Padomes Direktīva 92/35/EEK

(1992. gada 29. aprīlis),

ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā:

Ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/426/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu un importu no trešām valstīm [4], mēģināts liberalizēt zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu Kopienas teritorijā;

Saskaņā ar tās 5. panta 4. punktu ir jāievieš Kopienas pasākumi, lai saskaņotu Āfrikas zirgu mēra kontroles normas un apkarošanas pasākumus;

Šādi pasākumi ļaus nodrošināt zemkopības sektora racionālu attīstību un veicināt dzīvnieku veselības aizsardzību Kopienā;

Šīs slimības uzliesmojums var strauji pāraugt epizootijā, izraisot mirstību un traucējumus, kas var ievērojami samazināt dzīvniekkopības ienesīgumu;

Kontroles pasākumi ir jāveic, tiklīdz rodas aizdomas par šīs slimības klātbūtni, un tā kā, tiklīdz tā apstiprinās, nekavējoties un efektīvi jārīkojas, lai garantētu dzīvnieku veselības aizsardzību Kopienā;

Ar veicamajiem pasākumiem ir jācenšas novērst Āfrikas zirgu mēra izplatīšanos; tā kā tādu dzīvnieku pārvietošanās, kuri var pārnēsāt infekciju, ir stingri jākontrolē, un no inficētajām saimniecībām ir jāizskauž kukaiņi;

Iz jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem drīkst veikt vakcinēšanu pret Āfrikas zirgu mēri, un normas, kas reglamentē šādu vakcinēšanu;

Lai nodrošinātu šīs slimības efektīvāku kontroli, ir jārīkojas, lai noteiktu aizsargzonas un uzraudzības zonas, ņemot vērā ģeogrāfiskos, administratīvos, ekoloģiskos un epizootoloģiskos faktorus;

Rūpīgi epizootoloģiskie pētījumi ir būtiski, lai novērstu jebkādu šīs slimības izplatīšanos.

Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmuma 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā [5] 3. pantu piemēro Āfrikas zirgu mēra izcelšanās gadījumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā ir noteiktas Āfrikas zirgu mēra kontroles noteikumi un apkarošanas pasākumi.

2. pants

Šajā direktīvā pēc vajadzības piemēro definīcijas, kas dotas Direktīvas 90/426/EEK 2. pantā.

Tomēr, saimniecība nozīmē saimniecību Direktīvas 90/426/EEK nozīmē un dabas aizsargzonas, kurās zirgu dzimtas dzīvnieki dzīvo savvaļā.

Turklāt:

a) īpašnieks vai turētājs nozīmē jebkuru fizisku vai juridisku personu, kam ir īpašumtiesības uz zirgu dzimtas dzīvniekiem vai kam ir uzticēta to turēšana par finansiālu atlīdzību vai bez tās;

b) slimības pārnēsātājs nozīmē Culicoides imicola sugas kukaini vai jebkuru citu Culicoides ģints kukaini, kas var pārnēsāt Āfrikas zirgu mēri, ko var identificēt saskaņā ar 19. pantā izklāstīto kārtību, pēc Zinātniskās veterinārijas komitejas atzinuma;

c) apstiprinājums nozīmē kompetentās iestādes paziņojumu par Āfrikas zirgu mēra klātbūtni, ko apliecina laboratorijā iegūtie rezultāti, tomēr epidēmijas gadījumā kompetentā iestāde slimību drīkst apstiprināt, balstoties arī uz klīniskiem un/vai epidemioloģiskiem rezultātiem;

d) kompetenta iestāde nozīmē kādas dalībvalsts centrālo iestādi, kas atbild par veterināro pārbaužu veikšanu, vai jebkuru veterinārijas iestādi, kurai deleģēta šī atbildība;

e) valsts pilnvarots veterinārārsts nozīmē veterinārārstu, ko iecēlusi kompetentā iestāde.

3. pants

Dalībvalstis nodrošina, lai par Āfrikas zirgu mēra izcelšanos vai aizdomām par to obligāti un nekavējoties tiktu sniegts paziņojums kompetentajai iestādei.

4. pants

1. Ja saimniecībā atrodas viens vai vairāki zirgu dzimtas dzīvnieki, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir inficēti ar Āfrikas zirgu mēri, tad dalībvalstis nodrošina, lai valsts pilvarotais veterinārārsts nekavējoties uzsāktu oficiālo procedūru, lai apstiprinātu vai noraidītu pieņēmumu par minētās slimības klātbūtni.

2. No brīža, kad tiek paziņots par aizdomām par infekciju, valsts pilnvarotais veterinārārsts:

a) liek aizdomās turēto saimniecību vai saimniecības pakļaut oficiālai uzraudzībai;

b) sāk:

i) zirgu dzimtas dzīvnieku sugu oficiālu skaitīšanu, katrai sugai norādot to zirgu dzimtas dzīvnieku skaitu, kas jau ir nobeigušies, inficēti vai var inficēties, un papildina rezultātus ar jauniem datiem, lai ņemtu vērā tos zirgu dzimtas dzīvniekus, kas dzimuši vai mirst pārbaudes laika posmā; skaitīšanas dati ir jāuzrāda pēc pieprasījuma un tos var pārbaudīt katrā inspekcijas reizē;

ii) to vietu skaitīšanu, kas var veicināt slimības pārnēsātāja izdzīvošanu vai būt tam piemērotas, un pienācīgu līdzekļu izmantošanu, lai izskaustu kukaiņus no šādām vietām;

iii) epizootoloģisko pētījumu saskaņā ar 7. pantu;

c) regulāri apmeklē saimniecību (-as), kur viņš:

i) pārbauda katru tur turēto zirgu dzimtas dzīvnieku;

ii) veic rūpīgu klīnisko pārbaudi vai sekciju aizdomās turamajiem vai beigtajiem dzīvniekiem un ņem paraugus, kas vajadzīgi laboratorijas pārbaudēm;

d) nodrošina, lai:

i) visi zirgu dzimtas dzīvnieki saimniecībā (-s) tiktu turēti savos aizgaldos vai citās vietās, kas ir pasargātas no slimības pārnēsātāja;

ii) jebkāda zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošana no saimniecības (-ām) vai uz to (tām) tiktu aizliegta;

iii) tiktu izmantoti pienācīgi kukaiņu izskaušanas līdzekļi gan ēkās, kur ir izvietoti zirgu dzimtas dzīvnieki, gan ap tām;

iv) saimniecībā nobeigušos zirgu dzimtas dzīvnieku līķi tiktu aizvākti, iznīcināti, sadedzināti vai aprakti saskaņā ar Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvu 90/667/EEK, kurā izklāstīti veterinārie noteikumi dzīvnieku atkritumu iznīcināšanai un pārstrādei, to laišanai tirgū un patogēnu novēršanai dzīvnieku vai zivju izcelsmes lopbarībā, un ar kuru groza Direktīvu 90/425/EEK [6].

3. Līdz 2. punktā minēto oficiālo pasākumu uzsākšanai jebkuru slimu vai aizdomās par saslimšanu turētu dzīvnieku īpašnieks vai turētājs veic visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību 2. punkta d) apakšpunktam.

4. Kompetentā iestāde drīkst piemērot jebkuru no 2. punktā paredzētajiem pasākumiem citām saimniecībām, ja to atrašanās vieta, ģeogrāfiskais novietojums vai kontakti ar saimniecību, par kuru pastāv aizdomas par slimību, vieš aizdomas par iespējamu kontamināciju.

5. Neatkarīgi no 2. punkta noteikumiem, saskaņā ar kārtību, kas minēta 19. pantā, var noteikt speciālus noteikumus tām dabas aizsargzonām, kurās zirgu dzimtas dzīvnieki dzīvo savvaļā.

6. Pasākumus, uz kuriem attiecas šis pants, valsts pilnvarots veterinārārsts atceļ vienīgi tad, kad kompetentajai iestādei vairs nav aizdomu par Āfrikas zirgu mēra klātbūtni.

5. pants

Vakcinēšanu pret Āfrikas zirgu mēri drīkst veikt tikai saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajiem noteikumiem.

6. pants

1. Ja Āfrikas zirgu mēra klātbūtne ir oficiāli apstiprināta, tad valsts pilnvarots veterinārārsts:

a) oficiālā kontrolē nekavējoties uzsāk visu zirgu dzimtas dzīvnieku, kas ir inficēti ar Āfrikas zirgu mēri vai kam ir šīs slimības simptomi, nokaušanu;

b) noorganizē iepriekš minēto zirgu dzimtas dzīvnieku līķu aizvākšanu, iznīcināšanu, sadedzināšanu vai aprakšanu, saskaņā ar Direktīvu 90/667/EEK, un/vai;

c) 4. pantā noteiktos pasākumus izvērš arī uz tām saimniecībām, kas atrodas 20 km rādiusā ap inficēto saimniecību vai inficētajām saimniecībām (ieskaitot aizsargzonu);

d) uzsāk sistemātisku visu zirgu dzimtas dzīvnieku vakcinēšanu c) apakšpunktā noteiktajā zonā, izmantojot vakcīnu, ko ir apstiprinājusi kompetentā iestāde, iezīmēdams tos ar skaidru, neizdzēšamu zīmi, ko saskaņā ar 19. pantā noteikto kārtību uzliek pēc apstiprinātas metodes. Tomēr atkarībā no epizootoloģiskajiem, meteoroloģiskajiem, ģeogrāfiskajiem vai klimatiskajiem apstākļiem kompetentā iestāde var nepiemērot minētās vakcinēšanas prasības. Kompetentā iestāde informē par to Komisiju;

e) saskaņā ar 7. pantu veic epizootoloģisku pētījumu.

2. Kompetentā iestāde var izvērst 1. punktā paredzētos pasākumus uz plašāku zonu par šā punkta c) apakšpunktā minēto, ja, ņemot vērā ģeogrāfisko, ekoloģisko vai meteoroloģisko situāciju vai dzīvnieku pārvietošanu uz tādu saimniecību vai no tādas saimniecības, kur slimība ir apstiprināta, ir pamats aizdomām par Āfrikas zirgu mēra izplatīšanos. Tā attiecīgi informē Komisiju.

3. Ja 1. punktā minētā zona atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, tad attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas, lai noteiktu šo zonu. Vajadzības gadījumā pēdējo nosaka saskaņā ar 19. pantā izklāstīto kārtību.

7. pants

1. Epizootoloģiskais pētījums attiecas uz:

- laika posmu, cik ilgi Āfrikas zirgu mēris, iespējams, jau ir pastāvējis saimniecībā,

- Āfrikas zirgu mēra iespējamo izcelsmi saimniecībā un pārējo saimniecību apzināšanu, kurās ir zirgu dzimtas dzīvnieki, kas var inficēties vai kontaminēties no tā paša avota,

- slimības pārnēsātāju klātbūtni un izplatību,

- zirgu dzimtas dzīvnieku pārvietošanu uz konkrētajām saimniecībām vai no tām, vai visu zirgu dzimtas dzīvnieku līķiem, kurus no tām izved.

2. Lai pilnībā saskaņotu visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Āfrikas zirgu mēra pēc iespējas drīzāku izskaušanu, un lai veiktu epizootoloģisko pētījumu, izveido krīzes centru

Vispārīgos noteikumus attiecībā uz valstu krīzes centriem un Kopienas krīzes centriem pieņem Padome, balsojot pēc Komisijas priekšlikuma.

8. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, lai, papildus pasākumiem, kas minēti 6. pantā, kompetentā iestāde izveidotu aizsargzonu un uzraudzības zonu. Veidojot šīs zonas, ņem vērā ģeogrāfiskos, administratīvos, ekoloģiskos un epizootoloģiskos faktorus, kas saistīti ar Āfrikas zirgu mēri, un kontroles struktūras.

2. a) Aizsargzona sastāv no Kopienas teritorijas daļas vismaz 100 km rādiusā ap visu inficēto saimniecību;

b) uzraudzības zona sastāv no Kopienas teritorijas daļas, kas plešas vismaz 50 km aiz aizsargzonas, kurā vismaz pēdējos 12 mēnešus nav veikta regulāra vakcinēšana;

c) ja šādas zonas atrodas vairāku dalībvalstu teritorijā, tad attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas, lai noteiktu zonas, kas minētas a) un b) apakšpunktā. Tomēr vajadzības gadījumā aizsargzonu un uzraudzības zonu nosaka saskaņā ar 19. pantā izklāstīto kārtību.

3. Pēc kādas dalībvalsts pienācīgi pamatota lūguma saskaņā ar 19. pantā izklāstīto kārtību var pieņemt lēmumu par 2. punktā minēto zonu demarkācijas grozījumiem, ņemot vērā:

- to ģeogrāfisko situāciju un ekoloģiskos faktorus,

- meteoroloģiskos apstākļus,

- slimības pārnēsātāja klātbūtni un izplatību,

- saskaņā ar 7. pantu veikto epizootoloģisko pētījumu rezultātus,

- laboratorijas pārbaužu rezultātus,

- kontroles pasākumu piemērošanu, jo īpaši kukaiņu izskaušanas pasākumus.

9. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, lai aizsargzonā piemērotu šādus pasākumus:

a) identificētu visas saimniecības, kas ir šajā zonā un kurās atrodas zirgu dzimtas dzīvnieki;

b) valsts pilnvarots veterinārārsts:

- periodiski apmeklētu visas saimniecības, kurās atrodas zirgu dzimtas dzīvnieki,

- veiktu klīniskas minēto zirgu dzimtas dzīvnieku pārbaudes, to skaitā vajadzības gadījumā ņemtu paraugus laboratorijas pārbaudēm; apmeklējumi un slēdzieni ir ierakstāmi reģistrā;

c) saimniecībā turētos zirgu dzimtas dzīvniekus no tās aizvestu tikai tādēļ, lai tos oficiālā uzraudzībā aizvestu tieši uz piespiedu kaušanu kādā kautuvē, kas atrodas šajā zonā, vai, ja tajā nav kautuves, tad uz kādu kompetentā iestādes izraudzītu kautuvi uzraudzības zonā.

2. Papildus pasākumiem, kas paredzēti 1. punktā, saskaņā ar 19. pantā noteikto kārtību var pieņemt lēmumu par sistemātisku zirgu dzimtas dzīvnieku vakcinēšanu pret Āfrikas zirgu mēri un to apzināšanu aizsargzonā.

10. pants

Dalībvalstis nodrošina, lai:

1. Pasākumus, kas paredzēti 9. panta 1. punktā, piemērotu uzraudzības zonā. Tomēr, ja uzraudzības zonā nav kautuves, tad zirgu dzimtas dzīvniekus drīkst nokaut aizsargzonā, kompetentās iestādes izraudzītā kautuvē.

2. Uzraudzības zonā jebkāda vakcinēšana pret Āfrikas zirgu mēri tiktu aizliegta.

11. pants

Laika posmu, kurā piemērojami un uzturami spēkā 6., 8., 9. un 10. pantā paredzētie pasākumi, nosaka saskaņā ar 19. pantā izklāstīto kārtību. Šis laika posms nekādā ziņā nedrīkst būt mazāks par 12 mēnešiem, ja veikta vakcinēšana saskaņā ar 6. panta 1. punktu un 9. panta 2. punktu.

Tomēr, atkāpjoties no 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 10. panta 1. punkta:

a) zirgu dzimtas dzīvniekus no aizsargzonas un no uzraudzības zonas oficiālā uzraudzībā un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvas 90/426/EEK 5. panta 3. punktā, drīkst transportēt uz karantīnas staciju, kas minēta tās direktīvas 5. panta 3. punkta d) apakšpunktā;

b) zirgu dzimtas dzīvniekus drīkst pārvietot viena un tā paša statusa zonu robežās ar kompetento iestāžu atļauju un ievērojot šādus noteikumus:

i) zirgu dzimtas dzīvnieki:

- iziet iepriekšēju oficiālu pārbaudi,

- tiek identificēti un

- tiem pievieno oficiālu dokumentu;

ii) dalībvalstis visos gadījumos nodrošina, lai tos zirgu dzimtas dzīvniekus, kas vakcinēti mazāk nekā 60 dienas iepriekš, nevarētu izvest no saimniecības, kurā tie atradās vakcinēšanas laikā;

iii) dalībvalstis Pastāvīgās veterinārijas komitejas sanāksmē informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti šajā jomā.

12. pants

Ja Āfrikas zirgu mēra epizootija kādā reģionā ir īpaši smaga, tad visus papildpasākumus, kas attiecīgajām dalībvalstīm jāveic, pieņem saskaņā ar 19. pantā izklāstīto kārtību.

13. pants

Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentā iestāde veiktu visus vajadzīgos un pienācīgos pasākumus attiecībā uz to, lai visas personas, kas atrodas aizsargzonās un uzraudzības zonās, būtu pilnībā informētas par spēkā esošajiem ierobežojumiem, un lai tā veiktu visas darbības, kas vajadzīgas, lai pienācīgi ieviestu minētos pasākumus.

14. pants

1. Katrā dalībvalstī tiek izraudzīta valsts laboratorija, lai veiktu laboratorijas pārbaudes, kas noteiktas šajā direktīvā. Valsts laboratorijas un to pilnvaras un pienākumi ir uzskaitīti šīs direktīvas I pielikumā.

2. Valsts laboratorijas, kas uzskaitītas I pielikumā, sadarbojas ar Kopienas etalonlaboratoriju, kas minēta 15. pantā.

15. pants

Kopienas etalonlaboratorija Āfrikas zirgu mērim ir nosaukta II pielikumā. Neatkarīgi no Lēmuma 90/424/EEK un jo īpaši tā 28. panta noteikumiem laboratorijas funkcijas un pienākumus nosaka III pielikumā.

16. pants

Komisijas eksperti drīkst, ciktāl tas ir vajadzīgs vienotai šīs direktīvas piemērošanai un sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, veikt pārbaudes uz vietas. Tādēļ viņi, pārbaudot reprezentatīvu šo saimniecību skaitu, drīkst pārbaudīt, vai kompetentās iestādes uzrauga atbilstību šīs direktīvas noteikumiem.

Komisija informē dalībvalstis par veikto pārbaužu rezultātiem.

Dalībvalsts, kuras teritorijā tiek veikta pārbaude, sniedz ekspertiem visu vajadzīgo palīdzību, lai tie varētu veikt savus pienākumus.

Vispārīgos noteikumus, kas jāievēro, piemērojot šo pantu, pieņem saskaņā ar 19. pantā izklāstīto kārtību.

17. pants

1. Katra dalībvalsts sastāda ārkārtas rīcības plānu, precizējot, kā tā īstenos šajā direktīvā noteiktos pasākumus.

Šādā plānā būtu jāparedz pieeja iekārtām, aprīkojumam, personālam un visiem pārējiem piemērotajiem materiāliem, kas vajadzīgi, lai ātri un efektīvi izskaustu slimību.

2. 1. punktā minētie kritēriji, kas piemērojami, sastādot plānus, ir noteikti IV pielikumā.

Plānus, kas sastādīti saskaņā ar šiem kritērijiem, iesniedz Komisijai ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Komisija izskata plānus, lai noteiktu, vai tie ļauj sasniegt vēlamo mērķi, un iesaka attiecīgajām dalībvalstīm visus vajadzīgos grozījumus, it īpaši, lai nodrošinātu to savietojamību ar pārējo dalībvalstu plāniem.

Komisija saskaņā ar 19. pantā izklāstīto kārtību apstiprina plānus, vajadzības gadījumā tos grozot.

Plānus turpmāk drīkst grozīt vai papildināt saskaņā ar to pašu kārtību, lai ņemtu vērā situācijas attīstību.

18. pants

Pielikumus groza Padome, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

19. pants

1. Ja jārīkojas saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību, priekšsēdētājs nekavējoties nodod jautājumu Pastāvīgajai veterinārijas komitejai, kas izveidota ar Lēmumu 68/361/EEK [7], še turpmāk "komiteja", vai nu pēc savas ierosmes, vai pēc kādas dalībvalsts lūguma.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu laikā, ko priekšsēdētājs var noteikt atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu sniedz ar balsu vairākumu, kas Līguma 148. panta 2. punktā paredzēts gadījumam, kad Padomei jāpieņem lēmums pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsīm ir tāda vērtība, kā noteikts minētajā pantā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar komitejas atzinumu;

b) ja paredzētie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu vai arī ja atzinums nav sniegts, tad Komisija nekavējoties iesniedz Padomei priekšlikumu attiecībā uz veicamajiem pasākumiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

Ja Padome trīs mēnešu laikā, kopš tai iesniegts projekts, nav pieņēmusi lēmumu, Komisija pieņem piedāvātos pasākumus, izņemot gadījumus, kad Padome ar vienkāršu balsu vairākumu ir nobalsojusi pret minētajiem pasākumiem.

20. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai ne vēlāk kā 1992. gada 31. decembrī izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties informē par to Komisiju.

Kad dalībvalstis paredz šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

21. pants

Komisija līdz 1993. gada 1. oktobrim un balstoties uz gūto pieredzi iesniedz Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu, kā arī attiecīgus priekšlikumus.

22. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1992. gada 29. aprīlī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Arlindo Marques Cunha

[1] OV C 312, 3.12.1991., 12. lpp.

[2] Atzinums sniegts 1992. gada 10. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[3] Atzinums sniegts 1992. gada 29. aprīlī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

[4] OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi veikti ar Lēmumu 92/130/EEK (OV L 47, 22.2.1992., 26. lpp.).

[5] OV L 224, 18.8.1990, 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi veikti ar Regulu (EEK) Nr. 3763/91 (OV L 356, 24.12.1991., 1. lpp.).

[6] OV L 363, 27.12.1990., 51. lpp.

[7] OV L 255, 18.10.1968., 23. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

A. VALSTS LABORATORIJU SARAKSTS ĀFRIKAS ZIRGU MĒRA NOTEIKŠANAI

Beļģija | Institut National de Recherche Vétérinaire (INRV),Groeselenberg 99, 1180 BruxellesNationaal Instituut voor Diergeneeskundig Onderzoek (NIDO),Groeselenbergstraat 99, 1180 Brussel |

Dānija | Statens Veterinaere Institut for Virusforskning, Lindholm, 4771 Kalvehave |

Vācija | Bundesforschungsanstalt fϋer Viruskrankheiten der Tiere, Paul-Ehrlich-Strasse, 7400 Tuebingen |

Francija | Laboratoire Central de Recherches Vétérinaires, 22, rue Pierre Curie, BP 67, 94703 Maisons Alfort Cedex |

Grieķija | Institut de fièvre aphteuse et des maladies exotiques du Centre des Instituts Vétérinaires d`Athènes, Rue Neapoleos 25, KA 15310 Aghia Paraskevi, Athens |

Īrija | Central Veterinary Research Laboratory, Department of Agriculture and Food, Abbotstown, Castleknock, Dublin |

Itālija | Istituto Zooprofilattico Sperimentale dell`Abruzzo e del Molise, Via Campo Boario, Teramo |

Luksemburga | Laboratoire de Médecine Vétérinaire de l`État, 54, Avenue Gaston Diderich, L-Luxembourg |

Nīderlande | Centraal Diergeneeskundig Instituut, Lelystad |

Portugāle | Laboratόrio Nacional de Investigação Veterinária, Estrada de Benfica No. 102, Lisboa |

Spānija | Laboratorio de sanidad y producciόn animal, Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentaciόn, 28110 Algete, Madrid |

Apvienotā Karaliste | Institute of Animal Health, Ash Road, Pirbright, Woking, Surrey GU 24 ONF |

B. VALSTS LABORATORIJU FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI, KURĀS NOSAKA ĀFRIKAS ZIRGU MĒRI

Valsts laboratorijas, kurās nosaka Āfrikas zirgu mēri, atbild par katrā dalībvalsts diagnostiskajā laboratorijā noteikto standartu un diagnostisko metožu saskaņošanu, par reaģentu izmantošanu un par vakcīnu testēšanu. Tādēļ tās:

a) drīkst piegādāt diagnostiskos reaģentus diagnostikas laboratorijām, kas tos pieprasa;

b) kontrolē visu diagnostisko reaģentu kvalitāti, ko izmanto konkrētajā dalībvalstī;

c) periodiski organizē salīdzinošos testus;

d) saglabā izdalīto Āfrikas zirgu mēra virusālo materiālu gadījumos, kas apstiprināti minētajā dalībvalstī;

e) nodrošina reģionālajās diagnostikas laboratorijās iegūto pozitīvo rezultātu apstiprinājumu.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

KOPIENAS ETALONLABORATORIJA

Laboratorio de sanidad y producciόn animal,

Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentaciόn,

28110 Algete, Madrid — España

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

KOPIENAS ETALONLABORATORIJAS FUNKCIJAS UN PIENĀKUMI ĀFRIKAS ZIRGU MĒRA NOTEIKŠANAI

Kopienas etalonlaboratorijai ir šādas funkcijas un pienākumi:

1. konsultējoties ar Komisiju, saskaņot metodes, kādas dalībvalstis izmanto, lai diagnosticētu Āfrikas zirgu mēri, it īpaši:

a) diagnosticējot, uzglabājot un piegādājot Āfrikas zirgu mēra vīrusa celmus seroloģiskajiem testiem un antiseruma sagatavošanai;

b) piegādājot standartserumus un citus standartreaģentus valsts etalonlaboratorijām, lai standartizētu testus un reaģentus, ko izmanto katrā dalībvalstī;

c) izveidojot un saglabājot Āfrikas zirgu mēra vīrusa celmu un izdalīto vīrusu kolekciju;

d) organizējot periodiskus salīdzinošos diagnostisko procedūru testus Kopienas līmenī;

e) vācot un salīdzinot datus un informāciju par izmantotajām diagnozes metodēm un par Kopienā veikto testu rezultātiem;

f) raksturojot izdalītos Āfrikas zirgu mēra vīrusālos materiālus ar visjaunākajām metodēm, kas pieejamas, kas ļautu labāk saprast Āfrikas zirgu mēra epizootoloģiju;

g) sekojot Āfrikas zirgu mēra uzraudzības, epizootoloģijas un novēršanas attīstībai visā pasaulē;

2. aktīvi palīdzēt diagnosticēt Āfrikas zirgu mēra uzliesmojumus dalībvalstīs, apstiprinot saņemtā izdalītā virusālā materiāla diagnozi, sniedzot tā raksturojumu un veicot epizootoloģiskos pētījumus;

3. veicināt laboratorijas speciālistu mācības un pārkvalificēšanu, lai saskaņotu diagnosticēšanas paņēmienus visā Kopienas teritorijā;

4. veikt savstarpēju informācijas apmaiņu ar Starptautiskā epizootiju biroja (SEB) nozīmēto pasaules laboratoriju, kurā nosaka Āfrikas zirgu mēri, jo īpaši par situācijas attīstību saistībā ar Āfrikas zirgu mēri pasaulē.

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

KRITĒRIJI, KAS JĀIEVĒRO, IZSTRĀDĀJOT ĀRKĀRTAS RĪCĪBAS PLĀNUS

Ārkārtas rīcības plānos jāparedz vismaz šādi kritēriji:

1. Valsts līmeņa krīzes centra izveide, kas kontrolē visus slimības apkarošanas pasākumus attiecīgajā dalībvalstī.

2. Saraksts, kurā ir uzskaitīti vietējie slimības apkarošanas centri, kuros ir piemērotas iekārtas, lai saskaņotu slimības apkarošanas pasākumus vietējā līmenī.

3. Sīki izstrādāta informācija par personālu, kas ir iesaistīts slimības apkarošanas pasākumos, tā kvalifikāciju un atbildību.

4. Katra vietējā slimības apkarošanas centra iespēja ātri sazināties ar personām/organizācijām, kas tieši vai netieši ir saistītas ar slimības uzliesmojumu.

5. Pieejams aprīkojums un materiāli, lai pienācīgi veiktu slimības apkarošanas pasākumus.

6. Sniegtas sīki izstrādātas norādes par veicamajām darbībām, to skaitā par līķu iznīcināšanas līdzekļiem, ja rodas un apstiprinās aizdomas par infekciju vai kontamināciju.

7. Apmācību programmu izveide, lai saglabātu un attīstītu prasmes praktisko un administratīvo procedūru jomā.

8. Iekārtas diagnostiskajās laboratorijās dzīvnieku pēckaušanas pārbaudei, ar kurām var veikt seroloģiskās, histoloģiskās u.c. analīzes, kā arī kvalificēts personāls, lai ātri noteiktu diagnozi (tādēļ jāveic priekšdarbi, lai varētu ātri nosūtīt paraugus).

9. Precīza informācija par Āfrikas zirgu mēra vakcīnas daudzumu, kas pēc aprēķiniem būs vajadzīgs atkārtotas ārkārtas vakcinēšanas gadījumā.

10. Noteikumi, lai nodrošinātu juridisko varu, kas vajadzīga, lai īstenotu ārkārtas rīcības plānus.

--------------------------------------------------