Komisijas Direktīva

(1978. gada 19. maijs),

ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/114/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātajām izgatavotāja plāksnēm un marķējumu, kā arī to novietojumu un piestiprināšanas metodi

(78/507/EEK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Pievienošanās aktu, un īpaši tās 11., 12. un 13. pantu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 76/114/EEK (1975. gada 18. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātajām izgatavotāja plāksnēm un marķējumu, kā arī to novietojumu un piestiprināšanas metodi [2],

tā kā Starptautiskā standartizācijas organizācija (ISO) tagad ir pieņēmusi divus starptautiskos standartus attiecībā uz pasaules klasifikācijas sistēmu, kas ļauj identificēt transportlīdzekļa ražotāju [3] un arī transportlīdzekli [4]; tā kā tādēļ ir ieteicams iekļaut šo ražotāja identifikācijas sistēmu Direktīvā 76/114/EEK un tai pašā laikā saskaņot minētās direktīvas prasības ar ISO Standartu attiecībā uz transportlīdzekļa identifikāciju;

tā kā šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kas atbild par to, kā tehnikas attīstībai pielāgot direktīvas par tehnisko šķēršļu atcelšanu mehānisko transportlīdzekļu tirdzniecības nozarē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 76/114/EEK pielikumu groza tā, kā paredzēts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

1. Neviena dalībvalsts no 1978. gada 1. oktobra obligātās izgatavotāja plāksnes un marķējuma, kā arī to novietojuma un piestiprināšanas metodes dēļ nedrīkst:

- atteikties piešķirt EEK tipa apstiprinājumu, izdot Padomes Direktīvas 70/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā minēto dokumentu vai piešķirt valsts tipa apstiprinājumu kāda tipa transportlīdzeklim, vai

- aizliegt sākt transportlīdzekļu ekspluatāciju,

ja obligātās izgatavotāja plāksnes un marķējums, kā arī to novietojums un piestiprināšanas metode pie transportlīdzekļa atbilst noteikumiem Direktīvā 76/114/EEK, kas grozīta ar šo direktīvu.

2. No 1981. gada 1. oktobra dalībvalstis:

- vairs nedrīkst neizdot Direktīvas 74/156/EEK 10. panta 1. punkta pēdējā ievilkumā minēto dokumentu par tāda tipa transportlīdzekli, kam obligātās izgatavotāja plāksnes un marķējums, kā arī to novietojums un piestiprināšanas metode pie transportlīdzekļa neatbilst noteikumiem Direktīvā 76/114/EEK, kura grozīta ar šo direktīvu,

- var atteikties piešķirt valsts tipa apstiprinājumu kāda tipa transportlīdzeklim, kam obligātās izgatavotāja plāksnes un marķējums, kā arī to novietojums un piestiprināšanas metode pie transportlīdzekļa neatbilst noteikumiem Direktīvā 76/114/EEK, kura grozīta ar šo direktīvu.

3. No 1981. gada 1. oktobra dalībvalstis var aizliegt sākt tādu transportlīdzekļu ekspluatāciju, kam obligātās izgatavotāja plāksnes un marķējums, kā arī to novietojums un piestiprināšanas metode pie transportlīdzekļa neatbilst noteikumiem Direktīvā 76/114/EEK, kura grozīta ar šo direktīvu.

3. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā 1978. gada 1. oktobrī, un par tiem tās tūlīt informē Komisiju.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1978. gada 19. maijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Etienne Davignon

[1] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[2] OV L 24, 30.1.1976., 1. lpp.

[3] International Standard ISO 3780, 1.2.1976.

[4] International Standard ISO 3779, 15.6.1977.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

Grozījumi Padomes 1975. gada 18. decembra Direktīvas 76/114/EEK pielikumā

Pielikuma 2.1.2. punkta piektajārindā Frāzi "DK Dānijai" aizstāj ar "18 Dānijai,".

Pielikuma 1. piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

"1 Ja transportlīdzeklim nav veikta EEK tipa apstiprināšana un tāpēc nav EEK tipa apstiprinājuma numura, tad dalībvalsts var pieprasīt, lai norāda valsts tipa apstiprinājuma numuru. Ja ir jānorāda valsts tipa apstiprinājuma numurs, tad izgatavotājs to var norādīt uz atsevišķas plāksnītes vai uz tās pašas izgatavotāja plāksnes."

Pielikuma 2.1.4., 2.1.5., 2.1.6., 2.1.7. un 2.1.8. punktā:"svars" aizstāj ar "masa".

Pielikuma 3.1. punktu groza šādi:

3.1. Minētajam numuram jābūt norādītam uz izgatavotāja plāksnes, kā arī uz šasijas, rāmja vai citas līdzīgas konstrukcijas.

3.1.1. Tam jāsastāv no trim iedaļām.

3.1.1.1. Pirmā iedaļa sastāv no koda, kas piešķirts transportlīdzekļa izgatavotājam un kas ļauj identificēt šo personu. Kodu veido trīs zīmes (burti vai cipari), ko piešķīrušas kompetentās iestādes valstī, kur izgatavotājam ir galvenā uzņēmējdarbības vieta, vienojoties ar starptautisko aģentūru, kura rīkojas ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) atļauju. Pirmā zīme norāda ģeogrāfisko apgabalu, otrā — valsti ģeogrāfiskajā apgabalā un trešā — konkrētu izgatavotāju.

Ja izgatavotājs gadā saražo mazāk nekā 500 transportlīdzekļu, tad trešā zīme vienmēr ir 9. Lai identificētu šo izgatavotāju, iepriekšminētā kompetentā iestāde piešķir arī trešās iedaļas trešo, ceturto un piekto zīmi.

3.1.1.2. Otrā iedaļa sastāv no sešām zīmēm (burti vai cipari), kas vispārīgi raksturo transportlīdzekļa pazīmes. Ja ražotājs neizmanto vienu zīmi vai vairākas no tām, tad neizmantotās vietas aizpilda ar alfabētiskām vai skaitliskām zīmēm, kuras izvēlas izgatavotājs.

3.1.1.3. Trešajai iedaļai, kas sastāv no astoņām zīmēm, no kurām pēdējiem četriem jābūt skaitļiem, kopā ar divām pārējām iedaļām jāļauj skaidri identificēt atsevišķu transportlīdzekli. Katrā neizmantotā vietā jāieraksta nulle, lai iegūtu vajadzīgo kopējo zīmju skaitu.

3.1.2. Ja vien iespējams, minētajam numuram jābūt rakstītam vienā rindā.

Izņēmuma gadījumā un tehnisku iemeslu dēļ tas var aizņemt arī divas rindas. Tomēr nevienu iedaļu nedrīkst sadalīt starp divām rindām. Katras rindas sākums un beigas jāmarķē ar simbolu, kas nedrīkst būt ne arābu cipars, ne arī lielais latīņu burts, un to nedrīkst sajaukt ar kādu citu šādu zīmi. Šo prasību var neievērot, ja skaitlis uz izgatavotāja plāksnes ir attēlots vienā rindā. Atļauts attēlot arī simbolu starp trim iedaļām vienā rindā (3.1.1. punkts).

Starp zīmēm nedrīkst būt atstarpju.

--------------------------------------------------