Padomes Direktīva

(1969. gada 28. maijs)

par normatīvu un administratīvu aktu saskaņošanu attiecībā uz atbrīvojumiem no apgrozījuma nodokļa un akcīzes nodokļa par preču ievešanu starptautiskos ceļojumos

(69/169/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 99. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā neatkarīgi no muitas ūnijas izveides, kas saistīta ar muitas nodokļu un vairākuma citu līdzīgas iedarbības maksājumu atcelšanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm, līdz pilnīgākai netiešo nodokļu saskaņošanai ir jāturpina uzlikt nodokļi par preču ievešanu un piemērot atbrīvošanu no nodokļiem preču izvešanai šajā tirdzniecībā;

tā kā ir vēlams, lai jau pirms šīs saskaņotības sasniegšanas dalībvalstu iedzīvotāji noteiktāk apzinātos kopējā tirgus realitāti, un tā kā tādēļ būtu jāparedz pasākumi, lai jo vairāk liberalizētu nodokļus par preču ievešanu ceļojumos starp dalībvalstīm; tā kā šo pasākumu vajadzību Parlamenta locekļi ir vairākkārt uzsvēruši;

tā kā šādi atvieglojumi attiecībā uz ceļojumiem ir jauna pakāpe virzībā uz dalībvalstu tirgu savstarpēju atvērtību un vietējam tirgum analogu apstākļu radīšanu;

tā kā šiem atvieglojumiem ir jāattiecas tikai uz preču nekomerciālu ievešanu, ko veic ceļotāji; tā kā parasti šīs preces zemē, no kuras tās nāk (izvešanas zemē), var iegādāties tikai ar jau uzliktiem nodokļiem, tādējādi ieveduma valstij paredzētajos apjomos atsakoties no apgrozījuma nodokļa un akcīzes nodokļa uzlikšanas par preču ievešanu, iespējams izvairīties no nodokļu dubultas uzlikšanas, vienlaikus nepieļaujot nodokļu nemaksāšanu;

tā kā ir pierādījusies vajadzība ieviest Kopienas režīmu, kas paredz nodokļu atvieglojumus par preču ievešanu arī attiecībā uz ceļojumiem starp trešām valstīm un Kopienu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Atbrīvojumu no apgrozījuma nodokļa un akcīzes nodokļa par preču ievešanu ceļojumos starp Kopienu un trešām valstīm attiecina uz precēm, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā, ja preču ievešana nav komerciāla un vienas personas ievesto preču kopējā vērtība nepārsniedz divdesmit piecas norēķinu vienības.

2. Dalībvalstis ir tiesīgas vērtību, uz kuru attiecas atbrīvojums, samazināt līdz desmit norēķinu vienībām tiem ceļotājiem, kas ir jaunāki par piecpadsmit gadiem.

3. Ja vairāku vienas personas ievesto preču kopējā vērtība pārsniedz divdesmit piecas norēķinu vienības vai to summu, kas noteikta saskaņā ar 2. punktu, atbrīvojumu, nepārsniedzot šīs summas, attiecina uz tām precēm, uz kurām, ja tās būtu ievestas atsevišķi, būtu attiecināts atbrīvojums, ievērojot to, ka vienas preces vērtību nevar dalīt.

2. pants

1. Atbrīvojumu no apgrozījuma nodokļa un akcīzes nodokļa par preču ievešanu ceļojumos starp dalībvalstīm attiecina uz precēm, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā un atbilst Līguma 9. un 10. panta noteikumiem, ja preču ievešana nav komerciāla un vienas personas ievesto preču kopējā vērtība nepārsniedz septiņdesmit piecas norēķinu vienības. Šo atbrīvojumu piemēro arī tad, ja minētie ceļojumi ir saistīti ar tranzītu caur kādu teritoriju, kas nav dalībvalsts.

2. Dalībvalstis ir tiesīgas summu, uz kuru attiecas atbrīvojums, samazināt līdz divdesmit norēķinu vienībām tiem ceļotājiem, kas ir jaunāki par piecpadsmit gadiem.

3. Ja vairāku vienas personas ievesto preču kopējā vērtība pārsniedz septiņdesmit piecas norēķinu vienības vai to summu, kas noteikta saskaņā ar 2. punktu, atbrīvojumu, nepārsniedzot šīs summas, attiecina uz tām precēm, uz kurām, ja tās būtu ievestas atsevišķi, būtu attiecināts atbrīvojums, ievērojot to, ka vienas preces vērtību nevar dalīt.

3. pants

Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā:

1. Nosakot 1. un 2. pantā minēto atbrīvojumu, neņem vērā to personīgās lietošanas priekšmetu vērtību, kurus ieved uz laiku vai ieved atkārtoti pēc to pagaidu izvešanas.

2. Uzskata, ka preču ievešana nav komerciāla, ja tā:

a) notiek neregulāri un

b) attiecas tikai uz precēm, kas paredzētas ceļotāju personīgai vai ģimenes lietošanai vai arī ir domātas kā dāvanas; šo preču veidam un daudzumam jābūt tādam, kas neliecina, ka tās būtu ievestas komerciālos nolūkos.

4. pants

1. Neietekmējot valstu noteikumus, ko tās šajā jomā piemēro ceļotājiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārpus Eiropas, visas dalībvalstis turpmāk uzskaitītajām precēm nosaka šādus daudzuma ierobežojumus atbrīvojumiem no apgrozījuma nodokļa un akcīzes nodokļa:

a) tabakas izstrādājumi:

200 cigaretes

vai 100 cigarillas (cigāri, kas katrs sver maksimāli 3 gramus),

vai 50 cigāri,

vai 250 grami smēķējamās tabakas;

b) alkoholiski dzērieni:

- dzērieni, kas iegūti destilācijā, un stipri alkoholiski dzērieni, kuru alkohola koncentrācija pārsniedz 22 grādus: 1 standartpudele (0,70 līdz 1 litram)

vai

- dzērieni, kas iegūti destilācijā, un stipri alkoholiski dzērieni, aperitīvi uz vīna vai spirta bāzes, kuru alkohola koncentrācija nepārsniedz 22 grādus; dzirkstoši vīni, stiprināti vīni: līdz 2 litriem

un

- negāzēti vīni: līdz 2 litriem kopumā;

c) smaržas: 50 grami

un

tualetes ūdeņi: 0,25 litri;

d) kafija: 500 grami

vai kafijas ekstrakti un esences: 200 grami;

e) tēja: 100 grami

vai tējas ekstrakti un esences: 40 grami.

2. Ceļotājiem, kas ir jaunāki par piecpadsmit gadiem, attiecībā uz 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām precēm nepiešķir nekādus atbrīvojumus.

3. Ievērojot 1. punktā noteiktos daudzuma ierobežojumus un 2. punktā paredzētos ierobežojumus, 1. punktā uzskaitīto preču vērtību neņem vērā, nosakot 1. un 2. pantā paredzēto atbrīvojumu.

5. pants

1. Dalībvalstis ir tiesīgas samazināt preču vērtību un/vai daudzumu, uz ko attiecas atbrīvojums, ja preces ieved:

- izmantojot pierobežas satiksmi,

- starptautiskā satiksmē izmantojamu transporta līdzekļu apkalpe,

- citā dalībvalstī izvietotu dalībvalsts bruņoto spēku personālsastāva locekļi, ieskaitot civilo personālu, kā arī viņu laulātie un apgādībā esošie bērni.

2. Dalībvalstis ir tiesīgas atbrīvojumu neattiecināt uz precēm, kas iekļautas kopīgo muitas tarifu Nr. 71.07 un 71.08 pozīcijā.

3. Dalībvalstis ir tiesīgas samazināt 4. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā paredzēto preču daudzumu ceļotājiem, kas no trešās valsts iebrauc dalībvalstī.

6. pants

Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu to, ka nodokļu atlaides attiecina uz piegādēm ceļotājiem, kuru dzīvesvieta, pastāvīgās uzturēšanās vieta vai profesionālās darbības vieta atrodas dalībvalstī un kuri izmanto režīmu, ko paredz šī direktīva.

7. pants

Dalībvalstis ir tiesīgas noapaļot summu valsts valūtā, kas iegūta, konvertējot summu no norēķinu vienībām, kas noteiktas 1. un 2. pantā.

8. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā vajadzīgie pasākumi, kas jāveic, lai līdz 1970. gada 1. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības.

2. Dalībvalsts informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, piemērojot šo direktīvu.

Komisija šo informāciju paziņo citām dalībvalstīm.

9. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1969. gada 28. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Thorn

--------------------------------------------------