31992L0013



Oficiālais Vēstnesis L 076 , 23/03/1992 Lpp. 0014 - 0020
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 6 Sējums 3 Lpp. 0127
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 6 Sējums 3 Lpp. 0127


Padomes Direktīva 92/13/EEK

(1992. gada 25. februāris),

ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā Padomes Direktīva 90/531/EEK (1990. gada 17. septembris) par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē [4], paredz tādas normas līgumu piešķiršanas procedūrām, kas potenciāliem piegādātājiem un būvuzņēmējiem nodrošinātu vienādas iespējas, bet tajā nav īpašu noteikumu, kas nodrošinātu tās efektīvu piemērošanu;

tā kā pašreizējie pasākumi, kas nodrošina minētās direktīvas piemērošanu, gan attiecīgajās valstīs, gan Kopienā ne vienmēr ir pietiekami;

tā kā efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkums vai pašreizējo tiesiskās aizsardzības līdzekļu nepietiekamā efektivitāte var atturēt Kopienas uzņēmumus iesniegt piedāvājumus; tā kā tādēļ dalībvalstīm šis stāvoklis ir jālabo;

tā kā Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz pārskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegāžu valsts līgumus un būvdarbu valsts līgumus [5], attiecas tikai uz līgumu piešķiršanas procedūrām, ko reglamentē Padomes Direktīva 71/305/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par būvdarbu valsts līgumu piešķiršanas procedūru koordinēšanu [6], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/531/EEK, un Padomes Direktīva 77/62/EEK (1976. gada 21. decembris), ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras [7], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/531/EEK;

tā kā, lai līgumu piešķiršanā attiecīgajās nozarēs radītu Kopienas mēroga konkurenci, ir jāpieņem noteikumi, nodrošinot to, ka piegādātājiem vai būvuzņēmējiem ir pieejamas piemērotas pārskatīšanas procedūras, ja pārkāpts attiecīgais Kopienas tiesību akts vai valstu normas, kas īsteno šo tiesību aktu;

tā kā ir jānodrošina, lai būtiski palielinātos caurskatāmības un nediskriminēšanas garantijas, un tā kā, lai to reāli panāktu, ir jābūt pieejamiem efektīviem un operatīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;

tā kā jāņem vērā dažu tiesību sistēmu īpatnības un, attiecībā uz pārskatīšanas struktūru pilnvarām, jāļauj dalībvalstīm izvēlēties starp dažādām iespējām ar vienādu iedarbību;

tā kā viena no šīm izvēles iespējām paredz pilnvaras tieši iejaukties līgumslēdzēju subjektu līgumu piešķiršanas procedūrās, piemēram, tās apturot vai atceļot lēmumus vai diskriminējošus noteikumus dokumentos vai publikācijās;

tā kā cita izvēles iespēja paredz pilnvaras efektīvi netieši ietekmēt līgumslēdzējus subjektus, lai tiem liktu izlabot pārkāpumus vai atturētu no pārkāpumu izdarīšanas, un aizkavēt kaitējuma rašanos;

tā kā vienmēr jābūt iespējai pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu;

tā kā, ja pieprasīta tādu zaudējumu atlīdzināšana, kas ir izmaksas par piedāvājuma sagatavošanu vai dalību līguma piešķiršanas procedūrā, prasītājam, lai saņemtu izmaksu atlīdzību, nav jāpierāda, ka līgums būtu piešķirts viņam, ja šāds pārkāpums nebūtu noticis;

tā kā līgumslēdzēji subjekti, kas ievēro līgumu piešķiršanas noteikumus, var to darīt zināmu, izmantojot piemērotus līdzekļus; tā kā līgumu piešķiršanas procedūras un prakse, ko piemēro šie subjekti, ir jāpārbauda neatkarīgām personām;

tā kā šim mērķim ir vajadzīga atestācijas sistēma, kas paredz līgumu piešķiršanas noteikumu pareizu piemērošanu apliecināt, publicējot paziņojumu Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī;

tā kā līgumslēdzējiem subjektiem būtu jādod iespēja izmantot atestācijas sistēmu, ja viņi to vēlas; tā kā dalībvalstīm ir jāpiedāvā viņiem iespēja to darīt; tā kā dalībvalstis var to darīt, vai nu pašas radot sistēmu, vai ļaujot līgumslēdzējiem subjektiem izmantot citā dalībvalstī izveidotu atestācijas sistēmu; tā kā tās var uzdot veikt pārbaudi saskaņā ar atestācijas sistēmu personām, profesionālajām apvienībām vai iestāžu darbiniekiem;

tā kā šādas sistēmas ieviešanai vajadzīgo elastību garantē pamatprasības, kas tai noteiktas šajā direktīvā; tā kā darbība būtu jāprecizē Eiropas standartos, kas minēti šajā direktīvā;

tā kā dalībvalstīm var būt vajadzība precizēt darbību pirms Eiropas standartos ietvertu normu pieņemšanas vai papildus tām;

tā kā, ja uzņēmumi nepieprasa izskatīšanu, dažus pārkāpumus nevar izlabot, kamēr nav ieviests īpašs mehānisms;

tā kā tādēļ Komisijai, ja tā uzskata, ka līguma piešķiršanas procedūras laikā ir noticis skaidrs un nepārprotams pārkāpums, būtu jāspēj tam pievērst dalībvalstu kompetentu iestāžu un attiecīgā līgumslēdzēja subjekta uzmanību, lai veiktu attiecīgus pasākumus šā pārkāpuma ātrai izlabošanai;

tā kā ir jānodrošina samierināšanas iespēja Kopienas līmenī, lai konfliktus varētu atrisināt pārrunu ceļā;

tā kā šīs direktīvas praktiskā piemērošana būtu jāizskata reizē ar Direktīvas 90/531/EEK piemērošanu, pamatojoties uz informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz sakarā ar attiecīgo valstu pārskatīšanas procedūru darbību;

tā kā šai direktīvai jāstājas spēka reizē ar Direktīvu 90/531/EEK;

tā kā Spānijas Karalistei, Grieķijas Republikai un Portugāles Republikai vajadzētu dot pietiekamu papildlaiku šīs direktīvas transponēšanai, ņemot vērā Direktīvas 90/531/EEK piemērošanas laiku šajās valstīs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. NODAĻA

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi valstīs

1. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka līgumslēdzēju subjektu pieņemtos lēmumus var efektīvi un, jo īpaši, iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar nākamajos pantos, jo īpaši 2. panta 8. punktā, izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka šādos lēmumos ir pārkāpti Kopienas tiesību akti līgumu piešķiršanas jomā vai valstu normas, kas īsteno šos tiesību aktus attiecībā uz:

a) līgumu piešķiršanas procedūrām, uz ko attiecas Padomes Direktīva 90/531/EEK un

b) atbilstību minētās direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktam attiecībā uz līgumslēdzējiem subjektiem, uz kuriem minētais apakšpunkts attiecas.

2. Dalībvalstis nodrošina to, ka starp uzņēmumiem, kuri līguma piešķiršanas procedūras sakarā varētu iesniegt prasību par kaitējumu, nerodas diskriminācija tādēļ, ka šajā direktīvā ir nošķirtas valstu normas, kas īsteno Kopienas tiesību aktus, no citām valstu normām.

3. Dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, pārskatīšanas procedūras ir pieejamas vismaz katrai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrētu līgumu un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums varbūtēja pārkāpuma dēļ. Konkrēti, dalībvalstis var prasīt, lai persona, kas lūdz pārskatīšanu, iepriekš ir paziņojusi līgumslēdzējam subjektam par varbūtējo pārkāpumu un par savu nodomu lūgt pārskatīšanu.

2. pants

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesību aktos par 1. pantā paredzētajām pārskatīšanas procedūrām ir pilnvarojums, kas ļauj:

vai nu

a) tiklīdz rodas izdevība, panākot vienošanos, veikt pagaidu pasākumus, lai labotu varbūtējo pārkāpumu vai novērstu turpmāku kaitējumu attiecīgām interesēm, tajā skaitā pasākumus, lai pārtrauktu līguma piešķiršanas procedūru vai nodrošinātu tās pārtraukšanu, vai pārtrauktu jebkura lēmuma īstenošanu, ko pieņēmis līgumslēdzējs subjekts un

b) atcelt nelikumīgi pieņemtus lēmumus vai nodrošināt to atcelšanu, tostarp atcelt diskriminējošas tehniskās specifikācijas, saimnieciskus vai finanšu norādījumus paziņojumā par līgumu, periodiskā informatīvā paziņojumā, paziņojumā par vērtēšanas sistēmas esamību, uzaicinājumā uz konkursu, līguma dokumentos vai jebkurā citā dokumentā, kas attiecas uz konkrēto līguma piešķiršanas procedūru;

vai arī

c) tiklīdz rodas izdevība, ja iespējams, panākot vienošanos, un, ja vajadzīgs, izlemjot pēc būtības, veikt pasākumus, kas nav paredzēti a) un b) apakšpunktā, lai labotu visus konstatētos pārkāpumus un novērstu kaitējumu attiecīgām interesēm; jo īpaši, izdodot rīkojumu par konkrētas summas samaksu, ja pārkāpums nav izlabots vai novērsts.

Dalībvalstis var izdarīt šo izvēli vai nu attiecībā uz visiem līgumslēdzējiem subjektiem, vai uz subjektu kategorijām, kas noteiktas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, un katrā ziņā uzturot spēkā tos pasākumus, kas paredzēti, lai neradītu kaitējumu attiecīgām interesēm;

d) un abos iepriekš minētajos gadījumos atlīdzināt zaudējumus personām, kam pārkāpuma dēļ nodarīts kaitējums.

Ja zaudējumu atlīdzināšanu prasa, pamatojoties uz to, ka lēmums ir pieņemts nelikumīgi, dalībvalstis var noteikt, ka apstrīdētais lēmums vispirms ir jāatceļ vai jāpasludina par nelikumīgu, ja attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēma to prasa un paredz struktūras, kurām ir šim mērķim vajadzīgās pilnvaras.

2. Šā panta 1. punktā minētās pilnvaras var piešķirt īpašām struktūrām, kas ir atbildīgas par pārskatīšanas procedūras dažādiem aspektiem.

3. Pārskatīšanas procedūrām vien nav automātiski jāpārtrauc līgumu piešķiršanas procedūras, uz kurām tās attiecas.

4. Dalībvalstis var noteikt, ka, lemjot par to, vai jāveic pagaidu pasākumi, atbildīgā struktūra var ņemt vērā pasākumu iespējamās sekas attiecībā uz visām interesēm, kurām tie varētu kaitēt, kā arī sabiedrības interesēm un var nolemt neveikt šādus pasākumus, ja to negatīvās sekas var būt lielākas par ieguvumiem. Lēmums neveikt pagaidu pasākumus neietekmē citas tās personas prasības, kura lūdz veikt šos pasākumus.

5. Summa, kas jāmaksā saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu, ir jānosaka pietiekami liela, lai līgumslēdzēju subjektu atturētu no pārkāpuma izdarīšanas vai turpināšanas. Minētās summas samaksu var padarīt atkarīgu no galīgā lēmuma par to, vai pārkāpums patiešām ir noticis.

6. Šā panta 1. punktā minēto pilnvaru īstenošanas ietekmi uz līgumiem, kas noslēgti pēc to piešķiršanas, nosaka valstu tiesību akti. Turklāt, izņemot gadījumus, kad lēmums ir jāatceļ pirms zaudējumu atlīdzināšanas, dalībvalstis var paredzēt, ka pēc līguma noslēgšanas, kas notiek pēc tā piešķiršanas, par pārskatīšanu atbildīgā struktūra ir pilnvarota tikai lemt par zaudējumu atlīdzināšanu personām, kam pārkāpuma dēļ nodarīts kaitējums.

7. Ja ir iesniegta prasība sakarā ar zaudējumiem, kas ir izmaksas par piedāvājuma sagatavošanu vai dalību līguma piešķiršanas procedūrā, prasītājam ir jāpierāda tikai Kopienas tiesību aktu pārkāpums līgumu piešķiršanas jomā vai to valsts normu pārkāpums, kas īsteno minētos tiesību aktus, un tas, ka viņam būtu bijusi reāla iespēja iegūt līgumu un ka minētais pārkāpums ir negatīvi ietekmējis šo iespēju.

8. Dalībvalstis nodrošina to, ka par pārskatīšanas procedūrām atbildīgo struktūru pieņemtos lēmumus var efektīvi izpildīt.

9. Tā kā struktūras, kas ir atbildīgas par pārskatīšanas procedūrām, nav tiesu iestādes, to lēmumiem vienmēr dod rakstisku pamatojumu. Turklāt šādā gadījumā jāparedz normas, lai garantētu procedūras, ar kurām jebkurus varbūtēji nelikumīgus pasākumus, ko veikusi pārskatīšanas struktūra, vai jebkuru varbūtēju trūkumu tai piešķirto pilnvaru īstenošanā var izskatīt tiesa vai cita struktūra, kas ir tiesa vai tribunāls Līguma 177. panta nozīmē un kas nav atkarīga ne no līgumslēdzēja subjekta, ne no pārskatīšanas struktūras.

Pirmajā daļā minēto neatkarīgo struktūru locekļus ieceļ amatā un atceļ no amata saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā tiesnešus, ciktāl šie nosacījumi attiecas uz iestādi, kas atbildīga par iecelšanu amatā, pilnvaru laiku un atcelšanu. Vismaz minētās neatkarīgās struktūras priekšsēdētājam ir tāda pati juridiskā un profesionālā kvalifikācija kā tiesnešiem. Neatkarīgā struktūra pieņem lēmumus saskaņā ar procedūru, kurā uzklausa abas puses, un šie lēmumi ar līdzekļiem, ko nosaka katra dalībvalsts, uzliek juridiskas saistības.

2. NODAĻA

Atestācija

3. pants

Dalībvalstis līgumslēdzējiem subjektiem dod iespēju izmantot atestācijas sistēmu saskaņā ar 4. līdz 7. pantu.

4. pants

Līgumslēdzēji subjekti savas līgumu piešķiršanas procedūras un praksi, uz ko attiecas Direktīva 90/531/EEK, var periodiski pārbaudīt, lai saņemtu apliecinājumu, ka minētās procedūras un prakse attiecīgajā laikā atbilst Kopienas tiesību aktiem par līgumu piešķiršanu un valsts normām, kuri īsteno šos tiesību aktus.

5. pants

1. Atestētāji līgumslēdzējam subjektam rakstiski paziņo pārbaudes rezultātus. Pirms atestētāji līgumslēdzējam subjektam izsniedz apliecinājumu, kas minēts 4. pantā, viņi pārliecinās par to, ka ir izlaboti visi pārkāpumi, kas konstatēti līgumslēdzējs subjekta līgumu piešķiršanas procedūrās un praksē, un ka ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu to, ka šie pārkāpumi neatkārtosies.

2. Līgumslēdzēji subjekti, kas saņēmuši minēto apliecinājumu, paziņojumā, ko publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Direktīvas 90/531/EEK 16. līdz 18. pantu, var iekļaut šādu formulējumu:

"Līgumslēdzējs subjekts saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/13/EEK ir saņēmis apliecinājumu tam, ka………(datums) viņa līgumu piešķiršanas procedūras un prakse atbilst Kopienas tiesību aktiem un valsts normām, kas īsteno šos tiesību aktus."

6. pants

1. Atestētāji ir neatkarīgi no līgumslēdzējiem subjektiem, un, veicot savus pienākumus, viņiem ir jābūt pilnīgi objektīviem. Viņi garantē attiecīgu profesionālu kvalifikāciju un pieredzi.

2. Dalībvalstis var noteikt personas, profesionālās apvienības vai iestādes, kuru darbiniekus, kas uzaicināti par atestētājiem, tās uzskata par atbilstošiem 1. punkta prasībām. Šim nolūkam dalībvalstis var prasīt, lai profesionālā kvalifikācija atbilstu vismaz augstākās izglītības diplomam Direktīvas 89/48/EEK [8] nozīmē, ko tās uzskata par piemērotu, vai paredzēt, ka to garantē īpašas profesionālo zināšanu pārbaudes, ko organizē vai atzīst valsts.

7 pants

Šīs direktīvas 4., 5. un 6. panta noteikumus uzskata par pamatprasībām Eiropas atestācijas standartu attīstībai.

3. NODAĻA

Koriģēšanas mehānisms

8. pants

1. Komisija var izmantot šajā pantā paredzētās procedūras, ja pirms līguma slēgšanas tā uzskata, ka Kopienas noteikumi līgumu piešķiršanas jomā ir skaidri un nepārprotami pārkāpti, veicot līguma piešķiršanas procedūru, uz ko attiecas Direktīva 90/531/EEK, vai arī — sakarā ar minētās direktīvas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu — ja tas skar līgumslēdzējus subjektus, uz kuriem minētais apakšpunkts attiecas.

2. Komisija dalībvalstīm un attiecīgajam līgumslēdzējam subjektam paziņo iemeslus, kuru dēļ tā ir secinājusi, ka izdarīts skaidrs un nepārprotams pārkāpums, un lūdz to labot ar piemērotiem līdzekļiem.

3. Attiecīgās dalībvalstis 30 dienās pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas Komisijai iesniedz:

a) apstiprinājumu, ka pārkāpums ir izlabots; vai

b) argumentētu iesniegumu par to, kādēļ labojums nav izdarīts; vai

c) paziņojumu par to, ka līguma piešķiršanas procedūru ir pārtraucis vai nu līgumslēdzējs subjekts pēc savas ierosmes, vai arī tā pārtraukta, pamatojoties uz pilnvarojumu, kas paredzēts 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

4. Argumentētu iesniegumu saskaņā ar 3. punkta b) apakšpunktu cita starpā var pamatot arī ar to, ka uz varbūtējo pārkāpumu jau attiecas tiesvedība vai pārskatīšana, kas minēta 2. panta 9. punktā. Šādā gadījumā dalībvalsts informē Komisiju par minētā procesa iznākumu, tiklīdz tas kļūst zināms.

5. Ja ir iesniegts paziņojums par līguma piešķiršanas procedūras pārtraukšanu saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu, attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai, kad pārtraukums ir beidzies vai sākta cita līguma piešķiršanas procedūra, kas pilnīgi vai daļēji attiecas uz to pašu līguma priekšmetu. Šajā jaunajā paziņojumā apstiprina, ka varbūtējais pārkāpums ir izlabots, vai ietver argumentētu iesniegumu, kāpēc labojums nav izdarīts.

4. NODAĻA

Samierināšana

9. pants

1. Jebkura persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt kādu konkrētu līgumu, uz ko attiecas Direktīva 90/531/EEK, un kura saistībā ar minētā līguma piešķiršanas procedūru uzskata, ka viņai ir nodarīts kaitējums vai ka ir kaitējuma iespēja, ko rada varbūtējs Kopienas tiesību aktu pārkāpums līgumu piešķiršanas jomā vai to valsts normu pārkāpums, kuras īsteno šos tiesību aktus, var lūgt piemērot samierināšanas procedūru, kas paredzēta 10. un 11. pantā.

2. Lūgumu, kas minēts 1. punktā, rakstiski adresē Komisijai vai pielikumā uzskaitītajām valsts iestādēm. Šīs iestādes iespējami ātri nodod lūgumu Komisijai.

10. pants

1. Ja Komisija, pamatojoties uz 9. pantā minēto lūgumu, uzskata, ka konflikts saistīts ar Kopienas tiesību akta pareizu piemērošanu, tā aicina līgumslēdzēju subjektu paziņot, vai tas vēlas piedalīties samierināšanas procedūrā. Ja līgumslēdzējs subjekts atsakās piedalīties, Komisija informē personu, kas izteikusi lūgumu, ka procedūru nevar sākt. Ja līgumslēdzējs subjekts piekrīt, piemēro 2. līdz 7. punktu.

2. Komisija iespējami drīz iesaka samierinātāju, ko tā izvēlējusies no neatkarīgām personām, kas ir piemērotas šim mērķim. Šādu personu sarakstu izveido Komisija pēc apspriešanās ar Valsts līgumu padomdevēju komiteju vai saistībā ar līgumslēdzējiem subjektiem, kuru darbības nosaka Direktīvas 90/531/EEK 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts — pēc apspriešanās ar Telekomunikāciju līgumu padomdevēju komiteju.

Katra samierināšanas procedūras puse paziņo, vai tā pieņem samierinātāju, un pilnvaro papildu samierinātāju. Samierinātāji var uzaicināt par ekspertiem ne vairāk kā divas personas, kas dod viņiem padomus. Samierināšanas procedūras puses un Komisija var noraidīt jebkuru samierinātāju uzaicināto ekspertu.

3. Personai, kas lūdz piemērot samierināšanas procedūru, līgumslēdzējam subjektam un jebkuram citam dalībniekam vai pretendentam, kas piedalās attiecīgajā līguma piešķiršanas procedūrā, samierinātāji dod iespēju mutiski vai rakstiski izteikties par lietas būtību.

4. Samierinātāji cenšas iespējami ātri panākt pušu vienošanos, kas ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

5. Samierinātāji ziņo Komisijai par saviem secinājumiem un jebkuru iznākumu.

6. Personai, kas lūdz piemērot samierināšanas procedūru, un līgumslēdzējam subjektam ir tiesības jebkurā laikā izbeigt procedūru.

7. Ja puses nenolemj citādi, persona, kas lūdz piemērot samierināšanas procedūru, un līgumslēdzējs subjekts atbild katrs par savām izmaksām. Turklāt katrs no viņiem sedz pusi no procedūras izmaksām, izņemot trešo personu izmaksas.

11. pants

1. Ja attiecībā uz konkrētu līguma piešķiršanas procedūru ieinteresētā persona 9. panta nozīmē, kas nav tā persona, kura lūdz samierināšanas procedūru, ceļ prasību tiesā vai lūdz citas pārskatīšanas darbības šās direktīvas nozīmē, līgumslēdzējs subjekts informē samierinātājus. Tie informē šo personu, ka ir iesniegts lūgums piemērot samierināšanas procedūru, un uzaicina šo personu noteiktā laikā posmā darīt zināmu, vai viņa piekrīt piedalīties šajā procedūrā. Ja minētā persona atsakās piedalīties, samierinātāji var nolemt, vajadzības gadījumā pieņemot lēmumu ar balsu vairākumu, izbeigt samierināšanas procedūru, ja viņi uzskata, ka šīs personas dalība ir vajadzīga, lai atrisinātu konfliktu. Viņi savu lēmumu paziņo Komitejai un pamato to.

2. Darbība, ko veic, ievērojot šo nodaļu, neskar:

a) darbības, ko Komisija vai kāda dalībvalsts varētu veikt saskaņā ar Līguma 169. vai 170. pantu vai saskaņā ar šīs direktīvas 3. nodaļu;

b) personas, kas lūdz samierināšanas procedūru, līgumslēdzēja subjekta vai jebkuras citas personas tiesības.

5. NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

12. pants

1. Ne vēlāk kā četrus gadus pēc šās direktīvas piemērošanas Komisija, apspriežoties ar Valsts līgumu padomdevēju komiteju, izskata šīs direktīvas noteikumu īstenošanu un, jo īpaši, Eiropas standartu izmantošanu, kā arī, vajadzības gadījumā, iesniedz priekšlikumus par grozījumiem.

2. Katru gadu līdz 1. martam dalībvalstis Komisijai dara zināmu informāciju par savu valsts pārskatīšanas procedūru darbību iepriekšējā kalendāra gadā. Informācijas veidu nosaka Komisija, apspriežoties ar Valsts līgumu padomdevēju komiteju.

3. Attiecībā uz līgumslēdzējiem subjektiem, kuru darbība noteikta Direktīvas 90/531/EEK 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā, Komisija apspriežas arī ar Telekomunikāciju līgumu padomdevēju komiteju.

13. pants

1. Līdz 1993. gada 1. janvārim dalībvalstis veic šīs direktīvas izpildei vajadzīgos pasākumus. Spānijas Karaliste veic šos pasākumus ne vēlāk par 1995. gada 30. jūniju. Grieķijas Republika un Portugāles Republika šos pasākumus veic ne vēlāk par 1997. gada 30. jūniju. Dalībvalstis tūlīt par to informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Šā panta 1. punktā minētie pasākumi dalībvalstīs stājas spēkā tajos pašos datumos kad tie, kas paredzēti Direktīvā 90/531/EEK.

3. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

14. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1992. gada 25. februārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Vitor Martins

[1] OV C 216, 31.8.1990., 8. lpp. unOV C 179, 7.10.1991., 18. lpp.

[2] OV C 106, 22.4.1991., 82. lpp. unOV C 39, 17.2.1992.

[3] OV C 60, 8.3.1991., 16. lpp.

[4] OV L 297, 29.10.1990., 1. lpp.

[5] OV L 395, 30.12.1989., 33. lpp.

[6] OV l 185, 16.8.1971., 5. lpp.

[7] OV l 13, 15.1.1977., 1. lpp.

[8] OV L 19, 24.1.1989., 16. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Valstu iestādes, kurām var adresēt lūgumus piemērot 9. pantā minēto samierināšanas procedūru

Beļģija

Services du Premier Ministre

Diensten Van de Eerste Ministers

Ministère des Affaires économiques

Ministerie van Economische Zaken

Dānija

Industri- og Handelsstyrelsen (piegāžu līgumi)

Boligsministeriet (darbu līgumi)

Vācija

Bundesministerium fuer Wirtschaft

Grieķija

Õðïõñãåßï Âéïìç÷áíßáò, Åíåñãåßáò êáé Ôå÷íïëïãßáò

Õðïõñãåßï Åìðïñßïõ Õðïõñãåßï ÐåñéâÜëëïíôïò, ×ùñïôáîßáò êáé Äçìïóßùí ¸ñãùí

Spānija

Ministerio de Economía y Hacienda

Francija

Commission centrale des marchés

Īrija

Department of Finance

Itālija

Presidenza del Consiglio dei Ministri Politiche Comunitarie

Luksemburga

Ministère des travaux publics

Nīderlande

Ministerie van Economische Zaken

Portugāle

Conselho de mercados de obras publicas e particulares

Apvienotā Karaliste

HM Treasury

--------------------------------------------------