31994R1733



Oficiālais Vēstnesis L 182 , 16/07/1994 Lpp. 0001 - 0003
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 11 Sējums 32 Lpp. 0089
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 11 Sējums 32 Lpp. 0089


Padomes Regula (EK) Nr. 1733/94

(1994. gada 11. jūlijs),

ar ko aizliedz apmierināt prasības attiecībā uz līgumiem un darījumiem, kuru izpildi ietekmējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcija Nr. 757 (1992) un ar to saistītās rezolūcijas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 228.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 13. jūnija Lēmumu 94/366/PESC par kopējo nostāju, ko Padome noteikusi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību J2. pantu, attiecībā uz aizliegumu apmierināt prasības, kas minētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 757 (1992) [1] 9. punktā,

tā kā saskaņā ar Regulām (EEK) Nr. 1432/92 [2], (EEK) Nr. 2656/92 [3] un (EEK) Nr. 990/93 [4] Kopiena ir veikusi pasākumus, lai nepieļautu tirdzniecību starp Kopienu un Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku (Serbiju un Melnkalni);

tā kā Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai (Serbijai un Melnkalnei) uzliktais embargo pakļauj Kopienas un trešo valstu saimnieciskās darbības subjektus iespējamām prasībām no Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas (Serbijas un Melnkalnes) puses;

tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome ir pieņēmusi 1992. gada 30. maija Rezolūciju Nr. 757 (1992), kuras 9. punktā aplūkotas Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas (Serbijas un Melnkalnes) prasības attiecībā uz līgumiem un darījumiem, kuru izpildi ietekmējuši pasākumi, ko Drošības padome piemērojusi saskaņā ar Rezolūciju Nr. 757 (1992) un ar to saistītajām rezolūcijām;

tā kā saimnieciskās darbības subjekti ir pastāvīgi jāaizsargā no šādām prasībām un jāattur Dienvidslāvijas Federatīvā Republika (Serbija un Melnkalne) no kompensācijas saņemšanas par embargo radītajām negatīvajām sekām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šajā regulā:

1. "Līgums vai darījums" nozīmē jebkuru darījumu neatkarīgi no tā veida un piemērotā tiesību akta, kas vai nu ietver vienu vai vairākus līgumus, kas noslēgti starp tām pašām vai dažādām pusēm, vai tamlīdzīgas saistības, ko uzņēmušās tās pašas vai dažādas puses; šajā nolūkā "līgums" ietver jebkuru galvojumu, finansiālu garantiju un jebkuru apdrošināšanas atlīdzību vai kredītu, kas vai nu ir, vai nav juridiski neatkarīgi, un jebkuru attiecīgu noteikumu, kas rodas saskaņā vai saistībā ar šo darījumu;

2. "Prasība" nozīmē jebkuru prasību, kas vai nu ir, vai nav izskatīta tiesā un kas celta pirms vai pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas saskaņā vai saistībā ar līgumu vai darījumu, un kas jo īpaši ietver:

a) prasību izpildīt jebkuras saistības, kas rodas saskaņā vai saistībā ar līgumu vai darījumu;

b) prasību pagarināt vai izpildīt jebkura veida galvojuma vai finansiālās garantijas saistības vai samaksāt jebkura veida apdrošināšanas atlīdzību vai to pagarināt;

c) prasību par atlīdzības saņemšanu attiecībā uz līgumu vai darījumu;

d) pretprasību;

e) prasību atzīt vai izpildīt, ieskaitot ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi, tiesas nolēmumu, šķīrējtiesas lēmumu vai tamlīdzīgu lēmumu, lai kur tas būtu pasludināts vai pieņemts;

3. "Pasākumi, par kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 757 (1992) un ar to saistītām rezolūcijām" nozīmē Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pasākumus vai pasākumus, ko īsteno Eiropas Kopienas vai jebkura dalībvalsts, jebkura valsts vai starptautiska organizācija saskaņā ar prasībām atbilstīgi tām vai saistībā ar attiecīgajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes lēmumiem vai jebkuru darbību, to skaitā militāru darbību, ko atļāvusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome attiecībā uz embargo, kurš uzlikts Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai (Serbijai un Melnkalnei);

4. "Persona vai iestāde Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā (Serbijā un Melnkalnē)" nozīmē:

a) Dienvidslāvijas Federatīvo Republiku (Serbiju un Melnkalni) vai jebkuru tās valsts iestādi;

b) jebkuru personu vai iedzīvotāju Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā (Serbijā un Melnkalnē);

c) jebkuru iestādi, kuras juridiskā adrese vai galvenā pārvalde atrodas Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā (Serbijā un Melnkalnē);

d) jebkuru iestādi, ko tieši vai netieši kontrolē viena vai vairākas no iepriekšminētajām personām vai iestādēm.

Neskarot 2. pantu, uzskata, ka līguma vai darījuma izpildi ir ietekmējuši pasākumi, par kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 757 (1992) un ar to saistītām rezolūcijām, ja prasības pastāvēšana vai saturs tieši vai netieši izriet no šiem pasākumiem.

2. pants

1. Aizliegts apmierināt vai veikt jebkādus pasākumus, lai apmierinātu prasību, ko cēlusi:

a) persona vai iestāde, kura atrodas Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā (Serbijā un Melnkalnē) vai kura izmantojusi tādas personas vai iestādes starpniecību, kas atrodas Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā (Serbijā un Melnkalnē);

b) jebkura persona vai iestāde, kas rīkojas tieši vai netieši vienas vai vairāku tādu personu vai iestāžu vārdā vai labā, kuras atrodas Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā (Serbijā un Melnkalnē);

c) jebkura persona vai iestāde, kas gūst priekšrocības no vienas vai vairāku personu vai iestāžu tiesību pārņemšanas Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā (Serbijā un Melnkalnē) vai cita veida prasības celšanas, izmantojot minētās personas vai iestādes vai saskaņā ar tām;

d) jebkura cita persona vai iestāde, kas minēta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 757 (1992) 9. pantā;

e) jebkura persona vai iestāde, kas ceļ prasību, kura izriet vai ir saistībā ar galvojuma vai finansiālās garantijas saistību izpildi, vai apdrošināšanas atlīdzības samaksu pret vienu vai vairākām iepriekšminētajām personām vai iestādēm saskaņā vai saistībā ar līgumu vai darījumu, kā īstenošanu tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ietekmējuši pasākumi, par kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 757 (1992) un ar to saistītajām rezolūcijām.

2. Šo aizliegumu piemēro Kopienā un jebkuram dalībvalsts pilsonim, un jebkurai iestādei, kas ir reģistrēta vai izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem.

3. pants

Neskarot pasākumus, par kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 757 (1992) un ar to saistītām rezolūcijām, 2. pantu nepiemēro:

a) prasībām, kas saistītas ar līgumiem vai darījumiem, izņemot jebkuru galvojumu, finansiālo garantiju vai apdrošināšanas atlīdzību, attiecībā uz kurām minētajā pantā noteiktās personas vai iestādes dalībvalsts tiesā pierāda, ka puses atzinušas prasību, pirms paredzēti pasākumi, par kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 757 (1992) un ar to saistītām rezolūcijām, un ka šie pasākumi nav ietekmējuši prasības pastāvēšanu vai saturu;

b) maksājuma prasībām saskaņā ar apdrošināšanas līgumu attiecībā uz gadījumu, kas noticis pirms 2. pantā minēto pasākumu paredzēšanas, vai saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, ja šāda apdrošināšana saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir obligāta;

c) maksājuma prasībām par summām, kas iemaksātas kontā, maksājumi no kura bijuši iesaldēti saskaņā ar 2. pantā minētajiem pasākumiem, ar noteikumu, ka šādi maksājumi neattiecas uz summām, kas ir samaksātas galvojuma saistību izpildes rezultātā attiecībā uz minētajā pantā noteiktajiem līgumiem;

d) prasībām, kas saistītas ar darba līgumiem, uz kuriem attiecas jebkuras dalībvalsts tiesību akti;

e) maksājuma prasībām par precēm, attiecībā uz kurām 2. pantā minētās personas vai iestādes dalībvalsts tiesā pierāda, ka tās eksportētas pirms to pasākumu paredzēšanas, par kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 757 (1992) un ar to saistītām rezolūcijām, un ka šie pasākumi nav ietekmējuši prasības pastāvēšanu vai saturu;

f) prasībām par summām, attiecībā uz kurām 2. pantā minētās personas vai iestādes dalībvalsts tiesā pierāda, ka tās pienākas saņemt saskaņā ar jebkuru aizdevumu, kas izdarīts pirms to pasākumu paredzēšanas, par kuriem pieņemts lēmums saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 757 (1992) un ar to saistītām rezolūcijām, un ka šie pasākumi nav ietekmējuši prasības pastāvēšanu vai saturu,

ar noteikumu, ka prasība neietver summu (procentu, maksu vai citā veidā), kurai jākompensē tas, ka izpilde saskaņā ar attiecīgā līguma vai darījuma noteikumiem šo pasākumu ietekmē nav notikusi.

4. pants

Jebkurā tiesas procesā par prasības izpildi to, ka šīs prasības apmierināšanu neaizliedz 2. pants, ir pienākums pierādīt personai, kas vēlas panākt šīs prasības izpildi.

5. pants

Katra dalībvalsts nosaka sankcijas, ko piemēro gadījumos, kad tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi.

6. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1994. gada 11. jūlijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Th. Waigel

[1] OV L 165, 1.7.1994., 1. lpp.

[2] OV L 151, 3.6.1992., 1. lpp. Regula, kas ir atcelta ar Regulu (EEK) Nr. 990/93 (OV L 102, 28.4.1993., 14. lpp.).

[3] OV L 266, 12.9.1992., 27. lpp. Regula, kas ir atcelta ar Regulu (EEK) Nr. 990/93 (OV L 102, 28.4.1993., 14. lpp.).

[4] OV L 102, 28.4.1993., 14. lpp.

--------------------------------------------------