Padomes Regula (EEK) Nr. 302/93

(1993. gada 8. februāris),

ar ko izveido Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 235. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā 1990. gada 25. un 26. jūnija sanāksmē Dublinā Eiropadome:

- ratificēja "Eiropas narkotiku apkarošanas plāna pamatnostādnes", ko iesniedza Eiropas Narkotiku apkarošanas komiteja (Celad), un jo īpaši ieteikumu, ka "ekspertiem jāveic pētījums par esošajiem informācijas avotiem, to ticamību un lietderību, par Eiropas Narkotiku apkarošanas komitejas nepieciešamību un darbības jomu, kā arī šāda centra izveides finansiālajām sekām, par izpratni, ka šī centra pienākumos ietilps ne tikai sociālie un veselības aizsardzības jautājumi, bet arī citi ar narkotikām saistīti jautājumi, tostarp izplatīšana un kriminālvajāšana",

- uzsvēra, ka katras dalībvalsts pienākums ir izveidot atbilstīgu narkotiku pieprasījuma samazināšanas programmu, un uzskatīja, ka katras dalībvalsts efektīva rīcība ar divpadsmit dalībvalstu un Komitejas atbalstu būtu galvenā prioritāte turpmākajos gados;

tā kā jāņem vērā dati, kas iegūti centra un Eiropas Narkotiku apkarošanas plāna priekšizpētē un kas iesniegti 1990. gada 13. un 14. decembra Eiropadomes sanāksmei Romā;

tā kā 1991. gada 28. un 29. jūnija Eiropadomes sanāksmē Luksemburgā "apstiprināja Eiropas Narkotiku uzraudzības centra izveidi, saprotot, ka joprojām jālemj par tā izveides praktiskajiem noteikumiem, t.i., lielumu, iestādes struktūru un datorsistēmām, kā arī deva norādījumus Eiropas Narkotiku apkarošanas komitejai turpināt darbu un ātri nonākt līdz veiksmīgam noslēgumam sadarbībā ar Komisiju un citām attiecīgām politiskajām organizācijām";

tā kā 1991. gada 9. un 10. decembra Eiropadomes sanāksmē Māstrihtā "aicināja Kopienas iestādes izmantot visus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka aktu par Eiropas Narkotiku centra izveidi varētu apstiprināt līdz 1992. gada 30. jūnijam";

tā kā Kopiena ar Lēmumu 90/611/EEK [4] noslēdza Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu tirdzniecību, še turpmāk "Vīnes konvencija", un deponēja kompetences deklarāciju attiecībā uz 27. pantu [5];

tā kā Padome pieņēma Regulu (EEK) Nr. 3677/90 [6] par iepriekšminētās Vīnes konvencijas 12. pantā paredzētās sistēmas īstenošanu, ko veic Kopiena, lai pārraudzītu dažu vielu tirdzniecību;

tā kā Padome pieņēma Direktīva 91/308/EEK (1991. gada 10. jūnijs) par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai [7], lai, cita starpā, apkarotu narkotiku izplatīšanu;

tā kā objektīva, ticama un salīdzināma informācija par narkotikām, narkomāniju un tās sekām ir vajadzīga Kopienas līmenī, lai palīdzētu iegūt Kopienai un dalībvalstīm vispārīgu pārskatu, kas piešķirtu tam papildu vērtību, kad dalībvalstis to attiecīgajās kompetences jomās veic narkotiku apkarošanas pasākumus vai pieņem lēmumu par rīcību;

tā kā narkomānijas problēma ietver daudzus sarežģītus un cieši saistītus aspektus, kas nav viegli nošķirami; tā kā tāpēc centram būtu jāuztic uzdevums sniegt visu informāciju, kas palīdzētu Kopienai un dalībvalstīm iegūt vispārīgu pārskatu par narkotikām un narkomānijas problēmu; tā kā šis uzdevums nedrīkstētu traucēt pilnvaru sadalījumu starp Kopienu un dalībvalstīm attiecībā uz kompetenču sadali jautājumos par narkotiku piegādi un pieprasījumu;

tā kā centra organizācijas un darba metodēm jāsaskan ar iecerēto rezultātu objektīvo būtību, proti, avotu un metožu salīdzināmību un savietojamību saistībā ar informāciju par narkotikām;

tā kā centra apkopotā informācija attieksies uz prioritārām jomām, kuru saturs, darbības joma un izpildes režīms būtu jānosaka;

tā kā pirmajos trīs gados īpaša uzmanība tiks veltīta pieprasījumam un pieprasījuma samazināšanai;

tā kā 1989. gada 16. maija Rezolūcijā par Eiropas Informācijas tīklu par narkomānijas ietekmi uz veselību [8] Padome un dalībvalstu veselības aizsardzības ministri Padomes rīkotajā sanāksmē aicināja Komisiju veikt iespējamās iniciatīvas šajā jomā;

tā kā būtu jāizveido Eiropas Informācijas tīkls par narkotikām un narkomāniju un Eiropas narkotiku uzraudzības centram tas būtu jākoordinē un jāvada Kopienas līmenī;

tā kā būtu jāņem vērā Eiropas Padomes 108. konvencija par indivīdu aizsardzību attiecībā uz automātisku personas datu apstrādi (1981. g.);

tā kā jau pastāv valstu, Eiropas un starptautiskas organizācijas un iestādes, kas sniedz šāda veida informāciju un tā kā centram būtu jāspēj pildīt savi uzdevumi ciešā sadarbībā ar šīm organizācijām un iestādēm;

tā kā centram jābūt juridiskas personas statusam;

tā kā ir jānodrošina, ka centrs veic informatīvo uzdevumu, un jāparedz Tiesas jurisdikcija šajā jomā;

tā kā vēlams apzināties iespēju atvērt centru ārpuskopienas valstīm, kurām ir kopējas intereses ar Kopienu un dalībvalstīm šo mērķu sasniegšanā, saskaņā ar nolīgumiem, kas jānoslēdz starp tām un Kopienu;

tā kā šo regulu vajadzības gadījumā var koriģēt pēc trim gadiem sakarā ar lēmumu par iespējamo centra uzdevumu paplašināšanu, cita starpā, ņemot vērā Kopienas pilnvaru attīstību;

tā kā šīs regulas pieņemšanai Līgums neparedz citas pilnvaras kā tās, kas noteiktas 235. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

1. Ar šo regulu tiek izveidots Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EDMC), še turpmāk "centrs".

2. Centra mērķis ir 4. punktā minētajās jomās nodrošināt Kopienu un tās dalībvalstis ar objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju Eiropas līmenī par narkotikām, narkomāniju un tās sekām.

3. Apstrādātā vai radītā statistikas, dokumentārā un tehniskā informācija paredzēta, lai palīdzētu Kopienai un dalībvalstīm iegūt vispārīgu pārskatu par situāciju saistībā ar narkotikām un narkomāniju, kad tās atbilstīgajās kompetences jomās veic pasākumus vai lemj par darbību.

4. Centrs nevar veikt pasākumus, kas jebkādā veidā pārsniedz informācijas sniegšanu un tās apstrādi.

5. Centrs nevāc datus, kas tam ļautu identificēt personas vai nelielas personu grupas. Tas atturas nodot informāciju par konkrētajiem minētajiem gadījumiem.

2. pants

Uzdevumi

Lai sasniegtu 1. pantā noteikto mērķi, centrs savas darbības jomā veic turpmāk norādītos uzdevumus.

A. Esošo datu apkopošana un analīze

Centrs

1) apkopo, reģistrē un analizē informāciju, tostarp datus, ko iegūst pētījumos, no dalībvalstu paziņojumiem, kā arī Kopienas, nevalstisko organizāciju informāciju un kompetentu starptautisko organizāciju sniegtos datus;

2) veic apsekošanu, iepriekšējus pētījumus un priekšizpēti, kā arī īsteno jebkādus izmēģinājuma projektus, kas vajadzīgi uzdevuma paveikšanai; organizē ekspertu sanāksmes un, vajadzības gadījumā, izveido īpašas darba grupas; tas izveido un dara pieejamu zinātnisku dokumentāciju un palīdz veicināt informēšanu;

3) nodrošina organizatorisku un tehnisku sistēmu, kas ir spējīga sniegt informāciju par līdzīgām vai papildu programmām vai dalībvalstīs veiktām darbībām;

4) apspriežoties un sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm un organizācijām dalībvalstīs, izveido un koordinē 5. pantā minēto tīklu;

5) sekmē informācijas apmaiņu starp lēmējiem, pētniekiem, speciālistiem un narkotiku apkarošanā iesaistītajām valsts un nevalstiskajām organizācijām.

B. Datu salīdzināšanas metožu uzlabošana

Centrs

6) nodrošina uzlabotu datu salīdzināmību, objektivitāti un ticamību Eiropas līmenī, nosakot rādītājus un nesaistošus kopējus kritērijus, kuru ievērošanu centrs var ieteikt, lai panāktu dalībvalstīs un Kopienā izmantoto vērtēšanas metožu lielāku vienveidību;

7) sekmē un veido informācijas apmaiņu gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi (datu bāzes).

C. Datu izplatīšana

Centrs

8) sagatavoto informāciju dara pieejamu Kopienai, dalībvalstīm un kompetentajām organizācijām;

9) nodrošina padarītā darba plašu izplatību katrā dalībvalstī un pašā Kopienā un, ja vajadzīgs, ārpuskopienas valstīs vai starptautiskās organizācijās;

10) nodrošina ticamu nekonfidenciālu datu plašu izplatību, kuru pamatā ir savāktie dati, ko centrs publicē gada pārskatā par narkotiku problēmas stāvokli.

D. Sadarbība ar Eiropas un starptautiskajām organizācijām un organizācijām ārpuskopienas valstīs

Centrs

11) palīdz uzlabot atsevišķas valsts un Kopienas darbības koordināciju savās darbības jomās;

12) neatkarīgi no dalībvalstu saistībām attiecībā uz informācijas nodošanu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku konvencijas noteikumiem veicina dalībvalstīs savākto vai no Kopienas iegūto ar narkotikām un narkomāniju saistīto datu iestrādi starptautiskās uzraudzības un narkotiku kontroles programmās, jo īpaši, Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās īpašo aģentūru izveidotajās programmās;

13) aktīvi sadarbojas ar 12. pantā minētajām institūcijām.

3. pants

Darba metodes

1. Centrs pakāpeniski veic savus uzdevumus, ievērojot trīsgadu mērķus un ikgadējās darba programmās apstiprinātos mērķus, kā arī ņemot vērā attiecīgi pieejamos resursus.

2. Veicot darbību, lai izvairītos no dubulta darba, centrs ņem vērā citu pastāvošo iestāžu un aģentūru paveikto, sevišķi Eiropas Policijas biroja (Eiropola) paveikto, un nodrošina šo rezultātu lietderīgu izmantošanu.

4. pants

Prioritārās darbības jomas

Centra mērķus un uzdevumus, kā noteikts 1. un 2. pantā, izpilda, ievērojot pielikumā norādītās prioritātes.

5. pants

Eiropas Informācijas tīkls par narkotikām un narkomāniju (Reitox)

1. Centra rīcībā ir Eiropas Informācijas tīkls par narkotikām un narkomāniju (Reitox) — datortīkls, kas veido infrastruktūru informācijas un dokumentācijas apkopošanai un apmaiņai; tīklā, cita starpā, izmanto autonomu datorsistēmu, kas saistīta ar valsts informācijas tīklu par narkotikām, specializētajiem centriem dalībvalstīs un starptautisko vai Eiropas organizāciju vai to institūciju informācijas sistēmām, kuras sadarbojas ar centru.

2. Lai iespējami ātrāk un efektīvāk varētu izveidot šo tīklu, dalībvalstis sešos mēnešos pēc šīs regulas stāšanās spēkā paziņo centram šo valstu informācijas tīklu galvenos elementus, tostarp, ja vajadzīgs, valsts uzraudzības centrus 4. pantā minētajās jomās, un nosauc visus specializētos centrus, kas, viņuprāt, varētu palīdzēt centra darbā.

3. Specializētos centrus nozīmē ar dalībvalsts piekrišanu, kuras teritorijā tie atrodas, ar vienprātīgu Administratīvās valdes locekļu lēmumu, kā minēts 8. panta 2. punkta otrajā daļā, uz laiku, kas nepārsniedz katra daudzgadu darba plāna termiņu, kā noteikts 8. panta 3. punktā. Nozīmējumu var pagarināt.

4. Centrs ar tās dalībvalsts piekrišanu, kuras teritorijā atrodas centri, var nodibināt līgumattiecības, jo īpaši apakšuzņēmuma līgumattiecības, ar valsts vai nevalstiskajiem specializētajiem centriem, kā noteikts 3. punktā, lai izpildītu uzdevumus, ko centrs tiem var uzticēt. Ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu centrs var arī slēgt līgumus, kuru pamatā ir īpaši principi, par specifiskiem uzdevumiem ar institūcijām, kuras neietver Eiropas Informācijas tīkls par narkotikām un narkomāniju (Reitox).

5. Īpašu uzdevumu sadale specializētiem centriem jāiekļauj 8. panta 3. punktā minētajā centra daudzgadu programmā.

6. pants

Datu aizsardzība un konfidencialitāte

1. Ja, pamatojoties uz šo regulu, personas datus, kas neļauj identificēt fiziskas personas, arī nosūta centram saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šādus datus var izmantot tikai norādītajam mērķim un saskaņā ar nosūtītājas iestādes norādītajiem nosacījumiem.

To piemēro mutatis mutandis, ja centrs paziņo personu datus dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai starptautiskajām organizācijām un pārējām Eiropas iestādēm.

2. Datus par narkotikām un narkomāniju, ko centrs saņem vai sniedz, var publicēt, ja tie atbilst Kopienas un attiecīgās valsts tiesību aktiem par informācijas izplatīšanu un konfidencialitāti. Personas datus nedrīkst publicēt vai darīt publiski pieejamus.

3. Dalībvalstu un specializēto centru pienākums nav sniegt informāciju, kas klasificēta kā konfidenciāla atbilstoši šīs valsts tiesību aktiem.

7. pants

Juridiskais statuss

Centram ir juridiskas personas statuss. Tam katrā dalībvalstī ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar attiecīgās valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Cita starpā tā var iegūt vai atsavināt kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesā.

8. pants

Administratīvā valde

1. Centram ir Administratīvā valde, kurā ir viens pārstāvis no katras dalībvalsts, divi Komisijas pārstāvji un divi zinātnieki, kas, cita starpā, kvalificēti narkotiku jomā; Administratīvās valdes locekļus ieceļ Eiropas Parlaments, pamatojoties uz viņu kvalifikāciju attiecīgajā jomā.

Katram Administratīvās valdes loceklim var būt palīgs, vai arī viņu var pārstāvēt kāds vietnieks. Pilntiesīga locekļa prombūtnē vietnieks var īstenot viņa tiesības balsot. Administratīvā valde var uzaicināt kā novērotājus bez balsstiesībām starptautisko organizāciju pārstāvjus, ar kurām centrs sadarbojas saskaņā ar 12. pantu.

2. Administratīvās valdes priekšsēdētāju ievēl valdes locekļi uz trim gadiem. Šo pilnvaru termiņu vienreiz var pagarināt. Priekšsēdētājs piedalās balsošanā. Katram Administratīvās valdes loceklim ir viena balss.

Administratīvā valde lēmumus pieņem ar divām trešdaļām tās locekļu balsu, izņemot 5. panta 3. punktā minētos gadījumus, kuros vajadzīgs valdes locekļu vienprātīgs lēmums, kā arī šā panta 3. punktā minētos gadījumus.

Administratīvā valde izstrādā savu reglamentu.

Administratīvā valde sapulcējas vismaz reizi gadā.

3. Administratīvā valde pieņem trīs gadu darba programmu, pamatojoties uz centra direktora iesniegto projektu, pēc apspriedēm ar zinātnisko komiteju un Komisijas un Padomes atzinumu uzklausīšanas. Pirmā trīs gadu darba programma jāpieņem vienprātīgi deviņos mēnešos no šīs regulas stāšanās spēkā. Administratīvā valde ar trīs ceturtdaļām locekļu balsu pieņem lēmumu, vai turpmākās trīs gadu programmas jāapstiprina ar šā panta 2. punkta otrajā daļā noteikto balsu vairākumu vai vienprātīgi.

4. Saskaņā ar trīs gadu darba programmu Administratīvā valde katru gadu pieņem centra gada darba programmu, pamatojoties uz centra direktora iesniegto projektu, pēc apspriedēm ar zinātnisko komiteju un Komisijas atzinuma uzklausīšanas. Programmu gada gaitā var precizēt saskaņā ar to pašu procedūru.

5. Vēlākais, līdz katra gada 31. janvārim Administratīvā valde pieņem vispārējo gada pārskatu par centra darbību. Direktors nosūta šo pārskatu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

9. pants

Direktors

1. Centru vada direktors, ko ieceļ Administratīvā valde pēc Komisijas priekšlikuma uz pieciem gadiem; kas viņu var iecelt amatā atkārtoti. Direktors ir atbildīgs par:

- centra Administratīvās valdes lēmumu un programmu sagatavošanu un izpildi,

- ikdienas administratīvo vadību,

- centra darba programmu sagatavošanu,

- ieņēmumu un izdevumu tāmes sagatavošanu un budžeta izpildi,

- šajā regulā noteikto pārskatu sagatavošanu un publicēšanu,

- visiem personāla jautājumiem,

- šīs regulas 1. un 2. pantā minēto uzdevumu izpildi.

2. Direktoram par savu darbību jāatskaitās Administratīvajai valdei un jāpiedalās tās sanāksmēs.

3. Direktors ir centra juridiskais pārstāvis.

10. pants

Zinātniskā komiteja

1. Administratīvajai valdei un direktoram palīdz zinātniskā komiteja, kas sniedz atzinumu, ja tā noteikts šajā regulā, par visiem zinātniskiem jautājumiem attiecībā uz centra darbībām, kurus Administratīvā valde vai direktors tai var iesniegt.

Zinātniskās komitejas atzinumus publicē.

2. Zinātniskajā komitejā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts. Administratīvā valde var iecelt sešus citus locekļus, ņemot vērā viņu attiecīgo kvalifikāciju.

3. Locekļi darbojas zinātniskajā komitejā trīs gadus, šo termiņu var pagarināt.

4. Zinātniskā komiteja ievēl priekšsēdētāju uz trim gadiem.

5. Priekšsēdētājs sasauc zinātnisko komiteju vismaz vienu reizi gadā.

11. pants

Budžets

1. Tiek sagatavotas centra ieņēmumu un izdevumu tāmes katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, un tās tiek iekļautas centra budžetā.

2. Katru gadu, vēlākais, līdz 15. februārim direktors izveido provizorisku budžeta projektu par darbības izdevumiem un nākamajam finanšu gadam paredzēto darba programmu un pārsūta to kopā ar organizācijas plānu Administratīvajai valdei.

3. Ieņēmumiem un izdevumiem jābūt sabalansētiem.

4. Centra ieņēmumus, neatkarīgi no pārējiem resursiem, veido Kopienas subsīdijas, kas iegrāmatotas īpašā izdevumu postenī Eiropas Kopienu pamatbudžetā (Komisijas sadaļā), kā arī maksājumi par sniegtajiem pakalpojumiem un finansiālas iemaksas no organizācijām un iestādēm un ārpuskopienas valstīm, kas minētas attiecīgi 12. un 13. pantā.

5. Centra izdevumos, cita starpā, iekļauj

- darbinieku atalgojumu, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas,

- izdevumus to valsts informācijas tīklu atbalstam, kas ietilpst Reitox tīklā, kā arī izdevumus, kas saistīti ar līgumiem ar specializētajiem centriem.

6. Administratīvā valde pieņem budžeta projektu un nosūta to Komisijai, kas šo projektu izmanto par pamatu, nosakot provizoriskos aprēķinus Eiropas Kopienu provizoriskajā pamatbudžetā, kuru tā iesniedz Padomei saskaņā ar Līguma 203. pantu.

7. Administratīvā valde pieņem centra izstrādāto budžetu pirms finanšu gada sākuma, vajadzības gadījumā, pielāgojot Kopienas subsīdijām un citiem centra resursiem.

8. Direktors īsteno budžetu.

9. Visu centra izdevumu saistību un maksājumu un visu centra ieņēmumu noteikšanas un iekasēšanas uzraudzību veic Komisijas finanšu kontrolieris.

10. Katru gadu, vēlākais, līdz 31. martam direktors Komisijai, Administratīvajai valdei un Revīzijas palātai izsūta pārskatus par visiem centra ieņēmumiem un izdevumiem attiecībā uz iepriekšējo finanšu gadu.

Revīzijas palāta izskata šos pārskatus saskaņā Līguma 206.a pantu.

11. Administratīvā valde atbrīvo direktoru no atbildības attiecībā uz budžeta izpildi.

12. Uz centru attiecas Finanšu regula, ko piemēro Eiropas Kopienu pamatbudžetam. Padome, pēc Komisijas ierosinājuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu un Administratīvo valdi, ar kvalificētu balsu vairākumu var pieļaut atkāpes no Finanšu regulas, ja to nosaka centra darbības īpašās prasības.

12. pants

Sadarbība ar citām organizācijām un institūcijām

Neskarot saistības, ko Komisija saskaņā ar Līguma 229. pantu var saglabāt, centrs aktīvi cenšas sadarboties ar starptautiskām organizācijām un citām organizācijām, jo īpaši, Eiropas, valsts un nevalstiskajām aģentūrām, kas ir kompetentas narkotiku jomā.

13. pants

Ārpuskopienas valstis

1. Centrs ir atvērts to ārpuskopienas valstu dalībai, kurām ir kopējas intereses ar Kopienu un tās dalībvalstīm attiecībā uz centra mērķiem un darbu, pamatojoties uz nolīgumiem, kas noslēgti starp šīm valstīm un Kopienu saskaņā ar Līguma 235. pantu.

2. Administratīvā valde var pieņemt lēmumu par ārpuskopienas valstu ieteiktu ekspertu iesaistīšanu 2. panta 2. punktā noteiktajās īpašajās darba grupās saskaņā ar ieinteresēto pušu apņemšanos ievērot 6. pantā minētos noteikumus.

14. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz centru attiecas Protokols par Eiropas Kopienu privilēģijām un imunitāti.

15. pants

Civildienesta noteikumi

Uz centra personālu attiecas noteikumi un regulas, kas piemērojamas Eiropas Kopienu ierēdņiem un citiem darbiniekiem.

Attiecībā uz savu personālu centrs izmanto tiesības, ko tam piešķīrusi iecēlēja iestāde.

Administratīvā valde, vienojoties ar Komisiju, pieņem attiecīgos īstenošanas noteikumus.

16. pants

Atbildība

1. Centra līgumsaistības reglamentē tiesību sistēma, ko piemēro attiecīgiem līgumiem. Tiesas piekritībā ir pieņemt lēmumu, ievērojot šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta centra noslēgtajā līgumā.

2. Ja pastāv tādas saistības, kas nav līgumsaistības, centrs saskaņā ar vispārīgiem tiesību principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis centrs vai tā darbinieki, pildot savus pienākumus. Eiropas Kopienu Tiesas piekritībā ir strīdi, kas attiecas uz kompensācijām par visiem šādiem zaudējumiem.

3. Ierēdņu personisko atbildību attiecībā uz centru reglamentē noteikumi, kas piemērojami centra personālam.

17. pants

Tiesas piekritība

Tiesas piekritībā ir pret centru ierosinātās lietas saskaņā ar Līguma 173. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

18. pants

Ziņojums

Trešajā gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Kopienai ziņojumu par panākumiem centra darbībā kopā ar ieteikumiem, ja vajadzīgs, mainīt vai pagarināt tā pienākumus, cita starpā, ņemot vērā Kopienas pilnvaru attīstību.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienu pēc kompetento iestāžu lēmuma par centra mītnesvietu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 1993. gada 8. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Trøjborg

[1] OV C 43, 18.2.1992., 2. lpp.

[2] OV C 150, 15.6.1992., 54. lpp.

[3] OV C 223, 31.8.1992., 26. lpp.

[4] OV L 326, 24.11.1990., 56. lpp.

[5] OV L 326, 24.11.1990., 57. lpp.

[6] OV L 357, 20.12.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 900/92 (OV L 96, 4.10.1992., 1. lpp.).

[7] OV L 166, 28.6.1991., 77. lpp.

[8] OV C 185, 22.7.1989., 1. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

A. Centra darbu veic, atbilstīgi ņemot vērā Kopienas un tās dalībvalstu attiecīgās pilnvaras narkotiku jomā, kā šīs pilnvaras ir definētas Līgumā.

Centra apkopotā informācija attiecas uz šādām prioritārām jomām:

1) narkotiku pieprasījums un narkotiku pieprasījuma samazināšana;

2) valstu un Kopienas stratēģija un politika (ar īpašu uzsvaru uz starptautisko, divpusējo un Kopienas politiku, rīcības plāniem, tiesību aktiem, darbībām un nolīgumiem);

3) starptautisko sadarbību un piegādes ģeopolitisko izpēti (ar īpašu uzsvaru uz sadarbības programmām un informāciju par izgatavotājām valstīm un tranzīta valstīm);

narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru tirdzniecības kontrole, kā noteikts atbilstīgās pašreizējās un turpmākās starptautiskās konvencijās un Kopienas aktos [1];

narkotiku problēmas saistība ar izgatavotājām, patērētājām un tranzīta valstīm Līgumā ietvertajās jomās, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā noteikts atbilstīgos pašreizējos vai turpmākos Kopienas aktos [2].

B. Komisija dara pieejamu centram izplatīšanai informāciju un statistikas datus, kas ir tās rīcībā atbilstoši pilnvarām.

C. Pirmajos trīs gados īpaša uzmanība tiks veltīta pieprasījumam un pieprasījuma samazināšanai.

[1] Pašreiz spēkā esošas atbilstīgas starptautiskas konvencijas, cita starpā, ietver Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijas tiktāl, ciktāl Kopiena ir vai varētu kļūt par to līgumslēdzēju pusi.Pašreiz spēkā esošie atbilstīgie Kopienas tiesību akti, cita starpā, ietver Padomes Regulu (EEK) Nr. 3677/90 (1990. gada 13. decembris), ar kuru paredz pasākumus, kas jāveic, lai novērstu dažu vielu novirzīšanu narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai.Tas attiecas tikai uz to informāciju, ko dalībvalstīm ir pienākums sniegt Komisijai, pamatojoties uz pašreizējiem vai turpmākiem Kopienas tiesību aktiem.

[2] No pašreiz spēkā esošajiem atbilstīgajiem Kopienas tiesību aktiem uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu attiecas Padomes 1991. gada 10. jūnija Direktīva par to, kā novērst finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai.Tas attiecas tikai uz to informāciju, ko dalībvalstīm ir pienākums sniegt Komisijai, pamatojoties uz pašreizējiem vai turpmākiem Kopienas tiesību aktiem.

--------------------------------------------------