Padomes Direktīva

(1982. gada 22. marts)

par robežvērtībām un kvalitātes mērķiem attiecībā uz dzīvsudraba emisiju sārmu metālu hlorīdu elektrolīzes rūpniecībā

(82/176/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. un 235. pantu,

ņemot vērā 1976. gada 4. maija Direktīvu 76/464/EEK par piesārņojumu, ko rada dažas bīstamas vielas, kuras novada Kopienas ūdens vidē [1], un jo īpaši tās 6. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [2],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [3],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [4],

tā kā, lai aizsargātu Kopienas ūdens vidi no piesārņojuma ar dažām bīstamām vielām, Direktīvas 76/464/EEK 3. pantā paredzēta iepriekšēju atļauju sistēma, kas nosaka emisijas standartus attiecībā uz tās pielikuma I saraksta vielu novadīšanu; tā kā tās pašas direktīvas 6. pantā paredzēts, ka tādiem emisijas standartiem un arī kvalitātes mērķiem nosaka robežvērtības attiecībā uz ūdens vidi, ko ietekmē minētās vielas;

tā kā dzīvsudrabs un tā savienojumi ir iekļauti I sarakstā;

tā kā dalībvalstīm ir jāpiemēro robežvērtības, izņemot gadījumus, kad tās var izmantot kvalitātes mērķus;

tā kā, ievērojot, ka piesārņojumu, kas rodas no dzīvsudraba emisijām ūdenī, lielā mērā rada sārmu metālu hlorīdu elektrolīze, vispirms ir jāizstrādā robežvērtības šai nozarei un jānosaka kvalitātes mērķi ūdens videi, kurā šī nozare novada dzīvsudrabu; tā kā šādām emisijām tādēļ vajadzīga iepriekšēja atļauja;

tā kā šādu kvalitātes mērķu nolūkam ir jābūt dzīvsudraba piesārņojuma likvidēšanai dažādās ūdens vides daļās, kuras varētu ietekmēt dzīvsudrabu saturošas emisijas, kas radušās sārmu metālu hlorīdu elektrolīzē;

tā kā šādi kvalitātes mērķi ir jānosaka tieši šajā nolūkā un nevis ar nodomu izstrādāt noteikumus, kas attiecas uz patērētāju aizsardzību vai uz ūdens vides produktu laišanu pārdošanā;

tā kā jāievieš īpaša monitoringa procedūra, lai dalībvalstis varētu parādīt, ka sasniegta atbilstība kvalitātes mērķiem;

tā kā jāparedz, ka dalībvalstis veic minēto dzīvsudraba emisiju ietekmētās ūdens vides monitoringu, lai efektīvi piemērotu šo direktīvu; tā kā Direktīvas 76/464/EEK 6. pants neparedz pilnvaras ieviest šādu monitoringu; tā kā, ievērojot, ka vajadzīgās darbības pilnvaras nav paredzētas Līgumā, jāatsaucas uz tā 235. pantu;

tā kā ir svarīgi, lai Komisija reizi piecos gados nosūtītu Padomei salīdzinošu vērtējumu par to, kā dalībvalstis īstenojušas šo direktīvu;

tā kā, ievērojot, ka gruntsūdens ir īpašas direktīvas temats, uz to neattiecas šīs direktīvas darbības joma,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šajā direktīvā:

- ievērojot Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 1. punktu, noteiktas dzīvsudraba emisijas standartu robežvērtības emisijās no rūpniecības uzņēmumiem, kas definēti šīs direktīvas 2. panta d) punktā,

- ievērojot Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 2. punktu, noteikti kvalitātes mērķi attiecībā uz dzīvsudrabu ūdens vidē,

- ievērojot Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 4. punktu, noteikti termiņi, kuros jāpanāk atbilstība to atļauju nosacījumiem, ko piešķir dalībvalstu kompetentās iestādes attiecībā uz esošām emisijām,

- ievērojot Direktīvas 76/464/EEK 12. panta 1. punktu, noteiktas mērījumu standartmetodes, kas dod iespēju noteikt dzīvsudraba saturu emisijās un ūdens vidē,

- ievērojot Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 3. punktu, izstrādāta monitoringa procedūra,

- prasīts dalībvalstīm sadarboties savā starpā, ja emisijas ietekmē vairāk nekā vienas dalībvalsts ūdeņus.

2. Šī direktīva piemērojama Direktīvas 76/464/EEK 1. pantā norādītajiem ūdeņiem, izņemot gruntsūdeni.

2. pants

Šajā direktīvā:

a) "dzīvsudrabs" ir:

- ķīmiskais elements dzīvsudrabs,

- dzīvsudrabs, ko satur kāds no tā savienojumiem;

b) "robežvērtības" ir

I pielikumā norādītās vērtības;

c) "kvalitātes mērķi" ir

II pielikumā norādītās prasības;

d) "rūpniecības uzņēmums" ir

uzņēmums, kurā elektrolizē sārmu metālu hlorīdus, izmantojot dzīvsudraba elektrolīzerus;

e) "esošs uzņēmums" ir

rūpniecības uzņēmums, kas darbojas šīs direktīvas paziņošanas dienā;

f) "jauns uzņēmums" ir:

- rūpniecības uzņēmums, kas sācis darboties pēc šīs direktīvas paziņošanas dienas,

- esošs rūpniecības uzņēmums, kā jauda sārmu metālu hlorīdu elektrolīzē, kurā izmanto dzīvsudraba elektrolīzerus, ir ievērojami palielinājusies pēc šīs direktīvas paziņošanas dienas.

3. pants

1. Robežvērtības, termiņi, līdz kuriem ir jāpanāk atbilstība robežvērtībām, un emisiju monitoringa procedūra ir noteikta I pielikumā.

2. Direktīvas 76/464/EEK 3. pantā norādītajās atļaujās noteikumiem jābūt vismaz tikpat stingriem kā šīs direktīvas I pielikumā, izņemot gadījumu, kad dalībvalsts izpilda Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 3. punkta prasības, pamatojoties uz šīs direktīvas II un IV pielikumu.

Atļaujas pārskata vismaz reizi četros gados.

3. Neskarot pienākumus, kas izriet no 1. un 2. punkta, un Direktīvas 76/464/EEK noteikumus, dalībvalstis var piešķirt atļaujas jauniem uzņēmumiem tikai tad, ja šādās atļaujās ir norāde uz standartiem, kas atbilst labākajiem tehniskajiem līdzekļiem, kuri pieejami dzīvsudraba emisiju novēršanai.

Neatkarīgi no tā, kādu metodi dalībvalsts pieņem, ja paredzētie pasākumi tehnisku iemeslu dēļ neatbilst labākajiem pieejamiem tehniskiem līdzekļiem, tā pirms atļauju došanas sniedz Komisijai šo iemeslu pamatojumu.

Trīs mēnešu laikā Komisija nosūta dalībvalstīm ziņojumu, kurā paziņo savu atzinumu par izņēmumiem, uz ko attiecas šā punkta otrā daļa.

4. Analīzes standartmetode dzīvsudraba klātbūtnes noteikšanai dota III pielikuma 1. punktā. Citas metodes var izmantot ar nosacījumu, ka šādu metožu noteikšanas robežas, precizitāte un ticamība ir vismaz līdzvērtīga III pielikuma 1. punktā noteiktajai. Notekūdeņu plūsmas mērījumos vajadzīgā ticamība ir norādīta III pielikuma 2. punktā.

4. pants

Attiecīgās dalībvalstis ir atbildīgas par tās ūdens vides monitoringu, ko ietekmē rūpnieciskās emisijas.

Ja emisijas ietekmē vairāku dalībvalstu ūdeņus, attiecīgās dalībvalstis sadarbojas, lai saskaņotu monitoringa procedūras.

5. pants

1. No informācijas, ko dalībvalstis sniedz Komisijai saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK 13. pantu pēc pieprasījuma saņemšanas, kurš tai jāiesniedz katrā atsevišķā gadījumā, jo īpaši attiecībā uz:

- datiem par atļaujām, kurās noteikti emisijas standarti attiecībā uz dzīvsudraba emisijām,

- dzīvsudraba koncentrāciju noteikšanai izveidotā valsts tīkla izdarīto mērījumu rezultātiem,

Komisija izdara salīdzinošu vērtējumu par šīs direktīvas īstenošanu dalībvalstīs.

2. Reizi piecos gados Komisija nosūta Padomei 1. punktā norādīto salīdzinošo vērtējumu.

Ja mainījušās zinātnes atziņas galvenokārt attiecībā uz dzīvsudraba toksicitāti, stabilitāti un uzkrāšanos dzīvos organismos un nosēdumos vai ja uzlabojušies labākie pieejamie tehniskie līdzekļi, Komisija iesniedz Padomei attiecīgus priekšlikumus ar nolūku vajadzības gadījumā padarīt stingrākas robežvērtības un kvalitātes mērķus.

6. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā pasākumi, kas vajadzīgi, lai līdz 1983. gada 1. jūlijam izpildītu šīs direktīvas prasības. Par šiem pasākumiem tās tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

7. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1982. gada 22. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

L. Tindemans

[1] OV L 129, 18.5.1976., 23. lpp.

[2] OV C 169, 6.7.1979., 2. lpp.

[3] OV C 341, 31.12.1980., 24. lpp.

[4] OV C 83, 2.4.1980., 16. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Robežvērtības, termiņi, līdz kuriem jāpanāk atbilstība robežvērtībām, un emisiju monitoringa procedūra

1. Robežvērtības, izteiktas kā koncentrācijas, kuras principā nedrīkst pārsniegt, ir norādītas šajā tabulā.

Mērvienība | Mēneša vidējās robežvērtības, ko nedrīkst pārsniegt no 1. jūlija | Piezīmes |

1983 | 1986 |

Otrreizējas izmantošanas sāļu šķīdums un zaudētais sāļu šķīdums

Mikrogrami dzīvsudraba litrā | 75 | 50 | Piemēro kopējam dzīvsudraba daudzumam, kas ir visos dzīvsudrabu saturošos ūdeņos, kurus novada no rūpniecības uzņēmuma vietas. |

Katrā ziņā robežvērtības, kas izteiktas kā maksimālās koncentrācijas, nevar būt lielākas par vērtībām, kas izteiktas kā maksimālie daudzumi, dalīti ar ūdens patēriņu uz tonnu uzstādītās hlora ražošanas jaudas.

2. Tomēr, tā kā dzīvsudraba koncentrācija notekūdeņos ir atkarīga no izmantotā ūdens tilpuma, kas atšķirīgos procesos un atšķirīgos uzņēmumos ir atšķirīgs, robežvērtības, kas izteiktas kā novadītā dzīvsudraba daudzums attiecībā pret uzstādīto hlora ražošanas jaudu un kas norādītas šajā tabulā, ir katrā ziņā jāievēro.

Mērvienība | Mēneša vidējās robežvērtības, ko nedrīkst pārsniegt no 1. jūlija | Piezīmes |

1983 | 1986 |

Otrreizējas izmantošanas sāļu šķīdums

Grami dzīvsudraba uz tonnu uzstādītās hlora ražošanas jaudas | 0,5 | 0,5 | Piemēro dzīvsudrabam, kas ir hlora ražošanas uzņēmuma novadītajos notekūdeņos. |

| 1,5 | 1,0 | Piemēro kopējam dzīvsudraba daudzumam, kas ir visos dzīvsudrabu saturošajos ūdeņos, kurus novada no rūpniecības uzņēmuma vietas. |

Zaudētais sāļu šķīdums

Grami dzīvsudraba uz tonnu uzstādītās hlora ražošanas jaudas | 8,0 | 5,0 | Piemēro kopējam dzīvsudraba daudzumam, kas ir visos dzīvsudrabu saturošajos ūdeņos, ko novada no rūpniecības uzņēmuma vietas. |

3. Dienas vidējās robežvērtības ir četrreiz lielākas par attiecīgajām mēneša vidējām robežvērtībām, kas norādītas 1. un 2. punktā.

4. Lai pārbaudītu, vai izplūdes atbilst emisijas standartiem, kas noteikti saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām robežvērtībām, ir jāievieš monitoringa procedūra. Šajā procedūrā ir jāparedz:

- katru dienu ņemt paraugu, kas ir reprezentatīvs attiecībā uz emisiju 24 stundu laika posmā, un mērīt dzīvsudraba koncentrāciju šajā paraugā, un

- mērīt kopējo emisiju plūsmu minētajā periodā.

Mēneša laikā izplūdušā dzīvsudraba daudzums ir jāaprēķina, saskaitot kopā dzīvsudraba daudzumus, kas attiecīgā mēneša laikā izplūduši katru dienu. Šī kopējā summa pēc tam jādala ar uzstādīto hlora ražošanas jaudu.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Kvalitātes mērķi

Tām dalībvalstīm, kas piemēro Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 3. punktā paredzēto izņēmumu, emisijas standartus, kas dalībvalstīm jānosaka un kā ievērošana jānodrošina saskaņā ar minētās direktīvas 5. pantu, nosaka tā, lai attiecīgais kvalitātes mērķis vai mērķi no tiem, kas turpmāk uzskaitīti, būtu izpildīti platībā, ko ietekmē dzīvsudraba emisijas, kuras rada sārmu metālu hlorīdu elektrolīzes rūpniecība. Kompetentā iestāde nosaka ietekmēto platību katrā atsevišķā gadījumā un no 1. punktā uzskaitītajiem kvalitātes mērķiem izvēlas mērķi vai mērķus, kurus tā uzskata par atbilstīgiem, ņemot vērā ietekmētās platības paredzēto izmantojumu un ievērojot faktu, ka šīs direktīvas mērķis ir likvidēt visu piesārņojumu.

1. Lai likvidētu piesārņojumu, kas definēts Direktīvā 76/464/EEK, un ievērojot minētās direktīvas 2. pantu, ir noteikti šādi kvalitātes mērķi.

1.1. Dzīvsudraba koncentrācija par indikatoru izraudzītā zivju gaļas reprezentatīvā paraugā nedrīkst pārsniegt 0,3 mg uz kilogramu mitras gaļas.

1.2. Dzīvsudraba kopējā koncentrācija iekšējos virszemes ūdeņos, ko ietekmē emisijas, nedrīkst pārsniegt 1 μg/l; to izsaka kā gadā iegūto rezultātu aritmētisko vidējo.

1.3. Dzīvsudraba kopējā koncentrācija šķīdumā estuāra ūdeņos, ko ietekmē emisijas, nedrīkst pārsniegt 0,5 μg/l; to izsaka kā gadā iegūto rezultātu aritmētisko vidējo.

1.4. Kopējā dzīvsudraba koncentrācija šķīdumā emisiju ietekmētos teritoriālajos jūras ūdeņos un iekšējos piekrastes ūdeņos, kas nav estuāra ūdeņi, nedrīkst pārsniegt 0,3 μg/l, izsakot kā iepriekšējā gadā iegūto rezultātu aritmētisko vidējo.

1.5. Ūdeņu kvalitātei jābūt pietiekamai, lai attiecībā uz dzīvsudraba klātbūtni tie atbilstu jebkuras citas tādiem ūdeņiem piemērojamas Padomes direktīvas prasībām.

2. Dzīvsudraba koncentrācija nosēdumos vai gliemenēs nedrīkst ievērojami palielināties laikā.

3. Ja ūdeņiem platībā piemēro vairākus kvalitātes mērķus, ūdens kvalitātei jābūt pietiekamai, lai tie atbilstu katram mērķim.

4. Kvalitātes mērķu skaitliskās vērtības, kas noteiktas 1.2., 1.3. un 1.4. punktā, izņēmuma kārtā, un ja tas ir nepieciešams tehnisku iemeslu dēļ, var reizināt ar 1,5 līdz 1986. gada 30. jūnijam, ja tas iepriekš ir paziņots Komisijai.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

Mērījumu standartmetode

1. Analīzes standartmetode dzīvsudraba satura noteikšanai ūdeņos, zivju gaļā, nosēdumos un gliemenēs ir bezliesmas atomu absorbcijas spektrofotometrija pēc piemērotas parauga iepriekšējās apstrādes, kurā jo īpaši ņem vērā dzīvsudraba iepriekšēju oksidēšanos un dzīvsudraba jonu Hg (II) turpmāku reducēšanos.

Noteikšanas robežai [1] jābūt tādai, lai dzīvsudraba koncentrāciju varētu mērīt ar ticamību [2] ± 30 % un ar precizitāti [3] ± 30 % šādām koncentrācijām:

- emisijās viena desmitdaļa no maksimāli pieļaujamās dzīvsudraba koncentrācijas, kas norādīta atļaujā,

- virszemes ūdeņos viena desmitdaļa no dzīvsudraba koncentrācijas, kas norādīta kvalitātes mērķī,

- zivju gaļā un gliemenēs viena desmitdaļa no dzīvsudraba koncentrācijas, kas norādīta kvalitātes mērķī,

- nosēdumos viena desmitdaļa no dzīvsudraba koncentrācijas paraugā vai 0,05 mg/kg sausa svara — izvēlas lielāko no abiem.

2. Plūsmas mērīšana jāizdara ar ticamību ± 20 %.

[1] Šo terminu definīcijas ir dotas Padomes 1979. gada 9. oktobra Direktīvā 79/869/EEK par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens mērīšanas metodēm un paraugu ņemšanas un analīžu biežumu dalībvalstīs (OV L 271, 29.10.1979., 44. lpp.).

[2] Šo terminu definīcijas ir dotas Padomes 1979. gada 9. oktobra Direktīvā 79/869/EEK par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens mērīšanas metodēm un paraugu ņemšanas un analīžu biežumu dalībvalstīs (OV L 271, 29.10.1979., 44. lpp.).

[3] Šo terminu definīcijas ir dotas Padomes 1979. gada 9. oktobra Direktīvā 79/869/EEK par dzeramā ūdens ieguvei paredzētā virszemes ūdens mērīšanas metodēm un paraugu ņemšanas un analīžu biežumu dalībvalstīs (OV L 271, 29.10.1979., 44. lpp.).

--------------------------------------------------

IV PIELIKUMS

Kvalitātes mērķu monitoringa procedūra

1. Katrai atļaujai, kas piešķirta saskaņā ar šo direktīvu, kompetentā iestāde norāda ierobežojumus, monitoringa procedūru un termiņus attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu attiecīgajam kvalitātes mērķim vai mērķiem.

2. Saskaņā ar Direktīvas 76/464/EEK 6. panta 3. punktu dalībvalsts par katru izraudzīto un piemēroto kvalitātes mērķi ziņo Komisijai:

- emisijas vietas un izkliedēšanas līdzekļus,

- platību, kurā piemēro kvalitātes mērķi,

- paraugu ņemšanas vietu izvietojumu,

- paraugu ņemšanas biežumu,

- paraugu ņemšanas un mērīšanas metodes,

- iegūtos rezultātus.

3. Paraugiem jābūt pietiekami reprezentatīviem attiecībā uz ūdens vides kvalitāti emisiju ietekmētajā platībā, un paraugi jāņem tik bieži, lai parādītu izmaiņas ūdens vidē, jo īpaši ņemot vērā hidroloģiskā režīma dabīgās izmaiņas. Sālsūdens zivju analīzes jāizdara pietiekami reprezentatīvam skaitam paraugu un sugu.

4. Ņemot vērā II pielikuma 1.1. punktā norādīto kvalitātes mērķi, kompetentā iestāde izvēlas zivju sugas, ko pieņems par indikatoriem analīzei. Attiecībā uz sālsūdeņiem starp sugām, kuras izraudzītas no tām, kas dzīvo piekrastes ūdeņos un ko ķer uz vietas, var būt menca, merlangs, jūras zeltplekste, skumbrija, pikša un bute.

--------------------------------------------------