31990L0167



Oficiālais Vēstnesis L 092 , 07/04/1990 Lpp. 0042 - 0048
Speciālizdevums somu valodā: Nodaļa 3 Sējums 32 Lpp. 0122
Speciālizdevums zviedru valodā: Nodaļa 3 Sējums 32 Lpp. 0122


Padomes direktīva

(1990. gada 26. marts),

ar ko izklāsta nosacījumus, kuri Kopienā reglamentē ārstnieciskās dzīvnieku barības pagatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu

(90/167/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā nosacījumi, kuriem būtu jāatbilst ārstnieciskai dzīvnieku barībai, jo īpaši attiecībā uz tās pagatavošanu, piegādi, lietošanu un došanu dzīvniekiem, ir liela ietekme uz dzīvnieku turēšanas un audzēšanas racionālu attīstību un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu;

tā kā dzīvnieku turēšana un audzēšana veido kopējās lauksaimniecības politikas lielāko daļu;

tā kā, lai aizsargātu sabiedrības veselību pret apdraudējumu, kas rodas, ja ārstniecisko dzīvnieku barību dod dzīvniekiem, no kuriem iegūst pārtikas produktus, un lai nepieļautu konkurences traucējumus mājdzīvnieku turēšanā un audzēšanā, būtu jāparedz nosacījumi, kas attiecas uz ārstnieciskās dzīvnieku barības pagatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu, kā arī par šādu produktu iekšējo tirdzniecību Kopienā;

tā kā būtu jāņem vērā Kopienas noteikumi attiecībā uz veterinārajiem medikamentiem un jo īpaši Padomes 1981. gada 28. septembra Direktīva 81/851/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz veterinārajiem medikamentiem [4], un Padomes 1981. gada 28. septembra Direktīva 81/852/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz analītiskajiem, farmakoloģiskajiem, toksikoloģiskajiem un klīniskajiem standartiem un protokoliem veterināro medikamentu testēšanas jomā [5], kas grozīta ar Direktīvu 87/20/EEK [6];

tā kā ārstnieciskai dzīvnieku barībai attiecībā uz medikamentiem ir jāatbilst noteikumiem, ko piemēro veterināriem medikamentiem; tā kā galvenais process ārstnieciskās dzīvnieku barības izgatavošanā tomēr ir vienkārša sajaukšana; tā kā atļauts izmantot tikai ārstnieciskus premiksus un jādod precīzas instrukcijas par šīs ārstnieciskās dzīvnieku barības lietošanu; tā kā turklāt par ražošanu atbildīgo personu rīcībā jābūt arī pietiekamam personālam un telpām, lai varētu izpildīt šīs direktīvas prasības;

tā kā ražotāja pienākums ir kontrolēt tirgū laistās ārstnieciskās dzīvnieku barības kvalitāti; tā kā tomēr būtu jānodrošina pietiekama atsevišķu ražotņu oficiālā kontrole;

tā kā šajā direktīvā būtu jāizmanto noteikumi par pārbaudēm un aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvā 89/662/EEK par veterinārām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā nolūkā izveidot iekšējo tirgu [7];

tā kā ārstniecisko dzīvnieku barību var piegādāt lopkopjiem tikai pēc veterinārārsta receptes; lai izsniegtu receptes, pašam veterinārārstam jāatbilst īpašiem nosacījumiem;

tā kā, lai varētu veikt faktisko kontroli, attiecīgām personām jābūt reģistram vai vajadzības gadījumā dokumenti jāsaglabā noteiktu laiku;

tā kā līdz to noteikumu pilnīgai saskaņošanai, kas ļauj veterināros medikamentus laist tirgū, valstīm jābūt iespējai dot atlaides, jo īpaši attiecībā uz starpproduktu vai konkrētu ārstniecisku premiksu ražošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Neierobežojot Direktīvas 81/851/EEK 2. panta 3. punktā noteiktā saraksta pieņemšanu, šī direktīva paredz nosacījumus, kas Kopienā reglamentē ārstnieciskās dzīvnieku barības pagatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu un kas neattiecas uz dzīvnieku veselību.

Šī Direktīva neietekmē Kopienas noteikumus, kas attiecas uz piedevām, kuras lieto dzīvnieku barībā, vai valsts tiesību normas, kas pieņemtas saskaņā ar minētajiem noteikumiem, un jo īpaši tās, kuras piemērojamas piedevām, kas ierakstītas II pielikumā Direktīvas 70/524/EEK [8], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 89/583/EEK [9].

2. pants

Šajā direktīvā vajadzības gadījumā piemēro definīcijas no Direktīvas 81/851/EEK 1. panta 2. punkta un 2. panta Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvā 79/373/EEK par kombinētās dzīvnieku barības tirdzniecību [10], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 90/44/EEK [11].

Piemēro arī šādas definīcijas:

a) "atļauts ārstniecisks premikss" — jebkurš premikss Direktīvas 81/851/EEK 1. panta 2. punktā definētās ārstnieciskās dzīvnieku barības izgatavošanai, kuram atļauja piešķirta saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu;

b) "laišana tirgū" — kādas lietas turēšana Kopienas teritorijā pārdošanai vai nodošanai kādā citā veidā par atlīdzību vai par brīvu, trešām personām un faktiskā pārdošana vai nodošana.

3. pants

1. Dalībvalstis nosaka, ka ārstnieciskās dzīvnieku barības ražošanai kā ārstniecisku sastāvdaļu drīkst izmantot tikai atļautus ārstnieciskus premiksus.

Ja tie atbilst Direktīvas 81/851/EEK 4. panta 4. punkta prasībām, tad, atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var:

- atbilstīgi jebkuriem īpašiem nosacījumiem, kas izklāstīti atļaujās, atļautus ārstnieciskus premiksus laist tirgū, atļaut starpproduktus, kuri pagatavoti no šādiem, saskaņā ar Direktīvas 81/851/EEK 4. pantu, atļautiem ārstnieciskiem premiksiem un no viena veida vai vairāku veidu dzīvnieku barības un kuri paredzēti tūlītējai lietošanai gatavas ārstnieciskās dzīvnieku barības ražošanai.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka starpproduktus ražo tikai uzņēmumos, kas ir pilnvaroti saskaņā ar 4. pantu, un ka tos ir atzinusi kompetentā iestāde.

- pilnvarot veterinārārstu, lai viņš saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvas 81/851/EEK 4. panta 3. punktā, uz savu atbildību un pēc savas receptes ražotu ārstniecisko dzīvnieku barību no atsevišķiem atļautiem ārstnieciskiem premiksiem ar noteikumu, ka premiksā nav īpašu neatļautu terapeitisku līdzekļu ārstējamai slimībai vai attiecīgām sugām.

Līdz dienai, kad dalībvalstīm jāievēro jaunie noteikumi, kas izklāstīti Direktīvas 81/851/EEK 4. panta 3. punktā, piemērojamas valsts tiesību normas, kuras reglamentē iepriekšminētos nosacījumus, pienācīgi ievērojot Līguma vispārīgos noteikumus.

2. Produkti, kas atļauti saskaņā ar 1. punktu, ir pakļauti Direktīvas 81/851/EEK 24. līdz 50. panta noteikumiem.

4. pants

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ārstniecisko dzīvnieku barību ražo tikai saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem:

a) ražotājam ir telpas, kuras iepriekš apstiprinājusi kompetentā valsts iestāde, tehniskais aprīkojums un piemērotas un atbilstīgas uzglabāšanas un kontroles iespējas;

b) ārstnieciskās dzīvnieku barības ražotnes personālam ir pietiekamas zināšanas un kvalifikācija maisījumu tehnoloģijā;

c) ražotājs ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka:

- dzīvnieku barībā lieto tikai tādu dzīvnieku barību vai tās kombinācijas, kas atbilst Kopienas noteikumiem,

- lietotā dzīvnieku barība veido homogēnus un stabilus maisījumus ar atļautajiem ārstnieciskajiem premiksiem,

- atļautos ārstnieciskos premiksus ražošanas procesā izmanto saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti, izdodot atļauju laišanai tirgū, un jo īpaši, ka:

i) nav iespējama nekāda nevēlama mijiedarbība starp veterināriem medikamentiem, piedevām un dzīvnieku barību;

ii) ārstniecisko dzīvnieku barību saglabā uz noteikto laika posmu;

iii) dzīvnieku barība, ko izmanto ārstnieciskās dzīvnieku barības ražošanai, nesatur tās pašas antibiotikas vai tos pašus kokcidiostatus kā tie, kuri izmantoti kā aktīvās vielas ārstnieciskos premiksos;

d) telpas, iekārtas un personāls, kas piedalās un tiek izmantoti visā ražošanas procesā, obligāti atbilst visiem attiecīgās dalībvalsts ražošanas higiēnas noteikumiem un principiem; ražošanas procesam jāatbilst labas ražošanas prakses normām;

e) ražošanas uzņēmumi oficiālās iestādes uzraudzībā un regulārā kontrolē veic ražotās ārstnieciskās dzīvnieku barības regulāras pārbaudes, to skaitā atbilstošus laboratorijas testus homogenitātes noteikšanai, lai nodrošinātu, ka ārstnieciskā dzīvnieku barība atbilst šīs direktīvas prasībām, galvenokārt attiecībā uz tās homogenitāti, stabilitāti un uzglabājamību;

— medikamenta dienas deva ir iekļauta dzīvnieku barībā, kas atbilst vismaz pusei no barības dienas devas ārstētajiem dzīvniekiem vai vismaz pusei no ikdienas prasībām pēc neminerālas izcelsmes papildus dzīvnieku barības atgremotājiem;

f) ražotājiem ikdienas jāuzskaita atļauto ārstniecisko premiksu un lietotās dzīvnieku barības tipi un daudzumi, kā arī ārstnieciskā dzīvnieku barība, kas ražota, glabāta vai nosūtīta, kopā ar dzīvnieku audzētāju vai īpašnieku vārdiem un adresēm un 10. panta 2. punktā paredzētajā gadījumā — pilnvarotā izplatītāja vārdu un adresi, un vajadzības gadījumā — veterinārārsta, kurš izraksta recepti, vārdu un adresi. Dokumentācija, kam jāatbilst Direktīvas 81/851/EEK 5. panta prasībām, jāglabā vismaz trīs gadus pēc dienas, kad veic pēdējo ierakstu, un tai vienmēr jābūt pieejamai kompetentajām iestādēm, ja veic pārbaudi;

g) premiksus un ārstniecisko dzīvnieku barību glabā piemērotās atsevišķās un nodrošinātās telpās vai hermētiskos konteineros, kas speciāli paredzēti šādu produktu glabāšanai.

2. Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, dalībvalstis, ievērojot attiecīgas papildu garantijas, var atļaut ražot ārstniecisko dzīvnieku barību lauku saimniecībās ar noteikumu, ka minētais punkts ir ievērots.

5. pants

1. Dalībvalstis nosaka, ka ārstniecisko dzīvnieku barību var laist tirgū tikai iepakojumos vai konteineros, kas aizzīmogoti tā, lai, iepakojumu atverot, tas vai zīmogojums tiek sabojāts un tos nevar izmantot atkārtoti.

2. Ja ārstniecisko dzīvnieku barību laiž tirgū autocisternās vai līdzīgos konteineros, pirms atkārtotas lietošanas tie jāiztīra, lai novērstu nevēlamu mijiedarbību vai piesārņošanu.

6. pants

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ārstniecisko dzīvnieku barību nelaiž apritē, ja etiķete neatbilst spēkā esošiem Kopienas noteikumiem.

Uz iepakojumiem vai konteineriem, kas minēti 5. panta 1. punktā, skaidri norāda "Ārstnieciskā dzīvnieku barība".

2. Ja ārstniecisko dzīvnieku barību laiž tirgū autocisternās vai līdzīgos konteineros, ir pietiekami 1. punktā minēto informāciju iekļaut pavadzīmēs.

7. pants

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ārstniecisko dzīvnieku barību nevarētu glabāt, laist tirgū vai lietot, ja tā nav ražota saskaņā ar šo direktīvu.

2. Ievērojot Direktīvas 81/851/EEK 4. panta 2. punkta prasības attiecībā uz testiem, kas jāveic veterināriem medikamentiem, dalībvalstis tomēr zinātniskiem mērķiem var paredzēt atkāpes no šīs direktīvas, ar noteikumu, ka tiek veikta pienācīga kontrole.

8. pants

1. Dalībvalstis nodrošina to, ka ārstniecisko dzīvnieku barību lopkopjiem vai dzīvnieku īpašniekiem piegādā tikai tad, ja uzrāda reģistrēta veterinārārsta izsniegtu recepti ar šādiem noteikumiem:

a) veterinārārsta recepti izraksta uz veidlapas, kuras paraugs sniegts A pielikumā; veidlapas oriģināls paliek pie ražotāja vai pie izplatītāja, kuru apstiprina ārstnieciskās dzīvnieku barības saņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde;

b) kompetentās valsts iestādes nosaka receptes kopiju skaitu, personas, kam kopija jāsaņem un laiku, cik ilgi oriģināls un kopijas jāglabā;

c) ārstniecisko dzīvnieku barību, kas saņemta pēc vienas receptes, nedrīkst lietot vairākās ārstēšanas reizēs.

Veterinārārsta recepšu derīguma termiņu nosaka valsts kompetentā iestāde, un tas nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus;

d) veterinārārsta receptes drīkst izmantot tikai viņa ārstētiem dzīvniekiem. Viņam vispirms pašam jāpārliecinās par to, ka:

i) no veterināriem apsvērumiem šā medikamenta lietošana attiecīgajām sugām ir pamatota;

ii) medikamenta lietošana ir saderīga ar iepriekšējo ārstēšanu vai lietošanu, un ka nav kontrindikāciju vai mijiedarbību, ja lieto atsevišķus premiksus;

e) veterinārārstam:

i) jāparaksta ārstnieciskā dzīvnieku barība tikai tādā daudzumā, kāds nepieciešams ārstēšanai, ievērojot maksimālos apjomus, kas noteikti valsts atļaujā laist ārstnieciskos premiksus tirgū;

ii) pašam jāpārliecinās par to, ka ārstnieciskā dzīvnieku barība un dzīvnieku barība, ko pēdējā laikā dod ārstētiem dzīvniekiem, nesatur tās pašas antibiotikas vai tos pašus kokcidiostatus kā aktīvās vielas.

2. Tomēr prettārpu medikamentus (prethelmintozes līdzeklis), kamēr saskaņā ar Direktīvu 81/851/EEK pārbauda apdraudējumus, kas saistās ar šo grupu vielu lietošanu, piecus gadus pēc šīs direktīvas pieņemšanas dalībvalstis var atkāpties no 1. punktā izklāstītiem pienākumiem, nepiegādājot no atļautiem ārstnieciskiem premiksiem iegūtu ārstniecisko dzīvnieku barību, izņemot gadījumus, kad uzrāda veterinārārsta izrakstītu recepti, ar noteikumu, ka:

- lietotie ārstnieciskie premiksi nesatur tās pašas ķīmiskās grupas aktīvās vielas, kuras šīs dalībvalsts teritorijā ar ārsta recepti izmanto cilvēku ārstēšanā,

- ārstniecisko dzīvnieku barību, kas atļauta šādā veidā, attiecīgās valsts teritorijā lieto tikai profilaktiski un devās, kādas nepieciešamas konkrētam mērķim.

Dalībvalstis, kas piemēro šādu atkāpi, informē Komisiju un pārējās dalībvalstis Pastāvīgajā veterinārijas komitejā pirms dienas, kura paredzēta 15. panta pirmās daļas pirmajā ievilkumā, jo īpaši norādot medikamentu īpatnības un attiecīgās dzīvnieku sugas.

Ne vairāk kā sešus mēnešus pirms pirmajā daļā noteiktā piecu gadu termiņa beigām Komisija ziņo Padomei par apdraudējumiem, kas saistās ar šo grupu vielu lietošanu, un var iekļaut priekšlikumus, par kuriem Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu.

3. Ja ārstniecisko dzīvnieku barību dod dzīvniekiem, kuru gaļa, gaļas mīkstums, subprodukti vai produkti ir paredzēti lietošanai cilvēku uzturā, lopkopim vai attiecīgajam dzīvnieku īpašniekam jānodrošina, ka ārstētie dzīvnieki netiek nokauti nolūkā piedāvāt lietošanai cilvēku uzturā, pirms beidzas laiks, kad zāles izdalās no organisma, un produkti, kas iegūti no ārstētiem dzīvniekiem pirms iepriekšminētā laika beigām, netiek piedāvāti lietošanai cilvēku uzturā.

9. pants

1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ārstniecisko dzīvnieku barību tieši lopkopim vai dzīvnieku īpašniekam izsniedz tikai ražotājs vai izplatītājs, kuru īpaši ir apstiprinājusi saņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde.

Turklāt ārstniecisko dzīvnieku barību var neizsniegt tādu dzīvnieku ārstēšanai, kuru gaļa, gaļas mīkstums, subprodukti vai produkti ir paredzēti lietošanai cilvēku uzturā, ja vien:

- tā nepārsniedz daudzumus, kas noteikti ārstēšanai saskaņā ar veterinārām receptēm, kur tā ir paredzēta,

- to neizsniedz daudzumos, kas nepārsniedz viena mēneša vajadzības, kuras noteiktas saskaņā ar pirmā ievilkuma nosacījumiem.

2. Tomēr neatkarīgi no 1. punkta īpašos gadījumos dalībvalstis var atļaut šim mērķim īpaši apstiprinātiem izplatītājiem, pamatojoties uz veterināra recepti, mazos daudzumos izsniegt ārstniecisko dzīvnieku barību, kas ir iesaiņota un gatava tūlītējai lietošanai, un sagatavota, neierobežojot 8. panta 2. punktu, saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, ar noteikumu, ka šie izplatītāji:

- attiecībā uz reģistrēšanu un attiecīgo produktu glabāšanu, transportēšanu un izsniegšanu ievēro tos pašus nosacījumus kā ražotājs,

- šim mērķim tiek pakļauti pārbaudēm kompetentas veterinārās iestādes uzraudzībā,

- var piegādāt īpašniekam vai lopkopim tikai fasētu, lietošanai gatavu ārstniecisko dzīvnieku barību; uz iepakojuma vai konteineriem ir minētās ārstnieciskās dzīvnieku barības lietošanas instrukcijas un jo īpaši — norāde par laiku, kad zāles izdalās no organisma.

3. Šā panta 2. punkta noteikumi neietekmē valsts tiesību normas par likumīgām īpašumtiesībām uz ārstniecisko dzīvnieku barību.

10. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot veterināros noteikumus, nav aizliegumu, ierobežojumu vai šķēršļu Kopienas iekšējai tirdzniecībai

- ar ārstniecisko dzīvnieku barību, kas ir ražota saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un jo īpaši tās 4. pantu, ar atļautiem premiksiem, kuriem ir tādas pašas aktīvās vielas kā premiksiem, kas atļauti saņēmējā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvas 81/852/EEK kritērijiem, un līdzīgs kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs,

- ar dzīvniekiem, kam šī ārstnieciskā dzīvnieku barība, izņemot to, kura ražota atbilstīgi 3. panta 1. punkta otrajai daļai, ir dota vai ar šādu dzīvnieku gaļu, gaļas mīkstumu, subproduktiem vai produktiem, ievērojot īpašos noteikumus Padomes 1986. gada 16. septembra Direktīvā 86/469/EEK par dzīvnieku un svaigas gaļas pārbaudi attiecībā uz atlikumiem [12] un Padomes 1988. gada 17. maija Direktīvā 88/299/EEK par tirdzniecību ar dzīvniekiem, kas ārstēti ar hormonālas iedarbības vielām, un to gaļu, kā minēts Direktīvas 88/146/EEK [13] 7. pantā.

2. Ja, piemērojot 1. punktu, rodas strīds, jo īpaši attiecībā uz līdzīgu premiksu atzīšanu, tad attiecīgās dalībvalstis vai Komisija var iesniegt strīdu novērtēšanai ekspertam no Kopienas ekspertu saraksta, ko sastāda Komisija pēc dalībvalstu priekšlikuma.

Ja divas dalībvalstis iepriekš par to vienojas, puses ievēro eksperta atzinumu atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

3. Galamērķa dalībvalsts var prasīt, lai katram ārstnieciskās dzīvnieku barības sūtījumam pievienotu kompetentās iestādes izsniegtu sertifikātu, kas atbilst B pielikumā norādītajam veidlapas paraugam.

11. pants

1. Atļautu ārstniecisku premiksu vai ārstnieciskās dzīvnieku barības tirdzniecībā piemēro drošības pasākumus, kas izklāstīti Direktīvā 89/662/EEK.

2. Noteikumus par veterināro kontroli un jo īpaši prasības, kas paredzētas Direktīvas 89/662/EEK 5. panta 2. punktā un 20. pantā, piemēro atļautu premiksu vai ārstnieciskās dzīvnieku barības tirdzniecībā tiktāl, ciktāl uz tiem attiecas veterinārā kontrole.

12. pants

Padome pēc Komisijas priekšlikuma, lemjot ar kvalificētu balsu vairākumu, pieņem jebkurus grozījumus un papildinājumus, kas vajadzīgi šai direktīvai.

13. pants

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes pārliecinās par to, ka:

i) šīs direktīvas noteikumi ir izpildīti, veicot paraugu pārbaudes visos ražošanas un tirdzniecības posmos produktiem, kas minēti šajā direktīvā;

ii) ārstnieciskā dzīvnieku barība tiek lietota atbilstīgi lietošanas nosacījumiem, un ka laiks, kad zāles izdalās no organisma, ir ievērots, jo īpaši, veicot paraugu pārbaudes saimniecībās un kautuvēs.

14. pants

Kamēr Kopienā ieviesīs pasākumus attiecībā uz ārstnieciskās dzīvnieku barības importu no trešām valstīm, dalībvalstis piemēro tādus importa pasākumus, kuri vismaz ir līdzvērtīgi šīs direktīvas pasākumiem.

15. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu:

- 11. panta 2. punkta prasības par dienu, kad tiem jāatbilst Kopienas noteikumiem par dzīvnieku barības aizsardzību pret patogēniem, bet vēlākais līdz 1992. gada 31. decembrim,

- pārējos šīs direktīvas noteikumus līdz 1991. gada 1. oktobrim.

Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

16. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 1990. gada 26. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. O'Kennedy

[1] OV C 41, 16.2.1982., 3. lpp. unOV C 182, 8.7.1983., 7. lpp.

[2] OV C 128, 16.5.1983., 76. lpp.

[3] OV C 114, 6.5.1982., 17. lpp.

[4] OV L 317, 6.11.1981., 1. lpp.

[5] OV L 317, 6.11.1981., 16. lpp.

[6] OV L 15, 17.1.1987., 34. lpp.

[7] OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

[8] OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.

[9] OV L 325, 10.11.1989., 33. lpp.

[10] OV L 86, 6.4.1979., 30. lpp.

[11] OV L 27, 31.1.1990., 35. lpp.

[12] OV L 275, 26.9.1986., 36. lpp.

[13] OV L 128, 21.5.1988., 36. lpp.

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------