Padomes Direktīva

(1975. gada 8. decembris)

par peldvietu ūdens kvalitāti

(76/160/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 100. un 235. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

tā kā, lai aizsargātu vidi un sabiedrības veselību, nepieciešams samazināt peldvietu ūdens piesārņojumu un aizsargāt šo ūdeni no tālākas pasliktināšanās;

tā kā peldvietu ūdens uzraudzība nepieciešama, lai kopējā tirgus darbības ietvaros sasniegtu Kopienas mērķus attiecībā uz dzīves apstākļu uzlabošanu, saimnieciskās darbības harmonisku attīstību Kopienā un nepārtrauktu un līdzsvarotu attīstību;

tā kā šajā nozarē dalībvalstīs pastāv normatīvie un administratīvie akti, kas tieši ietekmē kopējā tirgus darbību; tā kā Līgumā tomēr nav paredzētas visas tam nepieciešamās pilnvaras;

tā kā Eiropas Kopienu rīcības programma vides aizsardzībā [3] paredz, ka kvalitātes mērķus izstrādā kopīgi, nosakot vairākas videi izvirzāmās prasības, tai skaitā ūdens parametru definīciju, arī attiecībā uz peldvietu ūdeni;

tā kā, lai sasniegtu šos kvalitātes mērķus, dalībvalstīm jānosaka robežlielumi, kas atbilst noteiktiem parametriem; tā kā peldvietu ūdenim jāatbilst šiem raksturlielumiem 10 gadu laikā pēc šis direktīvas paziņošanas;

tā kā jāparedz, ka peldvietu ūdens noteiktos apstākļos tiek uzskatīts par atbilstošu attiecīgiem parametriem pat tad, ja noteikts procents no paraugiem, kas ņemti peldēšanās sezonas laikā, neatbilst pielikumā noteiktajiem ierobežojumiem;

tā kā, lai sasniegtu noteiktu elastīguma pakāpi šīs direktīvas piemērošanā, dalībvalstīm jābūt tiesīgām paredzēt izņēmumus; tā kā šādi izņēmumi tomēr nevar ignorētprasības, kas ir būtiskas sabied rības veselības aizsardzībai;

tā kā tehnikas attīstība prasa strauju pielikumā noteikto tehnisko prasību pielāgošanu; tā kā, lai sekmētu šim mērķim nepieciešamo pasākumu ieviešanu, būtu jāparedz procedūra, izveidojot ciešu sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju Komitejā pielāgošanai tehnikas attīstībai;

tā kā palielinās sabiedrības interese par vides aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu; tā kā šī iemesla dēļ sabiedrībai būtu jāsaņem objektīva informācija par peldvietu ūdens kvalitāti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Šī direktīva attiecas uz peldvietu ūdens kvalitāti, izņemot ūdeni, kas paredzēts terapeitiskiem nolūkiem un peldbaseinos lietoto ūdeni.

2. Šajā direktīvā:

a) "peldvietu ūdens" nozīmē visu tekošo vai stāvošo saldūdeni vai tā daļas un jūras ūdeni, kurā:

- peldēšanos skaidri atļāvušas katras dalībvalsts kompetentās iestādes vai

- peldēšanās nav aizliegta un parasti to dara liels skaits peldētāju;

b) "peldvieta" nozīmē vietu, kur atrodas peldvietas ūdens;

c) "peldēšanās sezona" nozīmē laika posmu, kurā paredzams liels skaits peldētāju, ņemot vērā vietējos paradumus un vietējos noteikumus, kas var pastāvēt attiecībā uz peldēšanos un laika apstākļiem.

2. pants

Fizikālie, ķīmiskie un mikrobioloģiskie parametri, kas attiecas uz peldvietu ūdeni, norādīti pielikumā, kas veido neatņemamu šīs direktīvas daļu.

3. pants

1. Dalībvalstis visām peldvietām vai katrai atsevišķai peldvietai nosaka pielikumā doto parametru lielumus, kas attiecas uz peldvietu ūdeni.

Ja ir parametri, kuriem lielumi nav norādīti pielikumā, dalībvalstis, ievērojot pirmo daļu var nolemt nenoteikt raksturlielumus, kamēr šādi skaitļi nav noteikti.

2. Saskaņā ar 1. punktu noteiktie raksturlielumi nevar būt mazāk stingri kā tie, kas norādīti pielikuma I ailē.

3. Ja raksturlielumi norādīti pielikuma G ailē, neatkarīgi no tā, vai ir atbilstošs raksturlielums pielikuma I ailē, dalībvalstis saskaņā ar 7. pantu cenšas uzskatīt tās par vadlīnijām.

4. pants

1. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 10 gadu laikā kopš šīs direktīvas paziņošanas peldvietu ūdens kvalitāte atbilst saskaņā ar 3. pantu noteiktajām robežvērtībām.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka īpaši peldēšanai aprīkotās peldvietās, ko dalībvalstu kompetentās iestādes izveido pēc šīs direktīvas paziņošanas, pielikumā noteiktie "I raksturlielumi" tiek ievēroti no brīža, kad pirmo reizi atļauta peldēšanās. Tomēr peldvietās, kas izveidotas divu gadu laikā pēc šīs direktīvas paziņošanas, šīs vērtības nav jāievēro līdz šī laikposma beigām.

3. Atsevišķos gadījumos dalībvalstis var atļaut izņēmumus attiecībā uz 1. punktā noteikto 10 gadu termiņu. Šādu izņēmumu pamatojums, balstoties uz ūdens pārraudzības plāniem attiecīgajā teritorijā, jādara zināms Komisijai cik ātri iespējams un ne vēlāk kā sešu gadu laikā pēc šīs direktīvas paziņošanas. Komisija detalizēti pārbauda šos pamatojumus un nepieciešamības gadījumā sniedz par tiem attiecīgus priekšlikumus Padomei.

4. Attiecībā uz jūras ūdeni robežu tuvumā un robežas šķērsojošu ūdeni, kas ietekmē peldvietu ūdens kvalitāti citā dalībvalstī, rezultātus kopējiem peldvietu kvalitātes mērķiem nosaka attiecīgās pie krastes dalībvalstis savstarpēji sadarbojoties.

Komisija var piedalīties šajās apspriedēs.

5. pants

1. Šīs direktīvas 4. pantā peldvietu ūdeni uzskata par atbilstošu attiecīgajiem parametriem:

ja ūdens paraugi, kas ņemti vienā paraugu ņemšanas vietā un ar pielikumā noteiktajiem intervāliem, parāda, ka tas atbilst attiecīgā ūdens kvalitātes parametru lielumiem:

- ja 95 % paraugu atbilst pielikuma I ailē noteiktajiem parametriem,

- 90 % paraugu visos citos gadījumos, izņemot "kopējo koliformu daudzumu" un "fekālo koliformu" parametrus, ja procentu apmērs var būt 80 %,

un, ja 5, 10 vai 20 % paraugu, kas neatbilst,

- ūdens nenovirzās no attiecīgajiem parametru lielumiem vairāk par 50 %, izņemot mikrobioloģiskos parametrus, pH un izšķīdušo skābekli,

- nākamie ūdens paraugi, kas ņemti statistiski atbilstīgos intervālos, nenovirzās no attiecīgajiem parametru lielumiem.

2. Novirzes no 3. pantā minētajiem raksturlielumiem neņem vērā, aprēķinot 1. punktā minētos procentus, ja tās radušās plūdu, citu dabas katastrofu vai neparastu laika apstākļu rezultātā.

6. pants

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes veic paraugu ņemšanu, kam minimālie intervāli noteikti pielikumā.

2. Paraugus ņem vietās, kur vidējais peldētāju blīvums ikdienā ir vislielākais. Paraugus vēlams ņemt 30 cm zem ūdens virsmas, izņemot minerāleļļas paraugus, ko ņem no virsmas. Paraugu ņemšanu sāk divas nedēļas pirms peldēšanās sezonas sākuma.

3. Vietējo apstākļu izpēti pret straumi tekoša saldūdens gadījumā un apkārtējo apstākļu izpēti stāvoša saldūdens un jūras ūdens gadījumā veic precīzi un periodiski atkārto, lai iegūtu ģeogrāfisko un topogrāfisko informāciju un noteiktu visas piesārņojuma un potenciāli piesārņojošas izplūdes apmēru un raksturu, un to sekas atbilstoši attālumam no peldvietas.

4. Ja kompetentās iestādes pārbaude vai paraugu ņemšana atklāj tādu vielu izplūdi vai iespējamu izplūdi, kas varētu pazemināt peldvietas ūdens kvalitāti, jāveic papildus paraugu ņemšana. Šāda papildus paraugu ņemšana jāveic arī tad, ja ir cits pamats aizdomām par ūdens kvalitātes pasliktināšanos.

5. Attiecīgo parametru analīžu references metodes izklāstītas pielikumā. Laboratorijām, kas izmanto citas metodes, jānodrošina, ka iegūtie rezultāti ir līdzvērtīgi vai salīdzināmi ar pielikumā noteiktajiem.

7. pants

1. To pasākumu īstenošana, kas veikti, ievērojot šo direktīvu, nekādā gadījumā nedrīkst tieši vai netieši novest pie peldvietu ūdens esošās kvalitātes pasliktināšanās.

2. Dalībvalstis jebkurā laikā var peldvietu ūdenim noteikt stingrākus raksturlielumus par šajā direktīvā noteiktajiem.

8. pants

No šīs direktīvas var atkāpties:

a) atsevišķu parametru gadījumā, kas pielikumā apzīmēti ar (0), izņēmuma laika apstākļu vai ģeogrāfisko apstākļu dēļ;

b) ja peldvietu ūdenī notiek dabiska bagātināšanās ar atsevišķām vielām, radot novirzi no pielikumā noteiktajiem raksturlielumiem.

Dabiskā bagātināšanās nozīmē procesu, kad bez cilvēka iejaukšanās attiecīgā ūdenstilpne no augsnes saņem atsevišķas tajā esošas vielas.

Nekādā gadījumā šajā pantā paredzētie izņēmumi nedrīkst ignorēt prasības, kas būtiskas sabiedrības veselības aizsardzībai.

Ja dalībvalsts atkāpjas no šīs direktīvas noteikumiem, tā tūlīt to dara zināmu Komisijai, norādot iemeslus un paredzamo periodu.

9. pants

Grozījumi, kas nepieciešami šīs direktīvas pielāgošanai tehnikas attīstībai, attiecas uz:

- analīžu metodēm,

- pielikumā noteiktajiem G un I parametru lielumiem.

Tos pieņem saskaņā ar 11. pantā noteikto procedūru.

10. pants

1. Ar šo tiek izveidota Komiteja pielāgošanai tehnikas attīstībai (turpmāk "komiteja"). Tā sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem, un tās priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis.

2. Komiteja izstrādā savu reglamentu.

11. pants

1. Ja jāievēro šajā pantā noteiktā procedūra, priekšsēdētājs, vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma, nodod jautājumus izskatīšanai komitejā.

2. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai pieņemamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par šo projektu termiņā, ko nosaka priekšsēdētājs, atkarībā no jautājuma steidzamības. Atzinumu pieņem ar 41 balss vairākumu, un dalībvalstu balsis vērtē tā, kā paredzēts Līguma 148. panta 2. punktā. Priekšsēdētājs nebalso.

3. a) Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie ir saskaņā ar komitejas atzinumu;

b) ja paredzētie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu vai, ja atzinums nav pieņemts, Komisija bez kavēšanās ierosina Padomei attiecīgos pasākumus. Padome lemj ar kvalificētu balsu vairākumu;

c) ja Padome trīs mēnešu laikā pēc priekšlikuma iesniegšanas nav pieņēmusi lēmumu, ierosinātos pasākumus pieņem Komisija.

12. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības divu gadu laikā pēc tās paziņošanas. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis Komisijai dara zināmus galvenos savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

13. pants

Dalībvalstis četrus gadus pēc šīs direktīvas paziņošanas un pēc tam ar regulāriem intervāliem Komisijai iesniedz vispusīgu ziņojumu par savu peldvietu ūdeni un tā būtiskākajām īpašībām.

Pēc attiecīgās dalībvalsts iepriekšējas piekrišanas saņemšanas Komisija var publicēt iegūto informāciju.

14. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1975. gada 8. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. Pedini

[1] OV 128, 9.6.1975., 13. lpp.

[2] OV 286, 15.12.1975., 5. lpp.

[3] OV C 112, 20.12.1973., 3. lpp.

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

PELDVIETU ŪDENS KVALITĀTES PRASĪBAS

G = orientējošs

I = obligāts

| Parametri | G | I | Minimālais paraugu ņemšanas biežums | Analīžu un pārbaudes metode |

| |

Mikrobioloģiskie:

1 | Kopējais koliformu daudzums | /100 ml | 500 | 10000 | Reizi divās nedēļās | Fermentācija vairākās mēģenēs. Pozitīvo baktēriju kultūru uzsējums mēģenē ar apstiprināšanas vidi. Skaitīšana saskaņā ar MPN (visiespējamāko skaitli) vai membrānu filtrēšana un kultivēšana attiecīgā vidē, piemēram, Tergitol laktozes agara, Endo agara, 0,4 % Teepol buljona, aizdomīgo koloniju uzsējums un identifikācija. un 2. gadījumā inkubācijas temperatūru variē atkarībā no tā, vai tiek pētīts kopējais koliformu daudzums vai fekālās koliformas. |

2 | Fekālās koliformas | /100ml | 100 | 2000 | Reizi divās nedēļās |

3 | Fekālie streptokoki | /100 ml | 100 | — | | Litskija metode. Skaita saskaņā ar MPN (visiespējamāko skaitli) vai filtrēšanu uz membrānas. Kultivēšana atbilstošā vidē. |

4 | Salmonella | /1 litrs | — | 0 | | Koncentrācija ar membrānas filtrēšanu. Potēšana standarta vidē. Bagātināšana — uzsējums uz izolējoša agara — identifikācija. |

5 | Zarnu vīrusi | PFU/10 litri | — | 0 | | Koncentrācija ar filtrēšanu, flokulācija vai separēšana un apstiprināšana. |

Fizikālķīmiskie:

6 | pH | | – | 6 līdz 9 | | ektrometrija ar kalibrēšanu uz pH 7 un 9. |

7 | Krāsa | | — | Nav neparastu izmaiņu krāsā | Reizi divās nedēļās | Vizuāla pārbaude vai fotometrija ar standartiem uz Pt. Co skalas. |

| | | – | – | | |

8 | Minerāleļļas | mg/litrā | — | Nav plēves uz ūdens virsmas un nav smakas | Reizi divās nedēļās | Vizuāla un ožas pārbaude vai ekstrakcija, izmantojot atbilstošu apjomu, un sauso nogulšņu svēršana. |

| | | =< 0,3 | — | | |

9 | Virsmas-aktīvas vielas, kas reaģē ar metilēnzilo | mg/litrā (laurila sulfāts) | — | Nav noturīgu putu | Reizi divās nedēļās | Vizuāla pārbaude vai absorbcijas spektrofotometrija ar metilēnzilo. |

| | | =< 0,3 | — | | |

10 | Fenols (fenola rādītāji) | mg/litrā C4H5OH | — | Nav raksturīga smaka | Reizi divās nedēļās | Raksturīgas smakas neesamības pārbaude fenola ietekmē vai absorbcijas spektrofotometrija ar 4-aminoantipirīna (4 AAP) metodi. |

| | | =< 0,005 | =< 0,05 | | |

11 | Caurspīdīgums | m | 2 | 1 | Reizi divās nedēļās | Seči disks. |

12 | Piesātinājums ar izšķīdušo | % O2 skābekli | 80 līdz 120 | — | | Vinklera metode vai elektrometriskā metode (skābekļa mērītājs). |

13 | Darvainas nogulsnes un peldoši materiāli, piemēram, koks, plastmasas izstrādājumi, pudeles, stikla, gumijas vai citas vielas tara. Atkritumi vai šķembas. | Nav | | Reizi divās nedēļās | Vizuāla pārbaude. |

14 | Amonjaks | mg/litrā NH4 | | | | Absorbcijas spektrofotometrija, Neslera metode vai indofenolzilā metode. |

15 | Ar Kjeldāla metodi noteiktais slāpeklis | mg/litrā N | | | | Kjeldāla metode. |

Citas vielas, ko uzskata par piesārņojuma rādītājiem

16 | Pesticīdi (parations, HCH, dildrins) | mg/litrā | | | | Ekstrakcija ar atbilstošiem šķīdinātājiem un hromatogrāfiskā noteikšana. |

17 | Smagie metāli, piemēram: | | | | |

| —arsēns | mg/litrā As | | | | Atomu absorbcija, pirms kuras iespējama ekstrakcija. |

| —kadmijs | Cd | | | |

| —hroms | VI Cr VI | | | |

| —svins | Pb | | | |

| —dzīvsudrabs | Hg | | | |

18 | Cianīdi | mg/litrā | | | | Absorbcijas spektrofotometrija, izmantojot īpašu reaģentu. |

19 | Nitrāti un fosfāti | Mg/litrā | | | | Absorbcijas spektrofotometrija, izmantojot īpašu reaģentu. |

--------------------------------------------------