Padomes Direktīva

(1964. gada 26. jūnijs)

par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā

(64/432/EEK)

EIROPAS EKONOMIKAS KOPIENAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 43. un 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Asamblejas atzinumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

tā kā Padomes Regula Nr. 20 par pakāpenisku cūkgaļas tirgus kopīgas organizācijas izveidi [3] ir jau spēkā, un tiks pieņemta līdzīga regula par liellopu gaļu un teļa gaļu, un tā kā šīs regulas attiecas arī uz tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem;

tā kā Regula Nr. 20 aizstāj daudzus tradicionālos aizsardzības līdzekļus uz robežas ar vienotu sistēmu, kas izveidota, lai īpaši sekmētu Kopienas iekšējo tirdzniecību; tā kā regula, kas tiks pieņemta par liellopu gaļu un teļa gaļu, ir arī paredzēta, lai novērstu šķēršļus šādai tirdzniecībai;

tā kā iepriekšminētās direktīvas ieviešana nedos vēlamo rezultātu, kamēr Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopiem un cūkām kavēs dalībvalstu atšķirīgās veselības prasības;

tā kā, lai novērstu šīs atšķirības, jāveic pasākumi kopīgai lauksaimniecības politikai un atbilstīgi jau pieņemtajām vai sagatavošanā esošajām regulām par pakāpenisku tirgu kopīgas organizācijas izveidi; tā kā tādēļ dalībvalstu dzīvnieku veselības noteikumi jātuvina;

tā kā dalībvalstu tiesības saskaņā ar līguma 36. pantu turpināt piemērot aizliegumus vai ierobežojumus importam, eksportam vai tranzīta precēm, kas pamatoti ar cilvēku un dzīvnieku veselības un dzīvības aizsardzību, tomēr neatbrīvo tās no pienākuma tuvināt noteikumus, kurus pamato šie aizliegumi un ierobežojumi, ciktāl šīs atšķirības noteikumos kavē kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanu un darbību;

tā kā saistībā ar šādu tuvināšanu eksportētājvalsts pienākums ir nodrošināt to, ka tie liellopi un cūkas, kuru audzēšana, ražošana vai kaušana paredzēta Kopienas iekšējai tirdzniecībai, ka vietas, no kurām šie dzīvnieki nāk un tiek nosūtīti, kā arī izmantotie transporta līdzekļi atbilst noteiktām dzīvnieku veselības prasībām tā, lai nodrošinātu, ka dzīvnieki nav lipīgas vai infekcijas slimības avots;

tā kā, lai dalībvalstis varētu būt drošas, ka šīs prasības ir izpildītas, ir jāparedz tas, ka valsts pilnvarots veterinārārsts izdod veterināro sertifikātu, kas būs pievienots dzīvnieku sūtījumam līdz galamērķim;

tā kā dalībvalstīm jābūt tiesībām aizliegt ievest savā teritorijā liellopus un cūkas, ja atklāj, ka tie ir slimi vai ir aizdomas, ka tie ir slimi ar lipīgu vai infekcijas slimību, ja tie var izplatīt šo slimību, paši ar to neslimojot, vai ja tie neatbilst Kopienas dzīvnieku veselības noteikumiem;

tā kā nav iemesla atļaut dalībvalstīm aizliegt ievest savā teritorijā liellopus un cūkas citu iemeslu dēļ, izņemot dzīvnieku veselības dēļ, un tā kā tādēļ nosūtītajam pēc viņa paša lūguma vai pēc viņa pārstāvja lūguma būtu jāļauj ievest atpakaļ dzīvniekus eksportētājvalstī, ja vien nav iemeslu, lai secinātu pretējo;

tā kā aizlieguma vai ierobežojuma gadījumā dzīvnieku nosūtītājam vai viņa pārstāvim un centrālajai kompetentajai eksportētājvalsts iestādei jādara zināmi iemesli tā, lai tās būtu informētas par to, kāpēc tika noteikti šādi pasākumi;

tā kā gadījumā, ja rodas strīds starp nosūtītāju un galamērķa dalībvalsts iestādi par aizlieguma vai ierobežojuma pamatotību, nosūtītājam būtu jādot iespēja saņemt atzinumu no veterinārijas eksperta, ko viņš drīkst izraudzīties no Komisijas sastādītā saraksta;

tā kā šķiet, ka dažos gadījumos un noteiktām dzīvnieku kategorijām šīs direktīvas vispārējos noteikumus drīkst atvieglot, neradot risku veselībai, atļaujot galamērķa dalībvalstīm noteikt vispārējus vai speciālus izņēmumus;

tā kā konkrētās jomās ar īpašām problēmām dalībvalstu noteikumus nevar tuvināt pirms ir veikta pilnīgāka izpēte;

tā kā B līdz D pielikumos drīkst paredzēt vienkāršotu izmaiņu veikšanas kārtību, jo noteikumi šajos pielikumos ir tehniska rakstura, un tos var mainīt; tā kā tādēļ šādu izmaiņu veikšana pēc konsultācijām ar dalībvalstīm būtu jāuztic Komisijai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šo direktīvu piemēro Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar liellopiem un cūkām vaislai, ražošanai vai kaušanai.

2. pants

Šajā direktīvā

a) "saimniecība" ir lauksaimniecības uzņēmums vai valsts uzraudzībā esoša telpas, kas atrodas dalībvalsts teritorijā un kurā pastāvīgi tur vai baro dzīvniekus audz, ražošanai vai kaušanai;

b) "kaujamais dzīvnieks" ir liellops vai cūka, ko, ierodoties galamērķa valstī, paredzēts nogādāt tieši uz kautuvi vai uz tirgu, kurš atrodas blakus kautuvei, saskaņā ar kuras noteikumiem visus dzīvniekus, īpaši pēc tirgus, drīkst pārvietot tikai uz kautuvi, ko kompetentā centrālā iestāde ir apstiprinājusi šim nolūkam. Tādā gadījumā dzīvnieki jākauj tajā kautuvē ne vēlāk kā septiņdesmit divas stundas pēc nonākšanās tirgū;

c) "dzīvnieki vaislai vai ražošanai" ir liellopi vai cūkas, kas neatbilst b) apakšpunktā minētajam aprakstam, tai skaitā dzīvnieki, kas ir paredzēti vaislai, piena vai gaļas ražošanai, vai darba dzīvnieki;

d) "no tuberkulozes brīvs liellops" ir liellops, kas atbilst A pielikuma I nodaļas 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem;

e) "no tuberkulozes oficiāli brīvs liellopu ganāmpulks" ir liellopu ganāmpulks, kas atbilst A pielikuma I nodaļas 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem;

f) "no brucelozes brīvs liellops" ir liellops, kas atbilst A pielikuma II nodaļas 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem;

g) "no brucelozes oficiāli brīvs liellopu ganāmpulks" ir liellopu ganāmpulks, kas atbilst A pielikuma II nodaļas A iedaļas 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem;

h) "no brucelozes brīvs liellopu ganāmpulks" ir liellopu ganāmpulks, kas atbilst A pielikuma II nodaļas A iedaļas 3. punktā noteiktajiem nosacījumiem;

i) "no brucelozes brīva cūka" ir cūka, kas atbilst A pielikuma II nodaļas B iedaļas 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem;

k) "no brucelozes brīvs cūku ganāmpulks" ir cūku ganāmpulks, kas atbilst A pielikuma II nodaļas B iedaļas 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem;

l) "no epizootiskām slimībām brīva teritorija" ir teritorija 20 km diametrā, kurā, saskaņā ar oficiālajiem datiem, vismaz trīsdesmit dienas pirms iekraušanas nav bijusi:

i) sastopama mutes un nagu sērga liellopiem;

ii) sastopama mutes un nagu sērga, cūku mēris vai lipīga cūku paralīze (Tešenas slimība) cūkām;

m) "obligāti ziņojamas slimības" ir E pielikumā uzskaitītās slimības;

n) "valsts pilnvarots veterinārārsts" ir veterinārārsts, ko iecēlusi dalībvalsts centrālā kompetentā iestāde;

o) "eksportētājvalsts" ir dalībvalsts, no kuras liellopus un cūkas nosūta uz citu dalībvalsti;

p) "galamērķa valsts" ir dalībvalsts, uz kuru liellopus un cūkas nosūta no citas dalībvalsts.

3. pants

1. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tikai tos liellopus un cūkas, kas atbilst vispārējiem nosacījumiem, kuri noteikti šī panta 2. punktā, vajadzības gadījumā ņemot vērā šī panta 7. punkta noteikumus, kā arī speciālos nosacījumus, kas noteikti konkrētām liellopu un cūku kategorijām šī panta 3. līdz 6. punktā, nosūta no tās teritorijas uz citas dalībvalsts teritoriju.

2. Liellopiem un cūkām, uz kuriem attiecas šī direktīva:

a) nedrīkst būt slimības klīnisku simptomu iekraušanas dienā;

b) jābūt iegūtiem no saimniecības, kas oficiāli atbilst šādiem nosacījumiem:

i) tā atrodas no epizootiskām slimībām brīvas teritorijas centrā,

ii) tai vismaz trīs mēnešus pirms sūtīšanas ir jābūt brīvai no mutes un nagu sērgas un liellopu brucelozes liellopiem un no mutes un nagu sērgas, liellopu un cūku brucelozes, cūku mēra un lipīgas cūku paralīzes (Tešenas slimības) cūkām,

iii) tai vismaz trīsdesmit dienas pirms nosūtīšanas jābūt brīvai no visām citām obligāti paziņojamām slimībām, kuras ir lipīgas vai ir infekcijas slimības konkrētajām dzīvnieku sugām;

c) ja tie ir dzīvnieki vaislai un ražošanai, jāatrodas šī panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā saimniecībā trīsdesmit dienas pirms iekraušanas. Valsts pilnvarots veterinārārsts drīkst apstiprināt, ka dzīvnieki ir atradušies saimniecībā trīsdesmit dienas pirms iekraušanas, ja dzīvnieki identificēti tā, kā tas noteikts d) apakšpunktā, un ir nodoti valsts pilnvarotā veterinārārsta uzraudzībā, tādējādi ir iespējams apstiprināt, ka tie pieder saimniecībai;

d) jābūt identificētiem ar oficiālu vai oficiāli apstiprinātu marķējumu ausī vai ar pastāvīgu identifikācijas zīmogu cūkām;

e) jābūt nosūtītiem no saimniecības uz faktisko iekraušanas vietu:

i) nenonākot kontaktā ar citiem pārnadžiem, izņemot liellopus un cūkas, kas atbilst Kopienas iekšējās tirdzniecības noteiktajiem nosacījumiem,

ii) sadalot dzīvniekos vaislai vai ražošanai un dzīvniekos kaušanai,

iii) transportlīdzekļos vai konteineros, kas ir iepriekš iztīrīti un dezinficēti ar dezinfekcijas līdzekli, kurš ir oficiāli atļauts eksportētājvalstī;

f) jāiekrauj transportēšanai uz galamērķa valsti saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti e) apakšpunktā, konkrētā vietā no epizootiskām slimībām brīvas teritorijas centrā;

g) pēc iekraušanas jānosūta tieši un cik vien ātri iespējams uz eksportētājvalsts robežkontroles punktu;

h) transportēšanas laikā uz galamērķa valsti līdzi jābūt veterinārajam sertifikātam, kas atbilst F pielikumam (I līdz IV paraugi) un ko sastāda iekraušanas dienā vismaz galamērķa valsts valodā, un tam jābūt derīgam desmit dienas.

3. Turklāt liellopiem vaislai vai ražošanai:

a) jābūt vakcinētiem vismaz piecpadsmit dienas un ne vairāk kā četrus mēnešus pirms iekraušanas pret A, O un C tipa mutes un nagu sērgu ar inaktivētu vīrusa vakcīnu, ko apstiprinājusi un pārbaudījusi eksportētājvalsts kompetentā iestāde;

b) jānāk no tuberkulozes oficiāli brīva liellopu ganāmpulka, un tiem īpaši jābūt konstatētai negatīvai reakcijai intradermālā turbekulīna testā, kas veikts saskaņā ar A un B pielikumu noteikumiem;

c) jānāk no brucelozes oficiāli brīva liellopu ganāmpulka, jābūt brīvam no brucelozes, un tiem īpaši jāuzrāda brucellu skaits, kas ir zemāks kā 30 starptautiskās aglutinācijas vienības mililitrā seruma aglutinācija testā, kurš ir veikts saskaņā ar A un C pielikumu noteikumiem;

d) piena govīm nedrīkst būt klīniski mastīta pierādījumi; turklāt to pienam analīzes, kas ir veiktas saskaņā ar D pielikuma noteikumiem, rezultātā nedrīkst būt nekādu iekaisumam raksturīga stāvokļa vai specifiska patogēna mikroorganisma simptomu.

4. Turklāt cūkām vaislai vai ražošanai jānāk no brucelozes oficiāli brīva ganāmpulka, tām pašām jābūt no brucelozes brīvām, un tām jo īpaši jāuzrāda brucellu skaits, kas ir zemāks kā 30 starptautiskās aglutinācijas vienības mililitrā seruma aglutinācija testā, kurš ir veikts saskaņā ar A un C pielikumu noteikumiem; seruma aglutinācija tests ir nepieciešams tikai cūkām, kas sver vairāk kā 25 kilogramus.

5. Turklāt dzīvnieki kaušanai nedrīkst būt liellopi vai cūkas, kas tiks nokauti saskaņā ar dalībvalsts programmu lipīgas vai infekciju slimības apkarošanai.

6. Turklāt liellopiem kaušanai, kas ir vecāki par četriem mēnešiem:

a) jābūt vakcinētiem ne mazāk kā piecpadsmit dienas un ne vairāk kā četrus mēnešus pirms iekraušanas pret A, O un C tipa mutes un nagu sērgu ar inaktivētu vīrusa vakcīnu, ko apstiprinājusi un pārbaudījusi eksportētājvalsts kompetentā iestāde; tomēr vakcinācijas derīguma termiņu pagarina līdz divpadsmit mēnešiem, ja liellopi ir atkārtoti vakcinēti dalībvalstīs, kur šādus dzīvniekus vakcinē katru gadu un kur tos sistemātiski kauj, kad tie saslimst ar mutes un nagu sērgu;

b) ja tie nenāk no tuberkulozes oficiāli brīva liellopu ganāmpulka, tiem jābūt konstatētai negatīvai reakcijai intradermālā turbekulīna testā, kas veikts saskaņā ar A un B pielikumu noteikumiem;

c) ja tie nenāk no brucelozes oficiāli brīva liellopu ganāmpulka, ne arī no brucelozes brīva liellopu ganāmpulka, tiem jāuzrāda brucellu skaits, kas ir zemāks kā 30 starptautiskās aglutinācijas vienības mililitrā seruma aglutinācija testā, kurš ir veikts saskaņā ar A un C pielikumu noteikumiem;

7. Kopienas iekšējai tirdzniecībai arī apstiprina dzīvniekus vaislai vai ražošanai vai dzīvniekus kaušanai, kas iegādāti oficiāli apstiprinātā tirgū nosūtīšanai uz citu dalībvalsti, ja šāds tirgus atbilst šādiem nosacījumiem:

a) to pārrauga valsts pilnvarots veterinārārsts;

b) tas atrodas no epizootiskām slimībām brīvas teritorijas centrā un vietā, kur tai pašā dienā nav citu lauksaimniecības dzīvnieku tirgu;

c) to pēc dezinfekcijas izmanto vai nu dzīvniekiem vaislai vai ražošanai, vai dzīvniekiem kaušanai, kas atbilst Kopienas iekšējās tirdzniecības prasībām, kā tas noteikts šī panta 2. līdz 6. punktā un 4. pantā, ja šie nosacījumi attiecas uz konkrētajām dzīvnieku sugām. Īpaši jābūt atbilstībai šī panta 2. punkta e) apakšpunktam, kad dzīvniekus nosūtīja uz tirgu. Pirms aizvešanas no saimniecības vai tirgus, kas atbilst šī punkta prasībām, uz iekraušanas vietu, šos dzīvniekus drīkst nogādāt uz oficiāli pārraudzītu savākšanas centru, ja tas atbilst nosacījumiem, kas noteikti tirgiem.

Dzīvniekus, ko iegādājas šādos tirgos, jāsūta tieši no tirgus vai savākšanas centra uz faktisko iekraušanas vietu tā, ka tas atbilst šī panta 2. punkta e) un g) apakšpunktu noteikumiem, un jāeksportē uz galamērķa valsti.

Par periodu, kurā notiek šo dzīvnieku savākšana ārpus izcelsmes saimniecības, īpaši tirgū, savākšanas centrā vai faktiskajā iekraušanas vietā, drīkst uzskatīt trīsdesmit dienas, kas noteiktas šī panta 2. punkta c) apakšpunktā, bet tas nepārsniedz četras dienas.

8. Eksportētājvalsts izraugās tirgus, kas minēti šī panta 7. punktā un kas ir apstiprināti dzīvniekiem vaislai vai ražošanai un dzīvniekiem kaušanai. Tā paziņo citas dalībvalsts kompetentajām centrālajām iestādēm un Komisijai par apstiprinātajiem tirgiem.

9. Eksportētājvalsts nosaka kārtību tirgu un savākšanas centru, kas minēti šī panta 7. punktā, oficiālai uzraudzībai un nodrošina šīs uzraudzības veikšanu.

10. Šī panta 7. punkta paredzētajā gadījumā atbilstošie ieraksti jāveic veterinārajos sertifikātos saskaņā ar F pielikumu (I līdz IV paraugi).

11. Eksportētājvalsts nosaka kārtību tirgotāja telpu oficiālai uzraudzībai un nodrošina šīs uzraudzības veikšanu.

12. Ja uz saimniecību vai teritoriju, kurā tā atrodas, attiecas oficiāls ierobežojums pēc konkrētajām dzīvnieku sugām lipīgas vai infekcijas slimības uzliesmojuma, termiņi, kas noteikti šī panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) daļās, kā arī 2. panta e) apakšpunktā stājas spēkā no dienas, kad šie aizliegumi vai ierobežojumi oficiāli noteikti.

4. pants

1. Visiem dzīvniekiem, kas paredzēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai, jāatrodas eksportētāja dalībvalsts teritorijā pirms iekraušanas dienas:

a) ne mazāk kā sešus mēnešus dzīvniekiem vaislai vai ražošanai;

b) ne mazāk kā trīs mēnešus dzīvniekiem kaušanai.

Ja šādi dzīvnieki ir atbilstoši mazāk nekā sešus vai trīs mēnešus veci, viņiem ir jāatrodas eksportētāja dalībvalsts teritorijā kopš dzimšanas.

2. Visos gadījumos, uz kuriem attiecas šī panta 1. punkts, jāveic atbilstoši ieraksti veterinārajos sertifikātos, kā to prasa F pielikums (I līdz IV modeļi).

5. pants

Ja 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā un 6. punkta a) apakšpunktā minētās vakcīnas nav izgatavotas dalībvalstī, tās iegādājas no citas dalībvalsts, izņemot gadījumus, kad jauni zinātniski dati vai vakcīnu, kuras līdz šim uzskatīja par atbilstošām, neesamība rada nepieciešamību iegādāties vakcīnas ārpus Eiropas Ekonomikas kopienas. Mutes un nagu sērgas, kuras nav A, O un C tipa vai šo tipu varianti un pret kurām līdz šim lietotās vakcīnas nesniedz atbilstošu vai vispār nekādu aizsardzību, uzliesmojuma gadījumā katra dalībvalsts drīkst veikt nepieciešamos ārkārtas pasākumus, lai pielāgotu vakcīnas formulas un izmantotu tās atbilstoši. Dalībvalsts par to vienlaikus informē pārējās dalībvalstis un Komisiju. Komisija drīkst nodrošināt diskusijas par veiktajiem un veicamajiem pasākumiem.

6. pants

1. Katra dalībvalsts paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai to robežkontroles punktu sarakstu, ko izmanto liellopu un cūku ievešanai tās teritorijā.

Nosakot to, kurus robežkontroles punktus izmantos, ņem vērā, vai tiek ievēroti noteikumi, kas attiecas uz dzīvnieku veselību, tirdzniecības kanāliem un visiem izmantojamiem transportēšanas līdzekļiem.

2. Katra galamērķa valsts drīkst pieprasīt nosūtītājam vai tā pārstāvim to iepriekš informēt par liellopu vai cūku sūtījuma ievešanu tās teritorijā un par dzīvnieku veidu, īpašībām un skaitu, robežkontroles punktu un paredzamo ierašanās laiku. Tomēr tā nedrīkst pieprasīt, lai šo paziņojumu veic vairāk kā četrdesmit astoņas stundas pirms sūtījuma nonākšanas tās teritorijā.

3. Katra galamērķa valsts drīkst aizliegt liellopu vai cūku ievešanu tās teritorijā, ja robežkontroles punktā valsts pilnvarotā veterinārārsta veiktās izmeklēšanas laikā atklājas,

a) ka dzīvniekus ir skārusi vai ir aizdomas, ka dzīvniekus ir skārusi vai ka tie ir inficēti ar obligāti ziņojamu slimību;

b) ka 3. un 4. panta noteikumi nav ievēroti attiecībā uz šiem dzīvniekiem.

Galamērķa valsts drīkst veikt nepieciešamos pasākumus, tai skaitā karantīnu, lai stabilizētu situāciju attiecībā uz dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas, ka tos ir skārusi vai ka tie ir inficēti ar obligāti ziņojamu slimību, vai kuri var izplatīt šādu slimību.

Lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar šī punkta pirmo vai otro teikumu, pēc nosūtītāja vai viņa pārstāvja lūguma jāatļauj dzīvnieku ievest atpakaļ, ja tas nav pretrunā ar veselības apsvērumiem.

4. Ja dzīvnieku ievešana ir aizliegta, pamatojoties uz jebkuru 3. punkta a) apakšpunktā noteikto iemeslu, un eksportētājvalsts vai tranzītvalsts attiecīgi astoņās stundās neatļauj tos ievest atpakaļ, galamērķa valsts kompetentā iestāde drīkst dot rīkojumu dzīvniekus nokaut vai iznīcināt.

5. Dzīvniekus kaušanai jānokauj cik ātri vien iespējams pēc nonākšanas kautuvē saskaņā ar dzīvnieku veselības prasībām. Dzīvnieki kaušanai, kas pēc nonākšanas galamērķa valstī tieši nosūtīti uz tirgu, kurš atrodas blakus kautuvei, un saskaņā ar tās valsts noteikumiem visus dzīvniekus drīkst pārvietot, īpaši pēc tirgus, tikai uz kautuvi, ko kompetentā centrālā iestāde ir apstiprinājusi šim nolūkam, jānokauj tajā kautuvē ne vēlāk kā septiņdesmit divas stundas pēc nonākšanas tirgū.

Galamērķa valsts kompetentā centrālā iestāde, ņemot vērā dzīvnieku veselības apsvērumus, drīkst norādīt kautuvi, uz kuru dzīvnieki jānosūta.

6. Ja pēc dzīvnieku vaislai vai ražošanai ievešanas galamērķa valsts teritorijā, atklājas fakti, kas būtu attaisnojuši 3. punkta pirmā teikuma piemērošanu, eksportētājvalsts kompetentajai centrālajai iestādei pēc galamērķa valsts kompetentās centrālās iestādes lūguma jāveic vajadzīgā izmeklēšana un nekavējoties jāpaziņo tai iestādei par šādas izmeklēšanas rezultātu.

7. Kompetentajai iestādei saskaņā ar šī panta 3. līdz 5. punktu pieņemtie lēmumi kopā ar to pamatojumu jāpaziņo kravas nosūtītājam vai viņa pārstāvim. Šie pamatotie lēmumi pēc pieprasījuma tūlīt jāpaziņo minētajai personai rakstiski ar norādi par to, kā pārsūdzēt tos saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par veidu un laiku, kurā šī iespēja ir jāizmanto. Lēmumi jāpaziņo arī eksportētājvalsts centrālajai kompetentajai iestādei.

7. pants

1. Galamērķa valstis drīkst piešķirt vienai vai vairākām eksportētājvalstīm vispārējas atļaujas vai atļaujas, ko attiecina tikai uz īpašiem gadījumiem, ievedot to teritorijā

A. Liellopus vaislai, ražošanai vai kaušanai:

a) kam, atkāpjoties no 3. panta 3. punkta a) apakšpunkta vai 6. punkta a) apakšpunkta, nav veikta vakcinācija pret mutes un nagu sērgu, ja eksportētājvalstī un attiecīgajās tranzītvalstīs oficiāli nav reģistrēts neviens mutes un nagu sērgas saslimšanas gadījums vismaz sešus mēnešus pirms iekraušanas dienas;

b) kam, atkāpjoties no 3. panta 3. punkta a) apakšpunkta vai 6. punkta a) apakšpunkta, ir veikta apstrāde ar mutes un nagu sērgas serumu, kuru apstiprinājusi un pārbaudījusi eksportētājvalsts kompetentā iestāde un kuru apstiprinājusi galamērķa valsts kompetentā iestāde ne vairāk kā desmit dienas pirms iekraušanas.

B. Atkāpjoties no 3. panta 3. punkta c) apakšpunkta, liellopus vaislai vai ražošanai, no ganāmpulka, kas ir brīvs no brucelozes.

C. Liellopus kaušanai

a) kam, atkāpjoties no 3. panta 6. punkta b) apakšpunkta, ir bijusi pozitīva reakcija intradermālā tuberkulīna testā;

a) kam, atkāpjoties no 3. panta 6. punkta c) apakšpunkta, ir uzrādīts brucellu skaits, kas ir vienāds vai lielāks kā 30 starptautiskās aglutinācijas vienības mililitrā seruma aglutinācija testā.

2. Kad galamērķa valsts piešķir vispārējo atļauju, saskaņā ar šī panta 1. punktu, tā tūlīt par to informē pārējās dalībvalstis un Komisiju.

3. Kad galamērķa valsts piešķir jebkādu atļauju, saskaņā ar šī panta 1. punktu, atbilstoša atļauja tranzīta darbībām jāsaņem no atbilstošās tranzītvalsts.

4. Eksportētājvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka veterinārajos sertifikātos, kuru paraugi ir doti F pielikumā (I un II paraugi), ir minēts, kura no šī panta 1. punktā paredzētajām iespējām ir izmantota.

8. pants

Līdz šādu noteikumu, ko drīkst pieņemt Eiropas Ekonomikas kopiena, spēkā stāšanās dienai šī direktīva neietekmē dalībvalstu noteikumus attiecībā uz

a) liellopiem un cūkām, kas ārstēti ar antibiotikām, estrogēniem vai tireostatiskas iedarbības vielām;

b) trihinozes novēršanu, ar nosacījumu, ka šos noteikumus nepiemēro diskriminējošā veidā, īpaši ņemot vērā sistemātiskas izpētes ieviešanu, lai atklātu nematodi eksportētāja dalībvalstīs.

9. pants

1. Dalībvalsts drīkst veikt šādus pasākumus, ja pastāv dzīvnieku slimību izplatīšanās draudi dēļ liellopu vai cūku ievešanas tās teritorijā no citas dalībvalsts:

a) epizootiskas slimības uzliesmojuma gadījumā citā dalībvalstī var uz laiku aizliegt vai ierobežot liellopu vai cūku ievešanu no šīs dalībvalsts skartajām teritorijām;

b) ja epizootiska slimība izplatās vai ja konstatēts citas nopietnas lipīgas vai dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojums, uz laiku aizliegt vai ierobežot liellopu vai cūku ievešanu no jebkuras šīs dalībvalsts teritorijas daļas.

2. Pasākumi, ko dalībvalsts veikusi saskaņā ar šī panta 1. punktu, kā arī šādas rīcības precīzi iemesli tūlīt jāpaziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai desmit darba dienās.

3. Ja atbilstošā dalībvalsts uzskata, ka aizliegums vai ierobežojums, kas minēts šī panta 1. punktā, ir nepamatots, tā drīkst lūgt Komisijai nekavējoties uzsākt apspriešanos.

10. pants

1. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu spēkā esošajos tiesību aktos paredzētās pārsūdzēšanas tiesības attiecībā uz lēmumiem, kurus saskaņā ar šo direktīvu pieņēmušas kompetentās iestādes.

2. Katra dalībvalsts piešķir nosūtītājiem, attiecībā uz kuru liellopiem un cūkām šādi pasākumi, kā noteikti 6. panta 3. punktā, ir veikti, tiesības iegūt veterinārā eksperta atzinumu pirms kompetentā iestāde veic citus pasākumus, izņemot dzīvnieku kaušanu vai iznīcināšanu, ja tas ir svarīgi dzīvnieku vai sabiedrības veselības apsvērumu dēļ, lai noteiktu, vai ir izpildīti 6. panta 3. punkta nosacījumi.

Veterinārajam ekspertam jābūt tādas dalībvalsts pilsonim, kas nav ne eksportētājvalsts, ne galamērķa valsts.

Pēc dalībvalstu priekšlikuma Komisija sagatavo to veterināro ekspertu sarakstu, kuriem drīkst uzdot sniegt šādus atzinumus. Apspriedusies ar dalībvalstīm, Komisija pieņem vispārējus noteikumus, kas ir jāpiemēro jo īpaši attiecībā uz šo atzinumu sniegšanas procedūru.

11. pants

Ja Kopienas noteikumus, kas attiecas uz liellopu un cūku ievešanu no trešām valstīm, nepiemēro šīs direktīvas spēkā stāšanās laikā vai līdz to piemērošanas sākumam, tad valstu noteikumi attiecībā uz liellopiem un cūkām, kuri ievesti no tādām valstīm nav labvēlīgāki kā tie, kas regulē Kopienas iekšējo tirdzniecību.

12. pants

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas un tās pielikumu prasības divpadsmit mēnešos pēc tās paziņošanas, un tās tūlīt informē par to Komisiju.

13. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1964. gada 26. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

C. Héger

[1] OJ No 61, 19.4.1963., 1254./63. lpp.

[2] OJ No 121, 29.7.1964., 2009./64. lpp.

[3] OJ No 30, 20.4.1962., 945./62. lpp.

--------------------------------------------------

A PIELIKUMS

I. No tuberkulozes brīvi liellopi un ganāmpulki

1. Liellopu atzīst par brīvu no tuberkulozes, ja tas neuzrāda tuberkulozes klīniskus simptomus, reakciju uz intrademālā tuberkulīna testu, kas veikts saskaņā ar B pielikumu ne vairāk kā trīsdesmit dienas pirms iekraušanas, ne arī kādu specifisku reakciju un ja tas ir no tuberkulozes oficiāli brīva liellopu ganāmpulka 2. punkta izpratnē.

2. Liellopu ganāmpulku atzīst par oficiāli brīvu no tuberkulozes, ja:

a) nevienam dzīvniekam nav tuberkulozes klīnisko simptomu;

b) visiem dzīvniekiem, kas ir vecāki par sešām nedēļām, ir bijusi negatīva reakcija vismaz divos oficiālos intradermālā tuberkulīna testos, kas veikti saskaņā ar B pielikumu, pirmais tests – sešus mēnešus pēc ganāmpulka dezinfekcijas, otrais tests – sešus mēnešus vēlāk un atlikušie testi – ik pēc viena vai diviem gadiem, ja tā ir dalībvalsts, kuras liellopu ganāmpulks pilnībā ir valsts pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā, un tam tuberkulozes infekcijas līmenis ir zemāks kā 1 %;

c) neviens liellops nav ievests bez valsts pilnvarota veterinārārsta sertifikāta, kas apliecina, ka dzīvniekam ir bijusi negatīva reakcija intradermālā tuberkulīna testā, kuru nosaka saskaņā ar B pielikuma 21. panta a) apakšpunktu, un ka tas nāk no tuberkulozes oficiāli brīva ganāmpulka.

II. No brucelozes brīvi liellopi un cūkas un liellopu un cūku ganāmpulki

A. Liellopi un liellopu ganāmpulki

1. Liellopu atzīst par brīvu no brucelozes, ja tas neuzrāda slimības klīniskus simptomus un uzrāda brucellu skaitu, kas ir zemāks kā 30 starptautiskās aglutinācijas vienības mililitrā seruma aglutinācija testā, kurš ir veikts saskaņā ar A un C pielikumu noteikumiem, ne vairāk kā trīsdesmit dienas pirms iekraušanas un ja tas ir no brucelozes oficiāli brīva liellopu ganāmpulka 2. punkta izpratnē. Turklāt buļļiem spermā nedrīkst būt brucelozes aglutīnu.

2. Liellopu ganāmpulku atzīst par oficiāli brīvu no brucelozes, ja:

a) tajā nav liellopu, kuri ir vakcinēti pret brucelozi ar dzīvajām vakcīnām;

b) nevienam liellopam vismaz sešus mēnešus nav bijis brucelozes klīnisku simptomu;

c) visi liellopi, kas ir vecāki par divpadsmit mēnešiem:

aa) uzrāda brucellu skaitu, kas ir zemāks kā 30 starptautiskās aglutinācijas vienības mililitrā ar sešu mēnešu starplaiku divos oficiālos seruma aglutinācija testos, kuri ir veikti saskaņā ar C pielikumu; pirmo seruma aglutinācija testu drīkst aizstāt ar trim gredzena raudzēm, kuras veic ar trīs mēnešu starplaiku, ja tomēr otro seruma aglutinācijas testu veic vismaz sešas nedēļas pēc trešās gredzena raudzes,

bb) ir katru gadu pārbaudīti, lai konstatētu, ka nav brucelozes, ar trim gredzena raudzēm, ko veic ar vismaz trīs mēnešu starplaiku, vai ar divām gredzena raudzēm un vienu seruma aglutinācijas testu, ko veic vismaz ar trīs mēnešu starplaiku; ja nevar veikt gredzena raudzi, veic divus seruma aglutinācijas testus katru gadu ar sešu mēnešu starplaiku; dalībvalstīs, kuras liellopu ganāmpulks pilnībā ir valsts pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā, un tam brucelozes infekcijas līmenis ir zemāks kā 1 %, ir nepieciešams veikt tikai divas gredzena raudzes katru gadu vai, ja to nevar izdarīt, vienu seruma aglutinācijas testu;

d) neviens liellops nav ievests bez valsts pilnvarota veterinārārsta sertifikāta, kas apliecina, ka brucellu skaits ir zemāks kā 30 starptautiskās aglutinācijas vienības mililitrā seruma aglutinācija testā ne vairāk kā trīsdesmit dienas pirms uzņemšanas ganāmpulkā un turklāt ka tas nāk no tuberkulozes oficiāli brīva liellopu ganāmpulka.

3. Liellopu ganāmpulku atzīst par oficiāli brīvu no brucelozes, ja:

a) atkāpjoties no 2. punkta a) apakšpunkta, tajā ir liellopi, kas ir no pieciem līdz astoņiem mēnešiem veci, kuri ir vakcinēti tikai ar dzīvajām vakcīnām Buck 19;

b) visi liellopi atbilst 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem; liellopi, kas ir jaunāki par trīsdesmit mēnešiem, tomēr drīkst uzrādīt brucellu skaitu, kurš ir vienāds vai lielāks kā 30 starptautiskās aglutinācijas vienības mililitrā, bet zemāks kā 80 starptautiskās aglutinācijas vienības mililitrā, ja komplementa fiksācijas reakcija ir negatīva.

B. Cūkas un cūku ganāmpulki

1. Cūku atzīst par brīvu no brucelozes, ja tā neuzrāda slimības klīniskus simptomus un uzrāda brucellu skaitu, kas ir zemāks kā 30 starptautiskās aglutinācijas vienības mililitrā un negatīvu komplementās fiksācijas reakciju seruma aglutinācija testā, kurš ir veikts saskaņā ar C pielikumu, ne vairāk kā trīsdesmit dienas pirms iekraušanas un turklāt ja tā ir no brucelozes oficiāli brīva ganāmpulka 2. punkta izpratnē; seruma aglutinācija testu veic tikai cūkām, kas sver vairāk kā 25 kilogramus.

2. Cūku ganāmpulku atzīst par oficiāli brīvu no brucelozes, ja:

a) vismaz vienu gadu par to nav reģistrēts cūku brucelozes saslimšanas gadījums, ne arī bijuši simptomi, kas norāda uz iespējamu slimības esamību. Ja ir novēroti šādi simptomi, jāveic klīniski, bakterioloģiski un vajadzības gadījumā seroloģiski testi oficiālā uzraudzībā, lai konstatētu, ka simptomi neliecina par brucelozi;

b) tas atrodas centrā teritorijā, kura ir 20 km diametrā un kurā nav oficiāli bijis reģistrēts cūku brucelozes saslimšanas gadījums vismaz vienu gadu;

c) liellopi, ko vienlaicīgi tur saimniecībā, oficiāli ir brīvi no brucelozes.

--------------------------------------------------

B PIELIKUMS

Tuberkulīna ražošanas un izmantošanas standarti

1. Oficiāli pārraudzīti tuberkulīna testi jāveic ar PPD (liellopu) tuberkulīnu vai tuberkulīnu, kas ir sagatavots sintētiskā vidē un ir karstumā koncentrēts.

2. PPD tuberkulīna pārbaudei jāizmanto standarta tuberkulīns, kas atbilst starptautiskajam Kopenhāgenas Staatens Seruminstitut PPD standartam.

Šādu standarta tuberkulīnu jāpiegādā Centraal Diergeneeskundig Instituut, Afdeling Rotterdam.

3. Lai pārbaudītu tuberkulīnus, tā sauktos "sintētiskos" tuberkulīnus, jāizmanto standarta tuberkulīns, kas atbilst starptautiskajam Kopenhāgenas Staatens Seruminstitut vecā tuberkulīna standartam.

Šādu standarta tuberkulīnu jāpiegādā Paul-Ehrlich-Institut Frankfurtē pie Mainas.

4. Tuberkulīni jāsagatavo ar vienu no liellopu tuberkulozes celmiem, kas norādīti turpmāk:

a) An5

b) Valée

c) Behring.

5. Tuberkulīnu pH ir jābūt intervālā no 6,5 līdz 7.

6. Tikai fenolu ar 0,5 % koncentrāciju drīkst izmantot kā konservantu tuberkulīnos.

7. Ja tuberkulīnus uzglabā aptuveni 4 oC temperatūrā, tos drīkst izmantot līdz šādu termiņu beigām:

a) šķidros PPD tuberkulīnus – sešus mēnešus

atūdeņotos PPD tuberkulīnus – piecus gadus;

b) tuberkulīnus, tā sauktos "sintētiskos",

atšķaidītus – piecus gadus,

neatšķaidītus – divus gadus.

8. Par tuberkulīnu oficiālo testēšanu savās valstīs jāatbild turpmāk norādītajiem institūtiem

a)Vācijā: | Paul-Elrlich-Institut, Frankfurt-am-Main, |

b)Beļģijā: | Institut national de recherches veterinaires, Brussels, |

c)Francijā: | Laboratoire central de recherches veterinaires, Alfort, |

d)Luksemburgas Lielhercogistē: | Institute of the supplying country, |

e)Itālijā: | Instituto Superiore di Sanità, Rome, |

f)Nīderlandē: | Centraal Diergeneeskundig Instituut, Afdeling Rotterdam. |

9. Oficiālā testēšana jāveic vai nu no pudelēs iesaiņotajiem tuberkulīniem, kas ir gatavi lietošanai, vai no kopējā tuberkulīna sūtījuma, ja to pēc tam iesaiņo pudelēs kompetentās iestādes pārstāvja klātbūtnē.

10. PPD tuberkulīnu jātestē ar bioloģiskām metodēm un ar klīnisko metodi.

11. Tuberkulīniem ir jābūt steriliem.

12. Tuberkulīna nekaitīguma tests, lai konstatētu tā netoksiskumu un kairinošu īpašību neesamību, jāveic šādi

a) Netoksiskuma testi jāveic ar pelēm un jūrascūciņām.

Peles. | 0,5 ml tuberkulīna injekcija zem ādas divām pelēm, kas katra sver 16 līdz 20 g. Ja divās stundās nav skaidru intoksikācijas simptomu, drīkst secināt, ka produkts nesatur pārmērīgu fenola daudzumu. |

Jūrascūciņas. | Jūrascūciņām jāsver no 300 līdz 500 g. Injicējamam tuberkulīna daudzumam jābūt 1 uz 100 g dzīvā svara. Jāizmanto viena no divām turpmāk norādītajām metodēm. |

aa) Tuberekulīnu injicē divu jūrascūciņu vēdera ādā. Tuberkulīnu drīkst atzīt par apmierinošu, ja šādi apstrādātas jūrascūciņas uzrāda ne vairāk kā divas dienas stipru infiltrāciju, kas atkal absorbējas no trešās dienas, neizraisot neirozi, un kas pēc sešām dienām vairs nav redzama. Ja ir vēdera ādas neiroze vai ja infiltrācija nepazūd sešās dienās, tuberkulīns nav derīgs;

bb) Tuberkulīnu injicē divām jūrascūciņām intraperitoniāli. Dzīvniekus novēro sešas nedēļas, kuru laikā nedrīkst būt specifisku simptomu vai svara zuduma. Pēc sešām nedēļām dzīvniekus nogalina un pārbauda, vai nav tuberkulozes nūjiņu izmaiņas; jo īpaši veic histoloģiskus griezumus liesā, aknās un plaušās. To pašu procedūru ievēro jebkuram dzīvniekam, kas nomirst pirms termiņa beigām.

b) Kairinošu īpašību neesamība. Veic intradermālu 2500 tuberkulīna starptautisko vienību (SV) 0,1 ml apjomā potēšanu divu jūrascūciņu depilētā sānu ādā. Nedrīkst būt reakcija pēc četrdesmit stundām.

13. Tuberkulīni ķīmiski jāizanalizē, lai noteiktu precīzu fenola daudzumu un konstatētu, vai ir atrodami citi konservanti.

14. Nejūtības uz tuberkulīnu tests jāveic šādi.

Trīs jūrascūciņām, kas nekad nav izmantotas zinātniskos testos, ar piecu dienu starplaiku veic trīs 500 starptautisko tuberkulīna vienību 0,1 ml apjomā intradermālas injekcijas. Pēc piecpadsmit dienām jūrascūciņas jātestē ar tāda paša apjoma tuberkulīna intradermālu injekciju. Tās nedrīkst uzrādīt reakciju, kas atšķiras no jūrascūciņu reakcijas, kurām ir tāds pats svars un kuras nekad nav izmantotas zinātniskos testos, kas veikti pārbaudes nolūkos ar tādu pašu tuberkulīna daudzumu.

15. Aktivitātes testu jāveic ar ķīmisko metodi un ar bioloģiskajām metodēm.

a) Ķīmiskā metode. Šo metodi var izmantot PPD, un tā balstās uz tuberkulo – proteīna nogulsnēšanu ar trihloetiķskābi. Slāpekļa saturu nosaka ar Kjeldahl destilāciju. Kopējā slāpekļa PPD tuberkulīnu pārrēķina koeficients ir 6,25.

b) Bioloģiskās metodes. Šīs metodes var izmantot tuberkulīniem, kas ir sagatavoti sintētiskā vidē un PPD tuberkulīniem; tajās standarta tuberkulīnus salīdzina ar testējamajiem tuberkulīniem.

16. Starptautiskais standarts vecajam tuberkulīnam satur 100000 starptautiskās aglutinācijas vienības mililitrā.

17. Starptautisko PPD standartu piegādā atūdeņotā stāvoklī, viena starptautiskā vienība = 0,00002 mg tuberkulo – proteīna. Ampula satur 2 mg tuberkulo – proteīna.

Testiem paredzētie tuberkulīni, ko ražotāji piegādājuši valsts institūtiem, kuri norādīti 8. punktā, atbilst tādai pašai aktivitātei kā standarta tuberkulīni, t.i., tiem jāsatur 100000 starptautiskās vienības mililitrā.

18. a) Iedarbības testēšana jūrascūciņām.

Jāizmanto jūrascūciņas, kas sver no 400 līdz 600 g.

Šīm jūrascūciņām jābūt ar labu veselību un jābūt pārbaudītām ar palpāciju, lai noteiktu, vai tuberkulīna potēšanas laikā to muskuļu tonuss ir palicis nemainīgs neskatoties uz iepriekš veikto sensibilizāciju.

aa) Jūrascūciņas jāsensitivizē ar aptuveni 0,5 mg dzīvu tuberkulozes baciļu fizioloģiskajā šķīdumā inficējošu injekciju zem augšstilba vai kakla iekšējās sieniņas ādas.

Šīm nolūkam jāizmanto liellopu tipa celms, ko pēc pieprasījuma piegādā Paul-Ehrlich-Institut Frankfurtē pie Mainas. Jāizvairās no pārmērīgi lielas dozas, lai jūrascūciņas saglabātu savu svaru, kamēr tās izmanto;

bb) Neskatoties uz izmantoto titrēšanas metodi, vērtējumam vienmēr jābūt balstītam uz standarta tuberkulīna salīdzinājumu ar testējamiem tuberkulīniem; rezultāts jāizsaka starptautiskajās vienībās uz ml.

b) Iedarbības testēšana liellopiem.

Kad testus veic ar liellopiem, iegūtajām reakcijām no tuberkolozes liellopiem ar testējamo tuberkulīnu jābūt identiskām ar tām, ko izraisījis tāds pats standarta tuberkulīna daudzums.

19. Tuberkulīna testus jāveic ar vienu intradermālu injekciju vai nu kaklā, vai plecā.

20. Injicējamā tuberkulīna daudzums ir 5000 PPD vai sintētiskā tuberkulīna starptautiskās vienības.

21. Intradermalā tuberkulīna testa rezultātu nolasa pēc septiņdesmit divām stundām un vērtē saskaņā ar šādu metodi:

a) Negatīva reakcija. Ja novēro tikai ierobežotu pietūkumu un ādas krokas biezums palielinājies ne vairāk kā par 2 mm, konkrētajā apvidū nav novērojami klīniskie simptomi, piemēram, plaša edēma, eksudāts, nekroze, sāpes vai limfvadu un limfmezglu iekaisums.

b) Pozitīva reakcija. Ja nav novēroti klīniskie simptomi, kas minēti a) apakšpunktā, vai ja ādas biezums palielinājies vairāk kā par 2 mm.

--------------------------------------------------

C PIELIKUMS

Liellopu bruceloze

A. Seruma aglutinācijas testi

1. Standarta aglutinācijas serumam ir jāatbilst standarta serumam, ko piegādā Veibridžas Veterinary Laboratory, Sari, Anglijā.

Ampulā ir jābūt 1000 aglutinācijas starptautiskajām vienībām (SV), ko iegūst, atūdeņojot 1 ml liellopu seruma.

2. Standarta serumu piegādā Bundesgesundheitsamt, Berlīnē.

3. Brucellu aglutinācijas pakāpi serumā jāizsaka SV uz ml (piem., serums X = 80 SV/ml).

4. Lēnu seruma aglutināciju mēģenēs nolasa, kad aglutinācija ir sasniegusi 50 % vai 75 %, lietoto antigēnu titrējot identiskos apstākļos ar standarta serumu.

5. Dažādu antigēnu aglutinācijas vērtībai attiecībā pret standarta serumu ir jābūt šādās robežās:

- Ja rezultātus nolasa pie 50 %: starp 1/600 un 1/1000;

- Ja rezultātus nolasa pie 75 %: starp 1/500 un 1/750.

6. Veibridžas celms Nr. 99 un USDA 1119 vai jebkurš tikpat jutīgs celms ir jāizmanto, lai sagatavotu antigēnu, ko izmanto aglutinācijai mēģenē (lēnā metode).

7. Lai uzturētu celmu laboratorijas apstākļos un lai iegūtu antigēnu, ir jāizmanto tāda barotne, kas neveicina baktēriju disociāciju (S mīnus R); vispiemērotākais būtu kartupeļu agars.

8. Baktēriju emulsiju jāgatavo no fizioloģiskā šķīduma (0,85 % NaCl), kas ir fenolizēts 5 %. Nedrīkst izmantot formalīnu.

9. Atbildību par antigēnu testiem oficiāli uztic turpmāk minētajiem institūtiem

(a)Vācijā: | Bundesgesundheitsamt, Berlin, |

(b)Beļģijā: | Institut national de recherches veterinaires, Brussels, |

(c)Francijā: | Laboratoire central de recherches veterinaires, Alfort, |

(d)Luksemburgas Lielhercogistē: | Institute of the supplying country, |

(e)Itālijā: | Instituto Superiore di Sanità, Rome, |

(f)Nīderlandē: | Centraal Diergeneeskundig Instituut, Afdeling Rotterdam. |

10. Antigēnus drīkst piegādāt koncentrētus, ja uz pudeles etiķetes norāda lietojamo atšķaidījuma koeficientu.

11. Lai veiktu seruma aglutinācijas reakciju testu, ir jāsagatavo vismaz trīs katra seruma atšķaidījumi. Aizdomīgā seruma atšķaidījumus sagatavo tā, lai reakciju infekcijas robežās varētu nolasīt vidējā mēģenē. Ja reakcija šajā mēģenē ir pozitīva, aizdomīgais serums satur vismaz 30 aglutinācijas starptautiskās vienības mililitrā.

B. Gredzena raudze

12. Gredzena raudze jāveic visu saimniecības piena kannu saturam.

13. Ir jāizmanto kāds no A sadaļas 9. punkta a) un f) apakšpunktā uzskaitīto institūtu standarta antigēniem.

14. Antigēnu drīkst iezīmēt tikai ar hematoksilīnu vai tetrazoliju; ieteicams izmantot hematoksilīnu.

15. Reakcijas tests jāveic mēģenēs ar 8 līdz 10 mm diametru.

16. Reakcijas tests jāveic ar 1 ml piena, kam pievienots 0,05 ml kāda no iezīmētajiem antigēniem.

17. Piena un antigēna maisījums jāinkubē 37 °C ne mazāk par četrdesmit piecām minūtēm un ne vairāk par sešdesmit minūtēm.

18. Reakcijas tests jāveic aptuveni astoņpadsmit stundas pēc slaukšanas un jāvērtē saskaņā ar šādiem kritērijiem:

a)Negatīva reakcija. | Iekrāsots piens, bezkrāsains krējums; |

b)Pozitīva reakcija. | Identiski iekrāsots piens un krējums vai bezkrāsains piens un iekrāsots krējums. |

19. Paraugam nedrīkst pievienot formalīnu. Vienīgais produkts, ko drīkst pievienot ir dzīvsudraba dioksīds 0,2 % šķīdumā, un tādā gadījumā piena daudzuma un dzīvsudraba dioksīda šķīduma attiecībai jābūt 10 pret 1.

--------------------------------------------------

D PIELIKUMS

Piena analīze

1. Visas piena analīzes jāveic oficiālās vai oficiāli apstiprinātās laboratorijās.

2. Piena paraugi jāņem saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a) pupi sākotnēji jādezinficē ar 70 % alkoholu.

b) mēģenes jātur slīpā stāvoklī, kad tās piepilda.

c) piena paraugi jāņem slaukšanas sākumā, pēc pirmo plūsmu izdalīšanas no katra pupa.

d) paraugs jāņem no katras ceturtdaļas; pienu no šiem paraugiem nedrīkst sajaukt kopā.

e) katrā paraugā jābūt vismaz 10 ml piena.

f) ja nepieciešams konservants, jāizmanto 0,5 % borskābe.

g) uz katras mēģenes jābūt etiķetei ar šādu informāciju:

- auss marķējuma numurs vai citi dzīvnieka identificēšanas līdzekļi;

- ceturtdaļa, ko kuras paraugs ņemts.

h) paraugiem jābūt līdz dokumentam, kas sniedz šādu informāciju:

- valsts pilnvarota veterinārārsta vārds un adrese;

- īpašnieka vārds un adrese;

- dzīvnieka identificēšanas līdzeklis;

- laktācijas stadija.

3. Piena analīzi jāveic ne vairāk kā trīsdesmit dienas pirms iekraušanas, un tajā vienmēr ir jābūt bakterioloģiskajam testam un White Side testam (WST) vai California Mastitis testam (CMT). Šo divu testu rezultātam jābūt negatīvam, ievērojot sekojošo:

a) ja bakterioloģiskā testa rezultāts ir pozitīvs – kaut gan nav raksturīgo iekaisuma stāvokļu, bet WST (vai CMT) rezultāts ir negatīvs – jāveic otrs bakterioloģiskais tests vismaz desmit dienas vēlāk trīsdesmit iepriekšminēto dienu laikā. Otrajam testam jākonstatē, ka:

aa) patogēnie mikroorganismi ir pazuduši;

bb) nav antibiotiku.

Turklāt ar turpmāku WST (vai turpmāku CMT), kam jābūt negatīvam, jākonstatē iekaisuma neesamība.

b) ja bakterioloģiskais tests ir negatīvs, bet WST (vai CMT) ir pozitīvs, jāveic pilnīgs citoloģiskais tests, kam jābūt negatīvam.

4. Bakterioloģiskais tests iekļauj

a) piena iestādīšanu Petri trauciņā uz liellopu vai aitas asins agara;

b) piena iestādīšanu TKT vai Edwards barotnē.

Bakterioloģiska testa mērķis ir noteikt visus patogēnos mikroorganismus, un tas nedrīkst aprobežoties tikai ar specifisku patogēnu streptokoku vai stafilokoku noteikšanu. Šī iemesla dēļ aizdomīgo koloniju, kas iegūtas no iestādīšanas iepriekšminētajā barotnē, noteikšanu veic ar tradicionālajām bakterioloģiskās diferencēšanas metodēm, piemēram, Chapman barotni, lai noteiktu stafilokokus, un dažādas izlases barotnes, lai noteiktu enterobaktērijas.

5. Pilnīgs citoloģiskais tests paredzēts, lai vajadzības gadījumā noteiktu raksturīgo iekaisuma stāvokli, neatkarīgi no klīniskajiem simptomiem.

Iekaisuma stāvokļa esamību konstatē, kad leikocītu skaits, kas ņemts saskaņā ar Breed metodi, sasniedz 1 miljonu leikocītu mililitrā un mononukleāro un polinukleāro leikocītu attiecība ir mazāk kā 0,5.

--------------------------------------------------

E PIELIKUMS

Obligāti jāziņo par šādām slimībām:

a) Liellopu slimības:

trakumsērga,

tuberkuloze,

bruceloze,

mutes un nagu sērga,

Sibīrijas mēris,

govju mēris,

pleiropneimonija.

b) Cūku slimības:

trakumsērga,

bruceloze,

Sibīrijas mēris,

mutes un nagu sērga,

klasiskais un Āfrikas cūku mēris,

lipīga cūku paralīze (Tešena slimība).

--------------------------------------------------

F PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------