Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/74/EK

(1996. gada 16. decembris)

par tekstilmateriālu nosaukumiem

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma 189.b pantā noteikto procedūru [3],

1) tā kā Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīvā 71/307/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz tekstilmateriālu nosaukumiem [4] bieži veiktas būtiskas izmaiņas; tā kā skaidrības un lietderības labad minētā direktīva ir jākonsolidē;

2) tā kā savstarpējas atšķirības dalībvalstu noteikumos par tekstilizstrādājumu nosaukumiem, sastāvu un marķēšanu varētu kaitēt pareizai iekšējā tirgus darbībai;

3) tā kā šos šķēršļus var novērst, ja tekstilizstrādājumu laišanu tirgū Kopienas mērogā pakļauj vienotiem noteikumiem; tā kā tādēļ ir jāsaskaņo tekstilšķiedru nosaukumi un informācija, ko norāda etiķetēs, marķējumos un dokumentos, kuri pievienoti tekstilizstrādājumiem dažādos to ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos; tā kā jēdziens "tekstilšķiedra" jāattiecina arī uz sloksnēm vai dobiem materiāliem, kuru parastais platums nepārsniedz 5 mm un kurus nogriež no loksnēm, kas ražotas, izspiežot I pielikuma 19. līdz 38. pozīcijā un 41. pozīcijā uzskaitītus polimērus, un pēc tam gareniski izstiepjot;

4) tā kā jāparedz noteikumi arī attiecībā uz dažiem tādiem izstrādājumiem, ko neražo pilnībā tikai no tekstilmateriāliem, bet kur tekstils ir izstrādājuma satura būtiska daļa vai arī tam ražotāji, pārstrādātāji vai tirgotāji pievērsuši īpašu uzmanību; tā kā II pielikuma 30. pozīcijā nav nepieciešams izdalīt dažādos poliamīda vai neilona veidus, attiecībā uz kuriem tāpēc ir jāsaskaņo piemaksas;

5) tā kā pielaide attiecībā uz "pārējām šķiedrām", kas jau ir noteikta attiecībā uz tīriem izstrādājumiem, jāpiemēro arī attiecībā uz jauktiem izstrādājumiem;

6) tā kā, lai sasniegtu mērķi, uz ko vērsti valstu noteikumi šajā jomā, marķēšanai jābūt obligātai;

7) tā kā gadījumos, kad ir tehniski sarežģīti noteikt kāda izstrādājuma sastāvu ražošanas laikā, marķējumā var uzrādīt tobrīd zināmās šķiedras, ja tās ir noteiktā procentuālā daudzumā gatavajā izstrādājumā;

8) tā kā, lai novērstu atšķirības piemērošanā, kas šajā sakarā atklājās Kopienā, ir lietderīgi noteikt precīzas metodes dažu tādu tekstilizstrādājumu marķēšanai, kuri sastāv no diviem vai vairākiem komponentiem, un tos tekstilizstrādājumu komponentus, kas marķēšanā un analizē nav jāņem vērā;

9) tā kā tekstilizstrādājumi, uz kuriem attiecas vienīgi prasības par kopēju marķējumu, un tādi, ko pārdod metros vai kā nogrieztus gabalus, ir jāpiedāvā pārdošanai tādā veidā, lai patērētājs pats varētu pilnībā iepazīties ar datiem, kas norādīti uz kopējā iepakojuma vai baķa; tā kā dalībvalstu ziņā ir lemt par pasākumiem, kas jāpieņem šim nolūkam;

10) tā kā tādu aprakstu vai nosaukumu izmantošana, kuriem ir īpaša reputācija lietotāju un patērētāju vidū, ir jāpakļauj dažiem nosacījumiem;

11) tā kā nepieciešams noteikt paraugu ņemšanas un tekstilpreču analīzes metodes, lai novērstu jebkādu iespēju izteikt iebildumus par izmantotajām metodēm; tā kā tomēr to valsts metožu pagaidu saglabāšana, kas šobrīd ir spēkā, nekavē vienotu noteikumu piemērošanu;

12) tā kā šīs direktīvas II pielikumā, ar ko nosaka saskaņotās piemaksas, kuras piemērojamas katras šķiedras bezūdens masai, analīzē nosakot tekstilizstrādājuma šķiedras saturu, 1., 2. un 3. pozīcijā ir norādītas divas dažādas saskaņotās piemaksas tādu kārstu vai ķemmētu šķiedru sastāva aprēķināšanai, kas satur vilnu un/vai dzīvnieku spalvu; tā kā laboratorijas ne vienmēr spēj atšķirt, vai izstrādājums ir kārsts vai ķemmēts, un līdz ar to, ja piemēro šo noteikumu, var rasties pretrunīgi rezultāti, veicot Kopienā tekstilizstrādājumu atbilstības pārbaudes; tā kā tādēļ ir jāatļauj laboratorijām šaubu gadījumā piemērot vienotu saskaņotu piemaksu;

13) tā kā nav ieteicams visus noteikumus, ko piemēro šādiem izstrādājumiem, saskaņot kādā atsevišķā direktīvā par tekstilizstrādājumiem;

14) tā kā III un IV pielikumam tajos pieminēto pozīciju izņēmuma rakstura dēļ jāattiecas arī citiem izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas marķēšana, jo īpaši, "vienreizlietojamiem" izstrādājumiem vai izstrādājumiem, attiecībā uz kuriem tiek prasīts vienīgi kopīgs marķējums;

15) tā kā noteikumi, kas vajadzīgi, lai noteiktu analīzes metodes un pielāgotu tās tehniskajai attīstībai, ir vienīgi stingri tehniskas dabas īstenošanas pasākumi; tā kā tādēļ attiecībā uz šiem pasākumiem un pasākumiem, ar ko šīs direktīvas I un II pielikumu pielāgo tehniskajai attīstībai, ir jāpiemēro komitejas procedūra, kura jau izklāstīta 6. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīvā 96/73/EK par dažām metodēm bināro tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvajai analīzei [5];

16) tā kā šajā direktīvā paredzētie noteikumi ir saskaņā ar Tekstilpreču nosaukumu un marķēšanas direktīvu komitejas atzinumu;

17) tā kā šai direktīvai nav jāietekmē dalībvalstu saistības attiecībā uz V pielikuma B daļā minēto direktīvu pārņemšanas termiņiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Tekstilizstrādājumus pirms to rūpnieciskas pārstrādes vai tās laikā vai arī jebkurā no izplatīšanas posmiem var realizēt Kopienā vienīgi tad, ja šādi izstrādājumi atbilst šīs direktīvas noteikumiem.

2. pants

1. Šajā direktīvā "tekstilizstrādājumi" ir jebkādi neapstrādāti, pusapstrādāti, apstrādāti, daļēji pārstrādāti, rūpnieciski ražoti, daļēji gatavi vai gatavi izstrādājumi, kas sastāv vienīgi no tekstilšķiedrām, neatkarīgi no izmantotās to sajaukšanas vai savienošanas metodes.

2. Šajā direktīvā "tekstilšķiedra" ir:

- materiāla vienība, kam piemīt raksturīgā elastība, smalkums un liela garuma attiecība pret maksimālo šķērsgriezumu, kas to ļauj izmantot tekstilizstrādājumos,

- elastīgas sloksnes vai dobi materiāli, kuru parastais platums nepārsniedz 5 mm, to skaitā sloksnes, kas izgrieztas no platākām sloksnēm vai smalkiem pavedieniem, kas iegūti no vielām, kuras izmanto I pielikuma 19. līdz 41. pozīcijā uzskaitīto šķiedru izgatavošanā, un ko var izmantot tekstilizstrādājumos; parastais platums ir sloksnes vai dobā materiāla platums salocītā, saplacinātā, saspiestā vai savērptā veidā vai – ja platums nav vienmērīgs – vidējais platums.

3. Tekstilizstrādājumiem pielīdzina un šīs direktīvas noteikumiem pakļauj:

- izstrādājumus, kuru sastāvā ir vismaz 80 % tekstilšķiedru pēc svara,

- mēbeles, lietussargus un saulessargus, kuru sastāvā ir vismaz 80 % tekstila komponentu pēc svara; tāpat arī tekstila komponentus daudzslāņu grīdsegās, matračos un tūrisma piederumos un siltās oderes apavos, cimdos, pirkstaiņos un dūraiņos, ja gatavajā izstrādājumā šādi komponenti vai odere veido vismaz 80 % pēc svara,

- tekstilmateriāli, kas iekļauti citos izstrādājumos un veido to neatņemamu sastāvdaļu, ja ir noteikts to sastāvs.

3. pants

1. Direktīvas 2. pantā minēto šķiedru nosaukumi un apraksti uzskaitīti I pielikumā.

2. Direktīvas I pielikuma tabulā ierakstītos nosaukumus rezervē attiecībā uz tādām šķiedrām, kuru īpašības precizētas tajā pašā tabulas pozīcijā.

3. Nevienu no šiem nosaukumiem – ne atsevišķi, ne vārda saknes vai īpašības vārda veidā – nevienā valodā nedrīkst lietot attiecībā uz citām šķiedrām.

4. Vārdu "zīds" nevar lietot, lai norādītu uz tekstilšķiedru formu vai noteiktu noformējumu nepārtrauktā pavedienā.

4. pants

1. Tekstilizstrādājumam nedrīkst dot apzīmējumu "100 %", "tīrs" vai "pilnībā", ja tas nesastāv pilnībā no vienas un tās pašas šķiedras; nedrīkst lietot līdzīgu apzīmējumu.

2. Tekstilizstrādājuma sastāvā var būt līdz 2 % citas šķiedras pēc svara, ja šāds daudzums ir attaisnojams tehnisku apsvērumu dēļ un to nepievieno regulāri. Kārstu tekstilizstrādājumu gadījumā šo pielaidi palielina līdz 5 %.

5. pants

1. Vilnas izstrādājumu vienīgi tad var apzīmēt kā:

- "lana virgen" vai "lana de esquilado",

- "ren, ny uld",

- "Schurwolle",

- "παςθένο μαλλί"

- "fleece wool" vai "virgin wool",

- "laine vierge" vai "laine de tonte",

- "lana vergine" vai "lana di tosa",

- "scheerwol",

- "lã virgem",

- "uusi villa",

- "ren ull",

ja tas sastāv vienīgi no tādas šķiedras, kas iepriekš nav bijusi iekļauta gatavajā izstrādājumā, nav pakļauta vērpšanas un/vai filca veidošanas procesiem, izņemot tādus, kas vajadzīgi šā izstrādājuma ražošanai, un kas nav bojāta apstrādē vai lietošanā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, tajā minētos nosaukumus var lietot, lai apzīmētu vilnu šķiedru maisījumā, ja:

a) visa vilna minētajā maisījumā atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām;

b) šāda vilna aizņem ne mazāk kā 25 % no maisījuma kopējā svara;

c) nedalāma maisījuma gadījumā vilnai ir piemaisīta tikai viena kāda cita šķiedra.

Šajā punktā minētajā gadījumā jānorāda viss procentuālais sastāvs.

3. Pielaidi, kas ir attaisnojama ar ražošanu saistītu tehnisku apsvērumu dēļ, ierobežo līdz 0,3 % šķiedras piemaisījumu tādu izstrādājumu gadījumā, kas minēti 1. un 2. punktā, ietverot kārstus vilnas izstrādājumus.

6. pants

1. Tekstilizstrādājumu, kas sastāv no divām vai vairākām šķiedrām, no kurām viena veido vismaz 85 % no kopējā svara, apzīmē:

- ar pēdējās še minētās šķiedras nosaukumu, pēc kura norāda svara procentuālo daudzumu, vai

- ar pēdējās še minētās šķiedras nosaukumu, pēc kura norāda "vismaz 85 %", vai

- ar izstrādājuma pilnu procentuālo sastāvu.

2. Tekstilizstrādājumu, kas sastāv no divām vai vairākām šķiedrām, no kurām neviena nesasniedz 85 % no kopējā svara, apzīmē ar vismaz divu galveno šķiedru nosaukumiem un svara procentuālo daudzumu, pēc kura norāda pārējo sastāvā ietilpstošo šķiedru nosaukumus dilstošā secībā pēc svara, norādot vai nenorādot to procentuālo daudzumu pēc svara. Tomēr:

a) šķiedras, kas katra atsevišķi nesasniedz 10 % no izstrādājuma kopējā svara, var kopīgi apzīmēt ar jēdzienu "pārējās šķiedras", pēc kura norāda kopējo procentuālo daudzumu pēc svara;

b) ja ir norādīts tādas šķiedras nosaukums, kura nesasniedz 10 % no izstrādājuma kopējā svara, tad norāda šāda izstrādājuma pilnu procentuālo sastāvu.

3. Tādus izstrādājumus no tīras kokvilnas velkiem un tīra lina audiem, kuros lins veido vismaz 40 % no nestandarta auduma kopējā svara, var apzīmēt ar nosaukumu – "kokvilnas audums ar lina piejaukumu", aiz kura jānorāda sastāva specifikācija – "tīras kokvilnas velki – tīra lina audi".

4. Tiešajiem patērētājiem paredzētu tekstilizstrādājumu gadījumā 1., 2., 3. un 5. punktā norādītajos procentuālajos sastāvos:

a) pieļauj svešu šķiedru daudzumu līdz 2 % no tekstilizstrādājuma kopējā svara, ja šāds daudzums ir attaisnojams tehnisku apsvērumu dēļ un to nepievieno regulāri; šo pielaidi palielina līdz 5 % kārstu izstrādājumu gadījumā, un tā nav pretrunā 5. panta 3. punktā minētajai pielaidei;

b) pieļauj ražošanas pielaidi starp norādītajiem šķiedras procentuālajiem daudzumiem un analīzē iegūtajiem procentuālajiem daudzumiem 3 % apmērā no etiķetē norādītā šķiedru kopējā svara; šo pielaidi piemēro arī tādām šķiedrām, kas atbilstīgi 2. punkta noteikumiem uzskaitītas dilstošā secībā pēc svara, neuzrādot to procentuālo daudzumu. Šī pielaide attiecas arī uz 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Analīzē pielaides aprēķina atsevišķi; aprēķinot b) apakšpunktā minēto pielaidi, kopējais svars, kas jāņem vērā, ir gala produkta šķiedru kopējais svars, no kura atņemts jebkādu svešu šķiedru svars, kas konstatēts, piemērojot a) apakšpunktā minēto pielaidi.

Pielaides, kas minētas a) un b) apakšpunktā, drīkst pievienot tikai tad, ja, piemērojot a) apakšpunktā minēto pielaidi, analīzē konstatētās svešās šķiedras pieder pie tā paša ķīmiskā tipa, kā viena vai vairākas etiķetē norādītās šķiedras.

Tādu sevišķu izstrādājumu gadījumā, kuru ražošanai vajadzīgas lielākas pielaides par tām, kas norādītas a) un b) apakšpunktā, lielākas pielaides, izstrādājuma atbilstību pārbaudot saskaņā ar 13. panta 1. punktu, var atļaut vienīgi izņēmuma gadījumā un ja ražotājs nodrošina atbilstīgu pamatojumu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

5. Attiecībā uz izstrādājumu, kura sastāvu nevar viegli noteikt izgatavošanas laikā, var lietot apzīmējumu "jauktas šķiedras" vai apzīmējumu "nenoteikts tekstilšķiedru maisījums".

7. pants

Neskarot 4. panta 2. punktā, 5. panta 3. punktā un 6. panta 4. punktā noteiktās pielaides, tādas saskatāmas, atdalāmas šķiedras, kam ir tīri dekoratīva nozīme un kas nepārsniedz 7 % galaprodukta svara, nav jāmin 4. un 6. pantā paredzētajos šķiedru sastāvos; tas pats attiecas uz tādām šķiedrām (piem., metalizētas šķiedras), ko iestrādā, lai panāktu antistatisku efektu, un kas nepārsniedz 2 % gala produkta svara. Tādu izstrādājumu gadījumā, kas minēti 6. panta 3. punktā, šādus procentuālos daudzumus aprēķina nevis auduma svaram, bet gan velku svaram un audu svaram atsevišķi.

8. pants

1. Tekstilizstrādājumus šīs direktīvas nozīmē etiķetē vai marķē vienmēr, kad tos laiž tirgū ražošanas vai komerciālos nolūkos. Šo etiķetējumu vai marķējumu vai aizstāt vai papildināt ar pievienotiem tirdzniecības dokumentiem, ja izstrādājumus nepiedāvā pārdošanai tiešajam patērētājam vai ja tos piegādā pēc pasūtījuma, ko veikusi valsts vai cita juridiska persona, kura ir publisko tiesību subjekts, vai – tādās dalībvalstīs, kur šis jēdziens nav pazīstams – līdzīga iestāde.

2. a) Tirdzniecības dokumentos skaidri norāda nosaukumus, aprakstus un datus attiecībā uz 3. līdz 6. pantā un I pielikumā minēto tekstilšķiedru sastāvu. Šī prasība jo īpaši izslēdz abreviatūru lietošanu tirdzniecības līgumos, rēķinos un faktūrrēķinos; tomēr drīkst izmantot mehanizētās apstrādes kodu, ja vien tajā pašā dokumentā ir sniegts šā koda skaidrojums;

b) Nosaukumus, aprakstus un sīkākus datus attiecībā uz 3. līdz 6. pantā un I pielikumā minēto tekstilšķiedru saturu, piedāvājot tekstilizstrādājumus pārdošanā vai pārdodot tos patērētājiem, un jo īpaši katalogos un tirdzniecības literatūrā, uz iesaiņojumiem, etiķetēs un marķējumos norāda skaidri, salasāmi un vienoti iespiestiem burtiem.

Citus datus un informāciju, kas nav paredzēta šajā direktīvā, nodala atsevišķi. Šis noteikums neattiecas uz preču zīmēm vai uz uzņēmuma nosaukumu, ko var norādīt tieši pirms vai aiz šajā direktīvā paredzētajiem datiem.

Ja tomēr, piedāvājot tekstilizstrādājumu pārdošanā vai pārdodot to patērētājam, kā minēts pirmajā daļā, ir norādīta tāda preču zīme vai uzņēmuma nosaukums, kas satur – atsevišķi vai īpašības vārda, vai vārda saknes veidā – kādu no I pielikumā uzskaitītajiem nosaukumiem vai tādu nosaukumu, kuru var ar to sajaukt, tad tieši pirms vai aiz preču zīmes vai uzņēmuma nosaukuma jānorāda nosaukumi, apraksti un dati attiecībā uz 3. līdz 6. pantā un I pielikumā minēto tekstilšķiedru saturu, skaidri un salasāmi iespiestiem burtiem;

c) Dalībvalstis var pieprasīt, lai, piedāvājot tekstilizstrādājumus pārdošanā vai pārdodot tos patērētājam to teritorijā, šajā pantā paredzētajai etiķetēšanai un marķēšanai tiktu lietotas arī to valsts valodas.

Spoļu, tītavu, šķeteru, kamolu vai kādu citu neliela daudzuma šujamo, lāpāmo un izšujamo diegu gadījumā dalībvalstis var izmantot pirmajā daļā piedāvāto iespēju vienīgi kopīgas etiķetēšanas gadījumā uz iepakojuma vai noformējuma. Neierobežojot IV pielikuma 18. pozīcijā minētos gadījumus, atsevišķās vienības var etiķetēt jebkurā no Kopienas valodām;

d) Dalībvalstis nevar aizliegt izmantot aprakstus vai datus, kas nav 3., 4. un 5. pantā minētie un kas attiecas uz izstrādājumu īpašībām, ja šādi apraksti vai dati atbilst to godīgas tirdzniecības praksei.

9. pants

1. Tekstilizstrādājumam, kurš sastāv no diviem vai vairākiem komponentiem, kam ir atšķirīgs šķiedru saturs, etiķetē norāda katra komponenta šķiedru saturu. Šāds etiķetējums nav obligāts komponentiem, kas veido mazāk nekā 30 % no izstrādājuma kopējā svara, izņemot galvenās oderes.

2. Tādiem diviem vai vairākiem tekstilizstrādājumiem ar vienādu šķiedru saturu, kas parasti veido vienību, vajadzīga tikai viena etiķete.

3. Neskarot 12. panta noteikumus:

a) šādu korsešu izstrādājumu šķiedru sastāvu norāda, uzrādot visa izstrādājuma vai turpmāk uzskaitīto komponentu sastāvu kopumā vai atsevišķi:

- krūšturiem: bļodiņu un mugurdaļas ārējais un iekšējais materiāls,

- korsetēm: priekšdaļas, mugurdaļas un sānu nostiprinājuma gabali,

- krūšturkorsetēm: bļodiņu, priekšdaļas un mugurdaļas nostiprinājuma gabalu un sānu gabalu ārējais un iekšējais materiāls.

Šķiedru sastāvu tādiem korsešu izstrādājumiem, kas nav uzskaitīti pirmajā daļā, norāda, uzrādot visa izstrādājuma sastāvu vai – kopumā vai atsevišķi – preču dažādo komponentu sastāvu; šāda etiķetēšana nav obligāta attiecībā uz komponentiem, kas veido mazāk nekā 10 % izstrādājuma kopējā svara.

Minēto korsešu izstrādājumu dažādo daļu atsevišķo etiķetēšanu veic tādā veidā, lai gala patērētājs varētu viegli saprast, uz kuru izstrādājuma daļu attiecas etiķetē norādītie dati;

b) izkodinātu tekstilmateriālu šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā, un to var norādīt, atsevišķi uzrādot pamata auduma un izkodināto daļu sastāvu. Jānorāda šo komponentu nosaukums;

c) izšūtu tekstilmateriālu šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā, un to var norādīt, atsevišķi uzrādot pamata auduma un izšūšanas pavediena sastāvu; jānorāda šo komponentu nosaukums; ja izšūtās detaļas aizņem mazāk par 10 % izstrādājuma virsmas, nepieciešamas norādīt vienīgi pamata auduma sastāvu;

d) tādu pavedienu šķiedru sastāvu, kuros ir vidusdaļa, ko apvij atšķirīgas šķiedras, un kurus tādā veidā piedāvā pārdošanā patērētājam, norāda izstrādājumam kopumā, un to drīkst uzrādīt, atsevišķi norādot vidusdaļas un atverošā vijuma sastāvu; jānorāda šo komponentu nosaukums;

e) samta un plīša tekstilmateriālu vai tādu tekstilmateriālu, kas atgādina samtu vai plīšu, šķiedru sastāvu norāda izstrādājumam kopumā un, ja izstrādājumam ir skaidri izteikts pamata slānis un lietošanas virsma, kura sastāv no atšķirīgām šķiedrām, to šīm divām daļām drīkst norādīt atsevišķi, un jānorāda to nosaukums;

f) tādu grīdsegu un paklāju sastāvu, kuru pamata slānis un lietošanas virsma sastāv no atšķirīgām šķiedrām, var norādīt vienīgi lietošanas virsmai, un jānorāda to nosaukums.

10. pants

1. Atkāpjoties no 8. un 9. panta noteikumiem:

a) tādu III pielikumā uzskaitītu tekstilizstrādājumu gadījumā, kas atrodas kādā no 2. panta 1. punktā minētajiem posmiem, dalībvalstis nevar pieprasīt, lai būtu etiķetējums vai marķējums, kurā norādīts nosaukums vai sastāvs. Tomēr 8. un 9. pantu piemēro tad, ja šādiem izstrādājumiem ir etiķete vai marķējums, kurā norādīts nosaukums vai sastāvs, vai preču zīme vai uzņēmuma nosaukums, kurā iekļauts – atsevišķi vai kā īpašības vārds, vai vārda sakne – vai nu kāds no I pielikumā uzskaitītajiem nosaukumiem, vai nosaukums, ar ko to varētu sajaukt;

b) ja tekstilizstrādājumi, kas uzskaitīti IV pielikumā, ir viena veida un tiem ir vienāds sastāvs, tos var kopā piedāvāt pārdošanai ar kopēju etiķeti, kurā norādīti šajā direktīvā noteiktie dati attiecībā uz sastāvu;

c) tādu tekstilizstrādājumu sastāvs, kurus tirgo metros, jānorāda vienīgi pārdošanā piedāvātajam garumam vai baķim.

2. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētos izstrādājumus piedāvā pārdošanā tādā veidā, lai tiešais patērētājs varētu pilnībā pats iepazīties ar šo izstrādājumu sastāvu.

11. pants

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkuru sniegto informāciju, laižot tirgū tekstilizstrādājumus, nevar sajaukt ar šajā direktīvā noteiktajiem nosaukumiem un sīkākiem datiem.

12. pants

Lai piemērotu šīs direktīvas 8. panta 1. punktu un citus noteikumus attiecībā uz tekstilizstrādājumu etiķetēšanu, 4., 5. un 6. pantā minētos procentuālos daudzumus nosaka, neņemot vērā šādas pozīcijas:

1. Visiem tekstilizstrādājumiem:

daļas, kas nav no tekstilmateriāla, eģes, etiķetes un emblēmas, malas un apdares materiāli, kuras neveido izstrādājuma neatņemamu sastāvdaļu, pogas un sprādzes, kas apvilktas ar tekstilmateriālu, piederumi, rotājumi, neelastīgas lentas, elastīgi pavedieni un lentas, kas pievienotas noteiktās un ierobežotās izstrādājuma vietās, un, atkarībā no 7. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, saskatāmas, atdalāmas šķiedras, kurām ir vienīgi dekoratīva nozīme, un antistatiskas šķiedras;

2. a) Grīdsegām un paklājiem: visi komponenti, kas nav lietošanas virsma;

b) polsterēšanas materiāliem: saistošie un aizpildošie velki un audi, kas neveido daļu no lietošanas virsmas;

priekškariem un aizkariem: saistošie un aizpildošie velki un audi, kas neveido daļu no auduma labās puses;

c) citiem tekstilizstrādājumiem: pamata vai stiprinājuma drēbe, stīvinātāji un stiprinātāji, starpoderes un kanvas oderējumi, izšūšanas un šūšanas diegi, ja vien tie neaizstāj materiāla velkus un/vai audus, pildījumi bez izolējošas funkcijas un, atbilstīgi 9. panta 1. punktam, oderes.

Šā noteikuma izpratnē:

- tādu tekstilizstrādājumu pamata vai stiprinājuma materiālu, kas kalpo par pamatni lietošanas virsmai, jo īpaši segās un divkāršos materiālos, un samta vai plīša materiālu un līdzīgu izstrādājumu pamatni neuzskata par atdalāmu oderējumu.

- "stīvinātāji un stiprinātāji" ir pavedieni vai materiāli, kas pievienoti noteiktās un ierobežotās tekstilizstrādājumu vietās, lai tās stiprinātu vai piešķirtu tām stīvumu vai biezumu.

3. Vaski, saistvielas, atsvari, smites un apretūras, piesūcinātāji, krāsošanas un apdrukas palīgmateriāli un citi tekstila pārstrādes izstrādājumi. Ja nav Kopienas noteikumu, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs pozīcijas neietilpst tādos daudzumos, kas var maldināt patērētājus.

13. pants

1. Pārbaudes par to, vai tekstilizstrādājumu sastāvs atbilst informācijai, kas sniegta saskaņā ar šo direktīvu, veic, izmantojot analīzes metodes, kuras norādītas 2. punktā minētajās direktīvās.

Šim nolūkam 4., 5. un 6. pantā minētos šķiedru procentuālos daudzumus nosaka – pēc svītrošanas no 12. panta 1., 2. un 3. punktā minētajām pozīcijām – katras šķiedras bezūdens masai piemērojot attiecīgu saskaņoto piemaksu, kas noteikta II pielikumā.

2. Atsevišķas direktīvas norādīs paraugu ņemšanas un analīzes metodes, kas jāizmanto dalībvalstīm, lai noteiktu šajā direktīvā iekļauto izstrādājumu šķiedru sastāvu.

14. pants

1. Neviena dalībvalsts nevar tādu apsvērumu dēļ, kas saistīti ar nosaukumiem vai sastāva specifikācijām, aizliegt vai kavēt tādu tekstilizstrādājumu laišanu tirgū, kuri atbilst šīs direktīvas noteikumiem.

2. Šīs direktīvas noteikumi neizslēdz tādu noteikumu piemērošanu, kas ir spēkā katrā dalībvalstī attiecībā uz rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzību, izcelsmes vietas norādēm, izcelsmes apzīmējumiem un negodīgas konkurences novēršanu.

15. pants

Šīs direktīvas noteikumi neattiecas uz tādiem tekstilizstrādājumiem:

1) kas ir paredzēti eksportam uz trešām valstīm;

2) ko ieved dalībvalstīs muitas uzraudzībā tranzīta nolūkos;

3) ko ieved no trešām valstīm pārstrādei;

4) ko pēc līguma nodod mājražotājiem vai patstāvīgiem uzņēmumiem tālākai materiālu apstrādei, nemainot materiāla īpašnieku.

16. pants

1. Šīs direktīvas I pielikuma papildinājumus un II pielikuma papildinājumus un grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielāgotu šos pielikumus tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar procedūru, kura noteikta Direktīvas 96/73/EK 6. pantā.

2. Šajā procedūrā nosaka arī jauno kvantitatīvās analīzes metodi tādiem bināriem un trīskāršiem tekstilšķiedru maisījumiem, kas nav minēti Direktīvā 96/73/EK un Padomes 1973. gada 26. februāra Direktīvā 73/44/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz trīskāršo tekstilšķiedru maisījumu kvantitatīvo analīzi [6].

3. Direktīvas 96/73/EK 5. pantā minētās Komitejas nosaukums ir "Tekstilpreču nosaukumu un marķēšanas direktīvu komiteja".

17. pants

Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

18. pants

Direktīvas, kas uzskaitītas V pielikuma A daļā, ar šo atceļ, neierobežojot dalībvalstu pienākumus, kas attiecas uz V pielikuma B daļā noteiktajiem pārņemšanas termiņiem.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar VI pielikumā iekļauto korelācijas tabulu.

19. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 1996. gada 16. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

K. Hänsch

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I. Yates

[1] OV C 96, 6.4.1994., 1. lpp.

[2] OV C 195, 18.7.1994., 9. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1995. gada 15. februāra atzinums (OV C 56, 6.3.1995., 53. lpp.), Padomes 1996. gada 26. februāra kopējā nostāja (OV C 196, 6.7.1996., 1. lpp.), Eiropas Parlamenta 1996. gada 18. jūnija Lēmums (OV C 198, 8.7.1996., 25. lpp.) un Padomes 1996. gada 7. oktobra Lēmums.

[4] OV L 185, 16.8.1971., 16. lpp. Direktīva, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 87/140/EEK, (OV L 56, 26.2.1987., 24. lpp.).

[5] OV l 32, 3.2.1997., 1. lpp.

[6] OV L 83, 30.3.1973., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

TEKSTILŠĶIEDRU TABULA

Nos | Nosaukums | Šķiedras apraksts |

1 | vilna | Aitu vai jēru vilnas šķiedra (Ovisaries) |

2 | alpaku, lamu, kamieļu, Kašmiras, mohēras, Angoras, vikunju, jaku, mājas lamu, bebru, ūdru, pievienojot vai nepievienojot vārdu "vilna" vai "spalva" | šādu dzīvnieku spalva: alpaka, lama, kamielis, Kašmiras kaza, Angoras kaza, Angoras trusis, vikunja, jaks, mājas lama, bebrs, ūdrs |

3 | dzīvnieku spalva vai zirgu astri, norādot vai nenorādot dzīvnieka veidu (piem., liellopu spalva, parasto kazu spalva, zirgu astri) | dažādu tādu dzīvnieku spalva, kas nav minēti 1. vai 2. punktā |

4 | zīds | šķiedra, ko iegūst vienīgi no zīdtauriņiem |

5 | kokvilna | šķiedra, ko iegūst no kokvilnas auga pogaļām (Gossypium) |

6 | kapoks | šķiedra, ko iegūst no kapoka augļa iekšējās daļas (Ceibapentandra) |

7 | lini | šķiedra, ko iegūst no linu auga lūksnes (Linumusitatissimum) |

8 | kaņepāji | šķiedra, ko iegūst no kaņepāju lūksnes (Cannabissativa) |

9 | džuta | šķiedra, ko iegūst no Corchorus olitoriusun Corchorus capsularis lūksnes. Šajā direktīvā lūksnes šķiedras, kas iegūtas no šādām sugām, apstrādā tāpat kā džutu: Hibiscus cannabinus, Hibiscus sabdariffa, Abultilon avicennae, Urena lobata, Urena sinuata |

10 | abaka (Manilas kaņepāji) | šķiedra, ko iegūst no Musa textilis aizsarglapas |

11 | Alžīrijas zāle | šķiedra, ko iegūst no Stipa tenacissima lapām |

12 | kokosšķiedras | šķiedra, ko iegūst no Cocos nucifera augļa |

13 | irbulene | šķiedra, ko iegūst no Cytisus scoparius un/vai Spartium Junceum lūksnes |

14 | rāmija | šķiedra, ko iegūst no Boehmeria nivea un Boehmeria tenacissima lūksnes |

15 | sizals | šķiedra, ko iegūst no agave sisalana lapām |

16 | Doņu krotalārija | šķiedra, ko iegūst no Crotalaria juncea lūksnes |

17 | Henekens | šķiedra, ko iegūst no Agave Fourcroydes lūksnes |

18 | Agave | šķiedra, ko iegūst no Agave Cantala lūksnes |

19 | acetāts | celulozes acetāta šķiedra, kurā mazāk nekā 92 %, bet vismaz 74 % hidroksilgrupu ir acetilētas |

20 | algināts | šķiedra, ko iegūst no algīnskābes metālu sāļiem |

21 | kupro | reģenerētas celulozes šķiedra, ko iegūst kupro procesā |

22 | modāls | reģenerētas celulozes šķiedra ar lielu pārrāvuma stiprību un augstu mitruma moduli. Pārrāvuma stiprība (BC) kondicionētā stāvoklī un spēks (BM), kāds vajadzīgs, lai iegūtu 5 % pagarinājumu mitrā stāvoklī, ir šāds: BC (CN) ≥ 1,3 T + 2 TBM (CN) ≥ 0,5 T,kur T ir vidējais lineārais blīvums deciteksos |

23 | proteīns | šķiedra, ko iegūst no dabīgām olbaltumvielām, kas reģenerētas un stabilizētas ķīmisku aģentu iedarbības rezultātā |

24 | triacetāts | celulozes acetāta šķiedra, kurā vismaz 92 % hidroksilgrupu ir acetilētas |

25 | viskoze | reģenerētas celulozes šķiedra, ko iegūst pavediena un sadrumstalotās šķiedras viskozes procesā |

26 | akrils | šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuras veido vismaz 85 % (pēc masas) akrilnitrila ķēdē |

27 | hlora šķiedras | šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuru ķēdē pēc masas ir vairāk nekā 50 % hlorēta vinila vai hlorēta vinilidēna monomēru vienību |

28 | fluora šķiedras | šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuras sastāv no fluoroglekļa alifātiskajiem monomēriem |

29 | modificēts akrils | šķiedra, ko veido lineārās makromolekulas, kuru ķēdē (pēc masas) ir vairāk nekā 50 % un mazāk nekā 85 % akrilnitrila |

30 | poliamīds vai neilons | šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuru ķēdē ir regulāro amīdu funkcionālā grupa |

31 | poliesteris | šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuras (pēc masas) veido vismaz 85 % no diola un tereftalskābes estera ķēdes |

32 | polietilēns | šķiedra, ko veido neaizvietotas alifātiskas piesātinātā ogļūdeņraža lineāras makromolekulas |

33 | polipropilēns | šķiedra, ko veido alifātiskas piesātinātā ogļūdeņraža lineāras makromolekulas, kur no katra otrā oglekļa atoma atzarojas metila sānu ķēde izotaktiskā izvietojumā un nenotiek tālāka aizvietošana |

34 | polikarbamīds | šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuru ķēdē ir regulāro urilēnu (NH–CO–NH) funkcionālā grupa |

35 | poliuretāns | šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kas sastāv no ķēdēm ar regulāru uretānu funkcionālo grupu |

36 | vinilāls | šķiedra, ko veido lineāras makromolekulas, kuru ķēde sastāv no poli(vinilspirta) atšķirīgās acetilēšanas pakāpēs |

37 | trivinils | šķiedra, ko veido akrilnitrila terpolimērs, hlorēta vinila monomērs un kāds trešais vinila monomērs, no kuriem neviens nesasniedz 50 % no kopējās masas |

38 | elastodiēns | elastīgā šķiedra no dabīgā vai sintētiskā poliizoprēna vai no viena vai vairākiem diēniem, kas polimerizēti ar vienu vai vairākiem vinila monomēriem vai bez tiem, kura pēc to izstiepšanas, trīskārt pārsniedzot sākotnējo garumu, un atbrīvošanas strauji un gandrīz pilnībā atgūst savu sākotnējo garumu |

39 | elastāns | elastīgā šķiedra, ko (pēc masas) veido vismaz 85 % segmentēta poliuretāna un kas pēc izstiepšanas, trīskārt pārsniedzot sākotnējo garumu, un atbrīvošanas strauji un gandrīz pilnībā atgūst savu sākotnējo garumu |

40 | stiklašķiedra | šķiedra no stikla |

41 | nosaukums atbilstoši materiālam, no kura sastāv šķiedras, piem., metāls (metāla, metalizēts), azbests, papīrs, kam pievieno vai nepievieno vārdu "pavediens" vai "šķiedra" | šķiedras, ko iegūst no dažādiem vai jauniem materiāliem, kuri nav še iepriekš uzskaitīti |

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

SASKAŅOTĀS PIEMAKSAS, KO IZMANTO, LAI APRĒĶINĀTU ŠĶIEDRU DAUDZUMU, KO SATUR A TEKSTILIZSTRĀDĀJUMS

Šķiedras nr. | Šķiedras | Procenti |

1-2 | Vilna un dzīvnieku spalva | |

| ķemmētas šķiedras | 18,25 |

| kārstas šķiedras | 17,00 |

3 | Dzīvnieku spalva: | |

| ķemmētas šķiedras | 18,25 |

| kārstas šķiedras | 17,00 |

| Zirgu astri: | |

| ķemmētas šķiedras | 16,00 |

| kārstas šķiedras | 15,00 |

4 | Zīds | 11,00 |

5 | Kokvilna: | |

| parastas šķiedras | 8,50 |

| merserizētas šķiedras | 10,50 |

6 | Kapoks | 10,90 |

7 | Lini | 12,00 |

8 | Kaņepāji | 12,00 |

9 | Džuta | 17,00 |

10 | Abaka | 14,00 |

11 | Alžīrijas zāle | 14,00 |

12 | Kokosšķiedra | 13,00 |

13 | Irbulene | 14,00 |

14 | Rāmija (balināta šķiedra) | 8,50 |

15 | Sizals | 14,00 |

16 | Doņu krotalārija | 12,00 |

17 | Henekens | 14,00 |

18 | Agave | 14,00 |

19 | Acetāts | 19,00 |

20 | Algināts | 20,00 |

21 | Kupro | 13,00 |

22 | Modāls | 13,00 |

23 | Proteīns | 17,00 |

24 | Triacetāts | 7,00 |

25 | Viskoze | 13,00 |

26 | Akrils | 2,00 |

27 | Hlora šķiedra | 2,00 |

28 | Fluora šķiedra | 0,00 |

29 | Modificēts akrils | 2,00 |

30 | Poliamīds vai neilons: | |

| sadrumstalotā šķiedra | 6,25 |

| pavediens | 5,75 |

31 | Poliesteris: | |

| sadrumstalotā šķiedra | 1,50 |

| pavediens | 1,50 |

32 | Polietilēns | 1,50 |

33 | Polipropilēns | 2,00 |

34 | Polikarbamīds | 2,00 |

35 | Poliuretāns | |

| sadrumstalotā šķiedra | 3,50 |

| pavediens | 3,00 |

36 | Vinilāls | 5,00 |

37 | Trivinils | 3,00 |

38 | Elastodiēns | 1,00 |

39 | Elastāns. | 1,50 |

40 | Stiklašķiedra: | |

| ar vidējo diametru virs 5 μm | 2,00 |

| ar vidējo diametru 5 μm vai mazāk | 3,00 |

41 | Metāla šķiedra | 2,00 |

| Metalizēta šķiedra | 2,00 |

| Azbests | 2,00 |

| Papīra pavedieni | 13,75 |

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Izstrādājumi, ko nevar pakļaut obligātai etiķetēšanai vai marķēšanai

(10. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

1. Piedurkņu apsēji

2. Pulksteņu siksniņas no tekstilmateriāliem

3. Etiķetes un emblēmas

4. Polsterēti pannas turētāji no tekstilmateriāliem

5. Kafijas kannas sildītāji

6. Tējkannas sildītāji

7. Piedurkņu aizsargi

8. Uzroči, kas nav no plūksnota auduma

9. Mākslīgie ziedi

10. Adatu spilventiņi

11. Apgleznoti audekli

12. Tekstilizstrādājumi pamata un stiprinājuma drēbei un stīvināšanai

13. Filca izstrādājumi

14. Lietoti gatavie tekstilizstrādājumi, ja skaidri deklarēti par tādiem

15. Getras

16. Izlietots iepakojuma materiāls, kas pārdots tādā veidā

17. Filca platmales

18. Mīkstie somu izstrādājumi bez pastiprinājuma, zirglietas no tekstilmateriāliem

19. Ceļojuma piederumi no tekstilmateriāliem

20. Gatavi vai nepabeigti ar rokām izšūti gobelēni un materiāli to izgatavošanai, to skaitā izšujamie diegi, ko pārdod atsevišķi no audekla un ko īpaši noformē izmantošanai šādos gobelēnos

21. Rāvējslēdzēji

22. Pogas un sprādzes, kas apvilktas ar tekstilmateriāliem

23. Grāmatu vāki no tekstilmateriāliem

24. Rotaļlietas

25. Apavu daļas no tekstilmateriāla, izņemot siltās oderes

26. Sedziņas, kas sastāv no vairākām daļām un kuru virsma nav lielāka par 500 cm²

27. Krāsns cimdi un drēbes

28. Olu sildītāji

29. Kosmētikas somiņas

30. Tabakas somiņas no tekstilmateriāla

31. Briļļu, cigarešu un cigāru, šķiltavu un ķemmju futrāļi no tekstilmateriāla

32. Sporta aizsargpiederumi, izņemot cimdus

33. Tualetes piederumu somiņas

34. Kurpju tīrāmo piederumu somiņas

35. Apbedīšanas piederumi

36. Vienreizlietojami izstrādājumi, izņemot vati

Šajā direktīvā par vienreizlietojamiem jāuzskata tekstilizstrādājumi, kurus paredzēts lietot tikai vienu reizi vai ierobežotu laika posmu un kuru parastais izmantojums nepieļauj jebkādu atjaunošanu to izmantošanai vēlāk tam pašam vai līdzīgam nolūkam

37. Tekstilizstrādājumi, uz kuriem attiecas Eiropas farmakopejas noteikumi un atsauce uz šiem noteikumiem, vairākkārt izmantojamās medicīniskās un ortopēdiskās saites un visi ortopēdiskie izstrādājumi no tekstilmateriāla

38. Tekstilizstrādājumi, to skaitā tauvas, virves un auklas, kas ietilpst IV pielikuma 12. pozīcijā un kas parasti paredzētas:

a) lietošanai kā aprīkojuma sastāvdaļas preču ražošanā un apstrādē;

b) iekļaušanai mehānismos, iekārtās (piem., apkures, gaisa kondicionēšanas vai apgaismes tehnikā), sadzīves tehnikā un citās ierīcēs, automašīnās un citos transportlīdzekļos vai to darbināšanai, apkopei vai aprīkojumam, izņemot brezenta pārsegus un mehānisko transportlīdzekļu tekstila piederumus, ko pārdod atsevišķi no transportlīdzekļa

39. Tekstilizstrādājumi aizsardzības un drošības mērķiem, piemēram, drošības jostas, izpletņi, glābšanas vestes, avārijas izejas, ugunsdzēsības ierīces, bruņuvestes un īpašs aizsargapģērbs (piem., aizsardzībai pret uguni, ķīmiskām vielām vai citiem riska faktoriem)

40. Piepūšamās konstrukcijas (piem., sporta halles, izstāžu stendi vai glabātavas), ja tām pievienoti sīkāki dati par šo izstrādājumu darbību un tehniskajām specifikācijām

41. Buras

42. Dzīvnieku apģērbs

43. Karogi

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Izstrādājumi, attiecībā uz kuriem ir obligāts vienīgi kopīgs etiķetējums vai marķējums

(10. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1. Grīdas lupatas

2. Tīrīšanas lupatiņas

3. Apmales un apdares materiāli

4. Pozaments

5. Jostas

6. Bikšturi

7. Vīriešu zeķturi un bikšu lentes

8. Kurpju un zābaku auklas

9. Lentas

10. Gumijas

11. Jauni iepakojuma materiāli, ko pārdod tādā veidā

12. Iesaiņojuma aukla un lauksaimniecības virve; auklas, tauvas un virves, izņemot tās, uz kurām attiecas III pielikuma 38. pozīcija [1].

13. Sedziņas

14. Kabatlakati

15. Matu tīkliņi

16. Kaklasaites un tauriņi bērniem

17. Krūšauti; mazgājamie cimdi un sejsegi

18. Šūšanas, lāpāmie un izšujamie diegi, kurus pārdod mazumtirdzniecībā nelielos daudzumos un kuru neto svars ir 1 grams vai mazāk

19. Lenta aizkariem, žalūzijām un slēģiem

[1] Izstrādājumiem, kas ietilpst šajā pozīcijā un ko pārdod nogrieztos gabalos, kopējais etiķetējums atrodas uz ruļļa. Tauvas un virves, kas ietilpst šajā pozīcijā, iekļauj sevī tādas, ko lieto alpīnismā un ūdenssporta veidos.

--------------------------------------------------

V PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltās direktīvas

(minētas 18. pantā)

- Padomes Direktīva 71/307/EEK (OV L 185, 16.8.1971., 16. lpp.) un tās turpmākie grozījumi:

- Padomes Direktīva 75/36/EEK (OV L 14, 20.1.1975., 15. lpp.)

- Padomes Direktīva 83/623/EEK (OV L 353, 15.12.1983., 8. lpp.)

- Komisijas Direktīva 87/140/EEK (OV L 56, 26.2.1987., 24. lpp.)

B DAĻA

Pārņemšanas termiņi

Direktīva | Termiņi |

Atļaut to produktu tirdzniecību, kuri atbilst šai direktīvai | Aizliegt to produktu tirdzniecību, kuri neatbilst šai direktīvai |

71/307/EEK | 1973. gada 29. janvāris | 1975. gada 29. janvāris |

75/36/EEK | | |

83/623/EEK | 1985. gada 29. novembris | 1987. gada 29. maijs |

87/140/EEK | 1988. gada 1. septembris | |

--------------------------------------------------

VI PIELIKUMS

KORELĀCIJU TABULA

Šī direktīva | Direktīva 71/307/EEK |

1. pants | 1. pants |

2. pants | 2. pants |

3. pants | 3. pants |

4. pants | 4. pants |

5. pants | 5. pants |

6. pants | 6. pants |

7. pants | 7. pants |

8. pants | 8. pants |

9. pants | 9. pants |

10. pants | 10. pants |

11. pants | 11. pants |

12. pants | 12. pants |

13. pants | 13. pants |

14. pants | 14. pants |

15. pants | 15. pants |

16. pants | 15. panta a) apakšpunkts |

17. pants | 16. panta 3. punkts |

18. pants | — |

19. pants | 17. pants |

I pielikuma 1. punkts | I pielikuma 1. punkts |

I pielikuma 2. punkts | I pielikuma 2. punkts |

I pielikuma 3. punkts | I pielikuma 3. punkts |

I pielikuma 4. punkts | I pielikuma 4. punkts |

I pielikuma 5. punkts | I pielikuma 5. punkts |

I pielikuma 6. punkts | I pielikuma 6. punkts |

I pielikuma 7. punkts | I pielikuma 7. punkts |

I pielikuma 8. punkts | I pielikuma 8. punkts |

I pielikuma 9. punkts | I pielikuma 9. punkts |

I pielikuma 10. punkts | I pielikuma 10. punkts |

I pielikuma 11. punkts | I pielikuma 11. punkts |

I pielikuma 12. punkts | I pielikuma 12. punkts |

I pielikuma 13. punkts | I pielikuma 13. punkts |

I pielikuma 14. punkts | I pielikuma 15. punkts |

I pielikuma 15. punkts | I pielikuma 16. punkts |

I pielikuma 16. punkts | I pielikuma 16. punkta a) apakšpunkts |

I pielikuma 17. punkts | I pielikuma 16. punkta b) apakšpunkts |

I pielikuma 18. punkts | I pielikuma 16. punkta c) apakšpunkts |

I pielikuma 19. punkts | I pielikuma 17. punkts |

I pielikuma 20. punkts | I pielikuma 18. punkts |

I pielikuma 21. punkts | I pielikuma 19. punkts |

I pielikuma 22. punkts | I pielikuma 20. punkts |

I pielikuma 23. punkts | I pielikuma 21. punkts |

I pielikuma 24. punkts | I pielikuma 22. punkts |

I pielikuma 25. punkts | I pielikuma 23. punkts |

I pielikuma 26. punkts | I pielikuma 24. punkts |

I pielikuma 27. punkts | I pielikuma 25. punkts |

I pielikuma 28. punkts | I pielikuma 26. punkts |

I pielikuma 29. punkts | I pielikuma 27. punkts |

I pielikuma 30. punkts | I pielikuma 28. punkts |

I pielikuma 31. punkts | I pielikuma 29. punkts |

I pielikuma 32. punkts | I pielikuma 30. punkts |

I pielikuma 33. punkts | I pielikuma 31. punkts |

I pielikuma 34. punkts | I pielikuma 32. punkts |

I pielikuma 35. punkts | I pielikuma 33. punkts |

I pielikuma 36. punkts | I pielikuma 34. punkts |

I pielikuma 37. punkts | I pielikuma 35. punkts |

I pielikuma 38. punkts | I pielikuma 36. punkts |

I pielikuma 39. punkts | I pielikuma 37. punkts |

I pielikuma 40. punkts | I pielikuma 38. punkts |

I pielikuma 41. punkts | I pielikuma 39. punkts |

II pielikuma 1. – 2. punkts | II pielikuma 1. – 2. punkts |

II pielikuma 3. punkts | II pielikuma 3. punkts |

II pielikuma 4. punkts | II pielikuma 4. punkts |

II pielikuma 5. punkts | II pielikuma 5. punkts |

II pielikuma 6. punkts | II pielikuma 6. punkts |

II pielikuma 7. punkts | II pielikuma 7. punkts |

II pielikuma 8. punkts | II pielikuma 8. punkts |

II pielikuma 9. punkts | II pielikuma 9. punkts |

II pielikuma 10. punkts | II pielikuma 10. punkts |

II pielikuma 11. punkts | II pielikuma 11. punkts |

II pielikuma 12. punkts | II pielikuma 12. punkts |

II pielikuma 13. punkts | II pielikuma 13. punkts |

II pielikuma 14. punkts | II pielikuma 15. punkts |

II pielikuma 15. punkts | II pielikuma 16. punkts |

II pielikuma 16. punkts | II pielikuma 16. punkta a) apakšpunkts |

II pielikuma 17. punkts | II pielikuma 16. punkta b) apakšpunkts |

II pielikuma 18. punkts | II pielikuma 16. punkta c) apakšpunkts |

II pielikuma 19. punkts | II pielikuma 17. punkts |

II pielikuma 20. punkts | II pielikuma 18. punkts |

II pielikuma 21. punkts | II pielikuma 19. punkts |

II pielikuma 22. punkts | II pielikuma 20. punkts |

II pielikuma 23. punkts | II pielikuma 21. punkts |

II pielikuma 24. punkts | II pielikuma 22. punkts |

II pielikuma 25. punkts | II pielikuma 23. punkts |

II pielikuma 26. punkts | II pielikuma 24. punkts |

II pielikuma 27. punkts | II pielikuma 25. punkts |

II pielikuma 28. punkts | II pielikuma 26. punkts |

II pielikuma 29. punkts | II pielikuma 27. punkts |

II pielikuma 30. punkts | II pielikuma 28. punkts |

II pielikuma 31. punkts | II pielikuma 29. punkts |

II pielikuma 32. punkts | II pielikuma 30. punkts |

II pielikuma 33. punkts | II pielikuma 31. punkts |

II pielikuma 34. punkts | II pielikuma 32. punkts |

II pielikuma 35. punkts | II pielikuma 33. punkts |

II pielikuma 36. punkts | II pielikuma 34. punkts |

II pielikuma 37. punkts | II pielikuma 35. punkts |

II pielikuma 38. punkts | II pielikuma 36. punkts |

II pielikuma 39. punkts | II pielikuma 37. punkts |

II pielikuma 40. punkts | II pielikuma 38. punkts |

II pielikuma 41. punkts | II pielikuma 39. punkts |

III pielikuma 1. punkts | III pielikuma 1. punkts |

III pielikuma 2. punkts | III pielikuma 2. punkts |

III pielikuma 3. punkts | III pielikuma 3. punkts |

III pielikuma 4. punkts | III pielikuma 4. punkts |

III pielikuma 5. punkts | III pielikuma 5. punkts |

III pielikuma 6. punkts | III pielikuma 6. punkts |

III pielikuma 7. punkts | III pielikuma 7. punkts |

III pielikuma 8. punkts | III pielikuma 8. punkts |

III pielikuma 9. punkts | III pielikuma 9. punkts |

III pielikuma 10. punkts | III pielikuma 10. punkts |

III pielikuma 11. punkts | III pielikuma 11. punkts |

III pielikuma 12. punkts | III pielikuma 12. punkts |

III pielikuma 13. punkts | III pielikuma 13. punkts |

III pielikuma 14. punkts | III pielikuma 14. punkts |

III pielikuma 15. punkts | III pielikuma 15. punkts |

III pielikuma 16. punkts | III pielikuma 17. punkts |

III pielikuma 17. punkts | III pielikuma 18. punkts |

III pielikuma 18. punkts | III pielikuma 19. punkts |

III pielikuma 19. punkts | III pielikuma 20. punkts |

III pielikuma 20. punkts | III pielikuma 21. punkts |

III pielikuma 21. punkts | III pielikuma 22. punkts |

III pielikuma 22. punkts | III pielikuma 23. punkts |

III pielikuma 23. punkts | III pielikuma 24. punkts |

III pielikuma 24. punkts | III pielikuma 25. punkts |

III pielikuma 25. punkts | III pielikuma 26. punkts |

III pielikuma 26. punkts | III pielikuma 27. punkts |

III pielikuma 27. punkts | III pielikuma 28. punkts |

III pielikuma 28. punkts | III pielikuma 29. punkts |

III pielikuma 29. punkts | III pielikuma 30. punkts |

III pielikuma 30. punkts | III pielikuma 31. punkts |

III pielikuma 31. punkts | III pielikuma 32. punkts |

III pielikuma 32. punkts | III pielikuma 33. punkts |

III pielikuma 33. punkts | III pielikuma 34. punkts |

III pielikuma 34. punkts | III pielikuma 35. punkts |

III pielikuma 35. punkts | III pielikuma 36. punkts |

III pielikuma 36. punkts | III pielikuma 37. punkts |

III pielikuma 37. punkts | III pielikuma 38. punkts |

III pielikuma 38. punkts | III pielikuma 39. punkts |

III pielikuma 39. punkts | III pielikuma 40. punkts |

III pielikuma 40. punkts | III pielikuma 41. punkts |

III pielikuma 41. punkts | III pielikuma 42. punkts |

III pielikuma 42. punkts | III pielikuma 43. punkts |

III pielikuma 43. punkts | III pielikuma 44. punkts |

IV pielikums | IV pielikums |

V pielikums | — |

VI pielikums | — |

--------------------------------------------------