Official Journal L 297 , 21/11/1996 P. 0029 - 0048
PADOMES REGULA (EK) Nr. 2201/96 (1996. gada 28. oktobris) par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 42. un 43. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu1, ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu2, ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu3, (1) tā kā augļu un dārzeņu nozarē kopumā notiek dažādas pārmaiņas, kas Kopienai jāņem vērā, pārorientējot tirgus organizācijas pamata noteikumus šajā nozarē; tā kā attiecībā uz dažiem pārstrādes produktiem jāņem vērā arī situācija starptautiskajā tirgū; tā kā, ņemot vērā daudzās pārmaiņas, kam augļu un dārzeņu tirgus kopīgā organizācija tikusi pakļauta kopš tās sākotnējās pieņemšanas, skaidrības labad būtu jāpieņem jauna regula; (2) tā kā daži pārstrādes produkti ir īpaši svarīgi Kopienas Vidusjūras reģionos, kur ražošanas izmaksas ir ievērojami augstākas nekā trešās valstīs; tā kā līdz šim izmantotā ražošanas atbalsta sistēma, kas pamatojas uz līgumu parakstīšanu, kas par minimālo cenu, ko maksā ražotājiem, garantē regulāras piegādes rūpniecībai, ir izturējusi laika pārbaudi un to vajadzētu turpināt; tā kā tomēr, piemēram, attiecībā uz svaigiem produktiem, ražotāju organizāciju lomu vajadzētu stiprināt, lai garantētu lielāku piegādes koncentrāciju, lai racionālāk pārvaldītu piegādes un, visbeidzot, lai ļautu vieglāk pārraudzīt to, kā tiek ievērota minimālā cena, ko maksā ražotājiem; (3) tā kā tādēļ, ka pastāv saikne starp to produktu cenām, kas paredzēti lietošanai svaigā veidā,un to cenām, kas paredzēti pārstrādei, vajadzētu paredzēt, ka minimālā cena ražotājam jānosaka, ņemot vērā tirgus cenas svārstības augļu un dārzeņu nozarē, kā arī nepieciešamību saglabāt pienācīgu līdzsvaru starp dažādu svaigu produktu noieta tirgiem; (4) tā kā atbalsta lielumam jākompensē starpība starp cenām, ko maksā ražotājiem Kopienā, un cenām, ko maksā trešās valstīs; tā kā tādēļ jāparedz aprēķins, kas ņem vērā šo starpību un ietekmi, kāda ir pārmaiņām minimālajā cenā, neskarot zināmu tehnisku elementu piemērošanu; (5) tā kā tādēļ, ka izejvielas ir plaši pieejamas un ražošanas jauda ir elastīga, ražošanas atbalsta piešķiršana var zināmos gadījumos novest pie ievērojamas ražošanas palielināšanās; tā kā, lai izvairītos no realizācijas grūtībām, kas no tā varētu izrietēt, atkarībā no produkta jānosaka ierobežojumi atbalsta piešķiršanā vai nu garantiju sliekšņa, vai kvotu sistēmas veidā; (6) tā kā, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz tomātu pārstrādes produktiem, jāpieņem elastīga sistēma ar mērķi palielināt uzņēmumu dinamismu, kā arī Kopienas rūpniecības konkurētspēju; tā kā kvotas pa produktu grupām un pa dalībvalstīm jaunās sistēmas īstenošanas pirmajiem diviem gadiem jānosaka nemainīgas; tā kā atbalsta apmērs koncentrātiem un to atvasinājumiem jāsamazina, lai kompensētu pieaugušos izdevumus, kas rodas no kvotu palielināšanas tomātu koncentrātam un citiem produktiem saistībā ar veco sistēmu; (7) tā kā žāvēto vīnogu nozarei ir dažas īpašas iezīmes, kas ir novedušas pie specializētas sistēmas, kad atbalstu maksā par platību akros; tā kā šo sistēmu kopā ar garantētās maksimālās platības (akros) sistēmu, kuras mērķis ir novērst pārmērīgu vīnogu audzēšanu žāvētu vīnogu ražošanai, tāpat kā agrāk jāsaglabā vienā regulā; (8) tā kā turpinās pārstādīšanas projekti phylloxera apkarošanai; tā kā, lai izvairītos no šīs procedūras pārtraukšanas, kamēr lielas platības joprojām paliek nepārstādītas, jāturpina atbalsta sistēma ražotājiem, kas pārstāda savus vīna dārzus, lai apkarotu phylloxera; (9) tā kā, lai atvieglotu pārstrādes produktu pārdošanu un labāk pielāgotu to kvalitāti tirgus prasībām, būtu jāparedz iespēja noteikt standartus; (10) tā kā attiecībā uz žāvētu vīnogu un žāvētu vīģu nozari ar zināmiem pielāgojumiem ir jāsaglabā uz nākamo gadu pārnesamu krājumu sistēma; tā kā šo divu produktu iepirkuma cenu līmeni vajadzētu noteikt, ņemot vērā to katra īpašās iezīmes; (11) tā kā būtu jāparedz iespēja īstenot īpašus pasākumus par labu konkrētām nozarēm, kas ir pakļautas starptautiskai konkurencei, ja to produkcija ir vietēji vai reģionāli ļoti svarīga; tā kā šādiem pasākumiem jāietver strukturāli uzlabojumi ar mērķi palielināt konkurētspēju un sekmēt minēto produktu lietošanu; tā kā, ņemot vērā stāvokli nozarē, vajadzētu paredzēt nemainīgu pārejas perioda atbalsta summu par platībām, kur pašlaik audzē pārstrādei paredzētus sparģeļus; (12) tā kā ar Regulu (EK) Nr. 3290/944 Padome pieņēma lauksaimniecības nozarē nepieciešamās korekcijas un pārejas pasākumus, lai īstenotu nolīgumus, kas noslēgti daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā, jo īpaši jauno režīmu tirdzniecībai ar trešām valstīm augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarē; tā kā šajā regulā būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 3290/94 XIV pielikuma noteikumi; tā kā tomēr vienkāršības labad ir jāparedz iespēja vērsties pie Komisijas, lai tā izmanto savas pilnvaras konkrētu tehnisku noteikumu īstenošanai attiecībā uz iespējamu cukura deficītu; (13) tā kā noteiktu atbalsta veidu piešķiršana var traucēt vienotā tirgus darbībai; tā kā tādēļ jāpaplašina Līguma noteikumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstu piešķirto atbalstu var izskatīt un ar kopīgo tirgu nesaderīgo atbalstu var aizliegt, lai ietvertu šajā regulā minēto nozari; (14) tā kā Padomes 1996. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopīgo organizāciju5 jāattiecina uz augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozari, lai izvairītos no standartu un pārraudzības iestāžu dubultošanas; tā kā ir arī jāparedz sankcijas, lai garantētu vienotu jaunās sistēmas piemērošanu visā Kopienā; (15) tā kā augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgu kopīgajai organizācijai piemērotā veidā un vienlaikus jāņem vērā Līguma 39. un 110. pantā noteiktie mērķi; (16) tā kā, lai atvieglotu šīs regulas noteikumu ieviešanu, jāizveido procedūra ciešai sadarbībai starp dalībvalstīm un Komisiju, izveidojot pārvaldības komiteju, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. pants 1. Šī regula izveido augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgu kopīgo organizāciju. 2. Šī kopīgā organizācija aptver šādus produktus: KN kods Apraksts a) ex 0710 Dārzeņi (nevārīti vai tvaicēti, vai vārīti ūdenī), saldēti, izņemot saldo kukurūzu, kas minēta apakšpozīcijā 0710 40 00, olīvas, kas minētas apakšpozīcijā 0710 80 10, un Capsicum vai Pimenta ģints augļus, kas minēti apakšpozīcijā 0710 80 59 ex 0711 Dārzeņi, konservēti īslaicīgai glabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sēra dioksīda vai citā konservantu šķīdumā), bet šādā stāvoklī nederīgi tūlītējai lietošanai pārtikā, izņemot olīvas, kas minētas apakšpozīcijā 071120, Capsicum vai Pimenta ģints augļus, kas minēti apakšpozīcijā 0711 90 10, un saldo kukurūzu, kas minēta apakšpozīcijā 0711 90 30 ex 0712 Žāvēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcināti vai saberzti pulverī, bet tālāk neapstrādāti, izņemot kartupeļus, kas mākslīgi atūdeņoti, žāvējot karstumā, un cilvēku pārtikai nederīgi un uz ko attiecas apakšpozīcija ex 0712 90 05, saldo kukurūzu, uz kuru attiecas apakšpozīcijas ex 0712 90 11 un 0712 90 19, un olīvas, uz kurām attiecas apakšpozīcija ex 0712 90 90 0804 20 90 Žāvētas vīģes 0806 20 Žāvētas vīnogas ex 0811 Augļi un rieksti, nevārīti vai vārīti ar tvaiku vai vārot ūdenī, saldēti, bez cukura vai citas saldinošas vielas piedevas, izņemot saldētus banānus, uz ko attiecas apakšpozīcija ex 0811 90 95 ex 0812 Augļi un rieksti, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sēra dioksīda vai citā konservantu šķīdumā), bet nav derīgi tiešai lietošanai pārtikā, izņemot īslaicīgai glabāšanai konservētus banānus, uz ko attiecas apakšpozīcija ex 0812 90 95 ex 0813 Žāvēti augļi, izņemot pozīcijās 0801 līdz 0806 minētos; šajā nodaļā minēto riekstu un augļu maisījumi, izņemot maisījumus, kas sastāv tikai no pozīcijās 0801 un 0802 minētajiem riekstiem un uz ko attiecas apakšpozīcijas 0813 50 31 un 0813 50 39 0814 00 00 Citrusu augļu vai meloņu un arbūzu mizas, svaigas, saldētas, žāvētas vai īslaicīgai glabāšanai konservētas sālījumā, sēra dioksīda vai citā konservantu šķīdumā 0904 20 10 Žāvēta paprika, nedrupināta un nemalta b) ex 0811 Saldēti augļi un rieksti, nevārīti vai vārīti ūdenī, vai tvaicēti, saldēti, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu 1302 20 Pektīni un pektināti ex 2001 Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, izņemot: - Capsicum ģints augļus, kas nav paprika vai Jamaikas pipari, kas minēti apakšpozīcijā 2001 90 20 - saldo kukurūzu (Zea mays var. saccharata), kas minēta apakšpozīcijā 2001 90 30 - jamsu, saldos kartupeļus un tamlīdzīgas pārtikas augu daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes un kas minēti apakšpozīcijā 2001 90 40 - palmu galotņu pumpurus, kas minēti apakšpozīcijā 2001 90 60 - olīvas, kas minētas apakšpozīcijā 2001 90 65 - vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un citas līdzīgas augu ēdamās daļas, uz ko attiecas apakšpozīcija ex 2001 90 96 2002 Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti 2003 Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas sēnes un trifeles ex 2004 Citi bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti dārzeņi, kas nav produkti Nr. 2006, izņemot saldo kukurūzu (Zea mays var. saccharata), kas minēta apakšpozīcijā ex 2004 90 10, olīvas, kas minētas apakšpozīcijā ex 2004 90 30, un kartupeļus, kas sagatavoti vai konservēti miltu vai pārslu veidā, kas minētas apakšpozīcijā 2004 10 91 ex 2005 Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti nesaldēti pārējie dārzeņi, kas nav produkti Nr. 2006, izņemot olīvas, kas minētas apakšpozīcijā 2005 70, saldo kukurūzu (Zea mays var. saccharata), kas minēta apakšpozīcijā 2005 80 00, un Capsicum ģints augļus, kas nav paprika vai Jamaikas pipari, kas minēti apakšpozīcijā 2005 90 10, un kartupeļus, kas sagatavoti vai konservēti miltu vai pārslu veidā, kas minētas apakšpozīcijā 2005 20 10 ex 2006 00 Augļi, rieksti, augļu mizas un citas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, glazētas vai kristalizētas), izņemot cukurā konservētus banānus, uz ko attiecas pozīcijas ex 2006 00 38 un ex 2006 00 99 ex 2007 Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, izņemotL - homogenizētus banānu produktus, kas minēti apakšpozīcijā ex 2007 10 - banānu džemus, želejas, marmelādes, biezeņus un pastas, kas minētas apakšpozīcijās ex 2007 99 39, ex 2007 99 58 un ex 2007 99 98 ex 2008 Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, pagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu, kas citur nav minētas un iekļautas, izņemot: - zemesriekstu sviestu, kas minēts apakšpozīcijā 2008 11 10 - palmu galotņu pumpurus, kas minēti apakšpozīcijā 2008 91 00 - kukurūzu, kas minēta apakšpozīcijā 2008 99 85 - jamsu, saldos kartupeļus un līdzīgas ēdamas augu daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes un kas minētas apakšpozīcijā 2008 99 91 - vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un citas līdzīgas augu ēdamās daļas, kas minētas apakšpozīcijā ex 2008 99 99 - ar citu paņēmienu sagatavotus vai konservētus banānu maisījumus, kas minēti apakšpozīcijās ex 2008 92 59, ex 2008 92 78, ex 2008 92 93 un ex 2008 92 98 - ar citu paņēmienu sagatavotus vai konservētus banānus, kas minēti apakšpozīcijās ex 2008 99 49, ex 2008 99 68 un ex 2008 99 99 ex 2009 Augļu sulas (izņemot vīnogu sulu un nenorūgušu vīnogu vīnu, kas minēts apakšpozīcijā 2009 60, un banānu sulu, kas minēta apakšpozīcijā 2009 80) un dārzeņu sulas, neraudzētas, bez spirta piedevas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tā 3. Tirdzniecības gadus 2. punktā minētajiem produktiem vajadzības gadījumā nosaka saskaņā ar 29. pantā paredzēto procedūru. I SADAĻA Atbalsta sistēma 2. pants 1. Ražošanas atbalsta sistēma attiecas uz I pielikumā minētajiem produktiem, kas iegūti no Kopienā novāktajiem augļiem un dārzeņiem. 2. Ražošanas atbalstu piešķir pārstrādātājiem, kuri ir samaksājuši ražotājiem par izejmateriāliem cenu, kura nav mazāka par minimālo cenu saskaņā ar līgumiem starp ražotāju organizācijām no vienas puses, kas atzītas vai kam piešķirta pagaidu atļauja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96, un pārstrādātājiem -no otras puses. Tomēr piecos tirdzniecības gados pēc šīs regulas piemērošanas līgumus var noslēgt arī starp pārstrādātājiem un individuālajiem ražotājiem par daudzumu, kas katru gadu nepārsniedz attiecīgi 75 %, 65 %, 55 %, 40 % un 25 % no daudzuma, kurš dod tiesības uz ražošanas atbalstu. Ražotāju organizācijas ļauj izmantot šā panta noteikumus arī uzņēmējiem, kuri nepieder nevienai no Regulā (EK) Nr. 2200/96 paredzētajām kolektīvajām struktūrām, bet kuri uzņemas tirgot ar šādu struktūru starpniecību visu to produkciju, kas paredzēta I pielikumā minēto produktu ražošanai, un kuri dod savu ieguldījumu organizācijas vispārējos šīs sistēmas pārvaldīšanas izdevumos. Līgumiem jābūt parakstītiem līdz tirdzniecības gada sākumam. 3. pants 1. Ražotājiem maksājamo minimālo cenu nosaka, pamatojoties uz: a) iepriekšējā tirdzniecības gadā spēkā esošo minimālo cenu; b) tirgus cenu mainību augļu un dārzeņu nozarē; c) vajadzību nodrošināt svaigu pamatproduktu normālu pārdošanu dažādiem nolūkiem, ieskaitot piegādes pārstrādes rūpniecībai. 2. Minimālās cenas nosaka līdz katra tirdzniecības gada sākumam. 3. Minimālās cenas un sīkākus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. 4. pants 1. Ražošanas atbalsts nedrīkst pārsniegt starpību starp minimālo cenu, ko ražotājam maksā Kopienā, un izejmateriāla cenu galvenajās ražotājās un eksportētājās trešās valstīs. 2. Atbalsta apmēru nosaka tā, ka tas ļauj pārdot Kopienas produktu, iekļaujoties 1. punktā noteiktajos ierobežojumos. Nosakot atbalsta apmēru, neskarot 5. panta piemērošanu, īpaši jāņem vērā: a) starpība starp izejmateriāla cenu Kopienā un galvenajās konkurējošajās trešās valstīs; b) atbalsta apmērs, kas noteikts vai aprēķināts iepriekšējam tirdzniecības gadam pirms 10. punktā noteiktā samazinājuma, ja tas ir piemērojams; un c) produktiem, kam Kopienas produkcija aizņem nozīmīgu tirgus daļu, ārējās tirdzniecības apjoma un šajā tirdzniecībā esošo cenu tendences, ja pēdējais kritērijs noved pie atbalsta apmēra samazināšanas. 3. Ražošanas atbalstu nosaka pēc pārstrādes produkta tīrā svara. Koeficientus, kas izsaka attiecību starp izlietotās izejvielas svaru un pārstrādātā produkta tīro svaru, nosaka standartizēti. Tos regulāri precizē, pamatojoties uz pieredzi. 4. Ražošanas atbalstu pārstrādātājiem piešķir tikai par pārstrādes produktiem, kas: a) ir ražoti no Kopienā novāktām izejvielām, par kurām pieprasītājs ir samaksājis vismaz 3. pantā minēto minimālo cenu; b) atbilst kvalitātes prasību minimumam. 5. Izejvielu cenu galvenajās konkurējošajās trešās valstīs nosaka, galvenokārt pamatojoties uz faktiskajām cenām, ko piemēro pārstrādei paredzētiem salīdzināmas kvalitātes svaigiem produktiem brīdī, kad tos izved no saimniecības, vērtējot pēc gala produktu daudzuma, ko šīs trešās valstis eksportē. 6. Produktiem, kam Kopienas produkcija veido vismaz 50 % no produkta daudzuma, kas veido Kopienas patēriņa tirgu, cenu, kā arī importa un eksporta daudzuma tendences novērtē, salīdzinot datus par kalendāro gadu pirms tirdzniecības gada sākuma ar datiem par iepriekšējo kalendāro gadu. 7. Ja produkti ir pārstrādāti no tomātiem, ražošanas atbalstu aprēķina: a) tomātu koncentrātam, kas atbilst KN kodam 2002 90; b) veseliem, mizotiem tomātiem, kas iegūti no San Marzano šķirnes vai līdzīgām šķirnēm un kas atbilst KN kodam 2002 10; c) veseliem, mizotiem tomātiem, kas iegūti no Roma vai līdzīgām šķirnēm un kas atbilst KN kodam 2002 10; d) tomātu sulai, kas atbilst KN kodam 2009 50. 8. Ražošanas atbalstu citiem no tomātiem pārstrādātiem produktiem iegūst attiecīgi vai nu no tomātu koncentrātam aprēķinātā atbalsta, īpaši ņemot vērā produkta sausā ekstrakta saturu, vai arī no atbalsta, kas aprēķināts veseliem, mizotiem tomātiem, kuri iegūti no Roma vai līdzīgām šķirnēm, īpaši ņemot vērā produkta komercīpašības. 9. Komisija pirms katra tirdzniecības gada sākuma nosaka ražošanas atbalsta apjomu saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. Trešajā punktā minētos koeficientus, kvalitātes prasību minimumu un citus detalizētus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar to pašu procedūru. 10. Attiecībā uz produktiem, kas pārstrādāti no tomātiem, kopējie izdevumi katram tirdzniecības gadam nedrīkst pārsniegt apmēru, kas varētu tikt sasniegts, ja Francijai un Portugālei būtu noteiktas šādas kvotas koncentrātiem 1997./98. tirdzniecības gadam: Francija: 224 323 tonnas, Portugāle: 670 451 tonnas. Šim mērķim par tomātu koncentrātiem un to atvasinājumiemsaskaņā ar 9. punktu noteikto atbalstu samazina par 5,37 %. Pēc tirdzniecības gada var izmaksāt papildsummu, ja Francijas un Portugāles kvotu palielinājums nav pilnīgi izmantots. 5. pants 1. Ar šo visā Kopienā tiek ievests garantijas slieksnis katram tirdzniecības gadam turpmāk minētajiem produktiem. Ja garantijas slieksnis ir pārsniegts, ražošanas atbalstu samazina. Garantijas slieksnis ir: a) 582 000 tonnu tīrā svara persikiem sīrupā un/vai dabīgā augļu sulā, b) 102 805 tonnas tīrā svara Williams un Rocha bumbieriem sīrupā un/vai dabīgā augļu sulā. 2. Apjomu, par kādu pārsniegti 1. punktā minētie sliekšņi, aprēķina pēc vidējā saražotā daudzuma trijos tirdzniecības gados pirms tirdzniecības gada, kuram nosaka ražošanas atbalstu. Ja garantijas slieksnis ir pārsniegts, atbalstu nākamajam tirdzniecības gadam samazina proporcionāli apjomam, par kādu slieksnis ir pārsniegts. 6. pants 1. Ar šo tiek ieviesta kvotu sistēma ražošanas atbalsta piešķiršanai tomātu pārstrādes produktiem. Ražošanas atbalsts nepārsniedz pārstrādes produktu daudzumu, kas atbilst 6 836 262 tonnām svaigu tomātu. 2. Šā panta 1. punktā minēto pārstrādāto produktu daudzumu reizi piecos gados iedala trijām atsevišķām produktu grupām - tomātu koncentrātam, konservētiem, veseliem, mizotiem tomātiem un citiem produktiem, pamatojoties uz vidējo produktu daudzumu katrā grupā, kas saražots atbilstoši minimālajām cenām piecos tirdzniecības gados pirms tā tirdzniecības gada, kurā daudzumu iedala. Tomēr 1997./98. tirdzniecības gadam un nākamajiem četriem tirdzniecības gadiem tiek noteikts šāds daudzums: - tomātu koncentrāts: 4 585 253 tonnas, - konservēti, veseli, mizoti tomāti: 1 336 119 tonnas, - citi produkti: 914 890 tonnas. 3. Svaigu tomātu daudzumu, kas katrai produktu grupai noteikts saskaņā ar 2. punktu, katru gadu sadala pa dalībvalstīm atkarībā no vidējā daudzuma, kas saražots atbilstoši minimālajām cenām trijos tirdzniecības gados pirms tā tirdzniecības gada, kurā veic sadalījumu. Tomēr sadalījums 1997./98. un 1998./99. tirdzniecības gadam ir norādīts šīs regulas III pielikumā. 1999./2000. tirdzniecības gadam sadalījumu nosaka pēc vidējā daudzuma, kas saražots atbilstoši minimālajām cenām 1997./98. un 1998./99. tirdzniecības gadā. Sākot no 1999./2000. tirdzniecības gada, neviens sadalījums pa dalībvalstīm un pa produktu grupām atbilstoši šim punktam no viena tirdzniecības gada uz nākamo nedrīkst mainīties par vairāk nekā 10 %. Ja sadalījumu nosaka atbilstoši 2. punktam, šo procentu aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā tirdzniecības gadā saražoto daudzumu, ko pielāgo ar pārmaiņas koeficientiem, kuri katrai produktu grupai izriet no šā sadalījuma. 4. Dalībvalstis sadala tām iedalītos daudzumus starp to teritorijā reģistrētajiem pārstrādes uzņēmumiem saskaņā ar daudzumiem, kas saražoti atbilstoši minimālajām cenām trijos tirdzniecības gados pirms tā tirdzniecības gada, kurā veic sadalījumu, izņemot 1996./97. tirdzniecības gadu, ko neņem vērā. Tomēr pirmajiem trijiem sadalījumiem 1997./98., 1998./99. un 1999./2000. tirdzniecības gadā ņem vērā 1993./94., 1994./95. un 1995./96. tirdzniecības gadā faktiski saražotos daudzumus. 5. Sākot no 1999./2000. tirdzniecības gada, 2. un 3. punktā minēto iedalījumu veic saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. Sīkākus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar to pašu procedūru. Tajos galvenokārt ietilpst noteikumi par uzņēmumiem, kas darbojas mazāk nekā trīs gadus, par jauniem uzņēmumiem un uzņēmumu apvienošanu vai to pāreju. 7. pants 1. Atbalstu piešķir tādu vīnogu audzēšanai, kuras paredzētas žāvētu Sultana un Moscatel šķirņu vīnogu un korinšu ražošanai. Atbalsta apjomu nosaka uz specializētās platības hektāru, no kura tiek novākta raža, pamatojoties uz šīs platības vidējo ražību uz hektāru. Nosakot atbalsta apjomu, papildus ņem vērā: a) vajadzību nodrošināt, ka tiek saglabāti lauki, kuros parasti audzē minētās kultūras; b) šīm žāvētajām vīnogām pieejamos noietu tirgus. Atbalsta apjomu var diferencēt atkarībā no vīnogu šķirnes un citiem ražu ietekmējošiem faktoriem. 2. Tiek ievesta Kopienas garantētā maksimālā platība katram tirdzniecības gadam, kura ir vienāda ar vidējo Kopienas platību, ko izmantoja 1. punktā minētajām kultūrām 1987./88., 1988./89. un 1989./90. tirdzniecības gadā. Ja specializētās platības žāvēto vīnogu ražošanai pārsniedz Kopienas garantēto maksimālo platību, atbalsta apmēru nākamajam tirdzniecības gadam samazina atbilstoši lielumam, par kādu platība ir pārsniegta. 3. Atbalstu piešķir pēc platību novākšanas un produktu izžāvēšanas pārstrādei. 4. Ražotāji, kas pārstāda savus vīna dārzus, lai cīnītos ar phylloxera, bet nesaņem strukturālajiem pasākumiem cīņai pret šo slimību paredzēto atbalstu, ko piešķir Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (LVGF) Virzības nodaļa, ir tiesīgi trīs tirdzniecības gadu garumā saņemt atbalstu, kura apmēru nosaka, ņemot vērā 1. punktā minēto atbalsta apmēru un saskaņā ar minētajiem strukturālajiem pasākumiem piešķiramo atbalstu. Šajā gadījumā 3. punktu nepiemēro. 5. Pirms katra tirdzniecības gada sākuma Komisija nosaka atbalsta apmēru saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. Saskaņā ar šo pašu procedūru tā nosaka detalizētus noteikumus šā panta piemērošanai un vajadzības gadījumā - pakāpi, līdz kurai maksimālā garantētā platība ir pārsniegta, kā arī atbilstošu atbalsta apjoma samazinājumu. 8. pants Produktiem, kas uzskaitīti 7. panta 1. punktā un I pielikumā un kas paredzēti vai nu patēriņam Kopienā, vai eksportam uz trešām valstīm, saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru var ieviest kopīgus standartus. 9. pants 1. Pēdējo divu tirdzniecības gada mēnešu laikā attiecīgo dalībvalstu apstiprinātas aģentūras, turpmāk tekstā "uzglabāšanas aģentūras", var iepirkt Kopienā pašreizējā tirdzniecības gadā ražotās baltās vīnogas (sultanas), korintes un žāvētās vīģes, ja tās atbilst noteiktajiem kvalitātes standartiem. Saskaņā ar 2. punktu iepirkto balto vīnogu (sultanas) un korinšu daudzums nedrīkst pārsniegt 27 370 tonnas. 2. Iepirkuma cena, par kādu uzglabāšanas aģentūras iepērk 1. punktā minētos produktus, ir: a) žāvētajām vīģēm - minimālā cena zemākajai kvalitātes klasei mīnus 5 %; b) baltajām vīnogām (sultanas) un korintēm - iepirkuma cena, kas bija spēkā 1994./95. tirdzniecības gadā, kuru katru gadu pielāgo pārmaiņām 13. pantā minētajā minimālajā importa cenā, vai - no 2000. gada - pasaules cenas. 3. Uzglabāšanas aģentūru iepirktos produktus realizē saskaņā ar nosacījumiem, kas neapdraud tirgus līdzsvaru un nodrošina vienādu pieeju tirgojamajiem produktiem un vienādu attieksmi pret pircējiem. Ja produktus parastos apstākļos nevar realizēt, var veikt īpašus pasākumus. Šādā gadījumā var pieprasīt īpašu drošības naudu, lai nodrošinātu, ka tiek izpildītas saistības, jo īpaši attiecībā uz produkta galamērķi. Drošības nauda tiek pilnīgi vai daļēji zaudēta, ja saistības netiek izpildītas vai tiek izpildītas tikai daļēji. 4. Uzglabāšanas atbalstu uzglabāšanas aģentūrām piešķir iepirktajam produktu daudzumam un faktiskajam uzglabāšanas ilgumam. Tomēr atbalsta piešķiršanu pārtrauc 18 mēnešus pēc tā tirdzniecības gada beigām, kurā produkti iepirkti. 5. Uzglabāšanas aģentūrām piešķir finansiālu kompensāciju, kas ir vienāda ar starpību starp uzglabāšanas aģentūru samaksāto iepirkuma cenu un pārdošanas cenu. Šo kompensāciju samazina par jebkuru peļņas apjomu, kas rodas no starpības starp iepirkuma cenu un pārdošanas cenu. 6. Šā panta 1. punkta piemērošanai dalībvalstis apstiprina uzglabāšanas aģentūras, kuras sniedz adekvātas garantijas, ka tās spēj gan uzglabāt produktus apmierinošos tehniskos apstākļos, gan apmierinoši rīkoties ar iepirktajiem produktiem. Šīm aģentūrām galvenokārt tiek prasīts uzglabāt iepirktos produktus atsevišķās telpās un uzturētšiem produktiematsevišķu uzskaiti. 7. Saskaņā ar 1. punktu iepirkto produktu pārdošana notiek pēc piedāvājumu konkursa vai pēc iepriekš noteiktas cenas. Iesniegtos piedāvājumus ņem vērā tikai tad, ja ir iemaksāta drošības nauda. 8. Šā panta 2. punktā minēto iepirkuma cenu un sīkus noteikumus šā panta piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz uzglabāšanas atbalstu, finansiālajām kompensācijām un uzglabāšanas aģentūru veikto produktu iepirkšanas un pārdošanas kārtību, pieņem saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. 10. pants 1. Attiecībā uz 1. panta 2. punktā ietvertajiem produktiem, kuri ir ekonomiski vai ekoloģiski ļoti nozīmīgi vietējā vai reģionālā līmenī un kuri jo īpaši ir pakļauti spēcīgai starptautiskai konkurencei, saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru var veikt īpašus pasākumus, lai veicinātu to lietošanu un palielinātu to konkurētspēju. Šādi pasākumi konkrēti var ietvert: a) rīcību, lai uzlabotu novākto produktu piemērotību pārstrādei un pielāgotu to īpašības pārstrādes rūpniecības vajadzībām; b) rīcību, lai pilnveidotu jaunu darbības metožu un procedūru zinātniskos un tehniskos aspektus, ar mērķi uzlabot pārstrādāto produktu kvalitāti un/vai samazināt ražošanas izmaksas; c) rīcību attiecībā uz jaunu produktu un/vai pārstrādāto produktu jaunu izmantošanas veidu attīstību; d) ekonomisko un tirgus pētījumu veikšanu; e) rīcību, lai veicinātu attiecīgo produktu patēriņu un lietošanu. 2. Šā panta 1. punktā paredzētos pasākumus veic saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2200/96 atzītās ražotāju organizācijas vai to apvienības kopīgi ar organizācijām, kas pārstāv uzņēmējus, kuri pārstrādā un/vai tirgo attiecīgās nozares produktu(-s). 3. Lai attiecībā uz sparģeļiem atvieglotu 1. punktā minēto īpašo pasākumu ieviešanu ar mērķi uzlabot konkurētspēju, saskaņā ar šo pantu tiek piešķirtas vienotas likmes atbalsts - ECU 500 apmērā par hektāru, ne vairāk kā 9 000 hektāriem pirmajos trijos gadus pēc šo pasākumu īstenošanas. 4. Detalizētus noteikumus šā panta piemērošanai un jo sevišķi, lai nodrošinātu to, ka šajā pantā paredzētie pasākumi ir saderīgi ar un papildina, no vienas puses, Regulas (EK) Nr. 2200/96 17. pantā pieņemtos pasākumus un, no otras puses, atbilstoši Regulas (EEK) Nr. 4256/886 2., 5. un 8. pantam finansētos pasākumus, pieņem saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. II SADAĻA Tirdzniecība ar trešām valstīm 11. pants 1. Jebkuru 1. panta 2. punktā uzskaitīto produktu importu Kopienā vai eksportu no tās var pakļaut importa vai eksporta licences uzrādīšanai. Dalībvalstis izsniedz licences jebkuram pieprasītājam neatkarīgi no tā reģistrācijas vietas Kopienā un ciktāl tas nav pretrunā ar pasākumiem 15., 16., 17. un 18. panta piemērošanai. Licences ir derīgas visā Kopienā. Licenču izdošanu var padarīt atkarīgu no drošības naudas iemaksas, kura garantē, ka produktus importē vai eksportē licences derīguma laikā; izņemot force majeure gadījumus, drošības naudu pilnībā vai daļēji zaudē, ja imports vai eksports šajā laika periodā netiek veikts vai arī tiek veikts tikai daļēji. 2. Importa un eksporta licenču derīguma laiku un citus detalizētus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. 12. pants 1. Ja vien šī regula neparedz citādi, uz 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem produktiem attiecas kopējā muitas tarifa nodokļu likmes. 2. Detalizētus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. 13. pants 1. Šīs regulas II pielikumā uzskaitītajiem produktiem 1997./98., 1998./99. un 1999./2000. tirdzniecības gadā nosaka minimālo importa cenu. Minimālo importa cenu nosaka, galvenokārt ņemot vērā: - importu Kopienā ar robežas franko cenām, - cenas pasaules tirgos, - situāciju Kopienas iekšējā tirgū un - tendences tirdzniecībā ar trešām valstīm. Ja minimālā importa cena nav ievērota, papildus muitas nodevai uzliek kompensācijas maksu, kas balstīta uz galveno trešo piegādātāju valstu cenām. 2. Minimālo importa cenu žāvētām vīnogām nosaka pirms tirdzniecības gada sākuma. Šī cena ir jānosaka korintēm un citām žāvētām vīnogām. Katrai no šīm divām produktu grupām cenu var noteikt produktiem, kuru tīrais svars tiešajā iesaiņojumā konkrēti jāparedz, un produktiem, kuru tīrais svars tiešajā iesaiņojumā pārsniedz šo paredzēto svaru. 3. Minimālo importa cenu pārstrādātiem ķiršiem nosaka pirms tirdzniecības gada sākuma. Cenu var noteikt produktiem ar noteiktu tīro svaru tiešajā iesaiņojumā. 4. Minimālā importa cena, kuru ievēro attiecībā uz žāvētām vīnogām, ir cena, kas ir piemērojama importa dienā. Kompensācijas maksa, ja tāda ir, ir maksa, kas ir piemērojama tajā pašā dienā. 5. Minimālā importa cena, kuru ievēro attiecībā uz pārstrādātiem ķiršiem, ir cena, kas ir piemērojama dienā, kad pieņem deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā. 6. Kompensācijas maksu žāvētām vīnogām nosaka pēc importa cenu skalas. Starpība starp minimālo importa cenu un katru skalas pakāpi ir: - 1 % no minimālās cenas pirmajai pakāpei, - attiecīgi 3, 6 un 9 % no minimālās cenas otrajai, trešajai un ceturtajai pakāpei. Piektā skalas pakāpe aptver visus gadījumus, kad importa cena ir zemāka nekā tā, ko piemēro ceturtajai pakāpei. Noteiktā maksimālā kompensācijas maksa žāvētām vīnogām nepārsniedz starpību starp minimālo cenu un summu, kuru nosaka, pamatojoties uz visizdevīgākajām cenām, ko pasaules tirgū ievērojamiem produkta daudzumiem piemēro visreprezentatīvākās trešās valstis. 7. Ja importa cena pārstrādātiem ķiršiem ir mazāka nekā šo produktu minimālā cena, tiek uzlikta kompensācijas maksa, kas vienāda ar starpību starp šīm cenām. 8. Minimālo importa cenu, kompensācijas maksas lielumu un citus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. 14. pants 1. Lai novērstu vai neitralizētu kaitīgu ietekmi uz Kopienas tirgu, kas varētu rasties no dažu 1. panta 2. punktā uzskaitīto produktu importa, viena vai vairāku šo produktu importu ar kopējā muitas tarifā paredzētajām nodokļu likmēm pakļauj papildus importa nodoklim, ja tiek izpildīti Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu laikā noslēgtā Lauksaimniecības līguma7 5. panta nosacījumi, izņemot gadījumus, kad imports nevarētu radīt traucējumus Kopienas tirgū vai arī ja sekas būtu neproporcionālas vēlamajam mērķim. 2. Sliekšņa cenas, zem kurām var uzlikt papildu nodokli, ir tās cenas, ko Kopiena paziņo Pasaules Tirdzniecības organizācijai atbilstoši tās piedāvājumam, kas tika izstrādāts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā. Sliekšņa daudzumus, kas jāpārsniedz, lai varētu uzlikt papildu nodokli, nosaka jo īpaši pēc ievedumiem Kopienā trijos gados pirms gada, kad novēroti vai var tikt novēroti 1. punktā minētie traucējumi. 3. Importa cenas, ko ievēro, uzliekot papildu importa nodokli, nosaka uz CIF importa cenu pamata attiecīgajai kravai. CIF importa cenas šim nolūkam tiek pārbaudītas, pamatojoties uz attiecīgā produkta raksturīgajām cenām pasaules tirgū vai uz Kopienas importa tirgu šim produktam. 4. Sīkākus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. Tie jo īpaši precizē: a) produktus, kuriem var piemērot papildu importa nodokļus saskaņā ar šā panta 1. punktā minētā Lauksaimniecības līguma 5. pantu; b) pārējos kritērijus, kas vajadzīgi, lai piemērotu 1. punktu saskaņā ar Lauksaimniecības līguma 5. pantu. 15. pants 1. Tarifu kvotas attiecībā uz 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem produktiem, kas izriet no daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā noslēgtajiem līgumiem, ievieš un piemēro atbilstoši detalizētiem noteikumiem, ko pieņem saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. 2. Kvotas piemēro, pielietojot vienu no šādām metodēm vai to kombinācijām: a) metode, kas balstās uz hronoloģisko secību, kādā pieteikumi ir iesniegti (saskaņā ar "rindas kārtības" principu); b) metode, kas asignē kvotas proporcionāli pieprasītajiem daudzumiem pieteikumu iesniegšanas laikā (lietojot "vienlaicīgas pārbaudes" metodi); c) metode, kas ņem vērā tradicionālās tirdzniecības plūsmas (lietojot metodi -"tradicionālie/jaunpienācēji"). Var pieņemt arī citas piemērotas metodes. Tām jāizvairās no diskriminācijas starp attiecīgajiem uzņēmējiem. 3. Pieņemtā piemērošanas metode, ja nepieciešams, ņem vērā piegādes vajadzības Kopienas tirgum un nepieciešamību saglabāt šā tirgus līdzsvaru, vienlaikus izskatot metodes, kas iepriekš pielietotas kvotām, kuras atbilst 1. punktā minētajām, neierobežojot tiesības, kuras rodas no daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā noslēgtajiem līgumiem. 4. Šā panta 1. punktā minētie detalizētie noteikumi paredz gada kvotas, kas ir piemērotā veidā sadalītas gada garumā, nosaka lietojamo piemērošanas metodi un vajadzības gadījumā ietver: a) garantijas attiecībā uz produkta raksturu un izcelsmi; b) tā dokumenta atzīšanu, ko lieto a) apakšpunktā minēto garantiju pārbaudei; un c) nosacījumus, ar kādiem izsniedz importa licences, un licenču derīguma termiņu. 16. pants 1. Ciktāl tas vajadzīgs, lai varētu eksportēt: a) ekonomiski nozīmīgus 1. panta 2. punktā minēto produktu daudzumus bez cukura piedevas; b) - balto cukuru un jēlcukuru, kas atbilst KN kodam 1701, - glikozi un glikozes sīrupu, kas atbilst KN kodiem 1702 30 51, 1702 30 59, 1702 30 91, 1702 30 99 un 1702 40 90, - izoglikozi, kas atbilst KN kodiem 1702 30 10, 1702 40 10, 1702 60 10 un 1702 90 30, un - biešu un cukurniedru sīrupu, kas atbilst KN kodam ex 1702 90 99, ko lieto 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā uzskaitītajos produktos, pamatojoties uz šo produktu cenām starptautiskajā tirdzniecībā un apmērā, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. pantu, starpību starp šīm cenām un cenām, ko piemēro Kopienā, var segt ar eksporta kompensācijām. 2. Ar kompensāciju eksportējamo daudzumu noteikšanai apstiprināma tā metode, kas: a) ir vispiemērotākā produkta dabai un situācijai attiecīgajā tirgū, ļaujot visefektīvāk izlietot pieejamos resursus, un pietiekami ņem vērā Kopienas eksporta efektivitāti un struktūru, tomēr neradot diskrimināciju starp lielajiem un mazajiem uzņēmumiem; b) rada vismazākās administratīvās grūtības uzņēmumiem, ņemot vērā piemērošanas prasības; c) izvairās no jebkādas diskriminācijas starp attiecīgajiem uzņēmumiem. 3. Kompensācijas ir vienādas visā Kopienā. Ja to prasa situācija starptautiskajā tirdzniecībā vai īpašas konkrētu tirgu prasības, kompensācijas par attiecīgo produktu var mainīties atkarībā no tā galamērķa. Kompensācijas nosaka saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. To nosaka ik pēc konkrēta starplaika. Vajadzības gadījumā Komisija šajā laika intervālā pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas var labot šādi paredzētā kompensācijas. 4. Kompensācijas piešķir tikai pēc pieprasījuma un ja uzrādīta attiecīga eksporta licence. 5. Piemērojamās kompensācijas ir tās, kuras ir piemērojamas licences pieprasījuma dienā, bet - diferencētās kompensācijas gadījumā - tās, kuras piemērojamas tajā pašā dienā: a) galamērķim, kas norādīts uz licences; vai b) īstajam galamērķim, ja tas atšķiras no tā, kas norādīts uz licences. Tādā gadījumā piemērojamā summa nedrīkst pārsniegt summu, kas piemērojama uz licences norādītajam galamērķim. Var veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šajā punktā paredzētās elastīgās kārtības ļaunprātīgu izmantošanu. 6. Ievērojot 29. pantā noteikto procedūru, šā panta 4. un 5. punktu var neņemt vērā attiecībā uz produktiem, par kuriem kompensāciju izmaksā saistībā ar pārtikas atbalsta pasākumiem. 7. Atbilstību daudzumu ierobežojumiem, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 228. pantu, nodrošina, pamatojoties uz eksporta sertifikātiem, kurus izsniedz tur minētajiem konkrētiem laika periodiem un kuri piemērojami attiecīgajiem produktiem. Attiecībā uz atbilstību saistībām, kuras izriet no daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā noslēgtajiem līgumiem, viena periodaizbeigšanās neietekmē eksporta licenču derīgumu. 8. Sīkākus noteikumus šā panta piemērošanai, ietverot nosacījumus nepiešķirtu vai neizlietotu eksporta daudzumu sadalīšanai, pieņem saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. 17. pants 1. Šo pantu piemēro 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām kompensācijām. 2. Nosakot kompensāciju, ņem vērā: a) tā brīža situāciju un nākotnes tendences attiecībā uz: - augļu un dārzeņu pārstrādes produktu cenām un pieejamību Kopienas tirgū, - valdošajām cenām starptautiskajā tirdzniecībā; b) minimālās tirdzniecības un transporta izmaksas no Kopienas tirgiem uz ostām vai citiem eksporta punktiem Kopienā, kā arī pārvadāšanas izmaksas uz galamērķa valstīm; c) piedāvāto izvedumu ekonomiskos aspektus; d) ierobežojumus, kas izriet no saskaņā ar Līguma 228. pantu noslēgtajiem līgumiem. 3. Nosakot cenas Kopienas tirgū 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem produktiem, ņem vērā valdošās cenas, kuras ir visizdevīgākās no eksporta viedokļa. Nosakot cenas starptautiskajā tirdzniecībā, ņem vērā: a) valdošās cenas trešo valstu tirgos; b) visizdevīgākās cenas trešās galamērķa valstīs attiecībā uz importu no trešām valstīm; c) ražotāju cenas eksportējošajās trešās valstīs; d) piedāvājuma cenas pie Kopienas robežas. 4. Kompensāciju izmaksā, ja tiek pierādīts, ka: - produkti ir eksportēti no Kopienas, - produktiem ir Kopienas izcelsme, bet - diferencētās kompensācijas gadījumā - ka produkti ir sasnieguši licencē norādīto galamērķi vai citu galamērķi, kam noteikta kompensācija, ciktāl tas nav pretrunā ar 16. panta 5. punkta b) apakšpunktu. Tomēr šim noteikumam iespējami izņēmumi saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru, ja ir paredzēti nosacījumi, kas nodrošina līdzīgas garantijas. 5. Sīkākus noteikumu šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. 18. pants 1. Šo pantu piemēro 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajai kompensācijai. 2. Kompensācijas apmērs ir vienāds ar: - attiecībā uz jēlcukuru, balto cukuru, biešu un cukurniedru sīrupu - saskaņā ar Padomes 1981. gada 30. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1785/81 par cukura nozares tirgus kopīgo organizāciju8 17. pantā un tās īstenošanas noteikumos noteikto eksporta kompensāciju apmēru šiem produktiem nepārstrādātā stāvoklī, - attiecībā uz izoglikozi - Regulas (EEK) 1785/81 17. pantā un tās īstenošanas noteikumos noteikto eksporta kompensācijas apmēru šim produktam nepārstrādātā stāvoklī, - attiecībā uz glikozi un glikozes sīrupu - saskaņā ar Padomes 1992. gada 30. jūnija Regulas (EEK) Nr. 1766/92 par labības tirgus kopīgo organizāciju9 13. pantā un tās īstenošanas noteikumos noteikto eksporta kompensācijas apjomu katram no šiem produktiem nepārstrādātā stāvoklī. 3. Lai varētu iegūt šo kompensāciju, pārstrādātiem produktiem eksporta laikā ir jāpievieno pieteikuma iesniedzēja deklarācija, kura norāda ražošanā izlietotos jēlcukura, baltā cukura, biešu un cukurniedru sīrupa, kā arī glikozes un glikozes sīrupa daudzumus. Pirmajā daļā minētās deklarācijas precizitāti pārbauda attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes. 4. Ja kompensācija ir nepietiekama, lai atļautu 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā uzskaitīto produktu eksportu, uz tiem attiecas noteikumi, kas paredzēti 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nevis 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā. 5. Kompensāciju piešķir par to produktu eksportu, kuri: a) ir Kopienas izcelsmes; b) ir importēti no trešām valstīm un par kuriem ir samaksātas 12. pantā minētie importa nodokļi, ja eksportētājs pierāda: - ka eksportējamais un iepriekš importētais produkts ir viens un tas pats un - ka, produktu importējot, ir samaksāti importa nodokļi. Gadījumā, kas minēts b) apakšpunktā, atmaksājums par katru produktu ir vienāds ar nodokli, kas samaksāts, produktu importējot, ja tas ir zemāks nekā piemērojamā kompensācija; ja importējot samaksātie nodokļi ir augstāki nekā kompensācija, piemēro pēdējo. 6. Kompensāciju izmaksā, ja tiek pierādīts, ka: - produkti atbilst vienam no 5. punkta nosacījumiem, - produkti ir eksportēti no Kopienas, bet - diferencētās kompensācijas gadījumā - tie ir sasnieguši licencē norādīto galamērķi vai citu galamērķi, kam ir noteikta kompensācija, ciktāl tas nav pretrunā ar 16. panta 5. punkta b) apakšpunktu. Saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru tomēr var noteikt izņēmumus no šā noteikuma, ja ir paredzēti nosacījumi, kas nodrošina līdzīgas garantijas. 7. Detalizētus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. 19. pants 1. Ciktāl tas ir vajadzīgs labības, cukura, augļu un dārzeņu tirgu kopīgo organizāciju pareizai darbībai, Padome pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto balsošanas procedūru īpašos gadījumos var pilnībā vai daļēji aizliegt režīma lietošanu, kas saistīts ar ievešanu pārstrādei, attiecībā uz: - 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem produktiem un - augļiem un dārzeņiem, kas paredzēti 1. panta 2. punktā uzskatīto produktu ražošanai. 2. Tomēr, atkāpjoties no 1. punkta, ja 1. punktā minētā situācija rodas ārkārtīgi steidzami un režīms, kas saistīts ar ievešanu pārstrādei, traucē vai arī var traucēt Kopienas tirgus darbību, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas lemj par vajadzīgajiem pasākumiem; par šādiem pasākumiem, kuri ir spēkā ne vairāk kā sešus mēnešus un ir piemērojami nekavējoties, paziņo Padomei un dalībvalstīm. Ja Komisija saņem dalībvalsts lūgumu, tā pieņem lēmumu šajā sakarā nedēļas laikā pēc lūguma saņemšanas. 3. Komisijas lēmumu jebkura dalībvalsts var apstrīdēt Padomē nedēļas laikā no tā izziņošanas. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var apstiprināt, labot vai atcelt Komisijas lēmumu. Ja Padome trijos mēnešos nav pieņēmusi lēmumu, Komisijas lēmumu uzskata par atceltu. 20. pants 1. Ja saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 1785/81 20. pantu baltā cukura eksportam uzliek nodokli, kas pārsniedz ECU 5 par 100 kilogramiem, par nodokļa uzlikšanu 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem produktiem, kuri satur vismaz 35 % pievienota cukura, var lemt saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. 2. Eksporta nodokļa lielumu nosaka, ņemot vērā: - tā augļu un dārzeņu pārstrādes produkta īpatnības, kurš satur pievienotu cukuru, - pievienotā cukura daudzumu attiecīgajā produktā, - baltā cukura cenas Kopienā un pasaules tirgū, - eksporta nodokli, kas piemērojams baltajam cukuram, - minētā nodokļa piemērošanas ekonomiskās sekas. 3. Detalizētus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. 21. pants 1. Vispārējie noteikumi kombinētās nomenklatūras interpretācijai un īpašie noteikumi tās piemērošanai attiecas uz šajā regulā ietverto produktu tarifu klasifikāciju; no šīs regulas piemērošanas izrietošo tarifu nomenklatūru iekļauj kopējā muitas tarifā. 2. Ja vien šajā regulā vai atbilstoši tai pieņemtajos noteikumos nav paredzēts citādi, tirdzniecībā ar trešām valstīm ir aizliegts: - uzlikt jebkādus maksājumus, kam būtu muitas nodoklim līdzvērtīga iedarbība, - piemērot jebkādus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību. 22. pants 1. Ja importa vai eksporta dēļ viena vai vairāku 1. panta 2. punktā uzskaitīto produktu tirgu Kopienā iespaido vai apdraud nopietni traucējumi, kas var pakļaut briesmām Līguma 39. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, tirdzniecībā ar trešām valstīm var piemērot atbilstošus pasākumus līdz laikam, kad šādi traucējumi vai draudi beidz pastāvēt. Padome pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līguma 43. panta 2. punktā noteikto balsošanas procedūru pieņem vispārējus noteikumus šā punkta piemērošanai un nosaka gadījumus, kā arī robežas, kādās dalībvalstis var veikt aizsardzības pasākumus. 2. Ja rodas 1. punktā minētā situācija, Komisija pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas lemj par nepieciešamajiem pasākumiem; dalībvalstīm paziņo par šiem pasākumiem, kuri ir piemērojami nekavējoties. Ja Komisija saņem lūgumu no dalībvalsts, tā trīs darba dienu laikā no lūguma saņemšanas pieņem lēmumu šajā sakarā. 3. Komisijas lēmumu jebkura dalībvalsts trīs darba dienu laikā no tā izziņošanas var apstrīdēt Padomē. Padome sanāk bez kavēšanās. Tā ar kvalificētu balsu vairākumu var apstiprināt, labot vai atcelt attiecīgo pasākumu. 4. Šo pantu piemēro, ņemot vērā saistības, kas rodas no starptautiskiem līgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 228. panta 2. punktu. III SADAĻA Vispārīgie noteikumi 23. pants Līguma 92., 93. un 94. pantu piemēro 1. panta 2. punktā minēto produktu ražošanai un tirdzniecībai. 24. pants Regulas (EK) Nr. 2200/96 VI sadaļu (Valstu un Kopienas pārbaudes) piemēro pārbaudēm par atbilstību Kopienas noteikumiem attiecībā uz augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgu. 25. pants Finansiālās vai citas administratīvās sankcijas pieņem atbilstīgi nozares īpašajām vajadzībām saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. 26. pants Ja vajadzīgi pasākumi, lai atvieglotu pāreju no vecajiem noteikumiem uz šīs regulas ieviestajiem noteikumiem, tos pieņem saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. 27. pants 1. Dalībvalstis un Komisija sniedz cita citai šīs regulas piemērošanai vajadzīgo informāciju. Sniedzamo informāciju nosaka saskaņā ar 29. pantā noteikto procedūru. Detalizētus noteikumus šādas informācijas sniegšanai un izplatīšanai pieņem saskaņā ar to pašu procedūru. 2. Dalībvalstu pieņemtos normatīvos un administratīvos aktus šīs regulas piemērošanai, ieskaitot to labojumus, dara zināmus Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc to pieņemšanas. 3. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sodītu šīs regulas noteikumu pārkāpšanu un novērstu un darītu galu jebkādai krāpšanai. 28. pants Tiek izveidota augļu un dārzeņu pārstrādes produktu pārvaldības komiteja, turpmāk tekstā "Komiteja", kura sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. 29. pants 1. Ja piemēro šajā pantā noteikto procedūru, priekšsēdētājs vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma nodod lietu Komitejai. 2. Komisijas pārstāvis iesniedz Komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, kuru atkarībā no lietas steidzamības noteicis priekšsēdētājs. Atzinumu pieņem ar Līguma 148. panta 2. punktā noteikto balsu vairākumu gadījumiem, kad Padome pieņem lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis Komitejā vērtē tā, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso. 3. a) Komisija pieņem pasākumus, kurus piemēro nekavējoties; b) ja šie pasākumi nav saskaņā ar Komitejas atzinumu, Komisija tos tomēr dara zināmus Padomei. Šajā gadījumā Komisija var atlikt pieņemto pasākumu piemērošanu uz laiku, kas nav ilgāks par vienu mēnesi no šāda paziņojuma. Padome viena mēneša laikā ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt citu lēmumu. 30. pants Komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, ko tai iesniedzis tās priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma. 31. pants Izdevumus saskaņā ar 2. pantu, 7. pantu, 9. panta 4. un 5. punktu un 10. panta 3. punktu uzskata par intervenci ar mērķi stabilizēt lauksaimniecības tirgus Padomes 1970. gada 21. aprīļa Regulas (EEK) Nr. 729/70 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu10 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. 32. pants Šo regulu piemēro tā, ka vienlaikus pienācīgi tiek ņemti vērā arī Līguma 39. un 110. pantā noteiktie mērķi. 33. pants 1. Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 1997. gada 1. janvāra. Tomēr I sadaļu katram attiecīgajam produktam nepiemēro līdz 1997./98. tirdzniecības gada sākumam. 2. Ar šo kopš šīs regulas attiecīgo noteikumu stāšanās spēkā tiek atceltas šādas regulas: - Padomes 1986. gada 24. februāra Regula (EEK) Nr. 426/86 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju11, - Padomes 1988. gada 19. jūlija Regula (EEK) Nr. 2245/88, ar ko ievieš garantijas sliekšņu sistēmas attiecībā uz persikiem un bumbieriem sīrupā un/vai dabīgajā augļu sulā12, - Padomes 1990. gada 7. maija Regula (EEK) Nr. 1206/90, ar ko paredz vispārējus noteikumus ražošanas atbalsta sistēmai attiecībā uz pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem13, - Padomes 1993. gada 17. marta Regula (EEK) Nr. 668/93 par ierobežojumu ieviešanu, piešķirot ražošanas atbalstu pārstrādātu tomātu produktu ražošanai14. Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar korelācijas tabulām IV pielikumā. Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Luksemburgā, 1996. gada 28. oktobrī Padomes vārdā - priekšsēdētājs I. YATES I PIELIKUMS 2. pantā minētie produkti KN kods Apraksts ex 0710 80 70 Mizoti tomāti, veseli vai sadalīti, sasaldēti ex 0712 90 30 Tomātu pārslas 0804 20 90 Žāvētas vīģes ex 0813 20 00 Žāvētas plūmes no D'Ente plūmēm 2002 10 10 Mizoti tomāti, veseli vai sadalīti 2002 10 90 Mizoti tomāti, veseli vai sadalīti ex 2002 10 90 Biezenis vai picas mērce ex 2002 90 Cits (biezenis vai picas mērce) ex 2002 90 11 ex 2002 90 19 Tomātu sula (ieskaitot passata) ex 2002 90 31 ex 2002 90 39 ex 2002 90 91 ex 2002 90 99 Tomātu koncentrāts ex 2008 40 51 ex 2008 40 59 ex 2008 40 71 ex 2008 40 79 ex 2008 40 91 ex 2008 40 99 Williams un Rocha bumbieri sīrupā un/vai dabīgajā augļu sulā ex 2008 70 61 ex 2008 70 69 ex 2008 70 71 ex 2008 70 79 ex 2008 70 92 ex 2008 70 94 ex 2008 70 99 Persiki sīrupā un/vai dabīgajā augļu sulā 2009 50 Tomātu sula II PIELIKUMS 13. pantā minētie produkti KN kods Apraksts 0806 20 Žāvētas vīnogas ex 0811 Augļi un rieksti, nevārīti vai vārīti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, ar pievienotu cukuru vai citu saldinātāju vai bez tā: ex 0811 90 - citi: -- tādi, kam pievienots cukurs vai citi saldinātāji --- ar cukura saturu, kas pēc svara pārsniedz 13 % ex 0811 90 19 ---- citi: ----- skābie ķirši (Prunus cerasus) ------ bez kauliņiem ------ citi ----- citi ķirši: ------ bez kauliņiem ------ citi ex 0811 90 39 ---- citi: ----- skābie ķirši (Prunus cerasus): ------ bez kauliņiem ------ citi ----- citi ķirši: ------ bez kauliņiem ------ citi -- citi: --- ķirši: 0811 90 75 ---- skābie ķirši (Prunus cerasus) ----- bez kauliņiem ----- citi 0811 90 80 ---- citi: ----- bez kauliņiem ----- citi ex 0812 Konservēti augļi un rieksti (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālsūdeni, sērūdeni vai citiem konservantu šķīdumiem), kuri tomēr šādā stāvoklī nav piemēroti tūlītējai lietošanai: 0812 10 00 - ķirši: ex 0812 10 00 -- skābie ķirši (Prunus cerasus) ex 0812 10 00 -- citi 2008 Augļi, rieksti un citas augu ēdamās daļas, citādi sagatavotas vai saglabātas, kam pievienots cukurs, cits saldinātājs vai spirts, vai arī bez tā, kas nav minētas vai iekļautas citur: 2008 60 - ķirši: -- bez pievienota spirta: --- tādi, kuriem pievienots cukurs, kuri ir tikko iepakoti un kuru tīrais svars pārsniedz 1 kg: 2008 60 51 ---- skābie ķirši (Prunus cerasus) 2008 60 59 ---- citi --- tādi, kuriem pievienots cukurs, kuri ir tikko iepakoti un kuru tīrais svars nepārsniedz 1 kg: 2008 60 61 ---- skābie ķirši (Prunus cerasus) 2008 60 69 ---- citi --- tādi, kuriem nav pievienots cukurs, kuri ir tikko iepakoti un kuru tīrais svars ir: ---- 4,5 kg vai vairāk 2008 60 71 ----- skābie ķirši (Prunus cerasus) 2008 60 79 ----- citi ---- mazāk nekā 4,5 kg: 2008 60 91 ----- skābie ķirši (Prunus cerasus) 2008 60 99 ----- citi III PIELIKUMS Svaigu tomātu sadalījums pa dalībvalstīm un produktu grupām 1997./98. un 1998./99. tirdzniecības gadam (tonnās) Dalībvalsts Tomātu koncentrāts Konservēti veseli, mizoti tomāti Citi produkti Kopā Francija 278 691 51 113 39 804 369 608 Grieķija 999 415 17 355 32 161 1 048 931 Itālija 1 758 499 1 090 462 622 824 3 471 785 Spānija 664 056 166 609 175 799 1 006 464 Portugāle 884 592 10 580 44 302 939 474 KOPĀ 4 585 253 1 336 119 914 890 6 836 262 IV PIELIKUMS Korelācijas tabula Iepriekšējo regulu (EEK) numuri Šī regula 426/86, 1. pants, 1. punkts 1. pants, 2. punkts 2. pants, 2. punkts 1. pants, 3. punkts 426/86, 2. pants, 1. punkts 2. pants, 1. punkts 2. pants, 2. punkts 2. pants, 3. punkts 426/86, 3. pants, 1. punkts 2. pants, 2. punkts 3. pants, 1.a punkts 3. pants, 2. punkts 3. pants, 3. punkts 3. pants, 4. punkts 4. pants, 9. punkts 426/86, 4. pants, 1. punkts 3. pants, 1. punkts 4. pants, 2. punkts 4. pants, 3. punkts 3. pants, 2. punkts 4. pants, 4. punkts 3. pants, 3. punkts 426/86, 5. pants, 1. punkts 4. pants, 2. punkts 5. pants, 2. punkts 4. pants, 3. punkts 5. pants, 3. punkts 4. pants, 4. punkts 5. pants, 4. punkts 5. pants, 5. punkts 4. pants, 9. punkts 426/86, 6. pants, 1. punkts 7. pants, 1. punkts 6. pants, 2. punkts 7. pants, 2. punkts 6. pants, 3. punkts 7. pants, 3. punkts 6. pants, 4. punkts 7. pants, 4. punkts 6. pants, 5. punkts 6. pants, 6. punkts 7. pants, 5. punkts 6. pants, 7. punkts 7. pants, 5. punkts 426/86, 6.a pants 426/86, 7. pants, 1. punkts 8. pants 7. pants, 2. punkts 426/86, 8. pants, 1. punkts 9. pants, 1. punkts 8. pants, 2. punkts 9. pants, 2. punkts 8. pants, 3. punkts 9. pants, 3. punkts 8. pants, 4. punkts 9. pants, 4. punkts 8. pants, 5. punkts 9. pants, 5. punkts 8. pants, 6. punkts 8. pants, 7. punkts 9. pants, 6. punkts 426/86, 9. pants, 1. punkts 11. pants, 1. punkts 9. pants, 2. punkts 11. pants, 2. punkts 9. pants, 1. punkts 12. pants, 1. punkts 9. pants, 2. punkts 12. pants, 2. punkts 426/86, 10. pants 426/86, 10.a pants 1. punkts 13. pants, 1. punkts 10.a pants 2. punkts 13. pants, 2. punkts 10.a pants 3. punkts 13. pants, 3. punkts 10.a pants 4. punkts 13. pants, 4. punkts 10.a pants 5. punkts 13. pants, 5. punkts 10.a pants 6. punkts 13. pants, 6. punkts 10.a pants 7. punkts 13. pants, 7. punkts 10.a pants 8. punkts 13. pants, 8. punkts 426/86, 11. pants, 1. punkts 14. pants, 1. punkts 11. pants, 2. punkts 14. pants, 2. punkts 11. pants, 3. punkts 14. pants, 3. punkts 11. pants, 4. punkts 14. pants, 4. punkts 426/86, 12. pants, 1. punkts 15. pants, 1. punkts 12. pants, 2. punkts 15. pants, 2. punkts 12. pants, 3. punkts 15. pants, 3. punkts 12. pants, 4. punkts 15. pants, 4. punkts 426/86, 13. pants, 1. punkts 16. pants, 1. punkts 13. pants, 2. punkts 16. pants, 2. punkts 13. pants, 3. punkts 16. pants, 3. punkts 13. pants, 4. punkts 16. pants, 4. punkts 13. pants, 5. punkts 16. pants, 5. punkts 13. pants, 6. punkts 16. pants, 6. punkts 13. pants, 7. punkts 16. pants, 7. punkts 13. pants, 8. punkts 16. pants, 8. punkts 426/86, 14. pants, 1. punkts 17. pants, 1. punkts 14. pants, 2. punkts 17. pants, 2. punkts 14. pants, 3. punkts 17. pants, 3. punkts 14. pants, 4. punkts 17. pants, 4. punkts 14. pants, 5. punkts 17. pants, 5. punkts 426/86, 14.a pants 1. punkts 18. pants, 1. punkts 14.a pants 2. punkts 18. pants, 2. punkts 14.a pants 3. punkts 18. pants, 3. punkts 14.a pants 4. punkts 18. pants, 4. punkts 14.a pants 5. punkts 18. pants, 5. punkts 14.a pants 6. punkts 18. pants, 6. punkts 14.a pants 7. punkts 18. pants, 7. punkts 426/86, 15. pants, 1. punkts 19. pants, 1. punkts 15. pants, 2. punkts 19. pants, 2. punkts 15. pants, 3. punkts 19. pants, 3. punkts 426/86, 16. pants, 1. punkts 20. pants, 1. punkts 16. pants, 2. punkts 20. pants, 2. punkts 16. pants, 3. punkts 16. pants, 4. punkts 16. pants, 5. punkts 20. pants, 3. punkts 426/86, 17. pants, 1. punkts 21. pants, 1. punkts 17. pants, 2. punkts 21. pants, 2. punkts 426/86, 18. pants, 1. punkts 22. pants, 1. punkts 18. pants, 2. punkts 22. pants, 2. punkts 18. pants, 3. punkts 22. pants, 3. punkts 18. pants, 4. punkts 22. pants, 4. punkts 426/86, 19. pants 23. pants 426/86, 20. pants 24. pants, 1. punkts 426/86, 21. pants, 1. punkts 25. pants 21. pants, 2. punkts 426/86, 22. pants, 1. punkts 26. pants, 1. punkts 22. pants, 2. punkts 26. pants, 2. punkts 22. pants, 3. punkts 26. pants, 3. punkts 426/86, 23. pants 27. pants 24. pants 29. pants 25. pants 30. pants 26. pants 31. pants 426/86, I A pielikums I pielikums I B pielikums II pielikums III pielikums 2245/88, 1. pants, 1. punkts 5. pants, 1. punkts 1. pants, 2. punkts 5. pants, 2. punkts 1. pants, 3. punkts 5. pants, 3. punkts 1206/90, 2. pants, 1. punkts 4. pants, 7. punkts 2. pants, 2. punkts 4. pants, 8. punkts 2. pants, 3. punkts 4. pants, 8. punkts 1206/90, 3. pants, 2. punkts 4. pants, 1. punkts 3. pants, 3. punkts 4. pants, 5. punkts 3. pants, 4. punkts 4. pants, 6. punkts 1206/90, 6. pants, 1. punkts 9. pants, 6. punkts 6. pants, 2. punkts 9. pants, 8. punkts 6. pants, 4. punkts 9. pants, 7. punkts 668/93, 1. pants, 1. punkts 6. pants, 1. punkts 1. pants, 2. punkts 6. pants, 4. punkts 1. pants, 3. punkts 6. pants, 5. punkts 3. pants 6. pants, 1. punkts 1 OV, C 52, 21.2.1996., 23. lpp. 2 OV, C 96, 1.4.1996., 276. lpp. 3 OV, C 82, 19.3.1996., 30. lpp. 4 OV, L 349, 31.12.1994., 105. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1193/96 (OV, L 161, 29.6.1996., 1. lpp.). 5 OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. 6 Padomes 1988. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 4256/88, ar ko paredz noteikumus Regulas (EEK) Nr. 2052/88 īstenošanai attiecībā uz ELVGF Virzības nodaļu (OV, L 374, 31.12.1977., 25. lpp.). Regula grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 2085/93 (OV, L 193, 31.7.1993., 44. lpp.). 7 OV, L 336, 23.12.1994., 22. lpp. 8 OV, L 177, 1.7.1981., 4. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1599/96 (OV, L 206, 16.8.1996., 43. lpp.). 9 OV, L 181, 1.7.1992., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 923/96 (OV, L 126, 24.5.1996., 37. lpp.). 10 OV, L 94, 28.4.1970., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1287/95(OV, L 125, 8.6.1995., 1. lpp.). 11 OV, L 49, 27.2.1986., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2314/95(OV, L 233, 30.9.1995., 69. lpp.). 12 OV, L 198, 27.7.1988., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1032/95 (OV, L 105, 9.5.1995., 3. lpp.). 13 OV, L 119, 11.5.1990., 74. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2202/90 (OV, L 201, 31.7.1990., 4. lpp.). 14 OV, L 72, 25.3.1993., 1. lpp.