ekspluatācijas apstākļos uz to ilgstoši iedarbojušies nelabvēlīgi laika apstākļi.

4. TESTI

4.1. Atpakaļskata spoguļi jātestē, kā aprakstīts 4.2. un 4.3. punktā.

4.1.1. Tests, kas paredzēts 4.2. punktā, nav obligāts tiem ārējiem spoguļiem, kuriem neviena daļa nevienā uzstādījumā nav mazāk par 2 m no zemes, kad transportlīdzeklis ir noslogots līdz tehniski pieļaujamai pilnai masai.

Iepriekšminētais izņēmums attiecas arī uz atpakaļskata spoguļu stiprinājumiem (stiprinājuma platēm, turētājiem, lodšarnīriem u.c.), kas ir vismaz 2 m virs zemes un nav izvirzīti ārpus transportlīdzekļa gabarītiem. Minētais platums jāmēra vertikālajā šķērsplaknē, kurā atrodas viszemākie spoguļa stiprinājumi vai citā punktā, kurš atrodas uz priekšu no minētās plaknes, ja šīs pēdējās konfigurācijas gabarīti ir platāki.

Šajā gadījumā jāpievieno apraksts, kurā precīzi noteikts, ka atpakaļskata spogulis jāpiestiprina tā, lai tā stiprinājuma punkts atrodas uz transportlīdzekļa tajā vietā, kas noteikta aprakstā še iepriekš.

Ja piemēro šo atbrīvojumu, tad turētājs jāmarķē ar neizdzēšamu simbolu

+++++ TIFF +++++

, par ko jābūt norādei arī detaļas tipa apstiprinājuma sertifikātā.

4.2. Kā testē reakciju uz triecienu

4.2.1. Testa ierīces apraksts

4.2.1.1. Testa ierīce sastāv no svārsta, kas var svārstīties ap 2 horizontālām asīm, kuras ir taisnā leņķī vien pret otru un no kurām viena ir taisnā leņķī pret plakni, kurā ir atbrīvotā svārsta trajektorija.

Svārsta galā ir āmurs, kas sastāv no stingras 165 ± 1 mm diametra sfēras un tādas 5 mm gumijas pārklājuma, kuras Šora A cietība ir 50.

Ierīcei jānodrošina turētāja maksimālā leņķa noteikšana atbrīvotā svārsta trajektorijas plaknē.

Stiprinājums, kas stingri piestiprināts svārsta galvenajai daļai, tur paraugus trieciena nosacījumos, kuri izklāstīti 4.2.2.6. punktā.

Še turpmāk, 1. attēlā, parādīti testa ierīces izmēri un tās īpašās konstrukcijas funkcijas.

+++++ TIFF +++++

1. attēls

4.2.1.2. m

= m

dl

4.2.2. Testa apraksts

4.2.2.1. Atpakaļskata spoguli stiprina pie tā pamatnes pēc procedūras, ko atzinis ierīces izgatavotājs vai attiecīgi transportlīdzekļa izgatavotājs.

4.2.2.2. Atpakaļskata spoguļa uzstādīšana testam vajadzīgajā virzienā.

4.2.2.2.1. Spoguli svārsta testa ierīcē centrē tā, lai asis, kas ir horizontālas un vertikālas, kad spogulis ir piestiprināts pie transportlīdzekļa saskaņā ar pieteikuma iesniedzēju norādījumiem, ir acīmredzami tādā pašā stāvoklī.

4.2.2.2.2. Ja spogulis ir regulējams attiecībā pret tā pamatni, tad tas jātestē vismazāk pieņemamā atpakaļ atliektajā stāvoklī, kāds iespējams tajās uzstādījuma robežās, kuras paredzējis pieteikuma iesniedzējs.

4.2.2.2.3. Ja atpakaļskata spoguli var tuvināt tā pamatnei vai attālināt no tās, tad attiecīgajai ierīcei jābūt tajā stāvoklī, kurā attālums starp korpusu un pamatni ir vismazākais.

4.2.2.2.4. Ja atstarojošo virsmu korpusā var pārvietot, tad tai jābūt tādā stāvoklī, ka augšējā šķautne, kas ir vistālāk no transportlīdzekļa, ir vistālāk izvirzīta attiecībā pret korpusu.

4.2.2.3. Izņemot testu Nr. 2, kas paredzēts iekšējiem atpakaļskata spoguļiem (skatīt 4.2.2.6.1. punktu), svārsts ir vertikālajā stāvoklī, bet horizontālajai un vertikālajai gareniskajai plaknei, kurā atrodas āmura centrs, jābūt atstarojošās virsmas centrā saskaņā ar 1. pielikuma 9. punktu. Svārsta krišanas gareniskajam virzienam jābūt paralēlam transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei.

4.2.2.4. Ja 4.2.2.1. un 4.2.2.2. punktā paredzētajos uzstādījuma nosacījumos atpakaļskata spoguļa sastāvdaļas traucē āmura atpakaļkustību, tad trieciena punkts jāpārcentrē perpendikulāri attiecīgajai rotācijas vai pagrieziena asij.

Šī pārbīde ir tā, kas noteikti nepieciešama testa izpildei. Tā jāierobežo tā, lai:

- āmura sfēra vismaz 1.4. punktā noteiktā cilindra pieskare,

- vai āmura saskare ir vismaz 10 mm no atstarojošās virsmas perimetra.

4.2.2.5. Testā āmuru atbrīvo no tāda augstuma, kas atbilst svārsta 60 grādu leņķim pret vertikāli, tā, lai āmurs atduras pret atpakaļskata spoguli, kad svārsts sasniedz vertikālu stāvokli.

4.2.2.6. Atšķirīgi nosacījumi atdurei pret spoguļiem:

4.2.2.6.1. Iekšējie spoguļi (I klase)

Tests Nr. 1: triecienam jābūt punktā, kas noteikts 4.2.2.3. punktā, un tādam, ka āmurs atduras pret atpakaļskata spoguli atstarojošās virsmas pusē.

Tests Nr. 2: uz aizsargkorpusa šķautnes tā, lai trieciens ir 45 grādu leņķī pret atstarojošās virsmas plakni un horizontālajā plaknē, kurā atrodas minētās virsmas centrs. Triecienu vērš pret spoguļa atstarojošās virsmas pusi.

4.2.2.6.2. Ārējie spoguļi (L klase)

Tests Nr. 1: trieciena punkts ir noteikts 4.2.2.3. vai 4.2.2.2. punktā, triecienam jābūt tādam, ka āmurs atduras pret atpakaļskata spoguli atstarojošās virsmas pusē.

Tests Nr. 2: trieciena punkts ir noteikts 4.2.2.3. vai 4.2.2.4. punktā, un triecienam jābūt tādam, ka āmurs atduras pret atpakaļskata spoguli atstarojošai virsmai pretējā pusē.

4.3. Pie turētāja piestiprināta aizsargkorpusa lieces tests

4.3.1. Testa apraksts

Aizsargkorpusu ierīcē ieliek horizontāli, tā, lai stiprinājumu regulatorus var stingri noslēgt. Korpusa lielākā izmēra virzienā tas gals, kas atrodas tuvāk regulatora stiprinājuma punktam, visā platumā nekustīgi jānostiprina ar 15 mm platu, stingru aizturi.

Tādu pašu aizturi uzliek korpusa otrā galā, lai korpusam var pielikt testam norādīto slodzi (2. attēls).

To korpusa galu, uz kuru neiedarbojas ar spēku, var drīzāk noslēgt nekā turēt tādā stāvoklī, kāds parādīts 2. attēlā.

+++++ TIFF +++++

Atpakaļskata spoguļa lieces testa ierīces paraugs

4.3.2. Jātestē vienu minūti ar 25 kilogramu slodzi.

5. TESTA REZULTĀTI

5.1. Testos, kas paredzēti 4.2. punktā, svārstam jāturpina krist tā, lai projekcija atbrīvotā svārsta krišanas plaknē un turētājs savā ieņemtajā stāvoklī veido vismaz 20 grādu leņķi pret vertikāli.

Leņķis jāmēra ar ± 1 grāda precizitāti.

5.1.1. Šī prasība neattiecas uz atpakaļskata spoguļiem, ko pielīmē pie priekšējiem stikliem. Šajā gadījumā 5.2. punktā noteiktās prasības piemēro pēc testa.

5.2. Testā, kas paredzēts 4.2. punktā, pie priekšējiem stikliem pielīmēto atpakaļskata spoguļu pārējā daļa pēc stiprinājuma lūzuma nedrīkst būt izvirzīta ārpus pamatnes vairāk par 1 cm, un tās konfigurācijai pēc testa jāatbilst 1.3. punkta nosacījumiem.

5.3. Testos, kas paredzēti 4.2. un 4.3. punktā, atstarojošā virsma nedrīkst plaisāt. Tomēr atstarojošās virsmas plaisāšana ir pieņemama, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

5.3.1. šķembas neatdalās no korpusa pamatnes vai virsmas, kas ar to ir stingri savienota; tomēr daļēja stikla atdalīšanās ir pieļaujama, ja tā nepārsniedz 2,4 mm uz katru pusi no plaisām. Ir pieņemami, ja mazi gabaliņi atdalās no stikla virsmas trieciena punktā;

5.3.2. Atstarojošā virsma jāizgatavo no drošā stikla.

1. papildinājums

Atstarotspējas testa metode

1. DEFINĪCIJAS

1.1. Standartizētais CIE A [1]: iluminējošs kolorimetriskais iluminents, ar ko modelē melnu ķermeni, ja T68 = 2855,6 K.

1.2. Standartizētais CIE A [2]: gāzveida atmosfēras volframa kvēlspuldze, kas darbojas T68 = 2855,6 K tuvā krāsu temperatūrā.

1.3. x

(λ)

y

(λ)

z

(λ)

(skatīt tabulu).

1.4. CIE trīskrāsu spektra komponenti: trīskrāsu komponenti līdzvērtīgas enerģijas spektra vienkrāsas daļās CIE (XYZ) sistēmā.

1.5. Fotoperiodiskā redze [4]: normālas acs redze, kad tā adaptējusies vismaz tādam spilgtumam, kas nav mazāks par vairākām kandelām uz kvadrātmetru.

2. APRĪKOJUMS

2.1. Vispārīgi noteikumi

Aprīkojumā jābūt gaismas avotam, testējamā priekšmeta stiprinājumam, fotorezistora uztvērējam un indikatoram (skatīt 1. attēlu), un līdzekļiem, kas vajadzīgi nejaušas gaismas efektu novēršanai.

Uztvērējā var būt integrēšanas fotometrs, kas atvieglo izliekto (t.i., to, kuri nav plakani) atpakaļskata spoguļu atstarojuma koeficienta noteikšanu (skatīt 2. attēlu).

2.2. Gaismas avota un uztvērēja spektrālie raksturlielumi

Gaismas avotam jābūt standartizētam CIE A avotam, kas savienots ar optisku sistēmu, ar kuru var iegūt gandrīz paralēlu gaismas staru kūli. Ieteicams lietot sprieguma stabilizatoru, lai uzturētu nemainīgu lampas spriegumu visā aprīkojuma darbības laikā.

Uztvērējam jābūt ar fotorezistoru, kura spektrālā jutība ir proporcionāla CIE (1931) standarta kolorimetriskā novērotāja fotoperiodiskā apgaismojuma funkcijai (skatīt tabulu). Drīkst pieņemt arī jebkuru citu iluminenta - filtra - uztvērēja kombināciju, kas nodrošina vispārēju līdzvērtību standartizētajam CIE A iluminentam un fotoperiodiskajai redzei. Ja uztvērējam ir integrēšanas fotometrs, tad tā iekšējā virsma jāpārklāj ar matētu (difūzu), neselektīvu balto krāsu.

2.3. Ģeometriskie nosacījumi

Vēlams, lai krītošo staru kūlis ir 0,44 ± 0,09 radiānu (25 ± 5°) (Θ) leņķī pret testa virsmas perpendikulu; tomēr šis leņķis nedrīkst pārsniegt pielaides augšējo robežu, t.i., 0,53 radiānus vai 30°. Uztvērēja asij jābūt tādā leņķī (Θ), kas ir vienāds ar krītošo staru kūļa leņķi pret minēto perpendikulu (skatīt 1. attēlu). Nonākot uz testa virsmas, krītošo staru kūļa diametram jābūt vismaz 19 mm. Atstaroto staru kūlis nedrīkst būt platāks par fotorezistora jutīgo virsmu, nedrīkst nosegt mazāk par 50 % minētās virsmas, un, ja iespējams, nedrīkst nosegt to pašu minētās virsmas daļu, ko nosedz kūlis, ar kuru kalibrē instrumentu.

Ja uztvērējam ir integrēšanas fotometrs, tad tā diametram jābūt vismaz 127 mm. Atverēm, kas ierīkotas testējamajam priekšmetam un krītošo staru kūlim integrēšanas fotometra sienā, jābūt pietiekami lielām, lai pa tām pilnībā izkļūst krītošo un atstaroto gaismas staru kūlis. Fotorezistors jānovieto tā, lai tas tieši neuztver gaismu no krītošo vai atstaroto staru kūļa.

2.4. Kombinētā rezistora un indikatora elektriskie raksturlielumi

Fotorezistora jaudai, ko rāda indikators, jābūt gaismjutīgās virsmas gaismas intensitātes lineārai funkcijai. Jāparedz (elektriski vai optiski) (vai elektriski un optiski) līdzekļi kalibrēšanas iestatījumu atvieglošanai, atgriezei un regulēšanai. Šie līdzekļi nedrīkst ietekmēt instrumenta linearitāti vai spektrālos raksturlielumus. Šie līdzekļi nedrīkst ietekmēt instrumenta linearitāti vai spektrālos raksturlielumus. Kombinētā uztvērēja un indikatora precizitātei jābūt ± 2 % pilnas skalas vai ± 10 % vērtības, ko mēra saskaņā ar mazāko vērtību.

2.5. Testējamā priekšmeta stiprinājums

Tā mehānismiem jānodrošina tāds parauga novietojums, ka avota ass un uztvērēja ass krustojas atstarojošās virsmas līmenī. Minētā atstarojošā virsma var būt parauga atpakaļskata spogulī vai tā divās pusēs atkarībā no tā, vai tas ir primāras vai sekundāras virsmas spogulis vai prizmatisks "pārslēdzamā" tipa spogulis.

3. PROCEDŪRAS METODE

3.1. Tiešās kalibrēšanas metode

Tiešajā kalibrēšanā par standartu jāizmanto gaiss. Šo metodi var piemērot instrumentiem, kas ir konstruēti tā, ka pilnas skalas kalibrēšanā uztvērēju var tieši iecentrēt pa gaismas kūļu asi (skatīt 1. attēlu).

Dažos gadījumos (lai, piemēram, izmērītu mazas atstarotspējas virsmas) ar šo metodi var izmērīt kalibrēšanas starpposma punktu (starp 0 un 100 % skalas). Šajos gadījumos jālieto neitrāls filtrs, kura gaismas caurlaidības koeficients optiskajā trajektorijā ir zināms, un jāregulē kalibrēšanas sistēma, līdz indikators rāda procentuālo gaismas caurlaidību, kas atbilst neitrālajam filtram. Pirms atstarotspējas mērīšanas filtrs jāizņem.

3.2. Netiešie kalibrēšanas mērījumi

Šī kalibrēšanas metode attiecas uz instrumentiem, kam ir nemainīgas ģeometriskās formas avots un uztvērējs. Tai vajadzīgs attiecīgi kalibrēts un saglabāts atstarojuma standarts. Vēlams, lai minētais standarts ir plakans atpakaļskata spogulis, kura atstarojuma koeficients ir pēc iespējas tuvs testējamo paraugu atstarojuma koeficientam.

3.3. Plakana atpakaļskata spoguļa mērījumi

Ja testējamais priekšmets ir plakans spogulis, tad tā atstarojuma koeficientu var mērīt ar instrumentiem, kuros izmanto tiešās vai netiešās kalibrēšanas principu. Koeficienta vērtību nolasa tieši no instrumenta skalas.

3.4. Izliekta (kas nav plakans) atpakaļskata spoguļa mērījumi

Izliektu (kas nav plakani) atpakaļskata spoguļu mērīšanai jālieto instrumenti ar tādu uztvērēju, kam ir integrēšanas fotometrs (skatīt 2. attēlu). Ja ar standarta spoguli, kura atstarojuma koeficients ir E %, fotometra nolasījums ir ne iedaļas ar mērāmo spoguli, tad nx iedaļas atbilst atstarojuma koeficientam X %, ko izsaka ar šādu formulu:

X = E

n

n

.

+++++ TIFF +++++

1. attēls: abām kalibrēšanas metodēm paredzēta atstarotspējas mērīšanas aprīkojuma shēma

+++++ TIFF +++++

2. attēls: abām kalibrēšanas metodēm paredzēta atstarotspējas mērīšanas aprīkojuma shēma ar uztvērēju, kam ir integrēšanas fotometrs

CIE 1931 [5] standarta kolorimetriskā novērotāja trīskrāsu spektra komponentu vērtības

Šī tabula ir izvilkums no CIE 50(45) — 1970 publikācijas.

λ pm | x-(λ) | y-(λ) | z-(λ) |

380 | 0,001 4 | 0,000 0 | 0,006 5 |

390 | 0,004 2 | 0,000 1 | 0,020 1 |

400 | 0,014 3 | 0,000 4 | 0,067 9 |

410 | 0,043 5 | 0,001 2 | 0,207 4 |

420 | 0,134 4 | 0,004 0 | 0,645 6 |

430 | 0,283 9 | 0,011 6 | 1,385 6 |

440 | 0,348 3 | 0,023 0 | 1,747 1 |

450 | 0,336 2 | 0,038 0 | 1,772 1 |

460 | 0,290 8 | 0,060 0 | 1,669 2 |

470 | 0,195 4 | 0,091 0 | 1,287 6 |

480 | 0,095 6 | 0,139 0 | 0,813 0 |

490 | 0,032 0 | 0,208 0 | 0,465 2 |

500 | 0,004 9 | 0,323 0 | 0,272 0 |

510 | 0,009 3 | 0,503 0 | 0,158 2 |

520 | 0,063 3 | 0,710 0 | 0,078 2 |

530 | 0,165 5 | 0,862 0 | 0,042 2 |

540 | 0,290 4 | 0,954 0 | 0,020 3 |

550 | 0,433 4 | 0,995 0 | 0,008 7 |

560 | 0,594 5 | 0,995 0 | 0,003 9 |

570 | 0,762 1 | 0,952 0 | 0,002 1 |

580 | 0,916 3 | 0,870 0 | 0,001 7 |

590 | 1,026 3 | 0,757 0 | 0,001 1 |

600 | 1,062 2 | 0,631 0 | 0,000 8 |

610 | 1,002 6 | 0,503 0 | 0,000 3 |

620 | 0,854 4 | 0,381 0 | 0,000 2 |

630 | 0,642 4 | 0,265 0 | 0,000 0 |

640 | 0,447 9 | 0,175 0 | 0,000 0 |

650 | 0,283 5 | 0,107 0 | 0,000 0 |

660 | 0,164 9 | 0,061 0 | 0,000 0 |

670 | 0,087 4 | 0,032 0 | 0,000 0 |

680 | 0,046 8 | 0,017 0 | 0,000 0 |

690 | 0,022 7 | 0,008 2 | 0,000 0 |

700 | 0,011 4 | 0,004 1 | 0,000 0 |

710 | 0,005 8 | 0,002 1 | 0,000 0 |

720 | 0,002 9 | 0,001 0 | 0,000 0 |

730 | 0,001 4 | 0,000 5 | 0,000 0 |

740 | 0,000 7 | 0,000 2 [6] | 0,000 0 |

750 | 0,000 3 | 0,000 1 | 0,000 0 |

760 | 0,000 2 | 0,000 1 | 0,000 0 |

770 | 0,000 1 | 0,000 0 | 0,000 0 |

780 | 0,000 0 | 0,000 0 | 0,000 0 |

2. papildinājums

Atpakaļskata spoguļu detaļas tipa apstiprinājums un marķējums

1. MARĶĒJUMS

Atpakaļskata spoguļa tipa paraugi, ko iesniedz detaļas tipa apstiprināšanai, skaidri salasāmi un neizdzēšami jāmarķē ar izgatavotāja firmas zīmi vai marku, un uz tiem jābūt pietiekama izmēra vietai, kura vajadzīga detaļas tipa apstiprinājuma zīmei; minētā vieta jānorāda rasējumos, kurus pievieno detaļas tipa apstiprinājuma pieteikumam.

2. DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMS

2.1. Detaļas tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno četrus atpakaļskata spoguļus: trīs testiem un vienu glabāšanai laboratorijā turpmākai pārbaudei, ja tāda izrādās vajadzīga. Laboratorija pēc vajadzības var lūgt citus paraugus.

2.2. Ja saskaņā ar 1. punktu še iepriekš iesniegtā tipa atpakaļskata spoguļi atbilst II pielikuma prasībām, tad jāpiešķir detaļas tipa apstiprinājums un detaļas tipa apstiprinājuma numurs.

2.3. Šo numuru pēc tam nedrīkst piešķirt citam atpakaļskata spoguļu tipam.

3. ZĪMES

3.1. Uz visiem atpakaļskata spoguļiem, kas atbilst tipam, kura detaļas tips ir apstiprināts, ievērojot šīs nodaļas noteikumus, jābūt detaļas tipa apstiprinājuma zīmei, kas aprakstīta V pielikumā Padomes 1992. gada 3. jūnija Direktīvai 92/61/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu. Vērtība "a", ar ko nosaka zīmes taisnstūra un ciparu un burtu izmērus, nedrīkst būt mazāk par 6 mm.

3.2. Detaļas tipa apstiprinājuma zīmei pievieno papildu simbolu "I" vai "L", ar ko norāda atpakaļskata spoguļa klasi. Papildu simbolam jābūt tuvu pie taisnstūra, kurā ietverts burts "e", jebkurā stāvoklī pret to.

3.3. Detaļas tipa apstiprinājuma zīmei un papildu simbolam jābūt uz kādas no atpakaļskata spoguļa galvenajām daļām tā, lai tie ir neizdzēšami un labi saskatāmi, kad atpakaļskata spogulis ir piestiprināts pie transportlīdzekļa.

3. papildinājums

Informācijas dokuments, kas attiecas uz kāda tipa atpakaļskata spoguļiem, kuri paredzēti divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem

+++++ TIFF +++++

4. papildinājums

Divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzēto atpakaļskata spoguļu detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts

+++++ TIFF +++++

III PIELIKUMS

PRASĪBAS, AR KO REGLAMENTĒ ATPAKAĻSKATA SPOGUĻU STIPRINĀJUMU PIE TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

1. NOVIETOJUMS

1.1. Visi atpakaļskata spoguļi jāpiestiprina tā, lai transportlīdzekļa normālas braukšanas apstākļos tie neizkustas no vietas.

1.2. To transportlīdzekļu atpakaļskata spoguļi, kuriem nav virsbūves, jāpiestiprina vai jāuzstāda tā, lai atstarojošās virsmas centrs ir vismaz 280 mm virzienā uz āru no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes. Pirms mērīšanas stūrei jāpaliek tādā stāvoklī, kas atbilst transportlīdzekļa taisnvirziena braukšanai, un atpakaļskata spoguļi jāuzstāda normālas lietošanas stāvoklī.

1.3. Atpakaļskata spoguļi jānovieto tā, lai vadītājs, sēžot vadītāja vietā normālas braukšanas stāvoklī, skaidri redz ceļu transportlīdzekļa aizmugurē un sānos.

1.4. Ārējiem atpakaļskata spoguļiem jābūt redzamiem pa to sānu logu vai priekšējā stikla daļu, ko tīra priekšējā stikla tīrītājs.

1.5. Visiem transportlīdzekļiem, kam redzes lauka mērīšanas laikā ir šasija/kabīne, izgatavotājam jānoteic minimālais un maksimālais virsbūves platums un tā pēc vajadzības jāmodelē. Visas transportlīdzekļu un spoguļu konfigurācijas, ko ņem vērā testā, jānorāda transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājuma sertifikātā saistībā ar atpakaļskata spoguļu stiprinājumu (skatīt 2. papildinājumu).

1.6. Paredzētais ārējais atpakaļskata spogulis transportlīdzekļa vadītāja pusē jānovieto tā, lai starp transportlīdzekļa vertikālo garenisko vidusplakni un vertikālo plakni, kurā ir atpakaļskata spoguļa centrs un tās taisnās, 65 mm garās līnijas centrs, kas savieno abus vadītāja acu punktus, ir leņķis, kurš nav lielāks par 55°.

1.7. Atpakaļskata spoguļi nedrīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļa ārējās virsbūves ievērojami vairāk nekā vajadzīgs, lai atbilstu prasībām, kas attiecas uz 4. punktā noteiktajiem redzes laukiem.

1.8. Ja ārējā atpakaļskata spoguļa apakšējā šķautne ir mazāk par 2 m virs zemes, kad transportlīdzeklis ir noslogots līdz tehniski pieļaujamai pilnai masai, tad šis atpakaļskata spogulis nedrīkst būt izvirzīts vairāk par 0,20 m ārpus transportlīdzekļa platuma gabarītiem, ko mēra bez atpakaļskata spoguļiem.

1.9. Ievērojot 1.7. un 1.8. punkta prasības, atpakaļskata spoguļi drīkst būt izvirzīti ārpus transportlīdzekļu maksimālā pieļaujamā platuma.

2. SKAITS

2.1. Mazākais obligāto atpakaļskata spoguļu skaits transportlīdzekļiem, kam nav virsbūves

Transportlīdzekļa kategorija | Galvenie ārējie spoguļi L klase |

Mopēds | 1 |

Motocikls | 2 |

Tricikls | 2 |

2.2. Mazākais obligāto atpakaļskata spoguļu skaits transportlīdzekļiem, kam ir virsbūve

Transportlīdzekļa kategorija | Iekšējais spogulis I klase | Galvenie ārējie spoguļi L klase |

Trīsriteņu mopēdi (to skaitā vieglie kvadricikli) un tricikli | 1 [1] | 1, ja ir iekšējais spogulis 2, ja nav iekšējā spoguļa |

2.3. Ja piestiprina vienu ārējo atpakaļskata spoguli, tad dalībvalstīs, kur brauc pa ceļa labo pusi, tam jābūt transportlīdzekļa kreisajā pusē, un dalībvalstīs, kurās brauc pa ceļa kreiso pusi, tam jābūt transportlīdzekļa labajā pusē.

2.4. Atpakaļskata spoguļi, kas pieder pie I un III klases un kuru detaļas tips ir apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 71/127/EEK, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu atpakaļskata spoguļiem, ir pieņemami arī mopēdiem, motocikliem un tricikliem.

2.5. Lielākais neobligāto atpakaļskata spoguļu skaits

2.5.1. Ir pieļaujama ārējā atpakaļskata spoguļa piestiprināšana tajā mopēdu pusē, kas ir pretējā obligātā atpakaļskata spoguļa stiprinājuma pusei, kura minēta 2.1. punktā.

2.5.2. Ir pieļaujama ārējā atpakaļskata spoguļa piestiprināšana tajā mopēdu pusē, kas ir pretējā obligātā atpakaļskata spoguļa stiprinājuma pusei, kura minēta 2.2. punktā.

2.5.3. Atpakaļskata spoguļiem, kas minēti 2.5.1. un 2.5.2. punktā, jāatbilst šīs nodaļas prasībām.

3. REGULĒŠANA

3.1. Vadītājiem jāvar regulēt atpakaļskata spoguļus no vadītāja vietas. Trīsriteņu transportlīdzekļiem, kam ir virsbūve, spoguli var regulēt, ja durvis aizvērtas, bet logs ir atvērts. Tomēr spoguli jebkurā gadījumā var noslēgt attiecīgā stāvoklī no ārpuses.

3.2. Uz atpakaļskata spoguļiem, ko pēc tam, kad tie ir atgrūsti atpakaļ, var nostādīt sākumstāvoklī neregulējot, neattiecas 3.1. punkta prasības.

4. REDZES LAUKS, JA IR VIRSBŪVE

4.1. Iekšējais atpakaļskata spogulis

4.1.1. Iekšējais atpakaļskata spogulis (I klase)

Redzes laukam jābūt tādam, ka vadītājs var redzēt vismaz 20 m platu, plakanu, horizontālu ceļa gabalu, kas centrēts pa transportlīdzekļa vertikālo garenisko vidusplakni un turpinās līdz horizontam, sākot no 60 m aiz vadītāja acu punktiem (1. attēls).

4.2. Ārējais atpakaļskata spogulis

4.2.1. Galvenie ārējie atpakaļskata spoguļi (L un III klase)

4.2.1.1. Kreisais ārējais atpakaļskata spogulis transportlīdzekļiem, ar ko brauc pa ceļa labo pusi, un labais ārējais atpakaļskata spogulis transportlīdzekļiem, ar ko brauc pa ceļa kreiso pusi.

4.2.1.1.1. Redzes laukam jābūt tādam, ka vadītājs var redzēt vismaz tādu 2,50 m platu, plakanu, horizontālu ceļa gabalu, ko pa labi (no transportlīdzekļiem, kas brauc pa ceļa labo pusi) vai pa kreisi (no transportlīdzekļiem, kuri brauc pa ceļa kreiso pusi), ierobežo plakne, kura ir paralēla transportlīdzekļa vertikālajai gareniskajai vidusplaknei un kurā atrodas punkts, kas vistālāk izvirzīts no transportlīdzekļa kreisajā pusē (transportlīdzekļiem, kas brauc pa ceļa labo pusi) vai labajā pusē (transportlīdzekļiem, kas brauc pa ceļa kreiso pusi), un turpinās līdz horizontam, sākot no 10 m aiz vadītāja acu punktiem (2. attēls).

4.2.1.2. Labais ārējais atpakaļskata spogulis transportlīdzekļiem, ar ko brauc pa ceļa labo pusi, un kreisais ārējais atpakaļskata spogulis transportlīdzekļiem, ar ko brauc pa ceļa kreiso pusi.

4.2.1.2.1. Redzes laukam jābūt tādam, ka vadītājs var redzēt vismaz tādu 4 m platu, plakanu, horizontālu ceļa gabalu, ko pa kreisi (no transportlīdzekļiem, kas brauc pa ceļa labo pusi) vai pa labi (no transportlīdzekļiem, kuri brauc pa ceļa kreiso pusi), ierobežo plakne, kura ir paralēla transportlīdzekļa vertikālajai gareniskajai vidusplaknei un kurā atrodas punkts, kas vistālāk izvirzīts no transportlīdzekļa labajā pusē (transportlīdzekļiem, kas brauc pa ceļa labo pusi) vai kreisajā pusē (transportlīdzekļiem, kas brauc pa ceļa kreiso pusi), un turpinās līdz horizontam, sākot no 20 m aiz vadītāja acu punktiem (skatīt 2. attēlu).

4.3. Šķēršļi

4.3.1. Iekšējais atpakaļskata spogulis (I klase)

4.3.1.1. Tādas ierīces kā pagalvji, saules aizsargi, aizmugurējā loga tīrītāji un sildelementi drīkst samazināt redzes lauku ar noteikumu, ka visas šīs ierīces kopā redzes lauku nesamazina vairāk kā par 15 %.

4.3.1.2. Mērot šķēršļu radītā aizseguma pakāpi, pagalvjus noregulē zemākajā stāvoklī un saules aizsargus atliec atpakaļ.

4.3.2. Ārējie atpakaļskata spoguļi (L un III klase)

Iepriekšminētajos redzes laukos virsbūves un dažu tās sastāvdaļu, piemēram, durvju rokturu, gabarītlampu, virzienrādītāju un aizmugurējo aizsargstieņu galu, radīto aizsegumu neņem vērā, ja to radītais kopējais aizsegums ir mazāks par 10 % norādītā redzes lauka.

+++++ TIFF +++++

1. attēls

+++++ TIFF +++++

2. attēls

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

5. NODAĻA

PASĀKUMI, KAS JĀVEIC PRET GAISA PIESĀRŅOŠANU, KURU RADA DIVRITEŅU VAI TRĪSRITEŅU MEHĀNISKIE TRANSPORTLĪDZEKĻI

PIELIKUMU SARAKSTS

| | | lappuse |

I PIELIKUMS | Specifikācijas pasākumiem, kas jāveic pret mopēdu radīto gaisa piesārņošanu … | 250 |

1. papildinājums | I veida tests … | 254 |

—1. apakšpapildinājums | Darba cikls ar dinamometru (I veida tests): … | 263 |

—2. apakšpapildinājums. | Izplūdes gāzu savākšanas sistēmas 1. paraugs … | 264 |

—3. apakšpapildinājums. | Izplūdes gāzu savākšanas sistēmas 2. paraugs … | 265 |

—4. apakšpapildinājums. | Dinamometra kalibrēšanas metode … | 266 |

2. papildinājums | II veida tests … | 268 |

II PIELIKUMS | Specifikācijas pasākumiem, kas jāveic pret motociklu un mototriciklu radīto gaisa piesārņošanu … | 270 |

1. papildinājums | I veida tests … | 273 |

—1. apakšpapildinājums. | Motora darba cikls I veida testā … | 285 |

—2. apakšpapildinājums. | Izplūdes gāzu savākšanas sistēmas 1. paraugs … | 286 |

—3. apakšpapildinājums. | Izplūdes gāzu savākšanas sistēmas 2. paraugs … | 287 |

—4. apakšpapildinājums. | Metode motociklu vai mototriciklu jaudas absorbcijas ceļā kalibrēšanai ar dinamometru … | 288 |

2. papildinājums | II veida tests … | 290 |

III PIELIKUMS | Specifikācijas pasākumiem, kas jāveic pret tādu divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu radīto gaisa piesārņošanu, kas aprīkoti ar kompresijas aizdedzes motoru … | 291 |

1. papildinājums | Nostabilizētas darbības tests visā pilnas slodzes līknē … | 293 |

2. papildinājums | Brīva paātrinājuma tests … | 295 |

3. papildinājums | Nostabilizētas darbības testos piemērojamās robežvērtības … | 297 |

4. papildinājums | Dūmmēru specifikācijas … | 298 |

5. papildinājums | Dūmmēra uzstādīšana un izmantošana … | 301 |

IV PIELIKUMS | Standartdegvielas specifikācijas … | 303 |

V PIELIKUMS | Informācijas dokuments attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic pret gaisa piesārņošanu, kuru rada divriteņu vai trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis … | 305 |

VI PIELIKUMS | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic pret gaisa piesārņošanu, kuru rada divriteņu vai trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis … | 306 |

I PIELIKUMS

SPECIFIKĀCIJAS PASĀKUMIEM, KAS JĀVEIC PRET MOPĒDU RADĪTO GAISA PIESĀRŅOŠANU

1. DEFINĪCIJAS

Šajā nodaļā:

1.1. "Transportlīdzekļa tips attiecībā uz gāzveida piesārņotāju emisiju no motora" ir mopēdi, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem, kā:

1.1.1. nosacītā inerce, ko nosaka attiecībā pret atskaites masu, atbilstīgi 1. papildinājuma 5.2. iedaļai;

1.1.2. motora un mopēda parametri, kas definēti V pielikumā.

1.2. "Atskaites masa" ir mopēda masa darba kārtībā, ko palielina līdz vienādai masai 75 kg. Mopēda masa darba kārtībā ir tā nenoslogotā masa, kad tvertnē iepildīts vismaz 90 % no maksimālās ietilpības.

1.3. Gāzveida piesārņotāji

"Gāzveida piesārņotāji" ir oglekļa oksīds, ogļūdeņraži un slāpekļa oksīdi, kas izteikti kā slāpekļa dioksīda (NO2) ekvivalents.

2. TESTU SPECIFIKĀCIJAS

2.1. Vispārīgi

Detaļas, kas var ietekmēt gāzveida piesārņotāju emisiju, jāprojektē, jākonstruē un jāmontē tā, lai mopēds, normāli lietojot, neraugoties uz vibrācijām, kurām tas var būt pakļauts, atbilstu šā pielikuma prasībām.

2.2. Testu apraksts

2.2.1. Mopēdam jāveic I un II veida testi, kā paskaidrots tālāk:

2.2.1.1. Pirmā veida tests (gāzveida piesārņotāju vidējās emisijas kontrole pārslogotā pilsētas teritorijā)

2.2.1.1.1. Transportlīdzekli pievieno dinamometram, kas aprīkots ar bremžu iekārtu un spararatu. Tests sastāv no četriem cikliem, kurus veic bez pārtraukuma, un ilgst pavisam 448 sekundes.

Katrā ciklā ir septiņas operācijas (tukšgaita, paātrinājums, vienmērīgs ātrums, palēninājums, utt.). Testu laikā izplūdes gāzes atšķaida ar gaisu, lai maisījuma plūsmas tilpums paliktu nemainīgs. Visā testā:

- maisījuma paraugu nepārtraukta plūsma jāievada maisā, lai oglekļa oksīda, nesadegušu ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu koncentrācijas (vidējos testa daudzumus) var noteikt pēc kārtas;

- mēra maisījuma kopējo tilpumu.

Testa beigās reģistrē faktisko nobraukto attālumu no kopējā, ko rāda ar veltnīti darbināts apgriezienu skaitītājs.

2.2.1.1.2. Testēšanas procedūra ir aprakstīta 1. papildinājumā. Izmanto izklāstītās gāzu savākšanas un analīzes metodes.

2.2.1.1.3. Ievērojot 2.2.1.1.4. iedaļas noteikumus, testu veic trīs reizes. Katrā testā iegūtajai oglekļa oksīda, ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu masai jābūt mazākai par turpmāk tabulā noteiktajām robežvērtībām.

| Detaļas tipa apstiprinājums un ražojumu atbilstība |

Posmi | CO (g/km) L1 | HC + NOx (g/km) L2 |

24 mēnešus pēc šīs direktīvas pieņemšanas [1] | 6 [1] | 3 [1] |

36 mēnešus pēc pirmā posma īstenošanas [1] | 1 [2] | 1,2 |

2.2.1.1.3.1. Tomēr attiecīgajam mopēdam viens no trim katra iepriekšminētā piesārņotāja rezultātiem var pārsniegt noteikto robežvērtību maksimāli par 10 %, ar noteikumu, ka triju rezultātu aritmētiskais vidējais ir mazāks par noteikto robežvērtību. Ja vairāki piesārņotāji pārsniedz noteiktās robežvērtības, tad nav svarīgi, vai tas ir vienā un tajā pašā testā vai dažādos testos.

2.2.1.1.4. Ievērojot turpmāk aprakstītos nosacījumus, 2.2.1.1.3. iedaļā noteikto testu skaitu samazina, ja V1 ir pirmā testa rezultāts un V2 ir otrā testa rezultāts katram piesārņotājam, kas minēts 2.2.1.1.3. iedaļā.

2.2.1.1.4.1. Visiem attiecīgajiem piesārņotājiem ir jāveic tikai viens tests, ja V1 ≤ 0,70 L.

2.2.1.1.4.2. Jāveic tikai divi testi, ja visiem attiecīgajiem piesārņotājiem V1 ≤ 0,85 L un ja vismaz viena piesārņotāja V1 > 0,70 L. Turklāt katram attiecīgajam piesārņotājam V2 jābūt tādam, lai V1 + V2 <; 1,70 L un V2 < L.

2.2.1.2. II veida tests (oglekļa monoksīda un nesadegušo ogļūdeņražu emisiju tests brīvgaitas ātrumā).

2.2.1.2.1. Oglekļa monoksīda masu un nesadegušo ogļūdeņražu masu, kas tiek emitēti, dzinējam atrodoties brīvgaitas ātrumā, mēra vienu minūti.

2.2.1.2.2. Šis tests jāveic saskaņā ar 2. papildinājumā aprakstīto kārtību.

3. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

3.1. Ražojumu atbilstības kontrolē piemēro Padomes 1992. gada 30. jūnija Direktīvas 92/61/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu VI pielikuma 1. punkta noteikumus.

3.1.1. Tomēr, lai kontrolētu atbilstību ar I veida testu, jāpieņem šāda pieeja:

3.1.1.1. transportlīdzekli ņem no ražošanas līnijas un tam veic 2.2.1.1. iedaļā aprakstīto testu. Robežvērtības ir norādītas tabulā 2.2.1.1.3. iedaļā.

3.1.2. x

- un parauga S veida novirzi oglekļa oksīda emisijai un ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu kopējo emisiju.

Sērijveida ražojumu uzskata par atbilstīgu, ja izpildīti šādi nosacījumi:

x

- + k · S ≤ L [3]

kur

L : ir oglekļa oksīda emisijas un ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu kopējās emisijas robežvērtība, kas noteikta tabulā 2.2.1.1.3. iedaļā;

k : ir statistiskais koeficients, kas ir atkarīgs no n un norādīts tālāk tabulā.

n | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |

k | 0,973 | 0,613 | 0,489 | 0,421 | 0,376 | 0,342 | 0,317 | 0,296 | 0,279 |

n | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 |

k | 0,265 | 0,253 | 0,242 | 0,233 | 0,224 | 0,216 | 0,210 | 0,203 | 0,198 |

k =

n

4. APSTIPRINĀJUMA DARBĪBAS JOMAS PAPLAŠINĀŠANA

4.1. Transportlīdzekļa tipi ar dažādu atskaites masu

Apstiprinājumu var papildus attiecināt uz transportlīdzekļa tipiem, kas no apstiprinātā tipa atšķiras tikai ar to atskaites masu, ja atskaites masa transportlīdzekļa tipam, par kuru iesniegts pieteikums par apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, rada vienīgi nākamā lielāka vai mazāka inerces masas ekvivalenta piemērošanu.

4.2. Transportlīdzekļa tipi ar dažādiem kopējā pārnesuma skaitļiem

4.2.1. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu var papildus attiecināt uz tādiem transportlīdzekļa tipiem, kas no apstiprinātā tipa atšķiras tikai ar kopējā pārnesuma skaitļiem, ar šādiem nosacījumiem.

4.2.1.1. Visiem pārnesuma mehānismiem, ko izmanto I veida testos, jānosaka attiecība

E =

V

− V

V

,

kur V1 un V2 ir attiecīgi apstiprinātā transportlīdzekļa tipa un transportlīdzekļa tipa, par ko iesniegts pieteikums par apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, ātrumi, kuri atbilst motora apgriezienu skaitam 1000 apgriezieni minūtē.

4.2.2. Ja attiecība E ≤ 8 % attiecas uz katru pārnesumu, tad attiecinājums uz citu tipu jāapstiprina, neatkārtojot I veida testus.

4.2.3. Ja pārnesuma skaitlis E > 8 % vismaz vienam pārnesumam un E ≤ 13 % katram pārnesumam, tad I veida testi jāatkārto; tomēr tos var veikt laboratorijā, kuru ražotājs var izvēlēties, vienojoties ar detaļas apstiprinājuma piešķiršanas iestādi. Testa pārskats jānodod tehniskajam dienestam.

4.3. Transportlīdzekļa tipi ar dažādām atskaites masām un dažādiem kopējā pārnesuma skaitļiem

Apstiprinājumu var papildus attiecināt uz transportlīdzekļa tipiem, kas no apstiprinātā tipa atšķiras tikai ar to atskaites masu un to kopējā pārnesuma skaitļiem, ja tie atbilst prasībām, kas noteiktas 4.1. un 4.2. iedaļā.

4.4. Trīsriteņu mopēdi un vieglie kvadricikli

Divriteņu mopēdiem piešķirto apstiprinājumu var paplašināt, iekļaujot trīsriteņu mopēdus un vieglos kvadriciklus, ja tiem izmantots tas pats motors un tā pati izplūdes sistēma, un tiem ir tā pati transmisija, kas atšķiras tikai ar pārnesuma skaitli, ja atskaites masa transportlīdzekļa tipam, par kuru iesniegts pieteikums par apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, rada vienīgi nākamā lielāka vai mazāka inerces masas ekvivalenta piemērošanu.

4.5. Papildu apstiprinājumus, kas ir piešķirti saskaņā ar 4.1. līdz 4.4. iedaļu, tālāk paplašināt nedrīkst.

1. papildinājums

I veida tests

(gāzveida piesārņotāju vidējās emisijas kontrole pārslogotā pilsētas teritorijā)

1. IEVADS

I pielikuma 2.2.1.1. iedaļā noteiktā I veida testa procedūra.

2. DARBA CIKLS AR DINAMOMETRU

2.1. Cikla apraksts

Darba cikls ar dinamometru ir tālāk norādīts tabulā un attēlots 1. apakšpapildinājumā.

Darba cikls ar dinamometru

Fāze | Darbība | Paātrinājums | Ātrums | Ilgums | Uzkrāšanas laiks |

| | m/s2 | km/h | sek. | sek. |

1 | Tukšgaita | — | — | 8 | 8 |

2 | Paātrinājums | Pilna jauda | 0-maks. | 57 | — |

3 | Vienmērīgs ātrums | Pilna jauda | maks. | — |

4 | Palēninājums | − 0,56 | maks.-20 | 65 |

5 | Vienmērīgs ātrums | — | 20 | 36 | 101 |

6 | Palēninājums | − 0,93 | 20-0 | 6 | 107 |

7 | Tukšgaita | — | — | 5 | 112 |

2.2. Cikla veikšanas vispārīgi nosacījumi

Iepriekšēji testēšanas cikli jāveic tad, ja jānosaka, kā vislabāk darbināt akseleratoru un, ja vajadzīgs, pārnesumus un bremzi.

2.3. Pārnesumkārbas lietošana

Pārnesumkārba jālieto saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Ja nav ražotāja instrukciju, tad piemēro turpmākos noteikumus.

2.3.1. Manuāla pārnesumkārba

Vienmērīgā ātrumā 20 km/h motora apgriezienu skaitam pēc iespējas jāpaliek starp 50 % un 90 % no maksimālā. Ja šo ātrumu var sasniegt ar vairākiem pārnesumiem, tad mopēdu testē ar augstāko pārnesumu.

Paātrināšanas laikā mopēdu testē, izmantojot pārnesumu, kurš ļauj sasniegt maksimālo paātrinājumu. Nākamais augstākais pārnesums jāieslēdz vēlākais tad, kad motora apgriezienu skaits ir sasniedzis 110 % no nominālās maksimālās jaudas. Palēnināšanas laikā nākamais zemākais pārnesums jāieslēdz pirms motors sāk vibrēt un vēlākais tad, kad motora apgriezienu skaits ir samazinājies līdz 30 % no nominālās maksimālās jaudas. Palēnināšanas laikā nedrīkst ieslēgt pirmo pārnesumu.

2.3.2. Automātiskā pārnesumkārba un hidrotransformators

Izmanto piedziņas regulēšanu.

2.4. Pielaides

2.4.1. Visās fāzēs jāpieļauj pielaide 1 km/h virs vai zem teorētiski noteiktā ātruma.

Ātruma pielaides, kas pārsniedz noteiktās, ir pieļaujamas fāzes maiņu brīžos ar noteikumu, ka pielaides ikreiz nav ilgākas par 0,5 s.

Ja mopēds, nelietojot bremzes, palēnina ātrumu straujāk nekā gaidīts, tad piemēro 6.2.6.3. iedaļā norādīto procedūru.

2.4.2. Pieļaujamas 0,5 s pielaides virs vai zem teorētiski noteiktā laika.

2.4.3. Ātruma un laika pielaides jākombinē tā, kā norādīts 1. apakšpapildinājumā.

3. MOPĒDS UN DEGVIELA

3.1. Testa mopēds

3.1.1. Mopēdam jābūt labā mehāniskajā stāvoklī. Pirms testa tam jābūt iebrauktam un nobraukušam vismaz 250 km.

3.1.2. Izpūtējam nedrīkst būt noplūdes, kas var samazināt savāktās gāzes daudzumu, kam jābūt vienādam ar motora izdalītās gāzes daudzumu.

3.1.3. Lai nodrošinātu to, ka karburāciju neietekmē nejauša gaisa ieplūde, var pārbaudīt ieplūdes sistēmas hermētiskumu.

3.1.4. Mopēda vadības ierīcēm un motora regulējumiem jābūt tādiem, kā to noteicis ražotājs. Tas jo īpaši attiecas arī uz tukšgaitas apgriezienu noregulēšanu (apgriezienu skaits un oglekļa oksīda saturs izplūdes gāzēs), automātisku droseļvārstu un izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmu.

3.1.5. Laboratorija var pārbaudīt, vai mopēdam piemīt ražotāja norādītais darba režīms, ka to var izmantot normālai braukšanai un jo īpaši ka to var iedarbināt aukstu un karstu, un var darbināt tukšgaitā bez motora noslāpšanas.

3.2. Degviela

Testā jāizmanto standartdegviela, kuras specifikācijas ir izklāstītas IV pielikumā. Ja motoru eļļo ar maisījumu, tad standartdegvielai jāpievieno eļļa, kuras kvalitāti un kvantitāti ieteicis ražotājs.

4. TESTA APRĪKOJUMS

4.1. Dinamometrs

Galvenie dinamometra parametri ir šādi:

- slodzes līknes vienādojums: jābūt iespējamam ar dinamometru reģistrēt no sākuma ātruma 12 km/h motora jaudu (ar pielaidi ± 15 %), mopēdam braucot pa līdzenu ceļu faktiskā bezvējā.

Citādi bremžu un stenda iekšējās berzes absorbētajai jaudai (PA) ātrumā 12 km/h jābūt šādai:

ar ātrumu | 0 < V ≤ 12 km/h: |

0 ≤ PA ≤ kV123 + 5 % kV123 + 5 % PV50 [1] |

ātrumā | V > 12 km/h: |

PA = kV3 ± 5 % kV3 ± 5 % PV50 [1] |

nekļūstot negatīvai (kalibrēšanas metodei jāatbilst 4. apakšpapildinājuma noteikumiem),

- statiskā inerce - 100 kg,

- papildu inerces [2] — no 10 kg un 10 kg,

- veltnim jābūt apgriezienu skaitītājam, ko var atkārtoti iestatīt nulles stāvoklī, lai mērītu faktiski nobraukto attālumu.

4.2. Gāzu savākšanas iekārta

Gāzu savākšanas iekārtai jāsastāv no šādām sastāvdaļām (skatīt 2. un 3. apakšpapildinājumu).

4.2.1. Ierīce visas testa laikā radušās izplūdes gāzes savākšanai, vienlaikus saglabājot atmosfēras spiedienu mopēda izplūdes atverē(-s).

4.2.2. Caurule, ar ko savieno izplūdes gāzu savākšanas iekārtu un izplūdes gāzu paraugu ņemšanas sistēmu. Savienošanas caurule un gāzu savākšanas iekārta jāizgatavo no nerūsējoša tērauda vai cita materiāla, ko nesabojās savākto gāzu maisījums un kas izturēs to temperatūru.

4.2.3. Ierīce atšķaidīto gāzu iesūkšanai. Šai ierīcei jānodrošina pietiekama tilpuma konstanta plūsma, lai iesūktu visas izplūdes gāzes.

4.2.4. Paraugu ņemšanas zonde, kura ir pievienota gāzu savākšanas ierīcei no ārpuses un kurā testa norises laikā ar sūkni, filtru un plūsmas mērītāju var savākt atšķaidīšanas gaisa konstantu paraugu.

4.2.5. Paraugu ņemšanas zonde, kas vērsta pret atšķaidīto gāzu plūsmu, lai testa norises laikā ar konstantu plūsmas ātrumu ņemtu maisījuma paraugu, vajadzības gadījumā izmantojot filtru, plūsmas mērītāju un sūkni. Gāzu plūsmas minimālajam ātrumam divās iepriekš aprakstītās paraugu ņemšanas sistēmās jābūt vismaz 150 l/h.

4.2.6. T-veida vārsti iepriekš aprakstītās paraugu ņemšanas shēmās, lai testa norises laikā novirzītu paraugu plūsmu vai nu atmosfērā, vai atbilstošajos paraugu ņemšanas maisos.

4.2.7. Hermētiski paraugu ņemšanas maisi atšķaidīšanas gaisa un atšķaidīto gāzu maisījumu savākšanai, kurus attiecīgie piesārņotāji nebojā un kuru ietilpība ir pietiekama, lai nepārtrauktu paraugu ņemšanas normālo plūsmu. Paraugu ņemšanas maisiem jābūt automātiskai noslēgšanas ierīcei, ar ko var ātri un stingri noslēgt vai nu paraugu ņemšanas kontūru, vai analīzes kontūru testa beigās.

4.2.8. Nepieciešama metode, lai varētu izmērīt atšķaidītās gāzes kopējo tilpumu, kas izplūst caur paraugu ņemšanas ierīci testu laikā.

4.3. Analītiskās iekārtas

4.3.1. Paraugu ņemšanas zonde var sastāvēt no paraugu ņemšanas caurules, kas ievada savākšanas maisos, vai no maisu iztukšošanas caurules. Zonde jāizgatavo no nerūsējoša tērauda vai materiāla, ko nesabojās gāzu maisījums. Paraugu ņemšanas zondei un caurulei, kas to savieno ar analizatoru, jābūt apkārtējās vides temperatūrā.

4.3.2. Nepieciešami šādu tipu analizatori:

- nedispersīvas infrasarkanās absorbcijas tipa - oglekļa oksīdam,

- liesmas jonizācijas tipa - ogļūdeņražiem,

- hemiluminiscences tipa - slāpekļa oksīdiem.

4.4. Instrumentu un mērījumu precizitāte

4.4.1. Tā kā bremzes kalibrē atsevišķā testā (5.1. iedaļa), tām nav jānorāda dinamometra precizitāte. Rotējošu masu kopējā inerce, ieskaitot veltņus un bremzes rotējošo daļu (skatīt 4.1. iedaļu), jānorāda ± 5 kg.

4.4.2. Mopēda nobraukto attālumu nosaka pēc veltņa apgriezienu skaita ar precizitāti ± 10 m.

4.4.3. Mopēda ātrumu mēra atbilstīgi veltņa griešanās ātrumam. Ātrumiem virs 10 km/h tas jāmēra ar precizitāti ± 1 km/h.

4.4.4. Apkārtējās vides temperatūra jāmēra ar precizitāti ± 2 °C.

4.4.5. Atmosfēras spiediens jāmēra ar precizitāti ± 0,2 kPa.

4.4.6. Apkārtējās vides relatīvais gaisa mitrums jāmēra ar precizitāti ± 5 %.

4.4.7. Neatkarīgi no precizitātes, ar kādu paraugu ņemšanā nosaka gāzes, dažādu piesārņotāju satura mērīšanas precizitātei jābūt ± 3 %. Analīzes kontūra atbildes laikam jābūt mazākam par vienu minūti.

4.4.8. Standarta (kalibrēšana) gāzes saturs nedrīkst atšķirties no katras gāzes etalonvērtības vairāk par ± 2 %. Oglekļa oksīda šķīdinātājs ir slāpeklis un ogļūdeņražu (propāns) šķīdinātāji ir slāpekļa oksīdi un gaiss.

4.4.9. Dzesēšanas gaisa ātrums jāmēra ar precizitāti ± 5 km/h.

4.4.10. Atļautā pielaide gāzes paraugu ņemšanas cikliem un darbiem ir ± 1 s. Šie laiki jāmēra ar precizitāti 0,1 s.

4.4.11. Atšķaidītās gāzes kopējais tilpums jāmēra ar precizitāti ± 3 %.

4.4.12. Kopējā plūsma un paraugu ņemšanas plūsma jānotur konstanta ± 5 % robežās.

5. TESTA SAGATAVOŠANA

5.1. Bremžu noregulēšana

Bremzes jānoregulē tā, lai stendā mopēda ātrums ar pilnu jaudu ir vienāds ar maksimālo ātrumu ceļā ar pielaidi ± 1 km/h. Šis maksimālais ātrums no ražotāja norādītā nominālā maksimālā ātruma nedrīkst novirzīties vairāk par ± 2 km/h. Ja mopēds ir aprīkots ar ierīci, kas ierobežo maksimālo ātrumu uz ceļa, tad jāievēro šā ierobežotāja ietekme.

Bremzes var noregulēt ar citādu metodi tad, ja ražotājs ir pierādījis tās līdzvērtību.

5.2. Nosacītās inerces pielāgošana mopēda inerces pārveidošanai

Izmanto vienu vai vairākus spararatus, lai iegūtu rotējošo masu kopējo inerci, kas ir proporcionāla mopēda atskaites masai šādās robežās.

Mopēda atskaites masa RM (kg) | Nosacītā inerce (kg) |

RM ≤ 105 | 100 |

105 < RM ≤ 115 | 110 |

115 < RM ≤ 125 | 120 |

125 < RM ≤ 135 | 130 |

135 < RM ≤ 145 | 140 |

145 < RM ≤ 165 | 150 |

165 < RM ≤ 185 | 170 |

185 < RM ≤ 205 | 190 |

205 < RM ≤ 225 | 210 |

225 < RM ≤ 245 | 230 |

245 < RM ≤ 270 | 260 |

270 < RM ≤ 300 | 280 |

300 < RM ≤ 330 | 310 |

330 < RM ≤ 360 | 340 |

360 < RM ≤ 395 | 380 |

395 < RM ≤ 435 | 410 |

435 < RM ≤ 475 | — |

5.3. Mopēda dzesēšana

5.3.1. Testa norises laikā mopēda priekšā novieto vilkmes ierīci ar papildu piedziņu tā, lai virzītu dzesēšanas gaisa plūsmu uz motoru. Gaisa plūsmas ātrums ir 25 ± 5 km/h. Pūtēja gaisa atveres griezumam jābūt vismaz 0,2 m2 plaknē, kas perpendikulāra mopēda garenvirziena asij, un tas jānovieto starp 30 un 45 cm pirms mopēda priekšējā riteņa. Ierīce vilkmes lineārā ātruma mērīšanai jānovieto gaisa strūklā 20 cm no gaisa atveres. Gaisa ātrumam pēc iespējas jābūt konstantam visā atveres griezumā.

5.3.2. Mopēdu var dzesēt, izmantojot arī turpmāk aprakstīto alternatīvo metodi. Uz mopēdu virza mainīga ātruma gaisa plūsmu. Pūtējs jānoregulē tā, lai intervālā starp 10 un 45 km/h ieskaitot, lineārais gaisa plūsmas ātrums pūtēja atverē ir vienāds ar līdzvērtīgo veltņa ātrumu ± 5 km/h. Piespiedu gaisa vilkmes var nebūt, ja nosacītais veltņa ātrums ir mazāks par 10 km/h. Pūtēja atveres šķērsgriezuma laukumam jābūt vismaz 0,2 m2, un tā apakšējai malai jāatrodas no 15 līdz 20 cm virs zemes. Atveres plaknei jābūt perpendikulārai pret mopēda garenvirziena asi un jāatrodas starp 30 un 45 cm pirms mopēda priekšējā riteņa.

5.4. Mopēda sagatavošana

5.4.1. Tieši pirms pirmā testa cikla sākšanas mopēdam jāveic četri secīgi 112 sekundes ilgstoši testa cikli, lai iesildītu motoru.

5.4.2. Spiedienam riepās jābūt tādam, kādu braukšanai pa parastu autoceļu norādījis ražotājs. Tomēr, ja veltņu diametrs ir mazāks nekā 500 mm, spiedienu riepās var palielināt par 30-50 %.

5.4.3. Slodze uz dzenošo riteni; slodzei uz dzenošo riteni jābūt ± 3 kg robežās no mopēda slodzes, kāda ir braucot pa parastu autoceļu, ja vadītājs, kas sver 75 kg ± 5 kg, sēž taisni.

5.5. Pretspiediena kontrole

5.5.1. Iepriekšējo testu laikā jānodrošina, lai noregulētais paraugu ņemšanas ierīces pretspiediens nenovirzītos no atmosfēras spiediena vairāk nekā par ± 0,75 kPa.

5.6. Analītiskās aparatūras kalibrēšana

5.6.1. Analizatoru kalibrēšana

Gāzes daudzumu pie spiediena, kāds noteikts iekārtas pareizai darbībai, ievada analizatorā ar plūsmas mērītāju un iztukšošanas mērinstrumentu, kas uzstādīti uz katras pudeles. Aparatūra jānoregulē tā, lai par stabilu apzīmētu vērtību, kuru uzrāda standarta gāzes pudele. Sākot no noregulējuma ar maksimālā satura pudeli, zīmē analizatora noviržu līkni kā dažādu izmantoto standarta gāzes pudeļu satura funkciju.

5.6.2. Aparatūras atbildes laiks

Gāzi no maksimālā satura pudeles ievada paraugu ņemšanas zondes galā. Jākontrolē, lai nodrošinātu to, ka norādīto vērtību, kas atbilst maksimālajai novirzei, sasniedz ātrāk nekā vienā minūtē. Ja šo vērtību nesasniedz, tad visā analīzes kontūra garumā jāpārbauda, vai nav noplūde.

6. PROCEDŪRA TESTIEM AR DINAMOMETRU

6.1. Cikla veikšanas īpašie nosacījumi

6.1.1. Visā testa laikā temperatūrai dinamometra atrašanās vietā jābūt starp 20 un 30 °C.

6.1.2. Testu laikā mopēdam jāatrodas pēc iespējas horizontāli, lai novērstu degvielas vai motora eļļas nenormālu sadali.

6.1.3. Testu laikā ātrumu attiecina pret laiku tā, lai var novērtēt veikto ciklu pareizību.

6.2. Motora palaišana

6.2.1. Pēc tam, kad ir veiktas sākotnējās darbības ar gāzu savākšanas, atšķaidīšanas, analīzes un mērīšanas iekārtu (skatīt 7.1. iedaļu), motoru palaiž ar ierīcēm, kādas paredzētas saskaņā ar ražotāja instrukcijām, piemēram, droseļvārstu, startera vārstu utt.

6.2.2. Pirmā cikla sākumā jāuzsāk paraugu ņemšana un plūsmas mērīšana ar sūkšanas ierīci.

6.2.3. Tukšgaita

6.2.3.1. Manuālā pārnesumkārba:

Lai varētu paātrināt saskaņā ar normālu ciklu, transportlīdzeklim pēc attiecīgā tukšgaitas perioda jāieslēdz pirmais pārnesums ar atslēgtu sajūgu piecas sekundes pirms paātrināšanas.

6.2.3.2. Automātiskā pārnesumkārba un hidrotransformators:

Pārslēgu ieslēdz testa sākumā. Ja ir divi stāvokļi - "pilsēta" un "ceļš" - tad jāizmanto stāvoklis "ceļš".

6.2.4. Paātrinājumi

Katra tukšgaitas perioda beigās jāpaātrina ar pilnīgi atvērtu droseli un, ja vajadzīgs, izmantojot pārnesumkārbu tā, lai pēc iespējas īsā laikā sasniegtu maksimālo ātrumu.

6.2.5. Vienmērīgs ātrums

Vienmērīgs maksimālais ātrums jāsaglabā, turot droseli pilnīgi atvērtu līdz nākamajai palēninājuma fāzei. Ja ātrums fāzē ir noturēts vienmērīgi 20 km/h, tad droseles stāvoklis jānotur pēc iespējas nemainīgs.

6.2.6. Palēninājumi

6.2.6.1. Vienmēr palēnina ar pilnīgi noslēgtu droseli un ieslēgtu sajūgu. Motors jāizslēdz manuāli, neaizskarot pārnesuma pārslēgsviru, ar ātrumu 10 km/h.

6.2.6.2. Ja palēnināšanas periods ir ilgāks nekā noteikts attiecīgai fāzei, tad cikla ievērošanai jālieto mopēda bremzes.

6.2.6.3. Ja palēnināšanas periods ir īsāks nekā noteikts attiecīgai fāzei, tad atjauno teorētiskā cikla laika noteikšanu, apvienojot tukšgaitas periodu ar nākošo tukšgaitu. Šajā gadījumā nepiemēro 2.4.3. iedaļu.

6.2.6.4. Otrā palēnināšanas perioda beigās (mopēda apturēšana uz veltņa) ieslēdz neitrālā pārnesumā un ieslēdz sajūgu.

7. PARAUGU ŅEMŠANAS UN ANALĪZES PROCEDŪRAS

7.1. Paraugu ņemšana

7.1.1. Paraugu ņemšanu sāk reizē ar testu, kā norādīts 6.2.2. iedaļā.

7.1.2. Tiklīdz maisi ir pilni, tie hermētiski jānoslēdz.

7.1.3. Pēdējā cikla beigās atšķaidītās izplūdes gāzes un atšķaidīšanas gaisa savākšanas ierīce jānoslēdz un motora izdalītās gāzes jāizlaiž atmosfērā.

7.2. Analīze

7.2.1. Katrā maisā iepildītās gāzes jāanalizē, tiklīdz iespējams, un ne vēlāk kā divdesmit minūtes pēc maisu pildīšanas sākuma.

7.2.2. Ja paraugu ņemšanas zonde nav atstāta maisā pastāvīgi, tad jānovērš gaisa iekļuve maisos zondes ievadīšanas laikā un gāzu izplūde no maisiem zondes izvilkšanas laikā.

7.2.3. Analizatoram jārāda nemainīga vērtība vienā minūtē pēc pievienošanas pie maisa.

7.2.4. Atšķaidītu izplūdes gāzu paraugos un atšķaidīšanas gaisa savākšanas maisos HC, CO un NOx koncentrācijas nosaka pēc vērtībām, ko parāda vai pieraksta mērīšanas iekārtas, izmantojot pareizas kalibrēšanas līknes.

7.2.5. Par gāzveida piesārņotāju satura vērtību analizētajās gāzēs pieņem to, ko nolasa pēc mērīšanas instrumenta stabilizēšanas.

8. EMITĒTO GĀZVEIDA PIESĀRŅOTĀJU DAUDZUMU NOTEIKŠANA

8.1. Testā emitētās oglekļa oksīda gāzes masu aprēķina pēc šādas formulas:

CO

=

· V · d

·

CO

10

,

kur

8.1.1. COM ir testā emitētā oglekļa oksīda masa, kas izteikta g/km;

8.1.2. S ir faktiski nobrauktais attālums, kas izteikts km un iegūts, reizinot kopējo apgriezienu skaitu, kuru rāda apgriezienu skaitītājs, ar veltņa apkārtmēru;

8.1.3. dCO ir oglekļa oksīda blīvums 0 °C temperatūrā un 101,33 kPa (= 1,250 kg/m3) spiedienā;

8.1.4. COc ir oglekļa oksīda tilpuma koncentrācija atšķaidītās gāzes, kas izteikta ppm un koriģēta, lai ņemtu vērā atšķaidīšanas gaisa piesārņojumu:

CO

= CO

− CO

,

kur

8.1.4.1. COe ir oglekļa oksīda koncentrācija maisā Sa savāktajā atšķaidītās gāzes paraugā, ko mēra ppm;

8.1.4.2. COd ir oglekļa oksīda koncentrācija maisā Sb savāktajā atšķaidīšanas gaisa paraugā, ko mēra ppm;

8.1.4.3. DF ir 8.4. iedaļā norādītais koeficients;

8.1.5. V ir atšķaidītās gāzes kopējais tilpums standarttemperatūrā 0 °C (273 °K) un standartspiedienā 101,33 kPa, izteikts m3/testa:

V = Vo ·

N

· 273

101,33 ·

,

kur

8.1.5.1. Vo ir gāzes tilpums, ko pārvieto sūknis P1 vienā apgriezienā un kas izteikts m3/apgriezienu sk. Šis tilpums ir sūkņa ieplūdes un izplūdes daļu atšķirīgo spiedienu funkcija;

8.1.5.2. N ir sūkņa P1 apgriezienu skaits četros testa ciklos;

8.1.5.3. Pa ir atmosfēras spiediens, kas izteikts kPa;

8.1.5.4. Pi ir kPa izteikta spiediena pazeminājuma vidējā vērtība četros ciklos sūkņa P1 ieplūdes daļā;

8.1.5.5. Tp ir atšķaidītās gāzes temperatūra četros ciklos, ko mēra sūkņa P1 ieplūdes daļā.

8.2. Mopēda izplūdes testā emitēto nesadegušo ogļūdeņražu masu aprēķina pēc šādas formulas:

HC

=

· V · d

·

HC

10

,

kur

8.2.1. HCM ir testā emitētā ogļūdeņražu masa, kas izteikta g/min;

8.2.2. S ir 8.1.2. iedaļā definētais attālums;

8.2.3. dHC ir ogļūdeņražu blīvums temperatūrā 0 °C un spiedienā 101,33 kPa (vidējai oglekļa attiecību pret ūdeņradi 1:1,85) (= 0,619 kg/m3);

8.2.4. HCc ir atšķaidīto gāzu koncentrācija, kas izteikta oglekļa ekvivalenta ppm (piemēram, propāna koncentrācija reizināta ar 3) un koriģēta, lai ņemtu vērā atšķaidīšanas gaisu:

HC

= HC

− HC

,

kur

8.2.4.1. HCe ir ogļūdeņražu koncentrācija maisā Sa savāktajā atšķaidīto gāzu paraugā, kas izteikta oglekļa ekvivalenta ppm;

8.2.4.2. HCd ir ogļūdeņražu koncentrācija maisā Sb savāktajā atšķaidīšanas gaisa paraugā, kas izteikta oglekļa ekvivalenta ppm;

8.2.4.3. DF ir 8.4. iedaļā norādītais koeficients;

8.2.5. V ir kopējais tilpums (skatīt 8.1.5. iedaļu).

8.3. Mopēda izplūdes testā emitēto slāpekļa oksīdu masu aprēķina pēc šādas formulas:

NO

=

· V · d

·

NO

· K

10

,

kur

8.3.1. NOxM ir testā emitēto slāpekļa oksīdu masa, kas izteikta g/km;

8.3.2. S ir 8.1.2. iedaļā definētais attālums;

8.3.3. dNO2 ir slāpekļa oksīdu blīvums izplūdes gāzēs, kas izteikts NO2 ekvivalentos, temperatūrā 0 °C un spiedienā 101,33 kPa (= 2,05 kg/m3);

8.3.4. NOxc ir slāpekļa oksīdu koncentrācija atšķaidītās gāzēs, kas izteikta ppm un koriģēta, lai ņemtu vērā atšķaidīšanas gaisu:

NO

= NO

− NO

,

kur

8.3.4.1. NOxe ir slāpekļa oksīdu koncentrācija maisā Sa savāktajā atšķaidīto gāzu paraugā, kas izteikta ppm;

8.3.4.2. NOxd ir slāpekļa oksīdu koncentrācija maisā Sb savāktajā atšķaidīšanas gaisa paraugā, kas izteikta ppm;

8.3.4.3. DF ir 8.4. iedaļā norādītais koeficients;

8.3.5. Kh ir mitruma korekcijas koeficients

Kh =

1 − 0,0329

,

kur

8.3.5.1. H ir absolūtais mitrums, izteikts gramos ūdens kilogramā sausa gaisa

H =

Pa − Pd

,

kur

8.3.5.1.1. U ir mitruma saturs, kas izteikts procentos;

8.3.5.1.2. Pd ir piesātināta ūdens tvaika spiediens testa temperatūrā, kas izteikts kPa;

8.3.5.1.3. Pa ir atmosfēras spiediens, kas izteikts kPa.

8.4. DF ir koeficients, ko izsaka ar šādu formulu:

DF =

CO

+ 0,5 CO + HC

,

kur

8.4.1. CO, CO2 un HC ir oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda un ogļūdeņražu koncentrācijas, kas izteiktas procentuāli no maisā Sa savāktā atšķaidīto gāzu parauga.

9. REZULTĀTU UZRĀDĪŠANA

Rezultāti ir izteikti g/km:

HC izteikts g/km = HC masa/S,

CO izteikts g/km = CO masa/S,

NOx izteikts g/km = NOx masa/S,

kur

HC masa — skatīt definīciju 8.2. iedaļā,

CO masa — skatīt definīciju 8.1. iedaļā,

NOx masa — skatīt definīciju 8.3. iedaļā,

S — mopēda faktiski nobrauktais attālums testa laikā.

1. apakšpapildinājums

Darba cikls ar dinamometru (I veida tests)

+++++ TIFF +++++

2. apakšpapildinājums

Izplūdes gāzu savākšanas sistēmas 1. paraugs

+++++ TIFF +++++

3. apakšpapildinājums

Izplūdes gāzu savākšanas sistēmas 2. paraugs

+++++ TIFF +++++

4. apakšpapildinājums

Dinamometra kalibrēšanas metode

1. MĒRĶIS

Šajā apakšpapildinājumā ir aprakstīta metode, kas jāizmanto pārbaudei, ka dinamometra absorbētās jaudas līkne atbilst absorbcijas līknei, ko pieprasa saskaņā ar 1. papildinājuma 4.1. iedaļu.

Izmērītā absorbētā jauda ietver absorbēto jaudu berzes dēļ un bremzes absorbēto jaudu, bet neietver zaudēto jaudu, kuru rada berze starp riepu un veltni.

2. METODES PRINCIPS

Šī metode dod iespēju aprēķināt absorbēto jaudu, mērot veltņa palēninājuma laiku. Ierīces kinētiskā enerģija samazinās bremzes un dinamometra berzes dēļ. Šajā metodē neņem vērā mopēda masas radīto veltņa iekšējās berzes maiņu.

3. PROCEDŪRA

3.1. Iedarbina inerces modelēšanas sistēmu, kas atbilst testējamā mopēda masai.

3.2. Bremzes noregulē saskaņā ar 1. papildinājuma 5.1. iedaļu.

3.3. Veltnis jāgriež ar ātrumu v + 10 km/h.

3.4. Veltņa piedziņas sistēma ir izslēgta, un veltnis var brīvi samazināt ātrumu.

3.5. Atzīmē laiku, kurā veltnis samazina ātrumu no v + 0,1 v līdz v − 0,1 v.

3.6. Absorbēto jaudu aprēķina pēc šādas formulas:

P

= 0,2 ×

Mv

× 10

kur

PA : ir dinamometra absorbētā jauda, kas izteikta kW;

M : ir nosacītā inerce, kas izteikta kg;

v : ir testa ātrums, kas minēts 3.3. iedaļā un izteikts m/s;

t : ir laiks, kurā veltnis samazina ātrumu no v + 0,1 v līdz v − 0,1 v, izteikts sekundēs.

3.7. Fāzes, kas aprakstītas 3.3. līdz 3.6. iedaļā, tiek atkārtotas, lai aptvertu ātrumu diapazonu no 10 līdz 50 km/h posmos pa 10 km/h.

3.8. Uzzīmē līkni, attēlojot absorbēto jaudu kā ātruma funkciju.

3.9. Jānodrošina, lai līkne ir pielaides robežās, kas norādītas 1. papildinājuma 4.1. iedaļā.

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

II veida tests

(oglekļa oksīda un ogļūdeņražu emisijas mērīšana tukšgaitas režīmā)

1. IEVADS

I pielikuma 2.2.1.2. iedaļā noteiktā II veida testa procedūra.

2. MĒRĪŠANAS NOSACĪJUMI

2.1. Degviela ir noteikta 1. papildinājuma 3.2. iedaļā.

2.2. Izmantotajām smērvielām arī jāatbilst 1. papildinājuma 3.2. iedaļas noteikumiem.

2.3. Oglekļa oksīda un ogļūdeņražu emisijas masa jāmēra motoram tukšgaitas režīmā tūlīt pēc 1. papildinājuma 2.1. iedaļā aprakstītā I veida testa, kad vērtības ir stabilizētas.

2.4. Mopēdiem ar manuālas transmisijas pārnesumkārbu testu veic ar pārnesumkārbas sviru "neitrālā" pozīcijā un iedarbinātu sajūgu.

2.5. Mopēdiem ar automātisku transmisijas pārnesumkārbu testu veic ar iedarbinātu sajūgu un nekustīgu dzenošo riteni.

2.6. Tukšgaitas periodā motora tukšgaitas apgriezieni jānoregulē saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

3. IZPLŪDES GĀZU PARAUGU ŅEMŠANA UN ANALĪZE

3.1. Elektromagnētiskajiem vārstiem jābūt tādā stāvoklī, lai varētu tieši analizēt atšķaidītās izplūdes gāzes un atšķaidīšanas gaisu.

3.2. Analizatoram jārāda nemainīga vērtība vienā minūtē pēc pievienošanas pie zondes.

3.3. Atšķaidītu izplūdes gāzu paraugos un atšķaidīšanas gaisa paraugos HC un CO koncentrācijas nosaka pēc vērtībām, ko parāda vai pieraksta mērīšanas iekārta, izmantojot pareizas kalibrēšanas līknes.

3.4. Par gāzveida piesārņotāju satura vērtību analizētajās gāzēs pieņem to, ko nolasa pēc mērīšanas instrumenta stabilizēšanas.

4. EMITĒTO GĀZVEIDA PIESĀRŅOTĀJU DAUDZUMU NOTEIKŠANA

4.1. Testā emitētās oglekļa oksīda gāzes masu aprēķina pēc šādas formulas:

CO

= V · d

·

CO

10

,

kur

4.1.1. COM ir testā emitētā oglekļa oksīda masa, kas izteikta g/min;

4.1.2. dCO ir oglekļa oksīda blīvums 0 °C temperatūrā un 101,33 kPa (= 1,250 kg/m3) spiedienā;

4.1.3. COc ir oglekļa oksīda tilpuma koncentrācija atšķaidītās gāzes, kas izteikta ppm un koriģēta, lai ņemtu vērā atšķaidīšanas gaisa piesārņojumu:

CO

= CO

− CO

,

kur

4.1.3.1. COe ir oglekļa oksīda koncentrācija atšķaidīto gāzu paraugā, ko mēra ppm;

4.1.3.2. COd ir oglekļa oksīda koncentrācija atšķaidīto gāzu paraugā, ko mēra ppm;

4.1.3.3. DF ir 4.3. iedaļā norādītais koeficients;

4.1.4. V ir atšķaidītās gāzes kopējais tilpums standarttemperatūrā 0 °C (273 °K) un standartspiedienā 101,33 kPa, izteikts m3/min:

V = V

·

N

· 273

101,33 ·

,

kur

4.1.4.1. Vo ir gāzes tilpums, ko pārvieto sūknis P1 vienā apgriezienā un kas izteikts m3/apgriezienu sk. Šis tilpums ir sūkņa ieplūdes un izplūdes daļu atšķirīgo spiedienu funkcija;

4.1.4.2. N ir sūkņa P1 apgriezienu skaits tukšgaitas testā, kurš izdalīts ar laiku minūtēs;

4.1.4.3. Pa ir atmosfēras spiediens, kas izteikts kPa;

4.1.4.4. Pi ir spiediena pazeminājuma vidējā vērtība sūkņa P1 ieplūdes daļā testa laikā, izteikta kPa;

4.1.4.5. Tp ir atšķaidīto gāzu temperatūra četros ciklos, ko mēra sūkņa P1 ieplūdes daļā.

4.2. Mopēda izplūdes testā emitēto nesadegušo ogļūdeņražu masu aprēķina pēc šādas formulas:

HC

=

· d

·

HC

10

,

kur

4.2.1. HCM ir testā emitētā ogļūdeņražu masa, kas izteikta g/min;

4.2.2. dHC ir ogļūdeņražu blīvums temperatūrā 0 °C un spiedienā 101,33 kPa (vidējai oglekļa attiecību pret ūdeņradi 1:1,85) (= 0,619 kg/m3);

4.2.3. HCc ir atšķaidīto gāzu koncentrācija, kas izteikta oglekļa ekvivalenta ppm (piemēram, propāna koncentrācija reizināta ar 3) un koriģēta, lai ņemtu vērā atšķaidīšanas gaisu:

HC

= HC

− HC

,

kur

4.2.3.1. HCe ir ogļūdeņražu koncentrācija atšķaidīto gāzu paraugā, kas izteikta oglekļa ekvivalenta ppm;

4.2.3.2. HCd ir ogļūdeņražu koncentrācija atšķaidīšanas gaisa paraugā, kas izteikta oglekļa ekvivalenta ppm;

4.2.3.3. DF ir 4.3. iedaļā norādītais koeficients.

4.2.4. V ir kopējais tilpums (skatīt 4.1.4. iedaļu).

4.3. DF ir koeficients, ko izsaka ar šādu formulu:

DF =

CO

+ 0,5 CO + HC

,

kur

4.3.1. CO, CO2 un HC ir oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda un ogļūdeņražu koncentrācijas, kas izteiktas procentuāli no atšķaidīto gāzu parauga.

II PIELIKUMS

SPECIFIKĀCIJAS PASĀKUMIEM, KAS JĀVEIC PRET MOTOCIKLU UN MOTOTRICIKLU RADĪTO GAISA PIESĀRŅOŠANU

1. DEFINĪCIJAS

Šajā nodaļā:

1.1. "Transportlīdzekļa tips attiecībā uz gāzveida piesārņotāju emisija no motora" ir motocikli un mototricikli, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem, kā:

1.1.1. nosacītā inerce, ko nosaka attiecībā pret atskaites masu, atbilstīgi 1. papildinājuma 5.2. iedaļai;

1.1.2. motora un transportlīdzekļa parametri, kas definēti V pielikumā.

1.2. "Atskaites masa" ir transportlīdzekļa masa darba kārtībā, ko palielina līdz vienādai masai 75 kg. Motocikla un mototricikla masa darba kārtībā ir tā nenoslogotā masa, kad tvertnē iepildīts vismaz 90 % no maksimālās ietilpības.

1.3. "Karteris" ir telpa motorā vai tā ārpusē, kas pievienota eļļas nosēdtilpnei ar iekšējām vai ārējām caurulēm, caur kurām var nopūst gāzes un tvaiki.

1.4. "Gāzveida piesārņotāji" ir oglekļa oksīds, ogļūdeņraži un slāpekļa oksīdi, kas izteikti kā slāpekļa dioksīda (NO2) ekvivalents.

2. TESTU SPECIFIKĀCIJAS

2.1. Vispārīgas piezīmes

Detaļas, kas var ietekmēt gāzveida piesārņotāju emisiju, jāprojektē, jākonstruē un jāmontē tā, lai motocikli vai mototricikli, normāli lietojot, neraugoties uz vibrācijām, kurām tie var būt pakļauti, atbilstu šā pielikuma prasībām.

2.2. Testu apraksts

2.2.1. Atkarībā no to kategorijas un kā paskaidrots turpmāk, motocikliem vai mototricikliem jāveic I un II veida testi, kā norādīts turpmāk.

2.2.1.1. Pirmā veida tests (gāzveida piesārņotāju vidējās emisijas kontrole pārslogotā pilsētas teritorijā).

2.2.1.1.1. Testēšanas procedūra ir aprakstīta 1. papildinājumā. Izmanto izklāstītās gāzu savākšanas un analīzes metodes.

2.2.1.1.2. Ievērojot 2.2.1.1.3. iedaļas noteikumus, tests jāveic trīs reizes. Katrā testā iegūtajai oglekļa oksīda, ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu masai jābūt mazākai par I un II tabulā norādītajām robežvērtībām.

2.2.1.1.2.1. Tomēr attiecīgajam motociklam vai mototriciklam viens no trim katra iepriekšminētā piesārņotāja rezultātiem var pārsniegt noteikto robežvērtību maksimāli par 10 %, ar noteikumu, ka triju rezultātu aritmētiskais vidējais ir mazāks par noteikto robežvērtību. Ja vairāki piesārņotāji pārsniedz noteiktās robežvērtības, tad nav svarīgi, vai tas ir vienā un tajā pašā testā vai dažādos testos.

2.2.1.1.3. Ievērojot turpmāk aprakstītos nosacījumus, 2.2.1.1.2. iedaļā noteikto testu skaitu samazina, ja V1 ir pirmā testa rezultāts un V2 ir otrā testa rezultāts katram piesārņotājam, kas minēts 2.2.1.1.2. iedaļā.

2.2.1.1.3.1. Visiem attiecīgajiem piesārņotājiem ir jāveic tikai viens tests, ja V1 ≤ 0,70 L.

2.2.1.1.3.2. Jāveic tikai divi testi, ja visiem attiecīgajiem piesārņotājiem V1 ≤ 0,85 L un ja vismaz viena piesārņotāja V1 > 0,70 L. Turklāt katram attiecīgajam piesārņotājam V2 jābūt tādam, lai V1 + V2 < 1,70 L un V2 < L.

2.2.1.2. Otrā veida tests (oglekļa oksīda emisijas tests tukšgaitas režīmā).

2.2.1.2.1. Tukšgaitas režīmā emitēto izplūdes gāzu oglekļa oksīda saturs pēc tilpuma nedrīkst pārsniegt 4,5 %.

2.2.1.2.2. Šī specifikācija jāpārbauda testā, kas aprakstīts 2. papildinājumā.

1. TABULA

Robežvērtības divtaktu motocikliem un tricikliem un datums, kad tās stājas spēkā

| Tipa apstiprinājums un ražojumu atbilstība |

24 mēnešus pēc šīs direktīvas pieņemšanas [1] | CO = 8 g/km HC = 4 g/km NOx = 0,1 g/km |

2. TABULA

Robežvērtības četrtaktu motocikliem un tricikliem un datums, kad tās stājas spēkā

| Tipa apstiprinājums un ražojuma atbilstība |

24 mēnešus pēc šīs direktīvas pieņemšanas [2] | CO = 13 g/km HC = 3 g/km NOx = 0,3 g/km |

3. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

3.1. Ražojuma atbilstības kontrolē piemēro Direktīvas 92/61/EEK VI pielikuma 1. punkta prasības.

3.1.1. x

- un parauga standarta novirzi S [3] nosaka katrai piesārņotājai gāzei. Sērijveida ražojumu uzskata par atbilstīgu, ja izpildīti šādi nosacījumi:

x

- + k · S ≤ L [4]

kur

L : ir 2.2.1.1.2. iedaļā minētajās tabulās ar nosaukumu "ražojumu atbilstība" katrai attiecīgajai piesārņotājai gāzei noteiktās robežvērtības;

n | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |

k | 0,973 | 0,613 | 0,489 | 0,421 | 0,376 | 0,342 | 0,317 | 0,296 | 0,279 |

n | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 |

k | 0,265 | 0,253 | 0,242 | 0,233 | 0,224 | 0,216 | 0,210 | 0,203 | 0,198 |

k :

k =

n

4. APSTIPRINĀJUMA DARBĪBAS JOMAS PAPLAŠINĀŠANA

4.1. Transportlīdzekļa tipi ar dažādu atskaites masu

Apstiprinājumu var papildus attiecināt uz transportlīdzekļa tipiem, kas no apstiprinātā tipa atšķiras tikai ar to atskaites masu, ja atskaites masa transportlīdzekļa tipam, par kuru iesniegts pieteikums par apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, rada vienīgi nākamā lielāka vai mazāka inerces masas ekvivalenta piemērošanu.

4.2. Transportlīdzekļa tipi ar dažādiem kopējā pārnesuma skaitļiem

4.2.1. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu var papildus attiecināt uz tādiem transportlīdzekļa tipiem, kas no apstiprinātā tipa atšķiras tikai ar kopējā pārnesuma skaitļiem, ar šādiem nosacījumiem.

4.2.1.1. Visiem pārnesuma mehānismiem, ko izmanto I veida testos, jānosaka attiecība

E =

V

− V

V

kur V1 un V2 ir attiecīgi apstiprinātā transportlīdzekļa tipa un transportlīdzekļa tipa, par ko iesniegts pieteikums par apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, ātrumi, kuri atbilst motora apgriezienu skaitam 1000 apgriezieni minūtē.

4.2.2. Ja attiecība E ≤ 8 % attiecas uz katru pārnesumu, tad attiecinājums uz citu tipu jāapstiprina, neatkārtojot I veida testus.

4.2.3. Ja pārnesuma skaitlis E > 8 % vismaz vienam pārnesumam un E ≤ 13 % katram pārnesumam, tad I veida testi jāatkārto; tomēr tos var veikt laboratorijā, kuru ražotājs var izvēlēties, vienojoties ar detaļas apstiprinājuma piešķiršanas iestādi. Testa pārskats jānodod tehniskajam dienestam.

4.3. Transportlīdzekļa tipi ar dažādām atskaites masām un dažādiem kopējā pārnesuma skaitļiem

Apstiprinājumu var papildus attiecināt uz transportlīdzekļa tipiem, kas no apstiprinātā tipa atšķiras tikai ar to atskaites masu un to kopējā pārnesuma skaitļiem, ja tie atbilst prasībām, kas noteiktas 4.1. un 4.2. iedaļā.

4.4. Tricikli un kvadricikli, izņemot vieglos kvadriciklus

Divriteņu mopēdiem piešķirto apstiprinājumu var paplašināt, iekļaujot triciklus un kvadriciklus, izņemot vieglos kvadriciklus, ja tiem izmantots tas pats motors un tā pati izplūdes sistēma, un tiem ir tā pati transmisija, kas atšķiras tikai ar pārnesuma skaitli, ja atskaites masa transportlīdzekļa tipam, par kuru iesniegts pieteikums par apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, rada vienīgi nākamā lielāka vai mazāka inerces masas ekvivalenta piemērošanu.

4.5. Ierobežojums

Papildu apstiprinājumus, kas ir piešķirti saskaņā ar 4.1. līdz 4.4. iedaļu, plašāk attiecināt nedrīkst.

1. papildinājums

I veida tests

(gāzveida piesārņotāju vidējās emisijas kontrole pārslogotā pilsētas teritorijā)

1. IEVADS

II pielikuma 2.2.1.1. iedaļā noteiktā I veida testa procedūra.

1.1. Motociklu vai mototriciklu pievieno dinamometram, kas aprīkots ar bremžu iekārtu un spararatu. Tests sastāv no četriem cikliem, kurus veic bez pārtraukuma, un ilgst pavisam 13 minūtes. Katrā ciklā ir 15 operācijas (tukšgaita, paātrinājums, vienmērīgs ātrums, palēninājums, utt.). Testu laikā izplūdes gāzes atšķaida ar gaisu, lai maisījuma plūsmas tilpums paliktu nemainīgs. Visā testā maisījuma paraugu nepārtraukta plūsma jāievada maisā, lai oglekļa oksīda, nesadegušu ogļūdeņražu un slāpekļa oksīdu koncentrācijas (vidējos testa daudzumus) var noteikt pēc kārtas.

2. DARBA CIKLS AR DINAMOMETRU

2.1. Cikla apraksts

Darba cikls ar dinamometru ir tālāk norādīts tabulā un attēlots 1. apakšpapildinājumā.

2.2. Cikla veikšanas vispārīgi nosacījumi

Ja jānosaka, kā vislabāk iedarbināt akseleratoru un bremzes, lai noteiktās cikla vērtības tuvinātu teorētiskā cikla robežvērtībām, jāveic iepriekšējie testa cikli.

2.3. Pārnesumkārbas lietošana

2.3.1. Pārnesumkārbas lietošanu nosaka šādi.

2.3.1.1. Vienmērīgā ātrumā motora apgriezienu skaitam pēc iespējas jāpaliek starp 50 % un 90 % no maksimālā. Ja šo ātrumu var sasniegt ar vairākiem pārnesumiem, tad motoru testē ar augstāko pārnesumu.

2.3.1.2. Paātrināšanas laikā motors jātestē, izmantojot pārnesumu, kurš ļauj sasniegt maksimālo paātrinājumu. Nākamais augstākais pārnesums jāieslēdz vēlākais tad, kad motora apgriezienu skaits ir sasniedzis 110 % no nominālās maksimālās jaudas. Ja motocikls vai mototricikls sasniedz ātrumu 20 km/h ar pirmo pārnesumu vai 35 km/h ar otro pārnesumu, tad pie šiem ātrumiem jāieslēdz nākamais augstākais pārnesums.

Šajos gadījumos nav atļauts pārslēgt citā augstākā pārnesumā. Ja paātrinājuma fāzē pārnesumus pārslēdz pie noteiktiem motocikla vai mototricikla ātrumiem, tad turpmākā vienmērīgā ātruma fāze jāveic ar pārnesumu, kurš motociklam vai mototriciklam ieslēgts vienmērīgā ātruma fāzes sākumā, neatkarīgi no motora apgriezienu skaita.

2.3.1.3. Palēnināšanas laikā nākamais zemākais pārnesums jāieslēdz pirms motors sasniedz faktisko tukšgaitas režīmu un vēlākais tad, kad motora apgriezienu skaits ir samazinājies līdz 30 % no nominālās maksimālās jaudas, atkarībā no tā, kas notiek agrāk. Palēnināšanas laikā nedrīkst ieslēgt pirmo pārnesumu.

2.3.2. Motocikliem vai mototricikliem, kas aprīkoti ar automātisko pārnesumkārbu, testu veic ar ieslēgtu augstāko pārnesumu ("piedziņa"). Akselerators jādarbina tā, lai iegūtu pēc iespējas vienmērīgu paātrinājumu un transmisija pārslēgtu dažādus pārnesumus parastā kārtībā. Piemēro 2.4. iedaļā norādītās pielaides.

2.4. Pielaides

2.4.1. Visās fāzēs ir pieļauta pielaide ± 1 km/h virs vai zem teorētiski noteiktā ātruma. Fāzes maiņās ir atļautas ātruma pielaides, kas pārsniedz noteiktās, ar noteikumu, ka nevienā gadījumā šīs pielaides nav pārsniegtas vairāk kā par 0,5, vienmēr ievērojot 6.5.2. un 6.6.3. iedaļas noteikumus.

2.4.2. Jāpieļauj pielaide ± 0,5 sekundes virs vai zem teorētiskā laika.

2.4.3. Ātruma un laika pielaides kombinē tā, kā norādīts 1. apakšpapildinājumā.

2.4.4. Ciklā nobrauktais attālums jāmēra ar pielaidi ± 2 %.

Dinamometra darbības cikls

Darbības Nr. | Darbība | Fāze | Paātrinājums (m/s2) | Ātrums (km/h) | Katras darbības fāzes ilgums | Cum. laiks (s) | Izmantojamais manuālās pārnesumkārbas pārnesums |

(s) | (s) |

1 | Tukšgaita | 1 | 11 | 11 | 11 | 6 s PM/5 s K [1] |

2 | Paātrinājums | 2 | 1,04 | 0 — 15 | 4 | 4 | 15 | Skatīt 2.3. iedaļā |

3 | Vienmērīgs ātrums | 3 | | 15 | 8 | 8 | 23 |

4 | Palēninājums | 4 | − 0,69 | 15 — 10 | 2 | 5 | 25 |

5 | Palēninājums, sajūgs atslēgts | − 0,92 | 10 — 0 | 3 | 28 | K |

6 | Tukšgaita | 5 | | | 21 | 21 | 49 | 16 s PM/5 s K |

7 | Paātrinājums | 6 | 0,74 | 0 — 32 | 12 | 12 | 61 | Skatīt 2.3. iedaļā |

8 | Vienmērīgs ātrums | 7 | | 32 | 24 | 24 | 85 |

9 | Palēninājums | 8 | − 0,75 | 32 — 10 | 8 | 11 | 93 |

10 | Palēninājums, sajūgs atslēgts | − 0,92 | 10 — 0 | 3 | 96 | K |

11 | Tukšgaita | 9 | | | 21 | 21 | 117 | 16 s PM/5 s K |

12 | Paātrinājums | 10 | 0,53 | 0 — 50 | 26 | 26 | 143 |

13 | Vienmērīgs ātrums | 11 | | 50 | 12 | 12 | 155 | Skatīt 2.3. iedaļā |

14 | Palēninājums | 12 | − 0,52 | 50 — 35 | 8 | 8 | 163 |

15 | Vienmērīgs ātrums | 13 | | 35 | 13 | 13 | 176 |

16 | Palēninājums | 14 | − 0,68 | 35 — 10 | 9 | 12 | 185 | K |

17 | Palēninājums, sajūgs atslēgts | − 0,92 | 10 — 0 | 3 | 188 |

18 | Tukšgaita | 15 | | | 7 | 7 | 195 | 7 s PM |

PM K 3. MOTOCIKLS VAI MOTOTRICIKLS UN DEGVIELA

3.1. Testa motocikls vai mototricikls

3.1.1. Motociklam vai mototriciklam jābūt labā mehāniskajā stāvoklī. Pirms testa tam jābūt iebrauktam un nobraukušam vismaz 1000 km. Laboratorija var nolemt, vai var akceptēt motociklu vai mototriciklu, ar kuru līdz testam nobraukts mazāk nekā 1000 km.

3.1.2. Izpūtējam nedrīkst būt noplūdes, kas var samazināt savāktās gāzes daudzumu, kam jābūt vienādam ar motora izdalītās gāzes daudzumu.

3.1.3. Lai nodrošinātu to, ka karburāciju neietekmē nejauša gaisa ieplūde, var pārbaudīt ieplūdes sistēmas hermētiskumu.

3.1.4. Motocikls vai mototricikls jānoregulē tā, kā norādījis ražotājs.

3.1.5. Laboratorija var pārbaudīt, vai motociklam vai mototriciklam piemīt ražotāja norādītais darba režīms, ka to var izmantot normālai braukšanai un jo īpaši ka to var iedarbināt aukstu un karstu.

3.2. Degviela

Testā jāizmanto standartdegviela, kura definēta IV pielikumā. Ja motoru eļļo ar maisījumu, tad standartdegvielai jāpievieno eļļa, kuras kvalitāti un kvantitāti ieteicis ražotājs.

4. TESTA APRĪKOJUMS

4.1. Dinamometrs

Galvenie dinamometra parametri ir šādi:

Saskare starp veltni un katra dzenošā riteņa riepu:

- veltņa diametrs ≥ 400 mm,

- jaudas absorbcijas līknes vienādojums: testēšanas stendā jābūt iespējamam no sākuma ātruma 12 km/h reģistrēt motora jaudu (ar pielaidi ± 15 %), motociklam vai mototriciklam braucot pa līdzenu ceļu faktiskā bezvējā. Bremžu un stenda iekšējās berzes absorbētā jauda jāaprēķina saskaņā ar 1. papildinājuma 4. apakšpapildinājuma 11. iedaļas noteikumiem, vai bremžu un stenda iekšējās berzes absorbētā jauda ir:

K V3 ± 5 % no K V3 ± 5 % no PV50

- papildu inerces: 10 kg un 10 kg [2].

4.1.1. Faktiski nobraukto attālumu mēra ar apgriezienu skaitītāju, ko darbina bremzes un spararatu piedziņas veltnis.

4.2. Gāzu paraugu ņemšanas un tilpuma mērīšanas iekārta

4.2.1. Diagrammā 2. un 3. apakšpapildinājumā attēlots izplūdes gāzu savākšanas, atšķaidīšanas, paraugu ņemšanas un tilpuma mērīšanas princips testa laikā.

4.2.2. Turpmākajās iedaļās aprakstītas testa iekārtas detaļas (norādīta katras detaļas abreviatūra, ko izmanto shēmās 2. un 3. apakšpapildinājumā). Tehniskais dienests var atļaut izmantot citādu iekārtu, ja ar to iegūst līdzvērtīgus rezultātus:

4.2.2.1. ierīce visu testa laikā radušos izplūdes gāzu savākšanai; parasti tā ir atvērta ierīce, kas saglabā atmosfēras spiedienu izplūdes caurulē(-s). Tomēr var izmantot slēgtu sistēmu, ar noteikumu, ka pretspiediena nosacījumi ir izpildīti (± 1,25 kPa). Gāzes jāsavāc tā, lai testa temperatūrā nenotiek kondensācija, kas var būtiski izmainīt izplūdes gāzu īpašības;

4.2.2.2. caurule (Tu), ar ko savieno izplūdes gāzu savākšanas iekārtu un izplūdes gāzu paraugu ņemšanas sistēmu. Savienošanas caurule un gāzu savākšanas iekārta jāizgatavo no nerūsējoša tērauda vai cita materiāla, ko nesabojās savākto gāzu maisījumu un izturēs to temperatūru;

4.2.2.3. siltuma apmainītājs (Sc), ar ko testa norises laikā var ierobežot atšķaidīto gāzu temperatūras izmaiņas sūkņa ieplūdes daļā uz ± 5 °C. Šis apmainītājs jāaprīko ar iepriekšējas sasildīšanas sistēmu, lai pirms testa sākšanas uzsildītu gāzes līdz darba temperatūrai (ar pielaidi ± 5 °C);

4.2.2.4. pārvietošanas sūknis (P1) ar motora piedziņu atšķaidīto gāzu iesūkšanai, kas var darboties ar dažādiem konstantiem ātrumiem. Sūknim jānodrošina pietiekama tilpuma konstanta plūsma, lai iesūktu visas izplūdes gāzes. Var izmantot arī ierīces ar kritiskās plūsmas Venturi cauruli;

4.2.2.5. ierīce, ar ko var nepārtraukti reģistrēt sūknī ieplūstošās atšķaidītās gāzes temperatūru;

4.2.2.6. paraugu ņemšanas zonde (S3), kura ir pievienota gāzu savākšanas ierīcei no ārpuses un kurā testa norises laikā ar sūkni, filtru un plūsmas mērītāju var savākt atšķaidīšanas gaisa konstantu paraugu;

4.2.2.7. paraugu ņemšanas zonde (S2), kas atrodas pirms pārvietošanas sūkņa un vērsta pret atšķaidīto gāzu plūsmu, lai testa norises laikā ar konstantu plūsmas ātrumu ņemtu maisījuma paraugu, vajadzības gadījumā izmantojot filtru, plūsmas mērītāju un sūkni. Gāzu plūsmas minimālajam ātrumam divās iepriekš aprakstītās paraugu ņemšanas sistēmās jābūt vismaz 150 l/h;

4.2.2.8. divi filtri (F2 un F3), kas novietoti aiz zondēm S2 un S3 maisos savāktajā parauga plūsmā suspendēto cieto daļiņu nofiltrēšanai. Īpaši jāuzmanās, lai nodrošinātu, ka tie nemaina paraugu gāzu sastāvdaļu koncentrācijas;

4.2.2.9. divi sūkņi (P2 un P3) paraugu noņemšanai no zondēm S2 un S3 un maisu Sa un Sb piepildīšanai;

4.2.2.10. divi ar rokām regulējami vārsti (V2 un V3), kas uzstādīti kopā ar sūkņiem P2 un P3 tā, lai regulētu parauga plūsmu maisos;

4.2.2.11. divi rotametri (R2 un R3), kas uzstādīti rindās "zonde, filtrs, sūknis, vārsts, maiss" (attiecīgi S2, F2, P2, V2, Sa un S3, F3, P3, V3, Sb) tā, lai jebkurā laikā var veikt plūsmas parauga vizuālas pārbaudes;

4.2.2.12. hermētiski paraugu ņemšanas maisi atšķaidīšanas gaisa un atšķaidīto gāzu maisījumu savākšanai, kuru ietilpība ir pietiekama, lai nepārtrauktu paraugu ņemšanas normālo plūsmu. Paraugu ņemšanas maisiem jābūt automātiskai noslēgšanas ierīcei, ar ko var ātri un stingri noslēgt vai nu paraugu ņemšanas kontūru, vai analīzes kontūru testa beigās;

4.2.2.13. divi dažāda spiediena manometri (g1 un g2), kas uzstādīti:

g1 — | pirms sūkņa P1, lai mērītu spiediena starpību starp izplūdes gāzu un atšķaidīšanas gaisa maisījumu un atmosfēru, |

g2 — | pirms un aiz sūkņa P1, lai mērītu gāzes plūsmas spiediena pieaugumu; |

4.2.2.14. apgriezienu skaitītājs rotācijas sūkņa P1 apgriezienu skaitīšanai;

4.2.2.15. T-veida vārsti iepriekš aprakstītās paraugu ņemšanas shēmās, lai testa norises laikā novirzītu paraugu plūsmu vai nu atmosfērā, vai atbilstošajos paraugu ņemšanas maisos. Jāizmanto ātras darbības vārsti. Tie jāizgatavo no materiāliem, kas neietekmē gāzu sastāvu; to iztukšošanas šķērsgriezumam un formai jābūt tādiem, lai cik vien tehniski iespējams samazinātu slodzes zudumus.

4.3. Analītiskās iekārtas

4.3.1. Ogļūdeņražu koncentrācijas mērīšana

4.3.1.1. Nesadegušu ogļūdeņražu koncentrācijas mērīšanai paraugos, kas testa laikā savākti maisos Sa un Sb, izmanto liesmas jonizācijas analizatoru.

4.3.2. CO un CO2 koncentrācijas mērīšana

4.3.2.1. Oglekļa oksīda CO un oglekļa dioksīda CO2 koncentrācijas mērīšanai paraugos, kas testa laikā savākti maisos Sa un Sb, izmanto nedispersīvas infrasarkanās absorbcijas analizatoru.

4.3.3. NOx koncentrācijas mērīšana

4.3.3.1. Slāpekļa oksīdu (NOx) koncentrācijas mērīšanai paraugos, kas testa laikā savākti maisos Sa un Sb, izmanto hemiluminiscences analizatoru.

4.4. Instrumentu un mērījumu precizitāte

4.4.1. Tā kā bremzes kalibrē atsevišķā testā, tām nav jānorāda dinamometra precizitāte. Rotējošu masu kopējā inerce, ieskaitot veltņus un bremzes rotējošo daļu (skatīt 5.2. iedaļu), jānorāda ar precizitāti ± 2 %.

4.4.2. Motocikla vai mototricikla ātrumu mēra atbilstīgi to veltņu griešanās ātrumam, kas pievienoti bremzēm un spararatiem. Ātrums no 0 līdz 10 km/h jāmēra ar precizitāti ± 2 km/h un ātrums virs 10 km/h — ar precizitāti ± 1 km/h.

4.4.3. Temperatūra, kas minēta 4.2.2.5. iedaļā, jāmēra ar precizitāti ± 1 °C. Temperatūra, kas minēta 6.1.1. iedaļā, jāmēra ar precizitāti ± 2 °C.

4.4.4. Atmosfēras spiediens jāmēra ar precizitāti ± 0,133 kPa.

4.4.5. Sūknī P1 ieplūstošās atšķaidītās gāzes maisījuma spiediena pazeminājums salīdzinājumā ar atmosfēras spiedienu jāmēra ar precizitāti ± 0,4 kPa. Atšķaidītās gāzes spiediena starpība daļās pirms un aiz sūkņa P1 (skatīt 4.2.2.13. iedaļā) jāmēra ar precizitāti ± 0,4 kPa.

4.4.6. Tilpumam, ko pārvieto sūknis P1 vienā apgriezienā, un pārvietošanas vērtībai pie mazākā iespējamā sūkņa apgriezienu skaita, kuru reģistrējis apgriezienu skaitītājs, jānodrošina iespēja noteikt testa laikā ar sūkni P1 pārvietoto izplūdes gāzu un atšķaidīšanas gaisa maisījumu ar precizitāti ± 2 %.

4.4.7. Neatkarīgi no standarta gāzu noteikšanas precizitātes analizatoru mērīšanas diapazonam jābūt saderīgam ar precizitāti, kāda vajadzīga, lai mērītu dažādu piesārņotāju saturu ar precizitāti ± 3 %.

Liesmas jonizācijas analizatoram, ar ko mēra ogļūdeņražu koncentrācijas, jāsasniedz 90 % no pilnas skalas ātrāk nekā vienā sekundē.

4.4.8. Standarta (kalibrēšana) gāzes saturs nedrīkst atšķirties no katras gāzes etalonvērtības vairāk par ± 2 %. Par šķīdinātāju jāizmanto slāpeklis.

5. TESTA SAGATAVOŠANA

5.1. Bremžu noregulēšana

5.1.1. Bremzes jānoregulē tā, lai motocikla vai mototricikla ātrums uz līdzena un sausa ceļa vienmērīgā ātruma fāzē ir starp 45 km/h un 55 km/h.

5.1.2. Bremzes noregulē šādi:

5.1.2.1. Degvielas padeves ierīcei ir uzstādīts regulējams aizturis, lai noturētu maksimālo ātrumu starp 45 km/h un 55 km/h. Motocikla vai mototricikla ātrumu mēra ar tahometru vai izsecina, mērot laiku noteiktā attālumā uz līdzena un sausa ceļa abos virzienos ar noslēgtu aizturi.

Mērīšana jāatkārto vismaz trīs reizes abos virzienos un jāveic vismaz 200 m attālumā ar pietiekami garu paātrināšanas attālumu. Aprēķina vidējo ātrumu.

5.1.2.2. Var izmantot arī citas sistēmas, lai mērītu transportlīdzekļa piedziņai vajadzīgo jaudu (piemēram, transmisijas griezes momenta mērīšana, palēninājuma mērīšana, utt.).

5.1.2.3. Motocikli vai mototricikli jāpievieno dinamometram un bremzes jānoregulē tā, lai iegūtu tādu pašu ātrumu kā tas, ko sasniedz testā uz ceļa (ar degvielas regulēšanas ierīci aiztures stāvoklī un tādu pašu pārnesumu). Šis bremžu noregulējums jāsaglabā visā testā. Kad bremzes ir noregulētas, degvielas regulēšanas ierīci noņem.

5.1.2.4. Bremzes ir atļauts noregulēt pēc testiem uz ceļa tikai tad, ja barometra spiediena starpība starp ceļu un telpām, kurās dinamometrs ir novietots, nepārsniedz ± 1,33 kPa un gaisa temperatūru starpība nav lielāka par ± 8 °C.

5.1.3. Ja iepriekšminētā metode nav piemērojama, tad dinamometrs jāiestata saskaņā ar vērtībām 5.2. iedaļas tabulā. Tabulā parādītas jaudas vērtības kā atskaites masas funkcija ātrumā 50 km/h. Jaudu nosaka, izmantojot 4. apakšpapildinājumā aprakstīto metodi.

5.2. Motocikla vai mototricikla nosacītās inerces pielāgošana pārveidotāja inercei

Izmanto vienu vai vairākus spararatus, lai iegūtu rotējošo masu kopējo inerci, kas ir proporcionāla mopēda atskaites masai šādās robežās.

Atskaites masa RM (kg) | Nosacītā inerce (kg) | Absorbētā jauda (kW) |

RM ≤ 105 | 100 | 0,88 |

105 < RM ≤ 115 | 110 | 0,90 |

115 < RM ≤ 125 | 120 | 0,91 |

125 < RM ≤ 135 | 130 | 0,93 |

135 < RM ≤ 150 | 140 | 0,94 |

150 < RM ≤ 165 | 150 | 0,96 |

165 < RM ≤ 185 | 170 | 0,99 |

185 < RM ≤ 205 | 190 | 1,02 |

205 < RM ≤ 225 | 210 | 1,05 |

225 < RM ≤ 245 | 230 | 1,09 |

245 < RM ≤ 270 | 260 | 1,14 |

270 < RM ≤ 300 | 280 | 1,17 |

300 < RM ≤ 330 | 310 | 1,21 |

330 < RM ≤ 360 | 340 | 1,26 |

360 < RM ≤ 395 | 380 | 1,33 |

395 < RM ≤ 435 | 410 | 1,37 |

435 < RM ≤ 480 | 450 | 1,44 |

480 < RM ≤ 540 | 510 | 1,50 |

540 < RM ≤ 600 | 570 | 1,56 |

600 < RM ≤ 650 | 620 | 1,61 |

650 < RM ≤ 710 | 680 | 1,67 |

710 < RM ≤ 770 | 740 | 1,74 |

770 < RM ≤ 820 | 800 | 1,81 |

820 < RM ≤ 880 | 850 | 1,89 |

880 < RM ≤ 940 | 910 | 1,99 |

940 < RM ≤ 990 | 960 | 2,05 |

990 < RM ≤ 1050 | 1 020 | 2,11 |

1050 < RM ≤ 1110 | 1 080 | 2,18 |

1110 < RM ≤ 1160 | 1 130 | 2,24 |

1160 < RM ≤ 1220 | 1 190 | 2,30 |

1220 < RM ≤ 1280 | 1 250 | 2,37 |

1280 < RM ≤ 1330 | 1 300 | 2,42 |

1330 < RM ≤ 1390 | 1 360 | 2,49 |

1390 < RM ≤ 1450 | 1 420 | 2,54 |

1450 < RM ≤ 1500 | 1 470 | 2,57 |

1500 < RM ≤ 1560 | 1 530 | 2,62 |

1560 < RM ≤ 1620 | 1 590 | 2,67 |

1620 < RM ≤ 1670 | 1 640 | 2,72 |

1670 < RM ≤ 1730 | 1 700 | 2,77 |

1730 < RM ≤ 1790 | 1 760 | 2,83 |

1790 < RM ≤ 1870 | 1 810 | 2,88 |

1870 < RM ≤ 1980 | 1 930 | 2,97 |

1980 < RM ≤ 2100 | 2 040 | 3,06 |

2100 < RM ≤ 2210 | 2 150 | 3,13 |

2210 < RM ≤ 2320 | 2 270 | 3,20 |

2320 < RM ≤ 2440 | 2 380 | 3,34 |

2440 < RM | 2 490 | 3,48 |

5.3. Motocikla vai mototricikla sagatavošana

5.3.1. Pirms testa motocikls vai mototricikls jātur telpā, kur temperatūra ir relatīvi konstanta starp 20 °C un 30 °C. Tas jāturpina, kamēr motora eļļas un dzesētāja, ja tāds ir, temperatūra ir līdzvērtīga telpas temperatūrai ar precizitāti ± 2 K. Pēc tam motoru 40 sekundes darbina tukšgaitā un pirms izplūdes gāzu savākšanas veic divus pilnus ciklus.

5.3.2. Lai veiktu bremžu noregulēšanas iepriekšējo testu uz autoceļa, spiedienam riepās jābūt tādam, kādu norādījis ražotājs. Tomēr, ja veltņu diametrs ir mazāks nekā 500 mm, spiedienu riepās var palielināt par 30-50 %.

5.3.3. Masa uz dzenošo riteni ir tāda pati kā motociklam vai mototriciklam normālos braukšanas apstākļos, ja vadītājs sver 75 kg.

5.4. Analītiskās aparatūras kalibrēšana

5.4.1. Analizatoru kalibrēšana

Gāzes daudzumu pie spiediena, kāds noteikts iekārtas pareizai darbībai, ievada analizatorā ar plūsmas mērītāju un iztukšošanas mērinstrumentu, kas uzstādīti uz katras pudeles. Aparatūra jānoregulē tā, lai par stabilu apzīmētu vērtību, kuru uzrāda standarta gāzes pudele. Sākot no noregulējuma ar maksimālā satura pudeli, zīmē analizatora noviržu līkni kā dažādu izmantoto standarta gāzes pudeļu satura funkciju. Liesmas jonizācijas analizatoru regulārai kalibrēšanai, kas jāveic vismaz reizi mēnesī, izmanto gaisa un propāna (vai heksāna) maisījumus ar ogļūdeņradi nominālajās koncentrācijās 50 % un 90 % no pilnas skalas. Nedispersīvas infrasarkanās absorbcijas analizatoru regulārai kalibrēšanai slāpekļa maisījumus attiecīgi ar CO un CO2 mēra nominālām koncentrācijām 10 %, 40 %, 60 %, 85 % un 90 % no pilnas skalas. Hemiluminiscences NOx analizatora kalibrēšanai izmanto slāpekļa oksīda (N2O) maisījumus, kas atšķaidīti slāpeklī, ar nominālo koncentrāciju 50 % un 90 % no pilnas skalas. Testa kalibrēšanai, kas jāveic pirms katras testu sērijas, visu triju veidu analizatoriem jāizmanto maisījumi, kuri satur mērāmās gāzes 80 % koncentrācijā no pilnas skalas. Lai atšķaidītu 100 % kalibrēšanas gāzi līdz vajadzīgajai koncentrācijai, var izmantot atšķaidīšanas ierīci.

6. PROCEDŪRA TESTIEM AR DINAMOMETRU

6.1. Cikla veikšanas īpašie nosacījumi

6.1.1. Visā testa laikā temperatūrai dinamometra stenda atrašanās vietā jābūt starp 20 un 30 °C un jābūt pēc iespējas tuvākai temperatūrai motocikla vai mototricikla sagatavošanas telpās.

6.1.2. Testu laikā motociklam vai mototriciklam jāatrodas pēc iespējas horizontāli, lai novērstu degvielas vai motora eļļas nenormālu sadali.

6.1.3. Pirmā 40 sekundes ilgā tukšgaitas perioda beigās (skatīt 6.2.2. iedaļā) uz motociklu vai mototriciklu virza mainīga ātruma gaisa plūsmu. Tad veic divus pilnus ciklus, kuros savāc izplūdes gāzes. Ventilēšanas sistēmā jāiekļauj mehānisms, kas regulē stenda veltņa ātrumu tā, ka diapazonā no 10 km/h līdz 50 km/h lineārais gaisa ātrums pūtēja atverē ir līdzvērtīgs veltņa relatīvajam ātrumam ar 10 % tuvinājumu. Gaisa ātrums var būt vienāds ar nulli, ja veltņa ātrums ir mazāks par 10 km/h. Gaisa pūtēja ierīces galam jābūt šādiem parametriem:

i) virsmas laukums vismaz 0,4 m2;

ii) apakšējā mala starp 0,15 un 0,20 m virs zemes;

iii) attālums no motocikla vai mototricikla gabarītu malas starp 0,3 un 0,45 m.

6.1.4. Veicot testu, attēlo ātrumu pret laiku, lai pārbaudītu, vai cikli tiek veikti pareizi.

6.1.5. Var reģistrēt dzesēšanas ūdens un kartera eļļas temperatūru.

6.2. Motora palaišana

6.2.1. Pēc tam, kad ir veiktas sākotnējās darbības ar gāzu savākšanas, atšķaidīšanas, analīzes un mērīšanas iekārtu (skatīt 7.1. iedaļu), motoru palaiž ar ierīcēm, kādas paredzētas saskaņā ar ražotāja instrukcijām, piemēram, droseļvārstu, startera vārstu utt.

6.2.2. Motors jādarbina tukšgaitā maksimāli 40 sekundes. Pirmais cikls sākas tad, kad sāk noņemt paraugus un mērīt sūkņa rotāciju.

6.3. Manuālā droseļvārsta lietošana

Droseļvārsts jāizslēdz tiklīdz iespējams un principā pirms paātrināšanas no 0 līdz 50 km/h. Ja šī prasība nav izpildāma, tad jānorāda faktiskais izslēgšanas moments. Droseļvārsts jāregulē saskaņā ar ražotāja instrukcijām.

6.4. Tukšgaita

6.4.1. Manuālā pārnesumkārba:

6.4.1.1. tukšgaitas periodos sajūgam jābūt iedarbinātam un pārnesumam jābūt neitrālā pozīcijā;

6.4.1.2. lai varētu paātrināt saskaņā ar normālu ciklu, transportlīdzeklim pēc attiecīgā tukšgaitas perioda jāieslēdz pirmais pārnesums ar atslēgtu sajūgu piecas sekundes pirms paātrināšanas;

6.4.1.3. cikla sākumā pirmais tukšgaitas periods sastāv no sešām sekundēm tukšgaitā ar neitrālu pārnesumu un iedarbinātu sajūgu un piecām sekundēm ar pirmo pārnesumu un atslēgtu sajūgu;

6.4.1.4. katrā ciklā tukšgaitas periodiem attiecīgie laiki ir 16 sekundes ar neitrālu pārnesumu un piecas sekundes ar pirmo pārnesumu un atslēgtu sajūgu;

6.4.1.5. cikla pēdējais tukšgaitas periods sastāv no septiņām sekundēm ar neitrālu pārnesumu un iedarbinātu sajūgu.

6.4.2. Pusautomātiskā pārnesumkārba:

jāievēro ražotāja instrukcijas braukšanai pilsētā vai, ja tādu nav, manuālo pārnesumkārbu instrukcijas.

6.4.3. Automātiskā pārnesumkārba:

pārslēgs testa laikā nav jādarbina, ja vien ražotājs nav norādījis citādi. Pēdējā gadījumā piemēro manuālās pārnesumkārbas procedūru.

6.5. Paātrinājumi

6.5.1. Paātrināšanas jāizpilda tā, lai nodrošinātu, ka paātrinājums visu laiku ir pēc iespējas konstants.

6.5.2. Ja motocikla vai mototricikla paātrināšanas spējas nav pietiekamas, lai veiktu paātrinājuma ciklus ar noteiktajām pielaidēm, motocikls vai mototricikls jādarbina ar pilnīgi atvērtu droseli līdz sasniedz ciklam noteikto ātrumu; tad ciklu var turpināt parasti.

6.6. Palēninājumi

6.6.1. Vienmēr palēnina ar pilnīgi noslēgtu droseli un ieslēgtu sajūgu. Motors jāizslēdz, kad ātrums ir 10 km/h.

6.6.2. Ja palēnināšanas periods ir ilgāks nekā noteikts attiecīgai fāzei, tad cikla ievērošanai jālieto transportlīdzekļa bremzes.

6.6.3. Ja palēnināšanas periods ir īsāks nekā noteikts attiecīgai fāzei, tad atjauno teorētiskā cikla laika noteikšanu, apvienojot tukšgaitas periodu ar nākošo tukšgaitu. Šajā gadījumā nepiemēro 2.4.3. iedaļu.

6.6.4. Palēnināšanas perioda beigās (motocikla vai mototricikla apturēšana uz veltņa) ieslēdz neitrālā pārnesumā un ieslēdz sajūgu.

6.7. Vienmērīgi ātrumi

6.7.1. Pārejot no paātrināšanas uz nākošo vienmērīgo ātrumu, jānovērš "sūknēšana" vai droseles noslēgšana.

6.7.2. Konstanta ātruma periodi jāsasniedz, turot akseleratoru nemainīgā stāvoklī.

7. EMISIJU PARAUGU ŅEMŠANAS, ANALĪZES UN TILPUMA MĒRĪŠANAS PROCEDŪRAS

7.1. Pirms motocikla vai mototricikla palaišanas veicamās darbības

7.1.1. Paraugu savākšanas maisus Sa un Sb iztukšo un cieši aiztaisa.

7.1.2. Rotācijas sūkni P1 iedarbina, nepalaižot apgriezienu skaitītāju.

7.1.3. Paraugu noņemšanas sūkņus P2 un P3 iedarbina ar vārstiem, kas motora izdalītās gāzes izlaiž atmosfērā; plūsma caur vārstiem V2 un V3 ir regulējama.

7.1.4. Iedarbina temperatūras T un spiediena g1 un g2 reģistrēšanas ierīces.

7.1.5. Apgriezienu skaitītāju CT un veltņa apgriezienu skaitītāju iestata uz nulli.

7.2. Paraugu ņemšanas un tilpuma mērīšanas sākums

7.2.1. Pēc iepriekšējā 40 sekundes ilgā tukšgaitas perioda un diviem sagatavošanas cikliem (pirmā cikla pirmais moments) 7.2.2. līdz 7.2.5. iedaļā norādītās darbības veic vienlaicīgi.

7.2.2. Novirzīšanas vārsti ir noregulēti, lai nepārtraukti ar zondēm S2 un S3 savāktu maisos Sa un Sb paraugus, kas pirms tam izlaisti atmosfērā.

7.2.3. Testa sākuma moments ir norādīts analogos grafikos, kuros reģistrē temperatūras mērinstrumenta T un spiediena mērinstrumentu g1 un g2 rezultātus.

7.2.4. Tiek palaists skaitītājs, kas reģistrē sūkņa P1 kopējo apgriezienu skaitu.

7.2.5. Tiek iedarbināta 6.1.3. iedaļā minētā ierīce, kas virza gaisa plūsmu uz motociklu vai mototriciklu.

7.3. Paraugu ņemšanas un tilpuma mērīšanas beigas

7.3.1. Ceturtā testa cikla beigās vienlaicīgi veic darbības, kas aprakstītas 7.3.2. līdz 7.3.5. iedaļā.

7.3.2. Novirzīšanas vārsti jānoregulē, lai noslēgtu maisus Sa un Sb un izlaistu atmosfērā paraugus, kas iesūkti ar sūkņiem P2 un P3 caur zondēm S2 un S3.

7.3.3. Testa beigu moments jānorāda 7.2.3. iedaļā minētos analogos grafikos.

7.3.4. Apstādina sūkņa P1 apgriezienu skaitītāju.

7.3.5. Tiek apstādināta 6.1.3. iedaļā minētā ierīce, kas virza gaisa plūsmu uz motociklu vai mototriciklu.

7.4. Maisos savākto paraugu analīzes

Tiklīdz iespējams un ne vēlāk kā 20 minūtes pēc testu beigām jāveic analīzes, lai noteiktu:

- ogļūdeņražu, oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu un oglekļa dioksīda koncentrācijas maisā Sb savāktajā atšķaidīšanas gaisa paraugā;

- ogļūdeņražu, oglekļa oksīda, slāpekļa oksīdu un oglekļa dioksīda koncentrācijas maisā Sa savāktajā atšķaidīto izplūdes gāzu paraugā.

7.5. Nobrauktā attāluma mērīšana

Faktiski nobraukto attālumu S, kas izteikts km, iegūst, reizinot kopējo apgriezienu skaitu, kuru rāda apgriezienu skaitītājs, ar veltņa apkārtmēru (skatīt 4.1.1. iedaļā).

8. EMITĒTO GĀZVEIDA PIESĀRŅOTĀJU DAUDZUMU NOTEIKŠANA

8.1. Testā emitētās oglekļa oksīda gāzes masu aprēķina pēc šādas formulas:

CO

=

· V · d

·

CO

10

,

kur

8.1.1. COM ir testā emitētā oglekļa oksīda masa, kas izteikta g/km;

8.1.2. S ir attālums, kas definēts 7.5. iedaļā;

8.1.3. dCO ir oglekļa oksīda blīvums 0 °C temperatūrā un 101,33 kPa (= 1,250 kg/m3) spiedienā;

8.1.4. COc ir oglekļa oksīda tilpuma koncentrācija atšķaidītās gāzes, kas izteikta ppm un koriģēta, lai ņemtu vērā atšķaidīšanas gaisa piesārņojumu:

CO

= CO

− CO

,

kur

8.1.4.1. COe ir oglekļa oksīda koncentrācija maisā Sb savāktajā atšķaidītās gāzes paraugā, ko mēra ppm;

8.1.4.2. COd ir oglekļa oksīda koncentrācija maisā Sa savāktajā atšķaidīšanas gaisa paraugā, ko mēra ppm;

8.1.4.3. DF ir 8.4. iedaļā norādītais koeficients.

8.1.5. V ir atšķaidītās gāzes kopējais tilpums standarttemperatūrā 0 °C (273 °K) un standartspiedienā 101,33 kPa, izteikts m3/testa:

V = V

·

N

· 273

101,33 ·

,

kur

8.1.5.1. Vo ir gāzes tilpums, ko pārvieto sūknis P1 vienā apgriezienā un kas izteikts m3/apgriezienu sk. Šis tilpums ir sūkņa ieplūdes un izplūdes daļu atšķirīgo spiedienu funkcija;

8.1.5.2. N ir sūkņa P1 apgriezienu skaits četros testa ciklos;

8.1.5.3. Pa ir atmosfēras spiediens, kas izteikts kPa;

8.1.5.4. Pi ir kPa izteikta spiediena pazeminājuma vidējā vērtība četros ciklos sūkņa P1 ieplūdes daļā;

8.1.5.5. Tp ir atšķaidītās gāzes temperatūra četros ciklos, ko mēra sūkņa P1 ieplūdes daļā.

8.2. Motocikla vai mototricikla izplūdes testā emitēto nesadegušo ogļūdeņražu masu aprēķina pēc šādas formulas:

HC

=

· V · d

·

HC

10

,

kur

8.2.1. HCM ir testā emitētā ogļūdeņražu masa, kas izteikta g/km;

8.2.2. S ir attālums, kas definēts 7.5. iedaļā;

8.2.3. dHC ir ogļūdeņražu blīvums temperatūrā 0 °C un spiedienā 101,33 kPa (vidējai oglekļa attiecībai pret ūdeņradi 1:1,85) (= 0,619 kg/m3);

8.2.4. HCc ir atšķaidīto gāzu koncentrācija, kas izteikta oglekļa ekvivalenta ppm (piemēram, propāna koncentrācija reizināta ar 3) un koriģēta, lai ņemtu vērā atšķaidīšanas gaisu:

HC

= HC

− HC

,

kur

8.2.4.1. HCe ir ogļūdeņražu koncentrācija maisā Sb savāktajā atšķaidīto gāzu paraugā, kas izteikta oglekļa ekvivalenta ppm;

8.2.4.2. HCd ir ogļūdeņražu koncentrācija maisā Sa savāktajā atšķaidīšanas gaisa paraugā, kas izteikta oglekļa ekvivalenta ppm;

8.2.4.3. DF ir 8.4. iedaļā norādītais koeficients;

8.2.5. V ir kopējais tilpums (skatīt 8.1.5. iedaļu).

8.3. Motocikla vai mototricikla izplūdes testā emitēto slāpekļa oksīdu masu aprēķina pēc šādas formulas:

NO

=

· V · d

·

NO

· K

10

,

kur

8.3.1. NOxM ir testā emitēto slāpekļa oksīdu masa, kas izteikta g/km;

8.3.2. S ir attālums, kas definēts 7.5. iedaļā;

8.3.3. dNO2 ir slāpekļa oksīdu blīvums izplūdes gāzēs, kas izteikts NO2 ekvivalentos, temperatūrā 0 °C un spiedienā 101,33 kPa (= 2,05 kg/m3);

8.3.4. NOxc ir slāpekļa oksīdu koncentrācija atšķaidītās gāzēs, kas izteikta ppm un koriģēta, lai ņemtu vērā atšķaidīšanas gaisu:

NO

= NO

− NO

,

kur

8.3.4.1. NOxe ir slāpekļa oksīdu koncentrācija maisā Sa savāktajā atšķaidīto gāzu paraugā, kas izteikta ppm;

8.3.4.2. NOxd ir slāpekļa oksīdu koncentrācija maisā Sb savāktajā atšķaidīšanas gaisa paraugā, kas izteikta ppm;

8.3.4.3. DF ir 8.4. iedaļā norādītais koeficients;

8.3.5. Kh ir mitruma korekcijas koeficients:

Kh =

1 − 0,0329

,

kur

8.3.5.1. H ir absolūtais mitrums, izteikts gramos ūdens kilogramā sausa gaisa:

H =

Pa − Pd

,

kur

8.3.5.1.1. U ir mitruma saturs, kas izteikts procentos;

8.3.5.1.2. Pd ir piesātināta ūdens tvaika spiediens testa temperatūrā, kas izteikts kPa;

8.3.5.1.3. Pa ir atmosfēras spiediens, kas izteikts kPa.

8.4. DF ir koeficients, ko izsaka ar šādu formulu:

DF =

CO

+ 0,5 CO + HC

,

kur

8.4.1. CO, CO2 un HC ir oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda un ogļūdeņražu koncentrācijas, kas izteiktas procentuāli no maisā Sa savāktā atšķaidīto gāzu parauga.

1. apakšpapildinājums

Motora darba cikls I veida testā

+++++ TIFF +++++

2. apakšpapildinājums

Izplūdes gāzu savākšanas sistēmas 1. paraugs

+++++ TIFF +++++

3. apakšpapildinājums

Izplūdes gāzu savākšanas sistēmas 2. paraugs

+++++ TIFF +++++

4. apakšpapildinājums

Metode motociklu vai mototriciklu jaudas absorbcijas ceļā kalibrēšanai ar dinamometru

Šajā apakšpapildinājumā aprakstīta metode, ko izmanto, lai noteiktu jaudas absorbciju ceļā, izmantojot dinamometru.

Absorbētā jauda, ko mēra ceļā, ietver absorbēto jaudu berzes dēļ un absorbēto jaudu jaudas absorbcijas ierīcē. Dinamometrs tiek darbināts pārsniedzot testa ātrumu diapazonu. Ierīci, ko izmanto dinamometra aktivizēšanai, atvieno no stenda, un veltņa(-u) rotācijas ātrums samazinās.

Ierīces kinētiskā enerģija samazinās dinamometra jaudas absorbcijas un dinamometra berzes dēļ. Šajā metodē neievēro veltņa iekšējās berzes izmaiņas, ko rada motocikla vai mototricikla rotējošā masa. Dinamometram ar diviem veltņiem neņem vērā starpību starp laikiem, kuros apstājas bezpiedziņas aizmugurējais veltnis un priekšējais veltnis ar motora piedziņu.

Ir šādas procedūras:

1. Veltņa rotācijas ātrumu mēra tad, ja tas jau nav bijis izmērīts. Var izmantot papildu mērīšanas riteni, apgriezienu skaitītāju vai citu metodi.

2. Motociklu vai mototriciklu pievieno pie dinamometra vai izmanto citu metodi, lai iegūtu dinamometra funkciju.

3. Īpašas kategorijas motocikla vai mototricikla masas iegūšanai pievieno spararatu vai jebkādas citas inerces modelēšanas sistēmas.

4. Dinamometru noregulē ātrumam 50 km/h.

5. Absorbētā jauda tiek reģistrēta.

6. Dinamometru noregulē ātrumam 60 km/h.

7. Dinamometra aktivizēšanai izmantotā ierīce tiek atvienota.

8. Tiek reģistrēts laiks, kurā dinamometrs samazina ātrumu no 55 km/h līdz 45 km/h.

9. Jaudas absorbcijas ierīcei noregulē citu līmeni.

10. Posmus, kas aprakstīti no 4. līdz 9. punktam atkārto tik bieži, cik vajadzīgs, lai aptvertu izmantotās jaudas diapazonu.

11. Absorbēto jaudu aprēķina pēc šādas formulas:

P

=

M

=

0,03858 M

1t

kur

Pd = jauda (kW),

M1 = nosacītā inerce (kg),

V1 = sākuma ātrums (m/s) (55 km/h = 15,28 m/s),

V2 = beigu ātrums (m/s) (45 km/h = 12,50 m/s),

t = laiks, kurā veltnis samazina ātrumu no 55 km/h līdz 45 km/h.

12. Dinamometra absorbētā jauda parādīta diagrammā saskaņā ar tālāk 4. fāzē minēto jaudu testa ātrumam 50 km/h.

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

II veida tests

(oglekļa oksīda emisijas mērīšana tukšgaitas režīmā)

1. IEVADS

II pielikuma 2.2.1.2. iedaļā noteiktā II veida testa procedūra.

2. MĒRĪŠANAS NOSACĪJUMI

2.1. Izmantojamā degviela ir noteikta IV pielikumā.

2.2. Oglekļa oksīda tilpuma koncentrācija jāmēra tūlīt pēc I veida testa ar motoru tukšgaitas režīmā.

2.3. Motocikliem vai mototricikliem ar manuālu vai pusautomātisku pārnesumkārbu testu veic ar pārnesumkārbas sviru "neitrālā" pozīcijā un iedarbinātu sajūgu.

2.4. Motocikliem vai mototricikliem ar automātisku transmisiju testa laikā pārslēgs ir pozīcijā "nulle" vai "stāvvieta".

3. GĀZU PARAUGU ŅEMŠANA

3.1. Izplūdes atvere jāaprīko ar pietiekami hermētisku pagarinājumu, lai izplūdes gāzu paraugu ņemšanas zondi var ievietot vismaz 60 cm, nepalielinot pretspiedienu vairāk kā par 1,25 kPa un neietekmējot motocikla vai mototricikla darbību. Tomēr pagarinājuma formai jābūt tādai, lai paraugu ņemšanas zondes atrašanās vietā nepieļautu jūtamu izplūdes gāzu atšķaidīšanu ar gaisu. Ja motocikls vai mototricikls ir aprīkots ar vairākām izplūdes caurulēm, tad šīs caurules vai nu ir jāsavieno kopējā caurulē, vai arī oglekļa oksīda koncentrācijas jātestē katrā caurulē un par mērīšanas rezultātiem jāņem šo koncentrāciju aritmētiskais vidējais.

3.2. CO (CCO) un CO2 (CCO2) koncentrācijas nosaka, nolasot instrumentu vai reģistrēšanas ierīču rezultātus un izmantojot atbilstošās kalibrēšanas tabulas.

3.3. Koriģētā oglekļa oksīda koncentrācija divtaktu motoriem ir:

C

corr = C

C

+ C

3.4. Koriģētā oglekļa oksīda koncentrācija četrtaktu motoriem ir:

C

corr = C

C

+ C

3.5. CCO koncentrācija (3.2. iedaļa), kas novērtēta saskaņā ar 3.3. vai 3.4. iedaļā norādīto formulu, nav jākoriģē, ja novērtēto koncentrāciju summa (CCO + CCO2) ir 10 vai vairāk divtaktu motoriem, vai 15 vai vairāk četrtaktu motoriem.

III PIELIKUMS

SPECIFIKĀCIJAS PASĀKUMIEM, KAS JĀVEIC PRET TĀDU MOTOCIKLU UN MOTOTRICIKLU RADĪTO GAISA PIESĀRŅOŠANU, KAS APRĪKOTI AR KOMPRESIJAS AIZDEDZES MOTORU

1. DEFINĪCIJA

Šajā nodaļā:

1.1. "Transportlīdzekļa tips" ir mehāniskie transportlīdzekļi, kas neatšķiras pēc V pielikumā definētajiem būtiskajiem transportlīdzekļa un motora parametriem.

2. TESTU SPECIFIKĀCIJAS

2.1. Vispārīgas piezīmes

Detaļas, kas var ietekmēt gāzveida piesārņotāju emisiju, jāprojektē, jākonstruē un jāmontē tā, lai transportlīdzeklis, normāli lietojot, neraugoties uz vibrācijām, kurām tas var būt pakļauts, atbilstu šā pielikuma prasībām.

2.2. Aukstās palaišanas ierīces specifikācijas

2.2.1. Aukstās palaišanas ierīce jāprojektē un jākonstruē tā, lai tā nevarētu turpināt darboties vai tikt palaista tad, kad motors normāli darbojas.

2.2.2. Šā pielikuma 2.2.1. iedaļas noteikumus nepiemēro, ja ir izpildīti viens vai vairāki šādi nosacījumi.

2.2.2.1. Laikā, kad aukstās palaišanas ierīce darbojas, nostabilizētas darbības motora emitēto gāzu gaismas absorbcijas koeficientam, ko mēra ar 1. papildinājumā noteikto procedūru, jābūt 3. papildinājumā norādītajās robežās.

2.2.2.2. Aukstās palaišanas ierīces darbības turpināšanās pēc pieņemama laika izraisa motora noslāpšanu.

2.3. Specifikācijas attiecībā uz redzamu piesārņotāju emisiju

2.3.1. Tipa apstiprināšanai iesniegta transportlīdzekļa redzamu piesārņotāju emisiju mēra, izmantojot 1. un 2. papildinājumā aprakstītās metodes, kas attiecīgi apraksta vienmērīgas darbības testus un brīva paātrinājuma testus.

2.3.2. Redzamu piesārņotāju emisija, ko mēra pēc 1. papildinājumā aprakstītās metodes, nedrīkst pārsniegt 3. papildinājumā noteiktās robežas.

2.3.3. Motoram ar turbokompresoru absorbcijas koeficients, ko mēra paātrinājumā ar neitrālu pārnesumu, nedrīkst pārsniegt tās 3. papildinājumā noteiktās robežas nominālās plūsmas vērtībai, kuras atbilst vienmērīgas darbības testā mērīts maksimālās absorbcijas koeficients plus 0,5 m−1.

2.3.4. Atļauts izmantot līdzvērtīgu mērīšanas iekārtu. Ja izmanto citādu iekārtu, kas nav aprakstīta 4. papildinājumā, tad jāpierāda tās līdzvērtība attiecīgā motora tipam.

3. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

3.1. Ražojuma atbilstības kontrolē piemēro Direktīvas 92/61/EEK VI pielikuma 1. punkta prasības.

3.2. Lai pārbaudītu atbilstību, kā noteikts 3.1. iedaļā, ņem sērijveida transportlīdzekli.

3.3. Transportlīdzekļa atbilstību apstiprinātajam tipam pārbauda, pamatojoties uz aprakstu apstiprinājuma veidlapā. Turklāt pārbaudes testus veic šādos nosacījumos.

3.3.1. Neiebrauktam transportlīdzeklim veic 2. papildinājumā noteikto testu brīvā paātrinājumā.

Uzskata, ka transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam tipam, ja noteiktais absorbcijas koeficients nepārsniedz apstiprinājuma veidlapā norādītā absorbcijas koeficienta koriģēto vērtību vairāk kā par 0,5 m−1. Pēc ražotāja lūguma labāk nekā standartdegvielu var izmantot tirdzniecībā pieejamo degvielu. Strīdus gadījumā jāizmanto standartdegviela.

3.3.2. Ja 3.3.1. iedaļā minētajā testā noteiktais skaitlis pārsniedz apstiprinājuma veidlapā norādīto skaitli vairāk nekā par 0,5 m−1, tad transportlīdzekļa motoram veic testu vienmērīgā ātrumā visā pilnas slodzes līknē, kā noteikts 1. papildinājumā. Redzamās emisijas robežas nedrīkst pārsniegt 3. papildinājumā noteiktās robežas.

1. papildinājums

Nostabilizētas darbības tests visā pilnas slodzes līknē

1. IEVADS

1.1. Redzamu piesārņotāju emisijas noteikšanas procedūra saskaņā ar dažādiem nosacījumiem nostabilizētai darbībai visā pilnas slodzes līknē.

1.2. Testu var veikt vai nu ar motoru, vai transportlīdzekli.

2. MĒRĪŠANAS PRINCIPS

2.1. Mēra to izplūdes gāzu dūmainību, ko izdala motors, darbojoties pie pilnas slodzes nostabilizētos apstākļos.

2.2. Tiek veikti vismaz seši mērījumi diapazonā no maksimālā nominālā ātruma līdz minimālajam nominālajam ātrumam. Galējie mērīšanas punkti ir divas iepriekšminētā intervāla galējās robežas, un vienam mērīšanas punktam jāatbilst ātrumam, kurā motors attīsta maksimālo jaudu un ātrumam kurā tas attīsta maksimālo griezes momentu.

3. TESTA NOSACĪJUMI

3.1. Mehāniskais transportlīdzeklis

3.1.1. Motoram vai transportlīdzeklim jābūt labā mehāniskajā stāvoklī. Motoram jābūt iebrauktam.

3.1.2. Motoru testē ar V pielikumā norādīto iekārtu.

3.1.3. Motoru testējot, tā jaudu mēra saskaņā ar atsevišķo direktīvu par maksimālo jaudu, ņemot vērā 3.1.4. iedaļā noteiktās pielaides. Testējot transportlīdzekli, veic kontroli, lai nodrošinātu, ka degvielas plūsmas ātrums nav mazāks par to, ko norādījis ražotājs.

3.1.4. Ciktāl tas attiecas uz motora jaudu, ko mēra ar dinamometru nostabilizētas darbības testēšanā visā pilnas slodzes līknē, attiecībā uz ražotāja norādīto jaudu pieļaujamas šādas pielaides:

- maksimālā jauda ± 2 %,

- citos mērīšanas punktos + 6 % / − 2 %.

3.1.5. Izpūtējam nedrīkst būt noplūdes, lai neatšķaidītu motora emitētās gāzes. Ja motoram ir vairākas izplūdes caurules, tad šīs caurules jāsavieno kopējā caurulē, kurā mēra necaurredzamību.

3.1.6. Motors jānoregulē tā, kā parastai izmantošanai ir norādījis ražotājs. Jo īpaši dzesēšanas ūdenim un eļļai jābūt ražotāja noteiktajā normālajā temperatūrā.

3.2. Degviela

Testā jāizmanto standarta dīzeļdegviela, kuras specifikācijas ir izklāstītas IV pielikumā.

3.3. Testēšanas laboratorija

3.3.1. Motora ieplūstošā gaisa [1] absolūto temperatūru T, kas izteikta K, mēra ne vairāk kā 15 cm pirms gaisa ieplūdes gaisa filtrā vai, ja gaisa filtra nav, tad ne tālāk kā 15 cm no gaisa iesūces vietas. Izmēra arī sausa gaisa spiedienu ps, kas izteikts kPa, un nosaka gaisa korekcijas koeficientu fa saskaņā ar šādiem noteikumiem:

fa =

·

kur

ps = pb − pµ

pb = barometra spiediens,

pµ = ūdens tvaiku spiediens.

3.3.2. Lai testu atzītu par derīgu, parametram fa ir jābūt tādam, lai 0,98 < fa < 1,02.

3.4. Paraugu ņemšanas un mērīšanas iekārta

Izplūdes gāzu gaismas absorbcijas koeficientu aprēķina izmantojot dūmmēru, kurš mēra 4. papildinājumā norādītās specifikācijas un ir uzstādīts saskaņā ar 5. papildinājumā norādītajām specifikācijām.

4. GAISMAS ABSORBCIJAS KOEFICIENTA NOVĒRTĒŠANA

4.1. Nominālo gāzes plūsmu katram rotācijas ātrumam, kuram absorbcijas koeficientu mēra saskaņā ar 2.2. iedaļu, aprēķina pēc šādas formulas:

- G =

Vn60

- G =

Vn120

kur

G = nominālā gāzes plūsma, izteikta litros sekundē (l/s),

V = darba tilpums, kas izteikts litros (l),

n = rotācijas ātrums, ko izsaka apgriezienos minūtē.

4.2. Ja plūsmas nominālā vērtība neatbilst vērtībām, kas norādītas tabulā 3. papildinājumā, tad izmantojamo robežvērtību nosaka ar interpolāciju.

2. papildinājums

Brīva paātrinājuma tests

1. TESTA NOSACĪJUMI

1.1. Testus veic ar motoru, kas uzstādīts uz dinamometra vai transportlīdzekļa.

1.1.1. Ja motoru testē ar dinamometru, tas jādara, tiklīdz pēc testa iespējams pārbaudīt necaurredzamību nostabilizētai darbībai visā degvielas un slodzes sakarības līknē. Jo īpaši dzesēšanas ūdenim un eļļai jābūt ražotāja noteiktajā normālajā temperatūrā.

1.1.2. Ja motoru testē uz stacionāra transportlīdzekļa, tad motors vispirms jādarbina normālos ekspluatācijas apstākļos vai nu uz ceļa, vai dinamiskā testā. Mērīšanas tests jāveic iespējami ātrāk pēc iesildīšanas beigām.

1.2. Pirms testa sadegšanas kameru nedrīkst atdzesēt vai piesārņot pārmērīgā tukšgaitā.

1.3. Piemēro testa nosacījumus, kas izklāstīti 1. papildinājuma 3.1., 3.2. un 3.3. iedaļā.

1.4. Attiecībā uz paraugu ņemšanu un mērīšanas iekārtu piemēro nosacījumus, kas izklāstīti 1. papildinājuma 3.4. iedaļā.

2. TESTĒŠANAS PROCEDŪRA

2.1. Veicot testu ar dinamometru, motoru atvieno no bremzes, to aizstājot vai nu ar rotējošām daļām, ja pārnesumkārbai ir neitrāls pārnesums, vai ar inerci, kas šīm daļām ir līdzvērtīga.

2.2. Veicot testu ar transportlīdzekli, sajūgam jābūt iedarbinātam un pārnesumkārbai jābūt neitrālā pozīcijā.

2.3. Motoram darbojoties tukšgaitā, ar akseleratoru rīkojas ātri, bet liegi, lai degvielas sūknis veidotu maksimālu plūsmu. Tādu stāvokli saglabā, līdz motors sasniedz maksimālo apgriezienu skaitu, un ieslēdzas regulators. Tiklīdz šis apgriezienu skaits ir sasniegts, akseleratoru atlaiž līdz motors atgriežas pie tukšgaitas apgriezienu skaita un dūmmērs atkal atbilstoši reģistrē.

2.4. Darbību, kas aprakstīta 2.3. iedaļā, atkārto vismaz sešas reizes, lai iztīrītu izplūdes sistēmu un, ja vajadzīgs, nostādītu mērīšanas iekārtu sākuma stāvoklī. Katrā paātrinājumā iegūtās maksimālās necaurredzamības vērtības reģistrē, līdz iegūst stabilu vērtību. Neņem vērā vērtības, kuras reģistrē tukšgaitā pēc katras paātrināšanas. Vērtības uzskata par stabilizētām, ja četras secīgas vērtības iekļaujas diapazonā, kas nepārsniedz 0,25 m−1, un neveido dilstošas sērijas. Reģistrētais absorbcijas koeficients XM ir šo četru vērtību aritmētiskais vidējais.

2.5. Motoriem, kas aprīkoti ar turbokompresoru, vajadzības gadījumā jāatbilst šādiem īpašiem nosacījumiem:

2.5.1. motoriem, kas aprīkoti ar turbokompresoru, kuru darbina vai nu savienotājs, vai mehāniski motors un kuru var izslēgt, veic divus pilnus mērīšanas ciklus ar iepriekšēju paātrināšanu, un vienā kompresors ir ieslēgts un otrā izslēgts; pieņem lielāko mērīšanas rezultātu;

2.5.2. ja motoram vairākas izplūdes caurules, tad testus veic, apvienojot visas caurules vienā piemērotā ierīcē, samaisot gāzes kopā un iztukšojot caur vienu vienīgu cauruli; tomēr brīva paātrinājuma testus var veikt katrai caurulei, un tādā gadījumā vērtība, ko izmanto koriģēta absorbcijas koeficienta aprēķināšanai ir aritmētiskais vidējais no katras caurules vērtībām, un testu uzskata par pieņemamu tikai tad, ja izmērītās galējās vērtības neatšķiras vairāk kā par 0,15 m−1.

3. KORIĢĒTAS ABSORBCIJAS KOEFICIENTA VĒRTĪBAS NOTEIKŠANA

Šos noteikumus piemēro tad, ja absorbcijas koeficients ir iegūts nostabilizētā darbībā ar tā paša veida motoru.

3.1. Simboli

XM = absorbcijas koeficienta vērtība paātrinājumā ar neitrālu pārnesumu, mērīta atbilstīgi 2.4. iedaļai;

XL = koriģēta absorbcijas vērtība brīvā paātrinājumā;

SM = absorbcijas koeficienta vērtība, kas mērīta nostabilizētā darbībā (skatīt 1. papildinājuma 2.1. iedaļā) un ir vistuvākā noteiktajai robežvērtībai atbilstoši tai pašai nominālajai plūsmai;

SL = absorbcijas koeficienta vērtība, kas nominālajai plūsmai noteikta 1. papildinājuma 4.2. iedaļā atbilstīgi mērīšanas punktam, kurā iegūta vērtība SM.

3.2. Tā kā absorbcijas koeficientus izsaka m−1, koriģēto vērtību XL aprēķina ar mazāko no divām šādām izteiksmēm:

X

=

S

· X

S

vai

XL = XM + 0,5

3. papildinājums

Robežvērtības, ko piemēro nostabilizētās darbības testos

Nominālā plūsma G (litri/sekundē) | Absorbcijas koeficients k m−1 |

< 42 | 2,26 |

45 | 2,19 |

550 | 2,08 |

55 | 1,985 |

60 | 1,90 |

65 | 1,84 |

70 | 1,775 |

75 | 1,72 |

80 | 1,665 |

85 | 1,62 |

90 | 1,575 |

95 | 1,535 |

100 | 1,495 |

105 | 1,465 |

110 | 1,425 |

115 | 1,395 |

120 | 1,37 |

125 | 1,345 |

130 | 1,32 |

135 | 1,30 |

140 | 1,27 |

145 | 1,25 |

150 | 1,225 |

155 | 1,205 |

160 | 1,19 |

165 | 1,17 |

170 | 1,155 |

175 | 1,14 |

180 | 1,125 |

185 | 1,11 |

190 | 1,095 |

195 | 1,08 |

> 200 | 1,065 |

Piezīme:

Lai gan iepriekšminētās vērtības ir noapaļotas līdz tuvākajai 0,01 vai 0,005, tas tomēr nenozīmē to, ka mērīšana veikta ar tādu precizitāti.

4. papildinājums

Dūmmēru specifikācijas

1. DARBĪBAS JOMA

Šajā papildinājumā definēti nosacījumi, kuriem jāatbilst 1. un 2. papildinājumā aprakstītajos testos izmantotajiem dūmmēriem.

2. DŪMMĒRU PAMATSPECIFIKĀCIJAS

2.1. Mērāmā gāze jāiepilda kamerā ar neatstarojošu iekšējo virsmu.

2.2. Faktisko garumu gaismas staru plūsmai caur mērāmo gāzi nosaka, ņemot vērā iespējamo ierīces iedarbību, lai aizsargātu gaismas avotu un fotorezistoru. Šis garums jānorāda uz aparatūras.

2.3. Dūmmēra mērījumu indikatoram jābūt divām skalām; viena rāda gaismas absorbcijas absolūtās vienības no 0 līdz

+++++ TIFF +++++

(m−1) un otra — lineārā skala — no 0 līdz 100; uz abām skalām 0 norāda kopējo apgaismojumu un maksimālo kopējo apgaismojuma trūkumu.

3. RAŽOŠANAS SPECIFIKĀCIJAS

3.1. Vispārīgas piezīmes

Dūmmēram jābūt tādam, lai nostabilizētos apstākļos dūmu kamera būtu pilna ar vienmērīgas necaurredzamības dūmiem.

3.2. Dūmu kamera un dūmmēra korpuss

3.2.1. Līdz minimumam jāsamazina iespēja nevēlamai gaismai nokļūt uz fotorezistora iekšējās atstarošanas vai difūzijas dēļ (piemēram, nokrāsojot iekšējās virsmas melnā krāsā un sakārtojot piemērotā veidā).

3.2.2. Optiskajiem parametriem jābūt tādiem, lai tad, kad dūmu kamera ir pilna ar dūmiem, kuru absorbcijas koeficients ir apmēram 1,7 m−1, difūzijas un atstarošanas kopējā iedarbība nepārsniedz vienu lineārās skalas vienību..

3.3. Gaismas avots

Gaismas avotam jābūt kvēlspuldzei ar krāsas temperatūru starp 2800 un 3250 K.

3.4. Uztvērējs

3.4.1. Uztvērējs sastāv no fotorezistora, kura spektrālās reakcijas līkne līdzīga cilvēka acs fotooptiskajai līknei (maksimālā reakcija 550/570 nm joslā, mazāk nekā 4 % no šīs maksimālās reakcijas zem 430 nm un virs 680 nm).

3.4.2. Mērījumu indikatora elektriskajai ķēdei jānodrošina, lai fotorezistora izejas strāva ir tās gaismas intensitātes lineāra funkcija, ko uztver fotorezistora darbības temperatūru diapazonā.

3.5. Mērījumu skala

3.5.1. Gaisma absorbcijas koeficientu k aprēķina pēc šādas formulas Ø = Øo · e−KL, kur L ir faktiskais garums gaismas staru plūsmai caur mērāmo gāzi, Øo ir ieplūstošā gaisma un Ø ir izplūstošā gaisma. Kad dūmmēra tipa faktisko garumu L nevar novērtēt tieši pēc tā ģeometrijas, faktisko garumu L nosaka:

- vai nu ar 4. iedaļā aprakstīto metodi, vai

- salīdzinot ar cita tipa dūmmēru, kura faktiskais garums ir zināms.

3.5.2. Attiecību starp lineāro skalu no 0 līdz 100 un absorbcijas koeficientu k aprēķina pēc šādas formulas:

k =

log

kur N ir nolasījums uz lineārās skalas un k ir atbilstošā absorbcijas koeficienta vērtība.

3.5.3. Dūmmēra mērījuma indikatoram jāļauj nolasīt absorbcijas koeficientu 1,7 m−1 ar precizitāti 0,025 m−1.

3.6. Mērīšanas iekārtas iestatīšana un testēšana

3.6.1. Fotorezistora elektriskajai ķēdei un indikatoram jābūt regulējamiem, lai rādītāju var iestatīt nulles stāvoklī, kad gaismas plūsmu laiž caur dūmu kameru, kas ir piepildīta ar tīru gaisu, vai caur kameru ar identiskiem parametriem.

3.6.2. Ja kvēlspuldze ir izslēgta un elektriskā mērīšanas ķēde ir izslēgta vai noticis īsslēgums, tad no skalas nolasītie absorbcijas koeficienti ir , un pastiprinātā mērīšanas ķēdē jāpaliek vērtībai.

3.6.3. Veic starpposma kontroli, ievietojot dūmu kamerā filtru, kas aizstāj gāzi, kuras absorbcijas koeficients k, to mērot tā, kā aprakstīts 3.5.1. iedaļā, ir starp 1,6 m−1 un 1,8 m−1. Koeficienta k vērtībai jābūt noteiktai ar precizitāti 0,025 m−1. Kontrole ir paredzēta, lai nodrošinātu to, ka, ievietojot filtru starp gaismas avotu un fotorezistoru, vērtība neatšķiras no tās, ko rāda mērīšanas indikators, vairāk kā par 0,05 m−1.

3.7. Dūmmēra reakcija

3.7.1. Elektriskās mērīšanas ķēdes reakcijas laikam, kas ir laiks, kurā pēc tāda aizsega ievietošanas, kas pilnīgi aizēno fotorezistoru, indikators sasniedz kopējo novirzi 90 % apmērā no pilnas skalas, jābūt starp 0,9 un 1,1 sekundi.

3.7.2. Elektriskās mērīšanas ķēdes dempferim jābūt tādam, lai pēc jebkuras īslaicīgas pievades vērtības izmaiņas (piemēram, filtra pārbaude) sākotnējais galīgās vērtības pārsniegums lineārās skalas vienībās nebūtu lielāks par 4 % no šīs vērtības.

3.7.3. Dūmmēra reakcijas laiks uz fizikālām parādībām dūmu kamerā, kas ir laika posms starp gāzes ievadīšanas sākumu mērīšanas ierīcē un dūmu kameras pilnīgu piepildīšanu ar gāzi, nedrīkst pārsniegt 0,4 sekundes.

3.7.4. Šie noteikumi attiecas tikai uz tiem dūmmēriem, kurus izmanto necaurredzamības mērīšanai brīvā paātrinājumā.

3.8. Mērāmās gāzes spiediens un caurpūšanas gaiss

3.8.1. Izplūdes gāzu spiediens dūmu kamerā nedrīkst atšķirties no apkārtējās vides gaisa spiediena vairāk nekā par 0,75 kPa.

3.8.2. Gāzei ar absorbcijas koeficientu 1,7 m−1 mērāmās gāzes spiediena un caurpūšanas gaisa izmaiņas nedrīkst izmainīt absorbcijas koeficientu vairāk nekā par 0,05 m−1.

3.8.3. Dūmmērs jāaprīko ar ierīcēm, lai varētu mērīt spiedienu dūmu kamerā.

3.8.4. Ierīces ražotājam jānorāda gāzes spiediena un caurpūšanas gaisa izmaiņas robežas dūmu kamerā.

3.9. Mērāmās gāzes temperatūra

3.9.1. Mērīšanas laikā gāzes temperatūrai visā dūmu kamerā jābūt starp 70 °C un dūmmēra ražotāja norādīto maksimālo temperatūru, lai, kameru piepildot ar gāzi kuras absorbcijas koeficients ir 1,7 m−1, nolasījumi virs šā temperatūru intervāla neatšķiras vairāk kā par 0,1−1.

3.9.2. Dūmmērs jāaprīko ar ierīcēm temperatūras mērīšanai dūmu kamerā.

4. DŪMMĒRA FAKTISKAIS GARUMS "L"

4.1. Vispārīgas piezīmes

4.1.1. Dažu tipu dūmmēriem nav konstantas necaurredzamības gāzēm starp gaismas avotu un fotorezistoru vai starp necaurspīdīgām sastāvdaļām, kas aizsargā gaismas avotu un fotorezistoru. Šādos gadījumos faktiskais garums L ir tāds vienmērīgas necaurredzamības gāzes stabiņa garums, kas rada tādu pašu gaisma absorbciju, kāds ir gāzei normāli plūstot caur dūmmēru.

4.1.2. Gaismas staru plūsmas faktisko garumu iegūst, salīdzinot nolasījumu N normālas darbības dūmmēram ar nolasījumu No, kas iegūts ar dūmmēru, kurš modificēts tā, lai testa gāze piepildītu pilnīgi noteikto garumu Lo.

4.1.3. Lai pareizi noteiktu nullpunktu, tūlīt viens aiz otra jāveic salīdzinoši nolasījumi.

4.2. "L" novērtēšanas metode

4.2.1. Testa gāzes ir izplūdes gāzes ar konstantu necaurredzamību vai absorbējošas gāzes, kas sakārtotas izplūdes gāzu blīvumu secībā.

4.2.2. Precīzi jānosaka dūmmēra stabiņš Lo, kuru var vienmērīgi piepildīt ar testa gāzēm un kura gali ir apmēram perpendikulāri gaismas staru virzienam. Šim garumam Lo jābūt tuvam pieņemtajam dūmmēra faktiskajam garumam.

4.2.3. Mēra testa gāzu vidējo temperatūru dūmu kamerā.

4.2.4. Ja vajadzīgs, paraugu ņemšanas līnijā pēc iespējas tuvāk zondei var pievienot kompaktas formas paplašināšanas trauku ar pietiekamu ietilpību, lai neitralizētu pulsācijas. Var uzstādīt arī dzesēšanas ierīci. Paplašināšanas trauka un dzesēšana ierīces pievienošana nedrīkst pārmērīgi ietekmēt izplūdes gāzu sastāvu.

4.2.5. Faktiskā garuma noteikšanas tests sastāv no testa gāzes parauga laišanas pārmaiņus caur dūmmēru, kas darbojas normāli, un caur tādu pašu aparatūru, kura modificēta, kā aprakstīts 4.1.2. iedaļā.

4.2.5.1. Testa laikā dūmmēra nolasījumus nepārtraukti reģistrē ar reģistrēšanas ierīci, kuras reakcijas laiks ir pēc iespējas līdzvērtīgs ar dūmmēru.

4.2.5.2. Dūmmēram, kas darbojas normāli, nolasījums uz lineārās skalas ir N, un gāzu vidējā temperatūra, kura izteikta kelvinos, ir T.

4.2.5.3. Dūmmēram ar zināmu garumu Lo un piepildītam ar to pašu testa gāzi nolasījums uz lineārās skalas ir No, un gāzu vidējā temperatūra, kas izteikta kelvinos, ir To.

4.2.6. Faktiskais garums ir:

L = L

T

log

log

N

4.2.7. Testu atkārto vismaz ar četrām testa gāzēm, lai iegūtu regulārus nolasījumus uz lineārās skalas no 20 līdz 80.

4.2.8. Dūmmēra faktiskais garums L ir to faktisko garumu aritmētiskais vidējais, kurus katrai testa gāzei iegūst tā, kā noteikts 4.2.6. iedaļā.

5. papildinājums

Dūmmēra uzstādīšana un izmantošana

1. DARBĪBAS JOMA

Šajā papildinājumā iekļautas to dūmmēru uzstādīšanas un izmantošanas specifikācijas, kurus paredzēts izmantot 1. un 2. papildinājumā aprakstītajos testos.

2. PARAUGU ŅEMŠANAS DŪMMĒRS

2.1. Uzstādīšana nostabilizētas darbības testēšanai

2.1.1. Attiecībai starp zondes daļas virsmas laukumu un izplūdes caurules virsmas laukumu jābūt vismaz 0,05. Pretspiediens, ko mēra izplūdes caurulē zondes ieplūdē, nedrīkst pārsniegt 0,75 kPa.

2.1.2. Zonde ir caurule, kuras vaļējais gals ir vērsts uz priekšu izplūdes caurules vai tās pagarinājuma, ja tāds ir, asī. To novieto daļā, kur gāzes sadalījums ir apmēram vienmērīgs. Lai to sasniegtu, zonde jānovieto pēc iespējas uz leju izplūdes caurulē vai pagarinājumā, ja tāds ir, lai tad, ja D ir izplūdes caurules diametrs izplūdes vietā, zondes galu novieto taisnā daļā, kuras attālums ir vismaz 6 D uz augšu un 3 D uz leju no paraugu ņemšanas punkta. Ja izmanto pagarinājuma cauruli, tad nedrīkst pieļaut, ka savienojuma vietā ieplūst gaiss.

2.1.3. Spiedienam izplūdes caurulē un spiediena pazeminājumam paraugu ņemšanas līnijā jābūt tādiem, lai zonde savāktu praktiski līdzvērtīgu paraugu tam, ko iegūtu ar izokinētisku paraugu ņemšanu.

2.1.4. Ja vajadzīgs, paraugu ņemšanas līnijā pēc iespējas tuvāk zondei var pievienot kompaktas formas paplašināšanas trauku ar pietiekamu ietilpību, lai neitralizētu pulsācijas. Var uzstādīt arī dzesēšanas ierīci. Paplašināšanas trauks un dzesēšanas ierīces jāprojektē tā, lai tās pārmērīgi neietekmētu izplūdes gāzu sastāvu.

2.1.5. Izplūdes caurulē vismaz 3 D uz leju no paraugu ņemšanas zondes var uzstādīt droseļvārstu vai citus līdzekļus, lai palielinātu paraugu ņemšanas spiedienu.

2.1.6. Caurulēm starp zondi, dzesēšanas ierīci, paplašināšanas trauku (ja tāds ir) un dūmmēru jābūt pēc iespējas īsām, vienlaikus ievērojot prasības, kas spiedienam un temperatūrai noteiktas 4. papildinājuma 3.8. un 3.9. iedaļā. Caurules jānoliec uz augšu no paraugu ņemšanas punkta līdz dūmmēram un nedrīkst būt asi izliekumi, kur varētu uzkrāties kvēpi. Ja dūmmērā jau nav iemontēts, tad aprīko ar drošības vārstu.

2.1.7. Testa laikā kontrolē, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti 4. papildinājuma 3.8. iedaļas noteikumi attiecībā uz spiedienu un 3.9. iedaļas noteikumi attiecībā uz temperatūru mērīšanas kamerā.

2.2. Brīva paātrinājuma testu iekārta

2.2.1. Attiecībai starp zondes daļas virsmas laukumu un izplūdes caurules virsmas laukumu jābūt vismaz 0,05. Pretspiediens, ko mēra izplūdes caurulē zondes ieplūdē, nedrīkst pārsniegt 0,75 kPa.

2.2.2. Zonde ir caurule, kuras vaļējais gals ir vērsts uz priekšu izplūdes caurules vai tās pagarinājuma, ja tāds ir, asī. To novieto daļā, kur gāzes sadalījums ir apmēram vienmērīgs. Lai to sasniegtu, zonde jānovieto pēc iespējas uz leju izplūdes caurulē vai pagarinājumā, ja tāds ir, lai tad, ja D ir izplūdes caurules diametrs izplūdes vietā, zondes galu novieto taisnā daļā, kuras attālums ir vismaz 6 D uz augšu un 3 D uz leju no paraugu ņemšanas punkta. Ja izmanto pagarinājuma cauruli, tad nedrīkst pieļaut, ka savienojuma vietā ieplūst gaiss.

2.2.3. Paraugu ņemšanas sistēmai jābūt tādai, lai parauga spiediens dūmmērā pie jebkura motora apgriezienu skaita ir 4. papildinājuma 3.8.2. iedaļā noteiktajās robežās. To var kontrolēt, atzīmējot parauga spiedienu tukšgaitas režīmā un pie maksimālā apgriezienu skaita bez slodzes. Atkarībā no dūmmēra veida parauga spiedienu var kontrolēt, izplūdes caurulē vai pagarinājumā uzstādot ieliktni vai droseļvārstu. Pretspiediens, ko mēra izplūdes caurulē zondes ieplūdē, nedrīkst pārsniegt 0,75 kPa.

2.2.4. Dūmmēram pievienotajām caurulēm jābūt pēc iespējas īsām. Caurules jānoliec uz augšu no paraugu ņemšanas punkta līdz dūmmēram un nedrīkst būt asi izliekumi, kur varētu uzkrāties kvēpi. Izņemot mērīšanas laiku, dūmmēra priekšā var uzstādīt drošības vārstu, lai atdalītu izplūdes gāzes.

3. KOPĒJĀS PLŪSMAS DŪMMĒRS

Nostabilizētas darbības testos un brīvā paātrinājuma testos jāievēro šādi piesardzības noteikumi.

3.1. Izplūdes sistēmai un dūmmēram pievienotajām caurulēm jābūt tādām, lai no ārpuses nepieplūstu gaiss.

3.2. Dūmmēra savienošanas caurulēm jābūt pēc iespējas īsām, tādām kā paraugu ņemšanas dūmmēriem. Caurules jānoliec uz augšu no paraugu ņemšanas punkta līdz dūmmēram un nedrīkst būt asi izliekumi, kur varētu uzkrāties kvēpi. Izņemot mērīšanas laiku, dūmmēra priekšā var uzstādīt drošības vārstu, lai atdalītu izplūdes gāzes.

3.3. Dūmmēra augšdaļā var būt vajadzīga dzesēšanas sistēma.

IV PIELIKUMS

STANDARTDEGVIELAS (BENZĪNS) SPECIFIKĀCIJAS

Standartdegvielas tehniskie parametri: CEC 08-A-85 (Augstākās kvalitātes bezsvina benzīns), ko izmanto divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļu testēšanā

Raksturlielumi | Ierobežojumi un mērvienības | ASTM metode [1] |

min. | maks. |

Zinātniskais oktānskaitlis (RON) | 95,0 | | D 2699 |

Motora oktānskaitlis (MON) | 85,0 | | D 2700 |

Īpatnējais svars 15 °C temperatūrā | 0,748 | 0,762 | D 1298 |

Tvaika spiediens (Reid) | 0,56 bar | 0,64 bar | D 323 |

Destilācija | | | |

Sākotnējais viršanas punkts | 24 °C | 40 °C | D 86 |

—10 tilp.% | 42 °C | 58 °C | D 86 |

—50 tilp.% | 90 °C | 110 °C | D 86 |

—90 tilp.% | 155 °C | 180 °C | D 86 |

Galīgais viršanas punkts | 190 °C | 215 °C | D 86 |

Nogulsnes | | 2 % | D 86 |

Ogļūdeņražu analīze | | | |

—olefīni | | 20 tilp.% | D 1319 |

—aromātiskie savienojumi | (5 tilp.% benzola) [2] | 45 tilp.% | [2]D 3606/D 2267 |

Parafīni | | 45 tilp. %, papildu | D 1319 |

Attiecība ogļūdeņradis/ūdeņradis | attiecība | |

Izturība pret oksidēšanos | 480 min. | | D 525 |

Benzīna sveķi | | 4 mg/100 ml | D 381 |

Sēra saturs | | 0,04 % no masas | D 1266/D 2622/D 2785 |

Vara loksnes korozija, 50 °C | | 1 | D 130 |

Svina saturs | | 0,005 g/l | D 3237 |

Fosfora saturs | | 0,0013 g/l | D 3231 |

IV PIELIKUMS

STANDARTDEGVIELAS (DĪZEĻDEGVIELA) SPECIFIKĀCIJAS

(CEC RF 73-A-93)

Raksturlielumi | Ierobežojumi un mērvienības | ASTM metode |

Īpatnējais svars 15 °C temperatūrā | min. 0,835 kg/1 | D 1298 |

maks. 0,845 kg/1 | |

Cetānskaitlis | min. 49 | D 613 |

maks. 53 | |

Destilācijas temperatūra | | D 86 |

—50 tilp.% | min. 245 °C | |

—90 tilp.% | min. 320 °C | |

maks. 340 °C | |

—gala punkts | maks. 370 °C | |

Viskozitāte (40 °C ) | min. 2,5 mm2/s | D 445 |

maks. 3,5 mm2/s | |

Sēra saturs | min. pārnest | D 1266, D 2622 |

maks. 0,05 % (masa) | vai D 2785 |

Uzliesmošanas temperatūra | min. 55 °C | D 93 |

Auksta filtra aizsērējums | maks. − 5 °C | (CEN) EN116 vai IP309 |

Konradsona ogleklis (nogulsnes) | maks. 0,20 % (masa) | D 189 |

Pelnu saturs | maks. 0,01 % (masa) | D 482 |

Ūdens saturs | maks. 0,05 % (masa) | D 95 vai D 1744 |

Vara loksnes korozija, 100 °C | maks. 1 | D 130 |

Neitralizācijas skaitlis | maks. 0,20 mg KOH/g | D 974 |

Izturība pret oksidēšanos | maks. 2,5 mg/100 ml | D 2274 |

Piezīmes:

1. Jānorāda līdzvērtīgas ISO metodes, ja tās ir publicētas visiem uzskaitītajiem parametriem.

2. Skaitļi iedaļā "Destilācija" attiecas uz kopējo iztvaicēto daudzumu (ieskaitot zudumus).

3. Šo degvielu var iegūt tiešā destilācijā un krekingā; tā var būt sēru nesaturoša. Tā nedrīkst saturēt metāla piemaisījumus.

4. Specifikācijās norādītās vērtības ir "faktiskās vērtības". Robežvērtību noteikšanai izmanto ASTM Standard D 3244 "Defining a basis for Petroleum Product Quality Disputes" un maksimālo nosaka ņemot minimālo starpību vai 2R virs nulles; maksimālo un minimālo nosaka, ņemot minimālo starpību 4R (R = reproducējamība).

Lai gan šis pasākums ir vajadzīgs statistisku iemeslu dēļ, degvielas ražotājam būtu jātiecas uz nulles vērtību, ja noteiktā maksimālā ir 2R, un vidējo vērtību, ja ir minimālā un maksimālā. Nosakot, vai degviela atbilst šīm specifikācijām, jāpiemēro ASTM Standard D 3244 noteikumi.

5. Ja jāaprēķina motora vai transportlīdzekļa termiskā efektivitāte, tad degvielas siltumietilpību var aprēķināt pēc šādas formulas:

Zemākā siltumietilpība (MJ/kg) = (46,423 − 8,792d2 + 3,170d) (1− (x + y + s)) + 9,420s − 2,499x

kur

d = blīvums, ko mēra 15 °C temperatūrā,

x = ūdens saturs masas vienībās (%, kas izdalīti ar 100),

y = pelnu saturs masas vienībās (%, kas izdalīti ar 100),

s = sēra saturs masas vienībās (%, kas izdalīti ar 100).

V PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

VI PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

6. NODAĻA

DIVRITEŅU VAI TRĪSRITEŅU MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU DEGVIELAS TVERTNES

PIELIKUMU SARAKSTS

| | lappuse |

I PIELIKUMS | Konstrukcijas prasības … | 308 |

1. papildinājums | Testu aprīkojums … | 310 |

2. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētās degvielas tvertnes tipu … | 313 |

3. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētās degvielas tvertnes tipu … | 314 |

II PIELIKUMS | Prasības, kas attiecas uz degvielas tvertņu un degvielas padeves sistēmu uzstādīšanu uz divriteņu vai trīsriteņu mehāniskiem transportlīdzekļiem … | 315 |

1. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz degvielas tvertnes vai tvertņu uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskā transportlīdzekļa tipam … | 316 |

2. papildinājums | Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz degvielas tvertnes vai tvertņu uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskā transportlīdzekļa tipam … | 317 |

I PIELIKUMS

KONSTRUKCIJAS PRASĪBAS

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.0. Šajā nodaļā "degvielas tvertnes tips" ir degvielas tvertnes, kuras ražojis viens ražotājs un kuru konstrukcija un materiāls neatšķiras pēc neviena būtiska parametra.

1.1. Degvielas tvertnes jāizgatavo no materiāliem, kuru termiskās, mehāniskās un ķīmiskās īpašības paredzamajos lietošanas apstākļos paliek piemērotas.

1.2. Degvielas tvertnes un blakusesošās detaļas jāprojektē tā, lai tās neradītu elektrostatisko lādiņu, kas varētu starp tvertni un transportlīdzekļa šasiju radīt dzirksteles, kuras aizdedzinātu degvielas/gaisa maisījumu.

1.3. Degvielas tvertnes jāizgatavo tā, lai tās nepakļautos korozijai. Tām jāiztur hermētiskuma testi spiedienā, kas divkārt pārsniedz relatīvo spiedienu ekspluatācijā un ir vismaz vienāds ar absolūto spiedienu 130 kPa. Jebkurš spiediena pārākums vai spiediens, kas pārsniedz spiedienu ekspluatācijā, automātiski jāpazemina ar piemērotām ierīcēm (sprauslas, drošības vārsti utt.). Ventilācijas sprauslas jāprojektē tā, lai novērstu jebkādu aizdegšanās risku. Degviela nedrīkst iztecēt no iepildes vāciņa vai ierīcēm, kas uzstādītas, lai pazeminātu spiediena pārākumu, pat ja tvertne ir pilnīgi apgāzta; pieļaujama maksimālā pilēšana 30 g/min.

2. TESTI

Degvielas tvertnes, kas nav izgatavotas no metāla, testē tā, kā aprakstīts turpmāk un norādītajā kārtībā.

2.1. Caurlaidības tests

2.1.1. Testa metode

Degvielas tvertne jātestē 313 K ± 2 K temperatūrā. Pasākumos, ko veic pret divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu radīto atmosfēras piesārņojumu, kā testa degvielu izmanto 5. nodaļā definēto standartdegvielu.

Tvertni piepilda ar testa degvielu līdz 50 % no nominālās ietilpības un atstāj apkārtējā gaisa temperatūrā 313 K ± 2 K, kamēr ir nemainīgs masas zudums. Šim laika posmam jāilgst vismaz četras nedēļas (iepriekšējas uzglabāšanas laika posms). Tvertni iztukšo un tad atkārtoti piepilda ar testa degvielu līdz 50 % no nominālās ietilpības.

Tvertni tur stabilizācijas apstākļos 313 K ± 2 K temperatūrā, kamēr saturs ir testa temperatūrā. Tad tvertni noslēdz. Testa laikā var līdzsvarot spiediena paaugstinājumu tvertnē. Difūzijas radītais masas zudums jānosaka astoņu nedēļu testā. Šajā testā katrās 24 stundās caurmērā var zust maksimāli 20 g. Ja difūzijas radītie zudumi ir lielāki, tad degvielas zudumi jānosaka arī testa temperatūrā 296 K ± 2 K, saglabājot visus pārējos nosacījumus (iepriekšēja uzglabāšana 313 K ± 2 K temperatūrā). Šajos apstākļos zudumi nedrīkst pārsniegt 10 g 24 stundās.

Veicot testu ar iekšēju spiediena līdzsvarošanu, kas jāparāda testa pārskatā, difūzijas radīto zudumu noteikšanā jāņem vērā degvielas zudumi spiediena līdzsvarošanas dēļ.

2.2. Trieciena tests

2.2.1. Testa metode

Degvielas tvertni piepilda līdz nominālajai ietilpībai ar maisījumu, kas sastāv no 50 % ūdens un etilēnglikola vai cita dzesinātājaģenta, kurš nerada degvielas tvertnes materiāla koroziju un kura sasalšanas temperatūra ir zemāka nekā 243 K ± 2 K.

Degvielas tvertnē iepildīto vielu temperatūrai testa laikā jābūt 253 K ± 5 K. Tvertni atdzesē attiecīgā apkārtējā temperatūrā. Degvielas tvertni iespējams piepildīt arī ar piemērotu atdzesētu šķidrumu, ar noteikumu, ka degvielas tvertni vismaz vienu stundu atstāj testa temperatūrā.

Testā izmanto svārstu. Trieciena belznim jābūt vienādmalu trīsstūra piramīdas formā ar virsotņu un malu izliekuma rādiusu 3,0 mm. Tāda svārsta enerģija, kura masa ir 15 kg, nedrīkst būt mazāka par 30,0 J.

Testējamie degvielas tvertnes punkti jāizvēlas, ņemot vērā risku sakarā ar tvertnes uzstādījumu un novietojumu uz transportlīdzekļa. Pēc viena vienīga trieciena kādā no šiem punktiem nedrīkst būt šķidruma noplūde.

2.3. Mehāniskā stiprība

2.3.1. Testa metode

Degvielas tvertni piepilda līdz nominālajai ietilpībai, par testa šķidrumu izmantojot ūdeni 326 K ± 2 K temperatūrā. Relatīvais iekšējais spiediens nedrīkst būt mazāks par 30 kPa. Ja degvielas tvertne ir projektētas, lai izmantojot izturētu lielāku relatīvo iekšējo spiedienu nekā 15 kPa, tad jāpiemēro relatīvais testa spiediens divkārša projektētā tvertnes relatīvā iekšējā spiediena apmērā. Tvertnei jāpaliek noslēgtai 5 stundas.

Neviena radītā deformācija nevar degvielas tvertni padarīt nelietojamu. (Piemēram, tvertnē nedrīkst rasties caurumi). Novērtējot tvertnes deformāciju, jāņem vērā īpašie uzstādīšanas nosacījumi.

2.4. Degvielas izturības tests

2.4.1. Testa metode

No plakanas virsmas ņem sešus stiepes testā izmantojamus apmēram vienāda biezuma gabalus. To stiepes izturību un elastības robežas nosaka 296 K ± 2 K temperatūrā pie pagarinājuma 50 mm/min. Šīs vērtības jāsalīdzina ar stiepes izturības un elastīguma vērtībām, kas iegūtas līdzīgos testos, izmantojot degvielas tvertni, kurai jau veikta iepriekšēja uzglabāšana. Materiālu jāuzskata par pieņemamu, ja stiepes izturības starpība nepārsniedz 25 %.

2.5. Ugunsizturības tests

2.5.1. Testa metode

Testā, kas izklāstīts 1. papildinājumā, tvertnes materiāls nedrīkst degt ar liesmas ātrumu lielāku nekā 0,64 mm/s.

2.6. Karstumizturības tests

2.6.1. Testa metode

Degvielas tvertne, kas piepildīta līdz 50 % no nominālās ietilpības ar ūdeni 293 K ± 2 K temperatūrā, pēc turēšanas vienu stundu apkārtējā temperatūrā 343 K ± 2 K nedrīkst izrādīt plastisku deformāciju vai noplūdes. Pēc testa tvertnei vienmēr jābūt pilnīgi lietojamai. Jāņem vērā testēšanas ierīces uzstādīšanas nosacījumi.

1. papildinājums

1. TESTA APRĪKOJUMS

1.1. Testa kamera

Pilnīgi slēgts laboratorijas dūmu pārsegs ar termoizturīgu testa novērošanas logu. Lai nodrošinātu iespēju redzēt paraugu no aizmugures, dažos testa pievienojumos var izmantot spoguli.

Testa laikā dūmu velkmes ventilators jāizslēdz un tūlīt pēc testa jāiedarbina no jauna, lai aizvāktu toksiskus sadegšanas produktus.

Testu var veikt arī metāla kastē, kas novietota zem dūmu pārsega ar ieslēgtu velkmes ventilatoru.

Kastes augšā un apakšā jābūt ventilācijas atverēm, kas sadegšanai nodrošina pietiekamu gaisa pieplūdi, nepakļaujot degošo paraugu caurvējam.

1.2. Atbalsta statnis

Laboratorijas atbalsta statnis ar divām skavām, kuras ar šarnīrsavienojumiem var noregulēt jebkādā stāvoklī.

1.3. Deglis

Bunzena (vai Tirila) gāzes deglis ar 10 mm sprauslu.

Sprauslu nedrīkst aprīkot ar papildierīcēm.

1.4. Metāla tīkls

Acu lielums 20. Kvadrāts 100 × 100 mm.

1.5. Taimeris

Taimeris vai līdzīga ierīce ar iedalījumu ne lielāku par 1 sekundi.

1.6. Ūdens vanna

1.7. Graduēta skala

Sadalīšana milimetros.

2. TESTA PARAUGS

2.1. Tieši no tipiskas degvielas tvertnes jāņem vismaz 10 testa paraugi (125 ± 5 mm gari un 12,5 ± 0,2 mm plati).

Ja citādi nav iespējams degvielas tvertnes formas dēļ, tad no tvertnes daļas jāizveido 3 mm bieza un pietiekamas platības plāksne, lai varētu noņemt vajadzīgos paraugus.

2.2. Paraugi parasti jātestē tipa apstiprināšanas stāvoklī, ja nav noteikts citādi.

2.3. Katrā paraugā no viena gala jāiegriež divas līnijas, vienu 25 mm un otru 100 mm.

2.4. Testa parauga malām jābūt skaidri noteiktām. Malas, ko iegūst zāģējot, jāapstrādā ar smalku smilšu strūklu, lai nogludinātu.

3. TESTA METODE

3.1. Paraugs ir piestiprināts pie vienas skavas uz pamatnes tuvāk galam pie 100 mm atzīmes, un tā garenvirziena ass ir horizontāla un šķērsā ass ir 45° pret horizontālo. Zem testa parauga (aptuveni 100 × 100 mm) ir piestiprināts izlocīts metāla siets, kas atrodas 10 mm horizontāli zem parauga malas, lai paraugs būtu izvirzīts apmēram 13 mm aiz sieta gala (skatīt 1. attēlu). Pirms katra testa visi atlikumi, kas palikuši uz metāla sieta, jāsadedzina vai siets jānomaina.

Uz dūmu pārsega galda jānovieto vanna, kas ir pilna ar ūdeni, lai tajā testa laikā sakrīt visas degošās daļiņas.

3.2. Gaisa padeve deglim jānoregulē tā, lai iegūtu zilu liesmu aptuveni 25 mm augstumā.

3.3. Deglis jānovieto tā, lai liesma skar testa parauga ārējo malu, kā norādīts 1. attēlā, un vienlaicīgi tiek iedarbināts taimeris.

Liesma saskaras ar paraugu 30 sekundes, un ja paraugs deformējas, kūst vai saraujas prom no liesmas, tad liesma jāpārvieto, lai saglabātu saskari ar paraugu.

Ievērojama parauga deformācija testa laikā var rezultātu padarīt nederīgu. Deglis jāatvirza pēc 30 sekundēm vai tad, kad liesma sasniedz 25 mm atzīmi. Ja to sasniedz ātrāk, tad deglis jānovirza vismaz 450 mm no parauga un dūmu pārsegs jānoslēdz.

3.4. Kad liesma ir sasniegusi 25 mm atzīmi, tad jāatzīmē taimera rādītais laiks sekundēs kā laiks t1.

3.5. Taimeri aptur tad, kad degšana (ar liesmu vai bez tās) ir beigusies vai sasniegusi 100 mm atzīmi no brīvā gala.

3.6. Taimera rādīto laiku sekundēs atzīmē kā laiku t.

3.7. Ja degšana nesasniedz 100 mm atzīmi, tad nenodegušo attālumu no 100 mm atzīmes gar parauga apakšējo malu izmēra un noapaļo uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam milimetram.

Nodegušajam attālumam jābūt vienādam ar 100 mm mīnus nenodegušais attālums, kas izteikts mm.

3.8. Ja paraugs ir nodedzis līdz 100 mm atzīmei vai aiz tās, tad degšanas ātrums ir:

t − t

in mm/s

3.9. Testu atkārto (3.1. līdz 3.8. iedaļa), kamēr trīs paraugi ir nodeguši līdz 100 mm atzīmei vai aiz tās, vai ir testēti desmit paraugi.

Ja viens paraugs no 10 ir nodedzis līdz 100 mm atzīmei vai aiz tās, tad testu (3.1. līdz 3.8. iedaļa) atkārto ar 10 jauniem paraugiem.

4. REZULTĀTU IZTEIKŠANA

4.1. Ja vismaz divi paraugi ir nodeguši līdz 100 mm atzīmei, tad vidējais degšanas ātrums (mm/s), kas jānosaka, ir vidējais degšanas ātrums no visiem paraugiem, kuri ir nodeguši līdz atzīmei.

4.2. Vidējais degšanas laiks un degšanas attālums jānosaka tad, ja neviens no desmit paraugiem nav vai ne vairāk kā 1 no 20 ir nodedzis līdz 100 mm atzīmes.

4.2.1. Vidējais degšanas laiks (ACT), kas izteikts sekundēs::

ACT = ∑

·

t

− 30

kur n ir paraugu skaits,

kas noapaļots uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam sekunžu skaitam, kurš dalās ar pieci; tādējādi, ja pēc degļa atvirzīšanas degšana ilgst mazāk par 3 sekundēm, jānorāda "mazāk nekā 5 sekundes".

Nekādā gadījumā nedrīkst norādīt ACT = 0.

4.2.2. Vidējais degšanas attālums (ACL), kas izteikts milimetros:

ACL = ∑

·

100 − nesadegušais garums

kur n ir paraugu skaits,

kas noapaļots uz augšu vai uz leju līdz tuvākajam milimetru skaitam, kurš dalās ar pieci; ja degšanas attālums mazāks par 3 mm, tad norāda "mazāk nekā 5 mm".

Nekādā gadījumā nedrīkst norādīt ACL = 0.

Ja vienīgais paraugs ir nodedzis līdz atzīmei, tad uzskata, ka degšanas attālums ir 100 mm.

4.3. Pilnīgā ziņojumā jāiekļauj šāda informācija.

4.3.1. Parauga identifikācija, ieskaitot izgatavošanas un uzglabāšanas metodi.

4.3.2. Vidējais parauga biezums ar precizitāti ± 1 %.

4.3.3. Testēto paraugu skaits.

4.3.4. Degšanas laika vērtību izkliede.

4.3.5. Degšanas attāluma vērtību izkliede.

4.3.6. Jānorāda, ja paraugs nenodeg līdz atzīmei, jo tas pil, izplūst vai izjūk gabalos.

4.3.7. Jānorāda, ja paraugu aizdedzina no jauna, sadedzinot materiālu no izlocītā metāla sieta.

+++++ TIFF +++++

Testa aparatūra

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

3. papildinājums

+++++ TIFF +++++

II PIELIKUMS

PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ DEGVIELAS TVERTŅU UN DEGVIELAS PADEVES SISTĒMU UZSTĀDĪŠANU UZ DIVRITEŅU VAI TRĪSRITEŅU MEHĀNISKIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

1. DEGVIELAS TVERTNE

Tvertnes piestiprināšanas sistēmas jāprojektē, jāizgatavo un jāuzstāda tā, lai tās izpildītu savas funkcijas jebkuros braukšanas apstākļos.

2. DEGVIELAS PADEVES SISTĒMA

Lai motora degvielas sistēmas sastāvdaļas nevarētu sisties pret šķēršļiem uz zemes, tās ir pienācīgi jāaizsargā ar kādu karkasa vai virsbūves daļu. Šāda aizsardzība nav vajadzīga, ja attiecīgās sastāvdaļas, kas atrodas transportlīdzekļa apakšā, ir tālāk no zemes nekā tās karkasa vai virsbūves daļas, kuras atrodas tieši to priekšā.

Degvielas padeves sistēma jāprojektē, jāizgatavo un jāuzstāda tā, lai to no iekšpuses un ārpuses nebojātu korozija. Nekādas kustības, ko rada transportlīdzekļa struktūras, motora un transmisijas griešana, liekšana un vibrēšana, nedrīkst pakļaut degvielas sistēmas sastāvdaļas nekontrolētai berzei vai spriedzei.

1. papildinājums

Informācijas dokuments attiecībā uz degvielas tvertnes vai tvertņu uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskā transportlīdzekļa tipam

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

7. NODAĻA

PASĀKUMI, KO VEIC PRET NEATĻAUTO IEJAUKŠANOS ATTIECĪBĀ UZ DIVRITEŅU MOPĒDIEM UN MOTOCIKLIEM

PIELIKUMS

1. DEFINĪCIJAS

vai šajā nodaļā:

1.1. "Pasākumi, ko veic pret neatļauto iejaukšanos attiecībā uz divriteņu mopēdiem un motocikliem" ir tehnisko prasību un specifikāciju kopums ar mērķi cik iespējams novērst neatļautas modifikācijas, kuras var mazināt drošību, jo īpaši, palielinot transportlīdzekļa efektivitāti, un kaitēt videi.

1.2. "Transportlīdzekļa efektivitāte" ir mopēdu maksimālais ātrums un motociklu motora jauda.

1.3. "Transportlīdzekļa kategorijas" ir transportlīdzekļi, kas iedalīti šādās kategorijās.

1.3.1. A kategorijas transportlīdzekļi — mopēdi.

1.3.2. B kategorijas transportlīdzekļi — motocikli, kuru darba tilpums nepārsniedz 125 cm3, un jauda nepārsniedz 11 kW.

1.3.3. C kategorijas transportlīdzekļi — motocikli, kuru jauda nepārsniedz 25 kW un attiecība jauda/masa nepārsniedz 0,16 kW/kg; masa darba kārtībā, kā noteikts Direktīvas 92/61/EEK II pielikuma d) piezīmes 2. iedaļā.

1.3.4. D kategorijas transportlīdzekļi — motocikli, kas nav B vai C kategorijas motocikli.

1.4. "Neatļauta modifikācija" ir modifikācija, kura nav atļauta saskaņā ar šo nodaļu.

1.5. "Detaļu savstarpēja aizvietojamība" ir tādu detaļu savstarpēja aizvietojamība, kas nav vienādas.

1.6. "Ieplūdes vads" ir ieplūdes kanāla un iesūkšanas caurules kombinācija.

1.7. "Ieplūdes kanāls" ir kanāls gaisa ieplūdei cilindrā, cilindra galvā vai karterī.

1.8. "Iesūkšanas caurule" ir detaļa, kas savieno karburatoru vai gaisa pieplūdes kontroles sistēmu un cilindru, cilindra galvu vai karteri.

1.9. "Iesūkšanas sistēma" ir ieplūdes kanāla un iesūcēja klusinātāja kombinācija.

1.10. "Izplūdes sistēma" ir izplūdes caurules, izplešanās kameras un izplūdes klusinātāja kombinācija motora radītā trokšņa absorbcijai.

1.11. "Speciāli darbarīki" ir darbarīki, kuri pieejami tikai transportlīdzekļa ražotāja pilnvarotiem izplatītājiem un nav pieejami plašai sabiedrībai.

2. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

2.1. Detaļu, kas nav vienādas, savstarpēja aizvietojamība transportlīdzekļiem, kuru detaļu tipi ir apstiprināti:

2.1.1. Visiem A vai B kategorijas transportlīdzekļiem nav pieļaujama šādu detaļu vai šādu detaļu komplektu:

a) transportlīdzekļiem ar divtaktu motoriem — cilindra/virzuļa komplekta, karburatora, iesūkšanas caurules, izplūdes sistēmas,

b) transportlīdzekļiem ar četrtaktu motoriem — cilindra galvas, izciļņu vārpstas, cilindra/virzuļa komplekta, karburatora, iesūkšanas caurules, izplūdes sistēmas,

savstarpēja aizvietojamība starp vienu transportlīdzekli un jebkuru citu tā paša ražotāja transportlīdzekli, ja šīs savstarpējās aizvietojamības dēļ A kategorijas transportlīdzekļiem maksimālais paredzētais ātrums palielinās vairāk nekā par 5 km/h vai B kategorijas transportlīdzekļiem jauda palielinās vairāk nekā par 10 %. Nekad nedrīkst pārsniegt attiecīgās kategorijas maksimālo paredzēto ātrumu vai maksimālo motora lietderīgo jaudu.

Jo īpaši mopēdiem ar zemiem ekspluatācijas rādītājiem, kas minēti Direktīvas 92/61/EEK I pielikuma piezīmē, maksimālais projektētais ātrums ir 25 km/h.

2.1.1.1. Visiem B kategorijas transportlīdzekļiem, kam saskaņā ar Direktīvas 92/61/EEK 2. pantu ir varianti, kuri sakarā ar papildu ierobežojumiem, ko nosaka dalībvalstis saskaņā ar 3. panta 5. punktu Padomes 1991. gada 29. jūlija Direktīvā 91/439/EEK par transportlīdzekļu vadītāju apliecībām [1], atšķiras ar maksimālo ātrumu vai maksimālo lietderīgo jaudu, detaļu savstarpējai aizvietojamībai nepiemēro 2.1.1. iedaļas a) un b) daļas prasības, ja vien transportlīdzekļa jauda nepārsniedz 11 kW.

2.1.2. Gadījumos, kas saistīti ar detaļu savstarpēju aizvietojamību, ražotājam jānodrošina, ka kompetentās iestādes ir apgādātas ar vajadzīgo informāciju un vajadzības gadījumā ar transportlīdzekļiem, lai tās varētu pārbaudīt, vai ir izpildītas šīs iedaļas prasības.

2.2. Ražotājam jāapliecina, ka modifikācijas nepalielinās motocikla maksimālo jaudu vairāk nekā par 10 % vai nepalielinās mopēda maksimālo ātrumu vairāk nekā par 5 km/h un ka nekādā gadījumā maksimālais paredzētais ātrums vai maksimālā motora lietderīgā jauda attiecīgajai kategorijai neietekmē aizdedzi (paātrina utt.) un degvielas padeves sistēmu.

2.3. B kategorijas motocikliem jāatbilst 2.3.1., vai 2.3.2., vai 2.3.3. iedaļas prasībām, kā arī 2.3.4. un 2.3.5. iedaļas prasībām.

2.3.1. Ieplūdes vadā jāievieto nenoņemams ieliktnis. Ja šāds ieliktnis atrodas iesūkšanas caurulē, tad tā jāpiestiprina pie motora cilindru bloka ar bīdāmām skrūvēm vai skrūvēm, kuras var pārvietot tikai ar speciāliem darbarīkiem.

Ieliktņa cietībai jābūt vismaz 60 HRC. Ierobežotajā daļā tā biezums nedrīkst pārsniegt 4 mm.

Jebkurai iedarbībai uz ieliktni ar mērķi to izņemt vai pārveidot, jāizraisa vai nu ieliktņa un tā balsta sabojāšana, vai motora pilnīga un pastāvīga darbība ar pārtraukumiem, kamēr atjauno tā apstiprināto stāvokli.

Uz ieliktņa virsmas vai tā tuvumā jābūt salasāmam marķējumam, kurā norādīta transportlīdzekļa kategorija vai 1.3. iedaļā definētās kategorijas.

2.3.2. Katra iesūkšanas caurule jāpiestiprina ar bīdāmām skrūvēm vai skrūvēm, kuras var pārvietot tikai ar speciāliem darbarīkiem. Cauruļu iekšpusē jābūt ierobežotajai daļai, kas ir norādīts ārpusē; šajā vietā sienas biezumam jābūt vismaz 4 mm vai 5 mm, ja izmanto elastīgu materiālu, piemēram, gumiju.

Jebkurai iedarbībai uz caurulēm ar mērķi pārveidot ierobežoto daļu, jāizraisa vai nu cauruļu sabojāšana, vai motora pilnīga un pastāvīga darbība ar pārtraukumiem, kamēr atjauno to apstiprināto stāvokli.

Uz caurulēm jābūt salasāmam marķējumam, kurā norādīta transportlīdzekļa kategorija vai 1.3. iedaļā definētās kategorijas.

2.3.3. Ieplūdes vada daļā, kas atrodas cilindra galvā, jābūt ierobežotajai daļai. Visā ieplūdes kanālā nedrīkst būt vairāk ierobežotāka daļa (izņemot vārsta ligzdas daļu).

Jebkurai iedarbībai uz vadu ar mērķi pārveidot ierobežoto daļu, jāizraisa vai nu caurules sabojāšana, vai motora pilnīga un pastāvīga darbība ar pārtraukumiem, kamēr atjauno tā apstiprināto stāvokli.

Uz cilindra galvas jābūt salasāmam marķējumam, kurā norādīta 1.3. iedaļā definētā transportlīdzekļa kategorija.

2.3.4. Tās ierobežotās daļas diametrs, kas minēta 2.3.1., 2.3.2. un 2.3.3. iedaļā, mainās atbilstīgi attiecīgajam motociklam.

2.3.5. Ražotājam jānorāda ierobežotās daļas diametrs un jāpierāda kompetentajām iestādēm, ka šī gāzu kanāla ierobežotā daļa ir viskritiskākā un ka nav nevienas citas daļas, kuras modificēšana varētu palielināt transportlīdzekļa efektivitāti vairāk nekā par 10 %.

Četrus gadus pēc šīs direktīvas īstenošanas ierobežotās daļas maksimālie diametri dažādu veidu motocikliem jānosaka skaitliski saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 6. pantā, pamatojoties uz ražotāja norādītajiem ierobežotās daļas diametriem.

2.4. Gaisa filtra maiņa nedrīkst palielināt mopēda maksimālo paredzēto ātrumu vairāk nekā par 10 %.

3. ĪPAŠAS PRASĪBAS A UN B KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

Šīs iedaļas prasības nav obligātas, ja vien kāda prasība vai prasību kombinācija nerada vajadzību ierobežot uzlabojumus, kuru dēļ A kategorijas transportlīdzekļiem maksimālais paredzētais ātrums palielinās vairāk nekā par 5 km/h vai B kategorijas transportlīdzekļiem jauda palielinās vairāk nekā par 10 %. Nekad nedrīkst pārsniegt attiecīgās kategorijas maksimālo paredzēto ātrumu vai maksimālo motora lietderīgo jaudu.

3.1. Cilindra galvas starplika: cilindra galvas starplikas (ja tāda ir) maksimālais biezums pēc uzstādīšanas nedrīkst pārsniegt

- 1,3 mm mopēdiem un

- 1,6 mm motocikliem.

3.2. Cilindra/kartera starplika divtaktu motoriem: starplikas starp cilindra un kartera pamatni (ja tāda ir) maksimālais biezums pēc uzstādīšanas nedrīkst pārsniegt 0,5 mm.

3.3. Virzulis divtaktu motoriem: virzulis augšējā nāves punktā nedrīkst aizsegt ieplūdes kanālu. Šī prasība neattiecas uz tām pārplūdes atvēruma daļām, kas sakrīt ar ieplūdes kanālu transportlīdzeklim, kura motora ieplūdes sistēma aprīkota ar pārplūdes vārstu(-iem).

3.4. Divtaktu motoru virzuļa pagriešana pa 180° nedrīkst palielināt motora efektivitāti.

3.5. Neierobežojot 2.3. iedaļas noteikumus, izplūdes sistēmā nav atļauti nekādi mākslīgi kavēkļi. Četrtaktu motora vārstu virzītājus neuzskata par mākslīgiem kavēkļiem.

3.6. Tā(-s) izplūdes sistēmas detaļa(-s) klusinātāja(-u) iekšpusē, kas nosaka izplūdes caurules faktisko garumu, klusinātājam(-iem) vai izplešanās kamerai(-ām) jāpiestiprina tā, lai to(-s) nevar noņemt.

3.7. Jebkura detaļa (mehāniska, elektriska, nesoša, utt.), kas ierobežo pilno motora slodzi (piemēram, droseļvārsta vadīšanas aizturis vai pagriežama uzgaļa aizturis) ir aizliegta.

3.8. Ja A kategorijas transportlīdzeklis aprīkots ar elektriskām/elektroniskām ierīcēm, kas ierobežo ātrumu, tad transportlīdzekļa ražotājam jānodrošina testēšanas iestādēm dati un pierādījumi, lai apliecinātu, ka ierīces vai tās elektroinstalācijas sistēmas modifikācija vai atvienošana nepalielinās mopēda maksimālo ātrumu vairāk nekā par 10 %.

Elektriskas/elektroniskas ierīces, kas pārtrauc un/vai kavē aizdedzi, ir aizliegtas, ja to darbība palielina degvielas patēriņu vai nesadegušo ogļūdeņražu emisiju.

Elektriskās/elektroniskā ierīces, kas maina aizdedzes apsteidzi, jāprojektē tā, lai motora jauda, kuru mēra tad, kad ierīce darbojas, neatšķiras vairāk kā par 10 % no jaudas, ko mēra ar atvienotu ierīci un ar aizdedzes apsteidzi, kura noregulēta maksimālajam kustības ātrumam ceļā.

Maksimālais kustības ātrums ceļā jāsasniedz ar aizdedzes apsteidzi, kas noregulēta ± 5 ° robežās no vērtības, kura norādīta maksimālās jaudas attīstīšanai.

3.9. Ja motors ir aprīkots ar pārplūdes vārstu, tas jāpiestiprina ar bīdāmām skrūvēm, kas novērš tā balsta otrreizēju izmantošanu, vai skrūvēm, kuras var pārvietot tikai ar speciāliem darbarīkiem.

3.10. Prasības transportlīdzekļa motora veida identificēšanai

3.10.1. Oriģinālo detaļu/sastāvdaļu marķējums:

3.10.1.1. Turpmāk uzskaitītās detaļas un sastāvdaļas ir noturīgi un neizdzēšami jāmarķē ar koda numuru(-iem) un simboliem, kurus šādu detaļu vai sastāvdaļu identifikācijai piešķir transportlīdzekļa ražotāji. Marķējums var būt etiķetes veidā, ar noteikumu, ka tā paliek salasāma normālas lietošanas režīmā un to nevar noņemt bez sabojāšanas.

Šim marķējumam jābūt saredzamam bez vajadzības izjaukt attiecīgo detaļu vai citas transportlīdzekļa detaļas. Tomēr, ja virsbūve vai citas transportlīdzekļa detaļas aizsedz marķējumu, tad transportlīdzekļa ražotājam jāsniedz kompetentajām iestādēm norādījumi par attiecīgo detaļu atvēršanu vai izjaukšanu un marķējumu atrašanu.

3.10.1.2. Izmantotajiem burtiem, skaitļiem vai simboliem jābūt vismaz 2,5 mm augstiem un viegli salasāmiem. Tomēr to detaļu marķējumam, kas norādītas 3.10.1.3.7. un 3.10.1.3.8. iedaļā, minimālajam augstumam jābūt tādam, kā norādīts 9. nodaļā.

3.10.1.3. Detaļas un sastāvdaļas, kas minēti 3.10.1.1. iedaļā, ir šādi:

3.10.1.3.1. ieplūdes klusinātājs (gaisa filtrs),

3.10.1.3.2. karburators vai līdzvērtīga ierīce,

3.10.1.3.3. ieplūdes caurule (ja izlieta atsevišķi no karburatora vai cilindra, vai kartera),

3.10.1.3.4. cilindrs,

3.10.1.3.5. cilindra galva

3.10.1.3.6. karteris

3.10.1.3.7. izplūdes caurule(-s) (ja atdalīta(-s) no klusinātāja),

3.10.1.3.8. klusinātājs(-i),

3.10.1.3.9. transmisijas piedziņas daļa (priekšējais ķēdes rats (ķēdesrats) vai skriemelis),

3.10.1.3.10. transmisijas piedzenamā daļa (aizmugures ķēdes rats (ķēdesrats) vai skriemelis),

3.10.1.3.11. jebkura elektriska/elektroniska motora (aizdedzes, iesmidzināšanas, utt.) vadības ierīce un visas atveramu ierīču elektroniskās kartes,

3.10.1.3.12. ierobežotā daļa (ieliktnis vai cita).

3.10.2. Pret neatļauto iejaukšanos vērsto pasākumu kontroles plāksne

3.10.2.1. Katram transportlīdzeklim viegli pieejamā vietā jāpiestiprina vismaz 60 mm × 40 mm liela izturīga plāksne (tā var būt pielipināta, bet to nevar noņemt nesaplēšot).

Uz šīs plāksnes ražotājam jānorāda:

3.10.2.1.1. viņa nosaukums vai preču zīme;

3.10.2.1.2. burts, ar ko apzīmē transportlīdzekļa kategoriju;

3.10.2.1.3. transmisijas piedziņas un piedzenamām daļām — zobu skaits (ķēdesratam), vai diametrs (skriemelim, izteikts milimetros);

3.10.2.1.4. koda numurs(-i) vai simbols(-i), ar ko identificē saskaņā ar 3.10.1. iedaļu marķētās detaļas vai sastāvdaļas.

3.10.2.2. Burtiem, skaitļiem vai simboliem jābūt vismaz 2,5 mm augstiem un viegli salasāmiem. Vienkāršs rasējums, kurā redzama atbilstība starp detaļām vai sastāvdaļām un to koda numuriem vai simboliem, parādīts 1. zīmējumā.

3.10.3. Neoriģinālo detaļu/sastāvdaļu marķējums

3.10.3.1. Detaļām, kuru tips transportlīdzeklim apstiprināts saskaņā ar šo nodaļu, kuri ir alternatīvi tiem, kas uzskaitīti 3.10.1.3. iedaļā, un kurus pārdod transportlīdzekļa ražotājs, šādu alternatīvu koda numurs(-i) vai simbols(-i) jānorāda vai nu uz kontroles plāksnes, vai uz uzlīmes (jāpaliek salasāmiem normālas lietošanas režīmā un tos nevar noņemt bez sabojāšanas), kas jāpiegādā kopā ar detaļu piestiprināšanai blakus kontroles plāksnei.

3.10.3.2. Neoriģināliem klusinātāju aizvietotājiem šādu atsevišķu tehnisku vienību koda numurs(-i) vai simbols(-i) jānorāda uz uzlīmes (jāpaliek salasāmiem normālas lietošanas režīmā un tos nevar noņemt bez sabojāšanas), kas jāpiegādā kopā ar detaļu piestiprināšanai blakus kontroles plāksnei.

3.10.3.3. Marķējot saskaņā ar 3.10.3.1. un 3.10.3.2. iedaļu neoriģinālas detaļas/sastāvdaļas, marķējumiem jāatbilst 3.10.1.1. līdz 3.10.2.2. iedaļas noteikumiem.

+++++ TIFF +++++

1. attēls

1. papildinājums

Informācijas dokuments attiecībā uz pasākumiem, ko veic pret neatļauto iejaukšanos attiecībā uz divriteņu mopēdu vai motociklu tipu

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

8. NODAĻA

DIVRITEŅU VAI TRĪSRITEŅU MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU UN ATSEVIŠĶU ELEKTRISKU VAI ELEKTRONISKU TEHNISKU VIENĪBU ELEKTROMAGNĒTISKĀ SAVIETOJAMĪBA

PIELIKUMU SARAKSTS

| | lappuse |

I PIELIKUMS | Nosacījumi, kas attiecas uz transportlīdzekļiem un atsevišķām elektriskām un elektroniskām tehniskām vienībām … | 328 |

II PIELIKUMS | Transportlīdzekļu platās frekvenču joslas elektromagnētiskā starojuma mērīšanas metode … | 339 |

III PIELIKUMS | Transportlīdzekļu šaurās frekvenču joslas elektromagnētiskā starojuma mērīšanas metode … | 345 |

IV PIELIKUMS | Transportlīdzekļa imunitātes pret elektromagnētisko starojumu testēšanas metodes … | 347 |

V PIELIKUMS | Atsevišķu tehnisku vienību (STU) platās frekvenču joslas starojuma mērīšanas metode … | 353 |

VI PIELIKUMS | Atsevišķu tehnisku vienību (STU) šaurās frekvenču joslas elektromagnētiskā starojuma mērīšanas metode … | 356 |

VII PIELIKUMS | Atsevišķu tehnisku vienību (STU) imunitātes pret elektromagnētisko starojumu testēšanas metodes … | 358 |

VIII PIELIKUMS | Informācijas dokumenta paraugs (1. papildinājums) un detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs (2. papildinājums) … | 371 |

IX PIELIKUMS | Informācijas dokumenta paraugs (1. papildinājums) un atsevišķas tehniskas vienības (STU) detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugs (2. papildinājums) … | 373 |

I PIELIKUMS

NOSACĪJUMI, KAS ATTIECAS UZ TRANSPORTLĪDZEKĻIEM UN ATSEVIŠĶĀM ELEKTRISKĀM UN ELEKTRONISKĀM TEHNISKĀM VIENĪBĀM

1. DEFINĪCIJAS

Šajā nodaļā:

1.1. "Elektromagnētiskā savietojamība" ir transportlīdzekļa vai kādas tā elektriskas/elektroniskas sistēmas spēja normāli darboties elektromagnētiskajā vidē neradot kaitīgus elektromagnētiskos traucējumus nekam, kas atrodas šajā vidē.

Kompleksiem sastāvdaļām un detaļām (elektromotori, termostati, elektroniskās shēmas plates, utt.), kurus pārdod tiešajam patērētājam un kuri nav paredzēti tikai divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, jāatbilst vai nu šīs direktīvas noteikumiem, vai Padomes 1989. gada 3. maija Direktīvu 89/336/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību.

1.2. "Elektromagnētiskie traucējumi" ir visas elektromagnētiskās parādības, kas var samazināt transportlīdzekļa vai kādas tā elektroniskās/elektriskās sistēmas darbību. Elektromagnētiskie traucējumi var būt elektromagnētiskais troksnis, nevēlami signāli vai pārmaiņas pašā elektromagnētisko viļņu izplatības vidē.

1.3. "Elektromagnētiskā imunitāte" ir transportlīdzekļa vai kādas tā elektroniskās/elektriskās sistēmas spēja apmierinoši darboties īpašu elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē.

1.4. "Elektromagnētiskā vide" ir visas elektromagnētiskās parādības noteiktā vietā.

1.5. "Standartrobeža" ir nominālais līmenis, līdz kuram attiecas gan transportlīdzekļa tipa detaļas tipa apstiprinājuma, gan ražojuma atbilstības robežvērtība.

1.6. "Standartantena" ir līdzsvarots pusperioda dipols, kurš uzskaņots uz mērīto frekvenci.

1.7. "Platas frekvenču joslas emisija" ir jebkura emisija, kuras frekvenču joslas platums pārsniedz īpaša uztvērēja vai mērinstrumenta joslas platumu.

1.8. "Šauras frekvenču joslas emisija" ir jebkura emisija, kuras frekvenču joslas platums ir mazāks par īpaša uztvērēja vai mērinstrumenta joslas platumu.

1.9. "Atsevišķa elektroniska/elektriska tehniska vienība (STU)" ir elektroniska un/vai elektriska detaļa vai detaļu komplekts, kas paredzēts instalēšanai transportlīdzeklī kopā ar visiem elektriskajiem savienojumiem un pievienoto elektroinstalāciju īpašu funkciju izpildei.

1.10. "STU" ir tests, kuru veic ar vienu vai vairākām īpašām STU.

1.11. "Transportlīdzekļa tips attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību" norāda, ka dažādiem transportlīdzekļiem inter alia būtiski neatšķiras:

1.11.1. elektronisko un/vai elektrisko detaļu shēmas,

1.11.2. motora uzstādīšanas kopējais lielums, forma un veids, un augstsprieguma elektroinstalācijas (ja tāda ir) novietojums,

1.11.3. transportlīdzekļa šasijas un virsbūves izejmateriāls (piemēram, šasija vai virsbūve izgatavota no stikla šķiedras, alumīnija vai tērauda).

1.12. "STU tips attiecībā pret elektromagnētisko savietojamību" ir atsevišķa tehniska vienība, kas neatšķiras no citām vienībām pēc būtiskākajām pazīmēm, piemēram,

1.12.1. STU veiktajām funkcijām,

1.12.2. elektronisko un/vai elektrisko detaļu shēmas.

1.13. "Tieša transportlīdzekļa vadīšana" ir braucēja veiktā transportlīdzekļa vadīšana ar stūri, bremzēm un akseleratoru.

2. DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

2.1. Transportlīdzekļa tipa detaļas tipa apstiprinājuma pieteikumam attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību jāpievieno ne tikai VIII pielikumā (1. papildinājumā) noteiktā informācija, bet arī

2.1.1. katalogs, kurā aprakstītas visas elektronisko/elektrisko sistēmu vai STU īpašās kombinācijas, detaļas tipa apstiprināšanai paredzētā transportlīdzekļa tipa virsbūves tipi un paredzamās garenbāzes versijas. Elektroniskās/elektriskās sistēmas un STU uzskata par īpašām, ja tās spēj emitēt ievērojamus platas un šauras frekvenču joslas starojuma līmeņus un/vai ietekmēt tiešu transportlīdzekļa vadīšanu (skatīt šā pielikuma 5.4.2.2. iedaļā).

2.1.2. STU, kas savietojamības testam ir izvēlēta no dažādu elektrisku/elektronisku sistēmu kombinācijām, kuras paredzētas sērijveida ražošanai.

2.2. Pieteikums detaļas tipa apstiprināšanai attiecībā uz STU tipa elektromagnētisko savietojamību:

2.2.1. dokumenti, kuros aprakstīti STU tehniskie parametri;

2.2.2. STU kā tipa pārstāvis. Ja kompetentā iestāde uzskata to par vajadzīgu, var pieprasīt turpmākus paraugus.

3. MARĶĒJUMS

3.1. Visām STU, izņemot kabeļus, kas nav aizdedzes kabeļi, jānorāda:

3.1.1. STU un to detaļu marka vai ražotāja nosaukums;

3.1.2. komerciālais apraksts.

3.2. Marķējumam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam.

4. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀŠANA

4.1. Ja testēšanai nodotais transportlīdzeklis atbilst šīs nodaļas prasībām, tad detaļas tipa apstiprinājums jāpiešķir un tam jāattiecas uz visām īpašajām kombinācijām, kas paredzētas 2.1.1. iedaļā minētajā sarakstā.

4.2. Tomēr par detaļas tipa apstiprinājuma testa veikšanu atbildīgā iestāde var neizvirzīt prasību veikt 5.4. iedaļā minēto imunitātes testu transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektriskām vai elektroniskām ierīcēm, tikai tad, ja šo ierīču bojājums nepasliktina bremzēšanas, gaismas signalizācijas, skaņas signalizācijas un stūrēšanas sistēmas veiktās aizsargfunkcijas. Šādi izņēmumi kopā ar pienācīgu pamatojumu ir precīzi jāatzīmē testa protokolā.

4.3. Transportlīdzekļa detaļas tipa apstiprināšana

Iespējami šādi transportlīdzekļa detaļas tipa apstiprinājumi:

4.3.1. Pilnīgas instalēšanas uz transportlīdzekļa detaļas tipa apstiprinājums.

Pilnīgai instalēšanai uz transportlīdzekļa var piešķirt detaļas tipa apstiprinājumu, ja tieši iztur testus, kas veikti atbilstīgi 5. iedaļā noteiktajām robežām un procedūrām. Ja šo veidu ir izvēlējies transportlīdzekļa ražotājs, tad nav vajadzīga atsevišķa STU testēšana.

4.3.2. Transportlīdzekļa tipa detaļas tipa apstiprināšana pēc atsevišķiem STU testiem.

Transportlīdzekļa ražotājs var iegūt transportlīdzekļa detaļas tipa apstiprinājumu, ja pierāda apstiprinātājai iestādei, ka visas attiecīgās STU (skatīt 2.1.1. iedaļā) ir atsevišķi apstiprinātas saskaņā ar šo nodaļu un instalētas saskaņā ar jebkuriem pievienotiem nosacījumiem.

4.4. STU detaļas tipa apstiprināšana

STU var piešķirt detaļas tipa apstiprinājumu, ja tā iztur testus, kas veikti atbilstīgi 5. iedaļā noteiktajām robežām un procedūrām. Apstiprinājumu var piešķirt uzstādīšanai uz jebkura transportlīdzekļa tipa vai uz īpaša transportlīdzekļa tipa vai tipiem, kā pieprasījis ražotājs.

5. PRASĪBAS

5.1. Vispārīgas prasības

Visi transportlīdzekļi un STU jāprojektē un jākonstruē tā, lai normālos ekspluatācijas apstākļos tie atbilstu šīs nodaļas nosacījumiem.

Tomēr, kontrolējot transportlīdzekļu un STU imunitāti pret elektromagnētisko starojumu, IV un VII pielikumā aprakstītās mērīšanas metodes nav jāizmanto trīs gadus pēc šīs nodaļas spēkā stāšanās dienas.

5.2. Prasības attiecībā uz transportlīdzekļu platās frekvenču joslas starojumu

5.2.1. Mērīšanas metode

Elektromagnētiskais starojums, kuru ģenerē testēšanai nodotais transportlīdzekļa tips, jāmēra ar II pielikumā aprakstīto metodi.

5.2.2. Transportlīdzekļa standartrobežas (plata frekvenču josla)

5.2.2.1. Ja mērīšanā izmanto II pielikumā aprakstīto metodi, tad attiecībā uz transportlīdzekļa antenas attālumu 10,0 ± 0,2 m starojuma standartrobeža būs 34 dB mikrovolti/m (50 mikrovolti/m) 30-75 MHz frekvencē un 34-45 dB mikrovolti/m (50-180 mikrovolti/m) 75-400 MHz frekvencē. Kā parādīts šā pielikuma 1. papildinājumā, šo robežu palielinās, frekvencēm virs 75 MHz pieskaitot frekvences logaritmu. Robeža paliktu nemainīga 45 dB (180 mikrovolts/m) 400-1000 MHz frekvencē.

5.2.2.2. Ja mērīšanā izmanto II pielikumā aprakstīto metodi, tad attiecībā uz transportlīdzekļa antenas attālumu 3,0 ± 0,5 m starojuma standartrobeža būs 44 dB mikrovolti/m (160 mikrovolti/m) 30-75 MHz frekvencē un 44-55 dB mikrovolti/m (50-180 mikrovolti/m) 75-400 MHz frekvencē. Kā parādīts šā pielikuma 2. papildinājumā, šo robežu palielinās, frekvencēm virs 75 MHz pieskaitot frekvences logaritmu. Robeža paliktu nemainīga 55 dB (546 mikrovolts/m) 400-1000 MHz frekvencē.

5.2.2.3. Izmērītajām vērtībām, kas izteiktas dB (mikrovolti/m), jābūt vismaz 2,0 dB zem testēšanai nodotā transportlīdzekļa standartrobežas.

5.3. Prasības attiecībā uz transportlīdzekļu šaurās frekvenču joslas starojumu

5.3.1. Mērīšanas metode

Testēšanai nodotā transportlīdzekļa tipa elektromagnētiskais starojums jāmēra ar III pielikumā aprakstīto metodi.

5.3.2. Transportlīdzekļa šaurās frekvenču josla starojuma standartrobežas

5.3.2.1. Ja mērīšanā izmanto III pielikumā aprakstīto metodi, tad attiecībā uz transportlīdzekļa antenas attālumu 10,0 ± 0,2 m starojuma standartrobeža būs 24 dB (16 mikrovolti/m) 30-75 MHz frekvencē un 24-35 dB mikrovolti/m (16-56 mikrovolti/m) 75-400 MHz frekvencē. Kā parādīts šā pielikuma 3. papildinājumā, šo robežu palielinās, frekvencēm virs 75 MHz pieskaitot frekvences logaritmu. Robeža paliktu nemainīga 35 dB (56 mikrovolts/m) 400-1000 MHz frekvencē.

5.3.2.2. Ja mērīšanā izmanto III pielikumā aprakstīto metodi, tad attiecībā uz transportlīdzekļa antenas attālumu 3,0 ± 0,05 m starojuma standartrobeža būs 34 dB (50 mikrovolti/m) 30-75 MHz frekvencē un 34-45 dB (50-180 mikrovolti/m) 75-400 MHz frekvencē. Kā parādīts šā pielikuma 4. papildinājumā, šo robežu palielinās, frekvencēm virs 75 MHz pieskaitot frekvences logaritmu. Robeža paliktu nemainīga 45 dB (mikrovolti/m) 400-1000 MHz frekvencē.

5.3.2.3. Testēšanai nodotā transportlīdzekļa izmērītajām vērtībām, kas izteiktas dB (mikrovolti/m), jābūt vismaz 2,0 dB zem standartrobežas.

5.4. Prasības attiecībā uz transportlīdzekļa imunitāti pret elektromagnētisko starojumu

5.4.1. Mērīšanas metode

Lai noteiktu transportlīdzekļa tipa imunitāti pret elektromagnētisko starojumu, testi jāveic saskaņā ar IV pielikumā aprakstīto metodi.

5.4.2. Transportlīdzekļa imunitātes standartrobežas

5.4.2.1. Ja mērīšanā izmanto IV pielikumā aprakstīto metodi, tad lauka intensitātes standartlīmenim jābūt 24 volti/m r.m.s. vairāk par 90 % frekvenču diapazonā no 20 MHz līdz 1000 MHz un 20 volti/m r.m.s. visā frekvenču diapazonā no 20 MHz līdz 1000 MHz.

5.4.2.2. Testēšanai nodotais transportlīdzekļa tipa paraugs nedrīkst izrādīt nekādu tiešās transportlīdzekļa vadīšanas pasliktināšanos, ko varētu novērot vadītājs vai jebkurš cits satiksmes dalībnieks, kad attiecīgais transportlīdzeklis atrodas IV pielikuma 4. iedaļā noteiktajā stāvoklī un ir pakļauts lauka intensitātei (izteikta volti/m), kurai jāpārsniedz standartlīmenis par 25 %.

5.5. Prasības attiecībā uz platas frekvenču joslas STU starojumu

5.5.1. Mērīšanas metode

Elektromagnētiskais starojums, ko ģenerē detaļas tipa apstiprināšanai nodotā STU, jāmēra ar V pielikumā aprakstīto metodi.

5.5.2. STU platās frekvenču joslas standartrobežas

5.5.2.1. Ja mērīšanā izmanto V pielikumā aprakstīto metodi, tad starojuma standartrobeža 30-75 MHz frekvencē būs 64-54 dB (mikrovolti/m), šo robežu samazinot, atņemot frekvences logaritmu, un 75-400 MHz frekvencē būs 54-65 dB mikrovolti/m), šo robežu palielinot, pieskaitot frekvences logaritmu, kā parādīts šā pielikuma 5. papildinājumā. Robeža paliek nemainīga 65 dB (1 800 mikrovolti/m) 400-1000 MHz frekvencē.

5.5.2.2. Apstiprināšanai nodotā STU izmērītajām vērtībām, kas izteiktas dB (mikrovolti/m), jābūt vismaz 2,0 dB zem standartrobežas.

5.6. Prasības attiecībā uz šauras frekvenču joslas STU starojumu

5.6.1. Mērīšanas metode

Elektromagnētiskais starojums, ko ģenerē detaļas tipa apstiprināšanai nodotā STU, jāmēra ar VI pielikumā aprakstīto metodi.

5.6.2. STU šaurās frekvenču joslas standartrobežas

5.6.2.1. Ja mērīšanā izmanto VI pielikumā aprakstīto metodi, tad starojuma standartrobeža 30-75 MHz frekvencē būs 54-44 dB (mikrovolti/m), šo robežu samazinot, atņemot frekvences logaritmu, un 75-400 MHz frekvencē būs 44-55 dB mikrovolti/m), šo robežu palielinot, pieskaitot frekvences logaritmu, kā parādīts šā pielikuma 6. papildinājumā. Robeža paliek nemainīga 55 dB (560 mikrovolti/m) 400-1000 MHz frekvencē.

5.6.2.2. Tipa apstiprināšanai nodotā STU izmērītajām vērtībām, kas izteiktas dB (mikrovolti/m), jābūt vismaz 2,0 dB zem standartrobežas.

5.7. Prasības attiecībā uz STU imunitāti pret elektromagnētisko starojumu

5.7.1. Mērīšanas metode

Detaļas tipa apstiprināšanai nodotā STU imunitāti pret elektromagnētisko starojumu testēs ar vienu no tām metodēm, kas aprakstītas VII pielikumā.

5.7.2. STU imunitātes standartrobežas

5.7.2.1. Ja mērīšanā izmanto VII pielikumā aprakstītās metodes, tad imunitātes testa standartlīmeņi 150 mm starpslokšņu telpas testa metodē būs 48 volti/m, 800 mm starpslokšņu telpas testa metodē — 12 volti/m, TEM šūnas testa metodē — 60 volti/m, strāvas daudzuma padeves (BCI) testa metodē — 48 mA un brīvā lauka testa metodē — 24 volti/m.

5.7.2.2. Testēšanai nodotais STU tipa paraugs nedrīkst izrādīt nekādu tiešās transportlīdzekļa vadīšanas pasliktināšanos, ko varētu novērot vadītājs vai jebkurš cits satiksmes dalībnieks, ja transportlīdzeklis atrodas IV pielikuma 4. iedaļā noteiktajā stāvoklī laukā, kura intensitāte vai plūsma, kas izteikta lineārās vienībās, pārsniedz standartlīmeni par 25 %.

6. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

6.1. Lai nodrošinātu produkcijas atbilstību, ir jāveic pasākumi saskaņā ar Direktīvas 92/61/EEK 4. pantā noteiktajiem noteikumiem.

6.2. Transportlīdzekļa vai detaļas, vai atsevišķas tehniskās vienības atbilstība attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību ir jāpārbauda, pamatojoties uz datiem tipa apstiprinājuma sertifikātā (-os), kas izklāstīti šīs direktīvas VIII un/vai IX pielikumā.

6.3. Ja iestādi neapmierina ražotāja revidēšanas procedūra, tad piemēro Direktīvas 92/61/EEK VI pielikuma 1.2.2. un 1.2.3. iedaļu un turpmāko 6.3.1. un 6.3.2. iedaļu.

6.3.1. Ja pārbauda sērijveida transportlīdzekļa, detaļas vai STU atbilstību, tad ražojumu uzskata par atbilstošu šīs direktīvas prasībām attiecībā pret izstaroto platjoslas emisiju un izstaroto šaurjoslas emisiju, ja izmērītie līmeņi nepārsniedz 5.2.2.1., 5.2.2.2., 5.3.2.1. un 5.3.2.2. iedaļā noteiktās standartrobežas vairāk nekā par 2db (25 %).

6.3.2. Ja pārbauda sērijveida transportlīdzekļa, detaļas vai STU atbilstību, tad ražojumu uzskata par atbilstošu šīs direktīvas prasībām imunitātei pret elektromagnētisko starojumu, ja transportlīdzeklis, detaļa vai STU neizrāda nekādu tiešās transportlīdzekļa vadīšanas pasliktināšanos, ko varētu novērot vadītājs vai jebkurš cits satiksmes dalībnieks, kad transportlīdzeklis atrodas IV pielikuma 4. iedaļā noteiktajā stāvoklī un ir pakļauts lauka intensitātei (izteikta volti/m) līdz 80 % no 5.4.2.1. iedaļā noteiktās standartrobežas.

7. IZŅĒMUMI

7.1. Transportlīdzekļus ar kompresijas aizdedzes motoriem uzskata par atbilstīgiem prasībām, kas noteiktas 5.2.2. iedaļā.

7.2. Transportlīdzekļus vai elektriskas/elektroniskas STU, kur nav iemontēti elektroniski oscilatori ar lielāku darbības frekvenci nekā 9 kHz, uzskata par atbilstīgiem prasībām, kuras noteiktas 5.3.2. iedaļā un III pielikumā.

7.3. Transportlīdzekļiem, kas nav aprīkoti ar jutīgām elektroniskām ierīcēm, nav jāveic IV pielikumā izklāstītie testi.

7.4. Uzskata, ka nav jāveic nekādi imunitātes testi STU, kuru funkcijas neietekmē tiešu transportlīdzekļa vadīšanu.

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

Frekvence — megaherci — logaritmi

(skatīt 5.2.2.1. iedaļu)

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

Frekvence — megaherci — logaritmi

(skatīt 5.2.2.2. iedaļu)

3. papildinājums

+++++ TIFF +++++

Frekvence — megaherci — logaritmi

(skatīt 5.3.2.1. iedaļu)

4. papildinājums

+++++ TIFF +++++

Frekvence — megaherci — logaritmi

(skatīt 5.3.2.2. iedaļu)

5. papildinājums

+++++ TIFF +++++

Frekvence — megaherci — logaritmi

(skatīt 5.5.2.1. iedaļu)

6. papildinājums

+++++ TIFF +++++

Frekvence — megaherci — logaritmi

(skatīt 5.6.2.1. iedaļu)

II PIELIKUMS

TRANSPORTLĪDZEKĻU PLATĀS FREKVENČU JOSLAS STAROJUMA MĒRĪŠANAS METODE

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1. Mērīšanas iekārta

Mērīšanas iekārtai jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Starptautiskās īpašās radiotraucējumu komitejas (CISPR) Publikācijas Nr. 16 2. izdevumā.

Platas frekvenču joslas elektromagnētiskā starojuma mērīšanai jāizmanto kvazimaksimuma detektors.

1.2. Testa metode

Tests ir paredzēts, lai mērītu platas frekvenču joslas starojumu, ko rada aizdedzes sistēmas un elektromotori nepārtrauktas darbības sistēmās (piemēram, elektrovilces motori, apsildes sistēmas/pretaizsvīšanas iekārtas motori un degvielas sūkņi).

Standartantenas izvēli, savstarpēji vienojoties, nosaka ražotāji un testēšanas iestādes: attālums transportlīdzeklī var būt vai nu 10 metri, vai 3 metri. Abos gadījumos jāievēro turpmāk 3. iedaļā izklāstītie nosacījumi.

2. REZULTĀTU IZTEIKŠANA

Mērījumu rezultātus 120 kHz frekvencē izsaka dB (mikrovolti/m). Ja mērīšanas iekārtas faktiskais frekvenču diapazons B (izteikts kHz) precīzi neatbilst 120 kHz, tad rādījumi jāpārvērš 120 kHz diapazonā, pieskaitot 20 log (120/B), kur B jābūt mazākam par 120 kHz.

3. TESTA NOSACĪJUMI

3.1. Testēšanas virsmai jābūt horizontālai, bez šķēršļiem un bez virsmām, kas atstaro elektromagnētisko starojumu, ar rādiusu vismaz 30 m; rādiusu mēra no punkta pusceļā starp transportlīdzekli un antenu (skatīt 1. att. 1. papildinājumā). Testēšanas virsmai kā alternatīva var būt jebkurš izvietojums, kas atbilst 1. papildinājuma 2. attēla nosacījumiem.

3.2. Kā mērīšanas iekārta, tā arī testa kabīne vai transportlīdzeklis, kurā atrodas mērīšanas iekārta, ir novietoti 1. papildinājuma 1. attēlā redzamajā testa virsmas daļā. Ja testēšanas virsma atbilst 1. papildinājuma 2. attēlā norādītiem nosacījumiem, tad mērīšanas iekārta jānovieto ārpus 2. attēlā redzamās daļas.

3.3. Testiem var izmantot slēgtas iekārtas, ja jāparāda esošā korelācija starp šīm iekārtām un ārējo testēšanas virsmu.

Šīs iekārtas nav pakļautas 1. papildinājuma 1. un 2. attēlā norādītajiem nosacījumiem, izņemot nosacījumu attiecībā uz attālumu starp transportlīdzekli un antenu un uz antenas augstumu.

3.4. Lai nodrošinātu to, ka nav trokšņa vai svešu signālu tādā līmenī, kas var būtiski ietekmēt mērīšanu, šī mērīšana jāveic pirms un pēc galvenā testa. Ja mēra transportlīdzekļa klātbūtnē, tad jānodrošina, lai mērīšanu būtiski neietekmē nekāda emisija no transportlīdzekļa (piemēram, transportlīdzekli aizvācot no testa virsmas, aizdedzes atslēgai jābūt izvilktai vai akumulatoram atvienotam). Troksnim vai svešajam signālam abu veidu mērīšanās jābūt vismaz 10 dB zem I pielikumā norādītās robežas (atkarībā no apstākļiem 5.2.2.1. vai 5.2.2.2. iedaļa), izņemot tīšas šauras frekvenču joslas apkārtējās emisijas.

4. TRANSPORTLĪDZEKĻA STĀVOKLIS TESTA LAIKĀ

4.1. Motors

Motoram jādarbojas normālā darba temperatūrā un, ja ir uzstādīta pārnesumkārba, tad tai jābūt neitrālā stāvoklī. Ja tas nav iespējams praktisku iemeslu dēļ, tad ražotājam un iestādēm, kas atbild par testu veikšanu, jāmeklē alternatīvi risinājumi. Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka ātrumu pārslēgšanas mehānismi neietekmē transportlīdzekļa elektromagnētisko starojumu. Veicot mērīšanu, motoram jādarbojas šādi.

Motora tips | Mērījumu metodes |

Dzirksteles aizdedzes | Kvazimaksimums |

Viencilindra | 2500 apgr./min. ± 10 % |

Ar vairākiem cilindriem | 1500 apgr./min. ± 10 % |

Elektromotori | ¾ no ražotāja norādītās maksimālās ekspluatācijas jaudas |

4.2. Iekārtas, kuru darbību kontrolē vadītājs

Iekārtām, kuru darbību kontrolē vadītājs (ieskaitot tādas iekārtas kā apsildes ventilators un gaisa kondicionēšanas motori un izņemot citas iekārtas kā sēdekļa vai priekšējā stikla tīrītāja motori), ir paredzētas 100 % nostabilizētas darbības ciklam un tām jādarbojas tā, lai patērētu maksimālo strāvu.

4.3. Testēt nedrīkst lietū, ne arī ātrāk kā 10 minūtes pēc lietus beigām.

4.4. Vadītājam jāatrodas braukšanas stāvoklī, ja testa veicējs to uzskata par sliktāko variantu.

5. ANTENAS VEIDS, ATRAŠANĀS VIETA UN ORIENTĀCIJA

5.1. Antenas veids

Atļauta jebkura veida lineāri polarizēta antena, ja to var standartizēt.

5.2. Mērīšanas augstums un attālums

5.2.1. Augstums

5.2.1.1. Testēšana ar antenu 10 m augstumā.

Antenas fāzes viduspunktam jāatrodas 3,0 ± 0,05 m virs transportlīdzekļa plaknes.

5.2.1.2. Testēšana ar antenu 3 m augstumā.

Antenas fāzes viduspunktam jāatrodas 1,8 ± 0,05 m virs transportlīdzekļa plaknes.

5.2.1.3. Neviena antenas uztverošā daļa nedrīkst atrasties tuvāk par 0,25 m no transportlīdzekļa plaknes.

5.2.2. Mērīšanas attālums

5.2.2.1. Testēšana 10 m attālumā.

Horizontālajam attālumam no antenas fāzes viduspunkta līdz transportlīdzekļa ārējai virsmai jābūt 10,0 ± 0,2 m.

5.2.2.2. Testēšana 3 m attālumā.

Horizontālajam attālumam no antenas fāzes viduspunkta līdz transportlīdzekļa ārējai virsmai jābūt 3,0 ± 0,05 m.

5.2.2.3. Ja testu veic ar slēgtu iekārtu, kas elektromagnētiski ekranizē radiofrekvences, tad antenas uztverošās daļas nedrīkst atrasties tuvāk par 0,5 m no jebkura veida radiofrekvenci absorbējošā materiāla un tuvāk par 1,5 m no slēgtās iekārtas. Starp uztverošo antenu un testējamo transportlīdzekli nedrīkst atrasties absorbējošs materiāls.

5.3. Antenas novietojums attiecībā pret transportlīdzekli

Antena secīgi jānovieto katrā transportlīdzekļa malā paralēli transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknei un atbilstīgi motora viduspunktam (skatīt 1. papildinājuma 3. attēlu).

5.4. Antenas novietojums

Katrā mērīšanas punktā mērījumus nolasa vispirms ar vertikāli polarizētu un tad ar horizontāli polarizētu antenu (skatīt 1. papildinājuma 3. attēlu).

5.5. Mērījumi

Par katras frekvences raksturīgo mērījumu uzskata saskaņā ar 5.3. un 5.4. iedaļu veikto četru mērījumu maksimālo vērtību.

6. FREKVENCES

6.1. Mērīšana

Mērīšanu veic frekvenču diapazonā no 30 līdz 1000 MHz. Uzskata, ka transportlīdzeklis atbilst robežvērtībām visā frekvenču diapazonā, ja tas atbilst robežvērtībām, kas noteiktas šādām 11 frekvencēm — 45, 65, 90, 150, 180, 220, 300, 450, 600, 750 un 900 MHz. Ja robežu pārsniedz testu laikā, tad jāiegūst apstiprinājums, ka tas ir transportlīdzekļa, nevis apkārtējā starojuma dēļ.

6.2. Pielaides

Atsevišķas frekvences (MHz) | Pielaide (MHz) |

45, 65, 90, 150, 180 un 220 | ± 5 |

300, 450, 600, 750 un 900 | ± 20 |

Iepriekš minētajām frekvencēm piemēro pielaides, lai mērīšanas laikā izvairītos no traucējumiem, ko rada signāli, kuru frekvences ir vienādas ar nominālajām vai tuvas tām.

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

Transportlīdzekļa testa virsma

+++++ TIFF +++++

Transportlīdzekļa testa virsma

+++++ TIFF +++++

Antenas novietojums attiecībā pret transportlīdzekli

III PIELIKUMS

TRANSPORTLĪDZEKĻU ŠAURĀS FREKVENČU JOSLAS STAROJUMA MĒRĪŠANAS METODE

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1. Mērīšanas iekārta

Mērīšanas iekārtai jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Starptautiskās īpašās radiotraucējumu komitejas (CISPR) Publikācijas Nr. 16 2. izdevumā.

Šauras frekvenču joslas elektromagnētiskā starojuma mērīšanai izmanto vidējās vērtības detektoru.

1.2. Testa metode

Testā paredzēts mērīt šauras frekvenču joslas elektromagnētisko starojumu, piemēram, tādu ko var ģenerēt sistēma ar mikroprocesoru vai cits šauras frekvenču joslas avots.

Standartantenas izvēli, savstarpēji vienojoties, nosaka ražotāji un testēšanas iestādes; attālums no transportlīdzekļa var būt vai nu 10 metri, vai 3 metri. Abos gadījumos jāievēro turpmāk 3. iedaļā izklāstītie nosacījumi. Izvēloties antenas novietojumu un polarizāciju, sākumposmā (2-3 minūtes) iespējams apskatīt to frekvenču diapazonu, kas uzskaitītas 6.1. iedaļas sarakstā, izmantojot spektrometru vai automātisku uztvērēju, lai norādītu maksimālās raidīšanas frekvences. Tas var noderēt, lai katrā joslā izvēlētos testējamās frekvences (skatīt 6. iedaļu).

2. REZULTĀTU IZTEIKŠANA

Mērījumu rezultātus izsaka dB (mikrovolti/m).

3. TESTA NOSACĪJUMI

3.1. Testēšanas virsmai jābūt horizontālai, bez šķēršļiem un bez virsmām, kas atstaro elektromagnētisko starojumu, ar rādiusu vismaz 30 m; rādiusu mēra no punkta pusceļā starp transportlīdzekli un antenu (skatīt II pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlu). Testēšanas virsmai kā alternatīva var būt jebkurš izvietojums, kas atbilst II pielikuma 1. papildinājuma 2. attēla nosacījumiem.

3.2. Kā mērīšanas iekārta, tā arī testa kabīne vai transportlīdzeklis, kurā atrodas mērīšanas iekārta, ir novietoti tikai II pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlā redzamajā testa virsmas daļā. Ja testēšanas virsma atbilst II pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlā norādītiem nosacījumiem, tad mērīšanas iekārta jānovieto ārpus šajā attēlā redzamās daļas.

3.3. Testiem var izmantot slēgtas iekārtas, ja jāparāda esošā korelācija starp šīm iekārtām un ārējo testēšanas virsmu. Šīs iekārtas nav pakļautas II pielikuma 1. papildinājuma 1. un 2. attēlā norādītajiem nosacījumiem, izņemot nosacījumu attiecībā uz attālumu starp transportlīdzekli un antenu un uz antenas augstumu.

3.4. Lai nodrošinātu to, ka nav trokšņa vai svešu signālu tādā līmenī, kas var būtiski ietekmēt mērīšanu, šī mērīšana jāveic pirms un pēc galvenā testa. Jānodrošina, lai mērīšanu būtiski neietekmē nekāda emisija no transportlīdzekļa (piemēram, transportlīdzekli aizvācot no testa virsmas, aizdedzes atslēgai jābūt izvilktai vai akumulatoram atvienotam). Troksnim vai svešajam signālam abu veidu mērīšanās jābūt vismaz 10 dB zem I pielikuma 5.3.2.1. vai 5.3.2.2. iedaļā norādītās robežas (atkarībā no attāluma starp transportlīdzekli un antenu), izņemot tīšas šauras frekvenču joslas apkārtējās emisijas.

4. TRANSPORTLĪDZEKĻA STĀVOKLIS TESTA LAIKĀ

4.1. Transportlīdzekļa elektroniskajām sistēmām jābūt parastajā darba režīmā un transportlīdzeklim jābūt nekustīgam.

4.2. Aizdedzei jābūt ieslēgtai. Motors nedrīkst darboties.

4.3. Testēt nedrīkst lietū, ne arī ātrāk kā 10 minūtes pēc lietus beigām.

5. ANTENAS VEIDS, ATRAŠANĀS VIETA UN ORIENTĀCIJA

5.1. Antenas veids

Atļauta jebkura veida lineāri polarizēta antena, ja to var standartizēt.

5.2. Mērīšanas augstums un attālums

5.2.1. Augstums

5.2.1.1. Testēšana ar antenu 10 m augstumā.

Antenas fāzes viduspunktam jāatrodas 3,0 ± 0,05 m virs transportlīdzekļa plaknes.

5.2.1.2. Testēšana ar antenu 3 m augstumā.

Antenas fāzes viduspunktam jāatrodas 1,8 ± 0,05 m virs transportlīdzekļa plaknes.

5.2.1.3. Neviena antenas uztverošā daļa nedrīkst atrasties tuvāk par 0,25 m no transportlīdzekļa plaknes.

5.2.2. Mērīšanas attālums

5.2.2.1. Testēšana 10 m attālumā.

Horizontālajam attālumam no antenas fāzes viduspunkta līdz transportlīdzekļa ārējai virsmai jābūt 10,0 ± 0,2 m.

5.2.2.2. Testēšana 3 m attālumā.

Horizontālajam attālumam no antenas fāzes viduspunkta līdz transportlīdzekļa ārējai virsmai jābūt 3,00 ± 0,05 m.

5.2.2.3. Ja testu veic ar slēgtu iekārtu, kas elektromagnētiski ekranizē radiofrekvences, tad antenas uztverošās daļas nedrīkst atrasties tuvāk par 0,5 m no jebkura veida radiofrekvenci absorbējošā materiāla un tuvāk par 1,5 m no attiecīgās iekārtas sienas. Starp uztverošo antenu un testējamo transportlīdzekli nedrīkst atrasties absorbējošs materiāls.

5.3. Antenas novietojums attiecībā pret transportlīdzekli

Antena secīgi jānovieto katrā transportlīdzekļa malā paralēli transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknei un atbilstīgi motora viduspunktam (skatīt II pielikuma 1. papildinājuma 1., 2. un 3. attēlu).

5.4. Antenas novietojums

Katrā mērīšanas punktā mērījumus nolasa gan ar vertikāli polarizētu, gan ar horizontāli polarizētu antenu (skatīt II pielikuma 1. papildinājuma 3. attēlu).

5.5. Mērījumi

Par katras frekvences raksturīgo mērījumu uzskata saskaņā ar 5.3. un 5.4. iedaļu veikto četru mērījumu maksimālo vērtību.

6. FREKVENCES

6.1. Mērīšana

Mērīšanu veic frekvenču diapazonā no 30 līdz 1000 MHz. Šo diapazonu sadala 11 joslās. Katrā joslā testē frekvenci ar augstāko vērtību, lai pārbaudītu, vai tā iekļaujas noteiktajās robežās. Uzskata, ka transportlīdzeklis atbilst robežvērtībām visā frekvenču diapazonā, ja tas ar izvēlēto frekvenci atbilst katrā no šādām 11 frekvenču joslām — 30-45, 45-80, 80-130, 130-170, 170-225, 225-300, 300-400, 400-525, 525-700, 700-850 un 850-1000 MHz.

6.2. Ja pirmajā testā, ko veic saskaņā ar 1.2. iedaļā aprakstīto testēšanas metodi, šaurās frekvenču joslas starojums katrā 6.1. iedaļā noteiktajā joslā ir vismaz 10 dB zem standartrobežas, tad uzskata, ka transportlīdzeklis atbilst nosacījumiem, kuri attiecīgajām frekvencēm noteikti šajā pielikumā. Šajā gadījumā nav jāveic pilns tests.

IV PIELIKUMS

TRANSPORTLĪDZEKĻA IMUNITĀTES PRET ELEKTROMAGNĒTISKO STAROJUMU TESTĒŠANAS METODES

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1. Testa metodes

Šie testi ir paredzēti, lai pierādītu transportlīdzekļa nejutīgumu pret jebkuru faktoru, kas var mainīt tā tiešas vadāmības kvalitāti. Veicot testus, transportlīdzeklis jāpakļauj šajā pielikumā aprakstīto elektromagnētisko lauku iedarbībai un jākontrolē.

2. REZULTĀTU IZTEIKŠANA

Visiem testiem, kas aprakstīti šajā pielikumā, lauka intensitāte jāizsaka volti/m.

3. TESTA NOSACĪJUMI

Testu aprīkojumam jārada lauka intensitātes šajā pielikumā noteikto frekvenču diapazonā un elektromagnētiskajam signālam jāatbilst valstu tiesību aktu prasībām. Kontroles aprīkojumu nedrīkst ietekmēt starojuma lauks, tādējādi padarot testus nederīgus.

4. TRANSPORTLĪDZEKĻA STĀVOKLIS TESTA LAIKĀ

4.1. Transportlīdzekļa masai jābūt vienādai ar masu braukšanas kārtībā.

4.1.1. Motoram jāgriež piedziņas riteņi ar konstantu ātrumu, par ko vienojas testēšanas iestāde un transportlīdzekļa ražotājs. Transportlīdzeklis jāsavieno ar pietiekamas slodzes dinamometru vai, ja dinamometra nav, tad tam jābalstās uz elektroniski izolētiem ass balstiem minimālā attālumā no zemes.

4.1.2. Galvenajiem tālās gaismas lukturiem jābūt ieslēgtiem.

4.1.3. Kreisā vai labā pagrieziena rādītājam jābūt ieslēgtam.

4.1.4. Visām citām transportlīdzekļa sistēmām jādarbojas normāli.

4.1.5. Starp transportlīdzekli un testa virsmu nedrīkst būt elektrisks slēgums un nedrīkst būt slēgumi starp transportlīdzekli un aprīkojumu, jā vien tas nav paredzēts 4.1.1. vai 4.2. iedaļā. Riteņu saskari ar testa virsmu neuzskata par elektrisku slēgumu.

4.2. Ja STU ir saistīts ar tiešu transportlīdzekļa vadīšanu, un ja šīs sistēmas nedarbojas saskaņā ar 4.1.1. iedaļā aprakstītajiem nosacījumiem, tad testēšanas iestāde var veikt atsevišķus attiecīgo sistēmu testus, saskaņojot nosacījumus ar transportlīdzekļa ražotāju.

4.3. Transportlīdzekļa testēšanā var izmantot tikai tādu aparatūru, kas nerada traucējumus (skatīt 8. iedaļu).

4.4. Normālos apstākļos transportlīdzeklis jāvērš pret antenu.

5. LAUKA VEIDOTĀJA TIPS, ATRAŠANĀS VIETA UN ORIENTĀCIJA

5.1. Lauka veidotāja tips

5.1.1. Lauka veidotāja tipa izvēles kritēriji ir spējas sasniegt noteikto lauka intensitāti atskaites punktā (skatīt 5.4. iedaļu) un atbilstošajās frekvencēs.

5.1.2. Par lauku veidojošu ierīci(-ēm) var izmantot vai nu antenu(-as), vai pārraides līnijas sistēmu (TLS).

5.1.3. Lauka veidotāja konstrukcijai un orientācijai jābūt tādai, lai lauks ir polarizēts kā horizontāli, tā arī vertikāli frekvencēs starp 20 un 1000 MHz.

5.2. Mērīšanas augstums un attālums

5.2.1. Augstums

5.2.1.1. Visām antenām fāzes viduspunkts nedrīkst atrasties mazāk par 1,5 m virs transportlīdzekļa plaknes.

5.2.1.2. Neviena antenas izstarojošā daļa nedrīkst atrasties tuvāk par 0,25 m no transportlīdzekļa plaknes.

5.2.2. Mērīšanas attālums

5.2.2.1. Homogenāku lauku var iegūt, novietojot lauka veidotāju no transportlīdzekļa tehniski iespējamā attālumā. Parasti šis attālums ir no 1 līdz 5 m.

5.2.2.2. Ja testu veic slēgtā iekārtā, tad lauka veidotāja izstarojošā daļa nedrīkst atrasties tuvāk par 0,5 m no jebkura veida radiofrekvenci absorbējošā materiāla un tuvāk par 1,5 m no attiecīgās iekārtas sienas. Starp izstarojošo antenu un testējamo transportlīdzekli nedrīkst atrasties absorbējošs materiāls.

5.3. Antenas novietojums attiecībā pret transportlīdzekli

5.3.1. Lauka veidotājam jāatrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē.

5.3.2. Neviena TLS daļa, izņemot transportlīdzekļa plakni, nedrīkst atrasties tuvāk par 0,5 m no jebkuras transportlīdzekļa daļas.

5.3.3. Katram virs transportlīdzekļa novietotam lauka veidotājam jāaptver vismaz 75 % transportlīdzekļa garuma.

5.4. Atskaites punkts

5.4.1. Atskaites punkts ir punkts, kurā lauka intensitāte ir nosaka un definē šādi:

5.4.1.1. horizontāli — vismaz divus metrus no antenas fāzes viduspunkta — vai vertikāli — vismaz vienu metru no TLS izstarojošajām daļām;

5.4.1.2. transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknē;

5.4.1.3. augstumā 1,0 ± 0,05 m virs transportlīdzekļa plaknes;

5.4.1.4. vai arī

trīsriteņu motocikliem — 1,0 ± 0,2 m aiz transportlīdzekļa priekšējā riteņa vertikālās viduslīnijas (1. papildinājuma C punkts)

vai

motocikliem — 0,2 ± 0,2 m aiz transportlīdzekļa priekšējā riteņa vertikālās viduslīnijas (2. papildinājuma D punkts).

5.5. Ja testēšanas iestāde izvēlas pakļaut starojumam transportlīdzekļa aizmugures daļu, tad atskaites punkts jānosaka, kā norādīts 5.4. iedaļā. Šajā gadījumā transportlīdzekli novieto, vēršot tā priekšējo daļu pret antenu un, ja tas ir pagriežams horizontāli, tad 180 grādus ap viduspunktu. Attālums starp antenu un transportlīdzekļa ārējās virsmas tuvāko daļu paliek nemainīts (skatīt 3. papildinājumu).

6. VAJADZĪGIE TESTA NOSACĪJUMI

6.1. Frekvenču diapazons, testu ilgums, polarizācija

Transportlīdzeklis jāpakļauj elektromagnētiskajam starojumam 20 — 1000 MHz frekvenču diapazonā.

6.1.1. Testi jāveic šādās 12 frekvencēs: 27, 45, 65, 90, 150, 180, 220, 300, 450, 600, 750 un 900 MHz ± 10 % 2 s ± 10 % katrā frekvencē.

6.1.2. Viens no 5.1.3. iedaļā aprakstītajiem polarizācijas paņēmieniem jāizvēlas, ražotājam un testa veicējam savstarpēji vienojoties.

6.1.3. Visi citi testa parametri ir definēti šajā pielikumā.

6.2. Tiešas vadīšanas pasliktinājuma kontroles testi

6.2.1. Veicot testus atbilstīgi šā pielikuma prasībām, uzskata, ka transportlīdzeklis atbilst vajadzīgajiem imunitātes nosacījumiem, ja ievērojami nemainās transportlīdzekļa velkošo riteņu apgriezienu skaits, darbība nepasliktinās tā, ka var maldināt citus satiksmes dalībniekus un nav citu manāmu parādību, kas pasliktina tiešu transportlīdzekļa vadīšanu.

6.2.2. Transportlīdzekļa novērošanai var izmantot tikai 8. iedaļā aprakstīto uzraudzības iekārtu.

6.2.3. Ja transportlīdzeklis neatbilst 6.2. iedaļā noteiktajām testu prasībām, tad jāveic pasākumi, lai pārbaudītu, vai normālos ekspluatācijas apstākļos negadās bojājumi, un tie nav neīstu lauku dēļ.

7. VAJADZĪGĀS LAUKA INTENSITĀTES IEGŪŠANA

7.1. Testa metode

7.1.1. Lai iegūtu testa nosacījumiem atbilstošu lauku, izmanto "aizvietošanas metodi".

7.1.2. Aizvietošanas metode

Katrai vajadzīgajai testa frekvencei RF lauka veidotāja jaudas līmenis jānoregulē tā, lai testa laukuma atskaites punktā iegūtu vajadzīgo testa lauka intensitāti bez transportlīdzekļa. RF jaudas līmenis, kā arī visi citi attiecīgie lauka veidotāja noregulējumi jānorāda testa pārskatā (kalibrācijas līkne). Šo informāciju izmanto tipa apstiprināšanai. Ja testa vietā izdarītas jebkādas iekārtas pārmaiņas, tad aizvietošanas metode jāatkārto.

7.1.3. Transportlīdzekli aprīko testēšanai un novieto saskaņā ar 5. iedaļā noteiktajiem nosacījumiem. Katrai 6.1.1. iedaļā norādītajai frekvencei piemēro 7.1.2. iedaļā noteikto lauka veidotāja jaudu.

7.1.4. Neatkarīgi no tā, kādi lauka parametri ir izraudzīti saskaņā ar 7.1.2. iedaļā noteiktajiem nosacījumiem, lai noteiktu šā lauka intensitāti visā testā, jāizmanto tie paši parametri.

7.1.5. Šajā testā jāizmanto tā pati lauku veidojošā iekārta un tā pati iekārtas konfigurācija kā darbībām, kuras veic atbilstīgi 7.1.2. iedaļai.

7.1.6. Lauka intensitātes mērīšanas ierīce

Lauka intensitātes noteikšanai kalibrēšanas posmā ar aizvietošanas metodi jāizmanto vai nu kompakta izotropiska zonde lauka intensitātes mērīšanai, vai kalibrēta uztverošā antena.

7.1.7. Lauka intensitātes mērīšanas ierīces fāzes viduspunktam aizvietošanas metodes kalibrēšanas fāzē jāsakrīt ar atskaites punktu.

7.1.8. Ja lauka intensitāti mēra ar kalibrētu uztverošo antenu, tad nolasa trijos virzienos taisnā leņķī citu pret citu. Šo mērījumu vienādā izotropiskā vērtība jāuzskata par lauka intensitāti.

7.1.9. Lai ņemtu vērā atšķirīgo transportlīdzekļu ģeometriju, attiecīgajai testa iekārtai jānosaka vairāki atskaites punkti.

7.2. Lauka intensitātes kontūra

7.2.1. Kalibrēšanas fāzē (pirms transportlīdzekļa novietošanas uz testa virsmas) lauka intensitāte nedrīkst būt mazāka par 50 % no nominālās lauka intensitātes šādās vietās:

i) visām lauku veidojošām ierīcēm — 1,0 ± 0,02 m abās atskaites punkta pusēs uz līnijas, kas iet caur šo punktu un perpendikulāri transportlīdzekļa garenvirziena vidusplaknei;

ii) TLS — 1,5 ± 0,02 m uz taisnes, kas iet caur atskaites punktu un atrodas transportlīdzekļa gareniskajā vidusplaknē.

7.3. Ģenerējamā testa signāla parametri

7.3.1. Modulētā testa lauka intensitātes maksimālā vērtība

Modulētā testa lauka intensitātes maksimālajai vērtībai jāatbilst nemodulētā testa lauka intensitātes vērtībai, kuras faktiskā vērtība (izteikta volti/m) ir definēta I pielikuma 5.4.2. iedaļā.

7.3.2. Testa signāla viļņa forma

Testa signālam jābūt radio frekvences sinusoidālam vilnim, kura amplitūda modulēta ar sinusoidālu 1 kHz vilni modulēšanas attiecībā m 0,8 ± 0,04 m.

7.3.3. Modulēšanas attiecība

Modulēšanas attiecība m ir definēta šādi:

m =

Pārklājumu attēlo līkne, ko veido oscilogrāfā redzamā modulētā nesēja malas.

8. PĀRBAUDES UN UZRAUDZĪBAS IEKĀRTA

8.1. Lai uzraudzītu transportlīdzekļa ārējo daļu un pasažieru nodalījumu un noteiktu, vai ir ievēroti 6.2. iedaļā izklāstītie nosacījumi, izmantos videokameras vai fotoaparātus.

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

3. papildinājums

+++++ TIFF +++++

V PIELIKUMS

ATSEVIŠĶU TEHNISKU VIENĪBU (STU) PLATĀS FREKVENČU JOSLAS STAROJUMA MĒRĪŠANAS METODE

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1. Mērīšanas iekārta

Mērīšanas iekārtai jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Starptautiskās īpašās radiotraucējumu komitejas (CISPR) Publikācijas Nr. 16 2. izdevumā.

Platas frekvenču joslas elektromagnētiskā starojuma mērīšanai jāizmanto kvazimaksimuma detektors.

1.2. Testa metode

Šis tests ir paredzēts, lai mērītu platās frekvenču joslas emisijas, ko ģenerē dzirksteļaizdedzes sistēmas un elektromotori nepārtrauktas darbības sistēmās (piemēram, elektrovilces motori, apsildes sistēmas/pretaizsvīšanas iekārtas motori, degvielas sūkņi utt.).

2. REZULTĀTU IZTEIKŠANA

Mērījumu rezultātus 120 kHz frekvencē izsaka dB (mikrovolti/m). Ja mērīšanas iekārtas faktiskais frekvenču diapazons B (izteikts kHz) precīzi neatbilst 120 kHz, tad rādījumi jāpārvērš 120 kHz diapazonā, pieskaitot 20 log (120/B), kur B jābūt mazākam par 120 kHz.

3. TESTA NOSACĪJUMI

3.1. Testēšanas virsmai jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Starptautiskās īpašās radiotraucējumu komitejas (CISPR) Publikācijas Nr. 16 2. izdevumā. (Skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlu.)

3.2. Mērīšanas iekārta un testa kabīne vai transportlīdzeklis, kurā atrodas mērīšanas iekārta, jānovieto ārpus šā pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlā redzamā laukuma.

3.3. Testēšanā var izmantot apsegtas iekārtas, ja ir pierādīta atbilstība starp šādi iegūtiem rezultātiem un tiem, kas iegūti, izmantojot testēšanai apstiprinātu ārējo virsmu. Apsegtu testa iekārtu priekšrocība ir iespēja veikt testus jebkādos laika apstākļos, kontrolētā vidē un ar palielinātu mērījumu atkārtojamību stabilāku elektrisko parametru dēļ. Izmantojot šādas apsegtas iekārtas, nav jāievēro izmēra prasības, kas izklāstītas šā pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlā, izņemot tās, kas attiecas uz attālumu starp antenu un STU un uz antenas augstumu.

3.4. Lai nodrošinātu to, ka nav svešu trokšņu vai signālu tādā līmenī, kas var būtiski ietekmēt mērījumus, pirms un pēc galvenā testa izmēra fona starojumu. Šiem abiem mērījumu trokšņu un svešo signālu līmeņiem jābūt vismaz 10 dB zem robežām, kas izklāstītas I pielikuma 5.5.2.1. iedaļā, izņemot tīšu šauras frekvenču joslas pārraidi apkārtējā vidē.

4. STU STĀVOKLIS TESTA LAIKĀ

4.1. STU jābūt parastā darba stāvoklī.

4.2. Mērīt nedrīkst lietū, ne arī ātrāk kā 10 minūtes pēc lietus beigām.

4.3. STU un tās daudzdzīslu vadu kūļi jānovieto uz izolētiem balstiem 50 + 10/-0 mm virs iezemējuma plāksnes. Tomēr, ja vienu no detaļām STU paredzēts elektriski savienot ar transportlīdzekļa metāla virsbūvi, tad šī detaļa jānovieto uz iezemējuma plāksnes un jāsavieno elektriski.

Iezemējuma plāksnei jābūt vismaz 0,25 mm biezai metāla loksnei. Iezemējuma plāksnes minimālie izmēri ir atkarīgi no STU lieluma, bet tiem jābūt pietiekami lieliem, lai varētu pievienot daudzdzīslu vadu kūli un transportlīdzekļa sistēmas detaļas. Iezemējuma plāksne jāpievieno zemētājvadam un tai jāatrodas paralēli 1,0 ± 0,1 m virs zemes.

STU jābūt darba kārtībā un savienotam saskaņā ar izklāstītajiem nosacījumiem. Enerģijas sadales daudzdzīslu vadu kūlim jāatrodas paralēli iezemējuma plāksnes malai un ne tālāk kā 100 mm no antenai tuvākās plāksnes malas.

STU jāiezemē saskaņā ar ražotāja specifikācijām; nav pieļaujami papildu iezemējumi.

Minimālajam attālumam starp STU un visiem citiem vadītājiem, piemēram, aizsardzības sienām (izņemot pamatplāksni zem testam izmantojamā detaļas gabala), jābūt vismaz 1,0 m.

4.4. STU elektroenerģiju piegādā 50 μH ķēde ar stabilizētu pretestību Line Impedance Stabilizing Network (LISN), kas ir elektriski savienota ar iezemējuma plāksni. Piegādātās strāvas spriegums jāsaglabā ± 10 % robežās no sistēmas nominālā darbības sprieguma. Visām sprieguma svārstībām jābūt mazākām par 1,5 % no sistēmas nominālā darbības sprieguma, ko mēra LISN kontroles pieslēgumvietā.

4.5. Ja STU sastāv no vairākām detaļām, tad vislabāk tās savienot ar transportlīdzekļiem paredzētu daudzdzīslu vadu kūli. Izmantotais daudzdzīslu vadu kūlis pēc iespējas jādubulto un labāk jāsavieno ar lietderīgo slodzi un izpildmehānismu. Ja vienības darbībai saskaņā ar noteikumiem ir vajadzīgas citas iekārtas, ar kurām nav veikta mērīšana, tad jāņem vērā izmērītās starojuma emisijas daļa kopējā mērījumā.

5. ANTENAS VEIDS, ATRAŠANĀS VIETA UN ORIENTĀCIJA

5.1. Antenas veids

Atļauta jebkura veida lineāri polarizēta antena, ja to var standartizēt.

5.2. Mērīšanas augstums un attālums

5.2.1. Augstums

Antenas fāzes centram jāatrodas 0,5 ± 0,05 m virs iezemējuma plāksnes.

5.2.2. Mērīšanas attālums

Izmērītajam horizontālajam attālumam starp antenas fāzes viduspunktu un iezemējuma plāksnes malu jābūt 1,0 ± 0,05 m. Neviena antenas daļa nedrīkst atrasties tuvāk par 0,5 m no iezemējuma plāksnes.

Antena jānovieto paralēli plaknei, kas perpendikulāra iezemējuma plāksnei un aiziet gar to plāksnes malu, kur atrodas daudzdzīslu vadu kūļa galvenā daļa.

5.2.3. Ja testu veic ar slēgtu iekārtu, kas elektromagnētiski ekranizē radiofrekvences, tad antenas uztverošās daļas nedrīkst atrasties tuvāk par 0,5 m no jebkura veida radiofrekvenci absorbējošā materiāla vai tuvāk par 1,5 m no slēgtās iekārtas sienas. Starp uztverošo antenu un testējamā transportlīdzekļa STU nedrīkst atrasties absorbējošs materiāls.

5.3. Antenas orientācija un polarizācija

Mērīšanas punktā mērījumus nolasa vispirms ar vertikāli polarizētu un tad ar horizontāli polarizētu antenu.

5.4. Mērījumi

Par katras frekvences raksturīgo mērījumu jāuzskata saskaņā ar 5.3. iedaļu veikto divu mērījumu maksimālā vērtība.

6. FREKVENCES

6.1. Mērīšana

Mērīšanu veic frekvenču diapazonā no 30 līdz 1000 MHz. Uzskata, ka STU atbilst robežvērtībām visā frekvenču diapazonā, ja tas atbilst robežvērtībām, kas noteiktas šādām 11 frekvencēm — 45, 65, 90, 150, 180, 220, 300, 450, 600, 750 un 900 MHz. Ja robežu pārsniedz, tad jāiegūst apstiprinājums, ka tas ir STU, nevis apkārtējā starojuma dēļ.

6.2. Pielaides

Atsevišķas frekvences (MHz) | Pielaide (MHz) |

45, 65, 90, 150, 180 un 220 | ± 5 |

300, 450, 600, 750 un 900 | ± 20 |

Iepriekš minētajām frekvencēm piemēro pielaides, lai mērīšanas laikā izvairītos no traucējumiem, ko rada signāli, kuru frekvences ir vienādas ar nominālajām vai tuvas tām.

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

Testēšanas virsmas robežas

VI PIELIKUMS

ATSEVIŠĶU TEHNISKU VIENĪBU (STU) ŠAURĀS FREKVENČU JOSLAS STAROJUMA MĒRĪŠANAS METODE

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1. Mērīšanas iekārta

Mērīšanas iekārtai jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Starptautiskās īpašās radiotraucējumu komitejas (CISPR) Publikācijas Nr. 16 2. izdevumā.

Šauras frekvenču joslas elektromagnētiskā starojuma mērīšanai izmanto vidējās vērtības detektoru.

1.2. Testa metode

Testā paredzēts mērīt šauras frekvenču joslas elektromagnētisko starojumu, piemēram, tādu ko var izstarot sistēma ar mikroprocesoru. Izvēloties antenas polarizāciju, sākumposmā (2-3 minūtes) iespējams apskatīt to frekvenču diapazonu, kas uzskaitītas 6.1. iedaļā, izmantojot spektrometru, lai precizētu maksimālās raidīšanas frekvences. Tas atvieglo testējamo frekvenču izvēli (skatīt 6. iedaļā).

2. REZULTĀTU IZTEIKŠANA

Mērīšanas rezultātus izsaka dB (mikrovolti/m).

3. TESTA NOSACĪJUMI

3.1. Testēšanas virsmai jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Starptautiskās īpašās radiotraucējumu komitejas (CISPR) Publikācijas Nr. 16 2. izdevumā (skatīt V pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlu).

3.2. Mērīšanas iekārta un testa kabīne vai transportlīdzeklis, kurā atrodas mērīšanas iekārta, jānovieto ārpus V pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlā redzamā testa laukuma.

3.3. Testiem var izmantot slēgtas iekārtas, ja jāparāda esošā korelācija starp šīm iekārtām un ārējo testēšanas virsmu. Tādām testa iekārtām ir priekšrocība, ka visa mērīšanas iekārta vienmēr darbojas kontrolētā vidē, un atkārtojamību uzlabo stabilāki elektriskie parametri. Slēgtās testēšanas iekārtas nav pakļautas V pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlā norādītajām izmēra prasībām, izņemot nosacījumu attiecībā uz attālumu starp STU un antenu un uz antenas augstumu.

3.4. Lai nodrošinātu to, ka nav trokšņa vai svešu signālu tādā līmenī, kas var būtiski ietekmēt mērīšanu, pirms un pēc galvenā testa jāizmēra fona starojums. Troksnim vai svešajam signālam abu veidu mērīšanās jābūt vismaz 10 dB zem I pielikuma 5.6.2.1. iedaļā norādītās vērtības, izņemot tīšas šauras frekvenču joslas emisijas.

4. STU STĀVOKLIS TESTA LAIKĀ

4.1. STU jābūt parastā darba stāvoklī.

4.2. Mērīt nedrīkst tad, ja uz STU līst lietus, ne arī ātrāk kā 10 minūtes pēc lietus beigām.

4.3. STU un tās daudzdzīslu vadu kūļi jānovieto uz izolētiem balstiem 50 + 10/-0 mm virs iezemējuma plāksnes. Tomēr, ja vienu no STU sastāvdaļām paredzēts elektriski savienot ar transportlīdzekļa metāla virsbūvi, tad šī sastāvdaļa jānovieto uz iezemējuma plāksnes un jāsavieno elektriski.

Iezemējuma plāksnei jābūt vismaz 0,25 mm biezai metāla loksnei. Iezemējuma plāksnes minimālie izmēri ir atkarīgi no STU lieluma, bet tiem jābūt pietiekami lieliem, lai balstītu transportlīdzekļa sistēmas detaļas un daudzdzīslu vadu kūļus. Iezemējuma plāksne jāpievieno zemētājvadam un tai jāatrodas paralēli 1,0 ± 0,1 m virs zemes.

STU jābūt darba kārtībā un savienotam saskaņā ar instrukcijām. Enerģijas sadales vadu kūļiem jāatrodas paralēli iezemējuma plāksnes malai un ne tālāk kā 100 mm no antenai tuvākās plāksnes malas.

STU jāiezemē tā, kā norādījis ražotājs; nav pieļaujami papildu iezemējumi.

Attālumam starp STU un visiem citiem vadītājiem, piemēram, ekranizācijas sienām (izņemot iezemējuma plāksni zem testētā objekta), jābūt vismaz 1,0 m.

4.4. STU elektroenerģiju piegādā 50 μH ķēde ar stabilizētu pretestību Line Impedance Stabilizing Network (LISN), kas ir elektriski savienota ar iezemējuma plāksni. Piegādātās strāvas spriegums jāsaglabā ± 10 % robežās no sistēmas nominālā darbības sprieguma. Visām sprieguma svārstībām jābūt mazākām par 1,5 % no sistēmas nominālā darbības sprieguma, ko mēra LISN kontroles pieslēgumvietā.

4.5. Ja STU sastāv no vairākām sastāvdaļām, tad vislabāk tās savienot ar transportlīdzekļiem paredzētu daudzdzīslu vadu kūli. Izmantotais daudzdzīslu vadu kūlis pēc iespējas jādubulto un labāk jāsavieno ar lietderīgo slodzi un izpildmehānismu. Ja vienības darbībai saskaņā ar noteikumiem ir vajadzīgas citas iekārtas, ar kurām nav veikta mērīšana, tad jāņem vērā izmērītās starojuma emisijas daļa kopējā mērījumā.

5. ANTENAS VEIDS, ATRAŠANĀS VIETA UN ORIENTĀCIJA

5.1. Antenas veids

Atļauta jebkura veida lineāri polarizēta antena, ja to var standartizēt.

5.2. Mērīšanas augstums un attālums

5.2.1. Augstums

Antenas fāzes centram jāatrodas 0,50 ± 0,05 m virs iezemējuma plāksnes.

5.2.2. Mērīšanas attālums

Izmērītajam horizontālajam attālumam starp antenas fāzes viduspunktu un iezemējuma plāksni jābūt 1,00 ± 0,05 m. Neviena antenas daļa nedrīkst atrasties tuvāk par 0,5 m no iezemējuma plāksnes.

Antena jānovieto paralēli plaknei, kas perpendikulāra iezemējuma plāksnei un aiziet gar to plāksnes malu, kur atrodas daudzdzīslu vadu kūļa galvenā daļa.

5.2.3. Ja testu veic ar slēgtu iekārtu, kas elektromagnētiski ekranizē radiofrekvences, tad antenas uztverošās daļas nedrīkst atrasties tuvāk par 0,5 m no jebkura veida radiofrekvenci absorbējošā materiāla vai tuvāk par 1,5 m no attiecīgā ekrāna sienas. Starp uztverošo antenu un testējamo transportlīdzekli nedrīkst atrasties absorbējošs materiāls.

5.3. Antenas orientācija un polarizācija

Mērīšanas punktā mērījumus nolasa vispirms ar horizontāli polarizētu un tad ar vertikāli polarizētu antenu.

5.4. Mērījumi

Par katras frekvences raksturīgo mērījumu jāuzskata saskaņā ar 5.3. iedaļu veikto divu mērījumu maksimālā vērtība.

6. FREKVENCES

6.1. Mērīšana

Mērīšanu veic frekvenču diapazonā no 30 līdz 1000 MHz. Šo diapazonu sadala 11 joslās. Katrā joslā testē frekvenci ar augstāko vērtību, lai pārbaudītu, vai tā iekļaujas noteiktajās robežās. Uzskata, ka transportlīdzeklis atbilst robežvērtībām visā frekvenču diapazonā, ja tas ar izvēlēto frekvenci atbilst katrā no šādām 11 frekvenču joslām — 30-45, 45-80, 80-130, 130-170, 170-225, 225-300, 300-400, 400-525, 525-700, 700-850 un 850-1000 MHz.

6.2. Ja pirmajā testā, ko veic saskaņā ar 1.2. iedaļā aprakstīto testēšanas metodi, šaurās frekvenču joslas starojums katrā 6.1. iedaļā noteiktajā joslā ir vismaz 10 dB zem standartrobežas, tad uzskata, ka transportlīdzeklis atbilst nosacījumiem, kuri attiecīgajām frekvencēm noteikti šajā pielikumā. Šajā gadījumā nav jāveic pilns tests.

VII PIELIKUMS

STU IMUNITĀTES PRET ELEKTROMAGNĒTISKO STAROJUMU TESTĒŠANAS METODES

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1. Testa metodes

STU jāatbilst robežām (skatīt I pielikuma 5.7.2.1. iedaļu), kuras pēc ražotāju ieskatiem nosaka 20-1000 MHz diapazonā ar vienu no šīm testa metodēm:

- 150 mm starpslokšņu telpas tests: skatīt 1. papildinājuma 1. attēlu;

- 800 mm starpslokšņu telpas tests: skatīt 1. papildinājuma 2. un 3. attēlu;

- strāvas daudzuma padeves tests: skatīt 2. papildinājuma 1. un 2. attēlu;

- TEM šūnas tests: skatīt 3. papildinājuma 1. attēlu;

- brīvā lauka STU imunitātes tests: skatīt 4. papildinājuma 1. attēlu.

N.B.

Lai testu laikā izvairītos no elektromagnētisko lauku starojumiem, tie jāveic ekranizētā laukumā.

2. REZULTĀTU IZTEIKŠANA

Visos šajā pielikumā aprakstītajos testos lauka intensitāte jāizsaka volti/m un pievadītā strāva jāizsaka miliampēros.

3. TESTA NOSACĪJUMI

3.1. Testa aprīkojumam jārada šajā pielikumā noteikto frekvenču diapazona testa signāls. Testēšanas vietai jāatbilst valstu tiesību aktu prasībām, kas attiecas uz elektromagnētisko signālu emisiju.

3.2. Kontroles aprīkojumu nedrīkst ietekmēt starojuma lauki, tādējādi padarot testus nederīgus.

4. STU STĀVOKLIS TESTA LAIKĀ

4.1. STU jābūt parastā darba stāvoklī. Tā jāsagatavo tā, kā parādīts šajā pielikumā, ja tikai neprasa īpašu testa metodi.

4.2. STU un tās daudzdzīslu vadu kūļi jānovieto uz izolētiem balstiem 50 ± 10/- 0 mm virs iezemējuma plāksnes. Tomēr, ja vienu no STU detaļām paredzēts elektriski savienot ar transportlīdzekļa metāla virsbūvi, tad šī detaļa jānovieto uz iezemējuma plāksnes un jāsavieno elektriski.

Izņemot TEM šūnas testu, iezemējuma plāksnei jābūt vismaz 0,25 mm biezai metāla loksnei. Iezemējuma plāksnes minimālie izmēri ir atkarīgi no STU lieluma, bet tiem jābūt pietiekami lieliem, lai balstītu STU detaļas un daudzdzīslu vadu kūļus. Iezemējuma plāksne jāpievieno zemētājvadam un tai jāatrodas paralēli 1,0 ± 0,1 m virs zemes.

Izņemot TEM šūnas testu, attālumam starp STU un visiem citiem vadītājiem, piemēram, ekranizācijas sienām (izņemot iezemējuma plāksni zem testam izmantojamā detaļas gabala), jābūt vismaz 1,0 m.

4.3. STU elektroenerģiju piegādā 50 μH ķēde ar stabilizētu pretestību Line Impedance Stabilizing Network (LISN), kas ir elektriski savienota ar iezemējuma plāksni. Piegādes spriegums jānotur konstants. Konstantā piegādes sprieguma novirze no STU nominālā darbības sprieguma jāsaglabā ± 10 % robežās no STU nominālā darbības sprieguma. Visas piegādātās strāvas sprieguma svārstības, ko mēra strāvas kontroles pieslēgumvietā, nedrīkst pārsniegt 1,5 % no STU nominālā darbības sprieguma.

4.4. Kalibrēšanas posmā visām STU darbībai vajadzīgajām ārējām iekārtām jābūt vietā. Kalibrēšanas laikā tās jānovieto vismaz 1 m attālumā no atskaites punkta.

4.5. Lai iegūtu atkārtojamus rezultātus, testi un mērīšanas jāatkārto. Testa signālu veidojošajai iekārtai un tās konfigurācijai jābūt tai pašai specifikācijai kā tai, ko izmanto katrā kalibrēšanas fāzē (šā pielikuma 7.2., 8.2. un 10.3. iedaļa).

5. MĒRĪŠANAS FREKVENCES, TESTU ILGUMS

5.1. Mērīšanu veic frekvenču diapazonā 20-1000 MHz.

5.2. Testi jāveic šādās 12 frekvencēs: 27 MHz, 45 MHz, 65 MHz, 90 MHz, 150 MHz, 180 MHz, 220 MHz, 300 MHz, 450 MHz, 600 MHz, 750 MHz, 900 MHz ± 10 %, divas sekundes ± 10 % katrai frekvencei.

6. ĢENERĒJAMĀ TESTA SIGNĀLA PARAMETRI

6.1. Modulētā testa lauka maksimālā vērtība

Modulētā testa lauka intensitātes maksimālajai vērtībai jāatbilst nemodulētā testa lauka intensitātes vērtībai, kuras faktiskā vērtība ir definēta I pielikuma 5.7.2. iedaļā.

6.2. Testa signāla viļņa forma

Testa signālam jābūt radio frekvences sinusoidālam vilnim, kura amplitūda modulēta ar sinusoidālu 1 kHz vilni modulēšanas attiecībā m 0,8 ± 0,04 m.

6.3. Modulēšanas koeficients

Modulēšanas koeficients m ir definēts šādi:

m =

Pārklājumu attēlo līkne, ko veido oscilogrāfā redzamā modulētā nesēja malas.

7. STARPSLOKŠŅU TELPAS TESTS

7.1. Testa metode

Veicot šīs metodes testu, uz daudzdzīslu vadu kūļiem, ar kuriem savieno STU detaļas, iedarbojas ar norādītas intensitātes laukiem.

Testēšanas metode ļauj izveidot homogēnu lauku starp aktīvo vadītāju (starpslokšņu telpa) un iezemējuma plāksni (paliktņa vadītāja virsma), kuru starpā var ievietot daudzdzīslu vadu kūļa daļu.

7.2. Lauka intensitātes mērīšana starpslokšņu telpā

Sākumā katrai vajadzīgajai testa frekvencei RF jaudas līmeni starpslokšņu telpā padod bez STU, lai iegūtu vajadzīgo testa lauka intensitāti. Šis RF jaudas līmenis, kā arī visi citi attiecīgie lauka veidotāja noregulējumi jānorāda testa pārskatā (kalibrācijas līkne).

Reģistrēto informāciju izmanto tipa apstiprināšanai. Ja testa vietā izdarītas jebkādas iekārtas pārmaiņas, tad starpslokšņu telpas kalibrēšana jāatkārto.

7.3. STU uzstādīšana

7.3.1. STU elektroniskā(-s) vadības ierīce(-s) jāpievieno iezemējuma plāksnei, bet starpslokšņu telpas ārpusē un ar vienu malu paralēli starpslokšņu telpas aktīvajam vadītājam. Tam jāatrodas 200 ± 10 mm no līnijas uz iezemējuma plāksnes tieši zem aktīvā vadītāja malas.

Visām aktīvā vadītāja malām jāatrodas vismaz 200 mm no jebkuras perifēriskas mērīšanas ierīces.

STU daudzdzīslu vadu kūlis jāvirza horizontāli starp aktīvo vadītāju un iezemējuma plāksni.

7.3.1.1. Ja transportlīdzekļa daudzdzīslu vadu kūlis ir īsāks par 1,5 m, tad minimālajam daudzdzīslu vadu kūļa garumam starpslokšņu telpā, kurā iekļauj arī elektroniskās vadības ierīces enerģijas avota līnijas, jābūt 1,5 m. Šādā gadījumā daudzdzīslu vadu kūļa garums būs transportlīdzekļa uzstādīšanā izmantotā garākā vadu kūļa garums. Visi vadu kūļa atzarojumi jāvirza perpendikulāri līnijas garenvirziena asij.

7.3.1.2. Pilnīgi palielinātais daudzdzīslu vadu kūļa garums, ieskaitot garāko atzarojumu, alternatīvi būs 1,5 m.

8. ALTERNATĪVAIS TESTS 800 mm STARPSLOKŠŅU TELPĀ

8.1. Testa metode

Starpslokšņu telpa izveidota no divām paralēlām metāla plāksnēm 800 mm attālumā. Testējamo iekārtu novieto vidū starp plāksnēm un iedarbojas ar elektromagnētisko lauku (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 2. un 3. attēlu).

Ar šo metodi var testēt sakomplektētas elektroniskas sistēmas, ieskaitot devējus un izpildmehānismus, kā arī vadāmierīces un elektroinstalācijas izolācijas caurules. Tā ir piemērota aparatūrai, kuras lielākā dimensija ir mazāka par 1/3 atstarpes starp plāksnēm.

8.2. Starpslokšņu telpas pozicionēšana

Starpslokšņu telpa jānovieto ekranizētā vietā (lai novērstu ārējās emisijas) un jāpozicionē 2 m attālumā no sienām un metāla korpusa, lai novērstu elektromagnētisko atstarošanu. Atstarošanas mazināšanai var izmantot RF absorbcijas materiālu. Starpslokšņu telpa jānovieto uz nevadoša paliktņa vismaz 0,4 m virs grīdas.

8.3. Starpslokšņu telpas kalibrēšana

Lauka mērīšanas zondi novieto telpas starp paralēlajām plāksnēm gareniskās, vertikālās un šķērseniskās dimensijas centrālajā trešdaļā bez testējamās sistēmas. Attiecīgā mērīšanas iekārta jānovieto ekranizētās telpas ārpusē.

Katrā testēšanas frekvencē starpslokšņu telpā padod jaudas līmeni, lai iegūtu uz antenas vajadzīgo lauka intensitāti. Šis padotās jaudas līmenis vai citi parametri, kas tieši saistīti ar padoto jaudu un vajadzīgi lauka noteikšanai, jāizmēra un rezultāti jāreģistrē. Šos rezultātus izmanto tipa apstiprināšanas testiem, ja vien nav izmainītas telpas vai iekārta, radot vajadzību procedūru atkārtot.

8.4. Testējamās STU uzstādīšana

Galveno vadības ierīci novieto telpas starp paralēlajām plāksnēm gareniskās, vertikālās un šķērseniskās dimensijas centrālajā trešdaļā. Tā jānovieto uz statnes, kas izgatavota no nevadoša materiāla.

8.5. Galvenā elektroinstalācijas izolācijas caurule un devēju/izpildmehānismu kabeļi

Galvenā elektroinstalācijas izolācijas caurule un devēju/izpildmehānismu kabeļi jāvirza vertikāli no vadības ierīces uz augšējo iezemējuma plāksni (tas palīdz palielināt saistību ar elektromagnētisko lauku). Tad tās iet zem plāksnes malas uz vienu no brīvajām malām, kur met cilpu un iet pa iezemējuma plāksnes augšu līdz pat slēgumiem uz starpslokšņu telpas padevi. Tad kabeļus virza uz saistīto iekārtu, kam jāatrodas ārpus elektromagnētiskā lauka iedarbības piemēram, uz ekranizētās telpas grīdas 1 m attālumā gareniski prom no starpslokšņu telpas.

9. STRĀVAS DAUDZUMA PADEVES TESTS

9.1. Testa metode

Tā ir imunitātes testu metode, kurā izmanto strāvas padeves zondi, lai inducētu strāvu tieši daudzdzīslu vadu kūlī. Šī zonde sastāv no skavas, caur kuru izvērti STU kabeļi. Imunitātes testu var veikt, mainot radīto signālu frekvenci. STU var uzstādīt uz iezemējuma plāksnes, kas aprakstīta 4.2. iedaļā, vai transportlīdzeklī saskaņā ar transportlīdzekļa specifikācijām.

9.2. Strāvas padeves zondes kalibrēšana

Padeves zonde ir piestiprināta pie šā pielikuma 2. papildinājuma 2. attēlā parādītās kalibrēšanas armatūras, un testa frekvenču diapazons ir sadalīts posmos. Katrai testa frekvencei RF jaudas līmenis padeves zondē ir palielināts, kamēr slēgtā testa ķēdē inducētā strāva sasniedz I pielikumā paredzētās vērtības. Vajadzīgais RF jaudas līmenis jānorāda testa pārskatā (kalibrācijas līkne). Šajā metodē kalibrētā ķēdē radītiem testa radio traucējumiem piemēro vajadzīgo lauka veidotāja RF jaudu. STU radio traucējumu imunitātes testā katrai frekvencei padeves zondē tad ievada frekvencē mainīgu RF jaudu, kas noteikta kalibrēšanas procesā.

9.3. STU uzstādīšana

Ja sistēma ir montēta uz iezemējuma plāksnes tā, kā aprakstīts 4.2. iedaļā, visiem vadiem daudzdzīslu vadu kūlī jābeidzas iespējami reāli un labāk ar reālu lietderīgo slodzi un izpildmehānismu. Sistēmām, kas piemontētas kā pie transportlīdzekļa, tā arī pie iezemējuma plāksnes, strāvas padeves zonde ir apvīta ap visiem daudzdzīslu vadu kūļa vadiem 100 ± 10 mm attālumā no katra savienojuma ar STU elektroniskām vadības vienībām, instrumentu moduļiem vai aktīviem devējiem, kā parādīts 1. papildinājuma 2. attēlā.

9.4. Strāvas, signāla un vadības vadi

Ja STU ir montēta uz iezemējuma plāksnes, kā aprakstīts 4.2. iedaļā, tad daudzdzīslu vadu kūlis savienos LISN ar galveno elektronisko vadības ierīci. Šim vadu kūlim jāatrodas paralēli iezemējuma plāksnes malai 100 mm ± 10 mm attālumā no plāksnes malas.

Šim vadu kūlim būs pozitīvs pievads, kas savieno transportlīdzekļa akumulatoru ar šo ECU, un negatīvs pievada vads, ja izmanto uz transportlīdzekļa.

Attālums no ECU līdz LISN būs 1,5 ± 0,1 m vai vadu kūļa garums starp ECU un transportlīdzekļa akumulatoru, ja zināms, kurš ir īsāks. Ja izmanto transportlīdzekļa vadu kūli, tad visiem atzarojumiem jāatrodas uz iezemējuma plāksnes, bet perpendikulāri ass malai. Citādi tāda garuma STU vadi jāatvieno no LISN.

10. TEM ŠŪNAS TESTS

10.1. Testa metode

TEM (transversā elektromagnētiskā režīma) šūna veido homogēnu lauku starp iekšējo vadītāju (šķērssiena) un apvalku (iezemējuma plāksne). To izmanto STU testēšanā.

10.2. Lauka intensitātes mērīšana TEM šūnā

Lauka intensitātes devēju ievieto TEM šūnas augšējā daļā. Šajā TEM šūnas daļā elektroniskā (-s) vadības ierīce (-s) tikai nedaudz ietekmē testa lauku. Šā devēja jauda nosaka lauka intensitāti. Alternatīvi elektrisko lauku var aprēķināt ar šādu vienādojumu:

E =

E = elektriskā lauka intensitāte (volti/m);

P = šūnas ievades jauda (W);

Z = šūnas pretestība (50 Ω);

d = attālums (metros) starp augšējo malu un plāksni (šķērssiena).

10.3. TEM šūnas izmēri

Lai TEM šūnā noturētu homogēnu lauku un iegūtu atkārtojamus mērījumus, STU augstums nedrīkst būt lielāks par šūnas iekšējo augstumu.

10.4. Strāvas, signāla un vadības vadi

TEM šūna jāpiestiprina pie paneļa, kas aprīkots ar koaksiālu ligzdu un spraudkontaktsavienotāju ar atbilstošu tapu skaitu. Enerģijas avots un signāla pievadi no spraudkontaktsavienotāja uz šūnas sienu ir tieši savienoti ar testam izmantojamo detaļas gabalu.

Ārējie mezgli, piemēram, devēji, enerģijas avoti un vadības vienības ir pievienoti:

i) ar aizsargātu aploci;

ii) ar transportlīdzekli blakus TEM šūnai;

iii) tieši pie aizsargāta kontaktligzdu paneļa.

Lai savienotu TEM šūnu ar perifēriskām ierīcēm vai transportlīdzekli jāizmanto aizsargāti kabeļi.

11. "BRĪVĀ LAUKA" TESTS

11.1. Šajā metodē STU testē, iedarbojoties uz sakomplektētu STU ar elektromagnētisku starojumu.

11.2. Lauka veidotāja tips, atrašanās vieta un orientācija

11.2.1. Lauka veidotāja tips

11.2.1.1. Lauka veidotājam jāsasniedz vajadzīgā atbilstošo frekvenču lauka intensitāte atskaites punktā.

11.2.1.2. Lauku veidojošajai ierīcei var būt viena vai vairākas antenas vai plāksnes antena.

11.2.1.3. Lauka veidotāja konstrukcijai un orientācijai jābūt tādai, lai lauks ir polarizēts kā horizontāli, tā arī vertikāli frekvencēs starp 20 un 1000 MHz.

11.2.2. Mērīšanas augstums un attālums

11.2.2.1. Augstums

11.2.2.1.1. Antenas fāzes centrs nedrīkst atrasties tuvāk par 0,5 m virs iezemējuma plāksnes, uz kuras novietota STU.

11.2.2.1.2. Neviena antenas izstarojošā daļa nevar STU pamatplāksnei atrasties tuvāk par 0,25 m.

11.2.2.2. Mērīšanas attālums

11.2.2.2.1. Homogenāku lauku var iegūt, novietojot lauka veidotāju no STU tehniski iespējamā attālumā. Parasti šis attālums ir no 1 līdz 5 m.

11.2.2.2.2. Ja testu veic slēgtā iekārtā, tad antenas izstarojošās daļas nedrīkst atrasties tuvāk kā 0,5 m no radio absorbējoša materiāla un tuvāk kā 1,5 m no iekārtas sienas. Starp izstarojošo antenu un STU nedrīkst atrasties absorbējošs materiāls.

11.2.3. Antenas novietojums attiecībā pret STU

11.2.3.1. Lauka veidotājs nedrīkst atrasties tuvāk kā 0,5 m no iezemējuma plāksnes malas.

11.2.3.2. Lauka veidotāja fāzes centram jāatrodas uz plaknes, kura:

i) ir perpendikulāra iezemējuma plāksnei;

ii) ir perpendikulāra tās iezemējuma plāksnes malai, kur atrodas daudzdzīslu vadu kūļa galvenā daļa,

un

iii) sadala divās daļās iezemējuma plāksnes malu daudzdzīslu vadu kūļa galvenās daļas viduspunktā.

Antena jānovieto paralēli plaknei, kas ir perpendikulāra un sakrīt ar tās iezemējuma plāksnes malu, kur atrodas daudzdzīslu vadu kūļa galvenā daļa.

11.2.3.3. Jebkuram lauka veidotājam, kas novietots virs iezemējuma plāksnes vai STU, pilnīgi jānosedz STU.

11.2.4. Atskaites punkts

11.2.4.1. Atskaites punkts ir punkts, kurā mēra lauka intensitāti. To definē šādi.

11.2.4.1.1. Horizontāli vismaz 2 m no antenas fāzes centra vai vertikāli vismaz 1 m no plāksnes antenas izstarojošajām daļām.

11.2.4.1.2. Uz plaknes, kura:

i) ir perpendikulāra iezemējuma plāksnei;

ii) ir perpendikulāra tās iezemējuma plāksnes malai, kur atrodas daudzdzīslu vadu kūļa galvenā daļa

un

iii) sadala divās daļās iezemējuma plāksnes malu un daudzdzīslu vadu kūļa galveno daļu viduspunktā.

11.2.4.1.3. Atskaites punktam jāsakrīt ar tā vadu kūļa galvenās daļas viduspunktu, kas atrodas uz antenai tuvākās iezemējuma plāksnes malas un 100 ± 10 mm virs iezemējuma plāksnes.

11.3. Vajadzīgās lauka intensitātes veidošana

11.3.1. Testa metode

11.3.1.1. Lai nodrošinātu to, ka ievēro testa lauka nosacījumus, izmanto "aizvietošanas metodi".

11.3.1.2. Aizvietošanas metode

Katrai vajadzīgajai testa frekvencei RF lauka veidotāja jaudas līmenis jānoregulē tā, lai testa laukuma atskaites punktā iegūtu vajadzīgo testa lauka intensitāti bez STU. RF jaudas līmenis, kā arī visi citi attiecīgie lauka veidotāja noregulējumi jānorāda testa pārskatā (kalibrācijas līkne). Šo informāciju izmanto tipa apstiprināšanai. Ja testa vietā izdarītas jebkādas iekārtas pārmaiņas, tad aizvietošanas metode jāatkārto.

11.3.1.3. Tad testa iekārtā iekļauj STU, kurai var pievienot papildu iezemējuma plāksni atbilstīgi 11.2. iedaļas nosacījumiem. Ja izmanto otru iezemējuma plāksni, tai jābūt 5 mm robežās no pirmās iezemējuma plāksnes un elektriski savienotai ar to. Katrai 5. iedaļā definētajai frekvencei lieto tādu lauka veidotāja jaudu, kā noteikts 11.3.1.2. iedaļā.

11.3.1.4. Veicot kalibrēšanu, ārējai iekārtai jāatrodas vismaz 1 m no atskaites punkta.

11.3.1.5. Tos pašus parametrus, kas izvēlēti, lai veidotu lauku saskaņā ar 11.3.1.2. iedaļu, izmanto vajadzīgās lauka intensitātes iegūšanai testa laikā.

11.3.1.6. Lauka intensitātes mērīšanas ierīce

Lauka intensitātes noteikšanai ar aizvietošanas metodi kalibrēšanas posmā izmantos kompaktu izotropisku zondi.

11.3.1.7. Lauka intensitātes mērīšanas ierīces fāzes centrs jānovieto atskaites punktā.

11.3.2. Lauka intensitātes kontūra

11.3.2.1. Aizvietošanas metodes kalibrēšanas fāzē (pirms STU ievietošanas testa laukā), lauka intensitāte nedrīkst būt mazāka par 50 % no nominālais lauka intensitātes 1,0 ± 0,05 m abās pusēs no atskaites punkta uz līnijas caur šo punktu un paralēli iezemējuma plāksnes malai.

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

Starpslokšņu telpas tests

+++++ TIFF +++++

800 mm starpslokšņu telpas tests

+++++ TIFF +++++

800 mm starpslokšņu telpas izmēri

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

Strāvas daudzuma padeves tests

+++++ TIFF +++++

Zondes kalibrēšanas ķēdes kalibrēšanas ierīce

3. papildinājums

+++++ TIFF +++++

TEM šūnas tests

4. papildinājums

+++++ TIFF +++++

1. attēls

VIII PIELIKUMS

1. papildinājums

Informācijas dokuments attiecībā uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa elektromagnētisko savietojamību

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

IX PIELIKUMS

1. papildinājums

Informācijas dokuments attiecībā uz atsevišķas tehniskas vienības tipa elektromagnētisko savietojamību

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

9. NODAĻA

PIEĻAUJAMAIS SKAŅAS LĪMENIS DIVRITEŅU VAI TRĪSRITEŅU MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM UN TO IZPLŪDES SISTĒMAS

PIELIKUMU SARAKSTS

| | lappuse |

I PIELIKUMS | Skaņas līmeņa ierobežojumi dB(A) un to spēkā stāšanās dienas saistībā ar detaļas tipa apstiprinājumu attiecībā uz pieļaujamo skaņas līmeni divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajam transportlīdzekļa tipam … | 377 |

II PIELIKUMS | Prasības divriteņu mopēdiem … | 378 |

1.Definīcijas … | 378 |

2.Detaļas tipa apstiprinājums attiecībā uz divriteņu mopēda tipa skaņas līmeni un oriģinālo izplūdes sistēmu kā atsevišķu tehnisku vienību … | 378 |

3.Neoriģinālas izplūdes sistēmas vai tās sastāvdaļu kā atsevišķu tehnisku vienību detaļas tipa apstiprinājums divriteņu mopēda tipam … | 388 |

1A papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz pieļaujamo skaņas līmeni un oriģinālo izplūdes sistēmu divriteņu mopēda tipam … | 390 |

1B papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz pieļaujamo skaņas līmeni un oriģinālo(-ajām) izplūdes sistēmu(-ām) divriteņu mopēda tipam … | 391 |

2A papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz neoriģinālo izplūdes sistēmu vai tās detaļu(-ām) kā atsevišķu(-ām) tehnisku(-ām) vienību(-ām) divriteņu mopēda tipam … | 392 |

2B papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz neoriģinālo izplūdes sistēmu divriteņu mopēda tipam … | 393 |

III PIELIKUMS | Prasības motocikliem … | 394 |

1.Definīcijas … | 394 |

2.Detaļas tipa apstiprinājums attiecībā uz skaņas līmeni un oriģinālo izplūdes sistēmu kā atsevišķu tehnisku vienību motocikla tipam … | 394 |

3.Neoriģinālas izplūdes sistēmas vai tās detaļu kā atsevišķu tehnisku vienību detaļu tipa apstiprinājums motocikla tipam … | 403 |

1A papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz pieļaujamo skaņas līmeni un oriģinālo izplūdes sistēmu motocikla tipam … | 405 |

1B papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz pieļaujamo skaņas līmeni un oriģinālo(-ajām) izplūdes sistēmu(-ām) motocikla tipam … | 406 |

2A papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz neoriģinālo izplūdes sistēmu vai tās detaļu(-ām) kā atsevišķu(-ām) tehnisku(-ām) vienību(-ām) motocikla tipam … | 407 |

2B papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz neoriģinālo izplūdes sistēmu motocikla tipam … | 408 |

IV PIELIKUMS | Prasības trīsriteņu mopēdiem un tricikliem … | 409 |

1.Definīcijas … | 409 |

2.Detaļas tipa apstiprinājums attiecībā uz skaņas līmeni un oriģinālo izplūdes sistēmu kā atsevišķu tehnisku vienību trīsriteņu mopēda tipam vai triciklam … | 409 |

3.Neoriģinālas izplūdes sistēmas vai tās detaļu kā atsevišķu tehnisku vienību detaļas tipa apstiprinājums trīsriteņu mopēda vai tricikla tipam … | 418 |

1A papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz pieļaujamo skaņas līmeni un oriģinālo izplūdes sistēmu trīsriteņu mopēda vai tricikla tipam … | 420 |

1B papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz pieļaujamo skaņas līmeni un oriģinālo(-ajām) izplūdes sistēmu(-ām) trīsriteņu mopēda vai tricikla tipam … | 421 |

2A papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz neoriģinālas izplūdes sistēmas vai tās detaļu(-ām) kā atsevišķu(-ām) tehnisku(-ām) vienību(-ām) trīsriteņu mopēda vai tricikla tipam … | 422 |

2B papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz neoriģinālo izplūdes sistēmu trīsriteņu mopēda vai tricikla tipam … | 423 |

V PIELIKUMS | Ražošanas atbilstības prasības … | 424 |

VI PIELIKUMS | Marķēšanas prasības … | 425 |

VII PIELIKUMS | Testa trases specifikācijas … | 426 |

I PIELIKUMS

SKAŅAS LĪMEŅA IEROBEŽOJUMI dB(A) UN TO SPĒKĀ STĀŠANĀS DIENAS SAISTĪBĀ AR DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMU ATTIECĪBĀ UZ PIEĻAUJAMO SKAŅAS LĪMENI DIVRITEŅU VAI TRĪSRITEŅU MEHĀNISKA TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPAM

Transportlīdzekļi | Skaņas līmeņa ierobežojumi, kas stājas spēkā 24 mēnešu laikā no šīs direktīvas pieņemšanas dienas |

1.Divriteņu mopēdi | |

≤ 25 km/h | 66 |

> 25 km/h | 71 |

trīsriteņu mopēdi | 76 |

2.Motocikli | |

≤ 80 cm3 | 75 |

> 80 ≤ 175 cm3 | 77 |

> 175 cm3 | 80 |

3.Tricikli | 80 |

II PIELIKUMS

PRASĪBAS DIVRITEŅU MOPĒDIEM

1. DEFINĪCIJAS

Šajā nodaļā:

1.1. "divriteņu mopēda tips attiecībā uz tā skaņas līmeni un izplūdes sistēmu" ir mopēdi, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem raksturlielumiem kā:

1.1.1. motora tips (divtaktu vai četrtaktu, virzuļmotors vai rotorvirzuļu motors, cilindru skaits un tilpums, karburatoru vai iesmidzināšanas sistēmu skaits un tips, vārstu novietojums, maksimālā lietderīgā jauda un atbilstošais ātrums).

Uzskata, ka rotorvirzuļu motoru tilpums ir divkārt lielāks par degkameras tilpumu;

1.1.2. transmisijas sistēma, jo īpaši pārnesumu skaits un pārnesumskaitļi;

1.1.3. izplūdes sistēmu skaits, tips un izvietojums.

1.2. "Izplūdes sistēma" vai "trokšņa slāpētājs" ir detaļu kopums, kas nepieciešams, lai samazinātu mopēda motora vai tā izplūdes radīto troksni:

1.2.1. "oriģinālā izplūdes sistēma vai trokšņa slāpētājs" ir tā tipa sistēma, ar ko transportlīdzeklis bija aprīkots tipa apstiprinājuma vai tipa apstiprinājuma attiecinājuma pārbaudes laikā. Tā var būt sākotnēji uzmontēta sistēma vai arī rezerves sistēma;

1.2.2. "neoriģinālā izplūdes sistēma vai trokšņa slāpētājs" ir tā tipa sistēma, ar ko transportlīdzeklis nebija aprīkots tipa apstiprinājuma vai tipa apstiprinājuma attiecinājuma pārbaudes laikā. To var lietot tikai kā rezerves izplūdes sistēmu vai trokšņu slāpētāju.

1.3. "Dažādu tipu izplūdes sistēmas" ir sistēmas, kuras būtiski atšķiras vienā no šādiem veidiem:

1.3.1. sistēmas, kurās ir detaļas, uz kurām ir atšķirīgas uzņēmumu vai preču zīmes;

1.3.2. sistēmas, kurās ietilpst ikviena detaļa, kas izgatavota no dažādu īpašību materiāliem vai kurās ietilpst detaļas, kurām ir dažādi izmēri vai forma;

1.3.3. sistēmas, kurās atšķiras vismaz vienas detaļas darbības principi;

1.3.4. sistēmas, kurās ietilpst detaļas dažādās kombinācijās.

1.4. "Izplūdes sistēmas detaļa" ir viena no atsevišķajām detaļām, kuras kopā veido izplūdes sistēmu (tādas, kā izplūdes cauruļu sistēma, trokšņa slāpētājs) un, ja tāda ir, ieplūdes sistēmu (gaisa filtrs).

Ja motors ir jāaprīko ar ieplūdes sistēmu (gaisa filtru un/vai ieplūdes trokšņa slāpētāju), lai tas atbilstu maksimālajam pieļaujamajam skaņas līmenim, tad filtru un/vai trokšņa slāpētāju uzskata par detaļām, kam ir tāda pati nozīme kā izplūdes sistēmai.

2. DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ SKAŅAS LĪMENI UN ORIĢINĀLO IZPLŪDES SISTĒMU KĀ ATSEVIŠĶU TEHNISKU VIENĪBU DIVRITEŅU MOPĒDA TIPAM

2.1. Kustībā esoša divriteņu mopēda radītais troksnis (mērīšanas nosacījumi un metode transportlīdzekļa testēšanai detaļas tipa apstiprināšanas laikā).

2.1.1. Ierobežojumi: skatīt I pielikumu.

2.1.2. Mērinstrumenti

2.1.2.1. Akustiskie mērījumi

Skaņas līmeņa mērīšanai lietojamajai iekārtai jābūt Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) 179. publikācijas "Skaņas līmeņa precīzijas mērītāji" otrajā izdevumā aprakstītajam skaņas līmeņa precīzijas mērītāja tipam. Mērījumi jāveic lietojot "ātro" reakciju un "A" koeficientu , kas arī aprakstīti šajā publikācijā.

Katras mērījumu sērijas sākumā un beigās skaņas līmeņa mērītājs jākalibrē saskaņā ar ražotāja instrukcijām lietojot atbilstošu skaņas avotu (piem., virzuļfonu).

2.1.2.2. Ātruma mērījumi

Motora darbības ātrumu un mopēda ātrumu izmēģinājumu trasē jānosaka ± 3 % robežās.

2.1.3. Mērījumu nosacījumi

2.1.3.1. Mopēda stāvoklis

Braucēja un pārbaužu iekārtu, kas uzmontējamas uz mopēda, kopējam svaram jābūt ne lielākam par 90 kg un ne mazākam par 70 kg. Ja nepieciešams, mopēdam pievieno papildsvaru, lai palielinātu tā kopējo svaru līdz vismaz 70 kg.

Mērījumu laikā mopēdam jābūt braukšanas kārtībā (ieskaitot dzesētājvielu, eļļas, degvielu, instrumentus, rezerves riteni un vadītāju).

Pirms tiek veikti mērījumi, mopēda motoram jābūt sasniegušam normālu darba temperatūru.

Ja mopēds ir aprīkots ar ventilatoriem, kuriem ir automātiskās iedarbināšanas mehānisms, tad šīs sistēmas darbību nedrīkst traucēt skaņas līmeņa mērījumu laikā. Mopēdiem, kuriem ir vairāk kā viens dzenošais ritenis, mērījumu laikā var lietot tikai to riteni, kas nodrošina braukšanu parastos apstākļos. Ja mopēds ir aprīkots ar blakusvāģi, tad pirms testa veikšanas šis blakusvāģis ir jānomontē.

2.1.3.2. Izmēģinājumu poligons

Izmēģinājumu poligonam jāsastāv no centrālā paātrinājuma posma, kuram apkārt ir līdzena teritorija. Paātrinājuma posmam jābūt līdzenam; tā segumam jābūt sausam un tādam, uz kura transportlīdzekļu riepu radītais trokšņu līmenis ir zems.

Izmēģinājumu poligonā izmaiņas brīvajā akustiskajā telpā starp skaņas avotu, kas atrodas paātrinājuma posma centrā, un mikrofonu nedrīkst pārsniegt 1 dB. Uzskata, ka šis nosacījums ir izpildīts, ja 50 m attālumā no paātrinājuma posma centra neatrodas tādi lieli objekti kā žogi, akmeņi, tilti vai celtnes, kas atstaro skaņu. Izmēģinājumu trases segumam jāatbilst VII pielikumā minētajām prasībām.

Mikrofons nekādā veidā nedrīkst tikt aizsegts tā, kas tas varētu ietekmēt akustisko lauku, un starp mikrofonu un skaņas avotu nedrīkst atrasties cilvēki. Novērotājam, kurš veic mērījumus, jāatrodas tādā vietā, no kuras viņš nevar ietekmēt mērinstrumenta darbību.

2.1.3.3. Dažādi

Mērījumus nedrīkst veikt sliktos laika apstākļos. Jānodrošina, lai mērījumu rezultātus neietekmētu vēja brāzmas.

Mērījumos citu skaņas avotu, kas nav transportlīdzekļa un vēja radīti, pēc "A" koeficienta aprēķinātajam skaņas līmenim jābūt vismaz 10 dB(A) zemākam par transportlīdzekļa radīto skaņas līmeni. Mikrofonu var aprīkot ar atbilstošu vēja aizsargu ar noteikumu, ka ņem vērā tā ietekmi uz mikrofona jutīgumu un vērsuma raksturlīkni.

Ja atšķirība starp fona troksni un mērāmo troksni ir starp 10 un 16 dB(A), tad, lai aprēķinātu pārbaužu rezultātus, atbilstošais labojums jāatņem no skaņas līmeņa mērītāja datiem kā

+++++ TIFF +++++

2.1.4. Mērīšanas metode

2.1.4.1. Mērījumu skaits un veids

"A" koeficienta decibelos (dB(A)) izteiktais maksimālais skaņas līmenis jāmēra tad, kad mopēds pārvietojas starp līnijām AA′ un BB′ (1. attēls). Mērījums uzskatāms par nederīgu, ja tiek reģistrēta anormāla neatbilstība starp maksimālo vērtību un vispārējo skaņas līmeni. Katrā mopēda pusē ir jāveic vismaz divi mērījumi.

2.1.4.2. Mikrofona novietojums

Mikrofons jānovieto 7,5 m ± 0,2 m attālumā no trases atskaites līnijas CC′ (1. attēls) un 1,2 m ± 0,1 m virs zemes.

2.1.4.3. Darbības nosacījumi

Mopēdam jāsasniedz līnija AA′ ar vienmērīgu sākotnējo ātrumu, kā noteikts 2.1.4.3.1. vai 2.1.4.3.2. iedaļā. Kad mopēda priekšdaļa sasniedz līniju AA′, cik vien ātri iespējams pilnībā atver droseļvārstu un tur to šādā stāvoklī līdz mopēda aizmugures daļa sasniedz līniju BB′; pēc tam cik vien ātri iespējams aizver droseļvārstu.

Visos mērījumos mopēds ir jāvada taisnā līnijā pāri paātrinājuma posmam, turot mopēda garenisko vidus plakni cik vien iespējams tuvu līnijai CC′.

2.1.4.3.1. Tuvošanās ātrums

Mopēdam jātuvojas līnijai AA′ ar vienmērīgu ātrumu 30 km/h vai arī ar maksimālo ātrumu, ja tas ir mazāks par 30 km/h.

2.1.4.3.2. Pārnesumu pārslēgšana

- Ja mopēds ir apgādāts ar mehānisko pārnesumkārbu, tad jāieslēdz augstākais pārnesums, kas ļauj mopēdam šķērsot līniju AA′ ar vismaz pusi no tā ātruma, kādu attīsta ar pilnu jaudu strādājošs motors.

- Ja mopēds ir apgādāts ar automātisko pārnesumkārbu, tad ar šo mopēdu jāattīsta tāds ātrums, kāds norādīts 2.1.4.3.1. iedaļā.

2.1.5. Rezultāti (testa ziņojums)

2.1.5.1. Testa ziņojumā, kas sastādīts 1B papildinājumā minētā dokumenta izsniegšanas nolūkā, jānorāda visi apstākļi un faktori, kas ietekmēja mērījumu rezultātus.

2.1.5.2. Iegūtās vērtības jānoapaļo līdz tuvākajam decibelam.

Ja skaitlis pēc komata ir starp 0 un 4, kopējo rezultātu noapaļo uz leju, bet, ja tas ir starp 5 un 9, to noapaļo uz augšu.

Tikai tos mērījumus, kuru atšķirība divos secīgajos testos mopēda vienā pusē ir mazāka kā vai vienāda ar 2 dB(A), var lietot 1B papildinājumā minētā dokumenta izsniegšanas nolūkā.

2.1.5.3. Lai ņemtu vērā neprecizitātes mērījumos, katra mērījuma rezultātu iegūst atņemot 1 dB(A) no vērtības, kas iegūta saskaņā ar 2.1.5.2. iedaļas noteikumiem.

2.1.5.4. Ja mērījumu četru rezultātu vidējais skaitlis nepārsniedz tās kategorijas, kurai pieder testējamais mopēds, noteikto maksimālo pieļaujamo līmeni, uzskata, ka mopēds atbilst 2.1.1. iedaļā noteiktajiem ierobežojumiem.

Šī vidējā vērtība veido testa rezultātu.

+++++ TIFF +++++

Kustībā esoša transportlīdzekļa tests

+++++ TIFF +++++

Stāvoša transportlīdzekļa tests

2.2. Stāvoša mopēda radīts troksnis (mērīšanas nosacījumi un konkrētā transportlīdzekļa testam lietojamā metode)

2.2.1. Skaņas spiediena līmenis mopēda tiešā tuvumā

Lai atvieglotu turpmākās trokšņu līmeņu testus konkrētajiem mopēdiem, skaņas spiediena līmenis ir jāmēra arī izplūdes sistēmas izejas (slāpētāja) tiešā tuvumā atbilstoši turpmāk norādītām prasībām un mērījumu rezultātu izmanto testa ziņojumā, kas sastādīts 1B papildinājumā minētā dokumenta izsniegšanas nolūkā.

2.2.2. Mērinstrumenti

Mērījumiem jālieto 2.1.2.1. iedaļā minētais precīzijas skaņas līmeņa mērītājs.

2.2.3. Mērījumu nosacījumi

2.2.3.1. Mopēda stāvoklis

Pirms tiek veikti mērījumi, mopēda motoram jābūt sasniegušam normālu darba temperatūru. Ja mopēds ir aprīkots ar ventilatoriem, kuriem ir automātiskās iedarbināšanas mehānisms, tad šīs sistēmas darbību nedrīkst traucēt skaņas līmeņa mērījumu laikā.

Veicot mērījumus jābūt ieslēgtam neitrālajam pārnesumam. Ja nav iespējams atvienot transmisiju, mopēda dzenošajam ritenim jāļauj brīvi rotēt, piemēram, novietojot transportlīdzekli uz tā centrālā atbalsta kājiņas.

2.2.3.2. Izmēģinājumu poligons (2. attēls)

Par izmēģinājumu poligonu var izmantot ikvienu teritoriju, kur nav ievērojamu akustisko traucējumu. Līdzenas virsmas, kurām ir betona, asfalta vai cita veida cieta materiāla segums, un kuras īpaši atstaro skaņu, ir derīgas izmēģinājumu poligona vajadzībām; nedrīkst izmantot virsmas, kurām ir sablīvētas zemes segums. Izmēģinājumu poligonam jābūt taisnstūra formai, kura malas ir vismaz 3 m attālumā no mopēda ārējās malas (izņemot stūri). Šajā taisnstūrī nedrīkst būt ievērojami šķēršļi, piemēram, citas personas, kas nav mopēda vadītājs un novērotājs.

Mopēdam jāatrodas šajā taisnstūrī tā, ka mērījumiem lietojamais mikrofons ir vismaz 1 m attālumā no jebkuras taisnstūra malas.

2.2.3.3. Dažādi

Mērinstrumenta reģistrētajiem fona trokšņa un vēja trokšņu līmeņiem jābūt vismaz par 10 dB(A) zemākiem kā mērāmie skaņas līmeņi. Mikrofonu var aprīkot ar atbilstošu vēja aizsargu ar noteikumu, ka ņem vērā tā ietekmi uz mikrofona jutīgumu un vērsuma raksturlīkni.

2.2.4. Mērīšanas metode

2.2.4.1. Mērījumu skaits un veids

"A" koeficienta decibelos (dB(A)) izteiktais maksimālais skaņas līmenis jāmēra 2.2.4.3. iedaļā minētās darbības laikā.

Katrā mērījumu punktā jāveic vismaz trīs mērījumi.

2.2.4.2. Mikrofona novietojums (2. attēls)

Mikrofons jānovieto vienā līmenī ar izplūdes sistēmas izeju vai 0,2 m augstumā virs trases seguma atkarībā no tā, kas ir augstāk. Mikrofona diafragmai jābūt pavērstai pret izplūdes sistēmas izeju 0,5 m attālumā no tā. Mikrofona maksimālās jutības asij jābūt paralēlai ar trases segumu un jābūt 45° ± 10° leņķī ar izplūdes gāzu emisijas virziena vertikālo plakni.

Attiecībā pret šo vertikālo plakni mikrofons jānovieto tajā pusē, kura nodrošina maksimālo iespējamo attālumu starp mikrofonu un mopēda kontūru (izņemot stūri).

Ja izplūdes sistēmai ir vairākas izejas, kuru centri atrodas mazāk kā 0,3 m attālumā viens no otra, tad mikrofons jāpavērš pret izeju, kas atrodas vistuvāk mopēdam (izņemot stūri) vai pret izeju, kas atrodas visaugstāk no trases seguma. Ja izeju centri ir vairāk kā 0,3 m attālumā viens no otra, jāveic atsevišķi mērījumi katrai no tām un šo mērījumu laikā reģistrētais augstākais skaitlis ir jāpieņem par testa vērtību.

2.2.4.3. Darbības nosacījumi

Motora darbības ātrumam jābūt vienmērīgam pie kāda no šādiem lielumiem:

- , ja S ir vairāk kā 5000 apgr./min.,

- , ja S ir mazāk kā 5000 apgr./min.,

kur "S" ir 1A papildinājuma 3.2.1.7. iedaļā minētais ātrums.

Kad ir sasniegts vienmērīgs motora darbības ātrums, droseļvārsts ir ātri jāpiever. Skaņas līmeni mēra motora darbības cikla laikā, kas sastāv no īsa vienmērīgas motora darbības ātruma perioda, un ātruma samazināšanas perioda laikā, pēc kuriem maksimālo skaņas līmeņa mērītāja reģistrēto vērtību pieņem par testa vērtību.

2.2.5. Rezultāti (testa ziņojums)

2.2.5.1. Testa ziņojumā, kas sastādīts 1B papildinājumā minētā dokumenta izsniegšanas nolūkā, jānorāda visi būtiskie dati un jo īpaši tie, kuri lietoti stāvoša mopēda radīto trokšņu mērīšanā.

2.2.5.2. Vērtības, kas noapaļotas līdz tuvākajam decibelam, jānolasa no mērinstrumenta.

Izmantojami tikai tie mērījumi, kas trīs secīgajos izmēģinājumos atšķiras par ne vairāk kā 2 dB(A).

2.2.5.3. Augstākā vērtība, kas iegūta kādā no šiem trim mērījumiem, veido testa rezultātu.

2.3. Oriģinālā izplūdes sistēma (trokšņa slāpētājs)

2.3.1. Prasības trokšņa slāpētājiem, kas satur absorbējošos šķiedrainos materiālus

2.3.1.1. Absorbējošajam šķiedrainajam materiālam jābūt bez azbesta piedevas un to var lietot trokšņa slāpētāju konstrukcijā tikai tad, ja tas ir droši nostiprināts tam paredzētajā vietā visā trokšņa slāpētāja ekspluatācijas laikā un tas atbilst prasībām, kuras minētas 2.3.1.2., 2.3.1.3. vai 2.3.1.4. iedaļā.

2.3.1.2. Skaņas līmenim pēc šķiedrainā materiāla izņemšanas jāatbilst 2.1.1. iedaļas prasībām.

2.3.1.3. Absorbējošo šķiedraino materiālu nedrīkst ievietot tajās trokšņa slāpētāja daļās, cauri kurām plūst izplūdes gāzes un šim materiālam jāatbilst šādām prasībām:

2.3.1.3.1. Materiāls jākarsē krāsnī četras stundas 650° ± 5 °C temperatūrā bez vidējā garuma, diametra vai šķiedru tilpuma blīvuma samazinājuma;

2.3.1.3.2. Pēc vienu stundu ilgas karsēšanas krāsnī 650° ± 5 °C temperatūrā, vismaz 98 % no materiāla jāpaliek sietā ar nominālo acu izmēru 250 m, kas atbilst ISO standartam 3310/1, ja šo materiālu testē saskaņā ar ISO 2599 standartu;

2.3.1.3.3. Materiāla svara zudums nedrīkst pārsniegt 10,5 % pēc 24 stundu ilgas mērcēšanas 90° ± 5 °C temperatūrā sintētiskā kondensātā, kuram ir šāds sastāvs:

- 1 N bromūdeņražskābe (HBr): 10 ml

- 1 N sērskābe (H2SO4): 10 ml

- destilēts ūdens, lai uzpildītu līdz 1000 ml atzīmei.

Piezīme:

Pirms svēršanas materiāls jāizmazgā destilētā ūdenī un jāžāvē vienu stundu 105 °C.

2.3.1.4. Pirms sistēmas testēšanas saskaņā ar 2.1. iedaļu, tā jāsagatavo ar vienu no šādām metodēm:

2.3.1.4.1. Mopēda sagatavošana ar iebraukšanas metodes palīdzību;

2.3.1.4.1.1. Minimālais attālums, kas jānobrauc iebraukšanas laikā, ir 2000 km.

2.3.1.4.1.2. Šajā laikā 50 % ± 10 % no minētā iebraukšanas cikla jāsastāv no braukšanas pa pilsētu, bet pārējā daļa ir pārbraucieni lielos attālumos; šo iebraukšanas ciklu reālos apstākļos var aizvietot ar atbilstošu sagatavošanas programmu izmēģinājumu poligonā.

2.3.1.4.1.3. Šajā laikā divu ātrumu režīmi ir jāmaina vismaz sešas reizes.

2.3.1.4.1.4. Pilnā testu programmā jāiekļauj vismaz 10 pārtraukumi, kas ilgst vismaz trīs stundas, lai atkārtotu atdzišanas un kondensācijas efektu.

2.3.1.4.2. Sagatavošana ar pulsācijas metodi

2.3.1.4.2.1. Mopēdam vai tā motoram jābūt aprīkotam ar izplūdes sistēmu vai tās detaļām.

Pirmajā gadījumā mopēdam jābūt uzliktam uz veltnīšu dinamometra. Otrajā gadījumā motoram jābūt piestiprinātam pie testēšanas stenda.

Testa iekārta, kā parādīts 3. attēlā, tiek uzmontēta uz izplūdes sistēmas izejas. Drīkst izmantot visas citas iekārtas, kas ir līdzvērtīgas.

2.3.1.4.2.2. Testa iekārta jānoregulē tā, lai izplūdes gāzu plūsma ar ātrdarbīga vārsta palīdzību tiktu pārtraukta un atjaunota 2500reizes.

2.3.1.4.2.3. Vārstam jāatveras, kad izplūdes gāzu pretspiediens, kuru mēra vismaz 100 mm attālumā no ieplūdes atloka, sasniedz vērtību starp 0,35 un 0,40 bar. Ja šādu skaitli nevar sasniegt motora īpašību dēļ, tad vārstu atver, kad gāzu pretspiediens sasniedz līmeni, kas līdzvērtīgs 90 % no maksimālā pretspiediena, ko var izmērīt pirms motora apstāšanās. Šim vārstam jāaizveras, ja minētais pretspiediens atšķiras par ne vairāk kā 10 % no tā stabilizētās vērtības, kad vārsts ir atvērts.

2.3.1.4.2.4. Taimeram jābūt noregulētam uz izplūdes gāzu ilgumu, ko aprēķina pamatojoties uz 2.3.1.4.2.3. iedaļas prasībām.

2.3.1.4.2.5. Motora darbības ātrumam jābūt 75 % no ātruma S, ar kādu motors attīsta maksimālo jaudu.

2.3.1.4.2.6. Dinamometra uzrādītajai jaudai jābūt 50 % no pilnas jaudas, kuru mēra tad, kad sasniegti 75 % no motora ātruma S.

2.3.1.4.2.7. Testa laikā visām noteku atverēm jābūt aizvērtām.

2.3.1.4.2.8. Viss tests jāveic 48 stundu laikā. Ja nepieciešams, var pieļaut dzesēšanu pēc katras stundas.

2.3.1.4.3. Sagatavošana uz testēšanas stenda

2.3.1.4.3.1. Izplūdes sistēma jāuzmontē motoram, kas ir tā paša tipa motors, ar kādu aprīko mopēdu, kuram šī sistēma ir projektēta, un kas ir nostiprināts uz testēšanas stenda.

2.3.1.4.3.2. Sagatavošana sastāv no trīs cikliem uz testēšanas stenda.

2.3.1.4.3.3. Pēc katra cikla uz testēšanas stenda jābūt vismaz sešu stundu ilgam pārtraukumam, lai atkārtotu atdzišanas un kondensācijas efektu.

2.3.1.4.3.4. Katrs cikls uz testēšanas stenda sastāv no sešām fāzēm. Motora izmēģinājumu nosacījumi un ilgums katrai fāzei ir šāds:

Fāze | Nosacījumi | Fāzes ilgums (minūtēs) |

1 | Brīvgaita | 6 |

2 | 25 % slodze pie 75 % S | 40 |

3 | 50 % slodze pie 75 % S | 40 |

4 | 100 % slodze pie 75 % S | 30 |

5 | 50 % slodze pie 100 % S | 12 |

6 | 25 % slodze pie 100 % S | 22 |

Kopējais laiks: | 2 stundas 30 minūtes |

2.3.1.4.3.5. Šīs sagatavošanas procedūras laikā pēc ražotāja lūguma motoru un trokšņa slāpētāju var atdzesēt, lai ne vairāk kā 100 mm attālumā no izplūdes gāzu izejas reģistrētā temperatūra nepārsniegtu to vērtību, kas reģistrēta, kad mopēds pārvietojas ar ātrumu 75 % S un ieslēgtu augstāko pārnesumu. Motora ātrums un/vai mopēda ātrums jānosaka ar precizitāti ± 3 %.

+++++ TIFF +++++

Testa iekārta sagatavošanai ar pulsācijas metodi

2.3.2. Diagramma un marķējums

2.3.2.1. Diagramma un šķērsgriezuma zīmējums, kurā norādīti izplūdes sistēmas(-u) izmēri, jāpievieno 1A papildinājumā minētajam dokumentam.

2.3.2.2. Uz visiem oriģinālajiem trokšņa slāpētājiem jābūt "e" zīmei, kuru papildina tās valsts identifikācijas zīme, kura piešķīra detaļas tipa apstiprinājuma sertifikātu. Šai norādei jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai, kā arī saskatāmai tajā vietā, kurā tā ir jāpiestiprina.

2.3.2.3. Jebkurš oriģinālo rezerves trokšņa slāpētāju sistēmu iepakojums jāmarķē salasāmi ar vārdiem "oriģināla detaļa" un norādes uz marku un tipu, kas apvienotas ar "e" zīmi kopā ar norādi uz izcelsmes valsti.

2.3.3. Ieplūdes trokšņa slāpētājs

Ja motora ieplūdes sistēma jāapgādā ar gaisa filtru un/vai ieplūdes trokšņa slāpētāju, lai atbilstu pieļaujamajam skaņas līmenim, filtru un/vai trokšņa slāpētāju uzskata par daļu no trokšņa slāpētāja un 2.3. iedaļas prasības attiecas arī uz tiem.

3. NEORIĢINĀLĀS IZPLŪDES SISTĒMAS VAI TĀS SASTĀVDAĻU KĀ ATSEVIŠĶAS TEHNISKAS VIENĪBAS TIPA APSTIPRINĀJUMS DIVRITEŅU MOPĒDIEM

Šis punkts attiecas uz detaļas tipa apstiprinājumu izplūdes sistēmām vai to detaļām kā atsevišķām tehniskām vienībām, kuras paredzēts lietot viena vai vairāku konkrētu tipu mopēdiem kā neoriģinālas rezerves daļas.

3.1. Definīcija

3.1.1. "Neoriģināla rezerves izplūdes sistēma vai tās detaļas" ir ikviena izplūdes sistēmas detaļa, kā definēts 1.2. iedaļā, kuru paredzēts uzmontēt mopēdam, lai apmainītu tā tipa izplūdes sistēmas detaļu, kas bija uzmontēta mopēdam tad, kad tika izsniegts 1B papildinājumā paredzētais dokuments.

3.2. Detaļas tipa apstiprinājuma pieteikums

3.2.1. Rezerves izplūdes sistēmas vai tās detaļu ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis iesniedz pieteikumus par detaļas tipa apstiprinājumiem rezerves izplūdes sistēmām vai to detaļām kā atsevišķām tehniskām vienībām.

3.2.2. Katras rezerves izplūdes sistēmas vai tās detaļu tipa gadījumā, par kuru ir iesniegts pieteikums par detaļas tipa apstiprinājumu, minētajam pieteikumam papildus pievieno šādus dokumentus trīs eksemplāros un šādu informāciju:

3.2.2.1. - mopēda tipa(-u), kuram(-iem) ir paredzēta(-s) izplūdes sistēma(-s) vai tās(-o) detaļa(-s), apraksts attiecībā uz 1.1. iedaļā minētajiem parametriem.

- Skaitļi un/vai simboli, kas ir raksturīgi konkrētā tipa motoram un mopēdam;

3.2.2.2. - rezerves izplūdes sistēmas apraksts, kurā norādīta katras tās detaļas relatīvās atrašanās vieta kopā ar montāžas instrukcijām;

3.2.2.3. - katras detaļas zīmējums, lai atvieglotu tās atrašanu un pazīšanu un izmantoto materiālu saraksts. Šiem zīmējumiem jānorāda arī obligātā detaļas tipa apstiprinājuma numura paredzētās atrašanās vieta.

3.2.3. Pēc tehniskā dienesta lūguma, pieteikuma iesniedzējam jānodod tā rīcībā:

3.2.3.1. - divi izplūdes sistēmas, par kuru iesniegts detaļas tipa apstiprinājuma pieteikums, eksemplāri;

3.2.3.2. - izplūdes sistēma, kas atbilst tai, kura sākotnēji tika uzmontēta mopēdam, kad tika izsniegts 1B papildinājumā minētais dokuments;

3.2.3.3. - tā tipa mopēds, kuram paredzēts uzmontēt rezerves izplūdes sistēmu, un kurš ir piegādāts tādā stāvoklī, ka tad, kad tam uzmontē tā paša tipa trokšņa slāpētāju, kāds bija sākotnēji uzmontēts, tas atbilst kādas no šo divu iedaļu prasībām:

3.2.3.3.1. ja 3.2.3.3. iedaļā minētais mopēds ir tā tipa mopēds, kuram izsniegts tipa apstiprinājums atbilstīgi šīs nodaļas noteikumiem:

- kustībā esoša transportlīdzekļa testa laikā tas nepārsniedz 1 dB(A) robežlielumu, kā noteikts 2.1.1. iedaļā;

- stāvoša transportlīdzekļa testa laikā tas nepārsniedz 3 dB(A) vērtību, kas reģistrēta, kad mopēdam tika izsniegts tipa apstiprinājums un norādīta uz ražotāja datu plāksnes;

3.2.3.3.2. ja 3.2.3.3. iedaļā minētais mopēds nav tā tipa mopēds, kuram tika izsniegts tipa apstiprinājums atbilstoši šīs nodaļas prasībām, tas nepārsniedz 1 dB(A) robežlielumu, kas piemērojama tā tipa mopēdam, kad tas tika pirmoreiz nodots ekspluatācijā;

3.2.3.4. - ja kompetentās iestādes uzskata par nepieciešamu, tad jānodod to rīcībā arī atsevišķs motors, kas identisks tam, ar kādu ir aprīkots iepriekšminētais mopēds.

3.3. Marķējums un zīmes

3.3.1. Neoriģinālajām izplūdes sistēmām vai detaļām jābūt marķētām atbilstīgi VI pielikuma prasībām.

3.4. Detaļas tipa apstiprinājums

3.4.1. Pēc šajā nodaļā minēto testu pabeigšanas, kompetentā iestāde izsniedz sertifikātu, kura paraugs ir norādīts 2B papildinājumā. Pirms detaļas tipa apstiprinājuma numura ir taisnstūris, kurā ir burts "e", aiz kura ir tās dalībvalsts ciparu vai burtu kods, kas piešķīrusi vai noraidījusi detaļas tipa apstiprinājumu. Izplūdes sistēmu, kurai piešķirts detaļas tipa apstiprinājums, uzskata par atbilstīgu 7. nodaļas noteikumiem.

3.5. Specifikācijas

3.5.1. Vispārīgās specifikācijas

Trokšņa slāpētāja konstrukcijai un tā stiprinājumam jābūt tādam, lai:

3.5.1.1. - mopēds parastos ekspluatācijas apstākļos atbilstu nodaļas prasībām un jo īpaši neatkarīgi no vibrācijām, kurām tas varētu tikt pakļauts;

3.5.1.2. - tam ir pietiekoša izturība pret koroziju, kad mopēdu lieto parastos apstākļos;

3.5.1.3. - klīrenss zem sākotnēji piestiprinātā trokšņa slāpētāja un leņķis, kurā mopēds var apgāzties, netiek samazināti;

3.5.1.4. - tā virsma pārmērīgi nesakarst;

3.5.1.5. - tā siluetam nav izvirzītu daļu vai asu stūru;

3.5.1.6. - mopēda amortizatoriem un balstiekārtai ir pietiekošs klīrenss;

3.5.1.7. - tā caurulēm ir nodrošināts pietiekošs drošības klīrenss;

3.5.1.8. - tas ir triecienizturīgs tādā veidā, kas ir savietojams ar skaidri noteiktām apkopes un uzstādīšanas prasībām.

3.5.2. Skaņas līmeņu specifikācijas

3.5.2.1. Rezerves izplūdes sistēmu vai to detaļu akustiskā efektivitāte jāpārbauda lietojot 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4. un 2.1.5. iedaļā aprakstītās metodes.

Skaņas līmeņa vērtībām, kas iegūtas pārbaudot rezerves izplūdes sistēmu vai tās detaļu, kas uzmontētas 3.2.3.3. iedaļā minētajam mopēdam, jāatbilst šādiem nosacījumiem:

3.5.2.1.1. tās nedrīkst pārsniegt vērtības, kas izmērītas saskaņā ar 3.2.3.3. iedaļas noteikumiem, lietojot to pašu mopēdu, kas apgādāts ar oriģinālo trokšņa slāpētāju un pārbaudot šo mopēdu gan kustībā, gan arī stacionāri.

3.5.3. Mopēda darbības testēšana

3.5.3.1. Rezerves trokšņa slāpētājam jābūt tādam, lai nodrošinātu, ka mopēda darbība ir savietojama ar to, ko sasniedz ar oriģinālo trokšņa slāpētāju vai tā detaļu.

3.5.3.2. Rezerves trokšņa slāpētājam jābūt salīdzināmam ar oriģinālo trokšņa slāpētāju, kuram arī jābūt jaunam, un kurš arī ir uzmontēts 3.2.3.3. iedaļā minētajam mopēdam.

3.5.3.3. Šo testu veic izmērot motora jaudas līkni. Maksimālā lietderīgā jauda un vislielākais darbības ātrums, kas izmērīts rezerves trokšņa slāpētājam, nedrīkst atšķirties no maksimālās lietderīgās jaudas un vislielākā darbības ātruma, kas izmērīts oriģinālajam trokšņa slāpētājam, par vairāk kā ± 5 %.

3.5.4. Papildus noteikumi, kas attiecas uz šķiedrainu materiālu saturošiem trokšņa slāpētājiem kā atsevišķām tehniskām vienībām.

Šķiedrainu materiālu nedrīkst lietot šādu trokšņa slāpētāju konstrukcijā, ja vien tas neatbilst šī pielikuma 2.3.1. iedaļā noteiktajām prasībām.

1A papildinājums

+++++ TIFF +++++

1B papildinājums

+++++ TIFF +++++

2A papildinājums

+++++ TIFF +++++

2B papildinājums

+++++ TIFF +++++

III PIELIKUMS

PRASĪBAS MOTOCIKLIEM

1. DEFINĪCIJAS

Šajā nodaļā:

1.1. "motocikla tips attiecībā uz tā skaņas līmeni un izplūdes sistēmu" ir motocikli, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem raksturlielumiem kā:

1.1.1. motora tips (divtaktu vai četrtaktu, virzuļmotors vai rotorvirzuļu motors, cilindru skaits un tilpums, karburatoru vai iesmidzināšanas sistēmu skaits un tips, vārstu novietojums, maksimālā lietderīgā jauda un atbilstošais ātrums).

Uzskata, ka rotorvirzuļu motoru ietilpums ir divkārt lielāks par degkameras tilpumu;

1.1.2. transmisijas sistēma, jo īpaši pārnesumu skaits un pārnesumskaitļi;

1.1.3. izplūdes sistēmu skaits, tips un izvietojums.

1.2. "izplūdes sistēma" vai "trokšņa slāpētājs" ir detaļu kopums, kas nepieciešams, lai samazinātu motocikla motora vai tā izplūdes radīto troksni.

1.2.1. "oriģinālā izplūdes sistēma vai trokšņa slāpētājs" ir tā tipa sistēma, ar ko transportlīdzeklis bija aprīkots tipa apstiprinājuma vai tipa apstiprinājuma attiecinājuma procedūras laikā. Tā var būt sākotnēji uzmontēta sistēma vai arī rezerves sistēma.

1.2.2. "neoriģinālā izplūdes sistēma vai trokšņa slāpētājs" ir tā tipa sistēma, ar ko transportlīdzeklis nebija aprīkots tipa apstiprinājuma vai tipa apstiprinājuma attiecinājuma procedūras laikā. To var lietot tikai kā rezerves izplūdes sistēmu vai trokšņu slāpētāju.

1.3. "dažādu tipu izplūdes sistēmas" ir sistēmas, kuras būtiski atšķiras vienā no šādiem veidiem:

1.3.1. sistēmas, kurās ir detaļas, uz kurām ir atšķirīgas uzņēmumu vai preču zīmes;

1.3.2. sistēmas, kurās ietilpst ikviena detaļa, kas izgatavota no dažādu īpašību materiāliem vai kurās ietilpst detaļas, kurām ir dažādi izmēri vai forma;

1.3.3. sistēmas, kurās atšķiras vismaz vienas detaļas darbības principi;

1.3.4. sistēmas, kurās ietilpst detaļas dažādās kombinācijās.

1.4. "izplūdes sistēmas detaļa" ir viena no atsevišķajām detaļām, kuras kopā veido izplūdes sistēmu (tādas, kā izplūdes cauruļu sistēma, trokšņa slāpētājs) un, ja tāda ir, ieplūdes sistēmu (gaisa filtrs).

Ja motors ir jāaprīko ar ieplūdes sistēmu (gaisa filtru un/vai ieplūdes trokšņa slāpētāju), lai tas atbilstu maksimālajam pieļaujamajam skaņas līmenim, tad filtru un/vai trokšņa slāpētāju uzskata par detaļām, kam ir tāda pati nozīme kā izplūdes sistēmai.

2. DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ SKAŅAS LĪMENI UN ORIĢINĀLO IZPLŪDES SISTĒMU KĀ ATSEVIŠĶU TEHNISKU VIENĪBU MOTOCIKLA TIPAM

2.1. Kustībā esoša motocikla radītais troksnis (mērīšanas nosacījumi un metode transportlīdzekļa testēšanai detaļas tipa apstiprinājuma procedūras laikā).

2.1.1. Ierobežojumi: skatīt I pielikumu.

2.1.2. Mērinstrumenti

2.1.2.1. Akustiskie mērījumi

Skaņas līmeņa mērīšanai lietojamajai iekārtai jābūt Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) 179. publikācijas "Skaņas līmeņa precīzijas mērītāji" otrajā izdevumā aprakstītajam skaņas līmeņa precīzijas mērītāja tipam. Mērījumi jāveic lietojot "ātro" reakciju un "A" koeficientu, kas arī aprakstīti šajā publikācijā.

Katras mērījumu sērijas sākumā un beigās skaņas līmeņa mērītājs jākalibrē saskaņā ar ražotāja instrukcijām lietojot atbilstošu skaņas avotu (piem., virzuļfonu).

2.1.2.2. Ātruma mērījumi

Motora darbības ātrumu un motocikla ātrumu izmēģinājumu trasē jānosaka ± 3 % robežās.

2.1.3. Mērījumu nosacījumi

2.1.3.1. Motocikla stāvoklis

Mērījumu laikā motociklam jābūt braukšanas kārtībā (ieskaitot dzesētājvielu, eļļas, degvielu, instrumentus, rezerves riteni un vadītāju).

Pirms tiek veikti mērījumi, motocikla motoram jābūt sasniegušam normālu darba temperatūru. Ja motocikls ir aprīkots ar ventilatoriem, kuriem ir automātiskās iedarbināšanas mehānisms, tad šīs sistēmas darbību nedrīkst traucēt skaņas līmeņa mērījumu laikā. Motocikliem, kuriem ir vairāk kā viens dzenošais ritenis, mērījumu laikā var lietot tikai to riteni, kas nodrošina braukšanu parastos apstākļos. Ja motocikls ir aprīkots ar blakusvāģi, tad pirms testa veikšanas šis blakusvāģis ir jānomontē.

2.1.3.2. Izmēģinājumu poligons

Izmēģinājumu poligonam jāsastāv no centrālā paātrinājuma posma, kuram apkārt ir līdzena teritorija. Paātrinājuma posmam jābūt līdzenam; tā segumam jābūt sausam un tādam, uz kura transportlīdzekļu riepu radītais trokšņu līmenis ir zems.

Izmēģinājumu poligonā izmaiņas brīvajā akustiskajā telpā starp skaņas avotu, kas atrodas paātrinājuma posma centrā, un mikrofonu nedrīkst pārsniegt 1 dB. Uzskata, ka šis nosacījums ir izpildīts, ja 50 m attālumā no paātrinājuma posma centra neatrodas tādi lieli objekti kā žogi, akmeņi, tilti vai celtnes, kas atstaro skaņu. Izmēģinājumu trases segumam jāatbilst VII pielikumā minētajām prasībām.

Mikrofons nekādā veidā nedrīkst tikt aizsegts tā, kas tas varētu ietekmēt akustisko lauku, un starp mikrofonu un skaņas avotu nedrīkst atrasties cilvēki. Novērotājam, kurš veic mērījumus, jāatrodas tādā vietā, no kuras viņš nevar ietekmēt mērinstrumenta darbību.

2.1.3.3. Dažādi

Mērījumus nedrīkst veikt sliktos laika apstākļos. Jānodrošina, lai mērījumu rezultātus neietekmētu vēja brāzmas.

Mērījumos citu skaņas avotu, kas nav transportlīdzekļa un vēja radīti, pēc "A" koeficienta aprēķinātajam skaņas līmenim jābūt vismaz 10 dB(A) zemākam par transportlīdzekļa radīto skaņas līmeni. Mikrofonu var aprīkot ar atbilstošu vēja aizsargu ar noteikumu, ka ņem vērā tā ietekmi uz mikrofona jutīgumu un vērsuma raksturlīkni.

Ja atšķirība starp fona troksni un mērāmo troksni ir starp 10 un 16 dB(A), tad, lai aprēķinātu pārbaužu rezultātus, atbilstošais labojums jāatņem no skaņas līmeņa mērītāja datiem kā parādīts šajā grafikā:

+++++ TIFF +++++

2.1.4. Mērīšanas metode

2.1.4.1. Mērījumu skaits un veids

"A" koeficienta decibelos (dB(A)) izteiktais maksimālais skaņas līmenis jāmēra tad, kad motocikls pārvietojas starp līnijām AA′ un BB′ (1. attēls). Mērījums uzskatāms par nederīgu, ja tiek reģistrēta anormāla neatbilstība starp maksimālo vērtību un vispārējo skaņas līmeni.

Katrā motocikla pusē ir jāveic vismaz divi mērījumi.

2.1.4.2. Mikrofona novietojums

Mikrofons jānovieto 7,5 m ± 0,2 m attālumā no trases atskaites līnijas CC′ (1. attēls) un 1,2 m ± 0,1 m virs zemes.

2.1.4.3. Darbības nosacījumi

Motociklam jāsasniedz līnija AA′ ar vienmērīgu sākotnējo ātrumu, kā noteikts 2.1.4.3.1. un 2.1.4.3.2. iedaļā. Kad motocikla priekšdaļa sasniedz līniju AA′, cik vien ātri iespējams pilnībā atver droseļvārstu un tur to šādā stāvoklī līdz motocikla aizmugures daļa sasniedz līniju BB′; pēc tam cik vien ātri iespējams aizver droseļvārstu.

Visos mērījumos motocikls ir jāvada taisnā līnijā pāri paātrinājuma posmam, turot motocikla garenisko vidus plakni cik vien iespējams tuvu līnijai CC′.

2.1.4.3.1. Motocikli ar automātiskajām pārnesumkārbām

2.1.4.3.1.1. Tuvošanās ātrums

Motociklam jātuvojas līnijai AA' ar vienmērīgu ātrumu

- 50 km/h

vai

- ar ātrumu, kas atbilst motora darbības ātrumam, kas vienāds ar 75 % no 1A papildinājuma 3.2.1.7. iedaļā minētā ātruma.

Jāizvēlas mazākais no šiem ātrumiem.

2.1.4.3.1.2. Pārnesumu pārslēgšana

2.1.4.3.1.2.1. Motociklus, kuri aprīkoti ar pārnesumkārbu, kuras augstākais pārnesumskaitļu skaits ir četri, un neatkarīgi no to motoru tilpuma, testē braucot ar ieslēgtu otro pārnesumu.

2.1.4.3.1.2.2. Motociklus, kuru motoru tilpums nepārsniedz 175 cm3 un kuru pārnesumkārbai ir pieci un vairāk pārnesumskaitļi, testē braucot tikai ar ieslēgtu trešo pārnesumu.

2.1.4.3.1.2.3. Motociklus, kuru motoru tilpums pārsniedz 175 cm3 un kuru pārnesumkārbai ir pieci un vairāk pārnesumskaitļi, testē braucot vienreiz ar ieslēgtu otro pārnesumu un otrreiz ar ieslēgtu trešo pārnesumu. Aprēķinot rezultātu, jāizmanto šo divu testu vidējā vērtība.

2.1.4.3.1.2.4. Ja, testa laikā braucot ar ieslēgtu otro pārnesumu (skatīt 2.1.4.3.1.2.1. un 2.1.4.3.1.2.3. iedaļu), motora darbības ātrums pirms līnijas, kas nozīmē izmēģinājumu trases beigas, pārsniedz 100 % no 1A papildinājuma 3.2.1.7. iedaļā minētā ātruma, testu jāveic ar ieslēgtu trešo ātrumu un izmērītajam skaņas līmenim jābūt tam, kuru reģistrē kā testa vērtību.

2.1.4.3.2. Motocikli ar automātiskajām pārnesumkārbām

2.1.4.3.2.1. Motocikli bez manuālā selektora

2.1.4.3.2.1.1. Tuvošanās ātrums

Motociklam jātuvojas līnijai AA' ar vienmērīgu ātrumu 30, 40 un 50 km/h vai 75 % no maksimālā ātruma uz ceļa, ja šis lielums ir mazāks. Jāizvēlas tas nosacījums, kas nodrošina visaugstāko skaņas līmeni.

2.1.4.3.2.2. Motocikli, kas aprīkoti ar manuālo selektoru un "X" pozīciju braukšanai uz priekšu

2.1.4.3.2.2.1. Tuvošanās ātrums

Motociklam jātuvojas līnijai AA' ar vienmērīgu ātrumu:

- mazāku kā 50 km/h, kad motora darbības ātrums ir vienāds ar 75 % no 1A papildinājuma 3.2.1.7. iedaļā minētā ātruma,

vai

- 50 km/h, kad motora darbības ātrums ir mazāks kā 75 % no 1A papildinājuma 3.2.1.7. iedaļā minētā ātruma.

Ja, testa laikā braucot ar vienmērīgu ātrumu 50 km/h, pārnesumi tiek pārslēgti uz pirmo, tad motocikla tuvošanās ātrumu var palielināt līdz augstākais 60 km/h, lai izvairītos no pārslēgšanās uz zemāku pārnesumu.

2.1.4.3.2.2.2. Manuālā selektora pozīcija

Ja motocikls ir aprīkots ar manuālo selektoru, kuram ir "X" pozīcijas braukšanai uz priekšu, testu veic braucot ar augstākajā pozīcijā ieslēgtu selektoru; nedrīkst lietot automātisku ierīci, kas pārslēdz augstākus pārnesumus uz zemākiem (piem. kikdaunu). Ja pēc līnijas AA' šķērsošanas notiek automātiska pārslēgšanās uz zemāku pārnesumu, tests jāatkārto, lietojot otro augstāko pozīciju vai, ja nepieciešams, trešo augstāko pozīciju, lai noskaidrotu selektora augstāko pozīciju, ar kuru testu var veikt bez automātiskas pārslēgšanās uz zemāku pārnesumu (nelietojot kikdaunu).

2.1.5. Rezultāti (testa ziņojums)

2.1.5.1. Testa ziņojumā, kas sastādīts 1B papildinājumā minētā dokumenta izsniegšanas nolūkā, jānorāda visi apstākļi un faktori, kas ietekmēja mērījumu rezultātus.

2.1.5.2. Iegūtās vērtības jānoapaļo līdz tuvākajam decibelam.

Ja skaitlis pēc komata ir starp 0 un 4, kopējo rezultātu noapaļo uz leju, bet, ja tas ir starp 5 un 9, to noapaļo uz augšu.

Tikai tos mērījumus, kuru atšķirība divos secīgajos testos motocikla vienā pusē ir mazāka kā vai vienāda ar 2 dB(A), var lietot 1B papildinājumā minētā dokumenta izsniegšanas nolūkā.

2.1.5.3. Ņemot vērā neprecizitātes mērījumos, katra mērījuma rezultātu iegūst atņemot 1 dB(A) no vērtības, kas iegūta saskaņā ar 2.1.5.2. iedaļas noteikumiem.

2.1.5.4. Ja mērījumu četru rezultātu vidējais skaitlis nepārsniedz tās kategorijas, kurai pieder testējamais motocikls, noteikto maksimālo pieļaujamo līmeni, uzskata, ka motocikls atbilst 2.1.1. iedaļā noteiktajiem ierobežojumiem. Šī vidējā vērtība veido pārbaužu rezultātu.

2.2. Stāvoša motocikla radīts troksnis (mērīšanas nosacījumi un konkrētā transportlīdzekļa testam lietojamā metode)

2.2.1. Skaņas spiediena līmenis motocikla tiešā tuvumā

Lai atvieglotu turpmākās skaņas līmeņu testus konkrētajiem motocikliem, skaņas spiediena līmenis ir jāmēra arī izplūdes sistēmas izejas (slāpētāja) tiešā tuvumā atbilstoši turpmāk norādītām prasībām un mērījumu rezultātu izmanto testa ziņojumā, kas sastādīts 1B papildinājumā minētā dokumenta izsniegšanas nolūkā.

2.2.2. Mērinstrumenti

Mērījumiem jālieto 2.1.2.1. iedaļā minētais precīzijas skaņas līmeņa mērītājs.

2.2.3. Mērījumu nosacījumi

2.2.3.1. Motocikla stāvoklis

Pirms tiek veikti mērījumi, motocikla motoram jābūt sasniegušam normālu darba temperatūru. Ja motocikls ir aprīkots ar ventilatoriem, kuriem ir automātiskās iedarbināšanas mehānisms, tad šīs sistēmas darbību nedrīkst traucēt skaņas līmeņa mērījumu laikā.

Veicot mērījumus jābūt ieslēgtam neitrālajam pārnesumam. Ja nav iespējams atvienot transmisiju, motocikla dzenošajam ritenim jāļauj brīvi rotēt, piemēram, novietojot transportlīdzekli uz tā centrālā atbalsta kājiņas.

2.2.3.2. Izmēģinājumu poligons (2. attēls)

Par izmēģinājumu poligonu var izmantot ikvienu teritoriju, kur nav ievērojamu akustisko traucējumu. Līdzenas virsmas, kurām ir betona, asfalta vai cita veida cieta materiāla segums, un kuras īpaši atstaro skaņu, ir derīgas izmēģinājumu poligona vajadzībām; nedrīkst izmantot virsmas, kurām ir sablīvētas zemes segums. Izmēģinājumu poligonam jābūt taisnstūra formai, kura malas ir vismaz 3 m attālumā no motocikla ārējās malas (izņemot stūri). Šajā taisnstūrī nedrīkst būt ievērojami šķēršļi, piemēram, citas personas, kas nav motocikla vadītājs un novērotājs.

Motociklam jāatrodas šajā taisnstūrī tā, ka mērījumiem lietojamais mikrofons ir vismaz 1 m attālumā no jebkuras taisnstūra malas.

2.2.3.3. Dažādi

Mērinstrumenta reģistrētajiem fona trokšņa un vēja trokšņu līmeņiem jābūt vismaz par 10 dB(A) zemākiem kā mērāmie skaņas līmeņi. Mikrofonu var aprīkot ar atbilstošu vēja aizsargu ar noteikumu, ka ņem vērā tā ietekmi uz mikrofona jutīgumu un vērsuma raksturlīkni.

2.2.4. Mērīšanas metode

2.2.4.1. Mērījumu skaits un veids

"A" koeficienta decibelos (dB(A)) izteiktais maksimālais skaņas līmenis jāmēra 2.2.4.3. iedaļā minētās darbības laikā.

Katrā mērījumu punktā jāveic vismaz trīs mērījumi.

2.2.4.2. Mikrofona novietojums (2. attēls)

Mikrofons jānovieto vienā līmenī ar izplūdes sistēmas izeju vai 0,2 m augstumā virs trases seguma atkarībā no tā, kas ir augstāk. Mikrofona diafragmai jābūt pavērstai pret izplūdes sistēmas izeju 0,5 m attālumā no tā. Mikrofona maksimālās jutības asij jābūt paralēlai ar trases segumu un jābūt 45° ± 10° leņķī ar izplūdes gāzu emisijas virziena vertikālo plakni.

Attiecībā pret šo vertikālo plakni mikrofons jānovieto tajā pusē, kura nodrošina maksimālo iespējamo attālumu starp mikrofonu un motocikla kontūru (izņemot stūri).

Ja izplūdes sistēmai ir vairākas izejas, kuru centri atrodas mazāk kā 0,3 m attālumā viens no otra, tad mikrofons jāpavērš pret izeju, kas atrodas vistuvāk motociklam (izņemot stūri) vai pret izeju, kas atrodas visaugstāk no trases seguma. Ja izeju centri ir vairāk kā 0,3 m attālumā viens no otra, jāveic atsevišķi mērījumi katrai no tām un šo mērījumu laikā reģistrētais augstākais skaitlis ir jāpieņem par testa vērtību.

2.2.4.3. Darbības nosacījumi

Motora darbības ātrumam jābūt vienmērīgam pie kāda no šādiem lielumiem:

- , ja S ir vairāk kā 5000 apgr./min.,

- , ja S ir mazāk kā 5000 apgr./min.,

kur "S" ir 1A papildinājuma 3.2.1.7. iedaļā minētais ātrums.

Kad ir sasniegts vienmērīgs motora darbības ātrums, droseļvārsts ir ātri jāpiever. Skaņas līmeni mēra motora darbības cikla laikā, kas sastāv no īsa vienmērīgas motora darbības ātruma perioda, un palēnināšanas perioda laikā, pēc kuriem maksimālo skaņas līmeņa mērītāja reģistrēto vērtību pieņem par testa vērtību.

2.2.5. Rezultāti (testa ziņojums)

2.2.5.1. Testa ziņojumā, kas sastādīts 1B papildinājumā minētā dokumenta izsniegšanas nolūkā, jānorāda visi būtiskie dati un jo īpaši tie, kuri lietoti stāvoša motocikla radīto trokšņu mērīšanā.

2.2.5.2. Vērtības, kas noapaļotas līdz tuvākajam decibelam, jānolasa no mērinstrumenta.

Ja skaitlis pēc komata ir starp 0 un 4, kopējo rezultātu noapaļo uz leju, bet, ja tas ir starp 5 un 9, to noapaļo uz augšu.

Izmantojami tikai tie mērījumi, kas trīs secīgajos izmēģinājumos atšķiras par ne vairāk kā 2 dB(A).

2.2.5.3. Augstākā vērtība, kas iegūta kādā no šiem trim mērījumiem, veido testa rezultātu.

+++++ TIFF +++++

Kustībā esoša transportlīdzekļa tests

+++++ TIFF +++++

Stāvoša transportlīdzekļa tests

2.3. Oriģinālā izplūdes sistēma (trokšņa slāpētājs)

2.3.1. Prasības trokšņu slāpētājiem, kas satur absorbējošos šķiedras materiālus

2.3.1.1. Absorbējošajam šķiedrainajam materiālam jābūt bez azbesta piedevas un to var lietot trokšņa slāpētāju konstrukcijā tikai tad, ja tas ir droši nostiprināts tam paredzētajā vietā visā trokšņa slāpētāja ekspluatācijas laikā un tas atbilst prasībām, kuras minētas kādā no 2.3.1.2., 2.3.1.3. vai 2.3.1.4. iedaļām.

2.3.1.2. Skaņas līmenim pēc šķiedrainā materiāla izņemšanas jāatbilst 2.1.1. iedaļas prasībām.

2.3.1.3. Absorbējošo šķiedraino materiālu nedrīkst ievietot tajās trokšņa slāpētāja daļās, cauri kurām plūst izplūdes gāzes un šim materiālam jāatbilst šādām prasībām:

2.3.1.3.1. materiāls jākarsē krāsnī četras stundas 650° ± 5 °C temperatūrā bez vidējā garuma, diametra vai šķiedru tilpuma blīvuma samazinājuma;

2.3.1.3.2. pēc vienu stundu ilgas karsēšanas krāsnī 650° ± 5 °C temperatūrā, vismaz 98 % no materiāla jāpaliek sietā ar nominālo acu izmēru 250 μm, kas atbilst ISO standartam 3310/1, ja šo materiālu testē saskaņā ar ISO standartu 2599;

2.3.1.3.3. materiāla svara zudums nedrīkst pārsniegt 10,5 % pēc 24 stundu ilgas mērcēšanas 90° ± 5 °C temperatūrā sintētiskā kondensātā, kuram ir šāds sastāvs:

- 1 N bromūdeņražskābe (HBr): 10 ml

- 1 N sērskābe (H2SO4): 10 ml

- destilēts ūdens, lai uzpildītu līdz 1000 ml atzīmei.

Piezīme:

Pirms svēršanas materiāls jāizmazgā destilētā ūdenī un jāžāvē vienu stundu 105 °C.

2.3.1.4. Pirms sistēmas testa saskaņā ar 2.1. iedaļu, tā jāsagatavo ar vienu no šādām metodēm:

2.3.1.4.1. Motocikla sagatavošana ar iebraukšanas metodi

2.3.1.4.1.1. Tabula, kas parāda mazāko nobraucamo attālumu iebraukšanas periodā katrai motociklu kategorijai:

Motocikla kategorija pēc cilindra tilpuma (cm3) | Attālums (km) |

1.≤ 80 | 4 000 |

2.> 80 ≤ 175 | 6 000 |

3.> 175 | 8 000 |

2.3.1.4.1.2. Šajā laikā 50 % ± 10 % no minētā iebraukšanas cikla jāsastāv no braukšanas pa pilsētu, bet pārējā daļa ir pārbraucieni lielos attālumos un ar lielu ātrumu; šo iebraukšanas ciklu reālos apstākļos var aizvietot ar atbilstošu sagatavošanas programmu izmēģinājumu poligonā.

2.3.1.4.1.3. Šajā laikā divu ātrumu režīmi ir jāmaina vismaz sešas reizes.

2.3.1.4.1.4. Pilnā pārbaužu programmā jāiekļauj vismaz 10 pārtraukumi, kas ilgst vismaz trīs stundas, lai atkārtotu atdzišanas un kondensācijas efektu.

2.3.1.4.2. Sagatavošana ar pulsācijas metodi

2.3.1.4.2.1. Motociklam vai tā motoram jābūt aprīkotam ar izplūdes sistēmu vai tās detaļām.

Pirmajā gadījumā motociklam jābūt uzliktam uz veltnīšu dinamometra. Otrajā gadījumā motoram jābūt piestiprinātam pie testēšanas stenda.

Testa iekārta, kā parādīts 3. attēlā, tiek uzmontēta uz izplūdes sistēmas izejas. Drīkst izmantot visas citas iekārtas, kas ir līdzvērtīgas.

2.3.1.4.2.2. Testa iekārta jānoregulē tā, lai izplūdes gāzu plūsma ar ātrdarbīga vārsta palīdzību tiktu pārtraukta un atjaunota 2500 reizes.

2.3.1.4.2.3. Vārstam jāatveras, kad izplūdes gāzu pretspiediens, kuru mēra vismaz 100 mm attālumā no ieplūdes atloka, sasniedz vērtību starp 0,35 un 0,40 bar. Ja šādu skaitli nevar sasniegt motora īpašību dēļ, tad vārstu atver, kad gāzu pretspiediens sasniedz līmeni, kas līdzvērtīgs 90 % no maksimālā pretspiediena, ko var izmērīt pirms motora apstāšanās. Šim vārstam jāaizveras, ja minētais pretspiediens atšķiras par ne vairāk kā 10 % no tā stabilizētās vērtības, kad vārsts ir atvērts.

2.3.1.4.2.4. Taimeram jābūt noregulētam uz izplūdes gāzu ilgumu, ko aprēķina pamatojoties uz 2.3.1.4.2.3. iedaļas prasībām.

2.3.1.4.2.5. Motora darbības ātrumam jābūt 75 % no ātruma S, ar kādu motors attīsta maksimālo jaudu.

2.3.1.4.2.6. Dinamometra uzrādītajai jaudai jābūt 50 % no pilnas jaudas, kuru mēra tad, kad sasniegti 75 % no motora ātruma S.

2.3.1.4.2.7. Testa laikā visām noteku atverēm jābūt aizvērtām.

2.3.1.4.2.8. Viss tests jāveic 48 stundu laikā. Ja nepieciešams, var pieļaut dzesēšanu pēc katras stundas.

2.3.1.4.3. Sagatavošana uz testēšanas stenda

2.3.1.4.3.1. Izplūdes sistēma jāuzmontē motoram, kas ir tā paša tipa motors, ar kādu aprīko motociklu, kuram šī sistēma ir projektēta, un kas ir nostiprināts uz testēšanas stenda.

2.3.1.4.3.2. Sagatavošana sastāv no noteikta skaita darbības ciklu uz testēšanas stenda tai motocikla kategorijai, kurai konkrētā izplūdes sistēma ir projektēta. Tabulā parādīts ciklu skaits katrai motociklu kategorijai.

Motocikla kategorija pēc cilindra tilpuma (cm3) | Ciklu skaits |

1.≤ 80 | 6 |

2.> 80 ≤ 175 | 9 |

3.> 175 | 12 |

2.3.1.4.3.3. Pēc katra cikla uz testēšanas stenda jābūt vismaz sešu stundu ilgam pārtraukumam, lai atkārtotu atdzišanas un kondensācijas efektu.

2.3.1.4.3.4. Katrs testu cikls uz testēšanas stenda sastāv no sešām fāzēm. Motora testu nosacījumi un ilgums katrai fāzei ir šāds:

Fāze | Nosacījumi | Fāzes ilgums(minūtēs) |

Motori, kuru tilpums mazāks kā 175 cm3 | Motori, kuru tilpums vienāds ar 175 cm3 un lielāks |

1 | Brīvgaita | 6 | 6 |

2 | 25 % slodze pie 75 % S | 40 | 50 |

3 | 50 % slodze pie 75 % S | 40 | 50 |

4 | 100 % slodze pie 75 % S | 30 | 10 |

5 | 50 % slodze pie 100 % S | 12 | 12 |

6 | 25 % slodze pie 100 % S | 22 | 22 |

Kopējais laiks: | 2 stundas 30 minūtes | 2 stundas 30 minūtes |

2.3.1.4.3.5. Šīs sagatavošanas procedūras laikā pēc ražotāja lūguma motoru un trokšņa slāpētāju var atdzesēt, lai ne vairāk kā 100 mm attālumā no izplūdes gāzu izejas reģistrētā temperatūra nepārsniegtu to vērtību, kas reģistrēta, kad mopēds pārvietojas ar ātrumu 75 % S un ieslēgtu augstāko pārnesumu. Motora ātrums un/vai motocikla ātrums jānosaka ar precizitāti ± 3 %.

+++++ TIFF +++++

Testa iekārta sagatavošanai ar pulsācijas metodi

2.3.2. Diagramma un marķējumi

2.3.2.1. Diagramma un šķērsgriezuma zīmējums, kurā norādīti izplūdes sistēmas izmēri, jāpievieno 1A papildinājumā minētajam dokumentam.

2.3.2.2. Uz visiem oriģinālajiem trokšņa slāpētājiem jābūt "e" zīmei, kuru papildina tās valsts identifikācijas zīme, kura piešķīra detaļas tipa apstiprinājuma sertifikātu. Šai norādei jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai, kā arī saskatāmai tajā vietā, kurā tā ir jāpiestiprina.

2.3.2.3. Jebkurš oriģinālo rezerves trokšņa slāpētāju sistēmu iepakojums jāmarķē salasāmi ar vārdiem "oriģināla detaļa" un norādes uz marku un tipu, kas apvienotas ar "e" zīmi kopā ar norādi uz izcelsmes valsti.

2.3.3. Ieplūdes trokšņa slāpētājs

Ja motora ieplūdes sistēma jāapgādā ar gaisa filtru un/vai ieplūdes trokšņa slāpētāju, lai atbilstu pieļaujamajam skaņas līmenim, filtru un/vai trokšņa slāpētāju uzskata par daļu no trokšņa slāpētāja un 2.3. iedaļas prasības attiecas arī uz tiem.

3. NEORIĢINĀLĀS IZPLŪDES SISTĒMAS VAI TĀS SASTĀVDAĻU KĀ ATSEVIŠĶAS TEHNISKAS VIENĪBAS TIPA APSTIPRINĀJUMS MOTOCIKLIEM

Šis punkts attiecas uz detaļas tipa apstiprinājumu izplūdes sistēmām vai to detaļām kā atsevišķām tehniskām vienībām, kuras paredzēts lietot viena vai vairāku konkrētu tipu motocikliem kā neoriģinālas rezerves daļas.

3.1. Definīcija

3.1.1. "Neoriģināla rezerves izplūdes sistēma vai tās detaļas" ir ikviena izplūdes sistēmas detaļa, kā definēts 1.2. iedaļā, kuru paredzēts uzmontēt motociklam, lai apmainītu tā tipa izplūdes sistēmas detaļu, kas bija uzmontēta motociklam tad, kad tika izsniegts 1B papildinājumā paredzētais dokuments.

3.2. Detaļas tipa apstiprinājuma pieteikums

3.2.1. Rezerves izplūdes sistēmas vai tās detaļu ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis iesniedz pieteikumus par detaļas tipa apstiprinājumiem rezerves izplūdes sistēmām vai to detaļām kā atsevišķām tehniskām vienībām.

3.2.2. Katras rezerves izplūdes sistēmas vai tās detaļas tipa gadījumā, par kuru ir iesniegts pieteikums par detaļas tipa apstiprinājumu, minētajam pieteikumam papildus pievieno šādus dokumentus trīs eksemplāros un šādu informāciju:

3.2.2.1. - motocikla tipa(-u), kuram(-iem) ir paredzēta(-s) izplūdes sistēma(-s) vai tās detaļa(-s), apraksts attiecībā uz 1.1. iedaļā minētajiem parametri.

- skaitļi un/vai simboli, kas ir raksturīgi konkrētā tipa motoram un motociklam;

3.2.2.2. - rezerves izplūdes sistēmas apraksts, kurā norādīta katras tās detaļas relatīvās atrašanās vieta kopā ar montāžas instrukcijām;

3.2.2.3. - katras detaļas zīmējums, lai atvieglotu tās atrašanu un pazīšanu un izmantoto materiālu saraksts. Šiem zīmējumiem jānorāda arī obligātā detaļas tipa apstiprinājuma numura paredzētās atrašanās vieta.

3.2.3. Pēc tehniskā dienesta lūguma, pieteikuma iesniedzējam jānodod tā rīcībā:

3.2.3.1. - divi izplūdes sistēmas, par kuru iesniegts detaļas tipa apstiprinājuma pieteikums, eksemplāri;

3.2.3.2. - izplūdes sistēma, kas atbilst tai, kura sākotnēji tika uzmontēta motociklam, kad tika izsniegts 1B papildinājumā minētais dokuments;

3.2.3.3. - tā tipa motocikls, kuram paredzēts uzmontēt rezerves izplūdes sistēmu, un kurš ir piegādāts tādā stāvoklī, ka tad, kad tam uzmontē tā paša tipa trokšņa slāpētāju, kāds bija sākotnēji uzmontēts, tas atbilst kādas no šo divu iedaļu prasībām:

3.2.3.3.1. ja 3.2.3.3. iedaļā minētais motocikls ir tā tipa motocikls, kuram izsniegts tipa apstiprinājums atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem:

- kustībā esoša transportlīdzekļa testa laikā tas nepārsniedz 1 dB(A) robežlielumu, kā noteikts 2.1.1. iedaļā;

- stāvoša transportlīdzekļa testa laikā tas nepārsniedz 3 dB(A) vērtību, kas reģistrēta, kad motociklam tika izsniegts tipa apstiprinājums un norādīta uz ražotāja datu plāksnes;

3.2.3.3.2. ja 3.2.3.3. iedaļā minētais motocikls nav tā tipa mopēds, kuram tika izsniegts tipa apstiprinājums atbilstoši šīs nodaļas prasībām, tas nepārsniedz 1 dB(A) robežlielumu, kas piemērojama tā tipa motociklam, kad tas tika pirmoreiz nodots ekspluatācijā;

3.2.3.4. - ja kompetentās iestādes uzskata par nepieciešamu, tad jānodod to rīcībā arī atsevišķs motors, kas identisks tam, ar kādu ir aprīkots iepriekšminētais motocikls.

3.3. Marķējums un zīmes

3.3.1. Neoriģinālajām izplūdes sistēmām vai detaļām jābūt marķētām atbilstoši VI pielikuma prasībām.

3.4. Detaļas tipa apstiprinājums

3.4.1. Pēc šajā nodaļā minēto izmēģinājumu pabeigšanas, kompetentā iestāde izsniedz sertifikātu, kura paraugs ir norādīts 2B papildinājumā. Pirms detaļas tipa apstiprinājuma numura ir taisnstūris, kurā ir burts "e", aiz kura ir tās dalībvalsts ciparu vai burtu kods, kas piešķīrusi vai noraidījusi detaļas tipa apstiprinājumu. Izplūdes sistēmu, kurai piešķirts detaļas tipa apstiprinājums, uzskata par atbilstīgu 1. nodaļas noteikumiem.

3.5. Specifikācijas

3.5.1. Vispārīgās specifikācijas

Trokšņa slāpētāja konstrukcijai un tā stiprinājumam jābūt tādam, lai:

3.5.1.1. - motocikls parastos ekspluatācijas apstākļos atbilstu nodaļas prasībām un jo īpaši neatkarīgi no vibrācijām, kurām tas varētu tikt pakļauts;

3.5.1.2. - tam ir pietiekoša izturība pret koroziju, kad motociklu lieto parastos apstākļos;

3.5.1.3. - klīrenss zem sākotnēji piestiprinātā trokšņa slāpētāja un leņķis, kurā motocikls var apgāzties, netiek samazināti;

3.5.1.4. - tā virsma pārmērīgi nesakarst;

3.5.1.5. - tā siluetam nav izvirzītu daļu vai asu stūru;

3.5.1.6. - motocikla amortizatoriem un balstiekārtai ir pietiekošs klīrenss;

3.5.1.7. - tā caurulēm ir nodrošināts pietiekošs drošības klīrenss;

3.5.1.8. - tas ir triecienizturīgs tādā veidā, kas ir savietojams ar skaidri noteiktām apkopes un uzstādīšanas prasībām.

3.5.2. Skaņas līmeņu specifikācijas

3.5.2.1. Rezerves izplūdes sistēmu vai to detaļu akustiskā efektivitāte jātestē lietojot 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4. un 2.1.5. iedaļā aprakstītās metodes.

Skaņas līmeņa vērtībām, kas iegūtas testējot rezerves izplūdes sistēmu vai tās detaļu, kas uzmontētas 3.2.3.3. iedaļā minētajam motociklam, jāatbilst šādiem nosacījumiem:

3.5.2.1.1. tās nedrīkst pārsniegt vērtības, kas izmērītas saskaņā ar 3.2.3.3. iedaļas noteikumiem, lietojot to pašu motociklu, kas apgādāts ar oriģinālo trokšņa slāpētāju un testējot šo motociklu gan kustībā, gan arī stacionāri.

3.5.3. Motocikla darbības tests

3.5.3.1. Rezerves trokšņa slāpētājam jābūt tādam, lai nodrošinātu, ka motocikla darbība ir savietojama ar to, ko sasniedz ar oriģinālo trokšņa slāpētāju vai tā detaļu.

3.5.3.2. Rezerves trokšņa slāpētājam jābūt salīdzināmam ar oriģinālo trokšņa slāpētāju, kuram arī jābūt jaunam, un kurš arī ir uzmontēts 3.2.3.3. iedaļā minētajam motociklam.

3.5.3.3. Šo testu veic izmērot motora jaudas līkni. Maksimālā lietderīgā jauda un vislielākais darbības ātrums, kas izmērīts rezerves trokšņa slāpētājam, nedrīkst atšķirties no maksimālās lietderīgās jaudas un vislielākā darbības ātruma, kas izmērīts oriģinālajam trokšņa slāpētājam, par vairāk kā ± 5 %.

3.5.4. Papildus noteikumi, kas attiecas uz šķiedrainu materiālu saturošiem trokšņa slāpētājiem kā atsevišķām tehniskām vienībām.

Šķiedrainu materiālu nedrīkst lietot šādu trokšņa slāpētāju konstrukcijā, ja vien tas neatbilst šī pielikuma 2.3.1. iedaļā noteiktajām prasībām.

1A papildinājums

+++++ TIFF +++++

1B papildinājums

Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz pieļaujamo skaņas līmeni un oriģinālo(-ajām) izplūdes sistēmu(-ām) motocikla tipam

+++++ TIFF +++++

2A papildinājums

+++++ TIFF +++++

2B papildinājums

+++++ TIFF +++++

IV PIELIKUMS

PRASĪBAS TRĪSRITEŅU MOPĒDIEM UN TRICIKLIEM

1. DEFINĪCIJAS

Šajā nodaļā:

1.1. "trīsriteņu mopēda vai tricikla tips attiecībā uz tā skaņas līmeni un izplūdes sistēmu" ir trīsriteņu mopēdi un tricikli, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem kā:

1.1.1. virsbūves forma vai materiāli (jo īpaši motora nodalījums un tās skaņas necaurlaidība);

1.1.2. transportlīdzekļa garums un platums;

1.1.3. motora tips (dzirksteļaizdedze vai kompresijas aizdedze, divtaktu vai četrtaktu, virzuļmotors vai rotorvirzuļu motors, cilindru skaits un tilpums, karburatoru vai iesmidzināšanas sistēmu skaits un tips, vārstu novietojums, maksimālā lietderīgā jauda un atbilstošais ātrums).

Uzskata, ka rotorvirzuļu motoru ietilpums ir divkārt lielāks par degkameras tilpumu;

1.1.4. transmisijas sistēma, jo īpaši pārnesumu skaits un pārnesumskaitļi;

1.1.5. izplūdes sistēmu skaits, tips un izvietojums.

1.2. "izplūdes sistēma" vai "trokšņa slāpētājs" ir detaļu kopums, kas nepieciešams, lai samazinātu trīsriteņu mopēda vai tricikla motora vai tā izplūdes radīto troksni.

1.2.1. "oriģinālā izplūdes sistēma vai trokšņa slāpētājs" ir tā tipa sistēma, ar ko transportlīdzeklis bija aprīkots tipa apstiprinājuma vai tipa apstiprinājuma attiecinājuma procedūras laikā. Tā var būt sākotnēji uzmontēta sistēma vai arī rezerves sistēma.

1.2.2. "neoriģinālā izplūdes sistēma vai trokšņa slāpētājs" ir tā tipa sistēma, ar ko transportlīdzeklis nebija aprīkots tipa apstiprinājuma vai tipa apstiprinājuma attiecinājuma procedūras laikā. To var lietot tikai kā rezerves izplūdes sistēmu vai trokšņu slāpētāju.

1.3. "dažādu tipu izplūdes sistēmas" ir sistēmas, kuras būtiski atšķiras vienā no šādiem veidiem:

1.3.1. sistēmas, kurās ir detaļas, uz kurām ir atšķirīgas uzņēmumu vai preču zīmes;

1.3.2. sistēmas, kurās ietilpst ikviena detaļa, kas izgatavota no dažādu īpašību materiāliem vai kurās ietilpst detaļas, kurām ir dažādi izmēri vai forma;

1.3.3. sistēmas, kurās atšķiras vismaz vienas detaļas darbības principi;

1.3.4. sistēmas, kurās ietilpst detaļas dažādās kombinācijās.

1.4. "izplūdes sistēmas detaļa" ir viena no atsevišķajām detaļām, kuras kopā veido izplūdes sistēmu (tādas, kā izplūdes cauruļu sistēma, trokšņa slāpētājs) un, ja tāda ir, ieplūdes sistēmu (gaisa filtrs).

Ja motors ir jāaprīko ar ieplūdes sistēmu (gaisa filtru un/vai ieplūdes trokšņa slāpētāju), lai tas atbilstu maksimālajam pieļaujamajam skaņas līmenim, tad filtru un/vai trokšņa slāpētāju uzskata par detaļām, kam ir tāda pati nozīme kā izplūdes sistēmai.

2. DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ SKAŅAS LĪMENI UN ORIĢINĀLO IZPLŪDES SISTĒMU KĀ ATSEVIŠĶU TEHNISKU VIENĪBU TRĪSRITEŅU MOPĒDA VAI TRICIKLA TIPAM

2.1. Trīsriteņu mopēda vai tricikla radītais troksnis (mērīšanas nosacījumi un metode transportlīdzekļa izmēģināšanai detaļas tipa apstiprinājuma procedūras laikā).

2.1.1. Transportlīdzeklim, tā motoram un izplūdes sistēmai jābūt projektētai, konstruētai un samontētai tā, lai šis transportlīdzeklis parastos ekspluatācijas apstākļos atbilstu šīs nodaļas prasībām neatkarīgi no vibrācijām, kādam tas var tikt pakļauts.

2.1.2. Izplūdes sistēmai jābūt projektētai, konstruētai un piestiprinātai tā, lai tā varētu pretoties korozijas iedarbībai, kurai tā ir pakļauta.

2.2. Skaņas līmeņu specifikācijas

2.2.1. Ierobežojumi: skatīt I pielikumu.

2.2.2. Mērinstrumenti

2.2.2.1. Skaņas līmeņa mērīšanai lietojamajai iekārtai jābūt Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) 179. publikācijas "Skaņas līmeņa precīzijas mērītāji" otrajā izdevumā aprakstītajam skaņas līmeņa precīzijas mērītāja tipam. Mērījumi jāveic lietojot "ātro" reakciju un "A" koeficientu , kas arī aprakstīti šajā publikācijā.

Katras mērījumu sērijas sākumā un beigās skaņas līmeņa mērītājs jākalibrē saskaņā ar ražotāja instrukcijām lietojot atbilstīgu skaņas avotu (piem., virzuļfonu).

2.2.2.2. Ātruma mērījumi

Motora darbības ātrumu un mopēda ātrumu izmēģinājumu trasē jānosaka ± 3 % robežās.

2.2.3. Mērījumu nosacījumi

2.2.3.1. Transportlīdzekļa stāvoklis

Mērījumu laikā transportlīdzeklim jābūt braukšanas kārtībā (ieskaitot dzesētājvielu, eļļas, degvielu, instrumentus, rezerves riteni un vadītāju). Pirms tiek veikti mērījumi, transportlīdzekļa motoram jābūt sasniegušam normālu darba temperatūru.

2.2.3.1.1. Mērījumi jāveic tiem transportlīdzekļiem, kuri nav piekrauti un ir bez piekabes vai puspiekabes.

2.2.3.2. Izmēģinājumu poligons

Izmēģinājumu poligonam jāsastāv no centrālā paātrinājuma posma, kuram apkārt ir līdzena teritorija. Paātrinājuma posmam jābūt līdzenam; tā segumam jābūt sausam un tādam, uz kura transportlīdzekļu riepu radītais trokšņu līmenis ir zems.

Izmēģinājumu poligonā izmaiņas brīvajā akustiskajā telpā starp skaņas avotu, kas atrodas paātrinājuma posma centrā, un mikrofonu nedrīkst pārsniegt 1 dB. Uzskata, ka šis nosacījums ir izpildīts, ja 50 m attālumā no paātrinājuma posma centra neatrodas tādi lieli objekti kā žogi, akmeņi, tilti vai celtnes, kas atstaro skaņu. Izmēģinājumu trases segumam jāatbilst VII pielikumā minētajām prasībām.

Mikrofons nekādā veidā nedrīkst tikt aizsegts tā, kas tas varētu ietekmēt akustisko lauku, un starp mikrofonu un skaņas avotu nedrīkst atrasties cilvēki. Novērotājam, kurš veic mērījumus, jāatrodas tādā vietā, no kuras viņš nevar ietekmēt mērinstrumenta darbību.

2.2.3.3. Dažādi

Mērījumus nedrīkst veikt sliktos laika apstākļos. Jānodrošina, lai mērījumu rezultātus neietekmētu vēja brāzmas.

Mērījumos citu skaņas avotu, kas nav transportlīdzekļa un vēja radīti, pēc "A" koeficienta aprēķinātajam skaņas līmenim jābūt vismaz 10 dB(A) zemākam par transportlīdzekļa radīto skaņas līmeni. Mikrofonu var aprīkot ar atbilstošu vēja aizsargu ar noteikumu, ka ņem vērā tā ietekmi uz mikrofona jutīgumu un vērsuma raksturlīkni.

Ja atšķirība starp fona troksni un mērāmo troksni ir starp 10 un 16 dB(A), tad, lai aprēķinātu pārbaužu rezultātus, atbilstošais labojums jāatņem no skaņas līmeņa mērītāja datiem kā parādīts šajā grafikā:

+++++ TIFF +++++

2.2.4. Mērīšanas metode

2.2.4.1. Mērījumu skaits un veids

"A" koeficienta decibelos (dB(A)) izteiktais maksimālais skaņas līmenis jāmēra tad, kad mopēds pārvietojas starp līnijām AA′ un BB′ (1. attēls). Mērījums uzskatāms par nederīgu, ja tiek reģistrēta anormāla neatbilstība starp maksimālo vērtību un vispārējo skaņas līmeni.

Katrā transportlīdzekļa pusē ir jāveic vismaz divi mērījumi.

2.2.4.2. Mikrofona novietojums

Mikrofons jānovieto 7,5 m ± 0,2 m attālumā no trases atskaites līnijas CC′ (1. attēls) un 1,2 m ± 0,1 m virs zemes.

2.2.4.3. Darbības nosacījumi

Transportlīdzeklim jātuvojas līnijai AA' ar vienmērīgu ātrumu, kāds noteikts 2.2.4.4. iedaļā. Kad transportlīdzekļa priekšdaļa sasniedz līniju AA', cik vien iespējams ātri jāatver droseļvārsts un jātur tādā stāvokli līdz transportlīdzekļa aizmugures daļa sasniedz līniju BB'; pēc tam cik vien ātri iespējams aizver droseļvārstu.

Visos mērījumos transportlīdzeklis ir jāvada taisnā līnijā pāri paātrinājuma posmam, turot tā garenisko vidus plakni cik vien iespējams tuvu līnijai CC′.

2.2.4.3.1. Transportlīdzekļu ar šarnīru gadījumā, kuri sastāv no divām neatdalāmām detaļām un kuras tiek uzskatītas par veidojošām vienu veselu transportlīdzekli, puspiekabe netiek ņemta vērā attiecībā uz līnijas BB' šķērsošanu.

2.2.4.4. Vajadzīgā vienmērīgā ātruma izvēle

2.2.4.4.1. Transportlīdzeklis bez pārnesumkārbas

Transportlīdzeklim jātuvojas līnijai AA' ar vienmērīgu ātrumu, kas atbilst vai nu motora darbības ātrumam, kas vienāds ar trim ceturtdaļām no tā, ar kādu motors attīsta maksimālo jaudu vai trim ceturtdaļām no maksimālā motora darbības ātruma, ko pieļauj regulators, vai 50 km/h, atkarībā no tā, kas ir lēnāk.

2.2.4.4.2. Transportlīdzeklis ar mehānisko pārnesumkārbu

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots pārnesumkārbu, kurai ir divi, trīs vai četri pārnesumskaitļi, jāizvēlas otrais pārnesums. Ja pārnesumkārbai ir vairāk kā četri pārnesumskaitļi, jāizvēlas trešais pārnesums. Ja motors tad sasniedz darbības ātrumu, kas pārsniedz tā maksimālo darbības jaudu, tad otrā vai trešā pārnesuma vietā jāieslēdz nākošais augstākais pārnesums, kas ļauj sasniegt līniju BB' uz izmēģinājumu trases nepārsniedzot šo jaudu. Nedrīkst izvēlēties paātrinošo pārnesumu. Ja transportlīdzeklim ir divu pārnesumskaitļu galvenais pārvads, tad izvēlētajam pārnesumam jābūt atbilstošam transportlīdzekļa augstākajam ātrumam. Transportlīdzeklim jātuvojas līnijai AA' ar vienmērīgu ātrumu, kas atbilst vai nu motora darbības ātrumam, kas vienāds ar trim ceturtdaļām no tā, ar kādu motors attīsta maksimālo jaudu vai trim ceturtdaļām no maksimālā motora darbības ātruma, ko pieļauj regulators, vai 50 km/h, atkarībā no tā, kas ir lēnāk.

2.2.4.4.3. Transportlīdzeklis ar automātisko pārnesumkārbu

Transportlīdzeklim jātuvojas līnijai AA' ar vienmērīgu ātrumu 50 km/h vai trim ceturtdaļām no maksimālā ātruma, t.i., atkarībā no tā, kas ir lēnāk. Ja ir pieejamas vairākas pozīcijas braukšanai uz priekšu, tad jāizvēlas tā pozīcija, kas ļauj transportlīdzeklim sasniegt augstāko vidējo paātrinājumu starp līnijām AA' un BB'. Nedrīkst lietot selektora pozīciju, kuru lieto tikai bremzēšanai, manevrēšanai vai līdzīgām lēnām kustībām.

2.2.5. Rezultāti (testa ziņojums)

2.2.5.1. Testa ziņojumā, kas sastādīts 1B papildinājumā minētā dokumenta izsniegšanas nolūkā, jānorāda visi apstākļi un faktori, kas ietekmēja mērījumu rezultātus.

2.2.5.2. Iegūtās vērtības jānoapaļo līdz tuvākajam decibelam.

Ja skaitlis pēc komata ir starp 0 un 4, kopējo rezultātu noapaļo uz leju, bet, ja tas ir starp 5 un 9, to noapaļo uz augšu.

Tikai tos mērījumus, kuru atšķirība divos secīgajos testos mopēda vienā pusē ir mazāka kā vai vienāda ar 2 dB(A), var lietot 1B papildinājumā minētā dokumenta izsniegšanas nolūkā.

2.2.5.3. Ņemot vērā neprecizitātes mērījumos, katra mērījuma rezultātu iegūst atņemot 1 dB(A) no vērtības, kas iegūta saskaņā ar 2.2.5.2. iedaļas noteikumiem.

2.2.5.4. Ja mērījumu četru rezultātu vidējais skaitlis nepārsniedz tās kategorijas, kurai pieder testējamais motocikls, noteikto maksimālo pieļaujamo līmeni, uzskata, ka motocikls atbilst 2.2.1. iedaļā noteiktajiem ierobežojumiem. Šī vidējā vērtība veido testa rezultātu.

2.3. Stāvoša transportlīdzekļa radītā trokšņa mērīšana (konkrētā transportlīdzekļa testēšanai)

2.3.1. Skaņas spiediena līmenis transportlīdzekļa tiešā tuvumā

Lai atvieglotu turpmākās trokšņu līmeņu testus konkrētajiem transportlīdzekļiem, skaņas spiediena līmenis ir jāmēra arī izplūdes sistēmas izejas (slāpētāja) tiešā tuvumā atbilstoši turpmāk norādītām prasībām un mērījumu rezultātu izmanto testa ziņojumā, kas sastādīts 1B papildinājumā minētā dokumenta izsniegšanas nolūkā.

2.3.2. Mērinstrumenti

Mērījumiem jālieto precīzijas skaņas līmeņa mērītājs, kas atbilst 2.2.2.1. iedaļā norādītajam precizitātes līmenim.

2.3.3. Mērījumu nosacījumi

2.3.3.1. Transportlīdzekļa stāvoklis

Pirms tiek veikti mērījumi, transportlīdzekļa motoram jābūt sasniegušam normālu darba temperatūru. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ventilatoriem, kuriem ir automātiskās iedarbināšanas mehānisms, tad šīs sistēmas darbību nedrīkst traucēt skaņas līmeņa mērījumu laikā.

Veicot mērījumus jābūt ieslēgtam neitrālajam pārnesumam. Ja nav iespējams atvienot transmisiju, mopēda dzenošajam ritenim jāļauj brīvi rotēt, piemēram, novietojot transportlīdzekli uz tā centrālā atbalsta kājiņas.

2.3.3.2. Izmēģinājumu poligons (2. attēls)

Par izmēģinājumu poligonu var izmantot ikvienu teritoriju, kur nav ievērojamu akustisko traucējumu. Līdzenas virsmas, kurām ir betona, asfalta vai cita veida cieta materiāla segums, un kuras īpaši atstaro skaņu, ir derīgas izmēģinājumu poligona vajadzībām; nedrīkst izmantot virsmas, kurām ir sablīvētas zemes segums. Izmēģinājumu poligonam jābūt taisnstūra formai, kura malas ir vismaz 3 m attālumā no transportlīdzekļa ārējās malas (izņemot stūri). Šajā taisnstūrī nedrīkst būt ievērojami šķēršļi, piemēram, citas personas, kas nav transportlīdzekļa vadītājs un novērotājs.

Transportlīdzeklim jāatrodas šajā taisnstūrī tā, ka mērījumiem lietojamais mikrofons ir vismaz 1 m attālumā no jebkuras taisnstūra malas.

2.3.3.3. Dažādi

Mērinstrumenta reģistrētajiem fona trokšņa un vēja trokšņu līmeņiem jābūt vismaz par 10 dB(A) zemākiem kā mērāmie skaņas līmeņi. Mikrofonu var aprīkot ar atbilstošu vēja aizsargu ar noteikumu, ka ņem vērā tā ietekmi uz mikrofona jutīgumu un vērsuma raksturlīkni.

2.3.4. Mērīšanas metode

2.3.4.1. Mērījumu skaits un veids

"A" koeficienta decibelos (dB(A)) izteiktais maksimālais skaņas līmenis jāmēra 2.3.4.3. iedaļā minētās darbības laikā.

Katrā mērījumu punktā jāveic vismaz trīs mērījumi.

2.3.4.2. Mikrofona novietojums (2. attēls)

Mikrofons jānovieto vienā līmenī ar izplūdes sistēmas izeju vai 0,2 m augstumā virs trases seguma atkarībā no tā, kas ir augstāk. Mikrofona diafragmai jābūt pavērstai pret izplūdes sistēmas izeju 0,5 m attālumā no tā. Mikrofona maksimālās jutības asij jābūt paralēlai ar trases segumu un jābūt 45° ± 10° leņķī ar izplūdes gāzu emisijas virziena vertikālo plakni.

Attiecībā pret šo vertikālo plakni mikrofons jānovieto tajā pusē, kura nodrošina maksimālo iespējamo attālumu starp mikrofonu un transportlīdzekļa kontūru (izņemot stūri).

Ja izplūdes sistēmai ir vairākas izejas, kuru centri atrodas mazāk kā 0,3 m attālumā viens no otra, tad mikrofons jāpavērš pret izeju, kas atrodas vistuvāk transportlīdzeklim (izņemot stūri) vai pret izeju, kas atrodas visaugstāk no trases seguma. Ja izeju centri ir vairāk kā 0,3 m attālumā viens no otra, jāveic atsevišķi mērījumi katrai no tām un šo mērījumu laikā reģistrētais augstākais skaitlis ir jāpieņem par testa vērtību.

2.3.4.3. Darbības nosacījumi

Motora darbības ātrumam jābūt vienmērīgam pie kāda no šādiem lielumiem:

- , ja S ir vairāk nekā 5000 apgr./min.,

- , ja S ir ne vairāk kā 5000 apgr./min.,

kur "S" ir 1A papildinājuma 3.2.1.7. iedaļā minētais ātrums.

Kad ir sasniegts vienmērīgs motora darbības ātrums, droseļvārsts ir ātri jāpiever. Skaņas līmeni mēra motora darbības cikla laikā, kas sastāv no īsa vienmērīgas motora darbības ātruma perioda, un palēnināšanas perioda laikā, pēc kuriem maksimālo skaņas līmeņa mērītāja reģistrēto vērtību pieņem par testa vērtību.

2.3.5. Rezultāti (testa ziņojums)

2.3.5.1. Testa ziņojumā, kas sastādīts 1B papildinājumā minētā dokumenta izsniegšanas nolūkā, jānorāda visi būtiskie dati un jo īpaši tie, kuri lietoti stāvoša transportlīdzekļa radīto trokšņu mērīšanā.

2.3.5.2. Vērtības, kas noapaļotas līdz tuvākajam decibelam, jānolasa no mērinstrumenta.

Ja skaitlis pēc komata ir starp 0 un 4, kopējo rezultātu noapaļo uz leju, bet, ja tas ir starp 5 un 9, to noapaļo uz augšu.

Izmantojami tikai tie mērījumi, kas trīs secīgajos izmēģinājumos atšķiras par ne vairāk kā 2 dB(A).

2.3.5.3. Augstākā vērtība, kas iegūta kādā no šiem trim mērījumiem, veido testa rezultātu.

+++++ TIFF +++++

Pozīcijas kustībā esoša transportlīdzekļa testam

+++++ TIFF +++++

Pozīcijas stāvoša transportlīdzekļa testam

2.4. Oriģinālā izplūdes sistēma (trokšņa slāpētājs)

2.4.1. Prasības trokšņa slāpētājiem, kas satur absorbējošos šķiedras materiālus

2.4.1.1. Absorbējošajam šķiedrainajam materiālam jābūt bez azbesta piedevas un to var lietot trokšņa slāpētāju konstrukcijā tikai tad, ja tas ir droši nostiprināts tam paredzētajā vietā visā trokšņa slāpētāja ekspluatācijas laikā un tas atbilst prasībām, kuras minētas 2.4.1.2., 2.4.1.3. vai 2.4.1.4. iedaļā.

2.4.1.2. Skaņas līmenim pēc šķiedrainā materiāla izņemšanas jāatbilst 2.2.1. iedaļas prasībām.

2.4.1.3. Absorbējošo šķiedraino materiālu nedrīkst ievietot tajās trokšņa slāpētāja daļās, cauri kurām plūst izplūdes gāzes un šim materiālam jāatbilst šādām prasībām:

2.4.1.3.1. Materiāls jākarsē krāsnī četras stundas 650° ± 5 °C temperatūrā bez vidējā garuma, diametra vai šķiedru tilpuma blīvuma samazinājuma;

2.4.1.3.2. Pēc vienu stundu ilgas karsēšanas krāsnī 650° ± 5 °C temperatūrā, vismaz 98 % no materiāla jāpaliek sietā, kura nominālais acu izmērs ir 250 μm un kas atbilst ISO standartam 3310/1, ja šo materiālu testē saskaņā ar ISO standartu 2599;

2.4.1.3.3. Materiāla svara zudums nedrīkst pārsniegt 10,5 % pēc 24 stundu ilgas mērcēšanas 90° ± 5 °C temperatūrā sintētiskā kondensātā, kuram ir šāds sastāvs:

- N bromūdeņražskābe (HBr): 10 ml

- 1 N sērskābe (H2SO4): 10 ml

- destilēts ūdens, lai uzpildītu līdz 1000 ml atzīmei.

Piezīme:

Pirms svēršanas materiāls jāizmazgā destilētā ūdenī un jāžāvē vienu stundu 105 °C.

2.4.1.4. Pirms sistēmas testa saskaņā ar 2. iedaļu, tā jāsagatavo ar vienu no šādām metodēm:

2.4.1.4.1. Motocikla sagatavošana ar iebraukšanas metodi;

2.4.1.4.1.1. Tabulā parādīti mazākie nobraucamie attālumi iebraukšanas periodā katrai motociklu kategorijai.

Motocikla kategorija pēc cilindra tilpuma (cm3) | Attālums (km) |

1.≤ 250 | 4000 |

2.> 250 ≤ 500 | 6000 |

3.> 500 | 8000 |

2.4.1.4.1.2. Šajā laikā 50 % ± 10 % no minētā iebraukšanas cikla jāsastāv no braukšanas pa pilsētu, bet pārējā daļa ir pārbraucieni lielos attālumos un ar lielu ātrumu; šo iebraukšanas ciklu reālos apstākļos var aizvietot ar atbilstošu sagatavošanas programmu izmēģinājumu poligonā.

2.4.1.4.1.3. Šajā laikā divu ātrumu režīmi ir jāmaina vismaz sešas reizes.

2.4.1.4.1.4. Pilnā testu programmā jāiekļauj vismaz 10 pārtraukumi, kas ilgst vismaz trīs stundas, lai atkārtotu atdzišanas un kondensācijas efektu.

2.4.1.4.2. Sagatavošana ar pulsācijas metodi

2.4.1.4.2.1. Transportlīdzeklim vai tā motoram jābūt aprīkotam ar izplūdes sistēmu vai tās detaļām.

Pirmajā gadījumā transportlīdzeklim jābūt uzliktam uz veltnīšu dinamometra. Otrajā gadījumā motoram jābūt piestiprinātam pie testēšanas stenda.

Testa iekārta, kā parādīts 3. attēlā, tiek uzmontēta uz izplūdes sistēmas izejas. Drīkst izmantot visas citas iekārtas, kas ir līdzvērtīgas.

2.4.1.4.2.2. Testa iekārta jānoregulē tā, lai izplūdes gāzu plūsma ar ātrdarbīga vārsta palīdzību tiktu pārtraukta un atjaunota 2500 reizes.

2.4.1.4.2.3. Vārstam jāatveras, kad izplūdes gāzu pretspiediens, kuru mēra vismaz 100 mm attālumā no ieplūdes atloka, sasniedz vērtību starp 0,35 un 0,40 bar. Ja šādu skaitli nevar sasniegt motora īpašību dēļ, tad vārstu atver, kad gāzu pretspiediens sasniedz līmeni, kas līdzvērtīgs 90 % no maksimālā pretspiediena, ko var izmērīt pirms motora apstāšanās. Šim vārstam jāaizveras, ja minētais pretspiediens atšķiras par ne vairāk kā 10 % no tā stabilizētās vērtības, kad vārsts ir atvērts.

2.4.1.4.2.4. Taimeram jābūt noregulētam uz izplūdes gāzu ilgumu, ko aprēķina pamatojoties uz 2.4.1.4.2.3. iedaļas prasībām.

2.4.1.4.2.5. Motora darbības ātrumam jābūt 75 % no ātruma S, ar kādu motors attīsta maksimālo jaudu.

2.4.1.4.2.6. Dinamometra uzrādītajai jaudai jābūt 50 % no pilnas jaudas, kuru mēra tad, kad sasniegti 75 % no motora ātruma S.

2.4.1.4.2.7. Testa laikā visām noteku atverēm jābūt aizvērtām.

2.4.1.4.2.8. Visi testi jāveic 48 stundu laikā. Ja nepieciešams, var pieļaut dzesēšanu pēc katras stundas.

2.4.1.4.3. Sagatavošana uz testēšanas stenda

2.4.1.4.3.1. Izplūdes sistēma jāuzmontē motoram, kas ir tā paša tipa motors, ar kādu aprīko transportlīdzekli, kuram šī sistēma ir projektēta, un kas ir nostiprināts uz testēšanas stenda.

2.4.1.4.3.2. Sagatavošana sastāv no noteikta skaita darbības ciklu uz testēšanas stenda tai transportlīdzekļa kategorijai, kurai konkrētā izplūdes sistēma ir projektēta. Tabulā parādīts ciklu skaits katrai transportlīdzekļu kategorijai.

Motocikla kategorija pēc cilindra tilpuma (cm3) | Ciklu skaits |

1.≤ 250 | 6 |

2.> 250 ≤ 500 | 9 |

3.> 500 | 12 |

2.4.1.4.3.3. Pēc katra cikla uz testēšanas stenda jābūt vismaz sešu stundu ilgam pārtraukumam, lai atkārtotu atdzišanas un kondensācijas efektu.

2.4.1.4.3.4. Katrs testu cikls uz testēšanas stenda sastāv no sešām fāzēm. Motora testu nosacījumi un ilgums katrai fāzei ir šāds:

Fāze | Nosacījumi | Fāzes ilgums (minūtēs) |

Motori, kuru tilpums mazāks kā 250 cm3 | Motori, kuru tilpums vienāds ar 250 cm3 un lielāks |

1 | Brīvgaita | 6 | 6 |

2 | 25 % slodze pie 75 % S | 40 | 50 |

3 | 50 % slodze pie 75 % S | 40 | 50 |

4 | 100 % slodze pie 75 % S | 30 | 10 |

5 | 50 % slodze pie 100 % S | 12 | 12 |

6 | 25 % slodze pie 100 % S | 22 | 22 |

Kopējais laiks: | 2 stundas 30 minūtes | 2 stundas 30 minūtes |

2.4.1.4.3.5. Šīs sagatavošanas procedūras laikā pēc ražotāja lūguma motoru un trokšņa slāpētāju var atdzesēt, lai ne vairāk kā 100 mm attālumā no izplūdes gāzu izejas reģistrētā temperatūra nepārsniegtu to vērtību, kas reģistrēta, kad transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu 110 km/h vai 75 % S un ieslēgtu augstāko pārnesumu. Motora ātrums un/vai transportlīdzekļa ātrums jānosaka ar precizitāti ± 3 %.

+++++ TIFF +++++

Testa iekārta sagatavošanai ar pulsācijas metodi

2.4.2. Diagramma un marķējums

2.4.2.1. Diagramma un šķērsgriezuma zīmējums, kurā norādīti izplūdes sistēmas izmēri, jāpievieno 1A papildinājumā minētajam dokumentam.

2.4.2.2. Uz visiem oriģinālajiem trokšņa slāpētājiem jābūt "e" zīmei, kuru papildina tās valsts identifikācijas zīme, kura piešķīra detaļas tipa apstiprinājumu. Šai norādei jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai, kā arī saskatāmai tajā vietā, kurā tā ir jāpiestiprina.

2.4.2.3. Jebkurš oriģinālo rezerves trokšņa slāpētāju sistēmu iepakojums jāmarķē salasāmi ar vārdiem "oriģināla detaļa" un norādes uz marku un tipu, kas apvienotas ar "e" zīmi kopā ar norādi uz izcelsmes valsti.

2.4.3. Ieplūdes trokšņa slāpētājs

Ja motora ieplūdes sistēma jāapgādā ar gaisa filtru un/vai ieplūdes trokšņa slāpētāju, lai atbilstu pieļaujamajam skaņas līmenim, filtru un/vai trokšņa slāpētāju uzskata par daļu no trokšņa slāpētāja un 2.4. iedaļas prasības attiecas arī uz tiem.

3. NEORIĢINĀLĀS IZPLŪDES SISTĒMAS VAI TĀS SASTĀVDAĻU KĀ ATSEVIŠĶAS TEHNISKAS VIENĪBAS TIPA APSTIPRINĀJUMS TRĪSRITEŅU MOPĒDIEM UN TRICIKLIEM

Šis punkts attiecas uz detaļas tipa apstiprinājumu izplūdes sistēmām vai to detaļām kā atsevišķām tehniskām vienībām, kuras paredzēts lietot viena vai vairāku konkrētu tipu trīsriteņu mopēdiem un tricikliem kā neoriģinālas rezerves daļas.

3.1. Definīcija

3.1.1. "Neoriģināla rezerves izplūdes sistēma vai tās detaļas" ir ikviena izplūdes sistēmas detaļa, kā definēts 1.2. iedaļā, kuru paredzēts uzmontēt trīsriteņu mopēdam vai triciklam, lai apmainītu tā tipa izplūdes sistēmas detaļu, kas bija uzmontēta trīsriteņu mopēdam vai triciklam tad, kad tika izsniegts 1B papildinājumā paredzētais dokuments.

3.2. Detaļas tipa apstiprinājuma pieteikums

3.2.1. Rezerves izplūdes sistēmas vai tās detaļu ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis iesniedz pieteikumus par detaļas tipa apstiprinājumiem rezerves izplūdes sistēmām vai to detaļām kā atsevišķām tehniskām vienībām.

3.2.2. Katras rezerves izplūdes sistēmas vai tās detaļas tipa gadījumā, par kuru ir iesniegts pieteikums par detaļas tipa apstiprinājumu, minētajam pieteikumam papildus pievieno šādus dokumentus trīs eksemplāros un šādu informāciju:

3.2.2.1. - transportlīdzekļa tipa(-u), kuram(-iem) ir paredzēta(-s) izplūdes sistēma(-s) vai tās detaļa(-s), apraksts attiecībā uz šī pielikuma 1.1. iedaļā minētajiem parametriem.

- skaitļi un/vai simboli, kas ir raksturīgi konkrētā tipa motoram un transportlīdzeklim;

3.2.2.2. - rezerves izplūdes sistēmas apraksts, kurā norādīta katras tās detaļas relatīvās atrašanās vieta kopā ar montāžas instrukcijām;

3.2.2.3. - katras detaļas zīmējums, lai atvieglotu tās atrašanu un pazīšanu un izmantoto materiālu saraksts. Šiem zīmējumiem jānorāda arī obligātā detaļas tipa apstiprinājuma numura paredzētās atrašanās vieta.

3.2.3. Pēc tehniskā dienesta lūguma, pieteikuma iesniedzējam jānodod tā rīcībā:

3.2.3.1. - divi izplūdes sistēmas, par kuru iesniegts detaļas tipa apstiprinājuma pieteikums, eksemplāri;

3.2.3.2. - izplūdes sistēma, kas atbilst tai, kura sākotnēji tika uzmontēta transportlīdzeklim, kad tika izsniegts 1B papildinājumā minētais dokuments;

3.2.3.3. - tā tipa transportlīdzeklis, kuram paredzēts uzmontēt rezerves izplūdes sistēmu, un kurš ir piegādāts tādā stāvoklī, ka tad, kad tam uzmontē tā paša tipa trokšņa slāpētāju, kāds bija sākotnēji uzmontēts, tas atbilst kādas no šo divu iedaļu prasībām:

3.2.3.3.1. ja 3.2.3.3. iedaļā minētais transportlīdzeklis ir tā tipa transportlīdzeklis, kuram izsniegts tipa apstiprinājums atbilstīgi šīs nodaļas noteikumiem:

- kustībā esoša transportlīdzekļa testa laikā tas nepārsniedz 1 dB(A) robežlielumu, kas noteikts 2.1.1.3. iedaļā;

- stāvoša transportlīdzekļa testa laikā tas nepārsniedz 3 dB(A) vērtību, kas norādīta uz ražotāja datu plāksnes;

3.2.3.3.2. ja 3.2.3.3. iedaļā minētais transportlīdzeklis nav tā tipa transportlīdzeklis, kuram tika izsniegts tipa apstiprinājums atbilstoši šīs nodaļas prasībām, tas nepārsniedz 1 dB(A) robežlielumu, kas piemērojama tā tipa transportlīdzeklim, kad tas tika pirmoreiz nodots ekspluatācijā;

3.2.3.4. - ja kompetentās iestādes uzskata par nepieciešamu, tad jānodod to rīcībā arī atsevišķs motors, kas identisks tam, ar kādu ir aprīkots iepriekšminētais transportlīdzeklis.

3.3. Marķējums un zīmes

3.3.1. Neoriģinālajām izplūdes sistēmām vai detaļām jābūt marķētām atbilstīgi VI pielikuma prasībām.

3.4. Detaļas tipa apstiprinājums

3.4.1. Pēc šajā nodaļā minēto izmēģinājumu pabeigšanas, kompetentā iestāde izsniedz sertifikātu, kura paraugs ir norādīts 2B papildinājumā. Pirms detaļas tipa apstiprinājuma numura ir taisnstūris, kurā ir burts "e", aiz kura ir tās dalībvalsts ciparu vai burtu kods, kas piešķīrusi vai noraidījusi detaļas tipa apstiprinājumu.

3.5. Specifikācijas

3.5.1. Vispārīgās specifikācijas

Trokšņa slāpētāja konstrukcijai un tā stiprinājumam jābūt tādam, lai:

3.5.1.1. - transportlīdzeklis parastos ekspluatācijas apstākļos atbilstu nodaļas prasībām un jo īpaši neatkarīgi no vibrācijām, kurām tas varētu tikt pakļauts;

3.5.1.2. - tam ir pietiekoša izturība pret koroziju, kad transportlīdzekli lieto parastos apstākļos;

3.5.1.3. - klīrenss zem sākotnēji piestiprinātā trokšņa slāpētāja un leņķis, kurā transportlīdzeklis var apgāzties, netiek samazināti;

3.5.1.4. - tā virsma pārmērīgi nesakarst;

3.5.1.5. - tā siluetam nav izvirzītu daļu vai asu stūru;

3.5.1.6. - transportlīdzekļa amortizatoriem un balstiekārtai ir pietiekošs klīrenss;

3.5.1.7. - tā caurulēm ir nodrošināts pietiekošs drošības klīrenss;

3.5.1.8. - tas ir triecienizturīgs tādā veidā, kas ir savietojams ar skaidri noteiktām apkopes un uzstādīšanas prasībām.

3.5.2. Skaņas līmeņu specifikācijas

3.5.2.1. Rezerves izplūdes sistēmu vai to detaļu akustiskā efektivitāte jātestē lietojot 2.3., 2.4., 2.5. un 2.6. iedaļā aprakstītās metodes.

Skaņas līmeņa vērtībām, kas iegūtas testējot rezerves izplūdes sistēmu vai tās detaļu, kas uzmontētas šā pielikuma 3.2.3.3. iedaļā minētajam transportlīdzeklim, jāatbilst šādiem nosacījumiem:

3.5.2.1.1. tās nedrīkst pārsniegt vērtības, kas izmērītas saskaņā ar 3.2.3.3. iedaļas noteikumiem, lietojot to pašu transportlīdzekli, kas apgādāts ar oriģinālo trokšņa slāpētāju un testējot šo transportlīdzekli gan kustībā, gan arī stacionāri.

3.5.3. Transportlīdzekļa darbības tests

3.5.3.1. Rezerves trokšņa slāpētājam jābūt tādam, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļa darbība ir savietojama ar to, ko sasniedz ar oriģinālo trokšņa slāpētāju vai tā detaļu.

3.5.3.2. Rezerves trokšņa slāpētājam jābūt salīdzināmam ar oriģinālo trokšņa slāpētāju, kuram arī jābūt jaunam, un kurš arī ir uzmontēts 3.2.3.3. iedaļā minētajam transportlīdzeklim.

3.5.3.3. Šo testu veic izmērot motora jaudas līkni. Maksimālā lietderīgā jauda un vislielākais darbības ātrums, kas izmērīts rezerves trokšņa slāpētājam, nedrīkst atšķirties no maksimālās lietderīgās jaudas un vislielākā darbības ātruma, kas izmērīts oriģinālajam trokšņa slāpētājam, par vairāk kā ± 5 %.

3.5.4. Papildus noteikumi, kas attiecas uz šķiedrainu materiālu saturošiem trokšņa slāpētājiem kā atsevišķām tehniskām vienībām.

Šķiedrainu materiālu nedrīkst lietot šādu trokšņa slāpētāju konstrukcijā, ja vien tas neatbilst šī pielikuma 2.4.1. iedaļā noteiktajām prasībām.

1A papildinājums

+++++ TIFF +++++

1B papildinājums

+++++ TIFF +++++

2A papildinājums

+++++ TIFF +++++

2B papildinājums

+++++ TIFF +++++

V PIELIKUMS

RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS PRASĪBAS

1. TRANSPORTLĪDZEKĻA ATBILSTĪBA

Ikvienam ražotajam transportlīdzeklim jāatbilst tam transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem, jābūt aprīkotam ar trokšņa slāpētāju, kāds tam bija tipa apstiprināšanas pārbaužu laikā, un jāatbilst pielikuma 2. iedaļas prasībām, kas attiecas uz konkrētā tipa transportlīdzekli.

Lai pārbaudītu iepriekš noteikto atbilstību, tā tipa, kas apstiprināts atbilstoši šīs nodaļas prasībām, izplūdes sistēmas eksemplārs tiks paņemts no ražošanas līnijas. Ražošana uzskatāma par atbilstošu šīs nodaļas noteikumiem, ja skaņas līmenis, kas izmērīts ar katra pielikuma 2.1. iedaļā aprakstīto metodi, nepārsniedz par 3 dB(A) to vērtību, kas izmērīta tipa apstiprinājuma pārbaužu laikā vai par 1 dB(A) tos robežlielumus, kas minēti šajā nodaļā.

2. NEORIĢINĀLO REZERVES IZPLŪDES SISTĒMU ATBILSTĪBA

Ikvienai ražotajai izplūdes sistēmai jāatbilst tam tipam, kas apstiprināts atbilstoši šīs nodaļas prasībām un atbilst pielikuma 3. iedaļas prasībām, kas attiecas uz to transportlīdzekļa tipu, kuram tas ir paredzēts.

Lai pārbaudītu atbilstību kā norādīts iepriekš, tā tipa, kas apstiprināts atbilstoši šai nodaļai, izplūdes sistēmas eksemplārs tiks paņemts no ražošanas līnijas.

Ražošana uzskatāma par atbilstošu šīs nodaļas noteikumiem, ja katra pielikuma 3.5.2. un 3.5.3. iedaļas prasības ir izpildītas un ja skaņas līmenis, kas izmērīts ar katra pielikuma 2.1. iedaļā aprakstīto metodi, nepārsniedz par 3 dB(A) to vērtību, kas izmērīta tipa apstiprinājuma pārbaužu laikā vai par 1 dB(A) tos robežlielumus, kas minēti šajā nodaļā.

VI PIELIKUMS

MARĶĒŠANAS PRASĪBAS

1. Uz neoriģinālas izplūdes sistēmas vai tās detaļām, bet ne uz stiprinājuma daļām vai caurulēm, jābūt:

1.1. izplūdes sistēmas vai tās detaļu izgatavotāja tirdzniecības nosaukumam vai markai,

1.2. ražotāja piešķirtai fabrikas markai,

1.3. detaļas tipa apstiprinājuma zīmei, kas izveidota un piestiprināta atbilstīgi Direktīvas 92/61/EEK V pielikumā minētajām prasībām. Zīmes "a" izmēriem jābūt ≥ 3 mm.

2. Zīmēm, kas minētas 1.1. iedaļā un 1.3. iedaļā un nosaukumam, kas minēts 1.2. iedaļā, jābūt neizdzēšamam un salasāmam, pat ja izplūdes sistēma ir uzmontēta transportlīdzeklim.

3. Uz detaļas var būt vairāki tipa apstiprinājuma numuri, ja tai ir piešķirts tipa apstiprinājums kā vairāku rezerves izplūdes sistēmu detaļai.

4. Uz rezerves izplūdes sistēmas iepakojuma vai etiķetes jābūt šādai informācijai:

4.1. - rezerves trokšņa slāpētāja vai tā detaļu izgatavotāja tirdzniecības nosaukums vai marka,

4.2. - ražotāja vai viņa pilnvarota pārstāvja adrese,

4.3. - to motociklu modeļu saraksts, kuriem ir paredzēts konkrētais rezerves trokšņa slāpētājs.

5. Ražotājam jāiesniedz šāda informācija:

5.1. - instrukcijas, kurās sīki aprakstītas metodes trokšņa slāpētāja pareizai uzstādīšanai uz motocikla.

5.2. - instrukcijas par trokšņa slāpētāja apkopi,

5.3. - detaļu saraksts ar atbilstošiem daļu numuriem, izņemot stiprinājuma daļas.

VII PIELIKUMS

IZMĒĢINĀJUMU TRASES SPECIFIKĀCIJAS

Šajā pielikumā noteiktas specifikācijas, kas attiecas uz seguma fizikālajiem parametriem un izmēģinājumu trases seguma izklājumu.

1. OBLIGĀTIE SEGUMA PARAMETRI

Segumu uzskata par atbilstošu šai direktīvai tad, kad tā struktūra un dobumu tilpums vai skaņas absorbēšanas koeficients ir tikuši izmērīti un atzīti par atbilstošiem visām prasībām, kas minētas 1.1. līdz 1.4. iedaļā un tad, kad tas atbilst visām plānošanas prasībām (2.2. iedaļa).

1.1. Dobumu tilpums

Dobumu tilpums Vc izmēģinājumu trases seguma maisījumā nedrīkst pārsniegt 8 %. Skatīt 3.1. iedaļu par mērījumu procedūru.

1.2. Skaņas absorbēšanas koeficients

Ja segums neatbilst prasībām par dobumu tilpumu, tad segums ir pieņemams tikai tad, ja tā skaņas absorbēšanas koeficients α ir ≤ 0,10. Skatīt 3.2. iedaļu vai mērījumu procedūru.

Segums atbilst 1.1. un 1.2. iedaļas prasībām arī tad, ja tikai skaņas absorbēšanas līmenis ir izmērīts un tā koeficients ir: α ≤ 0,10.

1.3. Seguma struktūras biezums

Struktūras biezums (TD), kas izmērīts atbilstoši tilpuma metodei (skatīt 3.3. iedaļu) ir:

TD ≥ 0,4 mm.

1.4. Seguma viendabība

Jādara viss, lai nodrošinātu, ka izmēģinājumu teritorijas segums ir izgatavots cik vien iespējams viendabīgs. Tajā ietverta arī seguma struktūra un dobumu tilpums, taču jāievēro arī, ka, ja blīvēšana labāk veicas vienā vietā nekā citās, tad seguma struktūra var būt atšķirīga un var izveidoties nelīdzenumi.

1.5. Testēšanas laiks

Lai pārbaudītu, vai segums joprojām atbilst struktūras un dobumu tilpuma vai skaņas absorbēšanas prasībām, kuras noteiktas šajā standartā, jāveic periodiska seguma pārbaude šādos intervālos:

a) dobumu tilpuma vai skaņas absorbēšanas gadījumā:

- kad segums ir jauns,

- ja segums atbilst prasībām, kad tas ir jauns, turpmāka periodiskā pārbaude nav nepieciešama.

Ja šis segums neatbilst prasībām tad, kad tas ir jauns, tas var atbilst prasībām vēlākā laikposmā, jo segumi laika gaitā mēdz sablīvēties;

b) struktūras biezuma (TD) gadījumā:

- kad segums ir jauns,

- kad sākas trokšņu līmeņa tests (NB: ne ātrāk kā četras nedēļas pēc seguma uzklāšanas),

- pēc katriem divpadsmit mēnešiem.

2. TRASES SEGUMA VEIDOŠANA

2.1. Teritorija

Projektējot izmēģinājumu trases izklājumu, ir obligāti jānodrošina, ka teritorija, kuru šķērso pa izmēģinājumu joslu braucošie transportlīdzekļi, ir noklāta ar norādīto seguma materiālu un tai ir atbilstoši izmēri, lai nodrošinātu praktisku un drošu braukšanu. Tādēļ nepieciešams, lai trases platums būtu vismaz 3 m un trases garums gan aiz līnijas AA, gan aiz līnijas BB būtu vismaz 10 m. 1. attēlā parādīts piemērota izmēģinājumu poligona plāns un norādīta mazākā teritorija, kura būtu mehanizēti jānoklāj un jānoblīvē ar norādīto trases seguma materiālu.

+++++ TIFF +++++

Obligātās prasības izmēģinājumu poligona segumam

2.2. Prasības veidojot segumu

Izmēģinājumu poligona segumam jāatbilst četrām būvēšanas prasībām:

1. tam jābūt no blīva asfaltbetona;

2. maksimālajam šķembu izmēram jābūt 8 mm (pieļaujamas pielaides no 6,3 līdz 10 mm);

3. nodilstošā slāņa biezumam jābūt ≥ 30 mm;

4. saistvielai jābūt nemodificētam kvalitatīvam tiešās iespiešanās bitumenam.

Lai palīdzētu trases seguma būvētājiem ievērot prasības seguma veidošanā, 2. attēlā ir parādīta pildvielu izlīdzinājuma līkne, kura nodrošina vajadzīgo parametru sasniegšanu. Papildus tam, 3. tabulā ir minētas dažas vadlīnijas, kā iegūt nepieciešamo seguma struktūru un izturību. Izlīdzinājuma līkni aprēķina pēc šādas formulas:

P (% izsijāts) = 100 (d/dmax) ½,

kur

d = kvadrātacu sieta izmērs milimetros

dmax = 8 mm (vidējā līkne)

dmax = 10 mm (zemākā pieļaujamā līkne)

dmax = 6,3 mm (augstākā pieļaujamā līkne)

Papildus iepriekšminētajām prasībām tiek sniegti šādi ieteikumi:

- seguma smilšu daļā (0,063 mm < kvadrātacu sieta izmērs < 2 mm) jābūt ne vairāk kā 55 % dabisko smilšu un vismaz 45 % saberzto smilšu,

- ceļa seguma pamatam un tā papildkārtai jānodrošina laba stabilitāte un līdzenums atbilstoši labākajai ceļu būves praksei,

- šķembām jābūt sadrupinātām (100 % skaldņu sadrupinājums) un tām jābūt no materiāla, kuram ir augsta izturība pret drupināšanu,

- maisījumā lietojamajām šķembām jābūt nomazgātām,

- nav nepieciešams pievienot segumam papildus šķembas,

- saistvielas cietībai, kas izteikta kā PEN vērtība, jābūt 40 līdz 60, 60 līdz 80 vai pat 80 līdz 100, atkarībā no valsts klimatiskajiem apstākļiem. Pēc noteikumiem jālieto cik vien iespējams cieta saistviela, taču atbilstoši vispārējai praksei,

- maisījuma temperatūra pirms blīvēšanas jāizvēlas tāda, lai ar turpmāku blīvēšanu sasniegtu vajadzīgo dobumu tilpumu. Lai palielinātu varbūtību, ka segums atbildīs 1.1. līdz 1.4. iedaļai minētajām specifikācijām, jāizpēta, kā blīvumu ietekmēs ne tikai atbilstošas maisījuma temperatūras izvēle, bet arī ar atbilstošs blīvēšanas reižu skaits un veltņa izvēle.

+++++ TIFF +++++

2. attēls

3. tabula

Veidošanas pamatnostādnes

| Mērķa vērtības | Pielaides |

Maisījuma kopējā masā | Masa katra parauga gadījumā |

Akmeņu masa, kvadrātacu siets (SM) > 2 mm | 47,6 % | 50,5 % | ± 5 |

Smilšu masa 0,063 < SM < 2 mm | 38,0 % | 40,2 % | ± 5 |

Filtra masa SM < 0,063 mm | 8,8 % | 9,3 % | ± 2 |

Saistvielas (bitumena) masa | 5,8 % | N.A. | ± 0,5 |

Maksimālais šķembu izmērs | 8 mm | 6,3-10 |

Saistvielas cietība | (skat. turpmāk) | |

Pulēto akmeņu vērtība (PSV) (skatīt 5. dokumentu bibliogrāfijā) | > 50 | |

Blīvums attiecībā pret Māršala blīvumu | 98 % | |

3. TESTA METODES

3.1. Atlikušo dobumu daudzuma mērījumi

Šo mērījumu nolūkā ir jāņem paraugu serdes no vismaz četrām dažādām vietām trases segumā, kas ir vienmērīgi izvietotas izmēģinājumu teritorijā starp līnijām AA un BB (skatīt 1. attēlu). Lai izvairītos no neviendabīguma un nelīdzenuma riteņu sliedēs, paraugu serdes nevajadzētu ņemt no pašām riteņu sliedēm, bet tiešā to tuvumā. Divas serdes (minimums) jāizurbj riteņu sliežu tuvumā un viena serde (minimums) jāizurbj aptuveni pusceļā starp riteņu sliedēm un katra mikrofona novietojumu.

Ja ir aizdomas, ka viendabības nosacījums nav izpildīts (skatīt 1.4. iedaļu), serdes jāņem no vairākām vietām izmēģinājumu teritorijā.

Katrā serdē jānosaka dobumu tilpums. Tad no visām serdēm izrēķina vidējo vērtību un salīdzina ar 1.1. iedaļā minēto prasību. Papildus tam, nevienā serdē dobumu tilpums nedrīkst būt lielāks par 10 %.

Trases seguma būvētājam atgādina par problēmu, kas var rasties, kad izmēģinājumu teritoriju apsilda ar caurulēm vai elektriskajiem kabeļiem un ir jāņem paraugu serdes no šīs teritorijas. Šādu iekārtu izvietojums ir rūpīgi jāplāno, ņemot vērā paraugu seržu urbšanas vietas nākotnē. Ieteicams atstāt dažas vietas ar izmēriem aptuveni 200 × 300 mm, kur nav kabeļu vai cauruļu vai kur caurules atrodas pietiekošā dziļumā, lai netiktu sabojātas paraugu seržu ņemšanas laikā.

3.2. Skaņas absorbēšanas koeficients

Skaņas absorbēšanas koeficientu (tās parasto izplatību) mēra ar pilnās pretestības caurules metodi, lietojot ISO/DIS 10534 noteikto procedūru "Akustika. Skaņas absorbēšanas koeficienta un pilnās pretestības noteikšana ar caurules metodi".

Attiecībā uz testa paraugiem ievēro tās pašas prasības, kādas ir attiecībā uz atlikušo daudzumu saturu (skatīt 3.1. iedaļu).

Skaņas absorbēšanas līmeni mēra diapazonā no 400 līdz 800 Hz un no 800 līdz 1600 Hz (vismaz trešdaļoktāvas vidus frekvenču joslā) un maksimālas vērtības nosaka abiem šiem frekvenču diapazoniem. Tad no šīm vērtībām aprēķina visām pārbaužu serdēm vidējo lielumu, lai iegūtu kopējo rezultātu.

3.3. Tilpuma makrostruktūras mērījums

Šī standarta nolūkā struktūras biezuma mērījumus veic vismaz 10 vietās, kas vienmērīgi izvietotas gar izmēģinājumu joslas riteņu sliedēm un aprēķina vidējo vērtību, lai salīdzinātu ar noteikto mazāko struktūras biezumu. Šīs procedūras aprakstu skatīt standarta ISO/DIS 10844 projekta F pielikumā.

4. STABILTĀTE LAIKĀ UN UZTURĒŠANA

4.1. Novecošanas ietekme

Kā tas ir daudzu citu segumu gadījumā, paredzams, ka riepu/ceļa trokšņu līmeņi, kas tiks izmērīti uz trases seguma var nedaudz pieaugt pirmo sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā pēc trases uzbūvēšanas.

Segums iegūs nepieciešamās īpašības ne ātrāk kā četras nedēļas pēc tā uzklāšanas.

Seguma stabilitāti laikā galvenokārt nosaka pa to braucošo transportlīdzekļu ietekme. To periodiski testē kā noteikts 1.5. iedaļā.

4.2. Seguma uzturēšana

Birstošas daļiņas vai putekļi, kas var būtiski samazināt struktūras efektīvo biezumu, jānotīra no seguma. Valstīs ar ziemas klimatu ledus kārtas noņemšanai dažkārt lieto sāli. Sāls var ietekmēt segumu uz laiku vai pat pastāvīgi tādā veidā, ka var palielināt skaņas līmeni un tāpēc tās lietošana nav ieteicama.

4.3. Izmēģinājumu teritorijas seguma atjaunošana

Ja ir nepieciešams atjaunot izmēģinājumu trases segumu, tad nav nepieciešams atjaunot vairāk kā tikai izmēģinājumu joslu (3 m platumā, 1. attēls), kur brauc transportlīdzekļi ar noteikumu, ka izmēģinājumu teritorija ārpus šīs joslas atbilda dobumu tilpuma vai skaņas absorbcijas prasībai tad, kad tā tika mērīta.

5. SEGUMA UN UZ TĀ VEIKTO TESTU DOKUMENTĀCIJA

5.1. Trases seguma dokumentācija

Dokumentā, kurā aprakstīts trases segums, jāsniedz šāda informācija:

a) izmēģinājumu trases atrašanās vieta;

b) saistvielas veids, tās cietība, pildvielas veids, betona ("DR") maksimālais teorētiskais blīvums, nodilstošā slāņa biezums un pildvielu izlīdzinājuma līkne, ko nosaka pēc paraugu serdēm no izmēģinājumu trases seguma;

c) blīvēšanas veids (piem., veltņa veids, tā masa, blīvēšanas reižu skaits);

d) maisījuma temperatūra, apkārtējā gaisa temperatūra un vēja ātrums trases seguma klāšanas laikā;

e) datums, kad segums tika uzklāts un atbildīgais būvuzņēmējs;

f) visu vai vismaz pēdējā testa rezultāti, ieskaitot:

i) dobumu tilpums katrā parauga serdē;

ii) vietas izmēģinājumu teritorijā, kurās tika ņemtas paraugu serdes dobumu tilpuma mērījumiem;

iii) katras parauga serdes skaņas absorbēšanas koeficients (ja tika mērīts). Norādīt mērījumu rezultātus katrai parauga serdei un katram frekvenču diapazonam, kā arī kopējo vidējo rezultātu;

iv) vietas izmēģinājumu teritorijā, kurās tika ņemtas paraugu serdes skaņas absorbēšanas līmeņa mērījumiem;

v) struktūras biezums, ieskaitot pārbaužu skaitu un standarta atkāpes;

vi) iestāde, kas atbildīga par i) un iii) punktos minēto testu veikšanu un izmantoto iekārtu veids;

vii) testa(-u) veikšanas datums un datums, kad paraugu serdes tika ņemtas no trases seguma.

5.2. Transportlīdzekļu trokšņu līmeņa testu, kas veiktas uz seguma, dokumentācija

Dokumentā, kurā aprakstīts transportlīdzekļu trokšņu līmeņa tests(-i), jānorāda, vai tika izpildītas visas prasības. Jāizdara norāde uz dokumentu atbilstīgi 5.1. iedaļas prasībām.

10. NODAĻA

DIVRITEŅU UN TRĪSRITEŅU MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU SAKABES IERĪCES

PIELIKUMS UN PAPILDINĀJUMI

| | lappuse |

I PIELIKUMS | Divriteņu un trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu sakabes ierīces … | 432 |

1. papildinājums | Divriteņu un trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu lodveida šarnīrsavienojumu ierīces … | 437 |

2. papildinājums | … | 439 |

3. papildinājums | … | 440 |

4. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz piekabju, kuras velk divriteņu vai trīsriteņu mehāniskā transportlīdzekļa tips, sakabes ierīcēm … | 441 |

5. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz piekabju, kuras velk divriteņu vai trīsriteņu mehāniskā transportlīdzekļa tips, sakabes ierīcēm … | 442 |

I PIELIKUMS

DIVRITEŅU UN TRĪSRITEŅU MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU SAKABES IERĪCES

1. DARBĪBAS JOMA

1.1. Šis I pielikums attiecas uz sakabes ierīcēm divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļiem un šo ierīču pievienošanu minētajiem transportlīdzekļiem.

1.2. Šajā pielikumā minētas prasības, kuras jāizpilda divriteņu un trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu sakabes ierīcēm, lai

- nodrošinātu savietojamību, kad mehāniskos transportlīdzekļus savieno ar dažādu tipu piekabēm,

- nodrošinātu transportlīdzekļu drošu sakabi jebkuros lietošanas apstākļos,

- nodrošinātu drošas savienošanas un atvienošanas procedūras.

2. DEFINĪCIJAS

2.1. "Mehānisko transportlīdzekļu sakabes ierīces" ir visas daļas un ierīces, kas piestiprinātas transportlīdzekļu rāmjiem, virsbūves nesošajām daļām un šasijām, ar kuru palīdzību tiek savienoti velkošie un velkamie transportlīdzekļi.

Tajos iekļauj arī noņemamas vai nenoņemamas daļas iepriekšminēto sakabes ierīču pievienošanai, noregulēšanai vai darbībai.

2.1.1. "Jūgierīces lodgalvas un jūgkronšteini" ir mehānisko transportlīdzekļu sakabes ierīces, kurās izmantots lodveida elements un kronšteins un kuras paredzētas pievienošanai pie piekabes ar sakabes galvas palīdzību.

2.1.2. Sakabes galvas, kas minētas 2.1.1. iedaļā ir mehāniskas sakabes ierīces uz piekabju jūgstieņiem, kas paredzētas pievienošanai pie mehānisko transportlīdzekļu jūgierīču lodgalvām.

3. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

3.1. Divriteņu un trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu sakabes ierīces jāizgatavo un jāpiestiprina atbilstoši labai inženiertehniskajai praksei un tām jābūt drošām darbībā.

3.2. Sakabes ierīces jāprojektē un jāizgatavo tā, lai normāli ekspluatējot, atbilstoši apkopjot un savlaicīgi nomainot nolietojušās detaļas, tās turpinātu apmierinoši funkcionēt.

3.3. Katra sakabes ierīce jāpapildina ar uzstādīšanas un ekspluatācijas instrukciju, kurā ir pietiekoša informācija kompetentai personai, kas šo sakabes ierīci piestiprina transportlīdzeklim un kura izskaidro, kā pareizi lietot šo sakabes ierīci. Instrukcijām jābūt tās dalībvalsts oficiālajā vai oficiālajās valodās, kuras tirgū šī sakabes ierīce tiks piedāvāta.

3.4. Materiāli, kurus drīkst lietot sakabes ierīču izgatavošanā, ir tie, kuru parametri, kas būtiski pieteikuma saņemšanai, ir noteikti standartā vai tie, kuriem īpašības ir minētas pieteikuma dokumentācijā.

3.5. Visām sakabes ierīces daļām, kuru bojājuma gadījumā transportlīdzekļi var atdalīties viens no otra, jābūt izgatavotām no tērauda.

Var lietot arī citus materiālus ar noteikumu, ka ražotājs ir pierādījis to līdzvērtību tehniskajam dienestam.

3.6. Visiem savienojumiem jābūt projektētiem labai mehāniskai sakabei, un to noslēgtais stāvoklis jānodrošina vismaz ar pirmo reizi.

3.7. Principā jūgierīču lodgalvas jālieto divriteņu un trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem atbilstoši 1. papildinājuma 1. attēlam. Trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu gadījumā jāizvēlas un jānoregulē tāds savienojuma veids, kas nodrošinamaksimālu savietojamību ar vairākiem piekabju tipiem. Var lietot ierīces, kas nav jūgierīču lodgalvas ar noteikumu, ka tās atbilst 3.8. iedaļas noteikumiem un ka piekabju savietojamība un savstarpējā aizvietojamība nav nepieciešama vai iespējama (īpašās kombinācijas).

3.8. Sakabes ierīces jāprojektē tā, lai ekspluatācijas, novietojuma, kustības un stiprības gadījumā atbilstu 3.9., 3.10., 3.11., 4., 5. un 6. iedaļas prasībām.

3.9. Sakabes ierīces jāprojektē un jāpievieno tā, lai sasniegtu maksimālu drošību atbilstoši labai inženiertehniskajai praksei; tas attiecas arī uz savienojuma ekspluatāciju.

3.10. Transportlīdzekļu drošu sakabināšanu un atkabināšanu jābūt iespējams veikt vienai personai bez instrumentu palīdzības.

3.11. Atkabināmām sakabes ierīcēm jābūt tādām, lai tās ir iespējams viegli atkabināt ar rokām bez instrumentu palīdzības.

4. PRASĪBAS SAKABES IERĪČU NOVIETOJUMAM

4.1. Sakabes ierīcēm, kas piestiprinātas pie transportlīdzekļiem, jānodrošina netraucēta un droša ekspluatācija.

4.2. Jūgierīču lodgalvām, kas piestiprinātas pie transportlīdzekļiem, jāatbilst 1. papildinājuma 2. attēlā minētajiem ģeometriskajiem nosacījumiem.

4.3. Sakabes ierīces, kas nav jūgierīces lodgalva, savienojuma punkta augstumam jāatbilst piekabes jūgstieņa savienojuma punkta augstumam ± 35 mm diapazonā ar noteikumu, ka piekabe atrodas horizontālā stāvoklī.

4.4. Jūgkronšteina formai un izmēriem jāatbilst transportlīdzekļa ražotāja prasībām attiecībā uz stiprinājuma punktiem un visām nepieciešamajām papildus stiprinājuma ierīcēm.

4.5. Jāievēro transportlīdzekļa ražotāja prasības attiecībā uz sakabes ierīces tipu, piekabes pieļaujamo masu un pieļaujamo statisko vertikālo slodzi uz savienojuma punktu.

4.6. Piestiprinātā sakabes ierīce nedrīkst traucēt aizmugurējās transportlīdzekļa reģistrācijas zīmes redzamību, pretējā gadījumā jālieto sakabes ierīce, kuru var nomontēt bez speciāliem instrumentiem.

5. PRASĪBAS ŠARNĪRSAVIENOJUMIEM

5.1. Kad sakabes ierīce nav pievienota transportlīdzeklim, jābūt iespējamai šādai šarnīrsavienošanai:

5.1.1. Brīvā vertikālā soļa leņķis ir 20° virs horizontālās centra līnijas un zem tās visos horizontālās rotācijas leņķos līdz vismaz 90° katrā sakabes ierīces gareniskās centra līnijas pusē.

5.1.2. Visos horizontālās rotācijas leņķos līdz 90° katrā sakabes ierīces gareniskās centra līnijas pusē jābūt vertikālās centra līnijas brīvās aksiālās rotācijas 25° leņķim (trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu gadījumā) vai 40° leņķim (divriteņu mehānisko transportlīdzekļu gadījumā).

5.2. Visos horizontālās rotācijas leņķos jābūt iespējamām šādām šarnīrsavienojumu leņķu kombinācijām:

divriteņu mehānisko transportlīdzekļu gadījumā, izņemot gadījumu, ja sakabes ierīci lieto ar vienriteņa piekabēm, kas sasveras kopā ar divriteņu mehānisko transportlīdzekli:

- ± 15° vertikālais solis ar ± 40° aksiālo rotāciju,

- ± 30° aksiālā rotācija ar ± 20° vertikālo soli;

trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu vai kvadriciklu gadījumā:

- ± 15° vertikālais solis ar ± 25° aksiālo rotāciju,

- ± 10° aksiālā rotācija ar ± 20° vertikālo soli.

5.3. Jābūt iespējai savienot un atvienot lodveida šanīrsavienojumus, kad lodveida šarnīrsavienojuma gareniskā ass attiecībā pret jūgierīces lodgalvas un stiprinājuma centra līniju:

- horizontāli ir β = 60° pa labi vai pa kreisi

- vertikāli ir α = 10° uz augšu vai uz leju

- aksiāli pagriezta ir 10° pa labi vai pa kreisi.

6. PRASĪBAS STIPRĪBAI

6.1. Jāveic dinamiskā stiprības tests (izturības tests).

6.1.1. Izturības testu veic mainīgu aptuveni sinusoidālu slodzi un slodzes ciklu skaitu, kas atkarīgs no materiāla. Veicot testu nedrīkst rasties plaisas, lūzumi vai citi ārēji redzami bojājumi vai jebkādas pārmērīgas pastāvīgas deformācijas, kas varētu ietekmēt sakabes ierīces apmierinošu darbību.

6.1.2. Dinamiskā testa slodzes bāze ir turpmāk minētā D vērtība. Statisko vertikālo slodzi ņem vērā testa slodzes virziena attiecībā pret horizontālo plakni gadījumā, kas atkarīgs no savienojuma punkta novietojuma un pieļaujamās statiskās vertikālās slodzes uz šo punktu.

D = g ×

kN

,

kur

T = tehniski pieļaujamā velkošā transportlīdzekļa maksimālā masa tonnās

R = tehniski pieļaujamā piekabes maksimālā masa tonnās

g = paātrinājums gravitācijas ietekmē (tiek pieņemts, ka g = 9,81 m/s2)

6.1.3. D un S raksturīgākās vērtības, kuras jāņem par pamatu testam, ir norādītas ražotāja EK tipa apstiprinājuma pieteikumā, kur S ir pieļaujamā maksimālā statiskā vertikālā slodze kilogramos uz savienojuma punktu.

6.2. Testa procedūras

6.2.1. Dinamiskajos testos sakabes ierīces eksemplārs jānovieto atbilstošā izmēģinājumu iekārtā ar atbilstošām spēka pielikšanas iespējām tā, lai tas netiktu pakļauts citiem papildus spēkiem vai kustībām, kas nav konkrētais testa spēks. Mainīgo pārbaužu gadījumā pieliktā spēka virziens nedrīkst atšķirties vairāk par ± 1° no norādītā virziena. Lai izvairītos no citu spēku un momentu iedarbības uz eksemplāru, var būt nepieciešams pielietot vienu savienojumu spēka pielikšanas punktā un otru savienojumu atbilstošā attālumā.

6.2.2. Testa frekvence nedrīkst pārsniegt 35 Hz. Izvēlētajai frekvencei jābūt labi nodalītai no veicamās testa rezonanses frekvencēm, ieskaitot pašas testējamās ierīces frekvenci. Slodzes ciklu skaitam uz sakabes ierīcēm, kas izgatavotas no tērauda, jābūt 2 × 106. Augstāks slodzes ciklu skaits var būt nepieciešams to sakabes ierīču testam, kuras izgatavotas no citiem materiāliem. Parasti plaisu tests jāveic saskaņā ar krāsu caurlaidības metodi; ir pieļaujamas arī citas līdzvērtīgas procedūras.

6.2.3. Testējamās sakabes ierīces parasti piestiprina izmēģinājumu iekārtai cik vien iespējams stingri tādā pozīcijā, kādā tās tiks piestiprinātas transportlīdzeklim. Stiprinājuma ierīcēm jābūt tām, kuras norādījis ražotājs vai pieteikuma iesniedzējs un tām jābūt tām, kuras paredzētas piestiprināšanai transportlīdzeklim un/vai tām ir identiskie mehāniskie parametri.

6.2.4. Vēlams, ka sakabes ierīces testē reālajos lietošanas apstākļos. Pēc ražotāja ieskata un vienojoties ar tehnisko dienestu, elastīgās detaļas var tikt neitralizētas, ja tas ir nepieciešams testa procedūras vajadzībām un ja nepastāv iespēja, ka testa rezultāts tiks pārmērīgi ietekmēts.

Elastīgās detaļas, kuras ir acīmredzami pārkarsētas šīs paātrinātās testa procedūras laikā, var apmainīt testa laikā.

Testa slodzes var piemērot ar īpašu bezatsperu ierīču palīdzību.

Sakabes ierīces, kas iesniegtas testam, jāpapildina ar visu to informāciju par šo ierīču konstrukciju īpatnībām, kas var ietekmēt stiprību (piemēram, elektrisko kabeļu spraudligzdas, visi marķējumi utt.). Tests beidzas pie stiprinājuma vai montāžas punktiem. Transportlīdzekļa ražotājam jāparāda testa ziņojumā un jānodrošina jūgierīces lodgalvas ģeometriskais novietojums un sakabes ierīces stiprinājuma punkti attiecībā pret atskaites līniju.

Izmēģinājumu stendā jāatkārto stiprinājuma punktu visas relatīvās pozīcijas attiecībā pret atskaites līniju kā parādīts 2. papildinājumā, par kuriem velkošā transportlīdzekļa ražotājs sniedz visu nepieciešamo informāciju jūgierīces ražotājam.

6.3. Jūgierīču lodgalvu un jūgkronšteinu tests

6.3.1. Izmēģinājumu stendam piestiprinātā ierīce ir pakļauta dinamiskajam testam ar mainīga sprieguma stiepes pārbaudes mehānismu (piemēram, ar rezonanses impulsģeneratoru).

Testa slodzei jābūt ar mainīgu spēku un tā jāpieliek jūgierīces lodgalvai 15° ± 1° leņķī, kā parādīts 2. papildinājuma 3. un 4. attēlā. Ja lodgalvas centrs atrodas virs līnijas, kas ir paralēla ar atskaites līniju, kā parādīts 2. papildinājuma 5. attēlā un uz kuras atrodas augstākais no tuvākajiem sakabes ierīces stiprinājuma punktiem, tests jāveic α = - 15° ± 1° leņķī (2. papildinājuma 3. attēls). Ja lodgalvas centrs atrodas zem līnijas, kas ir paralēla ar atskaites līniju, kā parādīts 2. papildinājuma 5. attēlā un uz kuras atrodas augstākais no tuvākajiem sakabes ierīces stiprinājuma punktiem, tests jāveic α = + 15° ± 1° leņķī (2. papildinājuma 4. attēls). Šis leņķis ir izvēlēts, lai ņemtu vērā vertikālo statisko un dinamisko slodzi. Šī testa metode ir piemērojama tikai pieļaujamajās statiskās slodzes gadījumā, kas ir ne vairāk kā

S =

Ja statiskā slodze virs

S =

tiek prasīta, tad testa leņķi jāpalielina līdz 20°.

Dinamisko testu jāveic ar šādu testa spēku:

Fres = ± 0,6 D

6.3.2. Viengabala jūgierīču lodgalvas, ieskaitot ierīces ar savstarpēji neaizvietojamām nomontējamām lodgalvām un jūgkronšteiniem ar savstarpēji aizvietojamām lodgalvām, kuras var nomontēt (izņemot lodgalvas uz vienota balsta), testē atbilstīgi 6.3.1. iedaļas prasībām.

6.3.3. Jūgkronšteina, kuru var lietot kopā ar dažādām lodgalvām, testu veic atbilstīgi Direktīvas 94/20/EK VI pielikuma 4.1.6. iedaļas prasībām (OV L 195, 29.7.1994., 1. lpp.).

6.4. Testēšanas prasības, kas minētas 6.3.1.iedaļā, ir piemērojamas arī citām sakabes ierīcēm, kuras nav jūgierīču lodgalvas.

7. SAKABES GALVAS

7.1. Pamattests ir izturības tests ar mainīgu testa spēku un statisko testu (celšanas testu) katram ierīces eksemplāram.

7.2. Dinamisko testu var veikt atbilstošai jūgierīces lodgalvai, kurai ir pietiekoša stiprība. Sakabes galva un lodveida šarnīrsavienojums uz izmēģinājumu iekārtas jānovieto tā, kā norādījis ražotājs un tādā veidā, kas atbilst to stiprinājumam pie transportlīdzekļa. Jānovērš iespēja, ka uz ierīces eksemplāru bez testa spēka darbojas citi papildus spēki.

Testa spēku jāpieliek līnijas virzienā, kas iet caur lodgalvas centru un tas jāsagāž slīpi uz leju un atpakaļ 15° leņķī (skatīt 3. papildinājuma 6. attēlu). Ierīces eksemplāra izturības tests jāveic ar šādu testa spēku:

Fres = ± 0,6 D

7.3. Jāveic arī statiskā celšanas tests (skatīt 3. papildinājumu, 7. attēlu). Testējamajai jūgierīces lodgalvai jābūt

49 − 0+ 0,13 mm

diametram, lai imitētu nodilušu jūgierīces lodgalvu. Cēlējspēks FA ātri un laideni jāpalielina līdz

g ×

vērtībai un jāsaglabā 10 sekundes, kur

C = piekabes masa tonnās (slodžu uz piekabes asīm summa, kad tā pārvadā maksimālo pieļaujamo kravu).

7.4. Ja lieto sakabes ierīces, kas nav lodveida šarnīrsavienojumi, testē sakabes galvu atbilstīgi attiecīgajām Direktīvas 94/20/EK prasībām.

8. MARĶĒJUMS

Sakabes ierīces jāmarķē atbilstīgi Direktīvas 94/20/EK būtiskajām prasībām.

1. papildinājums

Divriteņu un trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu lodveida šarnīrsavienojumu ierīces

Lodveida šarnīrsavienojuma sistēmas lietošana piekabēm neliedz izmantot citas sistēmas (piemēram, kardānsavienojumus); tomēr, ja lieto šarnīrsavienojuma sistēmu, tad šai sistēmai jāatbilst 1. attēlā noteiktajām specifikācijām

+++++ TIFF +++++

1. attēls

1) Savienojošais rādiuss starp lodi un kaklu ir tangenciāls gan pret kaklu, gan arī pret zemāko horizontālo jūgierīces lodgalvas virsmu.

2) Skatīt ISO/R 468 un ISO 1302; raupjuma numurs N9 attiecas uz Ra vērtību 6,3 μm.

+++++ TIFF +++++

Atstarpes jūgierīces lodgalvām

2. papildinājums

Testa spēka virziens ir parādīts jūgierīces lodgalvas ar jūgkronšteinu piemērā. (Uz līdzības pamata piemērojams citām sakabes sistēmām)

+++++ TIFF +++++

3. papildinājums

+++++ TIFF +++++

6. attēls

+++++ TIFF +++++

7. attēls

4. papildinājums

+++++ TIFF +++++

5. papildinājums

+++++ TIFF +++++

11. NODAĻA

DROŠIBAS JOSTU STIPRINĀJUMI UN DROŠĪBAS JOSTAS TRĪSRITEŅU MOPĒDIEM, TRICIKLIEM UN KVADRICIKLIEM AR VIRSBŪVI

PIELIKUMU SARAKSTS

| | lappuse |

I PIELIKUMS | Definīcijas … | 444 |

II PIELIKUMS | Efektīvas stiprinājumu vietas … | 452 |

III PIELIKUMS | Procedūras, kas jāievēro, lai noteiktu H punkta pozīciju un esošo sēdekļa atzveltnes slīpuma leņķi un lai pārbaudītu to saistību ar R punkta pozīciju un paredzēto sēdekļa atzveltnes slīpuma leņķi … | 454 |

Papildinājums | Trīsdimensiju manekena detaļas … | 457 |

IV PIELIKUMS | Vilkšanas ierīce … | 459 |

V PIELIKUMS | | |

1. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz drošības jostu stiprinājumiem, kas paredzēti trīsriteņu mopēdu, triciklu vai kvadriciklu ar virsbūvi tipiem … | 461 |

2. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz drošības jostu stiprinājumiem, kas paredzēti trīsriteņu mopēdu, triciklu vai kvadriciklu ar virsbūvi tipiem … | 462 |

VI PIELIKUMS | Prasības drošības jostām … | 463 |

1. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz drošības jostu tipiem, kas paredzēti trīsriteņu mopēdiem, tricikliem vai kvadricikliem ar virsbūvi … | 464 |

2. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz drošības jostu tipiem, kas paredzēti trīsriteņu mopēdiem, tricikliem vai kvadricikliem ar virsbūvi … | 465 |

3. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz trīsriteņu mopēdu, triciklu vai kvadriciklu ar virsbūvi tipu aprīkošanu ar drošības jostām … | 466 |

4. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz trīsriteņu mopēdu, triciklu vai kvadriciklu ar virsbūvi tipu aprīkošanu ar drošības jostām … | 467 |

I PIELIKUMS

1. DEFINĪCIJAS

Šajā nodaļā:

1.1. "transportlīdzekļa tips attiecībā uz tā drošības jostu stiprinājumiem" ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos, kā šie: transportlīdzekļa vai sēdekļa korpusa detaļu, kurām ir piemontēti stiprinājumi, izmēri, formas un materiāli;

1.2. "drošības jostu stiprinājumi" ir transportlīdzekļa, sēdekļa korpusa daļas vai citas transportlīdzekļa daļas, pie kurām jāpiestiprina drošības jostas;

1.3. "siksnas vadotne" ir ierīce, kas izmaina siksnas stāvokli attiecībā pret drošības jostas komplekta lietotāju;

1.4. "efektīvs stiprinājums" ir punkts, kuru lieto, lai atbilstoši 4. iedaļas prasībām standartveidā noteiktu drošības jostas katras daļas atrašanās leņķi attiecībā pret tās lietotāju, t.i. punktu, kur jāpiestiprina siksna, lai ieņemtu stāvokli, kas ir identisks paredzētajai jostas pozīcijai, kad tā tiek lietota, un kurš var atbilst vai neatbilst esošajam stiprinājumam saskaņā ar piederumu konfigurāciju, kas paredzēti jostas piestiprināšanai punktā, kur tas ir piemontēts stiprinājumam;

1.4.1. piemēram:

1.4.1.1. ja drošības jostai ir nekustīga daļa, kas ir piestiprināta zemākajam stiprinājumam, neatkarīgi no tā, vai tas ir statisks vai brīvi rotē, efektīvs stiprinājums visām sēdekļa regulēšanas pozīcijām ir tas punkts, kur siksna ir piestiprināta šai nekustīgajai daļai;

1.4.1.2. ja ir reversmehānisms, kurš piestiprināts transportlīdzekļa vai sēdekļa korpusam, tad reversmehānisma viduspunktu tajā punktā, kuru veido siksnas gali jostas lietotāja pusē, uzskata par efektīvu stiprinājumu; siksnai jābūt taisnā līnijā starp efektīvo jostas stiprinājumu un tās lietotāju;

1.4.1.3. ja josta tieši saista tās lietotāju ar inerces spoli, kas piestiprināts transportlīdzekļa vai sēdekļa korpusam bez starpposma virziena reversmehānisma, tad par efektīvo stiprinājumu pieņem jostas inerces spoles ass krustojuma punktu ar plakni, kas iet caur siksnas vidusasi uz spoles.

1.5. "grīda" ir transportlīdzekļa virsbūves zemākā daļa, kas savieno šī transportlīdzekļa sienas. Šajā nozīmē grīda ir arī ribas, izvirzīti presējumi un visi citi stiprības elementi, arī tie, kas atrodas zem grīdas tādi, kā šķērši un sijas.

1.6. "sēdeklis" ir konstrukcija, kas kopā ar pārvalku veido vai neveido vienotu struktūru ar transportlīdzekļa virsbūvi, un kas nodrošina sēdvietu vienam pieaugušam cilvēkam; šajā terminā ir iekļauts gan individuāls sēdeklis, gan arī sola daļa, kas atbilst sēdvietas stāvoklim.

1.7. "sēdekļu grupa" ir vai nu sēdekļi solu veidā, vai atsevišķi sēdekļi, kas novietoti blakus (t.i. tādā veidā, ka viena sēdekļa priekšējie stiprinājumi ir vienā rindā ar otra sēdekļa stiprinājumiem vai uz priekšu no otra sēdekļa aizmugurējiem stiprinājumiem un vienā rindā ar otra sēdekļa stiprinājumiem vai aiz otra sēdekļa priekšējiem stiprinājumiem) un nodrošina vienu vai vairākas sēdvietas pieaugušiem cilvēkiem.

1.8. "sols" ir konstrukcija kopā ar pārvalku, kas nodrošina vismaz divas sēdvietas pieaugušiem cilvēkiem.

1.9. "saliekamais sēdeklis" ir papildsēdeklis, kas paredzēts neregulārai lietošanai un parasti ir salocītā stāvoklī.

1.10. "sēdekļa tips" ir sēdekļu kategorija, kas būtiski neatšķiras tādos aspektos, kā:

1.10.1. sēdekļa korpusa forma, izmēri un tā izgatavošanā izmantotie materiāli;

1.10.2. regulēšanas sistēmu un visu bloķēšanas sistēmu tipi un izmēri;

1.10.3. drošības jostu stiprinājumu pie sēdekļiem, sēdekļu stiprinājumu un citu būtisko transportlīdzekļa virsbūves daļu tipi un izmēri.

1.11. "sēdekļa stiprinājums" ir sistēma pilnīgai sēdekļa piestiprināšanai pie transportlīdzekļa virsbūves, ieskaitot visas būtiskās transportlīdzekļa virsbūves daļas.

1.12. "regulēšanas sistēma" ir ierīce, kura ļauj sēdekļa daļas regulēt, lai izveidotu sēdvietas stāvokli, kas ir pielāgots pasažiera ķermeņa formai. Šāda regulēšanas ierīce var īpaši pieļaut:

1.12.1. sēdekļa regulēšanu garenvirzienā;

1.12.2. sēdekļa vertikālo regulēšanu;

1.12.3. sēdekļa leņķisko regulēšanu.

1.13. "aizsargātā telpa" ir telpa, kurā aizsargtelpā esošo ekranējošo telpu kopējais laukums ir vismaz 800 cm2.

1.14. "aizsargtelpa" ir sēdekļa priekšā esoša telpa un atrodas:

- starp divām horizontālām plaknēm, no kurām viena iet caur H punktu, kā noteikts 1.17. iedaļā, bet otra ir 400 mm augstumā virs šī punkta;

- starp vertikālām garenplaknēm, kas ir simetriskas attiecībā pret H punktu un atrodas 400 mm attālumā viena no otras;

- aiz vertikālās šķērsplaknes, kas ir 1,30 m attālumā no H punkta.

Ikvienā konkrētajā vertikālajā šķērsplaknē tādu nepārtrauktu virsmu kā, piemēram, ja 165 mm diametra lode tiek projicēta horizontālā garenvirzienā un iet cauri ikvienam dotajam punktam šajā zonā un cauri lodes centram, bet šajā aizsargtelpā nav apertūras, caur kuru šo lodi var projicēt, sauc par "ekranēto telpu".

1.15. "pārvietošanas sistēma" ir ierīce, kas ļauj sēdeklim vai vienai no tā daļām kustēties vai rotēt bez neviena fiksēta starpstāvokļa, lai atvieglotu piekļuvi telpai, kas atrodas aiz konkrētā sēdekļa.

1.16. "bloķēšanas sistēma" ir ierīce, kas notur sēdekli un tā daļas ikvienā lietošanas stāvoklī un kura ietver mehānismus sēdekļa atzveltnes bloķēšanai attiecībā pret sēdekli un sēdekli attiecībā pret transportlīdzekli.

1.17. "H punkts" ir atskaites punkts kā definēts III pielikuma 1.1. iedaļā un noteikts atbilstīgi šajā pielikumā aprakstītajai procedūrai.

1.18. "H1 punkts" ir atskaites punkts, kas atbilst 1.17. iedaļā minētajam H punktam un kurš ir noteikts visiem sēdekļa lietošanas normālajiem stāvokļiem.

1.19. "R punkts" ir sēdekļa atskaites punkts, ka definēts III pielikuma 1.2. iedaļā.

1.20. "atskaites līnija" ir taisna līnija, kā definēts III pielikuma 3.4. iedaļā.

1.21. "L1 un L2 punkts" ir zemākie efektīvie stiprinājumi.

1.22. "C punkts" ir punkts, kas atrodas 450 mm vertikāli virs R punkta. Tomēr, ja 1.24. iedaļā definētais attālums S nav mazāks kā 280 mm un ja ražotājs lieto citu līdzvērtīgu formulu, tad, saskaņā ar formulu BR = 260 mm + 0,8 S, kas norādīta 4.3.3. iedaļā, vertikālajam attālumam starp C un R jābūt 500 mm.

1.23. "α1 un α2" leņķi attiecīgi ir leņķi, kurus veido horizontāla plakne un plaknes, kas ir perpendikulāras transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei un iet caur punktu H1 un punktiem L1 un L2.

1.24. "S" ir attālums milimetros starp efektīvo augšējo stiprinājumu un atskaites līniju P, kas ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, kā definēts šādi:

1.24.1. ja sēdvietas atrašanās vietu precīzi nosaka sēdekļa forma, plakne P ir šī sēdekļa vidusplakne;

1.24.2. ja sēdvietas atrašanās vieta nav precīzi noteikta:

1.24.2.1. plakne P attiecībā pret transportlīdzekļa vadītāju ir tā, kura ir paralēla ar transportlīdzekļa garenisko vidusplakni, kad tā vertikāli iet cauri stūresrata vai stūres centram tā viduspozīcijā, ja tas ir regulējams, un uzskatāma par esošu vienā plaknē ar stūresrata loka plakni;

1.24.2.2. priekšējā pasažiera sēdekļa plakne P ir simetriska vadītāja sēdekļa plaknei P;

1.24.2.3. plakne P aizmugures sānu sēdvietai ir tā, kuru norādījis transportlīdzekļa ražotājs ar noteikumu, ka tiek ievēroti šādi attālumu ierobežojumi A starp transportlīdzekļa garenisko vidusplakni un plakni P:

- A nav mazāks kā 200 mm, ja sols ir projektēts tikai diviem pasažieriem,

- A nav mazāks kā 300 mm, ja sols ir projektēts vairāk kā diviem pasažieriem.

2. VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

2.1. Drošības jostu stiprinājumus jāprojektē, jāizgatavo un jāuzstāda tā, lai:

2.1.1. ļautu iemontēt atbilstošu drošības jostu. Priekšējo izņemamo sēdekļu stiprinājumiem jāļauj lietot tādas jostas, kurām ir inerces spole un reversmehānisms, kas liek jostai atgriezties atpakaļ pie augšējā stiprinājuma, jo īpaši ņemot vērā stiprinājumu izturības parametri, ja vien ražotājs nepiegādā transportlīdzekli, kas aprīkots ar citu tipu jostām ar inerces spolēm. Ja stiprinājumi ir piemēroti tikai konkrētu tipu jostām, šie tipi jānorāda V pielikuma 1. papildinājumā minētajā dokumentā;

2.1.2. samazinātu jostas slīdēšanas iespēju, kad jostu pareizi lieto;

2.1.3. līdz minimumam samazinātu siksnas nodiluma iespēju, kas rodas saskares rezultātā ar transportlīdzekļa vai sēdekļa korpusa nekustīgajām asajām daļām;

2.1.4. normālos lietošanas apstākļos transportlīdzeklis atbilstu šīs nodaļas prasībām;

2.1.5. ja stiprinājumiem ir citi stāvokļi, kas paredzēti tam, lai ļautu personām iekāpt transportlīdzeklī un lai aizsargātu tā pasažierus, tad šīs direktīvas specifikācijas attiecas uz stiprinājumiem to efektīvajos fiksējošajos stāvokļos.

2.2. Drošības jostu stiprinājumi nav nepieciešami trīsriteņu mopēdiem vai kvadricikliem ar virsbūvi, kuru pašmasa nepārsniedz 250 kg. Ja tomēr šādi transportlīdzekļi ir aprīkoti ar stiprinājumiem, minētajiem stiprinājumiem jāatbilst šīs nodaļas prasībām.

3. MAZĀKAIS JOSTU STIPRINĀJUMU SKAITS

3.1. Priekšējiem sēdekļiem jānodrošina divi zemākie un viens augstākais stiprinājums. Tomēr, divi zemākie stiprinājumi ir uzskatāmi par pietiekošiem priekšējo vidējo sēdekļu uzstādīšanas gadījumā, ja ir citi priekšējie sēdekļi un ja priekšējais stikls atrodas ārpus atskaites zonas, kā definēts Direktīvas 74/60/EEK II pielikumā. Priekšējo stiklu uzskata par stiprinājumu atskaites zonu veidojošu daļu, ja tam jānonāk statiskā saskarē ar ierīci, kas paredzēta testēšanai atbilstīgi Direktīvas 74/60/EEK par mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari [1] II pielikumā aprakstītajai metodei..

3.2. izņemamajiem sēdekļiem jānodrošina divi zemākie stiprinājumi un viens augstākais stiprinājums.

3.3. izņemot saliekamos sēdekļus, kuriem nav nepieciešami stiprinājumi, visiem pārējiem uz priekšu vērstajiem sēdekļiem jānodrošina vismaz divi zemākie stiprinājumi.

3.4. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar stiprinājumiem saliekamajiem sēdekļiem, tad minētajiem stiprinājumiem jāatbilst šīs nodaļas prasībām.

4. DROŠĪBAS JOSTU NOVIETOJUMS

(skatīt II pielikumu, 1. attēlu)

4.1. Vispārīgi

4.1.1. Ikvienas jostas stiprinājumus var pievienot transportlīdzekļa vai sēdekļa korpusam, vai arī jebkurai citai transportlīdzekļa daļai, vai arī var sadalīt starp visiem šiem novietojumiem.

4.1.2. Minētais stiprinājums var ietvert divu blakusesošu jostu galus ar noteikumu, ka tiek izpildītas testa prasības.

4.2. Zemāko efektīvo stiprinājumu novietojums

4.2.1. Leņķiem α1 un α2 jāatrodas starp 30° un 80° visos parastajos sēdekļa lietošanas novietojumos.

4.2.2. Ja aizmugurējie soli un regulējamie sēdekļi ir apgādāti ar regulēšanas sistēmu, kā noteikts 1.12. iedaļā, un to atzveltnes leņķis ir mazāks par 20° (skatīt II pielikuma 1. attēlu), leņķi α1 un α2 var būt mazāki par 4.2.1. iedaļā noteiktajām mazākajiem lielumiem ar noteikumu, ka tie nav mazāki kā 20° ikvienā no parastajiem sēdekļa lietošanas novietojumiem.

4.2.3. Attālums starp divām vertikālām plaknēm, kas paralēlas transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei un iet caur katru no minētās jostas diviem zemākajiem efektīvajiem stiprinājumiem L1 un L2, nedrīkst būt mazāks kā 350 mm. Sēdekļa gareniskajai vidus plaknei jāiet cauri punktiem L1 un L2 ne mazāk kā 120 mm attālumā no šiem punktiem.

4.3. Augstāko efektīvo stiprinājumu novietojums

(skatīt II pielikumu, 2. attēlu)

4.3.1. Ja tiek lietota siksnas vadotne vai līdzīga ierīce, kas ietekmē augstākā efektīvā stiprinājuma novietojumu, tad tās novietojumu nosaka standartveidā izvērtējot stiprinājumu novietojumu, kad siksnas centrālā garenlīnija iet cauri punktu J1, kas secīgi definēts no R punkta caur šādiem trim segmentiem:

- RZ: atskaites līnijas segmentiem, kurus mēra no R punkta 530 mm uz augšu,

- ZX: segmentu, kas perpendikulārs transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei, mēra no Z punkta stiprinājuma virzienā un kura garums ir 120 mm,

- XJ1: segmentu, kas perpendikulārs plaknei, kuru definē RZ un ZX segmenti, un kuru mēra 60 mm no punkta X uz priekšu;

Punktu J2 nosaka pēc simetrijas ar punktu J1 tajā pat garenplaknē, kas vertikāli šķērso attiecīgajā sēdeklī novietotā manekena atskaites līniju (definēta 1.20. iedaļā).

4.3.2. Augšējam efektīvajam stiprinājumam jāatrodas zem plaknes FN, kas ir perpendikulāra sēdekļa gareniskajai vidusplaknei un veido 65° leņķi ar atskaites līniju. Aizmugurējiem sēdekļiem šo leņķi var samazināt līdz 60°. Plaknei FN jābūt novietotai tā, lai tā šķērsotu atskaites līniju punktā D, t.i., DR = 315 mm + 1.8 S.

Tomēr, ja S nepārsniedz 200 mm, DR = 675 mm.

4.3.3. Jostas augšējam efektīvajam stiprinājumam jāatrodas aiz plaknes FK, kas perpendikulāra sēdekļa gareniskajai vidusplaknei un šķērso atskaites līniju 120° leņķī punktā B, t.i., BR = 260 mm + S. Ja S nav mazāks kā 280 mm, ražotājs var izvēlēties lietot formulu BR = 260 mm + 0,8 S.

4.3.4. Vērtībai S jābūt ne mazākai kā 140 mm.

4.3.5. Augšējam efektīvajam stiprinājumam jāatrodas aiz vertikālās plaknes, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei un iet caur punktu R, kā parādīts II pielikuma diagrammā.

4.3.6. Jostas augšējam efektīvajam stiprinājumam jāatrodas virs horizontālās plaknes, kas iet caur punktu C, kā definēts 1.22. iedaļā.

4.3.7. Papildus 4.3.1. iedaļā minētajam augšējam stiprinājumam, var iemontēt citus augšējos efektīvos stiprinājumus, ja viens no nosacījumiem ir izpildīts:

4.3.7.1. papildus stiprinājumi atbilst 4.3.1. līdz 4.3.6. iedaļas prasībām;

4.3.7.2. augstākos stiprinājumus var lietot bez instrumentu palīdzības, tie atbilst 4.3.5. un 4.3.6. iedaļas prasībām un atrodas vienā no norādītajām vietām pārbīdot II pielikuma 1. attēlā minēto nodalīto telpu par 80 mm uz augšu vai leju vertikālā virzienā;

4.3.7.3. stiprinājums(-i) ir paredzēts(-i) četrpunktu drošības jostai un atbilst 4.3.6. iedaļā noteiktajām prasībām, ja tie atrodas aiz šķērsplaknes, kas iet caur atskaites līniju un:

4.3.7.3.1. ja ir viens stiprinājums, atrodas vietā, kas līdzīga diviem divskaldņiem, kas sasaistīti kopā ar vertikālām līnijām, kas iet caur punktiem J1 un J2, kā formulēts 4.3.1. iedaļā, kuru horizontālās sekcijas ir definētas II pielikuma 2. attēlā;

4.3.7.3.2. ja ir divi stiprinājumi, kuri atrodas vienā no diviem iepriekšminētajiem divskaldņiem ar noteikumu, ka neviens no stiprinājumiem neatrodas vairāk kā 50 mm attālumā no simetriskā sēdekļa, kas atrodas otrā pusē citam stiprinājumam, uz attiecīgā sēdekļa plaknes P (definēta 1.24. iedaļā)

5. STIPRINĀJUMU IZTURĪBA

5.1. Katram stiprinājumam jāspēj izturēt 6.3. un 6.4. iedaļā minētos testus. Paliekoša deformācija, ieskaitot daļēju stiprinājuma vai tā apkārtējā laukuma plīsumu, nerada problēmu, ja nepieciešamo spēku pieliek uz noteiktu laiku. Testa laikā jāievēro mazākie attālumi zemākajiem efektīvajiem stiprinājumiem, kā prasīts 4.2.3. iedaļā un jāievēro 4.3.6. un 4.3.7. iedaļā noteiktās prasības augstākajiem efektīvajiem stiprinājumiem.

5.2. Transportlīdzekļos, kuros šīs ierīces lieto pārvietošanas un bloķēšanas sistēmās, kas ļauj visiem pasažieriem izkāpt no transportlīdzekļa, joprojām jābūt iespējai iedarbināt šīs ierīces ar roku pēc tam, kad vilces spēks ir noņemts;

5.3. Stiprinājumu vītņoto urbumu izmēri

Stiprinājumu vītņoto urbumiem jābūt 7/16-20 UNF 2 B tipam atbilstīgi ISO standartam TR 1417.

5.4. Ja ražotājs ir aprīkojis transportlīdzekli ar drošības jostām, kas ir tikušas piestiprinātas pie visiem konkrētajam sēdeklim nepieciešamajiem stiprinājumiem, nav būtiski, ka šie stiprinājumi neatbilst 5.3. iedaļas prasībām ar noteikumu, ka tie atbilst šīs nodaļas citām prasībām. Turklāt 5.3. iedaļā noteiktā prasība neattiecas uz papildus stiprinājumiem, kas atbilst 4.3.7.3. iedaļā noteiktajai prasībai.

5.5. Jābūt iespējamam noņemt drošības jostu no stiprinājuma bez bojājuma nodarīšanas stiprinājumam.

6. TESTI

6.1. Vispārīgi

6.1.1. Ievērojot 6.2. iedaļā minēto noteikumu īstenošanu un atbilstīgi ražotāja lūgumam,

6.1.1.1. testi var attiekties vai nu uz transportlīdzekļa virsbūvi, vai arī uz pilnībā pabeigtu transportlīdzekli;

6.1.1.2. logi un durvis var būt ieliktas vai neieliktas, aizvērtas vai neaizvērtas;

6.1.1.3. jāiemontē ikviena normāli paredzēta detaļa, kura var ietekmēt virsbūves stiprību.

6.1.2. Sēdekļiem jābūt iemontētiem un noregulētiem tādā tiem paredzētajā novietojumā, kādu izvēlas testēšanas iestāde, kas atbild par detaļas tipa apstiprinājuma testiem, kā vismazāk labvēlīgu no sistēmas izturības viedokļa.

Sēdekļu novietojums jānorāda ziņojumā. Ja to leņķis ir regulējams, tad atzveltnes vajag nobloķēt tādā stāvoklī, kas atbilst ražotāja instrukcijā norādītajam, vai, šādu instrukciju neesamības gadījumā, stāvoklī, kas atbilst efektīvam sēdekļa leņķim cik tuvu vien iespējams 15° un kvadricikla gadījumā 25°.

6.2. Transportlīdzekļa stabilizēšana

6.2.1. Metode, ko lieto transportlīdzekļa stabilizēšanai testa laikā, nedrīkst radīt papildus stiprību stiprinājumam vai tā apkārtējam laukumam vai samazināt struktūras normālo deformāciju.

6.2.2. Stabilizācijas ierīce ir uzskatāma par apmierinošu, ja tā neietekmē laukumu, kas atrodas ārpus struktūras platuma un ja transportlīdzeklis vai struktūra ir bloķēta vai piestiprināta tās priekšdaļā vismaz 500 mm attālumā no testējamā stiprinājuma un bloķēta vai piestiprināta aizmugures daļā vismaz 300 mm attālumā no minētā stiprinājuma.

6.2.3. Ieteicams transportlīdzekļa virsbūvi novietot uz balstiem tieši zem riteņu asīm vai, ja tas nav iespējams, tad tieši zem piekares punktiem.

6.3. Vispārējās testa prasības

6.3.1. Visi stiprinājumi vienā sēdekļu grupā ir jātestē vienlaicīgi.

6.3.2. Vilces spēks jāpieliek virzienā uz priekšu 10° ± 5° leņķī virs horizontālā plaknē, kas paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei.

6.3.3. Slodzes pielikšana jāsāk cik vien ātri iespējams. Stiprinājumiem jāiztur konkrētā slodze vismaz 0,2 s.

6.3.4. Testiem, kuri aprakstīti 6.4. iedaļā, jālieto vilces ierīces, kuras parādītas IV pielikumā.

6.3.5. Stiprinājumi sēdekļiem, kuri aprīkoti ar augšējiem stiprinājumiem, jātestē saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

6.3.5.1. Izņemamie priekšējie sēdekļi:

Stiprinājumi tiek pakļauti 6.4.1. iedaļā noteiktajam testam, kura laikā spēki tiek pielikti šiem stiprinājumiem ar ierīces palīdzību, kas atveido trīspunktu drošības jostas ar inerces spoli un reversmehānismu ģeometriju, līdz augšējam stiprinājumam.

Turklāt, ja ir vairāki stiprinājumi nekā 3. iedaļā noteiktais skaits, tad šos stiprinājumus pakļauj 6.4.5. iedaļā noteiktajam testam, kura laikā pieliek spēkus šiem stiprinājumiem ar ierīces palīdzību, kas atkārto tā tipa drošības jostas ģeometriju, kuru ir paredzēts piestiprināt šiem stiprinājumiem.

6.3.5.1.1. Ja inerces spole nav piestiprināta zemākajai stiprinājuma pusei, kā tam būtu jābūt, vai ja inerces spole ir piemontēta augšējam stiprinājumam, zemākos stiprinājumus arī pakļauj testam, kā noteikts 6.4.3. iedaļā.

6.3.5.1.2. Iepriekšminētajā gadījumā testus, kuri noteikti 6.4.1. un 6.4.3. iedaļā, pēc ražotāja lūguma var veikt divām dažādām struktūrām.

6.3.5.2. Aizmugurējie izņemamie sēdekļi un/vai centrālie sēdekļi:

Stiprinājumi jāpakļauj 6.4.2. iedaļā noteiktajam testam, kura laikā spēkus šiem stiprinājumiem pieliek ar ierīces palīdzību, kas atveido trīspunktu drošības jostas bez inerces spoles ģeometriju, un 6.4.3. iedaļā noteiktajam testam, kura laikā zemākajiem stiprinājumiem spēkus pieliek ar ierīces palīdzību, kas imitē divpunktu drošības jostu. Pēc ražotāja lūguma, divām dažādām struktūrām var veikt divus testus.

6.3.5.3. Atkāpjoties no 6.3.5.1. un 6.3.5.2. iedaļas prasībām, ja ražotājs piegādā transportlīdzekli aprīkotu ar drošības jostām, kurām ir inerces spoles, testam pakļauj attiecīgos stiprinājumus, kuras laikā spēkus šiem stiprinājumiem pieliek ar ierīces palīdzību, kas atveido tās(-o) drošības jostas(-u) ģeometriju, kuras(-u) stiprinājumiem ir jāiegūst detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts.

6.3.6. Ja izņemamajiem sānu un centrālajiem sēdekļiem nav augstāko stiprinājumu, tad 6.4.3. iedaļā noteiktajam testam jāpakļauj zemākie stiprinājumi, kura laikā spēkus šiem stiprinājumiem pieliek ar ierīces palīdzību, kas atveido divpunktu drošības jostas ģeometriju.

6.3.7. Ja transportlīdzeklis ir projektēts tā, lai to varētu aprīkot ar citām ierīcēm, kas neļauj siksnas tieši piemontēt pie stiprinājumiem bez starpposma veltnīšu u.c. palīdzības vai kurām nepieciešami stiprinājumi papildus 3. iedaļā minētajiem, josta, trosīšu komplekts, veltnīši u.c., kas veido drošības jostas sistēmu jāpiemontē pie transportlīdzekļa stiprinājumiem ar šādu ierīču palīdzību un šie stiprinājumi atbilstoši jāpakļauj 6.4. iedaļā noteiktajam testa.

6.3.8. Var lietot citu testa metodi, kas nav minēta 6.3. iedaļā, taču ir jāpierāda tās līdzvērtība.

6.4. Īpašas prasības testa veikšanai transportlīdzekļiem, kuru pašmasa nepārsniedz 400 kg [2] (vai 550 kg, ja transportlīdzekļus paredzēts lietot kravu pārvadāšanai)

6.4.1. Trīspunktu drošības jostas, kurā ir inerces spole ar reversmehānismu, kas piestiprināts augstākajam stiprinājumam, konfigurācijas tests.

6.4.1.1. Augstākajiem stiprinājumiem tiek piemontēts īpašs trosītes vai siksnas reversmehānisms, kuram ir vajadzīgie parametri, lai pārnestu spēkus no vilkšanas ierīces, vai ražotāja piegādāts reversmehānisms.

6.4.1.2. Testa slodzi 675 daN ± 20 daN pieliek vilkšanas ierīcei (skatīt IV pielikuma 2. attēlu), kas piestiprināta jostas stiprinājumiem ar ierīces palīdzību, kas atveido minētās jostas augšējās diagonālās siksnas ģeometriju.

6.4.1.3. Tajā pat laikā, 675 daN ± 20 daN vilces spēku pieliek vilkšanas ierīcei (skatīt IV pielikuma 1. attēlu), kas piestiprināta diviem zemākajiem stiprinājumiem.

6.4.2. Trīsjostu konfigurācijas bez inerces spoles vai ar inerces spoli pie augstākā stiprinājuma tests.

6.4.2.1. Testa slodzi 675 daN ± 20 daN pieliek vilkšanas ierīcei (skatīt IV pielikuma 2. attēlu), kas piestiprināta augstākajam stiprinājumam un tās pašas jostas pretējam zemākajam stiprinājumam, lietojot atvilcēju, kas piestiprināts augstākajam stiprinājumam, ja šādu ierīci ir piegādājis ražotājs.

6.4.2.2. Tajā pat laikā, 675 daN ± 20 daN vilces spēku pieliek vilkšanas ierīcei (skatīt IV pielikuma 1. attēlu), kas piestiprināta zemākajiem stiprinājumiem.

6.4.3. Divpunktu drošības jostas konfigurācijas tests

6.4.3.1. Tajā pat laikā, 1110 daN ± 20 daN vilces spēku pieliek vilkšanas ierīcei (skatīt IV pielikuma 1. attēlu), kas piestiprināta diviem zemākajiem stiprinājumiem.

6.4.4. Stiprinājumu, kuri ir piestiprināti sēdekļa korpusam vai ir piestiprināti starp transportlīdzekļa un sēdekļa korpusu, tests.

6.4.4.1. Atkarībā no gadījuma, 6.4.1., 6.4.2. un 6.4.3. iedaļā noteiktie testi jāveic, pieliekot papildus spēku katram sēdeklim vai sēdekļu grupai, kā minēts iepriekš.

6.4.4.2. Papildus 6.4.1., 6.4.2. un 6.4.3. iedaļā minētajam spēkam, sēdekļa smaguma centram pieliek garenvirziena un horizontālu spēku, kas vienāds ar svaru, kas ir desmit reizes lielāks kā sēdeklim.

6.4.5. Īpaša tipa jostas konfigurācijas tests.

6.4.5.1. Testa slodzi 675 daN ± 20 daN pieliek vilkšanas ierīcei (skatīt IV pielikuma 2. attēlu), kas piestiprināta minētā tipa drošības jostas stiprinājumiem ar ierīces palīdzību, kas atveido augšējās diagonālās siksnas vai siksnu ģeometriju.

6.4.5.2. Tajā pat laikā, 675 daN ± 20 daN vilces spēku pieliek vilkšanas ierīcei (skatīt IV pielikuma 3. attēlu), kas piestiprināta zemākajiem stiprinājumiem.

6.5. Īpašas prasības pārbaužu veikšanai transportlīdzekļiem, kuru pašmasa pārsniedz 400 kg (vai 550 kg, ja transportlīdzekļus paredzēts lietot kravu pārvadāšanai)

Tiek piemērotas Direktīvas 76/115/EEK par īpašām M1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumu testa metodēm [3] I pielikumā noteiktās prasības.

7. PĀRBAUDE PĒC TESTIEM

Pēc testiem jāreģistrē ikviena stiprinājumu un slodzes nesējstruktūru deformācija, kas radusies testu laikā.

II PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

Efektīvas stiprinājumu vietas

+++++ TIFF +++++

Efektīvās stiprinājumu vietas atbilstīgi I pielikuma 4.3.7.3. iedaļas prasībām

III PIELIKUMS

PROCEDŪRA, KAS JĀIZPILDA, LAI NOTEIKTU H PUNKTA UN ESOŠA ATZVELTNES SLĪPUMA LEŅĶA NOVIETOJUMU UN LAI PĀRBAUDĪTU TO SAISTĪBU AR R PUNKTU UN PAREDZĒTO ATZVELTNES SLĪPUMA LEŅĶI

1. DEFINĪCIJAS

1.1. H punkts, kas raksturo pasažieru nodalījumā sēdoša cilvēka novietojumu, ir rotācijas starp cilvēka ķermeni un kājām teorētiskās ass projekcija vertikālā garenplaknē, kā to demonstrē 3. iedaļā aprakstītais manekens.

1.2. R punkts vai "sēdvietas atskaites punkts" ir ražotāja minēts atskaites punkts,

1.2.1. kuram ir koordinātes, kas noteiktas attiecībā pret transportlīdzekļa virsbūvi;

1.2.2. kas atbilst ķermeņa/kāju rotācijas punkta (H punkta) teorētiskajam novietojumam zemākajā un visvairāk uz atpakaļu vērstajā parastajā vadītāja vai pasažiera sēdvietas novietojumā, kādu ir noteicis transportlīdzekļa ražotājs katrai viņa norādītajai sēdvietai.

1.3. "Sēdekļa atzveltnes slīpuma leņķis" ir sēdekļa atzveltnes slīpums attiecībā pret vertikālu asi.

1.4. "Esošais sēdekļa atzveltnes slīpuma leņķis" ir leņķis, kuru veido vertikāla līnija, kas iet cauri H punktam un cilvēka ķermeņa atskaites līnijai, kā parādīts ar 3. iedaļā aprakstīto manekenu.

1.5. "Paredzētais sēdekļa atzveltnes slīpuma leņķis" ir ražotāja noteiktais leņķis,

1.5.1. kas nosaka atzveltnes slīpuma leņķi zemākajai un visvairāk uz atpakaļu vērstajai vadītāja vai pasažiera sēdvietai, un kādu ir noteicis transportlīdzekļa ražotājs katrai viņa norādītajai sēdvietai;

1.5.2. kuru veido R punktā, krustojoties vertikālajai līnijai un ķermeņa atskaites līnijai;

1.5.3. kurš teorētiski atbilst esošā atzveltnes slīpuma leņķim.

2. H PUNKTU UN ESOŠO ATZVELTNES SLĪPUMA LEŅĶU NOTEIKŠANA

2.1. H punkts un esošais atzveltnes slīpuma leņķis jānosaka katram ražotāja piegādātajam sēdeklim. Ja sēdekļi vienā rindā uzskatāmi par līdzīgiem (soli, identiski sēdekļi utt.), tad katrai sēdekļu rindai nosaka tikai vienu H punktu un vienu esošo atzveltnes slīpuma leņķi, novietojot 3. iedaļā aprakstīto manekenu tajā sēdeklī, kuru uzskata par rindas pārstāvi. Šis sēdeklis ir:

2.1.1. transportlīdzekļa vadītāja sēdeklis (priekšējās rindas gadījumā);

2.1.2. izņemamais sēdeklis (aizmugurējās rindas (vai rindu) gadījumā).

2.2. Kad nosaka H punktu un esošo atzveltnes slīpuma leņķi, konkrēto sēdekli noregulē vistālāk uz atpakaļu vērstajā parastajā stāvoklī, kā to vadītāja vai pasažiera sēdvietai ir paredzējis ražotājs, un tā atzveltni, ja to var regulēt, nobloķē tādā stāvoklī, kā noteicis ražotājs vai, šādas specifikācijas neesamības gadījumā, noregulē tādā veidā, lai reālais slīpuma leņķis ir starp 25° un 15°.

3. MANEKENA RAKSTUROJUMS

3.1. Izmanto trīsdimensiju manekenu, kura masa un kontūra ir līdzīga vidēja izmēra pieaugušam cilvēkam. Šī pielikuma papildinājuma 1. un 2. attēlā ir parādīta šī manekena shēma.

3.2. Manekens sastāv no:

3.2.1. divām daļām, no kurām viena imitē muguru, bet otra — iegurni un kuras ir savienotas kopā ar asi, kas atbilst rotācijas asij starp krūškurvi un augšstilbiem. Šīs ass projekcija uz manekena ķermeņa ir minētā manekena H punkts;

3.2.2. divām sastāvdaļām, kas imitē kājas un ir savienotas ar to daļu, kas imitē iegurni;

3.2.3. divām sastāvdaļām, kas imitē pēdas un ir pievienotas pie kājām ar savienojumiem, kas imitē potītes;

3.2.4. turklāt sastāvdaļa, kas imitē iegurni, ir aprīkota ar līmeņa rādītāju, kas ļauj pārbaudīt tās šķērssagāzumu.

3.3. Balasts, kas imitē katras ķermeņa daļas svaru, atrodas attiecīgajos punktos un veido atbilstošos smaguma centrus, lai iegūtu kopējo manekena masu, kas ir aptuveni 75,6 kg. Informācija par dažādiem balasta svariem ir dota papildinājuma 2. attēlā.

3.4. Par manekena ķermeņa atskaites līniju pieņem taisnu līniju, kas iet caur savienojumu starp kāju un iegurni un teorētisko savienojumu starp kaklu un krūškurvi (skatīt papildinājuma 1. attēlu).

4. MANEKENA NOVIETOŠANA SĒDEKLĪ

Trīsdimensiju manekenu novieto sēdeklī šādi:

4.1. Transportlīdzekli novieto uz horizontālas plaknes un sēdekļus noregulē, kā aprakstīts 2.2. iedaļā;

4.2. testējamo sēdekli pārklāj ar auduma gabalu, kas paredzēts, lai atvieglotu pareizu manekena novietošanu sēdeklī;

4.3. manekenu novieto testējamajā sēdeklī un tā grozāmass ir labajā leņķī ar transportlīdzekļa simetrijas garenisko vidus plakni;

4.4. manekena pēdas novieto šādi:

4.4.1. ja manekens ir novietots uz priekšējā sēdekļa, tas jānovieto tā, lai līmeņa rādītājs, kas ļauj pārbaudīt sēdekļa šķērssagāzumu, tiktu iestatīts horizontālā līmenī;

4.4.2. ja manekens ir novietots uz aizmugurējiem sēdekļiem, tā pēdas jānovieto tā, lai tās pēc iespējas vairāk būtu saskarē ar priekšējiem sēdekļiem. Ja pēdas atrodas uz grīdas, kurai ir dažādi līmeņi, tad tā pēda, kas pirmā nonāk saskarē ar priekšējo sēdekli, ir atskaite un otra pēda tiek novietota tā, lai līmeņa radītājs, kas ļauj pārbaudīt sēdekļa šķērssagāzumu, tiktu iestatīts horizontālā līmenī;

4.4.3. ja H punkts ir noteikts pie centrālā sēdekļa, manekena pēdas novieto tuneļa abās pusēs;

4.5. balasta masas novieto uz augšstilbiem, līmeņa rādītājs sēdekļa šķērssagāzuma reģistrēšanai tiek noregulēts horizontālā līmenī un balasta masas tiek novietotas uz detaļas, kas imitē manekena sēžamvietu;

4.6. manekens jāpavirza nost no sēdekļa atzveltnes, lietojot tā ceļu šarnīrus, un tā mugura jāpaliec uz priekšu. Manekenu atkārtoti novieto sēdeklī pabīdot tā sēžamvietas daļu uz atpakaļu, līdz tā atduras, tad liec tā muguru atpakaļ tikmēr, kamēr to atbalsta sēdekļa atzveltne;

4.7. manekenam divas reizes jāpieliek aptuveni 10 ± 1 daN liels horizontālais spēks. Šī spēka pielikšanas punkts un virziens minētā papildinājuma 2. attēlā ir parādīti ar melnu bultu;

4.8. balasta masas tad jānovieto uz labā un kreisā sāna, pēc tam piestiprina masas krūšu daļā. Manekena šķērslīmenis jāietur horizontāls;

4.9. kamēr manekena šķērslīmeņa rādītāju notur horizontālā līmenī, manekena muguru bīda uz priekšu līdz krūšu masas ir virs H punkta, turklāt tādā veidā, ka ir novērsta jebkāda veida beršanās pret sēdekļa atzveltni;

4.10. tad manekena muguru uzmanīgi bīda atpakaļ, lai pabeigtu manekena novietošanu sēdeklī. Manekena šķērslīmeņa rādītājam jābūt horizontālā līmenī, pretējā gadījumā jāatkārto iepriekšminētā procedūra.

5. REZULTĀTI

5.1. Tiklīdz kā manekens ir novietots sēdeklī atbilstoši 4. iedaļas prasībām, H punktu un attiecīgo īsto sēdekļa atzveltnes slīpuma leņķi nosaka pēc H punkta un manekena ķermeņa atskaites līnijas slīpuma leņķa.

5.2. H punkta koordinātas attiecībā pret trim plaknēm, kas attiecīgi atrodas labējos leņķos ar esošo sēdekļa atzveltnes slīpuma leņķi, jāmēra, lai salīdzinātu ar transportlīdzekļa ražotāja sniegtajiem datiem.

6. STĀVOKĻA ATTIECĪBĀ PRET R UN H PUNKTU UN SAISTĪBAS STARP PAREDZĒTO LEŅĶI UN ESOŠO SĒDEKĻA ATZVELTNES LEŅĶI PĀRBAUDE

6.1. Atbilstīgi 5.2. iedaļas prasībai, veikto mērījumu rezultātus attiecībā pret H punktu un esošo sēdekļa atzveltnes slīpuma leņķi salīdzina ar R punkta koordinātēm un paredzētā sēdekļa atzveltnes slīpuma leņķi, kuru ir norādījis transportlīdzekļa ražotājs.

6.2. R punkta un H punkta relatīvā stāvokļa un saistības starp paredzēto leņķi un esošo atzveltnes slīpuma leņķi testu uzskata par apmierinošu konkrētā sēdekļa gadījumā, ja H punkts, kā to definē tā koordinātes, atrodas 50 mm taisnstūrī, kura centrs ir R, un ja esošā atzveltnes slīpuma leņķis neatšķiras par vairāk kā 5° no paredzētā atzveltnes slīpuma leņķa.

6.2.1. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, tad R punktu un paredzēto atzveltnes slīpuma leņķi izmanto testam un, ja nepieciešams, manekenu noregulē tā, lai H punkts sakrīt ar R punktu un esošais atzveltnes slīpuma leņķis sakrīt ar paredzēto leņķi.

6.3. Ja H punkts vai esošais atzveltnes slīpuma leņķis neatbilst 6.2. iedaļā minētajām prasībām, H punktu vai esošo atzveltnes slīpuma leņķi nosaka vēl divas reizes (kopā trīs reizes). Ja rezultāti, kas iegūti divu no šīm trim testa darbībām laikā, atbilst prasībām, testa rezultātus uzskata par apmierinošiem.

6.4. Ja rezultāti vismaz divās no trim darbībām neatbilst 6.2. iedaļā noteiktajām prasībām, pārbaužu rezultāts nav uzskatāms par apmierinošu.

6.5. Ja rodas 6.4. iedaļā aprakstītā situācija vai ja pārbaudi nevar veikt tāpēc, ka ražotājs nav iesniedzis visu informāciju par R punkta pozīciju vai paredzēto atzveltnes slīpuma leņķi, var izmantot šo triju pārbaužu rezultātu vidējo vērtību un uzskatīt to par piemērojamu visos gadījumos, kur šajā nodaļā ir izdarīta norāde uz R punktu vai paredzēto atzveltnes slīpuma leņķi.

Papildinājums

+++++ TIFF +++++

Trīsdimensiju manekena detaļas

+++++ TIFF +++++

Manekena izmēri un masa

IV PIELIKUMS

VILKŠANAS IERĪCE

(Izmēri milimetros)

+++++ TIFF +++++

1. attēls

+++++ TIFF +++++

2. attēls

+++++ TIFF +++++

3. attēls

V PIELIKUMS

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

VI PIELIKUMS

PRASĪBAS DROŠĪBAS JOSTĀM

1. Piemēro Direktīvas 77/541/EEK [1] pielikumos minētās prasības M1 kategorijas transportlīdzekļiem.

2. Tomēr, atkāpjoties no minētās direktīvas I pielikuma 3. iedaļā izklāstītajām montāžas prasībām, transportlīdzekļus, kuru pašmasa nepārsniedz 400 kg (vai 500 kg, ja transportlīdzekļus lieto kravu pārvadāšanai), var apgādāt ar jostām vai piesprādzēšanās sistēmām, kurās ietilpst jostas ar šādam konfigurācijām:

2.1. izņemamo sēdekļu gadījumā, divpunktu un diagonālās drošības jostas ar vai bez inerces spolēm;

2.2. vidējo sēdekļu gadījumā, divpunktu drošības jostas vai divpunktu un diagonālās drošības jostas ar vai bez inerces spolēm;

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

3. papildinājums

+++++ TIFF +++++

4. papildinājums

+++++ TIFF +++++

12. NODAĻA

TRĪSRITEŅU MOPĒDU, TRICIKLU UN KVADRICIKLU AR VIRSBŪVI STIKLOJUMS, PRIEKŠĒJĀ STIKLA TĪRĪTĀJI, MAZGĀTĀJI, ATLEDOŠANAS SISTĒMAS UN PRETSVĪDUMA IERĪCES

PIELIKUMU SARAKSTS

| | lappuse |

I PIELIKUMS | Stiklojums … | 469 |

1. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz stiklojuma tipu, kas paredzēts trīsriteņu mopēdiem, tricikliem vai kvadricikliem ar virsbūvi … | 470 |

2. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz stiklojuma tipu, kas paredzēts trīsriteņu mopēdiem, tricikliem vai kvadricikliem ar virsbūvi … | 471 |

3. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz stiklojuma uzstādīšanu trīsriteņu mopēda, tricikla vai kvadricikla ar virsbūvi tipam … | 472 |

4. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz stiklojuma uzstādīšanu trīsriteņu mopēdu, triciklu vai kvadriciklu ar virsbūvi tipam … | 473 |

II PIELIKUMS | Trīsriteņu mopēdu, triciklu vai kvadriciklu ar virsbūvi priekšējo stiklu tīrītāji, mazgātāji, atledošanas sistēmas un pretsvīduma ierīces … | 474 |

1. papildinājums | Procedūra, kas jāievēro, lai noteiktu trīsriteņu mopēdu, triciklu vai kvadriciklu ar virsbūvi priekšējo stiklu redzamības laukus attiecībā pret V punktiem … | 478 |

2. papildinājums | Maisījums priekšējo stiklu tīrītāju un mazgātāju testēšanai … | 481 |

3. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz priekšējo stiklu tīrītāju trīsriteņu mopēda, tricikla vai kvadricikla ar virsbūvi tipam … | 482 |

4. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz priekšējo stiklu tīrītāju trīsriteņu mopēda, tricikla vai kvadricikla ar virsbūvi tipam … | 483 |

5. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz priekšējo stiklu mazgātāju trīsriteņu mopēda, tricikla vai kvadricikla ar virsbūvi tipam … | 484 |

6. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz priekšējo stiklu mazgātāju trīsriteņu mopēda, tricikla vai kvadricikla ar virsbūvi tipam … | 485 |

7. papildinājums | Informācijas dokuments attiecībā uz atledošanas sistēmu un pretsvīduma ierīci trīsriteņu mopēda, tricikla vai kvadricikla ar virsbūvi tipam … | 486 |

8. papildinājums | Detaļas tipa apstiprinājuma sertifikāts attiecībā uz atledošanas sistēmu un pretsvīduma ierīci trīsriteņu mopēda, tricikla vai kvadricikla ar virsbūvi tipam … | 487 |

I PIELIKUMS

STIKLOJUMS

1. PROJEKTĒŠANAS PRASĪBAS

1.1. Uz transportlīdzekļiem, kuri minēti šajā nodaļā un kuru maksimālais ātrums ir lielāks kā 45 km/h, attiecas Direktīvas 92/22/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabes neplīstošo stiklojumu un stiklojuma materiāliem [1] projektēšanas un uzstādīšanas prasības.

1.2. Uz transportlīdzekļiem, kuri minēti šajā nodaļā un kuru maksimālais ātrums nepārsniedz 45 km/h, attiecas Direktīvas 92/22/EEK vai Direktīvas 89/173/EEK par dažām lauksaimniecības vai mežsaimniecības riteņtraktoru sastāvdaļām un parametriem [2] III pielikumā noteiktās prasības. Tomēr

1.2.1. Direktīvas 89/173/EEK III-A pielikuma 10. iedaļas vārdus aizstāj ar šo: "Ir atļautas divas pārbaudes gadā".

1.2.2. Direktīvas 89/173/EEK III-B pielikumu un III-P pielikumu aizstāj ar 1. līdz 4. papildinājumu.

2. PRASĪBAS, KAS ATTIECAS UZ PRIEKŠĒJO STIKLU UN CITA STIKLOJUMA UZSTĀDĪŠANU 1.2. IEDAĻĀ MINĒTAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

2.1. Pēc ražotāja ieskata, transportlīdzekļus ar virsbūvi var aprīkot ar:

2.1.1. "priekšējiem stikliem" un "cita veida stiklojumu, kas nav priekšējie stikli", kurā atbilst Direktīvas 89/173/EEK III-A pielikuma prasībām;

2.1.2. vai priekšējiem stikliem, kas atbilst Direktīvas 89/173/EEK III-A pielikumā noteiktajām prasībām, kuras piemēro "cita veida stiklojumam, kas nav priekšējie stikli", bet izņemot tos priekšējos stiklus, kuri minēti šīs direktīvas III-C pielikuma 9.1.4.2. iedaļā (stiklojums, kura parastais gaismas caurlaidības koeficients var būt mazāks nekā 70 %).

1. papildinājums

+++++ TIFF +++++

2. papildinājums

+++++ TIFF +++++

3. papildinājums

+++++ TIFF +++++

4. papildinājums

+++++ TIFF +++++

II PIELIKUMS

TRĪSRITEŅU MOPĒDU, TRICIKLU UN KVADRICIKLU AR VIRSBŪVI STIKLOJUMS, PRIEKŠĒJĀ STIKLA TĪRĪTĀJI, MAZGĀTĀJI, ATLEDOŠANAS SISTĒMAS UN PRETSVĪDUMA IERĪCES

1. DEFINĪCIJAS

Šajā direktīvā:

1.1. "Transportlīdzekļa tips attiecībā uz priekšējā stikla tīrītājiem, mazgātājiem, atledošanas un pretsvīduma ierīcēm" ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos, kā šie:

1.1.1. to ārējā un iekšējā forma un ierīces, kuras 1. papildinājuma 1. iedaļā noteiktajā apgabalā var ietekmēt redzamību;

1.1.2. priekšējā stikla un tā stiprinājuma forma, izmēri un parametri;

1.1.3. priekšējā stikla tīrītāju, mazgātāju un kabīnes apsildes sistēmas parametri;

1.2. "V punkti" ir punkti, kuru novietojumu kabīnē nosaka vertikālas garenplaknes, kas iet caur visvairāk uz priekšu izvirzīto sēdvietu centriem, ko nosaka priekšējais sēdeklis, un kurus saistībā ar R punktu un paredzēto sēdekļa atzveltnes leņķi lieto, lai pārbaudītu atbilstību prasībām, kas attiecas uz redzamības laukiem (skatīt 1. papildinājumu).

1.3. R punkts vai sēdvietas atskaites punkts un H punkts: piemēro XI nodaļā minētās definīcijas, kas attiecas uz drošības jostu stiprinājumiem un drošības jostām.

1.4. "Priekšējā stikla atskaites punkti" ir līniju uz priekšējiem stikliem krustpunkti, kuras tiek projicētas no V punktiem uz priekšējā stikla ārējo virsmu.

1.5. "Priekšējā stikla caurredzamais laukums" ir tā priekšējā stikla daļa, kuras gaismas caurlaidības faktors, mērot no virsmas labējā leņķa, ir vismaz 70 %.

1.6. "Priekšējā stikla tīrītājs" ir komplekts, kas sastāv no ierīces, kura tīra priekšējā stikla ārējo virsmu un piederumiem un vadības ierīcēm, kuras nepieciešamas, lai iedarbinātu un apturētu minēto ierīci.

1.7. "Priekšējā stikla tīrītāja laukums" ir tā slapja priekšējā stikla ārējās virsmas daļa, kuru tīra priekšējā stikla tīrītājs.

1.8. "Priekšējā stikla mazgātājs" ir ierīce, kas paredzēta šķidruma glabāšanai un uzklāšanai uz priekšējā stikla ārējās virsmas un kurai ir vajadzīgās vadības ierīces tās iedarbināšanai un apturēšanai.

1.9. "Priekšējā stikla mazgātāja vadības ierīce" ir mezgls vai piederums priekšējā stikla mazgātāja iedarbināšanai un apturēšanai. Iedarbināšanas un apturēšanas darbības var saskaņot ar priekšējā stikla tīrītāja darbību vai tās var būt pilnīgi neatkarīgas.

1.10. "Priekšējā stikla mazgātāja sūknis" ir ierīce, kas paredzēta, lai pārvadītu priekšējā stikla tīrītāja šķidrumu no tā tvertnes uz priekšējā stikla virsmu.

1.11. "Sprausla" ir ierīce, kuru var virzīti noregulēt un kura virza priekšēja stikla tīrītāja šķidrumu uz priekšējā stikla.

1.12. "Priekšējā stikla mazgātāja darbība" ir priekšējā stikla mazgātāja ierīces spēja virzīt šķidruma strūklu uz priekšējā stikla mērķa laukumu bez noplūdes vai priekšējā stikla mazgātāja caurules atdalīšanās, parasti lietojot šo ierīci.

1.13. "Atledošanas ierīce" ir ierīce, kas paredzēta, lai izkausētu sērsnu vai ledu un priekšējā stikla virsmas un tādējādi atjaunotu redzamību.

1.14. "Atledošana" ir sarmas vai ledus kārtas noņemšana no stiklotajām virsmām, lietojot atledošanas un priekšējā stikla tīrīšanas ierīces.

1.15. "Atledotais laukums" ir laukums uz stiklotas virsmas, kurš ir sauss vai pārklāts ar izkusušu vai daļēji izkusušu (mitru) sarmas kārtu, kuru var noņemt no ārpuses ar priekšējā stikla tīrītāja palīdzību, bet ne priekšējā stikla laukums, kurš ir klāts ar sausu sarmas kārtu.

1.16. "Pretsvīduma ierīce" ir ierīce, kas paredzēta, lai noņemtu svīduma pārklājumu no priekšējā stikla iekšējās virsmas un tādējādi atjaunotu redzamību.

1.17. "Svīdums" ir kondensāta pārklājums uz stiklojuma iekšējās virsmas.

1.18. "Svīduma noņemšana" ir svīduma pārklājuma noņemšana no stiklotajām virsmām ar pretsvīduma ierīces palīdzību.

2. PRASĪBAS

2.1. Priekšējā stikla tīrītājs

2.1.1. Visiem transportlīdzekļiem ir jābūt apgādātiem ar vismaz vienu automātisku priekšējā stikla tīrītāju, t.i. tādu, kas var darboties tad, kad darbojas transportlīdzekļa motors un bez jebkādas vadītāja iejaukšanās, ja vien tas nav nepieciešams, lai iedarbinātu vai apturētu priekšējā stikla tīrītāju.

2.1.1.1. Minētajam priekšējā stikla tīrītājam jāpārklāj vismaz 90 % no redzamības lauka A, kā definēts 1. papildinājuma 2.2. iedaļā.

2.1.2. Priekšējā stikla tīrītāja darbības frekvencei jābūt vismaz 40 cikliem minūtē, kur viens cikls ir priekšējā stikla tīrītāja kustība uz priekšu un atpakaļ.

2.1.3. Frekvenci (frekvences), kas minēta(-s) 2.1.2. iedaļā, iegūst, kā noteikts 3.1.1. līdz 3.1.8. iedaļā.

2.1.4. Tīrītāja svira jāpiestiprina tā, lai būtu iespējams to atliekt no priekšējā stikla un varētu šo stiklu notīrīt ar rokām.

2.1.5. Priekšējā stikla tīrītājam jāspēj darboties divas minūtes uz sausa priekšējā stikla, ka noteikts 3.1.9. iedaļā.

2.1.6. Sistēmai jāspēj izturēt 15 sekunžu ilgs iestrēgšanas periods, kad tīrītāja sviras atrodas vertikālajā pozīcijā un tīrītāja vadības ierīce ir noregulēta uz maksimālo tīrīšanas frekvenci.

2.2. Priekšējā stikla mazgātājs

2.2.1. Visiem transportlīdzekļiem jābūt apgādātiem ar priekšējā stikla mazgātāju, kas spēj izturēt nobloķētu sprauslu radīto slodzi, kad sistēma ir iedarbināta saskaņā ar 3.2.1. iedaļā aprakstīto procedūru.

2.2.2. Priekšējā stikla tīrītāju un mazgātāju darbību nedrīkst ietekmēt temperatūras ciklu iedarbība, kā noteikts 3.2.2. un 3.2.3. iedaļā.

2.2.3. Priekšējā stikla mazgātājam jāspēj piegādāt pietiekošu daudzumu šķidruma, lai notīrītu 60 % no 1. pielikuma 2.2. iedaļā definētā laukuma tādos apstākļos, kādi aprakstīti 3.2.4. iedaļā.

2.2.4. Šķidruma tvertnes ietilpībai jābūt vismaz vienam litram.

2.3. Atledošanas un pretsvīduma sistēmas

2.3.1. Visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar priekšējā stikla atledošanas un pretsvīduma ierīcēm, kas ļauj noņemt ledus vai sarmas kārtu no priekšējā stikla un svīdumu no priekšējā stikla iekšējās virsmas.

Tomēr šī ierīce nav nepieciešama trīsriteņu mopēdiem ar virsbūvi, kuru motora jauda ir mazāka kā 4 kW.

2.3.2. Nosacījumi, kas minēti 2.3.1. iedaļā, ir uzskatāmi par izpildītiem, ja transportlīdzeklis ir apgādāts ar piemērotu pasažieru nodalījuma apsildes sistēmu, kurai jāatbilst Direktīvas 78/548/EEK par mehānisko transportlīdzekļu pasažieru nodalījumu apsildes sistēmām [1] ieviestajiem nosacījumiem un minētās direktīvas I pielikuma 2.4.1.1. un 2.4.1.2. iedaļas šādu papildinājumu: "vai arī skaidri jāparāda, ka nekādas noplūdes nevar nokļūt pasažieru nodalījumā".

2.3.3. Atkāpjoties no 2.3.2. iedaļas prasībām, Direktīvas 78/317/EEK par mehānisko transportlīdzekļu stikloto virsmu atledošanas un pretsvīduma ierīcēm [2] prasības attiecas uz transportlīdzekļiem, kuru motora jauda ir lielāka kā 15 kW.

3. TESTA PROCEDŪRA

3.1. Priekšējā stikla tīrītājs

3.1.1. Ja vien nav norādīts citādi, tad turpmāk aprakstītie testi jāveic šādos apstākļos:

3.1.2. Apkārtējās vides temperatūra nedrīkst būt zemāka par 10 °C un augstāka par 40 °C;

3.1.3. Priekšēja stikla tīrītājam nepārtraukti jābūt slapjam;

3.1.4. Ja priekšēja stikla tīrītājs ir elektriski darbināms, tad tam jāatbilst šādiem papildus nosacījumiem:

3.1.4.1. akumulatoram jābūt pilnībā uzlādētam;

3.1.4.2. motoram jādarbojas ar ātrumu, kas atbilst 30 % ± 10 % no tā maksimālā apgriezienu skaita;

3.1.4.3. jāieslēdz galvenie tuvās gaismas lukturi;

3.1.4.4. ja ir arī elektriski darbināmas apsildes un/vai ventilācijas iekārtas, tad tām jādarbojas maksimālā enerģijas patēriņa apstākļos;

3.1.4.5. Ja ir arī elektriski darbināmas atledošanas un pretsvīduma ierīces, tad tām jādarbojas maksimālā enerģijas patēriņa apstākļos.

3.1.5. Saspiesta gaisa vai vakuuma priekšējā stikla tīrītājiem jāspēj darboties nepārtraukti ar nepieciešamo frekvenci un neatkarīgi no motora darbības ātruma un slodzes.

3.1.6. Priekšējā stikla tīrītāja darbības frekvencēm jāatbilst 2.1.2. iedaļā noteiktajām prasībām pēc iepriekšēja 20 minūšu ilga darbības perioda uz slapjas virsmas.

3.1.7. Priekšēja stikla ārējā virsma ir rūpīgi jāattauko ar denaturēto spirtu vai līdzvērtīgu attaukošanas līdzekli.

Pēc nožūšanas priekšējo stiklu nomazgā ar 3 % līdz 10 % amonjaka šķīdumu un ļauj tam nožūt, pēc tam priekšējo stiklu notīra ar sausu kokvilnas drānu.

3.1.8. Tad priekšēja stikla ārējai virsmai uzklāj viendabīgu testa maisījuma kārtu (skatīt 2. papildinājumu) un ļauj tai nožūt.

3.1.9. Prasības, kas noteiktas 2.1.5. iedaļā, jāizpilda saskaņā ar 3.1.4. iedaļā minētajiem nosacījumiem.

3.2. Priekšējā stikla mazgātājs

Testa apstākļi

3.2.1. Tests Nr. 1

3.2.1.1. Priekšējā stikla mazgātājs ir pilnībā piepildīts ar ūdeni, tad to pakļauj vismaz 4 stundas apkārtējās vides temperatūrai, kas ir 20 ± 5 °C. Visas sprauslas ir nobloķētas un vadības ierīce iedarbināta sešas reizes vienas minūtes laikā un katras darbības periods ilgst vismaz 3 sekundes. Ja ierīci iedarbina ar vadītāja muskuļu spēku, tad nepieciešamais spēks, kas jāpieliek, ir parādīts šajā tabulā:

Sūkņa veids | Nepieciešamais spēks |

Ar roku darbināms | 11 līdz 13,5 daN |

Ar kāju darbināms | 40 līdz 44,5 daN |

3.2.1.2. Testa spriegums elektriskajiem sūkņiem nedrīkst būt mazāks kā nominālais spriegums, tomēr, nepārsniedzot šo spriegumu par vairāk kā 2 voltiem.

3.2.1.3. Tiklīdz kā tests ir veikts, priekšēja stikla tīrītājam jādarbojas, kā noteikts 1.12. iedaļā.

3.2.2. Tests Nr. 2 (tests, kura laikā priekšējā stikla mazgātājs tiek pakļauts zemām temperatūrām)

3.2.2.1. Priekšējā stikla tīrītājs ir pilnībā piepildīts ar ūdeni un pakļauts vismaz 4 stundas apkārtējās vides temperatūrai, kas ir - 18 ± 3 °C, nodrošinot, ka viss ūdens, kas atrodas ierīcē, ir sasalis. Tad ierīci pakļauj apkārtējās vides temperatūrai, kas ir 20 ± 2 °C, līdz ledus ir pilnībā izkusis. Tad testē ierīces darbību un ierīci iedarbina, kā noteikts 3.2.1. iedaļā.

3.2.3. Tests Nr. 3 (tests, kura laikā priekšējā stikla mazgātājs tiek pakļauts augstām temperatūrām)

3.2.3.1. Priekšējā stikla mazgātājs ir piepildīts ar ūdeni, kura temperatūra ir 60° ± 3 °C. Ierīces darbību tad testē to atkal iedarbinot, kā noteikts 3.2.1. iedaļā.

3.2.4. Tests Nr. 4 (priekšējā stikla mazgātāja efektivitātes tests, kurš paredzēts 2.2.3. iedaļā)

3.2.4.1. Priekšējā stikla mazgātājs ir pilnībā piepildīts ar ūdeni. Transportlīdzeklim stāvot un neesot pakļautam jebkādai nozīmīgai vēja spēka ietekmei, priekšējā stikla mazgātāja sprauslu vai sprauslas jānoregulē tā, lai tās būtu vērstas pret mērķa laukumu un priekšējā stikla ārējo virsmu. Ja ierīci darbina ar vadītāja muskuļu enerģiju, tad pieliekamais spēks nedrīkst pārsniegt to spēku, kas norādīts 3.2.1.1. iedaļā. Ja ierīci darbina ar elektrisku sūkni, tad piemēro 3.1.4. iedaļas prasības.

3.2.4.2. Priekšējā stikla ārējā virsma ir pakļauta apstrādei, kura aprakstīta 3.1.7. un 3.1.8. iedaļā.

3.2.4.3. Priekšējā stikla mazgātājs tad tiek iedarbināts, kā to ir aprakstījis tā ražotājs, lai veiktu tā desmit automātiskas darbības ciklus darbojoties ar visaugstāko frekvencē un tādējādi nosaka notīrītā redzes lauka proporciju, kura minēta 1. papildinājuma 2.2. iedaļā.

3.3. Visi priekšējā stikla mazgātāja testi, kas aprakstīti 3.2.1. līdz 3.2.3. iedaļā, jāveic ar vienu un to pašu ierīci.

1. papildinājums

Procedūra, kas jāievēro, lai noteiktu trīsriteņu mopēdu, triciklu vai kvadriciklu ar virsbūvi priekšējo stiklu redzamības laukus attiecībā pret V punktiem

1. "V" PUNKTU ATRAŠANĀS VIETAS

1.1. Papildinājuma I un II tabulā ir sniegta V punktu atrašanās vieta attiecībā pret R punktu, ko veido X, Y un Z koordinātas trīsdimensiju atskaites sistēmā.

1.2. Papildinājuma I tabulā norādītas projektējamā sēdekļa atzveltnes slīpuma 25° leņķa pamatkoordinātas. Koordinātu pozitīvais virziens norādīts 1. attēlā.

I TABULA

V punkts | X | Y | Z |

V1 | 68 mm | − 5 mm | 665 mm |

V2 | 68 mm | − 5 mm | 589 mm |

1.3. Paredzētā atzveltnes slīpuma leņķu gadījumā, kas nav 25°, veicamie labojumi.

1.3.1. Papildinājuma II tabulā sniegti papildus labojumi, kas jāveic katra V punkta koordinātām Δ X, ja paredzētā atzveltnes slīpuma leņķi atšķiras no 25°. Koordinātu pozitīvais virziens norā dīts 1. attēlā.

II TABULA

Atzveltnes slīpuma leņķis (grādos) | Horizontālās koordinātes Δ X |

5 | − 186 mm |

6 | − 177 mm |

7 | − 167 mm |

8 | − 157 mm |

9 | − 147 mm |

10 | − 137 mm |

11 | − 128 mm |

12 | − 118 mm |

13 | − 109 mm |

14 | − 99 mm |

15 | − 90 mm |

16 | − 81 mm |

17 | − 72 mm |

18 | − 62 mm |

19 | − 53 mm |

20 | − 44 mm |

21 | − 35 mm |

22 | − 26 mm |

23 | − 18 mm |

24 | − 9 mm |

25 | 0 mm |

26 | 9 mm |

27 | 17 mm |

28 | 26 mm |

29 | 34 mm |

30 | 43 mm |

31 | 51 mm |

32 | 59 mm |

33 | 67 mm |

34 | 76 mm |

35 | 84 mm |

36 | 92 mm |

37 | 100 mm |

38 | 108 mm |

39 | 115 mm |

40 | 123 mm |

2. REDZAMĪBAS LAUKI

2.1. Divi redzamības lauki ir noteikti pēc V punktiem.

2.2. Redzamības lauks A ir zona uz priekšējā stikla virsmas, ko ierobežo četras šādas plaknes, kuru projekcijas vērstas uz priekšu no "V" punktiem (skatīt 1. attēlu):

- vertikāla plakne, kas iet caur punktiem V1 un V2 un veido 18° leņķi ar X asi pa kreisi,

- plakne, kas ir paralēla Y asij, iet caur V1 un veido 13° leņķi ar X asi virzienā uz augšu,

- plakne, kas ir paralēla Y asij, iet caur V2 un veido 1° leņķi ar X asi virzienā uz leju,

- vertikāla plakne, kas iet caur punktiem V1 un V2 un veido 20° leņķi ar X asi pa labi.

+++++ TIFF +++++

Redzamības lauks A

2. papildinājums

Maisījums priekšējā stikla tīrītāju un mazgātāju testēšanai

Testa maisījuma tilpums, kas minēts 3.1.8. un 3.2.4.2. iedaļā, sastāv no 92,5 % ūdens (kura cietība ir mazāka kā 205 g/1000 kg pēc iztvaicēšanas), 5 % piesātināta sālsšķīduma (nātrija hlorīds) un 2,5 % putekļu masas, kuras sastāvs minēts I un II tabulā.

I TABULA

Testa putekļu analīze

Elements | Masa (%) |

SiO2 | 67 līdz 69 |

Fe2O3 | 3 līdz 5 |

Al2O3 | 15 līdz 17 |

CaO | 2 līdz 4 |

MgO | 0,5 līdz 1,5 |

Sārmi | 3 līdz 5 |

Zudumi pēc reakcijas | 2 līdz 3 |

II TABULA

Putekļu rupjo daļiņu izplatība atbilstoši to izmēriem

Daļiņu izmērs (µm) | Izplatība atbilstoši izmēriem (%) |

0 līdz 5 | 12 ± 2 |

5 līdz 10 | 12 ± 3 |

10 līdz 20 | 14 ± 3 |

20 līdz 40 | 23 ± 3 |

40 līdz 80 | 30 ± 3 |

80 līdz 200 | 9 ± 3 |

3. papildinājums

+++++ TIFF +++++

4. papildinājums

+++++ TIFF +++++

5. papildinājums

+++++ TIFF +++++

6. papildinājums

+++++ TIFF +++++

7. papildinājums

+++++ TIFF +++++

8. papildinājums

+++++ TIFF +++++

[1] Skatīt diagrammu 1. papildinājumā.

[2] Skatīt diagrammu 1. papildinājumā.

[3] Skatīt diagrammu 1. papildinājumā.

[4] Skatīt diagrammu 1. papildinājumā.

[5] Skatīt diagrammu 1. papildinājumā.

[6] Skatīt diagrammu 1. papildinājumā.

[7] Skatīt diagrammu 1. papildinājumā.

[8] Skatīt diagrammu 1. papildinājumā.

[9] Skatīt diagrammu 1. papildinājumā.

[10] Skatīt diagrammu 1. papildinājumā.

[11] Skatīt diagrammu 1. papildinājumā.

[12] Skatīt diagrammu 1. papildinājumā.

[13] Skatīt diagrammu 1. papildinājumā.

[14] Starpātrumiem ir atļauta maksimālās slodzes novērtējuma lineāra interpolācija.

[15] Attiecas tikai uz riepām, kas izmēra apzīmējumā ir identificētas ar burtu kodu "V" un līdz riepu ražotāja norādītajam maksimālajam ātrumam. (Skatīt I pielikuma 1.2.15. punktu).

[16] Attiecas tikai uz riepām, kas izmēra apzīmējumā ir identificētas ar burtu kodu "Z".

[1] Parastas riepas.

[2] Universālas un sniega riepas.

[3] Riepas, kuras izmanto uz parasta autoceļa.

[4] Īpašas nozīmes un sniega riepas.

[5] Riepas, kuras izmanto uz parasta autoceļa, ieskaitot ātruma novērtējumu P.

[6] Riepas, kuras izmanto uz parasta autoceļa, pārsniedzot ātruma novērtējumu P, un sniega riepas.

[7] Īpašas nozīmes riepas.

[8] Riepas, kuras izmanto uz parasta autoceļa.

[9] Īpašas nozīmes un sniega riepas.

[10] Riepas, kuras izmanto uz parasta autoceļa, ieskaitot ātruma novērtējumu P.

[11] Riepas, kuras izmanto uz parasta autoceļa, pārsniedzot ātruma novērtējumu P, un sniega riepas.

[12] Īpašas nozīmes riepas.

[1]

[1] Ātrumiem pāri par 240 km/h testa spiediens ir 3,20 bāri (320 kPa).

[1] Galvenie lukturi III-B, III-C un III-D pielikumā.

[1] Attiecas tikai uz laukumu starp divām vertikālām līnijām, kas šķērso V = 0°/H = ± 5° un divām horizontālām līnijām, kas šķērso V = ± 10°/H = 0°. Visos citos virzienos piemēro maksimāli 400 cd.

[1] Intensitāte 50R50V = 0,25 min.

[1] Mērīšanas ekrānam satiksmei pa kreiso pusi jābūt simetriskam v-v līnijai, kas parādīta šī pielikuma diagrammā.

[1] Tehniskās prasības kvēlspuldzēm skatīt IV pielikumā.

[2] Galveno lukturi uzskata par atbilstošu šā punkta prasībām, ja kvēlspuldzi var viegli ievietot galvenā lukturī, un pozicionēšanu var veikt pareizi pat tumsā.

[3] Šos noteikumus nepiemēro kontrolslēdzim.

[4] Noregulēšanas ekrānam jābūt pietiekami platam, lai galējo robežu varētu pārbaudīt vismaz aiz 5° katrā pusē no līnijas v-v.

[5] Ja galvenajam lukturim, kas projektēts atbilstīgi šīs direktīvas prasībām tikai attiecībā uz tuvo gaismu, fokusa ass manāmi novirzās no staru kūļa galvenā virziena, vai, ja jebkura tipa galvenajam lukturim (tikai tuvās gaismas vai apvienots tuvās gaismas un tālās gaismas) staru kūlim nav galējās robežas ar skaidru "elkoni", tad sānos jānoregulē tā, lai vislabāk izpildītu apgaismojuma prasības attiecībā uz punktu 75 R un 50 R satiksmei pa labo pusi un punktu 75 L un 50 L satiksmei pa kreiso pusi.

[6] Galvenajam lukturim, kas projektēts tuvās gaismas izstarošanai, var pievienot tālo gaismu, kura neatbilst šīm specifikācijām.

[7] Robeža atkārtota nostādīšana 1° pa labi vai pa kreisi ir savienojama ar vertikālu atkārtotu nostādīšanu uz augšu vai uz leju. Pēdējo ierobežo tikai prasības, kas noteiktas 3.3. iedaļā; tomēr galējās robežas horizontālā daļa nedrīkst sniegties aiz līnijas h-h (3.3. iedaļas noteikumi nav piemērojami galvenajiem lukturiem, kam paredzēts atbilst tikai šā pielikuma prasībām attiecībā uz tuvo gaismu).

[8] E50 R un E50 L ir faktiski izmērītie apgaismojumi.

[1] Ja testējamais galvenais lukturis ir grupēts un/vai savietots ar signāllukturiem, tad tiem testa laikā ir jābūt ieslēgtiem. Virzienrādītājiem jāmirgo ar ieslēgšanas/izslēgšanas laikposmu attiecību apmēram viens pret vienu.

[2] Ja divu vai vairāku lampu kvēldiegi ir ieslēgti vienlaicīgi, galvenajam lukturim izmantojot mirgojošu stāvokli, tad to neuzskata par normālu vienlaicīgu kvēldiegu izmantošanu.

[3] Ja testējamais galvenais lukturis ir grupēts un/vai savietots ar signāllukturiem, tad tiem testa laikā ir jābūt ieslēgtiem. Virzienrādītājiem jāmirgo ar ieslēgšanas/izslēgšanas laikposmu attiecību apmēram viens pret vienu.

[4] Ja testējamais galvenais lukturis ir grupēts un/vai savietots ar signāllukturiem, tad tiem testa laikā ir jābūt ieslēgtiem. Virzienrādītājiem jāmirgo ar ieslēgšanas/izslēgšanas laikposmu attiecību apmēram viens pret vienu.

[5] Ja divu vai vairāku lampu kvēldiegi ir ieslēgti vienlaicīgi, galvenajam lukturim izmantojot mirgojošu stāvokli, tad to neuzskata par normālu vienlaicīgu kvēldiegu izmantošanu.

[6] NaCMC ir karboksimetilcelulozes nātrija sāls, ko parasti sauc par CMC. NaCMC, ko izmanto neattīrītos maisījumos, 2 % šķīduma 20 °C temperatūrā aizvietošanai pakāpei (DS) ir jābūt 0,6 - 0,7 un viskozitātei 200 - 300 cP.

[7] Uz ekrāna 25 m attālumā 50 V atrodas 375 mm zem HV uz vertikālās līnijas v-v.

[1] Ir ieteicams L2 izmantot aptuveni 80 mm fokusa attālumu.

[4] Vērtības, kas norādītas pa kreisi un pa labi, attiecas attiecīgi uz tālās gaismas kvēlspuldzi un tuvās gaisma kvēlspuldzi.

[5] Ekrāna un kvēldiegu atrašanās vieta un izmēri jākontrolē ar mērīšanas metodi, kas aprakstīts IEC Publication 809.

[6] Jāmēra tādā attālumā no atskaites plaknes, kāds norādīts aiz svītras (milimetros).

[7] mv = izmērītā vērtība.

[8] Leņķis γ ir tikai ekrāna konstrukcijai un gatavām kvēlspuldzēm nav jāpārbauda.

[1] Mērīšanas punkti ir tie, kur gala ārpuse, kas ir vistuvākā vai vistālākā no cokola, šķērso kvēldiega asi.

[2] Mērīšanas punkti ir tie, kur gala ārpuse, kas ir vistuvākā vai vistālākā no cokola, šķērso kvēldiega asi.

[3] Cokols jāspiež šajos virzienos.

[4] Kvēldiega gals ir definēts lapā H2/3.

[1] Jāmēra tādā attālumā no atskaites plaknes, kāds norādīts aiz svītras (milimetros).

[2] "29,5 mv" vai "30,0 m" ir vērtība, kas mērīta 29,5 mm vai 30,0 mm attālumā no atskaites plaknes.

[1] Jāmēra tādā attālumā no atskaites plaknes, kāds norādīts aiz svītras (milimetros).

[2] Ekrāna konstrukcijas rasējums nav obligāts.

[3] Ekrāna konstrukcijas rasējums nav obligāts.

[1] Ražotāji var izvēlēties citus perpendikulāros skatīšanās virzienus. Pārbaudot kvēldiega izmēru un novietojumu, testēšanas laboratorijai jāizmanto ražotāja norādītie skatīšanās virzieni.

[2] Ražotāji var izvēlēties citus perpendikulāros skatīšanās virzienus. Pārbaudot kvēldiega izmēru un novietojumu, testēšanas laboratorijai jāizmanto ražotāja norādītie skatīšanās virzieni.

[3] Ražotāji var izvēlēties citus perpendikulāros skatīšanās virzienus. Pārbaudot kvēldiega izmēru un novietojumu, testēšanas laboratorijai jāizmanto ražotāja norādītie skatīšanās virzieni.

[4] Ražotāji var izvēlēties citus perpendikulāros skatīšanās virzienus. Pārbaudot kvēldiega izmēru un novietojumu, testēšanas laboratorijai jāizmanto ražotāja norādītie skatīšanās virzieni.

[1] Ražotāji var izvēlēties citus perpendikulāros skatīšanās virzienus. Pārbaudot kvēldiega izmēru un novietojumu, testēšanas laboratorijai jāizmanto ražotāja norādītie skatīšanās virzieni.

[2] Ražotāji var izvēlēties citus perpendikulāros skatīšanās virzienus. Pārbaudot kvēldiega izmēru un novietojumu, testēšanas laboratorijai jāizmanto ražotāja norādītie skatīšanās virzieni.

[3] Ražotāji var izvēlēties citus perpendikulāros skatīšanās virzienus. Pārbaudot kvēldiega izmēru un novietojumu, testēšanas laboratorijai jāizmanto ražotāja norādītie skatīšanās virzieni.

[4] Ražotāji var izvēlēties citus perpendikulāros skatīšanās virzienus. Pārbaudot kvēldiega izmēru un novietojumu, testēšanas laboratorijai jāizmanto ražotāja norādītie skatīšanās virzieni.

[1] Kvēldiega centra maksimālā sāniskā novirze no divām savstarpēji perpendikulārām plaknēm, no kurām abas ietver cokola pamatasi un viena ietver kontakttapu asi.

[2] Lampas ar cokolu BA 15d var izmantot īpašā nolūkā: tām ir tie paši izmēri.

[3] Pārbauda ar "kārbas sistēmu", lapa P21W/2.

[4] Tiek izskatītas papildu specifikācijas īpaši izturīgām 24 voltu lampām ar dažādas formas kvēldiegu.

[1] Šie izmēri jāpārbauda ar "kārbas sistēmu" (P21/5W/2, P21/5E/3), pamatojoties uz iepriekš norādītajiem izmēriem un pielaidēm. "x" un "y" attiecas uz galveno (lielas jaudas) kvēldiegu, nevis uz lampas asi (P21/5W/2). Tiek izskatīti veidi, kā palielināt kvēldiega un cokola ietvara komplekta novietojuma precizitāti.

[2] Galvenā (lielas jaudas) kvēldiega centra maksimālā sāniskā novirze no divām savstarpēji perpendikulārām plaknēm, no kurām abas ietver pamatasi un viena ietver kontakttapu asi.

[3] Turpmāk nav ieteicams izmantot 24 voltu kvēlspuldzi.

[1] Šis izmērs atbilst attālumam starp divām spraugām 3,5 mm diametrā; katra atrodas pret vienu cokolu.

[2] Kvēldiegs jāievieto 19 mm garā cilindrā koaksiāli ar kvēlspuldzes asi un jānovieto simetriski ap lampas centru. Šā cilindra diametrs 6 voltu un 12 voltu kvēlspuldzēm ir: d+4 mm (standarta kvēlspuldzēm d+2 mm) un 24 voltu kvēlspuldzēm d+5 mm; "d" ir ražotāja norādītais kvēldiega nominālais diametrs.

[3] Kvēldiega centra gareniskā novirze no lampas centra, ko mēra kvēldiega ass virzienā, nedrīkst pārsniegt ± 2 mm (standarta kvēlspuldzēm ± 0,5 mm).

[4] Kvēlspuldzēm (6 voltu) 4,5 mm.

[5] Kvēlspuldzēm (24 voltu) 16,5 mm.

[1] Šis izmērs atbilst attālumam starp divām spraugām 3,5 mm diametrā.

[2] Kvēldiega atrašanās vietu pārbauda ar "kārbas sistēmu", lapa C21W/2.

[1] OV L 266, 2.10.1974., 4. lpp.

[1] Definīcijas citētas no CIE 50 (45) publikācijas, starptautiskā elektrotehnikas vārdnīca, 45. grupa, apgaismojums.

[2] Definīcijas citētas no CIE 50 (45) publikācijas, starptautiskā elektrotehnikas vārdnīca, 45. grupa, apgaismojums.

[3] Definīcijas citētas no CIE 50 (45) publikācijas, starptautiskā elektrotehnikas vārdnīca, 45. grupa, apgaismojums.

[4] Definīcijas citētas no CIE 50 (45) publikācijas, starptautiskā elektrotehnikas vārdnīca, 45. grupa, apgaismojums.

[5] Saīsināta tabula. Vērtības "x-(λ)", "y-(λ)", "z-(λ)" noapaļotas līdz četrām zīmēm aiz komata.

[6] Grozījumi izdarīti 1966. gadā (3 aizstāts ar 2).

[1] Iekšējam atpakaļskata spogulim nav jābūt, ja nevar nodrošināt atbilstību redzamības nosacījumiem, kas minēti 4.1. punktā še turpmāk. Šajā gadījumā jābūt diviem ārējiem atpakaļskata spoguļiem: vienam transportlīdzekļa kreisajā, otram labajā pusē.

[1] Trīsriteņu mopēdiem un vieglajiem kvadricikliem CO un HC + NOx masu robežvērtības reizina ar koeficientu 2.

[2] Trīsriteņu mopēdiem un vieglajiem kvadricikliem CO masas robežai jābūt 3,5 g/km.

[3] ∑nxi − x-2,S2 = i = 1nkur xi ir jebkurš no individuālajiem rezultātiem, kas iegūts paraugam n un∑n xix- = i = 1n

[1] Vienam veltnim, kura diametrs ir 400 mm.

[2] Šīs papildu masas vajadzības gadījumā var aizstāt ar elektronisku ierīci, ja ir pierādīta rezultātu līdzvērtība.

[1] Tomēr tricikliem un kvadricikliem robežvērtības jāreizina ar koeficientu 1,5.

[2] Tomēr tricikliem un kvadricikliem robežvērtības jāreizina ar koeficientu 1,5.

[3] ∑nxi − x-2,S2 = i = 1nkur xi ir jebkurš no individuālajiem rezultātiem, kas iegūts paraugam n un∑n xix- = i = 1n

[4] ∑nxi − x-2S2 = i = 1nkur xi ir jebkurš no individuālajiem rezultātiem, kas iegūts paraugam n un∑n xix- = i = 1n

[1] sajūgs atslēgts.

[2] Šīs papildu masas vajadzības gadījumā var aizstāt ar elektronisku ierīci, ja ir pierādīta rezultātu līdzvērtība.

[1] Testu var veikt testa kamerā ar gaisa kondicionēšanu, kur var kontrolēt atmosfēras apstākļus.

[1] Amerikas Materiālu un izmēģinājumu biedrības iniciāļi (1916 Race Street, Philadelphia, Pennsylvania 19103, USA).

[2] Aizliegts pievienot savienojumus, kuri satur skābekli.

[1] OV L 237, 24.8.1991., 1. lpp.

[1] OV L 38, 11.2.1974., 2. lpp.

[2] Elektrisko transportlīdzekļu vilces akumulatoru masa nav iekļauta šo transportlīdzekļu pašmasā.

[3] OV L 24, 30.1.1976., 6. lpp.

[1] OV L 220, 29.8.1977., 95. lpp.

[1] OV L 129, 14.5.1992., 11. lpp.

[2] OV L 67, 10.3.1989., 1. lpp.

[1] OV L 168, 26.6.1978., 40. lpp.

[2] OV L 81, 28.3.1978., 27. lpp.

--------------------------------------------------