31994L0022



Oficiālais Vēstnesis L 164 , 30/06/1994 Lpp. 0003 - 0008
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 6 Sējums 4 Lpp. 0237
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 6 Sējums 4 Lpp. 0237


Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK

(1994. gada 30. maijs)

par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 57. panta 2. punkta pirmo un trešo teikumu, kā arī 66. un 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

lemjot saskaņā ar līguma 189.b pantā paredzēto procedūru [3],

tā kā iekšējais tirgus aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta brīva preču, personu, pakalpojumu un kapitāla aprite; tā kā jāparedz vajadzīgie pasākumi tā darbībai;

tā kā 1986. gada 16. septembra rezolūcijā [4] Padome par Kopienas un dalībvalstu enerģētikas politikas mērķi ir noteikusi lielāku iekšējā enerģijas tirgus integrāciju bez šķēršļiem tirdzniecībai, lai uzlabotu apgādes drošību, samazinātu izmaksas un uzlabotu saimniecisko konkurētspēju;

tā kā Kopiena ogļūdeņražu apgādē ir ievērojami atkarīga no importa; tā kā tāpēc ir vēlams veicināt pēc iespējas labāku Kopienas ogļūdeņražu resursu apzināšanu, izpēti un ieguvi;

tā kā dalībvalstis ir suverēnas un tām ir suverēnas tiesības attiecībā uz ogļūdeņražu resursiem, kas atrodas to teritorijās;

tā kā Kopiena ir parakstījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju;

tā kā jāveic pasākumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas uzsākt darbu un darboties ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā saskaņā ar nosacījumiem, kas veicina lielāku konkurenci šajā jomā, tādējādi atbalstot resursu iespējami labāku meklēšanu, izpēti un ieguvi dalībvalstīs un veicinot iekšējā enerģijas tirgus integrāciju;

tā kā šajā nolūkā jāizstrādā kopīgi noteikumi, lai nodrošinātu to, ka procedūras, ar kurām piešķir atļaujas ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei, ir pieejamas visiem subjektiem, kam ir vajadzīgās iespējas; tā kā atļaujas jāpiešķir, balstoties uz objektīviem un publicētiem kritērijiem; tā kā atļauju piešķiršanas nosacījumiem jau iepriekš jābūt zināmiem visiem subjektiem, kas piedalās procedūrā;

tā kā dalībvalstīm jāpatur tiesības pēc izvēles ierobežot šo darbu uzsākšanu un veikšanu, pamatojoties uz sabiedriskām interesēm, kā arī uzlikt par šo darbu veikšanu finansiālu nodevu vai nodevu ogļūdeņražos, ir jābūt sīki izstrādātiem minētās nodevas nosacījumiem, lai neiejauktos subjektu vadībā; tā kā šīs izvēles tiesības jāizmanto, nevienu nediskriminējot; tā kā jāveic pasākumi, lai neuzliktu subjektiem nosacījumus un pienākumus, ko nepamato vajadzība šo darbu veikt pareizi — izņēmums ir pienākumi, kas attiecas uz šo izvēles tiesību izmantošanu; tā kā subjektu darbs jāuzrauga tikai tiktāl, cik vajadzīgs, lai nodrošinātu tā atbilstību šiem pienākumiem un nosacījumiem;

tā kā apgabali, uz ko attiecas atļauja, kā arī atļaujas darbības ilgums ir jāierobežo, lai nepieļautu, ka vienam subjektam saglabājas ekskluzīvas tiesības uz apgabalu, ko efektīvāk var pārmeklēt, izpētīt un apgūt vairāki subjekti;

tā kā trešās valstīs pret dalībvalstu subjektiem jābūt tādai attieksmei, kas samērojama ar attieksmi, kāda ir Kopienā pret trešo valstu subjektiem šīs direktīvas dēļ; tā kā šajā nolūkā ir jāizstrādā procedūra;

tā kā šī direktīva attiecas uz atļaujām, kas izsniegtas pēc datuma, līdz kuram dalībvalstīs jāstājas spēkā normatīviem un administratīviem aktiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu šo direktīvu;

tā kā Padomes 1990. gada 17. septembra Direktīva 90/531/EEK par sagādes procedūrām subjektiem, kuri darbojas ūdens apgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē [5], un Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/38/EEK, ar ko koordinē sagādes procedūras subjektiem, kuri darbojas ūdens apgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē [6], attiecas uz piegāžu, darbu un pakalpojumu nodrošināšanu subjektiem, kas darbojas enerģētikas jomā; tā kā Direktīvas 90/531/EEK 3. pantā paredzētos alternatīvos pasākumus piemēro ar nosacījumu, ka dalībvalstī, kura pieprasa šādu pasākumu piemērošanu, atļauju piešķiršana notiek nediskriminējot un caurskatāmi; tā kā dalībvalsts atbilst šim nosacījumam no tā brīža, kad tā sāk pildīt šīs direktīvas prasības, un tik ilgi, kamēr tās pilda; tā kā tāpēc ir jāgroza Direktīva 90/531/EEK,

tā kā Direktīvas 90/531/EEK 36. pants paredz četros gados pārskatīt šīs direktīvas piemērošanas jomu, ņemot vērā sasniegto, jo īpaši progresu tirgus pieejamības ziņā un konkurences līmeni. Šī piemērošanas jomas pārskatīšana ietver ogļūdeņražu izpēti un ieguvi;

tā kā Dānija ir īpašā situācijā tāpēc, ka tai jāuzsāk sarunas par iespējamo darbu turpināšanu pēc tam, kad būs beidzies darbības laiks 1962. gada 8. jūlijā izdotajai koncesijai par apgabaliem, no kuriem atteiksies 2012. gada 8. jūlijā, un uz Dāniju tāpēc tiek attiecināts izņēmuma statuss attiecībā uz šiem apgabaliem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā:

1. "Kompetentās iestādes" nozīmē valsts iestādes, kā noteikts Direktīvas 90/531/EEK 1. panta 1. punktā, kuras ir atbildīgas par atļauju piešķiršanu un/vai to izmantošanas uzraudzību.

2. "Subjekts" ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura šādu personu grupa, kas lūdz atļauju, gatavojas lūgt atļauju vai kurai ir atļauja.

3. "Atļauja" ir jebkurš normatīvs vai administratīvs akts vai līguma noteikums, vai arī saskaņā ar tiem izdots dokuments, ar kuru dalībvalsts kompetentās iestādes piešķir subjektam ekskluzīvas tiesības pašam savā labā un uz savu atbildību meklēt, pētīt vai iegūt ogļūdeņražus kādā ģeogrāfiskā apgabalā. Atļauju var piešķirt katrai darbībai atsevišķi vai vairākām darbībām kopā.

4. "Valsts iestāde" ir publisks uzņēmums, kā definēts Direktīvas 90/531/EEK 1. panta 2. punktā.

2. pants

1. Dalībvalstis saglabā tiesības noteikt savā teritorijā apgabalus, kas darāmi pieejami, lai veiktu ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbus.

2. Ja kāds apgabals ir darīts pieejams 1. punktā noteikto darbu veikšanai, dalībvalstis nodrošina to, ka subjekti netiek diskriminēti attiecībā uz šādu darbu sākšanu un to veikšanu.

Valsts drošības interešu dēļ dalībvalstis tomēr var atteikt atļauju sākt šos darbus un veikt tos jebkuram subjektam, ko faktiski kontrolē trešās valstis vai trešo valstu pilsoņi.

3. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atļaujas piešķir, ievērojot procedūru, kas ļauj visiem ieinteresētiem subjektiem iesniegt pieteikumus saskaņā ar 2. vai 3. punktu.

2. Šo procedūru sāk:

a) pēc kompetento iestāžu iniciatīvas ar paziņojumu, kurā aicina iesniegt pieteikumus un kas jāpublicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī vismaz 90 dienas pirms pieteikumu iesniegšanas pēdējās dienas;

b) vai ar paziņojumu, kurā aicina iesniegt pieteikumus un kas jāpublicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, pēc tam, kad kāds subjekts iesniedzis pieteikumu, ciktāl tas nav pretrunā ar 2. panta 1. punktu. Citiem ieinteresētiem subjektiem ir laiks vismaz 90 dienas pēc publikācijas, lai iesniegtu pieteikumu.

Paziņojumos norāda atļaujas tipu, ģeogrāfisku apgabalu vai apgabalus daļēji vai kopumā, par kuriem ir iesniegts pieteikums vai var iesniegt pieteikumu, kā arī pieteikuma iesniegšanai paredzēto datumu vai termiņu.

Ja priekšroku dod tādu subjektu pieteikumiem, kuri ir atsevišķas fiziskas vai juridiskas personas, tas jānorāda paziņojumā.

3. Dalībvalstis var piešķirt atļaujas, neuzsākot 2. punktam atbilstīgo procedūru, ja apgabals, kuram pieprasīta atļauja:

a) ir pieejams pastāvīgi; vai

b) attiecībā uz to agrāk ir veikta 2. punktam atbilstīga procedūra, kura nav novedusi pie atļaujas piešķiršanas; vai

c) kāds subjekts no tā ir atteicies, bet tas automātiski neietilpst a) apakšpunktā.

Dalībvalstis, kas vēlas piemērot šo punktu, trijos mēnešos pēc šīs direktīvas pieņemšanas, bet tās dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas šādas procedūras, tūlīt sāk priekšdarbus, lai Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu, kurā norādīti apgabali tās teritorijā, kas ir pieejami atbilstīgi šim punktam, kā arī tas, kur iegūstama sīka informācija šajā sakarā. Jebkuras būtiskas pārmaiņas šajā informācijā jānorāda papildu paziņojumā. Tomēr nedrīkst izskatīt nevienu šim punktam atbilstīgu pieteikumu atļaujas piešķiršanai, kamēr nav publicēts attiecīgais paziņojums saskaņā ar iepriekšteikto.

4. Dalībvalsts var nolemt nepiemērot 1. punkta noteikumus tādā gadījumā, ja ģeoloģiski vai ražošanas apsvērumi attaisno to, ka atļauju kādam apgabalam piešķir tuvējā apgabala atļaujas turētājam. Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka šādā gadījumā citi tuvējo apgabalu atļauju turētāji var iesniegt pieteikumus un tiem ir pietiekami daudz laika, lai to izdarītu.

5. Par atļaujas piešķiršanu 1. punkta izpratnē neuzskata:

a) atļaujas piešķiršanu tikai tādēļ, ka ir mainījies pašreizējā atļaujas turētāja nosaukums vai īpašumtiesības, mainījies šāda subjekta sastāvs vai arī atļauja nodota citam;

b) atļaujas piešķiršanu subjektam, kam ir cita atļauja, ja šī atļauja dod tiesības piešķirt pirmo atļauju;

c) kompetento iestāžu lēmumu, kas pieņemts atļaujas sakarā (neatkarīgi no tā, vai šī atļauja piešķirta pirms 14. pantā noteiktā datuma vai ne) un attiecas uz darbu sākšanu, pārtraukšanu, pagarināšanu vai izbeigšanu, vai arī pašas atļaujas pagarināšanu.

6. Kaut arī tiek uzsākta 2. punktā minētā procedūra, dalībvalstis saglabā tiesības atteikt atļaujas piešķiršanu, tomēr nodrošinot, ka šīs tiesības neizraisa subjektu diskrimināciju.

4. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a) ja ģeogrāfiskie apgabali nav noteikti, pamatojoties uz agrāku teritorijas telpisku dalījumu, katra apgabala platību nosaka tā, lai tas nepārsniegtu platību, kas vajadzīga, lai darbus veiktu tehniskā un ekonomiskā ziņā cik iespējams labi. Ja atļaujas piešķir saskaņā ar 3. panta 2. punktā noteikto procedūru, šajā nolūkā jānosaka objektīvi kritēriji, kas jādara zināmi subjektiem pirms pieteikumu iesniegšanas;

b) atļaujas darbības ilgums nepārsniedz laiku, kas vajadzīgs to darbu veikšanai, kuriem piešķirta atļauja. Tomēr kompetentās iestādes var pagarināt atļauju, ja iepriekš noteiktais atļaujas darbības ilgums nav pietiekams attiecīgo darbu pabeigšanai un ja šie darbi ir veikti saskaņā ar atļauju;

c) subjektu ekskluzīvas tiesības ģeogrāfiskā apgabalā, kuram tie saņēmuši atļauju, nesaglabājas ilgāk par laiku, kāds vajadzīgs pareizai atļauto darbu veikšanai.

5. pants

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka:

1. Atļaujas piešķir, pamatojoties uz kritērijiem, kas kopumā attiecas:

a) uz subjektu tehniskām un finansiālām iespējām; un

b) uz to, kādā veidā tie paredzējuši pārmeklēt, pētīt un/vai apgūt attiecīgo ģeogrāfisko apgabalu;

un vajadzības gadījumā:

c) ja atļauju paredzēts pārdot, par kritēriju izmanto cenu, kuru subjekts ir gatavs maksāt, lai iegūtu atļaujas;

d) ja, izvērtējot pēc kritērijiem a), b) un vajadzības gadījumā c), divi vai vairāki pieteikumi ir vienlīdz labi, tad, lai izdarītu galīgo izvēli, izmanto citus piemērotus kritērijus, kas ir objektīvi un nediskriminē.

Izvērtējot pieteikumus, kompetentās iestādes var ņemt vērā arī efektivitātes un atbildības trūkumu, kas izpaudies, kandidātiem izmantojot agrāk piešķirtas atļaujas.

Ja kompetentās iestādes nosaka tā subjekta uzbūvi, kuram tās var piešķirt atļauju, tās šo lēmumu pieņem, pamatojoties uz kritērijiem, kas ir objektīvi un nav diskriminējoši.

Ja kompetentās iestādes nosaka subjekta operatoru, kuram tās var piešķirt atļauju, tās šo lēmumu pieņem, pamatojoties uz kritērijiem, kas ir objektīvi un nav diskriminējoši.

Kritērijus izstrādā un publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī pirms pieteikumu iesniegšanas sākuma. Dalībvalstis, kas jau publicējušas kritērijus savos oficiālajos izdevumos, Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī var publicēt tikai atsauci uz publikāciju savos oficiālajos izdevumos. Tomēr jebkuras kritēriju izmaiņas pilnībā jāpublicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

2. Darbu veikšanas vai pabeigšanas nosacījumi un prasības, kas attiecas uz visām atļaujām un pieteikumu iesniegšanas laikā ir spēkā saskaņā ar normatīviem un administratīviem aktiem — neatkarīgi no tā, vai tās ietvertas atļaujā vai pieder nosacījumiem, kas jāievēro pirms atļaujas piešķiršanas — vienmēr ir izstrādātas un darītas pieejamas ieinteresētajiem subjektiem. Šīs direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajā gadījumā tās var būt darītas pieejamas tikai no dienas, kurā var sākt iesniegt atļauju pieteikumus.

3. Par jebkurām nosacījumu un prasību pārmaiņām, kas veiktas procedūras laikā, paziņo visiem ieinteresētajiem subjektiem.

4. Šajā pantā minētos kritērijus, nosacījumus un prasības piemēro nediskriminējot.

5. Visus subjektus, kuriem atsakās izsniegt atļauju, informē par šāda lēmuma iemesliem, ja šie subjekti to vēlas.

6. pants

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka 5. panta 2. punktā minētos nosacījumus un prasības, kā arī sīkākus pienākumus konkrētas atļaujas izmantošanai attaisno vienīgi vajadzība nodrošināt darbu pareizu veikšanu apgabalā, kuram pieprasīta atļauja, 2. punkta piemērošana vai arī finansiālas nodevas vai nodevas ogļūdeņražos.

2. Dalībvalstis var 2. panta 1. punktā minēto darbu veikšanai uzlikt nosacījumus un prasības tiktāl, cik to attaisno apsvērumi par valsts drošību, sabiedrības drošību, veselības aizsardzību, transporta drošību, vides aizsardzību, bioloģisko resursu aizsardzību un nacionālo bagātību aizsardzību, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, kā arī apsvērumi par iekārtu un darbinieku drošību, ogļūdeņražu resursu plānotu vadību (piemēram, ātrums, kādā tiek izsmelti ogļūdeņraži, vai to atgūšanas optimizācija) vai arī vajadzību nodrošināt nodokļu ieņēmumus.

3. Dalībvalstis nosaka noteikumus 1. punktā minēto nodevu maksāšanai, tostarp jebkuru prasību pēc valsts līdzdalības, nodrošinot to, ka saglabājas subjektu vadības neatkarība.

Ja atļaujas piešķiršana ir saistīta ar valsts līdzdalību darbos un ja šīs līdzdalības vadīšana ir uzticēta juridiskai personai, vai arī ja valsts pati vada šo līdzdalību, ne šo juridisko personu, ne valsti tomēr nedrīkst atturēt uzņemties ar šādu līdzdalību saistītās tiesības un pienākumus atbilstīgi līdzdalības nozīmībai, ja vien juridiskā persona vai valsts nav informēta un tai nav balsstiesību lēmumos par subjektu sagādes avotiem, ja vien juridiska persona vai valsts kopā ar kādu sabiedrisku subjektu vai subjektiem neizmanto vairākuma balsstiesības citos lēmumos un jebkurš valsts vai juridiskās personas balsojums balstās tikai un vienīgi uz caurredzamiem, objektīviem principiem, kas nerada diskrimināciju, kā arī neliedz subjekta vadības lēmumus balstīt uz parastiem komercprincipiem.

Iepriekšējās rindkopas noteikumi tomēr neliedz juridiskai personai vai valstij apstrīdēt to atļaujas turētāju lēmumu, kuri neievēro atļaujā noteiktos nosacījumus un prasības attiecībā uz resursu izsmelšanas politiku un valsts finanšu interešu aizsardzību.

Tiesības apstrīdēt lēmumu jāīsteno nediskriminējot, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem par investīcijām un subjektu piegādes avotiem. Ja valsts līdzdalību darbos vada juridiska persona, kas pati ir atļauju turētāja, dalībvalsts ievieš prasības, kas paredz, lai šādai juridiskai personai būtu atsevišķa grāmatvedība tās komercdarbībai un valsts līdzdalības vadībai, un kas garantē, ka nenotiek informācijas noplūde no tās juridiskās personas daļas, kas atbild par valsts līdzdalības vadību, uz to juridiskās personas daļu, kura ir pilntiesīga atļauju turētāja. Ja tā juridiskās personas daļa, kura atbild par valsts līdzdalības vadību, tomēr iesaista par konsultantu to juridiskās personas daļu, kurai ir atļauja, pirmā var darīt pieejamu jebkuru informāciju, kas vajadzīga konsultācijām. Visiem atļauju turētājiem, uz kuriem attiecas šī informācija, jau iepriekš jādara zināms, kādu informāciju šādi sniegs, un tiem jādod pietiekams laiks izteikt iebildumus.

4. Dalībvalstis nodrošina to, ka atļaujas ieguvušo subjektu uzraudzība nepārsniedz to, kāda vajadzīga, lai nodrošinātu 1. punktā minēto nosacījumu, prasību un pienākumu izpildi. Jo īpaši tās veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka neviena normatīva vai administratīva akta prasība, ne arī vienošanās vai saistības nepieprasa nevienam subjektam sniegt informāciju par tā paredzētajiem vai esošajiem sagādes avotiem, izņemot gadījumu, ja tas notiek pēc kompetento iestāžu pieprasījuma un vienīgi, lai īstenotu Līguma 36. pantā izvirzītos mērķus.

7. pants

Ciktāl tas nav pretrunā ar noteikumiem, kas attiecas uz atsevišķām atļaujām vai kas tajās ietverti, kā arī 3. panta 5. punkta b) apakšpunkta noteikumiem, dalībvalstis līdz 1997. gada 1. janvārim atceļ normatīvus un administratīvu aktus, kas vienam vienīgam subjektam saglabā tiesības iegūt atļauju noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā to teritorijā.

8. pants

1. Dalībvalstis informē Komisiju par visām galvenajām grūtībām, kas tām darītas zināmas un ar kurām de jure vai de facto sastopas subjekti, sākot vai veicot ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbus trešās valstīs. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai tiktu ievērota komerciāla konfidencialitāte.

2. Komisija līdz 1994. gada 31. decembrim un pēc tam periodiski ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par subjektu stāvokli trešās valstīs un par jebkurām sarunām, kas atbilstoši 3. punktam sāktas ar šīm valstīm vai arī starptautiskās organizācijās.

3. Ja, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem ziņojumiem vai uz citu informāciju, Komisija konstatē, ka trešā valsts attiecībā uz 1. punktā minēto darbu sākšanu vai veikšanu nepiešķir Kopienas subjektiem tādu režīmu, kas līdzīgs režīmam, kuru Kopiena piešķir subjektiem no šīs trešās valsts, Komisija var iesniegt Kopienai priekšlikumus par vajadzīgo pilnvarojumu sarunām, lai panāktu līdzvērtīgas konkurences iespējas Kopienas subjektiem. Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu.

4. Šā panta 3. punktā izklāstītajos apstākļos Komisija jebkurā laikā var likt priekšā, lai Padome atļauj vienai vai vairākām dalībvalstīm atteikt atļauju subjektam, ko faktiski kontrolē attiecīgā trešā valsts un/vai šīs trešās valsts pilsoņi.

Komisija var izteikt šādu priekšlikumu pati pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts lūguma.

Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu, cik vien drīz iespējams.

5. Atbilstīgi šim pantam veiktie pasākumi nav pretrunā ar Kopienas saistībām, ko uzliek jebkurš starptautisks nolīgums, kas regulē ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu veikšanu.

9. pants

Visas dalībvalstis publicē un dara Komisijai zināmu gadskārtēju pārskatu, kurā ietverta informācija par ģeogrāfiskiem apgabaliem, kas ir pieejami pārmeklēšanai, izpētei un ieguvei, par piešķirtajām atļaujām, par atļauju turētājiem subjektiem un to sastāvu, kā arī šīs dalībvalsts teritorijā esošo rezervju vērtējumu.

Šis noteikums neuzliek dalībvalstīm pienākumu publicēt informāciju, kas ir komerciāli konfidenciāla.

10. pants

Dalībvalstis ne vēlāk kā 1995. gada 1. maijā informē Komisiju par kompetentām iestādēm. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par jebkurām vēlākām pārmaiņām. Komisija publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī kompetento iestāžu sarakstu un jebkuras izmaiņas tajā.

11. pants

Šī direktīva attiecas uz atļaujām, kas piešķirtas pēc 14. pantā noteiktā datuma.

12. pants

Direktīvas 90/531/EEK 3. pantam pievieno šādu punktu:

"5. Kopš dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts ir pielāgojusies Eiropas Parlamenta un Padomes 30. maija Direktīvai 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei [7], attiecībā uzģeogrāfisku apgabalu izmantošanu naftas vai gāzes meklēšanai vai ieguvei 1. līdz 4. punkts ir piemērojams šādi:

a) kopš šīs dienas 1. punktā noteiktos nosacījumus uzskata par izpildītiem, ciktāl tas nav pretrunā ar 3. punktu;

b) kopš šīs dienas 4. punktā minētajai dalībvalstij jādara zināmi tikai tie noteikumi, kas attiecas uz pielāgošanos 2. un 3. punktā minētajiem nosacījumiem."

13. pants

Šīs direktīvas 3. un 5. panta noteikumi neattiecas uz jaunām atļaujām, ko Dānija piešķir līdz 2012. gada 31. decembrim apgabaliem, no kuriem atteiksies 2012. gada 8. jūlijā pēc tam, kad beigsies 1962. gada 8. jūlijā izdotās atļaujas darbības laiks. Jaunās atļaujas piešķir, ievērojot objektīvus principus, kas nerada diskrimināciju.

Tātad šis pants nerada precedentu dalībvalstīm.

14. pants

Dalībvalstīs līdz 1995. gada 1. jūlijam stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt par to informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno šo pasākumu oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā veikt šādas atsauces.

15. pants

Šī direktīva stājas spēkā tajā dienā, kad tā publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

16. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1994. gada 30. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

E. Klepsch

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C. Simitis

[1] OV C 139, 2.6.1992., 12. lpp.

[2] OV C 19, 25.1.1993., 128. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1992. gada 18. novembra atzinums (OV C 337, 21.12.1992., 145. lpp.). Padomes 1993. gada 22. decembra kopējā nostāja (OV C 101, 9.4.1994., 14. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta lēmums (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

[4] OV C 241, 25.9.1986., 1. lpp.

[5] OV L 297, 29.10.1990., 1. lpp.

[6] OV L 199, 9.8.1993., 84. lpp.

[7] OV L 164, 30.6.1994., 3. lpp.

--------------------------------------------------