1.   Ja Savienība un Apvienotā Karaliste savā starpā noslēdz citus divpusējus nolīgumus, šādi nolīgumi ir šo nolīgumu papildinoši nolīgumi, ja vien minētajos nolīgumos nav paredzēts citādi. Šādi papildinoši nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, neatņemama sastāvdaļa un kopējās struktūras daļa.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro arī:

1.   Puses ar patiesu savstarpēju cieņu un labticību palīdz viena otrai veikt uzdevumus, kas izriet no šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma.

2.   Tās veic visus vajadzīgos vispārīgos vai konkrētos pasākumus, lai nodrošinātu no šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma izrietošo saistību izpildi, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma mērķu sasniegšanu.

1.   Šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma noteikumi tiek interpretēti labticīgi, atbilstoši to parastajai nozīmei to kontekstā un ņemot vērā nolīguma mērķi un nolūku saskaņā ar starptautisko publisko tiesību interpretācijas paražu normām, tostarp tām, kas kodificētas 1969. gada 23. maijā Vīnē noslēgtajā Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām.

2.   Lielākai noteiktībai – nedz šis nolīgums, nedz jebkurš papildinošais nolīgums nerada pienākumu interpretēt to noteikumus saskaņā ar vienas vai otras Puses tiesību aktiem.

3.   Lielākai noteiktībai – šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma interpretācija, ko sniedz vienas vai otras Puses tiesas, nav saistoša otras Puses tiesām.

1.   Neskarot Protokola par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu SSC.67. pantu un izņemot – attiecībā uz Eiropas Savienību – šā nolīguma trešo daļu, nekas šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā nav interpretējams tā, ka tas piešķirtu tiesības vai uzliktu pienākumus personām, izņemot tiesības un pienākumus, kas Pušu starpā radušies saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām, ne arī tā, ka tas atļautu uz šo nolīgumu vai jebkuru papildinošu nolīgumu tieši atsaukties Pušu iekšzemes tiesību sistēmās.

2.   Puse savos tiesību aktos neparedz tiesības celt prasību pret otru Pusi, pamatojoties uz to, ka otra Puse ir pārkāpusi šo nolīgumu vai jebkuru papildinošu nolīgumu.

1.   Šajā nolīgumā un jebkurā papildinošā nolīgumā, ja vien nav norādīts citādi, piemēro šādas definīcijas:

2.   Visas atsauces uz "Savienību", "Pusi" vai "Pusēm" šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā saprot kā tādas, kas neietver Eiropas Atomenerģijas kopienu, ja vien nav norādīts citādi vai ja to paredz konteksts.

1.   Ar šo tiek izveidota Partnerības padome. Tās sastāvā ir Savienības un Apvienotās Karalistes pārstāvji. Partnerības padome var sanākt dažādos sastāvos atkarībā no apspriežamajiem jautājumiem.

2.   Partnerības padomes līdzpriekšsēdētāji ir Eiropas Komisijas pārstāvis un Apvienotās Karalistes valdības pārstāvis ministru līmenī. Tā sanāk pēc Savienības vai Apvienotās Karalistes pieprasījuma un jebkurā gadījumā vismaz reizi gadā un, savstarpēji vienojoties, nosaka sanāksmju grafiku un darba kārtību.

3.   Partnerības padome uzrauga šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma mērķu sasniegšanu. Tā uzrauga un atvieglo šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma īstenošanu un piemērošanu. Katra Puse var iesniegt Partnerības padomei jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma īstenošanu, piemērošanu un interpretāciju.

4.   Partnerības padomei ir pilnvaras:

5.   Partnerības padomes darbu reglamentē reglaments, kas izklāstīts 1. pielikumā. Partnerības padome var grozīt minēto pielikumu.

1.   Ar šo izveido šādas komitejas:

2.   Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar otrās daļas pirmā temata 4. nodaļas I–VII sadaļu, VIII sadaļu un IX–XII sadaļu, otrās daļas sesto tematu un 27. pielikumu, šā panta 1. punktā minētajai Tirdzniecības partnerības komitejai ir pilnvaras:

3.   Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar to kompetences jomu, tirdzniecības specializētās komitejas ir pilnvarotas:

4.   Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar to kompetences jomu, specializētās komitejas ir pilnvarotas:

5.   Komitejās ir pārstāvji no katras Puses. Katra Puse nodrošina, ka tās pārstāvjiem komitejās ir atbilstīgas zināšanas par apspriežamajiem jautājumiem.

6.   Tirdzniecības partnerības komitejas līdzpriekšsēdētāji ir Savienības augsta līmeņa pārstāvis un Apvienotās Karalistes pārstāvis, kas ir atbildīgi par tirdzniecības jautājumiem, vai viņu norīkotas personas. Tā sanāk pēc Savienības vai Apvienotās Karalistes pieprasījuma un jebkurā gadījumā vismaz reizi gadā un, savstarpēji vienojoties, nosaka sanāksmju grafiku un darba kārtību.

7.   Tirdzniecības specializēto komiteju un specializēto komiteju līdzpriekšsēdētāji ir Savienības pārstāvis un Apvienotās Karalistes pārstāvis. Ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi vai ja vien līdzpriekšsēdētāji nenolemj citādi, komitejas sanāk vismaz reizi gadā.

8.   Komitejas nosaka sanāksmju grafiku un darba kārtību, savstarpēji vienojoties.

9.   Komiteju darbu reglamentē reglaments, kas izklāstīts 1. pielikumā.

10.   Atkāpjoties no 9. punkta, komiteja var pieņemt un pēc tam grozīt savus noteikumus, kas reglamentē tās darbu.

1.   Ar šo izveido šādas darba grupas:

2.   Darba grupas komiteju uzraudzībā palīdz komitejām veikt to uzdevumus un jo īpaši sagatavo komiteju darbu un pilda jebkurus uzdevumus, ko tām uzticējušas komitejas.

3.   Darba grupu sastāvā ir Savienības pārstāvji un Apvienotās Karalistes pārstāvji, un to līdzpriekšsēdētāji ir Savienības pārstāvis un Apvienotās Karalistes pārstāvis.

4.   Darba grupas nosaka savu reglamentu, sanāksmju grafiku un darba kārtību, savstarpēji vienojoties.

1.   Lēmumi, ko pieņēmusi Partnerības padome vai attiecīgā gadījumā Komiteja, ir saistoši Pusēm un visām struktūrām, kas izveidotas ar šo nolīgumu un jebkuriem papildinošiem nolīgumiem, tostarp sestās daļas I sadaļā minētajai šķīrējtiesai. Ieteikumiem nav saistoša spēka.

2.   Partnerības padome vai attiecīgā gadījumā komiteja, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumus un sniedz ieteikumus.

1.   Eiropas Parlaments un Apvienotās Karalistes Parlaments var izveidot Parlamentāro partnerattiecību asambleju, kurā ir Eiropas Parlamenta locekļi un Apvienotās Karalistes Parlamenta locekļi, kā forumu viedokļu apmaiņai par partnerību.

2.   Pēc Parlamentāro partnerattiecību asamblejas izveides tā:

1.   Katra Puse jautājumos, kurus aptver šis nolīgums un visi papildinošie nolīgumi, apspriežas ar tās jaunizveidoto vai pastāvošo vietējo konsultantu grupu vai grupām, kurās ietilpst neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, t. sk. nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un darba devēju organizācijas, kā arī arodbiedrības, kas nodarbojas ar ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības, sociālajiem, cilvēktiesību, vides un citiem jautājumiem. Katra Puse var sasaukt savu vietējo konsultantu grupu vai grupas dažādos sastāvos, lai apspriestu šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma dažādu noteikumu īstenošanu.

2.   Katra Puse ņem vērā viedokļus vai ieteikumus, ko sniegusi tās vietējā konsultantu grupa vai grupas. Katras Puses pārstāvji cenšas apspriesties ar savu vietējo konsultantu grupu vai grupām vismaz reizi gadā. Sanāksmes var rīkot, izmantojot virtuālus līdzekļus.

3.   Lai sekmētu sabiedrības informētību par vietējām konsultantu grupām, katra Puse apņemas publicēt to organizāciju sarakstu, kuras piedalās tās vietējā konsultantu grupā vai grupās, kā arī šīs grupas vai šo grupu kontaktpunktu.

4.   Puses veicina mijiedarbību starp to attiecīgajām vietējām konsultantu grupām, tai skaitā, ja iespējams, apmainoties ar to vietējo konsultantu grupu dalībnieku kontaktinformāciju.

1.   Puses veicina Pilsoniskās sabiedrības foruma organizēšanu, lai risinātu dialogu par otrās daļas īstenošanu. Partnerības padome pieņem foruma darbības pamatnostādnes.

2.   Pilsoniskās sabiedrības forums notiek vismaz reizi gadā, ja vien Puses nevienojas citādi. Pilsoniskās sabiedrības forums var tikties, izmantojot virtuālus līdzekļus.

3.   Pilsoniskās sabiedrības forumā var piedalīties neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas izveidotas Pušu teritorijā, tostarp 13. pantā minēto vietējo konsultantu grupu locekļi. Katra Puse nodrošina līdzsvarotu pārstāvību, tostarp nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un darba devēju organizācijas un arodbiedrības, kas darbojas ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības, sociālajā, cilvēktiesību, vides un citās jomās.

1.   Puse nevar pieņemt vai saglabāt nekādus nodokļus vai citus jebkāda veida maksājumus, ko uzliek kādas preces eksportam uz otru Pusi vai saistībā ar šādu eksportu, ne arī kādu iekšējo nodokli vai citu maksājumu, kuru uzliek uz otru Pusi eksportētai precei un kurš pārsniedz nodokli vai maksājumu, ko piemērotu līdzīgām precēm, ja tās paredzētas iekšzemes patēriņam.

2.   Šā panta nolūkā jēdziens "citi jebkāda veida maksājumi" neietver maksas vai citus maksājumus, kas atļauti 23. pantā.

1.   Maksas un citi maksājumi, ko kāda Puse uzliek saistībā ar otras Puses preces importu vai eksportu, nepārsniedz sniedzamo pakalpojumu aptuvenās izmaksas un nav paredzēti vietējo preču netiešai aizsardzībai vai importa un eksporta aplikšanai ar nodokli fiskālām vajadzībām. Puse neiekasē maksas vai citus maksājumus par importu vai eksportu vai saistībā ar to uz ad valorem pamata.

2.   Katra Puse var noteikt maksājumus vai atgūt izmaksas tikai tad, ja tiek sniegti konkrēti pakalpojumi, jo īpaši, bet ne tikai šādi:

3.   Katra Puse, izmantojot oficiālu tīmekļa vietni, nekavējoties publicē visas maksas un maksājumus, ko tā uzliek saistībā ar importu vai eksportu, tādā veidā, lai pārvaldes iestādes, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tām iepazīties. Minētajā informācijā norāda pamatojumu maksas vai maksājuma uzlikšanai sniegtajam pakalpojumam, atbildīgo iestādi, piemērojamo maksu un maksājumus un norēķinu laiku un kārtību. Jaunas vai grozītas maksas un maksājumus uzliek tikai tad, kad šajā punktā noteiktā informācija ir publiskota un ir brīvi pieejama.

4.   Puse saistībā ar jebkādu otras Puses preču importu nepiemēro konsulārās formalitātes, tostarp ar tām saistītas maksas un maksājumus.

1.   Puse nepiemēro muitas nodokli precei, neatkarīgi no tās izcelsmes, kas tiek ievesta atpakaļ Puses teritorijā pēc tam, kad prece ir bijusi uz laiku izvesta no tās teritorijas uz otras Puses teritoriju labošanai.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro tādām precēm, kas ievestas muitas noliktavās, brīvās tirdzniecības zonās vai ar līdzīgu statusu un ko pēc tam izved labošanai un neieved atpakaļ muitas noliktavās, brīvās tirdzniecības zonās vai ar līdzīgu statusu.

3.   Puse nepiemēro muitas nodokli precei, neatkarīgi no tās izcelsmes, kas uz laiku importēta no otras Puses teritorijas labošanai.

1.   Puse nepiešķir otras Puses pārstrādātām precēm mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzvērtīgām jaunām precēm.

2.   26. pants attiecas uz importa un eksporta aizliegumiem vai ierobežojumiem saistībā ar pārstrādātām precēm. Ja kāda Puse pieņem vai saglabā importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus saistībā ar lietotām precēm, tā nepiemēro šos pasākumus pārstrādātām precēm.

3.   Puse var pieprasīt, lai pārstrādātas preces tiktu identificētas kā tādas izplatīšanai vai pārdošanai tās teritorijā un lai tās atbilstu visām piemērojamajām tehniskajām prasībām, kas attiecas uz līdzvērtīgām jaunām precēm.

1.   Puse nepieņem vai nesaglabā nekādus aizliegumus vai ierobežojumus, ko piemēro jebkādu otras Puses preču importam vai preču eksportam vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot saskaņā ar GATT 1994 XI pantu un tā piezīmēm un papildnoteikumiem. Šajā nolūkā GATT 1994 XI pants un tā piezīmes un papildnoteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.   Puse nepieņem vai nesaglabā:

1.   Katra Puse nodrošina, ka visas importa licencēšanas procedūras, kas piemērojamas preču tirdzniecībai starp Pusēm, tiek piemērotas neitrāli un pārvaldītas taisnīgi, godīgi, nediskriminējoši un pārredzami.

2.   Puse pieņem vai saglabā licencēšanas procedūras kā nosacījumu importam tās teritorijā no otras Puses, ja kāda administratīva mērķa sasniegšanai nav reāli iespējamas citas piemērotas procedūras.

3.   Puse nepieņem un nesaglabā nekādas neautomātiskas importa licencēšanas procedūras, ja vien tās nav nepieciešamas, lai īstenotu kādu ar šo nolīgumu saderīgu pasākumu. Puse, kas pieņem šādu neautomātisku licencēšanas procedūru, skaidri norāda, kurš pasākums tiek īstenots ar minētās procedūras palīdzību.

4.   Katra Puse ievieš un pārvalda visas importa licencēšanas procedūras saskaņā ar PTO Nolīguma par importa licencēšanas procedūrām ("Importa licencēšanas nolīgums") 1.–3. pantu. Šajā nolūkā Importa licencēšanas nolīguma 1.–3. pants mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

5.   Jebkura Puse, kas ievieš vai groza kādu importa licencēšanas procedūru, dara visu attiecīgo informāciju pieejamu tiešsaistē oficiālā tīmekļa vietnē. Ja vien iespējams, minēto informāciju dara pieejamu vismaz 21 dienu pirms jaunās vai grozītās licencēšanas procedūras piemērošanas dienas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piemērošanas dienā. Minētā informācija ietver datus, kas prasīti Importa licencēšanas nolīguma 5. pantā.

6.   Pēc otras Puses pieprasījuma Puse nekavējoties sniedz visu attiecīgo informāciju par visām importa licencēšanas procedūrām, ko tā plāno pieņemt vai ko tā saglabā, tostarp informāciju, kas minēta Importa licencēšanas nolīguma 1.–3. pantā.

7.   Lielākai noteiktībai – nekas šajā pantā neliek kādai Pusei piešķirt importa licenci vai neliedz Pusei īstenot savus pienākumus vai saistības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām vai saskaņā ar daudzpusējiem ieroču neizplatīšanas režīmiem un importa kontroles pasākumiem.

1.   Katra Puse publicē visas jaunās eksporta licencēšanas procedūras vai jebkādas izmaiņas esošajā eksporta licencēšanas procedūrā tā, lai pārvaldes iestādes, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tām iepazīties. Šāda publicēšana, kad vien iespējams, notiek 45 dienas pirms procedūras vai grozījumu stāšanās spēkā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā dienā, kad šāda procedūra vai grozījumi stājas spēkā, un attiecīgā gadījumā publicēšana tiek veikta visās attiecīgajās pārvaldes iestāžu tīmekļa vietnēs.

2.   Publicējot eksporta licencēšanas procedūras, norāda šādu informāciju:

3.   Katra Puse 45 dienu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā paziņo otrai Pusei par tās esošajām eksporta licencēšanas procedūrām. Katra Puse 60 dienu laikā pēc publicēšanas paziņo otrai Pusei par visām jaunām eksporta licencēšanas procedūrām un visiem grozījumiem esošajās eksporta licencēšanas procedūrās. Paziņojumā ietver atsauci uz avotiem, kuros ir publicēta 2. punktā prasītā informācija, un attiecīgā gadījumā norāda attiecīgo pārvaldes iestāžu tīmekļa vietņu adresi.

4.   Lielākai noteiktībai – nekas šajā pantā neliek Pusei piešķirt eksporta licenci vai neliedz Pusei īstenot savas saistības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām, kā arī saskaņā ar daudzpusējiem ieroču neizplatīšanas režīmiem un eksporta kontroles pasākumiem, tostarp Vasenāras vienošanos parasto ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei, Austrālijas grupu, Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupu un raķešu tehnoloģiju kontroles režīmu, vai pieņemt, saglabāt vai īstenot neatkarīgus sankciju režīmus.

1.   Lai uzraudzītu šā nolīguma darbību un aprēķinātu preferenču izmantošanas rādītājus, Puses katru gadu apmainās ar importa statistiku par 10 gadu ilgu laikposmu, kas sākas vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Ja vien Tirdzniecības partnerības komiteja nenolemj citādi, šo laikposmu automātiski pagarina par pieciem gadiem, un pēc tam Tirdzniecības partnerības komiteja var lemt to vēl pagarināt.

2.   Apmaiņa ar importa statistiku aptver datus, kas attiecas uz pēdējo pieejamo gadu, tostarp vērtību un, attiecīgā gadījumā, apjomu tarifa pozīcijas līmenī attiecībā uz to otras Puses preču importu, kurām piemēro preferenciālu nodokļu režīmu saskaņā ar šo nolīgumu, un to preču importu, kurām piemēro nepreferenciālu režīmu.

1.   Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar GATT 1994 VI pantu, Antidempinga nolīgumu, SKP nolīgumu, GATT 1994 XIX pantu, Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem un Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantu.

2.   Šīs sadaļas 2. nodaļa neattiecas uz antidempinga, kompensācijas un aizsardzības izmeklēšanām un pasākumiem.

3.   Katra Puse piemēro antidempinga un kompensācijas pasākumus saskaņā ar Antidempinga nolīguma un SKP nolīguma prasībām un atbilstoši taisnīgam un pārredzamam procesam.

4.   Katrai ieinteresētajai pusei antidempinga vai kompensācijas izmeklēšanā (1) tiek dotas visas iespējas aizstāvēt savas intereses, ja tas nevajadzīgi neaizkavē izmeklēšanas veikšanu.

5.   Katras Puses izmeklēšanas iestāde saskaņā ar Puses tiesību aktiem var apsvērt, vai uzliekamā antidempinga maksājuma apmērs ir pilna dempinga starpība vai mazāka summa.

6.   Katras Puses izmeklēšanas iestāde saskaņā ar Puses tiesību aktiem izskata sniegto informāciju, lai noteiktu to, vai antidempinga vai kompensācijas maksājuma noteikšana būtu sabiedrības interesēs.

7.   Puse attiecībā uz vienu un to pašu preci vienlaicīgi nepiemēro vai nepatur spēkā:

8.   Uz šā panta 1.–6. punktu neattiecas sestās daļas I sadaļa.

1.   Ražojumus, kuru izcelsme ir vienā Pusē, nevar importēt otrā Pusē atbilstīgi esošajām PTO tarifu kvotām, kā definēts 2. punktā. Tas ietver tās tarifu kvotas, kas sadalītas starp Pusēm saskaņā ar GATT XXVIII panta sarunām, kuras Eiropas Savienība uzsākusi PTO dokumentā G/SECRET/42/Add.2 un Apvienotā Karaliste – PTO dokumentā G/SECRET/44, un kas noteiktas katras Puses attiecīgajos iekšējos tiesību aktos. Šā panta nolūkos ražojumu noteiktas izcelsmes statusu nosaka, pamatojoties uz importētājā Pusē piemērojamajiem nepreferenciālās izcelsmes noteikumiem.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos "esošās PTO tarifu kvotas" ir tās tarifu kvotas, kas ir Eiropas Savienības PTO koncesijas, kuras iekļautas ES-28 koncesiju un saistību saraksta projektā saskaņā ar GATT 1994, kas Pasaules Tirdzniecības organizācijai ir iesniegts dokumentā G/MA/TAR/RS/506, kurā grozījumi izdarīti ar dokumentiem G/MA/TAR/RS/506/Add.1 un G/MA/TAR/RS/506/Add.2.

1.   Puses sadarbojas, lai novērstu, atklātu un apkarotu muitas tiesību aktu pārkāpumus vai apiešanu saskaņā ar to saistībām, kas noteiktas šīs sadaļas 2. nodaļā un Protokolā par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās. Katra Puse veic piemērotus un salīdzināmus pasākumus, lai aizsargātu savas un otras Puses finansiālās intereses saistībā ar nodokļu iekasēšanu par precēm, ko ieved Apvienotās Karalistes vai Savienības muitas teritorijā.

2.   Ievērojot 7. punktā paredzēto iespēju piešķirt atbrīvojumu tirgotājiem, kuri ir izpildījuši prasības, Puse var saskaņā ar 3. un 4. punktā noteikto procedūru uz laiku apturēt attiecīgo preferenciālo režīmu attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem), ja:

3.   Puse, kas izdarījusi 2. punktā minēto konstatējumu, par to paziņo Tirdzniecības partnerības komitejai un Tirdzniecības partnerības komitejā sāk apspriešanos ar otru Pusi, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

4.   Ja Puses trīs mēnešu laikā pēc paziņošanas dienas nevienojas par savstarpēji pieņemamu risinājumu, Puse, kas izdarījusi konstatējumu, var nolemt uz laiku apturēt attiecīgo preferenciālo režīmu attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem). Šādā gadījumā Puse, kas izdarījusi konstatējumu, par pagaidu apturēšanu, tostarp par laikposmu, kurā tā plāno piemērot pagaidu apturēšanu, nekavējoties paziņo Tirdzniecības partnerības komitejai.

5.   Pagaidu apturēšanu piemēro tikai tik ilgi, cik nepieciešams pārkāpumu vai apiešanas novēršanai un attiecīgās Puses finansiālo interešu aizsardzībai, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā sešus mēnešus. Attiecīgā Puse pārskata situāciju un, ja tā nolemj, ka pagaidu apturēšana vairs nav nepieciešama, izbeidz to pirms Tirdzniecības partnerības komitejai paziņotā laikposma beigām. Ja nosacījumi, kas bijuši par iemeslu apturēšanai, Tirdzniecības partnerības komitejai paziņotā laikposma beigās joprojām pastāv, attiecīgā Puse var nolemt apturēšanu pagarināt. Jebkāda apturēšana periodiski ir jāapspriež Tirdzniecības partnerības komitejā.

6.   Katra Puse saskaņā ar tās iekšējām procedūrām publisko informāciju importētājiem par visiem lēmumiem attiecībā uz 4. un 5. punktā minēto pagaidu apturēšanu.

7.   Neatkarīgi no 4. punkta, ja importētājs spēj pierādīt importētājas Puses muitas dienestam, ka šādi ražojumi pilnībā atbilst importētājas Puses tiesību aktiem muitas jomā, šā nolīguma prasībām un visiem citiem pienācīgiem nosacījumiem, kas saistīti ar pagaidu apturēšanu, kuru importētāja Puse noteikusi saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem, importētāja Puse ļauj importētājam pieprasīt preferenciālu režīmu un atgūt visus nodokļus, kas, importējot ražojumus, samaksāti virs piemērojamajām preferenciālā tarifa likmēm.

1.   Puses sadarbojas, lai atvieglotu no kādas Puses teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu, ņemot vērā principus, kas ietverti 1970. gada 17. novembrī Parīzē parakstītajā UNESCO Konvencijā par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu.

2.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

3.   Pušu kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu, jo īpaši:

4.   Katra Puse nosaka kontaktpunktu, kas ir atbildīgs par saziņu ar otras Puses kontaktpunktu par visiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar šo pantu, tostarp attiecībā uz 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem paziņojumiem un pieprasījumiem.

5.   Paredzētajā Pušu sadarbībā vajadzības gadījumā iesaista Pušu muitas dienestus, kas ir atbildīgi par kultūras priekšmetu izvešanas procedūru pārvaldību.

6.   Uz šo pantu neattiecas sestās daļas I sadaļa.

1.   Lai kāda Puse saskaņā ar šo nolīgumu otras Puses noteiktas izcelsmes precei piemērotu preferenciāla tarifa režīmu, ar noteikumu, ka ražojumi atbilst visām pārējām prasībām, kas piemērojamas saskaņā ar šo nodaļu, par otras Puses izcelsmes ražojumiem uzskata šādus ražojumus:

2.   Ja ražojums ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas izmantoti šā ražojuma ražošanā, neuzskata par nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kad minētais ražojums kā materiāls tiek iekļauts kādā citā ražojumā.

3.   Noteiktas izcelsmes statusa iegūšana Apvienotajā Karalistē vai Savienībā notiek bez pārtraukuma.

1.   Kādas Puses noteiktas izcelsmes ražojumu uzskata par otras Puses noteiktas izcelsmes ražojumu, ja šo ražojumu izmanto par materiālu cita ražojuma ražošanai minētajā otrā Pusē.

2.   Lai noteiktu, vai ražojums ir otras Puses noteiktas izcelsmes ražojums, var ņemt vērā kādā Pusē veiktu nenoteiktas izcelsmes materiālam piemērotu ražošanu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja otrā Pusē veiktā ražošana nepārsniedz darbības, kas minētas 43. pantā.

4.   Lai eksportētājs varētu aizpildīt 54. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu par izcelsmi attiecībā uz šā panta 2. punktā minēto ražojumu, eksportētājs no sava piegādātāja saņem 6. pielikumā paredzēto piegādātāja deklarāciju vai līdzvērtīgu dokumentu, kurā ietverta tā pati informācija, pietiekami detalizēti aprakstot attiecīgos nenoteiktas izcelsmes materiālus, lai tos varētu identificēt.

1.   Šādus ražojumus uzskata par pilnībā iegūtiem kādā no Pusēm:

2.   Termini "kādas Puses kuģis" un "kādas Puses zivju pārstrādes kuģis" 1. punkta h) un i) apakšpunktā nozīmē kuģi un zivju pārstrādes kuģi, kas:

1.   Ja ražojums neatbilst prasībām, kas izklāstītas 3. pielikumā, jo tā ražošanā ir izmantots nenoteiktas izcelsmes materiāls, minēto ražojumu tomēr uzskata par Puses izcelsmes ražojumu, ja:

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ražojuma ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība vai svars pārsniedz kādu nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālās vērtības vai svara procentuālo daudzumu, kā noteikts 3. pielikumā izklāstītajās prasībās.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro ražojumiem, kas pilnībā iegūti kādā Pusē 41. panta nozīmē. Ja 3. pielikumā paredzēts, ka ražojuma ražošanā izmantotajiem materiāliem jābūt pilnībā iegūtiem, piemēro šā panta 1. un 2. punktu.

1.   Neatkarīgi no 39. panta 1. punkta c) apakšpunkta ražojumu neuzskata par kādas Puses izcelsmes ražojumu, ja ražojuma ražošana kādā Pusē sastāv tikai no vienas vai vairākām šādām darbībām, kuras veic nenoteiktas izcelsmes materiāliem:

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos darbības uzskata par vienkāršām, ja to veikšanai nav vajadzīgas īpašas prasmes vai mehānismi, iekārtas vai aprīkojums, kas īpaši izgatavots vai uzstādīts un nepieciešams minēto darbību veikšanai.

1.   Šīs nodaļas nolūkos kvalifikācijas vienība ir konkrētais ražojums, ko uzskata par pamatvienību, klasificējot ražojumu Harmonizētajā sistēmā.

2.   Ja sūtījumā ir vairāki vienādi ražojumi, kas Harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šīs nodaļas noteikumus, katru ražojumu ņem vērā atsevišķi.

1.   Palīgierīces, rezerves daļas, darbarīkus un instrukcijas vai citus informatīvus materiālus uzskata par vienu ražojumu kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli, ja tie:

2.   Šā panta 1. punktā minētās palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus un instrukcijas vai citus informatīvus materiālus neņem vērā, nosakot ražojuma izcelsmi, izņemot nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtības aprēķināšanas nolūkos, ja uz ražojumu attiecas nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība saskaņā ar 3. pielikumu.

1.   Noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojami materiāli vai atvietojami ražojumi glabāšanas laikā ir fiziski jānošķir, lai saglabātu to noteiktas un nenoteiktas izcelsmes statusu.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā "atvietojami materiāli" vai "atvietojami ražojumi" ir materiāli vai ražojumi, kas ir viena veida, kam ir vienāda komerciālā kvalitāte, vienādas tehniskās un fizikālās īpašības un ko nevar atšķirt vienu no otra izcelsmes noteikšanas nolūkā.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojamus materiālus var izmantot produkta ražošanā, materiālu glabāšanas laikā tos fiziski nenošķirot, ja tiek izmantota uzskaites nošķiršanas metode.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojamus ražojumus, kas klasificēti Harmonizētās sistēmas 10., 15., 27., 28., 29. nodaļā, 32.01.–32.07. pozīcijā vai 39.01.–39.14. pozīcijā, var uzglabāt kādā Pusē pirms eksporta uz otru Pusi, tos fiziski nenošķirot, ar noteikumu, ka tiek izmantota uzskaites nošķiršanas metode.

5.   Šā panta 3. un 4. punktā minēto uzskaites nošķiršanas metodi piemēro atbilstoši krājumu uzskaites metodei saskaņā ar Puses vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

6.   Uzskaites nošķiršanas metode ir jebkura metode, ar kuru nodrošina, ka jebkurā brīdī noteiktas izcelsmes statusu piemēro ne lielākam materiālu vai ražojumu daudzumam, kā tas būtu gadījumā, ja materiāli vai ražojumi būtu fiziski nošķirti.

7.   Saskaņā ar Puses normatīvajos aktos ietvertiem nosacījumiem Puse var pieprasīt, ka uzskaites nošķiršanas metodes izmantošanai ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, ko sniedz minētās Puses muitas dienesti. Puses muitas dienesti pārrauga šādu atļauju izmantošanu un var atsaukt atļauju, ja tās turētājs nepareizi izmanto uzskaites nošķiršanas metodi vai nepilda kādu no šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

1.   Noteiktas izcelsmes ražojums, kas deklarēts iekšzemes lietošanai importētājā Pusē, pēc izvešanas un pirms tā deklarēšanas iekšzemes lietošanai netiek mainīts, nekādā veidā pārveidots vai pakļauts kādām darbībām, izņemot darbības, kuras veic nolūkā to saglabāt labā stāvoklī vai pievienot vai piestiprināt marķējumu, etiķetes, zīmogus vai citu dokumentāciju, lai nodrošinātu atbilstību konkrētām importējošās Puses iekšzemes prasībām.

2.   Ražojumu var glabāt vai izstādīt trešā valstī ar noteikumu, ka minētajā trešā valstī šis ražojums paliek muitas uzraudzībā.

3.   Sūtījumus trešā valstī var sadalīt, ja to veic eksportētājs vai viņš ir par to atbildīgs un ja minētajā trešā valstī sūtījumi paliek muitas uzraudzībā.

4.   Ja rodas šaubas par to, vai 1.–3. punktā noteiktās prasības tiek ievērotas, importētājas Puses muitas dienests var pieprasīt, lai importētājs iesniedz pierādījumus par atbilstību minētajām prasībām, kas var būt dažāda veida, ieskaitot līgumiskos pārvadājumu dokumentus, piemēram, pavadzīmes vai konosamentus vai faktisku vai konkrētu pierādījumu, kura pamatā ir iepakojumu marķējums vai numerācija, vai jebkādu ar pašu ražojumu saistītu pierādījumu.

1.   Importētāja Puse importējot piešķir preferenciāla tarifa režīmu otras Puses izcelsmes ražojumam šīs nodaļas nozīmē, pamatojoties uz importētāja pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu. Importētājs ir atbildīgs par to, ka pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu ir pareizs un atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

2.   Pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir:

3.   Importētājs, kas prasa piemērot preferenciāla tarifa režīmu, pamatojoties uz 2. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu par izcelsmi, saglabā paziņojumu par izcelsmi un, ja to pieprasa importētājas Puses muitas dienests, iesniedz tā kopiju minētajam muitas dienestam.

1.   Preferenciāla tarifa režīma pieprasījumu un šāda pieprasījuma pamatojumu, kā minēts 54. panta 2. punktā, iekļauj importa muitas deklarācijā saskaņā ar importētājas Puses normatīvajiem aktiem.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ja importētājs importēšanas laikā nav prasījis preferenciāla tarifa režīmu, importētāja Puse piešķir preferenciāla tarifa režīmu un atmaksā vai atlaiž visus pārmaksātos muitas nodokļus, ja:

Pārējie pienākumi, kas piemērojami importētājam saskaņā ar 54. pantu, paliek nemainīgi.

1.   Paziņojumu par izcelsmi sagatavo ražojuma eksportētājs, pamatojoties uz informāciju, kas apliecina, ka tas ir noteiktas izcelsmes ražojums, norādot informāciju par ražojuma ražošanā izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu. Eksportētājs ir atbildīgs par to, lai paziņojums par izcelsmi un sniegtā informācija būtu pareiza.

2.   Paziņojumu par izcelsmi sagatavo, izmantojot vienu no 7. pielikumā sniegtajām valodu versijām, uz rēķina vai cita dokumenta, kurš sniedz pietiekami detalizētu noteiktas izcelsmes ražojuma aprakstu, kas ļauj minēto ražojumu identificēt. Eksportētājs ir atbildīgs par pietiekami detalizētas informācijas sniegšanu, lai varētu identificēt noteiktas izcelsmes ražojumu. Importētāja Puse nepieprasa, lai importētājs iesniedz paziņojuma par izcelsmi tulkojumu.

3.   Paziņojums par izcelsmi ir derīgs 12 mēnešus no tā sagatavošanas dienas vai ilgāku laikposmu, kā paredzējusi importētāja Puse, bet ne ilgāk kā 24 mēnešus.

4.   Paziņojums par izcelsmi var attiekties uz:

5.   Ja pēc importētāja pieprasījuma nesaliktus vai izjauktus ražojumus Harmonizētās sistēmas interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkta nozīmē, kuri ietilpst Harmonizētās sistēmas XV–XXI sadaļā, ieved pa daļām, šādiem ražojumiem var izmantot vienu paziņojumu par izcelsmi saskaņā ar prasībām, ko noteicis importētājas Puses muitas dienests.

1.   Attiecībā uz preferenciāla tarifa režīma pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, importētāja informētība par to, ka ražojuma izcelsme ir eksportētājā Pusē, pamatojas uz informāciju, kas pierāda, ka ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums un atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

2.   Pirms tiek prasīts preferenciāla tarifa režīms, ja importētājs nespēj iegūt šā panta 1. punktā minēto informāciju, jo eksportētājs minēto informāciju uzskata par konfidenciālu informāciju vai kāda cita iemesla dēļ, eksportētājs var iesniegt paziņojumu par izcelsmi, lai importētājs varētu prasīt preferenciāla tarifa režīmu, pamatojoties uz 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

1.   Importētājs, kas iesniedz pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu attiecībā uz ražojumu, kurš importēts importētājā Pusē, vismaz trīs gadus pēc ražojuma importēšanas uzglabā:

2.   Eksportētājs, kas ir sagatavojis paziņojumu par izcelsmi, ne mazāk kā četrus gadus pēc minētā paziņojuma par izcelsmi sagatavošanas saglabā paziņojuma par izcelsmi kopiju un visus citus dokumentus, kuri apliecina, ka ražojums atbilst prasībām, lai iegūtu noteiktas izcelsmes statusu.

3.   Saskaņā ar šo pantu uzglabājamos dokumentus var glabāt elektroniski.

1.   Atkāpjoties no 54.–58. pantam, gadījumos, kad ražojums ir deklarēts kā tāds, kas atbilst šīs nodaļas prasībām, un ja importētājas Puses muitas dienestam nav šaubu par minētās deklarācijas patiesumu, tad importētāja Puse piešķir preferenciāla tarifa režīmu:

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro šādiem ražojumiem:

3.   Importētājs ir atbildīgs par to, ka deklarācija ir pareiza, un par atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām. Dokumentēšanas prasības, kas izklāstītas 59. pantā, neattiecas uz importētāju saskaņā ar šo pantu.

1.   Importētājas Puses muitas dienests var pārbaudīt, vai ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums un vai ir izpildītas pārējās šīs nodaļas prasības, pamatojoties uz riska novērtēšanas metodēm, kas var ietvert atlasi pēc nejaušības principa. Šādu pārbaudi var veikt, pieprasot informāciju no importētāja, kurš iesniedzis 54. pantā minēto pieprasījumu, importa deklarācijas iesniegšanas laikā, pirms ražojumu izlaišanas vai pēc ražojumu izlaišanas.

2.   Saskaņā ar 1. punktu pieprasītā informācija ietver tikai šādus elementus:

3.   Sniedzot pieprasīto informāciju, importētājs var pievienot jebkādu citu informāciju, ko tas uzskata par būtisku pārbaudes nolūkiem.

4.   Ja preferenciāla tarifa režīma pieprasījuma pamatā ir paziņojums par izcelsmi, importētājs sniedz minēto paziņojumu par izcelsmi, bet var atbildēt importētājas Puses muitas dienestam, ka importētājs nespēj sniegt 2. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju.

5.   Ja preferenciāla tarifa režīma pieprasījuma pamatā ir importētāja informētība, pēc tam, kad pārbaudi veicošais importētājas Puses muitas dienests ir pieprasījis informāciju saskaņā ar 1. punktu, tas var pieprasīt no importētāja sniegt papildu informāciju, ja šis muitas dienests uzskata, ka papildu informācija ir nepieciešama, lai pārbaudītu ražojuma noteiktu izcelsmi vai to, ka ir izpildītas pārējās šīs nodaļas prasības. Importētājas Puses muitas dienests vajadzības gadījumā var pieprasīt importētājam sniegt konkrētus dokumentus un informāciju.

6.   Ja importētājas Puses muitas dienests nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajam ražojumam līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai, tad tas importētājam piedāvā ražojumu izlaist, piemērojot atbilstošus piesardzības pasākumus, tostarp galvojumus. Preferenciāla tarifa režīma apturēšana tiek izbeigta iespējami drīz pēc tam, kad importētājas Puses muitas dienests ir pārliecinājies par attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu vai par pārējo šīs nodaļas prasību izpildi.

1.   Lai nodrošinātu šīs nodaļas pareizu piemērošanu, Puses ar savu muitas dienestu starpniecību sadarbojas, pārbaudot, vai ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums un vai tas atbilst pārējām šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

2.   Ja preferenciāla tarifa režīma pieprasījuma pamatā ir bijis paziņojums par izcelsmi, pēc tam, kad pārbaudi veicošais importētājas Puses muitas dienests vispirms ir attiecīgi pieprasījis informāciju saskaņā ar 61. panta 1. punktu un ievērojot importētāja atbildi, tas var arī pieprasīt informāciju no eksportētājas Puses muitas dienesta divu gadu laikā pēc ražojumu importēšanas vai no brīža, kad ir iesniegts pieprasījums atbilstīgi 55. panta 2. punkta a) apakšpunktam, ja pārbaudi veicošais importētājas Puses muitas dienests uzskata, ka papildu informācija ir nepieciešama, lai pārbaudītu ražojuma noteiktu izcelsmi vai lai pārbaudītu to, ka ir izpildītas pārējās šīs nodaļas prasības. Informācijas pieprasījumā ir šādi elementi:

Turklāt importētājas Puses muitas dienests vajadzības gadījumā var lūgt eksportētājas Puses muitas dienestam iesniegt konkrētus dokumentus un informāciju.

3.   Eksportētājas Puses muitas dienests var saskaņā ar Puses normatīvajiem aktiem pieprasīt dokumentus vai pārbaudi, pieprasot jebkādus pierādījumus vai apmeklējot eksportētāja telpas, lai apskatītu dokumentus un iekārtas, ko izmanto ražojuma ražošanā.

4.   Neskarot 5. punktu, eksportētājas Puses muitas dienests, kas saņēmis 2. punktā minēto pieprasījumu, sniedz importētājas Puses muitas dienestam šādu informāciju:

5.   Eksportētājas Puses muitas dienests nesniedz 4. punkta a), d) un f) apakšpunktā minēto informāciju importētājas Puses muitas dienestam, ja eksportētājs uzskata, ka minētā informācija ir konfidenciāla.

6.   Katra Puse paziņo otrai Pusei muitas dienestu kontaktinformāciju un paziņo otrai Pusei par jebkādām izmaiņām šajā kontaktinformācijā 30 dienu laikā pēc izmaiņu veikšanas dienas.

1.   Neskarot 3. punktu, importētājas Puses muitas dienests var atteikt preferenciāla tarifa režīmu, ja:

2.   Importētājas Puses muitas dienests var atteikt preferenciāla tarifa režīmu ražojumam, kam importētājs prasa piemērot preferenciāla tarifa režīmu, ja importētājs neievēro tādas šīs nodaļas prasības, kuras neattiecas uz ražojumu noteiktas izcelsmes statusu.

3.   Ja importētājas Puses muitas dienestam ir pietiekams pamatojums atteikt preferenciāla tarifa režīmu saskaņā ar šā panta 1. punktu, gadījumos, kad eksportētājas Puses muitas dienests ir sniedzis atzinumu saskaņā ar 62. panta 4. punkta b) apakšpunktu, apliecinot ražojuma noteiktas izcelsmes statusu, importētājas Puses muitas dienests savu nodomu atteikt preferenciāla tarifa režīmu eksportētājas Puses muitas dienestam paziņo divu mēnešu laikā pēc minētā atzinuma saņemšanas dienas.

Ja ir sniegts šāds paziņojums, pēc vienas Puses pieprasījuma Puses apspriežas trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma dienas. Apspriešanās termiņu var pagarināt, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ja Pušu muitas dienesti par to savstarpēji vienojas. Apspriešanās var notikt saskaņā ar procedūru, ko noteikusi Tirdzniecības specializētā komiteja muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu jomā.

Beidzoties apspriešanās termiņam, ja importētājas Puses muitas dienests nevar apstiprināt, ka ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums, tas var atteikt preferenciāla tarifa režīmu, ja tam ir pietiekams pamatojums un ja importētājam ir bijušas piešķirtas tiesības tikt uzklausītam. Tomēr, ja eksportētājas Puses muitas dienests apstiprina ražojumu noteiktas izcelsmes statusu un sniedz šāda secinājuma pamatojumu, importētājas Puses muitas dienests neliedz ražojumam piemērot preferenciāla tarifa režīmu, pamatojoties tikai uz to, ka ir ticis piemērots 62. panta 5. punkts.

4.   Visos gadījumos domstarpību atrisināšanu starp importētāju un importētājas Puses muitas dienestu veic atbilstoši importētājas Puses tiesību aktiem.

1.   Katra Puse saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem saglabā jebkādas informācijas, ko otra Puse tai sniegusi saskaņā ar šo nodaļu, konfidencialitāti un aizsargā minēto informāciju pret izpaušanu.

2.   Ja neatkarīgi no 62. panta 5. punkta eksportētājas Puses vai importētājas Puses muitas dienests no eksportētāja ir ieguvis konfidenciālu uzņēmējdarbības informāciju, piemērojot 61. un 62. pantu, šāda informācija netiek izpausta.

3.   Katra Puse nodrošina, ka konfidenciālā informācija, kas iegūta saskaņā ar šo nodaļu, netiek izmantota citos nolūkos, kā tikai to lēmumu un nolēmumu administrēšanai un izpildei, kuri attiecas uz izcelsmes un muitas jautājumiem, izņemot ar tās personas vai Puses atļauju, kas sniegusi konfidenciālo informāciju.

4.   Neatkarīgi no 3. punkta Puse var atļaut saskaņā ar šo nodaļu iegūto informāciju izmantot jebkurā administratīvā, tiesas vai tiesvedībai pielīdzināmā procesā, kas uzsākts saistībā ar to muitas tiesību aktu neievērošanu, ar kuriem īsteno šo nodaļu. Par šādu izmantošanu Puse iepriekš paziņo personai vai Pusei, kas sniegusi informāciju.

1.   Šīs nodaļas nolūkos attiecībā uz Savienību termins "Puse" neietver Seūtu un Melilju.

2.   Importējot Seūtā vai Meliljā Apvienotās Karalistes izcelsmes ražojumus, tiem visos aspektos piemēro tādu pašu muitas režīmu saskaņā ar šo nolīgumu kā to, ko piemēro Savienības muitas teritorijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar Akta par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai 2. protokolu. To Seūtas un Meliljas izcelsmes ražojumu importam, uz kuriem attiecas šis nolīgums, Apvienotā Karaliste piemēro tādu pašu muitas režīmu kā to, ko piemēro ražojumiem, kurus importē no Savienības un kuru izcelsme ir Savienībā.

3.   Šajā nodaļā minētos izcelsmes noteikumus un izcelsmes procedūras mutatis mutandis piemēro ražojumiem, ko eksportē no Apvienotās Karalistes uz Seūtu un Melilju, un ražojumiem, ko eksportē no Seūtas un Meliljas uz Apvienoto Karalisti.

4.   Seūtu un Melilju uzskata par vienu teritoriju.

5.   40. pantu piemēro ražojumu importam un eksportam starp Savienību, Apvienoto Karalisti un Seūtu un Melilju.

6.   Atkarībā no ražojuma izcelsmes eksportētāji izcelsmes paziņojuma teksta 3. ailē ieraksta "Apvienotā Karaliste" vai "Seūta un Melilja".

7.   Par šīs nodaļas piemērošanu un īstenošanu Seūtā un Meliljā ir atbildīgs Spānijas Karalistes muitas dienests.

1.   Šo nodaļu piemēro visiem Puses SFS pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm.

2.   Šajā nodaļā arī paredzēti atsevišķi noteikumi attiecībā uz sadarbību dzīvnieku labturības, rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu jomā.

1.   Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

2.   Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

3.   Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā var pieņemt citas definīcijas šīs nodaļas vajadzībām, ņemot vērā attiecīgo starptautisko organizāciju, piemēram, Kodeksa, OIE un IPPC, glosārijus un definīcijas.

4.   SFS līgumā iekļautās definīcijas prevalē, ciktāl pastāv neatbilstība starp definīcijām, ko pieņēmusi Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā vai kas pieņemtas Kodeksa, OIE vai IPPC aizgādībā, un definīcijām SFS līgumā. Ja pastāv neatbilstība starp definīcijām, ko pieņēmusi Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, un definīcijām, kas izklāstītas Kodeksā, OIE vai IPPC, prevalē Kodeksā, OIE vai IPPC izklāstītās definīcijas.

1.   Lai sasniegtu savu atbilstošo aizsardzības līmeni, Puses piemēro SFS pasākumus, kuru pamatā ir riska novērtējums saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, tostarp SFS līguma 5. pantu.

2.   Puses neizmanto SFS pasākumus, lai radītu nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai.

3.   Attiecībā uz ar tirdzniecību saistītām SFS procedūrām un apstiprinājumiem, kas noteikti saskaņā ar šo nodaļu, katra Puse nodrošina, ka minētās procedūras un saistītie SFS pasākumi:

4.   Puses neizmanto 3. punktā minētās procedūras un papildu informācijas pieprasījumus, lai bez zinātniska un tehniska pamatojuma aizkavētu piekļuvi saviem tirgiem.

5.   Katra Puse nodrošina, ka administratīvās procedūras, ko tā pieprasa attiecībā uz importa nosacījumiem pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības vai augu veselības jomā, nav apgrūtinošākas vai tirdzniecību ierobežojošākas, nekā nepieciešams, lai importētājai Pusei dotu pietiekamu pārliecību, ka šie nosacījumi ir izpildīti. Katra Puse nodrošina, ka administratīvo procedūru negatīvā ietekme uz tirdzniecību tiek samazināta līdz minimumam un ka administratīvās noformēšanas procesi ir vienkārši un ātri, vienlaikus ievērojot importētājas Puses nosacījumus.

6.   Importētāja Puse neievieš papildu administratīvas sistēmas vai procedūru, kas nevajadzīgi kavē tirdzniecību.

1.   Ja importētāja Puse pieprasa oficiālus sertifikātus, sertifikātu paraugi ir:

2.   Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā var vienoties par īpašiem gadījumiem, kad 1. punktā minētie sertifikātu paraugi tiek izstrādāti tikai kādai eksportētājas Puses teritorijas daļai vai daļām. Puses veicina elektronisko sertifikāciju un citas tehnoloģijas tirdzniecības atvieglošanai.

1.   Neskarot tiesības un pienākumus, kas katrai Pusei ir saskaņā ar SFS līgumu un šo nodaļu, importētājas Puses importa nosacījumus konsekventi attiecina uz visu eksportētājas Puses teritoriju.

2.   Eksportētāja Puse nodrošina, ka produkti, ko eksportē uz otru Pusi, piemēram, dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti, augi un augu produkti vai citi saistīti priekšmeti, atbilst importētājas Puses SFS prasībām.

3.   Importētāja Puse var pieprasīt, ka konkrētu produktu importam ir vajadzīga atļauja. Šādu atļauju piešķir gadījumos, kad eksportētājas Puses attiecīgā kompetentā iestāde iesniedz pieprasījumu, kas objektīvi pierāda importētājai Pusei, ka tās prasības attiecībā uz atļaujas saņemšanu ir izpildītas. Eksportētājas Puses attiecīgā kompetentā iestāde var iesniegt pieprasījumu atļaujas saņemšanai attiecībā uz visu eksportētājas Puses teritoriju. Importētāja Puse uz minētā pamata apmierina šādus pieprasījumus, ja tie atbilst importētājas Puses atļaujas saņemšanas prasībām, kas izklāstītas šajā punktā.

4.   Importētāja puse neievieš atļaujas saņemšanas prasības, kas papildina pārejas perioda beigās piemērojamās prasības, ja vien šādu prasību piemērošana citiem ražojumiem nav pamatota, lai mazinātu būtisku risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai.

5.   Importētāja Puse nosaka un paziņo otrai Pusei importa nosacījumus attiecībā uz visiem ražojumiem. Importētāja Puse nodrošina, ka tās importa nosacījumus piemēro samērīgi un bez diskriminācijas.

6.   Neskarot pagaidu pasākumus saskaņā ar SFS līguma 5. panta 7. punktu, ražojumiem vai citiem saistītiem priekšmetiem, attiecībā uz kuriem pastāv fitosanitārie riski, importa nosacījumi aprobežojas vienīgi ar tādiem pasākumiem, kas nodrošina aizsardzību pret importētājas Puses reglamentētajiem kaitīgajiem organismiem un kas ir piemērojami visai eksportētājas Puses teritorijai.

7.   Neatkarīgi no 1. un 3. punkta konkrētu ražojumu importa atļaujas pieprasījuma gadījumā, ja eksportētāja Puse ir pieprasījusi pārbaudi tikai attiecībā uz tās teritorijas daļu vai konkrētām daļām (Savienības gadījumā – atsevišķām dalībvalstīm), importētāja Puse nekavējoties izskata minēto pieprasījumu. Ja importētāja Puse saņem pieprasījumus attiecībā uz konkrēto ražojumu no vairāk nekā vienas eksportētājas Puses daļas vai ja ir saņemti turpmāki pieprasījumi attiecībā uz ražojumu, kuram jau ir piešķirta atļauja, importētāja Puse paātrina atļaujas piešķiršanas procedūras pabeigšanu, ņemot vērā identisku vai līdzīgu SFS režīmu, kas piemērojams atšķirīgās eksportētājas Puses daļās.

8.   Katra puse nodrošina, ka visas SFS kontroles, inspekcijas un apstiprināšanas procedūras tiek sāktas un pabeigtas bez liekas kavēšanās. Informācijas pieprasījumi attiecas tikai uz to, kas vajadzīgs, lai apstiprināšanas procesā ņemtu vērā importētājas Puses rīcībā jau esošo informāciju, piemēram, par eksportētājas Puses tiesisko regulējumu un revīzijas ziņojumiem.

9.   Izņemot pienācīgi pamatotus apstākļus, kas saistīti ar tās aizsardzības līmeni, katra Puse paredz pārejas periodu starp jebkādu apstiprināšanas procedūru izmaiņu publicēšanu un to piemērošanu, lai ļautu otrai Pusei iepazīties ar šādām izmaiņām un pielāgoties tām. Katra Puse nepamatoti nepagarina tādu pieprasījumu apstiprināšanas procesu, kas iesniegti pirms izmaiņu publicēšanas.

10.   Saistībā ar 3.–8. punktā izklāstītajiem procesiem veic šādas darbības:

11.   Importētāja Puse pieņem sūtījumus, nenosakot prasību, ka importētājai Pusei jāpārbauda šo sūtījumu atbilstība pirms to izvešanas no eksportētājas Puses teritorijas.

12.   Puse var iekasēt maksu par izmaksām, kas rodas saistībā ar īpašu SFS robežkontroļu veikšanu, un tai nevajadzētu pārsniegt izmaksu atgūšanu.

13.   Importētājai Pusei ir tiesības veikt importa pārbaudes ražojumiem, kas importēti no eksportētājas Puses, lai nodrošinātu atbilstību tās SFS importa prasībām.

14.   Importa pārbaudes, ko veic no eksportētājas Puses importētiem ražojumiem, pamatojas uz SFS risku, kurš saistīts ar šādu importu. Importa pārbaudes veic tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzībai, bez liekas kavēšanās un ar minimālu ietekmi uz tirdzniecību starp Pusēm.

15.   Importētāja Puse pēc eksportētājas Puses pieprasījuma dara pieejamu informāciju par to, kāda eksportētājas Puses ražojumu proporcija tiek pārbaudīta, tos importējot.

16.   Ja importa pārbaudes atklāj neatbilstību attiecīgajiem importa nosacījumiem, importētājas Puses veiktā darbība jāpamato ar saistītā riska novērtējumu un tā nevar ierobežot tirdzniecību vairāk nekā vajadzīgs, lai sasniegtu Puses atbilstošo SFS aizsardzības līmeni.

1.   Pamatotos gadījumos importētāja Puse var uzturēt sarakstu ar apstiprinātiem uzņēmumiem, kuri atbilst tās importa prasībām, tādējādi atļaujot dzīvnieku izcelsmes produktu importu no šiem uzņēmumiem.

2.   Izņemot gadījumus, kad tas ir pamatoti, lai mazinātu būtisku risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, apstiprinātu uzņēmumu saraksti ir nepieciešami tikai tiem ražojumiem, kuriem tie bijuši nepieciešami pārejas perioda beigās.

3.   Eksportētāja Puse informē importētāju Pusi par to savu uzņēmumu sarakstu, kuri atbilst importētājas Puses nosacījumiem, kam pamatā ir eksportētājas Puses sniegtās garantijas.

4.   Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma importētāja Puse apstiprina uzņēmumus, kas atrodas eksportētājas Puses teritorijā, pamatojoties uz eksportētājas Puses sniegtajām garantijām, bez atsevišķu uzņēmumu iepriekšējas inspekcijas.

5.   Ja vien importētāja Puse nepieprasa papildu informāciju un ja eksportētāja Puse sniedz garantijas, importētāja Puse veic vajadzīgos likumdošanas vai administratīvos pasākumus saskaņā ar tās piemērojamajām juridiskajām procedūrām, lai atļautu importu no šiem uzņēmumiem bez liekas kavēšanās.

6.   Apstiprināto uzņēmumu sarakstu importētāja Puse dara publiski pieejamu.

7.   Ja importētāja Puse nolemj noraidīt eksportētājas Puses pieprasījumu piekrist kāda uzņēmuma iekļaušanai apstiprināto uzņēmumu sarakstā, tā nekavējoties informē eksportētāju Pusi un sniedz atbildi, tostarp informāciju par neatbilstībām, kuru dēļ uzņēmuma apstiprināšana tiek noraidīta.

1.   Katra Puse cenšas nodrošināt pārredzamību attiecībā uz SFS pasākumiem, kas piemērojami tirdzniecībai, un šajā nolūkā veic šādas darbības:

2.   Ja kāda Puse ir darījusi pieejamu 1. punktā minēto informāciju, paziņojot to PTO centrālajam paziņojumu reģistram vai attiecīgajai starptautiskajai standartizācijas struktūrai saskaņā ar tās attiecīgajiem noteikumiem, ir izpildītas 1. punkta prasības, ciktāl tās attiecas uz minēto informāciju.

1.   Puses atzīst zonējuma koncepciju, tostarp no slimībām vai kaitīgajiem organismiem brīvu teritoriju, aizsargājamo zonu un zonu ar zemu slimības vai kaitīgo organismu izplatību jēdzienu, un piemēro to tirdzniecībā starp Pusēm saskaņā ar SFS līgumu, tostarp pamatnostādnēm, lai veicinātu SFS līguma 6. panta praktisko īstenošanu (PTO/SFS komitejas lēmums G/SPS/48), un attiecīgajiem OIE un IPPC ieteikumiem, standartiem un pamatnostādnēm. Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā var detalizēt šīs procedūras, ņemot vērā visus attiecīgos SFS līguma, OIE un IPPC standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus.

2.   Puses var arī vienoties sadarboties jautājumā par nodalīšanas koncepciju, kā minēts OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 4.4. un 4.5. nodaļā un OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksa 4.1. un 4.2. nodaļā.

3.   Izveidojot vai uzturot 1. punktā minētās zonas, Puses ņem vērā tādus faktorus kā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un SFS kontroles efektivitāte.

4.   Attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, pēc eksportētājas Puses pieprasījuma nosakot vai saglabājot importa nosacījumus, importētāja Puse atzīst eksportētājas Puses noteiktās no slimībām brīvās zonas par pamatu, lai, neskarot 8. un 9. punktu, varētu lemt par importa atļaušanu vai saglabāšanu.

5.   Eksportētāja Puse nosaka tās savas teritorijas daļas, kuras minētas 4. punktā, un, ja tas tiek pieprasīts, sniedz pilnīgu paskaidrojumu un apliecinošus datus atbilstīgi OIE standartiem vai citos veidos, ko noteikusi Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, pamatojoties uz zināšanām, kuras gūtas no eksportētājas Puses attiecīgo iestāžu pieredzes.

6.   Attiecībā uz augiem, augu produktiem citiem saistītiem priekšmetiem, pēc eksportētājas Puses pieprasījuma nosakot vai saglabājot fitosanitāros importa nosacījumus, importētāja Puse atzīst eksportētājas Puses noteiktas no kaitīgajiem organismiem brīvas teritorijas, no kaitīgajiem organismiem brīvas ražošanas vietas, no kaitīgajiem organismiem brīvas ražošanas vietu daļas, teritorijas ar zemu kaitīgā organisma izplatību un aizsargājamās zonas par pamatu, lai, neskarot 8. un 9. punktu, varētu lemt par importa atļaušanu vai saglabāšanu.

7.   Eksportētāja Puse nosaka savas no kaitīgajiem organismiem brīvās teritorijas, no kaitīgajiem organismiem brīvās ražošanas vietas, no kaitīgajiem organismiem brīvās ražošanas vietu daļas, teritorijas ar zemu kaitīgā organisma izplatību vai aizsargājamās zonas. Ja importētāja Puse to pieprasa, eksportētāja Puse sniedz pilnīgu paskaidrojumu un apliecinošus datus, pamatojoties uz IPPC izstrādātajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem, vai dara to citos veidos, kurus noteikusi Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, pamatojoties uz eksportētājas Puses fitosanitāro iestāžu pieredzē iegūtajām zināšanām.

8.   Puses atzīst no slimībām brīvas teritorijas un aizsargājamās zonas, kas ir spēkā pārejas perioda beigās.

9.   Šā panta 8. punktu piemēro arī turpmākiem pielāgojumiem no slimībām brīvajām teritorijām un aizsargājamām zonām (Apvienotās Karalistes gadījumā – no kaitīgajiem organismiem brīvajām teritorijām), izņemot gadījumus, kad situācija ar slimībām vai kaitīgajiem organismiem būtiski mainās.

10.   Puses var veikt revīzijas un pārbaudes saskaņā ar 79. pantu, lai īstenotu šā panta 4.–9. punktu.

11.   Puses izveido ciešu sadarbību ar mērķi saglabāt uzticību procedūrām, kas saistītas ar no slimībām vai kaitīgajiem organismiem brīvu teritoriju, no kaitīgajiem organismiem brīvu ražošanas vietu, no kaitīgajiem organismiem brīvu ražošanas vietu daļu un teritoriju ar zemu kaitīgā organisma izplatību, kā arī aizsargājamo zonu izveidi, lai līdz minimumam samazinātu tirdzniecības traucējumus.

12.   Savu konstatējumu par eksportētājas Puses vai kādas tās daļas dzīvnieku vai augu veselības stāvokli importētāja Puse balsta uz eksportētājas Puses sniegto informāciju atbilstīgi SFS līguma, OIE un IPPC standartiem un ņem vērā eksportētājas Puses konstatējumus.

13.   Ja importētāja Puse neatzīst eksportētājas Puses konstatējumu, kā minēts šā panta 12. punktā, importētāja Puse objektīvi pamato un paskaidro eksportētājai Pusei šāda noraidījuma iemeslus un pēc pieprasījuma rīko apspriešanos saskaņā ar 80. panta 2. punktu.

14.   Katra Puse nodrošina, ka 4.–9., 12. un 13. punktā noteiktie pienākumi tiek izpildīti bez liekas kavēšanās. Importētāja Puse paātrinās slimības vai kaitīgo organismu statusa atzīšanu gadījumos, kad pēc uzliesmojuma statuss ir atgūts.

15.   Ja Puse uzskata, ka konkrētam reģionam ir īpašs statuss attiecībā uz konkrētu slimību un tas atbilst kritērijiem, kas noteikti OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 1.2. nodaļā vai OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksa 1.2. nodaļā, tā var pieprasīt šā statusa atzīšanu. Importētāja Puse var pieprasīt tādas papildu garantijas dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importam, kuras atbilst saskaņotajam statusam.

1.   Importētāja Puse var veikt revīzijas un verifikācijas turpmāk minētajam:

2.   Puses veic minētās revīzijas un verifikācijas saskaņā ar SFS līguma noteikumiem, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos standartus, pamatnostādnes un Kodeksa, OIE vai IPPC ieteikumus.

3.   Lai veiktu šādas revīzijas un verifikācijas, importētāja Puse var veikt revīzijas un verifikācijas, pieprasot informāciju no eksportētājas Puses, vai revīzijas un verifikācijas apmeklējumus eksportētājā Pusē, kas var ietvert:

4.   Importētāja Puse eksportētājai Pusei dara zināmus saskaņā ar 1. punktu veikto revīziju un verifikāciju rezultātus un secinājumus. Importētāja Puse šos rezultātus dara pieejamus atklātībai.

5.   Pirms revīzijas vai verifikācijas uzsākšanas Puses apspriež revīzijas vai verifikācijas mērķus un darbības jomu, kritērijus vai prasības, pēc kurām tiks novērtēta eksportētāja Puse, un revīzijas vai verifikācijas veikšanas maršrutu un procedūras, ko nosaka revīzijas vai verifikācijas plānā. Ja vien Puses nevienojas citādi, importētāja Puse vismaz 30 dienas pirms revīzijas vai verifikācijas veikšanas iesniedz eksportētājai Pusei revīzijas vai verifikācijas plānu.

6.   Importētāja Puse dod eksportētājai Pusei iespēju izteikt piezīmes par revīzijas vai verifikācijas ziņojuma projektu. Importētāja Puse rakstiski iesniedz galīgo ziņojumu eksportētājai Pusei parasti divu mēnešu laikā pēc minēto piezīmju saņemšanas dienas.

7.   Katra Puse sedz savas izmaksas, kas saistītas ar šādu revīziju vai verifikāciju.

1.   Puse bez nepamatotas kavēšanās paziņo otrai Pusei par:

2.   Ja kādai Pusei ir nopietnas bažas par pārtikas nekaitīgumu, augu vai dzīvnieku veselību vai SFS pasākumu, ko ierosinājusi vai īstenojusi otra Puse, šī Puse var lūgt otrai Pusei tehniskās konsultācijas. Pieprasījuma saņēmējai Pusei būtu jāatbild uz pieprasījumu bez liekas kavēšanās. Katra Puse cenšas sniegt vajadzīgo informāciju, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem un attiecīgā gadījumā panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

3.   Šā panta 2. punktā minētās konsultācijas var rīkot, izmantojot telefonkonferences, videokonferences vai jebkādus citus saziņas līdzekļus, par kuriem Puses savstarpēji vienojušās.

1.   Ja importētāja Puse uzskata, ka pastāv nopietns risks cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai un veselībai, tā bez iepriekšēja paziņojuma var veikt vajadzīgos pasākumus cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzībai. Attiecībā uz sūtījumiem, kas ir tranzītā starp Pusēm, importētāja Puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.

2.   Puse, kas veic pasākumus, paziņo otrai Pusei par ārkārtas SFS pasākumu iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas par pasākuma īstenošanu un ne vēlāk kā 24 stundas pēc šā lēmuma pieņemšanas. Ja kāda Puse lūdz tehniskās konsultācijas, lai pārrunātu ārkārtas SFS pasākumu, tām jānotiek 10 dienu laikā pēc paziņojuma par ārkārtas SFS pasākumu saņemšanas. Puses izskata jebkādu tehniskajās konsultācijās sniegto informāciju. Šo konsultāciju mērķis ir novērst nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus. Puses var apsvērt iespējas, kā atvieglot pasākumu īstenošanu vai aizstāt tos.

3.   Lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem, importētāja Puse laicīgi ņem vērā eksportētājas Puses sniegto informāciju, pieņemot lēmumu attiecībā uz sūtījumiem, kuri ārkārtas SFS pasākuma pieņemšanas brīdī tiek transportēti starp Pusēm.

4.   Importētāja Puse nodrošina, ka jebkurš ārkārtas pasākums, kas veikts šā panta 1. punktā minēto iemeslu dēļ, netiek turpināts bez zinātniskiem pierādījumiem vai gadījumos, kad zinātniskie pierādījumi nav pietiekami, tiek pieņemts saskaņā ar SFS līguma 5. panta 7. punktu.

1.   Katra Puse, īstenojot šo nodaļu, ņem vērā visus turpmāk minēto elementus:

2.   Puses nekavējoties viena otrai iesniedz to Pušu kompetento iestāžu aprakstu, kuras nodarbojas ar šīs nodaļas īstenošanu. Puses paziņo viena otrai par visām būtiskajām šo kompetento iestāžu izmaiņām.

3.   Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentajām iestādēm ir nepieciešamie resursi, lai efektīvi īstenotu šo nodaļu.

1.   Puses atzīst, ka dzīvnieki ir justspējīgas būtnes. Tās arī atzīst saikni starp uzlabotu dzīvnieku labturību un ilgtspējīgām pārtikas ražošanas sistēmām.

2.   Puses apņemas sadarboties starptautiskos forumos, lai veicinātu labākās iespējamās dzīvnieku labturības prakses attīstību un īstenošanu. Jo īpaši Puses sadarbojas, lai pastiprinātu un paplašinātu OIE dzīvnieku labturības standartu darbības jomu, kā arī to īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniecības dzīvniekiem.

3.   Puses apmainās ar informāciju, speciālajām zināšanām un pieredzi dzīvnieku labturības jomā, jo īpaši saistībā ar produktīvo dzīvnieku audzēšanu, turēšanu, apiešanos ar tiem, to pārvadāšanu un kaušanu.

4.   Puses stiprina sadarbību pētniecībā, kas attiecas uz dzīvnieku labturību saistībā ar dzīvnieku audzēšanu un izturēšanos pret dzīvniekiem saimniecībās, pārvadāšanas laikā un kaušanas laikā.

1.   Puses nodrošina satvaru dialogam un sadarbībai, lai pastiprinātu cīņu pret to, ka attīstās rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

2.   Puses atzīst, ka rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem nopietni apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību. Antimikrobiālu līdzekļu nepareiza lietošana lopkopībā, tostarp neterapeitiska lietošana, var veicināt rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību. Puses atzīst, ka apdraudējuma rakstura dēļ ir vajadzīga transnacionāla pieeja un pieeja "Viena veselība".

3.   Lai apkarotu rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, Puses cenšas starptautiski sadarboties ar reģionālām vai daudzpusējām darba programmām, lai samazinātu antibiotiku nevajadzīgu lietošanu lopkopībā un lai starptautiskā mērogā censtos panākt antibiotiku kā augšanas veicinātāju lietošanas izbeigšanu nolūkā apkarot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem saskaņā ar pieeju "Viena veselība" un atbilstoši globālajam rīcības plānam.

4.   Puses sadarbojas starptautisku pamatnostādņu, standartu, ieteikumu un darbību izstrādē attiecīgajās starptautiskajās organizācijās, lai veicinātu antibiotiku piesardzīgu un atbildīgu lietošanu lopkopībā un veterinārmedicīniskajā praksē.

5.   Šā panta 1. punktā minētais dialogs cita starpā ietver šādus aspektus:

1.   Šo nodaļu piemēro visu standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru, kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm, sagatavošanai, pieņemšanai un piemērošanai.

2.   Šo nodaļu nepiemēro:

3.   Papildus šai nodaļai attiecībā uz ražojumiem šīs nodaļas pielikumu darbības jomā piemēro tās pielikumus. Jebkurš noteikums šīs nodaļas pielikumā par to, ka starptautisks standarts vai struktūra vai organizācija ir jāuzskata vai jāatzīst par attiecīgu, neliedz kādas citas struktūras vai organizācijas izstrādātu standartu uzskatīt par attiecīgu starptautisku standartu saskaņā ar 91. panta 4. un 5. punktu.

1.   TBT nolīguma 2.–9. pants un 1.–3. pielikums mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par šā nolīguma daļu.

2.   Šajā nodaļā un šīs nodaļas pielikumos minētajiem terminiem ir tāda pati nozīme, kāda tiem ir TBT nolīgumā.

1.   Katra Puse saskaņā ar saviem attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām veic plānoto tehnisko noteikumu ietekmes novērtējumus. Šajā punktā un 8. punktā minētajos noteikumos un procedūrās var paredzēt izņēmumus.

2.   Katra Puse saskaņā ar TBT nolīguma 2.2. pantu novērtē pieejamās regulatīvās un neregulatīvās alternatīvas ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem, kuras ļautu izpildīt Puses likumīgos mērķus.

3.   Katra Puse izmanto attiecīgos starptautiskos standartus par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot gadījumus, kad tā var pierādīt, ka šādi starptautiskie standarti būtu neefektīvs vai nepiemērots līdzeklis izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

4.   Starptautiskie standarti, ko izstrādājusi Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO), Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (IEC), Starptautiskā Telesakaru savienība (ITU) un Pārtikas kodeksa komisija ("Kodekss"), ir attiecīgie starptautiskie standarti TBT nolīguma 2. panta, 5. panta un 3. pielikuma nozīmē.

5.   Standartu, ko izstrādājušas citas starptautiskas organizācijas, arī var uzskatīt par attiecīgu starptautisko standartu TBT nolīguma 2. panta, 5. panta un 3. pielikuma nozīmē, ar noteikumu, ka:

6.   Ja kāda Puse par pamatu tehniskiem noteikumiem neizmanto starptautiskos standartus, tā pēc otras Puses pieprasījuma norāda jebkādas būtiskas novirzes no attiecīgā starptautiskā standarta, paskaidro iemeslus, kāpēc šādi standarti atzīti par nepiemērotiem vai neefektīviem izvirzītā mērķa sasniegšanai, un sniedz zinātniskos vai tehniskos pierādījumus, kas bija minētā novērtējuma pamatā.

7.   Katra Puse pārskata savus tehniskos noteikumus, lai palielinātu minēto tehnisko noteikumu konverģenci ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, cita starpā ņemot vērā notikumu attīstību attiecīgajos starptautiskajos standartos vai jebkādas apstākļu izmaiņas, kas ir radījušas novirzes no jebkura attiecīgā starptautiskā standarta.

8.   Saskaņā ar saviem attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām un neskarot šā temata X sadaļu, ja tiek izstrādāts būtisks tehniskais noteikums, kas var ievērojami ietekmēt tirdzniecību, katra Puse nodrošina, ka pastāv procedūras, kuras ļauj personām paust savu viedokli sabiedriskā apspriešanā, izņemot gadījumus, kad rodas vai draud rasties steidzamas drošuma, veselības, vides vai valsts drošības problēmas. Katra Puse atļauj otras Puses personām piedalīties šādās apspriešanās uz nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kurus nodrošina saviem valstspiederīgajiem, un publisko minēto apspriešanu rezultātus.

1.   Katra Puse mudina standartizācijas iestādes, kas izveidotas tās teritorijā, kā arī reģionālās standartizācijas iestādes, kuru dalībnieces ir kāda Puse vai tās teritorijā izveidotās standartizācijas iestādes:

2.   Puses apmainās ar informāciju par:

3.   Ja tehnisko noteikumu projektā vai atbilstības novērtēšanas procedūrā standarti ir padarīti obligāti, tos iekļaujot vai atsaucoties uz tiem, tad piemēro pārredzamības pienākumus, kas noteikti 94. pantā un TBT nolīguma 2. vai 5. pantā.

1.   91. pants par tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu mutatis mutandis attiecas arī uz atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Ja kāda Puse pieprasa atbilstības novērtēšanu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst kādiem tehniskajiem noteikumiem, tā:

3.   Ja kāda Puse pieprasa trešās personas veiktu atbilstības novērtējumu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst kādiem tehniskajiem noteikumiem, un tā nav paredzējusi šo uzdevumu veikt kādai valdības iestādei, kā norādīts 4. punktā, tā:

4.   Nekas šajā pantā neliedz kādai Pusei pieprasīt, lai atbilstības novērtēšanu attiecībā uz konkrētiem ražojumiem veic tās norādītās pārvaldes iestādes. Ja Puse pieprasa, lai atbilstības novērtēšanu veiktu tās norādītās valdības iestādes, tad Puse:

5.   Neatkarīgi no 2.–4. punkta katra Puse pieņem piegādātāja atbilstības deklarāciju kā pierādījumu par atbilstību tās tehniskajiem noteikumiem tajās ražojumu jomās, kurās tā to dara šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

6.   Informācijas nolūkā katra Puse publicē un uztur 5. punktā minēto ražojumu jomu sarakstu kopā ar atsaucēm uz piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem.

7.   Neatkarīgi no 5. punkta jebkura Puse var ieviest prasības par tajā punktā minēto ražojumu jomu obligātu testēšanu vai sertificēšanu, kuru veic trešā persona, ja šādas prasības ir pamatotas ar leģitīmiem mērķiem un ir samērīgas ar nolūku dot importētājai Pusei pietiekamu pārliecību, ka ražojumi atbilst piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, ņemot vērā riskus, ko radītu minētā neatbilstība.

8.   Puse, kas ierosina ieviest 7. punktā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras, agrīnā posmā informē otru Pusi un ņem vērā otras Puses piezīmes, izstrādājot jebkuru šādu atbilstības novērtēšanas procedūru.

1.   Izņemot gadījumus, kad rodas vai draud rasties steidzamas drošuma, veselības, vides aizsardzības vai valsts drošības problēmas, katra Puse ļauj otrai Pusei sniegt rakstiskas piezīmes par paziņotajiem ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām vismaz 60 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par šādiem noteikumiem vai procedūrām nosūtīts PTO centrālajam paziņojumu reģistram. Puse pozitīvi apsver pamatotu lūgumu pagarināt minēto piezīmju iesniegšanas termiņu.

2.   Katra Puse elektroniski sniedz paziņotā teksta pilnu versiju kopā ar paziņojumu. Ja paziņotais teksts nav vienā no PTO oficiālajām valodām, paziņotāja Puse sniedz pasākuma satura detalizētu un visaptverošu aprakstu PTO paziņojuma formātā.

3.   Ja kāda Puse no otras Puses saņem rakstiskas piezīmes par tās ierosinātiem tehniskiem noteikumiem vai atbilstības novērtēšanas procedūru, tā:

4.   Katra Puse cenšas publicēt tīmekļa vietnē savas atbildes uz piezīmēm, ko tā saņēmusi pēc 1. punktā minētā paziņojuma, ne vēlāk kā pieņemto tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanas dienā.

5.   Katra Puse pēc otras Puses pieprasījuma sniedz informāciju par mērķiem, juridisko pamatu un pamatojumu visiem tehniskajiem noteikumiem vai atbilstības novērtēšanas procedūrai, ko Puse ir pieņēmusi vai ierosina pieņemt.

6.   Katra Puse nodrošina, ka tās pieņemtos tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras publicē tīmekļa vietnē, kas ir pieejama bez maksas.

7.   Katra Puse sniedz informāciju par tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūru pieņemšanu un stāšanos spēkā un pieņemtos galīgos tekstus, pievienojot papildinājumu sākotnējam paziņojumam PTO.

8.   Katra Puse nosaka saprātīgu intervālu starp tehnisko noteikumu publicēšanu un to stāšanos spēkā, lai dotu laiku otras Puses uzņēmējiem pielāgoties. "Saprātīgs intervāls" ir laikposms, kas ir vismaz seši mēneši, ja vien tas nav neefektīvi izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

9.   Puse izturas labvēlīgi pret pamatotu otras Puses pieprasījumu, kas saņemts pirms 1. punktā noteiktā piezīmju iesniegšanas termiņa beigām, pagarināt laikposmu no tehnisko noteikumu pieņemšanas līdz to spēkā stāšanās dienai, izņemot gadījumus, kad kavēšanās būtu neefektīva izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

10.   Katra Puse nodrošina, ka informācijas punkts, kas izveidots saskaņā ar TBT nolīguma 10. pantu, kādā no PTO oficiālajām valodām sniedz informāciju un atbildes uz otras Puses vai otras Puses ieinteresēto personu pamatotiem jautājumiem par pieņemtajiem tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām.

1.   Puses tehniskie noteikumi var ietvert vienīgi obligātas marķēšanas vai etiķetēšanas prasības vai attiekties tikai uz tām. Šādos gadījumos uz šiem tehniskajiem noteikumiem attiecas TBT nolīguma 2.2. panta principi.

2.   Ja kāda Puse pieprasa ražojumu obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu, piemēro visus turpmākos nosacījumus:

1.   Puses atzīst, cik svarīga ir sadarbība tirgus uzraudzības, atbilstības un nepārtikas produktu drošības jomā, lai atvieglotu tirdzniecību un aizsargātu patērētājus un citus lietotājus, kā arī to, cik svarīgi ir veidot savstarpēju uzticēšanos, kuras pamatā ir informācijas apmaiņa.

2.   Lai garantētu neatkarīgu un objektīvu tirgus uzraudzības darbību, Puses nodrošina:

3.   Puses sadarbojas un apmainās ar informāciju nepārtikas produktu drošības un atbilstības jomā, kas jo īpaši var ietvert:

4.   Partnerības padome dara visu iespējamo, lai 16. pielikumā pēc iespējas drīz un, vēlams, sešu mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā vienotos par kārtību regulārai informācijas apmaiņai starp Ātrās brīdināšanas sistēmu nepārtikas patēriņa preču jomā (RAPEX) vai tās pēcteci un datubāzi par tirgus uzraudzību un produktu drošību, kas izveidota saskaņā ar 2005. gada vispārējiem produktu drošības noteikumiem, vai tās pēcteci, par nepārtikas patēriņa preču drošību un saistītiem preventīviem, ierobežojošiem un korektīviem pasākumiem.

Kārtībā paredz pasākumus, ar kuriem:

5.   Partnerības padome 17. pielikumā var vienoties par kārtību regulārai informācijas apmaiņai, tostarp par informācijas apmaiņu ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību, attiecībā uz pasākumiem, kas veikti saistībā ar neatbilstīgiem nepārtikas produktiem, izņemot tos, uz kuriem attiecas 4. punkts.

6.   Katra Puse izmanto informāciju, kas iegūta saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu, vienīgi patērētāju, veselības, drošuma vai vides aizsardzības nolūkā.

7.   Katra Puse informāciju, kas iegūta saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu, uzskata par konfidenciālu.

8.   Kārtībā, kas minēta 4. un 5. punktā, tiek norādīts tās informācijas veids, ar ko jāapmainās, informācijas apmaiņas kārtība, un konfidencialitātes un personas datu aizsardzības noteikumu piemērošana. Partnerības padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus, lai noteiktu vai grozītu 16. un 17. pielikumā izklāstīto kārtību.

9.   Šajā pantā "tirgus uzraudzība" ir darbības un pasākumi, ko veic tirgus uzraudzības un izpildes iestādes, tostarp darbības un pasākumi, kuri veikti sadarbībā ar uzņēmējiem, pamatojoties uz Puses procedūrām, lai minētā Puse varētu uzraudzīt vai risināt jautājumu par ražojumu atbilstību tās normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai to drošību.

10.   Katra puse nodrošina, ka visi pasākumi, kurus tās tirgus uzraudzības un izpildes iestādes veikušas, lai izņemtu no tirgus vai atsauktu no tirgus, vai aizliegtu vai ierobežotu to, ka tās tirgū tiek darīts pieejams kāds no otras Puses teritorijas importēts ražojums tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar piemērojamo tiesību aktu neievērošanu, ir samērīgi, norāda precīzus iemeslus, ar kuriem pasākums ir pamatots, un tos nekavējoties paziņo attiecīgajam uzņēmējam.

1.   Ja kāda Puse uzskata, ka otras Puses tehnisko noteikumu projekts vai ierosinātais tehniskais noteikums vai atbilstības novērtēšanas procedūra varētu būtiski ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm, tā var pieprasīt tehniskas apspriedes par šo jautājumu. Pieprasījumu otrai Pusei iesniedz rakstiski, un tajā norāda:

2.   Puse iesniedz savu pieprasījumu otras Puses kontaktpunktam, kas izraudzīts saskaņā ar 99. pantu.

3.   Pēc jebkuras Puses pieprasījuma Puses tiekas, lai personīgi vai ar videokonferences vai telekonferences starpniecību apspriestu pieprasījumā paustās bažas 60 dienu laikā no pieprasījuma dienas, un cenšas atrisināt jautājumu pēc iespējas ātrāk. Ja pieprasījuma iesniedzēja Puse uzskata, ka jautājums ir steidzams, tā var pieprasīt, lai sanāksme notiktu īsākā termiņā. Šādos gadījumos atbildētāja Puse šādu pieprasījumu izskata labvēlīgi.

1.   Puses sadarbojas tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā, ja tas ir to abpusējās interesēs un neskarot to attiecīgo lēmumu pieņemšanas un tiesību sistēmu autonomiju. Tirdzniecības specializētā komiteja par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai var apmainīties ar viedokļiem par sadarbības darbībām, ko veic saskaņā ar šo pantu vai šīs nodaļas pielikumiem.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos Puses cenšas noteikt, izstrādāt un veicināt sadarbības pasākumus, par kuriem ir abpusēja interese. Šie pasākumi jo īpaši var attiekties uz:

3.   Šā panta un šīs nodaļas pielikumos paredzēto noteikumu par sadarbību nolūkā Eiropas Komisija rīkojas Savienības vārdā.

1.   Katra Puse, šim nolīgumam stājoties spēkā, izraugās kontaktpunktu šīs nodaļas īstenošanai un paziņo otrai Pusei kontaktinformāciju par šo kontaktpunktu, tai skaitā informāciju par attiecīgajām amatpersonām. Puses nekavējoties informē viena otru par visām izmaiņām minētajā kontaktinformācijā.

2.   Pēc otras Puses kontaktpunkta pieprasījuma kontaktpunkts samērīgā termiņā un, ja iespējams, 60 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz visu informāciju vai skaidrojumus, kas saistīti ar šīs nodaļas īstenošanu.

1.   Lai atbalstītu 101. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu, Pušu attiecīgās iestādes sadarbojas muitas jautājumos, ņemot vērā to attiecīgo iestāžu resursus. Šajā sadaļā piemēro 1987. gada 20. maija Konvenciju par preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu.

2.   Puses attīsta sadarbību, tostarp šādās jomās:

3.   Neskarot šajā nolīgumā paredzētās citas sadarbības formas, Pušu muitas dienesti viens otram sniedz savstarpēju administratīvo palīdzību jautājumos, uz ko attiecas šī nodaļa, saskaņā ar Protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

4.   Uz jebkuru informācijas apmaiņu starp Pusēm saskaņā ar šo nodaļu mutatis mutandis attiecas konfidencialitāte un informācijas aizsardzība, kas noteikta Protokola par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās 12. pantā, kā arī jebkādas konfidencialitātes prasības, kuras izklāstītas Pušu tiesību aktos.

1.   Katra Puse nodrošina, ka tās muitas noteikumi un procedūras:

Katrai Pusei būtu periodiski jāpārskata savi tiesību akti un muitas procedūras. Muitas procedūras arī būtu jāpiemēro paredzami, konsekventi un pārredzami.

2.   Lai uzlabotu darba metodes un lai attiecībā uz darbībām nodrošinātu nediskriminēšanu, pārredzamību, efektivitāti, viengabalainību un pārskatatbildību, katra Puse:

1.   Katra Puse pieņem vai saglabā muitas procedūras, kas:

2.   Kā šādas izlaišanas nosacījumu katra Puse var pieprasīt galvojumu par jebkuru summu, kas vēl nav noteikta, garantijas, depozīta vai cita atbilstīga instrumenta, kas paredzēts tās normatīvajos aktos, veidā. Šāds galvojums nedrīkst būt lielāks par summu, kādu Puse pieprasa, lai nodrošinātu muitas nodokļu, nodokļu, nodevu un maksājumu samaksu, kas jāmaksā par precēm, uz kurām attiecas galvojums. Galvojuma saistības tiek izbeigtas, kad tās vairs nav vajadzīgas.

3.   Puses nodrošina, ka muitas un citas iestādes, kas ir atbildīgas par robežkontroli un procedūrām attiecībā uz preču importu, eksportu un tranzītu, savstarpēji sadarbojas un koordinē savas darbības, lai atvieglotu tirdzniecību un paātrinātu preču izlaišanu.

1.   Katra Puse cenšas vienkāršot prasības un formalitātes attiecībā uz muitas procedūrām, lai samazinātu tām patērēto laiku un izmaksas tirgotājiem un uzņēmējiem, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus.

2.   Katra Puse pieņem vai saglabā pasākumus, kas ļauj tirgotājiem vai uzņēmējiem, kuri atbilst Puses normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, gūt labumu no muitas procedūru turpmākas vienkāršošanas. Šādi pasākumi cita starpā var būt šādi:

3.   Ja Puse izvēlas pieņemt kādu no šiem pasākumiem, tā piedāvās šos vienkāršojumus visiem tirgotājiem, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, ja minētā Puse to uzskatīs par vajadzīgu un praktisku saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem.

1.   20. panta nolūkos piemēro Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru.

2.   Katra Puse savā teritorijā nodrošina pārkraušanas darbību un pārvietošanas tranzītā atvieglošanu un efektīvu kontroli.

3.   Katra Puse veicina un īsteno reģionālus tranzīta pasākumus, lai atvieglotu tirdzniecību saskaņā ar Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru.

4.   Katra Puse savā teritorijā nodrošina visu attiecīgo iestāžu un aģentūru sadarbību un koordināciju, lai atvieglotu tranzīta satiksmi.

5.   Katra Puse atļauj importam paredzētās preces muitas kontrolē pārvietot tās teritorijā no ievešanas muitas iestādes uz citu muitas iestādi tās teritorijā, kur preces tiktu izlaistas vai muitotas.

1.   Katra Puse pieņem vai saglabā riska pārvaldības sistēmu muitas kontrolei, lai samazinātu tāda notikuma iespējamību un ietekmi, kas kavētu tiesību aktu muitas jomā pareizu piemērošanu, apdraudētu Pušu finansiālās intereses vai apdraudētu Pušu un to iedzīvotāju drošību un drošumu, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, vidi vai patērētājus.

2.   Tāda muitas kontrole, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt tiek balstīta uz riska analīzi, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes.

3.   Katra Puse izstrādā un piemēro riska pārvaldību tā, lai novērstu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.

4.   Katra Puse koncentrē muitas kontroli un citas attiecīgas robežkontroles uz augsta riska sūtījumiem un paātrina zema riska sūtījumu izlaišanu. Katra Puse savas riska pārvaldības ietvaros var izvēlēties sūtījumus šādai kontrolei arī pēc nejaušības principa.

5.   Katra Puse riska pārvaldībā pamatojas uz risku novērtēšanu, izmantojot piemērotus atlases kritērijus.

1.   Lai paātrinātu preču izlaišanu, katra Puse pieņem vai saglabā pēcmuitošanas auditu, lai nodrošinātu atbilstību normatīvo aktu prasībām muitas un citās saistītajās jomās.

2.   Katra Puse izraugās personas vai sūtījumus pēcmuitošanas auditiem uz risku pamatotā veidā, kas var ietvert attiecīgus atlases kritērijus. Katra Puse pēcmuitošanas auditus veic pārredzami. Ja persona ir iesaistīta pēcmuitošanas auditā un ja Puse ir ieguvusi pārliecinošus rezultātus, tā nekavējoties informē personu, kuras dokumenti tiek pārbaudīti, par rezultātiem, personas tiesībām un saistībām un rezultātu pamatojumu.

3.   Pēcmuitošanas auditā iegūto informāciju var izmantot turpmākā administratīvā procedūrā vai tiesvedībā.

4.   Ja tas ir praktiski iespējams, Puses izmanto pēcmuitošanas audita rezultātus riska pārvaldības nolūkos.

1.   Katra Puse izveido partnerības programmu uzņēmējiem, kuri atbilst 18. pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

2.   Puses atzīst savas attiecīgās atzīto uzņēmēju programmas saskaņā ar 18. pielikumu.

1.   Katra Puse nodrošina, ka tās tiesību akti muitas jomā un citi ar tirdzniecību saistītie normatīvie akti, kā arī vispārējās administratīvās procedūras un būtiskā, vispārpiemērojamā informācija saistībā ar tirdzniecību tiek publicēta un ir brīvi pieejama jebkurai ieinteresētai personai viegli pieejamā veidā, tai skaitā vajadzības gadījumā internetā.

2.   Katra Puse nekavējoties publicē jaunus tiesību aktus un vispārīgas procedūras, kas saistītas ar muitu un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem, cik savlaicīgi vien iespējams pirms šādu tiesību aktu vai procedūru stāšanās spēkā, un nekavējoties publicē jebkādas šādu tiesību aktu un procedūru izmaiņas un interpretācijas. Šāda publikācija ietver:

3.   Katra Puse paredz samērīgu laikposmu no jaunu vai grozītu tiesību aktu, procedūru un maksu vai maksājumu publicēšanas līdz brīdim, kad tie stājas spēkā.

4.   Katra Puse internetā dara pieejamu šādu informāciju:

Katra puse nodrošina, ka pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētie apraksti, veidlapas, dokumenti un informācija tiek atjaunināti.

5.   Katra Puse izveido vai saglabā vienu vai vairākus informācijas punktus, lai samērīgā termiņā atbildētu uz pārvaldes iestāžu, tirgotāju un citu ieinteresēto personu jautājumiem par muitu un citiem ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem. Puses nepieprasa maksu par atbildēm uz jautājumiem.

1.   Katra Puse pēc uzņēmēju pieteikuma ar savu muitas dienestu starpniecību izdod iepriekšējus nolēmumus, nosakot attiecīgajām precēm piešķiramo režīmu. Šādus nolēmumus izdod rakstiski vai elektroniskā formātā noteiktā termiņā, un tajos ietver visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar izdevējas Puses tiesību aktiem.

2.   Iepriekšēji nolēmumi ir spēkā vismaz trīs gadus no to spēkā stāšanās dienas, izņemot gadījumus, kad nolēmums vairs neatbilst tiesībām vai ir mainījušies fakti vai apstākļi, kas pamato sākotnējo nolēmumu.

3.   Puse var atteikties izdot iepriekšēju nolēmumu, ja pieteikumā izvirzītais jautājums ir pakļauts administratīvai izskatīšanai vai izskatīšanai tiesā vai ja pieteikums nav saistīts ar iepriekšējā nolēmuma paredzēto izmantošanu vai muitas procedūras paredzēto izmantošanu. Ja Puse atsakās izdot iepriekšēju nolēmumu, tā nekavējoties rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju, norādot attiecīgos faktus un sava lēmuma pamatojumu.

4.   Katra Puse publicē vismaz:

5.   Ja Puse atsauc, groza, padara par spēkā neesošu vai anulē iepriekšēju nolēmumu, tā pieteikuma iesniedzējam rakstiski par to paziņo, norādot attiecīgos faktus un sava lēmuma pamatojumu. Puse atsauc, groza, padara par spēkā neesošu vai anulē iepriekšēju nolēmumu ar atpakaļejošu spēku tikai tad, ja nolēmuma pamatā ir bijusi nepilnīga, nepareiza, kļūdaina vai maldinoša informācija.

6.   Puses izdots iepriekšējs nolēmums ir saistošs konkrētajai Pusei attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, kurš to pieprasījis. Puse var paredzēt, ka iepriekšējais nolēmums ir saistošs pieteikuma iesniedzējam.

7.   Katra Puse pēc turētāja rakstiska pieprasījuma nodrošina, ka iepriekšējais nolēmums vai lēmums par tā atsaukšanu, grozīšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tiek pārskatīts.

8.   Katra Puse dara publiski pieejamu informāciju par iepriekšējiem nolēmumiem, ņemot vērā vajadzību aizsargāt personas datus un konfidenciālo komerciālo informāciju.

9.   Iepriekšējus nolēmumus izdod attiecībā uz:

1.   Katra Puse paredz efektīvas, ātras, nediskriminējošas un viegli pieejamas procedūras, kas garantē tiesības pārsūdzēt muitas vai citu kompetento iestāžu administratīvos aktus, nolēmumus un lēmumus, kuri ietekmē preču importu, eksportu vai tranzītu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās procedūras ietver:

3.   Katra Puse nodrošina, ka gadījumā, ja lēmums par pārsūdzību vai pārskatīšanu saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu nav pieņemts termiņā, kas paredzēts tās normatīvajos aktos, vai nav pieņemts bez nepamatotas kavēšanās, lūgumraksta iesniedzējam ir tiesības uz turpmāku pārsūdzību administratīvā kārtā vai tiesā vai pārskatīšanu, vai jebkādu citu vēršanos tiesu iestādē saskaņā ar minētās Puses normatīvajiem aktiem.

4.   Katra Puse nodrošina, ka lūgumraksta iesniedzējs tiek informēts par administratīvā lēmuma pamatojumu, lai lūgumraksta iesniedzējs vajadzības gadījumā varētu izmantot pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras.

1.   Katra Puse laicīgi un regulāri apspriežas ar uzņēmējiem par tiesību aktu priekšlikumiem un vispārīgām procedūrām, kas saistītas ar muitas un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem. Šim nolūkam katra Puse uztur atbilstošas apspriedes starp administrācijām un darījumu aprindām.

2.   Katra Puse nodrošina, ka to attiecīgajās muitas un saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiek ievērotas uzņēmēju vajadzības un paraugprakse un ka tās pēc iespējamas mazāk ietekmē tirdzniecību.

1.   Šajā pantā "pagaidu ievešana" nozīmē muitas procedūru, saskaņā ar kuru noteiktas preces, tostarp transportlīdzekļus, var ievest muitas teritorijā un tās ir ar zināmiem nosacījumiem atbrīvotas no ievedmuitas nodokļiem un maksājumiem, un tām nepiemēro importa aizliegumus vai ekonomiska rakstura ierobežojumus – ar nosacījumu, ka preces ir importētas īpašā nolūkā un paredzētas reeksportam noteiktā laikposmā un tajās netiek veiktas nekādas izmaiņas, izņemot parastu nolietojumu minēto preču lietošanas dēļ.

2.   Katra Puse atļauj turpmāk minēto preču veidu pagaidu ievešanu ar pilnīgu atbrīvojumu uz zināmiem nosacījumiem no ievedmuitas nodokļiem un maksājumiem, tām nepiemērojot importa ierobežojumus vai ekonomiska rakstura aizliegumus, kā paredzēts Puses normatīvajos aktos:

3.   Katra Puse, veicot 2. punktā minēto preču pagaidu ievešanu un neatkarīgi no to izcelsmes, pieņem ATA un Stambulas konvencijas nolūkiem paredzētas karnetes, kas izdotas otrā Pusē un ko tur apstiprinājusi un garantējusi asociācija, kura ir starptautiskās galvotāju ķēdes daļa, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes un kas ir derīgas importētājas Puses muitas teritorijā.

1.   Atzīstot jūrasbraucienu lielo apjomu un jo īpaši "ro-ro" satiksmes lielo apjomu starp Pušu attiecīgajām muitas teritorijām, Puses vienojas sadarboties, lai atvieglotu šādu satiksmi, kā arī citus alternatīvus satiksmes veidus.

2.   Puses atzīst:

3.   Šajā nolūkā Puses:

4.   Puses vienojas veicināt sadarbību starp to attiecīgajām muitas iestādēm divpusējos jūras šķērsošanas maršrutos un apmainīties ar informāciju par to ostu darbību, kurās tiek apkalpota satiksme starp Pusēm, kā arī par piemērojamiem noteikumiem un procedūrām. Tās padarīs pieejamu informāciju par to ieviestajiem pasākumiem un par procesiem, ko ieviesušas ostas, lai atvieglotu šādu satiksmi, un veicinās to, ka uzņēmēji zina minēto informāciju.

1.   Tirdzniecības specializētā komiteja muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu jomā:

2.   Tirdzniecības specializētā komiteja muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu jomā var pieņemt lēmumus vai ieteikumus:

1.   Partnerības padome var grozīt:

2.   Specializētā tirdzniecības komiteja administratīvajai sadarbībai PVN un nodokļu un nodevu piedziņas jomā var grozīt vērtību, kas minēta 33. panta 4. punktā Protokolā par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un maksājumiem.

1.   Puses apstiprina savu apņemšanos radīt labvēlīgus apstākļus tirdzniecības un investīciju attīstībai to starpā.

2.   Puses atkārtoti apstiprina tiesības reglamentēt savā teritorijā, lai sasniegtu leģitīmus politikas mērķus, piemēram: sabiedrības veselības aizsardzība; sociālie pakalpojumi; publiskā izglītība; drošība; vide, tai skaitā klimata pārmaiņas; sabiedrības morāle; sociālā vai patērētāju tiesību aizsardzība; privātums un datu aizsardzība vai kultūras daudzveidības veicināšana un aizsardzība.

3.   Šo sadaļu nepiemēro pasākumiem, kas skar Puses fiziskās personas, kuras vēlas piekļūt otras Puses darba tirgum, vai pasākumiem saistībā ar valstspiederību, pilsonību, pastāvīgu uzturēšanos vai nodarbinātību.

4.   Šī sadaļa neliedz Pusei piemērot pasākumus, kas reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tai skaitā pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu savu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas tās šķērso likumīgi, ja vien tādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kuri otrai Pusei rodas saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem. Vīzu pieprasīšana fiziskām personām no konkrētām valstīm un to nepieprasīšana fiziskām personām no citām valstīm netiek uzskatīta par ieguvumu likvidēšanu vai mazināšanu saskaņā ar šo sadaļu.

5.   Šo sadaļu nepiemēro:

6.   Šo sadaļu nepiemēro Puses pasākumiem attiecībā uz preču vai pakalpojumu publiskā iepirkuma valstiskām vajadzībām, nevis komerciālas tālākpārdošanas nolūkā vai arī nolūkā izmantot preču vai pakalpojumu sniegšanā komerciālai pārdošanai neatkarīgi no tā, vai minētais iepirkums ir vai nav "aptverts iepirkums" 277. panta nozīmē.

7.   Izņemot 132. pantu, šo sadaļu nepiemēro Pušu piešķirtām subsīdijām vai dotācijām, tai skaitā valsts atbalstītiem aizdevumiem, garantijām un apdrošināšanai.

1.   Puse var liegt šīs sadaļas un šā temata IV sadaļas priekšrocības otras Puses investoram vai pakalpojumu sniedzējam vai aptvertam uzņēmumam, ja Puse, kas tās liedz, pieņem vai saglabā pasākumus, kuri saistīti ar starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, ieskaitot cilvēktiesību aizsardzību, un kuri:

2.   Lielākai noteiktībai – 1. punktu piemēro šā temata IV sadaļai, ciktāl tas attiecas uz pakalpojumiem vai investīcijām, attiecībā uz kurām Puse ir liegusi šajā sadaļā paredzētās priekšrocības.

1.   Nolūkā ieviest iespējamus uzlabojumus šīs sadaļas noteikumos un saskaņā ar Pušu saistībām starptautisko nolīgumu ietvaros Puses saskaņā ar 776. pantu pārskata savu tiesisko regulējumu attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību un investīcijām, t. sk. šo nolīgumu.

2.   Nolūkā vienoties par iespējamiem uzlabojumiem abpusējās interesēs Puses vajadzības gadījumā cenšas pārskatīt 19., 20., 21. un 22. pielikumā izklāstītos neatbilstošus pasākumus un atrunas un 21. pielikumā izklāstītās darbības personām, kas īstermiņā ieceļo darījumu nolūkos.

3.   Šo pantu nepiemēro finanšu pakalpojumiem.

1.   Katra Puse piešķir otras Puses investoriem un aptvertiem uzņēmumiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā līdzīgās situācijās piešķir saviem investoriem un viņu uzņēmumiem attiecībā uz viņu iedibinājumu un saimnieciskās darbības veikšanu tās teritorijā.

2.   Režīms, ko Puse piešķir saskaņā ar 1. punktu, nozīmē:

1.   Katra Puse piešķir otras Puses investoriem un aptvertiem uzņēmumiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā līdzīgās situācijās piešķir trešās valsts investoriem un viņu uzņēmumiem attiecībā uz uzņēmuma izveidi tās teritorijā.

2.   Katra Puse piešķir otras Puses investoriem un aptvertiem uzņēmumiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā līdzīgās situācijās piešķir trešās valsts investoriem un viņu uzņēmumiem attiecībā uz saimnieciskās darbības veikšanu tās teritorijā.

3.   Panta 1. un 2. punktu neinterpretē tā, ka Pusei tiek uzlikts pienākums attiecināt uz otras Puses investoriem vai aptvertiem uzņēmumiem režīma priekšrocības, kas izriet no:

4.   Lielākai noteiktībai – 1. un 2. punktā minētais "režīms" neietver procedūras investīciju strīdu izšķiršanai starp investoru un valsti, kas noteiktas citos starptautiskos nolīgumos.

5.   Lielākai noteiktībai – materiālo tiesību normu esamība citos starptautiskos nolīgumos, ko Puse noslēgusi ar trešo valsti, vai minēto normu tikai formāla transponēšana valsts tiesību aktos, ciktāl tas ir nepieciešams, lai tās iekļautu valsts tiesību sistēmā, pati par sevi nav 1. un 2. punktā minētais "režīms". Pasākumi, ko Puse veikusi saskaņā ar minētajām normām, var būt režīms un tādējādi iemesls šā panta pārkāpumam.

1.   Puse neizvirza vai neīsteno nekādas prasības, vai neizpilda nekādas saistības vai apņemšanās saistībā ar jebkāda uzņēmuma iedibinājumu vai saimniecisko darbību Puses teritorijā:

Šo punktu nepiemēro, ja licences līgums ir noslēgts starp uzņēmumu un vienu Pusi. Šā punkta nolūkā "licences līgums" ir ikviens līgums par tehnoloģijas, ražošanas procesa vai citu profesionālo zināšanu licencēšanu.

2.   Puse nenosaka, ka priekšrocības saņemšanai un turpināšanai attiecībā uz uzņēmuma iedibinājumu vai darbību Puses teritorijā ir jāatbilst kādai no šādām prasībām:

3.   Panta 2. punktā minēto neinterpretē tā, ka Pusei tiek liegts noteikt, ka priekšrocības saņemšana vai turpināšana saistībā ar uzņēmuma iedibinājumu vai darbību Puses teritorijā ir atkarīga no atbilstības prasībai par ražošanas izvietošanu, pakalpojuma sniegšanu, darbinieku mācībām vai nodarbināšanu, konkrētas infrastruktūras būvniecību vai paplašināšanu vai pētniecības un izstrādes veikšanu tās teritorijā.

4.   Šā panta 1. punkta f) un l) apakšpunktu nepiemēro, ja:

5.   Šā panta 1. punkta a)–c) apakšpunktu un 2. punkta a) un b) apakšpunktu nepiemēro precēm vai pakalpojumiem izvirzāmām kvalifikācijas prasībām attiecībā uz dalību eksporta veicināšanas un ārvalstu palīdzības programmās.

6.   Lielākai noteiktībai – šis pants neliedz Puses kompetentajām iestādēm īstenot jebkādas saistības vai apņemšanās starp personām, – kas nav Puse, – kuras minētā Puse nav tieši vai netieši uzlikusi vai pieprasījusi.

7.   Lielākai noteiktībai – 2. punkta a) un b) apakšpunktu nepiemēro prasībām, ko importētāja Puse izvirza attiecībā uz preču saturu, kas nepieciešams, lai kvalificētos preferenciāliem tarifiem vai preferenciālām kvotām.

8.   Panta 1. punkta l) apakšpunktu nepiemēro, ja prasību izvirza vai īsteno vai saistības vai apņemšanos izpilda tiesa kā taisnīgu atlīdzību saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem autortiesību jomā.

9.   Puse nenosaka un neīsteno pasākumus, kas ir nesaderīgi ar tās pienākumiem saskaņā ar Nolīgumu par pasākumiem ieguldījumu jomā saistībā ar tirdzniecību(TRIM), pat tad, ja minētā Puse šādus pasākumus ir iekļāvusi 19. vai 20. pielikumā.

10.   Lielākai noteiktībai – šo pantu neinterpretē tā, ka Pusei tiek prasīts, lai tā atļautu konkrētu pakalpojumu sniegšanu pārrobežu mērogā, ja minētā Puse attiecībā uz šādu pakalpojumu sniegšanu pieņem vai saglabā ierobežojumus vai aizliegumus, kas ir saderīgi ar atrunām, nosacījumiem vai kvalifikācijām, kuri norādīti attiecībā uz 19. vai 20. pielikumā uzskaitīto nozari, apakšnozari vai darbību.

11.   Nosacījums 2. punktā minētās priekšrocības saņemšanai un turpināšanai nav prasība vai saistības vai apņemšanās 1. punkta nolūkos.

1.   128., 129., 130., 131. un 132. pantu nepiemēro:

2.   128., 129., 130., 131. un 132. pantu nepiemēro Puses pasākumam, kas ir saderīgs ar atrunām, nosacījumiem vai kvalifikācijām, kuri norādīti attiecībā uz 20. pielikumā uzskaitīto nozari, apakšnozari vai darbību.

3.   Šā nolīguma 129. un 130. pantu nepiemēro nevienam pasākumam, kas ir izņēmums vai atkāpe no TRIPS līguma 3. vai 4. panta, kā konkrēti noteikts minētā līguma 3.–5. pantā.

4.   Lielākai noteiktībai – 129. un 130. pantu neinterpretē tā, ka Pusei tiek liegts noteikt informācijas prasības, t. sk. statistikas vajadzībām, saistībā ar otras Puses investoru vai aptverto uzņēmumu iedibinājumu vai darbību, ar noteikumu, ka tas nav līdzeklis, lai apietu minētās Puses pienākumus, kas noteikti minētajos pantos.

1.   Katra Puse piešķir otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā līdzīgās situācijās piešķir saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2.   Puse var nodrošināt atbilstību 1. punktā norādītajām prasībām, piešķirot otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem režīmu, kas ir oficiāli identisks režīmam, kuru tā piešķir saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem, vai kas ir oficiāli atšķirīgs no tā.

3.   Oficiāli identisks vai oficiāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus vienas Puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar otras Puses pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

4.   Neko šajā pantā neinterpretē tā, ka Pusei tiek prasīts kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.

1.   Katra Puse piešķir otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā līdzīgās situācijās piešķir trešās valsts pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2.   Panta 1. punktu neinterpretē tā, ka Pusei tiek uzlikts pienākums attiecināt uz otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem režīma priekšrocības, kas izriet no:

3.   Lielākai noteiktībai – materiālo tiesību normu esamība citos starptautiskos nolīgumos, ko Puse noslēgusi ar trešo valsti, vai minēto normu tikai formāla transponēšana valsts tiesību aktos, ciktāl tas ir nepieciešams, lai tās iekļautu valsts tiesību sistēmā, pati par sevi nav par 1. punktā minētais "režīms". Pasākumi, ko Puse veikusi saskaņā ar minētajām normām, var būt režīms un tādējādi iemesls šā panta pārkāpumam.

1.   135., 136., 137. un 138. pantu nepiemēro:

2.   135., 136., 137. un 138. pantu nepiemēro Puses pasākumam, kas ir saderīgs ar atrunām, nosacījumiem vai kvalifikācijām, kuri norādīti attiecībā uz 20. pielikumā uzskaitīto nozari, apakšnozari vai darbību.

1.   Šo nodaļu piemēro Puses pasākumiem, kuri skar saimniecisko darbību veikšanu, ko, ieceļojot un pagaidu kārtā uzturoties tās teritorijā, veic otras Puses fiziskās personas, kuras ir personas, kas ieceļo darījumu nolūkos sakarā ar iedibinājumu, līgumpakalpojumu sniedzēji, neatkarīgie speciālisti, uzņēmuma ietvaros pārceltie darbinieki un personas, kas īstermiņā ieceļo darījumu nolūkos.

2.   Ciktāl šajā nodaļā nav ietvertas saistības, turpina piemērot visas Puses tiesībās ietvertās prasības attiecībā uz fizisku personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos, t. sk. normatīvos aktus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu.

3.   Neatkarīgi no šīs nodaļas noteikumiem turpina piemērot visas prasības, kas paredzētas Puses tiesībās attiecībā uz nodarbinātību un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, t. sk. normatīvos aktus par minimālajām algām un darba koplīgumiem.

4.   Saistības attiecībā uz fizisku personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos darījumu nolūkā nepiemēro gadījumos, kad ieceļošanas un pagaidu uzturēšanās nolūks vai sekas ir iejaukties vai citādi ietekmēt jebkādu darbinieku vai vadības strīdu vai sarunas vai jebkuras minētajā strīdā iesaistītas fiziskas personas nodarbinātību.

5.   Šajā nodaļā:

6.   Šā panta 5. punkta b) un c) apakšpunktā minētais pakalpojumu līgums atbilst tās Puses tiesību prasībām, kurā līgumu izpilda.

1.   Ievērojot attiecīgos nosacījumus un kvalifikācijas, kas norādītas 21. pielikumā:

2.   Atļautais uzturēšanās ilgums ir ne vairāk kā trīs gadi vadītājiem un speciālistiem, ne vairāk kā viens gads darbiniekiem stažieriem un ne vairāk kā 90 dienas sešu mēnešu laikposmā personām, kas ieceļo darījumu nolūkos sakarā ar iedibinājumu.

1.   Ievērojot attiecīgos nosacījumus un kvalifikācijas, kas norādītas 21. pielikumā, katra Puse atļauj ieceļot un pagaidu kārtā uzturēties otras Puses personām, kas īstermiņā ieceļo darījumu nolūkos, lai veiktu 21. pielikumā uzskaitītās darbības, ievērojot šādus nosacījumus:

2.   Ja vien 21. pielikumā nav norādīts citādi, Puse atļauj ieceļot personām, kas īstermiņā ieceļo darījumu nolūkos, neprasot darba atļauju, ekonomisko vajadzību pārbaudi vai citas līdzīga nolūka iepriekšējas apstiprināšanas procedūras.

3.   Ja Puses personas, kas īstermiņā ieceļo darījumu nolūkos, ir iesaistītas pakalpojuma sniegšanā patērētājam tās Puses teritorijā, kurā tās uzturas pagaidu kārtā saskaņā ar 21. pielikumu, minētā Puse attiecībā uz minētā pakalpojuma sniegšanu tām piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā līdzīgās situācijās piešķir saviem pakalpojumu sniedzējiem.

4.   Atļautais uzturēšanās ilgums ir ne vairāk kā 90 dienas jebkurā sešu mēnešu laikposmā.

1.   Nozarēs, apakšnozarēs un darbībās, kas norādītas 22. pielikumā, ievērojot tajā norādītos attiecīgos nosacījumus un kvalifikācijas:

2.   Piekļuve, kuru piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts.

3.   Pakalpojumu līguma aptverto personu skaits nav lielāks par līguma izpildei nepieciešamo, kas var būt noteikts tās Puses tiesībās, kurā pakalpojums tiek sniegts.

4.   Atļautais uzturēšanās ilgums ir kumulatīvs 12 mēnešu laikposms vai līguma darbības ilgums, atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks.

1.   Katra Puse dara publiski pieejamu informāciju par attiecīgiem pasākumiem, kas attiecas uz otras Puses fizisko personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos, kā minēts 140. panta 1. punktā.

2.   Šā panta 1. punktā minētā informācija, ciktāl iespējams, ietver šādu informāciju, kas attiecas uz fizisku personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos:

3.   Attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto informāciju katra Puse cenšas nekavējoties informēt otru Pusi par visām jaunajām prasībām un procedūrām vai izmaiņām prasībās un procedūrās, ko Puse ievieš un kas faktiski ietekmē ieceļošanas un pagaidu uzturēšanās atļauju izsniegšanu un attiecīgā gadījumā – darba atļauju izsniegšanu pirmajā Pusē.

1.   Šo iedaļu piemēro Pušu pasākumiem, kas saistīti ar licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, formalitātēm un tehniskajiem standartiem, kuri ietekmē:

Ciktāl pasākumi attiecas uz tehniskajiem standartiem, šo iedaļu piemēro tikai pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību. Šajā iedaļā jēdziens "tehniskie standarti" neietver finanšu pakalpojumu regulatīvos vai īstenošanas tehniskos standartus.

2.   Šo iedaļu nepiemēro licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, formalitātēm un tehniskajiem standartiem saistībā ar pasākumu, kas:

3.   Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

1.   Ja Puse pieprasa atļauju, tā nodrošina, ka tās kompetentās iestādes:

2.   Puses nodrošina, ka to kompetentās iestādes piešķir atļauju, tiklīdz atbilstīgā pārbaudē ir konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs izpilda tās saņemšanas nosacījumus.

3.   Puses nodrošina, ka atļauja pēc tās piešķiršanas stājas spēkā bez liekas kavēšanās, ievērojot piemērojamos noteikumus (22).

1.   Attiecībā uz visām saimnieciskajām darbībām, kas nav finanšu pakalpojumi, katra Puse nodrošina, ka atļaujas maksa, kuru iekasē tās kompetentās iestādes, ir samērīga un pārredzama un pati par sevi neierobežo attiecīgā pakalpojuma sniegšanu vai citas saimnieciskās darbības veikšanu. Ņemot vērā izmaksas un administratīvo slogu, katra Puse tiek mudināta atļaujas maksas maksājumus pieņemt elektroniski.