Padomes Direktīva

(1991. gada 18. marts)

par baterijām un akumulatoriem, kuros ir dažas bīstamas vielas

(91/157/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100.a pantu;

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

sadarbībā ar Eiropas Parlamentu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā jebkura būtiska atšķirība dalībvalstu pieņemtajos tiesību aktos vai administratīvajos pasākumos par bateriju un akumulatoru pārdošanu varētu radīt šķēršļus tirdzniecībai un traucēt konkurenci Kopienā, un tā tieši ietekmēt iekšējā tirgus izveidi un darbību; tā kā tādēļ rodas vajadzība tuvināt tiesību aktus minētajā jomā;

tā kā 2. panta 2. punktā Padomes 1975. gada 15. jūlija Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 91/156/EEK [5], ir paredzēts, ka īpašus noteikumus, kas attiecas uz īpašiem gadījumiem vai kas papildina minētās direktīvas noteikumus, lai regulētu atsevišķu kategoriju atkritumu apsaimniekošanu, nosaka atsevišķās direktīvās;

tā kā Kopienas vides politikas mērķi un principi, kas noteikti Eiropas Kopienas rīcības programmās vides jomā, pamatojoties uz principiem, kas ietverti EEK līguma 130.r panta 1. un 2. punktā, ir īpaši vērsti uz piesārņojuma novēršanu, mazināšanu un, cik iespējams, likvidēšanu, kā arī izejvielu resursu saprātīgu vadību, pamatojoties arī uz principu "maksā piesārņotājs";

tā kā, lai sasniegtu šos mērķus, dažu bateriju un akumulatoru laišana tirgū būtu jāaizliedz, ņemot vērā bīstamo vielu daudzumu, ko tie satur;

tā kā, lai nodrošinātu izlietoto bateriju un akumulatoru reģenerāciju un kontrolētu iznīcināšanu, dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka baterijas un akumulatorus iezīmē un savāc atsevišķi;

tā kā, savācot un pārstrādājot izlietotās baterijas un akumulatorus, var izvairīties no nevajadzīga izejvielu patēriņa;

tā kā ierīces ar neizņemamām baterijām vai akumulatoriem var būt bīstamas videi, kad tās iznīcina; tā kā tādēļ dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgi pasākumi;

tā kā dalībvalstīs būtu jāizstrādā programmas, kurās paredzēts sasniegt dažādos iepriekšminētos mērķus; tā kā par šīm programmām un konkrētajiem pasākumiem būtu jāinformē Komisija;

tā kā tādi ekonomiskie līdzekļi kā depozītu sistēmas izveide var veicināt izlietoto bateriju un akumulatoru atsevišķu savākšanu un pārstrādi;

tā kā šajā jomā būtu jānodrošina patērētāju informētība;

tā kā, lai ieviestu šīs direktīvas noteikumus un lai tie būtu viegli pielāgojami zinātnes un tehnikas attīstībai, būtu jāparedz attiecīgas procedūras, īpaši attiecībā uz iezīmēšanas sistēmu; tā kā Direktīvas 75/442/EEK 18. pantā minētajai komitejai būtu jādod norādījums par palīdzību, kas tai jāsniedz Komisijai sakarā ar šiem uzdevumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šīs direktīvas mērķis ir tuvināt dalībvalstu tiesību aktus par to izlietoto bateriju un akumulatoru reģenerāciju un kontrolētu iznīcināšanu, kuras saskaņā ar I pielikumu satur bīstamas vielas.

2. pants

Šajā direktīvā:

a) "baterija vai akumulators" ir ķīmiskās enerģijas tiešā pārveidē ģenerētas elektroenerģijas avots, kas sastāv no vienas vai vairākām galvenajām (nepārlādējamām) baterijām vai sekundāriem (pārlādējamiem) elementiem, kas uzskaitīti I pielikumā;

b) "izlietota baterija vai akumulators" ir baterija vai akumulators, kas nav otrreiz izmantojams un ir paredzēts reģenerācijai vai iznīcināšanai;

c) "iznīcināšana" ir jebkura operācija, ko piemēro baterijām un akumulatoriem, kas minēti Direktīvas 75/442/EEK II A pielikumā;

d) "reģenerācija" ir jebkura operācija, ko piemēro baterijām un akumulatoriem, kas minēti Direktīvas 75/442/EEK II B pielikumā;

e) "savākšana" ir izlietoto bateriju un akumulatoru vākšana, šķirošana un/vai grupēšana;

f) "depozītu sistēma" ir sistēma, saskaņā ar kuru pircējs, iegādājoties baterijas vai akumulatorus, pārdevējam maksā naudas summu, ko pircējam atmaksā, kad viņš nodod izlietotās baterijas vai akumulatorus.

3. pants

1. Sākot no 1993. gada 1. janvāra, dalībvalstīs aizliedz laist tirgū:

- tādas sārma un mangāna baterijas ilglaicīgai lietošanai īpašos apstākļos, piemēram, temperatūrā, kas ir zemāka par 0 °C vai augstāka par 50 °C, pakļaujot baterijas triecieniem, kurās pēc svara ir vairāk nekā 0,05 % dzīvsudraba,

- visas pārējās sārma un mangāna baterijas, kurās pēc svara ir vairāk nekā 0,025 % dzīvsudraba.

Šo aizliegumu neattiecina uz sārma un mangāna elektrodu elementiem un baterijām, kas sastāv no elektrodu elementiem.

2. Šā panta 1. punktu iestarpina I pielikumā Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīvā 76/769/EEK par to dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz ierobežojumiem, ko piemēro dažu bīstamo vielu un bīstamo preparātu laišanai tirgū [6], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 85/610/EEK [7].

4. pants

1. Piemērojoties 6. pantā minētajām programmām, dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu izlietoto bateriju un akumulatoru savākšanu atsevišķi atkarībā no tā, vai tie paredzēti reģenerācijai vai iznīcināšanai.

2. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina bateriju un akumulatoru, un vajadzības gadījumā to ierīču attiecīgu iezīmēšanu, kurās tie ir iebūvēti.

Zīmē jāietver norādes, kas attiecas uz:

- atsevišķu savākšanu,

- ja vajadzīgs, pārstrādi,

- smago metālu saturu.

3. Komisija saskaņā ar 10. pantā minēto procedūru sīki izstrādā iezīmēšanas sistēmas noteikumus. Šos noteikumus publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka baterijas un akumulatorus nevar iebūvēt ierīcēs, ja pēc izlietošanas patērētājs tos nevar viegli izņemt.

Šie pasākumi stājas spēkā 1994. gada 1. janvārī.

Šo pantu nepiemēro II pielikumā iekļauto kategoriju ierīcēm.

6. pants

Dalībvalstīs izstrādā programmas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu šādus mērķus:

- samazinātu smago metālu saturu baterijās un akumulatoros,

- veicinātu tādu bateriju un akumulatoru laišanu tirgū, kuros ir mazāki bīstamo vielu un/vai piesārņojošo vielu daudzumi,

- I pielikumā minēto izlietoto bateriju un akumulatoru daudzuma pakāpenisku samazināšanos mājturības atkritumos,

- tādas pētniecības, kuras mērķis ir samazināt bīstamo vielu saturu un veicināt mazāk piesārņojošu aizstājēju lietošanu baterijās un akumulatoros, un pārstrādes metožu izpētes veicināšanu,

- to izlietoto bateriju un akumulatoru, uz ko attiecas I pielikums, atsevišķu iznīcināšanu.

Pirmās programmas ir paredzētas četriem gadiem, sākot no 1993. gada 18. marta. Tās dara zināmas Komisijai vēlākais līdz 1992. gada 17. septembrim.

Programmas regulāri vismaz reizi četros gados pārskata un atjaunina, īpaši ņemot vērā tehnikas attīstību un ekonomisko un vides stāvokli. Grozītās programmas savlaicīgi dara zināmas Komisijai.

7. pants

1. Dalībvalstis nodrošina atsevišķās savākšanas efektīvu organizāciju un, ja vajadzīgs, depozītu sistēmas izveidi. Turklāt dalībvalstis var izmantot arī ekonomiskos līdzekļus, lai veicinātu pārstrādi. Minētie pasākumi jāievieš, apspriežoties ar attiecīgajām pusēm, pamatojoties uz pamatotiem ekoloģiskiem un ekonomiskiem kritērijiem un izvairoties no konkurences traucējumiem.

2. Darot zināmas 6. pantā minētās programmas, dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, ko tās ir veikušas, ievērojot 1. punktu.

8. pants

Sakarā ar 6. pantā minētajām programmām dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pilnīgu informāciju patērētājiem par:

a) izlietoto bateriju un akumulatoru nekontrolētas iznīcināšanas bīstamību;

b) bateriju, akumulatoru un tādu ierīču iezīmēšanu, kurās ir pastāvīgi iebūvētas baterijas vai akumulatori;

c) ierīcēs pastāvīgi iebūvētu bateriju un akumulatoru izņemšanas metodi.

9. pants

Dalībvalstis nedrīkst traucēt, aizliegt vai ierobežot to bateriju un akumulatoru laišanu tirgū, uz kuriem attiecas šī direktīva un kuri atbilst tajā izklāstītajiem noteikumiem.

10. pants

Komisija pielāgo tehnikas attīstībai 3., 4. un 5. pantu un I un II pielikumu saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta Direktīvas 75/442/EEK 18. pantā.

11. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai panāktu atbilstību šai direktīvai līdz 1992. gada 18. septembrim. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu svarīgākos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, ko reglamentē šī direktīva. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

12. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1991. gada 18. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. Bodry

[1] OV C 6, 7.1.1989., 3. lpp., unOV C 11, 17.1.1990., 6. lpp.

[2] OV C 158, 26.6.1989., 209. lpp.,un OV C 19, 28.1.1991.

[3] OV C 194, 31.7.1989., 21. lpp.

[4] OV L 194, 25.7.1975., 47. lpp.

[5] OV L 78, 26.3.1991., 32. lpp.

[6] OV L 262, 27.9.1976., 201. lpp.

[7] OV L 375, 31.12.1985., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

BATERIJAS UN AKUMULATORI, UZ KURIEM ATTIECAS ŠĪ DIREKTĪVA

1. Baterijas un akumulatori, kurus laiž tirgū, sākot no 11. panta 1. punktā noteiktās dienas, un kuros ir:

- vairāk nekā 25 mg dzīvsudraba uz elementu, izņemot sārma un mangāna baterijas,

- vairāk nekā 0,025 % kadmija, pēc svara,

- vairāk nekā 0,4 % svina, pēc svara.

2. Sārma un mangāna baterijas ar vairāk nekā 0,025 % dzīvsudraba saturu, pēc svara, ko laiž tirgū, sākot no 11. panta 1. punktā noteiktās dienas.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

TO IERĪČU KATEGORIJU SARAKSTS, UZ KURĀM NEATTIECAS 5. PANTS

1. Ierīces, kuru baterijas ir pielodētas, piemetinātas vai citādi pastāvīgi pievienotas pie spailēm, lai nodrošinātu barošanas strāvas nepārtrauktību atbilstīgi rūpnieciska lietojuma prasībām un saglabātu informācijas tehnoloģijas un biroju aprīkojuma atmiņu un datus, ja I pielikumā minēto bateriju un akumulatoru lietojums ir tehniski nepieciešams.

2. Standartelementi zinātniskās un profesionālās iekārtās un baterijas un akumulatori medicīnas aparātos, kas paredzēti dzīvībai svarīgu funkciju uzturēšanai, un sirdsdarbības stimulatoros, ja ir svarīgi nodrošināt to nepārtrauktu darbību un ja baterijas un akumulatorus var izņemt tikai kvalificēts personāls.

3. Pārvietojamas ierīces, kas varētu apdraudēt lietotāja drošību, ja baterijas maina nekvalificēts personāls, vai varētu ietekmēt ierīces darbību, un profesionālas iekārtas, kas paredzētas lietošanai īpaši jutīgā, piemēram, gaistošu vielu, vidē.

Ierīcēm, kuru baterijas un akumulatorus lietotājs nevar viegli nomainīt, saskaņā ar šo pielikumu pievieno instrukcijas, kurās ir informācija lietotājam par videi bīstamo bateriju un akumulatoru saturu un to drošu izņemšanu.

--------------------------------------------------