30.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/10


TIRDZNIECĪBAS UN SADARBĪBAS NOLĪGUMS

STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENU, NO VIENAS PUSES, UN LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTO KARALISTI, NO OTRAS PUSES

PREAMBULA

EIROPAS SAVIENĪBA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA

UN

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

1.

VĒLREIZ APLIECINOT savu apņemšanos saistībā ar demokrātijas principiem, tiesiskumu, cilvēktiesībām, cīņu pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un cīņu pret klimata pārmaiņām, kas ir būtiski elementi šajā un papildinošajos nolīgumos,

2.

ATZĪSTOT, ka globālā sadarbība ir svarīga, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar kopīgām interesēm,

3.

ATZĪSTOT, ka pārredzamība starptautiskās tirdzniecības un investīciju jomā ir nozīmīga un ka no tās iegūst visas ieinteresētās personas,

4.

CENŠOTIES ieviest skaidrus un savstarpēji izdevīgus noteikumus, kas reglamentē tirdzniecību un investīcijas starp Pusēm,

5.

ŅEMOT VĒRĀ, ka, lai nodrošinātu šā nolīguma un visu papildinošo nolīgumu efektīvu pārvaldību un pareizu interpretāciju un piemērošanu, kā arī minētajos nolīgumos paredzēto pienākumu ievērošanu, ir būtiski paredzēt noteikumus, kas nodrošina vispārējo pārvaldību, jo īpaši strīdu izšķiršanas un izpildes noteikumus, kuros pilnībā ievērota Savienības un Apvienotās Karalistes attiecīgo tiesību sistēmu autonomija, kā arī Apvienotās Karalistes statuss kā valstij, kas ir ārpus Eiropas Savienības,

6.

PAMATOJOTIES uz to attiecīgajām tiesībām un pienākumiem saskaņā ar Marrākešas līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, kas noslēgts 1994. gada 15. aprīlī, un citiem daudzpusējiem un divpusējiem sadarbības instrumentiem,

7.

ATZĪSTOT Pušu attiecīgo autonomiju un tiesības reglamentēt savā teritorijā, lai sasniegtu tādus leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus kā sabiedrības veselības aizsardzība un veicināšana, sociālie pakalpojumi, valsts izglītība, drošība, vide, tostarp cīņa pret klimata pārmaiņām, sabiedrības morāle, sociālā vai patērētāju aizsardzība, dzīvnieku labturība, privātums un datu aizsardzība, kā arī kultūras daudzveidības veicināšana un aizsardzība, vienlaikus cenšoties uzlabot savu attiecīgo augsto aizsardzības līmeni,

8.

TICOT tādas paredzamas tirdzniecības vides priekšrocībām, kas veicina tirdzniecību un investīcijas starp Pusēm un novērš tirdzniecības izkropļojumus un negodīgas konkurences priekšrocības tāda veidā, kas veicina ilgtspējīgu attīstību tās ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā,

9.

ATZĪSTOT nepieciešamību pēc vērienīgas, plašas un līdzsvarotas ekonomiskās partnerības, kam pamatā ir vienlīdzīgi apstākļi atvērtai un taisnīgai konkurencei un ilgtspējīgai attīstībai, izmantojot efektīvu un stabilu regulējumu subsīdijām un konkurencei un apņemšanos saglabāt savus attiecīgos augstos aizsardzības līmeņus darba un sociālo standartu, vides, cīņas pret klimata pārmaiņām un nodokļu jomā,

10.

ATZĪSTOT vajadzību nodrošināt atvērtu un drošu tirgu uzņēmumiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem, un to precēm un pakalpojumiem, novēršot nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai un investīcijām,

11.

ATZĪMĒJOT to, cik svarīgi ir veicināt jaunas iespējas uzņēmumiem un patērētājiem ar digitālās tirdzniecības palīdzību un novērst nepamatotus šķēršļus elektroniski nodrošinātām datu plūsmām un tirdzniecībai, vienlaikus ievērojot Pušu personas datu aizsardzības noteikumus,

12.

VĒLOTIES, lai šis nolīgums veicinātu patērētāju labklājību, īstenojot politiku, kas nodrošina patērētāju aizsardzības un ekonomiskās labklājības augstu līmeni, kā arī veicinot sadarbību starp attiecīgajām iestādēm,

13.

ŅEMOT VĒRĀ to, cik svarīga ir pārrobežu savienojamība pa gaisu, autoceļiem un jūru pasažieriem un precēm, un nepieciešamību nodrošināt augstus standartus transporta pakalpojumu sniegšanā starp Pusēm,

14.

ATZĪSTOT ieguvumus, ko sniedz enerģijas un izejvielu tirdzniecība un investīcijas tajos, un to, cik svarīgi ir atbalstīt izmaksu ziņā efektīvu, tīru un drošu energoapgādi Savienībai un Apvienotajai Karalistei,

15.

ATZĪMĒJOT Pušu interesi izveidot sistēmu, lai veicinātu tehnisko sadarbību un izstrādātu jaunu tirdzniecības režīmu starpsavienojumiem, kas nodrošina stabilus un efektīvus rezultātus visos laikposmos,

16.

ATZĪMĒJOT to, ka sadarbība un tirdzniecība starp Pusēm šajās jomās būtu jābalsta uz godīgu konkurenci enerģijas tirgos un nediskriminējošu piekļuvi tīkliem,

17.

ATZĪSTOT ieguvumus, ko sniedz ilgtspējīga enerģija, atjaunojamā enerģija, jo īpaši atkrastes enerģijas ražošana Ziemeļjūrā, un energoefektivitāte,

18.

VĒLOTIES veicināt saviem krastiem piegulošo ūdeņu miermīlīgu izmantošanu un šajos ūdeņos mītošo dzīvo jūras resursu optimālu un taisnīgu izmantošanu, kas ietver arī kopīgo krājumu nepārtrauktu ilgtspējīgu pārvaldību,

19.

ATZĪMĒJOT, ka Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības un ka no 2021. gada 1. janvāra Apvienotā Karaliste ir neatkarīga piekrastes valsts ar atbilstošām tiesībām un pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,

20.

APSTIPRINOT, ka piekrastes valstu suverēnās tiesības, ko Puses izmanto dzīvo resursu izpētei, izmantošanai, saglabāšanai un apsaimniekošanai to ūdeņos, būtu jāīsteno saskaņā ar starptautisko tiesību principiem un atbilstīgi tiem, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai, kura noslēgta Montegobejā 1982. gada 10. decembrī (Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija),

21.

ATZĪSTOT to, cik svarīgi ir koordinēt sociālā nodrošinājuma tiesības, kas ir personām, kuras pārvietojas starp Pusēm, lai strādātu, uzturētos vai dzīvotu, kā arī tiesības, kas ir viņu ģimenes locekļiem un apgādnieku zaudējušām personām,

22.

ŅEMOT VĒRĀ to, ka sadarbība tādās kopīgu interešu jomās kā zinātne, pētniecība un inovācija, kodolpētniecība un kosmoss, kas izpaužas kā Apvienotās Karalistes dalība attiecīgajās Savienības programmās ar taisnīgiem un atbilstīgiem nosacījumiem, sniegs labumu abām Pusēm,

23.

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Apvienotās Karalistes un Savienības sadarbība attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem un attiecībā uz kriminālsodu izpildi, arī aizsardzību pret draudiem sabiedriskajai drošībai un to novēršanu, ļaus stiprināt Apvienotās Karalistes un Savienības drošību,

24.

VĒLOTIES, lai starp Apvienoto Karalisti un Savienību tiktu noslēgts nolīgums, kas nodrošinātu šādas sadarbības juridisko pamatu,

25.

ATZĪSTOT, ka Puses var papildināt šo nolīgumu ar citiem nolīgumiem, kas ir neatņemama sastāvdaļa to vispārējās divpusējās attiecībās, ko reglamentē šis nolīgums, un ka Nolīgums par drošības procedūrām apmaiņai ar klasificētu informāciju un klasificētas informācijas aizsardzību ir noslēgts kā šāds papildinošs nolīgums un ļauj Pusēm apmainīties ar klasificētu informāciju saskaņā ar šo nolīgumu vai jebkuru citu papildinošu nolīgumu,

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

PIRMĀ DAĻA

KOPĪGIE UN INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. Pants

Mērķis

Ar šo nolīgumu tiek izveidots pamats plašām Pušu attiecībām labklājības un labu kaimiņattiecību telpā, ko raksturo ciešas un miermīlīgas attiecības, kuru pamatā ir sadarbība, ievērojot Pušu autonomiju un suverenitāti.

2. Pants

Papildinoši nolīgumi

1.   Ja Savienība un Apvienotā Karaliste savā starpā noslēdz citus divpusējus nolīgumus, šādi nolīgumi ir šo nolīgumu papildinoši nolīgumi, ja vien minētajos nolīgumos nav paredzēts citādi. Šādi papildinoši nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, neatņemama sastāvdaļa un kopējās struktūras daļa.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro arī:

a)

nolīgumiem starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti, no otras puses; un

b)

nolīgumiem starp Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Apvienoto Karalisti, no otras puses.

3. Pants

Labticība

1.   Puses ar patiesu savstarpēju cieņu un labticību palīdz viena otrai veikt uzdevumus, kas izriet no šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma.

2.   Tās veic visus vajadzīgos vispārīgos vai konkrētos pasākumus, lai nodrošinātu no šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma izrietošo saistību izpildi, un atturas no jebkādiem pasākumiem, kas varētu apdraudēt šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma mērķu sasniegšanu.

II SADAĻA

INTERPRETĀCIJAS PRINCIPI UN DEFINĪCIJAS

4. Pants

Starptautiskās publiskās tiesības

1.   Šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma noteikumi tiek interpretēti labticīgi, atbilstoši to parastajai nozīmei to kontekstā un ņemot vērā nolīguma mērķi un nolūku saskaņā ar starptautisko publisko tiesību interpretācijas paražu normām, tostarp tām, kas kodificētas 1969. gada 23. maijā Vīnē noslēgtajā Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām.

2.   Lielākai noteiktībai – nedz šis nolīgums, nedz jebkurš papildinošais nolīgums nerada pienākumu interpretēt to noteikumus saskaņā ar vienas vai otras Puses tiesību aktiem.

3.   Lielākai noteiktībai – šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma interpretācija, ko sniedz vienas vai otras Puses tiesas, nav saistoša otras Puses tiesām.

5. Pants

Privātās tiesības

1.   Neskarot Protokola par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu SSC.67. pantu un izņemot – attiecībā uz Eiropas Savienību – šā nolīguma trešo daļu, nekas šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā nav interpretējams tā, ka tas piešķirtu tiesības vai uzliktu pienākumus personām, izņemot tiesības un pienākumus, kas Pušu starpā radušies saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām, ne arī tā, ka tas atļautu uz šo nolīgumu vai jebkuru papildinošu nolīgumu tieši atsaukties Pušu iekšzemes tiesību sistēmās.

2.   Puse savos tiesību aktos neparedz tiesības celt prasību pret otru Pusi, pamatojoties uz to, ka otra Puse ir pārkāpusi šo nolīgumu vai jebkuru papildinošu nolīgumu.

6. Pants

Definīcijas

1.   Šajā nolīgumā un jebkurā papildinošā nolīgumā, ja vien nav norādīts citādi, piemēro šādas definīcijas:

a)

"datu subjekts" ir identificēta vai identificējama fiziska persona; identificējama persona ir persona, kuru tieši vai netieši var identificēt, jo īpaši izmantojot tādus identifikatorus kā vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datus vai tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākus minētajai personai raksturīgus fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktorus;

b)

"diena" ir kalendārā diena;

c)

"dalībvalsts" ir Eiropas Savienības dalībvalsts;

d)

"personas dati" ir jebkura informācija, kas attiecas uz datu subjektu;

e)

"valsts" atkarībā no konteksta ir dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste;

f)

Puses "teritorija" attiecībā uz katru Pusi ir teritorijas, kurām piemēro šo nolīgumu saskaņā ar 774. pantu;

g)

"pārejas periods" ir Izstāšanās līguma 126. pantā paredzētais pārejas periods; un

h)

"Izstāšanās līgums" ir Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, ieskaitot tā protokolus.

2.   Visas atsauces uz "Savienību", "Pusi" vai "Pusēm" šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā saprot kā tādas, kas neietver Eiropas Atomenerģijas kopienu, ja vien nav norādīts citādi vai ja to paredz konteksts.

III SADAĻA

IESTĀŽU SISTĒMA

7. Pants

Partnerības padome

1.   Ar šo tiek izveidota Partnerības padome. Tās sastāvā ir Savienības un Apvienotās Karalistes pārstāvji. Partnerības padome var sanākt dažādos sastāvos atkarībā no apspriežamajiem jautājumiem.

2.   Partnerības padomes līdzpriekšsēdētāji ir Eiropas Komisijas pārstāvis un Apvienotās Karalistes valdības pārstāvis ministru līmenī. Tā sanāk pēc Savienības vai Apvienotās Karalistes pieprasījuma un jebkurā gadījumā vismaz reizi gadā un, savstarpēji vienojoties, nosaka sanāksmju grafiku un darba kārtību.

3.   Partnerības padome uzrauga šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma mērķu sasniegšanu. Tā uzrauga un atvieglo šā nolīguma un jebkura papildinoša nolīguma īstenošanu un piemērošanu. Katra Puse var iesniegt Partnerības padomei jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma īstenošanu, piemērošanu un interpretāciju.

4.   Partnerības padomei ir pilnvaras:

a)

pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem, ja tas paredzēts šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā;

b)

sniegt ieteikumus Pusēm par šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma īstenošanu un piemērošanu;

c)

ar lēmumu pieņemt šā nolīguma vai papildinoša nolīguma grozījumus gadījumos, kas paredzēti šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā;

d)

izņemot attiecībā uz pirmās daļas III sadaļu, līdz ceturtā gada beigām pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pieņemt lēmumus, ar kuriem groza šo nolīgumu vai jebkuru papildinošo nolīgumu, ar noteikumu, ka šādi grozījumi ir vajadzīgi, lai labotu kļūdas, novērstu izlaidumus vai citus trūkumus;

e)

apspriest jebkuru jautājumu, kas saistīts ar jomām, uz kurām attiecas šis nolīgums vai jebkurš papildinošais nolīgums;

f)

deleģēt konkrētas savas pilnvaras Tirdzniecības partnerības komitejai vai specializētajai komitejai, izņemot šā punkta g) apakšpunktā minētās pilnvaras un pienākumus;

g)

ar lēmumu izveidot Tirdzniecības specializētās komitejas un specializētās komitejas, kuras nav 8. panta 1. punktā minētās komitejas, likvidēt jebkuru Tirdzniecības specializēto komiteju vai specializēto komiteju vai mainīt tām uzticētos uzdevumus; un

h)

sniegt ieteikumus Pusēm par personas datu nosūtīšanu konkrētās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums vai jebkurš papildinošs nolīgums.

5.   Partnerības padomes darbu reglamentē reglaments, kas izklāstīts 1. pielikumā. Partnerības padome var grozīt minēto pielikumu.

8. Pants

Komitejas

1.   Ar šo izveido šādas komitejas:

a)

Tirdzniecības partnerības komiteja, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas I–VII sadaļa, VIII sadaļas 4. nodaļa, otrās daļas pirmā temata IX–XII sadaļa, otrās daļas sestais temats un 27. pielikums;

b)

Tirdzniecības specializētā komiteja preču jomā, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas pirmā temata I sadaļas 1. nodaļa un otrās daļas pirmā temata VIII sadaļas 4. nodaļa;

c)

Tirdzniecības specializētā komiteja muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu jomā, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas pirmā temata I sadaļas 2. un 5. nodaļa, Protokols par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās un noteikumi par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā, maksām un maksājumiem, muitas vērtības noteikšanu un remontētām precēm;

d)

Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas pirmā temata I sadaļas 3. nodaļa;

e)

Tirdzniecības specializētā komiteja par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas pirmā temata I sadaļas 4. nodaļa un 323. pants;

f)

Tirdzniecības specializētā komiteja pakalpojumu, investīciju un digitālās tirdzniecības jomā, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas pirmā temata II–IV sadaļa un otrās daļas pirmā temata VIII sadaļas 4. nodaļa;

g)

Tirdzniecības specializētā komiteja intelektuālā īpašuma jomā, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas pirmā temata V sadaļa;

h)

Tirdzniecības specializētā komiteja publiskā iepirkuma jomā, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas pirmā temata VI sadaļa;

i)

Tirdzniecības specializētā komiteja regulatīvās sadarbības jomā, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas pirmā temata X sadaļa;

j)

Tirdzniecības specializētā komiteja jautājumos par vienlīdzīgiem apstākļiem atvērtai un godīgai konkurencei un ilgtspējīgai attīstībai, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas pirmā temata XI sadaļa un 27. pielikums;

k)

Specializētā tirdzniecības komiteja administratīvajai sadarbībai PVN un nodokļu un nodevu piedziņas jomā, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas Protokols par administratīvo sadarbību, krāpšanas apkarošanu un prasījumu piedziņu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību nodokļu un nodevu prasījumu piedziņā;

l)

Specializētā enerģētikas komiteja,

i)

kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas pirmā temata VIII sadaļa, izņemot 4. nodaļu, 323. pantu un 27. pielikumu, un

ii)

kas var apspriest un sniegt speciālās zināšanas attiecīgajai Tirdzniecības specializētajai komitejai jautājumos, kuri attiecas uz 4. nodaļu un 323. pantu;

m)

Specializētā gaisa transporta komiteja, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas otrā temata I sadaļa;

n)

Specializētā aviācijas drošuma komiteja, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas otrā temata II sadaļa;

o)

Specializētā autotransporta komiteja, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas trešais temats;

p)

Specializētā komiteja sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas ceturtais temats un Protokols par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu;

q)

Specializētā zvejniecības komiteja, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas otrās daļas piektais temats;

r)

Specializētā komiteja tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības jomā, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas trešā daļa; un

s)

Specializētā komiteja par dalību Savienības programmās, kas risina jautājumus, uz kuriem attiecas piektā daļa.

2.   Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar otrās daļas pirmā temata 4. nodaļas I–VII sadaļu, VIII sadaļu un IX–XII sadaļu, otrās daļas sesto tematu un 27. pielikumu, šā panta 1. punktā minētajai Tirdzniecības partnerības komitejai ir pilnvaras:

a)

palīdzēt Partnerības padomei veikt tās uzdevumus un jo īpaši ziņot Partnerības padomei un pildīt jebkurus tās uzticētos uzdevumus;

b)

uzraudzīt šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma īstenošanu;

c)

pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus, kas paredzēti šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā, vai gadījumos, kad šādas pilnvaras tai deleģējusi Partnerības padome;

d)

uzraudzīt šā panta 1. punktā minēto tirdzniecības specializēto komiteju darbu;

e)

izpētīt vispiemērotāko veidu, kā novērst vai atrisināt jebkādas grūtības, kas var rasties saistībā ar šā nolīguma vai jebkura papildinošā nolīguma interpretāciju un piemērošanu, neskarot sestās daļas I sadaļu;

f)

īstenot pilnvaras, ko tai deleģējusi Partnerības padome saskaņā ar 7. panta 4. punkta f) apakšpunktu;

g)

ar lēmumu izveidot tirdzniecības specializētās komitejas, kas nav šā panta1. punktā minētās komitejas, likvidēt jebkuru šādu tirdzniecības specializēto komiteju vai mainīt tām uzticētos uzdevumus; un

h)

izveidot, uzraudzīt, koordinēt un likvidēt darba grupas vai deleģēt to uzraudzību tirdzniecības specializētajai komitejai.

3.   Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar to kompetences jomu, tirdzniecības specializētās komitejas ir pilnvarotas:

a)

uzraudzīt un pārskatīt šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma īstenošanu un nodrošināt to pareizu darbību;

b)

palīdzēt Tirdzniecības partnerības komitejai veikt tās uzdevumus un jo īpaši ziņot Tirdzniecības partnerības komitejai un pildīt jebkurus tās uzticētos uzdevumus;

c)

veikt tehnisko sagatavošanas darbu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu Partnerības padomes un Tirdzniecības partnerības komitejas uzdevumu izpildi, tostarp gadījumos, kad minētajām struktūrām jāpieņem lēmumi vai ieteikumi;

d)

pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem, attiecībā uz kuriem tas paredzēts šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā;

e)

apspriest tehniskus jautājumus, kas rodas, īstenojot nolīgumu vai jebkuru papildinošo nolīgumu, neskarot sestās daļas I sadaļu; un

f)

nodrošināt forumu, kurā Puses var apmainīties ar informāciju, apspriest paraugpraksi un dalīties īstenošanas pieredzē.

4.   Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar to kompetences jomu, specializētās komitejas ir pilnvarotas:

a)

uzraudzīt un pārskatīt šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma īstenošanu un nodrošināt to pareizu darbību;

b)

palīdzēt Partnerības padomei veikt tās uzdevumus un jo īpaši ziņot Partnerības padomei un pildīt jebkurus tās uzticētos uzdevumus;

c)

pieņemt lēmumus, tostarp grozījumus, un ieteikumus attiecībā uz visiem jautājumiem, kas paredzēti šajā nolīgumā vai jebkurā papildinošā nolīgumā vai attiecībā uz kuriem Partnerības padome ir deleģējusi savas pilnvaras specializētajai komitejai saskaņā ar 7. panta 4. punkta f) apakšpunktu;

d)

apspriest tehniskus jautājumus, kuri rodas šā nolīguma vai jebkura papildinošā nolīguma īstenošanas gaitā;

e)

nodrošināt forumu, kurā Puses var apmainīties ar informāciju, apspriest paraugpraksi un dalīties īstenošanas pieredzē;

f)

izveidot, uzraudzīt, koordinēt un likvidēt darba grupas; un

g)

nodrošināt forumu apspriešanai saskaņā ar 738. panta 7. punktu.

5.   Komitejās ir pārstāvji no katras Puses. Katra Puse nodrošina, ka tās pārstāvjiem komitejās ir atbilstīgas zināšanas par apspriežamajiem jautājumiem.

6.   Tirdzniecības partnerības komitejas līdzpriekšsēdētāji ir Savienības augsta līmeņa pārstāvis un Apvienotās Karalistes pārstāvis, kas ir atbildīgi par tirdzniecības jautājumiem, vai viņu norīkotas personas. Tā sanāk pēc Savienības vai Apvienotās Karalistes pieprasījuma un jebkurā gadījumā vismaz reizi gadā un, savstarpēji vienojoties, nosaka sanāksmju grafiku un darba kārtību.

7.   Tirdzniecības specializēto komiteju un specializēto komiteju līdzpriekšsēdētāji ir Savienības pārstāvis un Apvienotās Karalistes pārstāvis. Ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi vai ja vien līdzpriekšsēdētāji nenolemj citādi, komitejas sanāk vismaz reizi gadā.

8.   Komitejas nosaka sanāksmju grafiku un darba kārtību, savstarpēji vienojoties.

9.   Komiteju darbu reglamentē reglaments, kas izklāstīts 1. pielikumā.

10.   Atkāpjoties no 9. punkta, komiteja var pieņemt un pēc tam grozīt savus noteikumus, kas reglamentē tās darbu.

9. Pants

Darba grupas

1.   Ar šo izveido šādas darba grupas:

a)

Darba grupa bioloģisko produktu jautājumos, kuru uzrauga Tirdzniecības specializētā komiteja par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai;

b)

Mehānisko transportlīdzekļu un to detaļu darba grupa, kuru uzrauga Tirdzniecības specializētā komiteja par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai;

c)

Darba grupa zāļu jomā, kuru uzrauga Tirdzniecības specializētā komiteja par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai;

d)

Darba grupa sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā, kuru uzrauga Specializētā komiteja sociālā nodrošinājuma koordinēšanas jomā.

2.   Darba grupas komiteju uzraudzībā palīdz komitejām veikt to uzdevumus un jo īpaši sagatavo komiteju darbu un pilda jebkurus uzdevumus, ko tām uzticējušas komitejas.

3.   Darba grupu sastāvā ir Savienības pārstāvji un Apvienotās Karalistes pārstāvji, un to līdzpriekšsēdētāji ir Savienības pārstāvis un Apvienotās Karalistes pārstāvis.

4.   Darba grupas nosaka savu reglamentu, sanāksmju grafiku un darba kārtību, savstarpēji vienojoties.

10. Pants

Lēmumi un ieteikumi

1.   Lēmumi, ko pieņēmusi Partnerības padome vai attiecīgā gadījumā Komiteja, ir saistoši Pusēm un visām struktūrām, kas izveidotas ar šo nolīgumu un jebkuriem papildinošiem nolīgumiem, tostarp sestās daļas I sadaļā minētajai šķīrējtiesai. Ieteikumiem nav saistoša spēka.

2.   Partnerības padome vai attiecīgā gadījumā komiteja, savstarpēji vienojoties, pieņem lēmumus un sniedz ieteikumus.

11. Pants

Parlamentārā sadarbība

1.   Eiropas Parlaments un Apvienotās Karalistes Parlaments var izveidot Parlamentāro partnerattiecību asambleju, kurā ir Eiropas Parlamenta locekļi un Apvienotās Karalistes Parlamenta locekļi, kā forumu viedokļu apmaiņai par partnerību.

2.   Pēc Parlamentāro partnerattiecību asamblejas izveides tā:

a)

var pieprasīt Partnerības padomei attiecīgu informāciju par šā nolīguma un papildinošo nolīgumu īstenošanu, kura pēc tam sniedz minētajai Asamblejai pieprasīto informāciju;

b)

tiek informēta par Partnerības padomes lēmumiem un ieteikumiem; un

c)

var sniegt ieteikumus Partnerības padomei.

12. Pants

Pilsoniskās sabiedrības iesaiste

Puses apspriežas ar pilsonisko sabiedrību par šā nolīguma un jebkura papildinošā nolīguma īstenošanu, jo īpaši sadarbojoties ar vietējām konsultantu grupām un Pilsoniskās sabiedrības forumu, kas minēti 13. un 14. pantā.

13. Pants

Vietējās konsultantu grupas

1.   Katra Puse jautājumos, kurus aptver šis nolīgums un visi papildinošie nolīgumi, apspriežas ar tās jaunizveidoto vai pastāvošo vietējo konsultantu grupu vai grupām, kurās ietilpst neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, t. sk. nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un darba devēju organizācijas, kā arī arodbiedrības, kas nodarbojas ar ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības, sociālajiem, cilvēktiesību, vides un citiem jautājumiem. Katra Puse var sasaukt savu vietējo konsultantu grupu vai grupas dažādos sastāvos, lai apspriestu šā nolīguma vai jebkura papildinoša nolīguma dažādu noteikumu īstenošanu.

2.   Katra Puse ņem vērā viedokļus vai ieteikumus, ko sniegusi tās vietējā konsultantu grupa vai grupas. Katras Puses pārstāvji cenšas apspriesties ar savu vietējo konsultantu grupu vai grupām vismaz reizi gadā. Sanāksmes var rīkot, izmantojot virtuālus līdzekļus.

3.   Lai sekmētu sabiedrības informētību par vietējām konsultantu grupām, katra Puse apņemas publicēt to organizāciju sarakstu, kuras piedalās tās vietējā konsultantu grupā vai grupās, kā arī šīs grupas vai šo grupu kontaktpunktu.

4.   Puses veicina mijiedarbību starp to attiecīgajām vietējām konsultantu grupām, tai skaitā, ja iespējams, apmainoties ar to vietējo konsultantu grupu dalībnieku kontaktinformāciju.

14. Pants

Pilsoniskās sabiedrības forums

1.   Puses veicina Pilsoniskās sabiedrības foruma organizēšanu, lai risinātu dialogu par otrās daļas īstenošanu. Partnerības padome pieņem foruma darbības pamatnostādnes.

2.   Pilsoniskās sabiedrības forums notiek vismaz reizi gadā, ja vien Puses nevienojas citādi. Pilsoniskās sabiedrības forums var tikties, izmantojot virtuālus līdzekļus.

3.   Pilsoniskās sabiedrības forumā var piedalīties neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas izveidotas Pušu teritorijā, tostarp 13. pantā minēto vietējo konsultantu grupu locekļi. Katra Puse nodrošina līdzsvarotu pārstāvību, tostarp nevalstiskās organizācijas, uzņēmēju un darba devēju organizācijas un arodbiedrības, kas darbojas ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības, sociālajā, cilvēktiesību, vides un citās jomās.

OTRĀ DAĻA

TIRDZNIECĪBA, TRANSPORTS, ZVEJNIECĪBA UN CITI PASĀKUMI

PIRMAIS TEMATS

TIRDZNIECĪBA

I SADAĻA

PREČU TIRDZNIECĪBA

1. NODAĻA

VALSTS REŽĪMS UN TIRGUS PIEEJAMĪBA PRECĒM (TOSTARP TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS INSTRUMENTI)

15. Pants

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir atvieglot preču tirdzniecību starp Pusēm un saglabāt liberalizētu preču tirdzniecību saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

16. Pants

Darbības joma

Ja vien nav noteikts citādi, šī nodaļa attiecas uz Puses preču tirdzniecību.

17. Pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

"konsulārās formalitātes" ir procedūra, kurā no importētājas Puses konsula eksportētājas Puses teritorijā vai trešās puses teritorijā saņem konsulāro rēķinu vai konsulāro vīzu faktūrrēķinam, izcelsmes sertifikātam, manifestam, nosūtītāja eksporta deklarācijai un citiem muitas dokumentiem saistībā ar preces importu;

b)

"Nolīgums par muitas vērtības noteikšanu" ir Nolīgums par GATT 1994 VII panta īstenošanu;

c)

"eksporta licencēšanas procedūra" ir administratīva procedūra, kura tiek vai netiek saukta par licencēšanu un kuru Puse izmanto eksporta licencēšanas režīmu darbībā, kā priekšnoteikumu eksportam no minētās Puses pieprasot iesniegt attiecīgajai administratīvajai iestādei pieteikumu vai citus dokumentus, kas nav muitošanai parasti nepieciešamie dokumenti;

d)

"importa licencēšanas procedūra" ir administratīva procedūra, kura tiek vai netiek saukta par licencēšanu un kuru Puse izmanto importa licencēšanas režīmu darbībā, kā priekšnoteikumu importa veikšanai importētājas Puses teritorijā pieprasot iesniegt attiecīgajai administratīvajai struktūrai vai struktūrām pieteikumu vai citus dokumentus, kas nav muitošanai parasti nepieciešamie dokumenti;

e)

"noteiktas izcelsmes preces", ja vien nav noteikts citādi, ir preces, kas atbilst šīs sadaļas 2. nodaļā izklāstītajiem izcelsmes noteikumiem;

f)

"veiktspējas prasība" ir prasība, kas:

i)

nosaka, ka tiek eksportētas preces noteiktā daudzumā, vērtībā vai procentuālā apjomā;

ii)

nosaka, ka Puses, kura piešķīrusi importa licenci, preces tiek aizstātas ar importētām precēm;

iii)

nosaka, ka persona, kas saņēmusi importa licenci, iegādājas citas preces tās Puses teritorijā, kura piešķīrusi importa licenci, vai tiek piešķirts labvēlības režīms attiecībā uz vietējā ražojuma precēm;

iv)

nosaka, ka persona, kas saņēmusi importa licenci, ražo preces, noteiktā daudzumā, vērtībā vai procentuālā apjomā izmantojot vietējos resursus, tās Puses teritorijā, kura piešķīrusi importa licenci; vai

v)

jebkādā veidā ir saistīta ar importa apjomu vai vērtību, ar eksporta apjomu vai vērtību vai ar ārvalstu valūtas plūsmu summu;

g)

"pārstrādāta prece" ir HS 32., 40., 84.–90., 94. vai 95. nodaļā klasificēta prece, kas:

i)

pilnībā vai daļēji sastāv no daļām, kuras iegūtas no izmantotām precēm;

ii)

ir ar līdzīgu paredzamo kalpošanas laiku un rādītājiem, salīdzinot ar šādām jaunām precēm; un

iii)

ir ar līdzvērtīgu garantijas aizsardzību, kādu piemēro šādām jaunām precēm; un

h)

"labošana" ir jebkura pārstrādes darbība, ko veic ar preci, lai novērstu darbības defektus vai materiālu bojājumu, un kas ietver preces atjaunošanu līdz tās sākotnējai funkcijai vai ar mērķi nodrošināt atbilstību tās lietošanas tehniskajām prasībām. Preces labošana ietver atjaunošanu un apkopi ar iespējamu preces vērtības pieaugumu, atjaunojot minētās preces sākotnējo funkcionalitāti, bet neietver darbību vai procesu, kas:

i)

iznīcina preces pamatīpašības vai rada jaunu vai komerciāli atšķirīgu preci;

ii)

pārveido nepabeigtu preci gatavā precē; vai

iii)

tiek veikts, lai uzlabotu vai paaugstinātu preces tehnisko veiktspēju.

18. Pants

Preču klasifikācija

Preču klasifikācija Pušu savstarpējā tirdzniecībā atbilstoši šim nolīgumam ir noteikta katras Puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstoši Harmonizētajai sistēmai.

19. Pants

Valsts režīms iekšējo nodokļu un regulējuma jomā

Katra Puse saskaņā ar GATT 1994 III pantu, tostarp tā piezīmēm un papildnoteikumiem, nosaka valsts režīmu, ko piemēro otras Puses precēm. Šajā nolūkā GATT 1994 III pants un tā piezīmes un papildnoteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

20. Pants

Tranzīta brīvība

Katra Puse nodrošina tranzīta brīvību caur tās teritoriju, izmantojot starptautiskajam tranzītam vispiemērotākos maršrutus, tranzīta satiksmei uz otras Puses vai jebkuras citas trešās valsts teritoriju vai no tās. Šajā nolūkā GATT 1994 V pants un tā piezīmes un papildnoteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu. Puses saprot, ka GATT 1994 V pants ietver energoproduktu pārvietošanu cita starpā pa cauruļvadiem vai elektrotīkliem.

21. Pants

Muitas nodokļu aizliegums

Ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi, ir aizliegts piemērot muitas nodokļus visām otras Puses izcelsmes precēm.

22. Pants

Izvedmuitas nodokļi, citi nodokļi vai maksājumi saistībā ar eksportu

1.   Puse nevar pieņemt vai saglabāt nekādus nodokļus vai citus jebkāda veida maksājumus, ko uzliek kādas preces eksportam uz otru Pusi vai saistībā ar šādu eksportu, ne arī kādu iekšējo nodokli vai citu maksājumu, kuru uzliek uz otru Pusi eksportētai precei un kurš pārsniedz nodokli vai maksājumu, ko piemērotu līdzīgām precēm, ja tās paredzētas iekšzemes patēriņam.

2.   Šā panta nolūkā jēdziens "citi jebkāda veida maksājumi" neietver maksas vai citus maksājumus, kas atļauti 23. pantā.

23. Pants

Maksas un formalitātes

1.   Maksas un citi maksājumi, ko kāda Puse uzliek saistībā ar otras Puses preces importu vai eksportu, nepārsniedz sniedzamo pakalpojumu aptuvenās izmaksas un nav paredzēti vietējo preču netiešai aizsardzībai vai importa un eksporta aplikšanai ar nodokli fiskālām vajadzībām. Puse neiekasē maksas vai citus maksājumus par importu vai eksportu vai saistībā ar to uz ad valorem pamata.

2.   Katra Puse var noteikt maksājumus vai atgūt izmaksas tikai tad, ja tiek sniegti konkrēti pakalpojumi, jo īpaši, bet ne tikai šādi:

a)

muitas personāla ierašanās pēc pieprasījuma ārpus oficiālā darba laika vai telpās, kas nav muitas telpas;

b)

analīzes vai ekspertu ziņojumi par precēm un pasta izmaksas par preču atdošanu pieteikuma iesniedzējam, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem par saistošu izziņu vai informācijas sniegšanu par muitas normatīvo aktu piemērošanu;

c)

preču pārbaude vai paraugu ņemšana pārbaudes nolūkā, vai preču iznīcināšana, ja rodas citas izmaksas, kas nav saistītas ar muitas personāla iesaistīšanu; un

d)

ārkārtas kontroles pasākumi, ja tie ir vajadzīgi sakarā ar preču veidu vai iespējamu risku.

3.   Katra Puse, izmantojot oficiālu tīmekļa vietni, nekavējoties publicē visas maksas un maksājumus, ko tā uzliek saistībā ar importu vai eksportu, tādā veidā, lai pārvaldes iestādes, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tām iepazīties. Minētajā informācijā norāda pamatojumu maksas vai maksājuma uzlikšanai sniegtajam pakalpojumam, atbildīgo iestādi, piemērojamo maksu un maksājumus un norēķinu laiku un kārtību. Jaunas vai grozītas maksas un maksājumus uzliek tikai tad, kad šajā punktā noteiktā informācija ir publiskota un ir brīvi pieejama.

4.   Puse saistībā ar jebkādu otras Puses preču importu nepiemēro konsulārās formalitātes, tostarp ar tām saistītas maksas un maksājumus.

24. Pants

Labotas preces

1.   Puse nepiemēro muitas nodokli precei, neatkarīgi no tās izcelsmes, kas tiek ievesta atpakaļ Puses teritorijā pēc tam, kad prece ir bijusi uz laiku izvesta no tās teritorijas uz otras Puses teritoriju labošanai.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro tādām precēm, kas ievestas muitas noliktavās, brīvās tirdzniecības zonās vai ar līdzīgu statusu un ko pēc tam izved labošanai un neieved atpakaļ muitas noliktavās, brīvās tirdzniecības zonās vai ar līdzīgu statusu.

3.   Puse nepiemēro muitas nodokli precei, neatkarīgi no tās izcelsmes, kas uz laiku importēta no otras Puses teritorijas labošanai.

25. Pants

Pārstrādātas preces

1.   Puse nepiešķir otras Puses pārstrādātām precēm mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzvērtīgām jaunām precēm.

2.   26. pants attiecas uz importa un eksporta aizliegumiem vai ierobežojumiem saistībā ar pārstrādātām precēm. Ja kāda Puse pieņem vai saglabā importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus saistībā ar lietotām precēm, tā nepiemēro šos pasākumus pārstrādātām precēm.

3.   Puse var pieprasīt, lai pārstrādātas preces tiktu identificētas kā tādas izplatīšanai vai pārdošanai tās teritorijā un lai tās atbilstu visām piemērojamajām tehniskajām prasībām, kas attiecas uz līdzvērtīgām jaunām precēm.

26. Pants

Importa un eksporta ierobežojumi

1.   Puse nepieņem vai nesaglabā nekādus aizliegumus vai ierobežojumus, ko piemēro jebkādu otras Puses preču importam vai preču eksportam vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot saskaņā ar GATT 1994 XI pantu un tā piezīmēm un papildnoteikumiem. Šajā nolūkā GATT 1994 XI pants un tā piezīmes un papildnoteikumi mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

2.   Puse nepieņem vai nesaglabā:

a)

eksporta un importa cenu prasības, izņemot tās, kas atļautas kompensācijas un antidempinga maksājumu rīkojumu un saistību izpildē; vai

b)

importa licenču izsniegšanu ar nosacījumu par kādas veiktspējas prasības izpildi.

27. Pants

Importa un eksporta monopoli

Puse nenosaka vai nesaglabā importa vai eksporta monopolu. Šā panta nolūkos importa vai eksporta monopols ir Puses piešķirtas ekskluzīvas tiesības vai pilnvarojums kādai vienībai importēt preci no otras Puses vai eksportēt to uz otru Pusi.

28. Pants

Importa licencēšanas procedūras

1.   Katra Puse nodrošina, ka visas importa licencēšanas procedūras, kas piemērojamas preču tirdzniecībai starp Pusēm, tiek piemērotas neitrāli un pārvaldītas taisnīgi, godīgi, nediskriminējoši un pārredzami.

2.   Puse pieņem vai saglabā licencēšanas procedūras kā nosacījumu importam tās teritorijā no otras Puses, ja kāda administratīva mērķa sasniegšanai nav reāli iespējamas citas piemērotas procedūras.

3.   Puse nepieņem un nesaglabā nekādas neautomātiskas importa licencēšanas procedūras, ja vien tās nav nepieciešamas, lai īstenotu kādu ar šo nolīgumu saderīgu pasākumu. Puse, kas pieņem šādu neautomātisku licencēšanas procedūru, skaidri norāda, kurš pasākums tiek īstenots ar minētās procedūras palīdzību.

4.   Katra Puse ievieš un pārvalda visas importa licencēšanas procedūras saskaņā ar PTO Nolīguma par importa licencēšanas procedūrām ("Importa licencēšanas nolīgums") 1.–3. pantu. Šajā nolūkā Importa licencēšanas nolīguma 1.–3. pants mutatis mutandis tiek iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

5.   Jebkura Puse, kas ievieš vai groza kādu importa licencēšanas procedūru, dara visu attiecīgo informāciju pieejamu tiešsaistē oficiālā tīmekļa vietnē. Ja vien iespējams, minēto informāciju dara pieejamu vismaz 21 dienu pirms jaunās vai grozītās licencēšanas procedūras piemērošanas dienas un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piemērošanas dienā. Minētā informācija ietver datus, kas prasīti Importa licencēšanas nolīguma 5. pantā.

6.   Pēc otras Puses pieprasījuma Puse nekavējoties sniedz visu attiecīgo informāciju par visām importa licencēšanas procedūrām, ko tā plāno pieņemt vai ko tā saglabā, tostarp informāciju, kas minēta Importa licencēšanas nolīguma 1.–3. pantā.

7.   Lielākai noteiktībai – nekas šajā pantā neliek kādai Pusei piešķirt importa licenci vai neliedz Pusei īstenot savus pienākumus vai saistības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām vai saskaņā ar daudzpusējiem ieroču neizplatīšanas režīmiem un importa kontroles pasākumiem.

29. Pants

Eksporta licencēšanas procedūras

1.   Katra Puse publicē visas jaunās eksporta licencēšanas procedūras vai jebkādas izmaiņas esošajā eksporta licencēšanas procedūrā tā, lai pārvaldes iestādes, tirgotāji un citas ieinteresētās personas varētu ar tām iepazīties. Šāda publicēšana, kad vien iespējams, notiek 45 dienas pirms procedūras vai grozījumu stāšanās spēkā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā dienā, kad šāda procedūra vai grozījumi stājas spēkā, un attiecīgā gadījumā publicēšana tiek veikta visās attiecīgajās pārvaldes iestāžu tīmekļa vietnēs.

2.   Publicējot eksporta licencēšanas procedūras, norāda šādu informāciju:

a)

Puses eksporta licencēšanas procedūru teksti vai jebkuri grozījumi, ko Puse izdara šajās procedūrās;

b)

preces, uz kurām katra licencēšanas procedūra attiecas;

c)

attiecībā uz katru procedūru – procesa apraksts, kā pieteikties licences saņemšanai, un visi kritēriji, kas jāizpilda pieteikuma iesniedzējam, lai tas būtu tiesīgs pieteikties licences saņemšanai, piemēram, darbības licence, investīciju veikšana vai uzturēšana vai darbība, izmantojot konkrētu iedibinājuma formu kādas Puses teritorijā;

d)

kontaktpunkts vai punkti, kuros ieinteresētās personas var saņemt papildu informāciju par nosacījumiem eksporta licences saņemšanai;

e)

administratīvā struktūra vai struktūras, kurās jāiesniedz pieteikums un citi attiecīgie dokumenti;

f)

jebkura tāda pasākuma vai pasākumu apraksts, ko īsteno, izmantojot eksporta licencēšanas procedūru;

g)

laika posms, kurā katra eksporta licencēšanas procedūra būs spēkā, ja vien šī procedūra nepaliek spēkā, līdz tā tiks atsaukta vai pārskatīta jaunā publikācijā;

h)

ja Puse grasās izmantot licencēšanas procedūru eksporta kvotas pārvaldīšanai – kopējais daudzums un attiecīgā gadījumā kvotas vērtība un kvotas sākuma un beigu datums; un

i)

visi atbrīvojumi vai izņēmumi, kas aizstāj prasību saņemt eksporta licenci, informācija, kā pieprasīt vai izmantot šos atbrīvojumus vai izņēmumus un to piešķiršanas kritēriji.

3.   Katra Puse 45 dienu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā paziņo otrai Pusei par tās esošajām eksporta licencēšanas procedūrām. Katra Puse 60 dienu laikā pēc publicēšanas paziņo otrai Pusei par visām jaunām eksporta licencēšanas procedūrām un visiem grozījumiem esošajās eksporta licencēšanas procedūrās. Paziņojumā ietver atsauci uz avotiem, kuros ir publicēta 2. punktā prasītā informācija, un attiecīgā gadījumā norāda attiecīgo pārvaldes iestāžu tīmekļa vietņu adresi.

4.   Lielākai noteiktībai – nekas šajā pantā neliek Pusei piešķirt eksporta licenci vai neliedz Pusei īstenot savas saistības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijām, kā arī saskaņā ar daudzpusējiem ieroču neizplatīšanas režīmiem un eksporta kontroles pasākumiem, tostarp Vasenāras vienošanos parasto ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei, Austrālijas grupu, Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupu un raķešu tehnoloģiju kontroles režīmu, vai pieņemt, saglabāt vai īstenot neatkarīgus sankciju režīmus.

30. Pants

Muitas vērtības noteikšana

Katra Puse nosaka savā teritorijā importēto otras Puses preču muitas vērtību saskaņā ar GATT 1994 VII pantu un Nolīgumu par muitas vērtības noteikšanu. Šajā nolūkā GATT 1994 VII pants un tā piezīmes un papildnoteikumi un 1.–17. pants Nolīgumā par muitas vērtības noteikšanu, ieskaitot tā skaidrojošās piezīmes, mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu.

31. Pants

Preferenču izmantošana

1.   Lai uzraudzītu šā nolīguma darbību un aprēķinātu preferenču izmantošanas rādītājus, Puses katru gadu apmainās ar importa statistiku par 10 gadu ilgu laikposmu, kas sākas vienu gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Ja vien Tirdzniecības partnerības komiteja nenolemj citādi, šo laikposmu automātiski pagarina par pieciem gadiem, un pēc tam Tirdzniecības partnerības komiteja var lemt to vēl pagarināt.

2.   Apmaiņa ar importa statistiku aptver datus, kas attiecas uz pēdējo pieejamo gadu, tostarp vērtību un, attiecīgā gadījumā, apjomu tarifa pozīcijas līmenī attiecībā uz to otras Puses preču importu, kurām piemēro preferenciālu nodokļu režīmu saskaņā ar šo nolīgumu, un to preču importu, kurām piemēro nepreferenciālu režīmu.

32. Pants

Tirdzniecības aizsardzības instrumenti

1.   Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar GATT 1994 VI pantu, Antidempinga nolīgumu, SKP nolīgumu, GATT 1994 XIX pantu, Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem un Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantu.

2.   Šīs sadaļas 2. nodaļa neattiecas uz antidempinga, kompensācijas un aizsardzības izmeklēšanām un pasākumiem.

3.   Katra Puse piemēro antidempinga un kompensācijas pasākumus saskaņā ar Antidempinga nolīguma un SKP nolīguma prasībām un atbilstoši taisnīgam un pārredzamam procesam.

4.   Katrai ieinteresētajai pusei antidempinga vai kompensācijas izmeklēšanā (1) tiek dotas visas iespējas aizstāvēt savas intereses, ja tas nevajadzīgi neaizkavē izmeklēšanas veikšanu.

5.   Katras Puses izmeklēšanas iestāde saskaņā ar Puses tiesību aktiem var apsvērt, vai uzliekamā antidempinga maksājuma apmērs ir pilna dempinga starpība vai mazāka summa.

6.   Katras Puses izmeklēšanas iestāde saskaņā ar Puses tiesību aktiem izskata sniegto informāciju, lai noteiktu to, vai antidempinga vai kompensācijas maksājuma noteikšana būtu sabiedrības interesēs.

7.   Puse attiecībā uz vienu un to pašu preci vienlaicīgi nepiemēro vai nepatur spēkā:

a)

pasākumu saskaņā ar Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu; un

b)

pasākumu saskaņā ar GATT 1994 XIX pantu un Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem.

8.   Uz šā panta 1.–6. punktu neattiecas sestās daļas I sadaļa.

33. Pants

Esošo PTO tarifu kvotu izmantošana

1.   Ražojumus, kuru izcelsme ir vienā Pusē, nevar importēt otrā Pusē atbilstīgi esošajām PTO tarifu kvotām, kā definēts 2. punktā. Tas ietver tās tarifu kvotas, kas sadalītas starp Pusēm saskaņā ar GATT XXVIII panta sarunām, kuras Eiropas Savienība uzsākusi PTO dokumentā G/SECRET/42/Add.2 un Apvienotā Karaliste – PTO dokumentā G/SECRET/44, un kas noteiktas katras Puses attiecīgajos iekšējos tiesību aktos. Šā panta nolūkos ražojumu noteiktas izcelsmes statusu nosaka, pamatojoties uz importētājā Pusē piemērojamajiem nepreferenciālās izcelsmes noteikumiem.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos "esošās PTO tarifu kvotas" ir tās tarifu kvotas, kas ir Eiropas Savienības PTO koncesijas, kuras iekļautas ES-28 koncesiju un saistību saraksta projektā saskaņā ar GATT 1994, kas Pasaules Tirdzniecības organizācijai ir iesniegts dokumentā G/MA/TAR/RS/506, kurā grozījumi izdarīti ar dokumentiem G/MA/TAR/RS/506/Add.1 un G/MA/TAR/RS/506/Add.2.

34. Pants

Pasākumi muitas tiesību aktu pārkāpumu vai apiešanas gadījumā

1.   Puses sadarbojas, lai novērstu, atklātu un apkarotu muitas tiesību aktu pārkāpumus vai apiešanu saskaņā ar to saistībām, kas noteiktas šīs sadaļas 2. nodaļā un Protokolā par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās. Katra Puse veic piemērotus un salīdzināmus pasākumus, lai aizsargātu savas un otras Puses finansiālās intereses saistībā ar nodokļu iekasēšanu par precēm, ko ieved Apvienotās Karalistes vai Savienības muitas teritorijā.

2.   Ievērojot 7. punktā paredzēto iespēju piešķirt atbrīvojumu tirgotājiem, kuri ir izpildījuši prasības, Puse var saskaņā ar 3. un 4. punktā noteikto procedūru uz laiku apturēt attiecīgo preferenciālo režīmu attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem), ja:

a)

minētā Puse, pamatojoties uz objektīvu, pārliecinošu un pārbaudāmu informāciju, ir konstatējusi, ka ir notikuši sistemātiski un liela mēroga muitas tiesību aktu pārkāpumi vai apiešana; un

b)

otra Puse atkārtoti un nepamatoti atsakās pildīt vai kā citādi nepilda savas saistības, kas minētas 1. punktā.

3.   Puse, kas izdarījusi 2. punktā minēto konstatējumu, par to paziņo Tirdzniecības partnerības komitejai un Tirdzniecības partnerības komitejā sāk apspriešanos ar otru Pusi, lai panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

4.   Ja Puses trīs mēnešu laikā pēc paziņošanas dienas nevienojas par savstarpēji pieņemamu risinājumu, Puse, kas izdarījusi konstatējumu, var nolemt uz laiku apturēt attiecīgo preferenciālo režīmu attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem). Šādā gadījumā Puse, kas izdarījusi konstatējumu, par pagaidu apturēšanu, tostarp par laikposmu, kurā tā plāno piemērot pagaidu apturēšanu, nekavējoties paziņo Tirdzniecības partnerības komitejai.

5.   Pagaidu apturēšanu piemēro tikai tik ilgi, cik nepieciešams pārkāpumu vai apiešanas novēršanai un attiecīgās Puses finansiālo interešu aizsardzībai, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā sešus mēnešus. Attiecīgā Puse pārskata situāciju un, ja tā nolemj, ka pagaidu apturēšana vairs nav nepieciešama, izbeidz to pirms Tirdzniecības partnerības komitejai paziņotā laikposma beigām. Ja nosacījumi, kas bijuši par iemeslu apturēšanai, Tirdzniecības partnerības komitejai paziņotā laikposma beigās joprojām pastāv, attiecīgā Puse var nolemt apturēšanu pagarināt. Jebkāda apturēšana periodiski ir jāapspriež Tirdzniecības partnerības komitejā.

6.   Katra Puse saskaņā ar tās iekšējām procedūrām publisko informāciju importētājiem par visiem lēmumiem attiecībā uz 4. un 5. punktā minēto pagaidu apturēšanu.

7.   Neatkarīgi no 4. punkta, ja importētājs spēj pierādīt importētājas Puses muitas dienestam, ka šādi ražojumi pilnībā atbilst importētājas Puses tiesību aktiem muitas jomā, šā nolīguma prasībām un visiem citiem pienācīgiem nosacījumiem, kas saistīti ar pagaidu apturēšanu, kuru importētāja Puse noteikusi saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem, importētāja Puse ļauj importētājam pieprasīt preferenciālu režīmu un atgūt visus nodokļus, kas, importējot ražojumus, samaksāti virs piemērojamajām preferenciālā tarifa likmēm.

35. Pants

Rīcība administratīvo kļūdu gadījumā

Ja kompetentās iestādes eksporta brīdī pieļauj sistemātiskas kļūdas vai problēmas preferenciālās sistēmas pareizā pārvaldībā, jo īpaši šīs sadaļas 2. nodaļas noteikumu vai Protokola par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās piemērošanā, un ja šīs kļūdas vai problēmas rada sekas attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem, Puse, kas saskaras ar šādām sekām, var lūgt Tirdzniecības partnerības komiteju izskatīt iespēju attiecīgā gadījumā pieņemt pasākumus situācijas atrisināšanai.

36. Pants

Kultūras priekšmeti

1.   Puses sadarbojas, lai atvieglotu no kādas Puses teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu, ņemot vērā principus, kas ietverti 1970. gada 17. novembrī Parīzē parakstītajā UNESCO Konvencijā par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu.

2.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

"kultūras priekšmets" ir priekšmets, kas klasificēts vai definēts kā piederīgs pie nacionālajām bagātībām ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību saskaņā ar katras Puses attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām; un

b)

"nelikumīgi izvests no kādas Puses teritorijas" nozīmē:

i)

izvests no Puses teritorijas 1993. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma, pārkāpjot minētās Puses noteikumus par nacionālo bagātību aizsardzību vai pārkāpjot tās noteikumus par kultūras priekšmetu izvešanu; vai

ii)

netiek atgriezts pēc likumīgas pagaidu izvešanas termiņa beigām, vai 1993. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma ir pārkāpts jebkurš cits šādu pagaidu izvešanu regulējošs nosacījums.

3.   Pušu kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu, jo īpaši:

a)

paziņojot otrai Pusei, ja tās teritorijā ir atrasts kultūras priekšmets un ir pamatots iemesls uzskatīt, ka kultūras īpašums ir nelikumīgi izvests no otras Puses teritorijas;

b)

izskatot otras Puses pieprasījumus par tāda kultūras priekšmeta atgriešanu, kas nelikumīgi izvests no minētās Puses teritorijas;

c)

ar nepieciešamajiem pagaidu pasākumiem novēršot jebkādas darbības, ar kurām izvairās no šāda kultūras priekšmeta atgriešanas; un

d)

veicot jebkādus pasākumus, kas vajadzīgi no otras Puses teritorijas nelikumīgi izvesta kultūras priekšmeta fiziskai saglabāšanai.

4.   Katra Puse nosaka kontaktpunktu, kas ir atbildīgs par saziņu ar otras Puses kontaktpunktu par visiem jautājumiem, kas rodas saistībā ar šo pantu, tostarp attiecībā uz 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem paziņojumiem un pieprasījumiem.

5.   Paredzētajā Pušu sadarbībā vajadzības gadījumā iesaista Pušu muitas dienestus, kas ir atbildīgi par kultūras priekšmetu izvešanas procedūru pārvaldību.

6.   Uz šo pantu neattiecas sestās daļas I sadaļa.

2. NODAĻA

IZCELSMES NOTEIKUMI

1. IEDAĻA

IZCELSMES NOTEIKUMI

37. Pants

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir paredzēt noteikumus, kas nosaka preču izcelsmi, lai piemērotu preferenciāla tarifa režīmu saskaņā ar šo nolīgumu, un nosaka saistītās izcelsmes procedūras.

38. Pants

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

"klasifikācija" ir ražojuma vai materiāla iekļaušana konkrētā Harmonizētās sistēmas nodaļā, pozīcijā vai apakšpozīcijā;

b)

"sūtījums" ir ražojumi, kurus vai nu viens eksportētājs vienlaicīgi nosūta vienam saņēmējam, vai uz kuriem attiecas vienots pārvadājuma dokuments par to nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam, vai, ja šāda dokumenta nav, viens rēķins;

c)

"eksportētājs" ir persona, kura atrodas vienā no Pusēm un kura saskaņā ar prasībām, kas noteiktas attiecīgās Puses normatīvajos aktos, eksportē vai ražo noteiktas izcelsmes ražojumu un sagatavo paziņojumu par izcelsmi;

d)

"importētājs" ir persona, kas importē noteiktas izcelsmes ražojumu un prasa tam piemērot preferenciāla tarifa režīmu;

e)

"materiāls" ir jebkāda viela, kas izmantota ražojuma izgatavošanā, tostarp jebkuras detaļas, sastāvdaļas, izejvielas vai daļas;

f)

"nenoteiktas izcelsmes materiāls" ir materiāls, kas nav kvalificējams kā noteiktas izcelsmes materiāls saskaņā ar šo nodaļu, tostarp materiāls, kura izcelsmes statusu nevar noteikt;

g)

"ražojums" ir ražojums, kas rodas ražošanas rezultātā, pat ja to paredzēts izmantot kā materiālu cita ražojuma ražošanā;

h)

"ražošana" ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ieskaitot montāžu.

39. Pants

Vispārīgas prasības

1.   Lai kāda Puse saskaņā ar šo nolīgumu otras Puses noteiktas izcelsmes precei piemērotu preferenciāla tarifa režīmu, ar noteikumu, ka ražojumi atbilst visām pārējām prasībām, kas piemērojamas saskaņā ar šo nodaļu, par otras Puses izcelsmes ražojumiem uzskata šādus ražojumus:

a)

ražojumi, kas ir pilnībā iegūti otrā Pusē 41. panta nozīmē;

b)

ražojumi, kas ražoti otrā Pusē tikai no otras Puses noteiktas izcelsmes materiāliem; un

c)

ražojumi, kas ražoti minētajā Pusē un satur nenoteiktas izcelsmes materiālus, ja tie atbilst 3. pielikumā izklāstītajām prasībām.

2.   Ja ražojums ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas izmantoti šā ražojuma ražošanā, neuzskata par nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kad minētais ražojums kā materiāls tiek iekļauts kādā citā ražojumā.

3.   Noteiktas izcelsmes statusa iegūšana Apvienotajā Karalistē vai Savienībā notiek bez pārtraukuma.

40. Pants

Izcelsmes kumulācija

1.   Kādas Puses noteiktas izcelsmes ražojumu uzskata par otras Puses noteiktas izcelsmes ražojumu, ja šo ražojumu izmanto par materiālu cita ražojuma ražošanai minētajā otrā Pusē.

2.   Lai noteiktu, vai ražojums ir otras Puses noteiktas izcelsmes ražojums, var ņemt vērā kādā Pusē veiktu nenoteiktas izcelsmes materiālam piemērotu ražošanu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja otrā Pusē veiktā ražošana nepārsniedz darbības, kas minētas 43. pantā.

4.   Lai eksportētājs varētu aizpildīt 54. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu par izcelsmi attiecībā uz šā panta 2. punktā minēto ražojumu, eksportētājs no sava piegādātāja saņem 6. pielikumā paredzēto piegādātāja deklarāciju vai līdzvērtīgu dokumentu, kurā ietverta tā pati informācija, pietiekami detalizēti aprakstot attiecīgos nenoteiktas izcelsmes materiālus, lai tos varētu identificēt.

41. Pants

Pilnībā iegūti ražojumi

1.   Šādus ražojumus uzskata par pilnībā iegūtiem kādā no Pusēm:

a)

minerālprodukti, kas iegūti vai paņemti no to zemes vai jūras gultnes;

b)

tajā audzēti vai novākti augi un augu valsts produkti;

c)

tur dzimuši un audzēti dzīvnieki;

d)

no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem iegūti produkti;

e)

produkti, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, kuri tur dzimuši un audzēti;

f)

produkti, kas iegūti, tur medījot un zvejojot;

g)

produkti, kas tur iegūti akvakultūrā, ja ūdens organismi, tostarp zivis, gliemji, vēžveidīgie, citi ūdens bezmugurkaulnieki un ūdensaugi ir tur izšķīlušies vai audzēti no sēklas materiāla, piemēram, oliņām, ikriem, mazuļiem, nepieaugušām zivīm, kāpuriem, plankumotajā stadijā esošiem mazuļiem, smoltiem vai citām dzimumnenobriedušām zivīm pēckāpura stadijā, iejaucoties audzēšanas vai augšanas procesos, lai veicinātu ražošanu, piemēram, veicot regulāru krājumu papildināšanu, barošanu vai aizsardzību pret plēsējiem;

h)

jūras zvejas produkti un citi produkti, ko Puses kuģis ir ieguvis no jūras ārpus teritoriālajiem ūdeņiem ;

i)

ražojumi, kas izgatavoti uz kādas Puses zivju pārstrādes kuģiem vienīgi no h) apakšpunktā minētajiem produktiem;

j)

produkti, kas iegūti no jūras gultnes vai dzīlēm ārpus teritoriālajiem ūdeņiem, ja Pusēm ir tiesības izmantot vai apstrādāt šo jūras gultni vai dzīles;

k)

atkritumi un lūžņi, kas radušies tur veiktās ražošanas darbībās;

l)

no savāktiem lietotiem ražojumiem iegūti atkritumi un lūžņi, ar noteikumu, ka minētie ražojumi ir derīgi vienīgi izejvielu atgūšanai;

m)

ražojumi, ko tur ražo tikai no a)–l) apakšpunktā precizētajiem izstrādājumiem.

2.   Termini "kādas Puses kuģis" un "kādas Puses zivju pārstrādes kuģis" 1. punkta h) un i) apakšpunktā nozīmē kuģi un zivju pārstrādes kuģi, kas:

a)

ir reģistrēts kādā dalībvalstī vai Apvienotajā Karalistē;

b)

kuģo ar kādas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes karogu; un

c)

atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)

vismaz 50 % no tā pieder kādas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem; vai

ii)

pieder juridiskām personām:

A)

no kurām katrai galvenais birojs un galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Savienībā vai Apvienotajā Karalistē; un

B)

no kurām katra vismaz 50 % apmērā pieder kādas dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes publiskām struktūrām, valstspiederīgajiem vai juridiskām personām.

42. Pants

Pielaides

1.   Ja ražojums neatbilst prasībām, kas izklāstītas 3. pielikumā, jo tā ražošanā ir izmantots nenoteiktas izcelsmes materiāls, minēto ražojumu tomēr uzskata par Puses izcelsmes ražojumu, ja:

a)

nenoteiktas izcelsmes materiālu, kas izmantoti to ražojumu ražošanā, kuri klasificēti Harmonizētās sistēmas 2. un 4.–24. nodaļā, izņemot 16. nodaļā klasificētos pārstrādātos zvejniecības produktus, kopējais svars nepārsniedz 15 % no ražojuma svara;

b)

nenoteiktas izcelsmes materiālu kopējā vērtība visiem pārējiem ražojumiem, izņemot Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļā klasificētos ražojumus, nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas; vai

c)

ražojumam, kas klasificēts Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļā, piemēro pielaides, kas noteiktas 2. pielikuma 7. un 8. piezīmē.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ražojuma ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība vai svars pārsniedz kādu nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālās vērtības vai svara procentuālo daudzumu, kā noteikts 3. pielikumā izklāstītajās prasībās.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro ražojumiem, kas pilnībā iegūti kādā Pusē 41. panta nozīmē. Ja 3. pielikumā paredzēts, ka ražojuma ražošanā izmantotajiem materiāliem jābūt pilnībā iegūtiem, piemēro šā panta 1. un 2. punktu.

43. Pants

Nepietiekama ražošana

1.   Neatkarīgi no 39. panta 1. punkta c) apakšpunkta ražojumu neuzskata par kādas Puses izcelsmes ražojumu, ja ražojuma ražošana kādā Pusē sastāv tikai no vienas vai vairākām šādām darbībām, kuras veic nenoteiktas izcelsmes materiāliem:

a)

saglabāšanas darbības, piemēram, žāvēšana, saldēšana, turēšana sālījumā un citas līdzīgas darbības, ja to vienīgais mērķis ir nodrošināt ražojumu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas (2) laikā;

b)

iepakojumu sadalīšana vai salikšana;

c)

mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļu, krāsu vai citu segumu noņemšana;

d)

tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana;

e)

vienkāršas krāsošanas un pulēšanas darbības;

f)

rīsu lobīšana un daļēja vai pilnīga samalšana; graudaugu un rīsu pulēšana un glazēšana; rīsu balināšana;

g)

darbības, lai iekrāsotu vai aromatizētu cukuru vai cukurgraudus; daļēja vai pilnīga cukura malšana cietā veidā;

h)

augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, kauliņu izņemšana un lobīšana;

i)

asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sadalīšana;

j)

sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, piemeklēšana (ietverot preču komplektēšanu);

k)

vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kastēs, kārbās, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm un visas pārējās vienkāršās iepakošanas darbības;

l)

marķējuma, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz ražojumiem vai to iesaiņojuma;

m)

vienkārša vienādu vai dažādu produktu sajaukšana; cukura sajaukšana ar jebkādiem citiem materiāliem;

n)

vienkārša ūdens pievienošana vai atšķaidīšana ar ūdeni vai citu vielu, kas būtiski nemaina ražojuma īpašības, vai ražojumu dehidratācija vai denaturācija;

o)

vienkārša sastāvdaļu salikšana, lai iegūtu gatavu ražojumu, vai ražojumu izjaukšana pa daļām;

p)

dzīvnieku kaušana.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos darbības uzskata par vienkāršām, ja to veikšanai nav vajadzīgas īpašas prasmes vai mehānismi, iekārtas vai aprīkojums, kas īpaši izgatavots vai uzstādīts un nepieciešams minēto darbību veikšanai.

44. Pants

Kvalifikācijas vienība

1.   Šīs nodaļas nolūkos kvalifikācijas vienība ir konkrētais ražojums, ko uzskata par pamatvienību, klasificējot ražojumu Harmonizētajā sistēmā.

2.   Ja sūtījumā ir vairāki vienādi ražojumi, kas Harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā pozīcijā, tad, piemērojot šīs nodaļas noteikumus, katru ražojumu ņem vērā atsevišķi.

45. Pants

Iepakojuma materiāli un tara pārvadāšanai

Iepakojuma materiālus un taru, ko izmanto ražojuma aizsargāšanai transportēšanas laikā, neņem vērā, nosakot ražojuma noteiktas izcelsmes statusu.

46. Pants

Iepakojuma materiāli un tara mazumtirdzniecībai

Iepakojuma materiālus un taru, kurā ražojums ir iepakots mazumtirdzniecībai, ja to klasificē kopā ar ražojumu, neņem vērā, nosakot ražojuma izcelsmi, izņemot nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtības aprēķināšanas nolūkos, ja uz ražojumu attiecas nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība saskaņā ar 3. pielikumu.

47. Pants

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

1.   Palīgierīces, rezerves daļas, darbarīkus un instrukcijas vai citus informatīvus materiālus uzskata par vienu ražojumu kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli, ja tie:

a)

ir klasificēti un piegādāti kopā ar ražojumu un par tiem nav izrakstīts atsevišķs rēķins; un

b)

ir minētajam ražojumam raksturīga veida un tam raksturīgā daudzumā un vērtībā.

2.   Šā panta 1. punktā minētās palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus un instrukcijas vai citus informatīvus materiālus neņem vērā, nosakot ražojuma izcelsmi, izņemot nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtības aprēķināšanas nolūkos, ja uz ražojumu attiecas nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība saskaņā ar 3. pielikumu.

48. Pants

Komplekti

Uzskata, ka komplektiem, kas definēti Harmonizētās sistēmas interpretācijas 3. vispārīgajā interpretācijas noteikumā, ir kādas Puses izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme. Ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes komponentiem un nenoteiktas izcelsmes komponentiem, tad uzskata, ka komplektam kopumā ir noteikta izcelsme Pusē, ja nenoteiktas izcelsmes komponentu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

49. Pants

Neitrālie elementi

Lai noteiktu to, vai ražojums ir kādas Puses izcelsmes ražojums, nav jānosaka izcelsme šādiem ražošanas procesā izmantotiem elementiem:

a)

degviela, enerģija, katalizatori un šķīdinātāji;

b)

ražotne, aprīkojums, rezerves daļas un materiāli, ko izmanto iekārtu un ēku uzturēšanai;

c)

mehānismi, darbarīki, veidnes un matricas;

d)

smērvielas, ziedes, jaukti materiāli un citi materiāli, ko lieto ražošanā vai iekārtu un ēku izmantošanai,

e)

cimdi, brilles, apavi, apģērbs, drošības aprīkojums un piederumi;

f)

iekārtas, ierīces un piederumi, kurus izmanto, lai testētu vai pārbaudītu ražojumu; un

g)

citi ražošanā izmantoti materiāli, kas nav iekļauti ražojumā un nav arī paredzēti iekļaušanai ražojuma galīgajā sastāvā.

50. Pants

Uzskaites nošķiršana

1.   Noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojami materiāli vai atvietojami ražojumi glabāšanas laikā ir fiziski jānošķir, lai saglabātu to noteiktas un nenoteiktas izcelsmes statusu.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā "atvietojami materiāli" vai "atvietojami ražojumi" ir materiāli vai ražojumi, kas ir viena veida, kam ir vienāda komerciālā kvalitāte, vienādas tehniskās un fizikālās īpašības un ko nevar atšķirt vienu no otra izcelsmes noteikšanas nolūkā.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojamus materiālus var izmantot produkta ražošanā, materiālu glabāšanas laikā tos fiziski nenošķirot, ja tiek izmantota uzskaites nošķiršanas metode.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojamus ražojumus, kas klasificēti Harmonizētās sistēmas 10., 15., 27., 28., 29. nodaļā, 32.01.–32.07. pozīcijā vai 39.01.–39.14. pozīcijā, var uzglabāt kādā Pusē pirms eksporta uz otru Pusi, tos fiziski nenošķirot, ar noteikumu, ka tiek izmantota uzskaites nošķiršanas metode.

5.   Šā panta 3. un 4. punktā minēto uzskaites nošķiršanas metodi piemēro atbilstoši krājumu uzskaites metodei saskaņā ar Puses vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.

6.   Uzskaites nošķiršanas metode ir jebkura metode, ar kuru nodrošina, ka jebkurā brīdī noteiktas izcelsmes statusu piemēro ne lielākam materiālu vai ražojumu daudzumam, kā tas būtu gadījumā, ja materiāli vai ražojumi būtu fiziski nošķirti.

7.   Saskaņā ar Puses normatīvajos aktos ietvertiem nosacījumiem Puse var pieprasīt, ka uzskaites nošķiršanas metodes izmantošanai ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, ko sniedz minētās Puses muitas dienesti. Puses muitas dienesti pārrauga šādu atļauju izmantošanu un var atsaukt atļauju, ja tās turētājs nepareizi izmanto uzskaites nošķiršanas metodi vai nepilda kādu no šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

51. Pants

Atpakaļnosūtīti ražojumi

Ja kādas Puses noteiktas izcelsmes ražojumu, kas no minētās Puses eksportēts uz trešās valsts teritoriju, nosūta atpakaļ minētajai Pusei, tad to uzskata par nenoteiktas izcelsmes ražojumu, ja vien minētās Puses muitas dienestiem nevar pierādīt, ka atpakaļ nosūtītais ražojums:

a)

ir tas pats ražojums, kas ticis eksportēts; un

b)

ar to nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kuras vajadzīgas, lai preci saglabātu labā stāvoklī, kamēr tā atrodas minētajā trešajā valstī vai kamēr to eksportē.

52. Pants

Nepārveidošana

1.   Noteiktas izcelsmes ražojums, kas deklarēts iekšzemes lietošanai importētājā Pusē, pēc izvešanas un pirms tā deklarēšanas iekšzemes lietošanai netiek mainīts, nekādā veidā pārveidots vai pakļauts kādām darbībām, izņemot darbības, kuras veic nolūkā to saglabāt labā stāvoklī vai pievienot vai piestiprināt marķējumu, etiķetes, zīmogus vai citu dokumentāciju, lai nodrošinātu atbilstību konkrētām importējošās Puses iekšzemes prasībām.

2.   Ražojumu var glabāt vai izstādīt trešā valstī ar noteikumu, ka minētajā trešā valstī šis ražojums paliek muitas uzraudzībā.

3.   Sūtījumus trešā valstī var sadalīt, ja to veic eksportētājs vai viņš ir par to atbildīgs un ja minētajā trešā valstī sūtījumi paliek muitas uzraudzībā.

4.   Ja rodas šaubas par to, vai 1.–3. punktā noteiktās prasības tiek ievērotas, importētājas Puses muitas dienests var pieprasīt, lai importētājs iesniedz pierādījumus par atbilstību minētajām prasībām, kas var būt dažāda veida, ieskaitot līgumiskos pārvadājumu dokumentus, piemēram, pavadzīmes vai konosamentus vai faktisku vai konkrētu pierādījumu, kura pamatā ir iepakojumu marķējums vai numerācija, vai jebkādu ar pašu ražojumu saistītu pierādījumu.

53. Pants

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma pārskatīšana

Ne agrāk kā divus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Tirdzniecības specializētā komiteja muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu jomā pēc vienas vai otras Puses pieprasījuma pārskata Pušu attiecīgās nodokļu atmaksas un ievešanas pārstrādei shēmas. Šajā nolūkā pēc kādas Puses pieprasījuma ne vēlāk kā 60 dienas pēc minētā pieprasījuma otra Puse pieprasījuma iesniedzējai Pusei sniedz pieejamo informāciju un detalizētus statistikas datus, kas aptver laikposmu kopš šā nolīguma stāšanās spēkā vai iepriekšējos piecus gadus, ja minētais laikposms ir īsāks, par tās nodokļu atmaksas un ievešanas pārstrādei shēmas darbību. Ņemot vērā šo pārskatīšanu, Tirdzniecības specializētā komiteja muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu jomā var sniegt ieteikumus Partnerības padomei, lai grozītu šīs nodaļas un tās pielikumu noteikumus nolūkā ieviest ierobežojumus attiecībā uz muitas nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no tiem.

2. IEDAĻA

IZCELSMES PROCEDŪRAS

54. Pants

Pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu

1.   Importētāja Puse importējot piešķir preferenciāla tarifa režīmu otras Puses izcelsmes ražojumam šīs nodaļas nozīmē, pamatojoties uz importētāja pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu. Importētājs ir atbildīgs par to, ka pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu ir pareizs un atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

2.   Pieprasījuma piemērot preferenciāla tarifa režīmu pamatā ir:

a)

eksportētāja sagatavots paziņojums par izcelsmi, kurā apliecināts, ka tas ir noteiktas izcelsmes ražojums; vai

b)

importētāja informētība par to, ka ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums.

3.   Importētājs, kas prasa piemērot preferenciāla tarifa režīmu, pamatojoties uz 2. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu par izcelsmi, saglabā paziņojumu par izcelsmi un, ja to pieprasa importētājas Puses muitas dienests, iesniedz tā kopiju minētajam muitas dienestam.

55. Pants

Preferenciāla tarifa režīma pieprasīšanas laiks

1.   Preferenciāla tarifa režīma pieprasījumu un šāda pieprasījuma pamatojumu, kā minēts 54. panta 2. punktā, iekļauj importa muitas deklarācijā saskaņā ar importētājas Puses normatīvajiem aktiem.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ja importētājs importēšanas laikā nav prasījis preferenciāla tarifa režīmu, importētāja Puse piešķir preferenciāla tarifa režīmu un atmaksā vai atlaiž visus pārmaksātos muitas nodokļus, ja:

a)

pieprasījums piemērot preferenciāla tarifa režīmu tiek iesniegts ne vēlāk kā trīs gadus pēc importēšanas dienas vai tādā ilgākā periodā, kā noteikts importētājas Puses normatīvajos aktos;

b)

importētājs sniedz pamatojumu pieprasījumam, kā minēts 54. panta 2. punktā; un

c)

ražojumu uzskatītu par noteiktas izcelsmes ražojumu un tas atbilstu visām citām piemērojamām prasībām šīs nodaļas 1. iedaļas nozīmē, ja importētājs būtu prasījis preferenciāla tarifa režīmu importēšanas laikā.

Pārējie pienākumi, kas piemērojami importētājam saskaņā ar 54. pantu, paliek nemainīgi.

56. Pants

Paziņojums par izcelsmi

1.   Paziņojumu par izcelsmi sagatavo ražojuma eksportētājs, pamatojoties uz informāciju, kas apliecina, ka tas ir noteiktas izcelsmes ražojums, norādot informāciju par ražojuma ražošanā izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu. Eksportētājs ir atbildīgs par to, lai paziņojums par izcelsmi un sniegtā informācija būtu pareiza.

2.   Paziņojumu par izcelsmi sagatavo, izmantojot vienu no 7. pielikumā sniegtajām valodu versijām, uz rēķina vai cita dokumenta, kurš sniedz pietiekami detalizētu noteiktas izcelsmes ražojuma aprakstu, kas ļauj minēto ražojumu identificēt. Eksportētājs ir atbildīgs par pietiekami detalizētas informācijas sniegšanu, lai varētu identificēt noteiktas izcelsmes ražojumu. Importētāja Puse nepieprasa, lai importētājs iesniedz paziņojuma par izcelsmi tulkojumu.

3.   Paziņojums par izcelsmi ir derīgs 12 mēnešus no tā sagatavošanas dienas vai ilgāku laikposmu, kā paredzējusi importētāja Puse, bet ne ilgāk kā 24 mēnešus.

4.   Paziņojums par izcelsmi var attiekties uz:

a)

viena vai vairāku ražojumu, ko importē kādā no Pusēm, vienu sūtījumu; vai

b)

identisku ražojumu vairākiem sūtījumiem, kurus importē uz kādu no Pusēm jebkurā laikposmā, kas norādīts paziņojumā par izcelsmi un nepārsniedz 12 mēnešus.

5.   Ja pēc importētāja pieprasījuma nesaliktus vai izjauktus ražojumus Harmonizētās sistēmas interpretācijas 2. vispārīgā noteikuma a) punkta nozīmē, kuri ietilpst Harmonizētās sistēmas XV–XXI sadaļā, ieved pa daļām, šādiem ražojumiem var izmantot vienu paziņojumu par izcelsmi saskaņā ar prasībām, ko noteicis importētājas Puses muitas dienests.

57. Pants

Neatbilstības

Importētājas Puses muitas dienests nenoraida pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu, ja paziņojumā par izcelsmi ir nelielas kļūdas vai neatbilstības, vai tikai tā iemesla dēļ, ka rēķins ir izrakstīts trešā valstī.

58. Pants

Importētāja informētība

1.   Attiecībā uz preferenciāla tarifa režīma pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 54. panta 2. punkta b) apakšpunktu, importētāja informētība par to, ka ražojuma izcelsme ir eksportētājā Pusē, pamatojas uz informāciju, kas pierāda, ka ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums un atbilst šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

2.   Pirms tiek prasīts preferenciāla tarifa režīms, ja importētājs nespēj iegūt šā panta 1. punktā minēto informāciju, jo eksportētājs minēto informāciju uzskata par konfidenciālu informāciju vai kāda cita iemesla dēļ, eksportētājs var iesniegt paziņojumu par izcelsmi, lai importētājs varētu prasīt preferenciāla tarifa režīmu, pamatojoties uz 54. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

59. Pants

Dokumentēšanas prasības

1.   Importētājs, kas iesniedz pieprasījumu piemērot preferenciāla tarifa režīmu attiecībā uz ražojumu, kurš importēts importētājā Pusē, vismaz trīs gadus pēc ražojuma importēšanas uzglabā:

a)

ja pieprasījuma pamatā bijis paziņojums par izcelsmi – paziņojumu par izcelsmi, ko sagatavojis eksportētājs; vai

b)

ja pieprasījuma pamatā bijusi importētāja informētība – visus dokumentus, kas apliecina, ka ražojums atbilst prasībām, lai iegūtu noteiktas izcelsmes statusu.

2.   Eksportētājs, kas ir sagatavojis paziņojumu par izcelsmi, ne mazāk kā četrus gadus pēc minētā paziņojuma par izcelsmi sagatavošanas saglabā paziņojuma par izcelsmi kopiju un visus citus dokumentus, kuri apliecina, ka ražojums atbilst prasībām, lai iegūtu noteiktas izcelsmes statusu.

3.   Saskaņā ar šo pantu uzglabājamos dokumentus var glabāt elektroniski.

60. Pants

Nelieli sūtījumi

1.   Atkāpjoties no 54.–58. pantam, gadījumos, kad ražojums ir deklarēts kā tāds, kas atbilst šīs nodaļas prasībām, un ja importētājas Puses muitas dienestam nav šaubu par minētās deklarācijas patiesumu, tad importētāja Puse piešķir preferenciāla tarifa režīmu:

a)

ražojumam, ko privātpersonas nelielos iepakojumos sūta privātpersonām;

b)

ražojumam, kas ir daļa no ceļotāja personīgās bagāžas; un

c)

Apvienotās Karalistes gadījumā papildus šā panta a) un b) apakšpunktam – citiem zemas vērtības sūtījumiem.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro šādiem ražojumiem:

a)

ražojumi, kuru imports ir daļa no tāda importa virknes, kuru var pamatoti uzskatīt par tādu, kas veikts atsevišķi, lai izvairītos no 54. panta prasībām;

b)

attiecībā uz Savienību:

i)

ražojums, kas importēts tirdzniecības ceļā; ja imports notiek neregulāri un ražojumi ir paredzēti tikai saņēmēju, ceļotāju vai viņu ģimenes locekļu personīgai lietošanai, tad to neuzskata par ražojumu importu tirdzniecībai, ja pēc ražojumu veida un daudzuma ir redzams, ka nav plānoti nekādi komerciāli mērķi; un

ii)

ražojumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 500 EUR, ja tos sūta sīkpakās, vai 1 200 EUR to ražojumu gadījumā, kuri ir daļa no ceļotāja personīgās bagāžas. Summas katrā attiecīgajā valsts valūtā ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darba dienā. Valūtas maiņas summas ir tās, ko Eiropas Centrālā banka publicē minētajā dienā, izņemot gadījumus, kad Eiropas Komisijai līdz 15. oktobrim ir paziņota atšķirīga summa, un tās piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija paziņo Apvienotajai Karalistei attiecīgās summas. Savienība var noteikt citus ierobežojumus, kurus tā paziņos Apvienotajai Karalistei; un

c)

attiecībā uz Apvienoto Karalisti – ražojumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz Apvienotās Karalistes tiesību aktos noteiktās robežvērtības. Apvienotā Karaliste paziņos Savienībai šīs robežvērtības.

3.   Importētājs ir atbildīgs par to, ka deklarācija ir pareiza, un par atbilstību šajā nodaļā noteiktajām prasībām. Dokumentēšanas prasības, kas izklāstītas 59. pantā, neattiecas uz importētāju saskaņā ar šo pantu.

61. Pants

Pārbaude

1.   Importētājas Puses muitas dienests var pārbaudīt, vai ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums un vai ir izpildītas pārējās šīs nodaļas prasības, pamatojoties uz riska novērtēšanas metodēm, kas var ietvert atlasi pēc nejaušības principa. Šādu pārbaudi var veikt, pieprasot informāciju no importētāja, kurš iesniedzis 54. pantā minēto pieprasījumu, importa deklarācijas iesniegšanas laikā, pirms ražojumu izlaišanas vai pēc ražojumu izlaišanas.

2.   Saskaņā ar 1. punktu pieprasītā informācija ietver tikai šādus elementus:

a)

ja pieprasījuma pamatā bijis paziņojums par izcelsmi – paziņojums par izcelsmi; un

b)

informācija par izcelsmes kritēriju izpildi, kas attiecas uz šādiem elementiem:

i)

ja izcelsmes kritērijs ir "pilnībā iegūts" – piemērojamā kategorija (piemēram, ievākšana, ieguves rūpniecība, zveja) un ražošanas vieta;

ii)

ja izcelsmes kritērija pamatā ir tarifa klasifikācijas maiņa – visu nenoteiktas izcelsmes materiālu saraksts, tostarp to tarifa klasifikācija (2, 4 vai 6 ciparu formātā atkarībā no izcelsmes kritērija);

iii)

ja izcelsmes kritērija pamatā ir izmantota vērtības metode – galaražojuma vērtība, kā arī visu minētā ražojuma ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība;

iv)

ja izcelsmes kritērija pamatā ir svars – galaražojuma svars, kā arī galaražojumā izmantoto attiecīgo nenoteiktas izcelsmes materiālu svars;

v)

ja izcelsmes kritērija pamatā ir konkrēts ražošanas process – minētā konkrētā procesa apraksts.

3.   Sniedzot pieprasīto informāciju, importētājs var pievienot jebkādu citu informāciju, ko tas uzskata par būtisku pārbaudes nolūkiem.

4.   Ja preferenciāla tarifa režīma pieprasījuma pamatā ir paziņojums par izcelsmi, importētājs sniedz minēto paziņojumu par izcelsmi, bet var atbildēt importētājas Puses muitas dienestam, ka importētājs nespēj sniegt 2. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju.

5.   Ja preferenciāla tarifa režīma pieprasījuma pamatā ir importētāja informētība, pēc tam, kad pārbaudi veicošais importētājas Puses muitas dienests ir pieprasījis informāciju saskaņā ar 1. punktu, tas var pieprasīt no importētāja sniegt papildu informāciju, ja šis muitas dienests uzskata, ka papildu informācija ir nepieciešama, lai pārbaudītu ražojuma noteiktu izcelsmi vai to, ka ir izpildītas pārējās šīs nodaļas prasības. Importētājas Puses muitas dienests vajadzības gadījumā var pieprasīt importētājam sniegt konkrētus dokumentus un informāciju.

6.   Ja importētājas Puses muitas dienests nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajam ražojumam līdz pārbaudes rezultātu saņemšanai, tad tas importētājam piedāvā ražojumu izlaist, piemērojot atbilstošus piesardzības pasākumus, tostarp galvojumus. Preferenciāla tarifa režīma apturēšana tiek izbeigta iespējami drīz pēc tam, kad importētājas Puses muitas dienests ir pārliecinājies par attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu vai par pārējo šīs nodaļas prasību izpildi.

62. Pants

Administratīva sadarbība

1.   Lai nodrošinātu šīs nodaļas pareizu piemērošanu, Puses ar savu muitas dienestu starpniecību sadarbojas, pārbaudot, vai ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums un vai tas atbilst pārējām šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

2.   Ja preferenciāla tarifa režīma pieprasījuma pamatā ir bijis paziņojums par izcelsmi, pēc tam, kad pārbaudi veicošais importētājas Puses muitas dienests vispirms ir attiecīgi pieprasījis informāciju saskaņā ar 61. panta 1. punktu un ievērojot importētāja atbildi, tas var arī pieprasīt informāciju no eksportētājas Puses muitas dienesta divu gadu laikā pēc ražojumu importēšanas vai no brīža, kad ir iesniegts pieprasījums atbilstīgi 55. panta 2. punkta a) apakšpunktam, ja pārbaudi veicošais importētājas Puses muitas dienests uzskata, ka papildu informācija ir nepieciešama, lai pārbaudītu ražojuma noteiktu izcelsmi vai lai pārbaudītu to, ka ir izpildītas pārējās šīs nodaļas prasības. Informācijas pieprasījumā ir šādi elementi:

a)

paziņojums par izcelsmi;

b)

tā muitas dienesta identifikācijas dati, kas iesniedz pieprasījumu;

c)

eksportētāja vārds vai nosaukums;

d)

pārbaudes objekts un darbības joma; un

(e)

visa attiecīgā dokumentācija.

Turklāt importētājas Puses muitas dienests vajadzības gadījumā var lūgt eksportētājas Puses muitas dienestam iesniegt konkrētus dokumentus un informāciju.

3.   Eksportētājas Puses muitas dienests var saskaņā ar Puses normatīvajiem aktiem pieprasīt dokumentus vai pārbaudi, pieprasot jebkādus pierādījumus vai apmeklējot eksportētāja telpas, lai apskatītu dokumentus un iekārtas, ko izmanto ražojuma ražošanā.

4.   Neskarot 5. punktu, eksportētājas Puses muitas dienests, kas saņēmis 2. punktā minēto pieprasījumu, sniedz importētājas Puses muitas dienestam šādu informāciju:

a)

pieprasītā dokumentācija, ja tā ir pieejama;

b)

atzinums par ražojuma noteiktas izcelsmes statusu;

c)

pārbaudāmā ražojuma apraksts un tarifa klasifikācija saistībā ar šīs nodaļas piemērošanu;

d)

ražošanas procesa apraksts un skaidrojums, kas ir pietiekams, lai pamatotu ražojuma noteiktas izcelsmes statusu;

e)

informācija par veidu, kādā veikta pārbaude; un

f)

vajadzības gadījumā – pavaddokumenti.

5.   Eksportētājas Puses muitas dienests nesniedz 4. punkta a), d) un f) apakšpunktā minēto informāciju importētājas Puses muitas dienestam, ja eksportētājs uzskata, ka minētā informācija ir konfidenciāla.

6.   Katra Puse paziņo otrai Pusei muitas dienestu kontaktinformāciju un paziņo otrai Pusei par jebkādām izmaiņām šajā kontaktinformācijā 30 dienu laikā pēc izmaiņu veikšanas dienas.

63. Pants

Preferenciāla tarifa režīma atteikums

1.   Neskarot 3. punktu, importētājas Puses muitas dienests var atteikt preferenciāla tarifa režīmu, ja:

a)

trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad pieprasīta informācija saskaņā ar 61. panta 1. punktu:

i)

importētājs nav sniedzis atbildi;

ii)

ja preferenciāla tarifa režīma pieprasījuma pamatā bijis paziņojums par izcelsmi, paziņojums par izcelsmi nav iesniegts; vai

iii)

ja preferenciāla tarifa režīma pieprasījuma pamatā bijusi importētāja informētība, importētāja sniegtā informācija nav pietiekama, lai apstiprinātu, ka ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums;

b)

trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad pieprasīta papildu informācija saskaņā ar 61. panta 5. punktu:

i)

importētājs nav sniedzis atbildi; vai

ii)

importētāja sniegtā informācija nav pietiekama, lai apstiprinātu, ka ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums;

c)

10 mēnešu (3) laikā pēc dienas, kad pieprasīta informācija saskaņā ar 62. panta 2. punktu:

i)

eksportētājas Puses muitas dienests nav sniedzis atbildi; vai

ii)

eksportētājas Puses muitas dienesta sniegtā informācija nav pietiekama, lai apstiprinātu, ka ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums.

2.   Importētājas Puses muitas dienests var atteikt preferenciāla tarifa režīmu ražojumam, kam importētājs prasa piemērot preferenciāla tarifa režīmu, ja importētājs neievēro tādas šīs nodaļas prasības, kuras neattiecas uz ražojumu noteiktas izcelsmes statusu.

3.   Ja importētājas Puses muitas dienestam ir pietiekams pamatojums atteikt preferenciāla tarifa režīmu saskaņā ar šā panta 1. punktu, gadījumos, kad eksportētājas Puses muitas dienests ir sniedzis atzinumu saskaņā ar 62. panta 4. punkta b) apakšpunktu, apliecinot ražojuma noteiktas izcelsmes statusu, importētājas Puses muitas dienests savu nodomu atteikt preferenciāla tarifa režīmu eksportētājas Puses muitas dienestam paziņo divu mēnešu laikā pēc minētā atzinuma saņemšanas dienas.

Ja ir sniegts šāds paziņojums, pēc vienas Puses pieprasījuma Puses apspriežas trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma dienas. Apspriešanās termiņu var pagarināt, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ja Pušu muitas dienesti par to savstarpēji vienojas. Apspriešanās var notikt saskaņā ar procedūru, ko noteikusi Tirdzniecības specializētā komiteja muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu jomā.

Beidzoties apspriešanās termiņam, ja importētājas Puses muitas dienests nevar apstiprināt, ka ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums, tas var atteikt preferenciāla tarifa režīmu, ja tam ir pietiekams pamatojums un ja importētājam ir bijušas piešķirtas tiesības tikt uzklausītam. Tomēr, ja eksportētājas Puses muitas dienests apstiprina ražojumu noteiktas izcelsmes statusu un sniedz šāda secinājuma pamatojumu, importētājas Puses muitas dienests neliedz ražojumam piemērot preferenciāla tarifa režīmu, pamatojoties tikai uz to, ka ir ticis piemērots 62. panta 5. punkts.

4.   Visos gadījumos domstarpību atrisināšanu starp importētāju un importētājas Puses muitas dienestu veic atbilstoši importētājas Puses tiesību aktiem.

64. Pants

Konfidencialitāte

1.   Katra Puse saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem saglabā jebkādas informācijas, ko otra Puse tai sniegusi saskaņā ar šo nodaļu, konfidencialitāti un aizsargā minēto informāciju pret izpaušanu.

2.   Ja neatkarīgi no 62. panta 5. punkta eksportētājas Puses vai importētājas Puses muitas dienests no eksportētāja ir ieguvis konfidenciālu uzņēmējdarbības informāciju, piemērojot 61. un 62. pantu, šāda informācija netiek izpausta.

3.   Katra Puse nodrošina, ka konfidenciālā informācija, kas iegūta saskaņā ar šo nodaļu, netiek izmantota citos nolūkos, kā tikai to lēmumu un nolēmumu administrēšanai un izpildei, kuri attiecas uz izcelsmes un muitas jautājumiem, izņemot ar tās personas vai Puses atļauju, kas sniegusi konfidenciālo informāciju.

4.   Neatkarīgi no 3. punkta Puse var atļaut saskaņā ar šo nodaļu iegūto informāciju izmantot jebkurā administratīvā, tiesas vai tiesvedībai pielīdzināmā procesā, kas uzsākts saistībā ar to muitas tiesību aktu neievērošanu, ar kuriem īsteno šo nodaļu. Par šādu izmantošanu Puse iepriekš paziņo personai vai Pusei, kas sniegusi informāciju.

65. Pants

Administratīvie pasākumi un sankcijas

Katra Puse nodrošina šīs nodaļas efektīvu izpildi. Katra Puse nodrošina, ka kompetentās iestādes var piemērot administratīvus pasākumus un, ja vajadzīgs, sankcijas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem jebkurai personai, kura sagatavo dokumentu vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepareiza informācija, kas tika sniegta, lai saņemtu preferenciāla tarifa režīmu ražojumam, kurš neatbilst 59. pantā noteiktajām prasībām, vai kura nesniedz pierādījumus vai atsaka 62. panta 3. punktā minēto apmeklējumu.

3. IEDAĻA

CITI NOTEIKUMI

66. Pants

Seūta un Melilja

1.   Šīs nodaļas nolūkos attiecībā uz Savienību termins "Puse" neietver Seūtu un Melilju.

2.   Importējot Seūtā vai Meliljā Apvienotās Karalistes izcelsmes ražojumus, tiem visos aspektos piemēro tādu pašu muitas režīmu saskaņā ar šo nolīgumu kā to, ko piemēro Savienības muitas teritorijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar Akta par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai 2. protokolu. To Seūtas un Meliljas izcelsmes ražojumu importam, uz kuriem attiecas šis nolīgums, Apvienotā Karaliste piemēro tādu pašu muitas režīmu kā to, ko piemēro ražojumiem, kurus importē no Savienības un kuru izcelsme ir Savienībā.

3.   Šajā nodaļā minētos izcelsmes noteikumus un izcelsmes procedūras mutatis mutandis piemēro ražojumiem, ko eksportē no Apvienotās Karalistes uz Seūtu un Melilju, un ražojumiem, ko eksportē no Seūtas un Meliljas uz Apvienoto Karalisti.

4.   Seūtu un Melilju uzskata par vienu teritoriju.

5.   40. pantu piemēro ražojumu importam un eksportam starp Savienību, Apvienoto Karalisti un Seūtu un Melilju.

6.   Atkarībā no ražojuma izcelsmes eksportētāji izcelsmes paziņojuma teksta 3. ailē ieraksta "Apvienotā Karaliste" vai "Seūta un Melilja".

7.   Par šīs nodaļas piemērošanu un īstenošanu Seūtā un Meliljā ir atbildīgs Spānijas Karalistes muitas dienests.

67. Pants

Pārejas noteikumi tranzītā vai uzglabāšanā esošiem produktiem

Šā nolīguma noteikumus var piemērot ražojumiem, kas atbilst šīs nodaļas noteikumiem un kas šā nolīguma spēkā stāšanās dienā atrodas vai nu tranzītā no eksportētājas Puses uz importētāju Pusi, vai importētājas Puses muitas kontrolē bez importa nodokļu un nodevu samaksas, ar nosacījumu, ka 12 mēnešu laikā pēc minētā datuma importētājas Puses muitas dienestam tiek prasīts piemērot preferenciāla tarifa režīmu, kas minēts 54. pantā.

68. Pants

Šīs nodaļas un tās pielikumu grozīšana

Partnerības padome var grozīt šo nodaļu un tās pielikumus.

3. NODAĻA

SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

69. Pants

Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir:

a)

aizsargāt cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību Pušu teritorijās, vienlaikus atvieglojot tirdzniecību starp Pusēm;

b)

turpināt SFS līguma īstenošanu;

c)

nodrošināt, ka Pušu sanitārie un fitosanitārie ("SFS") pasākumi nerada nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai;

d)

veicināt lielāku pārredzamību katras Puses SFS pasākumu piemērošanā un izpratni par to;

e)

uzlabot Pušu sadarbību cīņā pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, ilgtspējīgu pārtikas sistēmu veicināšanā, dzīvnieku labturības aizsardzībā un elektroniskajā sertificēšanā;

f)

pastiprināt sadarbību attiecīgajās starptautiskajās organizācijās, lai izstrādātu starptautiskus standartus, pamatnostādnes un ieteikumus dzīvnieku veselības, pārtikas nekaitīguma un augu veselības jomā; un

g)

veicināt to, ka katra Puse īsteno starptautiskos standartus, pamatnostādnes un ieteikumus.

70. Pants

Darbības joma

1.   Šo nodaļu piemēro visiem Puses SFS pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm.

2.   Šajā nodaļā arī paredzēti atsevišķi noteikumi attiecībā uz sadarbību dzīvnieku labturības, rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu jomā.

71. Pants

Definīcijas

1.   Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

SFS līguma A pielikumā ietvertās definīcijas;

b)

definīcijas, kas pieņemtas Pārtikas kodeksa komisijas ("Kodekss") aizgādībā;

c)

definīcijas, kas pieņemtas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas ("OIE") aizgādībā; un

d)

definīcijas, kas pieņemtas Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas ("IPPC") aizgādībā.

2.   Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

"importa nosacījumi" ir jebkādi SFS pasākumi, kas jāizpilda attiecībā uz ražojumu importu; un

b)

"aizsargājamā zona" attiecībā uz konkrētu reglamentētu augiem kaitīgu organismu ir oficiāli noteikts ģeogrāfiskais apgabals, kurā minētais kaitīgais organisms nav konstatēts, neraugoties uz labvēlīgiem apstākļiem un tā klātbūtni citās Puses teritorijas daļās, un kurā minēto kaitīgo organismu nav atļauts ievest.

3.   Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā var pieņemt citas definīcijas šīs nodaļas vajadzībām, ņemot vērā attiecīgo starptautisko organizāciju, piemēram, Kodeksa, OIE un IPPC, glosārijus un definīcijas.

4.   SFS līgumā iekļautās definīcijas prevalē, ciktāl pastāv neatbilstība starp definīcijām, ko pieņēmusi Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā vai kas pieņemtas Kodeksa, OIE vai IPPC aizgādībā, un definīcijām SFS līgumā. Ja pastāv neatbilstība starp definīcijām, ko pieņēmusi Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, un definīcijām, kas izklāstītas Kodeksā, OIE vai IPPC, prevalē Kodeksā, OIE vai IPPC izklāstītās definīcijas.

72. Pants

Tiesības un pienākumi

Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus, kas izriet no SFS līguma. Tas ietver tiesības pieņemt pasākumus saskaņā ar SFS līguma 5. panta 7. punktu.

73. Pants

Vispārīgi principi

1.   Lai sasniegtu savu atbilstošo aizsardzības līmeni, Puses piemēro SFS pasākumus, kuru pamatā ir riska novērtējums saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, tostarp SFS līguma 5. pantu.

2.   Puses neizmanto SFS pasākumus, lai radītu nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai.

3.   Attiecībā uz ar tirdzniecību saistītām SFS procedūrām un apstiprinājumiem, kas noteikti saskaņā ar šo nodaļu, katra Puse nodrošina, ka minētās procedūras un saistītie SFS pasākumi:

a)

tiek sākti un pabeigti bez liekas kavēšanās;

b)

neietver nevajadzīgus, zinātniski un tehniski nepamatotus vai nevajadzīgi apgrūtinošus informācijas pieprasījumus, kas var aizkavēt piekļuvi otras Puses tirgum;

c)

netiek piemēroti tādā veidā, kas radītu patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju pret otras Puses visu teritoriju vai otras Puses teritorijas daļām, kurās pastāv identiski vai līdzīgi SFS apstākļi; un

d)

ir samērīgi ar identificētajiem riskiem un tirdzniecību neierobežo vairāk, nekā nepieciešams, lai sasniegtu importētājas Puses atbilstošo aizsardzības līmeni.

4.   Puses neizmanto 3. punktā minētās procedūras un papildu informācijas pieprasījumus, lai bez zinātniska un tehniska pamatojuma aizkavētu piekļuvi saviem tirgiem.

5.   Katra Puse nodrošina, ka administratīvās procedūras, ko tā pieprasa attiecībā uz importa nosacījumiem pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku veselības vai augu veselības jomā, nav apgrūtinošākas vai tirdzniecību ierobežojošākas, nekā nepieciešams, lai importētājai Pusei dotu pietiekamu pārliecību, ka šie nosacījumi ir izpildīti. Katra Puse nodrošina, ka administratīvo procedūru negatīvā ietekme uz tirdzniecību tiek samazināta līdz minimumam un ka administratīvās noformēšanas procesi ir vienkārši un ātri, vienlaikus ievērojot importētājas Puses nosacījumus.

6.   Importētāja Puse neievieš papildu administratīvas sistēmas vai procedūru, kas nevajadzīgi kavē tirdzniecību.

74. Pants

Oficiālā sertifikācija

1.   Ja importētāja Puse pieprasa oficiālus sertifikātus, sertifikātu paraugi ir:

a)

saskaņā ar principiem, kas noteikti Kodeksa, IPPC un OIE starptautiskajos standartos; un

b)

piemērojami importam no visām eksportētājas Puses teritorijas daļām.

2.   Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā var vienoties par īpašiem gadījumiem, kad 1. punktā minētie sertifikātu paraugi tiek izstrādāti tikai kādai eksportētājas Puses teritorijas daļai vai daļām. Puses veicina elektronisko sertifikāciju un citas tehnoloģijas tirdzniecības atvieglošanai.

75. Pants

Importa nosacījumi un procedūras

1.   Neskarot tiesības un pienākumus, kas katrai Pusei ir saskaņā ar SFS līgumu un šo nodaļu, importētājas Puses importa nosacījumus konsekventi attiecina uz visu eksportētājas Puses teritoriju.

2.   Eksportētāja Puse nodrošina, ka produkti, ko eksportē uz otru Pusi, piemēram, dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti, augi un augu produkti vai citi saistīti priekšmeti, atbilst importētājas Puses SFS prasībām.

3.   Importētāja Puse var pieprasīt, ka konkrētu produktu importam ir vajadzīga atļauja. Šādu atļauju piešķir gadījumos, kad eksportētājas Puses attiecīgā kompetentā iestāde iesniedz pieprasījumu, kas objektīvi pierāda importētājai Pusei, ka tās prasības attiecībā uz atļaujas saņemšanu ir izpildītas. Eksportētājas Puses attiecīgā kompetentā iestāde var iesniegt pieprasījumu atļaujas saņemšanai attiecībā uz visu eksportētājas Puses teritoriju. Importētāja Puse uz minētā pamata apmierina šādus pieprasījumus, ja tie atbilst importētājas Puses atļaujas saņemšanas prasībām, kas izklāstītas šajā punktā.

4.   Importētāja puse neievieš atļaujas saņemšanas prasības, kas papildina pārejas perioda beigās piemērojamās prasības, ja vien šādu prasību piemērošana citiem ražojumiem nav pamatota, lai mazinātu būtisku risku cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai.

5.   Importētāja Puse nosaka un paziņo otrai Pusei importa nosacījumus attiecībā uz visiem ražojumiem. Importētāja Puse nodrošina, ka tās importa nosacījumus piemēro samērīgi un bez diskriminācijas.

6.   Neskarot pagaidu pasākumus saskaņā ar SFS līguma 5. panta 7. punktu, ražojumiem vai citiem saistītiem priekšmetiem, attiecībā uz kuriem pastāv fitosanitārie riski, importa nosacījumi aprobežojas vienīgi ar tādiem pasākumiem, kas nodrošina aizsardzību pret importētājas Puses reglamentētajiem kaitīgajiem organismiem un kas ir piemērojami visai eksportētājas Puses teritorijai.

7.   Neatkarīgi no 1. un 3. punkta konkrētu ražojumu importa atļaujas pieprasījuma gadījumā, ja eksportētāja Puse ir pieprasījusi pārbaudi tikai attiecībā uz tās teritorijas daļu vai konkrētām daļām (Savienības gadījumā – atsevišķām dalībvalstīm), importētāja Puse nekavējoties izskata minēto pieprasījumu. Ja importētāja Puse saņem pieprasījumus attiecībā uz konkrēto ražojumu no vairāk nekā vienas eksportētājas Puses daļas vai ja ir saņemti turpmāki pieprasījumi attiecībā uz ražojumu, kuram jau ir piešķirta atļauja, importētāja Puse paātrina atļaujas piešķiršanas procedūras pabeigšanu, ņemot vērā identisku vai līdzīgu SFS režīmu, kas piemērojams atšķirīgās eksportētājas Puses daļās.

8.   Katra puse nodrošina, ka visas SFS kontroles, inspekcijas un apstiprināšanas procedūras tiek sāktas un pabeigtas bez liekas kavēšanās. Informācijas pieprasījumi attiecas tikai uz to, kas vajadzīgs, lai apstiprināšanas procesā ņemtu vērā importētājas Puses rīcībā jau esošo informāciju, piemēram, par eksportētājas Puses tiesisko regulējumu un revīzijas ziņojumiem.

9.   Izņemot pienācīgi pamatotus apstākļus, kas saistīti ar tās aizsardzības līmeni, katra Puse paredz pārejas periodu starp jebkādu apstiprināšanas procedūru izmaiņu publicēšanu un to piemērošanu, lai ļautu otrai Pusei iepazīties ar šādām izmaiņām un pielāgoties tām. Katra Puse nepamatoti nepagarina tādu pieprasījumu apstiprināšanas procesu, kas iesniegti pirms izmaiņu publicēšanas.

10.   Saistībā ar 3.–8. punktā izklāstītajiem procesiem veic šādas darbības:

a)

tiklīdz importētāja Puse ir pozitīvi pabeigusi savu novērtējumu, tā nekavējoties veic visus vajadzīgos likumdošanas un administratīvos pasākumus, lai tirdzniecība varētu notikt bez liekas kavēšanās;

b)

eksportētāja Puse:

i)

sniedz visu vajadzīgo informāciju, ko pieprasa importētāja Puse; un

ii)

nodrošina samērīgu piekļuvi importētājai Pusei, lai veiktu revīziju un pārējās vajadzīgās procedūras.

c)

importētāja Puse izveido reglamentēto kaitīgo organismu sarakstu attiecībā uz ražojumiem vai saistītiem priekšmetiem, kuru gadījumā pastāv fitosanitārie riski. Minētais saraksts ietver:

i)

kaitīgos organismus, par kuriem nav zināms, ka tie sastopami kādā tās teritorijas daļā;

ii)

kaitīgos organismus, par kuriem ir zināms, ka tie ir sastopami tās teritorijas, un kuri ir oficiālā kontrolē;

iii)

kaitīgos organismus, par kuriem ir zināms, ka tie ir sastopami tās teritorijas daļās, un attiecībā uz kuriem ir izveidotas no kaitīgajiem organismiem brīvas teritorijas vai aizsargājamās zonas; un

iv)

nekarantīnas kaitīgos organismus, par kuriem ir zināms, ka tie ir sastopami tās teritorijā, un kuri ir oficiālā kontrolē, attiecībā uz konkrētu stādāmo materiālu.

11.   Importētāja Puse pieņem sūtījumus, nenosakot prasību, ka importētājai Pusei jāpārbauda šo sūtījumu atbilstība pirms to izvešanas no eksportētājas Puses teritorijas.

12.   Puse var iekasēt maksu par izmaksām, kas rodas saistībā ar īpašu SFS robežkontroļu veikšanu, un tai nevajadzētu pārsniegt izmaksu atgūšanu.

13.   Importētājai Pusei ir tiesības veikt importa pārbaudes ražojumiem, kas importēti no eksportētājas Puses, lai nodrošinātu atbilstību tās SFS importa prasībām.

14.   Importa pārbaudes, ko veic no eksportētājas Puses importētiem ražojumiem, pamatojas uz SFS risku, kurš saistīts ar šādu importu. Importa pārbaudes veic tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzībai, bez liekas kavēšanās un ar minimālu ietekmi uz tirdzniecību starp Pusēm.

15.   Importētāja Puse pēc eksportētājas Puses pieprasījuma dara pieejamu informāciju par to, kāda eksportētājas Puses ražojumu proporcija tiek pārbaudīta, tos importējot.

16.   Ja importa pārbaudes atklāj neatbilstību attiecīgajiem importa nosacījumiem, importētājas Puses veiktā darbība jāpamato ar saistītā riska novērtējumu un tā nevar ierobežot tirdzniecību vairāk nekā vajadzīgs, lai sasniegtu Puses atbilstošo SFS aizsardzības līmeni.

76. Pants

Apstiprinātu uzņēmumu saraksti

1.   Pamatotos gadījumos importētāja Puse var uzturēt sarakstu ar apstiprinātiem uzņēmumiem, kuri atbilst tās importa prasībām, tādējādi atļaujot dzīvnieku izcelsmes produktu importu no šiem uzņēmumiem.

2.   Izņemot gadījumus, kad tas ir pamatoti, lai mazinātu būtisku risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai, apstiprinātu uzņēmumu saraksti ir nepieciešami tikai tiem ražojumiem, kuriem tie bijuši nepieciešami pārejas perioda beigās.

3.   Eksportētāja Puse informē importētāju Pusi par to savu uzņēmumu sarakstu, kuri atbilst importētājas Puses nosacījumiem, kam pamatā ir eksportētājas Puses sniegtās garantijas.

4.   Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma importētāja Puse apstiprina uzņēmumus, kas atrodas eksportētājas Puses teritorijā, pamatojoties uz eksportētājas Puses sniegtajām garantijām, bez atsevišķu uzņēmumu iepriekšējas inspekcijas.

5.   Ja vien importētāja Puse nepieprasa papildu informāciju un ja eksportētāja Puse sniedz garantijas, importētāja Puse veic vajadzīgos likumdošanas vai administratīvos pasākumus saskaņā ar tās piemērojamajām juridiskajām procedūrām, lai atļautu importu no šiem uzņēmumiem bez liekas kavēšanās.

6.   Apstiprināto uzņēmumu sarakstu importētāja Puse dara publiski pieejamu.

7.   Ja importētāja Puse nolemj noraidīt eksportētājas Puses pieprasījumu piekrist kāda uzņēmuma iekļaušanai apstiprināto uzņēmumu sarakstā, tā nekavējoties informē eksportētāju Pusi un sniedz atbildi, tostarp informāciju par neatbilstībām, kuru dēļ uzņēmuma apstiprināšana tiek noraidīta.

77. Pants

Pārredzamība un informācijas apmaiņa

1.   Katra Puse cenšas nodrošināt pārredzamību attiecībā uz SFS pasākumiem, kas piemērojami tirdzniecībai, un šajā nolūkā veic šādas darbības:

a)

nekavējoties paziņo otrai Pusei par visām izmaiņām tās SFS pasākumos un apstiprināšanas procedūrās, tostarp par izmaiņām, kas var ietekmēt tās spēju izpildīt otras Puses SFS importa prasības attiecībā uz konkrētiem ražojumiem;

b)

uzlabo savstarpējo izpratni par saviem SFS pasākumiem un to piemērošanu;

c)

apmainās ar informāciju ar otru Pusi par jautājumiem, kas saistīti ar SFS pasākumu izstrādi un piemērošanu, tostarp par iegūtajiem jaunajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kuri ietekmē vai var ietekmēt Pušu savstarpējo tirdzniecību, lai mazinātu negatīvu ietekmi uz tirdzniecību;

d)

pēc otras Puses pieprasījuma 20 darba dienu laikā dara zināmus nosacījumus, kas attiecas uz konkrētu ražojumu importu;

e)

pēc otras Puses pieprasījuma 20 darba dienu laikā paziņo konkrētu ražojumu atļaujas piešķiršanas procedūras pašreizējo stāvokli;

f)

paziņo otrai Pusei par jebkurām būtiskām izmaiņām Puses kompetentās iestādes struktūrā vai organizācijā;

g)

pēc pieprasījuma paziņo Puses oficiālās kontroles rezultātus un sniedz ziņojumu, kas attiecas uz veiktās kontroles rezultātiem;

h)

pēc pieprasījuma paziņo tādas importa pārbaudes rezultātus, kas paredzēta noraidīta vai neatbilstoša sūtījuma gadījumā; un

i)

pēc pieprasījuma un bez liekas kavēšanās paziņo Puses sagatavoto riska novērtējumu vai zinātnisko atzinumu, kas attiecas uz šo nodaļu.

2.   Ja kāda Puse ir darījusi pieejamu 1. punktā minēto informāciju, paziņojot to PTO centrālajam paziņojumu reģistram vai attiecīgajai starptautiskajai standartizācijas struktūrai saskaņā ar tās attiecīgajiem noteikumiem, ir izpildītas 1. punkta prasības, ciktāl tās attiecas uz minēto informāciju.

78. Pants

Pielāgojumi reģionāliem nosacījumiem

1.   Puses atzīst zonējuma koncepciju, tostarp no slimībām vai kaitīgajiem organismiem brīvu teritoriju, aizsargājamo zonu un zonu ar zemu slimības vai kaitīgo organismu izplatību jēdzienu, un piemēro to tirdzniecībā starp Pusēm saskaņā ar SFS līgumu, tostarp pamatnostādnēm, lai veicinātu SFS līguma 6. panta praktisko īstenošanu (PTO/SFS komitejas lēmums G/SPS/48), un attiecīgajiem OIE un IPPC ieteikumiem, standartiem un pamatnostādnēm. Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā var detalizēt šīs procedūras, ņemot vērā visus attiecīgos SFS līguma, OIE un IPPC standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus.

2.   Puses var arī vienoties sadarboties jautājumā par nodalīšanas koncepciju, kā minēts OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 4.4. un 4.5. nodaļā un OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksa 4.1. un 4.2. nodaļā.

3.   Izveidojot vai uzturot 1. punktā minētās zonas, Puses ņem vērā tādus faktorus kā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, ekosistēmas, epidemioloģiskā uzraudzība un SFS kontroles efektivitāte.

4.   Attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, pēc eksportētājas Puses pieprasījuma nosakot vai saglabājot importa nosacījumus, importētāja Puse atzīst eksportētājas Puses noteiktās no slimībām brīvās zonas par pamatu, lai, neskarot 8. un 9. punktu, varētu lemt par importa atļaušanu vai saglabāšanu.

5.   Eksportētāja Puse nosaka tās savas teritorijas daļas, kuras minētas 4. punktā, un, ja tas tiek pieprasīts, sniedz pilnīgu paskaidrojumu un apliecinošus datus atbilstīgi OIE standartiem vai citos veidos, ko noteikusi Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, pamatojoties uz zināšanām, kuras gūtas no eksportētājas Puses attiecīgo iestāžu pieredzes.

6.   Attiecībā uz augiem, augu produktiem citiem saistītiem priekšmetiem, pēc eksportētājas Puses pieprasījuma nosakot vai saglabājot fitosanitāros importa nosacījumus, importētāja Puse atzīst eksportētājas Puses noteiktas no kaitīgajiem organismiem brīvas teritorijas, no kaitīgajiem organismiem brīvas ražošanas vietas, no kaitīgajiem organismiem brīvas ražošanas vietu daļas, teritorijas ar zemu kaitīgā organisma izplatību un aizsargājamās zonas par pamatu, lai, neskarot 8. un 9. punktu, varētu lemt par importa atļaušanu vai saglabāšanu.

7.   Eksportētāja Puse nosaka savas no kaitīgajiem organismiem brīvās teritorijas, no kaitīgajiem organismiem brīvās ražošanas vietas, no kaitīgajiem organismiem brīvās ražošanas vietu daļas, teritorijas ar zemu kaitīgā organisma izplatību vai aizsargājamās zonas. Ja importētāja Puse to pieprasa, eksportētāja Puse sniedz pilnīgu paskaidrojumu un apliecinošus datus, pamatojoties uz IPPC izstrādātajiem Fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem, vai dara to citos veidos, kurus noteikusi Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā, pamatojoties uz eksportētājas Puses fitosanitāro iestāžu pieredzē iegūtajām zināšanām.

8.   Puses atzīst no slimībām brīvas teritorijas un aizsargājamās zonas, kas ir spēkā pārejas perioda beigās.

9.   Šā panta 8. punktu piemēro arī turpmākiem pielāgojumiem no slimībām brīvajām teritorijām un aizsargājamām zonām (Apvienotās Karalistes gadījumā – no kaitīgajiem organismiem brīvajām teritorijām), izņemot gadījumus, kad situācija ar slimībām vai kaitīgajiem organismiem būtiski mainās.

10.   Puses var veikt revīzijas un pārbaudes saskaņā ar 79. pantu, lai īstenotu šā panta 4.–9. punktu.

11.   Puses izveido ciešu sadarbību ar mērķi saglabāt uzticību procedūrām, kas saistītas ar no slimībām vai kaitīgajiem organismiem brīvu teritoriju, no kaitīgajiem organismiem brīvu ražošanas vietu, no kaitīgajiem organismiem brīvu ražošanas vietu daļu un teritoriju ar zemu kaitīgā organisma izplatību, kā arī aizsargājamo zonu izveidi, lai līdz minimumam samazinātu tirdzniecības traucējumus.

12.   Savu konstatējumu par eksportētājas Puses vai kādas tās daļas dzīvnieku vai augu veselības stāvokli importētāja Puse balsta uz eksportētājas Puses sniegto informāciju atbilstīgi SFS līguma, OIE un IPPC standartiem un ņem vērā eksportētājas Puses konstatējumus.

13.   Ja importētāja Puse neatzīst eksportētājas Puses konstatējumu, kā minēts šā panta 12. punktā, importētāja Puse objektīvi pamato un paskaidro eksportētājai Pusei šāda noraidījuma iemeslus un pēc pieprasījuma rīko apspriešanos saskaņā ar 80. panta 2. punktu.

14.   Katra Puse nodrošina, ka 4.–9., 12. un 13. punktā noteiktie pienākumi tiek izpildīti bez liekas kavēšanās. Importētāja Puse paātrinās slimības vai kaitīgo organismu statusa atzīšanu gadījumos, kad pēc uzliesmojuma statuss ir atgūts.

15.   Ja Puse uzskata, ka konkrētam reģionam ir īpašs statuss attiecībā uz konkrētu slimību un tas atbilst kritērijiem, kas noteikti OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 1.2. nodaļā vai OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksa 1.2. nodaļā, tā var pieprasīt šā statusa atzīšanu. Importētāja Puse var pieprasīt tādas papildu garantijas dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importam, kuras atbilst saskaņotajam statusam.

79. Pants

Revīzijas un verifikācijas

1.   Importētāja Puse var veikt revīzijas un verifikācijas turpmāk minētajam:

a)

visa otras Puses iestāžu inspekcijas un sertifikācijas sistēma vai kāda tās daļa;

b)

to pārbaužu rezultāti, kuras veiktas saskaņā ar eksportētājas Puses inspekcijas un sertifikācijas sistēmu.

2.   Puses veic minētās revīzijas un verifikācijas saskaņā ar SFS līguma noteikumiem, ņemot vērā attiecīgos starptautiskos standartus, pamatnostādnes un Kodeksa, OIE vai IPPC ieteikumus.

3.   Lai veiktu šādas revīzijas un verifikācijas, importētāja Puse var veikt revīzijas un verifikācijas, pieprasot informāciju no eksportētājas Puses, vai revīzijas un verifikācijas apmeklējumus eksportētājā Pusē, kas var ietvert:

a)

visas kompetento iestāžu kopējās kontroles programmas vai tās daļas novērtējumu, tai skaitā attiecīgā gadījumā regulatīvo revīziju un inspekcijas pasākumu pārskatīšanu;

b)

pārbaudes uz vietas; un

c)

informācijas un datu vākšanu, lai novērtētu atkārtotu vai jaunu problēmu cēloņus saistībā ar ražojumu eksportu.

4.   Importētāja Puse eksportētājai Pusei dara zināmus saskaņā ar 1. punktu veikto revīziju un verifikāciju rezultātus un secinājumus. Importētāja Puse šos rezultātus dara pieejamus atklātībai.

5.   Pirms revīzijas vai verifikācijas uzsākšanas Puses apspriež revīzijas vai verifikācijas mērķus un darbības jomu, kritērijus vai prasības, pēc kurām tiks novērtēta eksportētāja Puse, un revīzijas vai verifikācijas veikšanas maršrutu un procedūras, ko nosaka revīzijas vai verifikācijas plānā. Ja vien Puses nevienojas citādi, importētāja Puse vismaz 30 dienas pirms revīzijas vai verifikācijas veikšanas iesniedz eksportētājai Pusei revīzijas vai verifikācijas plānu.

6.   Importētāja Puse dod eksportētājai Pusei iespēju izteikt piezīmes par revīzijas vai verifikācijas ziņojuma projektu. Importētāja Puse rakstiski iesniedz galīgo ziņojumu eksportētājai Pusei parasti divu mēnešu laikā pēc minēto piezīmju saņemšanas dienas.

7.   Katra Puse sedz savas izmaksas, kas saistītas ar šādu revīziju vai verifikāciju.

80. Pants

Paziņošana un konsultācijas

1.   Puse bez nepamatotas kavēšanās paziņo otrai Pusei par:

a)

būtiskām izmaiņām kaitīgo organismu vai slimības izplatības statusā;

b)

jaunas dzīvnieku slimības parādīšanos;

c)

epidemioloģiski nozīmīgiem konstatējumiem attiecībā uz kādu dzīvnieku slimību;

d)

Puses identificētu būtisku pārtikas nekaitīguma problēmu;

e)

visiem papildu pasākumiem pie savu attiecīgo SFS pasākumu pamatprasībām, lai kontrolētu vai izskaustu dzīvnieku slimības vai aizsargātu cilvēku veselību, kā arī par profilakses politikas izmaiņām, ietverot vakcinācijas politiku;

f)

pēc pieprasījuma – Puses oficiālās kontroles rezultātiem un ziņojumu, kas attiecas uz veiktās kontroles rezultātiem; un

g)

visām būtiskām izmaiņām kādas sistēmas vai datubāzes funkcijās.

2.   Ja kādai Pusei ir nopietnas bažas par pārtikas nekaitīgumu, augu vai dzīvnieku veselību vai SFS pasākumu, ko ierosinājusi vai īstenojusi otra Puse, šī Puse var lūgt otrai Pusei tehniskās konsultācijas. Pieprasījuma saņēmējai Pusei būtu jāatbild uz pieprasījumu bez liekas kavēšanās. Katra Puse cenšas sniegt vajadzīgo informāciju, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem un attiecīgā gadījumā panāktu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

3.   Šā panta 2. punktā minētās konsultācijas var rīkot, izmantojot telefonkonferences, videokonferences vai jebkādus citus saziņas līdzekļus, par kuriem Puses savstarpēji vienojušās.

81. Pants

Ārkārtas pasākumi

1.   Ja importētāja Puse uzskata, ka pastāv nopietns risks cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvībai un veselībai, tā bez iepriekšēja paziņojuma var veikt vajadzīgos pasākumus cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzībai. Attiecībā uz sūtījumiem, kas ir tranzītā starp Pusēm, importētāja Puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.

2.   Puse, kas veic pasākumus, paziņo otrai Pusei par ārkārtas SFS pasākumu iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas par pasākuma īstenošanu un ne vēlāk kā 24 stundas pēc šā lēmuma pieņemšanas. Ja kāda Puse lūdz tehniskās konsultācijas, lai pārrunātu ārkārtas SFS pasākumu, tām jānotiek 10 dienu laikā pēc paziņojuma par ārkārtas SFS pasākumu saņemšanas. Puses izskata jebkādu tehniskajās konsultācijās sniegto informāciju. Šo konsultāciju mērķis ir novērst nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus. Puses var apsvērt iespējas, kā atvieglot pasākumu īstenošanu vai aizstāt tos.

3.   Lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem, importētāja Puse laicīgi ņem vērā eksportētājas Puses sniegto informāciju, pieņemot lēmumu attiecībā uz sūtījumiem, kuri ārkārtas SFS pasākuma pieņemšanas brīdī tiek transportēti starp Pusēm.

4.   Importētāja Puse nodrošina, ka jebkurš ārkārtas pasākums, kas veikts šā panta 1. punktā minēto iemeslu dēļ, netiek turpināts bez zinātniskiem pierādījumiem vai gadījumos, kad zinātniskie pierādījumi nav pietiekami, tiek pieņemts saskaņā ar SFS līguma 5. panta 7. punktu.

82. Pants

Daudzpusēji starptautiski forumi

Puses vienojas sadarboties daudzpusējos starptautiskos forumos, lai izstrādātu starptautiskus standartus, pamatnostādnes un ieteikumus jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa.

83. Pants

Īstenošana un kompetentās iestādes

1.   Katra Puse, īstenojot šo nodaļu, ņem vērā visus turpmāk minēto elementus:

a)

PTO SFS komitejas lēmumi;

b)

attiecīgo starptautisko standartu noteikšanas struktūru darbs;

c)

visas zināšanas un iepriekšējā pieredze, kas tai ir tirdzniecībā ar eksportētāju Pusi; un

d)

otras Puses sniegtā informācija.

2.   Puses nekavējoties viena otrai iesniedz to Pušu kompetento iestāžu aprakstu, kuras nodarbojas ar šīs nodaļas īstenošanu. Puses paziņo viena otrai par visām būtiskajām šo kompetento iestāžu izmaiņām.

3.   Katra Puse nodrošina, ka tās kompetentajām iestādēm ir nepieciešamie resursi, lai efektīvi īstenotu šo nodaļu.

84. Pants

Sadarbība dzīvnieku labturības jomā

1.   Puses atzīst, ka dzīvnieki ir justspējīgas būtnes. Tās arī atzīst saikni starp uzlabotu dzīvnieku labturību un ilgtspējīgām pārtikas ražošanas sistēmām.

2.   Puses apņemas sadarboties starptautiskos forumos, lai veicinātu labākās iespējamās dzīvnieku labturības prakses attīstību un īstenošanu. Jo īpaši Puses sadarbojas, lai pastiprinātu un paplašinātu OIE dzīvnieku labturības standartu darbības jomu, kā arī to īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniecības dzīvniekiem.

3.   Puses apmainās ar informāciju, speciālajām zināšanām un pieredzi dzīvnieku labturības jomā, jo īpaši saistībā ar produktīvo dzīvnieku audzēšanu, turēšanu, apiešanos ar tiem, to pārvadāšanu un kaušanu.

4.   Puses stiprina sadarbību pētniecībā, kas attiecas uz dzīvnieku labturību saistībā ar dzīvnieku audzēšanu un izturēšanos pret dzīvniekiem saimniecībās, pārvadāšanas laikā un kaušanas laikā.

85. Pants

Sadarbība rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem jomā

1.   Puses nodrošina satvaru dialogam un sadarbībai, lai pastiprinātu cīņu pret to, ka attīstās rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

2.   Puses atzīst, ka rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem nopietni apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību. Antimikrobiālu līdzekļu nepareiza lietošana lopkopībā, tostarp neterapeitiska lietošana, var veicināt rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, kas var apdraudēt cilvēku dzīvību. Puses atzīst, ka apdraudējuma rakstura dēļ ir vajadzīga transnacionāla pieeja un pieeja "Viena veselība".

3.   Lai apkarotu rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, Puses cenšas starptautiski sadarboties ar reģionālām vai daudzpusējām darba programmām, lai samazinātu antibiotiku nevajadzīgu lietošanu lopkopībā un lai starptautiskā mērogā censtos panākt antibiotiku kā augšanas veicinātāju lietošanas izbeigšanu nolūkā apkarot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem saskaņā ar pieeju "Viena veselība" un atbilstoši globālajam rīcības plānam.

4.   Puses sadarbojas starptautisku pamatnostādņu, standartu, ieteikumu un darbību izstrādē attiecīgajās starptautiskajās organizācijās, lai veicinātu antibiotiku piesardzīgu un atbildīgu lietošanu lopkopībā un veterinārmedicīniskajā praksē.

5.   Šā panta 1. punktā minētais dialogs cita starpā ietver šādus aspektus:

a)

sadarbība, lai sekotu līdzi esošajām un turpmākajām pamatnostādnēm, standartiem, ieteikumiem un darbībām, kas izstrādātas attiecīgajās starptautiskajās organizācijās, esošajām un turpmākajām iniciatīvām un valstu plāniem, kuru mērķis ir veicināt piesardzīgu un atbildīgu antibiotiku lietošanu un kuri attiecas uz lopkopību un veterinārmedicīnisko praksi;

b)

sadarbība OIE, PVO un Kodeksa ieteikumu, jo īpaši CAC-RCP61/2005, īstenošanā;

c)

informācijas apmaiņa par labu lauksaimniecības praksi;

d)

pētniecības, inovāciju un izstrādes veicināšana;

e)

daudzdisciplīnu pieeju veicināšana, starp kurām ir PVO, OIE un Kodeksa pieeja "Viena veselība", lai apkarotu rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

86. Pants

Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas

Katra Puse mudina savus pārtikas nekaitīguma un dzīvnieku un augu veselības dienestus sadarboties ar to partneriem otrā Pusē, lai veicinātu ilgtspējīgas pārtikas ražošanas metodes un pārtikas sistēmas.

87. Pants

Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā

Tirdzniecības specializētā komiteja sanitāro un fitosanitāro pasākumu jomā uzrauga šīs nodaļas īstenošanu un darbību, un tai ir šādas funkcijas:

a)

nekavējoties noskaidrot un risināt, ja iespējams, visus jautājumus, kas kādai Pusei radušies saistībā ar sanitāro un fitosanitāro prasību, standartu un ieteikumu izstrādi, pieņemšanu vai piemērošanu saskaņā ar šo nodaļu vai SFS līgumu;

b)

apspriest notiekošos procesus saistībā ar jaunu noteikumu izstrādi;

c)

cik ātri vien iespējams apspriest kādas Puses paustās bažas attiecībā uz SFS importa nosacījumiem un otras Puses piemērotajām procedūrām;

d)

regulāri pārskatīt Pušu SFS pasākumus, tostarp sertifikācijas prasības un robežšķērsošanas administratīvās noformēšanas procesus, kā arī to piemērošanu, lai veicinātu tirdzniecību starp Pusēm saskaņā ar SFS līguma 5. pantā izklāstītajiem principiem, mērķiem un procedūrām. Katra Puse nosaka visas atbilstošās darbības, ko tā veiks, tostarp attiecībā uz identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu, ņemot vērā šīs pārskatīšanas rezultātus un pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti šā nolīguma 10. pielikumā;

e)

apmainīties ar viedokļiem, informāciju un pieredzi par sadarbības pasākumiem dzīvnieku labturības aizsardzībā un cīņā pret rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, kas veikti saskaņā ar 84. un 85. pantu;

f)

pēc kādas Puses pieprasījuma apsvērt, kas ir būtiskas izmaiņas 78. panta 9. punktā minētajā slimības vai kaitīgo organismu situācijā;

g)

pieņemt lēmumus, lai:

i)

pievienotu definīcijas, kā minēts 71. pantā;

ii)

noteiktu īpašos gadījumus, kas minēti 74. panta 2. punktā;

iii)

detalizēti noteiktu 78. panta 1. punktā minētās procedūras;

iv)

noteiktu citus veidus, kā pamatot 78. panta 5. un 7. punktā minētos paskaidrojumus.

4. NODAĻA

TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBAI

88. Pants

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir atvieglot preču tirdzniecību starp Pusēm, novēršot, identificējot un likvidējot nevajadzīgus tehniskus šķēršļus tirdzniecībai.

89. Pants

Darbības joma

1.   Šo nodaļu piemēro visu standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru, kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm, sagatavošanai, pieņemšanai un piemērošanai.

2.   Šo nodaļu nepiemēro:

a)

iepirkuma specifikācijām, ko izstrādā valdības struktūras savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām; vai

b)

SFS pasākumiem, kas ietilpst šīs sadaļas 3. nodaļas darbības jomā.

3.   Papildus šai nodaļai attiecībā uz ražojumiem šīs nodaļas pielikumu darbības jomā piemēro tās pielikumus. Jebkurš noteikums šīs nodaļas pielikumā par to, ka starptautisks standarts vai struktūra vai organizācija ir jāuzskata vai jāatzīst par attiecīgu, neliedz kādas citas struktūras vai organizācijas izstrādātu standartu uzskatīt par attiecīgu starptautisku standartu saskaņā ar 91. panta 4. un 5. punktu.

90. Pants

Saistība ar TBT nolīgumu

1.   TBT nolīguma 2.–9. pants un 1.–3. pielikums mutatis mutandis tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par šā nolīguma daļu.

2.   Šajā nodaļā un šīs nodaļas pielikumos minētajiem terminiem ir tāda pati nozīme, kāda tiem ir TBT nolīgumā.

91. Pants

Tehniskie noteikumi

1.   Katra Puse saskaņā ar saviem attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām veic plānoto tehnisko noteikumu ietekmes novērtējumus. Šajā punktā un 8. punktā minētajos noteikumos un procedūrās var paredzēt izņēmumus.

2.   Katra Puse saskaņā ar TBT nolīguma 2.2. pantu novērtē pieejamās regulatīvās un neregulatīvās alternatīvas ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem, kuras ļautu izpildīt Puses likumīgos mērķus.

3.   Katra Puse izmanto attiecīgos starptautiskos standartus par pamatu saviem tehniskajiem noteikumiem, izņemot gadījumus, kad tā var pierādīt, ka šādi starptautiskie standarti būtu neefektīvs vai nepiemērots līdzeklis izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

4.   Starptautiskie standarti, ko izstrādājusi Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO), Starptautiskā Elektrotehnikas komisija (IEC), Starptautiskā Telesakaru savienība (ITU) un Pārtikas kodeksa komisija ("Kodekss"), ir attiecīgie starptautiskie standarti TBT nolīguma 2. panta, 5. panta un 3. pielikuma nozīmē.

5.   Standartu, ko izstrādājušas citas starptautiskas organizācijas, arī var uzskatīt par attiecīgu starptautisko standartu TBT nolīguma 2. panta, 5. panta un 3. pielikuma nozīmē, ar noteikumu, ka:

a)

standartu ir izstrādājusi standartizācijas iestāde, kas tiecas izveidot vienprātību vai nu:

i)

to iesaistīto PTO dalībnieku valstu delegāciju starpā, kuras pārstāv visas to teritorijā esošās valsts standartizācijas struktūras, kas ir pieņēmušas vai plāno pieņemt standartus attiecībā uz priekšmetu, ar kuru ir saistīta starptautiskā standartizācijas darbība, vai

ii)

iesaistīto PTO dalībnieku valdības struktūru starpā; un

b)

tas ir izstrādāts saskaņā ar PTO Tirdzniecības tehnisko šķēršļu komitejas lēmumu par principiem starptautisko standartu, rokasgrāmatu un ieteikumu izstrādei saistībā ar TBT nolīguma 2. un 5. pantu un 3. pielikumu (4).

6.   Ja kāda Puse par pamatu tehniskiem noteikumiem neizmanto starptautiskos standartus, tā pēc otras Puses pieprasījuma norāda jebkādas būtiskas novirzes no attiecīgā starptautiskā standarta, paskaidro iemeslus, kāpēc šādi standarti atzīti par nepiemērotiem vai neefektīviem izvirzītā mērķa sasniegšanai, un sniedz zinātniskos vai tehniskos pierādījumus, kas bija minētā novērtējuma pamatā.

7.   Katra Puse pārskata savus tehniskos noteikumus, lai palielinātu minēto tehnisko noteikumu konverģenci ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, cita starpā ņemot vērā notikumu attīstību attiecīgajos starptautiskajos standartos vai jebkādas apstākļu izmaiņas, kas ir radījušas novirzes no jebkura attiecīgā starptautiskā standarta.

8.   Saskaņā ar saviem attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām un neskarot šā temata X sadaļu, ja tiek izstrādāts būtisks tehniskais noteikums, kas var ievērojami ietekmēt tirdzniecību, katra Puse nodrošina, ka pastāv procedūras, kuras ļauj personām paust savu viedokli sabiedriskā apspriešanā, izņemot gadījumus, kad rodas vai draud rasties steidzamas drošuma, veselības, vides vai valsts drošības problēmas. Katra Puse atļauj otras Puses personām piedalīties šādās apspriešanās uz nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā tie, kurus nodrošina saviem valstspiederīgajiem, un publisko minēto apspriešanu rezultātus.

92. Pants

Standarti

1.   Katra Puse mudina standartizācijas iestādes, kas izveidotas tās teritorijā, kā arī reģionālās standartizācijas iestādes, kuru dalībnieces ir kāda Puse vai tās teritorijā izveidotās standartizācijas iestādes:

a)

savu resursu robežās piedalīties to starptautisko standartu sagatavošanā, ko izstrādā attiecīgās starptautiskās standartizācijas iestādes;

b)

izmantot attiecīgos starptautiskos standartus par pamatu standartiem, ko tās izstrādā, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti būtu neefektīvi vai nepiemēroti, piemēram, nepietiekama aizsardzības līmeņa, fundamentālu klimata vai ģeogrāfisko faktoru vai fundamentālu tehnoloģisko problēmu dēļ;

c)

izvairīties no dublēšanās vai pārklāšanās ar darbībām, ko veic starptautiskās standartizācijas iestādes;

d)

regulāri pārskatīt valsts un reģionālos standartus, kuru pamatā nav attiecīgie starptautiskie standarti, nolūkā palielināt minēto standartu konverģenci ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;

e)

sadarboties ar attiecīgajām otras Puses standartizācijas iestādēm starptautiskās standartizācijas darbībās, tostarp sadarbojoties starptautiskās standartizācijas iestādē vai reģionālā līmenī;

f)

veicināt divpusēju sadarbību ar otras Puses standartizācijas iestādēm; un

g)

apmainīties ar informāciju starp standartizācijas iestādēm.

2.   Puses apmainās ar informāciju par:

a)

savu standartu attiecīgo izmantošanu tehnisko noteikumu atbalstam; un

b)

saviem attiecīgajiem standartizācijas procesiem un apmēru, kādā starptautiskie, reģionālie vai apakšreģionālie standarti tiek izmantoti par pamatu valsts standartiem.

3.   Ja tehnisko noteikumu projektā vai atbilstības novērtēšanas procedūrā standarti ir padarīti obligāti, tos iekļaujot vai atsaucoties uz tiem, tad piemēro pārredzamības pienākumus, kas noteikti 94. pantā un TBT nolīguma 2. vai 5. pantā.

93. Pants

Atbilstības novērtēšana

1.   91. pants par tehnisko noteikumu sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu mutatis mutandis attiecas arī uz atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Ja kāda Puse pieprasa atbilstības novērtēšanu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst kādiem tehniskajiem noteikumiem, tā:

a)

izvēlas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas ir samērīgas ar saistītajiem riskiem, kuri noteikti, pamatojoties uz riska novērtējumu;

b)

starp iespējām pierādīt atbilstību tehniskajiem noteikumiem par pierādījumu atbilstībai tehniskajiem noteikumiem uzskata piegādātāja atbilstības deklarāciju, t. i., atbilstības deklarāciju, kuru ražotājs izdevis uz savu atbildību un kurā nav paredzēta obligāta trešās personas veikta novērtēšana;

c)

pēc otras Puses pieprasījuma sniedz informāciju par kritērijiem, ko izmanto, lai izvēlētos atbilstības novērtēšanas procedūras konkrētiem ražojumiem.

3.   Ja kāda Puse pieprasa trešās personas veiktu atbilstības novērtējumu kā pozitīvu apliecinājumu tam, ka ražojums atbilst kādiem tehniskajiem noteikumiem, un tā nav paredzējusi šo uzdevumu veikt kādai valdības iestādei, kā norādīts 4. punktā, tā:

a)

attiecīgā gadījumā izmanto akreditāciju kā līdzekli, ar kuru apliecina tehnisko kompetenci, lai kvalificētu atbilstības novērtēšanas struktūras. Neskarot Pušu tiesības noteikt prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, katra Puse atzīst vērtīgo lomu, kāda atbilstības novērtēšanas struktūru kvalificēšanā var būt akreditācijai, ko veic ar valdības piešķirtām pilnvarām un uz nekomerciāliem pamatiem;

b)

izmanto attiecīgos starptautiskos akreditācijas un atbilstības novērtēšanas standartus;

c)

mudina akreditācijas struktūras un atbilstības novērtēšanas struktūras, kas atrodas tās teritorijā, pievienoties jebkādiem attiecīgiem funkcionējošiem starptautiskiem nolīgumiem vai pasākumiem atbilstības novērtēšanas rezultātu saskaņošanai vai atzīšanas atvieglošanai;

d)

ja kāda Puse ir pilnvarojusi divas vai vairākas atbilstības novērtēšanas struktūras veikt atbilstības novērtēšanas procedūras, kas vajadzīgas, lai ražojumu laistu tirgū, nodrošina, ka uzņēmējiem ir izvēle starp atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras attiecībā uz konkrētu ražojumu vai ražojumu kopumu izraudzījušās Puses iestādes;

e)

nodrošina, ka atbilstības novērtēšanas struktūras ir neatkarīgas no ražotājiem, importētājiem un uzņēmējiem kopumā un ka starp akreditācijas struktūrām un atbilstības novērtēšanas struktūrām nepastāv interešu konflikti;

f)

atļauj atbilstības novērtēšanas struktūrām izmantot apakšuzņēmējus, tostarp apakšuzņēmējus, kas atrodas otras Puses teritorijā, lai veiktu testēšanu vai inspekcijas saistībā ar atbilstības novērtēšanu, un var pieprasīt, lai apakšuzņēmēji atbilstu tām pašām prasībām, kuras atbilstības novērtēšanas struktūrai pašai jāizpilda, lai tā varētu veikt šādu testēšanu vai inspekcijas; un

g)

vienā tīmekļa vietnē publicē to struktūru sarakstu, kuras tā izraudzījusies šādas atbilstības novērtēšanas veikšanai, un attiecīgo informāciju par katras šādas struktūras iecelšanas tvērumu.

4.   Nekas šajā pantā neliedz kādai Pusei pieprasīt, lai atbilstības novērtēšanu attiecībā uz konkrētiem ražojumiem veic tās norādītās pārvaldes iestādes. Ja Puse pieprasa, lai atbilstības novērtēšanu veiktu tās norādītās valdības iestādes, tad Puse:

a)

ierobežo atbilstības novērtēšanas maksas līdz sniegto pakalpojumu aptuvenām izmaksām un pēc atbilstības novērtēšanas pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma paskaidro, kā maksas, ko tā nosaka par minēto atbilstības novērtēšanu, nepārsniedz sniegto pakalpojumu aptuvenās izmaksas; un

b)

atbilstības novērtēšanas maksas dara publiski pieejamas.

5.   Neatkarīgi no 2.–4. punkta katra Puse pieņem piegādātāja atbilstības deklarāciju kā pierādījumu par atbilstību tās tehniskajiem noteikumiem tajās ražojumu jomās, kurās tā to dara šā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

6.   Informācijas nolūkā katra Puse publicē un uztur 5. punktā minēto ražojumu jomu sarakstu kopā ar atsaucēm uz piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem.

7.   Neatkarīgi no 5. punkta jebkura Puse var ieviest prasības par tajā punktā minēto ražojumu jomu obligātu testēšanu vai sertificēšanu, kuru veic trešā persona, ja šādas prasības ir pamatotas ar leģitīmiem mērķiem un ir samērīgas ar nolūku dot importētājai Pusei pietiekamu pārliecību, ka ražojumi atbilst piemērojamajiem tehniskajiem noteikumiem vai standartiem, ņemot vērā riskus, ko radītu minētā neatbilstība.

8.   Puse, kas ierosina ieviest 7. punktā minētās atbilstības novērtēšanas procedūras, agrīnā posmā informē otru Pusi un ņem vērā otras Puses piezīmes, izstrādājot jebkuru šādu atbilstības novērtēšanas procedūru.

94. Pants

Pārredzamība

1.   Izņemot gadījumus, kad rodas vai draud rasties steidzamas drošuma, veselības, vides aizsardzības vai valsts drošības problēmas, katra Puse ļauj otrai Pusei sniegt rakstiskas piezīmes par paziņotajiem ierosinātajiem tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām vismaz 60 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par šādiem noteikumiem vai procedūrām nosūtīts PTO centrālajam paziņojumu reģistram. Puse pozitīvi apsver pamatotu lūgumu pagarināt minēto piezīmju iesniegšanas termiņu.

2.   Katra Puse elektroniski sniedz paziņotā teksta pilnu versiju kopā ar paziņojumu. Ja paziņotais teksts nav vienā no PTO oficiālajām valodām, paziņotāja Puse sniedz pasākuma satura detalizētu un visaptverošu aprakstu PTO paziņojuma formātā.

3.   Ja kāda Puse no otras Puses saņem rakstiskas piezīmes par tās ierosinātiem tehniskiem noteikumiem vai atbilstības novērtēšanas procedūru, tā:

a)

pēc otras Puses pieprasījuma apspriež rakstiskās piezīmes ar savu kompetento regulatīvo iestādi laikā, kad tos var ņemt vērā; un

b)

rakstiski atbild uz piezīmēm ne vēlāk kā tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanas dienā.

4.   Katra Puse cenšas publicēt tīmekļa vietnē savas atbildes uz piezīmēm, ko tā saņēmusi pēc 1. punktā minētā paziņojuma, ne vēlāk kā pieņemto tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūras publicēšanas dienā.

5.   Katra Puse pēc otras Puses pieprasījuma sniedz informāciju par mērķiem, juridisko pamatu un pamatojumu visiem tehniskajiem noteikumiem vai atbilstības novērtēšanas procedūrai, ko Puse ir pieņēmusi vai ierosina pieņemt.

6.   Katra Puse nodrošina, ka tās pieņemtos tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras publicē tīmekļa vietnē, kas ir pieejama bez maksas.

7.   Katra Puse sniedz informāciju par tehnisko noteikumu vai atbilstības novērtēšanas procedūru pieņemšanu un stāšanos spēkā un pieņemtos galīgos tekstus, pievienojot papildinājumu sākotnējam paziņojumam PTO.

8.   Katra Puse nosaka saprātīgu intervālu starp tehnisko noteikumu publicēšanu un to stāšanos spēkā, lai dotu laiku otras Puses uzņēmējiem pielāgoties. "Saprātīgs intervāls" ir laikposms, kas ir vismaz seši mēneši, ja vien tas nav neefektīvi izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

9.   Puse izturas labvēlīgi pret pamatotu otras Puses pieprasījumu, kas saņemts pirms 1. punktā noteiktā piezīmju iesniegšanas termiņa beigām, pagarināt laikposmu no tehnisko noteikumu pieņemšanas līdz to spēkā stāšanās dienai, izņemot gadījumus, kad kavēšanās būtu neefektīva izvirzīto likumīgo mērķu sasniegšanai.

10.   Katra Puse nodrošina, ka informācijas punkts, kas izveidots saskaņā ar TBT nolīguma 10. pantu, kādā no PTO oficiālajām valodām sniedz informāciju un atbildes uz otras Puses vai otras Puses ieinteresēto personu pamatotiem jautājumiem par pieņemtajiem tehniskajiem noteikumiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām.

95. Pants

Marķēšana un etiķetēšana

1.   Puses tehniskie noteikumi var ietvert vienīgi obligātas marķēšanas vai etiķetēšanas prasības vai attiekties tikai uz tām. Šādos gadījumos uz šiem tehniskajiem noteikumiem attiecas TBT nolīguma 2.2. panta principi.

2.   Ja kāda Puse pieprasa ražojumu obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu, piemēro visus turpmākos nosacījumus:

a)

tā pieprasa tikai tādu informāciju, kas ir būtiska ražojuma patērētājiem vai lietotājiem, vai informāciju, kura norāda, ka ražojums atbilst obligātajām tehniskajām prasībām;

b)

tā nepieprasa, ka ražojumu etiķetēm vai marķējumam ir nepieciešama iepriekšēja apstiprināšana, reģistrācija vai sertifikācija, kā arī nenosaka nekādu maksājumu veikšanu par priekšnoteikumu tādu ražojumu laišanai tirgū, kuri citādi atbilst tās obligātajām tehniskajām prasībām, ja vien tas nav nepieciešams likumīgu mērķu sasniegšanai;

c)

ja Puse pieprasa, lai uzņēmēji izmantotu unikālu identifikācijas numuru, tā bez nepamatotas kavēšanās un diskriminācijas piešķir šādu numuru otras Puses uzņēmējiem;

d)

ja vien i), ii) vai iii) punktā uzskaitītā informācija nav maldinoša, pretrunīga vai neskaidra attiecībā uz informāciju, ko importētāja Puse pieprasa par precēm, importētāja Puse atļauj:

i)

informāciju citās valodās papildus valodai, kuru pieprasa preču importētāja Puse;

ii)

starptautiski akceptētas nomenklatūras, piktogrammas, simbolus vai attēlus; un

iii)

informāciju papildus tai, kas tiek prasīta preču importētājā Pusē;

e)

tā pieņem, ka etiķetēšana, tostarp papildu etiķetēšana vai etiķešu labojumi, notiek muitas noliktavās vai citos noteiktos importa valsts apgabalos kā alternatīva etiķetēšanai izcelsmes valstī, ja vien šāda etiķetēšana nav jāveic apstiprinātām personām sabiedrības veselības vai drošuma apsvērumu dēļ; un

f)

ja vien tā neuzskata, ka var tikt apdraudēti likumīgie mērķi, tā cenšas pieņemt tādu etiķešu izmantošanu, kas nav pastāvīgas vai ir noņemamas, vai marķējumu vai etiķetes pavaddokumentos, nevis pieprasot, lai etiķetes vai marķējums būtu fiziski piestiprināti ražojumam.

96. Pants

Sadarbība tirgus uzraudzības un nepārtikas produktu drošības un atbilstības jomā

1.   Puses atzīst, cik svarīga ir sadarbība tirgus uzraudzības, atbilstības un nepārtikas produktu drošības jomā, lai atvieglotu tirdzniecību un aizsargātu patērētājus un citus lietotājus, kā arī to, cik svarīgi ir veidot savstarpēju uzticēšanos, kuras pamatā ir informācijas apmaiņa.

2.   Lai garantētu neatkarīgu un objektīvu tirgus uzraudzības darbību, Puses nodrošina:

a)

tirgus uzraudzības funkciju nošķiršanu no atbilstības novērtēšanas funkcijām; un

b)

to, ka nepastāv intereses, kas varētu ietekmēt tirgus uzraudzības iestāžu objektivitāti uzņēmēju kontroles vai uzraudzības veikšanā.

3.   Puses sadarbojas un apmainās ar informāciju nepārtikas produktu drošības un atbilstības jomā, kas jo īpaši var ietvert:

a)

tirgus uzraudzību un izpildes darbības un pasākumus;

b)

riska novērtēšanas metodes un ražojumu testēšanu;

c)

saskaņotu ražojumu atsaukšanu vai citas līdzīgas darbības;

d)

zinātniskus, tehniskus un regulatīvus jautājumus nolūkā uzlabot nepārtikas produktu drošību un atbilstību;

e)

jaunus jautājumus, kas būtiski attiecas uz veselību un drošību;

f)

ar standartizāciju saistītas darbības;

g)

ierēdņu apmaiņu.

4.   Partnerības padome dara visu iespējamo, lai 16. pielikumā pēc iespējas drīz un, vēlams, sešu mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā vienotos par kārtību regulārai informācijas apmaiņai starp Ātrās brīdināšanas sistēmu nepārtikas patēriņa preču jomā (RAPEX) vai tās pēcteci un datubāzi par tirgus uzraudzību un produktu drošību, kas izveidota saskaņā ar 2005. gada vispārējiem produktu drošības noteikumiem, vai tās pēcteci, par nepārtikas patēriņa preču drošību un saistītiem preventīviem, ierobežojošiem un korektīviem pasākumiem.

Kārtībā paredz pasākumus, ar kuriem:

a)

Savienībai ir jāsniedz Apvienotajai Karalistei atlasīta informācija no tās ātrās brīdināšanas sistēmas RAPEX vai tās pēcteces, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvā 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību vai tās pēctecē;

b)

Apvienotajai Karalistei ir jāsniedz Savienībai atlasīta informācija no savas datubāzes par tirgus uzraudzību un ražojumu drošību, kas izveidota saskaņā ar 2005. gada vispārējiem produktu drošības noteikumiem vai tās pēcteci; un

c)

Pusēm jāinformē viena otra par visām turpmākajām darbībām un pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz informācijas apmaiņu.

5.   Partnerības padome 17. pielikumā var vienoties par kārtību regulārai informācijas apmaiņai, tostarp par informācijas apmaiņu ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību, attiecībā uz pasākumiem, kas veikti saistībā ar neatbilstīgiem nepārtikas produktiem, izņemot tos, uz kuriem attiecas 4. punkts.

6.   Katra Puse izmanto informāciju, kas iegūta saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu, vienīgi patērētāju, veselības, drošuma vai vides aizsardzības nolūkā.

7.   Katra Puse informāciju, kas iegūta saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu, uzskata par konfidenciālu.

8.   Kārtībā, kas minēta 4. un 5. punktā, tiek norādīts tās informācijas veids, ar ko jāapmainās, informācijas apmaiņas kārtība, un konfidencialitātes un personas datu aizsardzības noteikumu piemērošana. Partnerības padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus, lai noteiktu vai grozītu 16. un 17. pielikumā izklāstīto kārtību.

9.   Šajā pantā "tirgus uzraudzība" ir darbības un pasākumi, ko veic tirgus uzraudzības un izpildes iestādes, tostarp darbības un pasākumi, kuri veikti sadarbībā ar uzņēmējiem, pamatojoties uz Puses procedūrām, lai minētā Puse varētu uzraudzīt vai risināt jautājumu par ražojumu atbilstību tās normatīvajos aktos noteiktajām prasībām vai to drošību.

10.   Katra puse nodrošina, ka visi pasākumi, kurus tās tirgus uzraudzības un izpildes iestādes veikušas, lai izņemtu no tirgus vai atsauktu no tirgus, vai aizliegtu vai ierobežotu to, ka tās tirgū tiek darīts pieejams kāds no otras Puses teritorijas importēts ražojums tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar piemērojamo tiesību aktu neievērošanu, ir samērīgi, norāda precīzus iemeslus, ar kuriem pasākums ir pamatots, un tos nekavējoties paziņo attiecīgajam uzņēmējam.

97. Pants

Tehniskas apspriedes

1.   Ja kāda Puse uzskata, ka otras Puses tehnisko noteikumu projekts vai ierosinātais tehniskais noteikums vai atbilstības novērtēšanas procedūra varētu būtiski ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm, tā var pieprasīt tehniskas apspriedes par šo jautājumu. Pieprasījumu otrai Pusei iesniedz rakstiski, un tajā norāda:

a)

izskatāmo pasākumu;

b)

šīs nodaļas vai šīs nodaļas pielikuma noteikumus, uz kuriem attiecas bažas; un

c)

pieprasījuma iemeslus, tostarp pieprasījuma iesniedzējas Puses bažas saistībā ar pasākumu.

2.   Puse iesniedz savu pieprasījumu otras Puses kontaktpunktam, kas izraudzīts saskaņā ar 99. pantu.

3.   Pēc jebkuras Puses pieprasījuma Puses tiekas, lai personīgi vai ar videokonferences vai telekonferences starpniecību apspriestu pieprasījumā paustās bažas 60 dienu laikā no pieprasījuma dienas, un cenšas atrisināt jautājumu pēc iespējas ātrāk. Ja pieprasījuma iesniedzēja Puse uzskata, ka jautājums ir steidzams, tā var pieprasīt, lai sanāksme notiktu īsākā termiņā. Šādos gadījumos atbildētāja Puse šādu pieprasījumu izskata labvēlīgi.

98. Pants

Sadarbība

1.   Puses sadarbojas tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā, ja tas ir to abpusējās interesēs un neskarot to attiecīgo lēmumu pieņemšanas un tiesību sistēmu autonomiju. Tirdzniecības specializētā komiteja par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai var apmainīties ar viedokļiem par sadarbības darbībām, ko veic saskaņā ar šo pantu vai šīs nodaļas pielikumiem.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos Puses cenšas noteikt, izstrādāt un veicināt sadarbības pasākumus, par kuriem ir abpusēja interese. Šie pasākumi jo īpaši var attiekties uz:

a)

informācijas, pieredzes un datu apmaiņu saistībā ar tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām;

b)

efektīvas mijiedarbības un sadarbības nodrošināšanu starp Pušu attiecīgajām regulatīvajām iestādēm starptautiskā, reģionālā vai valsts līmenī;

c)

cik vien iespējams – informācijas apmaiņu par starptautiskiem nolīgumiem un kārtību attiecībā uz tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai, kurā viena vai abas Puses ir dalībnieces; un

d)

tirdzniecību atvieglojošu iniciatīvu izveidi vai līdzdalību tajās.

3.   Šā panta un šīs nodaļas pielikumos paredzēto noteikumu par sadarbību nolūkā Eiropas Komisija rīkojas Savienības vārdā.

99. Pants

Kontaktpunkti

1.   Katra Puse, šim nolīgumam stājoties spēkā, izraugās kontaktpunktu šīs nodaļas īstenošanai un paziņo otrai Pusei kontaktinformāciju par šo kontaktpunktu, tai skaitā informāciju par attiecīgajām amatpersonām. Puses nekavējoties informē viena otru par visām izmaiņām minētajā kontaktinformācijā.

2.   Pēc otras Puses kontaktpunkta pieprasījuma kontaktpunkts samērīgā termiņā un, ja iespējams, 60 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas sniedz visu informāciju vai skaidrojumus, kas saistīti ar šīs nodaļas īstenošanu.

100. Pants

Tirdzniecības specializētā komiteja par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai

Tirdzniecības specializētā komiteja par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai uzrauga šīs nodaļas un tās pielikumu īstenošanu un darbību un, ja iespējams, nekavējoties noskaidro un risina visus jautājumus, ko kāda Puse izvirzījusi saistībā ar tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādi, pieņemšanu vai piemērošanu saskaņā ar šo nodaļu vai TBT nolīgumu.

5. NODAĻA

MUITA UN TIRDZNIECĪBAS ATVIEGLOŠANA

101. Pants

Mērķis

Šīs nodaļas mērķi ir:

a)

stiprināt Pušu sadarbību muitas un tirdzniecības atvieglošanas jomā un atbalstīt vai – attiecīgā gadījumā – saglabāt pienācīgus saderības līmeņus starp to tiesību aktiem muitas jomā un praksi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo administrāciju administratīvās spējas atbilst tirdzniecības atvieglošanas mērķim, vienlaikus nodrošinot efektīvu muitas kontroli un muitas tiesību aktu un ar tirdzniecību saistīto normatīvo aktu efektīvu izpildi, iedzīvotāju drošības un drošuma pienācīgu aizsardzību, kā arī Pušu aizliegumu un ierobežojumu un finansiālo interešu ievērošanu;

b)

stiprināt administratīvo sadarbību starp Pusēm PVN jomā un savstarpēju palīdzību attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar nodokļiem un maksājumiem;

c)

nodrošināt, ka katras Puses tiesību akti ir nediskriminējoši un ka muitas procedūru pamatā ir modernas metodes un efektīva kontrole, lai apkarotu krāpšanu un aizsargātu likumīgu tirdzniecību; un

d)

nodrošināt, ka nekādi netiek apdraudēti leģitīmi sabiedriskās politikas mērķi, tostarp attiecībā uz drošību, drošumu un cīņu pret krāpšanu.

102. Pants

Definīcijas

Šajā nodaļā, 18. pielikumā, Protokolā par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās un Protokolā par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un maksājumiem piemēro šādas definīcijas:

a)

"Nolīgums par pirmsnosūtīšanas pārbaudi" ir Nolīgums par pirmsnosūtīšanas pārbaudi, kas ietverts PTO nolīguma 1.A pielikumā;

b)

"ATA un Stambulas konvencijas" ir 1961. gada 6. decembrī Briselē noslēgtā Muitas konvencija par ATA karneti preču pagaidu ievešanai un 1990. gada 26. jūnijā noslēgtā Stambulas konvencija par pagaidu ievešanu;

c)

"Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru" ir 1987. gada 20. maija Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru;

d)

"PMO Muitas datu modelis" ir datu komponentu un elektronisko veidņu bibliotēka uzņēmējdarbības datu apmaiņai un starptautisko standartu apkopošanai attiecībā uz datiem un informāciju, ko izmanto regulatīvajai vienkāršošanai un kontrolei globālajā tirdzniecībā un ko periodiski publicē PMO datu modeļa projekta grupa;

e)

"tiesību akti muitas jomā" ir jebkuri tiesību akti vai reglamentējoši noteikumi, kas piemērojami vienas vai otras Puses teritorijā un kas reglamentē preču ievešanu vai importu, preču izvešanu vai eksportu, preču tranzītu un jebkura cita muitas režīma vai procedūras piemērošanu precēm, ietverot aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus;

f)

"informācija" ir jebkuri dati, dokumenti, attēli, ziņojumi, paziņojumi vai autentificētas kopijas jebkādā formātā, tostarp elektroniskā formātā, kas ir vai nav apstrādāti vai analizēti;

g)

"persona" ir jebkura persona, kā definēts 512. panta l) punktā (5);

h)

"SAFE ietvars" ir SAFE standartu ietvars globālās tirdzniecības drošībai un atvieglošanai, kas pieņemts Pasaules Muitas organizācijas 2005. gada jūnija sesijā Briselē un ko ik pa laikam atjaunina; un

i)

"PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīgums" ir Tirdzniecības atvieglošanas nolīgums, kas pievienots protokolam, ar kuru groza PTO līgumu (2014. gada 27. novembra lēmums).

103. Pants

Muitas sadarbība

1.   Lai atbalstītu 101. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu, Pušu attiecīgās iestādes sadarbojas muitas jautājumos, ņemot vērā to attiecīgo iestāžu resursus. Šajā sadaļā piemēro 1987. gada 20. maija Konvenciju par preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu.

2.   Puses attīsta sadarbību, tostarp šādās jomās:

a)

informācijas apmaiņa par tiesību aktiem muitas jomā, tiesību aktu muitas jomā īstenošanu un muitas procedūrām, sevišķi šādās jomās:

i)

muitas procedūru vienkāršošana un modernizēšana;

ii)

pārvietošanas tranzītā un pārkraušanas atvieglošana;

iii)

attiecības ar darījumu aprindām; un

iv)

piegādes ķēdes drošība un riska pārvaldība;

b)

sadarbība attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar muitu, lai nodrošinātu un atvieglotu starptautiskās tirdzniecības un piegādes ķēdi atbilstoši SAFE ietvaram;

c)

iespējas apsvēršana izstrādāt kopīgas iniciatīvas saistībā ar importa, eksporta un citām muitas procedūrām, tostarp tehnisko palīdzību, kā arī nolūkā nodrošināt efektīvu pakalpojumu darījumu aprindām;

d)

sadarbības stiprināšana muitas jomā starptautiskās organizācijās, piemēram, PTO un PMO, un informācijas apmaiņa vai apspriešanās, lai, ja iespējams, noteiktu kopēju nostāju minētajās starptautiskajās organizācijās un UNCTAD, ANO/EEK;

e)

centieni saskaņot savas datu prasības importa, eksporta un citām muitas procedūrām, īstenojot kopīgus standartus un datu elementus saskaņā ar PMO Muitas datu modeli;

f)

sadarbības stiprināšana saistībā ar riska pārvaldības metodēm, tostarp apmainoties ar paraugpraksi un vajadzības gadījumā informāciju par riskiem un kontroles rezultātiem. Attiecīgā un piemērotā gadījumā Puses var arī apsvērt riska pārvaldības metožu, riska standartu un kontroles un muitas drošības pasākumu savstarpēju atzīšanu; attiecīgā un piemērotā gadījumā Puses var arī apsvērt iespēju izstrādāt saderīgus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas;

g)

atzīto uzņēmēju programmu savstarpējas atzīšanas panākšana, lai nodrošinātu un atvieglotu tirdzniecību;

h)

sadarbības veicināšana starp muitas un citām valsts iestādēm vai aģentūrām saistībā ar atzīto uzņēmēju programmām, ko var panākt, cita starpā vienojoties par visaugstākajiem standartiem, atvieglojot piekļuvi ieguvumiem un līdz minimumam samazinot nevajadzīgu dublēšanos;

i)

intelektuālā īpašuma tiesību izpilde, ko nodrošina muitas dienesti, tostarp apmaiņa ar informāciju un paraugpraksi muitas operācijās, īpašu uzmanību pievēršot intelektuālā īpašuma tiesību izpildei;

j)

gadījumos, kad tas ir atbilstīgi un praktiski īstenojams – salīdzināmu muitas procedūru saglabāšana, tostarp vienota administratīvā dokumenta piemērošana muitas deklarācijai; un

k)

attiecīgos un piemērotos gadījumos un saskaņā ar kārtību, par ko jāvienojas, – apmaiņa, izmantojot strukturētu un periodisku saziņu, starp Pušu muitas dienestiem ar konkrētu kategoriju ar muitu saistītu informāciju, lai uzlabotu riska pārvaldību un muitas kontroles efektivitāti, pievērstos riskam pakļautajām precēm ieņēmumu iekasēšanas vai drošuma un drošības ziņā un veicinātu likumīgu tirdzniecību; šāda informācijas apmaiņa var ietvert eksporta un importa deklarāciju datus par tirdzniecību starp Pusēm, paredzot iespēju ar izmēģinājuma iniciatīvu palīdzību izpētīt savietojamu mehānismu izstrādi, lai izvairītos no dublēšanās šādas informācijas iesniegšanā. Saskaņā ar šo punktu veiktā informācijas apmaiņa neskar informācijas apmaiņu, kas var notikt starp Pusēm saskaņā ar Protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

3.   Neskarot šajā nolīgumā paredzētās citas sadarbības formas, Pušu muitas dienesti viens otram sniedz savstarpēju administratīvo palīdzību jautājumos, uz ko attiecas šī nodaļa, saskaņā ar Protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

4.   Uz jebkuru informācijas apmaiņu starp Pusēm saskaņā ar šo nodaļu mutatis mutandis attiecas konfidencialitāte un informācijas aizsardzība, kas noteikta Protokola par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās 12. pantā, kā arī jebkādas konfidencialitātes prasības, kuras izklāstītas Pušu tiesību aktos.

104. Pants

Tiesību akti un procedūras muitas jomā un citi ar tirdzniecību saistīti tiesību akti un procedūras

1.   Katra Puse nodrošina, ka tās muitas noteikumi un procedūras:

a)

atbilst starptautiskajiem instrumentiem un standartiem, kas piemērojami muitas un tirdzniecības jomā, tostarp PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumam, Pārskatītās Kioto konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu būtiskajiem elementiem, Starptautiskajai konvencijai par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu, kā arī SAFE ietvaram un PMO Muitas datu modelim;

b)

nodrošina likumīgas tirdzniecības aizsardzību un atvieglošanu, ņemot vērā tirdzniecības prakses attīstību, ar efektīvu izpildi, tostarp Pušu normatīvo aktu pārkāpumu, nelikumīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un kontrabandas gadījumā, un atbilstības tiesību aktu prasībām nodrošināšanu;

c)

balstās uz tiesību aktiem, kas ir samērīgi un nediskriminējoši, novērš nevajadzīgu slogu uzņēmējiem, nodrošina papildu atvieglojumus uzņēmējiem ar augstu atbilstības līmeni, tostarp labvēlīgu režīmu attiecībā uz muitas kontroli pirms preču izlaišanas, un nodrošina aizsardzības pasākumus pret krāpšanu un nelikumīgām vai kaitējošām darbībām, vienlaikus nodrošinot augstu iedzīvotāju drošības un drošuma aizsardzības līmeni, kā arī Pušu aizliegumu un ierobežojumu un finansiālo interešu ievērošanu; un

d)

ietver noteikumus, kuri nodrošina, ka ikviena sankcija, kas tiek noteikta par muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem, ir samērīga un nediskriminējoša un ka šādu sankciju noteikšana nerada nepamatotu kavēšanos.

Katrai Pusei būtu periodiski jāpārskata savi tiesību akti un muitas procedūras. Muitas procedūras arī būtu jāpiemēro paredzami, konsekventi un pārredzami.

2.   Lai uzlabotu darba metodes un lai attiecībā uz darbībām nodrošinātu nediskriminēšanu, pārredzamību, efektivitāti, viengabalainību un pārskatatbildību, katra Puse:

a)

kur vien iespējams, vienkāršo un pārskata prasības un formalitātes, lai nodrošinātu preču ātru izlaišanu un muitošanu;

b)

cenšas panākt turpmākus vienkāršojumus un to datu un dokumentācijas standartizāciju, kuri vajadzīgi muitā un citās aģentūrās; un

c)

uzlabo sadarbību starp visām robežu aģentūrām, gan valstī, gan pāri robežām, lai atvieglotu robežu šķērsošanas procesu un uzlabotu kontroli, ņemot vērā kopīgās robežu kontroles, kur tas ir praktiski iespējami un piemēroti.

105. Pants

Preču izlaišana

1.   Katra Puse pieņem vai saglabā muitas procedūras, kas:

a)

paredz preču ātru izlaišanu laikposmā, kas nav ilgāks nekā nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību Puses normatīvajiem aktiem;

b)

paredz dokumentu un jebkuras citas vajadzīgās informācijas iepriekšēju elektronisku iesniegšanu un apstrādi pirms preču pienākšanas, lai preces varētu izlaist uzreiz pēc to pienākšanas, ja nav konstatēts risks vai ja nav jāveic izlases veida pārbaudes vai citas pārbaudes;

c)

paredz iespēju vajadzības gadījumā un, ja ir izpildīti vajadzīgie nosacījumi, laist preces brīvā apgrozībā pirmajā ievešanas vietā; un

d)

ļauj izlaist preces pirms muitas nodokļu, citu nodokļu, maksu un maksājumu galīgās noteikšanas, ja šāda noteikšana nav veikta pirms preču pienākšanas vai pienākšanas brīdī, vai pēc iespējas ātrāk pēc to pienākšanas, un ar noteikumu, ka ir izpildītas visas pārējās regulatīvās prasības.

2.   Kā šādas izlaišanas nosacījumu katra Puse var pieprasīt galvojumu par jebkuru summu, kas vēl nav noteikta, garantijas, depozīta vai cita atbilstīga instrumenta, kas paredzēts tās normatīvajos aktos, veidā. Šāds galvojums nedrīkst būt lielāks par summu, kādu Puse pieprasa, lai nodrošinātu muitas nodokļu, nodokļu, nodevu un maksājumu samaksu, kas jāmaksā par precēm, uz kurām attiecas galvojums. Galvojuma saistības tiek izbeigtas, kad tās vairs nav vajadzīgas.

3.   Puses nodrošina, ka muitas un citas iestādes, kas ir atbildīgas par robežkontroli un procedūrām attiecībā uz preču importu, eksportu un tranzītu, savstarpēji sadarbojas un koordinē savas darbības, lai atvieglotu tirdzniecību un paātrinātu preču izlaišanu.

106. Pants

Vienkāršotas muitas procedūras

1.   Katra Puse cenšas vienkāršot prasības un formalitātes attiecībā uz muitas procedūrām, lai samazinātu tām patērēto laiku un izmaksas tirgotājiem un uzņēmējiem, ieskaitot mazos un vidējos uzņēmumus.

2.   Katra Puse pieņem vai saglabā pasākumus, kas ļauj tirgotājiem vai uzņēmējiem, kuri atbilst Puses normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, gūt labumu no muitas procedūru turpmākas vienkāršošanas. Šādi pasākumi cita starpā var būt šādi:

a)

muitas deklarācijas, kurām ir samazināts datu vai pavaddokumentu kopums;

b)

periodiskas muitas deklarācijas, lai noteiktu un nomaksātu muitas nodokļus un maksājumus, kas attiecas uz vairākiem importiem noteiktā laikposmā pēc šo importēto preču izlaišanas;

c)

muitas nodokļu un citu maksājumu pašnovērtējums un atlikta samaksa līdz minēto importēto preču izlaišanai; un

d)

galvojuma ar samazinātu summu izmantošana vai atbrīvojums no pienākuma sniegt galvojumu.

3.   Ja Puse izvēlas pieņemt kādu no šiem pasākumiem, tā piedāvās šos vienkāršojumus visiem tirgotājiem, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, ja minētā Puse to uzskatīs par vajadzīgu un praktisku saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem.

107. Pants

Tranzīts un pārkraušana

1.   20. panta nolūkos piemēro Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru.

2.   Katra Puse savā teritorijā nodrošina pārkraušanas darbību un pārvietošanas tranzītā atvieglošanu un efektīvu kontroli.

3.   Katra Puse veicina un īsteno reģionālus tranzīta pasākumus, lai atvieglotu tirdzniecību saskaņā ar Konvenciju par kopīgu tranzīta procedūru.

4.   Katra Puse savā teritorijā nodrošina visu attiecīgo iestāžu un aģentūru sadarbību un koordināciju, lai atvieglotu tranzīta satiksmi.

5.   Katra Puse atļauj importam paredzētās preces muitas kontrolē pārvietot tās teritorijā no ievešanas muitas iestādes uz citu muitas iestādi tās teritorijā, kur preces tiktu izlaistas vai muitotas.

108. Pants

Riska pārvaldība

1.   Katra Puse pieņem vai saglabā riska pārvaldības sistēmu muitas kontrolei, lai samazinātu tāda notikuma iespējamību un ietekmi, kas kavētu tiesību aktu muitas jomā pareizu piemērošanu, apdraudētu Pušu finansiālās intereses vai apdraudētu Pušu un to iedzīvotāju drošību un drošumu, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, vidi vai patērētājus.

2.   Tāda muitas kontrole, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt tiek balstīta uz riska analīzi, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes.

3.   Katra Puse izstrādā un piemēro riska pārvaldību tā, lai novērstu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.

4.   Katra Puse koncentrē muitas kontroli un citas attiecīgas robežkontroles uz augsta riska sūtījumiem un paātrina zema riska sūtījumu izlaišanu. Katra Puse savas riska pārvaldības ietvaros var izvēlēties sūtījumus šādai kontrolei arī pēc nejaušības principa.

5.   Katra Puse riska pārvaldībā pamatojas uz risku novērtēšanu, izmantojot piemērotus atlases kritērijus.

109. Pants

Pēcmuitošanas audits

1.   Lai paātrinātu preču izlaišanu, katra Puse pieņem vai saglabā pēcmuitošanas auditu, lai nodrošinātu atbilstību normatīvo aktu prasībām muitas un citās saistītajās jomās.

2.   Katra Puse izraugās personas vai sūtījumus pēcmuitošanas auditiem uz risku pamatotā veidā, kas var ietvert attiecīgus atlases kritērijus. Katra Puse pēcmuitošanas auditus veic pārredzami. Ja persona ir iesaistīta pēcmuitošanas auditā un ja Puse ir ieguvusi pārliecinošus rezultātus, tā nekavējoties informē personu, kuras dokumenti tiek pārbaudīti, par rezultātiem, personas tiesībām un saistībām un rezultātu pamatojumu.

3.   Pēcmuitošanas auditā iegūto informāciju var izmantot turpmākā administratīvā procedūrā vai tiesvedībā.

4.   Ja tas ir praktiski iespējams, Puses izmanto pēcmuitošanas audita rezultātus riska pārvaldības nolūkos.

110. Pants

Atzītie uzņēmēji

1.   Katra Puse izveido partnerības programmu uzņēmējiem, kuri atbilst 18. pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

2.   Puses atzīst savas attiecīgās atzīto uzņēmēju programmas saskaņā ar 18. pielikumu.

111. Pants

Informācijas publicēšana un pieejamība

1.   Katra Puse nodrošina, ka tās tiesību akti muitas jomā un citi ar tirdzniecību saistītie normatīvie akti, kā arī vispārējās administratīvās procedūras un būtiskā, vispārpiemērojamā informācija saistībā ar tirdzniecību tiek publicēta un ir brīvi pieejama jebkurai ieinteresētai personai viegli pieejamā veidā, tai skaitā vajadzības gadījumā internetā.

2.   Katra Puse nekavējoties publicē jaunus tiesību aktus un vispārīgas procedūras, kas saistītas ar muitu un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem, cik savlaicīgi vien iespējams pirms šādu tiesību aktu vai procedūru stāšanās spēkā, un nekavējoties publicē jebkādas šādu tiesību aktu un procedūru izmaiņas un interpretācijas. Šāda publikācija ietver:

a)

attiecīgus administratīva rakstura paziņojumus;

b)

importa, eksporta un tranzīta (tostarp ostu, lidostu un citu ievešanas vietu) procedūras un nepieciešamās veidlapas un dokumentus;

c)

visu to maksājumu un nodokļu likmes, ko uzliek importam vai eksportam vai saistībā ar to;

d)

maksas vai maksājumus, ko pārvaldes aģentūras uzliek importam, eksportam vai tranzītam vai saistībā ar to;

e)

noteikumus par preču klasificēšanu vai vērtēšanu muitas vajadzībām;

f)

normatīvos aktus un vispārēji piemērojamus administratīvus nolēmumus saistībā ar preču izcelsmes noteikumiem;

g)

importa, eksporta vai tranzīta ierobežojumus vai aizliegumus;

h)

noteikumus par sodiem par importa, eksporta vai tranzīta formalitāšu pārkāpumiem;

i)

pārsūdzības procedūras;

j)

ar importu, eksportu vai tranzītu saistītus nolīgumus (vai to daļas), kas noslēgti ar jebkuru valsti vai valstīm;

k)

ar tarifu kvotu pārvaldību saistītas procedūras;

l)

ostās un robežšķērsošanas vietās esošu muitas iestāžu darba laiku un darbības procedūras; un

m)

kontaktpunktus informācijas pieprasījumiem.

3.   Katra Puse paredz samērīgu laikposmu no jaunu vai grozītu tiesību aktu, procedūru un maksu vai maksājumu publicēšanas līdz brīdim, kad tie stājas spēkā.

4.   Katra Puse internetā dara pieejamu šādu informāciju:

a)

importa, eksporta un tranzīta procedūru apraksts, tostarp pārsūdzības procedūras, informācija par praktiskiem pasākumiem importam, eksportam un tranzītam;

b)

veidlapas un dokumenti, kas nepieciešami importam attiecīgās Puses teritorijā, eksportam no tās vai tranzītam caur to; un

c)

informācijas punktu kontaktinformācija.

Katra puse nodrošina, ka pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētie apraksti, veidlapas, dokumenti un informācija tiek atjaunināti.

5.   Katra Puse izveido vai saglabā vienu vai vairākus informācijas punktus, lai samērīgā termiņā atbildētu uz pārvaldes iestāžu, tirgotāju un citu ieinteresēto personu jautājumiem par muitu un citiem ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem. Puses nepieprasa maksu par atbildēm uz jautājumiem.

112. Pants

Iepriekšēji nolēmumi

1.   Katra Puse pēc uzņēmēju pieteikuma ar savu muitas dienestu starpniecību izdod iepriekšējus nolēmumus, nosakot attiecīgajām precēm piešķiramo režīmu. Šādus nolēmumus izdod rakstiski vai elektroniskā formātā noteiktā termiņā, un tajos ietver visu nepieciešamo informāciju saskaņā ar izdevējas Puses tiesību aktiem.

2.   Iepriekšēji nolēmumi ir spēkā vismaz trīs gadus no to spēkā stāšanās dienas, izņemot gadījumus, kad nolēmums vairs neatbilst tiesībām vai ir mainījušies fakti vai apstākļi, kas pamato sākotnējo nolēmumu.

3.   Puse var atteikties izdot iepriekšēju nolēmumu, ja pieteikumā izvirzītais jautājums ir pakļauts administratīvai izskatīšanai vai izskatīšanai tiesā vai ja pieteikums nav saistīts ar iepriekšējā nolēmuma paredzēto izmantošanu vai muitas procedūras paredzēto izmantošanu. Ja Puse atsakās izdot iepriekšēju nolēmumu, tā nekavējoties rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju, norādot attiecīgos faktus un sava lēmuma pamatojumu.

4.   Katra Puse publicē vismaz:

a)

prasības iepriekšēja nolēmuma pieteikuma iesniegšanai, tostarp iesniedzamo informāciju un tās formātu;

b)

laiku, līdz kuram tā izdos iepriekšēju nolēmumu; un

c)

laiku, cik ilgi iepriekšējais nolēmums ir derīgs.

5.   Ja Puse atsauc, groza, padara par spēkā neesošu vai anulē iepriekšēju nolēmumu, tā pieteikuma iesniedzējam rakstiski par to paziņo, norādot attiecīgos faktus un sava lēmuma pamatojumu. Puse atsauc, groza, padara par spēkā neesošu vai anulē iepriekšēju nolēmumu ar atpakaļejošu spēku tikai tad, ja nolēmuma pamatā ir bijusi nepilnīga, nepareiza, kļūdaina vai maldinoša informācija.

6.   Puses izdots iepriekšējs nolēmums ir saistošs konkrētajai Pusei attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, kurš to pieprasījis. Puse var paredzēt, ka iepriekšējais nolēmums ir saistošs pieteikuma iesniedzējam.

7.   Katra Puse pēc turētāja rakstiska pieprasījuma nodrošina, ka iepriekšējais nolēmums vai lēmums par tā atsaukšanu, grozīšanu vai atzīšanu par spēkā neesošu tiek pārskatīts.

8.   Katra Puse dara publiski pieejamu informāciju par iepriekšējiem nolēmumiem, ņemot vērā vajadzību aizsargāt personas datus un konfidenciālo komerciālo informāciju.

9.   Iepriekšējus nolēmumus izdod attiecībā uz:

a)

preču tarifa klasifikāciju;

b)

preču izcelsmi; un

c)

jebkuru citu jautājumu, par kuru Puses varētu vienoties.

113. Pants

Muitas brokeri

Puses muitas noteikumi un procedūras neprasa obligāti izmantot muitas brokerus vai citus aģentus. Katra Puse publicē savus pasākumus attiecībā uz muitas brokeru izmantošanu. Licencējot muitas aģentus, katra Puse piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un proporcionālus noteikumus.

114. Pants

Pirmsnosūtīšanas pārbaudes

Puse nepieprasa obligāti izmantot pirmsnosūtīšanas pārbaudes, kā definēts PTO Nolīgumā par pirmsnosūtīšanas pārbaudi, vai jebkādas citas pārbaudes, ko galamērķī pirms muitošanas veic privāti uzņēmumi.

115. Pants

Pārskatīšana un pārsūdzība

1.   Katra Puse paredz efektīvas, ātras, nediskriminējošas un viegli pieejamas procedūras, kas garantē tiesības pārsūdzēt muitas vai citu kompetento iestāžu administratīvos aktus, nolēmumus un lēmumus, kuri ietekmē preču importu, eksportu vai tranzītu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās procedūras ietver:

a)

administratīvu pārsūdzību vai pārskatīšanu administratīvā iestādē, kura ir augstāka par amatpersonu vai biroju, kas izdevis lēmumu, vai ir neatkarīga no minētajiem; un

b)

lēmuma pārsūdzību vai pārskatīšanu tiesā.

3.   Katra Puse nodrošina, ka gadījumā, ja lēmums par pārsūdzību vai pārskatīšanu saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu nav pieņemts termiņā, kas paredzēts tās normatīvajos aktos, vai nav pieņemts bez nepamatotas kavēšanās, lūgumraksta iesniedzējam ir tiesības uz turpmāku pārsūdzību administratīvā kārtā vai tiesā vai pārskatīšanu, vai jebkādu citu vēršanos tiesu iestādē saskaņā ar minētās Puses normatīvajiem aktiem.

4.   Katra Puse nodrošina, ka lūgumraksta iesniedzējs tiek informēts par administratīvā lēmuma pamatojumu, lai lūgumraksta iesniedzējs vajadzības gadījumā varētu izmantot pārsūdzības vai pārskatīšanas procedūras.

116. Pants

Attiecības ar darījumu aprindām

1.   Katra Puse laicīgi un regulāri apspriežas ar uzņēmējiem par tiesību aktu priekšlikumiem un vispārīgām procedūrām, kas saistītas ar muitas un tirdzniecības atvieglošanas jautājumiem. Šim nolūkam katra Puse uztur atbilstošas apspriedes starp administrācijām un darījumu aprindām.

2.   Katra Puse nodrošina, ka to attiecīgajās muitas un saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiek ievērotas uzņēmēju vajadzības un paraugprakse un ka tās pēc iespējamas mazāk ietekmē tirdzniecību.

117. Pants

Pagaidu ievešana

1.   Šajā pantā "pagaidu ievešana" nozīmē muitas procedūru, saskaņā ar kuru noteiktas preces, tostarp transportlīdzekļus, var ievest muitas teritorijā un tās ir ar zināmiem nosacījumiem atbrīvotas no ievedmuitas nodokļiem un maksājumiem, un tām nepiemēro importa aizliegumus vai ekonomiska rakstura ierobežojumus – ar nosacījumu, ka preces ir importētas īpašā nolūkā un paredzētas reeksportam noteiktā laikposmā un tajās netiek veiktas nekādas izmaiņas, izņemot parastu nolietojumu minēto preču lietošanas dēļ.

2.   Katra Puse atļauj turpmāk minēto preču veidu pagaidu ievešanu ar pilnīgu atbrīvojumu uz zināmiem nosacījumiem no ievedmuitas nodokļiem un maksājumiem, tām nepiemērojot importa ierobežojumus vai ekonomiska rakstura aizliegumus, kā paredzēts Puses normatīvajos aktos:

a)

preces, ko paredzēts izstādīt vai izmantot izstādēs, gadatirgos, sanāksmēs vai līdzīgos pasākumos (preces, ko paredzēts izstādīt vai demonstrēt pasākumā; preces, ko paredzēts izmantot saistībā ar ārvalstu ražojumu izstādīšanu pasākumā; aprīkojums, tostarp mutiskās tulkošanas aprīkojums, skaņas un attēla ierakstīšanas aparatūra un izglītojošas, zinātniskas vai kultūras filmas, ko paredzēts izmantot starptautiskās sanāksmēs, konferencēs vai kongresos); ražojumi, kas pasākuma laikā nejauši iegūti no uz laiku importētām precēm, demonstrējot izstādītas mašīnas vai aparātus;

b)

profesionālais aprīkojums (preses, skaņas vai televīzijas apraides aprīkojums, kas vajadzīgs preses, raidorganizāciju vai televīzijas organizāciju pārstāvjiem, kuri apmeklē citas valsts teritoriju ziņošanas nolūkā, lai pārraidītu vai ierakstītu materiālus konkrētām programmām; kinematogrāfijas aprīkojums, kas vajadzīgs personai, kura apmeklē citas valsts teritoriju, lai izgatavotu konkrētu filmu vai filmas; jebkāds cits aprīkojums, kas vajadzīgs, lai persona, kura apmeklē citas valsts teritoriju, lai veiktu konkrētu uzdevumu saistībā ar to aicinājumu, amatu vai profesiju, ciktāl šo aprīkojumu neizmanto preču rūpnieciskai ražošanai vai iepakošanai vai (izņemot rokas darbarīkus) dabas resursu izmantošanai, ēku būvniecībai, remontam vai apkopei vai zemes pārvietošanai un līdzīgiem projektiem; iepriekš minētā aprīkojuma palīgierīces un piederumi); sastāvdaļas, ko importē uz laiku ievesta profesionāla aprīkojuma labošanai;

c)

preces, ko importē saistībā ar komercdarbību, bet kā imports pats par sevi nav komercdarbība (iepakojums, ko ieved piepildītu, lai atpakaļizvestu iztukšotu vai piepildītu, vai ko ieved iztukšotu, lai atpakaļizvestu piepildītu; konteineri, ar precēm vai bez tām, un uz laiku ievestu konteineru piederumi un aprīkojums, ko importē vai nu kopā ar konteineru, bet ko paredzēts reeksportēt atsevišķi vai ar citu konteineru, vai ko importē atsevišķi, lai reeksportētu ar konteineru, kā arī sastāvdaļas, kuras paredzētas to konteineru labošanai, kam piešķirta pagaidu ievešana; paliktņi; paraugi; reklāmfilmas; citas preces, kas importētas saistībā ar komercdarbību);

d)

preces, kas importētas saistībā ar ražošanas darbību (matricas, bloki, plāksnes, veidnes, rasējumi, plāni, modeļi un tamlīdzīgi izstrādājumi); mērīšanas, kontroles un pārbaudes instrumenti un tamlīdzīgas ierīces; speciālie darbarīki un instrumenti, kas importēti izmantošanai ražošanas procesā); atvietotāji ražošanas līdzekļi (instrumenti, aparāti un mašīnas, ko piegādātājs vai remontētājs darījis pieejamus klientam līdz līdzīgu preču piegādei vai salabošanai);

e)

preces, ko importē vienīgi izglītības, zinātnes vai kultūras mērķiem (zinātniskais aprīkojums, pedagoģiskie materiāli, jūrnieku sadzīves priekšmeti un citas preces, ko ieved saistībā ar izglītības, zinātnes vai kultūras pasākumiem); rezerves daļas zinātniskajam aprīkojumam un pedagoģiskiem materiāliem, kam atļauta pagaidu ievešana; darbarīki, kas īpaši paredzēti šāda aprīkojuma apkopei, pārbaudei, kalibrēšanai vai labošanai;

f)

personiskās mantas (visi jauni vai lietoti priekšmeti, kas ceļotājam, ņemot vērā ceļošanas apstākļus, ceļojuma laikā pamatoti vajadzīgi personiskai lietošanai, izņemot komerciālos nolūkos importētas preces); sportam importētas preces (sporta inventārs un citi priekšmeti, ko ceļotāji izmanto pagaidu ievešanas teritorijā rīkotās sporta sacensībās, demonstrējumos vai treniņos);

g)

tūrisma reklāmas materiāli (preces, kuru ievešanas mērķis ir rosināt cilvēkus apmeklēt ārvalstis, jo īpaši nolūkā piedalīties tur rīkotos kultūras, reliģijas, tūrisma, sporta vai arodpasākumos vai skatēs);

h)

preces, kas importētas humāniem mērķiem (medicīnas, ķirurģijas un laboratoriju aprīkojums un palīdzības sūtījumi, piemēram, satiksmes līdzekļi un citi transportlīdzekļi, segas, teltis, saliekamās mājas vai citas preces, pēc kurām ir vislielākā vajadzība un kuras nosūta kā palīdzību personām, kas cietušas dabas katastrofās un līdzīgās katastrofās); un

i)

dzīvnieki, kas importēti īpašiem mērķiem (dresūrai, apmācībai, pavairošanai, apkalšanai vai svēršanai, veterinārmedicīniskajai ārstēšanai, pārbaudei (piemēram, ar mērķi pirkt), dalībai izrādēs, izstādēs, sacensībās vai demonstrācijās, izklaidei (cirka dzīvnieki u. tml.), ceļošanai (tostarp ceļotāju lolojumdzīvnieki), amata funkciju pildīšanai (policijas suņi vai zirgi; meklētājsuņi, suņi, kas pavada neredzīgos, u. c.), glābšanas operācijām, dzīvnieku sezonālai pārvietošanai vai ganīšanai, darba vai pārvadājumu veikšanai, medicīniskiem mērķiem (čūsku indes piegāde u. tml.).

3.   Katra Puse, veicot 2. punktā minēto preču pagaidu ievešanu un neatkarīgi no to izcelsmes, pieņem ATA un Stambulas konvencijas nolūkiem paredzētas karnetes, kas izdotas otrā Pusē un ko tur apstiprinājusi un garantējusi asociācija, kura ir starptautiskās galvotāju ķēdes daļa, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes un kas ir derīgas importētājas Puses muitas teritorijā.

118. Pants

Vienloga vide

Katra Puse cenšas izveidot vienloga vidi, kas ļauj tirgotājiem iesniegt iesaistītajās iestādēs vai aģentūrās dokumentus vai datus, kuri vajadzīgi preču importam, eksportam vai tranzītam, izmantojot vienotu kontaktpunktu.

119. Pants

"Ro-ro" satiksmes atvieglošana

1.   Atzīstot jūrasbraucienu lielo apjomu un jo īpaši "ro-ro" satiksmes lielo apjomu starp Pušu attiecīgajām muitas teritorijām, Puses vienojas sadarboties, lai atvieglotu šādu satiksmi, kā arī citus alternatīvus satiksmes veidus.

2.   Puses atzīst:

a)

katras Puses tiesības pieņemt tirdzniecību atvieglojošas muitas formalitātes un procedūras attiecībā uz satiksmi starp Pusēm saskaņā ar to attiecīgo tiesisko regulējumu; un

b)

ostu, ostu iestāžu un uzņēmēju tiesības rīkoties savu attiecīgo Pušu tiesību sistēmā saskaņā ar saviem noteikumiem un saviem darbības un uzņēmējdarbības modeļiem.

3.   Šajā nolūkā Puses:

a)

pieņem vai saglabā procedūras, kas ļauj iepriekš iesniegt importa dokumentāciju un citu nepieciešamo informāciju, tostarp preču sarakstu, lai varētu sākt apstrādi pirms preču pienākšanas un tādējādi paātrinātu preču izlaišanu, tām pienākot; un

b)

apņemas atvieglot uzņēmējiem tranzīta procedūras izmantošanu, tostarp vienkāršot tranzīta procedūru, kā paredzēts Konvencijā par kopīgu tranzīta procedūru.

4.   Puses vienojas veicināt sadarbību starp to attiecīgajām muitas iestādēm divpusējos jūras šķērsošanas maršrutos un apmainīties ar informāciju par to ostu darbību, kurās tiek apkalpota satiksme starp Pusēm, kā arī par piemērojamiem noteikumiem un procedūrām. Tās padarīs pieejamu informāciju par to ieviestajiem pasākumiem un par procesiem, ko ieviesušas ostas, lai atvieglotu šādu satiksmi, un veicinās to, ka uzņēmēji zina minēto informāciju.

120. Pants

Administratīvā sadarbība PVN jomā un savstarpējā palīdzība nodokļu un maksājumu piedziņā

Pušu kompetentās iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem PVN jomā un lai piedzītu prasījumus saistībā ar nodokļiem un maksājumiem saskaņā ar Protokolu par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un maksājumiem.

121. Pants

Tirdzniecības specializētā komiteja muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu jomā

1.   Tirdzniecības specializētā komiteja muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu jomā:

a)

regulāri apspriežas; un

b)

saistībā ar 18. pielikuma noteikumu pārskatīšanu –

i)

kopīgi apstiprina programmu dalībniekus, lai noteiktu priekšrocības un trūkumus 18. pielikuma īstenošanā; un

ii)

apmainās ar viedokļiem par datiem, ar kuriem jāapmainās, un par attieksmi pret uzņēmējiem.

2.   Tirdzniecības specializētā komiteja muitas sadarbības un izcelsmes noteikumu jomā var pieņemt lēmumus vai ieteikumus:

a)

par informācijas apmaiņu muitas jomā, par riska pārvaldības metožu, riska standartu un kontroles, kā arī muitas drošības pasākumu savstarpēju atzīšanu, par iepriekšējiem nolēmumiem, par kopēju pieeju muitas vērtības noteikšanai un par citiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs nodaļas īstenošanu;

b)

par kārtību saistībā ar informācijas automātisko apmaiņu, kā minēts Protokola par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās 10. pantā, un par citiem jautājumiem, kas saistīti ar minētā protokola īstenošanu;

c)

par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar 18. pielikuma īstenošanu; un

d)

par apspriešanās procedūrām, kas paredzētas 63. pantā, un attiecībā uz jebkuru tehnisku vai administratīvu jautājumu, kurš saistīts ar šīs sadaļas 2. nodaļas īstenošanu, tostarp par skaidrojošām piezīmēm, kuru mērķis ir nodrošināt izcelsmes noteikumu vienādu administrēšanu.

122. Pants

Grozījumi

1.   Partnerības padome var grozīt:

a)

18. pielikumu, Protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās un 117. panta 2. punktā minēto preču sarakstu; un

b)

Protokolu par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un maksājumiem.

2.   Specializētā tirdzniecības komiteja administratīvajai sadarbībai PVN un nodokļu un nodevu piedziņas jomā var grozīt vērtību, kas minēta 33. panta 4. punktā Protokolā par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar nodokļiem un maksājumiem.

II SADAĻA

PAKALPOJUMI UN INVESTĪCIJAS

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

123. Pants

Mērķis un darbības joma

1.   Puses apstiprina savu apņemšanos radīt labvēlīgus apstākļus tirdzniecības un investīciju attīstībai to starpā.

2.   Puses atkārtoti apstiprina tiesības reglamentēt savā teritorijā, lai sasniegtu leģitīmus politikas mērķus, piemēram: sabiedrības veselības aizsardzība; sociālie pakalpojumi; publiskā izglītība; drošība; vide, tai skaitā klimata pārmaiņas; sabiedrības morāle; sociālā vai patērētāju tiesību aizsardzība; privātums un datu aizsardzība vai kultūras daudzveidības veicināšana un aizsardzība.

3.   Šo sadaļu nepiemēro pasākumiem, kas skar Puses fiziskās personas, kuras vēlas piekļūt otras Puses darba tirgum, vai pasākumiem saistībā ar valstspiederību, pilsonību, pastāvīgu uzturēšanos vai nodarbinātību.

4.   Šī sadaļa neliedz Pusei piemērot pasākumus, kas reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tai skaitā pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu savu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas tās šķērso likumīgi, ja vien tādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kuri otrai Pusei rodas saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem. Vīzu pieprasīšana fiziskām personām no konkrētām valstīm un to nepieprasīšana fiziskām personām no citām valstīm netiek uzskatīta par ieguvumu likvidēšanu vai mazināšanu saskaņā ar šo sadaļu.

5.   Šo sadaļu nepiemēro:

a)

gaisa pārvadājumu pakalpojumiem vai saistītiem pakalpojumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu atbalstam (6), izņemot šādus:

i)

gaisa kuģu remonta un apkopes pakalpojumus;

ii)

datorizēto rezervēšanas sistēmu pakalpojumus;

iii)

apkalpošanu uz zemes;

iv)

šādus pakalpojumus, kuros izmanto pilotējamus gaisa kuģus, ievērojot Pušu attiecīgos normatīvos aktus, kas reglamentē gaisa kuģu iekļūšanu to teritorijā, izlidošanu no tās un ekspluatāciju to teritorijā: lidojumus ugunsgrēku dzēšanai no gaisa; mācību lidojumus; apsmidzināšanu; mērniecību; kartēšanu; fotografēšanu; citus gaisā veiktus pakalpojumus lauksaimniecības, rūpniecības un inspicēšanas vajadzībām; un

v)

gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošanu un tirdzniecību;

b)

audiovizuālajiem pakalpojumiem;

c)

iekšzemes jūras kabotāžai (7); un

d)

pārvadājumiem pa iekšzemes ūdensceļiem.

6.   Šo sadaļu nepiemēro Puses pasākumiem attiecībā uz preču vai pakalpojumu publiskā iepirkuma valstiskām vajadzībām, nevis komerciālas tālākpārdošanas nolūkā vai arī nolūkā izmantot preču vai pakalpojumu sniegšanā komerciālai pārdošanai neatkarīgi no tā, vai minētais iepirkums ir vai nav "aptverts iepirkums" 277. panta nozīmē.

7.   Izņemot 132. pantu, šo sadaļu nepiemēro Pušu piešķirtām subsīdijām vai dotācijām, tai skaitā valsts atbalstītiem aizdevumiem, garantijām un apdrošināšanai.

124. Pants

Definīcijas

Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

"darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras" ir darbības, tai skaitā pakalpojumi, kurus neveic ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem (8);

b)

"gaisa kuģu remonta un apkopes pakalpojumi" ir tādi pasākumi, kas veikti gaisa kuģim vai tā daļai, kamēr to neizmanto, un tie neietver tā saukto līnijas tehnisko apkopi;

c)

"datorizēto rezervēšanas sistēmu pakalpojumi" ir pakalpojumi, ko sniedz datorizētās sistēmas, kuras satur informāciju par gaisa pārvadātāju grafikiem, pieejamību, braukšanas maksām un noteikumiem, kurus izmantojot var veikt rezervēšanu vai izsniegt biļetes;

d)

"aptverts uzņēmums" ir uzņēmums Puses teritorijā, ko saskaņā ar h) punktu izveidojis otras Puses investors saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un kas pastāv dienā, kad stājas spēkā šis nolīgums, vai ir izveidots pēc tam;

e)

"pakalpojumu pārrobežu tirdzniecība" ir pakalpojuma sniegšana:

i)

no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā vai

ii)

vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma patērētājam;

f)

"saimnieciskā darbība" ir jebkura rūpnieciska, komerciāla vai profesionāla rakstura darbība vai amatnieku darbības, ieskaitot pakalpojumu sniegšanu, izņemot darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras;

g)

"uzņēmums" ir juridiska persona vai juridiskas personas filiāle vai pārstāvniecība;

h)

"iedibinājums" ir juridiskas personas izveide vai iegāde, t. sk. ar līdzdalību pamatkapitālā, vai filiāles vai pārstāvniecības izveide Puses teritorijā ar nolūku izveidot vai uzturēt ilgstošas ekonomiskas saiknes;

i)

"apkalpošana uz zemes" ir šādu pakalpojumu sniegšana par samaksu vai uz līguma pamata lidostā: aviosabiedrību pārstāvēšana, administrēšana un uzraudzība; pasažieru apkalpošana; bagāžas apstrāde; trapa pakalpojumi; gatavo ēdienu piegāde; gaisa kravu un pasta apstrāde; gaisa kuģu uzpilde ar degvielu; gaisa kuģa apkalpošana un tīrīšana; virszemes transports un lidojuma operācijas, apkalpju administrēšanu un lidojumu plānošana; apkalpošanā uz zemes neietilpst: pašpakalpojumi; drošības pakalpojumi; gaisa kuģu remonts un apkope vai būtiskas centralizētas lidostas infrastruktūras, piemēram, atledošanas iekārtu, degvielas uzpildes sistēmu, bagāžas apstrādes sistēmu un noteiktas lidostas iekšējās transporta sistēmas pārvaldība vai darbība;

j)

"Puses investors" ir Puses jebkura fiziska vai juridiska persona, kas otras Puses teritorijā vēlas izveidot, izveido vai ir izveidojusi uzņēmumu saskaņā ar h) punktu;

k)

"Puses juridiska persona" (9) ir:

i)

attiecībā uz Savienību:

A)

juridiska persona, kas izveidota vai organizēta saskaņā ar Savienības vai vismaz vienas tās dalībvalsts tiesību aktiem un kas Savienības teritorijā veic būtisku uzņēmējdarbību, ko Savienība saskaņā ar savu paziņojumu PTO par Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (WT/REG39/1) saprot kā līdzvērtīgu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 54. pantā nostiprinātajam jēdzienam "faktiska un nepārtraukta saikne" ar dalībvalsts ekonomiku; un

B)

kuģošanas sabiedrības, kas izveidotas ārpus Savienības un ko kontrolē dalībvalsts fiziskas personas, kuru kuģi ir reģistrēti dalībvalstī un kuģo ar tās karogu;

ii)

attiecībā uz Apvienoto Karalisti:

A)

juridiska persona, kas izveidota vai organizēta saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesību aktiem un iesaistīta būtiskā uzņēmējdarbībā Apvienotās Karalistes teritorijā; un

B)

kuģošanas sabiedrības, kas izveidotas ārpus Apvienotās Karalistes un ko kontrolē Apvienotās Karalistes fiziskas personas, kuru kuģi ir reģistrēti Apvienotajā Karalistē un kuģo ar tās karogu;

l)

"darbība" ir uzņēmuma vadība, pārvaldība, uzturēšana, izmantošana, turēšana īpašumā vai pārdošana vai cita veida atsavināšana;

m)

"profesionālās kvalifikācijas" ir kvalifikācija, ko apliecina kvalifikāciju apliecinošs dokuments, profesionālā pieredze vai cits kompetences apliecinājums;

n)

"gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība" ir iespējas attiecīgajam gaisa pārvadātājam pārdot un brīvi tirgot savus gaisa pārvadājumu pakalpojumus, t. sk. visi tādi tirdzniecības aspekti kā tirgus izpēte, reklāma un izplatīšana, bet neietverot ne cenu noteikšanu par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, ne piemērojamos nosacījumus;

o)

"pakalpojums" ir jebkurš pakalpojums jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras;

p)

"pakalpojumi, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras" ir jebkurš pakalpojums, ko nesniedz ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem;

q)

"pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;

r)

"Puses pakalpojumu sniedzējs" ir Puses jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu.

125. Pants

Priekšrocību liegšana

1.   Puse var liegt šīs sadaļas un šā temata IV sadaļas priekšrocības otras Puses investoram vai pakalpojumu sniedzējam vai aptvertam uzņēmumam, ja Puse, kas tās liedz, pieņem vai saglabā pasākumus, kuri saistīti ar starptautiskā miera un drošības uzturēšanu, ieskaitot cilvēktiesību aizsardzību, un kuri:

a)

aizliedz darījumus ar minēto investoru, pakalpojumu sniedzēju vai aptverto uzņēmumu; vai

b)

tiktu pārkāpti vai apieti, ja šīs sadaļas un šā temata IV sadaļas priekšrocības būtu piešķirtas minētajam investoram, pakalpojumu sniedzējam vai aptvertam uzņēmumam, ieskaitot gadījumus, kad pasākumi aizliedz darījumus ar fizisku vai juridisku personu, kurai pieder kāds no tiem vai kura tos kontrolē.

2.   Lielākai noteiktībai – 1. punktu piemēro šā temata IV sadaļai, ciktāl tas attiecas uz pakalpojumiem vai investīcijām, attiecībā uz kurām Puse ir liegusi šajā sadaļā paredzētās priekšrocības.

126. Pants

Pārskatīšana

1.   Nolūkā ieviest iespējamus uzlabojumus šīs sadaļas noteikumos un saskaņā ar Pušu saistībām starptautisko nolīgumu ietvaros Puses saskaņā ar 776. pantu pārskata savu tiesisko regulējumu attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību un investīcijām, t. sk. šo nolīgumu.

2.   Nolūkā vienoties par iespējamiem uzlabojumiem abpusējās interesēs Puses vajadzības gadījumā cenšas pārskatīt 19., 20., 21. un 22. pielikumā izklāstītos neatbilstošus pasākumus un atrunas un 21. pielikumā izklāstītās darbības personām, kas īstermiņā ieceļo darījumu nolūkos.

3.   Šo pantu nepiemēro finanšu pakalpojumiem.

2. NODAĻA

INVESTĪCIJU LIBERALIZĀCIJA

127. Pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro Puses pasākumiem, kas skar uzņēmuma iedibinājumu saimnieciskās darbības veikšanai un šāda uzņēmuma darbību, ko veic:

a)

otras Puses investori;

b)

aptvertie uzņēmumi; un

c)

132. panta nolūkos – jebkurš uzņēmums tās Puses teritorijā, kura pieņem vai saglabā pasākumu.

128. Pants

Piekļuve tirgum

Attiecībā uz uzņēmuma iedibinājumu, ko veic otras Puses investors vai aptvertais uzņēmums, vai aptvertā uzņēmuma darbību Puse visā tās teritorijā vai pēc teritoriālā apakšiedalījuma nepieņem vai nesaglabā pasākumus, kuri:

a)

nosaka ierobežojumus:

i)

to uzņēmumu skaitam, kas var veikt konkrētu saimniecisko darbību, skaitlisku kvotu, monopolu, ekskluzīvu tiesību vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

ii)

darījumu vai aktīvu kopējai vērtībai skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

iii)

darījumu kopskaitam vai sniegto pakalpojumu kopējam daudzumam, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā (10) (11);

iv)

ārvalstu kapitāla līdzdalībai, kas izpaužas kā ārvalstu akciju daļas vai atsevišķu vai kopējo ārvalstu investīciju maksimālās procentuālās daļas limits; vai

v)

to fizisko personu kopskaitam, kuras var nodarbināt konkrētā nozarē vai kuras uzņēmums var nodarbināt un kuras ir nepieciešamas saimnieciskās darbības veikšanai un tieši saistītas ar to, izsakot skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā; vai

b)

ierobežo vai prasa konkrētus tiesību subjektu vai kopuzņēmumu veidus, ar kuru starpniecību otras Puses investors var veikt saimniecisko darbību.

129. Pants

Valsts režīms

1.   Katra Puse piešķir otras Puses investoriem un aptvertiem uzņēmumiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā līdzīgās situācijās piešķir saviem investoriem un viņu uzņēmumiem attiecībā uz viņu iedibinājumu un saimnieciskās darbības veikšanu tās teritorijā.

2.   Režīms, ko Puse piešķir saskaņā ar 1. punktu, nozīmē:

a)

attiecībā uz Apvienotās Karalistes reģionālo vai vietējo pārvaldības līmeni – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā lielākās labvēlības režīmu, ko līdzīgās situācijās minētajā pārvaldības līmenī piešķir Apvienotās Karalistes investoriem un viņu uzņēmumiem Puses teritorijā; un

b)

attiecībā uz kāda līmeņa valdību dalībvalstī – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā lielākās labvēlības režīmu, ko līdzīgās situācijās minētā valdība piešķir minētās dalībvalsts investoriem un viņu uzņēmumiem Puses teritorijā.

130. Pants

Lielākās labvēlības režīms

1.   Katra Puse piešķir otras Puses investoriem un aptvertiem uzņēmumiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā līdzīgās situācijās piešķir trešās valsts investoriem un viņu uzņēmumiem attiecībā uz uzņēmuma izveidi tās teritorijā.

2.   Katra Puse piešķir otras Puses investoriem un aptvertiem uzņēmumiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā līdzīgās situācijās piešķir trešās valsts investoriem un viņu uzņēmumiem attiecībā uz saimnieciskās darbības veikšanu tās teritorijā.

3.   Panta 1. un 2. punktu neinterpretē tā, ka Pusei tiek uzlikts pienākums attiecināt uz otras Puses investoriem vai aptvertiem uzņēmumiem režīma priekšrocības, kas izriet no:

a)

starptautiska nolīguma par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai cita starptautiska nolīguma vai vienošanās, kas pilnīgi vai galvenokārt attiecas uz nodokļiem; vai

b)

pasākumiem, kas nodrošina tādu fiziskas personas vai uzņēmuma licenču vai sertifikātu, t. sk. atļaujām vajadzīgo standartu vai kritēriju atzīšanu, kuri vajadzīgi saimnieciskās darbības veikšanai, vai to prudenciālo pasākumu atzīšanu, kas noteikti GATS pielikuma par finanšu pakalpojumiem 3. punktā.

4.   Lielākai noteiktībai – 1. un 2. punktā minētais "režīms" neietver procedūras investīciju strīdu izšķiršanai starp investoru un valsti, kas noteiktas citos starptautiskos nolīgumos.

5.   Lielākai noteiktībai – materiālo tiesību normu esamība citos starptautiskos nolīgumos, ko Puse noslēgusi ar trešo valsti, vai minēto normu tikai formāla transponēšana valsts tiesību aktos, ciktāl tas ir nepieciešams, lai tās iekļautu valsts tiesību sistēmā, pati par sevi nav 1. un 2. punktā minētais "režīms". Pasākumi, ko Puse veikusi saskaņā ar minētajām normām, var būt režīms un tādējādi iemesls šā panta pārkāpumam.

131. Pants

Augstākā vadība un direktoru padomes

Puse neprasa aptvertam uzņēmumam vadošu darbinieku, vadītāju vai direktoru padomes locekļu amatā iecelt konkrētas valstspiederības personas.

132. Pants

Veiktspējas prasības

1.   Puse neizvirza vai neīsteno nekādas prasības, vai neizpilda nekādas saistības vai apņemšanās saistībā ar jebkāda uzņēmuma iedibinājumu vai saimniecisko darbību Puses teritorijā:

a)

eksportēt preču vai pakalpojumu konkrētu apjomu vai procentuālo daudzumu;

b)

sasniegt konkrētu iekšzemes satura apjomu vai procentuālo daudzumu;

c)

pirkt vai izmantot tās teritorijā ražotas preces vai sniegtus pakalpojumus vai piešķirt tiem priekšrocību, vai pirkt preces vai pakalpojumus no fiziskām vai juridiskām personām vai citām vienībām tās teritorijā;

d)

jebkādā veidā saistīt importa apjomu vai vērtību ar eksporta apjomu vai vērtību vai ar ārvalstu valūtas plūsmu summu, kas saistītas ar šādu uzņēmumu;

e)

ierobežot to preču vai pakalpojumu pārdošanu savā teritorijā, ko saražo vai sniedz šāds uzņēmums, jebkādā veidā attiecinot minēto pārdošanu uz tās eksporta vai ārvalstu valūtas ieņēmumu apjomu vai vērtību;

f)

nodot tehnoloģiju, ražošanas procesu vai citas savas zināšanas fiziskai vai juridiskai personai vai citai vienībai tās teritorijā (12);

g)

preci vai pakalpojumu, ko attiecīgi ražo vai sniedz uzņēmums, piegādāt konkrētam reģionālam vai pasaules tirgum tikai no minētās Puses teritorijas;

h)

noteikt, ka galvenās mītnes konkrētā pasaules reģionā, kas ir plašāks nekā Puses teritorija vai pasaules tirgus, atrašanās vietai jābūt tās teritorijā;

i)

nodarbināt noteiktu skaitu vai procentuālo daļu minētās Puses fizisko personu;

j)

sasniegt pētniecības un izstrādes darbību noteiktu apjomu vai vērtību Puses teritorijā;

k)

ierobežot preču eksportu vai pārdošanu eksportam; vai

l)

attiecībā uz jebkādu licences līgumu, kas ir spēkā laikā, kad tiek izvirzīta vai īstenota prasība vai izpildītas saistības vai apņemšanās, vai attiecībā uz jebkādu turpmāku licences līgumu, kurš brīvi noslēgts starp uzņēmumu un fizisku vai juridisku personu vai citu vienību Puses teritorijā, ja prasību izvirza vai īsteno vai saistības vai apņemšanās izpilda veidā, kas rada tiešu iejaukšanos minētajā licences līgumā, īstenojot Puses ārpustiesas valsts pilnvaras, pieņemt:

i)

tādu autoratlīdzības likmi vai summu, kas ir zem noteikta līmeņa; vai

ii)

konkrētu termiņu licences līguma darbībai.

Šo punktu nepiemēro, ja licences līgums ir noslēgts starp uzņēmumu un vienu Pusi. Šā punkta nolūkā "licences līgums" ir ikviens līgums par tehnoloģijas, ražošanas procesa vai citu profesionālo zināšanu licencēšanu.

2.   Puse nenosaka, ka priekšrocības saņemšanai un turpināšanai attiecībā uz uzņēmuma iedibinājumu vai darbību Puses teritorijā ir jāatbilst kādai no šādām prasībām:

a)

sasniegt konkrētu iekšzemes satura apjomu vai procentuālo daudzumu;

b)

pirkt vai izmantot tās teritorijā ražotas preces vai sniegtus pakalpojumus vai piešķirt tiem priekšrocību, vai pirkt preces vai pakalpojumus no fiziskām vai juridiskām personām vai citas vienības tās teritorijā;

c)

jebkādā veidā saistīt importa apjomu vai vērtību ar eksporta apjomu vai vērtību vai ar ārvalstu valūtas plūsmu summu, kas saistītas ar minēto uzņēmumu;

d)

ierobežot to preču vai pakalpojumu pārdošanu savā teritorijā, ko saražo vai sniedz minētais uzņēmums, jebkādā veidā attiecinot minēto pārdošanu uz tās eksporta vai ārvalstu valūtas ieņēmumu apjomu vai vērtību; vai

e)

ierobežot preču eksportu vai pārdošanu eksportam.

3.   Panta 2. punktā minēto neinterpretē tā, ka Pusei tiek liegts noteikt, ka priekšrocības saņemšana vai turpināšana saistībā ar uzņēmuma iedibinājumu vai darbību Puses teritorijā ir atkarīga no atbilstības prasībai par ražošanas izvietošanu, pakalpojuma sniegšanu, darbinieku mācībām vai nodarbināšanu, konkrētas infrastruktūras būvniecību vai paplašināšanu vai pētniecības un izstrādes veikšanu tās teritorijā.

4.   Šā panta 1. punkta f) un l) apakšpunktu nepiemēro, ja:

a)

prasību izvirza vai īsteno vai saistības vai apņemšanos izpilda tiesa, administratīvā tiesa vai konkurences iestāde saskaņā ar Puses konkurences tiesībām, lai novērstu vai labotu konkurences ierobežojumu vai izkropļojumu; vai

b)

Puse atļauj izmantot intelektuālā īpašuma tiesības saskaņā ar TRIPS līguma 31. vai 31.a pantu, vai pasākumus, vai pieņem vai saglabā pasākumus, ar ko prasa izpaust datus vai ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ietilpst TRIPS līguma 39. panta 3. punkta darbības jomā un atbilst tam.

5.   Šā panta 1. punkta a)–c) apakšpunktu un 2. punkta a) un b) apakšpunktu nepiemēro precēm vai pakalpojumiem izvirzāmām kvalifikācijas prasībām attiecībā uz dalību eksporta veicināšanas un ārvalstu palīdzības programmās.

6.   Lielākai noteiktībai – šis pants neliedz Puses kompetentajām iestādēm īstenot jebkādas saistības vai apņemšanās starp personām, – kas nav Puse, – kuras minētā Puse nav tieši vai netieši uzlikusi vai pieprasījusi.

7.   Lielākai noteiktībai – 2. punkta a) un b) apakšpunktu nepiemēro prasībām, ko importētāja Puse izvirza attiecībā uz preču saturu, kas nepieciešams, lai kvalificētos preferenciāliem tarifiem vai preferenciālām kvotām.

8.   Panta 1. punkta l) apakšpunktu nepiemēro, ja prasību izvirza vai īsteno vai saistības vai apņemšanos izpilda tiesa kā taisnīgu atlīdzību saskaņā ar attiecīgās Puses tiesību aktiem autortiesību jomā.

9.   Puse nenosaka un neīsteno pasākumus, kas ir nesaderīgi ar tās pienākumiem saskaņā ar Nolīgumu par pasākumiem ieguldījumu jomā saistībā ar tirdzniecību(TRIM), pat tad, ja minētā Puse šādus pasākumus ir iekļāvusi 19. vai 20. pielikumā.

10.   Lielākai noteiktībai – šo pantu neinterpretē tā, ka Pusei tiek prasīts, lai tā atļautu konkrētu pakalpojumu sniegšanu pārrobežu mērogā, ja minētā Puse attiecībā uz šādu pakalpojumu sniegšanu pieņem vai saglabā ierobežojumus vai aizliegumus, kas ir saderīgi ar atrunām, nosacījumiem vai kvalifikācijām, kuri norādīti attiecībā uz 19. vai 20. pielikumā uzskaitīto nozari, apakšnozari vai darbību.

11.   Nosacījums 2. punktā minētās priekšrocības saņemšanai un turpināšanai nav prasība vai saistības vai apņemšanās 1. punkta nolūkos.

133. Pants

Neatbilstīgi pasākumi un izņēmumi

1.   128., 129., 130., 131. un 132. pantu nepiemēro:

a)

spēkā esošam neatbilstošam Puses pasākumam:

i)

attiecībā uz Savienību:

A)

Savienības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 19. pielikumā;

B)

dalībvalsts centrālās valdības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 19. pielikumā;

C)

dalībvalsts reģionālās valdības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 19. pielikumā; vai

D)

tādas vietējās valdības līmenī, kas nav C) punktā minētā valdība; un

ii)

attiecībā uz Apvienoto Karalisti:

A)

centrālās valdības līmenī, kā noteikts Apvienotās Karalistes sarakstā 19. pielikumā;

B)

reģionālās valdības līmenī, kā noteikts Apvienotās Karalistes sarakstā 19. pielikumā;

vai

C)

vietējas valdības līmenī;

b)

šā punkta a) apakšpunktā norādītajai jebkurai neatbilstoša pasākuma turpināšanai vai tūlītējai atjaunošanai; vai

c)

izmaiņām neatbilstošā pasākumā, kas minēts šā punkta a) un b) apakšpunktā, ciktāl tās nesamazina pasākuma atbilstību, kāda tā bijusi tieši pirms izmaiņām, 128., 129., 130., 131. vai 132. pantam.

2.   128., 129., 130., 131. un 132. pantu nepiemēro Puses pasākumam, kas ir saderīgs ar atrunām, nosacījumiem vai kvalifikācijām, kuri norādīti attiecībā uz 20. pielikumā uzskaitīto nozari, apakšnozari vai darbību.

3.   Šā nolīguma 129. un 130. pantu nepiemēro nevienam pasākumam, kas ir izņēmums vai atkāpe no TRIPS līguma 3. vai 4. panta, kā konkrēti noteikts minētā līguma 3.–5. pantā.

4.   Lielākai noteiktībai – 129. un 130. pantu neinterpretē tā, ka Pusei tiek liegts noteikt informācijas prasības, t. sk. statistikas vajadzībām, saistībā ar otras Puses investoru vai aptverto uzņēmumu iedibinājumu vai darbību, ar noteikumu, ka tas nav līdzeklis, lai apietu minētās Puses pienākumus, kas noteikti minētajos pantos.

3. NODAĻA

PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU TIRDZNIECĪBA

134. Pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro Puses pasākumiem, kas skar pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību, kuru veic otras Puses pakalpojumu sniedzēji.

135. Pants

Piekļuve tirgum

Puse visā tās teritorijā vai pēc teritoriālā apakšiedalījuma nepieņem vai nesaglabā pasākumus, kas:

a)

nosaka ierobežojumus:

i)

to pakalpojumu sniedzēju skaitam, kas var sniegt konkrētu pakalpojumu, vai nu skaitlisku kvotu, monopolu, ekskluzīvu pakalpojumu sniedzēju, vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

ii)

pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējai vērtībai skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā; vai

iii)

pakalpojumu darījumu kopskaitam vai sniegto pakalpojumu kopējam daudzumam, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā (13); vai

b)

ierobežo vai pieprasa īpašus juridiskās personas vai kopuzņēmumu veidus, kuru formā pakalpojumu sniedzējs var sniegt pakalpojumu.

136. Pants

Klātbūtne uz vietas

Puse kā priekšnosacījumu pakalpojumu pārrobežu sniegšanai nepieprasa, lai otras Puses pakalpojumu sniedzējs pirmās Puses teritorijā iedibinātu vai uzturētu uzņēmumu vai būtu tās rezidents.

137. Pants

Valsts režīms

1.   Katra Puse piešķir otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā līdzīgās situācijās piešķir saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2.   Puse var nodrošināt atbilstību 1. punktā norādītajām prasībām, piešķirot otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem režīmu, kas ir oficiāli identisks režīmam, kuru tā piešķir saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem, vai kas ir oficiāli atšķirīgs no tā.

3.   Oficiāli identisks vai oficiāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus vienas Puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar otras Puses pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

4.   Neko šajā pantā neinterpretē tā, ka Pusei tiek prasīts kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.

138. Pants

Lielākās labvēlības režīms

1.   Katra Puse piešķir otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā līdzīgās situācijās piešķir trešās valsts pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2.   Panta 1. punktu neinterpretē tā, ka Pusei tiek uzlikts pienākums attiecināt uz otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem režīma priekšrocības, kas izriet no:

a)

starptautiska nolīguma par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai cita starptautiska nolīguma vai vienošanās, kas pilnīgi vai galvenokārt attiecas uz nodokļiem, vai

b)

pasākumiem, kas nodrošina tādu fiziskas personas vai uzņēmuma licenču vai sertifikātu, t. sk. atļaujām vajadzīgo standartu vai kritēriju atzīšanu, kuri vajadzīgi saimnieciskās darbības veikšanai, vai to prudenciālo pasākumu atzīšanu, kas noteikti GATS pielikuma par finanšu pakalpojumiem 3. punktā.

3.   Lielākai noteiktībai – materiālo tiesību normu esamība citos starptautiskos nolīgumos, ko Puse noslēgusi ar trešo valsti, vai minēto normu tikai formāla transponēšana valsts tiesību aktos, ciktāl tas ir nepieciešams, lai tās iekļautu valsts tiesību sistēmā, pati par sevi nav par 1. punktā minētais "režīms". Pasākumi, ko Puse veikusi saskaņā ar minētajām normām, var būt režīms un tādējādi iemesls šā panta pārkāpumam.

139. Pants

Neatbilstoši pasākumi

1.   135., 136., 137. un 138. pantu nepiemēro:

a)

spēkā esošam neatbilstošam Puses pasākumam:

i)

attiecībā uz Savienību:

A)

Savienības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 19. pielikumā;

B)

dalībvalsts centrālās valdības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 19. pielikumā;

C)

dalībvalsts reģionālās valdības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 19. pielikumā; vai

D)

tādas vietējās valdības līmenī, kas nav C) punktā minētā valdība; un

ii)

attiecībā uz Apvienoto Karalisti:

A)

centrālās valdības līmenī, kā noteikts Apvienotās Karalistes sarakstā 19. pielikumā;

B)

reģionālās valdības līmenī, kā noteikts Apvienotās Karalistes sarakstā 19. pielikumā; vai

C)

vietējas valdības līmenī;

b)

šā punkta a) apakšpunktā norādītajai jebkurai neatbilstoša pasākuma turpināšanai vai tūlītējai atjaunošanai; vai

c)

izmaiņām neatbilstošā pasākumā, kas minēts šā punkta a) un b) apakšpunktā, tādā apmērā, kurš nesamazina pasākuma atbilstību, kāda tā bijusi tieši pirms izmaiņām, 135., 136., 137. un 138. pantam.

2.   135., 136., 137. un 138. pantu nepiemēro Puses pasākumam, kas ir saderīgs ar atrunām, nosacījumiem vai kvalifikācijām, kuri norādīti attiecībā uz 20. pielikumā uzskaitīto nozari, apakšnozari vai darbību.

4. NODAĻA

FIZISKU PERSONU IECEĻOŠANA UN PAGAIDU UZTURĒŠANĀS DARĪJUMU NOLŪKĀ

140. Pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šo nodaļu piemēro Puses pasākumiem, kuri skar saimniecisko darbību veikšanu, ko, ieceļojot un pagaidu kārtā uzturoties tās teritorijā, veic otras Puses fiziskās personas, kuras ir personas, kas ieceļo darījumu nolūkos sakarā ar iedibinājumu, līgumpakalpojumu sniedzēji, neatkarīgie speciālisti, uzņēmuma ietvaros pārceltie darbinieki un personas, kas īstermiņā ieceļo darījumu nolūkos.

2.   Ciktāl šajā nodaļā nav ietvertas saistības, turpina piemērot visas Puses tiesībās ietvertās prasības attiecībā uz fizisku personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos, t. sk. normatīvos aktus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu.

3.   Neatkarīgi no šīs nodaļas noteikumiem turpina piemērot visas prasības, kas paredzētas Puses tiesībās attiecībā uz nodarbinātību un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, t. sk. normatīvos aktus par minimālajām algām un darba koplīgumiem.

4.   Saistības attiecībā uz fizisku personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos darījumu nolūkā nepiemēro gadījumos, kad ieceļošanas un pagaidu uzturēšanās nolūks vai sekas ir iejaukties vai citādi ietekmēt jebkādu darbinieku vai vadības strīdu vai sarunas vai jebkuras minētajā strīdā iesaistītas fiziskas personas nodarbinātību.

5.   Šajā nodaļā:

a)

"personas, kas ieceļo darījumu nolūkos sakarā ar iedibinājumu" ir fiziskas personas, kuras Puses juridiskā personā strādā vadošā amatā un kuras:

i)

atbild par šādas juridiskas personas uzņēmuma izveidi otras Puses teritorijā;

ii)

nepiedāvā un nesniedz pakalpojumus vai neveic nekādu citu saimniecisko darbību kā vien to, kas vajadzīga minētā uzņēmuma iedibinājuma nolūkā; un

iii)

nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas otrā Pusē;

b)

"līgumpakalpojumu sniedzēji" ir fiziskas personas, ko nodarbina Puses juridiska persona (bez darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūras starpniecības), kura nav iedibināta otras Puses teritorijā un kura ir labā ticībā noslēgusi līgumu, kura termiņš nepārsniedz 12 mēnešus, par pakalpojumu sniegšanu galapatērētājam otrā Pusē un kura izpildei vajadzīga tās darbinieku pagaidu klātbūtne:

i)

kuri ir piedāvājuši tāda paša veida pakalpojumus kā juridiskās personas darbinieki vismaz uz laikposmu, kas nav mazāks par vienu gadu tieši pirms viņu ieceļošanas un pagaidu uzturēšanās pieteikuma iesniegšanas dienas;

ii)

kuriem minētajā datumā ir vismaz trīs gadu profesionālā pieredze, kas iegūta pēc pilngadības sasniegšanas, tajā darbības jomā, kurš ir līguma priekšmets, akadēmiskais grāds vai kvalifikācija, kas apliecina līdzvērtīgu zināšanu līmeni un profesionālo kvalifikāciju, kura tiek juridiski prasīta, lai minēto darbību varētu veikt otrā Pusē (14); un

iii)

nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas otrā Pusē;

c)

"neatkarīgi speciālisti" ir fiziskas personas, kuras nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un ir iedibinājušās pašnodarbinātas personas statusā kādas Puses teritorijā un kuras:

i)

nav iedibinājušās otras Puses teritorijā;

ii)

ir labā ticībā parakstījušas līgumu (bez darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūras starpniecības) uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, par pakalpojumu sniegšanu galapatērētājam otrā Pusē – šajā nolūkā vajadzīga viņu pagaidu klātbūtne; un

iii)

kurām viņu ieceļošanas un pagaidu uzturēšanās pieteikuma iesniegšanas dienā ir vismaz sešu gadu profesionālā pieredze attiecīgajā darbībā, akadēmiskais grāds vai kvalifikācija, kas apliecina līdzvērtīgu zināšanu līmeni un profesionālo kvalifikāciju, kura tiek juridiski prasīta, lai minēto darbību varētu veikt otrā Pusē (15),

d)

"uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki" ir fiziskas personas, kas:

i)

ir bijušas nodarbinātas Puses juridiskā personā vai ir bijušas tās partneri – tieši pirms dienas, kad notikusi pārcelšana uzņēmuma ietvaros – ne mazāk kā vienu gadu vadītāju un speciālistu gadījumā un ne mazāk kā sešus mēnešus darbinieku stažieru gadījumā;

ii)

pieteikuma iesniegšanas brīdī dzīvo otras Puses teritorijā;

iii)

tiek pagaidu kārtā pārceltas uz tādu juridiskās personas uzņēmumu otras Puses teritorijā, kurš ir tās pašas grupas loceklis kā iniciējošā juridiskā persona, t. sk. tā pārstāvniecība, meitasuzņēmums, filiāle vai galvenais uzņēmums (16); un

iv)

pieder vienai no šādām kategorijām:

A)

vadītāji (17);

B)

speciālisti; vai

C)

darbinieki stažieri;

e)

"vadītājs" ir vadošā amatā strādājoša fiziska persona, kura galvenokārt dod rīkojumus otrā Pusē esoša uzņēmuma vadībai, kuras darbības vispārēju pārraudzību veic un norādījumus galvenokārt sniedz uzņēmuma direktoru padome vai akcionāri vai līdzvērtīgas personas, un kura pilda šādas funkcijas:

i)

vada uzņēmumu vai tā departamentu vai apakšstruktūru;

ii)

pārrauga un kontrolē citu pārraugošo, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu; un

iii)

īsteno pilnvaras ieteikt pieņemt darbiniekus darbā, atlaist no darba vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

f)

"speciālists" ir fiziska persona, kurai ir speciālas zināšanas, kas ir būtiskas uzņēmuma darbības jomām, metodēm vai vadībai, un kuras novērtē, ņemot vērā ne tikai zināšanas, kas ir specifiskas uzņēmumam, bet arī to, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis, t. sk. atbilstoša profesionālā pieredze darba veidā vai darbībā, kā veikšanai ir vajadzīgas specifiskas tehniskas zināšanas, t. sk. iespējama piederība akreditētai profesijai; un

g)

"darbinieks stažieris" ir fiziska persona, kurai ir akadēmiskais grāds un kura ir pagaidu kārtā pārcelta karjeras attīstības mērķiem vai mācībām darba metodēs vai paņēmienos, un pārcelšanas periodā saņem atalgojumu (18).

6.   Šā panta 5. punkta b) un c) apakšpunktā minētais pakalpojumu līgums atbilst tās Puses tiesību prasībām, kurā līgumu izpilda.

141. Pants

Uzņēmuma ietvaros pārcelti darbinieki un personas, kas ieceļo darījumu nolūkos sakarā ar iedibinājumu

1.   Ievērojot attiecīgos nosacījumus un kvalifikācijas, kas norādītas 21. pielikumā:

a)

katra Puse atļauj:

i)

ieceļot un pagaidu kārtā uzturēties uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem;

ii)

ieceļot un pagaidu kārtā uzturēties personām, kas ieceļo darījumu nolūkos sakarā ar iedibinājumu, neprasot darba atļauju vai citu līdzīga nolūka iepriekšējas apstiprināšanas procedūru; un

iii)

savā teritorijā nodarbināt uzņēmuma ietvaros pārceltus otras Puses darbiniekus;

b)

Puse nepatur spēkā vai nepieņem ierobežojumus skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaužu veidā attiecībā uz to fizisko personu kopskaitu, kuras konkrētā nozarē drīkst ieceļot kā personas, kas ieceļo darījumu nolūkos sakarā ar iedibinājumu, vai kuras otras Puses investors var nodarbināt kā uzņēmuma ietvaros pārceltus darbiniekus vai nu teritoriālajā apakšiedalījumā, vai visā tās teritorijā; un

c)

katra Puse otras Puses uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem un personām, kas ieceļo darījumu nolūkos sakarā ar iedibinājumu, pagaidu uzturēšanās laikā tās teritorijā piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā līdzīgās situācijās piešķir savām fiziskajām personām.

2.   Atļautais uzturēšanās ilgums ir ne vairāk kā trīs gadi vadītājiem un speciālistiem, ne vairāk kā viens gads darbiniekiem stažieriem un ne vairāk kā 90 dienas sešu mēnešu laikposmā personām, kas ieceļo darījumu nolūkos sakarā ar iedibinājumu.

142. Pants

Personas, kas īstermiņā ieceļo darījumu nolūkos

1.   Ievērojot attiecīgos nosacījumus un kvalifikācijas, kas norādītas 21. pielikumā, katra Puse atļauj ieceļot un pagaidu kārtā uzturēties otras Puses personām, kas īstermiņā ieceļo darījumu nolūkos, lai veiktu 21. pielikumā uzskaitītās darbības, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

personas, kas īstermiņā ieceļo darījumu nolūkos, nav iesaistītas savu preču pārdošanā vai pakalpojumu sniegšanā plašai sabiedrībai;

b)

personas, kas īstermiņā ieceļo darījumu nolūkos, savā vārdā nesaņem atlīdzību no tās Puses, kuras teritorijā tās uzturas pagaidu kārtā; un

c)

personas, kas īstermiņā ieceļo darījumu nolūkos, nav iesaistītas pakalpojumu sniegšanā, pildot līgumu, kurš noslēgts starp juridisku personu, kas nav iedibināta tās Puses teritorijā, kurā tās uzturas pagaidu kārtā, un patērētāju tajā, izņemot gadījumus, kas paredzēti 21. pielikumā.

2.   Ja vien 21. pielikumā nav norādīts citādi, Puse atļauj ieceļot personām, kas īstermiņā ieceļo darījumu nolūkos, neprasot darba atļauju, ekonomisko vajadzību pārbaudi vai citas līdzīga nolūka iepriekšējas apstiprināšanas procedūras.

3.   Ja Puses personas, kas īstermiņā ieceļo darījumu nolūkos, ir iesaistītas pakalpojuma sniegšanā patērētājam tās Puses teritorijā, kurā tās uzturas pagaidu kārtā saskaņā ar 21. pielikumu, minētā Puse attiecībā uz minētā pakalpojuma sniegšanu tām piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko tā līdzīgās situācijās piešķir saviem pakalpojumu sniedzējiem.

4.   Atļautais uzturēšanās ilgums ir ne vairāk kā 90 dienas jebkurā sešu mēnešu laikposmā.

143. Pants

Līgumpakalpojumu sniedzēji un neatkarīgie speciālisti

1.   Nozarēs, apakšnozarēs un darbībās, kas norādītas 22. pielikumā, ievērojot tajā norādītos attiecīgos nosacījumus un kvalifikācijas:

a)

Puse atļauj līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem ieceļot un pagaidu kārtā uzturēties tās teritorijā;

b)

Puse nepieņem vai nesaglabā ierobežojumus attiecībā uz otras Puses līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgo speciālistu kopskaitu, kam atļauts ieceļot un uzturēties pagaidu kārtā, skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes veidā; un

c)

katra Puse piešķir otras Puses līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem attiecībā uz viņu pakalpojumu sniegšanu un tās teritorijā režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par režīmu, ko tā līdzīgās situācijās piešķir saviem pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumiem.

2.   Piekļuve, kuru piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts.

3.   Pakalpojumu līguma aptverto personu skaits nav lielāks par līguma izpildei nepieciešamo, kas var būt noteikts tās Puses tiesībās, kurā pakalpojums tiek sniegts.

4.   Atļautais uzturēšanās ilgums ir kumulatīvs 12 mēnešu laikposms vai līguma darbības ilgums, atkarībā no tā, kurš laikposms ir īsāks.

144. Pants

Neatbilstoši pasākumi

Ciktāl attiecīgais pasākums ietekmē fizisku personu pagaidu uzturēšanos darījumu nolūkā, 141. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, 142. panta 3. punktu un 143. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu nepiemēro:

a)

spēkā esošam neatbilstošam Puses pasākumam:

i)

attiecībā uz Savienību:

A)

Savienības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 19. pielikumā;

B)

dalībvalsts centrālās valdības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 19. pielikumā;

C)

dalībvalsts reģionālās valdības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 19. pielikumā; vai

D)

tādas vietējās valdības līmenī, kas nav C) punktā minētā valdība; un

ii)

attiecībā uz Apvienoto Karalisti:

A)

centrālās valdības līmenī, kā noteikts Apvienotās Karalistes sarakstā 19. pielikumā;

B)

reģionālā apakšiedalījuma līmenī, kā noteikts Apvienotās Karalistes sarakstā 19. pielikumā; vai

C)

vietējas valdības līmenī;

b)

šā panta a) punktā norādītajai jebkurai neatbilstoša pasākuma turpināšanai vai tūlītējai atjaunošanai;

c)

izmaiņām neatbilstošā pasākumā, kuras minētas šā panta a) un b) punktā, tādā apmērā, kas nesamazina pasākuma atbilstību 141. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam, 142. panta 3. punktam un 143. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam, kāda tā bijusi tieši pirms izmaiņām; vai

d)

jebkādiem Puses pasākumiem, kas ir saderīgi ar 20. pielikumā norādīto nosacījumu vai kvalifikāciju.

145. Pants

Pārredzamība

1.   Katra Puse dara publiski pieejamu informāciju par attiecīgiem pasākumiem, kas attiecas uz otras Puses fizisko personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos, kā minēts 140. panta 1. punktā.

2.   Šā panta 1. punktā minētā informācija, ciktāl iespējams, ietver šādu informāciju, kas attiecas uz fizisku personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos:

a)

kategoriju, kāda ir vīzām, uzturēšanās atļaujām vai cita veida atļaujām, kas attiecas uz personas ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos;

b)

nepieciešamo dokumentāciju un nosacījumus, kas jāizpilda;

c)

metodi pieteikuma aizpildīšanai un iespējas iesnieguma iesniegšanai, piemēram, konsulārajās iestādēs vai tiešsaistē;

d)

maksu par pieteikuma iesniegšanu un indikatīvu pieteikuma apstrādes termiņu;

e)

maksimālo uzturēšanās ilgumu katram atļaujas veidam, kas minēts a) apakšpunktā;

f)

iespējamas pagarināšanas vai atjaunošanas nosacījumus;

g)

noteikumus attiecībā uz pavadošām apgādājamām personām;

h)

pieejamās izskatīšanas vai pārsūdzēšanas procedūras; un

i)

attiecīgās vispārpiemērojamās tiesības, kas attiecas uz fizisko personu ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos darījumu nolūkā.

3.   Attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto informāciju katra Puse cenšas nekavējoties informēt otru Pusi par visām jaunajām prasībām un procedūrām vai izmaiņām prasībās un procedūrās, ko Puse ievieš un kas faktiski ietekmē ieceļošanas un pagaidu uzturēšanās atļauju izsniegšanu un attiecīgā gadījumā – darba atļauju izsniegšanu pirmajā Pusē.

5. NODAĻA

TIESISKAIS REGULĒJUMS

1. IEDAĻA

IEKŠZEMES REGULĒJUMS

146. Pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šo iedaļu piemēro Pušu pasākumiem, kas saistīti ar licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, formalitātēm un tehniskajiem standartiem, kuri ietekmē:

a)

pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību;

b)

iedibinājumu vai darbību; vai

c)

pakalpojumu sniegšanu, izmantojot Puses fiziskas personas klātbūtni otras Puses teritorijā, kā noteikts 140. pantā.

Ciktāl pasākumi attiecas uz tehniskajiem standartiem, šo iedaļu piemēro tikai pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību. Šajā iedaļā jēdziens "tehniskie standarti" neietver finanšu pakalpojumu regulatīvos vai īstenošanas tehniskos standartus.

2.   Šo iedaļu nepiemēro licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, formalitātēm un tehniskajiem standartiem saistībā ar pasākumu, kas:

a)

neatbilst 128. vai 129. pantam un ir minēts 133. panta 1. punkta a–c) apakšpunktā vai neatbilst 135., 136. vai 137. pantam un ir minēts 139. panta 1. punkta a–c) apakšpunktā, vai neatbilst 141. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam vai 142. panta 3. punktam, vai 143. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam un ir minēts 144. pantā; vai

b)

ir minēts 133. panta 2. punktā vai 139. panta 2. punktā.

3.   Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

"atļauja" ir atļauja veikt jebkuru 1. punkta a)–c) apakšpunktā minēto darbību, kas izriet no procedūras, kura fiziskai vai juridiskai personai jāievēro, lai pierādītu atbilstību licencēšanas prasībām, kvalifikācijas prasībām, tehniskajiem standartiem vai formalitātēm minētās atļaujas iegūšanai, saglabāšanai vai atjaunošanai; un

b)

"kompetentā iestāde" ir centrālā, reģionālā vai vietējā valdība vai iestāde, vai nevalstiska struktūra, kas īsteno pilnvaras, kuras tai deleģējusi centrālā, reģionālā vai vietējā valdība vai iestādes un kurai ir tiesības pieņemt lēmumu par a) apakšpunktā minēto atļauju.

147. Pants

Pieteikumu iesniegšana

Katra Puse, ciktāl tas praktiski iespējams, izvairās pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs vērstos vairāk nekā vienā kompetentajā iestādē attiecībā uz katru atļaujas pieteikumu. Ja darbība, kurai pieprasa atļauju, ir vairāku kompetento iestāžu jurisdikcijā, var būt vajadzīgi vairāki atļaujas pieteikumi.

148. Pants

Pieteikumu iesniegšanas termiņi

Ja Puse pieprasa atļauju, tā nodrošina, ka tās kompetentās iestādes, ciktāl tas praktiski iespējams, ļauj iesniegt pieteikumu jebkurā laikā visa gada garumā. Ja atļaujas pieprasīšanai ir noteikts konkrēts termiņš, Puse nodrošina, ka kompetentās iestādes nosaka samērīgu termiņu pieteikuma iesniegšanai.

149. Pants

Elektroniski pieteikumi un kopiju pieņemšana

Ja Puse pieprasa atļauju, tā nodrošina, ka tās kompetentās iestādes:

a)

iespēju robežās paredz, ka pieteikumi ir aizpildāmi elektroniski, t. sk. no otras Puses teritorijas; un

b)

dokumentu oriģinālu vietā pieņem dokumentu kopijas, kas autentificētas saskaņā ar Puses valsts tiesību aktiem, ja vien kompetentās iestādes nepieprasa iesniegt dokumentu oriģinālus, lai aizsargātu atļaujas piešķiršanas procesa integritāti.

150. Pants

Pieteikumu apstrāde

1.   Ja Puse pieprasa atļauju, tā nodrošina, ka tās kompetentās iestādes:

a)

apstrādā pieteikumus visu gadu. Ja tas nav iespējams, šī informācija būtu jāpublisko, ciktāl tas ir praktiski iespējams;

b)

ciktāl tas praktiski iespējams, norāda indikatīvu pieteikuma apstrādes termiņu. Šis termiņš ir samērīgs, ciktāl tas ir praktiski iespējams;

c)

pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma bez liekas kavēšanās sniedz informāciju par pieteikuma statusu;

d)

ciktāl tas praktiski iespējams, bez liekas kavēšanās pārliecinās par iesniegtā pieteikuma pilnīgumu saskaņā ar Puses valsts normatīvajiem aktiem;

e)

ja kompetentās iestādes uzskata, ka pieteikums ir pilnīgs apstrādes nolūkiem saskaņā ar Puses valsts normatīvajiem aktiem (19), tās samērīgā termiņā pēc pieteikuma iesniegšanas nodrošina, ka:

i)

pieteikuma apstrāde ir pabeigta; un

ii)

pieteikuma iesniedzēju, ciktāl iespējams, rakstiski informē par pieteikumu pieņemto lēmumu (20);

f)

ja tās uzskata, ka pieteikums ir nepilnīgs apstrādes nolūkiem saskaņā ar Puses iekšzemes normatīvajiem aktiem, tās samērīgā termiņā:

i)

informē pieteikuma iesniedzēju, ka pieteikums ir nepilnīgs;

ii)

pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma norāda papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pieteikums būtu pilnīgs, vai kā citādi sniedz norādījumus par to, kāpēc pieteikumu uzskata par nepilnīgu; un

iii)

sniedz pieteikuma iesniedzējam iespēju iesniegt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pieteikums būtu pilnīgs (21);

tomēr, ja i), ii) un iii) apakšpunktā minētās darbības nav iespējamas un pieteikumu noraida tā nepilnīguma dēļ, kompetentās iestādes nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs tiek informēts samērīgā termiņā; un

g)

ja pieteikumu noraida, tad pēc savas iniciatīvas vai pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma informē pieteikuma iesniedzēju par noraidīšanas iemesliem un par termiņu minētā lēmuma pārsūdzēšanai, un attiecīgā gadījumā par pieteikuma atkārtotas iesniegšanas procedūrām; pieteikuma iesniedzējam neliedz iesniegt citu pieteikumu tikai tāpēc, ka iepriekš kāds cits pieteikums ir noraidīts.

2.   Puses nodrošina, ka to kompetentās iestādes piešķir atļauju, tiklīdz atbilstīgā pārbaudē ir konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs izpilda tās saņemšanas nosacījumus.

3.   Puses nodrošina, ka atļauja pēc tās piešķiršanas stājas spēkā bez liekas kavēšanās, ievērojot piemērojamos noteikumus (22).

151. Pants

Maksa

1.   Attiecībā uz visām saimnieciskajām darbībām, kas nav finanšu pakalpojumi, katra Puse nodrošina, ka atļaujas maksa, kuru iekasē tās kompetentās iestādes, ir samērīga un pārredzama un pati par sevi neierobežo attiecīgā pakalpojuma sniegšanu vai citas saimnieciskās darbības veikšanu. Ņemot vērā izmaksas un administratīvo slogu, katra Puse tiek mudināta atļaujas maksas maksājumus pieņemt elektroniski.

2.   Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem katra Puse nodrošina, ka tās kompetentās iestādes attiecībā uz atļauju maksām, ko tās iekasē, nodrošina pieteikumu iesniedzējiem cenrādi vai sniedz informāciju par to, kā tiek noteiktas maksu summas, un neizmanto maksas kā līdzekli, lai izvairītos no Puses saistībām vai pienākumiem.

3.   Atļaujas maksa neietver maksu par dabas resursu izmantošanu, izsoles maksu, maksu par konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm, vai obligātos maksājumus par universālā pakalpojuma sniegšanu.

152. Pants

Kvalifikācijas novērtēšana

Ja Puse pieprasa izskatīšanu, lai novērtētu atļaujas pieteikuma iesniedzēja kvalifikāciju, tā nodrošina, ka tās kompetentās iestādes izveido šādu izskatīšanu grafiku, tajā nosakot pietiekami biežus intervālus, un paredz samērīgu termiņu, lai pieteikuma iesniedzēji varētu pieprasīt izskatīšanu. Ciktāl tas praktiski iespējams, katra Puse šādu izskatīšanu pieprasījumus pieņem elektroniskā formātā un apsver iespēju izmantot elektroniskos līdzekļus citos izskatīšanas procesa aspektos.

153. Pants

Publikācija un pieejamā informācija

1.   Ja Puse pieprasa atļauju, Puse nekavējoties publicē informāciju, kas vajadzīga personām, kuras veic vai vēlas veikt 146. panta 1. punktā minētās darbības, attiecībā uz kurām tiek pieprasīta atļauja, lai izpildītu prasības, formalitātes, tehniskos standartus un procedūras šādas atļaujas iegūšanai, saglabāšanai, grozīšanai un atjaunošanai. Šādā informācijā pēc iespējas iekļauj šādas ziņas:

a)

licencēšanas un kvalificēšanas prasības un procedūras un formalitātes;

b)

attiecīgo kompetento iestāžu kontaktinformāciju;

c)

atļaujas maksu;

d)

piemērojamos tehniskos standartus;

e)

ar pieteikumiem saistītu lēmumu pārsūdzēšanas vai izskatīšanas procedūras;

f)

procedūras, lai pārraudzītu vai nodrošinātu atbilstību noteikumiem un nosacījumiem par licencēm vai kvalifikācijām;

g)

iespējas iesaistīt sabiedrību, piemēram, izmantojot uzklausīšanas vai lūdzot iesniegt piezīmes; un

h)

indikatīvus pieteikuma apstrādes termiņus.

Šajā iedaļā "publicē" nozīmē to, ka informāciju iekļauj oficiālā izdevumā, piemēram, oficiālā vēstnesī vai oficiālā tīmekļa vietnē. Puses apvieno elektroniskās publikācijas vienā tiešsaistes portālā vai citādā veidā nodrošina to, ka kompetentās iestādes tās dara viegli pieejamas, izmantojot arī alternatīvus elektroniskos līdzekļus.

2.   Katra Puse pieprasa, lai katra tās kompetentā iestāde atbild uz ikvienu informācijas vai palīdzības pieprasījumu, ciktāl tas praktiski iespējams.

154. Pants

Tehniskie standarti

Katra Puse mudina savas kompetentās iestādes, tām pieņemot tehniskos standartus, pieņemt tādus tehniskos standartus, kas izstrādāti atklātos un pārredzamos procesos, un mudina visas struktūras, t. sk. attiecīgās starptautiskās organizācijas, kuras izraudzītas izstrādāt tehniskos standartus, to darīt atklātos un pārredzamos procesos.

155. Pants

Atļaujas piešķiršanas nosacījumi

1.   Katra Puse nodrošina, ka ar atļaujām saistītie pasākumi ir balstīti uz kritērijiem, kas liedz kompetentajām iestādēm savas novērtēšanas pilnvaras īstenot patvaļīgi, un tie cita starpā var ietvert kompetenci un spēju sniegt pakalpojumu vai veikt jebkuru citu saimniecisko darbību, t. sk. to darīt saskaņā ar Puses regulatīvajām prasībām, piemēram, prasībām veselības un vides jomā. Lai novērstu šaubas, Puses saprot, ka, pieņemot lēmumus, kompetentā iestāde var līdzsvarot kritērijus.

2.   Šā panta 1. punktā minētie kritēriji ir:

a)

skaidri un nepārprotami,

b)

objektīvi un pārredzami;

c)

iepriekš noteikti;

d)

iepriekš publiskoti;

e)

objektīvi; un

f)

viegli pieejami.

3.   Puse, pieņemot vai paturot spēkā pasākumu saistībā ar atļaujas piešķiršanu, nodrošina, ka:

a)

attiecīgā kompetentā iestāde apstrādā pieteikumus un pieņem un pārvalda savus lēmumus objektīvi, taisnīgi un neatkarīgi no jebkādas personas, kas veic saimniecisko darbību, kurai tiek pieprasīta atļauja, neatļautas ietekmēšanas; un

b)

procedūras pašas par sevi nekavē prasību izpildi.

156. Pants

Ierobežots licenču skaits

Ja konkrētai darbībai licenču skaits ir ierobežots pieejamo dabisko resursu vai tehnisko iespēju nepietiekamības dēļ, Puse potenciālajiem pretendentiem piemēro tādu atlases procedūru, kas pilnībā garantē taisnīgumu, objektivitāti un pārskatāmību, t. sk. jo īpaši atbilstīgu publicitāti par procedūras sākšanu, veikšanu un pabeigšanu. Izstrādājot atlases procedūras noteikumus, Puse var ņemt vērā leģitīmus politikas mērķus, t. sk. apsvērumus par veselību, drošību, vides aizsardzību un kultūras mantojuma saglabāšanu.

2. IEDAĻA

VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

157. Pants

Procedūra administratīvo lēmumu izskatīšanai

Puse nodrošina vispārējas, arbitrāžas vai administratīvas tiesas vai procedūras, kurās noteikts, ka pēc skartā otras Puses investora vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma tiek ātri izskatīti, pamatotos gadījumos nosakot atbilstīgus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, administratīvi lēmumi, kas ietekmē iedibinājumu vai darbību, pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību vai pakalpojumu sniegšanu, izmantojot Puses fiziskas personas klātbūtni otras Puses teritorijā. Šajā iedaļā "administratīvi lēmumi" ir lēmums vai darbība ar juridiskām sekām, ko piemēro konkrētai personai, precei vai pakalpojumam konkrētā gadījumā, un tas aptver arī administratīva lēmuma nepieņemšanu vai šādas darbības neveikšanu, ja to prasa Puses tiesību akti. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no kompetentās iestādes, kurai uzticēts attiecīgais administratīvais lēmums, Puse nodrošina, lai procedūras faktiski ļautu izskatīt lietu objektīvi un taisnīgi.

158. Pants

Profesionālās kvalifikācijas

1.   Nekas šajā pantā neliedz Pusei pieprasīt, lai fiziskām personām būtu nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums (23).

2.   Profesionālās struktūras vai iestādes, kas ir saistītas ar attiecīgo darbības nozari savās attiecīgajās teritorijās, var izstrādāt un iesniegt Partnerības padomei kopīgus ieteikumus par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. Šādu kopīgu ieteikumu pamatā ir uz pierādījumiem balstīts novērtējums par:

a)

profesionālo kvalifikāciju atzīšanas paredzētās kārtības ekonomisko vērtību; un

b)

attiecīgo režīmu saderību, t. i., to, ciktāl ir saderīgas prasības, ko katra Puse piemēro atļauju izsniegšanai, licencēšanai, darbībai un sertifikācijai.

3.   Saņemot kopīgu ieteikumu, Partnerības padome samērīgā termiņā izskata tā saderību ar šo sadaļu. Partnerības padome pēc šādas izskatīšanas var izstrādāt un ar lēmumu – kā šā nolīguma pielikumu, ko uzskata par šīs sadaļas neatņemamu sastāvdaļu – pieņemt vienošanos attiecībā uz profesionālo kvalifikāciju atzīšanas nosacījumiem (24).

4.   Šā panta 3. punktā minētā vienošanās paredz nosacījumus Savienībā iegūtu profesionālo kvalifikāciju un Apvienotajā Karalistē iegūtu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai saistībā ar darbību, uz ko attiecas šī sadaļa un šā temata III sadaļa.

5.   24. pielikumā noteiktās vadlīnijas par profesionālo kvalifikāciju atzīšanas kārtību ņem vērā, izstrādājot šā panta 2. punktā minētos kopīgos ieteikumus, un Partnerības padome tās ņem vērā, novērtējot, vai pieņemt šādu vienošanos, kā minēts šā panta 3. punktā.

3. IEDAĻA

PIEGĀDES PAKALPOJUMI

159. Pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šo iedaļu papildus šīs sadaļas 1., 2., 3. un 4. nodaļai un šīs nodaļas 1. un 2. iedaļai piemēro Puses pasākumiem, kas skar piegādes pakalpojumu sniegšanu.

2.   Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

"piegādes pakalpojumi" ir pasta pakalpojumi, kurjerpasta pakalpojumi, eksprespiegādes pakalpojumi vai eksprespasta pakalpojumi, kas ietver šādas darbības: pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi;

b)

"eksprespiegādes pakalpojumi" ir paātrināta un uzticama pasta sūtījumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, un tie var ietvert tādus vērtību pievienojošus elementus kā savākšanu no izcelsmes vietas, personīgu piegādi adresātam, sūtījuma izsekošanu, iespēju mainīt galamērķi un adresātu, sūtījumam esot ceļā, vai saņemšanas apstiprinājumu;

c)

"eksprespasta pakalpojumi" ir starptautiski eksprespiegādes pakalpojumi, ko sniedz ar EMS kooperatīva starpniecību, kas ir izraudzītu pasta operatoru brīvprātīga apvienība Pasaules Pasta savienības (UPU) ietvaros;

d)

"licence" ir licence, ko Puses regulatīvā iestāde var pieprasīt no individuāla pakalpojumu sniedzēja, lai minētais piegādātājs piedāvātu pasta vai kurjerpasta pakalpojumus;

e)

"pasta sūtījums" ir sūtījums, kas nepārsniedz 31,5 kg galīgajā formā, kādā tas pārvadājams jebkuram publiskam vai privātam piegādes pakalpojumu sniedzējam, un tas var ietvert tādus sūtījumus kā vēstule, pasta sūtījums, laikraksts vai katalogs;

f)

"pasta monopols" ir ekskluzīvas tiesības sniegt konkrētus piegādes pakalpojumus Puses teritorijā vai tās apakšiedalījumā saskaņā ar minētās Puses tiesībām; un

g)

"universālais pakalpojums" ir noteiktas kvalitātes piegādes pakalpojuma pastāvīga sniegšana par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās vietās kādas Puses teritorijā vai tās apakšiedalījumā.

160. Pants

Universālais pakalpojums

1.   Katrai Pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma saistības, kuras tā vēlas saglabāt, un lemt par to darbības jomu un īstenošanu. Visas universālā pakalpojuma saistības pārvalda pārredzamā, nediskriminējošā un neitrālā veidā attiecībā uz visiem piegādātājiem, uz kuriem attiecas šīs saistības.

2.   Ja Puse pieprasa, lai ienākošie eksprespasta pakalpojumi tiktu sniegti kā universālais pakalpojums, tā nepiešķir minētajiem pakalpojumiem preferenciālu režīmu salīdzinājumā ar citiem starptautiskiem eksprespiegādes pakalpojumiem.

161. Pants

Universālā pakalpojuma finansējums

Puse neuzliek maksu vai citus maksājumus par tāda piegādes pakalpojuma sniegšanu, kas nav universālais pakalpojums, lai finansētu universālā pakalpojuma sniegšanu. Šo pantu nepiemēro vispārēji piemērojamiem nodokļu pasākumiem vai administratīvām maksām.

162. Pants

Tirgu kropļojošas prakses novēršana

Katra Puse nodrošina, ka piegādes pakalpojumu sniedzējs, uz kuru attiecas universālā pakalpojuma saistības vai pasta monopols, neveic tirgu kropļojošu praksi, piemēram:

a)

neizmanto ieņēmumus, kas gūti no tāda pakalpojuma sniegšanas, uz kuru attiecas universālā pakalpojuma saistības vai pasta monopols, lai šķērssubsidētu eksprespiegādes pakalpojumu vai citu piegādes pakalpojumu, uz ko neattiecas universālā pakalpojuma saistības; vai

b)

nepamatoti nerada nošķīrumu starp patērētajiem attiecībā uz tarifiem vai citiem noteikumiem tādu pakalpojumu sniegšanai, uz kuriem attiecas universālais pakalpojums vai pasta monopols.

163. Pants

Licences

1.   Ja Puse pieprasa licenci piegādes pakalpojumu sniegšanai, tā dara publiski pieejamu šādu informāciju:

a)

visas licencēšanas prasības un laikposmu, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu; un

b)

licences noteikumus.

2.   Licences procedūras, saistības un prasības ir pārredzamas, nediskriminējošas, un to pamatā ir objektīvi kritēriji.

3.   Ja kompetentā iestāde noraida licences pieteikumu, tā rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju par pieteikuma noraidīšanas iemesliem. Katra Puse nodrošina pārsūdzēšanas procedūru, izveidojot neatkarīgu struktūru, kas ir pieejama pieteikuma iesniedzējiem, kuriem atteikta licence. Minētā struktūra var būt tiesu iestāde.

164. Pants

Regulatoru neatkarība

1.   Katra Puse izveido vai uztur regulatoru, kas ir juridiski nošķirts un funkcionāli neatkarīgs no visiem piegādes pakalpojumu sniedzējiem. Ja Pusei pieder vai tā kontrolē piegādes pakalpojumu sniedzējus, tā nodrošina efektīvu regulatīvo funkciju strukturālu nošķīrumu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

2.   Regulatori veic savus uzdevumus pārredzami un savlaicīgi, un tiem ir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, lai veiktu uzticētos uzdevumus. To lēmumi ir taisnīgi pret visiem tirgus dalībniekiem.

4. IEDAĻA

TELESAKARU PAKALPOJUMI

165. Pants

Darbības joma

Šo iedaļu papildus šīs sadaļas 1., 2., 3. un 4. nodaļai un šīs nodaļas 1. un 2. iedaļai piemēro Puses pasākumiem, kas skar telesakaru pakalpojumu sniegšanu.

166. Pants

Definīcijas

Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

"saistītās iekārtas" ir saistīti pakalpojumi, fiziskā infrastruktūra un citas iekārtas vai elementi, kas saistīti ar telesakaru tīklu vai telesakaru pakalpojumu un kas rada apstākļus vai atbalsta pakalpojumu sniegšanu ar minētā tīkla vai pakalpojuma palīdzību, vai kam ir minētajām darbībām vajadzīgais potenciāls;

b)

"galalietotājs" ir publisko telesakaru pakalpojumu galapatērētājs vai abonents, ieskaitot pakalpojumu sniedzēju, kas nav publisko telesakaru pakalpojumu sniedzējs;

c)

"galvenās iekārtas" ir publiskā telesakaru tīkla vai publiskā telesakaru pakalpojuma iekārtas, kuras:

i)

nodrošina tikai vai galvenokārt viens piegādātājs vai ierobežots skaits piegādātāju; un

ii)

nav ekonomiski vai tehniski izdevīgi aizstāt, lai sniegtu pakalpojumu;

d)

"starpsavienojums" ir tādu publisko telesakaru tīklu savienošana, ko izmanto viens un tas pats vai dažādi telesakaru tīklu nodrošinātāji vai telesakaru pakalpojumu sniedzēji, lai viena pakalpojumu sniedzēja lietotāji varētu sazināties ar tā paša vai cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem vai piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja nodrošinātajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai minētos pakalpojumus sniedz iesaistītie pakalpojumu sniedzēji vai jebkurš cits pakalpojumu sniedzējs, kam ir piekļuve tīklam;

e)

"starptautisko mobilo sakaru viesabonēšanas pakalpojums" ir komerciāls mobilo sakaru pakalpojums atbilstoši tirdzniecības līgumam starp publisko telesakaru pakalpojumu sniedzējiem, kas dod iespēju galalietotājam izmantot tā mītnes valsts mobilo tālruni vai citu ierīci balss, datu un īsziņu pakalpojumiem, atrodoties ārpus teritorijas, kurā atrodas galalietotāja mītnes valsts publisko telesakaru tīkls;

f)

"interneta piekļuves pakalpojums" ir publisks telesakaru pakalpojums, kas nodrošina piekļuvi internetam un tādējādi savienojamību ar praktiski visiem interneta galapunktiem neatkarīgi no izmantotās tīkla tehnoloģijas un galiekārtas;

g)

"nomāts sakaru kanāls" ir telesakaru pakalpojumi vai iekārtas, t. sk. virtuāla rakstura pakalpojumi vai iekārtas, kas paredz atlikt jaudu, lai to īpaši lietotu vai lai tā lietotājam būtu pieejama starp diviem vai vairākiem izraudzītiem punktiem;

h)

"nozīmīgs piegādātājs" ir telesakaru tīklu vai telesakaru pakalpojumu sniedzējs, kas, ņemot vērā cenu un nodrošinājumu, spēj būtiski ietekmēt dalības nosacījumus attiecīgajā telesakaru tīklu vai telesakaru pakalpojumu tirgū, jo tas kontrolē galvenās iekārtas vai izmanto savu stāvokli minētajā tirgū;

i)

"tīkla elements" ir iekārta vai aprīkojums, ko izmanto telesakaru pakalpojuma sniegšanai, t. sk. iezīmes, funkcijas un spējas, ko nodrošina minētā iekārta vai aprīkojums;

j)

"numuru pārnesamība" ir iespēja abonentiem, kas to pieprasa, vienā un tajā pašā vietā saglabāt iepriekšējos fiksētās līnijas tālruņu numurus, neradot kvalitātes, uzticamības vai izdevīguma pasliktināšanos, tiem pārejot pie tādas pašas kategorijas publisko telesakaru pakalpojumu sniedzēja;

k)

"publiskais telesakaru tīkls" ir jebkurš telesakaru tīkls, ko pilnībā vai galvenokārt izmanto, lai sniegtu publiskos telesakaru pakalpojumus, un kas atbalsta informācijas pārsūtīšanu starp tīkla pieslēgumpunktiem;

l)

"publiskais telesakaru pakalpojums" ir jebkurš telesakaru pakalpojums, ko piedāvā sabiedrībai kopumā;

m)

"abonents" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir līguma puse līgumā, kas noslēgts ar publisko telesakaru pakalpojumu sniedzēju par šādu pakalpojumu sniegšanu;

n)

"telesakari" ir signālu pārraide un saņemšana, ko veic ar jebkuriem elektromagnētiskiem līdzekļiem;

o)

"telesakaru tīkls" ir pārraides sistēmas un attiecīgos gadījumos komutācijas vai maršrutizācijas ierīces un citi resursi, t. sk. tīkla pasīvie elementi, kas nodrošina signālu pārraidi vai saņemšanu pa vadiem, pa radioviļņiem, ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem;

p)

"telesakaru regulators" ir struktūra vai struktūras, kam kāda Puse ir uzdevusi regulēt telesakaru tīklus un telesakaru pakalpojumus, kuriem piemēro šo iedaļu;

q)

"telesakaru pakalpojums" ir pakalpojums, kas pilnībā vai galvenokārt sastāv no signālu, t. sk. apraides signālu, pārraidīšanas un saņemšanas telesakaru tīklos, t. sk. to, kurus izmanto apraidei, bet kas nav pakalpojums, ar ko nodrošina vai veic redakcionālu kontroli pār saturu, kuru pārraida, izmantojot telesakaru tīklus un telesakaru pakalpojumus;

r)

"universālais pakalpojums" ir noteiktas kvalitātes minimālo pakalpojumu kopums, kas ir pieejams visiem lietotājiem vai lietotāju lokam Puses teritorijā vai tās apakšiedalījumā neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas un par pieņemamām cenām; un

s)

"lietotājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto publisko telesakaru pakalpojumu.

167. Pants

Telesakaru regulators

1.   Katra Puse izveido vai uztur telesakaru regulatoru, kas:

a)

ir juridiski nošķirts un funkcionāli neatkarīgs no visiem telesakaru tīklu, telesakaru pakalpojumu vai telesakaru iekārtu piegādātājiem;

b)

izmanto procedūras un pieņem lēmumus, kas ir taisnīgi attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem;

c)

rīkojas neatkarīgi un neprasa un nesaņem norādījumus no ne no vienas citas struktūras saistībā ar to uzdevumu izpildi, kas tam uzticēti ar tiesībām, lai izpildītu 169., 170., 171., 173. un 174. pantā noteiktos pienākumus;

d)

ir regulatīvās pilnvaras, kā arī pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, lai veiktu šā punkta c) apakšpunktā minētos uzdevumus;

e)

ir pilnvarots nodrošināt, ka telesakaru tīklu nodrošinātāji vai telesakaru pakalpojumu sniedzēji nekavējoties pēc pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, t. sk. finanšu informāciju (25), kas vajadzīga, lai veiktu šā punkta c) apakšpunktā minētos uzdevumus; un

f)

savas pilnvaras īsteno pārredzami un savlaicīgi.

2.   Katra Puse nodrošina, ka telesakaru regulatoram uzticētos uzdevumus publisko viegli pieejamā un skaidrā veidā, it īpaši, ja minētie uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai struktūrai.

3.   Puse, kas saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār telesakaru tīklu nodrošinātājiem vai telesakaru pakalpojumu sniedzējiem, nodrošina efektīvu strukturālo nošķīrumu starp regulatīvo funkciju un darbībām, kuras saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

4.   Katra Puse nodrošina, ka telesakaru tīklu vai telesakaru pakalpojumu lietotājam vai sniedzējam, kuru ietekmē telesakaru regulatora lēmums, ir tiesības pārsūdzēt lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no regulatora un citām skartajām pusēm. Kamēr nav zināms pārsūdzības iznākums, lēmums paliek spēkā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Puses tiesību aktiem tiek noteikti pagaidu pasākumi.

168. Pants

Atļauja nodrošināt telesakaru tīklus vai pakalpojumus

1.   Katra Puse atļauj nodrošināt telesakaru tīklus vai telesakaru pakalpojumus bez iepriekšējas oficiālas atļaujas.

2.   Katra Puse publisko visus kritērijus, piemērojamās procedūras un noteikumus, saskaņā ar kuriem pakalpojumu sniedzējiem atļauj nodrošināt telesakaru tīklus vai telesakaru pakalpojumus.

3.   Visiem atļauju piešķiršanas kritērijiem un piemērojamām procedūrām jābūt pēc iespējas vienkāršiem, objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem. Visi pienākumi un nosacījumi, kas uzlikti vai saistīti ar atļauju, ir nediskriminējoši, pārredzami un samērīgi un saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem vai nodrošinātajiem tīkliem.

4.   Katra Puse nodrošina, ka atļaujas pieteikuma iesniedzējs saņem rakstisku informāciju par katra atļaujas atteikuma vai atsaukšanas vai ar pakalpojumu sniedzēju saistītu konkrētu nosacījumu izvirzīšanas iemesliem. Šādos gadījumos pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pārsūdzēt lēmumu pārsūdzības iestādē.

5.   Piegādātājiem uzliktās administratīvās maksas ir objektīvas, pārredzamas, nediskriminējošas un samērīgas ar administratīvajām izmaksām, kas pamatoti radušās, pārvaldot, kontrolējot un izpildot šajā iedaļā noteiktos pienākumus (26).

169. Pants

Starpsavienojums

Katra Puse nodrošina, ka publisko telesakaru tīklu nodrošinātājam vai publisko telesakaru pakalpojumu sniedzējam ir tiesības un, ja to pieprasa cits publisko telesakaru tīklu nodrošinātājs vai publisko telesakaru pakalpojumu sniedzējs, pienākums risināt sarunas par starpsavienojumu, lai nodrošinātu publisko telesakaru tīklu vai publisko telesakaru pakalpojumus.

170. Pants

Piekļuve un izmantošana

1.   Katra Puse nodrošina, ka jebkuram otras Puses aptvertam uzņēmumam vai pakalpojumu sniedzējam piešķir piekļuvi publiskajiem telesakaru tīkliem vai publiskajiem telesakaru pakalpojumiem un iespēju tos izmantot ar noteikumiem, kas ir saprātīgi un nediskriminējoši (27). Šo pienākumu piemēro cita starpā darbībām, kas minētas 2.–5. punktā.

2.   Katra Puse nodrošina, ka otras Puses aptvertajiem uzņēmumiem vai pakalpojumu sniedzējiem ir piekļuve jebkuram tādam publiskajam telesakaru tīklam vai publiskajam telesakaru pakalpojumam un iespēja to izmantot, ko nodrošina tās teritorijā vai ārpus tās robežām, t. sk. privātiem nomātiem sakaru kanāliem, un šajā nolūkā, ievērojot 5. punkta noteikumus, nodrošina, ka šādiem uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ir atļauts:

a)

pirkt vai nomāt un piesaistīt termināli vai citas iekārtas, kuras ir savstarpēji saistītas ar tīklu un kuras ir nepieciešamas viņu darbībai;

b)

savstarpēji savienot privāti nomātus vai īpašumā esošus sakaru kanālus ar publiskajiem telesakaru tīkliem vai ar sakaru kanāliem, ko nomā vai kas atrodas cita aptvertā uzņēmuma vai pakalpojumu sniedzēja īpašumā; un

c)

savā darbībā pēc savas izvēles izmantot darbību protokolus, kuri nav nepieciešami, lai nodrošinātu telesakaru pakalpojumu pieejamību sabiedrībai kopumā.

3.   Katra puse nodrošina, lai otras Puses aptverties uzņēmumi vai pakalpojumu sniedzēji var izmantot publiskos telesakaru tīklus un publiskos telesakaru pakalpojumus informācijas apritei tās teritorijā un ārpus tās robežām, t. sk. to iekšējo saziņu un piekļuvi informācijai, kas atrodas datubāzēs vai citādā mašīnlasāmā formā tiek glabāta otras Puses teritorijā.

4.   Neatkarīgi no 3. punkta Puse var veikt šādus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sakaru drošību un konfidencialitāti, ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tādā veidā, kas radītu vai nu pakalpojumu tirdzniecības slēptu ierobežojumu, vai patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai šajā sadaļā paredzēto priekšrocību likvidēšanu vai samazināšanu.

5.   Katra Puse nodrošina, ka neizvirza nekādus nosacījumus attiecībā uz piekļuvi publiskajiem telesakaru tīkliem vai pakalpojumiem un to izmantošanu, izņemot tos, kas nepieciešami:

a)

lai aizsargātu publisko telesakaru tīklu vai publisko telesakaru pakalpojumu publisko pakalpojumu sniedzēju pienākumus, īpaši to spēju padarīt to pakalpojumus pieejamus sabiedrībai kopumā; vai

b)

lai aizsargātu publisko telesakaru tīklu vai pakalpojumu tehnisko integritāti.

171. Pants

Strīdu izšķiršana telesakaru jomā

1.   Katra Puse nodrošina, ka strīda gadījumā starp telesakaru tīklu nodrošinātājiem vai telesakaru pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs iedaļas, un pēc jebkuras strīdā iesaistītās Puses pieprasījuma telesakaru regulators saprātīgā termiņā pieņem saistošu lēmumu strīda atrisināšanai.

2.   Telesakaru regulatora lēmumu publisko, ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitātes prasības. Iesaistītajām Pusēm sniedz pilnīgu pārskatu par apsvērumiem, ar kuriem lēmums pamatots, un tām ir pārsūdzēšanas tiesības, kas minētas 167. panta 4. punktā.

3.   Panta 1.–2. punktā minētā procedūra neliedz Pusēm sniegt prasību tiesu iestādē.

172. Pants

Nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem piemērojamie aizsardzības pasākumi konkurences jomā

Katra Puse ievieš vai saglabā attiecīgus pasākumus, kuru mērķis ir atturēt telesakaru tīklu nodrošinātājus vai telesakaru pakalpojumu sniedzējus, kas vieni paši vai kopā ir nozīmīgi pakalpojumu sniedzēji, no iesaistīšanās pret konkurenci vērstā praksē vai no šādas prakses turpināšanas. Šāda pret konkurenci vērsta prakse jo īpaši ietver:

a)

iesaistīšanos pret konkurenci vērstā šķērssubsidēšanā;

b)

no konkurentiem iegūtas informācijas izmantošanu ar rezultātiem, kas vērsti pret konkurenci; un

c)

tehniskas informācijas par galvenajām iekārtām un komerciāli svarīgas informācijas, kas citiem pakalpojumu sniedzējiem nepieciešama pakalpojumu sniegšanai, savlaicīgu nesniegšanu.

173. Pants

Starpsavienojums ar nozīmīgiem pakalpojumu sniedzējiem

1.   Katra Puse nodrošina, ka nozīmīgi publisko telesakaru tīklu nodrošinātāji vai publisko telesakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina starpsavienojumu jebkurā tehniski iespējamā tīkla punktā. Šādu savienojumu nodrošina:

a)

saskaņā ar nediskriminējošiem noteikumiem (ietverot tarifus, tehniskus standartus, specifikācijas, kvalitāti un uzturēšanu) un ne zemākā kvalitātē, kāda ir līdzīgiem šā nozīmīgā pakalpojumu sniedzēja paša sniegtiem pakalpojumiem vai līdzīgiem tā meitasuzņēmumu vai citu saistītu struktūru pakalpojumiem;

b)

laikus, ar tādiem noteikumiem (ietverot tarifus, tehniskos standartus, specifikācijas, kvalitāti un uzturēšanu), kas ir pārredzami, samērīgi, ņemot vērā ekonomisko pamatojumu, un ir pietiekami atsaistīti, lai pakalpojumu sniedzējam nevajadzētu maksāt par tīkla elementiem vai iekārtām, kuras viņam nav nepieciešamas attiecīgā pakalpojuma sniegšanai; un

c)

pēc pieprasījuma – papildus vairākumam lietotāju piedāvātajiem tīkla pieslēgumpunktiem punktos par maksu, kas atspoguļo nepieciešamā papildaprīkojuma uzstādīšanas izmaksas.

2.   Procedūras, kas piemērojamas starpsavienojumam ar nozīmīgu pakalpojumu sniedzēju, publisko.

3.   Nozīmīgi pakalpojumu sniedzēji savus starpsavienojuma nolīgumus vai starpsavienojuma standartpiedāvājumus attiecīgā gadījumā publisko.

174. Pants

Piekļuve nozīmīgu piegādātāju galvenajām iekārtām

Katra Puse nodrošina, ka nozīmīgi pakalpojumu sniedzēji ar pamatotiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem noteikumiem savā teritorijā dara pieejamas savas galvenās iekārtas telesakaru tīklu nodrošinātajiem vai telesakaru pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu publiskos telesakaru pakalpojumus, izņemot gadījumus, kad tas, pamatojoties uz savāktajiem faktiem un telesakaru regulatora veikto tirgus novērtējumu, nav nepieciešams, lai panāktu efektīvu konkurenci. Nozīmīgā piegādātāja galvenās iekārtas var ietvert tīkla elementus, nomātu sakaru kanālu pakalpojumus un saistītās iekārtas.

175. Pants

Ierobežoti resursi

1.   Katra Puse nodrošina, ka ierobežotu resursu, t. sk. radiofrekvenču spektra, numuru un piekļuves tiesību, sadali un piešķiršanu veic atklāti, objektīvi, savlaicīgi, pārredzami, nediskriminējoši un samērīgi un ņemot vērā vispārējo interešu mērķus. Ar izmantošanas tiesībām saistīto procedūru, nosacījumu un pienākumu pamatā ir objektīvi, pārredzami, nediskriminējoši un samērīgi kritēriji.

2.   Datus par piešķirto frekvenču joslu pašreizējo izmantošanu dara publiski pieejamus, bet nav nepieciešams sīkāk norādīt datus par radiofrekvenču spektru, kas piešķirts īpašām valsts vajadzībām.

3.   Puses var izmantot uz tirgu balstītas pieejas, piemēram, piedāvājumu procedūras, lai piešķirtu spektru komerciālām vajadzībām.

4.   Puses saprot, ka Puses pasākumi, ar kuriem sadala un piešķir spektru un pārvalda frekvences, paši par sevi nav nesaderīgi ar 128. un 135. pantu. Katra Puse saglabā tiesības noteikt un piemērot spektra un frekvenču pārvaldības pasākumus, kas var ierobežot telesakaru pakalpojumu sniedzēju skaitu, ja tas tiek darīts saskaņā ar šo nolīgumu. Tas ietver spēju sadalīt frekvenču joslas, ņemot vērā pašreizējās un nākotnes vajadzības un spektra pieejamību.

176. Pants

Universālais pakalpojums

1.   Katrai Pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma saistības, kuras tā vēlas saglabāt, un lemt par to darbības jomu un īstenošanu.

2.   Katra Puse pārvalda universālā pakalpojuma saistības samērīgi, pārredzami, objektīvi un nediskriminējoši, kas ir neitrāli attiecībā uz konkurenci un nerada lielāku slogu, kā nepieciešams Puses definētajam universālā pakalpojuma veidam.

3.   Katra Puse nodrošina, ka universālā pakalpojuma sniedzēju izraudzīšanas procedūras ir pieejamas visiem publisko telesakaru tīklu nodrošinātajiem vai publisko telesakaru pakalpojumu sniedzējiem. Šāda izraudzīšana veicama, izmantojot efektīvu, pārredzamu un nediskriminējošu mehānismu.

4.   Ja Puse nolemj piešķirt kompensāciju universālā pakalpojuma sniedzējiem, tā nodrošina, ka šāda kompensācija nepārsniedz universālā pakalpojuma pienākuma radītās neto izmaksas.

177. Pants

Numuru pārnesamība

Katra Puse nodrošina, ka publisko telesakaru pakalpojumu sniedzēji ar saprātīgiem noteikumiem nodrošina numuru pārnesamību.

178. Pants

Atvērta piekļuve internetam

1.   Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem interneta piekļuves pakalpojumu sniedzēji ļauj minēto pakalpojumu lietotājiem:

a)

piekļūt informācijai un saturam un izplatīt to, izmantot un nodrošināt lietojumus un pakalpojumus pēc savas izvēles, ievērojot nediskriminējošus, saprātīgus, pārredzamus un samērīgus tīkla pārvaldības pasākumus; un

b)

izmantot pašu izvēlētas ierīces ar noteikumu, ka šādas ierīces nekaitē citu ierīču, tīkla vai tīklā sniegto pakalpojumu drošībai.

2.   Lielākai noteiktībai – nekas šajā pantā neliedz Pusēm pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību attiecībā uz lietotājiem tiešsaistē.

179. Pants

Informācijas konfidencialitāte

1.   Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, kas sarunu procesā iegūst informāciju no cita pakalpojumu sniedzēja saskaņā ar 169., 170., 173. un 174. pantu, minēto informāciju izmanto vienīgi tam mērķim, kādam tā sniegta, un vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās informācijas konfidencialitāti.

2.   Katra Puse nodrošina publisko telesakaru tīklu vai publisko telesakaru pakalpojumu izmantošanas gaitā pārraidītās informācijas un ar to saistītās datu plūsmas datu konfidencialitāti, ievērojot prasību, ka šajā nolūkā piemērotie pasākumi nerada patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju vai pakalpojumu tirdzniecības slēptu ierobežojumu.

180. Pants

Ārvalstu līdzdalība

Attiecībā uz telesakaru tīklu vai telesakaru pakalpojumu nodrošināšanu ar iedibinājumu un neatkarīgi no 133. panta Puse neizvirza kopuzņēmuma veidošanas prasības vai neierobežo ārvalstu kapitāla līdzdalību, nosakot ārvalstu akciju daļas vai atsevišķu vai kopējo ārvalstu investīciju maksimālās procentuālās daļas limitus.

181. Pants

Starptautisko mobilo sakaru viesabonēšana (28)

1.   Puses cenšas sadarboties, lai veicinātu pārredzamus un samērīgus tarifus starptautiskajiem mobilo sakaru viesabonēšanas pakalpojumiem tādā veidā, kas var veicināt tirdzniecības apjoma palielināšanos starp Pusēm un paaugstināt patērētāju labklājības līmeni.

2.   Puses var nolemt veikt pasākumus, lai palielinātu pārredzamību un konkurenci attiecībā uz starptautisko mobilo sakaru viesabonēšanas tarifiem un tehnoloģiskām alternatīvām viesabonēšanas pakalpojumiem, piemēram:

a)

nodrošinot to, ka informācija par mazumtirdzniecības tarifiem ir viegli pieejama galalietotājiem; un

b)

samazinot šķēršļus, kas traucē izmantot tehnoloģiskas alternatīvas viesabonēšanai, ar kurām galalietotāji no vienas Puses teritorijas, apmeklējot otras Puses teritoriju, var piekļūt telesakaru pakalpojumiem, izmantojot ierīci pēc savas izvēles.

3.   Katra Puse mudina publisko telesakaru pakalpojumu sniedzējus Puses teritorijā publiskot informāciju par mazumtirdzniecības tarifiem starptautiskajiem mobilo sakaru viesabonēšanas pakalpojumiem, ko par balss, datu un īsziņu pakalpojumiem piedāvā galalietotājiem, tiem viesojoties otras Puses teritorijā.

4.   Nekas šajā pantā neprasa, lai Puse regulētu starptautisko mobilo sakaru viesabonēšanas pakalpojumu tarifus vai nosacījumus.

5. IEDAĻA

FINANŠU PAKALPOJUMI

182. Pants

Darbības joma

1.   Šo iedaļu papildus šīs sadaļas 1., 2., 3. un 4. nodaļai un šīs nodaļas 1. un 2. iedaļai piemēro Puses pasākumiem, kas skar finanšu pakalpojumu sniegšanu.

2.   Šajā iedaļā jēdziens "darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras", kas minētas 124. panta f) punktā, ir (29):

a)

centrālās bankas vai monetārās iestādes vai jebkuras citas publiskas struktūras veiktas darbības saskaņā ar monetāro vai valūtas kursa politiku;

b)

darbības, kas ir sociālā nodrošinājuma vai valsts pensionēšanās plānu likumos noteiktās sistēmas daļa; un

c)

citas darbības, ko veic publiska struktūra uz Puses vai tās publisku struktūru rēķina vai ar to garantiju, vai par to finanšu līdzekļiem.

3.   Lai šai iedaļai piemērotu 124. panta f) punktu, ja Puse atļauj kādu no darbībām, kuras minētas šā panta 2. punkta b) vai c) apakšpunktā, veikt saviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, konkurējot ar publisku struktūru vai finanšu pakalpojumu sniedzēju, "darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras" neietver minētās darbības.

4.   124. panta a) punktu nepiemēro pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šī iedaļa.

183. Pants

Definīcijas

Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

"finanšu pakalpojums" ir finansiāla rakstura pakalpojums, ko piedāvā kādas Puses finanšu pakalpojumu sniedzējs un kas ietver šādas darbības:

i)

apdrošināšanu un ar to saistītos pakalpojumus:

A)

tiešo apdrošināšanu (t. sk. līdzapdrošināšanu):

aa)

dzīvības apdrošināšanu;

bb)

nedzīvības apdrošināšanu;

B)

pārapdrošināšanu un retrocesiju;

C)

apdrošināšanas starpniecību, piemēram, apdrošināšanas brokeru un aģentūru darbību; un

D)

apdrošināšanas palīgpakalpojumus, piemēram, konsultācijas, aktuāra pakalpojumus, riska novērtēšanas un prasījumu izskatīšanas pakalpojumus;

ii)

banku un citus finanšu pakalpojumus (izņemot apdrošināšanu):

A)

noguldījumu un citu atmaksājamu naudas līdzekļu pieņemšanu no iedzīvotājiem;

B)

visu veidu aizdevumus, to skaitā patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktoringu un komercdarījumu finansēšanu;

C)

finanšu nomu;

D)

visus maksājumus un naudas pārskaitījumu pakalpojumus, ietverot kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļotāju čekus un bankas pārvedu vekseļus;

E)

garantijas un saistības;

F)

tirdzniecību savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū, vai citādi ar turpmāk minēto:

aa)

naudas tirgus instrumentiem (ieskaitot čekus, vekseļus, noguldījumu apliecības);

bb)

ārvalstu valūtu;

cc)

atvasinātiem finanšu instrumentiem, t. sk., bet ne tikai, standartizētiem nākotnes līgumiem un iespējas līgumiem;

dd)

valūtas kursa un procentu likmju instrumentiem, t. sk. ar tādiem produktiem kā mijmaiņas darījumi, nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi;

ee)

pārvedamiem vērtspapīriem; un

ff)

citiem tirgojamiem instrumentiem un finanšu aktīviem, ietverot dārgmetālus;

G)

dalību visu veidu vērtspapīru emisijā, t. sk. riska parakstīšanu un izvietošanu, darbojoties kā aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšanu saistībā ar šādu emisiju;

H)

starpniecību naudas darījumos;

I)

aktīvu pārvaldīšanu, piemēram, skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldību, visu veidu kolektīvo investīciju pārvaldību, pensiju fondu pārvaldību, pārvaldīšanas, depozitāra un trasta pakalpojumus;

J)

finanšu aktīvu, t. sk. vērtspapīru, atvasināto finanšu instrumentu un citu tirgojamo instrumentu, norēķinu un klīringa pakalpojumus;

K)

finanšu informācijas sniegšanu un nosūtīšanu un finanšu datu apstrādi un ar to saistītu programmatūru; un

L)

konsultatīvus, starpniecības un citus finanšu palīgpakalpojumus, kuri saistīti ar visām A) līdz K) apakšpunktā minētajām darbībām, ieskaitot kredītu datubāzi un analīzi, investīciju un portfeļu analīzi un konsultācijas, konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu pārstrukturēšanu un stratēģiju;

b)

"finanšu pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz finanšu pakalpojumus un nav publiska struktūra;

c)

"jauns finanšu pakalpojums" ir finansiāla rakstura pakalpojums, t. sk. pakalpojumi, kas saistīti ar esošiem un jauniem produktiem vai produkta sniegšanas veidu, kuru nesniedz neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs Puses teritorijā, bet kuru sniedz otras Puses teritorijā;

d)

"publiska struktūra" ir:

i)

kādas Puses valdība, centrālā banka vai monetārā iestāde vai Puses īpašumā vai kontrolē esoša struktūra, kas galvenokārt veic valsts pārvaldes funkcijas vai darbības valsts pārvaldes vajadzībām, izņemot struktūras, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu pakalpojumu sniegšanu uz komerciāliem noteikumiem; vai

ii)

privāta struktūra, kas veic funkcijas, kuras parasti veic centrālā banka vai monetārā iestāde, ja tā pilda šīs funkcijas;

e)

"pašregulējoša organizācija" ir nevalstiska struktūra, t. sk. vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu birža vai tirgus, klīringa aģentūra vai kāda cita organizācija vai asociācija, kas saskaņā ar tiesību aktiem vai, attiecīgā gadījumā, deleģējumu no centrālās, reģiona vai vietējās valdības īsteno regulēšanas vai uzraudzības pilnvaras pār finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

184. Pants

Prudenciālā atkāpe

1.   Nekas šajā nolīgumā neliedz kādai Pusei prudenciālu apsvērumu dēļ pieņemt vai saglabāt tādus pasākumus (30) kā:

a)

investoru, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai tādu personu aizsardzība, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi; vai

b)

Puses finanšu sistēmas integritātes un stabilitātes nodrošināšana.

2.   Ja šādi pasākumi neatbilst šā nolīguma noteikumiem, tos neizmanto kā līdzekli, lai izvairītos Puses saistībām vai pienākumiem, kas noteikti šajā nolīgumā.

185. Pants

Konfidenciāla informācija

Neskarot trešo daļu, nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka tas prasītu, lai Puse izpauž informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem vai kādu konfidenciālu vai ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kura ir publisko struktūru rīcībā.

186. Pants

Starptautiskie standarti

Puses pieliek vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka to teritorijā īsteno un piemēro starptautiski saskaņotus standartus finanšu pakalpojumu jomā attiecībā uz regulējumu un uzraudzību, cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un cīņu pret nelikumīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu. Šādi starptautiski saskaņoti standarti cita starpā ir standarti, ko pieņēmusi: G20; Finanšu stabilitātes padome; Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, it īpaši tās "Pamatprincipi attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību"; Starptautiskās Apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācija, it īpaši tās "Apdrošināšanas galvenie principi"; Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija, it īpaši tās "Vērtspapīru regulējuma mērķi un principi"; Finanšu darījumu darba grupa un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Pasaules forums par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā.

187. Pants

Jauni finanšu pakalpojumi Puses teritorijā

1.   Puse ļauj tās teritorijā izveidotam otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējam sniegt jebkādu jaunu finanšu pakalpojumu, ko tā ļautu sniegt saviem finanšu pakalpojuma sniedzējiem saskaņā saviem tiesību aktiem līdzīgās situācijās, ar noteikumu, ka, ieviešot jaunu finanšu pakalpojumu, nav jāpieņem jauni vai jāgroza spēkā esoši tiesību akti. Tas neattiecas uz otras Puses filiālēm, kas ir izveidotas Puses teritorijā.

2.   Puse var noteikt institucionālo un juridisko formu, kādā attiecīgo pakalpojumu var sniegt, un var pieprasīt atļaujas izdošanu pakalpojuma sniegšanai. Ja tāda atļauja tiek pieprasīta, lēmumu pieņem samērīgā laikā un atļauju var atteikt tikai prudenciālu apsvērumu dēļ.

188. Pants

Pašregulējošas organizācijas

Ja Puse pieprasa dalību, līdzdalību kādā pašregulējošā organizācijā vai piekļuvi tai, lai otras Puses finanšu pakalpojuma sniedzēji varētu sniegt finanšu pakalpojumus tās teritorijā, Puse nodrošina, ka minētā pašregulējošā organizācija ievēro 129., 130., 137. un 138. pantā noteiktos pienākumus.

189. Pants

Klīringa un maksājumu sistēmas

Saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst attiecīgās valsts režīmam, katra Puse otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir iedibināti tās teritorijā, piešķir piekļuvi publisko struktūru pārvaldītām maksājumu un klīringa sistēmām un oficiālām finansēšanas un refinansēšanas iespējām, kas pieejamas, veicot parastu uzņēmējdarbību. Šis pants nenodrošina piekļuvi Puses pēdējās instances aizdevēju iespējām.

6. IEDAĻA

STARPTAUTISKIE JŪRAS TRANSPORTA PAKALPOJUMI

190. Pants

Darbības joma un definīcijas

1.   Šo iedaļu papildus 1., 2., 3. un 4. nodaļai un šīs nodaļas 1. iedaļai piemēro Puses pasākumiem, kas skar starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu.

2.   Šajā iedaļā un šīs sadaļas 1., 2., 3. un 4. nodaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

"starptautiskie jūras pārvadājumu pakalpojumi" ir pasažieru vai kravas pārvadājumi ar jūras kuģiem starp vienas Puses ostu un otras Puses vai trešās valsts ostu vai starp dažādu dalībvalstu ostām, t. sk. tieši līgumi ar citu transporta pakalpojumu sniedzējiem, lai veiktu tiešus vai multimodālus pārvadājumus ar vienotu pārvadājumu dokumentu, bet neietver tiesības sniegt citus šādus pārvadājumu pakalpojumus;

b)

"tiešie vai multimodālie pārvadājumi" ir starptautiski kravas pārvadājumi ar vienotu starptautisku pārvadājumu dokumentu, izmantojot vairāk nekā vienu pārvadājumu veidu, tai skaitā jūras pārvadājumu;

c)

"starptautiska krava" ir krava, ko pārvadā starp vienas Puses ostu un otras Puses vai trešās valsts ostu, vai starp dažādu dalībvalstu ostām;

d)

"jūras pārvadājumu palīgpakalpojumi" nozīmē jūras kravu apkalpošanas pakalpojumus, muitošanas pakalpojumus, konteineru izvietošanas un novietošanas pakalpojumus, jūras aģentūras pakalpojumus, jūras kravu pārvadājumu pakalpojumus un glabāšanas un noliktavu pakalpojumus;

e)

"jūras kravu pārkraušanas pakalpojumi" ir darbības, ko veic stividoru sabiedrības, t. sk. termināļu apsaimniekotāji, bet neietver ostas strādnieku tiešās darbības, ja šis darbaspēks tiek organizēts neatkarīgi no stividoru darbībām vai termināļa apsaimniekošanas uzņēmumiem; ietvertās darbības ir arī šādu darbību organizēšana un pārraudzība:

i)

kravas iekraušana kuģī vai izkraušana no tā;

ii)

kravas piestiprināšana vai atsaitēšana; un

iii)

kravas pieņemšana vai nodošana un uzglabāšana pirms nosūtīšanas vai pēc saņemšanas;

f)

"muitošanas pakalpojumi" ir darbības, kas ietver muitas formalitāšu kārtošanu citas Puses vārdā attiecībā uz kravu importu, eksportu vai tranzītu neatkarīgi no tā, vai šie pakalpojumi ir pakalpojuma sniedzēja pamatdarbības veids vai tā pamatdarbības parasts papildinājums;

g)

"konteineru izvietošanas un novietošanas pakalpojumi" ir darbības, kas ietver konteineru glabāšanu, piepildīšanu, izkraušanu vai labošanu un konteineru sagatavošanu pārvadāšanai ostas teritorijā vai iekšzemē;

h)

"jūras aģentūru pakalpojumi" ir darbības, ko noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic aģenta statusā, pārstāvot vienas vai vairāku kuģniecības līniju vai kuģošanas sabiedrību uzņēmējdarbības intereses šādiem mērķiem:

i)

jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu tirdzniecība un pārdošana, sākot ar cenas noteikšanu un beidzot ar rēķina izrakstīšanu, konosamentu sagatavošana kuģniecības līniju vai kuģošanas sabiedrību vārdā, nepieciešamo saistīto pakalpojumu iegūšana un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un ar uzņēmējdarbību saistītas informācijas sniegšana; un

ii)

rīkošanās kuģniecības līniju vai kuģošanas sabiedrību vārdā, organizējot kuģu iebraukšanu un uzturēšanos ostā vai attiecīgā gadījumā kravu pieņemšanu;

i)

"palīgdienestu pakalpojumi" ir – neskarot to darbību tvērumu, kuras saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem var uzskatīt par kabotāžu, – starptautisku kravu, t. sk. konteinerkravu, sadalītu beztaras un sausas vai šķidras beztaras kravu sagatavošana transportēšanai un transportēšana pa jūru starp ostām, kas atrodas Puses teritorijā, ar noteikumu, ka šāda starptautiska krava ir ceļā (en route), t. i., ir ceļā uz galamērķi vai no nosūtīšanas ostas ārpus minētās Puses teritorijas;

j)

"jūras kravu nosūtīšanas pakalpojumi" ir darbības, kas ietver kravu pārvadājumu organizēšanu un pārraudzību nosūtītāju vārdā, veicot transporta un saistītu pakalpojumu iegādi, sagatavojot dokumentus un sniedzot ar uzņēmējdarbību saistītu informāciju;

k)

"ostu pakalpojumi" ir pakalpojumi, ko ostas pārvaldes iestāde, tās apakšuzņēmēji vai citi pakalpojumu sniedzēji sniedz jūras ostas teritorijā vai ūdens pievadceļā uz šādu teritoriju, lai atbalstītu kravu vai pasažieru pārvadājumus; un

l)

"glabāšanas un noliktavas pakalpojumi" ir saldētu vai atdzesētu preču glabāšanas pakalpojumi, šķidrumu vai gāzu uzglabāšanas vairumā pakalpojumi un citi glabāšanas vai noliktavas pakalpojumi.

191. Pants

Pienākumi

1.   Neskarot neatbilstošus pasākumus vai citus pasākumus, kas minēti 133. un 139. pantā, katra Puse īsteno principu par neierobežotu piekļuvi starptautiskiem jūras pārvadājumu tirgiem un tirdzniecībai uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas:

a)

piešķirot kuģiem, kuri kuģo ar otras Puses karogu vai kurus ekspluatē otras Puses pakalpojumu sniedzēji, ne mazāk labvēlīgu režīmu par tādu, ko tā piešķir saviem kuģiem, cita starpā attiecībā uz:

i)

piekļuvi ostām;

ii)

ostu infrastruktūras izmantošanu;

iii)

jūras palīgpakalpojumu izmantošanu; un

iv)

muitas atvieglojumiem un piestātņu un iekraušanas un izkraušanas iekārtu piešķiršanu, t. sk. saistītām nodevām un maksām;

b)

darot pieejamus otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ar noteikumiem, kas ir pieņemami un nav mazāk labvēlīgi par tiem, kādus tā piemēro saviem pakalpojumu sniedzējiem vai kuģiem vai trešās valsts kuģiem vai pakalpojumu sniedzējiem (t. sk. nodevas un maksas, sniedzamā pakalpojuma specifikācijas un kvalitāti), šādus ostas pakalpojumus: loča pakalpojumus, vilkšanas un velkoņu palīdzību, apgādi, degvielas un ūdens piegādi, atkritumu savākšanu un balasta atlikumu aizvākšanu, ostas kapteiņa pakalpojumus, navigācijas līdzekļus, avārijas remonta iekārtas, enkurvietas, piestātnes, pietauvošanas un attauvošanas pakalpojumus un krasta operatīvos pakalpojumus, kas ir būtiski kuģu ekspluatācijai, ietverot sakarus, ūdens un elektrības piegādi;

c)

atļaujot otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem, – attiecīgā gadījumā ar kompetentās iestādes atļauju, – pārvietot īpašumā esošus vai nomātus tukšus konteinerus, kurus par samaksu nepārvadā kā kravu, starp Apvienotās Karalistes ostām vai starp kādas dalībvalsts ostām, un

d)

atļaujot otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt palīgdienestu pakalpojumus starp Apvienotās Karalistes ostām vai dalībvalsts ostām – attiecīgā gadījumā ar kompetentās iestādes atļauju.

2.   Piemērojot 1. punktā minēto principu, katra Puse:

a)

neievieš kravas dalīšanas režīmu turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz starptautiskiem jūras pārvadājumu pakalpojumiem, ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču tirdzniecību un līnijpārvadājumus, un samērīgā termiņā izbeidz šādu kravas dalīšanas režīmu, ja tas pastāvējis iepriekšējos nolīgumos;

b)

nepieņem vai nesaglabā pasākumu, kas prasa visu vai daļu no jebkādas starptautiskas kravas pārvadāt tikai ar minētajā Pusē reģistrētiem kuģiem vai ar kuģiem, kas pieder vai ko kontrolē minētās Puses fiziskās personas;

c)

atceļ un atturas ieviest vienpusējus pasākumus vai administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu būt slēpti ierobežojumi vai kas varētu diskriminējoši ietekmēt starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu brīvu sniegšanu; un

d)

neliedz otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem tieši slēgt līgumus ar citiem pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem par tiešo vai multimodālo pārvadājumu pakalpojumiem.

7. IEDAĻA

JURIDISKIE PAKALPOJUMI

192. Pants

Darbības joma

1.   Šo iedaļu papildus šīs sadaļas 1., 2., 3. un 4. nodaļai un šīs nodaļas 1. un 2. iedaļai piemēro Puses pasākumiem, kas skar izraudzītu juridisko pakalpojumu sniegšanu.

2.   Nekas šajā iedaļā neietekmē Puses tiesības bez diskriminācijas regulēt un uzraudzīt izraudzītu juridisko pakalpojumu sniegšanu tās teritorijā.

193. Pants

Definīcijas

Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

"izraudzīti juridiskie pakalpojumi" ir juridiskie pakalpojumi saistībā ar piederības valsts jurisdikcijas tiesībām un starptautiskajām publiskajām tiesībām, izņemot Savienības tiesību aktus;

b)

"mītnesvietas jurisdikcija" ir dalībvalsts vai Apvienotās Karalistes jurisdikcija (vai jurisdikcijas daļa), kurā jurists ieguvis savas mītnesvietas jurisdikcijā noteikto profesionālo nosaukumu, vai tādā gadījumā, ja jurists ieguvis mītnesvietas jurisdikcijā noteikto profesionālo nosaukumu vairāk nekā vienā no jurisdikcijām, jebkura no šīm jurisdikcijām;

c)

"mītnesvietas jurisdikcijas tiesības" ir jurista mītnesvietas jurisdikcijas tiesības (31);

d)

"mītnesvietas jurisdikcijā noteiktais profesionālais nosaukums" ir:

i)

attiecībā uz Savienības juristu – dalībvalstī iegūts profesionālais nosaukums, kas atļauj sniegt juridiskos pakalpojumus šajā dalībvalstī; vai

ii)

attiecībā uz Apvienotās Karalistes juristu – advokāta, jurista vai juriskonsulta nosaukums, kas atļauj sniegt juridiskos pakalpojumus jebkurā Apvienotās Karalistes jurisdikcijas daļā;

e)

"jurists" ir:

i)

Savienības fiziska persona, kurai kādā dalībvalstī ir atļauts sniegt juridiskos pakalpojumus, izmantojot mītnesvietas jurisdikcijas profesionālo nosaukumu; vai

ii)

Apvienotās Karalistes fiziska persona, kurai jebkurā Apvienotās Karalistes jurisdikcijas daļā ir atļauts sniegt juridiskos pakalpojumus, izmantojot mītnesvietas jurisdikcijas profesionālo nosaukumu;

f)

"otras Puses jurists" ir:

i)

ja "otrā Puse" ir Savienība – e) punkta i) apakšpunktā minētais jurists; vai

ii)

ja "otrā Puse" ir Apvienotā Karaliste – e) punkta ii) daļā minētais jurists; un

g)

"juridiskie pakalpojumi" ir šādi pakalpojumi:

i)

juridisko konsultāciju pakalpojumi; un

ii)

juridiskās arbitrāžas, samierināšanas un mediācijas pakalpojumi (taču izslēdzot šādus pakalpojumus, ja tos sniedz fiziskas personas, kā noteikts 140. pantā) (32)

"Juridiskie pakalpojumi" neietver juridisko pārstāvību kādas Puses administratīvajās aģentūrās, tiesās un citās pienācīgi izveidotās oficiālās tiesās, juridisko konsultāciju un juridiskās apstiprināšanas, dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus, ko sniedz juridiskās jomas speciālisti, kuriem uzticēti publiski pienākumi tiesvedībā, piemēram, notāri, huissiers de justice vai citi officiers publics et ministériels, kuri iecelti ar valdības pieņemtu oficiālu aktu.

194. Pants

Pienākumi

1.   Puse atļauj otras Puses juristam sniegt tās teritorijā izraudzītus juridiskos pakalpojumus, izmantojot minētā jurista mītnesvietas jurisdikcijas profesionālo nosaukumu saskaņā ar 128., 129., 135., 137. un 143. pantu.

2.   Ja Puse ("viesjurisdikcija") pieprasa reģistrēšanos tās teritorijā kā nosacījumu, lai otras Puses jurists varētu sniegt izraudzītus juridiskos pakalpojumus saskaņā ar 1. punktu, šādas reģistrācijas prasības un process:

a)

nav mazāk labvēlīgs par to, kādu piemēro trešās valsts fiziskai personai, kura, izmantojot minētās personas trešās valsts profesionālo nosaukumu, viesjurisdikcijas teritorijā sniedz juridiskus pakalpojumus saistībā ar trešās valsts tiesībām vai starptautiskajām publiskajām tiesībām; un

b)

nenozīmē prasību pārkvalificēties vai tikt uzņemtam viesjurisdikcijas juridiskajā profesijā vai nav līdzvērtīgs šādai prasībai.

3.   Šā panta 4. punktu piemēro izraudzītu juridisko pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 1. punktu, izmantojot iedibinājumu.

4.   Puse atļauj otras Puses juridiskai personai iedibināt savā teritorijā filiāli, ar kuras starpniecību saskaņā ar 1. punktu sniedz izraudzītus juridiskos pakalpojumus (33), ievērojot šīs sadaļas 2. nodaļā izklāstītos nosacījumus. Tas neskar prasības, saskaņā ar kurām konkrēta uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieku, īpašnieku, partneru vai direktoru procentuālā daļa būtu kvalificēta vai darbotos konkrētā profesijā, piemēram, jurista vai grāmatveža profesijā.

195. Pants

Neatbilstoši pasākumi

1.   194. pantu nepiemēro:

a)

spēkā esošam neatbilstošam Puses pasākumam:

i)

attiecībā uz Savienību:

A)

Savienības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 19. pielikumā;

B)

dalībvalsts centrālās valdības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 19. pielikumā;

C)

dalībvalsts reģionālās valdības līmenī, kā noteikts Savienības sarakstā 19. pielikumā; vai

D)

tādas vietējās valdības līmenī, kas nav C) punktā minētā valdība; un

ii)

attiecībā uz Apvienoto Karalisti:

A)

centrālās valdības līmenī, kā noteikts Apvienotās Karalistes sarakstā 19. pielikumā;

B)

reģionālās valdības līmenī, kā noteikts Apvienotās Karalistes sarakstā 19. pielikumā; vai

C)

vietējas valdības līmenī;

b)

šā punkta a) apakšpunktā norādītajai jebkurai neatbilstoša pasākuma turpināšanai vai tūlītējai atjaunošanai; vai

c)

izmaiņām neatbilstošā pasākumā, kas minēts šā punkta a) un b) apakšpunktā, tādā apmērā, kurš nesamazina pasākuma atbilstību, kāda tā bijusi tieši pirms izmaiņām, 194. pantam.

2.   194. pantu nepiemēro Puses pasākumam, kas ir saderīgs ar atrunām, nosacījumiem vai kvalifikācijām, kuri norādīti attiecībā uz 20. pielikumā uzskaitīto nozari, apakšnozari vai darbību.

3.   Šo iedaļu piemēro, neskarot 22. pielikumu.

III SADAĻA

DIGITĀLĀ TIRDZNIECĪBA

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

196. Pants

Mērķis

Šīs sadaļas mērķis ir atvieglot digitālo tirdzniecību, novērst nepamatotus šķēršļus elektroniski nodrošinātā tirdzniecībā un nodrošināt atvērtu, drošu un uzticamu tiešsaistes vidi uzņēmumiem un patērētājiem.

197. Pants

Darbības joma

1.   Šo sadaļu piemēro Puses pasākumiem, kas skar elektroniski nodrošinātu tirdzniecību.

2.   Šo sadaļu nepiemēro audiovizuālajiem pakalpojumiem.

198. Pants

Tiesības reglamentēt

Puses atkārtoti apstiprina tiesības reglamentēt savā teritorijā, lai sasniegtu leģitīmus politikas mērķus tādās jomās kā sabiedrības veselības aizsardzība, sociālie pakalpojumi, publiskā izglītība, drošība, vide, tai skaitā klimata pārmaiņas, sabiedrības morāle, sociālā vai patērētāju tiesību aizsardzība, privātums un datu aizsardzība vai arī kultūras daudzveidības veicināšana un aizsardzība.

199. Pants

Izņēmumi

Lielākai noteiktībai – šī sadaļa neliedz Pusēm pieņemt vai saglabāt pasākumus saskaņā ar 184., 412. un 415. pantu tajos izklāstīto sabiedrības interešu dēļ.

200. Pants

Definīcijas

1.   Šai sadaļai piemēro 124. pantā noteiktās definīcijas.

2.   Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

"patērētājs" ir jebkura fiziska persona, kas izmanto publisko telesakaru pakalpojumu nolūkos, kas nav profesionāli nolūki;

b)

"tiešās tirgvedības paziņojums" ir jebkāda veida komercreklāma, ar kuras palīdzību fiziska vai juridiska persona tieši paziņo tirgvedības ziņojumus lietotājam, izmantojot publisko telesakaru pakalpojumu, un kura aptver vismaz elektronisko pastu un teksta un multivides ziņojumus (SMS un MMS);

c)

"elektroniskā autentifikācija" ir elektronisks process, kas dara iespējamu:

i)

fiziskas vai juridiskas personas elektroniskās identifikācijas; vai

ii)

elektronisko datu izcelsmes un integritātes apstiprināšanu;

d)

"elektronisks reģistrētas piegādes pakalpojums " ir pakalpojums, kas padara iespējamu datu nosūtīšanu starp trešām personām ar elektroniskiem līdzekļiem un sniedz apliecinājumu par nosūtīto datu apstrādi, t. sk. pierādījumu par datu nosūtīšanu un saņemšanu, un kas nosūtītos datus aizsargā pret pazušanu, zādzību vai jebkādu neatļautu sagrozīšanu;

e)

"elektroniskais zīmogs" ir elektroniski dati, ko izmanto juridiska persona un kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem, lai garantētu to izcelsmi un integritāti;

f)

"elektroniskais zīmogs" ir elektroniski dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem un:

i)

ko izmanto fiziska persona, lai vienotos par elektroniskajiem datiem, uz kuriem tie attiecas; un

ii)

kas ir saistīti ar elektroniskajiem datiem, uz kuriem tie attiecas, tā, lai būtu iespējams atklāt jebkādas turpmākas datu modifikācijas;

g)

"elektroniskais laika zīmogs" ir elektroniski dati, kas saista citus elektroniskos datus ar konkrētu laiku, apstiprinot šo pēdējo esamību minētajā laikā;

h)

"elektroniskais uzticamības pakalpojums" ir elektronisks pakalpojums, kas ietver:

i)

elektronisko parakstu, elektronisko zīmogu, elektronisko laika zīmogu, elektronisko reģistrētas piegādes pakalpojumu un ar minētajiem pakalpojumiem saistītu sertifikātu radīšanu, verifikāciju un validāciju;

ii)

tīmekļa vietņu autentifikācijas sertifikātu radīšanu, verifikāciju un validāciju; vai

iii)

ar minētajiem pakalpojumiem saistītu elektronisko parakstu, zīmogu vai sertifikātu saglabāšanu;

i)

"pārvaldes dati" ir dati, kas ir jebkura līmeņa valdības un nevalstisko struktūru rīcībā vai turējumā, īstenojot pilnvaras, ko tām piešķīris jebkurš valdības līmenis;

j)

"publiskais telesakaru pakalpojums" ir jebkurš telesakaru pakalpojums, ko piedāvā sabiedrībai kopumā;

k)

"lietotājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto publisko telesakaru pakalpojumu.

2. NODAĻA

DATU PLŪSMAS UN PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

201. Pants

Datu pārrobežu plūsmas

1.   Puses apņemas nodrošināt datu pārrobežu plūsmas, lai atvieglotu tirdzniecību digitālajā ekonomikā. Šajā nolūkā Puse neierobežo datu pārrobežu plūsmas starp Pusēm:

a)

pieprasot Puses teritorijā datu apstrādei izmantot datošanas iekārtas vai tīkla elementus, t. sk. uzliekot par pienākumu izmantot datošanas iekārtas vai tīkla elementus, kas ir sertificēti vai apstiprināti Puses teritorijā;

b)

pieprasot lokalizēt datus Puses teritorijā, lai tos tur uzglabātu vai apstrādātu;

c)

aizliedzot datu uzglabāšanu vai apstrādi otras Puses teritorijā; vai

d)

iespējamo datu kontingenta pārrobežu nosūtīšanu īstenojot atbilstīgi tam, cik lielā mērā ir izmantotas datošanas iekārtas vai tīkla elementi Pušu teritorijā vai ievērotas prasības par lokalizēšanu Pušu teritorijā.

2.   Puses pārskata šā noteikuma īstenošanu un novērtē tā darbību trīs gadu laikā no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Puse jebkurā laikā var ierosināt otrai Pusei pārskatīt 1. punktā uzskaitīto ierobežojumu sarakstu. Šādu lūgumu izskata atsaucīgi.

202. Pants

Personas datu un privātuma aizsardzība

1.   Katra Puse atzīst, ka personām ir tiesības uz personas datu un privātuma aizsardzību un ka šajā sakarā noteikti augsti standarti veicina uzticēšanos digitālajai ekonomikai un tirdzniecības attīstību.

2.   Nekas šajā nolīgumā neliedz kādai Pusei pieņemt vai saglabāt pasākumus, lai nodrošinātu personas datu un privātuma aizsardzību, t. sk. attiecībā uz datu pārrobežu nosūtīšanu, ar noteikumu, ka Puses tiesības paredz instrumentus, kas ļauj veikt datu nosūtīšanu, ievērojot vispārpiemērojamus noteikumus (34) nosūtīto datu aizsardzībai.

3.   Katra Puse informē otru Pusi par jebkuru 2. punktā minēto pasākumu, ko tā pieņem vai saglabā.

3. NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

203. Pants

Muitas nodokļi par elektronisku nosūtīšanu

1.   Elektronisko nosūtīšanu uzskata par pakalpojuma sniegšanu šā temata II sadaļas nozīmē.

2.   Puses neuzliek muitas nodokļus par elektronisku nosūtīšanu.

204. Pants

Iepriekšējas atļaujas nepieprasīšana

1.   Puse nepieprasa iepriekšēju atļauju pakalpojuma sniegšanai ar elektroniskiem līdzekļiem, pamatojoties vienīgi uz to, ka pakalpojumu sniedz tiešsaistē, un nepieņem vai nesaglabā nekādas citas prasības ar līdzvērtīgu ietekmi.

Pakalpojumu sniedz tiešsaistē, ja to sniedz elektroniski un bez vienlaicīgas Pušu klātbūtnes.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro telesakaru pakalpojumiem, apraides pakalpojumiem, azartspēļu pakalpojumiem, juridiskās pārstāvības pakalpojumiem vai notāru vai līdzvērtīgu profesiju pārstāvju pakalpojumiem, ciktāl tas ietver tiešu un konkrētu dalību valsts varas īstenošanā.

205. Pants

Līgumu noslēgšana, izmantojot elektroniskos līdzekļus

1.   Katra Puse nodrošina, ka līgumus var noslēgt, izmantojot elektroniskos līdzekļus, un ka tās tiesības nerada šķēršļus elektronisko līgumu izmantošanā un nerada situāciju, ka līgumiem nav nekādu juridisku seku un tie nav spēkā tikai tāpēc, ka līgums noslēgts, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro:

a)

apraides pakalpojumiem;

b)

azartspēļu pakalpojumiem;

c)

juridiskās pārstāvības pakalpojumiem;

d)

notāru vai līdzvērtīgu profesiju pārstāvju pakalpojumiem, kas ietver tiešu un konkrētu dalību valsts varas īstenošanā;

e)

līgumiem, kas pieprasa liecinieka personisku klātbūtni;

f)

līgumiem, kas nodibina vai nodod tiesības uz nekustamo īpašumu;

g)

līgumiem, kuros ar likumu pieprasīta tiesu vai valsts iestāžu iesaistīšanās vai tādu profesiju pārstāvju iesaistīšanās, kas īsteno valsts varu;

h)

līgumiem galvojuma saņemšanai, nodrošinājumiem, ko sniedz personas, kuras darbojas nolūkos, kas nav saistīti ar viņu komercdarbību, saimniecisko darbību vai profesiju; vai

i)

līgumiem, kurus reglamentē ģimenes tiesības vai mantojuma tiesības.

206. Pants

Elektroniskā autentifikācija un elektroniskie uzticamības pakalpojumi

1.   Puse nenoliedz elektroniskā dokumenta, elektroniskā paraksta, elektroniskā zīmoga, elektroniskā zīmoga vai elektroniskā laika zīmoga, vai, izmantojot elektronisko reģistrētas piegādes pakalpojumu, nosūtīto un saņemto datu juridiskās sekas un pieļaujamību kā pierādījumu tiesvedībā, pamatojoties tikai uz to, ka tie ir elektroniskā formā.

2.   Puse nepieņem vai nesaglabā pasākumus, kuri:

a)

aizliegtu elektroniska darījuma Pusēm savstarpēji noteikt atbilstošās elektroniskās autentifikācijas metodes viņu darījumiem; vai

b)

liegtu elektroniskā darījuma Pusēm iespēju tiesas un administratīvās iestādēs pierādīt, ka elektroniskās autentifikācijas vai elektroniskā uzticamības pakalpojuma izmantošana minētajā darījumā atbilst piemērojamajām juridiskajām prasībām.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta Puse var pieprasīt, lai attiecībā uz konkrētām darījumu kategorijām elektroniskās autentifikācijas vai uzticamības pakalpojuma metodi sertificētu iestāde, kas akreditēta saskaņā ar Puses tiesībām, vai lai tā atbilstu konkrētiem snieguma standartiem, kuri ir objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši un attiecas tikai uz konkrētās darījumu kategorijas īpašībām.

207. Pants

Pirmkoda nodošana vai piekļuve tam

1.   Puse nepieprasa otras Puses fiziskai vai juridiskai personai piederošas programmatūras pirmkoda nodošanu vai piekļuvi tam.

2.   Lielākai noteiktībai:

a)

vispārējos izņēmumus, drošības izņēmumus un prudenciālo atkāpi, kas minēti 199. pantā, piemēro Puses pasākumiem, kuri pieņemti vai paturēti spēkā saistībā ar sertifikācijas procedūru; un

b)

šā panta 1. punktu nepiemēro pirmkoda brīvprātīgai nodošanai vai piekļuves pirmkodam piešķiršanai uz komerciāliem pamatiem, ko veic otras Puses fiziska vai juridiska persona, piemēram, saistībā ar publiskā iepirkuma darījumu vai sarunu rezultātā noslēgtu līgumu.

3.   Nekas šajā pantā neietekmē:

a)

saskaņā ar Puses konkurences tiesībām izvirzītu tiesas vai administratīvās tiesas vai konkurences iestādes prasību novērst vai labot konkurences ierobežojumu vai izkropļojumu;

b)

regulatora prasību saskaņā ar Puses normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar sabiedrības drošības aizsardzību attiecībā uz lietotājiem tiešsaistē, ievērojot aizsardzības pasākumus pret neatļautu pirmkoda izpaušanu;

c)

intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un īstenošanu; un

d)

Puses tiesības veikt pasākumus saskaņā ar GPA III pantu, kas iekļauts ar šā nolīguma 277. pantu.

208. Pants

Patērētāju uzticēšanās tiešsaistē

1.   Atzīstot to, cik svarīgi ir palielināt patērētāju uzticēšanos digitālajai tirdzniecībai, katra Puse pieņem vai saglabā pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to patērētāju tiesību efektīvu aizsardzību, kuri iesaistās elektroniskās komercijas darījumos, t. sk., bet ne tikai, pasākumus, kas:

a)

aizliedz krāpniecisku un maldinošu komercpraksi;

b)

pieprasa, lai preču piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji rīkotos labticīgi un ievērotu godīgu komercpraksi, t. sk. aizliedzot iekasēt maksu no patērētājiem par nepasūtītām precēm un pakalpojumiem;

c)

pieprasa, lai preču piegādātāji vai pakalpojumu sniedzēji sniegtu patērētājiem skaidru un izsmeļošu informāciju, t. sk. gadījumā, ja tie darbojas ar starpnieku pakalpojumu sniedzēju starpniecību, par savu identitāti un kontaktinformāciju, attiecīgo darījumu, t. sk. par preču vai pakalpojumu galvenajām īpašībām un pilnu cenu, ieskaitot visas piemērojamās maksas, un par piemērojamām patērētāju tiesībām (starpnieku pakalpojumu sniedzēju gadījumā tas ietver iespēju, ka šādu informāciju sniedz preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs); un

d)

nodrošina patērētājiem piekļuvi tiesiskajai aizsardzībai saistībā ar viņu tiesību pārkāpumiem, t. sk. piekļuvi tiesībām uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja par precēm vai pakalpojumiem ir samaksāts un tie netiek piegādāti vai sniegti saskaņā ar vienošanos.

2.   Puses atzīst to, cik svarīgi ir savām patērētāju aizsardzības aģentūrām vai citām attiecīgām struktūrām uzticēt pienācīgas izpildes pilnvaras un cik svarīga ir šo aģentūru sadarbība, lai aizsargātu patērētājus un vairotu patērētāju uzticēšanos tiešsaistē.

209. Pants

Nevēlami tiešās tirgvedības paziņojumi

1.   Katra Puse nodrošina, ka lietotāji tiek efektīvi aizsargāti pret nevēlamiem tiešās tirgvedības paziņojumiem.

2.   Katra Puse nodrošina, ka tiešās tirgvedības paziņojumus nesūta lietotājiem, kas ir fiziskas personas, izņemot gadījumus, kad tie saskaņā ar katras Puses tiesībām ir devuši piekrišanu šādu paziņojumu saņemšanai.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta Puse atļauj fiziskām vai juridiskām personām, kas saskaņā ar minētās Puses tiesībām ir savākušas lietotāja kontaktinformāciju saistībā ar preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, nosūtīt minētajam lietotājam tiešās tirgvedības paziņojumus par līdzīgām precēm vai pakalpojumiem.

4.   Katra Puse nodrošina, ka tiešās tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami, tajos skaidri norādīts, kā vārdā tie sūtīti, un norādīta informācija, kas vajadzīga, lai lietotāji varētu pieprasīt bez maksas un jebkurā laikā pārtraukt to sūtīšanu.

5.   Katra Puse nodrošina lietotājiem piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, lai vērstos pret tiešās tirgvedības paziņojumu piegādātājiem, kas neievēro pasākumus, kuri pieņemti vai paturēti spēkā saskaņā ar 1.–4. punktu.

210. Pants

Atvērti pārvaldes dati

1.   Puses atzīst, ka, atvieglojot publisko piekļuvi pārvaldes datiem un to izmantošanu, tiek veicināta ekonomikas un sociālā attīstība, konkurētspēja, produktivitāte un inovācija.

2.   Ciktāl Puse izvēlas darīt sabiedrībai publiski pieejamus pārvaldes datus, tā, ciktāl tas praktiski iespējams, cenšas nodrošināt, ka šie dati:

a)

ir tādā formātā, kas ļauj tos viegli meklēt, izgūt, izmantot, atkārtoti izmantot un izplatīt;

b)

ir mašīnlasāmi un telpiski pieejamā formātā;

c)

satur aprakstošus metadatus, kas ir pēc iespējas standartizēti;

d)

ir pieejami, izmantojot uzticamas, ērti lietojamas un brīvi pieejamas lietojumprogrammu saskarnes;

e)

tiek regulāri atjaunināti;

f)

tiem nepiemēro izmantošanas nosacījumus, kas ir diskriminējoši vai nevajadzīgi ierobežo atkalizmantošanu; un

g)

tiek darīti pieejami atkalizmantošanai, pilnībā ievērojot Pušu attiecīgos personas datu aizsardzības noteikumus.

3.   Puses cenšas sadarboties, lai noteiktu veidus, kā katra Puse var paplašināt piekļuvi pārvaldes datiem, kurus Puse ir publiskojusi, un to izmantošanu, lai palielinātu un radītu uzņēmējdarbības iespējas – papildus šo datu izmantošanai publiskajā sektorā.

211. Pants

Sadarbība regulējuma jautājumos attiecībā uz digitālo tirdzniecību

1.   Puses apmainās ar informāciju par regulējuma jautājumiem saistībā ar digitālo tirdzniecību, pievēršoties šādiem aspektiem:

a)

sadarbspējīgu elektronisko autentificēšanas un elektronisko uzticamības pakalpojumu atzīšana un veicināšana;

b)

tiešās tirgvedības paziņojumu apstrāde;

c)

patērētāju tiesību aizsardzība; un

d)

visi citi jautājumi, kas attiecas uz digitālās tirdzniecības attīstību, t. sk. jaunās tehnoloģijas.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro Puses noteikumiem un aizsardzības pasākumiem attiecībā uz personas datu un privātuma aizsardzību, t. sk. attiecībā uz personas datu pārrobežu nosūtīšanu.

212. Pants

Vienošanās par datorpakalpojumiem

1.   Puses vienojas, ka pakalpojumu tirdzniecības un investīciju liberalizācijas nolūkā saskaņā ar šā temata II sadaļu par datorpakalpojumiem un ar tiem saistītiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai tos sniedz, izmantojot tīklu, t. sk. internetu, uzskata šādus pakalpojumus:

a)

ar datoriem vai datorsistēmām saistītu konsultēšanu, adaptāciju, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju izstrādi, projektēšanu, izstrādi, instalēšanu, ieviešanu, integrēšanu, testēšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību;

b)

datorprogrammas, kuras definētas kā instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (sevī un par sevi), kā arī ar datorprogrammām saistītu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju izstrādi, projektēšanu, attīstību, instalēšanu, ieviešanu, integrēšanu, testēšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai lietošanu;

c)

datu apstrādi, datu glabāšanu, datu mitināšanu vai datubāžu pakalpojumus;

d)

apkopes un labošanas pakalpojumus biroju iekārtām un aprīkojumam, t. sk. datoriem; un

(e)

tādus mācību pakalpojumus klientu personālam saistībā ar datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur klasificēti.

2.   Lielākai noteiktībai – pakalpojumi, kurus dara iespējamus datorpakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi, izņemot tos, kas uzskaitīti 1. punktā, paši par sevi nav uzskatāmi par datorpakalpojumiem un ar tiem saistītiem pakalpojumiem.

IV SADAĻA

KAPITĀLA APRITE, MAKSĀJUMI, PĀRVEDUMI UN PAGAIDU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

213. Pants

Mērķi

Šīs sadaļas mērķis ir nodrošināt kapitāla brīvu apriti un maksājumus darījumos, kuri liberalizēti šā nolīguma ietvaros.

214. Pants

Tekošais konts

Katra Puse atļauj brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līgumu veikt visus tos maksājumus un pārvedumus attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances norēķinu kontā, kuri ietilpst šā nolīguma darbības jomā.

215. Pants

Kapitāla aprite

1.   Katra Puse attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā atļauj brīvu kapitāla apriti nolūkā liberalizēt investīcijas un citus darījumus, kā noteikts šā temata II sadaļā.

2.   Puses apspriežas Tirdzniecības specializētajā komitejā pakalpojumu, investīciju un digitālās tirdzniecības jomā, lai atvieglotu kapitāla apriti starp tām nolūkā veicināt tirdzniecību un investīcijas.

216. Pants

Pasākumi, kas ietekmē kapitāla apriti, maksājumus vai pārvedumus

1.   214. un 215. pantu neinterpretē tā, ka tie liedz Pusei piemērot tās normatīvos aktus, kas attiecas uz:

a)

bankrotu, maksātnespēju vai citu kreditora tiesību aizsardzību;

b)

vērtspapīru, nākotnes līgumu, iespējas līgumu vai citu finanšu instrumentu izdošanu, tirdzniecību vai darījumiem ar tiem;

c)

finanšu pārskatu iesniegšanu vai darījumu uzskaiti par kapitāla apriti, maksājumiem vai pārvedumiem, ja tas nepieciešams, lai sniegtu palīdzību tiesībaizsardzības iestādēm vai finanšu regulatoriem;

d)

noziedzīgiem nodarījumiem vai kriminālpārkāpumiem, vai krāpniecisku vai maldinošu praksi;

e)

atbilstības nodrošināšanu rīkojumiem vai spriedumiem, kas pieņemti tiesas vai administratīvos procesos; vai

f)

sociālā nodrošinājuma, valsts pensiju vai obligāto uzkrājumu shēmām.

2.   Panta 1. punktā minētos normatīvos aktus nepiemēro patvaļīgi vai diskriminējoši, kā arī tie nevar radīt slēptus ierobežojumus kapitāla apritei, maksājumiem vai pārvedumiem.

217. Pants

Pagaidu aizsardzības pasākumi

1.   Ārkārtējos apstākļos, ja pastāv nopietnas grūtības Savienības ekonomiskās un monetārās savienības darbībai vai šādu grūtību draudi, Savienība var pieņemt vai atstāt spēkā aizsardzības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti, maksājumiem vai pārvedumiem uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

2.   Šā panta 1. punktā minētos pasākumus ierobežo, ciktāl tas ir absolūti nepieciešams.

218. Pants

Ierobežojumi maksājumu bilances un ārēju finansiālo grūtību gadījumā

1.   Ja Pusei ir vai var rasties nopietnas maksājumu bilances un ārējas finansiālās grūtības vai to draudi, tā var pieņemt vai saglabāt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti, maksājumiem vai pārvedumiem (35).

2.   Šā panta 1. punktā minētie pasākumi:

a)

ir saderīgi ar Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līgumu;

b)

nepārsniedz tos pasākumus, kas nepieciešami 1. punktā aprakstītajos apstākļos;

c)

ir pagaidu rakstura, un tos pakāpeniski samazina līdz ar 1. punktā minētās situācijas uzlabošanos;

d)

nerada nevajadzīgu kaitējumu otras Puses komerciālajām, ekonomiskajām un finanšu interesēm; un

(e)

nav diskriminējoši, salīdzinot ar trešām valstīm līdzīgās situācijās.

3.   Katra Puse var pieņemt vai saglabāt ierobežojošus pasākumus, lai aizsargātu savu ārējo finanšu pozīciju vai maksājumu bilanci. Minētie pasākumi atbilst GATT 1994 un 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību vienošanās par maksājumu bilances noteikumiem.

4.   Katra Puse var pieņemt vai saglabāt ierobežojošus pasākumus, lai aizsargātu savu ārējo finanšu pozīciju vai maksājumu bilanci. Minētie pasākumi ir saskaņā ar GATS XII pantu.

5.   Puse, kas ir paturējusi spēkā vai pieņēmusi 1. un 2. punktā minētos pasākumus, nekavējoties paziņo par tiem otrai Pusei.

6.   Ja Puse pieņem vai saglabā ierobežojumus saskaņā ar šo pantu, Puses nekavējoties apspriežas Tirdzniecības specializētajā komitejā pakalpojumu, investīciju un digitālās tirdzniecības jomā, izņemot gadījumus, kad apspriedes notiek citos forumos. Minētā komiteja novērtē maksājumu bilances vai ārējās finansiālas grūtības, kas izraisījušas attiecīgos pasākumus, ņemot vērā šādus faktorus:

a)

grūtību veids un apmērs;

b)

ārējā ekonomikas un tirdzniecības vide; un

c)

pieejamie alternatīvie korektīvie pasākumi.

7.   Apspriedēs saskaņā ar 6. punktu izskata ikviena ierobežojošā pasākuma atbilstību 1. un 2. punktam. Ja tādi ir, tiek pieņemti visi Starptautiskā Valūtas fonda sniegtie attiecīgie statistikas vai faktu konstatējumi, un secinājumos ņem vērā Starptautiskā Valūtas fonda veikto novērtējumu par attiecīgās Puses maksājumu bilanci un ārējo finanšu stāvokli.

V SADAĻA

INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS

1. NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

219. Pants

Mērķi

Šīs sadaļas mērķi ir šādi:

a)

atvieglināt inovatīvu un radošās darbības produktu un pakalpojumu ražošanu, sniegšanu un komercializāciju Pušu starpā, mazinot šādas tirdzniecības kropļojumus un šķēršļus šādai tirdzniecībai un tādējādi veidojot ilgtspējīgāku un iekļaujošāku ekonomiku; un

b)

panākt intelektuālā īpašuma tiesību pienācīgu un iedarbīgu aizsardzību un piemērošanu.

220. Pants

Darbības joma

1.   Šī sadaļa papildina un sīkāk nosaka Pušu savstarpējās tiesības un pienākumus saskaņā ar TRIPS līgumu un citiem starptautiskiem līgumiem intelektuālā īpašuma jomā.

2.   Šī sadaļa neliedz nevienai Pusei ieviest intelektuālā īpašuma tiesību plašāku aizsardzību un piemērošanu, nekā prasīts šajā sadaļā, ar noteikumu, ka minētā aizsardzība un piemērošana nav pretrunā šai sadaļai.

221. Pants

Definīcijas

Šajā sadaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

"Parīzes konvencija" ir 1883. gada 20. marta Parīzes Konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, kas pēdējo reizi pārskatīta Stokholmā 1967. gada 14. jūlijā;

b)

"Bernes konvencija" ir 1886. gada 9. septembra Bernes Konvencija par literatūras un mākslas darbu aizsardzību, kas pārskatīta Parīzē 1971. gada 24. jūlijā un grozīta 1979. gada 28. septembrī;

c)

"Romas konvencija" ir 1961. gada 26. oktobrī Romā noslēgtā Starptautiskā konvencija par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību;

d)

"WIPO" ir Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija;

e)

"intelektuālā īpašuma tiesības" ir visas intelektuālā īpašuma kategorijas, uz kurām attiecas šā nolīguma 225.–255. pants vai TRIPS līguma II daļas 1.–7. iedaļa. Intelektuālā īpašuma aizsardzība ietver aizsardzību pret negodīgu konkurenci, uz ko norādīts Parīzes konvencijas 10.a pantā;

f)

"valsts" attiecībā uz konkrētajām intelektuālā īpašuma tiesībām ir Puses persona, kas atbilst kritērijiem par tiesībām uz aizsardzību, kuri paredzēti TRIPS līgumā un daudzpusējos nolīgumos, kas noslēgti un tiek pārvaldīti WIPO aizgādībā un kuros Puse ir līgumslēdzēja puse.

222. Pants

Starptautiskie nolīgumi

1.   Puses apstiprina apņemšanos ievērot starptautiskos nolīgumus, kuros tās ir puses:

a)

TRIPS līgums;

b)

Romas konvencija;

c)

Bernes konvencija;

d)

WIPO līgums par autortiesībām, kas pieņemts Ženēvā 1996. gada 20. decembrī;

e)

WIPO līgums par izpildījumu un fonogrammām, kas pieņemts Ženēvā 1996. gada 20. decembrī;

f)

Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju protokols, kas pieņemts Madridē 1989. gada 27. jūnijā un kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2007. gada 12. novembrī;

g)

Preču zīmju līgums, kas pieņemts Ženēvā 1994. gada 27. oktobrī;

h)

Marrākešas līgums, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, un kas pieņemts Marrākešā 2013. gada 27. jūnijā;

i)

Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas akts, kas pieņemts Ženēvā 1999. gada 2. jūlijā.

2.   Katra Puse dara visu iespējamo, lai ratificētu šādus starptautiskus nolīgumus vai tiem pievienotos:

a)

Pekinas līgums par audiovizuālo izpildījumu, kas pieņemts Pekinā 2012. gada 24. jūnijā,

b)

Singapūras līgums par preču zīmēm, kas pieņemts Singapūrā 2006. gada 27. martā.

223. Pants

Tiesību izsmelšana

Šī sadaļa neskar Pušu brīvību noteikt, vai un kādos apstākļos tiek piemērota intelektuālā īpašuma tiesību izsmelšana.

224. Pants

Valsts režīms

1.   Attiecībā uz visām intelektuālā īpašuma kategorijām, kuras ietvertas šajā sadaļā, katra Puse otras Puses valstspiederīgajiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, ko attiecībā uz intelektuālā īpašuma aizsardzību tā piešķir saviem valstspiederīgajiem, ievērojot izņēmumus, kuri jau noteikti attiecīgi Parīzes konvencijā, Bernes konvencijā, Romas konvencijā un Līgumā par intelektuālo īpašumu attiecībā uz integrālajām shēmām, kas noslēgts Vašingtonā 1989. gada 26. maijā. Attiecībā uz izpildītājiem, fonogrammu producentiem un raidorganizācijām šis pienākums attiecas vienīgi uz tiesībām, kas noteiktas šajā nolīgumā.

2.   Šā panta 1. punktā "aizsardzība" ietver jautājumus, kas ietekmē intelektuālā īpašuma tiesību pieejamību, iegūšanu, darbības jomu, uzturēšanu un piemērošanu, kā arī jautājumus, kas ietekmē šajā sadaļā īpaši aplūkoto intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu, ieskaitot pasākumus, kuru nolūks ir novērst, ka tiek apieti 234. pantā minētie efektīvie tehnoloģiskie pasākumi un 235. pantā minētie pasākumi attiecībā uz informāciju par tiesību pārvaldību.

3.   Puse attiecībā uz tās tiesas un administratīvajām procedūrām var izmantot saskaņā ar 1. punktu atļautos izņēmumus, kā arī pieprasīt otras Puses valstspiederīgajam norādīt kontaktadresi tās teritorijā vai iecelt pārstāvi tās teritorijā, ja šādi izņēmumi:

a)

ir nepieciešami, lai nodrošinātu to Puses normatīvo aktu ievērošanu, kas nav pretrunā šīs sadaļas noteikumiem; vai

b)

netiek piemēroti veidā, kas būtu slēpts tirdzniecības ierobežojums.

4.   Šā panta 1. punkts nav piemērojams procedūrām, kas paredzētas WIPO aizgādībā noslēgtajos daudzpusējos nolīgumos par intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanu vai saglabāšanu.

2. NODAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU STANDARTI

1. IEDAĻA

AUTORTIESĪBAS UN BLAKUSTIESĪBAS

225. Pants

Autori

Katra Puse nodrošina autoriem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)

viņu darbu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, pilnībā vai daļēji;

b)

viņu darbu oriģinālu vai kopiju izplatīšanu sabiedrībai jebkādā veidā, tos pārdodot vai kā citādi;

c)

viņu darbu publiskošanu pa vadiem vai ar bezvadu līdzekļiem, arī darot tos pieejamus sabiedrībai tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā;

d)

viņu darbu oriģinālu vai kopiju komerciālu nomu sabiedrībai; katra Puse var noteikt, ka šis punkts neattiecas uz ēkām vai lietišķās mākslas darbiem.

226. Pants

Izpildītāji

Katra Puse nodrošina izpildītājiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)

viņu sniegtā izpildījuma fiksāciju;

b)

viņu sniegtā izpildījuma fiksāciju tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, pilnībā vai daļēji;

c)

viņu sniegtā izpildījuma fiksāciju izplatīšanu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi;

d)

viņu sniegtā izpildījuma fiksāciju darīšanu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai ar bezvadu līdzekļiem tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā;

e)

viņu sniegtā izpildījuma raidīšanu bezvadu sistēmā un publiskošanu, izņemot gadījumus, kad izpildījums jau ir pārraidīts vai arī tas tiek veikts no fiksācijas;

f)

viņu izpildījumu fiksācijas komerciālu nomu sabiedrībai.

227. Pants

Fonogrammu producenti

Katra Puse nodrošina fonogrammu producentiem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)

viņu fonogrammu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, pilnībā vai daļēji;

b)

viņu fonogrammu, arī to kopiju, izplatīšanu sabiedrībai, tās pārdodot vai kā citādi;

c)

viņu fonogrammu darīšanu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai ar bezvadu līdzekļiem tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā;

d)

viņu fonogrammu komerciālu nomu sabiedrībai.

228. Pants

Raidorganizācijas

Katra Puse nodrošina raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)

viņu raidījumu fiksāciju neatkarīgi no tā, vai šos raidījumus pārraida pa vadiem vai bez tiem, tai skaitā pa kabeļiem vai ar satelīta palīdzību;

b)

viņu raidījumu fiksāciju tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu reproducēšanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, pilnībā vai daļēji, neatkarīgi no tā, vai minētos raidījumus pārraida pa vadiem vai bez tiem, tai skaitā pa kabeļiem vai ar satelīta palīdzību;

c)

viņu raidījumu fiksāciju darīšanu pieejamu sabiedrībai pa vadiem vai ar bezvadu līdzekļiem tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā, neatkarīgi no tā, vai minētos raidījumus pārraida pa vadiem vai bez tiem, tai skaitā pa kabeļiem vai ar satelīta palīdzību;

d)

viņu raidījumu fiksāciju, arī to kopiju, izplatīšanu sabiedrībai, tās pārdodot vai kā citādi, neatkarīgi no tā, vai šos raidījumus pārraida pa vadiem vai bez tiem, tai skaitā pa kabeļiem vai ar satelīta palīdzību;

e)

viņu raidījumu retranslēšanu bezvadu sistēmā, kā arī to publiskošanu, ja publiskošana notiek vietās, kas pieejamas publikai par ieejas maksu.

229. Pants

Komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu raidīšana un publiskošana

1.   Katra Puse paredz tiesības, kas nodrošina to, ka lietotājs maksā izpildītājiem un fonogrammu producentiem vienreizēju taisnīgu atlīdzību, ja komerciālos nolūkos publicētas fonogrammas vai šādas fonogrammas reprodukciju izmanto raidīšanai vai jebkādai publiskošanai.

2.   Katra Puse nodrošina, ka vienreizējo taisnīgo atlīdzību sadala starp attiecīgajiem izpildītājiem un fonogrammu producentiem. Katra Puse var pieņemt tiesību aktus, kas gadījumā, ja starp izpildītājiem un fonogrammu producentiem nav līguma, paredz noteikumus, saskaņā ar kuriem izpildītāji un fonogrammu producenti savstarpēji sadala vienreizējo taisnīgo atlīdzību.

3.   Katra Puse izpildītājiem un fonogrammu producentiem var piešķirt plašākas tiesības attiecībā uz komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu raidīšanu un publiskošanu.

230. Pants

Aizsardzības termiņš

1.   Autora tiesības uz darbu ir spēkā visu autora mūžu un 70 gadus pēc autora nāves neatkarīgi no datuma, kad darbs ir likumīgi darīts pieejams sabiedrībai.

2.   Lai īstenotu 1. punktu, katra Puse var paredzēt īpašus noteikumus par to, kā aprēķināms aizsardzības termiņš attiecībā uz muzikālajām kompozīcijām ar vārdiem, līdzautorībā tapušiem darbiem, kā arī kinematogrāfiskiem vai audiovizuāliem darbiem. Katra Puse var paredzēt īpašus noteikumus par anonīmu vai ar pseidonīmu klajā laistu darbu aizsardzības termiņa aprēķināšanu.

3.   Raidorganizāciju tiesības beidzas 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides, neatkarīgi no tā, vai šis raidījums pārraidīts pa vadiem vai pa gaisu, ietverot kabeļus un mākslīgos pavadoņus.

4.   Izpildītāju tiesības uz tādiem viņu izpildījumiem, kas nav fiksēti fonogrammās, izbeidzas pēc 50 gadiem no izpildījuma fiksācijas dienas vai, ja šajā laikā tas ir likumīgi publicēts vai likumīgi publiskots, pēc 50 gadiem no pirmās tādas publicēšanas vai publiskošanas, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

5.   Izpildītāju tiesības uz fonogrammās fiksētu izpildījumu izbeidzas pēc 50 gadiem no izpildījuma fiksācijas dienas vai, ja šajā laikā tas ir likumīgi publicēts vai likumīgi publiskots, pēc 70 gadiem no šādas darbības, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

6.   Fonogrammu producentu tiesības izbeidzas pēc 50 gadiem no fiksācijas izdarīšanas vai, ja šajā laikā tā ir likumīgi publicēta, pēc 70 gadiem no šādas publicēšanas. Ja fonogramma nav likumīgi publicēta, tad, ja šajā laikā tā ir likumīgi publiskota, aizsardzības termiņš ir 70 gadi no šādas publiskošanas dienas. Katra Puse var paredzēt iedarbīgus pasākumus, kuri nodrošinātu to, ka peļņa, kas gūta 20 aizsardzības gadu laikā, kas sākas pēc 50 gadiem, tiek taisnīgi sadalīta starp izpildītājiem un fonogrammu producentiem.

7.   Šajā pantā noteiktos laikposmus sāk skaitīt no 1. janvāra nākamajā gadā pēc notikuma, kas tos izraisījis.

8.   Katra Puse var paredzēt garākus aizsardzības termiņus nekā šajā pantā paredzētie.

231. Pants

Tālākpārdošanas tiesības

1.   Katra Puse par labu grafiskās vai plastiskās mākslas oriģināldarba autoram paredz tālākpārdošanas tiesības – kas definētas kā neatsavināmas tiesības un no kā nevar atteikties pat iepriekš – saņemt autoratlīdzību, kuras pamatā ir pārdošanas cena, kas iegūta no darba turpmākas pārdošanas pēc tam, kad autors šo darbu pirmo reizi nodevis tālāk.

2.   Tiesības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visām tālākpārdošanas darbībām, kurās kā pārdevējus, pircējus vai starpniekus iesaista profesionālus mākslas tirgus speciālistus, kuras veic izsoļu nami, mākslas galerijas un jebkādi mākslas darbu tirgotāji.

3.   Katra Puse var noteikt, ka 1. punktā minētās tiesības uz tālākpārdošanu neattiecas, ja pārdevējs attiecīgo darbu ir ieguvis tieši no paša autora mazāk nekā trīs gadus pirms minētās tālākpārdošanas un tālākpārdošanas cena nepārsniedz noteiktu minimālo summu.

4.   Atlīdzības un tās summu iekasēšanas kārtību nosaka katras Puses tiesību akti.

232. Pants

Tiesību kolektīvā pārvaldība

1.   Lai veicinātu darbu un blakustiesību objektu pieejamību Pušu attiecīgajās teritorijās un tiesību ieņēmumu nodošanu starp attiecīgajām mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām šādu darbu vai blakustiesību objektu izmantošanai, Puses veicina sadarbību starp to attiecīgajām mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām.

2.   Puses veicina mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz to iekasētajiem tiesību ieņēmumiem, atskaitījumiem, ko tās piemēro iekasētajiem tiesību ieņēmumiem, iekasēto tiesību ieņēmumu izmantošanu, sadales politiku un repertuāru.

3.   Puses cenšas veicināt vienošanos starp to attiecīgajām mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām par nediskriminējošu attieksmi pret tiesību subjektiem, kuru tiesības šīs organizācijas pārvalda saskaņā ar pārstāvības līgumiem.

4.   Puses sadarbojas, lai atbalstītu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, kas darbojas to teritorijā un ar pārstāvības līgumu pārstāv citu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju, kura darbojas otras Puses teritorijā, un lai nodrošinātu, ka tās precīzi, regulāri un rūpīgi samaksā summas, kas pienākas pārstāvētajām mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, un sniedz pārstāvētajai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai informāciju par tiesību ieņēmumu summu, kas iekasēta tās vārdā, un par jebkādiem atskaitījumiem no minētajiem tiesību ieņēmumiem.

233. Pants

Izņēmumi un ierobežojumi

Katra Puse var 225.–229. pantā paredzēto tiesību ierobežojumus vai izņēmumus attiecināt tikai uz dažiem īpašiem gadījumiem, kas nav pretrunā darba vai blakustiesību objekta parastai izmantošanai un nepamatoti neskar tiesību subjekta likumīgās intereses.

234. Pants

Tehnoloģisko pasākumu aizsardzība

1.   Katra Puse paredz pienācīgu tiesisko aizsardzību pret jebkuru efektīvo tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ko attiecīgā persona veic, apzinoties savu rīcību, vai ja tai ir pietiekams pamats apzināties, ka tā rīkojas šādā nolūkā. Katra Puse var paredzēt īpašu režīmu datorprogrammu aizsardzībai izmantoto tehnoloģisko pasākumu tiesiskai aizsardzībai.

2.   Katra Puse nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību pret tādu ierīču, ražojumu vai komponentu izgatavošanu, importu, izplatīšanu, pārdošanu, nomu, pārdošanas vai nomas reklāmu vai turēšanu īpašumā komerciālā nolūkā vai tādu pakalpojumu sniegšanu:

a)

kuru pārdošanu veicina, kurus reklamē vai pārdod efektīvo tehnoloģisko pasākumu apiešanas nolūkā;

b)

kuru komerciāli nozīmīgais mērķis vai izmantošana, izņemot efektīvo tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ir ļoti ierobežoti; vai

c)

kuri galvenokārt ir izstrādāti, ražoti, pielāgoti vai izpildīti ar mērķi rast iespēju apiet kādus efektīvos tehnoloģiskos pasākumus vai veicināt to apiešanu.

3.   Šajā iedaļā jēdziens "tehnoloģiski pasākumi" nozīmē jebkuru tehnoloģiju, ierīci vai komponentu, kuru parasti izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības attiecībā uz darbiem vai blakustiesību objektiem, ko nav atļāvis šajā iedaļā ietverto autortiesību vai blakustiesību subjekts. Tehnoloģiskus pasākumus uzskata par "efektīviem", ja tiesību subjekts kontrolē aizsargātā darba vai blakustiesību objekta izmantošanu ar piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai blakustiesību objekta pārveidošanu, vai ar kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi.

4.   Neatkarīgi no šā panta 1. punktā paredzētās tiesiskās aizsardzības katra Puse vajadzības gadījumā var veikt atbilstīgus pasākumus, kuri nodrošinātu, ka šajā pantā paredzētā pienācīgā tiesiskā aizsardzība pret efektīvo tehnoloģisko pasākumu apiešanu neliedz personām, uz kurām attiecas saskaņā ar 233. pantu paredzētie izņēmumi vai ierobežojumi, izmantot šādus izņēmumus vai ierobežojumus.

235. Pants

Pienākumi, kas attiecas uz informāciju par tiesību pārvaldību

1.   Katra Puse nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību pret visām personām, kas bez atļaujas apzināti veic kādu no turpmāk minētajām darbībām:

a)

elektroniskas informācijas par tiesību pārvaldību dzēšana vai mainīšana;

b)

saskaņā ar šo iedaļu aizsargātu tādu darbu vai blakustiesību objektu izplatīšana, importēšana izplatīšanai, raidīšana, publiskošana vai padarīšana par pieejamu sabiedrībai, kuros bez atļaujas ir izdzēsta vai mainīta elektroniskā informācija par tiesību pārvaldību;

ja attiecīgā persona zina vai tai ir pietiekams pamats zināt, ka, šādi rīkojoties, tā izraisa, ļauj, atvieglo vai slēpj Puses tiesību aktos paredzēto autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu.

2.   Šajā pantā "informācija par tiesību pārvaldību" nozīmē visu informāciju, ko sniedz tiesību subjekts un kas identificē darbu vai blakustiesību objektu, kas minēts šajā pantā, autoru vai blakustiesību subjektu, vai informāciju par darba vai blakustiesību objekta izmantošanas nosacījumiem un visus numurus vai kodus, kas apzīmē minēto informāciju.

3.   Šā panta 2. punktu piemēro, ja minētā informācija attiecas uz tāda darba vai blakustiesību objekta kopiju, kas minēts šajā pantā, vai ja minētā informācija parādās saistībā ar tā publiskošanu.

2. IEDAĻA

PREČU ZĪMES

236. Pants

Preču zīmju klasifikācija

Katra Puse uztur preču zīmju klasifikācijas sistēmu, kas atbilst grozītajam un pārskatītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

237. Pants

Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme

Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, proti, no vārdiem, ieskaitot personvārdus, vai zīmējumiem, burtiem, cipariem, krāsām, preču vai preču iepakojuma formas vai no skaņām, ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi:

a)

ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; un

b)

katras Puses preču zīmju reģistrā tie ir atveidoti tādā veidā, kas kompetentajām iestādēm un sabiedrībai ļauj skaidri un precīzi noteikt zīmes īpašniekam piešķirtās aizsardzības priekšmetu.

238. Pants

Preču zīmes piešķirtās tiesības

1.   Katra Puse nodrošina, ka preču zīmes reģistrācija tās īpašniekam piešķir ekskluzīvas tiesības. Īpašniekam ir tiesības aizliegt visām trešām personām bez īpašnieka piekrišanas darījumos izmantot:

a)

jebkādu apzīmējumu, kas ir identisks reģistrētajai preču zīmei, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kuri ir identiski tiem, par kuriem reģistrēta preču zīme;

b)

jebkādu apzīmējumu, ja tā identiskums vai līdzība reģistrētajai preču zīmei un ja šīs preču zīmes aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība apzīmējuma aptvertajām precēm vai pakalpojumiem varētu maldināt sabiedrību, ieskaitot iespēju asociēt apzīmējumu ar reģistrēto preču zīmi.

2.   Reģistrētas preču zīmes īpašniekam ir tiesības neļaut trešām personām darījuma ietvaros Puses teritorijā ievest preces, ja attiecīgā preču zīme ir reģistrēta, bet nav laista brīvā apgrozībā Puses teritorijā, ja šādas preces, arī iepakojums, ievestas no citām valstīm vai no otrās Puses teritorijas un bez atļaujas apzīmētas ar preču zīmi, kura ir identiska preču zīmei, kas reģistrēta attiecībā uz šādām precēm, vai kuru pēc tās būtiskajiem aspektiem nevar atšķirt no minētās preču zīmes.

3.   Preču zīmes īpašnieka tiesības atbilstoši 2. punktam netiek īstenotas, ja procedūrā, kurā jānoskaidro, vai ir noticis preču zīmes pārkāpums, preču deklarētājs vai turētājs sniedz pierādījumus, ka reģistrētās preču zīmes īpašniekam nav tiesību aizliegt laist preces tirgū galamērķa valstī.

239. Pants

Reģistrācijas procedūra

1.   Katra Puse nodrošina preču zīmju reģistrācijas sistēmu, kurā katrs galīgais negatīvais attiecīgās preču zīmju administrācijas pieņemts lēmums, arī daļējs reģistrācijas atteikums, tiek rakstiski paziņots attiecīgajai personai, ir pienācīgi pamatots un pārsūdzams.

2.   Katra Puse nodrošina iespēju trešām personām iebilst pret preču zīmju pieteikumiem vai attiecīgā gadījumā pret preču zīmju reģistrāciju. Šāda iebildumu izskatīšana notiek, uzklausot abas Puses.

3.   Katra Puse nodrošina preču zīmju pieteikumu un reģistrēto preču zīmju elektronisku datubāzi, kas ir publiski pieejama.

4.   Katra Puse dara visu iespējamo, lai nodrošinātu elektronisku sistēmu preču zīmju pieteikumiem un preču zīmju apstrādei, reģistrācijai un uzturēšanai.

240. Pants

Plaši pazīstamas preču zīmes

Lai nodrošinātu plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzību, kā noteikts Parīzes konvencijas 6.a pantā un TRIPS līguma 16. panta 2. un 3. punktā, katra Puse piemēro Vienoto rekomendāciju par plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzības noteikumiem, ko Parīzes Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības asambleja un WIPO Ģenerālā asambleja pieņēmusi WIPO dalībvalstu asambleju 34. sanāksmju kārtā 1999. gada 20.–29. septembrī.

241. Pants

Izņēmumi no preču zīmju piešķirtajām tiesībām

1.   Katra Puse nosaka ierobežotus izņēmumus attiecībā uz tiesībām, ko piešķir preču zīme, – tādus kā aprakstošo apzīmējumu, arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, godīga izmantošana, un var noteikt arī citus ierobežotus izņēmumus, ar noteikumu, ka šādu izņēmumu gadījumā tiek ievērotas preču zīmes īpašnieka un trešo personu likumīgās intereses.

2.   Preču zīme nedod tās īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai izmantot komercdarbībā:

a)

trešās personas vārdu vai adresi – ja trešā persona ir fiziska persona;

b)

apzīmējumus vai norādes attiecībā uz preču vai sniegtā pakalpojuma veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi, preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku vai citas preču vai pakalpojumu īpašības; vai

c)

preču zīmi nolūkā identificēt vai norādīt uz precēm vai pakalpojumiem kā tādiem, kas pieder minētās preču zīmes īpašniekam, it īpaši gadījumos, kad preču zīmes izmantošana ir nepieciešama, lai norādītu nolūku, kādā izmanto preci vai pakalpojumu, proti, kā piederumus vai rezerves daļas,

ar noteikumu, ka trešā persona minēto rūpnieciskos vai komercdarījumos izmanto godīgi.

3.   Preču zīme nedod īpašniekam tiesības aizliegt trešai personai komercdarbībā izmantot agrākas tiesības, kas ir spēkā tikai konkrētā apvidū, ja attiecīgās Puses tiesību akti atzīst šīs tiesības un tās tiek izmantotas teritorijā, kurā tiek atzītas.

242. Pants

Atcelšanas pamats

1.   Katra Puse paredz, ka preču zīme ir atceļama, ja nepārtrauktā piecu gadu laikposmā Puses attiecīgajā teritorijā īpašnieks saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, to faktiski nav lietojis vai ar īpašnieka piekrišanu tā faktiski nav lietota un nav pienācīga iemesla to nelietot.

2.   Katra Puse arī paredz, ka preču zīme ir atceļama, ja piecu gadu laikposmā pēc datuma, kad pabeigta reģistrācijas procedūra, Puses attiecīgajā teritorijā īpašnieks saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, to nav faktiski lietojis vai ar īpašnieka piekrišanu tā faktiski nav lietota un nav pienācīga iemesla to nelietot.

3.   Tomēr neviena persona nevar uzstāt, ka īpašnieka tiesības uz preču zīmi būtu jāatceļ, ja laikposmā no piecu gadu termiņa beigām līdz atcelšanas pieteikuma iesniegšanai ir uzsākta vai atsākta preču zīmes reāla lietošana. Lietošanas sākumu vai atsākumu triju mēnešu periodā pirms atcelšanas pieprasījuma iesniegšanas, kas sācies, visagrākais, beidzoties nepārtrauktajam piecu gadu nelietošanas periodam, tomēr neievēro, ja priekšdarbi sākumam vai atsākumam notiek tikai pēc tam, kad īpašnieks uzzinājis, ka iespējams iesniegt atcelšanas pieprasījumu.

4.   Preču zīme ir atceļama arī tad, ja pēc dienas, kurā tā reģistrēta:

a)

īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā tā komercdarbībā kļuvusi par vispārpieņemtu nosaukumu precei vai pakalpojumam, kam tā reģistrēta;

b)

preču zīmes īpašnieka veiktās preču zīmes lietošanas rezultātā vai tādas lietošanas rezultātā, kas notikusi ar īpašnieka piekrišanu, attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, kam tā reģistrēta, tā var maldināt sabiedrību, jo īpaši attiecībā uz šo preču vai pakalpojumu īpašībām, kvalitāti vai ģeogrāfisko izcelsmi.

243. Pants

Tiesības aizliegt sagatavošanas darbības attiecībā uz iepakojuma vai citu līdzekļu lietošanu

Ja pastāv risks, ka iepakojums, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementi vai ierīces, vai citi līdzekļi, kuriem attiecīgā preču zīme ir piestiprināta, varētu tikt lietoti attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem un minētā izmantošana izraisītu preču zīmes īpašnieka tiesību pārkāpumu, minētās preču zīmes īpašniekam ir tiesības aizliegt šādas darbības, ja tās tiek veiktas komercdarbībā:

a)

piestiprināt iepakojumam, etiķetēm, birkām, drošības vai autentiskuma elementiem vai ierīcēm, vai jebkādiem citiem līdzekļiem, pie kuriem zīme var tikt piestiprināta, apzīmējumu, kas ir identisks vai līdzīgs preču zīmei; vai

b)

piedāvāt vai laist tirgū, vai uzglabāt šādos nolūkos, vai importēt, vai eksportēt iepakojumu, etiķetes, birkas, drošības vai autentiskuma elementus vai ierīces, vai citus līdzekļus, kuriem ir piestiprināta zīme.

244. Pants

Negodprātīgi pieteikumi

Preču zīmi var pasludināt par spēkā neesošu, ja preču zīmes reģistrācijas pieteikums iesniegts negodprātīgos nolūkos. Katra Puse var noteikt, ka tādu preču zīmi nereģistrē.

3. IEDAĻA

DIZAINS

245. Pants

Reģistrētu dizainparaugu aizsardzība

1.   Katra Puse nodrošina jaunu un oriģinālu patstāvīgi radītu dizainparaugu aizsardzību. Šo aizsardzību nodrošina ar reģistrāciju, un tā piešķir īpašniekiem ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šīs iedaļas noteikumiem.

Piemērojot šo pantu, Puse var uzskatīt, ka dizainparaugs, kam ir individuāla būtība, ir oriģināls.

2.   Reģistrēta dizainparauga īpašniekam ir tiesības neļaut trešām personām bez īpašnieka piekrišanas izgatavot, piedāvāt pārdošanai, pārdot, importēt, eksportēt, uzglabāt ražojumu, uz kura ir aizsargātais dizainparaugs un kurš iemieso aizsargāto dizainparaugu, vai izmantot priekšmetus, uz kuriem ir aizsargātais dizainparaugs vai kuri to iemieso, ja šīs darbības tiek veiktas komerciālos nolūkos.

3.   Dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un oriģinālu:

a)

ja sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā, paliek redzama minētā ražojuma normālās izmantošanas laikā; un

b)

ciktāl sastāvdaļas redzamās iezīmes pašas par sevi atbilst novitātes un oriģinalitātes prasībām.

4.   Šā panta 3. punkta a) apakšpunktā jēdziens "normālā izmantošana" ir tiešā lietotāja veikta izmantošana, izņemot apkopi, apkalpošanu vai labošanu.

246. Pants

Aizsardzības ilgums

Reģistrētu dizainparaugu aizsardzības kopējais ilgums, ieskaitot reģistrētu dizainparaugu atjaunojumus, ir 25 gadi no pieteikuma iesniegšanas datuma (36).

247. Pants

Nereģistrētu dizainparaugu aizsardzība

1.   Katra Puse nereģistrēta dizainparauga īpašniekiem piešķir tiesības liegt nereģistrēta dizainparauga izmantošanu trešām personām bez īpašnieka piekrišanas tikai tad, ja apstrīdētā izmantošana izriet no nereģistrēta dizainparauga kopēšanas tās attiecīgajā teritorijā (37). Šāda izmantošana ietver vismaz produkta piedāvāšanu pārdošanā, laišanu tirgū, importu vai eksportu.

2.   Aizsardzības termiņš, kas pieejams nereģistrētiem dizainparaugiem, ilgst vismaz trīs gadus no dienas, kad dizainparaugs nodots atklātībai attiecīgās Puses teritorijā.

248. Pants

Izņēmumi

1.   Katra Puse var noteikt ierobežotus izņēmumus dizainparaugu, arī nereģistrētu dizainparaugu, aizsardzībai, ja izņēmumi nav nepamatoti pretrunā dizainparaugu normālajai izmantošanai un nepamatoti neierobežo dizainparauga īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo personu likumīgās intereses.

2.   Aizsardzību neattiecina uz dizainparaugiem, kas veidoti vienīgi tehnisku vai funkcionālu apsvērumu dēļ. Dizainparaugs neattiecas uz ražojuma izskatu, kas ir noteikti jāreproducē precīzā formā un izmēros, lai ražojumu, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir pielietots, mehāniski pievienotu vai ievietotu, novietotu ap to vai novietotu pretī citam ražojumam tā, lai abi ražojumi varētu funkcionēt.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, dizainparaugs saskaņā ar 245. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem ir dizainparaugs, kura nolūks ir vairākus savstarpēji nomaināmus ražojumus samontēt vai savienot moduļu sistēmā.

249. Pants

Saistība ar autortiesībām

Katra Puse nodrošina, ka dizainparaugiem, arī nereģistrētiem dizainparaugiem, ir tiesības uz aizsardzību atbilstīgi attiecīgās Puses tiesību aktiem autortiesību jomā no dienas, kurā dizainparaugs ir radīts vai fiksēts jebkādā veidā. Kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem, ietverot prasīto oriģinalitātes līmeni, šādu aizsardzību piešķir, nosaka katra Puse.

4. IEDAĻA

PATENTI

250. Pants

Patenti un sabiedrības veselība

1.   Puses atzīst PTO ministru konferencē 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemtās Deklarācijas par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību ("Dohas deklarācija") nozīmi. Interpretējot un īstenojot tiesības un pienākumus saskaņā ar šo iedaļu, Puses nodrošina, ka tiek ievērota Dohas deklarācija.

2.   Katra Puse īsteno TRIPS līguma 31.a pantu, kā arī TRIPS līguma pielikumu un šā pielikuma papildinājumu.

251. Pants

Ar zāļu vai augu aizsardzības līdzekļa patentu piešķirtā aizsardzības perioda pagarināšana

1.   Puses atzīst, ka zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem (38), kurus to attiecīgajās teritorijās aizsargā patents, pirms to piedāvāšanas to attiecīgajos tirgos var piemērot administratīvu atļaujas piešķiršanas procedūru. Puses atzīst, ka laikposms, kas paiet no patenta pieteikuma iesniegšanas līdz pirmajai atļaujai laist zāles vai līdzekli tirgū, kā šim nolūkam definēts attiecīgajos tiesību aktos, var saīsināt patenta faktiskās aizsardzības laikposmu.

2.   Katra Puse saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem nodrošina turpmāku aizsardzību zālēm vai līdzeklim, kas ir aizsargāts ar patentu un kam ir piemērota 1. punktā minētā administratīvā atļaujas piešķiršanas procedūra, kuras nolūks ir kompensēt patenta īpašniekam patenta faktiskās aizsardzības laikposma samazinājumu. Šādas turpmākas aizsardzības nodrošināšanas noteikumus un nosacījumus, arī attiecībā uz tās ilgumu, nosaka saskaņā ar Pušu normatīvajiem aktiem.

3.   Šajā sadaļā "zāles" ir:

a)

jebkura viela vai vielu salikums, kam uzrādītas īpašības cilvēku vai dzīvnieku slimību ārstēšanai vai profilaksei; vai

b)

jebkura viela vai vielu salikums, ko var izmantot vai ievadīt cilvēkiem vai dzīvniekiem vai nu ar mērķi atjaunot, uzlabot vai pārveidot fizioloģiskas funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai ar mērķi noteikt medicīnisku diagnozi.

5. IEDAĻA

NEIZPAUSTAS INFORMĀCIJAS AIZSARDZĪBA

252. Pants

Komercnoslēpuma aizsardzība

1.   Lai komercnoslēpuma turētājs varētu novērst komercnoslēpuma iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, kad tas notiek veidā, kas ir pretrunā godīgai komercpraksei, un panākt savu tiesību aizsardzību, katra Puse nodrošina atbilstīgas civiltiesiskās procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļus.

2.   Šajā iedaļā piemēro šādas definīcijas:

a)

"komercnoslēpums" ir informācija, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

i)

tā ir slepena tādā nozīmē, ka tā nav kā veselums vai precīzs tās komponentu izkārtojums un salikums vispārzināma vai pieejama gatavā veidā personām aprindās, kuras parasti izmanto minētā veida informāciju;

ii)

tai ir komerciāla vērtība tādēļ, ka tā ir slepena; un

iii)

tā attiecīgajos apstākļos ir bijusi pakļauta saprātīgiem slepenības glabāšanas pasākumiem, ko veic persona, kura likumīgi kontrolē informāciju;

b)

"komercnoslēpuma turētājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas likumīgi kontrolē komercnoslēpumu.

3.   Šajā iedaļā vismaz šāda veida rīcība ir uzskatāma par tādu, kas ir pretrunā godīgai komercpraksei:

a)

komercnoslēpuma iegūšana bez komercnoslēpuma turētāja piekrišanas, ja tas iegūts, neatļauti piekļūstot dokumentiem, priekšmetiem, materiāliem, vielām vai elektroniskām datnēm, kas ir komercnoslēpuma turētāja likumīgā kontrolē un satur komercnoslēpumu vai no kā šo komercnoslēpumu var izsecināt, tos piesavinoties vai tos kopējot;

b)

komercnoslēpuma izmantošana vai izpaušana, ja to bez komercnoslēpuma turētāja piekrišanas izdarījusi persona, par kuru konstatēts, ka tā atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

i)

tā ir ieguvusi komercnoslēpumu a) apakšpunktā minētajā veidā;

ii)

tā ir pārkāpusi konfidencialitātes līgumu vai citu pienākumu neizpaust komercnoslēpumu; vai

iii)

tā ir pārkāpusi līgumisku pienākumu vai citu pienākumu ierobežot komercnoslēpuma izmantošanu;

c)

komercnoslēpuma iegūšana, izmantošana vai izpaušana gadījumos, kad persona šādas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas laikā zinājusi vai attiecīgajos apstākļos tai būtu vajadzējis zināt, ka komercnoslēpums ir ticis tieši vai netieši iegūts no citas personas, kas komercnoslēpumu izmantojusi vai izpaudusi nelikumīgi b) apakšpunkta nozīmē.

4.   Nekas šajā iedaļā nav interpretējams tā, ka tas liktu kādai no Pusēm uzskatīt turpmāk minēto rīcību par tādu, kas ir pretrunā godīgai komercpraksei:

a)

neatkarīgs atklājums vai izveide;

b)

tāda produkta reversā inženierija, kas ir darīts pieejams sabiedrībai vai kas likumīgi ir informācijas ieguvēja rīcībā, ja informācijas ieguvējs ir brīvs no jebkāda juridiski spēkā esoša pienākuma ierobežot komercnoslēpuma iegūšanu;

c)

komercnoslēpuma iegūšana, izmantošana vai izpaušana saskaņā ar katras Puses tiesību aktos noteikto vai atļauto;

d)

darba ņēmēju vai to pārstāvju tiesību uz informāciju un apspriešanos izmantošana saskaņā ar minētās Puses normatīvajiem aktiem.

5.   Nekas šajā iedaļā netiek saprasts kā tāds, kas ietekmē katras Puses aizsargātās vārda un informācijas brīvības – arī plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma – īstenošanu, ierobežo darba ņēmēju mobilitāti vai ietekmē sociālo partneru patstāvību un tiesības slēgt koplīgumus saskaņā ar Pušu normatīvajiem aktiem.

253. Pants

Tādu datu aizsardzība, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju zāļu laišanai tirgū

1.   Katra Puse aizsargā konfidenciālu komercinformāciju, kas iesniegta, lai saņemtu atļauju laist tirgū zāles ("tirdzniecības atļauja"), pret izpaušanu trešām personām, izņemot gadījumus, kad tiek veikti pasākumi, kuru nolūks ir nodrošināt datu aizsardzību pret negodīgu komerciālu izmantošanu, vai kad izpaušana ir nepieciešama sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs.

2.   Katra Puse nodrošina, ka ierobežotu laiku, ko nosaka tās iekšējie tiesību akti, un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti tās iekšējos tiesību aktos, par tirdzniecības atļaujas piešķiršanu atbildīgā iestāde bez pirmās tirdzniecības atļaujas turētāja nepārprotamas piekrišanas neakceptē nevienu turpmāku tirdzniecības atļaujas pieteikumu, kura pamatā ir pirmsklīnisko testu vai klīniskās izpētes rezultāti, kas šai iestādei iesniegti pirmās tirdzniecības atļaujas pieteikumā, ja vien starptautiskajos nolīgumos, kuros abas Puses ir puses, nav noteikts citādi.

3.   Katra Puse nodrošina arī, ka ierobežotu laiku, ko nosaka tās tiesību akti, un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti tās tiesību aktos, zāles, ko iestāde pēc tam atļāvusi, pamatojoties uz pirmsklīnisko testu un klīniskās izpētes rezultātiem, kas minēti 2. punktā, nelaiž tirgū bez pirmās tirdzniecības atļaujas turētāja nepārprotamas piekrišanas, ja vien starptautiskajos nolīgumos, kuros abas Puses ir puses, nav noteikts citādi.

4.   Šis pants neskar papildu aizsardzības periodus, ko katra Puse var paredzēt minētās Puses tiesību aktos.

254. Pants

Augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdu tirdzniecības atļaujas saņemšanai iesniegto datu aizsardzība

1.   Katra Puse atzīst pagaidu tiesības, kas piemīt tāda izmēģinājuma vai pētījuma ziņojuma īpašniekam, kurš pirmo reizi iesniegts, lai saņemtu kādas aktīvās vielas, augu aizsardzības līdzekļa vai biocīda tirdzniecības atļauju un kurā aplūkots attiecīgā produkta drošums un efektivitāte. Šajā laikposmā izmēģinājuma vai pētījuma ziņojumu neizmanto nevienas citas personas labā, kura vēlas saņemt kādas aktīvās vielas, augu aizsardzības līdzekļa vai biocīda tirdzniecības atļauju, ja vien nav pierādīts, ka pirmais īpašnieks nepārprotami dod piekrišanu. Šajā pantā minētās tiesības sauc par datu aizsardzību.

2.   Izmēģinājuma vai pētījuma ziņojumam, kas iesniegts aktīvās vielas vai augu aizsardzības līdzekļa tirdzniecības atļaujas saņemšanai, jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tas vajadzīgs atļaujas piešķiršanai vai atļaujas grozīšanai, lai atļautu lietošanu citiem kultūraugiem; un

b)

ir apstiprināta tā atbilstība labas laboratoriju prakses vai labas pētījumu prakses principiem.

3.   Datu aizsardzības termiņš ir vismaz 10 gadi no dienas, kad attiecīgā iestāde Puses teritorijā piešķīrusi pirmo atļauju.

4.   Katra Puse nodrošina, ka valsts iestādes, kas atbild par tirdzniecības atļaujas piešķiršanu, neizmanto 1. un 2. punktā minēto informāciju nākamā pieteikuma iesniedzēja labā attiecībā uz jebkuru secīgu tirdzniecības atļauju, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav darīta pieejama sabiedrībai.

5.   Katra Puse paredz noteikumus, kuru nolūks ir izvairīties no vairākkārtējiem izmēģinājumiem ar mugurkaulniekiem.

6. IEDAĻA

AUGU ŠĶIRNES

255. Pants

Augu šķirņu aizsardzība

Katra Puse aizsargā augu šķirnes saskaņā ar Starptautisko jaunu augu šķirņu aizsardzības konvenciju (UPOV), kas pēdējo reizi pārskatīta Ženēvā 1991. gada 19. martā. Puses sadarbojas, lai veicinātu šīs tiesības un nodrošinātu to izpildi.

3. NODAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU IZPILDE

1. IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

256. Pants

Vispārīgi pienākumi

1.   Katra Puse saskaņā ar saviem attiecīgajiem tiesību aktiem nodrošina pasākumus, procedūras un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuri vajadzīgi, lai panāktu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

Šīs nodaļas 1., 2. un 4. iedaļā termins "intelektuālā īpašuma tiesības" neietver tiesības, uz kurām attiecas 2. nodaļas 5. iedaļa.

2.   Šā panta 1. punktā minētie pasākumi, procedūras un aizsardzības līdzekļi:

a)

ir taisnīgi un vienlīdzīgi;

b)

nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi un neietver nesamērīgus termiņus un nepamatotus kavējumus;

c)

ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi;

d)

tiek piemēroti tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu aizsardzības līdzekļus pret to ļaunprātīgu izmantošanu.

257. Pants

Personas, kas ir tiesīgas prasīt minēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanu

Katra Puse par personām, kas ir tiesīgas prasīt šīs nodaļas 2. un 4. iedaļā minēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanu, atzīst:

a)

intelektuālā īpašuma tiesību subjektus saskaņā ar Puses tiesību aktiem;

b)

visas citas personas, kas ir pilnvarotas izmantot minētās tiesības, jo īpaši licenciātus, ciktāl to atļauj Puses tiesību akti un saskaņā ar tiem; un

c)

federācijas un apvienības (39), ciktāl to atļauj Puses tiesību akti un saskaņā ar tiem.

2. IEDAĻA

CIVILTIESISKĀ UN ADMINISTRATĪVĀ PIEMĒROŠANA

258. Pants

Pasākumi pierādījumu saglabāšanai

1.   Katra Puse nodrošina, ka pat pirms tiesvedības uzsākšanas kādā lietā kompetentās tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no puses, kas ir sniegusi tai pieejamus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, kas tās intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas vai drīzumā tiks pārkāptas, var noteikt ātrus un iedarbīgus pagaidu pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt attiecīgos iespējamā pārkāpuma pierādījumus, ievērojot attiecīgos aizsardzības pasākumus un konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības.

2.   Šādi pasākumi var ietvert iespējamo kontrafakta preču un attiecīgā gadījumā to materiālu un darbarīku, ko izmanto šo preču ražošanai un / vai izplatīšanai, kā arī ar minētajām precēm saistīto dokumentu sīku aprakstīšanu, ņemot vai neņemot to paraugus, vai arestu.

259. Pants

Pierādījumi

1.   Katra Puse veic pasākumus, kuri vajadzīgi, lai kompetentās tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no puses, kas ir sniegusi pieejamus pierādījumus savas prasības pamatošanai un, pamatojot savu prasību, ir norādījusi uz pierādījumiem, kas ir pretējās puses kontrolē, varētu, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzību, pieprasīt, lai pretējā puse uzrāda šos pierādījumus.

2.   Katra Puse veic arī pasākumus, kuri vajadzīgi, lai kompetentās tiesu iestādes attiecīgā gadījumā, kad intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumi izdarīti komerciālā mērogā, saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā 1. punktā varētu izdot rīkojumu par pretējās puses kontrolē esošu bankas, finanšu vai tirdzniecības dokumentu paziņošanu, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzību.

260. Pants

Tiesības uz informāciju

1.   Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes civilajā tiesvedībā par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasītāja pieprasījumu, var dot rīkojumu pārkāpējam vai jebkurai citai personai sniegt informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas tīkliem, ar kurām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības.

2.   1. punktā "jebkura cita persona" ir persona:

a)

par kuru konstatēts, ka tās rīcībā ir kontrafakta preces komerciālai darbībai raksturīgā daudzumā;

b)

par kuru ir konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta pakalpojumus komercdarbībai raksturīgā daudzumā;

c)

par kuru ir konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā daudzumā sniedz pakalpojumus, ko izmanto kontrafakta darbībās; vai

d)

kuru a), b) vai c) apakšpunktā minētā persona ir norādījusi kā personu, kas iesaistīta attiecīgo preču izgatavošanā, ražošanā vai izplatīšanā vai attiecīgo pakalpojumu sniegšanā.

3.   Šā panta 1. punktā minētā informācija attiecīgi ietver:

a)

attiecīgo preču vai pakalpojumu izgatavotāju, ražotāju, izplatītāju, piegādātāju un citu iepriekšējo turētāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī paredzēto vairumtirgotāju un mazumtirgotāju vārdus vai nosaukumus un adreses;

b)

informāciju par izgatavotajiem, saražotajiem, piegādātajiem, saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī cenu, kas maksāta par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

4.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot citus Puses tiesību aktus, kas:

a)

dod tiesību subjektam tiesības saņemt plašāku informāciju;

b)

reglamentē saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas izmantošanu civilajā tiesvedībā;

c)

reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu izmantošanu;

d)

paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas piespiestu 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās tuvi radinieki ir piedalījušies intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumā;

e)

reglamentē informācijas avotu konfidencialitātes aizsardzību vai personas datu apstrādi.

261. Pants

Pagaidu un piesardzības pasākumi

1.   Katra Puse nodrošina, ka tās tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma attiecībā uz iespējamo pārkāpēju var izdot rīkojumu par pagaidu noregulējumu, lai novērstu iespējamu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu vai uz laiku aizliegtu iespējamo tiesību pārkāpumu turpināšanu, attiecīgā gadījumā iekasējot regulāru kavējuma naudu, ja tas paredzēts minētās Puses tiesību aktos, vai lai šādas rīcības turpināšanu pieļautu tikai tad, ja ir dota garantija, kas paredzēta kompensācijas nodrošināšanai tiesību subjektam. Rīkojumu par pagaidu noregulējumu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem var izdot arī attiecībā uz starpnieku, kura pakalpojumus trešā persona izmanto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanai.

2.   Katra Puse nodrošina, ka tās tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma ir pilnvarotas dot rīkojumu konfiscēt vai nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams, tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, ar mērķi novērst to nokļūšanu vai apriti tirdzniecības kanālos.

3.   Ja iespējams pārkāpums ir izdarīts komerciālā mērogā, katra Puse nodrošina, ka tad, ja prasītājs norāda uz apstākļiem, kas var traucēt kaitējuma atlīdzinājuma piedziņu, tiesu iestādes var dot rīkojumu kā piesardzības pasākumu piemērot iespējamā pārkāpēja kustamā un nekustamā īpašuma konfiskāciju, arī viņa bankas kontu un citu aktīvu bloķēšanu. Tālab kompetentās iestādes var pieprasīt bankas, finanšu vai tirdzniecības dokumentus vai atbilstīgu pieeju vajadzīgajai informācijai.

4.   Katra Puse nodrošina, ka tās tiesu iestādes attiecībā uz 1., 2. un 3. punktā minētajiem pasākumiem ir pilnvarotas likt prasītājam sniegt tām visus prasītājam pieejamos pierādījumus, lai pietiekamā mērā tās pārliecinātu, ka prasītājs ir attiecīgo tiesību subjekts un ka prasītāja tiesības tiek pārkāptas vai šāds pārkāpums drīzumā var notikt.

262. Pants

Korektīvi pasākumi

1.   Katra Puse nodrošina, ka tās tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma, neskarot tiesību subjektam pārkāpuma dēļ radīto kaitējumu un neparedzot nekādu kompensāciju, var dot rīkojumu iznīcināt preces, ja ir konstatējušas, ka ar tām ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, vai vismaz pavisam izņemt minētās preces no tirdzniecības kanāliem. Attiecīgos gadījumos tiesu iestādes ar tādiem pašiem nosacījumiem var arī dot rīkojumu iznīcināt materiālus un darbarīkus, ko galvenokārt izmanto šo preču radīšanā vai ražošanā.

2.   Katras Puses tiesu iestādēm ir pilnvaras dot rīkojumu veikt minētos pasākumus uz pārkāpēja rēķina, ja vien nav īpašu iemeslu tā nedarīt.

263. Pants

Izpildraksti

Katra Puse nodrošina, ka tad, ja pieņemts tiesas lēmums, kurā konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu iestādes var attiecībā uz pārkāpēju izdot izpildrakstu, kura nolūks ir aizliegt turpināt pārkāpumu. Katra Puse arī nodrošina, ka tiesu iestādes var izdot izpildrakstu pret starpniekiem, kuru pakalpojumus trešā persona izmanto, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības.

264. Pants

Alternatīvi pasākumi

Katra Puse var noteikt, ka attiecīgos gadījumos un pēc tās personas pieprasījuma, uz kuru attiecas 262. vai 263. pantā paredzētie pasākumi, tiesu iestādes šajos divos pantos paredzēto pasākumu piemērošanas vietā var likt izmaksāt naudas kompensāciju cietušajai personai, ja vainīgā persona ir rīkojusies neapzināti un bez nolaidības, ja attiecīgo pasākumu veikšana minētajai personai radītu nesamērīgu kaitējumu un ja naudas kompensācija cietušajai personai šķiet pieņemama.

265. Pants

Zaudējumu atlīdzība

1.   Katra Puse nodrošina, ka tās tiesu iestādes pēc cietušās puses pieprasījuma piespriež pārkāpējam, kas ir apzināti iesaistījies pārkāpuma darbībā vai kam ir bijis pamats apzināties, ka tas iesaistās kontrafakta darbībā, maksāt tiesību subjektam atlīdzību, kura atbilst pārkāpuma dēļ tiesību subjektam radītā kaitējuma apmēram.

2.   Katra Puse nodrošina, ka tās tiesu iestādes, nosakot zaudējumus:

a)

ņem vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, cietušajai pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, arī negūto peļņu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu un attiecīgos gadījumos arī citus elementus, kas nav ekonomiski faktori, piemēram, tiesību subjektam pārkāpuma rezultātā radīto morālo kaitējumu; vai

b)

attiecīgos gadījumos kā alternatīvu a) apakšpunktā minētajam var zaudējumu apmēru noteikt kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties uz vismaz tādiem elementiem kā autoratlīdzību vai maksājumu summa, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.

3.   Ja pārkāpējs ir iesaistījies kontrafakta darbībās neapzināti vai viņam nav bijis pamata to apzināties, katra Puse var noteikt, ka tiesu iestādes var dot rīkojumu atmaksāt cietušajai personai peļņu vai izmaksāt kompensāciju, kas var būt noteikta iepriekš.

266. Pants

Tiesāšanās izdevumi

Katra Puse nodrošina, ka pamatotus un samērīgus tiesāšanās izdevumus un citus izdevumus, kas radušies lietā uzvarējušai pusei, parasti sedz lietā zaudējusī puse, ja vien tas nav pretrunā taisnīguma principiem.

267. Pants

Tiesas nolēmumu publicēšana

Katra Puse nodrošina, ka tiesvedībā par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma un par pārkāpēja līdzekļiem var piemērot attiecīgus pasākumus informācijas izplatīšanai par tiesas nolēmumu, arī nolēmuma paziņošanai un publicēšanai pilnā vai daļējā veidā.

268. Pants

Pieņēmums par autortiesībām vai īpašuma tiesībām

3. nodaļā paredzēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanas nolūkā:

a)

lai literāra vai mākslas darba autoru, ja nav pierādījumu par pretējo, uzskatītu par autoru, kas tādējādi ir tiesīgs sākt tiesvedību, ir pietiekami, ka autora vārds ierastā veidā tiek minēts darbā vai uz tā; un

b)

šā panta a) apakšpunktu mutatis mutandis piemēro blakustiesību subjektiem attiecībā uz to aizsargāto tiesību objektu.

269. Pants

Administratīvās procedūras

Ciktāl administratīvo procedūru lēmumu rezultātā var tikt noteikts kāds civiltiesiskās aizsardzības līdzeklis, šādas procedūras atbilst principiem, kas pēc būtības ir līdzvērtīgi šajā iedaļā norādītajiem.

3. IEDAĻA