Komisijas Direktīva

(1978. gada 28. septembris),

ar kuru tehniskajam progresam pielāgo pielikumus, kas pievienoti Padomes Direktīvai 75/106/EEK un Padomes Direktīvai 76/211/EEK, kuras attiecas uz fasējumiem

(78/891/EEK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas Līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 71/316/EEK (1971. gada 26. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Pievienošanās aktu [2], un jo īpaši tās 17., 18. un 19. pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 75/106/EEK (1974. gada 19. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu šķidrumu pildīšanu pēc tilpuma [3],

ņemot vērā Padomes Direktīvu 76/211/EEK (1976. gada 20. janvāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu pildīšanu pēc svara vai tilpuma [4],

tā kā Direktīvas 76/211/EEK īstenošana ir parādījusi, ka jāpārskata pieļaujamās negatīvās kļūdas un produktu klasifikācija;

tā kā fasēto produktu vienkāršotai klasifikācijai vajadzētu atvieglot to sagatavošanu pārdošanai un plašākas fasētu produktu izvēles piedāvāšanu patērētājam;

tā kā dažos gadījumos marķējums uz nelieliem fasējumiem var būt mazāks nekā norādīts Direktīvā 75/106/EEK un Direktīvā 76/211/EEK, tomēr paliekot pietiekami salasāms un skaidri redzams;

tā kā mūsdienīgās metodes kontroles veikšanai statistikas nolūkā ļauj samazināt apjomu paraugu ņemšanas plāniem, kas paredzēti abās minētajās direktīvās;

tā kā šajā direktīvā noteiktie pasākumi atbilst atzinumam, ko sagatavojusi Komiteja direktīvu pielāgošanai tehnikas attīstībai, lai likvidētu tehniskos šķēršļus mērlīdzekļu tirdzniecībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 75/106/EEK I pielikuma 3.1., 4. un 5. iedaļu aizstāj ar šīs direktīvas I pielikuma atbilstošajām iedaļām.

2. pants

Direktīvas 76/211/EEK I pielikuma 2.4., 3.1. un 5. iedaļu aizstāj ar šīs direktīvas II pielikuma atbilstošajām iedaļām.

2.5. un 2.6. iedaļu svītro.

3. pants

Padomes Direktīvas 75/106/EEK II pielikumu un Padomes Direktīvas 76/211/EEK II pielikumu līdz 2.2. iedaļai (ieskaitot) aizstāj ar tekstu šīs direktīvas III pielikumā.

4. pants

1. Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, paredzot to stāšanos spēkā 1980. gada 1. janvārī.

Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka Komisijai tiek paziņoti galvenie attiecīgo dalībvalstu tiesību akti, kurus tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1978. gada 28. septembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Etienne Davignon

[1] OV L 202, 6.9.1971., 1. lpp.

[2] OV L 73, 27.3.1972., 14. lpp.

[3] OV L 42, 15.2.1975., 1. lpp.

[4] OV L 46, 21.2.1976., 1. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

PADOMES DIREKTĪVAS 75/106/EEK I PIELIKUMA GROZĪJUMI

3.1. satura nominālais tilpums, kas izteikts litros, centilitros vai mililitros un marķēts, izmantojot ciparus, kuru augstums ir vismaz 6 mm, ja satura nominālais tilpums pārsniedz 100 cl, vismaz 4 mm, ja satura nominālais tilpums ir no 100 cl līdz 20 cl (neieskaitot), vismaz 3 mm, ja satura nominālais tilpums ir no 20 cl līdz 5 cl (neieskaitot), vismaz 2 mm, ja satura nominālais tilpums nepārsniedz 5 cl, aiz tā saskaņā ar Padomes Direktīvu 71/345/EEK, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar direktīvu 76/770/EEK, norādot izmantotās mērvienības simbolu vai – attiecīgos gadījumos - vienības nosaukumu;

kamēr nav beidzies pārejas periods, kurā Kopienā atļauts lietot angļu mērvienību sistēmu, kas dota Padomes Direktīvas 71/354/EEK II pielikumā, norādei par satura nominālo tilpumu, kas izteikta SI mērvienību sistēmā atbilstoši šīs iedaļas iepriekšējai daļai, drīkst pievienot attiecīgo vērtību angļu (AK) mērvienību sistēmā, ko aprēķina, pamatojoties uz šādiem pārvēršanas koeficientiem:

viens mililitrs = 0,0352 šķidruma unces

viens litrs = 1,760 pintes vai 0,7220 galoni

Dalībvalstis, ja uzskata par nepieciešamu, var prasīt, lai šī otrā norāde ir produktiem, kas tiek laisti tirgū attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Norādēm angļu (AK) mērvienību sistēmā burtu un ciparu izmēri nedrīkst būt lielāki par atbilstošajām norādēm SI mērvienību sistēmā.

4. FASĒTĀJA VAI IMPORTĒTĀJA ATBILDĪBA

Fasētājs vai importētājs ir atbildīgs par to, lai fasējumi atbilstu šīs direktīvas prasībām.

Par šķidruma daudzuma, kas ir fasējumā un ko sauc par "satura faktisko tilpumu", mērīšanu vai pārbaudi atbild fasētājs vai importētājs. Mērījumus vai pārbaudes veic, izmantojot likumīgi atzītu mērīšanas līdzekli, kas ir piemērots vajadzīgo darbību veikšanai.

Pārbaudi var veikt, ņemot paraugus.

Ja satura faktiskais tilpums netiek mērīts, tad fasētāja veiktā pārbaude jāorganizē tā, lai atbilstoši šīs direktīvas prasībām būtu nodrošināts attiecīgais satura nominālais tilpums.

Lai izpildītu šo nosacījumu, fasētājam jāveic ražošanas pārbaudes saskaņā ar procedūrām, ko atzinušas dalībvalsts kompetentās iestādes, un jānodod šīm iestādēm dokumenti, kas atspoguļo šādu pārbaužu rezultātus, lai apstiprinātu to, ka šīs pārbaudes, kā arī korekcijas un pielāgojumi, kas izrādījušies nepieciešami, ir izdarīti pareizi un precīzi.

Ja preces ir ievestas no valstīm, kas nav dalībvalstis, importētājs drīkst, neveicot mērījumus un pārbaudes, sniegt pierādījumus tam, ka viņam ir vajadzīgās garantijas, lai uzņemtos atbildību.

Viena no vairākām metodēm, kā nodrošināt mērījumu un pārbaužu prasības ievērošanu, ir, pildot fasējumus, izmantot mērtrauku, kura tips noteikts atbilstošā direktīvā un kurš tiek piepildīts apstākļos, kas paredzēti minētajā direktīvā un direktīvā par mērtrauku pudelēm.

5. PĀRBAUDES, KAS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM JĀVEIC FASĒTĀJA, IMPORTĒTĀJA VAI TĀ AĢENTA UZŅĒMUMĀ, KURI ATRODAS KOPIENĀ

Pārbaudes, lai pārliecinātos, ka fasējumi atbilst šīs direktīvas prasībām, veic dalībvalstu kompetentās varas iestādes, ņemot paraugus fasētāja uzņēmumā vai, ja tas nav praktiski īstenojams, importētāja vai viņa aģenta uzņēmumā, kuri atrodas Kopienā.

Šīs pārbaudes statistikas nolūkā, ņemot paraugus, veic saskaņā ar metodēm, kas pieņemtas kvalitātes noteikšanas pārbaudē. To efektivitātei jābūt līdzvērtīgai II pielikumā noteiktajai atsauces metodei.

Tādējādi attiecībā uz minimālā satura kritēriju dalībvalsts izmantot paraugu ņemšanas plānu uzskata par līdzvērtīgu II pielikumā ieteiktajam, ja pirmā plāna operatīvās raksturlīknes abscisa, kas atbilst ordinātas vērtībai 0,710 (partijas pieņemšanas varbūtība = 0,710), par mazāk kā 15 % atšķiras no operatīvās raksturlīknes atbilstošā punkta abscisas II pielikumā ieteiktajā paraugu ņemšanas plānā.

Attiecībā uz vidējā lieluma kritēriju, kas aprēķināts ar standartnovirzes metodi, dalībvalstī izmantot paraugu ņemšanas plānu uzskata par līdzvērtīgu II pielikumā ieteiktajam, ja divu plānu operatīvajām raksturlīknēm, kurām abscisu ass ir

V

− m

, [1] abscisa, kas atbilst pirmā plāna līknes ordinātas vērtībai 0,10 (partijas pieņemšanas varbūtība = 0,10), par mazāk kā 0,05 atšķiras no līknes atbilstošā punkta abscisas II pielikumā ieteiktajā paraugu ņemšanas plānā.

[1] m = faktiskais partijas vidējais lielums.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

PADOMES DIREKTĪVAS 76/211/EEK I PIELIKUMA GROZĪJUMI

2.4. Fasējuma satura pieļaujamo negatīvo kļūdu nosaka atbilstoši šai tabulai:

Nominālais daudzums Qn, gramos vai mililitros | Pieļaujamā negatīvā kļūda |

kā a % no Qn | g vai ml |

5 līdz 50 | 9 | — |

no 50 līdz 100 | — | 4,5 |

no 100 līdz 200 | 4,5 | — |

no 200 līdz 300 | — | 3 |

no 300 līdz 500 | 3 | — |

no 500 līdz 1000 | — | 1,5 |

no 1000 līdz 5000 | 1,5 | — |

Izmantojot tabulu un tajā procentos norādītās pieļaujamās negatīvās kļūdas vērtības pārrēķinot svara vai tilpuma vienībās, tās noapaļo līdz tuvākajai grama vai mililitra desmitdaļai.

3.1. Nominālais daudzums (nominālais svars vai nominālais tilpums), kas izteikts kilogramos, gramos, litros, centilitros vai mililitros un marķēts, izmantojot ciparus, kuru augstums ir vismaz 6 mm, ja nominālais daudzums pārsniedz 1000 g vai 100 cl, vismaz 4 mm, ja nominālais daudzums ir no 1000 g vai 100 cl (ieskaitot) līdz 200 g vai 20 cl (neieskaitot), vismaz 3 mm, ja tas ir no 200 g vai 20 cl līdz 50 g vai 5 cl (neieskaitot), vismaz 2 mm, ja tas nepārsniedz 50 g vai 5 cl, aiz tā saskaņā ar Padomes Direktīvu 71/345/EEK, kurā pēdējie grozījumi izdarīti ar direktīvu 76/770/EEK, norādot izmantotās mērvienības simbolu vai – attiecīgos gadījumos - vienības nosaukumu.

Norādēm angļu (AK) mērvienību sistēmā burtu un ciparu izmēri nedrīkst būt lielāki par atbilstošajām norādēm SI mērvienību sistēmā.

5. PĀRBAUDES, KAS KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM JĀVEIC FASĒTĀJA, IMPORTĒTĀJA VAI TĀ AĢENTA UZŅĒMUMĀ, KURI ATRODAS KOPIENĀ

Pārbaudes, lai pārliecinātos, ka fasējumi atbilst šīs direktīvas prasībām, veic dalībvalstu kompetentās varas iestādes, ņemot paraugus fasētāja uzņēmumā vai, ja tas nav praktiski īstenojams, importētāja vai viņa aģenta uzņēmumā, kuri atrodas Kopienā.

Šīs pārbaudes statistikas nolūkā, ņemot paraugus, veic saskaņā ar metodēm, kas pieņemtas kvalitātes noteikšanas pārbaudē. To efektivitātei jābūt līdzvērtīgai II pielikumā noteiktajai atsauces metodei.

Tādējādi attiecībā uz minimālā satura kritēriju dalībvalsts izmantot paraugu ņemšanas plānu uzskata par līdzvērtīgu II pielikumā ieteiktajam, ja pirmā plāna operatīvās raksturlīknes abscisa, kas atbilst ordinātas vērtībai 0,710 (partijas pieņemšanas varbūtība = 0,710), par mazāk kā 15 % atšķiras no operatīvās raksturlīknes atbilstošā punkta abscisas II pielikumā ieteiktajā paraugu ņemšanas plānā.

Attiecībā uz vidējā lieluma kritēriju, kas aprēķināts ar standartnovirzes metodi, dalībvalstī izmantot paraugu ņemšanas plānu uzskata par līdzvērtīgu II pielikumā ieteiktajam, ja divu plānu operatīvajām raksturlīknēm, kurām abscisu ass ir

Q

− m

, [1] abscisa, kas atbilst pirmā plāna līknes ordinātas vērtībai 0,10 (partijas pieņemšanas varbūtība = 0,10), par mazāk kā 0,05 atšķiras no līknes atbilstošā punkta abscisas II pielikumā ieteiktajā paraugu ņemšanas plānā.

[1] m = faktiskais partijas vidējais lielums.

--------------------------------------------------

III PIELIKUMS

DIREKTĪVAS 75/106/EEK II PIELIKUMA UN DIREKTĪVAS 76/211/EEK II PIELIKUMA GROZĪJUMI

II PIELIKUMS

Šis pielikums nosaka atsauces metodes procedūras, veicot fasējumu partiju pārbaudi statistikas nolūkā, lai ievērotu šīs direktīvas 3. panta un I pielikuma 5. iedaļas prasības.

1. PRASĪBAS FASĒJUMU FAKTISKĀ SATURA MĒRĪŠANAI

Fasējumu faktisko saturu var izmērīt tieši, izmantojot svara vai tilpuma mērīšanas līdzekļus, vai, ja runa ir par šķidrumiem, netieši, nosverot fasēto produktu un izmērot tā blīvumu.

Neatkarīgi no izmantotās metodes kļūda, kas ļauta, mērot fasējuma faktisko saturu, nedrīkst pārsniegt vienu piektdaļu no pieļaujamās negatīvās kļūdas, kas noteikta fasējuma nominālajam saturam.

Procedūru, kā mērīt fasējuma faktisko saturu, katra dalībvalsts var noteikt savos normatīvajos aktos.

2. PRASĪBAS FASĒJUMU PARTIJU PĀRBAUDĒM

Fasējumu pārbaudes veic, ņemot paraugus, un tām ir divas daļas:

- faktiskā satura pārbaude katram fasējumam paraugā,

- pārbaude, kas nosaka fasējumu faktiskā satura vidējo vērtību paraugā.

Fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja abu šo pārbaužu rezultāti atbilst pieņemšanas kritērijiem.

Katrā pārbaudē ir divi paraugu ņemšanas plāni:

- viens nesabojājošajai testēšanai, t.i., testēšanai, kuru veicot, neatver iepakojumu,

- otrs sabojājošajai testēšanai, t.i., testēšanai, kuru veicot, iepakojums tiek atvērts vai iznīcināts.

Ekonomisku un praktisku apsvērumu dēļ pēdējo minēto testēšanu ierobežo līdz absolūti nepieciešamajam minimumam; tā nav tik efektīva kā nesabojājošā testēšana.

Tādēļ sabojājošo testēšanu veic vienīgi tad, ja nesabojājošā testēšana nav praktiski īstenojama. Parasti to neizmanto partijām, kas ir mazākas par 100 vienībām.

2.1. Fasējumu partijas

2.1.1. Pārbaudāmajā partijā ir visi fasējumi, kam ir vienāds nominālais saturs, veids, kas ir viena un tā paša ražošanas procesa iznākums un kas safasēti vienā un tajā pašā vietā.

2.1.2. Pārbaudot fasējumus fasēšanas līnijas galā, to skaitam katrā partijā jābūt vienādam ar fasēšanas līnijas maksimālo izlaidi stundā, neierobežojot partijas apjomu.

Pārējos gadījumos partijas apjomu ierobežo līdz 10000 vienībām.

2.1.3. Ja partija ir mazāka par 100 fasējumiem, nesabojājošo testēšanu, ja tāda veicama, veic 100 % apjomā.

2.1.4. Pirms tiek veiktas 2.2. un 2.3. iedaļā minētās testēšanas, no partijas gadījuma secībā atlasa pietiekamu fasējumu skaitu, lai varētu veikt pārbaudi, kam nepieciešams lielāks paraugu skaits.

Otrai pārbaudei paraugus atlasa gadījuma secībā no pirmā parauga un marķē.

Šo marķēšanu veic pirms mērījumu uzsākšanas.

2.2. Fasējuma faktiskā satura pārbaude

Minimālo pieņemamo saturu aprēķina, no fasējuma nominālā satura atņemot to pieļaujamo negatīvo kļūdu, kas noteikta atbilstošajam nominālajam saturam.

Partijas fasējumi, kuru faktiskais saturs ir mazāks par minimālo pieņemamo saturu, uzskata par defektīvām.

2.2.1. Nesabojājošā testēšana

Nesabojājošo testēšanu veic saskaņā ar dubultās paraugu ņemšanas plānu, kas dots zemāk tabulā:

Pirmajā reizē pārbaudīto fasējumu skaitam jābūt vienādam ar vienību skaitu pirmajā paraugā, kā norādīts plānā:

- ja defektīvo vienību skaits, kas atrastas pirmajā paraugā, ir mazāks vai vienāds ar pirmo pieņemšanas kritēriju, partiju uzskata par pieņemamu šīs pārbaudes izpratnē,

- ja defektīvo vienību skaits, kas atrastas pirmajā paraugā, ir lielāks vai vienāds ar pirmo noraidīšanas kritēriju, partiju noraida,

- ja defektīvo vienību skaits, kas atrastas pirmajā paraugā, ir starp pirmo pieņemšanas kritēriju un pirmo noraidīšanas kritēriju, jāpārbauda otrs paraugs, kura vienību skaits ir norādīts plānā.

Pirmajā un otrajā paraugā atrastās defektīvās vienības saskaita:

- ja defektīvo vienību kopējais skaits ir mazāks vai vienāds ar otro pieņemšanas kritēriju, partiju uzskata par pieņemamu šīs pārbaudes izpratnē,

- ja defektīvo vienību kopējais skaits ir lielāks vai vienāds ar otro noraidīšanas kritēriju, partiju noraida.

Vienību skaits partijā | Paraugi | Defektīvo vienību skaits |

Kārtība | Skaits | Kopējais skaits | Pieņem-šanas kritērijs | Noraidī-šanas kritērijs |

100 līdz 500 | 1. | 30 | 30 | 1 | 3 |

| 2. | 30 | 60 | 4 | 5 |

501 līdz 3200 | 1. | 50 | 50 | 2 | 5 |

| 2. | 50 | 100 | 6 | 7 |

3201 un vairāk | 1. | 80 | 80 | 3 | 7 |

| 2. | 80 | 160 | 8 | 9 |

2.2.2. Sabojājošā testēšana

Sabojājošo testēšanu veic saskaņā ar turpmāk doto vienkāršās paraugu ņemšanas plānu, un to izmanto vienīgi partijām, kurās ir 100 vai vairāk vienības.

Pārbaudāmo fasējumu skaits ir 20.

- Ja paraugā atrasto defektīvo vienību skaits ir mazāks vai vienāds ar pieņemšanas kritēriju, fasējumu partiju uzskata par pieņemamu.

- Ja paraugā atrasto defektīvo vienību skaits ir lielāks vai vienāds ar noraidīšanas kritēriju, fasējumu partiju noraida.

Vienību skaits partijā | Vienību skaits paraugā | Defektīvo vienību skaits |

Pieņemšanas kritērijs | Noraidīšanas kritērijs |

Neatkarīgi no skaita (≥ 100) | 20 | 1 | 2 |

--------------------------------------------------