31994L0057



Oficiālais Vēstnesis L 319 , 12/12/1994 Lpp. 0020 - 0027
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 7 Sējums 5 Lpp. 0178
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 7 Sējums 5 Lpp. 0178


Padomes Direktīva 94/57/EK

(1994. gada 22. novembris)

par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 84. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 189.c pantā noteikto procedūru [3],

tā kā savā 1993. gada 8. jūnija rezolūcijā par kopīgu jūru drošības politiku Padome ir noteikusi par mērķi no Kopienas ūdeņiem izvest visus standartiem neatbilstošos kuģus un piešķīrusi prioritāti Kopienas darbībai, kas nodrošina efektīvu un vienādu starptautisko noteikumu īstenošanu, sīki izstrādājot kopīgus standartus klasificēšanas sabiedrībām [4];

tā kā drošību un piesārņojuma novēršanu jūrā var efektīvi pastiprināt, stingri piemērojot starptautiskas konvencijas, kodeksus un rezolūcijas, sekmējot arī pakalpojumu sniegšanas brīvības mērķi;

tā kā kontrolēt, vai kuģis atbilst vienotiem starptautiskiem jūras drošības un piesārņojuma novēršanas standartiem, ir karoga un ostas valstu pienākums;

tā kā dalībvalstis atbild par starptautisku sertifikātu izsniegšanu drošības un piesārņojuma kontroles jomā, kas paredzēti tādās konvencijās kā Solas 74, Load Lines 66 un Marpol 73/78, kā arī to noteikumu īstenošanu;

tā kā atbilstīgi šādām konvencijām visas dalībvalstis var apstiprināt dažādās pakāpēs tehniskās organizācijas, lai tās sertificētu šādu atbilstību, un var deleģēt tām attiecīgu drošības sertifikātu izsniegšanu;

tā kā daudzās pasaulē pastāvošās klasificēšanas sabiedrības nenodrošina ne atbilstīgu noteikumu izpildi, ne arī drošību, darbojoties valsts administrācijas vārdā, jo tām nav atbilstošas struktūras un pieredzes, uz ko paļauties, un tās nespēj pildīt savus pienākumus augsti profesionālā līmenī;

tā kā dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar pietiekamā mērā sasniegt klasificēšanas sabiedrību atbilstību standartiem un to labāk var izdarīt Kopiena;

tā kā pieņemamākā rīcība ir izmantot Padomes direktīvu, ar ko izklāsta organizāciju atzīšanas minimālus kritērijus, atstājot atzīšanu, izpildes līdzekļus, kā arī direktīvas īstenošanu dalībvalstu ziņā;

tā kā, apvienojot standartus EN 45004 un EN 29001 ar Starptautiskās klasificēšanas sabiedrību apvienības (IACS) standartiem, rodas atbilstošas garantijas organizāciju kvalitatīvai darbībai;

tā kā kravas kuģu radiosakaru drošības sertifikāta izsniegšanu var uzticēt privātām iestādēm, kam ir pietiekama kompetence un kvalificēts personāls;

tā kā organizācijām, kas vēlas saņemt atzīšanu šās direktīvas sakarā, jāiesniedz dalībvalstīm pilnīga informācija un pierādījumi par savu atbilstību minimālajiem kritērijiem, bet dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par organizācijām, ko tās atzinušas;

tā kā atzīšanu uz trim gadiem Komisija var piešķirt organizācijām, kas neatbilst kritērijiem, kuri nosaka minimālo skaitu un tilpību klasificētiem kuģiem un minimālo skaitu īpašiem inspektoriem, kas noteikti pielikumā, bet atbilst visiem citiem kritērijiem; tā kā šādām organizācijām būtu piešķirams atzīšanas pagarinājums pēc trīs gadu laikposma, ja tās turpina atbilst šiem pašiem kritērijiem; tā kā atzīšana uz trim gadiem būtu jāattiecina vienīgi uz prasītājām dalībvalstīm un šo laikposmu;

tā kā iekšējā tirgus izveide ietver pakalpojumu brīvu apriti tā, ka organizācijām, kuras atbilst kopīgajiem kritērijiem, kas garantē to profesionālismu un uzticamību, nevar būt liegts sniegt pakalpojumus Kopienā, ja dalībvalsts ir nolēmusi uzticēt šādus pienākumus; tā kā šāda dalībvalsts tomēr var ierobežot organizāciju skaitu, ko tā apstiprina, saskaņā ar tās vajadzībām, balstoties uz objektīviem un pārredzamiem pamatiem, īstenojot kontroli, ko veic Komisija ar komitoloģijas procedūru;

tā kā kuģu pārbaudes un apsekošanas pakalpojumu sniegšanas brīvības princips jāīsteno pakāpeniski, bet nepārsniedzot noteiktos termiņus;

tā kā valstu administrāciju ciešāka iesaistīšana kuģu pārbaudēs un attiecīgu sertifikātu izsniegšana ir vajadzīga, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību starptautiskajiem drošības noteikumiem pat tad, ja dalībvalstis organizācijām, kas nav to pārvaldē, uztic veikt attiecīgus pienākumus; tā kā tādēļ ir lietderīgi izveidot ciešus darba sakarus starp administrācijām un organizācijām, un var prasīt, lai organizācijai būtu vietēja pārstāvniecība tās dalībvalsts teritorijā, kuras vārdā tā pilda savus pienākumus;

tā kā jāizveido regulatīva komiteja, kas palīdzētu Komisijai tās centienos nodrošināt efektīvu piemērojumu pastāvošajiem jūras drošības un vides aizsardzības standartiem, ņemot vērā valstu ratifikācijas procedūras;

tā kā Komisijai jārīkojas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 13. pantā, lai pienācīgi ievērotu starptautiskajos forumos sasniegto un modernizētu minimālos kritērijus;

tā kā, pamatojoties uz informāciju, ko saskaņā ar 11. pantu dalībvalsts sniedz dalībvalsts par to vārdā strādājošu organizāciju darbību, Komisija, rīkojoties saskaņā ar 13. pantu, nolems, vai aicināt dalībvalstis anulēt apstiprinājumu tām apstiprinātajām organizācijām, kuras vairs neatbilst noteiktajiem kopīgajiem minimālajiem kritērijiem;

tā kā tomēr jāatstāj dalībvalstīm iespēja apturēt apstiprinājumu organizācijām, kas nopietni apdraud drošību vai vidi; tā kā Komisijai saskaņā ar iepriekš minēto procedūru ātri jāizlemj, vai ir vajadzība noraidīt šādus valsts pasākumus;

tā kā katrai dalībvalstij būtu periodiski jāizvērtē to organizāciju darbība, kuras darbojas tās vārdā, un jāsniedz Komisijai un visām pārējām dalībvalstīm precīza informācija par šādu darbību;

tā kā dalībvalstīm kā ostu pārvaldītājām ir jāpastiprina drošība un piesārņojuma novēršana Kopienas ūdeņos, pirmām kārtām inspicējot kuģus, kuriem ir sertifikāti, ko izsniegušas organizācijas, kuras neatbilst kopīgajiem kritērijiem, tādējādi nodrošinot, ka kuģi, kas peld ar trešās valsts karogu, vairs nav labvēlīgākos apstākļos;

tā kā komitejai jālemj saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 2. panta III A procedūrā Padomes 1987. gada 13. jūlija Lēmumā 87/373/EEK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību [5];

tā kā klasificēšanas sabiedrībām jāatjaunina un jāievieš savi tehniskie standarti, lai saskaņotu drošības noteikumus un nodrošinātu starptautisko noteikumu vienādu izpildi Kopienā;

tā kā pašlaik nav vienotu starptautisku standartu, kam visiem kuģiem būtu jāatbilst to būvēšanas laikā un visā turpmākajā mūžā, attiecībā uz korpusu, mašīnām, elektriskajām un vadības iekārtām;

tā kā šādus standartus var noteikt saskaņā ar atzītu klasificēšanas sabiedrību noteikumiem vai līdzvērtīgiem standartiem, ko pieņem valstu administrācijas saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Padomes 1983. gada 28. marta Direktīvā 83/189/EEK, ar ko nosaka kārtību, kādā nodrošina informāciju tehnisko standartu un noteikumu jomā [6],

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šī direktīva nosaka pasākumus, kas jāizpilda dalībvalstīm un organizācijām, kuras saistītas ar pārbaudēm, apsekojumiem un kuģu sertifikāciju atbilstīgi starptautiskajām konvencijām par drošību jūrā un jūras piesārņojuma novēršanu, tuvinot pakalpojumu sniegšanas brīvības mērķi. Šis process ietver drošības prasību izstrādi un īstenošanu attiecībā uz kuģu korpusu, mašīnām, kā arī elektriskajām un vadības iekārtām starptautisko konvenciju darbības jomā.

2. pants

Šajā direktīvā:

a) "kuģis" ir kuģi, uz ko attiecas starptautiskās konvencijas;

b) "kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu" ir kuģis, kas reģistrēts dalībvalstī un kuģo ar tās karogu saskaņā ar tās tiesību aktiem, ieskaitot kuģus, kas reģistrēti Euros pēc šā reģistra apstiprināšanas Padomē. Kuģus, kas neatbilst šai definīcijai, pielīdzina kuģiem, kas peld ar trešu valstu karogiem;

c) "pārbaudes un apsekojumi" ir pārbaudes un apsekojumi, kas ir obligātas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām;

d) "starptautiskas konvencijas" ir 1974. gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, 1966. gada Starptautiskā konvencija par kravas zīmi un 1973./1978. gada Starptautiskā konvencija par kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu un to protokoli un grozījumi, kā arī ar tām saistītie kodeksi ar obligātu statusu visās dalībvalstīs, kas ir spēkā šīs direktīvas pieņemšanas dienā;

e) "organizācija" ir klasificēšanas sabiedrība vai cita privāta struktūra, kas veic drošības novērtēšanu administrācijas labā;

f) "atzīta organizācija" ir organizācija, kas atzīta atbilstīgi 4. pantam;

g) "atļauja" ir akts, ar ko dalībvalsts dod atļauju vai deleģē pilnvaras atzītai organizācijai;

h) "sertifikāts" ir sertifikāts, ko izsniegusi dalībvalsts vai kas izsniegts tās vārdā saskaņā ar starptautiskām konvencijām;

i) "klases sertifikāts" ir dokuments, ko izsniegusi klasificēšanas sabiedrība, saskaņā ar tās noteikumiem un normatīviem apliecinot kuģa konstrukcijas un mehānikas piemērotību konkrētam izmantojumam vai pakalpojumiem;

j) "kravas kuģa radiosakaru drošības sertifikāts" ir sertifikāts, kas ieviests ar grozītajiem Solas 74/78 radiosakaru noteikumiem, kurus pieņēmis SJO, un kas pārejas laikā līdz 1999. gada 1. februārim ietver kravas kuģa radiotelegrāfu sakaru drošības sertifikātu un kravas kuģa radiotelefona sakaru drošības sertifikātu;

k) "atrašanās vieta" nozīmē organizācijas juridisko adresi, valdes atrašanās vietu vai galveno uzņēmējdarbības vietu.

3. pants

1. Pildot savus pienākumus un saistības saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, dalībvalstis gādā, lai to kompetentās administrācijas varētu nodrošināt starptautisko konvenciju noteikumu pienācīgu izpildi, jo īpaši attiecībā uz kuģu pārbaudi un apsekošanu, kā arī sertifikātu un atbrīvojuma sertifikātu izsniegšanu.

2. Ja 1. punkta izpildes nolūkos dalībvalsts nolemj attiecībā uz kuģiem, kas peld ar tās karogu:

(i) atļaut organizācijām uzņemties pilnīgas vai daļējas pārbaudes vai apsekojumus attiecībā uz sertifikātiem, ieskaitot sertifikātus par atbilstību 14. pantam, un vajadzības gadījumā izsniegt vai pagarināt attiecīgos sertifikātus; vai

(ii) pilnīgi vai daļēji nodot organizāciju ziņā pārbaudes un apsekojumus, kas minētas (i) apakšpunktā;

tā uztic šos pienākumus vienīgi atzītām organizācijām.

Kompetentā administrācija visos gadījumos apstiprina atbrīvojuma sertifikātu pirmo izdošanu.

Tomēr attiecībā uz kravas kuģu radiosakaru drošības sertifikātu, šos pienākumus var uzticēt privātai struktūrai, ko atzinusi kompetenta administrācija un kurai ir pietiekama kompetence un kvalificēts personāls, lai veiktu īpašu radiosakaru drošības novērtēšanu tās vārdā.

3. Šis pants neattiecas uz kuģu iekārtu atsevišķu vienību sertifikāciju.

4. pants

1. Dalībvalstis var atzīt šādas organizācijas vienīgi tad, ja tās atbilst pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Organizācijas iesniedz dalībvalstīm, no kurām tiek prasīta atzīšana, pilnīgu informāciju un pierādījumus par atbilstību šiem kritērijiem. Dalībvalstis atbilstīgā veidā paziņo organizācijām par to atzīšanu.

2. Katra dalībvalsts dara zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm, kuras organizācijas tā ir atzinusi.

3. Dalībvalstis var iesniegt Komisijai lūgumu uz trim gadiem atzīt organizācijas, kas atbilst visiem pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, izņemot tos, kas noteikti 2. un 3. punktā pielikuma iedaļā "Vispārīgie".

Šādu atzīšanu piešķir saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 13. pantā. Šīs atzīšanas sekas attiecas tikai uz dalībvalstīm, kas iesniegušas šādas atzīšanas lūgumu.

4. Visas organizācijas, kas piešķir atzīšanu, stingri pārrauga komiteja, kas izveidota saskaņā ar 7. pantu, arī, lai lemtu par atzīšanas pagarinājumu 3. punktā minētajām organizācijām. Pieņemot lēmumu pagarināt šādu atzīšanu, neņem vērā kritērijus, kas noteikti saskaņā ar pielikuma iedaļas "Vispārīgie" 2. un 3. punktu. Atzīšanas ierobežojumu, kas paredzēts 3. punktā, vairs nepiemēro.

5. Komisija sastāda atjauninātu sarakstu ar organizācijām, par ko saskaņā ar 1., 3. un 4. punktu paziņojušas dalībvalstis. Sarakstu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

1. Piemērojot 3. panta 2. punkta (i) apakšpunktu, dalībvalstis principā nevienai no atzītajām organizācijām, kas atrodas Kopienā, neliedz atļauju uzņemties šādas funkcijas, ievērojot 6. un 11. panta noteikumus. Tomēr tās var ierobežot organizāciju, kurām piešķir atļaujas, skaitu saskaņā ar savām vajadzībām, sniedzot pārredzamu un objektīvu šādas rīcības pamatojumu. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija saskaņā ar 13. pantā noteikto procedūru nosaka atbilstīgus pasākumus.

2. Izņēmuma kārtā Komisija var dalībvalstis uz laiku atbrīvot no 1. punkta noteikumu īstenošanas līdz 1997. gada 31. decembrim.

3. Lai dalībvalsts varētu piekrist, ka organizācija, kas atrodas trešā valstī, pilnīgi vai daļēji pilda pienākumus, kas minēti 3. pantā, tā var prasīt, lai minētā trešā valsts piešķir abpusēju atzīšanu atzītajām organizācijām, kuras atrodas Kopienā.

6. pants

1. Dalībvalstis, kas nolemj rīkoties tā, kā aprakstīts 3. panta 2. punktā, izveido darba sakarus starp to kompetento administrāciju un organizācijām, kas darbojas tās vārdā.

2. Darba sakarus regulē ar formalizētu rakstisku un nediskriminējošu vienošanos vai ar līdzvērtīgiem juridiskiem līdzekļiem, nosaka īpašos pienākumus un funkcijas, kas uzticētas organizācijām, ietverot vismaz:

- noteikumus, kas izklāstīti SJO Rezolūcijas A.739 (18) II papildinājumā par apstiprināšanas pamatnostādnēm organizācijām, kas darbojas administrācijas vārdā, kā tas ir šīs direktīvas pieņemšanas dienā,

- noteikumus par periodisku pienākumu izpildes revīziju, ko veic administrācija vai objektīva ārēja iestāde, kuru norīkojusi administrācija, attiecībā uz organizācijām, kas darbojas tās vārdā,

- iespēju veikt pēkšņas un sīkas kuģu pārbaudes,

- noteikumus par svarīgas informācijas paziņošanu par to flotes klasēm, klases maiņu vai kuģu deklasēšanu.

3. Ar vienošanos vai ar līdzvērtīgiem juridiskiem līdzekļiem var noteikt prasību, ka atzītajai organizācijai ir vietēja pārstāvniecība tās dalībvalsts teritorijā, kuras vārdā tā pilda pienākumus, kas minēti 3. pantā. Šādu prasību var apmierināt vietēja rakstura pārstāvniecība, kam nodrošināts juridiskas personas statuss saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un piekritība valsts tiesai.

4. Katra dalībvalsts sagādā Komisijai precīzu informāciju par darba sakariem, kas izveidoti saskaņā ar šo pantu. Komisija pēc tam informē pārējās dalībvalstis.

7. pants

Lai palīdzētu Komisijai, ar šo tiek izveidota komiteja, kas sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un ko vada Komisijas loceklis. Šo komiteju sasauc Komisija vismaz vienreiz gadā un pēc vajadzības gadījumos, kad dalībvalsts saskaņā ar 10. pantu atsauc apstiprinājumu organizācijai.

Komiteja izstrādā savu reglamentu.

8. pants

1. Šo direktīvu var grozīt saskaņā ar 13. pantā izklāstīto procedūru, lai:

- šīs direktīvas izpildes mērķiem piemērotu vēlākus grozījumus starptautiskajos kodeksos un rezolūcijās, kas minētas 2. panta d) apakšpunktā un 6. panta 2. punktā, kas stājušies spēkā,

- atjauninātu pielikumā dotos kritērijus, jo īpaši ņemot vērā attiecīgus SJO lēmumus.

2. Pēc jaunu aktu vai protokolu pieņemšanas konvencijām, kas minētas 2. panta d) apakšpunktā, Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ņemot vērā dalībvalstu parlamentārās procedūras, kā arī attiecīgās SJO procedūras, pieņem lēmumu par šo jauno aktu vai protokolu sīki izstrādātu ratificēšanas kārtību, nodrošinot, ka dalībvalstīs tos piemēro vienādi un vienlaicīgi.

9. pants

1. Vajadzības gadījumā katru dalībvalsti saskaņā ar 13. pantā izklāstīto procedūru var lūgt anulēt atzīšanu atzītajām organizācijām, kas minētas 4. pantā, kuras vairs neatbilst kritērijiem, kas noteikti pielikumā.

2. Gatavojot lēmumu projektus attiecībā uz 1. punktā minētajiem jautājumiem, Komisija ņem vērā ziņojumus un informāciju, kas minēta 11. un 12. pantā. Gatavojot šādus projektus, Komisija pievērš īpašu uzmanību organizāciju dokumentāciju par drošības un piesārņojuma novēršanas pasākumu izpildi. Lēmumu projektus attiecībā uz jautājumiem, kas minēti 1. punktā, Komisija iesniedz arī komitejai pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma.

10. pants

Neatkarīgi no pielikumā noteiktajiem kritērijiem, ja kāda dalībvalsts uzskata, ka atzītajai organizācijai vairs nevar atļaut veikt tās vārdā uzdevumus, kas noteikti 13. pantā, tā var atsaukt apstiprinājumu.

Iepriekš minētajos apstākļos piemēro šādu procedūru:

a) dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par savu lēmumu, to pienācīgi pamatojot;

b) Komisija pārbauda, vai atsaukuma pamatā ir nopietni draudi drošībai vai videi;

c) rīkojoties saskaņā ar 13. pantā izklāstīto procedūru, Komisija informē dalībvalsti, vai tās lēmumu par apstiprinājuma atsaukšanu pamato nopietni draudi drošībai vai videi, un, ja nepamato, pieprasa, lai dalībvalsts anulē atsaukumu.

11. pants

1. Katrai dalībvalstij jāpārliecinās par to, ka atzītās organizācijas, kas darbojas tās vārdā 3. panta 2. punkta nolūkos, efektīvi izpilda funkcijas, kas minētas attiecīgajā pantā, apmierinot tās kompetentās administrācijas prasības, un ka šādas organizācijas atbilst kritērijiem, kas noteikti pielikumā. Tā var to panākt, tās kompetentai administrācijai tieši pārraugot atzītās organizācijas, vai — gadījumos, kad organizācijas atrodas citā dalībvalstī — uzticot attiecīgo šādu organizāciju pārraudzību citas dalībvalsts administrācijai.

2. Katra dalībvalsts izpilda šo uzdevumu reizi divos gados un iesniedz pārējām dalībvalstīm un Komisijai ziņojumu par pārraudzības rezultātiem, vēlākais, līdz 31. martam katrā nākamajā gadā pēc tā gada, par kuru jāizvērtē atbilstība.

3. Ja dalībvalsts savu uzdevumu veikšanai izlemj uzticēt pārraudzību citai dalībvalstij, tās ziņojumam jābūt iesniegtam līdz, vēlākais, 30. jūnijam katrā nākamajā gadā pēc tā gada, par kuru tiek izvērtēta atbilstība.

4. Dalībvalstis nosūta Komisijai un pārējām dalībvalstīm visu informāciju, kas attiecas uz organizāciju darbības novērtējumu.

12. pants

1. Izmantojot pārbaudes tiesības un pienākumus, kas ir ostas valstīm:

a) dalībvalstis nodrošina, lai kuģi, kas peld ar trešo valstu karogiem, nebaudītu lielāku labvēlību nekā kuģi, kas peld ar dalībvalstu karogiem. Šim nolūkam fakts, ka kuģa sertifikātu un klases sertifikātu piešķīrusi organizācija, kura neatbilst pielikumā noteiktajiem kritērijiem, izņemot organizācijas, kas atzītas saskaņā ar 4. panta 3. un 4. punktu, jāuztver kā viens no pirmajiem atlases kritērijiem kuģu pārbaudei;

b) ja kuģi neatbilst starptautiski pieņemtajiem standartiem, dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus un ziņo Komisijai un Ostu valsts kontroles saprašanās memoranda Sekretariātam atklātos faktus par katru gadījumu, kad ar derīgiem sertifikātiem karoga dalībvalsts vārdā darbojas organizācijas, kas neatbilst attiecīgām starptautisko konvenciju prasībām, vai par jebkurām nepilnībām uz kuģa ar derīgu klases sertifikātu saistībā ar punktiem, kas ietverti šajā sertifikātā;

2. Katra dalībvalsts izveido izpildes reģistru par organizācijām, kas darbojas karoga valsts vārdā. Šo izpildes reģistru katru gadu papildina un izsniedz pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

13. pants

Jautājumos, uz ko attiecas 4. panta 3. un 4. punkts, 5. panta 1. punkts un 8., 9., 10. pants un 14. panta 2. punkts, piemēro šādu procedūru:

a) Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai, kas minēta 7. pantā, veicamo pasākumu projektu.

b) Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, ko nosaka tās priekšsēdētājs atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balstu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā noteikts gadījumiem, kad Padomei jāpieņem lēmums pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsis komitejā aprēķina tā, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs balsošanā nepiedalās.

c) Komisija nosaka paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar Komitejas atzinumu.

d) Ja paredzētie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu vai komiteja atzinumu nav sniegusi, Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumu attiecībā uz veicamajiem pasākumiem. Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu. Ja trīs mēnešus pēc vēršanās pie Padomes tā nav lēmumu pieņēmusi, tad ierosinātos pasākumus apstiprina Komisija.

14. pants

1. Katra dalībvalsts nodrošina, lai kuģi, kas peld ar tās karogu, tiktu būvēti un ekspluatēti saskaņā ar prasībām, ko korpusam, mašīnām, elektriskajām un vadības ierīcēm izvirza atzītā organizācija.

2. Dalībvalsts var nolemt izmantot noteikumus, ko uzskata par līdzvērtīgiem tiem, ko izmanto atzītā organizācija, vienīgi ar nosacījumu, ka tā Direktīvā 83/189/EEK noteiktajā kārtībā nekavējoties par to paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm un pret šiem noteikumiem neiebilst neviena cita dalībvalsts un Komisija, un netiek konstatēts, izmantojot 13. pantā noteikto procedūru, ka tie nav vienādi.

15. pants

1. Atzītās organizācijas regulāri apspriežas cita ar citu, lai vienādotu tehniskos standartus un to izpildi. Tās nodrošina Komisiju ar periodiskiem ziņojumiem par būtiskām pārmaiņām standartos.

2. Atzītās organizācijas demonstrē gribu sadarboties ar ostas valsts kontroles iestādi gadījumos, kad ir iesaistīts kāds to klases kuģis, jo īpaši, lai atvieglotu ziņoto trūkumu vai citu neatbilstību izlabošanu.

3. Atzītās organizācijas nodrošina administrāciju ar visu attiecīgo informāciju par klases maiņu vai kuģu deklasēšanu.

4. Atzītās organizācijas neizsniedz sertifikātus kuģiem, kas ir deklasēti vai maina klasi drošības nolūkos, neapspriedušās ar kompetento iestādi vai karoga valsti, lai noskaidrotu, vai vajadzīga pilna pārbaude.

16. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 1995. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības.

2. Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, pēc kādas metodes izdarīt atsauces.

3. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai galvenos tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

17. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1994. gada 22. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. WISSMANN

[1] OV C 167, 18.6.1993., 13. lpp.

[2] OV C 34, 2.2.1994., 14. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta atzinums (OV C 91, 28.3.1994., 9. lpp.), Padomes 1994. gada 19. septembra kopējā nostāja (OV C 301, 27.10.1994., 75. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1994. gada 16. novembra lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[4] OV C 271, 7.10.1993., 1. lpp.

[5] OV L 197, 18.7.1987., 33. lpp.

[6] OV L 109, 26.4.1983., 8. lpp. Direktīvas jaunākie grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 94/10/EK (OV L 100, 19.4.1994., 30. lpp.).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

MINIMĀLIE KRITĒRIJI ORGANIZĀCIJĀM, KAS MINĒTAS 3. PANTĀ

A. VISPĀRĪGIE

1. Atzītajām organizācijām jāvar uzrādīt dokumentāciju par plašu pieredzi tirdzniecības kuģu projekta un konstrukcijas novērtēšanā.

2. Organizācijām savā flotes klasē jābūt vismaz 1000 okeāna kuģu (virs 100 BRT), kopumā ne mazāk par 5 miljoniem BRT.

3. Organizācijai jānodarbina tehniskais personāls atbilstoši klases kuģu skaitam. Vajadzīgi vismaz 100 īpaši inspektori, lai atbilstu 2. punkta prasībām.

4. Organizācijai jābūt tādiem visaptverošiem noteikumiem un normatīviem par tirdzniecības kuģu konstrukciju, būvniecību un periodiskām pārbaudēm, kas ir publicēti un tiek nepārtraukti atjaunināti un uzlaboti, izmantojot pētniecības un attīstības programmas.

5. Organizācijai ir savs kuģu reģistrs, ko tā katru gadu publicē.

6. Organizāciju nekontrolē kuģu īpašnieki vai kuģu būvētāji, vai citas personas, kas komerciāli iesaistītas kuģu ražošanā, aprīkošanā, remontā vai izmantošanā. Organizācijas ienākumi nav būtiski atkarīgi no viena komercuzņēmuma.

B. KONKRĒTIE

1. Organizācija ir nodrošināta ar:

a) ievērojamu tehnisko, vadības, apkalpošanas un izpētes personālu, kas atbilst tās uzdevumiem un kuģu klasei un rūpējas arī par spēju attīstību un noteikumu un normatīvu izpildi;

b) tehnisko personālu, kas darbojas visā pasaulē, vai izmantojot citu atzītu organizāciju īpašu tehnisko personālu.

2. Organizācijas darbību reglamentē ētikas kodekss.

3. Organizāciju vada un pārvalda tā, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, ko prasa administrācija.

4. Organizācija ir gatava piegādāt administrācijai attiecīgu informāciju.

5. Organizācijas vadība ir definējusi un dokumentējusi savu kvalitātes stratēģiju un mērķus, kā arī saistības, un ir nodrošinājusi, ka tās stratēģiju izprot, īsteno un uztur visos organizācijas līmeņos.

6. Organizācija ir izveidojusi, īstenojusi un uztur efektīvu iekšējās kvalitātes sistēmu, kas pamatojas uz starptautiski atzītu kvalitātes standartu attiecīgajām daļām un atbilstību EN 45004 (pārbaudes iestādēm) un EN 29001, kā noteikts IACS Kvalitātes sistēmas sertifikācijas programmas prasībās, un kas cita starpā nodrošina, ka:

a) organizācijas noteikumi un normatīvi tiek izveidoti un uzturēti sistemātiski;

b) organizācijas noteikumi un normatīvi tiek ievēroti;

c) ir izpildītas tiesību aktos noteiktā darba prasības, ko organizācijai ir atļauts veikt;

d) ir definēti un dokumentēti personāla, kas ietekmē organizācijas sniegto pakalpojumu kvalitāti, pienākumi, pilnvaras un savstarpējā saistība;

e) viss darbs tiek veikts kontrolējamos apstākļos;

f) ir pārraudzības sistēma, kas kontrolē rīcību un darbu, ko veic inspektori un tehniskie un administratīvie darbinieki, ko tieši nodarbina organizācija;

g) prasības galvenajam tiesību aktos noteiktajam darbam, ko organizācijai ir atļauts veikt, tiek izpildītas vienīgi tiešā to īpašo inspektoru pārraudzībā vai izmantojot īpašus inspektorus no citām atzītām organizācijām;

h) tiek īstenota pārbaudes darbinieku kvalifikācijas sistēma un pastāvīga viņu zināšanu atjaunošana;

i) tiek uzturēti reģistri, kas parāda sasniegumus attiecībā uz prasīto standartu ievērošanu jautājumos, kas saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī kvalitātes sistēmas efektīvu darbību; un

j) ir visaptveroša, plānota un dokumentēta ar kvalitāti saistīto darbību iekšējās revīzijas sistēma visās darbības vietās.

7. Organizācijai jāparāda spēja:

a) izveidot un uzturēt pilnu un atbilstīgu savu noteikumu un normatīvu kopumu par korpusu, mašīnām un elektriskajām un vadības iekārtām ar starptautiski atzītu tehnisko standartu kvalitāti, uz kuras pamata izsniedz Solas konvencijas un pasažieru kuģu drošības sertifikātus (attiecībā uz kuģa konstrukcijas un mehānismu pamatsistēmu atbilstību) un kravas zīmju sertifikātus (attiecībā uz kuģa izturību);

b) veikt visas pārbaudes un apsekojumus, ko sertifikātu izsniegšanai prasa starptautiskās konvencijas, ieskaitot novērtēšanas līdzekļus, izmantojot kvalificētu profesionālu personālu, drošības vadības sistēmas, ko paredzēts ietvert sertifikācijā, piemērošanu un uzturēšanu gan krastā, gan uz klāja.

8. Organizācijas kvalitātes sistēmu sertificē neatkarīga revīzijas iestāde, ko atzinusi administrācija valstī, kurā tā atrodas.

9. Organizācijai jāļauj piedalīties tās noteikumu un normatīvu izstrādē administrācijas pārstāvjiem un citām iesaistītajām personām.

--------------------------------------------------